27.5.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 128/15

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 436/2009

(2009. gada 26. maijs),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz vīna dārzu reģistru, obligātajiem paziņojumiem un informācijas vākšanu vīna tirgus uzraudzībai, kā arī vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1493/1999, (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 3/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2392/86 un (EK) Nr. 1493/1999 (1), un jo īpaši tās 115. panta 2. punktu un 121. pantu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 479/2008 mainīja iepriekšējo kārtību vīna ražošanas nozarē, ko noteica Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (2), un atcēla Padomes 1986. gada 24. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2392/86 par Kopienas vīna dārzu reģistra izveidi (3), sākot ar 2009. gada 1. augustu.

(2)	Pašlaik Regula (EEK) Nr. 2392/86 nosaka obligāti sniedzamo informāciju un vīna dārzu reģistra atjaunināšanas un uzraudzības noteikumus, un Komisijas Regula (EEK) Nr. 649/87 (4) nosaka sīki izstrādātus noteikumus vīna dārzu reģistra izveidošanai.

(3)	Regulas (EK) Nr. 479/2008 108. Pants paredz, ka dalībvalstis uztur vīna dārzu reģistru, tajā iekļaujot atjauninātu informāciju par ražošanas potenciālu.

(4)	Tāpēc ir jāatceļ Regula (EEK) Nr. 649/87 un jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par vīna dārzu reģistru.

(5)

Vīna dārzu reģistra galvenais mērķis ir ražošanas potenciāla uzraudzība un kontrole. Regulas (EK) Nr. 479/2008 116. Pants paredz, ka dalībvalstis gādā par administrācijas un kontroles procedūru, kas attiecas uz šo jomu, savietojamību ar integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu (IAKS). Tāpat ir svarīgi raudzīties, lai vīnkopja un vīnkopībā izmantojamo zemes gabalu identifikācija būtu savietojama ar IAKS.

(6)	Lai novērstu pārlieku administratīvo slodzi, nekaitējot vīna dārzu reģistra mērķiem, ir svarīgi, lai informācijas ieguve no nelieliem vīnkopjiem netiktu noteikta par obligātu.

(7)

Lai nodrošinātu vīna dārzu reģistra praktisku lietojumu, ir jāpanāk, lai reģistrā prasītā informācija neatšķirtos no informācijas, ko prasa saskaņā ar IV sadaļu “Ražošanas potenciāls” Komisijas Regulā (EK) Nr. 555/2008 (5), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas pasākumus Regulai (EK) Nr. 479/2008 attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē.

(8)

Lai nodrošinātu pieejamo vīnkopības datu savstarpējo atbilstību, ir būtiski, lai noteikti dati, kurus iegūst atbilstoši Padomes 1979. gada 5. februāra Regulai (EEK) Nr. 357/79 par statistikas pārskatiem attiecībā uz vīnogulāju stādījumiem (6), tiktu iekļauti vīna dārzu reģistrā, tostarp arī dati par gadu, kad zemes gabals ir apstādīts ar vīnogulājiem.

(9)	Lai nodrošinātu, ka reģistrā apkopotās ziņas vienmēr atbilst patiesajai situācijai vīnkopībā, dati pastāvīgi jāatjaunina un regulāri jāpārbauda.

(10)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 111. Pants nosaka, ka vīna darīšanai paredzēto vīnogu audzētājiem, kā arī misas un vīna ražotājiem ir jāiesniedz ražas deklarācijas par pēdējo ražu, un vīna un misas ražotājiem un tirgotājiem, izņemot mazumtirgotājus, katru gadu ir jādeklarē savi krājumi. Minētais Pants arī paredz, ka dalībvalstis var pieprasīt arī, lai vīnogu tirgotāji deklarē pārdoto vīnogu daudzumus.

(11)	Lai atvieglotu ar deklarācijām saistīto datu apstrādi, katrā attiecīgajā administratīvajā vienībā iesniegtā deklarācija būtu jāizskata atsevišķi no citām deklarācijām, ko tas pats ražotājs var būt iesniedzis citās dalībvalsts administratīvajās vienībās.

(12)	Ražotājiem, kas var sniegt visu vajadzīgo informāciju vienā vīna ražošanas deklarācijā, nav jāiesniedz divas deklarācijas. Ļoti maza daudzuma ražotājus var atbrīvot no deklarāciju iesniegšanas, jo viņu kopējā produkcija veido ļoti nelielu Kopienas produkcijas daļu.

(13)	Uzņēmējiem, kas pārdod vīna produktus pirms norādītā deklarāciju iesniegšanas termiņa, arī jāpieprasa iesniegt deklarācijas.

(14)	Lai atvieglotu tirgus pārvaldību, jāparedz deklarāciju iesniegšanas termiņš. Tā kā ražas novākšana dažādās dalībvalstīs notiek dažādā laikā, ražotāju deklarāciju iesniegšanas termiņiem jābūt atšķirīgiem.

(15)	Lai atvieglotu šīs regulas piemērošanu, jānosaka deklarāciju veidlapās sniedzamā informācija, vienlaikus atstājot dalībvalstu ziņā veidu, kādā uzņēmējiem šī informācija ir jāiesniedz.

(16)	Datorizētu procedūru izmantošana dažādās administratīvās darbības jomās pakāpeniski aizstāj datu ievadīšanu ar rokām. Tādēļ arī jābūt iespējai lietot datorizētas un elektroniskas procedūras, izmantojot obligātos paziņojumus.

(17)	Dalībvalstīm ar pilnīgu vīna dārzu reģistru jāatļauj izmantot konkrētus datus no minētā reģistra, piemēram, par platībām. Tādēļ ir vēlams ar konkrētiem nosacījumiem atbrīvot ražotājus no platību deklarēšanas.

(18)	Dalībvalstis, kuru platības vīnogu audzēšanai nepārsniedz 500 ha vai vīna ražošana nepārsniedz 50 000 hektolitru, var izslēgt no deklarāciju veidlapām daļu informācijas un atbrīvot ražotājus no tās vai citas deklarācijas iesniegšanas, definējot attiecīgus nosacījumus.

(19)	Ir jānosaka termiņš, līdz kuram saņemtā informācija ir centralizēti jāapkopo valsts līmenī.

(20)

Dažādu attiecīgo personu iesniegtās ražas un krājumu deklarācijas pašlaik ir vienīgais līdzeklis, lai pienācīgi noskaidrotu saražotā vīna un vīna krājumu daudzumus. Tāpēc ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgās personas iesniedz deklarācijas un ka tās ir pilnīgas un precīzas, paredzot sankcijas deklarāciju neiesniegšanas vai nepareizu vai nepilnīgu deklarāciju iesniegšanas gadījumos.

(21)	Šā iemesla dēļ arī ir nepieciešams noteikt termiņu, līdz kuram iesniegtā informācija obligātajam paziņojumam tiktu nodota Komisijai, kā arī veidu, kādā šī informācijas nodošana notiek.

(22)

Lai nodrošinātu vīna tirgus uzraudzību, jābūt pieejamai konkrētai informācijai par minēto tirgu. Papildus dažādu deklarāciju kopsavilkumos sniegtajiem datiem būtiska ir informācija par vīna piegādēm, izlietojumu un cenām. Tāpēc dalībvalstīm jāsavāc šī informācija un jānosūta Komisijai noteiktos datumos.

(23)	Dažas dalībvalstis var atbrīvot no cenu paziņojuma iesniegšanas, ja to kopējais ražošanas apjoms veido ļoti nelielu Kopienas produkcijas daļu.

(24)	Tāpēc tika atcelta Komisijas Regula (EK) Nr. 1282/2001 (7), ar ko noteica sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz informācijas vākšanu, lai identificētu vīna produktus un uzraudzītu vīna tirgu.

(25)	Ņemot vērā Kopienas vienotā tirgus izveidi, to iestāžu rīcībā, kuras atbild par vīna produktu uzglabāšanas un tirdzniecības uzraudzību, jābūt vajadzīgajiem līdzekļiem, lai veiktu efektīvas pārbaudes saskaņā ar Kopienas līmenī noteiktiem vienotiem noteikumiem.

(26)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 112. panta 1. punkts paredz, ka vīnu un vīna produktus drīkst laist apgrozībā Kopienā tikai ar oficiāli apliecinātu pavaddokumentu. Minētā panta 2. punkts paredz, ka fiziskām vai juridiskām personām, kas uzglabā vīnu vai vīna produktus, ir jāveic uzskaite, īpaši izdarot ierakstus par šo produktu ievešanu un izvešanu.

(27)

Ar Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvu 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (8) ir veikti pasākumi nodokļu saskaņošanai Kopienā. Lai noteiktu vienotus noteikumus, kas piemērojami Kopienā, un vienkāršotu administratīvās formalitātes uzņēmumiem un personām, īpaši tiek norādīts, ka tie vīna produktu pārvadājumu pavaddokumenti, ko izmanto nodokļu vajadzībām, vienlaikus tiek atzīti kā preču pavaddokumenti.

(28)

Tādu vīna produktu pārvadājumiem, uz kuriem neattiecas iepriekš minētās nodokļu formalitātes vai kurus piegādā sīkražotāji, jāpievieno dokuments, kas kompetentajām iestādēm ļauj uzraudzīt šādu produktu apriti. Šim nolūkam var atzīt jebkuru komercdokumentu, kurā ietverta sīka informācija, kas vajadzīga produkta identifikācijai un tā aprites uzraudzībai.

(29)	Lai nevajadzīgi neapgrūtinātu administratīvo formalitāšu kārtošanu, ir jānosaka, ka nekādi pavaddokumenti netiks pieprasīti atsevišķu vīna produktu pārvadāšanai nelielos attālumos vai tad, ja šie produkti iepildīti nelielos traukos un ierobežotā daudzumā.

(30)	Datorizētu procedūru izmantošana dažādās uzņēmēju administratīvās darbības jomās pakāpeniski aizstāj dokumentus papīra formātā. Tāpēc jābūt iespējai izmantot datorizētas procedūras arī tad, kad aizpilda un izmanto reģistrus un pavaddokumentus.

(31)	Lai vīnu un vīna produktus eksportētu, papildus preču pavaddokumentiem ir jāiesniedz vēl citi dokumenti, tostarp izvešanas deklarācija. Tāpēc ir jānosaka papildu procedūras šo dokumentu noformēšanai un apstiprināšanai.

(32)	Nefasētu vīna produktu pārvadājumu uzraudzība prasa īpašu uzmanību, jo šādi produkti ir vairāk pakļauti negodīgai rīcībai nekā marķēti produkti, kuri iepildīti pudelēs ar vienreiz lietojamiem aizbāžņiem. Šādos gadījumos jāpieprasa papildu informācija un pavaddokumenta iepriekšēja apstiprināšana.

(33)	Lai atvieglotu kontroli kompetentajām iestādēm, brīvā apgrozībā laistu trešo valstu produktu pavaddokumentos jāpieprasa atsauce uz VI 1 dokumentu.

(34)

Noteikumi par administratīvu pavaddokumentu un vienkāršota pavaddokumenta izstrādi attiecas uz atsevišķu veidu vīnu cilmes vietas nosaukuma un aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes sertifikācijas noteikumiem. Tātad ir jāizstrādā šādi sertifikācijas noteikumi. Jāizstrādā arī atsevišķu vīnu cilmes vietas sertifikācijas noteikumi pārvadājumiem, jo īpaši eksportam, uz kuriem neattiecas nodokļu formalitātes. Lai vienkāršotu administratīvās formalitātes personām un atbrīvotu kompetentās iestādes no regulāri veicamu standartuzdevumu sloga, jāparedz, ka šīs iestādes atļauj kravas nosūtītājiem, kuri atbilst konkrētiem nosacījumiem, ierakstīt pavaddokumentā vīna izcelsmi apliecinošu formulējumu, neierobežojot attiecīgo pārbaužu veikšanu.

(35)	Ir jānosaka pasākumi, kas jāveic kompetentajām iestādēm gadījumā, ja ekspeditors ir veicis pārvadājumu, smagi pārkāpjot noteikumus, vai veikts nelikumīgs pārvadājums, raugoties, lai šo pārkāpumu noformēšana neaizkavē konkrēto pārvadājumu ilgāk, kā tas noteikti vajadzīgs šādai darbībai.

(36)	Lai nodrošinātu to, ka, iepazīstoties ar reģistriem, kompetentās iestādes spēj efektīvi kontrolēt vīna produktu apriti un uzglabāšanu, turklāt sadarbojoties dalībvalstu kompetentajām iestādēm, noteikumi par uzskaites reģistrāciju jāsaskaņo Kopienas līmenī.

(37)	Prasības saistībā ar reģistriem dažām uzņēmēju grupām var radīt nesamērīgu administratīvo slogu. Tāpēc dalībvalstīm šie uzņēmēji no atsevišķām prasībām jāatbrīvo.

(38)	Vielām, ko izmanto noteiktā vīndarības praksē, sevišķi bagātināšanā, paskābināšanā un saldināšanā, raksturīgi tas, ka tās īpaši viegli var izmantot negodīgi. Tādēļ attiecībā uz šīm vielām jāveic uzskaite, lai dotu iespēju kompetentajām iestādēm uzraudzīt to apriti un izmantošanu.

(39)	Dzirkstošo vīnu un deserta vīnu kontrole prasa īpašu uzmanību, jo tos pievieno citiem produktiem. Reģistros līdz ar to ir jāprasa iekļaut papildu informāciju.

(40)

Kopienas noteikumos paredzētais vīna produktu pārvadājumu pavaddokuments ir ļoti noderīgs informācijas avots iestādēm, kas atbild par to, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas noteikumiem un valstu tiesību aktiem vīna nozarē. Dalībvalstīm jāatļauj pieņemt papildu noteikumus, lai piemērotu šo regulu pārvadājumiem, kas sākas viņu teritorijā.

(41)

Saskaņā ar 18. panta 1. punktu Komisijas 2001. gada 24. aprīļa Regulā (EK) Nr. 884/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus attiecībā uz vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju (9), dalībvalstīm tika dota iespēja noteikt papildu vai īpašus noteikumus minētajiem produktiem, kas ir apritē šo valstu teritorijā. Viens no šiem noteikumiem paredz, ka līdz 2010. gada 31. jūlijam informāciju par vīnogu misas blīvumu var aizstāt ar norādi par Eksle (Oechsle) grādos izteiktu blīvumu. Šo tradicionālo praksi galvenokārt izmanto nelieli lauksaimniecības produktu ražotāji, kuriem vēl vajadzēs vairākus gadus, lai ieviestu jaunos noteikumus par blīvumu. Šī atkāpe jāpagarina, vienlaikus atceļot Regulu (EK) Nr. 884/2001.

(42)	Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai to kompetento iestāžu nosaukumi un adreses, kas atbild par sadaļas piemērošanu saistībā ar pavaddokumentiem un uzskaites reģistrāciju, lai Komisija var izplatīt šo informāciju citās dalībvalstīs.

(43)	Dalībvalstīm ir noteiktu laiku jāuzglabā informācija, kas nepieciešama, lai veiktu pārbaudes un auditu par šīs regulas piemērošanu.

(44)	Lai nodrošinātu līdzvērtīgu attieksmi pret visiem pārvadātājiem, ir jāparedz noteikumi acīmredzamu kļūdu un force majeure, kā arī citu ārkārtas apstākļu gadījumā. Tāpat ir jāizstrādā noteikumi saistībā ar mākslīgi radītām situācijām, lai no tām nevarētu gūt kādu labumu.

(45)	Šajā regulā noteiktie pasākumi saskan ar lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

VĪNA DĀRZU REĢISTRS

1. pants

Mērķis

Šī sadaļa nosaka Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanas kartību saistībā ar vīna dārzu reģistru.

2. pants

Definīcijas

Šajā sadaļā:

a)

“vīnkopis” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa, neatkarīgi no tā, kāds juridiskais statuss šai grupai un tās locekļiem ir noteikts attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos, kuras lauksaimniecības uzņēmums atrodas Kopienas teritorijā, kā definēts Līguma 299. pantā, un kura apstrādā ar vīnogulājiem apstādītas platības;

b)	“zemes gabals, kas apstādīts ar vīnogulājiem”, ir zemes gabals, kas apstādīts ar vīnogulājiem, kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 796/2004 (10) 2.1.a pantā;

c)	“pamesta apstādīta platība” ir visa ar vīnogulājiem apstādītā platība, kuru vairs regulāri neapstrādā, lai iegūtu produktu komerciāliem mērķiem.

3. pants

Vīna dārzu reģistrā iekļaujamā informācija

1.   Lai izveidotu un regulāri atjauninātu vīna dārzu reģistru, dalībvalstis apkopo šādu informāciju:

a)

katrs vīnkopis, kam ir ar vīnogulājiem apstādīta platība, kas nav mazāka par 0,1 ha, vai no kura tiek pieprasīta deklarācija saskaņā ar Kopienas vai valsts tiesību aktiem, sniedz datus par: i) savu identifikāciju; ii) ar vīnogulājiem apstādīto zemes gabalu atrašanās vietu; iii) ar vīnogulājiem apstādīto zemes gabalu platību; iv) šajos zemes gabalos iestādīto vīnogulāju īpašībām; v) nelikumīgiem stādījumiem, stādīšanas tiesībām un izaršanas shēmu, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 479/2008 V sadaļa; vi) atbalstu vīna dārzu pārstrukturēšanai, pārveidošanai un priekšlaicīgai ražas novākšanai, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 479/2008 11. un 12. pants;

b)	ar vīnogulājiem apstādīto zemes gabalu platības, kas nav minētas a) apakšpunktā;

c)	ikviena fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa, kura iesniedz ražošanas deklarāciju atbilstoši 9. pantā noteiktajam, sniedz datus saistībā ar i) savu identifikāciju; ii) obligātajiem paziņojumiem, kas paredzēti II sadaļā.

2.   Informāciju par zemes gabalu īpašībām, kuri apstādīti ar vīnogulājiem, skaidri norāda vīnkopja dokumentācijā. Ja to pieļauj ar vīnogulājiem apstādīto zemes gabalu viendabīgums, var iesniegt informāciju arī par blakus esošo ar vīnogulājiem apstādīto zemes gabalu vai to daļas(-u) kopumu, ja vien tiek nodrošināta katra atsevišķā zemes gabala identifikācija.

3.   Vīna dārzu reģistrā iekļauj vismaz to informāciju, kuru apkopo saskaņā ar 1. punktu un kura sīkāk izklāstīta šīs regulas I pielikumā.

4.   Atsevišķu dalībvalstu vīna dārzu reģistrā neapkopo un neiekļauj šādu informāciju:

a)	informāciju atbilstoši I pielikuma 1.1. punkta 3) apakšpunktam un 1.2. punkta 5) un 7) apakšpunktam, ja dalībvalstīm nepiemēro stādīšanas tiesību pārejas režīmu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 479/2008 95. pantam;

b)	informāciju atbilstoši I pielikuma 1.2, daļas 9) un 10) punktam, ja dalībvalstīm nepiemēro izaršanas shēmu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 479/2008 105. pantam;

c)	informāciju atbilstoši I pielikuma 1.2. daļas 3) punkta b) un c) apakšpunktam, ja dalībvalstis ir atbrīvotas no vīna vīnogu šķirņu vīnogulāju klasificēšanas pienākuma atbilstoši Regulas (EK) 479/2008 24. panta 2. punktam.

4. pants

Informācijas uzglabāšana un atjaunināšana

Dalībvalstis nodrošina vīna dārzu reģistrā esošo datu uzglabāšanu visu laiku, kas ir nepieciešams attiecīgo pasākumu uzraudzībai un kontrolei un, jebkurā gadījumā, vismaz piecus turpmākos vīna gadus pēc tā gada, uz kuru tie attiecas.

Dalībvalstis nodrošina vīna dārzu reģistra regulāru atjaunināšanu, tiklīdz ir pieejama iesniegtā informācija.

5. pants

Informācijas pārbaude

Dalībvalstis vismaz reizi piecos gados par katru vīnkopi un katru fizisko vai juridisko personu vai šo personu grupu, kam saskaņā ar 9. pantu jāiesniedz ražošanas deklarācija, veic pārbaudi, lai noskaidrotu, vai “vīnkopja” un “ražošanas” dokumentācija strukturāli atbilst faktiskajai situācijai.

II   SADAĻA

OBLIGĀTIE PAZIŅOJUMI UN INFORMĀCIJAS VĀKŠANA TIRGUS UZRAUDZĪBAI VĪNA NOZARĒ

6. pants

Mērķis

Šī sadaļa attiecas uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanas nosacījumiem attiecībā uz obligātajiem paziņojumiem un informācijas vākšanu tirgus uzraudzībai vīna nozarē.

7. pants

Definīcijas

Šajā sadaļā:

a)	“novācēji” ir fiziskas vai juridiskas personas vai šo personu grupa, kas novāc vīnogas;

b)

“mazumtirgotāji” ir fiziskas vai juridiskas personas vai šo personu grupa, kuras uzņēmējdarbība ietver vīna pārdošanu nelielos daudzumos tieši patērētājam, izņemot tos, kuri izmanto lielu vīna daudzumu glabāšanai un apstrādei aprīkotus pagrabus; minētos daudzumus nosaka katra dalībvalsts, ņemot vērā tirdzniecības un izplatīšanas specifiku.

I   NODAĻA

Obligātie paziņojumi

8. pants

Ražas deklarācijas

1.   Novācēji katru gadu dalībvalstu kompetentajām iestādēm to norādītajā administratīvajā vienībā iesniedz ražas deklarāciju; deklarācijā ir vismaz šīs regulas II pielikumā norādītā informācija vai attiecīgā gadījumā – III pielikumā norādītā informācija.

Dalībvalstis var atļaut vienai saimniecībai iesniegt tikai vienu deklarāciju.

2.   Ražas deklarāciju neiesniedz turpmāk uzskaitītās personas:

a)	novācēji, kuru vīnogu raža pilnībā ir paredzēta patēriņam nepārstrādātā veidā vai žāvēšanai, vai arī tiešai pārstrādei vīnogu sulā;

b)	novācēji, kuru saimniecībās vīnogulāji aizņem mazāk par 0,1 ha un raža nekādā veidā nav un netiks pārdota;

c)	novācēji, kuru saimniecībās vīnogulāju platības aizņem mazāk par 0,1 ha un kas visu novākto ražu piegādā kooperatīvai vīna darītavai vai ražotāju grupai, kuras biedri tie ir vai ar kuru tie ir saistīti.

Pirmās daļas c) apakšpunktā paredzētajā gadījumā novācēji iesniedz deklarāciju kooperatīvajai vīna darītavai vai ražotāju grupai, norādot:

a)	vīnogu audzētāja uzvārdu, vārdu un adresi;

b)	piegādāto vīnogu daudzumu;

c)	attiecīgo vīnogulāju platību un atrašanās vietu.

Kooperatīvā vīna darītava vai ražotāju grupa pārbauda šādā deklarācijā sniegto datu precizitāti, salīdzinot tos ar tās rīcībā esošo informāciju.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta un neskarot saistības, kas izriet no 9. panta, dalībvalstis var atbrīvot no pienākuma iesniegt ražas deklarācijas:

a)	novācējus, kas paši pārstrādā vai liek savā vietā pārstrādāt visu vīnogu ražu vīnā;

b)	novācējus, kas ir saistīti ar kooperatīvu vīna darītavu vai ražotāju grupu vai ir tās biedri un kas piegādā visu savu ražu vīnogu un/vai misas veidā attiecīgajai kooperatīvajai vīna darītavai vai ražotāju grupai, tostarp novācējus, kas minēti 9. panta 3. punktā.

9. pants

Ražošanas deklarācijas

1.   Fiziskas vai juridiskas personas vai šo personu grupas, tostarp kooperatīvās vīna darītavas, kas no kārtējā gada ražas ir saražojušas vīnu un/vai misu, katru gadu dalībvalstu norīkotām kompetentajām iestādēm iesniedz ražošanas deklarāciju, kurā ir ietverta vismaz šīs regulas IV pielikumā norādītā informācija.

Dalībvalstis var atļaut vienai vīna darītavai iesniegt tikai vienu deklarāciju.

2.   Regulas 8. panta 2. punktā minētajiem novācējiem un ražotājiem, kas, vinificējot iepirktus produktus savās telpās, iegūst mazāk par 10 hektolitriem vīna, kurš nekādā veidā nav un netiks pārdots, nav jāiesniedz ražošanas deklarācija.

3.   No pienākuma iesniegt ražošanas deklarāciju atbrīvo arī novācējus, kas ir tādas kooperatīvas vīna darītavas biedri vai ir ar to saistīti, kura iesniedz deklarāciju, un kas piegādā savu vīnogu produkciju minētajai vīna darītavai, bet patur tiesības vinifikācijas ceļā iegūt mazāk par 10 hektolitriem vīna ģimenes patēriņam.

4.   Ja fiziskas vai juridiskas personas vai šo personu grupas pārdod vīna ražošanas starpproduktus, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ražotājiem, kas iesniedz deklarācijas, ir pieejami dažādie dati, kurus tie iesniedz deklarācijās.

10. pants

Apstrādes un/vai tirdzniecības deklarācijas

1.   Dalībvalstis var paredzēt, ka fiziskas vai juridiskas personas vai šo personu grupas, tajā skaitā kooperatīvās vīna darītavas, kas līdz 16. panta 1. punktā norādītajiem datumiem ir apstrādājušas un/vai pārdevušas vīna ražošanas starpproduktus, par kārtējo tirdzniecības gadu iesniedz kompetentajām iestādēm apstrādes un/vai tirdzniecības deklarāciju.

2.   No pienākuma iesniegt apstrādes un/vai tirdzniecības deklarāciju atbrīvo arī novācējus, kas ir tādas kooperatīvas vīna darītavas biedri vai ir ar to saistīti, kura iesniedz deklarāciju, un kas piegādā savu vīnogu produkciju minētajai vīna darītavai, bet patur tiesības vinifikācijas ceļā iegūt mazāk par 10 hektolitriem vīna ģimenes patēriņam.

11. pants

Krājumu deklarācijas

Katru gadu fiziskas vai juridiskas personas vai šo personu grupas, izņemot privātus patērētājus un mazumtirgotājus, dalībvalstu kompetentajām iestādēm iesniedz deklarācijas par vīnogu misas, koncentrētas vīnogu misas, rektificētas koncentrētas vīnogu misas un vīna krājumiem, kas ir to valdījumā 31. jūlijā, deklarācijā ietverot vismaz šīs regulas V pielikumā norādīto informāciju. Attiecībā uz Kopienas vīna produktiem minētajās deklarācijās nenorāda produktus, kas iegūti no tajā pašā kalendārajā gadā novāktajām vīnogām.

Tomēr dalībvalstis, kurās vīna ražošana gadā nepārsniedz 50 000 hektolitru, var atbrīvot tos tirgotājus, izņemot mazumtirgotājus, kuru valdījumā ir nelieli krājumi, no pienākuma iesniegt pirmajā daļā paredzētās deklarācijas, ja kompetentās iestādes var Komisijai iesniegt to krājumu statistisku novērtējumu, kuri atrodas dalībvalstī.

II   NODAĻA

Kopīgie noteikumi

12. pants

Veidlapas

1.   Dalībvalstis izstrādā dažādo deklarāciju veidlapu paraugus un nodrošina to, ka šajās veidlapās ir ietvertas vismaz šīs regulas II, III, IV un V pielikumā norādītās pozīcijas.

Veidlapas var iesniegt un izmantot elektroniski saskaņā ar dalībvalstu kompetento iestāžu apstiprinātajiem nosacījumiem.

2.   Iepriekš minētajās veidlapās neiekļauj tiešu norādi uz platību, ja dalībvalsts to var pārliecinoši noteikt, izmantojot citu deklarācijā ietverto informāciju, piemēram, ražošanā izmantojamo platību un saimniecības kopējo ražu, vai izmantojot vīna dārzu reģistra informāciju.

3.   Pirmajā punktā minētajās deklarācijās ietverto informāciju centralizēti apkopo valsts līmenī.

13. pants

Saistība ar vīna dārzu reģistru

Neskarot šīs regulas 8. un 9. pantu un II un IV pielikumu, dalībvalstis, kas saskaņā ar Regulas Nr. (EK) 479/2008 108. pantu ir izveidojušas ik gadu atjaunināmu vīna dārzu reģistru vai līdzīgu administratīvās kontroles instrumentu, var atbrīvot šajos pantos minētās fiziskās vai juridiskās personas vai šo personu grupas, vai novācējus no platības deklarēšanas.

Tādos gadījumos dalībvalsts kompetentās iestādes pašas aizpilda minētajā pantā norādītās deklarācijas, norādot platību saskaņā ar reģistra datiem.

14. pants

Atbrīvojumi

1.   Dalībvalstis, kurās vīnogulāju platības nepārsniedz 500 ha un kuru rīcībā ir 8., 9. un 10. pantā minētajās deklarācijās norādāmā informācija, kas iegūta no citiem administratīviem aktiem, var neuzrādīt šo informāciju deklarācijās.

Dalībvalstis, kurās vīnogulāju platības nepārsniedz 500 ha un kuru rīcībā ir visa 8., 9. un 10. pantā minētajās deklarācijās norādāmā informācija, kas iegūta no citiem administratīviem aktiem, var atbrīvot uzņēmējus no pienākuma iesniegt minētās deklarācijas.

2.   Dalībvalstis, kurās vīna ražošana vienā vīnkopības gadā nepārsniedz 50 000 hektolitru un kuru rīcībā ir 11. pantā minētajās deklarācijās norādāmā informācija, kas iegūta no citiem administratīviem aktiem, var neuzrādīt šo informāciju deklarācijās.

Dalībvalstis, kurās vīna ražošana vienā vīnkopības gadā nepārsniedz 50 000 hektolitru un kuru rīcībā ir visa 11. pantā minētajās deklarācijās norādāmā informācija, kas iegūta no citiem administratīviem aktiem, var atbrīvot uzņēmējus no pienākuma iesniegt minētās deklarācijas.

3.   Dalībvalstis, kuru rīcībā ir datorizēta datu apstrādes sistēma, kas ļauj savietot datus par deklarētājiem, deklarēto produkciju un ar vīnogulājiem apstādītajiem zemes gabaliem, var atbrīvot uzņēmējus no pienākuma uzrādīt zemes gabalu kodus, kā to paredz II pielikums saskaņā ar šīs regulas 8. pantu. Datus var savietot, izmantojot saimniecības kodu, atsauci uz zemes gabaliem vai kādu citu pozīciju, kas iekļauta vīna dārzu reģistrā.

15. pants

Noteiktie kritēriji

1.   Lai pārrēķinātu izteikšanai vīna hektolitros tādu produktu daudzumus, kas nav vīns, dalībvalstis var noteikt koeficientus, kuri drīkst atšķirties atkarībā no dažādiem objektīviem kritērijiem, kas ietekmē šo pārrēķināšanu. Dalībvalstis Komisijai dara zināmus koeficientus un iesniedz 19. panta 1. punktā paredzēto kopsavilkumu.

2.   Regulas 9. pantā paredzētājās ražošanas deklarācijās ierakstāmais vīna daudzums ir kopējais daudzums, ko iegūst pēc galvenās spirta rūgšanas beigām, ieskaitot vīna nogulsnes.

16. pants

Deklarāciju iesniegšanas termiņi

1.   Šīs regulas 8. un 9. pantā minētās deklarācijas iesniedz vēlākais līdz 15. janvārim. Tomēr dalībvalstis drīkst noteikt agrāku datumu vai datumus. Tās arī drīkst noteikt datumu, kurā ņem vērā valdījumā esošos daudzumus deklarāciju aizpildīšanai.

2.   Regulas 11. pantā minētās deklarācijas par daudzumiem, kas 31. jūlijā atrodas personu valdījumā, iesniedz vēlākais 10. septembrī. Dalībvalstis tomēr drīkst noteikt agrāku datumu vai datumus.

17. pants

Pārbaudes

Dalībvalstis nosaka pārbaudes un nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka deklarācijās norādītie dati atbilst faktiskajam stāvoklim.

18. pants

Sankcijas

1.   Personām, kam jāiesniedz ražas, ražošanas, tirdzniecības un/vai apstrādes vai krājumu deklarācijas un kas minētās deklarācijas neiesniedz līdz 16. pantā norādītājiem datumiem, izņemot force majeure gadījumus, nav tiesību uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 12, 15., 17., 18. un 19. pantā paredzētajiem atbalsta pasākumiem attiecīgajā vai nākamajā vīna gadā.

Ja tomēr šīs regulas 16. pantā norādītos termiņus nokavē un nokavējums nepārsniedz desmit darba dienas, tas attiecīgajā vīna gadā izmaksājamās procentuālās summas samazina proporcionāli, kā to atkarībā no termiņa nosaka kompetentā iestāde, neatkarīgi no piemērojamajām valsts sankcijām.

2.   Izņemot force majeure gadījumus, ja 1. punktā minētajās deklarācijās dalībvalstu kompetentās iestādes konstatē nepilnības vai neprecizitātes un ja trūkstošajai vai neprecīzajai informācijai ir būtiska nozīme Regulas (EK) Nr. 479/2008 12, 15., 17., 18. un 19. pantā paredzēto pasākumu pareizai piemērošanai, izmaksājamo atbalstu proporcionāli samazina par summu, ko nosaka kompetentā iestāde, ņemot vērā pieļautā pārkāpuma smagumu, neatkarīgi no piemērojamajām valsts sankcijām.

III   NODAĻA

Dalībvalstu pienākums sniegt informāciju

19. pants

Dalībvalstu iesniedzamie ziņojumi

1.   Dalībvalstis Komisijai elektroniski nosūta

a)

par kārtējo vīna gadu: i) vēlākais līdz 15. septembrim – savā teritorijā iegūto vīna produktu iespējamā daudzuma aplēses; ii) vēlākais līdz 30. novembrim – tās informācijas novērtējumu, kas ļauj aplēst vīna produktu piegādes un izmantotos daudzumus to teritorijās; iii) vēlākais līdz 15. aprīlim – ražošanas deklarāciju galīgo apkopojumu;

b)	par iepriekšējo vīna gadu: i) vēlākais līdz 30. novembrim – gada beigās valdījumā esošo krājumu deklarāciju kopsavilkumu; ii) vēlākais līdz 15. decembrim – provizorisku ziņojumu par iepriekšējo vīna gadu; iii) vēlākais līdz 15. martam – gala ziņojumu par vīna gadu pirms tā.

2.   Minētos ziņojumus nosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam (Eurostat).

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus visus nozīmīgos jaunos faktus, kas var ievērojami mainīt pieejamo daudzumu un izmantojamo daudzumu novērtējumu, kura pamatā ir galīgā informācija par iepriekšējiem gadiem.

3.   Lai konstatētu cenu izmaiņas, dalībvalstis, kuru vīna produkcijas apjoms, pēdējos 5 gados vidēji par 5 % ir pārsniedzis Kopienas kopējo vīna produkcijas apjomu, nosūta Komisijai informāciju par Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1. punktā minētajiem vīniem:

a)	vēlākais līdz katra mēneša 15. datumam – kotāciju kopsavilkumu par iepriekšējo mēnesi; vai

b)	2009. gada 1. augustā – publiski pieejamos informācijas avotus, ko tās uzskata par uzticamiem cenu noteikšanai.

Dalībvalstis pārliecinās, vai Komisijai ir tiesības publicēt datus, kas ir iekļauti pirmās daļas b) apakšpunktā minētajos informācijas avotos.

Dalībvalstis tirgus uzraudzības nolūkā izvēlas ierobežotu tirgu skaitu, nosakot kopumā astoņas visreprezentatīvākās to teritorijā ražoto balto un sarkano vīnu kotācijas.

Iepriekš minētās cenas ir cenas par neiepakotām precēm, izvedot no ražotāja teritorijas, un ir izteiktas euro par katru spirta tilpumkoncentrācijas procentu hektolitrā vai par hektolitru.

IV   NODAĻA

Vispārīgie un nobeiguma noteikumi

20. pants

Vispārīgie noteikumi

Šī regula neskar dalībvalstu noteikumus par ražas, ražošanas, apstrādes un/vai tirdzniecības vai krājumu deklarācijām, kas paredz pilnīgākas informācijas iesniegšanu un jo īpaši attiecas uz plašāku personu loku nekā tas, kas paredzēts 8., 9. un 11. pantā.

III   SADAĻA

VĪNA PRODUKTU PĀRVADĀJUMU PAVADDOKUMENTI UN VĪNA NOZARĒ VEICAMĀ UZSKAITES REĢISTRĀCIJA

I   NODAĻA

Mērķis, darbības joma un definīcijas

21. pants

Mērķis un darbības joma

1.   Šī sadaļa nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 479/2008 112. pantu attiecībā uz vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (11) I pielikuma XII daļā, neierobežojot Direktīvas 92/12/EEK piemērošanu. Tā nosaka:

a)

noteikumus vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentu izdošanai: i) dalībvalsts teritorijā, kurā šādiem sūtījumiem nepievieno dokumentu, kas vajadzīgs saskaņā ar Direktīvas 92/12/EEK pamatotajiem Kopienas noteikumiem; ii) eksportējot uz trešo valsti; iii) Kopienas iekšējā tirdzniecībā, ja: — pārvadājumu veic sīkražotājs, uz kuru neattiecas tās dalībvalsts prasība sastādīt vienkāršotu pavaddokumentu, kurā pārvadājums sākas, vai — ja uz pārvadājamo vīna produktu neattiecas akcīzes nodoklis;

b)	papildu noteikumus, lai izstrādātu: i) administratīvu pavaddokumentu vai tā vietā izmantojamu komercdokumentu; ii) vienkāršotu pavaddokumentu vai tā vietā izmantojamu komercdokumentu;

c)	noteikumus, lai apstiprinātu vīnus ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu (ACVN) vai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) šo vīnu pārvadājumu pavaddokumentos.

2.   Šī sadaļa nosaka arī noteikumus par preču ievešanas un izvešanas uzskaiti, ko veic personas, kuras nodarbojas ar vīna produktu glabāšanu.

22. pants

Definīcijas

Šajā sadaļā:

a)	“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai šo personu grupa, kuras valdījumā ir vai ir bijušas svaigas vīnogas, vīnogu misa vai rūgstošs jaunvīns un kura to pārstrādā vīnā vai kāds cits to pārstrādā vīnā šo personu vārdā;

b)	“sīkražotājs” ir ražotājs, kurš gadā vidēji saražo ne vairāk par 1 000 hektolitriem vīna;

c)

“mazumtirgotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai šo personu grupa, kuras uzņēmējdarbība ietver vīna tirgošanu tieši patērētājam nelielos daudzumos, kas jānosaka katrai dalībvalstij, ņemot vērā tirdzniecības un piegādes īpašās iezīmes, bet ne tās personas, kuras izmanto vīna glabāšanai aprīkotus pagrabus un, ja nepieciešams, iekārtas vīna pildīšanai pudelēs lielos apjomos vai arī kuras nodarbojas ar pudelēs nepildīta vīna mobilo tirdzniecību;

d)	“administratīvais pavaddokuments” ir dokuments, kas atbilst Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2719/92 (12) prasībām;

e)	“vienkāršots pavaddokuments” ir dokuments, kas atbilst Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3649/92 (13) prasībām;

f)	“tirgotājs, kurš neglabā krājumus” ir fiziska vai juridiska persona vai šo personu grupa, kura profesionāli pērk vai pārdod vīna produktus, bet kurai nav telpu šādu produktu uzglabāšanai;

g)	“aizbāznis” ir aizbāznis tarai, kuras nominālā ietilpība ir mazāka par vai līdzvērtīga pieciem litriem;

h)	“pudeļu pildīšana” ir minēto produktu iepildīšana tarā, kuras ietilpība nepārsniedz 60 litrus, komerciāliem nolūkiem;

i)	“pudeļu pildītājs” ir fiziska vai juridiska persona vai šo personu grupa, kura veic pudeļu pildīšanu, vai arī pudeļu pildīšanu veic kāds cits viņu vārdā.

Lai piemērotu pirmās daļas b) apakšpunktu, dalībvalstis ņem vērā vidējo ražošanas līmeni par vismaz trīs gadiem pēc kārtas. Dalībvalstīm nav jāuzskata par sīkražotājiem tādi ražotāji, kuri pērk svaigas vīnogas vai vīnogu misu, lai pārstrādātu to vīnā.

II   NODAĻA

Vīna produktu pārvadājumu pavaddokumenti

23. pants

Mērķis

Neraugoties uz iespēju izmantot datorizēto datu apstrādes procedūru, visas fiziskās vai juridiskās personas vai personu grupas, to skaitā tirgotāji, kas neglabā krājumus, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības reģistrācijas vieta ir Kopienas muitas teritorijā un kuri pārvadā vai liek pārvadāt vīna produktus savā uzdevumā, sagatavo šādam pārvadājumam pievienojamu dokumentu (turpmāk “pavaddokuments”).

24. pants

Atzītie pavaddokumenti

1.   Par pavaddokumentiem atzīst šādus dokumentus:

a)

produktiem, uz kuriem attiecas Direktīvā 92/12/EEK noteiktās formalitātes par apriti: i) ja laišana apgrozībā notiek, piemērojot akcīzes nodokļa atlikšanas režīmu, administratīvu vai komercdokumentu, kas izstrādāts saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2719/92; ii) Kopienas iekšējos pārvadājumos, kā arī, ja produktu laiž apgrozībā nosūtīšanas dalībvalstī, vienkāršotu pavaddokumentu vai komercdokumentu, kas sastādīts saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3649/92;

b)

produktiem, uz kuriem neattiecas Direktīvā 92/12/EEK noteiktās formalitātes par apriti, kā arī attiecīgā gadījumā sīkražotāju saražotajam vīnam, katru dokumentu, kurā ietverta vismaz VI pielikuma C punktā norādītā informācija, kā arī visa dalībvalstu pieprasītā papildu informācija, kas ir sniegta saskaņā ar šo regulu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta:

a)	ja pārvadājums sākas dalībvalstu teritorijā, dalībvalstis var prasīt, lai pavaddokumentus sagatavotu atbilstīgi VII pielikumā norādītajam paraugam;

b)	ja pārvadājums sākas un beidzas dalībvalstu teritorijā, dalībvalstis var atcelt prasību, lai pavaddokumentus sadalītu ailēs un lai informāciju numurētu atbilstīgi VII pielikumā norādītajam paraugam.

25. pants

Atbrīvojumi

Atkāpjoties no 23. panta, nekādi pavaddokumenti nav vajadzīgi:

a)

vīna produktiem tarā, kuras nominālā ietilpība pārsniedz 60 litrus, ja šie sūtījumi ir: i) izspiestas vai neizspiestas vīnogas vai vīnogu misa, ko pārvadā paši vīnogu ražotāji uz sava rēķina no saviem vīna dārziem vai citiem tiem piederošiem uzņēmumiem, ja ceļa kopējais garums nepārsniedz 40 km un ja šāds pārvadājums notiek: — individuālo ražotāju gadījumā – uz viņu vīna darīšanas uzņēmumiem, — ražotāju grupas gadījumā – uz grupai piederošo vīna darīšanas uzņēmumu; ii) izspiestas vai neizspiestas vīnogas, ko pārvadā paši ražotāji vai viņu vārdā pārvadā trešās personas, kas nav saņēmēji, no saviem vīna dārziem: — ja šāds pārvadājums ir uz saņēmēja vīna darīšanas uzņēmumu, kas atrodas tajā pašā vīnkopības zonā, — ja ceļa kopējais garums nepārsniedz 40 km; izņēmuma gadījumos kompetentās iestādes var palielināt šo maksimālo attālumu līdz 70 km; iii) vīna etiķis; iv) visu produktu pārvadājumi, ja tos atļāvusi kompetentā iestāde, vienā un tajā pašā vietējā administratīvajā vienībā vai uz tiešā tuvumā esošu vietēju administratīvu vienību, vai, ja ir saņemta atsevišķa atļauja, pārvadājumi vienas un tās pašas reģionālās administratīvās vienības teritorijā, ja: — produktu pārvadā no tās pašas uzņēmējsabiedrības viena uzņēmuma uz otru, ievērojot 38. panta 2. punkta a) apakšpunkta piemērošanu, vai — produkts nemaina īpašnieku un pārvadājumu veic vīna darīšanas, pārstrādes, uzglabāšanas vai pudeļu pildīšanas nolūkā; v) vīnogu čagas un vīna nogulsnes: — uz spirta rūpnīcu, ja produktam ir pievienota tās dalībvalsts kompetento iestāžu noteikta preču piegādes pavadzīme, kurā pārvadājums sākas, vai — pārvadājumu veic, lai izņemtu produktu no vīna darīšanas procesa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 555/2008 22. pantu;

b)

produktiem tarā, kuras nominālā ietilpība ir 60 litri vai mazāk, un saskaņā ar Direktīvu 92/12/EEK šie sūtījumi ir i) produkti marķētā tarā ar atzītu vienreiz lietojamu aizbāzni, uz kura ir norāde, kas ļauj identificēt pudeļu pildītāju, un kuras nominālā ietilpība ir pieci litri vai mazāk, ja kopējais daudzums nepārsniedz: — 5 litrus attiecībā uz rektificētu vai nerektificētu koncentrētu vīnogu misu, — 100 litrus attiecībā uz visiem pārējiem produktiem; ii) vīns vai vīnogu sula, kas paredzēta diplomātiskām pārstāvniecībām, konsulātiem un tamlīdzīgām iestādēm, nepārsniedzot piešķirtās atlaides; iii) vīns vai vīnogu sula: — privātos mājsaimniecības pārvadājumos un nav paredzēta pārdošanai, — uz kuģiem, lidmašīnās vai vilcienos patēriņam uz vietas; iv) vīns un rūgstoša vīnogu misa, ko pārvadā privātpersonas un kas ir paredzēta saņēmēja vai saņēmēja ģimenes personīgam patēriņam, bet kas nav a) apakšpunktā minētie sūtījumi, ja pārvadājamais daudzums nepārsniedz 30 litrus; v) visi tehniskiem vai zinātniskiem izmēģinājumiem paredzētie produkti, ja kopējais pārvadājamais daudzums nepārsniedz vienu hektolitru; vi) tirdzniecības paraugi; vii) paraugi oficiālai pārstāvniecībai vai laboratorijai.

Izņēmuma gadījumos kompetentās iestādes var palielināt pirmās daļas a) apakšpunkta i) punktā noteikto maksimālo ceļa garumu no 40 km līdz 70 km.

Ja ir atbrīvojums no prasības uzrādīt jebkuru no pavaddokumentiem, kas minēti pirmās daļas b) apakšpunkta i) līdz v) punktā, nosūtītājiem, kas nav mazumtirgotāji vai privātpersonas un kas laiku pa laikam pārdod produktu citām privātpersonām, jāspēj jebkurā laikā pierādīt visu to iegrāmatojumu pareizību, kas noteikti III nodaļā paredzētajai dokumentācijai, vai attiecīgās dalībvalsts citu pieprasīto grāmatvedības dokumentu pareizību.

26. pants

Pavaddokumenta sagatavošana

1.   Pavaddokumentu uzskata par atbilstīgi aizpildītu, ja tajā ir ietverta šīs regulas VI pielikumā norādītā informācija.

2.   Pavaddokumentu var izmantot tikai vienam pārvadājumam.

3.   Pavaddokumentus, kas uzskaitīti 24. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā, var sagatavot un nosūtīt, izmantojot elektronisko datu pārraides sistēmu atbilstoši dalībvalstu kompetento iestāžu apstiprinātajiem noteikumiem.

Pavaddokumenta saturs nemainās atkarībā no tā, vai dokuments sagatavots elektroniski vai papīra formātā.

27. pants

Pavaddokumenta izmantošana eksportam

1.   Ja kravas saņēmējs ir reģistrēts ārpus Kopienas muitas teritorijas, sūtījuma pavaddokumenta oriģinālu un kopiju un, ja nepieciešams, pirmo un otro eksemplāru uzrāda eksportējošās dalībvalsts kompetentajā muitas punktā, lai pamatotu izvešanas deklarāciju. Muitas punkts nodrošina uzrādītā dokumenta veida, datuma un numura norādi izvešanas deklarācijā un izvešanas deklarācijas veida, datuma un numura norādi pavaddokumenta oriģinālā un kopijā vai, ja nepieciešams, pavaddokumenta pirmajā un otrajā eksemplārā.

Muitas punkts izvešanas vietā no Kopienas muitas teritorijas uz minētā dokumenta abiem eksemplāriem izdara vienu no IX pielikumā norādītajām atzīmēm un apzīmogo dokumentu kā autentisku. Muitas punkts šos apzīmogotos pavaddokumenta eksemplārus, uz kuriem izdarīta attiecīga atzīme, atdod eksportētājam vai viņa pārstāvim. Viņi nodrošina, ka viens no minētajiem eksemplāriem tiek pievienots izvedamajam produktam.

2.   Norādes, kas minētas 1. punkta pirmajā daļā, precizē vismaz dokumenta veidu, datumu un numuru, kā arī, attiecībā uz izvešanas deklarāciju, par eksportu kompetentās iestādes nosaukumu un adresi.

3.   Vīna produktiem, ko izved uz laiku saskaņā ar Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (14) un Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (15) paredzēto pasīvās apstrādes procedūru uz vienu no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm uzglabāšanai, nogatavināšanai un/vai iepildīšanai tarā, pievieno informācijas lapu, kas izstrādāta Muitas sadarbības padomes 1963. gada 3. decembra ieteikumā. Šīs lapas produkta aprakstam rezervētajās ailēs norāda aprakstu saskaņā ar Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem, kā arī pārvadājamā vīna daudzumu.

Šo informāciju iegūst no pavaddokumenta oriģināla, ar kuru vīnu pārved līdz muitas punktam, kurā izsniedz informācijas lapu. Informācijas lapā norāda arī sūtījuma iepriekš minētā dokumenta veidu, datumu un numuru.

Ja attiecībā uz pirmajā daļā minētajiem produktiem, kurus ieved atpakaļ Kopienas muitas teritorijā, EBTA kompetentais muitas punkts ir pienācīgi sagatavojis informācijas lapu, šo dokumentu uzskata par līdzvērtīgu pārvadājuma pavaddokumentam līdz galamērķa muitas punktam Kopienā vai laišanai patēriņā, ja dokumenta ailē “Preču apraksts” ir ietverta pirmajā daļā norādītā informācija.

Attiecīgais Kopienas muitas punkts apzīmogo kravas saņēmēja vai viņa pārstāvja nodotā dokumenta kopiju vai fotokopiju un atdod to viņam atpakaļ, kā norādīts šajā regulā.

4.   Attiecībā uz ACVN un AĢIN vīniem, kurus eksportē uz trešām valstīm ar pavaddokumentu saskaņā ar šo regulu, minēto dokumentu, kas ir līdzvērtīgs produktu izcelsmes vai izcelsmes vietas apliecinājumam, uzrāda kompetentajai iestādei, kad šādus vīnus laiž brīvā apgrozībā Kopienā, ja konkrētais vīns nepieder ne pie 3. punktā aprakstītajiem produktiem, ne arī pie atpakaļ nosūtītajiem produktiem Regulu (EEK) Nr. 2913/92 un (EEK) Nr. 2454/93 un to izpildes noteikumu izpratnē. Ja apliecinošos dokumentus uzskata par pietiekamiem, attiecīgais muitas punkts apstiprina kravas saņēmēja vai viņa pārstāvja iesniegtā cilmes vietas nosaukuma apliecinājuma kopiju vai fotokopiju un atdod to viņam atpakaļ, kā norādīts šajā regulā.

28. pants

Pudelēs nepildītu vīna produktu pārvadājumi

1.   Ja pavaddokumentu aizpilda, lai to pievienotu vīna produktu sūtījumam tarā, kuras nominālā ietilpība pārsniedz 60 litrus, kompetentā iestāde, kuras nosaukumu un adresi norāda dokumentā, piešķir šim dokumentam uzskaites numuru. Šī iestāde var būt nodokļu inspekcija.

2.   Uzskaites numuri:

a)	veido nepārtrauktu sēriju;

b)	tos uz sūtījumu pavaddokumentiem iespiež iepriekš.

Taču b) apakšpunktā minēto nosacījumu var nepiemērot, ja izmanto datorizēto datu apstrādes sistēmu.

3.   Pirmajā punktā minētā pavaddokumenta pienācīgi aizpildītu oriģinālu un tā kopiju apstiprina pirms un pēc katra pārvadājuma:

a)	ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes zīmogu, kurā pārvadājums sākas; vai

b)	nosūtītājs ar noteikto zīmogu vai zīmogošanas ierīces atzīmi, ko apstiprinājusi a) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde.

4.   Ja atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2719/92 izmanto administratīvu dokumentu vai komercdokumentu vai atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 3649/92 izmanto vienkāršotu pavaddokumentu vai komercdokumentu, tā pirmo un otro eksemplāru apstiprina iepriekš saskaņā ar 3. punktā noteikto kārtību.

29. pants

Pārvadāšana daudzumiem virs 60 litriem

Papildus minētajam transporta dokumentam ir nepieciešama kompetento iestāžu apstiprināta kopija šādu pudelēs nepildītu vīna produktu pārvadājumiem, ja to daudzums pārsniedz 60 litrus:

a)	Kopienas izcelsmes produktiem: i) vīnam, kas paredzēts pārstrādāšanai ACVN vīnā; ii) rūgstošai vīnogu misai; iii) rektificētai vai nerektificētai koncentrētai vīnogu misai; iv) vīnogu misai, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu; v) vīnogu sulai; vi) koncentrētai vīnogu sulai;

b)

ārpuskopienas izcelsmes produktiem: i) svaigām vīnogām, izņemot galda vīnogas; ii) vīnogu misai; iii) koncentrētai vīnogu misai; iv) rūgstošai vīnogu misai; v) rektificētai vai nerektificētai koncentrētai vīnogu misai; vi) vīnogu misai, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu; vii) vīnogu sulai; viii) koncentrētai vīnogu sulai; ix) deserta vīnam, lai izgatavotu produktus, uz kuriem neattiecas KN kods 2204.

Pirmajā daļā minētais attiecas arī uz šādiem produktiem neatkarīgi no to izcelsmes un pārvadājamā daudzuma, neierobežojot 25. pantā norādītos atbrīvojumus:

a)	vīna nogulsnēm;

b)	vīnogu čagām, kas paredzētas destilācijai vai citai rūpnieciskas apstrādes darbībai;

c)	čagu vīnu;

d)	destilācijai spirtotu vīnu;

e)	vīnu no vīnogu šķirnēm, kuras dalībvalstu izstrādātajā klasifikācijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 24. pantu nav uzskaitītas kā vīna vīnogu šķirnes tajā administratīvajā vienībā, kurā vīnogas novāktas;

f)	produktiem, kurus nevar piedāvāt vai piegādāt tiešam patēriņam cilvēku uzturā.

Kravas nosūtītājs ar visātrāko paņēmienu un ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc tam, kad preces atstāj iekraušanas vietu, nosūta pirmajā daļā minēto kopiju kompetentajai iestādei, kuras teritorijā atrodas iekraušanas vieta. Kompetentā iestāde ar visātrāko paņēmienu un ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc tam, kad kopija ir iesniegta vai izdota, ja to aizpilda kompetentā iestāde, nosūta to kompetentajai iestādei, kuras teritorijā atrodas preču izkraušanas vieta.

30. pants

Brīvā apgrozībā laistu trešo valstu produktu pārvadājumi

Brīvā apgrozībā laistu trešo valstu produktu pavaddokuments visiem pārvadājumiem Kopienas muitas teritorijā ietver:

a)	saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 555/2008 43. pantu aizpildīts VI 1 dokumenta numuru;

b)	dokumenta aizpildes datumu;

c)	tās trešās valsts iestādes nosaukumu un adresi, kas aizpildījusi dokumentu vai atļāvusi aizpildīt to ražotājam.

31. pants

Apliecinājums aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam vai aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei

1.   Pavaddokumentus uzskata par apliecinājumu aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam vai aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, ja šos dokumentus ir pienācīgi aizpildījuši:

a)	nosūtītāji, kas paši ir pārvadājamā vīna ražotāji un kas neiegādājas un nepārdod vīna produktus, kuri iegūti no tādos vīnkopības apgabalos novāktām vīnogām, kas nav apgabali, kuru nosaukumus viņi izmanto, lai apzīmētu pašu ražošanā iegūto vīnu;

b)	nosūtītāji, uz kuriem neattiecas a) apakšpunkts, ja datu precizitāti pavaddokumentā ir apliecinājusi kompetentā iestāde, pamatojoties uz konkrēto produktu iepriekšējo sūtījumu pavaddokumentos ietverto informāciju;

c)

saskaņā ar 33. panta 1. punktu, ja ir ievērotas šādas prasības: i) pavaddokuments ir aizpildīts saskaņā ar paraugu, kas noteikts: — administratīvajam pavaddokumentam, vai — vienkāršotajam pavaddokumentam, vai — šīs regulas VII pielikumā norādītajam pavaddokumentam, vai — 24. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem dokumentiem; ii) pavaddokumentā atbilstīgā vietā ir šādi ieraksti: — attiecībā uz vīniem ar ACVN – “Šis dokuments apliecina šeit uzskaitīto vīnu aizsargāto cilmes vietas nosaukumu”, — attiecībā uz vīniem ar AĢIN – “Šis dokuments apliecina šeit uzskaitīto vīnu aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādi”; iii) ierakstus, kas norādīti ii) daļā, apstiprina kompetentā iestāde ar savu zīmogu, datumu un atbildīgās personas parakstu: — uz pirmā un otrā eksemplāra, ja izmanto i) daļas pirmajā un otrajā ievilkumā norādīto paraugu vai — uz pavaddokumenta oriģināla un tā kopijas, ja izmanto i) daļas trešajā vai ceturtajā ievilkumā norādīto paraugu; iv) pavaddokumenta uzskaites numuru ir piešķīrusi kompetentā iestāde; v) ja sūtījumi ir no dalībvalsts, kas nav ražotāja dalībvalsts, un ja pavaddokumentā norāda: — uzskaites numuru, — dokumenta aizpildes datumu, — tās kompetentās iestādes nosaukumu un adresi, kas norādīta dokumentos, ar kuriem produktu transportē līdz tā eksportam un kuros ir apliecināts aizsargātais cilmes vietas nosaukums un aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

2.   Dalībvalstis var noteikt to teritorijā ražoto vīnu aizsargātās cilmes vietas nosaukuma un aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apliecinājumu par obligātu prasību.

3.   Katras dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut nosūtītājiem, kuri atbilst 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, pavaddokumentā aizpildīt pašiem vai iepriekš iespiest norādi ar apliecinājumu par aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja šādu apliecinājumu:

a)	apstiprina iepriekš ar kompetentās iestādes zīmogu, atbildīgās personas parakstu un datumu vai

b)	apstiprina paši nosūtītāji, izmantojot kompetentās iestādes atļautu speciālu zīmogu, un atbilstīgi VIII pielikumā norādītajam paraugam; zīmogu uz veidlapām var iespiest iepriekš, ja to veic šim nolūkam apstiprināta tipogrāfija.

4.   Šā panta 3. punktā minēto atļauju piešķir tikai nosūtītājiem, kas regulāri nosūta ACVN un AĢIN vīnus, un pēc tam, kad ir noskaidrots, ka, ievērojot sākotnējo lūgumu, ievešanas un izvešanas reģistru ieraksti ir saskaņā ar III nodaļu un kas tādējādi dod iespēju pārbaudīt dokumentos esošo datu pareizību.

Kompetentās iestādes var atteikt atļauju nosūtītājiem, kuri nesniedz tādas garantijas, kādas šīs iestādes uzskata par atbilstīgām. Tās var anulēt atļauju, jo īpaši, ja nosūtītāji vairs neizpilda šā punkta pirmajā daļā noteiktās prasības vai nesniedz prasītās garantijas.

5.   Nosūtītājiem, kuriem piešķir 3. punktā minēto atļauju, jāveic visi drošības pasākumi, kas vajadzīgi, lai aizsargātu speciālo zīmogu vai veidlapas ar kompetentās iestādes zīmogu vai speciālo zīmogu.

6.   Tirdzniecībā ar trešām valstīm tikai pavaddokumenti par eksportu no ražotājas dalībvalsts, kas aizpildīti saskaņā ar 1. punktu, apliecina attiecībā uz ACVN un AĢIN vīniem, ka produkta aizsargātais cilmes vietas nosaukums un produkta aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst attiecīgajiem Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem. Attiecībā uz eksportu no dalībvalsts, kas nav ražotāja dalībvalsts, pavaddokumentu, kas aizpildīts atbilstīgi 1. punktam un ar kuru produktu nosūta, tomēr uzskata par apliecinājumu aizsargātam cilmes vietas nosaukumam vai aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, ja tajā norāda:

a)	uzskaites numuru;

b)	dokumenta aizpildes datumu;

c)	tās iestādes nosaukumu un adresi, kas minēta 1. punktā un norādīta dokumentos, ar kuriem produktu transportēja līdz tā eksportam un kuros ir apliecināts aizsargātais cilmes vietas nosaukums un aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

7.   Pavaddokumentus uzskata par apliecinājumu importēta vīna cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, ja dokumenti ir aizpildīti saskaņā ar šo pantu, izmantojot vienu no 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā norādītajiem paraugiem.

32. pants

Saņēmēja atteikums

Ja saņēmējs atsakās no daļas vai visa produkta, uz ko attiecas pavaddokuments, viņš dokumenta otrajā pusē uzraksta vārdus “saņēmējs atsakās pieņemt”, datumu un saņēmēja parakstu, ja nepieciešams, norādot arī nepieņemto daudzumu litros vai kilogramos.

Šādā gadījumā produktu var sūtīt atpakaļ nosūtītājam ar to pašu pavaddokumentu vai uzglabāt pārvadātāja telpās, līdz aizpilda jaunu dokumentu, ko pievieno produktam, to nosūtot atpakaļ.

33. pants

Pārvadājums, kuru veicis pārvadātājs, kas pieļāvis smagu pārkāpumu

1.   Ja kompetentā iestāde atzīst, ka fiziska vai juridiska persona vai šādu personu grupa, kas pārvadā vīna produktus vai liek pārvadāt vīna produktus, ir smagi pārkāpusi Kopienas noteikumus vīna nozarē vai attiecīgās valsts noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šiem Kopienas noteikumiem, vai arī kompetentajai iestādei ir pamatots iemesls turēt aizdomās par šādu pārkāpumu, tā var pieprasīt, lai pārvadātājs turpmāk iesniedz pavaddokumentu un prasa kompetento iestāžu atļauju.

Apstiprinājumu pēc piešķiršanas var saistīt ar produkta turpmākās izmantošanas nosacījumiem. Apstiprinājums sastāv no kompetentās iestādes zīmoga, tās amatpersonas paraksta un datuma.

2.   Panta 1. punktā minēto kārtību piemēro arī tādu produktu pārvadājumiem, kuru ražošanas apstākļi vai sastāvs neatbilst Kopienas vai attiecīgās valsts noteikumiem.

34. pants

Nelikumīgi sūtījumi

1.   Ja konstatē, ka sūtījumu, kuram jābūt ar pavaddokumentu, pārvadā bez šāda dokumenta vai tam pievienots dokuments ar nepatiesiem, kļūdainiem vai nepilnīgiem datiem, kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā to atklāj, vai jebkura cita iestāde, kas atbild par Kopienas un attiecīgās valsts noteikumu ievērošanu vīnu nozarē, veic vajadzīgos pasākumus:

a)	lai noformētu šādu pārvadājumu noteiktā kārtībā, labojot būtiskās kļūdas vai aizpildot jaunu dokumentu;

b)	lai attiecīgi sodītu par visiem pārkāpumiem proporcionāli to smagumam, it īpaši piemērojot 33. panta 1. punktu.

Kompetentā iestāde vai cita iestāde, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, apzīmogo saskaņā ar šo noteikumu labotos vai aizpildītos dokumentus. Pārkāpumu noformēšana nedrīkst aizkavēt konkrēto pārvadājumu ilgāk, nekā tas noteikti vajadzīgs šādai darbībai.

Nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā kompetentā reģionālā vai vietējā iestāde kravas izkraušanas vietā informē kompetento reģionālo vai vietējo iestādi kravas iekraušanas vietā. Attiecībā uz Kopienas iekšējiem pārvadājumiem šādu informāciju nosūta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 555/2008.

2.   Ja nav iespējams noformēt pārvadājumu noteiktā kārtībā 1. punkta pirmās daļas nozīmē, kompetentā iestāde vai iestāde, kas atklājusi pārkāpumu, pārvadājumu aiztur. Tā informē nosūtītāju par pārvadājuma aizturēšanu un par tās sekām. Šie pasākumi var ietvert produkta tirdzniecības aizliegumu.

35. pants

Neparedzēts atgadījums vai force majeure apstākļi

Ja pārvadājuma gaitā nepārvaramas varas vai neparedzēta atgadījuma dēļ sūtījums, kuram vajadzīgs pavaddokuments, jāsadala vai arī to pilnībā vai daļēji pazaudē, pārvadātājs lūdz kompetento iestādi, kuras teritorijā neparedzētais atgadījums noticis vai force majeure apstākļi radušies, sniegt lietas faktisko apstākļu izklāstu.

Ja vien iespējams, pārvadātājs informē arī tuvāko kompetento iestādi tai vietai, kurā atgadījums noticis vai force majeure apstākļi radušies, lai tā varētu veikt pasākumus, kas vajadzīgi konkrētā pārvadājuma noformēšanai noteiktā kārtībā.

III   NODAĻA

Dokumentācija

36. pants

Mērķis

1.   Fiziskās vai juridiskās personas vai personu grupas, kas tur vīna produktus jebkuriem profesionāliem vai komerciāliem nolūkiem, veic ierakstus šo produktu ievešanas un izvešanas reģistros (turpmāk “dokumentācija”).

2.   Dalībvalstis var paredzēt, ka tirgotāji, kuri neglabā krājumus, veic ierakstus dokumentācijā atbilstīgi dalībvalstu noteiktajiem noteikumiem un kārtībai.

3.   Personas, kuras veic ierakstus dokumentācijā, atbilstīgi 1. punktam reģistrē katras produktu partijas ievešanu savās telpās un izvešanu no tām un 41. panta 1. punktā norādītās veiktās darbības. Šādas personas attiecībā uz katru norādi produktu ievešanas un izvešanas dokumentācijā uzrāda arī attiecīgā sūtījuma pavaddokumentu vai kādu citu apliecinošu dokumentu, jo īpaši komercdokumentu.

37. pants

Atbrīvojumi

1.   Ierakstus dokumentācijā neveic:

a)	mazumtirgotāji;

b)	personas, kuras pārdod dzērienus tikai patēriņam uz vietas.

2.   Dokumentāciju nepieprasa attiecībā uz vīna etiķi.

3.   Dalībvalstis var paredzēt, ka fiziskās un juridiskās personas un personu grupas, kas glabā krājumus vai piedāvā pārdošanai tikai vīna produktus nelielos traukos, kuri atbilst 25. panta b) apakšpunkta i) daļā norādītajām noformēšanas prasībām, neveic ierakstus dokumentācijā, ja preču ievešanu, izvešanu un krājumus jebkurā laikā var pārbaudīt, pamatojoties uz citiem apliecinošiem dokumentiem, jo īpaši finanšu uzskaitei izmantotiem komercdokumentiem.

38. pants

Dokumentācijas veidošana

1.   Dokumentāciju veido:

a)	vai nu dalībvalstu kompetento iestāžu apstiprināta datorizēta datu apstrādes sistēma; datorizētās dokumentācijas saturam jābūt identiskam ar papīra formātā sniegtās informācijas saturu;

b)	vai nu secīgi numurētas sastiprinātas lapas;

c)	vai kompetento iestāžu apstiprināta piemērota mūsdienīga grāmatvedības sistēma, ja vien tajā ir dati, ko iegrāmato dokumentācijā.

Dalībvalstis tomēr var noteikt, ka:

a)	dokumentācija, kas ir tirgotājiem, kuri neveic nekādas 41. panta 1. punktā minētās darbības un nenodarbojas ar vīndarību, var būt vīna produktu pārvadājumu visa veida pavaddokumenti;

b)	dokumentācija, kas ir ražotājiem, var būt norāžu veidā uz II pielikumā paredzēto ražas, ražošanas vai krājumu deklarāciju otrajām pusēm.

2.   Dokumentācija ir atsevišķi par katru uzņēmumu, un tā atrodas telpās, kurās uzglabā produktus.

Ar nosacījumu, ka produktu ievešanu, izvešanu un krājumus var pārbaudīt jebkurā laikā produktu glabāšanas vietā, kompetentās iestādes var, pamatojoties uz citiem apliecinošiem dokumentiem, piešķirt atļauju, ja nepieciešams, dodot norādījumus:

a)	uzskaiti veikt uzņēmuma reģistrācijas vietā, ja produktus uzglabā dažādās noliktavās, kas pieder vienam uzņēmumam tajā pašā vietējā administratīvajā vienībā vai tiešā tuvumā esošā administratīvajā vienībā;

b)	uzskaiti veikt specializētai firmai.

Ja mazumtirgotāji, kuri produktus pārdod tieši patērētājiem, ir piederīgi vienotam uzņēmumam un tos apgādā viena vai vairākas tam pašam uzņēmumam piederošas noliktavas, neierobežojot 37. panta 3. punktu, uzskaiti veic šādās noliktavās; piegādes minētajiem mazumtirgotājiem šādā dokumentācijā iegrāmato kā preču izvešanu.

39. pants

Dokumentācijā iegrāmatojamie produkti

1.   Attiecībā uz dokumentācijā iegrāmatotajiem produktiem atsevišķu uzskaiti veic par:

a)	katru no Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikumā norādītajām kategorijām;

b)	katru ACVN vīnu un produktiem, kas paredzēti pārstrādei ACVN vīnos;

c)	katru AĢIN vīnu un produktiem, kas paredzēti pārstrādei AĢIN vīnos;

d)	katru vīna vīnogu šķirnes vīnu bez ACVN/AĢIN un produktiem, kas paredzēti pārstrādei šādos vīnos.

Atšķirīgas izcelsmes ACVN vīnus, kas iepildītus tarā, kuras ietilpība nepārsniedz 60 litrus, kas marķēti atbilstīgi Kopienas noteikumiem un ko iegādājas no trešās personas un glabā pārdošanai, iegrāmato vienā grāmatvedības pārskatā, ja vien kompetentā iestāde vai tās pilnvarota aģentūra vai organizācija ir tam piekritusi un ja vien šajā pārskatā ir iegrāmatota katra ACVN vīna ievešana un izvešana; šie noteikumi attiecas arī uz AĢIN vīniem.

Ja aizsargātā cilmes vietas nosaukuma vīna statusu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi pazemina, to atzīmē dokumentācijā.

2.   Dalībvalstis nosaka, kā veicami iegrāmatojumi dokumentācijā, kas attiecas uz

a)	ražotāja un viņa ģimenes personīgo patēriņu;

b)	visām neparedzētām produktu tilpuma izmaiņām.

40. pants

Norādes dokumentācijā

1.   Par katru produktu ievešanu vai izvešanu dokumentācijā norāda:

a)	produkta kontrolnumuru, ja šādu numuru pieprasa Kopienas vai attiecīgās valsts noteikumos;

b)	darbības datumu;

c)	faktiski ievesto vai izvesto daudzumu;

d)	attiecīgo produktu, kas aprakstīts saskaņā ar atbilstīgajiem Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem;

e)	norādi uz dokumentu, kas ir pievienots vai bija pievienots konkrētajam sūtījumam.

2.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1. līdz 9. punktā, 15. un 16. punktā minēto vīnu aprakstā uzņēmēju sagatavotajā dokumentācijā jāiekļauj iepriekš minētās regulas 60. pantā uzskaitītie fakultatīvie dati, ja vien tie ir norādīti marķējumā vai ja tos ir paredzēts norādīt marķējumā.

Pirmajā daļā minētos fakultatīvos datus tādu personu dokumentācijā, kas nav ražotāji, var aizstāt ar pavaddokumenta numuru un tā aizpildes datumu.

3.   Trauki 2. punktā minēto vīnu uzglabāšanai ir precizēti dokumentācijā, un tajā ir arī norādīts šo trauku nominālais tilpums. Papildus uz šiem traukiem ir norādīti dati, ko nosaka dalībvalstis, kas ļauj kontroles dienestiem veikt to satura identifikāciju, pamatojoties uz dokumentāciju vai to aizstājošiem dokumentiem.

Tarai, kuras tilpums ir 600 litri vai mazāk un kurā iepildīts tas pats produkts, un ja visa partija tiek uzglabāta vienviet, katras atsevišķās taras marķējumu dokumentācijā var aizstāt ar visas partijas marķējumu ar nosacījumu, ka šo partiju skaidri nodala no pārējām.

4.   Gadījumos, kas norādīti 31. panta 6. punktā, izvešanas dokumentācijā iegrāmato norādi uz dokumentu, ar kuru produkts ticis pārvadāts iepriekš.

41. pants

Dokumentācijā atzīmējamās darbības

1.   Dokumentos atzīmē šādas darbības:

a)	spirta koncentrācijas paaugstināšanu;

b)	paskābināšanu;

c)	skābes satura samazināšanu;

d)	pasaldināšanu;

e)	samaisīšanu;

f)	pudeļu pildīšanu;

g)	destilāciju;

h)	dzirkstošā vīna, gāzēta dzirkstošā vīna, pusdzirkstošā vīna un gāzēta pusdzirkstošā vīna ražošanu;

i)	deserta vīna ražošanu;

j)	rektificētas vai nerektificētas koncentrētas vīnogu misas ražošanu;

k)	apstrādi ar vīndarībā izmantojamo kokogli;

l)	apstrādi ar kālija ferocianīdu;

m)	vīna spirtošanu destilācijai;

n)	citus procesus ar spirta pievienošanu;

o)	pārstrādi jebkuras citas kategorijas produktā, jo īpaši aromatizētajā vīnā;

p)	apstrādi ar elektrodialīzi vai apstrādi ar katjonītiem vīna vīnskābes stabilizācijas nodrošināšanai;

q)	dimetildikarbonāta (DMDC) pievienošanu vīnam;

r)	ozolkoka gabalu izmantošanu vīna darīšanas procesā;

s)	spirta satura daļēju pazemināšanu vīnā;

t)	eksperimentāli izmantotu jaunu vīndarības praksi, iekļaujot atbilstošu atsauci par attiecīgās dalībvalsts izsniegto atļauju;

u)	sēra dioksīda, kālija bisulfīta vai kālija metabisulfīta pievienošanu.

Ja uzņēmumam ir atļauts veikt vienkāršotu uzskaiti, kā norādīts šīs regulas 38. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kompetentā iestāde var akceptēt, ka paziņojumu dublikāti, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 479/2008 V pielikuma D.4 punktā, ir līdzvērtīgi ierakstiem dokumentācijā attiecībā uz spirta koncentrācijas paaugstināšanu, paskābināšanu un skābes satura samazināšanu.

2.   Par katru 1. punktā norādīto darbību dokumentācijā, kas nav 42. pantā minētie reģistri, atzīmē:

a)	veikto darbību un datumu;

b)	izmantoto produktu īpašības un daudzumus;

c)	darbības rezultātā iegūtā produkta daudzumu, tostarp alkoholu, kas iegūts, daļēji pazeminot alkohola saturu vīnā;

d)	spirta koncentrācijas paaugstināšanā, paskābināšanā un skābes satura samazināšanā, pasaldināšanā un vīna spirtošanā destilācijai izmantotā produkta daudzumu;

e)	produktu raksturojumu pirms un pēc veiktās darbības saskaņā ar atbilstīgajiem Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem;

f)	marķējumus uz taras, kurā dokumentācijā iegrāmatotie produkti atradās līdz veicamajai darbībai un kurā tie atrodas pēc veiktās darbības;

g)	pudeļu pildīšanas gadījumā – piepildīto pudeļu skaitu un saturu;

h)	ja par pudeļu pildīšanu ir noslēgts līgums – pudeļu pildītāja vārdu vai nosaukumu un adresi.

Ja produktam izmaina kategoriju, neveicot 1. punkta pirmajā daļā norādītās darbības, jo īpaši vīnogu misas raudzēšanas gadījumā, dokumentos atzīmē pēc izmaiņām iegūtā produkta veidu un daudzumus.

42. pants

Dzirkstošā vīna un deserta vīna dokumentācija

1.   Dzirkstošā vīna ražošanā attiecībā uz katru sagatavoto mucu dokumentācijā uzrāda:

a)	pagatavošanas datumu;

b)	attiecībā uz visa veida kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem – pudeļu pildīšanas datumu;

c)	mucas tilpumu un katras vīna sastāvdaļas raksturojumu, tilpumu un faktisko un iespējamo spirta koncentrāciju;

d)	izmantotās vīna rauga tīrkultūras daudzumu;

e)	saldinātāja daudzumu;

f)	iegūto pudeļu skaitu, ja nepieciešams, precizējot dzirkstošā vīna veidu, izmantojot norādi par atlieku cukura saturu, ja tas ir norādīts arī uz marķējuma.

2.   Deserta vīna ražošanā attiecībā uz katru partiju dokumentācijā uzrāda:

a)	Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā uzskaitīto produktu pievienošanas datumu;

b)	pievienotā produkta īpašības un tilpumu.

43. pants

Dokumentācija un atsevišķu datu pieraksti

1.   Dokumentācijas turētāji veic atsevišķus datu pierakstus vai pārskatus attiecībā uz šādu produktu un materiālu ievešanu un izvešanu, kurus viņi glabā jebkuram nolūkam, tostarp izmantošanai pašu telpās:

a)

saharoze;

b)	koncentrēta vīnogu misa;

c)	rektificēta koncentrēta vīnogu misa;

d)	paskābināšanai izmantotie produkti;

e)	skābes satura samazināšanai izmantotie produkti;

f)	no vīna destilētie stiprie alkoholiskie dzērieni un degvīns.

Īpašu reģistru vai īpašas uzskaites veikšana neparedz atbrīvojumu no Regulas (EK) Nr. 479/2008 V pielikuma D.4 punktā norādīto paziņojumu izdarīšanas.

2.   Īpašajos reģistros vai īpašajā uzskaitē, kas minēti 1. punktā, par katru produktu atsevišķi uzrāda:

a)	saistībā ar ievešanu: i) piegādātāja vārdu vai firmas nosaukumu un adresi, ja nepieciešams, norādot produkta pārvadāšanas pavaddokumentu; ii) attiecīgo daudzumu; iii) ievešanas dienu;

b)	saistībā ar izvešanu: i) attiecīgo daudzumu; ii) izmantošanas vai izvešanas dienu; iii) attiecīgā gadījumā saņēmēja vārdu vai firmas nosaukumu un adresi.

44. pants

Zudumi

Dalībvalstis nosaka maksimāli pieļaujamos iztvaicēšanās zudumus uzglabāšanas un pārstrādes operāciju laikā vai sakarā ar izmaiņām produkta kategorijā.

Dokumentācijas turētājs dalībvalstu noteiktajā termiņā ziņo par to rakstiski konkrētās teritorijas kompetentajai iestādei, ja reālie zudumi pārsniedz:

a)	VI pielikuma B daļas 1.3 punktā norādītās pielaides pārvadāšanas laikā;

b)	dalībvalsts noteikto maksimālo procentuālo daļu gadījumos, kas norādīti pirmajā daļā.

Otrajā daļā minētā kompetentā iestāde veic nepieciešamos pasākumus.

45. pants

Termiņi ierakstiem atsevišķos reģistros

1.   Ierakstus atsevišķajos reģistros vai pārskatos:

a)	kā norādīts 39., 40. un 44. pantā, ievešanas gadījumā izdara ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc saņemšanas dienas, bet izvešanas gadījumā – ne vēlāk kā trešajā darba dienā pēc nosūtīšanas;

b)	kā norādīts 41. pantā, izdara ne vēlāk kā pirmajā darba dienā pēc attiecīgās darbības veikšanas, bet attiecībā uz bagātināšanu – tajā pašā dienā;

c)	kā norādīts 43. pantā, izdara ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc saņemšanas vai nosūtīšanas, bet attiecībā uz izmantošanu – izmantošanas dienā.

Dalībvalstis tomēr var atļaut garākus termiņus, kas nepārsniedz 30 dienas, jo īpaši, ja izmantot datorizētu dokumentāciju, ar nosacījumu, ka saglabā iespēju ievešanas, izvešanas un 41. pantā norādīto darbību pārbaudi veikt katrā laikā, pamatojoties uz citiem apliecinošiem dokumentiem, ja vien kompetentā iestāde vai tās pilnvarota aģentūra vai organizācija uzskata šos dokumentus par ticamiem.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta pirmās daļas un, ievērojot dalībvalstu pieņemtos noteikumus saskaņā ar 47. panta 1. punkta j) un k) apakšpunktu, viena un tā paša produkta sūtījumus var iegrāmatot izvešanas reģistrā kā ikmēneša kopējo daudzumu, ja produktu ievieto tikai un vienīgi tarā, kas minēta 25. panta b) apakšpunkta i) daļā.

46. pants

Dokumentācijas noslēgšana

Reizi gadā, dienā, kuru var noteikt dalībvalstis, produktu ievešanas un izvešanas reģistrus noslēdz. Saistībā ar gada bilanci veic krājumu inventarizāciju. Esošos krājumus reģistrē dokumentācijā kā ievedumu nākamajā dienā pēc gada bilances. Ja gada bilance uzrāda teorētisko krājumu un faktisko krājumu atšķirības, to atzīmē noslēgtajos grāmatvedības dokumentos.

IV    NODAĻA

Kopējie noteikumi attiecībā uz II un III nodaļu

47. pants

Vispārīgie un pārejas noteikumi

1.   Dalībvalstis drīkst:

a)	paredzēt veikt preču uzskaiti attiecībā uz aizbāžņiem, ko izmanto produktu iepildīšanai tarā ar nominālo tilpumu 5 litri vai mazāk, kā norādīts 25. panta b) apakšpunkta i) daļā, kurus laiž tirgū šo valstu teritorijā, kā arī norādīt uz aizbāžņiem īpašus datus;

b)	pieprasīt papildu informāciju par to teritorijā ražotu vīna produktu sūtījumu pavaddokumentiem, ja šāda informācija ir vajadzīga pārbaudēm;

c)	datorizētas preču uzskaites sistēmas lietošanas nolūkā noteikt vietu, kurā vīna produktu sūtījumu pavaddokumentos jāieraksta konkrēta obligātā informācija, ja pārvadājums sākas to teritorijā, ar noteikumu, ka 31. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā norādīto paraugu forma nav izmainīta;

d)	atļaut attiecībā uz pārvadājumu, kas sākas un beidzas to teritorijā, nešķērsojot citas dalībvalsts teritoriju vai trešās valsts teritoriju, un pārejas laikā, kura termiņš beidzas 2015. gada 31. jūlijā, informāciju par vīnogu misas blīvumu aizstāt ar norādi par Eksle grādos izteiktu blīvumu;

e)	noteikt, ka to teritorijā sagatavotos pārvadājuma pavaddokumentos norāda ne tikai pārvadājuma sākšanas dienu, bet arī laiku;

f)

papildus 25. panta a) apakšpunkta i) daļai noteikt, ka nekāds dokuments nav vajadzīgs, ja izspiestas vai neizspiestas vīnogas vai vīnogu misu pārvadā ražotāju grupai piederoši ražotāji, kas paši ir saražojuši vīnogas vai vīnogu misu, vai ražotāju grupa, kuras valdījumā ir minētais produkts, kā arī ja šādus produktus pārvadā šādu ražotāju vai ražotāju grupu vārdā uz šīs grupas savākšanas punktu vai vīna darītavām, ar nosacījumu, ka pārvadājums sākas un beidzas tajā pašā vīnkopības zonā un ka minētais produkts ir paredzēts pārstrādei vīnā ar ACVN attiecīgajā konkrētajā reģionā, iekļaujot tieši blakus esošo apgabalu;

g)

šādos gadījumos paredzēt kopiju izmantošanu, nosakot: i) ka kravas nosūtītājam jāaizpilda tā teritorijā uzsākamu pārvadājumu pavaddokumentu viens vai vairāki eksemplāri; ii) ka kravas saņēmējam jāaizpilda tādu pārvadājumu pavaddokumentu viens vai vairāki eksemplāri, kuri sākušies citā dalībvalstī vai trešā valstī un beidzas tā teritorijā;

h)	noteikt, ka 25. panta a) apakšpunkta ii) daļā norādīto izņēmumu attiecībā uz atbrīvojumu no pavaddokumentu izmantošanas atsevišķiem vīnogu sūtījumiem nevar piemērot pārvadājumam, kas sākas un beidzas to teritorijā;

i)	noteikt, ka attiecībā uz 29. pantā norādīto pārvadājumu, kas sākas to teritorijā un beidzas citas dalībvalsts teritorijā, kravas nosūtītājam kopā ar eksemplāriem, kuri sagatavoti saskaņā ar šo pantu, jānosūta arī izkraušanas vietas kompetentās iestādes nosaukums un adrese;

j)	atļaut esošās dokumentācijas pielāgošanu un pieņemt papildu noteikumus vai stingrākas prasības attiecībā uz uzskaites veikšanu un pārbaudi;

k)	ja piemēro 33. panta 1. punktu, dalībvalstis var noteikt, ka ieraksti reģistros jāveic kompetentajai iestādei vai šīs iestādes pilnvarotai aģentūrai vai organizācijai.

Gadījumā, kas minēts j) apakšpunktā, dalībvalstis jo īpaši var pieprasīt veikt atsevišķu uzskaiti par konkrētiem produktiem vai atsevišķu uzskaiti par noteiktām produktu kategorijām vai noteiktām darbībām, kas norādītas 41. panta 1. punktā.

2.   Neatkāpjoties no Direktīvas 92/12/EEK, dalībvalstis tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar izmantotajiem aizbāžņiem, nedrīkst aizliegt vai kavēt tādu produktu pārvadājumus, kas iepildīti tarā ar nominālo ietilpību ne lielāku par 5 litriem, kā norādīts 25. panta b) apakšpunkta i) daļā.

Attiecībā uz produktiem, kas iepildīti pašu teritorijā, dalībvalstis tomēr var aizliegt izmantot atsevišķus aizbāžņus vai taras veidus vai attiecināt uz šādu aizbāžņu izmantošanu noteiktus nosacījumus.

48. pants

Pavaddokumentu un reģistru uzglabāšana

1.   Neierobežojot nekādus stingrākus noteikumus, kurus dalībvalstis var būt pieņēmušas, lai piemērotu savus tiesību aktus un valsts procedūras, kas noteiktas citiem nolūkiem, saskaņā ar šo regulu nepieciešamie pavaddokumenti un kopijas jāuzglabā vismaz piecus gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā tie aizpildīti.

2.   Grāmatvedības dokumenti un dokumenti ar iegrāmatotajām darbībām jāuzglabā vismaz piecus gadus pēc attiecīgo grāmatvedības rēķinu noslēgšanas. Ja viens vai vairāki rēķini, kas attiecas uz nenozīmīgiem vīna daudzumiem, nav vēl noslēgti, šādus rēķinus var pārgrāmatot uz citu reģistru, ja oriģinālajā dokumentā ir norāde par šādu pārgrāmatošanu. Šādā gadījumā panta pirmajā daļā minētais piecu gadu termiņš sākas pārgrāmatošanas dienā.

49. pants

Paziņojumi

1.   Katra dalībvalsts paziņo Komisijai:

a)	par šīs sadaļas izpildi, atbildīgās iestādes vai iestāžu nosaukumu un adresi;

b)	attiecīgā gadījumā visu iestāžu nosaukumus un adreses, kuras kompetentā iestāde pilnvarojusi šīs sadaļas izpildei.

2.   Katra dalībvalsts paziņo Komisijai arī:

a)	visas turpmākās izmaiņas attiecībā uz 1. punktā norādītajām kompetentajām iestādēm un dienestiem;

b)	pasākumus, kas veikti šīs sadaļas izpildei, ja šiem pasākumiem ir īpaša nozīme dalībvalstu sadarbībā, kā norādīts Regulā (EK) Nr. 555/2008.

3.   Komisija izveido un atjaunina sarakstu ar kompetento iestāžu nosaukumiem un adresēm vai attiecīgā gadījumā pilnvaroto iestāžu vai dienestu nosaukumiem un adresēm, pamatojoties uz dalībvalstu apstiprināto informāciju. Komisija publicē šo sarakstu tīmekļa vietnē.

IV   SADAĻA

VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

50. pants

Paziņojumi

1.   Dalībvalstis, neskarot šīs regulas īpašos noteikumus, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu šajā regulā noteiktos paziņošanas termiņus.

2.   Dalībvalstis saglabā informācijas ierakstus, kas veikti, piemērojot šo regulu, vismaz piecus vīna gadus pēc kārtas, skaitot no tā gada, kad tika veikts ieraksts.

3.   Paziņojumu sniegšana, ko pieprasa šī regula, neskar dalībvalstu pienākumus, kas izriet atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 357/79 par vīnogulāju stādījumu statistikas pārskatiem.

51. pants

Acīmredzamas kļūdas

Ja ir bijušas acīmredzamas kļūdas, ko atzinusi kompetentā iestāde, katru paziņojumu vai prasību, kas dalībvalstij iesniegta saistībā ar šo regulu, var pieņemt jebkurā brīdī pēc tās iesniegšanas.

52. pants

Force majeure un ārkārtas apstākļi

Šajā regulā paredzētos sodus nepiemēro force majeure vai ārkārtas apstākļu gadījumā Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 (16). 31. panta izpratnē.

53. pants

Atcelšana un atsauces

Atceļ Regulas (EEK) Nr. 649/87, (EK) Nr. 884/2001 un (EK) Nr. 1282/2001.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulām X pielikumā.

54. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. augusta.

---

(1)  OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

(3)  OV L 208, 31.7.1986., 1. lpp.

(4)  OV L 62, 5.3.1987., 10. lpp.

(5)  OV L 170, 30.6.2008., 1. lpp.

(6)  OV L 54, 5.3.1979., 124. lpp.

(7)  OV L 176, 29.6.2001., 14. lpp.

(8)  OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp.

(9)  OV L 128, 10.5.2001., 32. lpp.

(10)  OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp.

(11)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(12)  OV L 276, 19.9.1992., 1. lpp.

(13)  OV L 369, 18.12.1992., 17. lpp.

(14)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(15)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(16)  OV L 30, 19.1.2009., 16. lpp.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---