31.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/31

(1)

Eiropas ekonomika piedzīvo strauju lejupslīdi finanšu krīzes rezultātā. Ir nepieciešams īstenot ārkārtējus un tūlītējus pasākumus, lai novērstu šo nopietno un nepieredzēto ekonomisko situāciju. Lai atjaunotu tirgus dalībnieku uzticēšanos, ir nepieciešams nekavējoties pabeigt pasākumus, kas ietekmē ekonomiku.

(2)

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Eiropas ekonomikas spēcīgums ilgtermiņā un tās ilgtspējība ir atkarīgi no tā, vai ekonomika tiks pielāgota, ņemot vērā energoapgādes drošības prasības un nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šis secinājums ir vēl jo svarīgāks, pieaugot bažām par uzticamu gāzes piegāžu nodrošināšanu.

(3)

Ņemot vērā šos apsvērumus, Eiropadome 2008. gada 11. un 12. decembra sanāksmes secinājumos apstiprināja Komisijas 2008. gada 26. novembrī piedāvāto Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (Atveseļošanās plāns), kurā izklāstīts, kā dalībvalstis un Eiropas Savienība var saskaņot savu politiku un radīt jaunus stimulus Eiropas ekonomikai, orientējot tos uz Kopienas ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.

(4)

Šā plāna svarīga daļa bija priekšlikums palielināt Kopienas izdevumus noteiktās stratēģiskās nozarēs, lai mazinātu ieguldītāju neuzticēšanos un palīdzētu sagatavot ceļu uz spēcīgāku ekonomiku nākotnē. Eiropadome lūdza Komisiju iesniegt sarakstu ar konkrētiem projektiem, ievērojot adekvātu ģeogrāfisko līdzsvaru, lai palielinātu ieguldījumus, jo īpaši infrastruktūras projektu izstrādē.

(5)

Lai atveseļošanas plāns būtu efektīvs, ir ļoti svarīgi finansēt pasākumus, kas piedāvā ātru risinājumu problēmām gan saistībā ar ekonomikas krīzi, gan ar Kopienas steidzamām vajadzībām pēc enerģijas. Tomēr ar šo regulu izveidotajai īpašajai programmai nekādā veidā nevajadzētu radīt precedentu turpmākām līdzfinansējuma proporcijām attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūrā.

(6)

Lai ieguldījumiem būtu reāla un būtiska ietekme, šiem pasākumiem vajadzētu būt koncentrētiem uz dažām konkrētām nozarēm, kurās pasākumi dotu būtisku ieguldījumu energoapgādes drošības un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanā, kurās ir lieli, rūpīgi izstrādāti projekti, kas nodrošina ievērojamu finansiālās palīdzības summu efektīvu un lietderīgu izmantošanu un veicina būtisku ieguldījumu summu piesaistīšanu no citiem avotiem, tostarp no Eiropas Investīciju bankas, un kurās Eiropas mēroga darbība radītu pievienoto vērtību. Gāzes un elektroenerģijas nozaru infrastruktūra, jūras vēja enerģijas ražošanas un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas nozares atbilst šiem kritērijiem. Izvēloties šīs nozares, tiek apliecināti īpašie apstākļi, kas saistīti ar atveseļošanas plānu, un nebūtu jāapšauba augstā prioritāte, kas piešķirama energoefektivitātei un atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanas sekmēšanai – jautājumiem, kuriem pievērsta uzmanība atveseļošanas plānā.

(7)

Gadījumam, ja līdz 2010. gada beigām nebūs iespējams piešķirt visus līdzekļus, Komisija ir paziņojusi par saviem nodomiem, attiecīgā gadījumā, 2010. gadā ziņojot par šīs regulas īstenošanu, ierosināt pasākumus, kurus īstenojot būtu iespējams atbilstīgi atveseļošanas plānam finansēt projektus, piemēram, energoefektivitātes un atjaunojamu enerģijas avotu jomā.

(8)

Konkrētas problēmas saistībā ar gāzes un elektroenerģijas infrastruktūrām ir parādījušās pēdējo gadu laikā. Nesenās gāzes krīzes (2006. un 2009. gada ziemā) un naftas cenu pieaugums līdz 2008. gada vidum parādīja, cik neaizsargāta šajā ziņā ir Eiropa. Pašmāju energoresursu – gāzes un naftas – krājumi izsīkst tādā mērā, ka Eiropa energoapgādes jomā arvien vairāk kļūst atkarīga no importa. Tādēļ enerģētikas infrastruktūrai būs izšķiroša nozīme.

(9)

Tomēr pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze nelabvēlīgi ietekmē enerģētikas infrastruktūras projektu īstenošanu. Dažos svarīgos – tostarp Kopienas nozīmes – projektos nepietiekamo līdzekļu dēļ, iespējams, gaidāma būtiska īstenošanas kavēšanās. Tādēļ ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai atbalstītu ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā. Tā kā šādu projektu izstrādei un īstenošanai vajadzīgs ievērojams laiks, ir svarīgi, lai Kopiena nekavējoties veiktu ieguldījumus šādā infrastruktūrā un tādējādi varētu paātrināt tādu projektu izstrādi, kuriem ir īpaši liela nozīme energoapgādes drošībai Kopienā. Tam būs ārkārtīgi svarīga nozīme, nodrošinot Kopienas energoapgādes drošību par konkurētspējīgām cenām, kad ekonomika būs atveseļojusies un pasaulē pieaugs pieprasījums pēc enerģijas.

(10)

No enerģētikas infrastruktūras projektiem ir jāizraugās tie, kuri ir vissvarīgākie iekšējā enerģijas tirgus darbībai un energoapgādes drošībai un kuri veicinātu arī ekonomikas atveseļošanos.

(11)

Attiecībā uz oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu un jo īpaši jūras vēja enerģijas ražošanu šai regulai būtu jāpamatojas uz Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu, kuru Komisija prezentēja 2007. gada 22. novembrī un kurā aicināts izstrādāt kopīgu stratēģisku plānu pētījumiem un jauninājumiem enerģētikas jomā saskaņā ar ES enerģētikas politikas mērķiem, vienlaikus apņemoties izstrādāt sešas Eiropas rūpniecības iniciatīvas. Eiropadome 2008. gada 16. oktobra sanāksmes secinājumos aicināja Komisiju būtiski paātrināt Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna īstenošanu. Ar šo programmu tiek uzsākta oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas un jūras vēja enerģijas ražošanas projektu finansēšana, neskarot sešu rūpniecības iniciatīvu turpmāko izstrādi enerģētikas demonstrējumu projektu jomā, kā galvenajos vilcienos izklāstīts Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā.

(12)

Lai šai regulai būtu tūlītēja ietekme ekonomikas krīzes radīto problēmu risināšanā, ir būtiski iekļaut tajā sarakstu ar projektiem, kuriem drīkst nekavējoties piešķirt finansiālu atbalstu, ja tie atbilst efektivitātes un lietderīguma kritērijiem un noteiktajiem finansējuma ierobežojumiem.

(13)

Attiecībā uz gāzes un elektroenerģijas infrastruktūru projektiem būtu jāsastāda saraksts atbilstīgi projektu ieguldījumam to energoapgādes drošības un dažādošanas mērķu sasniegšanā, kuri noteikti Komisijas 2008. gada 13. novembra Otrajā enerģētikas stratēģiskajā pārskatā un kurus ar 2009. gada 3. februāra rezolūciju apstiprinājis Eiropas Parlaments un 2009. gada 19. februārī savos secinājumos – Padome. Projekti būtu jāizraugās, par pamatu ņemot to, ka ar tiem tiek īstenotas minētajā pārskatā noteiktās prioritātes, ka tie ir pietiekami labi izstrādāti un sniedz ieguldījumu energoapgādes un energoresursu avotu drošībā un dažādošanā, tīkla jaudas optimizēšanā un iekšējā enerģijas tirgus integrācijā, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu posmiem, tīkla attīstībā, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, mazinot Kopienas mazāk labvēlīgo vai salu reģionu izolētību, atjaunojamo energoresursu pieslēgšanā, savstarpēji savienoto tīklu drošībā, uzticamībā un savstarpējā izmantojamībā un dalībvalstu solidaritātē. Šo projektu īstenošanai būs nepieciešama valsts, reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu apņemšanās paātrināt administratīvās procedūras un atļauju piešķiršanu. Bez šādas paātrināšanas daudzi projekti atbalstu noteiktajā termiņā nesaņems.

(14)

Attiecībā uz jūras vēja enerģijas ražošanu sarakstā būtu jāiekļauj projekti, kuri, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no Eiropas Vēja enerģijas tehnoloģiju platformas dalībniekiem, no rūpniecības nozares un citiem avotiem, ir uzskatāmi par apstiprinātiem un gataviem īstenošanai, kuri ir novatoriski un vienlaikus balstīti uz vispāratzītām idejām, kuru īstenošanu iespējams paātrināt ar finansiāliem stimuliem, projekti ar pārrobežu nozīmi, liela mēroga un tādi projekti, kuri spēj nodemonstrēt, kā efektīvi plašāk izmantojami tehnoloģiju sasniegumu rezultāti, ņemot vērā Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā apstiprinātos mērķus un struktūras. Finansiālais atbalsts būtu jānovirza tādiem projektiem, kuru izstrāde 2009. un 2010. gadā varētu būtiski pavirzīties uz priekšu.

(15)

Attiecībā uz oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu saraksts būtu jāsastāda, galvenokārt pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām personām, kuras darbojas Forumā par fosilajiem kurināmajiem, no Fosilā kurināmā bezemisiju spēkstaciju tehnoloģiju platformas dalībniekiem un no citiem avotiem. Finansiālais atbalsts būtu jānovirza tādiem projektiem, kuru izstrāde 2009. un 2010. gadā varētu būtiski pavirzīties uz priekšu. Projekta gatavības pakāpe būtu jānovērtē, pamatojoties uz to, vai tajā paredzēta labi izstrādāta un īstenojama rūpnieciskās iekārtas koncepcija, tostarp attiecībā uz tās oglekļa uztveršanas komponentu, kā arī labi izstrādāta un īstenojama CO2 transporta un uzglabāšanas koncepcija, un to, vai vietējās pārvaldes iestādes ir paudušas skaidru apņemšanos projektu atbalstīt. Projektiem būtu jādemonstrē arī tas, kā tiks efektīvi plašāk izmantoti tehnoloģiju sasniegumu rezultāti un kā tie paātrinās Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā noteikto mērķu sasniegšanu.

(16)

Būs jāizvēlas starp priekšlikumiem, kam ir tiesības uz atbalstu. Šādai izvēlei inter alia būtu jāgarantē, ka katra dalībvalsts neatbalsta vairāk kā vienu oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas priekšlikumu, lai tādējādi tiktu izpētīti dažādi ģeoloģiskie uzglabāšanas apstākļi un tiktu atbalstīts mērķis veicināt ekonomikas atveseļošanos visā Eiropā.

(17)

Ar Kopienas finansējumu nebūtu pārmērīgi jāizkropļo konkurence vai iekšējā tirgus darbība, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par trešo personu piekļuvi un iespējamajiem izņēmumiem attiecībā uz trešo personu piekļuvi. Piešķirot valsts līdzekļus papildus Kopienas finansējumam, būtu jāievēro valsts atbalsta noteikumi. Neatkarīgi no tā formas Kopienas finansiālais atbalsts būtu jāpiešķir saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3) (“Finanšu regula”), un Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), izņemot, ja šīs regulas noteikumi skaidri atšķiras no minēto regulu noteikumiem.

(18)

Ņemot vērā neatliekamo nepieciešamību risināt problēmas saistībā ar ekonomikas krīzi un Kopienas steidzamās vajadzības pēc enerģijas, šajā regulā jau ir iekļauti sīki izstrādāti noteikumi saistībā ar kārtību finansiālajai palīdzībai, ietverot to projektu sarakstu, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu. Turklāt, ņemot vērā steidzamo vajadzību pēc stimula, visas juridiskās saistības 2009. un 2010. gadā pieņemto budžeta saistību izpildei būtu jāuzņemas līdz 2010. gada beigām.

(19)

Īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētās darbības, būtu jāaizsargā Kopienas finanšu intereses, piemērojot profilaktiskus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes, atgūstot nepamatoti izmaksātas summas un – ja pārkāpumi ir konstatēti – nosakot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (5), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (6), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (7).

(20)

Ņemot vērā apakšprogrammās ietverto jautājumu raksturu, Komisijai, izraugoties piedāvājumus finansēšanai un nosakot saskaņā ar katru apakšprogrammu piešķiramās finansējuma summas, būtu jāsaņem palīdzība no dažādām komitejām.

(21)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, ekonomikas atveseļošanu Kopienā, energoapgādes drošības prasību apmierināšanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, palielinot izdevumus noteiktās stratēģiskās nozarēs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to ka, ņemot vērā šīs regulas darbības jomu, kā arī izraudzīto nozaru un projektu raksturu, šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(23)

Ņemot vērā neatliekamo nepieciešamību risināt problēmas saistībā ar ekonomikas krīzi un Kopienas steidzamās vajadzības pēc enerģijas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

a)

gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras;

b)

jūras vēja enerģija; un

c)

oglekļa uztveršana un uzglabāšana.

a)

“oglekļa uztveršana un uzglabāšana” ir oglekļa dioksīda (CO2) uztveršana no rūpnieciskām iekārtām, tā transportēšana uz uzglabāšanas vietām un iepildīšana piemērotos pazemes ģeoloģiskos veidojumos pastāvīgai uzglabāšanai;

b)

“attaisnotās izmaksas” ir ar tādu pašu nozīmi kā Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002;

c)

“gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras” ir:

d)

“projekta daļa” ir visas darbības, kas ir finansiāli, tehniski vai laikā neatkarīgas un veicina projekta pabeigšanu;

e)

“ieguldījumu posms” ir tāds projekta posms, kurā veic būvniecību un rodas kapitāla izmaksas;

f)

“jūras vēja enerģija” ir elektroenerģija, ko ražo ar turbīnu dzinējiem, kurus darbina vējš un kuri atrodas jūrā – tuvu vai tālu no krasta;

g)

“plānošanas posms” ir tāds projekta posms pirms ieguldījumu posma, kurā tiek sagatavota projekta īstenošana, vajadzības gadījumā tiek veikts īstenojamības novērtējums, iepriekšēji un tehniski pētījumi, kā arī tiek iegūtas licences un pilnvaras un rodas kapitāla izmaksas.

a)

gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras projekti: EUR 2 365 000 000;

b)

jūras vēja enerģijas projekti: EUR 565 000 000;

c)

oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekti: EUR 1 050 000 000.

a)

energoavotu, piegādes ceļu un energoapgādes diversifikācija un drošība;

b)

energotīkla jaudas optimizācija un iekšējā enerģētikas tirgus integrācija, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu posmu;

c)

tīkla attīstība, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, samazinot Kopienas mazāk labvēlīgo reģionu vai salu izolētību;

d)

atjaunojamo enerģijas avotu piesaistīšana un integrācija; un

e)

savstarpēji savienoto enerģētikas tīklu drošība, uzticamība un savstarpēja izmantojamība, tostarp, ja nepieciešams, spēja nodrošināt gāzes piegādes plūsmu vairākos virzienos.

a)

viena vai vairākas dalībvalstis, rīkojoties kopīgi;

b)

ar visu to dalībvalstu piekrišanu, kuras ir tieši saistītas ar attiecīgo projektu:

a)

pieejas stabilitāte un tehniskā piemērotība;

b)

finanšu paketes nodrošinājums visam attiecīgās darbības ieguldījumu posmam.

a)

gatavība, proti, vai priekšlikums ir sasniedzis investīciju posmu, un ar to saistītie būtiskie kapitāla izdevumi jāveic līdz 2010. gada beigām;

b)

tas, kādā apjomā līdzekļu trūkums aizkavē darbības īstenošanu;

c)

tas, kādā apjomā EEPEA finansējums stimulēs publiskā un privātā sektora finansējumu;

d)

sociālekonomiskā ietekme;

e)

ietekme uz vidi;

f)

ieguldījums energotīkla vienmērīgā darbībā un savstarpējā izmantojamībā, kā arī tā jaudas optimizācijā;

g)

ieguldījums pakalpojumu kvalitātes, drošības un drošuma uzlabošanā;

h)

ieguldījums labi integrēta enerģijas tirgus izveidē.

a)

pieejas stabilitāte un tehniskā piemērotība;

b)

finanšu paketes nodrošinājums visam attiecīgā projekta ieguldījumu posmam.

a)

gatavība, proti, vai priekšlikums ir sasniedzis investīciju posmu, un saistītie būtiskie kapitāla izdevumi jāveic līdz 2010. gada beigām;

b)

tas, kādā apjomā līdzekļu trūkums aizkavē darbības īstenošanu;

c)

tas, kādā apjomā projekts uzlabo vai palielina tādu iekārtu un infrastruktūru mērogu, kuru būvniecība jau ir uzsākta vai tiek plānota;

d)

tas, kādā apjomā projektā ietver iekārtu un infrastruktūru būvniecību reālā un rūpnieciskā mērogā, un tas attiecas uz šādiem jautājumiem:

e)

projekta inovatīvi parametri un tas, kā tas demonstrēs šo parametru īstenošanu;

f)

attiecīgā projekta ietekme un ieguldījums Kopienas jūras vēja energosistēmā, tostarp tā atkārtošanas potenciāls;

g)

atbalsta saņēmēju izteiktā apņemšanās projekta tehnoloģiskos sasniegumus izplatīt citiem Eiropas uzņēmumiem atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši saskaņā ar mērķiem un struktūrām, kuras noteiktas Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā.

a)

projektos pierādīts, ka tie spēj uztvert vismaz 80 % CO2 rūpnieciskās iekārtās, kā arī transportēt un ģeoloģiski droši uzglabāt CO2 pazemes krātuvēs;

b)

elektroenerģijas ražošanas iekārtās CO2 uztveršanu demonstrē, izmantojot iekārtu, kuras elektroenerģijas jauda ir vismaz 250 MW vai tās ekvivalents;

c)

projekta īstenotāji vienojas par saistošu deklarāciju attiecībā uz to, ka vispārīgas zināšanas, kuras iegūst demonstrācijas iekārtas izmantošanas gaitā, tie darīs pieejamas plašākām nozares aprindām un Komisijai, lai dotu ieguldījumu Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā.

a)

pieejas stabilitāte un tehniskā piemērotība;

b)

gatavība, proti, vai priekšlikums ir sasniedzis investīciju posmu, kas ietver glabāšanas iespēju izpēti un attīstību, un attiecīgie būtiskie ar investīcijām saistītie izdevumi jāveic līdz 2010. gada beigām;

c)

finanšu paketes nodrošinājums visam attiecīgā projekta ieguldījumu posmam;

d)

skaidrība par to, kādas atļaujas vajadzīgas attiecīgā projekta būvniecībai un darbībai piedāvātajā teritorijā(-ās), kā arī stratēģija minēto atļauju iegūšanai.

a)

kādā apjomā līdzekļu trūkums aizkavē darbības īstenošanu;

b)

pieprasītais finansējums par tonnu samazināmā CO2 projekta pirmajos piecos darbības gados;

c)

attiecīgā projekta sarežģītība un novitāte, tostarp ar to saistītās pētniecības darbības, kā arī atbalsta saņēmēju izteiktā apņēmība saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši ar Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķiem un struktūrām izplatīt citiem Eiropas uzņēmējiem attiecīgajā projektā iegūtos tehniskos rezultātus;

d)

pārvaldības plāna pareizība un piemērotība, tostarp attiecībā uz tajā ietverto zinātnisko, inženierzinātnisko un tehnisko informāciju un datiem, kā arī ierosinātā koncepta gatavība panākt projekta darbību līdz 2015. gada 31. decembrim.