EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32009R0250

Komisijas Regula (EK) Nr. 250/2009 11. marts 2009 , ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 attiecībā uz raksturlielumu definīcijām, datu nosūtīšanas tehnisko formātu, dubultās datu sniegšanas prasībām saskaņā ar NACE 1.1. red. un NACE 2. red. un atkāpēm, kas piešķiramas uzņēmējdarbības strukturālajā statistikā (Dokuments attiecas uz EEZ )

OV L 86, 31.3.2009., 1./169. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 13 Sējums 044 Lpp. 110 - 278

Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 21/07/2015

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/250/oj

31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 250/2009

11. marts 2009,

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 attiecībā uz raksturlielumu definīcijām, datu nosūtīšanas tehnisko formātu, dubultās datu sniegšanas prasībām saskaņā ar NACE 1.1. red. un NACE 2. red. un atkāpēm, kas piešķiramas uzņēmējdarbības strukturālajā statistikā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (1) un jo īpaši tās 11. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 58/97 (2) ir izveidota vienota sistēma, lai apkopotu Kopienas statistiku par uzņēmumu struktūru, darbību, konkurētspēju un darbības rezultātiem Kopienā. Skaidrības un lietderības labad regula ir pārstrādāta, veicot būtiskus vairāku noteikumu grozījumus.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 2700/98 par rādītāju definēšanu uzņēmējdarbības strukturālās statistikas vajadzībām (3) un Regulā (EK) Nr. 2702/98 par tehnisko formātu, kādā nosūta uzņēmumu gada statistiku, (4) jāievieš pārmaiņas, ņemot vērā šos grozījumus. Skaidrības labad minētās regulas jāaizvieto ar šo regulu.

(3)

Nepieciešams definēt raksturlielumus uzņēmējdarbības strukturālās statistikas vajadzībām, lai apkopotu starp dalībvalstīm salīdzināmus un saskaņotus datus.

(4)

Jāprecizē arī datu nosūtīšanas tehniskais formāts un kārtība uzņēmējdarbības strukturālajai statistikai, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 295/2008 I līdz IX pielikumā, lai apkopotu starp dalībvalstīm salīdzināmus un saskaņotus datus, samazinātu datu nosūtīšanas kļūdu risku un palielinātu ātrumu, kādā apkopotie dati tiek apstrādāti un padarīti pieejami lietotājiem.

(5)

Turklāt jāprecizē arī uzņēmējdarbības strukturālās statistikas dubultās datu sniegšanas prasības saskaņā ar NACE 1.1. red. papildus statistikai, kas nepieciešama par 2008. kalendāro gadu saskaņā ar NACE 2. red.

(6)

Regulas (EK) Nr. 295/2008 10. pantā paredzēts, ka pārejas periodu laikā var piešķirt atkāpes no regulas pielikumos paredzētajiem noteikumiem.

(7)

Dažas dalībvalstis ir lūgušas pārejas periodiem piešķirt atkāpes no konkrētiem noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 295/2008 I, II, III, VIII un IX pielikumā, lai izveidotu nepieciešamās datu vākšanas sistēmas vai pielāgotu esošās sistēmas tā, lai līdz pārejas perioda beigām būtu nodrošināta atbilstība regulas noteikumiem.

(8)

Šādu atkāpju piešķiršana šķiet pamatota, jo dalībvalstu prasību pamatā ir likumīga vajadzība vairāk pielāgot datu vākšanas sistēmas.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi atbilst Statistikas programmu komitejas atzinumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 295/2008 3. panta 3. punktā minētie raksturlielumi ir definēti šīs regulas I pielikumā.

Ja šajās definīcijās ir minēta atsauce uz uzņēmuma pārskatiem, uzskata, ka tā attiecas uz pozīcijām, kas iekļautas Padomes Ceturtās Direktīvas 78/660/EEK par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem 9. pantā (bilance), 23. pantā (peļņas un zaudējumu pārskats) vai 43. pantā (pārskata pielikums) (5), kā arī uz tām, kas iekļautas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1725/2003 (6) pielikumā.

2. pants

Datu nosūtīšanas tehniskais formāts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 295/2008 ir noteikts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Saskaņā ar šo regulu nosūtāmos datus un metadatus kompetentās valstu iestādes (valstu statistikas iestādes un iestādes, kuru pārraudzībā ir konkrētas finanšu iestādes) elektroniski nosūta Komisijai (Eurostat). Nosūtīšanas formāts atbilst attiecīgiem Komisijas (Eurostat) noteiktiem datu apmaiņas standartiem. Datus elektroniski nosūta vai augšupielādē vienotā datu ievadīšanas sistēmā, ko uztur Komisija (Eurostat).

Dalībvalstis īsteno Komisijas (Eurostat) paredzētos apmaiņas standartus un pamatnostādnes saskaņā ar šīs regulas prasībām.

4. pants

Regulas (EK) Nr. 295/2008 I pielikuma 9. iedaļas 2. punktā minētās dubultās datu sniegšanas prasības ir izklāstītas šīs regulas III pielikumā.

5. pants

Atkāpes no Regulas (EK) Nr. 295/2008 noteikumiem, kas minētas tās pašas regulas I pielikumā 11. iedaļā, II pielikuma 10. iedaļā, III pielikuma 9. iedaļā, VIII pielikuma 8. iedaļā un IX pielikuma 13. iedaļā, piešķir šīs regulas IV pielikumā noteiktajā kārtībā.

6. pants

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 2700/98 un Regulu (EK) Nr. 2702/98.

Tomēr tās turpina piemērot attiecībā uz datu vākšanu, apkopošanu un nosūtīšanu par kalendārajiem gadiem līdz 2007. gadam un to ieskaitot.

7. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 11. marts 2009

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV L 97, 9.4.2008.,13. lpp.

(2)  OV L 14, 17.1.1997., 1. lpp.

(3)  OV L 344, 18.12.1998., 49. lpp.

(4)  OV L 344, 18.12.1998., 102. lpp.

(5)  OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.

(6)  OV L 261, 13.10.2003., 1. lpp.


I PIELIKUMS

RAKSTURLIELUMU DEFINĪCIJAS

Kods

:

11 11 0

Nosaukums

:

Uzņēmumu skaits

Pielikums

:

I līdz VIII

Definīcija:

To uzņēmumu skaits atbilstoši definīcijai Padomes Regulā Nr. 696/93 (1), kas attiecīgajā kopā reģistrēti komercreģistrā, pēc kļūdu, it īpaši apsekojuma sistēmas kļūdu, izlabošanas. Šajā statistikā jāietver tikai tie uzņēmumi, kam bijis apgrozījums vai darbinieki jebkurā laika posmā pārskata periodā. Pasīvus (pagaidām neaktīvus) un neaktīvus uzņēmumus neieskaita. Šajā statistikā jāietver visi uzņēmumi, kas bijuši aktīvi vismaz kādu daļu laika pārskata periodā. Tajā iekļautas arī vietējās vienības (filiāles), kas neveido atsevišķu juridisko personu un kas ir atkarīgas no ārzemju uzņēmumiem, izņemot Regulas Nr. 295/2008 V pielikumā ietvertās darbības. Saistībā ar statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 V pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām šis raksturlielums attiecas tikai uz to uzņēmumu skaitu, kuri dibināti atbilstoši ziņotājas valsts tiesību aktiem, un to uzņēmumu filiālēm, kuru vadība atrodas valstīs ārpus EEZ. Pārapdrošināšanas uzņēmumiem neietver filiāles ar vadību valstīs ārpus EEZ. Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 VII pielikuma 3. iedaļā noteiktajām darbībām šim raksturlielumam jāietver arī pensiju fondi, kuri nenodarbina personālu. Tas ietver arī pensiju fondus, kas nav izveidoti kā juridiskas personas un ko pārvalda pensiju fondu pārvaldības sabiedrības, apdrošināšanas uzņēmumi vai citas finanšu iestādes (tomēr uz tiem neattiecas šo iestāžu gada pārskati). Šis raksturlielums tomēr neietver tos pensiju fondus, kas nav izveidoti atsevišķi no dalībuzņēmumiem vai nozaru apvienībām (t.i., pensiju fondus, kas nav autonomi, vai grāmatvedības rezervju sistēmu, kuru parasti darba devējs pārvalda kā papilddarbību).

Kods

:

11 11 1

Nosaukums

:

Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc juridiskā statusa

Pielikums

:

V un VI

Definīcija:

Uzņēmumu skaits (sk. mainīgo lielumu 11 11 0) ir iedalīts pēc juridiskā statusa;

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

“Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc juridiskā statusa” ir uzņēmumu skaita (11 11 0) sīkāks iedalījums.

Kods

:

11 11 2

Nosaukums

:

Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc bruto parakstīto prēmiju lieluma klasēm

Pielikums

:

V

Definīcija:

Uzņēmumu skaits (sk. mainīgo lielumu 11 11 0) ir iedalīts pēc bruto parakstīto prēmiju lieluma klasēm.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc bruto parakstīto prēmiju lieluma klasēm ir uzņēmumu skaita (11 11 0) sīkāks iedalījums.

Kods

:

11 11 3

Nosaukums

:

Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc bruto tehnisko rezervju lielumu kategorijām

Pielikums

:

V

Definīcija:

Uzņēmumu skaits (sk. mainīgo lielumu 11 11 0) ir iedalīts pēc bruto tehnisko rezervju lielumu kategorijām.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc bruto tehnisko rezervju lielumu kategorijām ir uzņēmumu skaita (11 11 0) sīkāks iedalījums.

Kods

:

11 11 4

Nosaukums

:

Uzņēmumu skaits, iedalot pēc mātesuzņēmuma atrašanās vietas

Pielikums

:

VI

Definīcija:

“Mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, kā definēts 1. un 2. pantā Padomes 1983. gada 13. jūnija Direktīvā 83/349/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem (2), kā arī jebkurš cits uzņēmums, kuram pēc atbildīgās uzraudzības iestādes ieskatiem faktiski ir dominējoša ietekme citā kredītiestādē.

Jāizmanto šāds mātesuzņēmumu ģeogrāfiskais iedalījums: mātesuzņēmums, kas atrodas izcelsmes dalībvalstī (var uzskatīt, ka novērotais uzņēmums ir iekšzemes kontrolē), un mātesuzņēmums, kuri atrodas citās valstīs (var uzskatīt, ka novērotais uzņēmums ir ārvalstu kontrolē). To kredītiestāžu filiālēm, kuru vadība atrodas citā, nevis ziņotājā valstī, nav mātesuzņēmuma. Šie uzņēmumi šeit netiek ņemti vērā. Priekšroka tiek dota Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 716/2007 (3) noteiktās galīgās kontrolējošās institucionālās vienības koncepcijai, kas jāizmanto visos iespējamos gadījumos.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

“Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc mātesuzņēmuma atrašanās vietas” ir daļa no uzņēmumu skaita (11 11 0).

Kods

:

11 11 5

Nosaukums

:

Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc mātesuzņēmuma atrašanās valsts

Pielikums

:

V

Definīcija:

“Mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, kā definēts 1. un 2. pantā Padomes 1983. gada 13. jūnija Direktīvā 83/349/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem, kā arī jebkurš cits uzņēmums, kuram pēc atbildīgās uzraudzības iestādes ieskatiem faktiski ir dominējoša ietekme citā apdrošināšanas uzņēmumā.

Jāizmanto šāds mātesuzņēmumu ģeogrāfiskais iedalījums: mātesuzņēmums, kas atrodas izcelsmes dalībvalstī (var uzskatīt, ka novērotais uzņēmums ir iekšzemes kontrolē), un mātesuzņēmums, kas atrodas citās valstīs (var uzskatīt, ka novērotais uzņēmums ir ārvalstu kontrolē). Tā kā savstarpējiem apdrošināšanas uzņēmumiem un to apdrošināšanas uzņēmumu filiālēm, kuru vadība atrodas ārpus EEZ valstīm, nav mātesuzņēmumu, šādus uzņēmumus šajā mainīgajā neieskaita. Priekšroka tiek dota Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 716/2007 noteiktās galīgās kontrolējošās institucionālās vienības koncepcijai, kas jāizmanto visos iespējamos gadījumos.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

“Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc mātesuzņēmuma atrašanās vietas” ir daļa no uzņēmumu skaita (11 11 0).

Kods

:

11 11 6

Nosaukums

:

Uzņēmumu skaits, iedalot lieluma klasēs pēc kopsavilkuma bilances

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Uzņēmumu skaitu (sk. mainīgo 11 11 0) iedala lieluma klasēs pēc kopsavilkuma bilances. Ņem vērā kopsavilkuma bilanci pārskata gada beigās (sk. mainīgo lielumu 43 30 0).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

“Uzņēmumu skaits, iedalot lieluma klasēs pēc kopsavilkuma bilances” ir uzņēmumu skaita (11 11 0) sīkāks iedalījums.

Kods

:

11 11 7

Nosaukums

:

Uzņēmumu skaits, iedalot pēc kredītiestāžu kategorijām

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Uzņēmumu skaitu (sk. mainīgo lielumu 11 11 0) pēc kredītiestāžu kategorijām iedala šādi: licencētas bankas, īpašas kredītu piešķiršanas iestādes, citas kredītiestādes.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

“Uzņēmumu skaits, iedalot pēc kredītiestāžu kategorijām” ir uzņēmumu skaita (11 11 0) sīkāks iedalījums.

Kods

:

11 11 8

Nosaukums

:

Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc ieguldījumu apmēra

Pielikums

:

VII

Definīcija:

Uzņēmumu skaits, kā definēts mainīgajā lielumā 11 11 0, iedalīts pēc ieguldījumu apmēra klasēm; šos ieguldījumus aptver mainīgie lielumi 48 10 0 vai 48 10 4, t.i., tie ir kopējie ieguldījumi pēc tirgus vērtības.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgais lielums “Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc ieguldījumu apmēra” (11 11 8) ir mainīgā lieluma “Uzņēmumu skaits” (11 11 0) sīkāks iedalījums.

Kods

:

11 11 9

Nosaukums

:

Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc dalībnieku lieluma klasēm

Pielikums

:

VII

Definīcija:

Uzņēmumu skaits, kā definēts mainīgajā lielumā 11 11 0, iedalīts pēc dalībnieku lieluma klasēm, tie ir dalībnieki, kas definēti mainīgajā lielumā “Dalībnieku skaits” (48 70 0).

Piezīme

:

Ņem vērā dalībnieku skaitu pārskata gada beigās.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgais lielums “Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc dalībnieku lieluma klasēm” (11 11 9) ir mainīgā lieluma “Uzņēmumu skaits” (11 11 0) sīkāks iedalījums.

Kods

:

11 15 0

Nosaukums

:

To uzņēmumu skaits, kuriem ir pensiju fondi, kas nav autonomi

Pielikums

:

VII

Definīcija:

Šis mainīgais lielums attiecas uz to uzņēmumu skaitu, kas veido grāmatvedības rezerves, lai maksātu pensijas saviem darbiniekiem. Pensiju fondu, kas nav autonomi, pārvaldība ir šo uzņēmumu palīgdarbība.

Kods

:

11 21 0

Nosaukums

:

Vietējo vienību skaits

Pielikums

:

I līdz IV un VI

Definīcija:

To vietējo vienību skaits atbilstoši Padomes Regulai Nr. 696/93, kas attiecīgajā kopā reģistrēti komercreģistrā, pēc kļūdu, it īpaši apsekojuma sistēmas kļūdu, izlabošanas. Vietējās vienības jāiekļauj arī tad, ja tajās nav algotu darbinieku. Šajā statistikā jāietver visas vienības, kas bijušas aktīvas vismaz kādu daļu laika pārskata periodā.

Kods

:

11 31 0

Nosaukums

:

Ekonomiskās darbības vienību skaits

Pielikums

:

II un IV

Definīcija:

To ekonomiskās darbības vienību skaits atbilstoši Padomes Regulai Nr. 696/93, kas attiecīgajā kopā reģistrētas komercreģistrā pēc kļūdu, jo īpaši apsekojuma sistēmas kļūdu, izlabošanas, vai aptuvens aprēķins, ja šādu vienību veidu nereģistrē. Šajā statistikā jāietver visas vienības, kas bijušas aktīvas vismaz kādu daļu laika pārskata periodā.

Kods

:

11 41 0

Nosaukums

:

Citās valstīs izvietotu filiāļu kopējais skaits un izvietojums

Pielikums

:

V

Definīcija:

Filiāles definīcija ir tāda pati kā Padomes Direktīvas 92/49/EEK 1. pantā (Trešā direktīva par apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana) (4) un Padomes Direktīvas 92/96/EEK 1. pantā (Trešā dzīvības apdrošināšanas direktīva) (5). Ārvalstīs izvietotu filiāļu skaitu ģeogrāfiski iedala šādi: katra cita dalībvalsts, pārējās EEZ valstis, Šveice, Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, citas trešās valstis (pārējā pasaule).

Kods

:

11 41 1

Nosaukums

:

Kopējais filiāļu skaits, kas atrodas ārpus EEZ valstīm

Pielikums

:

VI

Definīcija:

“Filiāle” ir definēta 1989. gada 15. decembra Padomes Direktīvas 89/646/EEK (6) 1. pantā un precizēta Komisijas paziņojumā par pakalpojumu sniegšanas brīvību un vispārējā labuma interesēm Otrajā Banku direktīvā (95/C 291/06).

Ārvalstīs izvietotu filiāļu skaitu ģeogrāfiski iedala šādi: Šveice, ASV, Japāna, trešās valstis (pārējā pasaule).

Piezīme

:

Ņem vērā visas aktīvās filiāles valstīs ārpus EEZ, par ko paziņots kredītiestādes izcelsmes dalībvalstī.

Kods

:

11 51 0

Nosaukums

:

Kopējais finanšu meitasuzņēmumu skaits, iedalot pēc atrašanās vietas citās valstīs

Pielikums

:

VI

Definīcija:

“Meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kā noteikts Padomes Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā, pamatojoties uz Līguma par konsolidētajiem pārskatiem 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu. Iekļauj visus uzņēmumus, kas ietilpst finanšu pakalpojumu uzņēmumu darbības jomā (kā noteikts kredītiestāžu statistikas metodoloģiskās rokasgrāmatas 1.3. nodaļā).

Piezīme

:

Jāizmanto šāds meitasuzņēmumu ģeogrāfiskais iedalījums: katra cita dalībvalsts atsevišķi, pārējās EEZ valstis, Šveice, ASV, Japāna, trešās valstis (pārējā pasaule). Ņem vērā tikai pirmā līmeņa meitasuzņēmumus.

Kods

:

11 61 0

Nosaukums

:

Pensiju shēmu skaits

Pielikums

:

VII

Definīcija:

Šis manīgais lielums ietver to pensiju shēmu kopējo skaitu, ko pārvalda pensiju fondi. Pensiju shēma ir balstīta uz vienošanos, parasti starp sociālajiem partneriem, kurā nosaka, kādus pensijas pabalstus piešķir un saskaņā ar kādiem nosacījumiem.

Kods

:

11 91 0

Nosaukums

:

Aktīvo uzņēmumu populācija laikposmā t

Pielikums

:

IX

Definīcija:

To tirgus uzņēmumu skaits, kam jebkurā pārskata perioda laikposmā ir bijis apgrozījums vai nodarbinātie.

Kods

:

11 92 0

Nosaukums

:

Jaunizveidoto uzņēmumu skaits laikposmā t

Pielikums

:

IX

Definīcija:

To jaundibināto tirgus uzņēmumu skaits, kas attiecīgajā kopā reģistrēti komercreģistrā, pēc kļūdu izlabošanas. Uzņēmuma dibināšana ir ražošanas faktoru kombinācijas izveidošana, ievērojot to, ka šajā procesā nevar būt iesaistīti citi uzņēmumi. Jaundibināto uzņēmumu skaitā neiekļauj kopas ierakstus, kas izdarīti uzņēmumu grupas apvienošanās, sašķelšanas, nodalīšanas vai restrukturizēšanas dēļ. Neiekļauj tās apakškopas ierakstus, kuri izdarīti, uzņēmumam tikai mainot savu darbību.

Kods

:

11 93 0

Nosaukums

:

Likvidēto uzņēmumu skaits laikposmā t

Pielikums

:

IX

Definīcija:

To likvidēto tirgus uzņēmumu skaits, kas attiecīgajā kopā reģistrēti komercreģistrā pēc kļūdu izlabošanas. Uzņēmuma likvidēšana ir ražošanas faktoru kombinācijas izbeigšanās, ievērojot to, ka šajā procesā nevar būt iesaistīti citi uzņēmumi. Likvidēto uzņēmumu skaitā neiekļauj ierakstus, kas no kopas ir svītroti uzņēmumu grupas apvienošanās, pārņemšanas, sašķelšanās vai pārstrukturizēšanas dēļ. Neiekļauj apakškopas ierakstus, kas no tās dzēsti, uzņēmumam tikai mainot savu darbību.

Kods

:

11 94 1

Nosaukums

:

Jaunizveidoto uzņēmumu skaits laikposmā t-1, kuri vēl pastāv laikposmā t

Kods

:

11 94 2

Nosaukums

:

Jaunizveidoto uzņēmumu skaits laikposmā t-2, kuri vēl pastāv laikposmā t

Kods

:

11 94 3

Nosaukums

:

Jaunizveidoto uzņēmumu skaits laikposmā t-3, kuri vēl pastāv laikposmā t

Kods

:

11 94 4

Nosaukums

:

Jaunizveidoto uzņēmumu skaits laikposmā t-4, kuri vēl pastāv laikposmā t

Kods

:

11 94 5

Nosaukums

:

Jaunizveidoto uzņēmumu skaits laikposmā t-5, kuri vēl pastāv laikposmā t

Pielikums

:

IX

Definīcija:

Šajos raksturlielumos minētā uzņēmuma pastāvēšana attiecas uz gadījumu, kad uzņēmums aktīvi darbojas nodarbinātības un/vai apgrozījuma izteiksmē tā izveidošanas gadā un turpmākajā(-os) gadā(-os). Var nošķirt divus pastāvēšanas veidus.

1)

Uzņēmums, kas izveidots gadā t-1, tiek uzskatīts par pastāvošu gadā t, ja tas ir aktīvs apgrozījuma un/vai nodarbinātības izteiksmē jebkurā gada t laikposmā (tā ir pastāvēšana bez izmaiņām).

2)

Uzņēmumu uzskata par pastāvošu arī tad, ja saistītā(-s) juridiskā(-s) vienība(-s) ir pārstājusi(-šas) aktīvi darboties, bet to darbības ir pārņēmusi jauna juridiska vienība, izveidota tieši tāpēc, lai pārņemtu attiecīgā uzņēmuma ražošanas faktorus (tā ir pastāvēšana ar uzņēmumu pārņemšanas starpniecību).

Kods

:

12 11 0

Nosaukums

:

Apgrozījums

Pielikums

:

I līdz V, VII un VIII

Definīcija:

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 I līdz IV un VIII pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, izņemot NACE 2. red. K sadaļā klasificētās darbības, apgrozījums ietver kopsummas, par ko novērojamā vienība izrakstījusi rēķinus pārskata periodā, un tas atbilst trešajām personām piegādātu preču vai pakalpojumu tirgus noietam. Preču noiets ietver uzņēmuma ražotās preces, kā arī mazumtirgotāja iegādātās preces vai zemi un citus tālākpārdošanai paredzētos īpašumus (ja zeme un citi īpašumi sākotnēji pirkti ieguldīšanas nolūkā, tos neiekļauj apgrozījumā). Pakalpojumu sniegšana parasti ir saistīta ar to, ka uzņēmums norunātajā laika periodā izpilda uzdevumu, par kuru noslēgta vienošanās. Ieņēmumi no ilgtermiņa līgumiem (piem., būvniecības līgumiem) tiek atzīti, ņemot vērā līgumā noteiktā darba pabeigšanas stadiju, nevis pabeigtā līguma izpildes veidu. Apgrozījumā netiek iekļautas paša patēriņam vai ieguldījumam saražotās preces.

Apgrozījumā ieskaita visas nodevas un nodokļus par precēm un pakalpojumiem, par ko novērojamā vienība izrakstījusi rēķinus, atskaitot pievienotās vērtības nodokļus (PVN). PVN pa posmiem iekasē uzņēmums, un tos pilnībā maksā gala pircējs.

Tāpat apgrozījumā ieskaita visus citus maksājumus (pārvadāšanas, iepakošanas u.tml. maksājumus), ko sedz klienti, pat tad, ja šos maksājumu rēķinos norāda atsevišķi. Jāatskaita cenu pazeminājumi, rabati un atlaides, kā arī atpakaļ nodota iepakojuma vērtība.

Ieņēmumus, ko klasificē kā citus saimnieciskās darbības ieņēmumus, finanšu ieņēmumus un ārkārtas ieņēmumus atbilstoši Ceturtajai grāmatvedības direktīvai, un ienākumus, kas rodas, ja citas personas lieto uzņēmuma aktīvus, kā rezultātā saņem procentus, autoratlīdzības un dividendes, kā arī citus ieņēmumus saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS) jeb Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), apgrozījumā neieskaita. Neieskaita arī kārtējās subsīdijas, ko saņem no valsts iestādēm vai Eiropas Savienības iestādēm.

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 V pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām šī raksturlieluma atbilstošais nosaukums ir “Bruto parakstītās prēmijas”. Šis raksturlielums ir definēts Direktīvas 91/674/EEK (7) 35. pantā. Piezīme Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: attiecībā uz apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 1.a apakšpunktā, bet attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 1.apakšpunktā.

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 VII pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām šī raksturlieluma atbilstošais nosaukums ir “Kopējās iemaksas pensiju fondā”. Šis raksturlielums ietver visas iemaksas pensiju fondā, kas jāveic finanšu gada laikā saistībā ar pensiju līgumiem, piemēram, visas obligātās iemaksas, citas regulāras iemaksas, brīvprātīgas papildu iemaksas, ienākošos pārskaitījumus un citas iemaksas.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Saistībā ar statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 I līdz IV un VII pielikuma 3. iedaļā noteiktajām darbībām, izņemot NACE 2. red. K sadaļā klasificētās darbības

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Apgrozījums, kā tas iepriekš definēts statistikas vajadzībām, veido grāmatvedības posteni:

tīrais apgrozījums, ieskaitot citus nodokļus par produktiem, kas ir saistīti ar apgrozījumu, bet nav atskaitāmi.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002  (8) un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Apgrozījums, kā tas iepriekš definēts statistikas vajadzībām, veido šādus grāmatvedības posteņus:

ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas (SGS 18.35). Ja ieņēmumi no procentiem, dividendēm un autoratlīdzībām ir iekļauti šajā postenī, tie tiek atņemti no tā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 I līdz IV un VIII pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, izņemot uzņēmumus, kuri īsteno NACE 2. red. K sadaļā klasificētu darbību

Mainīgo lielumu “Apgrozījums” izmanto, aprēķinot lielumu “Produkcijas vērtība” (12 12 0) un citas kopsummas un bilances.

Apgrozījumu var sadalīt atbilstoši darbībām: apgrozījums no i) pamatdarbības, ii) rūpnieciskām darbībām, iii) pirkšanas un tālākas pārdošanas tirdzniecības un starpniecības darbībām, iv) starpniecības (aģenta) darbībām, v) citām pakalpojumu sniegšanas darbībām (18 11 0 līdz 18 16 0).

Apgrozījumu var sadalīt atbilstoši produktu veidam: apgrozījuma sadalījums pēc produktu veida (18 21 0).

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 V pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām mainīgo lielumu “Bruto parakstītās prēmijas” (12 11 0) aprēķina šādi.

Bruto parakstītās tiešās prēmijas (12 11 1)

+

Bruto akceptētās pārapdrošināšanas prēmijas, parakstītās prēmijas (12 11 2)

Mainīgo lielumu “Bruto parakstītās prēmijas” izmanto, aprēķinot lielumu “Bruto nopelnītās prēmijas” (32 11 0), kā arī citas kopsummas un bilances.

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 VII pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām mainīgo lielumu “Apgrozījums” (kopējās iemaksas pensiju fondā) aprēķina šādi.

Dalībnieku iemaksas pensiju fondā (48 00 1)

+

Darba devēju iemaksas pensiju fondā (48 00 2)

+

Ienākošie pārskaitījumi (48 00 3)

+

Citas iemaksas pensiju fondā (48 00 4)

vai arī

Iemaksas pensiju fondā iepriekš noteiktai izmaksu shēmai (48 00 5)

+

Iemaksas pensiju fondā saskaņā ar iepriekš noteiktu iemaksu shēmu (48 00 6)

+

iemaksas pensiju fondā jauktai shēmai (48 00 7)

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 VIII pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām mainīgais lielums “Apgrozījums” ir sīkāk iedalīts pēc produktiem un klienta atrašanās vietas.

Kods

:

12 11 1

Nosaukums

:

Bruto parakstītās tiešās prēmijas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 35. pants. Tikai tiešās apdrošināšanas prēmijas ir ietvertas.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: attiecībā uz apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 1. punkta a) apakšpunktā, bet attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 1. punkta a) apakšpunktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto parakstītās tiešās prēmijas (12 11 1)

+

Bruto akceptētās pārapdrošināšanas prēmijas, parakstītās prēmijas (12 11 2)

=

Bruto parakstītās prēmijas (12 11 0)

Kods

:

12 11 2

Nosaukums

:

Bruto pieņemtās pārapdrošināšanas prēmijas, parakstītās prēmijas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 35. pants – bruto pieņemtās pārapdrošināšanas prēmijas, parakstītās prēmijas ir ietvertas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā. Šajā mainīgajā ieskaita tikai akceptētās parakstītās prēmijas.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: attiecībā uz apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 1. punkta a) apakšpunktā, bet attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 1. punkta a) apakšpunktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto parakstītās tiešās prēmijas (12 11 1)

+

Bruto akceptētās pārapdrošināšanas prēmijas, parakstītās prēmijas (12 11 2)

=

Bruto parakstītās prēmijas (12 11 0)

Kods

:

12 11 3

Nosaukums

:

Bruto parakstītās tiešās prēmijas, individuālās prēmijas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 35. pants – bruto parakstītās tiešās prēmijas, individuālās prēmijas ir ietvertas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā.

Piezīme:

Individuālo prēmiju sadalījumu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 63. pantā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto parakstītās tiešās prēmijas, individuālās prēmijas (12 11 3)

+

Bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, kolektīvās apdrošināšanas prēmijas (12 11 4)

=

Bruto parakstītās tiešās prēmijas (12 11 1)

Kods

:

12 11 4

Nosaukums

:

Bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, kolektīvās apdrošināšanas prēmijas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 35. pants – bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, kolektīvās apdrošināšanas prēmijas ir ietvertas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā.

Piezīme:

Kolektīvo apdrošināšanas prēmiju sadalījumu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 63. pantā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto parakstītās tiešās prēmijas, individuālās prēmijas (12 11 3)

+

Bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, kolektīvās apdrošināšanas prēmijas (12 11 4)

=

Bruto parakstītās tiešās prēmijas (12 11 1)

Kods

:

12 11 5

Nosaukums

:

Bruto parakstītās tiešās prēmijas, periodiskās prēmijas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 35. pants – bruto parakstītās tiešās prēmijas, periodiskās prēmijas ir ietvertas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā.

Piezīme:

Periodisko prēmiju sadalījumu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 63. pantā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto parakstītās tiešās prēmijas, periodiskās prēmijas (12 11 5)

+

Bruto parakstītās tiešās prēmijas, vienreizējās prēmijas (12 11 6)

=

Bruto parakstītās tiešās prēmijas (12 11 1)

Kods

:

12 11 6

Nosaukums

:

Bruto parakstītās tiešās prēmijas, vienreizējās prēmijas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 35. pants – bruto parakstītās tiešās prēmijas, vienreizējās prēmijas ir ietvertas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā.

Piezīme:

Vienreizējo prēmiju sadalījumu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 63. pantā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto parakstītās tiešās prēmijas, periodiskās prēmijas (12 11 5)

+

Bruto parakstītās tiešās prēmijas, vienreizējās prēmijas (12 11 6)

=

Bruto parakstītās tiešās prēmijas (12 11 1)

Kods

:

12 11 7

Nosaukums

:

Bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, prēmijas no līgumiem bez peļņas sadales

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 35. pants – bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, prēmijas no līgumiem bez peļņas sadales ir ietvertas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā.

Piezīme:

Prēmiju no līgumiem bez peļņas sadales iedalījumu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 63. pantā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, prēmijas no līgumiem bez peļņas sadales (12 11 7)

+

Bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, prēmijas no peļņas sadales līgumiem (12 11 8)

+

Bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, prēmijas no līgumiem, kuros ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmējs (12 11 9)

=

Bruto parakstītās tiešās prēmijas (12 11 1)

Kods

:

12 11 8

Nosaukums

:

Bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, prēmijas no peļņas sadales līgumiem

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 35. pants – bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, prēmijas no peļņas sadales līgumiem ir ietvertas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā.

Piezīme:

Prēmiju no peļņas sadales līgumiem sadalījumu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 63. pantā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, prēmijas no līgumiem bez peļņas sadales (12 11 7)

+

Bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, prēmijas no peļņas sadales līgumiem (12 11 8)

+

Bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, prēmijas no līgumiem, kuros ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmējs (12 11 9)

=

Bruto parakstītās tiešās prēmijas (12 11 1)

Kods

:

12 11 9

Nosaukums

:

Bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, prēmijas no līgumiem, kuros ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmējs

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 35. pants – bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, prēmijas no līgumiem, kuros ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmējs, ir ietvertas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā.

Piezīme:

Prēmiju no līgumiem, kuros ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmējs, sadalījumu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 63. pantā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, prēmijas no līgumiem bez peļņas sadales (12 11 7)

+

Bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, prēmijas no peļņas sadales līgumiem (12 11 8)

+

Bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, prēmijas no līgumiem, kuros ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmējs (12 11 9)

=

Bruto parakstītās tiešās prēmijas (12 11 1)

Kods

:

12 12 0

Nosaukums

:

Produkcijas vērtība

Pielikums

:

I līdz IV, VI un VII

Definīcija:

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 I līdz IV pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, izņemot uzņēmumus, kuri īsteno NACE 2. red. K sadaļā klasificētu darbību

Ar produkcijas vērtību nosaka uzņēmuma faktiski saražoto apjomu, pamatojoties uz noietu, ieskaitot krājumu izmaiņas un preču un pakalpojumu tālāku pārdošanu.

Produkcijas vērtību definē kā apgrozījumu vai ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, plus vai mīnus gatavās produkcijas, nepabeigtās produkcijas un izmaiņas tālākai pārdošanai iepirktu preču un pakalpojumu krājumos, mīnus tālākai pārdošanai paredzētu preču un pakalpojumu pirkumi (tikai attiecībā uz pārskata periodā pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem un, atskaitot tālākai pārdošanai iegādāto preču uzglabāšanas un transportēšanas izmaksas), plus kapitalizētā produkcija, plus citi (saimnieciskās darbības vai ārkārtas) ieņēmumi (atskaitot subsīdijas). Ieņēmumus un izdevumus, ko uzņēmumu pārskatos klasificē kā finanšu ieņēmumus un izdevumus vai kā ienākumus procentu un dividenžu izteiksmē, produkcijas vērtībā neieskaita. Tālākai pārdošanai paredzētu preču un pakalpojumu pirkumos ieskaita to pakalpojumu pirkumus, kas izdarīti, lai šos pakalpojumus tādā pašā stāvoklī pārdotu trešām personām.

Piezīme

:

Kapitalizēta produkcija ietver pašražotu produkciju, ko ražotāji patur kā ieguldījumu. Pašražotā produkcija ietver materiālu pamatlīdzekļu (ēku u.c.) un nemateriālu pamatlīdzekļu (programmatūras izstrāde u.c.) ražošanu. Kapitalizēta produkcija ir nepārdotā produkcija, un tās vērtība ir vienāda ar ražošanas izmaksām. Jāņem vērā, ka šie ražošanas līdzekļi arī ir jāietver ieguldījumos.

Piezīme

:

Citi (saimnieciskās darbības un ārkārtas) ieņēmumi ir uzņēmumu grāmatvedības postenis. Šā posteņa saturs var būt atšķirīgs dažādām nozarēm, kā arī mainīties laika gaitā, tāpēc to nevar precīzi definēt statistikas vajadzībām.

Attiecībā uz statistiku par NACE 2. red. 65.1 un 65.2 grupas darbībām produkcijas vērtību definē kā bruto nopelnītās prēmijas, kurām pieskaitīti kopējie ienākumi no ieguldījumu portfeļa un citi saražotie pakalpojumi, atņemtas bruto atlīdzības izmaksas, atskaitot atlīdzības administrēšanas izdevumus, un pieskaitīts kapitāla pieaugums un rezerve.

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 VI pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām produkcijas vērtību definē kā procentu ieņēmumus un tamlīdzīgus ieņēmumus, no kuriem atskaitīti procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas, pieskaitīti komisijas naudas ieņēmumi, ienākumi no akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem, plus tīrā peļņa vai tīrie zaudējumi finanšu operācijās, kā arī citi saimnieciskās darbības ienākumi.

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 VII pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām produkcijas vērtību definē kā apgrozījumu, no kura atskaitīti apdrošināšanas prēmiju maksājumi, pieskaitīti ienākumi no ieguldījumiem, citi ieņēmumi, ieņēmumi no apdrošināšanas atlīdzībām un no kura atskaitīti kopējie pensiju izdevumi un neto izmaiņas tehniskajās rezervēs.

Attiecībā uz NACE 2. red. 65.11 (centrālo banku darbība) grupas uzņēmumiem produkcijas vērtību definē kā procentu ieņēmumus un tamlīdzīgus ieņēmumus, no kuriem atskaitīti procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas, pieskaitīti komisijas naudas ieņēmumi, ienākumi no akcijām un citiem mainīgās likmes vērtspapīriem, plus tīrā peļņa vai tīrie zaudējumi finanšu operācijās, kā arī citi saimnieciskās darbības ienākumi.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 I līdz IV pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, izņemot uzņēmumus, kuri īsteno NACE 2. red. K sadaļā klasificētu darbību

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Produkcijas vērtības sastāvdaļas iekļauj šādos grāmatvedības posteņos:

tīrais apgrozījums,

citu saimnieciskās darbības ieņēmumu daļa (atskaitot subsīdijas),

citu ārkārtas ieņēmumu daļa (atskaitot subsīdijas),

gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas,

daļa izejvielu un palīgmateriālu, kas attiecas uz tālākai pārdošanai paredzēto preču pirkumiem un to krājumu izmaiņām,

darbs, ko uzņēmums veicis pats saviem nolūkiem un kapitalizējis.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Produkcijas vērtības sastāvdaļas iekļauj šādos grāmatvedības posteņos (izdevumu funkcijas metode):

ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, ienākumi no autoratlīdzībām (atskaitot ieņēmumus no procentiem un dividendēm, ja tie ietverti ienākumos),

citi ieņēmumi – atskaitot subsīdijas),

+

gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas,

daļa izmantoto izejvielu un palīgmateriālu, kas attiecas uz tālākai pārdošanai paredzēto preču pirkumiem un to krājumu izmaiņām,

+

darbs, ko uzņēmums veicis pats saviem nolūkiem un kapitalizējis (ietverts citos ieņēmumos).

Produkcijas vērtības sastāvdaļas iekļauj šādos grāmatvedības posteņos (izdevumu veida metode):

ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, ienākumi no autoratlīdzībām (atskaitot ieņēmumus no procentiem un dividendēm, ja tie ietverti ienākumos),

citi ieņēmumi – atskaitot subsīdijas),

+

pārdošanas izmaksas, atskaitot vērtības samazināšanās un amortizācijas izmaksas,

+

darbs, ko uzņēmums veicis pats saviem nolūkiem un kapitalizējis (ietverts citos ieņēmumos).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 I līdz IV pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, izņemot uzņēmumus, kuri īsteno NACE 2. red. K sadaļā klasificētu darbību produkcijas vērtība ir balstīta uz šādiem faktoriem:

Apgrozījums (12 11 0)

+/-

Uzņēmuma saražotās gatavās produkcijas un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas (13 21 3)

+/-

Izmaiņas preču un pakalpojumu krājumos, kas iepirkti tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti (13 21 1)

-

Preču un pakalpojumu pirkumi, kas izdarīti to tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti (13 12 0)

+

Kapitalizētā produkcija

+

Citi saimnieciskās darbības ienākumi (atskaitot subsīdijas)

Mainīgo lielumu “Produkcijas vērtība” izmanto, aprēķinot lielumu “Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām” (12 15 0) un citas kopsummas un bilances.

Attiecībā uz statistiku par NACE 2. red. 65.1 un 65.2 grupas darbībām mainīgo lielumu “Produkcijas vērtība” aprēķina šādi.

Dzīvības apdrošināšanai:

Bruto parakstītās prēmijas (12 11 0)

+

Bruto izmaiņas nenopelnīto prēmiju rezervē (32 11 2)

+

Ienākumi no ieguldījumiem (32 22 0)

-

Ieguldījumu atkārtota pārvērtēšana (32 71 5)

-

Peļņa no ieguldījumu veikšanas (32 71 6)

-

Ienākumi no līdzdalības procentiem (32 71 1)

+

[(Kopējās bruto tehniskās rezerves (37 30 0) – Kopējās neto tehniskās rezerves (37 30 1))/Kopējās neto tehniskās rezerves (37 30 1)) × (Ienākumi no ieguldījumiem (32 22 0) – Ieguldījumu atkārtota pārvērtēšana (32 71 5) – Peļņa no ieguldījumu veikšanas (32 71 6) – Ienākumi no līdzdalības procentiem (32 71 1))

+

Citi neto tehniskie ienākumi (32 16 1)

+

Citi ienākumi (32 46 0)

-

Bruto apdrošināšanas atlīdzību maksājumi (32 13 1)

-

Bruto izmaiņas atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezervē (32 13 4)

+

Ārēji un iekšēji prasījumu apkalpošanas izdevumi (32 61 5)

+

Peļņa no ieguldījumu veikšanas (32 71 6)

+

Nerealizēta peļņa no ieguldījumiem (32 23 0)

-

Zaudējumi no ieguldījumu veikšanas (32 72 3)

-

Nerealizētie zaudējumi no ieguldījumiem (32 28 0)

-

Bruto izmaiņas dzīvības apdrošināšanas rezervē (32 25 0)

-

Neto gratifikācijas un atlaides (32 16 3)

-

Izmaiņas rezervē paredzamajām apropriācijām (daļa no 32 29 0)

-

Neto izmaiņas pārējās tehniskās rezervēs, kas nav norādītas citās pozīcijās (32 16 2)

Nedzīvības apdrošināšanai un pārapdrošināšanai:

Bruto parakstītās prēmijas (12 11 0)

+

Bruto izmaiņas nenopelnīto prēmiju rezervē (32 11 2)

+

Ienākumi no ieguldījumiem (32 42 0)

-

Ieguldījumu atkārtota pārvērtēšana (32 71 5)

-

Peļņa no ieguldījumu veikšanas (32 71 6)

-

Ienākumi no līdzdalības procentiem (32 71 1)

+

[(Kopējās bruto tehniskās rezerves (37 30 0) – Kopējās neto tehniskās rezerves (37 30 1))/Kopējās neto tehniskās rezerves (37 30 1)) × (Ienākumi no ieguldījumiem (32 42 0) – Ieguldījumu atkārtota pārvērtēšana (32 71 5) – Peļņa no ieguldījumu veikšanas (32 71 6) – Ienākumi no līdzdalības procentiem (32 71 1))

+

Citi neto tehniskie ienākumi (32 16 1)

+

Citi ienākumi (32 46 0)

-

Bruto apdrošināšanas atlīdzību maksājumi (32 13 1)

-

Bruto izmaiņas atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezervē (32 13 4)

+

Ārēji un iekšēji prasījumu apkalpošanas izdevumi (32 61 5)

+

Peļņa no ieguldījumu veikšanas (32 71 6)

-

Zaudējumi no ieguldījumu veikšanas (32 72 3)

-

Neto gratifikācijas un atlaides (32 16 3)

-

Izmaiņas izlīdzināšanas rezervē (32 15 0)

-

Neto izmaiņas pārējās tehniskās rezervēs, kas nav norādītas citās pozīcijās (32 16 2)

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 VI pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām mainīgo lielumu “Produkcijas vērtība” aprēķina šādi.

Procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi (42 11 0)

-

Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas (42 12 0)

+

Komisijas naudas ieņēmumi (42 14 0)

+

Ienākumi no akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem (42 13 1)

+

Tīrā peļņa vai tīrie zaudējumi no finanšu operācijām (42 20 0)

+

Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi (42 31 0)

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 VII pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām mainīgo lielumu “Produkcijas vērtība” aprēķina šādi.

Apgrozījums (12 11 0)

-

Apdrošināšanas prēmiju maksājumi (48 05 0)

+

Ienākumi no ieguldījumiem (48 01 0)

+

Citi ieņēmumi (48 02 2)

+

Ieņēmumi no apdrošināšanas atlīdzībām (48 02 1)

-

Kopējie pensiju izdevumi (48 03 0)

-

Neto izmaiņas tehniskajās rezervēs (48 04 0)

Kods

:

12 13 0

Nosaukums

:

Bruto segums precēm tālākpārdošanai

Pielikums

:

II līdz IV

Definīcija:

Tā atbilst ienākumam, ko gūst, preces nopērkot un pārdodot tālāk bez turpmākas pārstrādes. To aprēķina pēc to preču un pakalpojumu apgrozījuma, pirkumu summas un krājumu izmaiņām, kas iepirkti tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti.

Tālākai pārdošanai paredzētu preču un pakalpojumu apgrozījumā, pirkumos un krājumu izmaiņās ieskaita to pakalpojumu pārdošanu, pirkšanu un krājumu izmaiņas, kas iepirkti tālākai pārdošanai trešām personām tādā pašā stāvoklī.

To sauc arī par tirdzniecības peļņas bruto normu.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 I līdz IV pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, izņemot uzņēmumus, kuri īsteno NACE 2. red. K sadaļā klasificētu darbību

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Šos datus uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi. Tie ir daļa no tīrā apgrozījuma, izejmateriāliem un palīgmateriāliem pārskatos atbilstoši Ceturtajai grāmatvedības direktīvai (78/660).

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Šos datus uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi. Saskaņā ar izdevumu veida metodi tie ir daļa no ieņēmumiem un izmantotajiem izejmateriāliem un palīgmateriāliem. Atbilstoši izdevumu funkcijas metodei tie ir daļa no ieņēmumiem un pārdošanas izmaksām.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Bruto segums precēm tālākpārdošanai” aprēķina šādi.

Apgrozījums no pirkšanas un tālākpārdošanas tirdzniecības darbībām (18 16 0)

-

Preču un pakalpojumu pirkumi, kas izdarīti to tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti (13 12 0)

+/-

Izmaiņas preču un pakalpojumu krājumos, kas iepirkti tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti (13 21 1)

Bruto segums precēm tālākpārdošanai ir produkcijas vērtības (12 12 0) daļa

Kods

:

12 15 0

Nosaukums

:

Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām

Pielikums

:

I līdz IV, VI un VII

Definīcija:

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 I līdz IV pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, izņemot uzņēmumus, kuri īsteno NACE 2. red. K sadaļā klasificētu darbību pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām ir bruto ieņēmumi no saimnieciskās darbības pēc korekcijas atbilstoši kārtējām subsīdijām un netiešajiem nodokļiem.

To var aprēķināt šādi: apgrozījums plus kapitalizētā produkcija, plus citi saimnieciskās darbības ienākumi (ieskaitot kārtējās subsīdijas), plus vai mīnus krājumu izmaiņas, mīnus preču un pakalpojumu iepirkumi, mīnus citi nodokļi par produktiem, kas ir saistīti ar apgrozījumu, bet nav atskaitāmi, mīnus ar ražošanu saistītās nodevas un nodokļi. Šie ar ražošanu saistītie nodokļi un nodevas ir obligāti, neatlīdzināmi maksājumi naudā vai natūrā, ko iekasē valsts iestādes vai Eiropas Savienības iestādes attiecībā uz preču un pakalpojumu ražošanu un importu, darbaspēka nodarbināšanu, ražošanā izmantotas zemes, ēku vai citu pamatlīdzekļu īpašumtiesībām vai izmantošanu neatkarīgi no saražoto vai pārdoto preču un pakalpojumu daudzuma vai vērtības. Alternatīvi to var aprēķināt, ņemot par pamatu bruto darbības rezultātu, kam pieskaita personāla izmaksas.

Ieņēmumus un izdevumus, ko uzņēmumu pārskatos klasificē kā finanšu ieņēmumus un izdevumus atbilstoši Ceturtajai grāmatvedības direktīvai (78/660), pievienotajā vērtībā neieskaita. Ieņēmumus un izdevumus, ko klasificē kā procentu ieņēmumus, ieņēmumus no dividendēm, ārvalstu valūtas maiņas ieņēmumus no aizņēmumiem ārvalstu valūtā saistībā ar procentu izmaksām, ienākumus no izpirkšanas un parādu dzēšanas vai finanšu izmaksas atbilstoši Komisijas Regulai (EK) 1725/2003, pievienotajā vērtībā neieskaita.

Pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām aprēķina “bruto”, tā kā netiek atņemta pārvērtēšana (piemēram, amortizācija un vērtības samazinājuma zaudējumi).

Attiecībā uz statistiku par NACE 2. red. 65.1 un 65.2 grupas darbībām pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām definē kā produkcijas vērtību, no kuras atskaitīta saņemto pārapdrošināšanas pakalpojumu bruto vērtība un citas ārējās izmaksas par precēm un pakalpojumiem.

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 VI pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām definē kā produkcijas vērtību, no kuras atskaitīti kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi.

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 VII pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām definē kā produkcijas vērtību, no kuras atskaitīti kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi.

Attiecībā uz NACE 2. red. 64.11 grupas uzņēmumiem pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām definē kā produkcijas vērtību, no kuras atskaitīti kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 I līdz IV pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, izņemot uzņēmumus, kuri īsteno NACE 2. red. K sadaļā klasificētu darbību

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām var aprēķināt tieši, izmantojot šādus grāmatvedības posteņus:

tīrais apgrozījums,

gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas,

darbs, ko uzņēmums veicis pats saviem nolūkiem un kapitalizējis,

izejvielas un palīgmateriāli,

citas ārējās izmaksas,

citas saimnieciskās darbības izmaksas,

citi saimnieciskās darbības ienākumi,

ārkārtas izmaksas,

ārkārtas ieņēmumi.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām var aprēķināt tieši, izmantojot šādus grāmatvedības posteņus saskaņā ar izdevumu veida metodi.

Ieņēmumi (atskaitot ieņēmumus no procentiem un dividendēm, ja tie ietverti ienākumos)

+/-

Gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas

-

Izmantotās izejvielas un palīgmateriāli

-

Citi izdevumi

+

Citi ieņēmumi

Pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām var aprēķināt tieši, izmantojot šādus grāmatvedības posteņus saskaņā ar izdevumu funkcijas metodi.

Ieņēmumi (atskaitot ieņēmumus no procentiem un dividendēm, ja tie ietverti ienākumos)

-

Pārdošanas izmaksas (atskaitot darbinieku pabalstu radītās izmaksas, vērtības samazināšanās un amortizācijas izmaksas)

-

Izplatīšanas izmaksas (atskaitot darbinieku pabalstu radītās izmaksas)

-

Administratīvie izdevumi (atskaitot darbinieku pabalstu radītās izmaksas)

-

Citi izdevumi

+

Citi ieņēmumi

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 I līdz IV pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, izņemot uzņēmumus, kuri īsteno NACE 2. red. K sadaļā klasificētu darbību

Mainīgo lielumu “Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām” aprēķina šādi.

Apgrozījums (12 11 0)

+/-

Izmaiņas preču un pakalpojumu krājumos (13 21 0)

+

Kapitalizētā produkcija

+

Citi saimnieciskās darbības ienākumi

-

Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi (13 11 0)

-

Citi nodokļi par produktiem, kas ir saistīti ar apgrozījumu, bet nav atskaitāmi

-

Ar ražošanu saistītie nodokļi un nodevas

Mainīgo lielumu “Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām” izmanto, aprēķinot lielumu “Bruto darbības rezultāts” (12 17 0) un citas kopsummas un bilances.

Attiecībā uz statistiku par NACE 2. red. 65.1 un 65.2 grupas darbībām mainīgo lielumu “Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām” aprēķina šādi.

Produkcijas vērtība (12 12 0)

-

Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi (13 11 0).

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 VI pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām mainīgo lielumu “Pievienotā vērtība pēc ražošanas izmaksām” aprēķina šādi.

Produkcijas vērtība (12120)

-

Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi (13 11 0).

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 VII pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām mainīgo lielumu “Pievienotā vērtība pēc ražošanas izmaksām” aprēķina šādi.

Produkcijas vērtība (12 12 0)

-

Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi (13 11 0).

Kods

:

12 17 0

Nosaukums

:

Bruto darbības rezultāts

Pielikums

:

I līdz IV

Definīcija:

Bruto darbības rezultāts ir saimnieciskās darbības radītais atlikums pēc iesaistītā darbaspēka faktora apmaksāšanas. To var aprēķināt, no pievienotās vērtības pēc ražošanas faktoru izmaksām atņemot personāla izmaksas. Tas ir uzņēmumam pieejamais atlikums, kas ļauj atlīdzināt pašu kapitāla nodrošinātāju ieguldījumu un atmaksāt parādus, nomaksāt nodokļus un galu galā finansēt visus vai daļu ieguldījumu.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 I līdz IV pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, izņemot uzņēmumus, kuri īsteno NACE 2. red. K sadaļā klasificētu darbību

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Bruto darbības rezultātu var aprēķināt, izmantojot šādus grāmatvedības posteņus:

tīrais apgrozījums,

gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas,

darbs, ko uzņēmums veicis pats saviem nolūkiem un kapitalizējis,

izejvielas un palīgmateriāli,

citas ārējās izmaksas,

citas saimnieciskās darbības izmaksas,

citi saimnieciskās darbības ienākumi,

ārkārtas izmaksas,

ārkārtas ieņēmumi,

personāla izmaksas.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Bruto darbības rezultātu var aprēķināt tieši, izmantojot šādus grāmatvedības posteņus saskaņā ar izdevumu veida metodi.

Ieņēmumi (atskaitot ieņēmumus no procentiem un dividendēm, ja tie ietverti ienākumos)

+/-

Gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas

+

Izmantotās izejvielas un palīgmateriāli

+

Citi izdevumi

+

Citi ieņēmumi

+

Darbinieku pabalstu radītās izmaksas

Bruto darbības rezultātu var aprēķināt tieši, izmantojot šādus grāmatvedības posteņus saskaņā ar izdevumu funkcijas metodi.

Ieņēmumi (atskaitot ieņēmumus no procentiem un dividendēm, ja tie ietverti ienākumos)

+

Pārdošanas izmaksas (atskaitot vērtības samazināšanās un amortizācijas izmaksas)

+

Izplatīšanas izmaksas (atskaitot vērtības samazināšanās un amortizācijas izmaksas)

+

Administratīvie izdevumi (atskaitot vērtības samazināšanās un amortizācijas izmaksas)

+

Citi izdevumi (atskaitot vērtības samazināšanās un amortizācijas izmaksas)

+

Citi ieņēmumi

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Bruto darbības rezultāts” aprēķina šādi.

Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām (12 15 0)

-

personāla izmaksas (13 31 0).

Kods

:

13 11 0

Nosaukums

:

Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi

Pielikums

:

I līdz IV, VI un VII

Definīcija:

Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi ietver visu to preču un pakalpojumu vērtību, kas iepirkti grāmatvedības pārskata periodā tālākai pārdošanai vai patēriņam ražošanas procesā, izņemot ražošanas līdzekļus, kuru patēriņu reģistrē kā pamatkapitāla patēriņu. Attiecīgās preces un pakalpojumus var pārdot tālāk pārveidotus vai nepārveidotus, pilnībā izmantot ražošanas procesā vai uzkrāt.

Šajos pirkumos iekļauj materiālus, kas tieši ietilpst saražotajās precēs (izejvielas, starpproduktus, sastāvdaļas), un nekapitalizētus sīkos darbarīkus un ierīces. Iekļauj arī palīgmateriālu (eļļošanas līdzekļu, ūdens, iesaiņojuma, apkopes un remonta materiālu, kancelejas piederumu) un enerģētikas produktu vērtību. Šajā mainīgajā lielumā iekļauj tos materiālu pirkumus, ko uzņēmums izdarījis, lai nodrošinātu ražošanas līdzekļu ražošanu.

Iekļauj arī pārskata periodā apmaksātos pakalpojumus neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav rūpnieciskie pakalpojumi. Šo summu veido maksājumi par visu to darbu, ko uzņēmuma interesēs veikušas trešās personas, ieskaitot kārtējos remontus un apkopi, uzstādīšanas darbus un tehniskos pētījumus. Neieskaita tās summas, kas maksātas par ražošanas līdzekļu uzstādīšanu, un kapitalizēto preču vērtību.

Ieskaita arī maksājumus, kas veikti par nerūpnieciskiem pakalpojumiem, piemēram, maksu par juridiskiem pakalpojumiem un grāmatvedības maksājumus, patentu un licenču maksājumus (ja tie nav kapitalizēti), apdrošināšanas iemaksas, akcionāru un vadības sanāksmju izmaksas, iemaksas uzņēmējdarbības un profesionālām apvienībām, pasta, tālruņa, elektroniskās saziņas, telegrāfa un faksa izmaksas, preču un personāla pārvadāšanas pakalpojumu izmaksas, reklāmas izmaksas, komisijas naudas (ja tās nav iekļautas algās), nomas maksājumus, banku pakalpojumu izmaksas (izņemot procentu maksājumus) un visus citus uzņēmējdarbības pakalpojumus, ko sniegušas trešās personas. Šeit iekļauj pakalpojumus, ko uzņēmums transformē un kapitalizē kā kapitalizēto produkciju.

Izdevumus, ko uzņēmumu pārskatos klasificē kā finanšu izdevumus vai ienākumus procentu un dividenžu izteiksmē, kopējos preču un pakalpojumu iepirkumos neieskaita.

Kopējos preču un pakalpojumu iepirkumus vērtē pēc pirkšanas cenas, t.i., pircējs faktiski samaksātās cenas par precēm, ieskaitot jebkurus nodokļus, mīnus subsīdijas par produktiem, kas iepirkti, atskaitot jebkādus pievienotās vērtības nodokļus.

Tādēļ visus pārējos nodokļus un nodevas par produktiem neatskaita, veicot preču un pakalpojumu pirkumu novērtēšanu. Attieksme pret nodokļiem par produkciju nav būtiska šo pirkumu novērtēšanā.

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 I līdz IV pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, izņemot uzņēmumus, kuri īsteno NACE 2. red. K sadaļā klasificētu darbību izdevumus, ko uzņēmumu pārskatos klasificē kā finanšu izdevumus, kopējos preču un pakalpojumu iepirkumos neieskaita.

Attiecībā uz statistiku par NACE 2. red. 65.1 un 65.2 grupas darbībām kopējos preču un pakalpojumu iepirkumus definē kā saņemto pārapdrošināšanas pakalpojumu bruto vērtību, kurai pieskaitīti kopējie komisijas naudas ieņēmumi, kā noteikts Padomes Direktīvas 91/674 64. pantā, un jebkādas citas ārējās izmaksas par precēm un pakalpojumiem (atskaitot personāla izmaksas).

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 VI pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām kopējos preču un pakalpojumu iepirkumus definē kā komisijas naudas maksājumus, kuriem pieskaitīti citi administratīvie izdevumi un citas saimnieciskās darbības izmaksas.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 I līdz IV pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, izņemot uzņēmumus, kuri īsteno NACE 2. red. K sadaļā klasificētu darbību

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Kopējos preču un pakalpojumu iepirkumus var aprēķināt, izmantojot šādus grāmatvedības posteņus:

izejvielas un palīgmateriāli (pirms ir uzskaitītas izmaiņas preču un pakalpojumu krājumos),

citas ārējās izmaksas (pirms ir uzskaitītas izmaiņas preču un pakalpojumu krājumos),

pārējo saimnieciskās darbības izmaksu daļa, kas attiecas uz maksājumiem par precēm un pakalpojumiem, kuri nav iekļauti divos iepriekš minētajos posteņos (izejvielas un palīgmateriāli un citas ārējās izmaksas). Šeit neiekļauj to daļu, kas attiecas uz produkcijas nodokļu maksājumiem,

ārkārtas izmaksas.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Kopējos preču un pakalpojumu iepirkumus var aprēķināt, izmantojot šādus grāmatvedības posteņus saskaņā ar izdevumu veida metodi:

izmantotās izejvielas un palīgmateriāli,

citas izmaksas (pirms ir uzskaitītas izmaiņas preču un pakalpojumu krājumos).

Kopējos preču un pakalpojumu iepirkumus var aprēķināt, izmantojot šādus grāmatvedības posteņus saskaņā ar izdevumu funkcijas metodi:

pārdošanas izmaksas (pirms ir uzskaitītas izmaiņas preču un pakalpojumu krājumos un, atskaitot darbinieku pabalstu radītās izmaksas, vērtības samazināšanās un amortizācijas izmaksas),

izplatīšanas izmaksas (kas radušās grāmatvedības pārskata periodā un, atskaitot darbinieku pabalstu radītās izmaksas, vērtības samazināšanās un amortizācijas izmaksas),

administratīvie izdevumi (kas radušies grāmatvedības pārskata periodā un, atskaitot darbinieku pabalstu radītās izmaksas, vērtības samazināšanās un amortizācijas izmaksas),

citi izdevumi.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 I līdz IV pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, izņemot uzņēmumus, kuri īsteno NACE 2. red. K sadaļā klasificētu darbību mainīgo lielumu “Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi” izmanto, aprēķinot lielumu “Pievienotā vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām” (12 15 0) un citas kopsummas un bilances.

Daudzus posteņus, kas iekļauti kopējos preču un pakalpojumu iepirkumos, izdala atsevišķi.

Preču un pakalpojumu pirkumi, kas izdarīti to tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti (13 12 0)

Maksājumi par aģentūru strādniekiem (13 13 1)

Maksājumi par ilgtermiņa nomu un preču operatīvo līzingu (13 41 1)

Enerģētikas produktu iepirkumi (20 11 0)

Attiecībā uz statistiku par NACE 2. red. 65.1 un 65.2 grupas darbībām mainīgo lielumu “Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi” aprēķina šādi.

Dzīvības apdrošināšanai:

Pārapdrošināšanas bilance (32 18 0)

+

[(Kopējās bruto tehniskās rezerves (37 30 0) – Kopējās neto tehniskās rezerves (37 30 1))/Kopējās neto tehniskās rezerves (37 30 1)) × (Ienākumi no ieguldījumiem (32 22 0) – Ieguldījumu atkārtota pārvērtēšana (32 71 5) – Peļņa no ieguldījumu veikšanas (32 71 6) – Ienākumi no līdzdalības procentiem (32 71 1))

+

Komisijas nauda (32 61 1)

+

Ārējās izmaksas par precēm un pakalpojumiem (32 61 4)

Nedzīvības apdrošināšanai un pārapdrošināšanai:

Pārapdrošināšanas bilance (32 18 0)

+

[(Kopējās bruto tehniskās rezerves (37 30 0) – Kopējās neto tehniskās rezerves (37 30 1))/Kopējās neto tehniskās rezerves (37 30 1)) × (Ienākumi no ieguldījumiem (32 42 0) – Ieguldījumu atkārtota pārvērtēšana (32 71 5) – Peļņa no ieguldījumu veikšanas (32 71 6) – Ienākumi no līdzdalības procentiem (32 71 1))

+

Komisijas nauda (32 61 1)

+

Ārējās izmaksas par precēm un pakalpojumiem (32 61 4)

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 VI pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām mainīgo lielumu “Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi” aprēķina šādi.

Komisijas naudas izdevumi (42 15 0)

+

Citi administratīvie izdevumi (42 32 2)

+

Citi saimnieciskās darbības izdevumi (42 33 0)

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 VII pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām mainīgo lielumu “Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi” (13 11 0) izmanto, aprēķinot lielumu “Kopējie darbības izdevumi” (48 06 0).

Kods

:

13 12 0

Nosaukums

:

Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti

Pielikums

:

I līdz IV

Definīcija:

Pirkumi tālākai pārdošanai ir preču pirkumi tālākai pārdošanai trešām personām, neveicot preču turpmāku pārstrādi. Tie ietver arī pakalpojumu pirkumus no tiem pakalpojumu sniedzējiem uzņēmumiem, kas par sniegtajiem pakalpojumiem rēķinus piesūta vēlāk, t.i., no uzņēmumiem, kuru apgrozījumu veido ne tikai starpniecības maksājumi, ko iekasē par pakalpojumu (kā tas ir attiecībā uz nekustamā īpašuma aģentiem), bet arī faktiskā summa, kas iekļauta pakalpojumā, piemēram, pārvadājumu pirkumi, ko veic ceļojumu aģenti. Neieskaita to preču un pakalpojumu vērtību, ko pārdod trešām personām, iekasējot komisijas maksu, jo starpnieks, kas saņem komisijas maksu, šīs preces neiepērk un nepārdod.

Ja ir atsauce uz tālākai pārdošanai paredzētiem pakalpojumiem, attiecīgie pakalpojumi ir pakalpojumu darbību radītā produkcija, tiesības izmantot noteiktus pakalpojumus (piemēram, ieejas biļete) vai fizisks pakalpojumu nodrošinājums. To preču un pakalpojumu pirkumus, kas izdarīti attiecīgo preču un pakalpojumu tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti, novērtē pēc pirkšanas cenas, izņemot atskaitāmo PVN un pārējos atskaitāmos nodokļus, kas tieši saistīti ar apgrozījumu. Tādēļ visus pārējos nodokļus un nodevas par produktiem neatskaita, veicot preču un pakalpojumu pirkumu novērtēšanu.

Attieksme pret nodokļiem par produkciju nav būtiska šo pirkumu novērtēšanā.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 I līdz IV pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, izņemot uzņēmumus, kuri īsteno NACE 2. red. K sadaļā klasificētu darbību

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Preču un pakalpojumu pirkumus, kas izdarīti, lai šīs preces un pakalpojumus tālāk pārdotu tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti, uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi. Tie ir daļa no šādiem posteņiem:

izejvielas un palīgmateriāli,

citas ārējās izmaksas,

citas saimnieciskās darbības izmaksas.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Preču un pakalpojumu pirkumus, kas izdarīti, lai šīs preces un pakalpojumus tālāk pārdotu tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti, uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi. Tie ir daļa no šādiem grāmatvedības posteņiem, izmantojot izdevumu veida metodi:

izmantotās izejvielas un palīgmateriāli (pirms ir uzskaitītas izmaiņas preču un pakalpojumu krājumos),

citi izdevumi.

Preču un pakalpojumu pirkumus, kas izdarīti, lai šīs preces un pakalpojumus tālāk pārdotu tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti, uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi. Tie ir daļa no šādiem grāmatvedības posteņiem, izmantojot izdevumu funkcijas metodi:

pārdošanas izmaksas (pirms ir uzskaitītas izmaiņas preču un pakalpojumu krājumos un, atskaitot darbinieku pabalstu radītās izmaksas, vērtības samazināšanās un amortizācijas izmaksas),

citi izdevumi.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no kopējiem preču un pakalpojumu iepirkumiem (13 11 0).

Mainīgo lielumu “Preču un pakalpojumu pirkumi, kas izdarīti šo preču un pakalpojumu tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti”, izmanto, aprēķinot lielumus “Tālākai pārdošanai paredzētā preču bruto peļņas norma” (12 13 0), “Produkcijas vērtība” (12 12 0) un citas kopsummas un bilances.

Kods

:

13 13 1

Nosaukums

:

Maksājumi par aģentūru strādniekiem

Pielikums

:

I līdz IV

Definīcija:

Šeit iekļauj maksājumus pagaidu nodarbinātības aģentūrām un līdzīgām organizācijām, kas nodrošina klientu uzņēmumiem strādniekus uz noteiktu laika periodu klienta darbaspēka pagaidu papildināšanai vai aizvietošanai un kuru nodrošinātais personāls ir pagaidu palīdzības dienesta struktūrvienības darbinieki. Tomēr šīs aģentūras un organizācijas nenodrošina šo darbinieku tiešu uzraudzību klienta darba vietās. Iekļauj tikai maksājumus par tādu nodrošināšanu ar personālu, kas nav saistīta ar konkrēta rūpnieciska vai cita, nerūpnieciska, pakalpojuma nodrošināšanu.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 I līdz IV pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, izņemot uzņēmumus, kuri īsteno NACE 2. red. K sadaļā klasificētu darbību

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Maksājumus par aģentūras strādniekiem uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi. Tie ir daļa no citām ārējām izmaksām un pārējām saimnieciskās darbības izmaksām.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Maksājumus par aģentūras strādniekiem uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi. Tā ir daļa no posteņiem “Citi izdevumi” vai “Daļa no izmantotajām izejvielām un palīgmateriāliem” (dažos gadījumos, kad aģentūras strādnieki ir saistīti ar ražošanas darbībām) saskaņā ar izdevumu veida metodi.

Maksājumus par aģentūras strādniekiem uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi. Tā ir daļa no posteņiem “Pārdošanas izmaksas”, “Izplatīšanas izmaksas”, “Administratīvie izdevumi” un/vai “Citi izdevumi” saskaņā ar izdevumu funkcijas metodi.

Attiecībā uz statistiku par NACE 2. red. 65.1 un 65.2 grupas darbībām

Maksājumus par aģentūras strādniekiem uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi, kā norādīts Padomes Direktīvas 91/674/EEK 34. panta 3. daļas 16. punktā.

Attiecībā uz statistiku par NACE 2. red. 64.19 un 64.92 grupas kredītiestāžu darbībām

Maksājumus par aģentūras strādniekiem uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi postenī “Citi administratīvie izdevumi”, kā minēts Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 8. punkta b) apakšpunktā un 28. panta A daļas 4. punkta b) apakšpunktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no kopējiem preču un pakalpojumu iepirkumiem (13 11 0).

Kods

:

13 21 0

Nosaukums

:

Izmaiņas preču un pakalpojumu krājumos

Pielikums

:

III

Definīcija:

Krājumu izmaiņas (to palielināšanās vai samazināšanās) ir starpība starp krājumu vērtību pārskata perioda beigās un sākumā. Krājumu izmaiņas var novērtēt, no krājumu vienību vērtības atņemot no krājumiem izņemto vienību vērtību un krājumos glabāto preču kārtējo zaudējumu vērtību. Krājumus reģistrē atbilstoši pirkšanas cenām, neieskaitot PVN, ja tos iepērk no cita uzņēmuma, bet pārējos gadījumos atbilstoši ražošanas izmaksām.

Krājumus (un krājumu izmaiņas) var iedalīt šādi:

gatavās produkcijas krājumi,

nepabeigtās produkcijas krājumi,

to preču un pakalpojumu krājumi, ko iepērk tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti,

izejvielu un palīgmateriālu krājumi.

Iekļauj uzņēmuma saražotās gatavās produkcijas un nepabeigtās produkcijas krājumus, kas vēl nav pārdoti. Šī produkcija ietver uzņēmumam piederošo nepabeigto produkciju, pat ja attiecīgā produkcija ir trešo personu valdījumā. Attiecīgi neieskaita produkciju, kas ir uzņēmuma valdījumā, bet pieder trešām personām.

Iekļauj preču un pakalpojumu krājumus, kuri iepirkti vienīgi to tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī. Neieskaita preču un pakalpojumu krājumus, ko sniedz trešām personām, saņemot komisijas maksu. Produkcija, kas iepirkta tālākai pārdošanai un atrodas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu glabājumā, var ietvert preces (rūpnieciskas iekārtas tādu līgumu gadījumā, kas paredz nodot objektus gatavus ekspluatācijai, vai ēkas īpašuma palielināšanas gadījumā u.c.), kā arī pakalpojumus (tiesības izmantot reklāmas vietu, transportu, dzīvojamo platību u.c.).

Kad uzglabā pakalpojumus, attiecīgie pakalpojumi ir pakalpojumu darbību radītā produkcija, tiesības izmantot iepriekš noteiktus pakalpojumus vai fiziski pakalpojumu nodrošinājumi.

Iekļauj arī uzņēmumam piederošo izejvielu un palīgmateriālu, starpproduktu, sastāvdaļu, enerģijas, nekapitalizētu sīko darbarīku un pakalpojumu krājumus.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Izmaiņas preču un pakalpojumu krājumos var aprēķināt, izmantojot šādus posteņus:

gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas,

daļa no izejvielām un palīgmateriāliem,

daļa no citām ārējām izmaksām,

daļa no pārējām saimnieciskās darbības izmaksām.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Preču un pakalpojumu krājuma izmaiņas var aprēķināt, izmantojot šādus posteņus no ienākumu deklarācijas atbilstoši izdevumu veidam:

gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas,

daļa no izmantotajām izejvielām un palīgmateriāliem,

daļa no citiem izdevumiem.

Preču un pakalpojumu krājuma izmaiņas var aprēķināt, izmantojot šādus posteņus no ienākumu deklarācijas atbilstoši izdevumu funkcijai:

daļa no pārdošanas izmaksām,

daļa no izplatīšanas izmaksām,

daļa no administratīvajiem izdevumiem,

daļa no citiem izdevumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Izmaiņas preču un pakalpojumu krājumos” izmanto, aprēķinot lielumu “Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām” (12 15 0) un citas kopsummas un bilances.

Preču un pakalpojumu krājumu izmaiņas atbilstoši krājumu veidam var sadalīt šādi: i) to preču un pakalpojumu krājumu izmaiņas, kas iepirkti tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti (13 21 1); ii) uzņēmuma saražotās gatavās produkcijas un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas (13 21 3) un iii) izejvielu un palīgmateriālu krājumu izmaiņas.

Kods

:

13 21 1

Nosaukums

:

Izmaiņas iepirkto preču un pakalpojumu krājumos tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti

Pielikums

:

III

Definīcija:

Šo mainīgo lielumu definē kā krājumu izmaiņas atbilstoši pirkšanas cenām, atskaitot PVN, starp pārskata perioda sākumu un beigām. Krājumu izmaiņas var novērtēt, no tālākai pārdošanai iepirktās produkcijas krājumu vienību vērtības atņemot no krājumiem izņemto vienību vērtību un visu krājumos glabāto preču kārtējo zaudējumu vērtību.

Šajos krājumos iekļauj preces un pakalpojumus, kuri iepirkti vienīgi nolūkā tos pārdot tālāk tādā pašā stāvoklī. Neieskaita preču un pakalpojumu krājumus, ko sniedz trešām personām, saņemot komisijas maksu.

Produkcija, kas iepirkta tālākai pārdošanai un atrodas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu glabājumā, var ietvert preces (rūpnieciskas iekārtas tādu līgumu gadījumā, kas paredz nodot objektus gatavus ekspluatācijai, vai ēkas īpašuma palielināšanas gadījumā u.c.), kā arī pakalpojumus (tiesības izmantot reklāmas vietu, transportu, dzīvojamo platību u.c.).

Kad uzglabā pakalpojumus, attiecīgie pakalpojumi ir pakalpojumu darbību radītā produkcija, tiesības izmantot iepriekš noteiktus pakalpojumus vai fiziski pakalpojumu nodrošinājumi.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Izmaiņas preču un pakalpojumu krājumos, kas iepirkti tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti, uzņēmuma pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi. Tās ir daļa no izejvielām un palīgmateriāliem, citām ārējām izmaksām un pārējām saimnieciskās darbības izmaksām.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Izmaiņas preču un pakalpojumu krājumos, kas iepirkti tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti, uzņēmuma pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi. Tā ir daļa no izmantotajām izejvielām un palīgmateriāliem un citiem izdevumiem ienākumu deklarācijā saskaņā ar izdevumu veidu.

Izmaiņas preču un pakalpojumu krājumos, kas iepirkti tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti, uzņēmuma pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi. Tā ir daļa no pārdošanas izmaksām un citiem izdevumiem ienākumu deklarācijā atbilstoši izdevumu funkcijai.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Izmaiņas preču un pakalpojumu krājumos, kas iepirkti tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti” izmanto, aprēķinot lielumus “Tālākai pārdošanai paredzēto preču bruto peļņas norma” (12 13 0), “Produkcijas vērtība” (12 12 0) un citas kopsummas un bilances.

Daļa no izmaiņām preču un pakalpojumu krājumos (13 21 0).

Kods

:

13 21 3

Nosaukums

:

Izmaiņas vienībā ražotās gatavās produkcijas un nepabeigtās produkcijas krājumos

Pielikums

:

II un IV

Definīcija:

Šo mainīgo lielumu definē kā starpību starp uzņēmumā saražotās un vēl nepārdotās gatavās vai nepabeigtās produkcijas krājumu vērtību pārskata perioda pirmajā un pēdējā dienā.

Šī produkcija ietver uzņēmumam piederošo nepabeigto produkciju, pat ja attiecīgā produkcija ir trešo personu valdījumā. Attiecīgi neieskaita produkciju, kas ir uzņēmuma valdījumā, bet pieder trešām personām.

Krājumus novērtē atbilstoši ražošanas izmaksām un pirms pārvērtēšanas (piemēram, amortizācijas dēļ).

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Gatavās produkcijas un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas uzņēmumu pārskatos uzskaita postenī “Gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas”.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Gatavās produkcijas un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas iekļauj ienākumu deklarācijā atbilstoši izdevumu veidam kā posteni “Gatavās un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas”.

Gatavās produkcijas un nepabeigtās produkcijas krājumu izmaiņas ir daļa no posteņa “Pārdošanas izmaksas” ienākumu deklarācijā atbilstoši izdevumu funkcijai.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Izmaiņas vienībā ražotās gatavās produkcijas un nepabeigtās produkcijas krājumos” izmanto, aprēķinot lielumu “Produkcijas vērtība” (12 12 0) un citas kopsummas un bilances.

Daļa no izmaiņām preču un pakalpojumu krājumos (13 21 0).

Kods

:

13 31 0

Nosaukums

:

Personāla izmaksas

Pielikums

:

I līdz VII

Definīcija:

Personāla izmaksas definē kā kopējo atalgojumu skaidrā naudā vai natūrā, ko darba devējs maksā darba ņēmējiem (pastāvīgiem un pagaidu darbiniekiem, kā arī mājās strādājošajiem) kā atlīdzību par darbu, ko tie veikuši pārskata periodā. Personāla izmaksas ietver arī nodokļus un darba ņēmēju sociālās nodrošināšanas maksājumus, ko ietur uzņēmums, kā arī darba devēja obligātos un brīvprātīgos sociālos maksājumus.

Personāla izmaksas veido:

algas,

darba devēja sociālās nodrošināšanas izmaksas.

Šeit iekļauj visu atalgojumu, kas izmaksāts pārskata periodā, neatkarīgi no tā, vai maksā par nostrādāto laiku, saražoto apjomu vai gabaldarbu un vai maksā regulāri vai ne. Iekļauj visas naudas balvas, darba vietas un izpildes prēmijas, gratifikācijas, trīspadsmito mēnešalgu (un līdzīgas fiksētas prēmijas), darba attiecību pārtraukšanas pabalstus, izmitināšanas pabalstus, transporta kompensācijas, dzīves dārdzības palielināšanās un ģimenes pabalstus, komisijas maksas, pasākumu apmeklējumu maksas, maksu par virsstundām, nakts darbu u.c., kā arī nodokļus, sociālās nodrošināšanas iemaksas un citas summas, ko no darbiniekiem ietur darba devēji.

Iekļauj arī sociālās nodrošināšanas izmaksas attiecībā uz darba devēju. Tās ietver darba devēja sociālās nodrošināšanas maksājumus attiecībā uz izdienas pensiju, slimības gadījumiem, maternitātes pabalstiem, darba nespēju, bezdarbu, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, ģimenes pabalstiem, kā arī maksājumus citām sociālās nodrošināšanas sistēmām. Šīs izmaksas iekļauj neatkarīgi no tā, vai tās ir noteiktas ar likumu, koplīgumā, līgumā vai brīvprātīgas.

Maksājumus par aģentūras strādniekiem personāla izmaksās neieskaita.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Personāla izmaksas var aprēķināt, izmantojot šādus grāmatvedības posteņus:

personāla izmaksas, kas ir posteņu “Algas” un “Sociālās nodrošināšanas izmaksas” summa.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Personāla izmaksas var aprēķināt, izmantojot grāmatvedības posteni “Darbinieku pabalstu radītās izmaksas” ienākumu deklarācijā atbilstoši izdevumu veidam.

Darbinieku pabalstu radītās izmaksas ir papildus pieejamas ienākumu deklarācijā atbilstoši izdevumu funkcijai.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Personāla izmaksas” aprēķina šādi.

Algas (13 32 0)

+

Sociālās nodrošināšanas izmaksas (13 33 0).

Mainīgo lielumu “Personāla izmaksas” izmanto, aprēķinot lielumu “Bruto darbības rezultāts” (12 17 0) un citas kopsummas un bilances.

Kods

:

13 32 0

Nosaukums

:

Algas

Pielikums

:

I līdz IV

Definīcija:

Algas definē kā kopējo atlīdzību naudā vai natūrā, kas izmaksājama visām algu sarakstā iekļautām personām (tostarp mājās strādājošajiem) par pārskata periodā veiktu darbu neatkarīgi no tā, vai par darbu maksā pēc nostrādātā laika, saražotā apjoma vai kā par gabaldarbu, un neatkarīgi no tā, vai algu izmaksā regulāri vai ne.

Algās ieskaita darba ņēmēju sociālos maksājumus, ienākuma nodokli u.c. pat tad, ja to ietur darba devēji un darba ņēmēju vārdā pārskaita tieši sociālā nodrošinājuma plāniem, nodokļu iestādēm u.tml. Algās neieskaita sociālās iemaksas, ko maksā darba devēji.

Algās ieskaita: visas piemaksas, prēmijas, gratifikācijas, trīspadsmitās mēnešalgas, atlaišanas pabalstus, izmitināšanas pabalstus, transporta kompensācijas, dzīves dārdzības palielināšanās un ģimenes pabalstus, dzeramnaudas, komisijas naudas, pasākumu apmeklējumu maksas u.tml., ko saņem darba ņēmēji, kā arī nodokļus, sociālā nodrošinājuma iemaksas un citas summas, ko no darba ņēmējiem ietur darba devēji. Algas, ko darba devējs turpina maksāt slimības, nelaimes gadījuma darbā, grūtniecības atvaļinājuma vai īsākas darba dienas gadījumā, var reģistrēt pie pārējām algām vai pie sociālās nodrošināšanas izmaksām atkarībā no uzņēmuma grāmatvedības prakses.

Maksājumus par aģentūras strādniekiem algās neieskaita.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Algas uzņēmumu pārskatos reģistrē postenī “Algas”.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Algas ir daļa no posteņa “Darbinieku pabalstu radītās izmaksas” ienākumu deklarācijā atbilstoši izdevumu veidam.

Algas ir daļa no posteņa “Darbinieku pabalstu radītās izmaksas”, kas ir papildus pieejams ienākumu deklarācijā atbilstoši izdevumu funkcijai.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Algas” izmanto, aprēķinot lielumu “Personāla izmaksas” (13 31 0).

Kods

:

13 33 0

Nosaukums

:

Sociālās nodrošināšanas iemaksas

Pielikums

:

I līdz IV

Definīcija:

Darba devēja sociālās nodrošināšanas izmaksas atbilst summai, kas vienāda ar darba devēja sociālajiem maksājumiem, lai saviem darbiniekiem nodrošinātu tiesības uz sociālajiem pabalstiem.

Darba devēja sociālās nodrošināšanas izmaksas ietver darba devēja sociālās nodrošināšanas maksājumus attiecībā uz izdienas pensiju, slimības gadījumiem, maternitātes pabalstiem, darba nespēju, bezdarbu, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, ģimenes pabalstiem, kā arī maksājumus citām sociālās nodrošināšanas sistēmām.

Ieskaita izmaksas attiecībā uz visiem darbiniekiem, to skaitā mājās strādājošajiem un stažieriem.

Šīs izmaksas iekļauj neatkarīgi no tā, vai tās ir noteiktas ar likumu, koplīgumā, līgumā vai ir brīvprātīgas. Algas, ko darba devējs turpina maksāt darbinieku slimības, nelaimes gadījuma darbā, grūtniecības atvaļinājuma vai īsākas darba dienas gadījumā, var reģistrēt pie sociālās nodrošināšanas izmaksām vai pie algām atkarībā no uzņēmuma grāmatvedības prakses.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Sociālās nodrošināšanas izmaksas uzņēmumu pārskatos reģistrē postenī sociālās nodrošināšanas izmaksas.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Sociālās nodrošināšanas izmaksas ir daļa no posteņa “Darbinieku pabalstu radītās izmaksas” ienākumu deklarācijā atbilstoši izdevumu veidam.

Sociālās nodrošināšanas izmaksas ir daļa no posteņa “Darbinieku pabalstu radītās izmaksas”, kas ir papildus pieejams ienākumu deklarācijā atbilstoši izdevumu funkcijai.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Sociālās nodrošināšanas izmaksas” izmanto, aprēķinot lielumu “Personāla izmaksas” (13 31 0).

Kods

:

13 41 1

Nosaukums

:

Maksājumi par ilgtermiņa nomu un preču operatīvo līzingu

Pielikums

:

II un IV

Definīcija:

Maksājumi par ilgtermiņa nomu ietver visas izmaksas attiecībā uz materiālu lietu nomu uz laika posmu, kas ilgāks par gadu.

Operatīvais līzings ir tāds līzings, ar kuru līzinga ņēmējam netiek būtiskā apmērā nodoti riski un priekšrocības, kas raksturīgi likumīgām īpašuma tiesībām. Operatīvajā līzingā līzinga ņēmējs iegūst tiesības ilglietojuma preci izmantot noteiktu laiku, kas var būt īss vai garš un kas nav obligāti jānosaka iepriekš. Kad līzinga termiņš beidzas, līzinga ņēmējs atdod preci atpakaļ gandrīz tādā pašā stāvoklī, kādā tā viņam nodota, neņemot vērā parastu nolietojumu. Tādējādi līzinga termiņš neaptver visu vai lielāko daļu no preces ekonomiskās darbības laika. Maksājumi par preču operatīvo līzingu attiecas uz izmaksām par to materiālo pamatlīdzekļu izmantošanu, kas uzņēmumam ir kļuvuši pieejami, noslēdzot šos līgumus.

Ja iznomātājs ir nodevis visus īpašuma tiesību riskus un priekšrocības nomniekam de facto, bet nevis de jure, tad noma ir uzskatāma par finanšu nomu. Attiecībā uz finanšu nomu nomas periods aptver visu vai lielāko daļu ilglietojuma preces ekspluatācijas laika. Nomas perioda beigās nomniekam bieži ir iespēja nopirkt attiecīgo preci par nominālcenu. Iznomātājam nav jābūt nekādām īpašām zināšanām par attiecīgo preci. Iznomātājs nepiedāvā nomniekam remonta, apkopes vai nomaiņas pakalpojumus. Parasti preci izvēlas nomnieks, un to viņam piegādā ražotājs vai pārdevējs. Tādējādi iznomātājam ir tikai finansiāla loma. Visus maksājumi saistībā ar finanšu līzingu atskaita no mainīgā lieluma 13 41 1. Attiecīgās preces pirkšanas cena tiek reģistrēta postenī “Bruto ieguldījumi” preces iegādes brīdī.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Maksājumus par preču ilgtermiņa nomu un operatīvo līzingu uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi. Tie ir daļa no citām ārējām izmaksām un pārējām saimnieciskās darbības izmaksām.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Maksājumus par preču ilgtermiņa nomu un operatīvo līzingu uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi. Tā ir daļa no citiem izdevumiem ienākumu deklarācijā atbilstoši izdevumu veidam.

Maksājumus par preču ilgtermiņa nomu un operatīvo līzingu uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi. Tā ir daļa no citiem izdevumiem ienākumu deklarācijā atbilstoši izdevumu funkcijai.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no kopējiem preču un pakalpojumu iepirkumiem (13 11 0).

Kods

:

15 11 0

Nosaukums

:

Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos

Pielikums

:

I līdz IV, VI un VII

Definīcija:

Tie ir pārskata periodā veiktie ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos. Šeit ieskaita jaunus un līdz šim izmantotus materiālus ražošanas līdzekļus ar vairāk nekā gadu ilgu ekspluatācijas laiku neatkarīgi no tā, vai tie iepirkti no trešām personām (t.i., tiesības izmantot ilglietojuma preci apmaiņā pret nomas maksājumiem iepriekš noteiktā un ilgā laika posmā) vai saražoti pašu izmantošanai (t.i., materiālu ražošanas līdzekļu kapitalizētā produkcija), to skaitā arī nesaražotus materiālus ražošanas līdzekļus, piemēram, zemi. Kapitalizējamas preces ekspluatācijas laika slieksni var pagarināt saskaņā ar uzņēmuma grāmatvedības praksi, ja šī prakse prasa ilgāku sagaidāmo ekspluatācijas laiku nekā iepriekš minētais viens gads.

Visus ieguldījumus novērtē pirms (t.i., bruto skaitļos) pārvērtēšanas un pirms realizācijas ieņēmumu atskaitīšanas. Nopirktās preces novērtē pēc pirkšanas cenas, t.i., ieskaita transporta un uzstādīšanas izmaksas, honorārus, nodokļus un citas īpašuma tiesību nodošanas izmaksas. Finanšu nomas veidā iegūtu preču vērtība atbilst preču tirgus vērtībai tikai tad, ja tās pirktas attiecīgajā preču ieguves gadā. Šī vērtība ir noteikta līgumā, vai to var novērtēt, summējot to iemaksu daļu, kas sedz kapitāla atmaksāšanas summu. Neieskaita to iemaksu daļu, kas atbilst procentu maksājumiem. Pašu ražotās materiālās preces novērtē pēc ražošanas izmaksām. Neieskaita preces, kas iegūtas uzņēmumu pārstrukturēšanas dēļ (piemēram, uzņēmumu apvienošanās, pārņemšanas, sašķelšanas, nodalīšanas dēļ). Sīko darbarīku pirkumus, ko nekapitalizē, ieskaita kārtējos izdevumos.

Ieskaita arī visus papildinājumus, grozījumus, uzlabojumus un remontus, kas paildzina ražošanas līdzekļu ekspluatācijas laiku vai palielina to ražošanas jaudu.

Neieskaita kārtējās uzturēšanas izmaksas, kā arī kārtējos izdevumus par ražošanas līdzekļiem, kas tiek lietoti saskaņā ar nomas un operatīvā līzinga līgumiem. Ikgadējus maksājumus par aktīviem, ko izmanto finanšu nomas gadījumā, neieskaita. Neieskaita arī nemateriālus ieguldījumus un ieguldījumus finanšu aktīvos.

Turklāt finanšu nomu raksturo tas, ka iznomātājs ir nodevis visus īpašuma tiesību riskus un priekšrocības nomniekam de facto, bet nevis de jure. Nomas periods aptver visu vai lielāko daļu ilglietojuma preces ekspluatācijas laika. Nomas perioda beigās nomniekam bieži ir iespēja nopirkt attiecīgo preci par nominālcenu. Iznomātājam ir tikai finansiāla loma.

Attiecībā uz ieguldījumu reģistrēšanu, ja rēķina piesūtīšana par preci, tās piegāde, apmaksa un pirmā izmantošana var notikt dažādos pārskata periodos, tiek ierosināts izmantot šādu metodi:

Ieguldījumus reģistrē tad, kad īpašuma tiesības pāriet uzņēmumam, kas plāno tos izmantot. Finanšu nomas veidā iegūtām precēm šī vērtība ir jāreģistrē tad, kad preci piegādā nomniekam. Kapitalizēto produkciju reģistrē tad, kad tā ir saražota. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti identificējamos posmos, katra ieguldījumu daļa būtu jāreģistrē tajā pārskata periodā, kurā šie ieguldījumi veikti.

Praksē tas var nebūt iespējams, un uzņēmuma grāmatvedības normu dēļ vajadzētu lietot šādus šīs metodes pielāgojumus:

i)

ieguldījumus reģistrē tajā pārskata periodā, kurā tie ir veikti;

ii)

ieguldījumus reģistrē tajā pārskata periodā, kurā tos sāk izmantot ražošanas procesā;

iii)

ieguldījumus reģistrē tajā pārskata periodā, kurā par tiem piesūta rēķinu;

iv)

ieguldījumus reģistrē tajā pārskata periodā, kurā tos apmaksā.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Ieguldījumus nereģistrē bilancē. Tomēr bilancē vai darbības pārskata pielikumā parāda visu pamatlīdzekļu papildinājumus, realizāciju un nodošanu, kā arī šo pamatlīdzekļu pārvērtēšanu.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Materiālos pamatlīdzekļus uzņēmumu pārskatos uzskaita pie pamatlīdzekļiem postenī “Materiāli aktīvi”. Finanšu nomas veidā iegūtu materiālu pamatlīdzekļu vērtība nav minēta Ceturtajā grāmatvedības direktīvā. Tomēr dažu valstu grāmatvedības standarti ļauj šīs preces bilancē kapitalizēt.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Materiālos pamatlīdzekļus uzņēmumu pārskatos uzskaita postenī “Īpašums, iekārtas un aprīkojums”. Informācijai par finanšu nomu jābūt izdalītai atsevišķi uzņēmumu pārskatos.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos” aprēķina šādi.

Bruto ieguldījumi zemesgabalos (15 12 0)

+

Bruto ieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās (15 13 0)

+

Bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un pārbūvē (15 14 0)

+

Bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās (15 15 0).

Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos var būt lielāki par summu 15 12 0 + 15 13 0 + 15 14 0 + 15 15 0, jo pastāv tādi aktīvu posteņi kā māksla, meži, augļu dārzi, liellopi u.c., ko nevar iekļaut nevienā no materiālo pamatlīdzekļu kategorijām.

Kods

:

15 12 0

Nosaukums

:

Bruto ieguldījumi zemesgabalos

Pielikums

:

II līdz IV

Definīcija:

Šajā mainīgajā lielumā papildus zemei ieskaita arī pazemes atradnes, mežus un iekšējos ūdeņus. Ja pērk zemi ar uz tās esošām ēkām un ja šo divu komponentu vērtība nav sadalāma, kopējo summu reģistrē šajā postenī, ja novērtētā zemes vērtība pārsniedz ēku vērtību. Ja novērtētā ēku vērtība ir lielāka nekā zemes vērtība, kopsummu reģistrē postenī “Bruto ieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās” (15 13 0). Šeit ieskaita arī zemi, kas ir tikai uzlabota, veicot līdzināšanu, cauruļu ierakšanu vai taku un ceļu izveidošanu. Neieskaita zemi, kas iegūta uzņēmumu pārstrukturēšanas dēļ (piemēram, uzņēmumu apvienošanās, pārņemšanas, sašķelšanas vai nodalīšanas dēļ).

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Ieguldījumus nereģistrē bilancē. Tomēr bilancē vai darbības pārskata pielikumā parāda visu pamatlīdzekļu papildinājumus, realizāciju un nodošanu, kā arī šo pamatlīdzekļu pārvērtēšanu.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Uzņēmumu pārskatos materiālo aktīvu sarakstā zemi neizdala atsevišķi, jo to reģistrē postenī “Pamatlīdzekļi” – “Materiālie aktīvi” – “Zeme un ēkas”. Šajā gadījumā neieskaita to daļu, kas attiecas uz ēkām. Daļa avansa maksājumu un celtniecības stadijā esošo materiālo aktīvu ir jāieskaita, ciktāl tie attiecas uz zemi.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Uzņēmumu pārskatos bruto ieguldījumus zemesgabalos nemin atsevišķi, bet tie ir iekļauti postenī “Īpašums, iekārtas un aprīkojums”.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no bruto ieguldījumiem materiālajos pamatlīdzekļos (15 11 0).

Kods

:

15 13 0

Nosaukums

:

Bruto ieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās

Pielikums

:

II līdz IV

Definīcija:

Šajos ieguldījumos ieskaita esošo (kas iepriekš izmantotas) ēku un to konstrukciju izmaksas, kas iegādātas pārskata periodā. Ja pērk zemi ar uz tās esošām ēkām un ja šo divu komponentu vērtība nav sadalāma, kopējo summu reģistrē šajā postenī, ja novērtētā esošo ēku vērtība pārsniedz zemes vērtību. Ja novērtētā zemes vērtība ir lielāka nekā ēku vērtība, kopsummu reģistrē postenī “Bruto ieguldījumi zemesgabalos” (15 12 0). Neieskaita tādu jaunu ēku pirkumus, kas nekad nav izmantotas. Neieskaita esošās ēkas un konstrukcijas, kas iegūtas uzņēmumu pārstrukturēšanas dēļ (piemēram, uzņēmumu apvienošanās, pārņemšanas, sašķelšanas vai nodalīšanas dēļ).

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Ieguldījumus nereģistrē bilancē. Tomēr bilancē vai darbības pārskata pielikumā parāda visu pamatlīdzekļu papildinājumus, realizāciju un nodošanu, kā arī šo pamatlīdzekļu pārvērtēšanu.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Uzņēmumu pārskatos materiālo aktīvu sarakstā bruto kapitālieguldījumus esošajās ēkās un konstrukcijās neizdala atsevišķi, jo tos reģistrē postenī “Pamatlīdzekļi” – “Materiālie aktīvi” – “Zeme un ēkas”. Tādēļ daļas, kas attiecas uz zemi un ēku būvniecību un pārbūvi, šajā mainīgajā lielumā neieskaita. Daļa avansa maksājumu un celtniecības stadijā esošo materiālo aktīvu ir jāieskaita, ciktāl tie attiecas uz esošajām ēkām un konstrukcijām.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Uzņēmumu pārskatos bruto ieguldījumus esošajās ēkās un konstrukcijās nemin atsevišķi, bet tie ir iekļauti postenī “Īpašums, iekārtas un aprīkojums”.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no bruto ieguldījumiem materiālajos pamatlīdzekļos (15 11 0).

Kods

:

15 14 0

Nosaukums

:

Bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un pārbūvē

Pielikums

:

II līdz IV

Definīcija:

Šis mainīgais lielums aptver pārskata periodā radušās izmaksas par ēku būvniecību un pārbūvi. Ieskaita arī tādu jaunu ēku pirkumus, kas nekad nav izmantotas. Ieskaita arī visus papildinājumus, grozījumus, uzlabojumus un remontus, kas paildzina ēku ekspluatācijas laiku vai palielina to ražošanas jaudu.

Ieskaita pastāvīgās iekārtas, piemēram, ūdensapgādes sistēmu, centrālapkuri, gaisa kondicionēšanas sistēmu, apgaismojumu utt., kā arī celtniecības izmaksas attiecībā uz naftas urbumiem, raktuvēm, kuras tiek izmantotas, cauruļvadiem, energoapgādes līnijām, gāzes vadiem, dzelzceļa līnijām, ostas iekārtām, ceļiem, tiltiem, viaduktiem, novadcaurulēm un citiem uzlabojumiem. Neieskaita kārtējās uzturēšanas izmaksas.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Ieguldījumus nereģistrē bilancē. Tomēr bilancē vai darbības pārskata pielikumā parāda visu pamatlīdzekļu papildinājumus, realizāciju un nodošanu, kā arī šo pamatlīdzekļu pārvērtēšanu.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Uzņēmumu pārskatos materiālo aktīvu sarakstā bruto ieguldījumus ēku būvniecībā un pārbūvē nemin atsevišķi, jo tos reģistrē postenī “Pamatlīdzekļi” – “Materiālie aktīvi” – “Zeme un ēkas”. Tādēļ daļas, kas attiecas uz zemi un esošajām ēkām un konstrukcijām, šajā mainīgajā lielumā neieskaita. Daļa avansa maksājumu un būvniecības stadijā esošo materiālo aktīvu ir jāieskaita, ciktāl tie attiecas uz ēku esošo būvniecību un pārbūvi.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Uzņēmumu pārskatos bruto ieguldījumus ēku būvniecībā un pārbūvē nemin atsevišķi, bet tie ir iekļauti postenī “Īpašums, iekārtas un aprīkojums”.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no bruto ieguldījumiem materiālajos pamatlīdzekļos (15 11 0).

Kods

:

15 15 0

Nosaukums

:

Bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās

Pielikums

:

II līdz IV

Definīcija:

Šeit ieskaita iekārtas (biroja iekārtas u.c.), uzņēmuma telpās izmantotus īpašus transportlīdzekļus, citas iekārtas un ierīces, visus transportlīdzekļus un laivas, ko izmanto ārpus uzņēmuma, t.i., motorvagonus, kravas automobiļus un kravas furgonus, kā arī visu veidu īpašos transportlīdzekļus, laivas, dzelzceļa vagonus utt., kas pārskatā periodā iepirkti jauni vai lietoti. Neieskaita mašīnas un iekārtas, kas iegūtas uzņēmumu pārstrukturēšanas dēļ (piemēram, uzņēmumu apvienošanās, pārņemšanas, sašķelšanas vai nodalīšanas dēļ). Ieskaita arī visus papildinājumus, grozījumus, uzlabojumus un remontus, kas paildzina šo ražošanas līdzekļu ekspluatācijas laiku vai palielina to ražošanas jaudu. Neieskaita kārtējās uzturēšanas izmaksas.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Ieguldījumus nereģistrē bilancē. Tomēr bilancē vai darbības pārskata pielikumā parāda visu pamatlīdzekļu papildinājumus, realizāciju un nodošanu, kā arī šo pamatlīdzekļu pārvērtēšanu.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Bruto ieguldījumus mašīnās un iekārtās uzņēmumu pārskatos iekļauj materiālo aktīvu sarakstā postenī “Pamatlīdzekļi” – “Materiālie aktīvi” – “Mašīnas un iekārtas un citas ierīces, darbarīki un aprīkojums”. Daļa no avansa maksājumiem un būvniecības stadijā esošajiem materiālajiem aktīviem ir jāieskaita, ciktāl tie attiecas uz mašīnām un iekārtām.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Uzņēmumu pārskatos bruto ieguldījumus mašīnās un iekārtās nemin atsevišķi, bet tie ir iekļauti postenī “Īpašums, iekārtas un aprīkojums”. Daļa no avansa maksājumiem un būvniecības stadijā esošajiem materiālajiem aktīviem ir jāieskaita, ciktāl tie attiecas uz mašīnām un iekārtām.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no bruto ieguldījumiem materiālajos pamatlīdzekļos (15 11 0).

Kods

:

15 21 0

Nosaukums

:

Kustamu ieguldījumu preču pārdošana

Pielikums

:

II līdz IV

Definīcija:

Materiālo pamatlīdzekļu realizācija ietver to esošo materiālo ražošanas līdzekļu vērtību, kas pārdoti trešām personām. Materiālo ražošanas līdzekļu pārdošanas vērtību nosaka pēc faktiski saņemtās summas (atskaitot PVN), nevis pēc uzskaites vērtības, pēc tam, kad atskaitītas visas izmaksas, kas pārdevējam radušās saistībā ar īpašuma tiesību nodošanu. Neieskaita pārvērtēšanu un citas nodošanas darbības, kas nav pārdošana.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Ieguldījumu preču pārdošanu kā tādu bilancē nereģistrē. Tomēr bilancē vai darbības pārskata pielikumā parāda visus pamatlīdzekļu papildinājumus, nodošanu vai pārņemšanu.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Kustamu ieguldījumu preču pārdošanu uzņēmumu pārskatos uzskaita postenī “Pamatlīdzekļi” – “Materiāli aktīvi”.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Kustamās ieguldījumu preces attiecas uz aktīviem, ko uzņēmumu pārskatos uzskaita postenī “Īpašums, iekārtas un aprīkojums”.

Kods

:

15 42 0

Nosaukums

:

Bruto ieguldījumi koncesijās, patentos, licencēs, tirdzniecības zīmēs un līdzīga veida tiesībās

Pielikums

:

II

Definīcija:

Ieguldījumi koncesijās, patentos, licencēs, tirdzniecības zīmēs un līdzīga veida tiesībās tiek uzskatīti par nemateriālajiem aktīviem tad un vienīgi tad, ja ir iespējams, ka uz aktīvu attiecināmie nākotnes ekonomiskie ieguvumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja aktīva izmaksas var tikt ticami novērtētas. Šī prasība tiek piemērota neatkarīgi no tā, vai nemateriālais aktīvs ir iegūts ārēji vai radīts iekšēji.

Koncesija ir uzņēmums, kas darbojas saskaņā ar līgumu vai licenci, kurai ir zināma ekskluzivitāte attiecībā uz uzņēmējdarbības īstenošanu noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā. Piemēram, sporta arēnām un sabiedriskajiem parkiem var būt koncesiju statuss, kā arī tādi sabiedriskie pakalpojumi kā ūdensapgāde var darboties kā koncesijas. Koncesijas īpašnieks — koncesionārs – darbojas kā neatkarīgs uzņēmums un maksā vai nu fiksētu maksu, vai procentus no ieņēmumiem vai peļņas, vai arī abus organizācijai ar iespēju piešķirt ekskluzīvas tiesības uz noteiktu apgabalu vai telpām. Koncesija var būt saistīta ar tiesību nodošanu koncesionāram izmantot esošo infrastruktūru, kas nepieciešama uzņēmējdarbības īstenošanai (tādu kā pilsētas ūdensapgādes sistēma).

Patents ir likumīgas īpašumtiesības uz rūpniecisku īpašumu, ar kurām īpašniekam tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības izmantot izgudrojumu komerciālā nolūkā noteiktā teritorijā un konkrētu laika periodu. Patents piešķir tā īpašniekam tiesības atturēt citus no šāda izgudrojuma cita starpā izgatavošanas, izmantošanas vai pārdošanas bez atļaujas. Pamatojoties uz ekskluzīvajām tiesībām izmantot izgudrojumu, tiek atklāta tā tehniskā informācija. Patentspēja ir atkarīga no izgudrojuma jauninājuma rakstura, oriģinalitātes un rūpnieciskā pielietojuma iespējām.

Licences devējs var piešķirt licenci saskaņā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, lai veiktu konkrētas darbības (tādas kā programmatūras kopiju izgatavošana vai patentēta izgudrojuma izmantošana), nebaidoties, ka licences devējs varētu izvirzīt prasību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu. Licencei saskaņā ar intelektuālā īpašuma tiesībām parasti ir vairākas sastāvdaļas, tai skaitā termiņš, teritorija, uz kuru tā attiecas, atjaunošanas noteikumi, kā arī citi ierobežojumi, kas uzskatāmi par būtiskiem licences devējam.

Tirdzniecības zīme ir atšķirīga zīme, ko var izveidot grafiski. Kā konkurētspējīgs rīks, tas ir līdzeklis, ar kura palīdzību rūpniecības un citi uzņēmumi piesaista un saglabā klientus, padarot savas preces un pakalpojumu atšķirīgus no konkurentu piedāvātajiem.

Zīmi izmanto, lai produkts vai pakalpojums atšķirtos no citiem. Tirdzniecības zīmes var būt divdimensiju vai trīsdimensiju, kā arī sastāvēt no vārdiem, attēliem, krāsām un/vai skaņām utt.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Ieguldījumus nereģistrē bilancē. Tomēr bilancē vai darbības pārskata pielikumā parāda visu pamatlīdzekļu papildinājumus, realizāciju un nodošanu, kā arī šo pamatlīdzekļu pārvērtēšanu.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Koncesijas, patenti, licences, tirdzniecības zīmes un līdzīga veida tiesības attiecas uz aktīviem, kas uzņēmumu pārskatos uzskaitīti postenī “Pamatlīdzekļi”- “Nemateriāli aktīvi”.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Koncesijas, patenti, licences, tirdzniecības zīmes un līdzīga veida tiesības attiecas uz aktīviem, kas uzņēmumu pārskatos uzskaitīti postenī “Nemateriāli aktīvi”.

Kods

:

15 44 1

Nosaukums

:

Ieguldījumi programmatūras iepirkšanā

Pielikums

:

II, IV

Definīcija:

Ieguldījumi programmatūras iepirkšanā tiek uzskatīti par nemateriālajiem aktīviem tad un vienīgi tad, ja ir iespējams, ka uz aktīvu attiecināmie nākotnes ekonomiskie ieguvumi ieplūdīs uzņēmumā, un ja aktīva izmaksas var tikt ticami novērtētas. Ja programmatūras iepirkšana neatbilst šiem nosacījumiem, tā tiek uzskatīta par izmaksām, kad tās radušās un iekļautas mainīgajā lielumā “Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi” (13 11 0).

Ieguldījumi programmatūras iepirkšanā ietver tās pirkšanas cenu, tai skaitā jebkādus ievedmuitas nodokļus un neatmaksājamos pirkšanas nodokļus un jebkuras tieši attiecināmās izmaksas programmatūras sagatavošanai atbilstīgi tās paredzētajai lietošanai. Tieši attiecināmās izmaksas ietver, piemēram, samaksu par profesionāliem programmatūras uzstādīšanas pakalpojumiem. Lai noteiktu izmaksas, atskaita jebkuras tirdzniecības atlaides un rabatus.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Ieguldījumus nereģistrē bilancē. Tomēr bilancē vai darbības pārskata pielikumā parāda visu pamatlīdzekļu papildinājumus, realizāciju un nodošanu, kā arī šo pamatlīdzekļu pārvērtēšanu.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Ieguldījumus programmatūras iepirkšanā uzņēmumu pārskatos uzskaita postenī “Pamatlīdzekļi” – “Materiāli aktīvi”.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Ieguldījumus programmatūras iepirkšanā uzņēmumu pārskatos uzskaita pie nemateriālajiem aktīviem.

Kods

:

16 11 0

Nosaukums

:

Nodarbināto personu skaits

Pielikums

:

I līdz VII

Definīcija:

Nodarbināto personu skaitu definē kā to personu kopējo skaitu, kas strādā novērojamā vienībā (ieskaitot strādājošus īpašniekus, novērojamajā vienībā regulāri strādājošus partnerus un nealgotus ģimenes darbiniekus), kā arī personas, kuras strādā ārpus novērojamās vienības, bet kas ir tai piederīgi un kam tā maksā algas (piem., tirdzniecības pārstāvji, piegādātāji, remonta un apkopes strādnieki). Ieskaita arī personas, kas darbu kavē īslaicīgi (piem., personas, kas ir slimības atvaļinājumā, apmaksātā atvaļinājumā vai kādā īpašā atvaļinājumā), personas, kas streiko, bet ne personas, kas atstājušas darbu uz nenoteiktu laiku. Ieskaita arī nepilnas slodzes darbiniekus, kurus par tādiem var uzskatīt atbilstoši attiecīgās valsts likumiem un kuri ir iekļauti algu sarakstos, kā arī algu sarakstos iekļautus sezonas strādniekus, stažierus un mājās strādājošos.

Nodarbināto personu skaitā neieskaita darbaspēku, ko vienībai piegādā citi uzņēmumi, personas, kas veic remontdarbus vai apkopes darbus citu uzņēmumu uzdevumā, kā arī personas obligātajā militārajā dienestā.

Ar nealgotiem ģimenes darbiniekiem saprot personas, kas dzīvo kopā ar novērojamās vienības īpašnieku un regulāri strādā novērojamā vienībā, bet ar kuriem nav noslēgts darba līgums un kuri par padarīto darbu nesaņem noteiktu naudas summu. Termins attiecas tikai uz tādām personām, kurām nav pamatdarba kādā citā vienībā, kur tās iekļautas algu sarakstā.

Piezīme

:

Lai pārbaudītu datu salīdzināmību, ir jānorāda, vai brīvprātīgie darbinieki ir iekļauti šajā postenī vai ne.

Nodarbināto personu skaits ir tāds cilvēku skaits, ko aprēķina kā gada vidējo rādītāju, izmantojot datus vismaz par katru gada ceturksni, izņemot statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 V, VI un VII pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, kam aprēķini tiek veikti, pamatojoties uz datiem ar zemāku frekvenci.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Nodarbināto personu skaitu reģistrē pārskata pielikumā (43. panta 9. punkts).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Nodarbināto personu skaitu var iedalīt šādi: darbinieku skaits (16 13 0) un nealgotu nodarbināto personu skaits (16 12 0).

Kods

:

16 11 1

Nosaukums

:

Nodarbināto personu skaits, iedalot pēc kredītiestāžu kategorijām

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Nodarbināto personu skaitu (sk. mainīgo lielumu 16 11 0) pēc kredītiestāžu kategorijām iedala šādi: licencētas bankas, īpašas kredītu piešķiršanas iestādes, citas kredītiestādes. Šis iedalījums ļauj attiecināt kredītiestāžu kategorijas uz attiecīgajām NACE 2. red. klasēm.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Nodarbināto personu skaits, iedalot pēc kredītiestāžu kategorijām, ir nodarbināto personu skaita (16 11 0) sīkāks iedalījums.

Kods

:

16 11 2

Nosaukums

:

Nodarbināto sieviešu skaits

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Nodarbināto sieviešu dzimuma personu skaits (sk. mainīgo lielumu 16 11 0).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Nodarbināto sieviešu skaits ir daļa no nodarbināto personu skaita (16 11 0).

Kods

:

16 12 0

Nosaukums

:

Nealgotu nodarbinātu personu skaits

Pielikums

:

I līdz IV un VI

Definīcija:

Nealgotu nodarbinātu personu skaitu definē kā personu skaitu, kas regulāri strādā novērojamā vienībā un nesaņem atlīdzību tādos veidos kā algas, honorāri, noteiktu naudas summu izmaksas, maksa par gabaldarbiem vai atlīdzība natūrā (nealgoti ģimenes darbinieki, strādājoši īpašnieki, kuri nesaņem atlīdzību algu veidā).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Nealgotu nodarbinātu personu skaits” (16 12 0) aprēķina kā atšķirību starp lielumiem “Nodarbināto personu skaits” (16 11 0) un “Darbinieku skaits” (16 13 0).

Kods

:

16 13 0

Nosaukums

:

Darbinieku skaits

Pielikums

:

I līdz IV un VI

Definīcija:

Darbinieku skaitu definē kā personas, kuras strādā darba devējam, ar kurām ir noslēgts darba līgums un kuras saņem atlīdzību tādos veidos kā algas, honorāri, noteiktu naudas summu izmaksas, maksa par gabaldarbiem vai atlīdzība natūrā. (Iekļauj visas personas, kurām samaksa ir paredzēta uzņēmuma peļņas un zaudējumu pārskata postenī “Personāla izmaksas”, pat ja dažos gadījumos nav darba līguma).

Attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju pastāv, ja starp uzņēmumu un personu ir noslēgts formāls vai neformāls nolīgums, ko abas puses parasti slēdz brīvprātīgi un saskaņā ar ko persona strādā uzņēmumam par atlīdzību naudā vai natūrā.

Ar konkrētas novērojamās vienības algotu darbinieku saprot personu, kurai konkrētā vienība maksā algu neatkarīgi no tā, kur darbs tiek faktiski veikts (tieši novērojamā vienībā vai ārpus tās). Ar pagaidu nodarbinātības aģentūru darbiniekiem saprot personas, kas ir darbinieki pagaidu nodarbinātības aģentūrās, un nevis novērojamās vienībās (kas ir aģentūras klienti), kurās tos nosūta darbā.

Par darbiniekiem uzskata šādas personas:

algoti strādājoši īpašnieki;

studenti, kas uzņēmušies oficiālas saistības, saskaņā ar kurām viņi piedalās novērojamās vienības ražošanas procesos par atlīdzību un/vai izglītības pakalpojumiem;

darbinieki, kas pieņemti darbā saskaņā ar līgumu, kura īpašais uzdevums ir veicināt bezdarbnieku nodarbināšanu;

mājās strādājošie, ja pastāv nolīgums, kurā skaidri noteikts, ka viņi saņem atlīdzību par padarītā darba apjomu, un ja viņi ir iekļauti algu sarakstos.

Darbinieku skaitā ieskaita nepilnas slodzes darbiniekus, sezonas darbiniekus, personas, kas streiko vai ir īstermiņa atvaļinājumos, bet neieskaita personas ilgtermiņa atvaļinājumos.

Darbinieku skaitā neieskaita brīvprātīgus darbiniekus.

Darbinieku skaitu aprēķina tāpat kā nodarbināto personu skaitu, proti, tas ir cilvēku skaits, ko aprēķina kā gada vidējo rādītāju, izmantojot datus par vismaz katru gada ceturksni, izņemot statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 VI pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām, kam aprēķini tiek veikti, pamatojoties uz datiem ar zemāku frekvenci.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no nodarbināto personu skaita (16 11 0).

Kods

:

16 13 6

Nosaukums

:

Darbinieču skaits

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Sieviešu dzimuma darbinieku skaits (sk. mainīgo lielumu 16 13 0).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Darbinieču skaits ir daļa no darbinieku skaita (16 13 0).

Kods

:

16 14 0

Nosaukums

:

Darbinieku skaits, izteikts pilnas slodzes ekvivalenta vienībās

Pielikums

:

I līdz IV un VI

Definīcija:

Darbinieku skaits, kas izteikts pilnas slodzes vienībās (FTE).

To personu skaitu, kuras strādā mazāku laiku nekā pastāvīgo pilnas slodzes darbinieku standarta darba laiks, būtu jāpārrēķina pilnas slodzes vienībās atbilstoši attiecīgā uzņēmuma pastāvīgo pilnas slodzes darbinieku darba laikam. To dara, izdalot kopējo nostrādāto stundu skaitu ar ikgadējo vidējo nostrādāto stundu skaitu pilnas slodzes darbā ekonomiskajā teritorijā. Tā kā pilnas slodzes darba ilgums ir mainījies laikā un atšķiras dažādās nozarēs, jāizmanto metodes, kas nosaka vidējo proporciju un vidējās stundas, kas mazākas par pilnas slodzes darbiem katrā darba grupā. Vispirms katrā darba grupā jāaplēš normāla pilnas slodzes nedēļa. Ja iespējams, darba grupu var noteikt nozares ietvaros atbilstīgi cilvēku dzimumam un (vai) darba veidam. Līgumā noteiktās stundas attiecībā uz darba ņēmēju darbiem veido atbilstošu kritēriju tādu skaitļu noteikšanai. Pilnas slodzes štata vietas aprēķina atsevišķi katrā darba grupā, tad sasummē.

Šajā kategorijā iekļauj cilvēkus, kas strādā mazāk nekā standarta darbdienu, mazāk darbdienu nekā standarta darbdienu skaits nedēļā vai mazāk nedēļu/mēnešu nekā standarta nedēļu/mēnešu skaits gadā. Pārrēķināšana jāveic, ņemot vērā nostrādāto stundu, dienu, nedēļu vai mēnešu skaitu.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Darbinieku nostrādāto stundu skaitu (16 15 0) var izmantot, pārrēķinot darbinieku skaitu (16 13 0) pilnas slodzes vienībās.

Kods

:

16 15 0

Nosaukums

:

Darbinieku nostrādāto stundu skaits

Pielikums

:

II un IV

Definīcija:

Darbinieku nostrādāto stundu kopējais skaits ir to stundu kopējais skaits, kas pārskata periodā ražošanas apjoma nodrošināšanai nostrādātas novērojamā vienībā.

Šajā mainīgajā lielumā neieskaita apmaksātas, bet faktiski nenostrādātas stundas, piemēram, kārtējos atvaļinājumus, brīvdienas un slimības atvaļinājumus. Tāpat neieskaita pusdienu pārtraukumus un ceļā no mājām uz darbu pavadītu laiku.

Ieskaita parastā darba laikā faktiski nostrādātas stundas, virsstundas, laiku, kas pavadīts darbavietā ar darbu saistītu uzdevumu veikšanai, piemēram, darbavietas sagatavošanai, kā arī īsus atpūtas brīžus darbavietā.

Ja faktiski nostrādāto stundu skaits nav zināms, to noteikšanai var izmantot darba stundu teorētisko skaitu, atņemot vidējos prombūtnes rādītājus (slimības laiku, dekrēta atvaļinājumu, u.tml.).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Darbinieku nostrādāto stundu skaitu var izmantot pārrēķinot darbinieku skaitu (16 13 0) par darbinieku skaitu, izteiktu pilnas slodzes ekvivalenta vienībās (16 14 0).

Kods

:

16 91 0

Nosaukums

:

Nodarbināto personu skaits aktīvo uzņēmumu populācijā laikposmā t

Pielikums

:

IX

Definīcija:

Nodarbināto personu skaitu definē kā to personu kopējo skaitu, kas strādā novērojamā vienībā (ieskaitot strādājošus īpašniekus, novērojamajā vienībā regulāri strādājošus partnerus un nealgotus ģimenes darbiniekus), kā arī personas, kas strādā ārpus novērojamās vienības, bet kas ir tai piederīgi un kam tā maksā algas (piem., tirdzniecības pārstāvji, piegādātāji, remonta un apkopes strādnieki). Ieskaita arī personas, kas darbu kavē īslaicīgi (piem., personas, kas ir slimības atvaļinājumā, apmaksātā atvaļinājumā vai kādā īpašā atvaļinājumā), personas, kas streiko, bet ne personas, kas atstājušas darbu uz nenoteiktu laiku. Ieskaita arī nepilnas slodzes darbiniekus, kurus par tādiem var uzskatīt atbilstoši attiecīgās valsts likumiem un kuri ir iekļauti algu sarakstos, kā arī algu sarakstos iekļautus sezonas strādniekus, stažierus un mājās strādājošos.

Nodarbināto personu skaitā neieskaita darbaspēku, ko novērojamai vienībai piegādā citi uzņēmumi, personas, kas veic remontdarbus vai apkopes darbus citu uzņēmumu uzdevumā, kā arī personas obligātajā militārajā dienestā.

Ar nealgotiem ģimenes darbiniekiem saprot personas, kas dzīvo kopā ar novērojamās vienības īpašnieku un regulāri strādā novērojamā vienībā, bet ar kuriem nav noslēgts darba līgums un kuri par padarīto darbu nesaņem noteiktu naudas summu. Termins attiecas tikai uz tādām personām, kurām nav pamatdarba kādā citā vienībā, kur tās iekļautas algu sarakstā.

Piezīme

:

Lai pārbaudītu datu salīdzināmību, ir jānorāda, vai brīvprātīgie darbinieki ir iekļauti šajā postenī vai ne.

Kods

:

16 91 1

Nosaukums

:

Darbinieku skaits aktīvo uzņēmumu populācijā laikposmā t

Pielikums

:

IX

Definīcija:

Darbinieku skaitu definē kā personas, kuras strādā darba devējam, ar kurām ir noslēgts darba līgums un kuras saņem atlīdzību tādos veidos kā algas, honorāri, noteiktu naudas summu izmaksas, maksa par gabaldarbiem vai atlīdzība natūrā.

Attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju pastāv, ja starp uzņēmumu un personu ir noslēgts formāls vai neformāls nolīgums, ko abas puses parasti slēdz brīvprātīgi un saskaņā ar ko persona strādā uzņēmumam par atlīdzību naudā vai natūrā.

Ar konkrētas novērojamās vienības algotu darbinieku saprot personu, kurai konkrētā vienība maksā algu neatkarīgi no tā, kur darbs tiek faktiski veikts (tieši novērojamā vienībā vai ārpus tās). Ar pagaidu nodarbinātības aģentūru darbiniekiem saprot personas, kas ir darbinieki pagaidu nodarbinātības aģentūrās, un nevis novērojamās vienībās (kas ir aģentūras klienti), kurās tos nosūta darbā.

Par darbiniekiem uzskata šādas personas:

algoti strādājoši īpašnieki;

studenti, kas uzņēmušies oficiālas saistības, saskaņā ar kurām viņi piedalās novērojamās vienības ražošanas procesos par atlīdzību un/vai izglītības pakalpojumiem;

darbinieki, kas pieņemti darbā saskaņā ar līgumu, kura īpašais uzdevums ir veicināt bezdarbnieku nodarbināšanu;

mājās strādājošie, ja pastāv nolīgums, kurā skaidri noteikts, ka viņi saņem atlīdzību par padarītā darba apjomu, un ja viņi ir iekļauti algu sarakstos.

Darbinieku skaitā ieskaita nepilnas slodzes darbiniekus, sezonas darbiniekus, personas, kas streiko vai ir īstermiņa atvaļinājumos, bet neieskaita personas ilgtermiņa atvaļinājumos.

Darbinieku skaitā neieskaita brīvprātīgus darbiniekus.

Darbinieku skaitu aprēķina tāpat kā nodarbināto personu skaitu, t.i., kā darba vietu skaitu, un izsaka kā gada vidējo rādītāju.

Kods

:

16 92 0

Nosaukums

:

Nodarbināto personu skaits jaundibināto uzņēmumu populācijā laikposmā t

Pielikums

:

IX

Definīcija:

Nodarbināto personu skaitu definē tāpat kā raksturlielumu 16 91 0. Jaundibināto uzņēmumu populāciju definē tāpat kā raksturlielumu 11 92 0.

Kods

:

16 92 1

Nosaukums

:

Darbinieku skaits jaundibināto uzņēmumu populācijā laikposmā t

Definīcija:

Darbinieku skaitu definē tāpat kā raksturlielumu 16 91 1. Jaundibināto uzņēmumu populāciju definē tāpat kā raksturlielumu 11 92 0.

Kods

:

16 93 0

Nosaukums

:

Nodarbināto personu skaits likvidēto uzņēmumu populācijā laikposmā t

Pielikums

:

IX

Definīcija:

Nodarbināto personu skaitu definē tāpat kā raksturlielumu 16 91 0. Likvidēto uzņēmumu populāciju definē tāpat kā raksturlielumu 11 93 0.

Kods

:

16 93 1

Nosaukums

:

Darbinieku skaits likvidēto uzņēmumu populācijā laikposmā t

Pielikums

:

IX

Definīcija:

Darbinieku skaitu definē tāpat kā raksturlielumu 16 91 1. Likvidēto uzņēmumu populāciju definē tāpat kā raksturlielumu 11 93 0.

Kods

:

16 94 1

Nosaukums

:

Nodarbināto personu skaits laikposmā t-1 to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri vēl pastāv laikposmā t

Kods

:

16 94 2

Nosaukums

:

Nodarbināto personu skaits laikposmā t-2 to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri vēl pastāv laikposmā t

Kods

:

16 94 3

Nosaukums

:

Nodarbināto personu skaits laikposmā t-3 to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri vēl pastāv laikposmā t

Kods

:

16 94 4

Nosaukums

:

Nodarbināto personu skaits laikposmā t-4 to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri vēl pastāv laikposmā t

Kods

:

16 94 5

Nosaukums

:

Nodarbināto personu skaits laikposmā t-5 to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri vēl pastāv laikposmā t

Pielikums

:

IX

Definīcija:

Nodarbināto personu skaitu definē tāpat kā raksturlielumu 16 91 0. Jaundibināto uzņēmumu populāciju definē tāpat kā raksturlielumu 11 92 0. Pastāvēšanas ilgumu definē kā raksturlielumus no 11 94 1 līdz 11 94 5.

Kods

:

16 95 1

Nosaukums

:

Nodarbināto personu skaits izveidošanas gadā to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri izveidoti laikposmā t-1 un vēl pastāv laikposmā t

Kods

:

16 95 2

Nosaukums

:

Nodarbināto personu skaits izveidošanas gadā to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri izveidoti laikposmā t-2 un vēl pastāv laikposmā t

Kods

:

16 95 3

Nosaukums

:

Nodarbināto personu skaits izveidošanas gadā to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri izveidoti laikposmā t-3 un vēl pastāv laikposmā t

Kods

:

16 95 4

Nosaukums

:

Nodarbināto personu skaits izveidošanas gadā to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri izveidoti laikposmā t-4 un vēl pastāv laikposmā t

Kods

:

16 95 5

Nosaukums

:

Nodarbināto personu skaits izveidošanas gadā to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri izveidoti laikposmā t-5 un vēl pastāv laikposmā t

Pielikums

:

IX

Definīcija:

Nodarbināto personu skaitu definē tāpat kā raksturlielumu 16 91 0. Jaundibināto uzņēmumu populāciju definē tāpat kā raksturlielumu 11 92 0. Pastāvēšanas ilgumu definē kā raksturlielumus no 11 94 1 līdz 11 94 5.

Kods

:

17 32 0

Nosaukums

:

Mazumtirdzniecības veikalu skaits

Pielikums

:

III

Definīcija:

Tas ir kopējais to uzņēmuma īpašumā esošo vai nomāto mazumtirdzniecības veikalu skaits, kur uzņēmums veic savu saimniecisko darbību. Veikalus definē kā noteiktas tirdzniecības telpas, kurās iepērkas patērētāji. Mazumtirdzniecības veikalus klasificē NACE 2. red. grupās no 47.1 līdz 47.7.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no vietējo vienību skaita (11 21 0).

Kods

:

17 33 1

Nosaukums

:

Tirdzniecības platība

Pielikums

:

III

Definīcija:

Tirdzniecības platība (m2 ir uzņēmuma preču pārdošanai un izstādīšanai izmantoto telpu novērtētā platība, t.i.:

kopējā pircējiem pieejamā platība, ieskaitot pielaikošanas kabīnes;

letes un skatlogu platība;

platība aiz letes, ko izmanto pārdevēji.

Tirdzniecības platībā neieskaita biroju telpas, preču glabāšanas un sagatavošanas telpas, darbnīcas, kāpņu telpas, ģērbtuves un citas palīgtelpas.

Kods

:

18 10 0

Nosaukums

:

Apgrozījums no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām

Pielikums

:

III

Definīcija:

Daļa no apgrozījuma, kas iegūta, veicot NACE 2. red. A līdz F sadaļā klasificētās darbības.

Neieskaita apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Apgrozījumu no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Tas ir daļa no tīrā apgrozījuma.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Tas ir daļa no ieņēmumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no apgrozījuma (12 11 0),

Kods

:

18 11 0

Nosaukums

:

Apgrozījums no pamatdarbības atbilstoši NACE 2. red. trīsciparu līmenim

Pielikums

:

II un IV

Definīcija:

Daļa no apgrozījuma, kas iegūta uzņēmuma galvenajā darbības jomā. Uzņēmuma galveno darbības jomu nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes 1993. gada 15. marta Regulā (EEK) Nr. 696/93 par statistikas vienībām.

Ieskaita apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām. Neieskaita apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Apgrozījumu no galvenās darbības jomas NACE 2. red. trīs rakstzīmju līmenī uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Tas ir daļa no tīrā apgrozījuma.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Tas ir daļa no ieņēmumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no apgrozījuma (12 11 0),

Kods

:

18 12 0

Nosaukums

:

Apgrozījums no rūpnieciskām darbībām

Pielikums

:

II

Definīcija:

Daļa no apgrozījuma, kas iegūta, veicot NACE 2. red. B līdz F sadaļā klasificētās darbības.

Ieskaita apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām. Neieskaita apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Apgrozījumu no rūpnieciskām darbībām uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Tas ir daļa no tīrā apgrozījuma.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Tas ir daļa no ieņēmumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no apgrozījuma (12 11 0)

Daļa no apgrozījuma no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām (18 10 0)

Kods

:

18 12 1

Nosaukums

:

Apgrozījums no rūpnieciskām darbībām, izņemot būvniecību

Pielikums

:

IV

Definīcija:

Daļa no apgrozījuma, kas iegūta, veicot NACE 2. red. B līdz E sadaļā klasificētās darbības.

Ieskaita apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām. Neieskaita apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Apgrozījumu no rūpnieciskām darbībām, izņemot celtniecību, uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Tas ir daļa no tīrā apgrozījuma.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Tas ir daļa no ieņēmumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no apgrozījuma (12 11 0)

Daļa no apgrozījuma no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām (18 10 0)

Daļa no apgrozījuma no rūpnieciskām darbībām (18 12 0)

Kods

:

18 12 2

Nosaukums

:

Apgrozījums no būvniecības darbībām

Pielikums

:

IV

Definīcija:

Daļa no apgrozījuma, kas iegūta, veicot NACE 2. red. F sadaļā klasificētās darbības.

Ieskaita apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām. Neieskaita apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Apgrozījumu no būvniecības darbībām uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Tas ir daļa no tīrā apgrozījuma.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Tas ir daļa no ieņēmumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no apgrozījuma (12 11 0)

Daļa no apgrozījuma no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām (18 10 0),

Daļa no apgrozījuma no rūpnieciskām darbībām (18 12 0)

Kods

:

18 15 0

Nosaukums

:

Apgrozījums no pakalpojumu sniegšanas darbībām

Pielikums

:

II līdz IV

Definīcija:

Ieņēmumi no visiem sniegtajiem pakalpojumiem (banku un apdrošināšanas pakalpojumiem, uzņēmējdarbības un personiskiem pakalpojumiem).

Šis mainīgais lielums ietver tādu apgrozījumu no pakalpojumu sniegšanas darbībām, kas saistītas ar galveno vai sekundāro darbību jomu; dažus pakalpojumus var sniegt rūpniecības uzņēmumi. Šīs darbības klasificē NACE 2. red. H līdz N un P līdz S sadaļās un arī G sadaļas apkopes un remonta grupās 45.2 un 45.4.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Pakalpojumu sniegšanas darbību apgrozījumu uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Tas ir daļa no tīrā apgrozījuma.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Tas ir daļa no ieņēmumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no apgrozījuma (12 11 0),

Kods

:

18 16 0

Nosaukums

:

Apgrozījums no pirkšanas un tālākpārdošanas tirdzniecības darbībām un no starpniecības darbībām

Pielikums

:

II līdz IV

Definīcija:

Daļa no apgrozījuma, kas iegūta, uzņēmumam veicot pirkšanas un tālākas pārdošanas tirdzniecības darbības un starpniecības darbības. Tā atbilst to preču realizācijas summai, kuras uzņēmums iepircis uz sava vārda un uz sava rēķina un pārdevis tālāk tādā pašā stāvoklī, kādā tās iepirktas, vai arī pēc tādu marķēšanas un iesaiņošanas darbību veikšanas, kādas parasti veic tirdzniecības uzņēmumos, kā arī visai komisijas naudai par trešo personu vārdā un uzdevumā veiktu pirkšanu un pārdošanu un ieņēmumiem no līdzīgām darbībām.

Tālāku pārdošanu var iedalīt šādi:

tālāka pārdošana citiem tirgotājiem, profesionāliem lietotājiem utt. (vairumtirdzniecība);

tālāka pārdošana mājsaimniecībām vai mazajiem patērētājiem (mazumtirdzniecība).

Šīs darbības klasificē NACE 2. red. G sadaļā (izņemot apkopes un remontdarbu grupas 45.2 un 45.4).

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Tirdzniecības un starpniecības darbību apgrozījumu uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Tas ir daļa no tīrā apgrozījuma.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Tas ir daļa no ieņēmumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no apgrozījuma (12 11 0),

Kods

:

18 21 0

Nosaukums

:

Apgrozījuma iedalījums pēc produkcijas (saskaņā ar CPA G iedaļu)

Pielikums

:

III

Definīcija:

Sadalāmā daļa no apgrozījuma ir apgrozījums no pirkšanas un tālākas pārdošanas tirdzniecības un starpniecības darbībām (atbilstoši raksturlieluma 18 16 0 definīcijai).

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Apgrozījumu pēc produkta veida uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Tas ir daļa no tīrā apgrozījuma.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Tas ir daļa no ieņēmumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Visu produktu apgrozījuma summai jābūt vienādai ar tirdzniecības un starpniecības darbību apgrozījumu (18 16 0).

Kods

:

18 31 0

Nosaukums

:

Būvniecības apgrozījums

Pielikums

:

IV

Definīcija:

Daļa no apgrozījuma, kas iegūta, veicot NACE 2. red. F sadaļā klasificētās darbības, un kas attiecas uz konstrukcijām, kuras konstrukciju veidu klasifikācijā klasificē kā ēkas.

Ieskaita apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām. Neieskaita apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Būvniecības apgrozījumu uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Tas ir daļa no tīrā apgrozījuma.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Tas ir daļa no ieņēmumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no apgrozījuma (12 11 0)

Daļa no apgrozījuma no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām (18 10 0)

Daļa no apgrozījuma no rūpnieciskām darbībām (18 12 0)

Daļa no apgrozījuma no būvniecības darbībām (18 12 2)

Kods

:

18 32 0

Nosaukums

:

Inženiertehniskās būvniecības apgrozījums

Pielikums

:

IV

Definīcija:

Daļa no apgrozījuma, kas iegūta, veicot NACE 2. red. F sadaļā klasificētās darbības, un kas attiecas uz konstrukcijām, kuras konstrukciju veidu klasifikācijā klasificē kā inženiertehniskās būves.

Ieskaita apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot preces un pakalpojumus saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumattiecībām. Neieskaita apgrozījumu, kas iegūts, pārdodot tālāk preces un pakalpojumus, kuri iepirkti tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Inženiertehniskās būvniecības apgrozījumu uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Tas ir daļa no tīrā apgrozījuma.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Tas ir daļa no ieņēmumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no apgrozījuma (12 11 0)

Daļa no apgrozījuma no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām (18 10 0)

Daļa no apgrozījuma no rūpnieciskām darbībām (18 12 0)

Daļa no apgrozījuma no būvniecības darbībām (18 12 2)

Kods

:

20 11 0

Nosaukums

:

Enerģētikas produktu iepirkumi (vērtība)

Pielikums

:

II un IV

Definīcija:

Šajā mainīgajā lielumā jāietver visu enerģētikas produktu pirkumi pārskata periodā, bet tikai tādā gadījumā, ja tie ir iepirkti, lai tos izmantotu kā degvielu. Neieskaita enerģētikas produktus, kas iepirkti kā izejvielas vai tālākai pārdošanai bez pārveidošanas. Šo lielumu izsaka tikai vērtības izteiksmē.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Enerģētikas produktu pirkumus uzņēmumu pārskatos nedrīkst izdalīt atsevišķi.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Tie ir daļa no izejvielām un palīgmateriāliem.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Tie ir daļa no izmantotajām izejvielām un palīgmateriāliem saskaņā ar izdevumu veida metodi.

Tie ir daļa no pārdošanas izmaksām, izplatīšanas izmaksām un administratīvajiem izdevumiem saskaņā ar izdevumu funkcijas metodi.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no kopējiem preču un pakalpojumu iepirkumiem (13 11 0).

Kods

:

21 11 0

Nosaukums

:

Ieguldījumi iekārtās un ierīcēs piesārņojuma kontrolei un īpašās piesārņojuma novēršanas papildierīcēs (galvenokārt “end–of–pipe” iekārtās)

Pielikums

:

II

Definīcija:

Kapitālizdevumi metodēm, tehnoloģijām, procesiem vai iekārtām, kas paredzētas, lai savāktu un atdalītu piesārņojumu un piesārņotājus (piemēram, emisiju gaisā, notekūdeņus vai cieto atkritumus) pēc to rašanās, novērstu piesārņojuma izplatīšanos un mērītu tā līmeni, apstrādātu piesārņotājus, kuri radušies uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātā, un iznīcinātu tos.

Tā ir izdevumu summa ar vidi saistītās jomās “Apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība”, “Notekūdeņu apsaimniekošana”, “Atkritumu apsaimniekošana” un “Citas vides aizsardzības darbības”. “Citas vides aizsardzības darbības” ietver “Augsnes, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu aizsardzību un attīrīšanu”, “Trokšņa un vibrācijas mazināšanu”, “Bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzību”, “Aizsardzību pret radiāciju”, “Pētniecību un attīstību”, “Vispārēju vides pārvaldi un apsaimniekošanu”, “Izglītību, apmācību un informāciju”, “Darbības, kas rada nedalāmos izdevumus” un “Citur neklasificētas darbības”.

Šeit iekļauti:

ieguldījumi atšķirīgās, identificējamās sastāvdaļās, kas papildina esošās iekārtas, kuras izmanto ražošanas līnijas beigās vai pilnīgi ārpus tās (“end–of–pipe” iekārtas),

ieguldījumi iekārtās (piemēram, filtros vai atsevišķos tīrīšanas posmos), kas samazina vai ekstrahē piesārņotājus ražošanas līnijā, ja šo pievienoto iekārtu atdalīšana būtiski neskartu ražošanas līnijas darbību.

Šo kapitālizdevumu galvenais mērķis vai funkcija ir vides aizsardzība un par šo izdevumu kopējo summu ir jāziņo.

Jāziņo par šiem izdevumiem kopā ar jebkādām izmaksu kompensācijām, kas rodas no realizējamu blakusproduktu ražošanas un pārdošanas, ietaupījumiem vai saņemtajām subsīdijām.

Preču iepirkumus vērtē pēc pirkšanas cenas, izņemot atskaitāmo PVN un pārējos atskaitāmos nodokļus, kas tieši saistīti ar apgrozījumu.

Netiek iekļauti:

videi labvēlīgas darbības un pasākumi, kas būtu veikti neatkarīgi no vides aizsardzības apsvērumiem, ieskaitot pasākumus, kuru galvenais mērķis ir drošība un veselības aizsardzība darbā un ražošanas drošība;

pasākumi piesārņojuma samazināšanai, ja produktus izmanto vai nodod atkritumos (produktu ekoloģiska pielāgošana), ja vien vides politika un noteikumi nepaplašina ražotāja juridisko atbildību, ietverot tajā arī piesārņojumu, kas rodas, produktus izmantojot, vai produktu apstrādi, kad tie kļūst par atkritumiem;

resursu izmantošanas un taupīšanas pasākumi (piemēram, ūdens piegāde vai enerģijas vai izejmateriālu taupīšana), ja vien to galvenais mērķis nav vides aizsardzība: piemēram, ja šo pasākumu mērķis ir īstenot valsts vai starptautisko vides politiku, un tos neveic izmaksu ietaupīšanas nolūkā;

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Definīcija pamatojas uz grāmatvedības standartiem, ko uzņēmums izmanto savā grāmatvedībā, saskaņā ar ES grāmatvedības standartiem: piemēram, šie ir izdevumi, kas atbilst prasībām, lai tos varētu atzīt par aktīviem.

Pamatlīdzekļus (īpašumu, iekārtas un aprīkojumu) var iegādāties drošības vai vides aizsardzības apsvērumu dēļ. Šo pamatlīdzekļu iegāde, lai gan tā tieši nepalielina kāda konkrēta pamatlīdzekļu objekta nākotnes saimnieciskos labumus, var būt nepieciešama, lai uzņēmums gūtu nākotnes saimnieciskos labumus no citiem saviem aktīviem. Tādā gadījumā šīs pamatlīdzekļu iegādes atzīst par aktīviem, jo tie dod iespēju uzņēmumam gūt nākotnes saimnieciskos labumus no saistītiem aktīviem tādā apjomā, kas pārsniedz gūto labumu līmeni, ja to iegāde nebūtu notikusi. Tomēr šos aktīvus atzīst tikai tad, ja šā aktīva un saistīto aktīvu rezultātā izveidojusies uzskaites vērtība nepārsniedz šā aktīva un saistīto aktīvu atgūstamo kopsummu. Piemēram, ķīmisku vielu ražotājam var būt jāievieš noteikti jauni ķīmisku vielu apstrādes procesi, lai ievērotu vides aizsardzības prasības bīstamo ķīmisko vielu ražošanai un uzglabāšanai; atbilstīgos ražotnes uzlabojumus atzīst par aktīvu, ja tie ir atgūstami, jo bez tiem uzņēmums nevar ražot un pārdot ķīmiskas vielas.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Kopējie vides aizsardzības ieguldījumi ir mainīgo lielumu 21 11 0 un 21 12 0 summa. Kopējie vides aizsardzības izdevumi ir mainīgo lielumu 21 11 0, 21 12 0 un 21 14 0 summa.

Daļa no šādiem mainīgajiem lielumiem:

15 11 0 Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos

Kods

:

21 12 0

Nosaukums

:

Ieguldījumi iekārtās un uzņēmumos, kas saistīti ar tīrāku tehnoloģiju (“integrētā tehnoloģija”)

Pielikums

:

II

Definīcija:

Kapitālizdevumi jaunām metodēm, tehnoloģijām, procesiem, iekārtām (vai to daļām), vai esošo metožu, tehnoloģiju, procesu, iekārtu (vai to daļu) pielāgošanai, kas paredzētas, lai novērstu vai samazinātu piesārņojumu, kas rodas jau pašā avotā (piemēram, emisijas gaisā, notekūdeņi vai cietie atkritumi), tādējādi samazinot to ietekmi uz vidi, kas saistīta ar piesārņotāju emisiju un/vai piesārņojošām darbībām.

Tā ir izdevumu summa ar vidi saistītās jomās “Apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība”, “Notekūdeņu apsaimniekošana”, “Atkritumu apsaimniekošana” un “Citas vides aizsardzības darbības”. “Citas vides aizsardzības darbības” ietver “Augsnes, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu aizsardzību un attīrīšanu”, “Trokšņa un vibrācijas mazināšanu”, “Bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzību”, “Aizsardzību pret radiāciju”, “Pētniecību un attīstību”, “Vispārēju vides pārvaldi un apsaimniekošanu”, “Izglītību, apmācību un informāciju”, “Darbības, kas rada nedalāmos izdevumus” un “Citur neklasificētas darbības”.

Šeit iekļauti:

kapitālizdevumi, kas saistīti ar atšķirīgām, atsevišķi identificējamām metodēm, procesiem, tehnoloģijām vai iekārtām (vai to daļām, kuras saistītas ar vidi). To galvenais mērķis vai funkcija ir vides aizsardzība, un par kopējiem izdevumiem, kas saistīti ar metodēm, procesiem, tehnoloģijām vai iekārtām (vai to daļām, kuras saistītas ar vidi) ir jāziņo;

kapitālizdevumi metodēm, procesiem, tehnoloģijām un iekārtām, kas integrētas vispārējā saimnieciskā darbībā (ražošanas procesā/uzstādīšanā) tādā veidā, ka ir grūti atsevišķi identificēt piesārņojuma novēršanas daļu. Šādos gadījumos (“integrētie pasākumi”) jāziņo tikai par kopējo ieguldījumu daļu, kas saistīta ar vides aizsardzību.

Šī daļa atbilst papildu ieguldījumiem attiecībā uz kapitālizdevumiem, kas būtu radušies, ja neņemtu vērā ieguldījumus vides aizsardzības jomā. Tādējādi alternatīva salīdzināšanai atbilst lētākajai alternatīvai, kas pieejama uzņēmumam ar tādām pašām funkcijām un rādītājiem, izņemot tos, kas saistīti ar vides aizsardzību.

Ja izraudzītā alternatīva ir standarta tehnoloģija un uzņēmumam nav pieejama lētāka, videi mazāk labvēlīga alternatīva, pasākums pēc definīcijas nav vides aizsardzības pasākumus, un par šādiem izdevumiem nav jāziņo.

Jāziņo par šiem izdevumiem kopā ar jebkādām izmaksu kompensācijām, kas rodas no realizējamu blakusproduktu ražošanas un pārdošanas, ietaupījumiem vai saņemtajām subsīdijām.

Preču iepirkumus vērtē pēc pirkšanas cenas, izņemot atskaitāmo PVN un pārējos atskaitāmos nodokļus, kas tieši saistīti ar apgrozījumu.

Netiek iekļauti:

videi labvēlīgas darbības un pasākumi, kas būtu veikti neatkarīgi no vides aizsardzības apsvērumiem, ieskaitot pasākumus, kuru galvenais mērķis ir drošība un veselības aizsardzība darbā un ražošanas drošība;

pasākumi piesārņojuma samazināšanai, ja produktus izmanto vai nodod atkritumos (produktu ekoloģiska pielāgošana), ja vien vides politika un noteikumi nepaplašina ražotāja juridisko atbildību, ietverot tajā arī piesārņojumu, kas rodas, produktus izmantojot, vai produktu apstrādi, kad tie kļūst par atkritumiem;

resursu izmantošanas un taupīšanas pasākumi (piemēram, ūdens piegāde vai enerģijas vai izejmateriālu taupīšana), ja vien to galvenais mērķis nav vides aizsardzība: piemēram, ja šo pasākumu mērķis ir īstenot valsts vai starptautisko vides politiku, un tos neveic izmaksu ietaupīšanas nolūkā;

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Definīcija pamatojas uz grāmatvedības standartiem, ko uzņēmums izmanto savā grāmatvedībā, saskaņā ar ES grāmatvedības standartiem: piemēram, šie ir izdevumi, kas atbilst prasībām, lai tos varētu atzīt par aktīviem.

Pamatlīdzekļus (īpašumu, iekārtas un aprīkojumu) var iegādāties drošības vai vides aizsardzības apsvērumu dēļ. Šo pamatlīdzekļu iegāde, lai gan tā tieši nepalielina kāda konkrēta pamatlīdzekļu objekta nākotnes saimnieciskos labumus, var būt nepieciešama, lai uzņēmums gūtu nākotnes saimnieciskos labumus no citiem saviem aktīviem. Tādā gadījumā šīs pamatlīdzekļu iegādes atzīst par aktīviem, jo tie dod iespēju uzņēmumam gūt nākotnes saimnieciskos labumus no saistītiem aktīviem tādā apjomā, kas pārsniedz gūto labumu līmeni, ja to iegāde nebūtu notikusi. Tomēr šos aktīvus atzīst tikai tad, ja šā aktīva un saistīto aktīvu rezultātā izveidojusies uzskaites vērtība nepārsniedz šā aktīva un saistīto aktīvu atgūstamo kopsummu. Piemēram, ķīmisku vielu ražotājam var būt jāievieš noteikti jauni ķīmisku vielu apstrādes procesi, lai ievērotu vides aizsardzības prasības bīstamo ķīmisko vielu ražošanai un uzglabāšanai; atbilstīgos ražotnes uzlabojumus atzīst par aktīvu, ja tie ir atgūstami, jo bez tiem uzņēmums nevar ražot un pārdot ķīmiskas vielas.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Kopējie vides aizsardzības ieguldījumi ir mainīgo lielumu 21 11 0 un 21 12 0 summa. Kopējie vides aizsardzības izdevumi ir mainīgo lielumu 21 11 0, 21 12 0 un 21 14 0 summa.

Daļa no šādiem mainīgajiem lielumiem:

15 11 0 Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos

Kods

:

21 14 0

Nosaukums

:

Kopējie kārtējie izdevumi par vides aizsardzību

Pielikums

:

II

Definīcija:

Kopējie kārtējie izdevumi par vides aizsardzību ir izdevumi par tāda pasākuma, tehnoloģijas, procesa un iekārtas (vai to daļu) izmantošanu un uzturēšanu, kura mērķis ir novērst, samazināt, apstrādāt vai likvidēt piesārņotājus un piesārņojumu (piemēram, emisijas gaisā, notekūdeņus vai cietos atkritumus) vai jebkādu vides pasliktināšanos, ko rada uzņēmuma saimnieciskā darbība.

Tā ir izdevumu summa ar vidi saistītās jomās “Apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība”, “Notekūdeņu apsaimniekošana”, “Atkritumu apsaimniekošana” un “Citas vides aizsardzības darbības”. “Citas vides aizsardzības darbības” ietver “Augsnes, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu aizsardzību un attīrīšanu”, “Trokšņa un vibrācijas mazināšanu”, “Bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzību”, “Aizsardzību pret radiāciju”, “Pētniecību un attīstību”, “Vispārēju vides pārvaldi un apsaimniekošanu”, “Izglītību, apmācību un informāciju”, “Darbības, kas rada nedalāmos izdevumus” un “Citur neklasificētas darbības”.

Jāziņo par kopējiem kārtējiem izdevumiem par vides aizsardzību kopā ar jebkādām izmaksu kompensācijām, kas rodas no realizējamu blakusproduktu pārdošanas, ietaupījumiem vai saņemtajām subsīdijām.

Kārtējie izdevumi ir iekšējo izdevumu un vides aizsardzības pakalpojumu iegādes summa:

iekšējie izdevumi ietver visus kārtējos izdevumus par vides aizsardzību, izņemot vides aizsardzības pakalpojumu iegādi no citām struktūrvienībām. Šo summu veido darbaspēka izmaksas, izejvielu un palīgmateriālu izmantošana un maksājumi par operatīvo līzingu. Piemēram, kas saistīts ar: vides iekārtām, piesārņojuma līmeņa mērīšanu un monitoringu, vides apsaimniekošanu, informāciju un izglītību, pētniecību un attīstību vides jomā;

vides aizsardzības pakalpojumu iegāde ietver visas atlīdzības, maksas un citus tamlīdzīgus maksājumus citām publiskām vai privātām organizācijām (ārpus struktūrvienības, kas iesniedz ziņojumu) par vides aizsardzības pakalpojumiem, kas saistīti ar uzņēmuma saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. Piemēram, maksājumi par atkritumu un notekūdeņu savākšanu un apstrādi, maksājumi par augsnes attīrīšanu, regulatīvas maksas, maksājumi vides konsultantiem saistībā ar, piemēram, vides informāciju, vides iekārtu sertifikāciju vai ekspluatāciju.

Preču un pakalpojumu iepirkumus vērtē pēc pirkšanas cenas, izņemot atskaitāmo PVN un pārējos atskaitāmos nodokļus, kas tieši saistīti ar apgrozījumu. Darbaspēka izdevumi ietver bruto algas, ieskaitot darba devēju maksas un sociālās nodrošināšanas izmaksas, bet neiekļaujot vispārējās pieskaitāmās izmaksas.

Netiek iekļauti:

videi labvēlīgas darbības un pasākumi, kas būtu veikti neatkarīgi no vides aizsardzības apsvērumiem, ieskaitot pasākumus, kuru galvenais mērķis ir drošība un veselības aizsardzība darbā un ražošanas drošība;

pasākumi piesārņojuma samazināšanai, ja produktus izmanto vai nodod atkritumos (produktu ekoloģiska pielāgošana), ja vien vides politika un noteikumi nepaplašina ražotāja juridisko atbildību, ietverot tajā arī piesārņojumu, kas rodas, produktus izmantojot, vai produktu apstrādi, kad tie kļūst par atkritumiem;

resursu izmantošanas un taupīšanas pasākumi (piemēram, ūdens piegāde vai enerģijas vai izejmateriālu taupīšana), ja vien to galvenais mērķis nav vides aizsardzība: piemēram, ja šo pasākumu mērķis ir īstenot valsts vai starptautisko vides politiku, un tos neveic izmaksu ietaupīšanas nolūkā;

struktūrvienības, kas iesniedz ziņojumu, nodokļu, atlīdzību un maksu maksājumi, kuri nav saistīti ar tādu vides pakalpojumu iegādi, kas saistīti ar uzņēmuma saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, pat ja valdības iestādes iezīmējušas ieņēmumus no vides aizsardzības pasākumu finansēšanas (piemēram, nodokļi par piesārņojumu);

aprēķināto izmaksu pozīcijas, tādas kā vides iekārtu nolietojums, kapitāla zaudējumi, ko rada piespiedu aizstāšana vai vispārējās pieskaitāmās izmaksas;

ienākumu zaudējums, kompensācijas maksājumi, sodanaudas, soda sankcijas un tamlīdzīgi maksājumi, kas nav saistīti ar vides aizsardzības pasākumu.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Kārtējo izdevumu definīcija pamatojas uz grāmatvedības standartiem, ko uzņēmums izmanto savā grāmatvedībā, saskaņā ar ES grāmatvedības standartiem: t.i., kārtējie izdevumi ir visi izdevumi, kas nav kapitalizēti, bet iegrāmatoti peļņas un zaudējumu pārskatā.

Summu veido izejvielu un palīgmateriālu iegāde, darbaspēka izmaksas, valsts atlīdzības un maksas, izdevumi par ārējiem pakalpojumiem un nomas un īres maksas vides aizsardzības pasākumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Kopējie vides aizsardzības ieguldījumi ir mainīgo lielumu 21 11 0 un 21 12 0 summa. Kopējie vides aizsardzības izdevumi ir mainīgo lielumu 21 11 0, 21 12 0 un 21 14 0 summa.

Daļa no šādiem mainīgajiem lielumiem:

13 11 0 Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi

13 31 0 Personāla izmaksas

Kods

:

23 11 0

Nosaukums

:

Maksājumi apakšuzņēmējiem

Pielikums

:

II un IV

Definīcija:

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 II pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām maksājumi apakšuzņēmējiem ir maksājumi, ko uzņēmums veic trešām personām apmaiņā pret rūpniecības precēm un pakalpojumiem, kas piegādāti saskaņā ar apakšlīguma attiecībām, ko definē šādi:

divus uzņēmumus saista apakšlīguma attiecības, ja vienlaicīgi izpildās šādi divi nosacījumi A un B:

A.

pircēja uzņēmums, saukts arī par galveno darbuzņēmēju, piedalās produkta izstrādē, sniedzot piegādātājam uzņēmumam, sauktam arī par apakšuzņēmēju, tehniskos parametrus (visus vai daļu), un/vai piegādā tam pārstrādājamos materiālus;

B.

pircēja uzņēmums pārdod apakšlīgumā paredzēto produktu vai nu vienu pašu vai kā kompleksa produkta daļu un uzņemas produkta garantijas saistības.

Piezīme

:

Tikai produkta krāsas, izmēra vai kataloga numura norādīšana nav attiecināma uz tehniskajiem parametriem. Produktu ražošana pēc pasūtījuma pati par sevi nenozīmē apakšlīguma attiecības.

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 IV pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām maksājumi apakšuzņēmējiem ir maksājumi, ko uzņēmums veic trešajām personām apmaiņā pret būvniecības darbiem, kas izpildīti saskaņā ar apakšlīguma attiecībām:

Divus uzņēmumus saista apakšlīguma attiecības, ja vienlaicīgi izpildās šādi nosacījumi A, B, C un D:

A.

pircēja uzņēmums noslēdz līgumu ar piegādātāju uzņēmumu, turpmāk sauktu par “apakšuzņēmēju”, par tādu darbu un pakalpojumu izpildi, kuri ir īpaši iekļauti būvniecības procesā;

B.

pircēja uzņēmums atbild par būvniecības procesa galaproduktu, šai atbildībai attiecoties arī uz apakšuzņēmēju izpildītajām darba daļām; apakšuzņēmējs dažos gadījumos var uzņemties zināmu daļu atbildības;

C.

pircēja uzņēmums dod apakšuzņēmējam norādījumus, piemēra, apakšuzņēmēja izpildītajam darbam vai pakalpojumam jābūt pielāgotam individuālām vajadzībām atbilstoši konkrētajam projektam, un tādējādi tas nevar būt standartveida vai katalogā iekļauts darbs vai pakalpojums;

D.

pretējā gadījumā abpusējs līgums nebalstās uz asociatīvu vienošanos, tādu kā tipiska atbilde uz aicinājumu piedalīties konkursā, konsorcijs vai kopuzņēmums u.c.

Saiknes ar uzņēmumu pārskatiem

Maksājumi apakšuzņēmējiem uzņēmumu pārskatos nav obligāti jāizdala atsevišķi.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Tos var iekļaut posteņos “Citas ārējās izmaksas” vai “Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas”.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Tos var iekļaut postenī “Citi izdevumi” ienākumu deklarācijā atbilstoši izdevumu veidam.

Tos var iekļaut postenī “Citi izdevumi” ienākumu deklarācijā atbilstoši izdevumu funkcijai.

Saiknes ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no kopējiem preču un pakalpojumu iepirkumiem (13 11 0)

Kods

:

23 12 0

Nosaukums

:

Ieņēmumi no apakšuzņēmuma līgumiem

Pielikums

:

IV

Definīcija:

Attiecībā uz statistiku par Regulas (EK) Nr. 295/2008 IV pielikuma 3. iedaļā definētajām darbībām ieņēmumi no apakšuzņēmuma līgumiem ir apgrozījums no uzņēmuma paša būvniecības darbiem, kas nodrošināti trešai personai saskaņā ar apakšlīguma attiecībām.

Divus uzņēmumus saista apakšlīguma attiecības, ja vienlaicīgi izpildās šādi nosacījumi A, B, C un D:

A.

pircēja uzņēmums noslēdz līgumu ar piegādātāju uzņēmumu, turpmāk sauktu par “apakšuzņēmēju”, par tādu darbu un pakalpojumu izpildi, kuri ir īpaši iekļauti būvniecības procesā;

B.

pircēja uzņēmums atbild par būvniecības procesa galaproduktu, šai atbildībai attiecoties arī uz apakšuzņēmēju izpildītajām darba daļām; apakšuzņēmējs dažos gadījumos var uzņemties zināmu daļu atbildības;

C.

pircēja uzņēmums dod apakšuzņēmējam norādījumus, piemēra, apakšuzņēmēja izpildītajam darbam vai pakalpojumam jābūt pielāgotam individuālām vajadzībām atbilstoši konkrētajam projektam, un tādējādi tas nevar būt standartveida vai katalogā iekļauts darbs vai pakalpojums;

D.

pretējā gadījumā abpusējs līgums nebalstās uz asociatīvu vienošanos, tādu kā tipiska atbilde uz aicinājumu piedalīties konkursā, konsorcijs vai kopuzņēmums u.c.

Saiknes ar uzņēmumu pārskatiem

Ieņēmumi no apakšuzņēmuma līgumiem uzņēmumu pārskatos nav obligāti jāizdala atsevišķi.

Ceturtā grāmatvedības direktīva: Padomes Direktīva 78/660/EEK

Tie ir daļa no tīrā apgrozījuma.

SGS regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 un Komisijas Regula (EK) Nr. 1725/2003

Tie ir ietverti ieņēmumos ienākumu deklarācijā atbilstoši izdevumu veidam.

Tie ir ietverti ieņēmumos ienākumu deklarācijā atbilstoši izdevumu funkcijai.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Daļa no apgrozījuma (12 11 0)

Daļa no apgrozījuma no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām (18 10 0)

Daļa no apgrozījuma no rūpnieciskām darbībām (18 12 0)

Daļa no apgrozījuma no būvniecības darbībām (18 12 2)

Daļa no būvniecības apgrozījuma (18 31 0) vai inženiertehniskās būvniecības apgrozījuma (18 32 0)

Kods

:

32 11 2

Nosaukums

:

Bruto izmaiņas nenopelnīto prēmiju rezervē (+/-)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 25. un 37. pants – bruto izmaiņas nenopelnīto prēmiju rezervē ir iekļautas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: attiecībā uz apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 1. punkta c) apakšpunktā, bet attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 1. punkta c) apakšpunktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Bruto izmaiņas nenopelnīto prēmiju rezervē” izmanto, aprēķinot lielumu “Bruto nopelnītās prēmijas”, kā arī lielumu “Tehniskā rezultāta bruto bilance” (32 17 0) un citas kopsummas un bilances.

Kods

:

32 11 4

Nosaukums

:

Bruto parakstītās prēmijas, iedalītas pēc juridiskā statusa

Pielikums

:

V

Definīcija:

Bruto parakstītās prēmijas (sk. mainīgo lielumu 12 11 0) pēc juridiskā statusa iedala šādi: akciju sabiedrības, savstarpēji apdrošināšanas uzņēmumi, tādu apdrošināšanas uzņēmumu filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus EEZ dalībvalstīm, pārējie.

Piezīme:

Pārapdrošināšanas uzņēmumiem nav reģistrētas filiāles ar vadību valstīs ārpus EEZ.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto parakstītās prēmijas, iedalītas pēc juridiskā statusa ir uzņēmumu skaita (12 11 0) sīkāks iedalījums.

Kods

:

32 11 5

Nosaukums

:

Bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, iedalītas pēc mātesuzņēmuma atrašanās valsts

Pielikums

:

V

Definīcija:

Atbilstoši mainīgā 11 11 5 sadalījumam bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas sadalītas daļā, kas attiecas uz iekšzemes kontrolētiem uzņēmumiem, un daļā, kas attiecas uz ārvalstu kontrolētiem uzņēmumiem.

Kods

:

32 11 6

Nosaukums

:

Bruto akceptētās pārapdrošināšanas prēmijas, parakstītās prēmijas, iedalītas pēc mātesuzņēmuma atrašanās valsts

Pielikums

:

V

Definīcija:

Atbilstoši mainīgā 11 11 5 sadalījumam bruto akceptētās pārapdrošināšanas prēmijas, parakstītās prēmijas ir sadalītas daļā, kas attiecas uz iekšzemes kontrolētiem uzņēmumiem, un daļā, kas attiecas uz ārvalstu kontrolētiem uzņēmumiem.

Kods

:

32 12 0

Nosaukums

:

Ieguldījumu ienākumi, kas pārnesti no netehniskā rezultāta

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. un 43. pants – ieguldījumu ienākumi, kas pārnesti no netehniskā rezultāta, ir ietverti peļņas un zaudējumu pārskatu tehniskajā daļā.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 2. punktā. Šos datus iegūst atbilstoši dažādām tehniskā un netehniskā rezultāta ieguldījumu ienākumu attiecināšanas metodēm. Attiecībā uz valstīm, kuras izmanto Direktīvas 91/674/EEK 42. panta 4. punktā pieļautās iespējas, šo posteni var aizstāt ar citiem posteņiem, ko paredz minētais pants.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Ieguldījumu ienākumi, kas pārnesti no netehniskā rezultāta” izmanto, aprēķinot lielumu “Tehniskā rezultāta bruto bilance” (32 17 0) un citas kopsummas un bilances.

Kods

:

32 13 1

Nosaukums

:

Bruto apdrošināšanas atlīdzību maksājumi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 38. pants – bruto apdrošināšanas atlīdzību maksājumi ir ietverti peļņas un zaudējumu pārskatu tehniskajā daļā.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: attiecībā uz apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 4. punkta a) apakšpunkta aa) daļā, bet attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 5. punkta a) apakšpunkta aa) daļā. Šajā mainīgajā ieskaita visus bruto apdrošināšanas atlīdzību maksājumus, kas samaksāti konkrētajā finanšu gadā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Bruto apdrošināšanas atlīdzību maksājumi” izmanto, aprēķinot lielumu “Iegūtie bruto prasījumi”, kā arī lielumu “Tehniskā rezultāta bruto bilance” (32 17 0) un citas kopsummas un bilances.

Kods

:

32 13 2

Nosaukums

:

Bruto izmantotie līdzekļi kārtējā atskaites gadā prasījumu apmierināšanai

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 38. pants – bruto izmantotie līdzekļi kārtējā atskaites gadā prasījumu apmierināšanai ir ietverti peļņas un zaudējumu pārskatu tehniskajā daļā.

Piezīme:

Ir ietverti visi bruto izmantotie līdzekļi finanšu gada prasījumu apmierināšanai, kas attiecas uz kārtējā atskaites gada prasījumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto izmantotie līdzekļi kārtējā atskaites gadā prasījumu apmierināšanai ir daļa no mainīgā lieluma “Bruto apdrošināšanas atlīdzību maksājumi” (32 13 1).

Kods

:

32 13 4

Nosaukums

:

Bruto izmaiņas atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezervē (+/-)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 38. pants – bruto izmaiņas atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezervē ir ietvertas peļņas un zaudējumu pārskatu tehniskajā daļā.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: attiecībā uz apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 4. punkta b) apakšpunkta aa) daļā, bet attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 5. punkta b) apakšpunkta aa) daļā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Bruto izmaiņas atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezervē” izmanto, aprēķinot lielumu “Iegūtie bruto prasījumi”, kā arī lielumu “Tehniskā rezultāta bruto bilance” (32 17 0) un citas kopsummas un bilances.

Kods

:

32 14 0

Nosaukums

:

Bruto darbības izmaksas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šo mainīgo iegūst, summējot: klientu piesaistes izdevumus, izmaiņas atliktajos klientu piesaistes izdevumos un administratīvos izdevumus.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: attiecībā uz apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 7. punkta a), b) un c) apakšpunktā, bet attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 8. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Bruto darbības izdevumi” izmanto, aprēķinot lielumu “Tehniskā rezultāta bruto bilance” (32 17 0) un citas kopsummas un bilances.

Kods

:

32 15 0

Nosaukums

:

Izmaiņas izlīdzināšanas rezervē (+/-)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 30. pants – izmaiņas izlīdzināšanas rezervē ir ietvertas peļņas un zaudējumu pārskatu tehniskajā daļā.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: attiecībā uz apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 9. punktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Izmaiņas izlīdzināšanas rezervē” izmanto, aprēķinot lielumu “Tehniskā rezultāta bruto bilance” (32 17 0) un citas kopsummas un bilances.

Kods

:

32 16 0

Nosaukums

:

Citi posteņi tehniskajos kontos, bruto summa (+/-)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šis mainīgais ir vienāds ar bilanci, ko iegūst no citiem bruto tehniskiem ienākumiem, bruto izmaiņām pārējās tehniskās rezervēs, kas nav norādītas citās pozīcijās, bruto gratifikācijām un atlaidēm un citiem bruto tehniskajiem izdevumiem.

Ja šajā pozīcijā starpība starp bruto summu un neto summu ir niecīga, tad to var aizstāt ar mainīgo “Citi posteņi tehniskajos kontos, neto summa”. Tādā gadījumā šis mainīgais ir bilance, ko iegūst no citiem neto tehniskiem ienākumiem (32 16 1), neto izmaiņām pārējās tehniskās rezervēs, kas nav norādītas citās pozīcijās (32 16 2), neto gratifikācijām un atlaidēm (32 16 3) un neto citām tehniskām izmaksām (32 16 4). Ja dalībvalstis izmanto neto summas, tad tas ir jānorāda.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Citi posteņi tehniskajos kontos, bruto summa” izmanto, aprēķinot lielumu “Tehniskā rezultāta bruto bilance” (32 17 0) un citas kopsummas un bilances.

Kods

:

32 16 1

Nosaukums

:

Citi neto tehniskie ienākumi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Neto tehniskie ienākumi, kas nav iekļauti citos posteņos.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: attiecībā uz apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 3. punktā, bet attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 4. punktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Citi neto tehniskie ienākumi” izmanto, aprēķinot lielumu “Citi posteņi tehniskajos kontos, bruto summa” (32 16 0).

Kods

:

32 16 2

Nosaukums

:

Neto izmaiņas pārējās tehniskās rezervēs, kas nav norādītas citās pozīcijās (+/-)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 26. pants – neto izmaiņas pārējās tehniskās rezervēs, kas nav norādītas citās pozīcijās, ir ietvertas peļņas un zaudējumu pārskatu tehniskajā daļā.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: attiecībā uz apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 5. punktā, bet attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 6. punkta b) apakšpunktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Neto izmaiņas pārējās tehniskās rezervēs, kas nav norādītas citās pozīcijās” izmanto, aprēķinot lielumu “Citi posteņi tehniskajos kontos, bruto summa” (32 16 0).

Kods

:

32 16 3

Nosaukums

:

Neto gratifikācijas un atlaides

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 29. un 39. pants – neto gratifikācijas un atlaides ir ietvertas peļņas un zaudējumu pārskatu tehniskajā daļā.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: attiecībā uz apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 6. punktā, bet attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 7. punktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Neto gratifikācijas un atlaides” izmanto, aprēķinot lielumu “Citi posteņi tehniskajos kontos, bruto summa” (32 16 0).

Kods

:

32 16 4

Nosaukums

:

Citi neto tehniskie izdevumi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Citi neto tehniskie izdevumi, kas nav iekļauti citos posteņos.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: attiecībā uz apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 8. punktā, bet attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 11. punktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu “Citi neto tehniskie izdevumi” izmanto, aprēķinot lielumu “Citi posteņi tehniskajos kontos, bruto summa” (32 16 0).

Kods

:

32 17 0

Nosaukums

:

Starprezultāts I (= tehniskā rezultāta bruto bilance) (+/-)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Peļņas un zaudējumu pārskata tehniskā rezultāta bruto bilance.

Piezīme:

Bruto summa, kas atbilst starprezultātam, minēta attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 10. punktā, bet attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 13. punktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Nedzīvības apdrošināšanā mainīgo lielumu “Starprezultāts I” aprēķina šādi.

Bruto nopelnītās prēmijas [12 11 0 + 32 11 2 (+/-)]

+

Ieguldījumu ienākumi, kas pārnesti no netehniskā rezultāta (32 12 0)

-

Iegūtie bruto prasījumi [32 13 1 + 32 13 4 (+/-)]

-

Bruto darbības izmaksas (32 14 0)

+

Izmaiņas izlīdzināšanas rezervē (32 15 0) (+/-)

+

Citi posteņi tehniskajos kontos, bruto summa (32 16 0) (+/-)

Ja mainīgajā lieluma “Citi posteņi tehniskajos kontos” (32 16 0) raksta tikai neto lielumus, tad šos neto lielumus izmanto arī lieluma “Starprezultāts I” aprēķināšanai: tehniskā rezultāta bruto bilance.

Dzīvības apdrošināšanā mainīgo lielumu “Starprezultāts I” aprēķina šādi:

Bruto nopelnītās prēmijas [12 11 0 + 32 11 2 (+/-)]

+

Ienākumi no ieguldījumiem (32 22 0)

+

Nerealizēta peļņa no ieguldījumiem (32 23 0)

-

Iegūtie bruto prasījumi [32 13 1 + 32 13 4 (+/-)]

+

Bruto izmaiņas dzīvības apdrošināšanas rezervē (32 25 0) (+/-)

-

Bruto darbības izmaksas (32 14 0)

-

Ieguldījumu izmaksas (32 27 0)

-

Nerealizētie zaudējumi no ieguldījumiem (32 28 0)

-

Ieguldījumu ienākumi, kas pārnesti no netehniskā rezultāta (32 29 0)

+

Citi posteņi tehniskajos kontos, bruto summa (32 16 0) (+/-)

Ja mainīgajā lieluma “Citi posteņi tehniskajos kontos” (32 16 0) raksta tikai neto lielumus, tad šos neto lielumus izmanto arī lieluma “Starprezultāts I” aprēķināšanai: tehniskā rezultāta bruto bilance.

Mainīgo lielumu “Starprezultāts I (= tehniskā rezultāta bruto bilance)” izmanto, aprēķinot lielumu “Starprezultāts II (= tehniskā rezultāta neto bilance)” (32 19 0).

Kods

:

32 18 0

Nosaukums

:

Pārapdrošināšanas bilance (+/-)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Peļņas un zaudējumu pārskata tehniskā rēķina pārapdrošināšanas bilance.

Piezīme:

Direktīvas 91/674/EEK 63. pantā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo aprēķina šādi:

Parakstīto bruto prēmiju pārapdrošināšanas daļa (32 18 1)

+

Bruto izmaiņu pārapdrošināšanas daļa nenopelnīto prēmiju uzkrājumos (32 18 3) (+/-)

-

Iesniegto bruto atlīdzības prasību pārapdrošinātāju daļa [32 18 5 + 32 18 6 (+/-)]

-

Pārapdrošināšanas atlīdzība un peļņas kapitāla daļas (32 18 7)

+

Pārapdrošinātāju daļa pārējo posteņu bruto summā tehniskajos kontos (32 18 8) (+/-)

+

Bruto izmaiņu pārapdrošinātāju daļa dzīvības apdrošināšanas uzkrājumos (32 33 4) (+/-)

Pārapdrošināšanas bilanci izmanto Starprezultāta II (tehnisko kontu neto bilance) aprēķinos (32 19 0) (+/-).

Kods

:

32 18 1

Nosaukums

:

Parakstīto bruto prēmiju pārapdrošinātāja daļa

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 36. pants – parakstīto bruto prēmiju pārapdrošinātāja daļa ietverta peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 1. punkta b) apakšpunktā par nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem un Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 1. punkta b) apakšpunktā par dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Parakstīto bruto prēmiju pārapdrošinātāju daļa ir pārapdrošināšanas bilances daļa (32 18 0)

Kods

:

32 18 2

Nosaukums

:

Pārapdrošinātāju daļa bruto parakstītajās prēmijās, iedalīta pēc mātesuzņēmuma atrašanās valsts

Pielikums

:

V

Definīcija:

Atbilstoši mainīgā 11 11 5 sadalījumam parakstīto bruto prēmiju pārapdrošinātāju daļa sadalīta attiecīgi daļā iekšzemes kontrolētiem uzņēmumiem un daļā ārvalstu kontrolētiem uzņēmumiem.

Kods

:

32 18 3

Nosaukums

:

Bruto izmaiņu pārapdrošinātāju daļa nenopelnīto prēmiju uzkrājumos (+/-)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 25. un 37. pants – nenopelnīto bruto prēmiju pārapdrošinātāju daļa ietverta peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 1. punkta b) apakšpunktā par nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem un Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 1. punkta c) apakšpunktā par dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem. Šeit iegrāmato bruto summas pārapdrošinātāju daļu.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto izmaiņu pārapdrošinātāju daļa nenopelnīto prēmiju uzkrājumos ir pārapdrošināšanas bilances daļa (32 18 0).

Kods

:

32 18 5

Nosaukums

:

Bruto atlīdzību maksājumu pārapdrošinātāja daļa

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 38. pants – bruto atlīdzību maksājumu pārapdrošinātāja daļa ietverta peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 4. punkta a) apakšpunkta bb) daļā par nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem un Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 5. punkta a) apakšpunkta bb) daļā par dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto atlīdzību maksājumu pārapdrošinātāju daļa ir pārapdrošināšanas bilances daļa (32 18 0).

Kods

:

32 18 6

Nosaukums

:

Bruto izmaiņu pārapdrošinātāju daļa uzkrājumos atliktajām prasībām (+/-)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 38. pants – pārapdrošinātāju daļa bruto izmaiņās par atlikto atlīdzības prasību uzkrājumiem ietverta peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 4. punkta b) apakšpunkta bb) daļā par nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem un Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 5. punkta b) apakšpunkta bb) daļā par dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto izmaiņu pārapdrošinātāju daļa atlikto atlīdzības prasību uzkrājumos ir pārapdrošināšanas bilances daļa (32 18 0).

Kods

:

32 18 7

Nosaukums

:

Pārapdrošināšanas komisijas nauda un līdzdalība peļņā

Pielikums

:

V

Definīcija:

Cedētam uzņēmumam sniegtā pārapdrošināšanas komisijas nauda un līdzdalība peļņā.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 7. punkta b) apakšpunktā par nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem un Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 8. punkta d) apakšpunktā par dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Pārapdrošināšanas komisijas nauda un līdzdalība peļņā ir pārapdrošināšanas bilances daļa (32 18 0).

Kods

:

32 18 8

Nosaukums

:

Pārapdrošinātāju daļa citu tehniskā pārskata priekšmetu bruto summā (32 18 8) (+/-)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šis mainīgais ir pārapdrošinātāju daļa atbilstoši mainīgajam 32 16 0 (ietverot šādus komponentus: citi tehniskie ienākumi, izmaiņas citos tehniskajos uzkrājumos, ko neatspoguļo virsrakstos, gratifikācijas un atlaides, citi tehniskie izdevumi).

Piezīme:

Ja “citi tehniskā pārskata priekšmeti” (32 16 0) tiek iegrāmatoti tikai kā neto bāze, šis mainīgais nav jāsniedz.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Citu tehniskā pārskata priekšmetu bruto summas pārapdrošinātāju daļa ir pārapdrošināšanas bilances daļa (32 18 0).

Kods

:

32 19 0

Nosaukums

:

Starprezultāts II (= tehniskā pārskata neto bilance) (+/-)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Peļņas un zaudējumu pārskata tehniskā pārskata neto bilance – pārapdrošināšanas neto –.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 10. punktā (tehniskais rezultāts) par nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem, Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 13. punktā (tehniskais rezultāts) par dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem un Direktīvas 91/674/EEK 34. panta III daļas 1. un 2. punktā (netehniskais rezultāts).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo aprēķina šādi:

Tehniskā rezultāta bruto bilance (32 17 0) (+/-)

-

Pārapdrošināšanas bilance (32 18 0) (+/-).

Kods

:

32 22 0

Nosaukums

:

Ieguldījumu ienākumi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. pants – skar peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā ietvertos ieguldījumu ienākumus.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 2. punktā par dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem. Šo mainīgo iegūst atbilstoši dažādām tehniskā un netehniskā rezultāta ieguldījumu ienākumu attiecināšanas metodēm.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Ieguldījumu ienākumus izmanto starprezultāta II (= tehniskā rezultāta bruto bilance) aprēķinos (32 17 0).

Kods

:

32 23 0

Nosaukums

:

Nerealizētais ieguldījumu ienākums

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 44. pants – skar peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā ietvertos nerealizētos ieguldījumu ienākumus.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 3. punktā par dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Nerealizētos ieguldījumu ienākumus izmanto starprezultāta II (= tehniskā rezultāta bruto bilance) aprēķinos (32 17 0).

Kods

:

32 25 0

Nosaukums

:

Bruto izmaiņas dzīvības apdrošināšanas uzkrājumos (+/-)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 27. pants – bruto izmaiņas dzīvības apdrošināšanas uzkrājumos ietverta peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 6. punkta a) apakšpunkta aa) daļā par dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto izmaiņas dzīvības apdrošināšanas uzkrājumos izmanto starprezultāta II (= tehniskā rezultāta bruto bilance) aprēķinos (32 17 0).

Kods

:

32 27 0

Nosaukums

:

Ieguldījumu izmaksas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. pants – skar peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā ietvertos ieguldījumu izdevumus.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 9. punktā par dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem. Šos datus iegūst atbilstoši dažādām tehniskā un netehniskā rezultāta ieguldījumu ienākumu attiecināšanas metodēm.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Ieguldījumu izdevumus izmanto starprezultāta II (= tehniskā rezultāta bruto bilance) aprēķinos (32 17 0).

Kods

:

32 28 0

Nosaukums

:

Nerealizētie ieguldījumu zaudējumi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 44. pants – skar peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā ietvertos nerealizētos ieguldījumu zaudējumus.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 10. apakšpunkts.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Nerealizētos ieguldījumu zaudējumus izmanto starprezultāta II (= tehniskā rezultāta bruto bilance) aprēķinos (32 17 0).

Kods

:

32 29 0

Nosaukums

:

Uz netehnisko rezultātu pārvests attiecināmais ieguldījumu ienesīgums

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 43. pants – skar peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā ietvertos uz netehnisko rezultātu pārvestu attiecināmo ieguldījumu ienesīgumu.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 12. punktā. Šos datus iegūst atbilstoši dažādām tehniskā un netehniskā rezultāta ieguldījumu ienākumu attiecināšanas metodēm.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Uz netehnisko rezultātu pārvestu attiecināmo ieguldījumu ienesīgumu izmanto starprezultāta II (= tehniskā rezultāta bruto bilance) aprēķinos (32 17 0).

Kods

:

32 33 4

Nosaukums

:

Pārapdrošinātāju daļa dzīvības apdrošināšanas uzkrājumu bruto izmaiņās (+/-)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 27. pants – pārapdrošinātāju daļa dzīvības apdrošināšanas uzkrājumu bruto izmaiņās ietverta peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 6. punkta a) apakšpunkta bb) daļā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Pārapdrošinātāju daļa dzīvības apdrošināšanas uzkrājumu bruto izmaiņās ir pārapdrošināšanas bilances daļa (32 18 0).

Kods

:

32 42 0

Nosaukums

:

Ieguldījumu ienākumi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. pants – skar peļņas un zaudējumu pārskata netehniskajā daļā ietvertos ieguldījumu ienākumus.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (netehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta III daļas 3. punktā. Šo mainīgo iegūst atbilstoši dažādām tehniskā un netehniskā rezultāta ieguldījumu ienākumu attiecināšanas metodēm.

Kods

:

32 43 0

Nosaukums

:

No dzīvības apdrošināšanas tehniskā rezultāta pārvests attiecināmais ieguldījumu ienesīgums

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 43. pants – skar peļņas un zaudējumu pārskata netehniskajā daļā ietverto no dzīvības apdrošināšanas tehniskā rezultāta pārnesto ieguldījumu ienākumu.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (netehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta III daļas 4. punktā. Šos datus iegūst atbilstoši dažādām tehniskā un netehniskā rezultāta ieguldījumu ienākumu attiecināšanas metodēm.

Kods

:

32 44 0

Nosaukums

:

Ieguldījumu izmaksas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. pants – skar peļņas un zaudējumu pārskata netehniskajā daļā ietvertos ieguldījumu izmaksas.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (netehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta III daļas 5. punktā. Šos datus iegūst atbilstoši dažādām tehniskā un netehniskā rezultāta ieguldījumu ienākumu attiecināšanas metodēm.

Kods

:

32 45 0

Nosaukums

:

Uz nedzīvības apdrošināšanas tehnisko rezultātu pārnestais ieguldījumu ienākums

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. pants – skar peļņas un zaudējumu pārskata netehniskajā daļā ietverto uz nedzīvības apdrošināšanas tehnisko rezultātu pārnesto ieguldījumu ienākumu.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (netehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta III daļas 6. punktā. Šos datus iegūst atbilstoši dažādām tehniskā un netehniskā rezultāta ieguldījumu ienākumu attiecināšanas metodēm.

Kods

:

32 46 0

Nosaukums

:

Citi ienākumi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Citi ienākumi, kas neparādās citos posteņos.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (netehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta III daļas 7. punktā par netehnisko rezultātu.

Kods

:

32 47 0

Nosaukums

:

Citi izdevumi, tai skaitā vērtības korekcijas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Citi izdevumi, kas neparādās citos posteņos (tai skaitā, vērtības korekcijas).

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (netehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta III daļas 8. punktā.

Kods

:

32 48 0

Nosaukums

:

Peļņa vai zaudējumi no pamatdarbības (+/-)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Informācija Padomes Direktīvas 78/660/EEK 22. un turpmākos pantos. SGS/SFPS neļauj iesniegt atsevišķi pamata rezultātus uzņēmumu pārskatos. Valstīs, kur SGS/SFPS tiek piemērots individuāliem apdrošināšanas uzņēmumu pārskatiem, šis mainīgais lielums vairs nav jānosūta.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (netehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta III daļas 9. un 10. punktā.

Kods

:

32 49 0

Nosaukums

:

Ārkārtas peļņa vai zaudējumi (+/-)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Informācija Padomes Direktīvas 78/660/EEK 22. un turpmākos pantos. SGS/SFPS neļauj iesniegt atsevišķi pamata rezultātus uzņēmumu pārskatos. Valstīs, kur SGS/SFPS tiek piemērots individuāliem apdrošināšanas uzņēmumu pārskatiem, šis mainīgais lielums vairs nav jānosūta.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (netehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta III daļas 13. punktā.

Kods

:

32 50 0

Nosaukums

:

Visi nodokļi (pamata darbību peļņas un zaudējumu nodoklis, ārkārtas peļņas un zaudējumu nodoklis citi nodokļi)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Informācija Padomes Direktīvas 78/660/EEK 22. un turpmākos pantos.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (netehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta III daļas 9., 14. un 15. punktā.

Kods

:

32 51 0

Nosaukums

:

Finanšu gada peļņa vai zaudējumi (+/-)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Informācija Padomes Direktīvas 78/660/EEK 22. un turpmākos pantos.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (netehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta III daļas 16. punktā.

Kods

:

32 61 0

Nosaukums

:

Komisijas naudas, ārējo izdevumu par precēm un pakalpojumiem un personāla izmaksu kopsumma

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ir kopējās apdrošināšanas komisijas (32 61 1), ārējo izdevumu par precēm un pakalpojumiem (32 61 4) un personāla izmaksu (13 31 0) summa.

Kods

:

32 61 1

Nosaukums

:

Kopējās apdrošināšanas komisijas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ir komisijas maksa par tiešās apdrošināšanas darījumiem (32 61 2) un akceptētajiem darījumiem (skatīt arī Padomes Direktīvas 91/674/EEK 64. pantu).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Kopējās apdrošināšanas komisijas naudu izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu – ārējie izdevumi par precēm un pakalpojumiem (32 61 4).

Kods

:

32 61 2

Nosaukums

:

Komisijas maksa par tiešās apdrošināšanas darījumiem

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 64. pants. Šis mainīgais lielums ietver komisijas maksu par tiešās apdrošināšanas darījumiem kopsummu.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Komisijas maksa par tiešās apdrošināšanas darījumiem ir daļa no mainīgā lieluma – kopējās apdrošināšanas komisijas nauda (32 61 1).

Kods

:

32 61 3

Nosaukums

:

Komisijas nauda par akceptētiem darījumiem

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ietver akceptēto darījumu komisijas naudas kopsummu. Mainīgo aprēķina šādi: Kopējās apdrošināšanas komisijas nauda (32 61 1) – tiešo apdrošināšanas darījumu komisijas nauda (32 61 2) (skatīt arī Padomes Direktīvas 91/674/EEK 64. pantu).

Kods

:

32 61 4

Nosaukums

:

Ārējie izdevumi par precēm un pakalpojumiem

Pielikums

:

V

Definīcija:

Kopējais preču un pakalpojumu iepirkums (mainīgais lielums 13 11 0), izņemot kopējo apdrošināšanas komisijas naudu (mainīgais lielums 32 61 1), izņemot pārapdrošināšanas bilanci (mainīgais lielums 32 18 0) un pārapdrošinātāju portfeļieguldījumu ienākums no viņu uzņēmuma bruto tehnisko uzkrājumu daļas.

Piezīme:

Uzņēmumu grupu gadījumā attiecināmību uzņēmuma līmenī jānodrošina ar sadales atslēgu.

Kods

:

32 61 5

Nosaukums

:

Ārējās un iekšējās prasījumu apkalpošanas izmaksas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Ārējās un iekšējās prasījumu apkalpošanas izmaksas.

Piezīme:

Komisijas naudas, ārējo izdevumu par precēm un pakalpojumiem un personāla izmaksu kopsummu (32 61 1 + 32 61 4 + 13 31 0) attiecina pēc funkcijas. Tādēļ tā jāsadala mainīgajos lielumos 32 61 5, 32 61 6, 32 61 7, 32 61 8 un 32 61 9 (skatīt arī Direktīvas 91/674/EEK 38. pantu).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Ārējās un iekšējās prasījumu apkalpošanas izmaksas ir daļa mainīgā lieluma kopējās komisijas naudas, ārējie izdevumi par precēm un pakalpojumiem un personāla izmaksas (32 61 0).

Kods

:

32 61 6

Nosaukums

:

Iegādes izdevumi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 40. pants – skar peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā ietvertos Iegādes izdevumus.

Piezīme:

Komisijas naudas, ārējo izdevumu par precēm un pakalpojumiem un personāla izmaksu kopsummu (32 61 1 + 32 61 4 + 13 31 0) attiecina pēc funkcijas, tāpēc tā jāsadala mainīgajos lielumos 32 61 5, 32 61 6, 32 61 7, 32 61 8 un 32 61 9.

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 7. punkta a) apakšpunktā un II daļas 8. punkta a) apakšpunktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Iegādes izdevumi ir daļa mainīgā lieluma kopējās komisijas naudas, ārējie izdevumi par precēm un pakalpojumiem un personāla izmaksas (32 61 0).

Kods

:

32 61 7

Nosaukums

:

Administratīvie izdevumi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 41. pants – skar peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā ietvertos administratīvos izdevumus.

Piezīme:

Komisijas naudas, ārējo izdevumu par precēm un pakalpojumiem un personāla izmaksu kopsummu (32 61 1 + 32 61 4 + 13 31 0) attiecina pēc funkcijas, tāpēc tā jāsadala mainīgajos lielumos 32 61 5, 32 61 6, 32 61 7, 32 61 8 un 32 61 9.

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 7. punkta c) apakšpunktā un II daļas 8. punkta c) apakšpunktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Administratīvie izdevumi ir daļa mainīgā lieluma kopējās komisijas naudas, ārējie izdevumi par precēm un pakalpojumiem un personāla izmaksas (32 61 0).

Kods

:

32 61 8

Nosaukums

:

Bruto citi tehniskie izdevumi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Bruto citi tehniskie izdevumi.

Piezīme:

Komisijas naudas, ārējo izdevumu par precēm un pakalpojumiem un personāla izmaksu kopsummu (32 61 1 + 32 61 4 + 13 31 0) attiecina pēc funkcijas, tāpēc tā jāsadala mainīgajos lielumos 32 61 5, 32 61 6, 32 61 7, 32 61 8 un 32 61 9.

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļas 8. punktā un II daļas 11. punktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto citi tehniskie izdevumi ir daļa mainīgā lieluma kopējās komisijas naudas, ārējie izdevumi par precēm un pakalpojumiem un personāla izmaksas (32 61 0).

Kods

:

32 61 9

Nosaukums

:

Ieguldījumu pārvaldības izmaksas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. pants – skar peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā ietvertos ieguldījumu pārvaldības izmaksas.

Piezīme:

Komisijas naudas, ārējo izdevumu par precēm un pakalpojumiem un personāla izmaksu kopsummu (32 61 1 + 32 61 4 + 13 31 0) attiecina pēc funkcijas, tāpēc tā jāsadala mainīgajos lielumos 32 61 5, 32 61 6, 32 61 7, 32 61 8 un 32 61 9.

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem – Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 9. punkta a) apakšpunktā (tehniskais rezultāts) un III daļas 5. punkta a) apakšpunktā (netehniskais rezultāts).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Ieguldījumu pārvaldības izmaksas ir daļa mainīgā lieluma kopējās komisijas naudas, ārējie izdevumi par precēm un pakalpojumiem un personāla izmaksas (32 61 0).

Kods

:

32 71 0

Nosaukums

:

Ieguldījumu ienākumi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. pants – skar dzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā un nedzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata netehniskajā daļā ietvertos ieņēmumus no ieguldījumiem.

Šis mainīgais lielums ir ienākumu no līdzdalības procentiem (32 71 1), ienākumu no zemes, ēkām un citiem ieguldījumiem (32 71 2), ieguldījumu atkārtotas pārvērtēšanas (32 71 5) un peļņas no ieguldījumu veikšanas (32 71 6) summa.

Kods

:

32 71 1

Nosaukums

:

Ienākumi no līdzdalības procentiem

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. pants – skar dzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā un nedzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata netehniskajā daļā ietvertos ienākumus no līdzdalības procentiem.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 2. punkta a) apakšpunktā dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem (tehniskais rezultāts) un III daļas 3. punkta a) apakšpunktā (netehniskais rezultāts).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Ienākumus no līdzdalības procentiem izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu ieņēmumi no ieguldījumiem (32 71 0).

Kods

:

32 71 2

Nosaukums

:

Ienākumi no zemes, ēkām un citiem ieguldījumiem

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. pants – skar dzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā un nedzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata netehniskajā daļā ietvertos citus ieguldījumus.

Šis mainīgais lielums ir ienākumu no zemes un ēkām (32 71 3) un ienākumu no citiem ieguldījumiem summa (32 71 4).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Ienākumus no zemes, ēkām un citiem ieguldījumiem izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu ieņēmumi no ieguldījumiem (32 71 0).

Kods

:

32 71 3

Nosaukums

:

Ienākumi no zemes un ēkām

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. pants – skar dzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā un nedzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata netehniskajā daļā ietvertos ienākumus no zemes un ēkām.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 2. punkta b) apakšpunkta aa) daļā dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem (tehniskais rezultāts) un III daļas 3. punkta b) apakšpunkta aa) daļā (netehniskais rezultāts).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Ienākumus no zemes un ēkām izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu ienākumi no ieguldījumiem (32 71 0) un ienākumi no zemes, ēkām un citiem ieguldījumiem (32 71 2).

Kods

:

32 71 4

Nosaukums

:

Ienākumi no citiem ieguldījumiem

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. pants – skar dzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā un nedzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata netehniskajā daļā ietvertos citus ieguldījumus.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 2. punkta b) apakšpunkta bb) daļā dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem (tehniskais rezultāts) un III daļas 3. punkta b) apakšpunkta bb) daļā (netehniskais rezultāts).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Ienākumus no citiem ieguldījumiem izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu ieņēmumi no ieguldījumiem (32 71 0) un ienākumi no zemes, ēkām un citiem ieguldījumiem (32 71 2).

Kods

:

32 71 5

Nosaukums

:

Ieguldījumu atkārtota pārvērtēšana

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. pants – skar dzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā un nedzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata netehniskajā daļā ietverto ieguldījumu atkārtotu pārvērtēšanu.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 2. punkta c) apakšpunktā dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem (tehniskais rezultāts) un III daļas 3. punkta c) apakšpunktā (netehniskais rezultāts).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Ieguldījumu atkārtotu pārvērtēšanu izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu ieņēmumi no ieguldījumiem (32 71 0).

Kods

:

32 71 6

Nosaukums

:

Peļņa no ieguldījumu veikšanas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. pants – skar dzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā un nedzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata netehniskajā daļā ietverto peļņu no ieguldījumu veikšanas.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 2. punkta d) apakšpunktā dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem (tehniskais rezultāts) un III daļas 3. punkta d) apakšpunktā (netehniskais rezultāts).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Peļņu no ieguldījumu veikšanas izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu ieņēmumi no ieguldījumiem (32 71 0).

Kods

:

32 72 0

Nosaukums

:

Ieguldījumu izmaksas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. pants – skar dzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā un nedzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata netehniskajā daļā ietvertos ieguldījumu izmaksas. Šis mainīgais lielums ir ieguldījumu pārvaldības izmaksu, tai skaitā procentu (32 72 1), ieguldījumu pārvērtēšanas (32 72 2) un zaudējumu no ieguldījumu veikšanas (32 72 3) summa.

Kods

:

32 72 1

Nosaukums

:

Ieguldījumu pārvaldības izmaksas, tai skaitā procenti

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. pants – skar dzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā un nedzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata netehniskajā daļā ietvertās ieguldījumu pārvaldības izmaksas, tai skaitā procentus.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 9. punkta a) apakšpunktā dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem (tehniskais rezultāts) un III daļas 5. punkta a) apakšpunktā (netehniskais rezultāts).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Ieguldījumu pārvaldības izmaksas, tai skaitā procentus izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu ieguldījumu izdevumi (32 72 0).

Kods

:

32 72 2

Nosaukums

:

Ieguldījumu pārvērtēšana

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. pants – skar dzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā un nedzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata netehniskajā daļā ietverto ieguldījumu pārvērtēšanu.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 9. punkta b) apakšpunktā dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem (tehniskais rezultāts) un III daļas 5. punkta b) apakšpunktā (netehniskais rezultāts).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Ieguldījumu pārvērtēšanu izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu ieguldījumu izmaksas (32 72 0).

Kods

:

32 72 3

Nosaukums

:

Zaudējumi no ieguldījumu veikšanas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 42. pants – skar dzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata tehniskajā daļā un nedzīvības apdrošināšanas peļņas un zaudējumu pārskata netehniskajā daļā ietvertos zaudējumus no ieguldījumu veikšanas.

Piezīme:

Peļņas un zaudējumu pārskata (tehniskā rezultāta) shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļas 9. punkta c) apakšpunktā dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem (tehniskais rezultāts) un III daļas 5. punkta c) apakšpunktā (netehniskais rezultāts).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Zaudējumus no ieguldījumu veikšanas izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu ieguldījumu izmaksas (32 72 0).

Kods

:

33 11 1

Nosaukums

:

Tiešās apdrošināšanas bruto prēmijas pēc produkta veida (balstoties uz CPA)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 35. pants un produktu klasifikācija atbilstoši apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas pakalpojumu darbībām.

Piezīme:

Produktu iedalījumu skatīt Direktīvas 91/674/EEK 63. panta I daļā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Tiešās apdrošināšanas bruto prēmijas pēc produkta veida (balstoties uz CPA) ir mainīgā lieluma bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas tālāks iedalījums (12 11 1).

Kods

:

33 12 1

Nosaukums

:

Pārapdrošinātāju daļa tiešās apdrošināšanas parakstītajās bruto prēmijā pēc produktu veida (balstoties uz CPA)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 35. pants un produktu klasifikācija atbilstoši apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas pakalpojumu darbībām.

Piezīme:

Produktu iedalījumu skatīt Direktīvas 91/674/EEK 63. panta I daļā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Pārapdrošinātāju daļa tiešās apdrošināšanas parakstītajās bruto prēmijā pēc produktu veida (balstoties uz CPA) pārapdrošinātāju daļa ir mainīgā lieluma bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju pārapdrošinātāju daļa tālāks iedalījums (32 18 1).

Kods

:

33 13 1

Nosaukums

:

Tiešās apdrošināšanas bruto atlīdzību prasības pēc produktu veida (balstoties uz CPA)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 38. pants un produktu klasifikācija atbilstoši apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas pakalpojumu darbībām.

Piezīme:

Produktu iedalījumu skatīt Direktīvas 91/674/EEK 63. panta I daļā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Tiešās apdrošināšanas bruto atlīdzību prasības pēc produkcijas veida (balstoties uz CPA) ir mainīgā lieluma iegūtie bruto prasījumi tālāks iedalījums (32 13 0).

Kods

:

33 14 1

Nosaukums

:

Bruto darbības izmaksas, tiešā apdrošināšana, pēc produkcijas veida (balstoties uz CPA)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 40. un 41. pants un produktu klasifikācija atbilstoši apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas pakalpojumu darbībām.

Piezīme:

Produktu iedalījumu skatīt Direktīvas 91/674/EEK 63. panta I daļā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto darbības izmaksas, tiešā apdrošināšana, pēc produkcijas veida (balstoties uz CPA) ir mainīgā lieluma bruto darbības izmaksas (32 14 0) tālāks iedalījums.

Kods

:

33 15 1

Nosaukums

:

Pārapdrošināšanas bilance, tiešā apdrošināšana, pēc produkcijas veida (balstoties uz CPA)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Skatīt mainīgo lielumu 32 18 0 un produktu klasifikācija atbilstoši apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas pakalpojumu darbībām.

Piezīme:

Produktu iedalījumu skatīt Direktīvas 91/674/EEK 63. panta I daļā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Pārapdrošināšanas bilance, tiešā apdrošināšana, pēc produkcijas veida (balstoties uz CPA) ir mainīgā lieluma pārapdrošināšanas bilance tālāks iedalījums (32 18 0).

Kods

:

34 11 0

Nosaukums

:

Bruto tiešo parakstīto prēmiju vispārīgs ģeogrāfisks iedalījums

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 35. pants. No izcelsmes dalībvalsts viedokļa bruto parakstītās prēmijas iedala šādi: dalībvalsts, kurā atrodas galvenais birojs, citas dalībvalstis, citas EEZ valstis, Šveice, ASV, Japāna, citas trešās valstis (pārējā pasaule).

Piezīme:

Direktīvas 91/674/EEK 63. panta IV daļā ir atsauce uz ģeogrāfisko iedalījumu.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Vispārīgi bruto parakstīto prēmiju ģeogrāfiskais iedalījums ir tālāks mainīgā lieluma bruto tiešās parakstītās prēmijas iedalījums (12 11 1).

Kods

:

34 12 0

Nosaukums

:

Bruto tiešo akceptēto pārapdrošināšanas prēmiju, parakstīto prēmiju vispārīgs ģeogrāfisks iedalījums

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 35. pants. No izcelsmes dalībvalsts viedokļa bruto akceptētās pārapdrošināšanas prēmijas, parakstītās prēmijas iedala šādi: dalībvalsts, kurā atrodas galvenais birojs, citas dalībvalstis, citas EEZ valstis, Šveice, ASV, Japāna, citas trešās valstis (pārējā pasaule).

Piezīme:

Iedalījumā ņem vērā apdrošinātāja, kas ir cedents ģeogrāfisko attiecināmību.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Vispārīgi bruto akceptēto pārapdrošināšanas prēmiju, parakstīto prēmiju ģeogrāfiskais iedalījums ir tālāks mainīgā lieluma bruto akceptētās pārapdrošināšanas prēmijas, parakstītās prēmijas iedalījums (12 11 2).

Kods

:

34 13 0

Nosaukums

:

Pārapdrošinātāju daļas bruto parakstītajās prēmijās vispārīgs ģeogrāfisks iedalījums

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 36. pants. No izcelsmes dalībvalsts viedokļa pārapdrošinātāju daļas bruto parakstītajās prēmijās iedala šādi: dalībvalsts, kurā atrodas galvenais birojs, citas dalībvalstis, citas EEZ valstis, Šveice, ASV, Japāna, citas trešās valstis (pārējā pasaule).

Piezīme:

Iedalījumā ņem vērā akceptētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma ģeogrāfisko attiecināmību.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Vispārīgi pārapdrošinātāju daļas bruto parakstītajās prēmijās ģeogrāfiskais iedalījums ir tālāks mainīgā lieluma pārapdrošinātāju daļas bruto parakstītajās prēmijās (32 18 1) iedalījums.

Kods

:

34 31 1

Nosaukums

:

Bruto tiešās parakstītās prēmijas pēc produkcijas (balstoties uz CPA) un pēc dalībvalsts, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību, parakstīto darījumu ģeogrāfiskais sadalījums.

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 35. pants. No izcelsmes dalībvalsts (= dalībvalsts, kur atrodas galvenais birojs) citu dalībvalstu filiāļu bruto parakstītās prēmijas iedala pēc katras citas EEZ dalībvalsts un produkcijas klasifikācijas atbilstoši apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas pakalpojumu darbībām.

Piezīme:

Atsauce uz Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 43. pantu un Trešās nedzīvības apdrošināšanas direktīvas 44. pantu. Tabula, kas izveidota ar CPA kategoriju kombināciju un dalībvalstīm, ārvalstīs ļauj pārveidot katru nacionālo tiešās apdrošināšanas tirgu.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto tiešās parakstītās prēmijas pēc produkcijas (balstoties uz CPA) un pēc dalībvalsts, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību, parakstīto darījumu ģeogrāfiskais sadalījums ir mainīgā lieluma bruto tiešās parakstītās prēmijas (12 11 1).

Kods

:

34 32 1

Nosaukums

:

Bruto tiešās parakstītās prēmijas pēc produkcijas (balstoties uz CPA) un pēc dalībvalsts, izmantojot tiesības brīvi sniegt pakalpojumus, parakstīto darījumu ģeogrāfiskais sadalījums.

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 35. pants. No izcelsmes dalībvalsts (= dalībvalsts, kur atrodas galvenais birojs), darījumus, kas parakstīti, izmantojot tiesības brīvi sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs, iedala pēc katras citas EEZ dalībvalsts un produkcijas klasifikācijas atbilstoši apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas pakalpojumu darbībām.

Piezīme:

Atsauce uz Trešās nedzīvības apdrošināšanas direktīvas 44. pantu un Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 43. pantu. Tabula, kas izveidota ar CPA kategoriju kombināciju un dalībvalstīm, ārvalstīs ļauj pārveidot katru nacionālo tiešās apdrošināšanas tirgu.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto tiešās parakstītās prēmijas pēc produkcijas (balstoties uz CPA) un pēc dalībvalsts, izmantojot tiesības brīvi sniegt pakalpojumus, parakstīto darījumu ģeogrāfiskais sadalījums ir mainīgā lieluma bruto tiešās parakstītās prēmijas (12 11 1).

Kods

:

36 10 0

Nosaukums

:

Kopējā ieguldījumu summa

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ir zemes un ēku (36 11 0), ieguldījumu saistītos uzņēmumos un līdzdalības procentu (36 12 0), citi finanšu ieguldījumu (36 13 0) un cedējošo uzņēmumu noguldījumu (36 14 0) summa.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (aktīvi) C.I punktā. Atbilstīgi Direktīvas 91/674/EEK novērtēšanas noteikumiem ieguldījumu novērtēšanu var balstīt uz pirkšanas cenas principu vai pašreizējās vērtības principu. Katrai dalībvalstij jānorāda piemērotie novērtēšanas noteikumi.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Kopējie ieguldījumi (36 10 0) ir

Zeme un ēkas (36 11 0)

+

Ieguldījumi saistītos uzņēmumos un līdzdalības procenti (36 12 0)

+

Citi finanšu ieguldījumi (36 13 0)

+

Cedējošo uzņēmumu noguldījumi 36 14 0)

Kods

:

36 11 0

Nosaukums

:

Zeme un ēkas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Informācija Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīvas 78/660/EEK 8. un turpmākos pantos, pamatojoties uz Līguma par dažu veidu uzņēmumu gada pārskatiem 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Zeme un ēkas tiek izmantotas, lai aprēķinātu mainīgo lielumu kopējie ieguldījumi (36 10 0).

Kods

:

36 11 1

Nosaukums

:

Zeme un ēkas, ko apdrošināšanas uzņēmums izmanto savai darbībai

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ir daļa mainīgā lieluma 36 11 0. Šeit iekļauta tikai tā zeme un ēkas, ko apdrošināšanas uzņēmums izmanto savai darbībai.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (aktīvi) C.I punktā. Atbilstīgi Direktīvas 91/674/EEK novērtēšanas noteikumiem ieguldījumu novērtēšanu var balstīt uz pirkšanas cenas principu vai pašreizējās vērtības principu. Katrai dalībvalstij jānorāda piemērotie novērtēšanas noteikumi.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Zeme un ēkas, ko apdrošināšanas uzņēmums izmanto savai darbība ir daļa mainīgā lieluma zeme un ēkas (36 11 0).

Kods

:

36 11 2

Nosaukums

:

Zeme un ēkas (pašreizējā vērtība)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 45. un turpmākos pantos (atbilstīgi šiem pantiem iepirkšanas cenas principu pašreizējās vērtības principu var izmantot ieguldījumu novērtēšanā).

Piezīme:

Šie dati jānorāda tikai, ja mainīgais lielums 36110 parāda zemi un ēkas atbilstīgi to uzskaites vērtībai.

Kods

:

36 12 0

Nosaukums

:

Ieguldījumi radniecīgos uzņēmumos un līdzdalības procenti

Pielikums

:

V

Definīcija:

Informācija Padomes Direktīvas 78/660/EEK 8. un turpmākos pantos. Šis mainīgais lielums ir mainīgo lielumu 36 12 1 un 36 12 2 summa.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (aktīvi) C.II punktā. Atbilstīgi Direktīvas 91/674/EEK novērtēšanas noteikumiem ieguldījumu novērtēšanu var balstīt uz pirkšanas cenas principu vai pašreizējās vērtības principu. Katrai dalībvalstij jānorāda piemērotie novērtēšanas noteikumi.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Ieguldījumus radniecīgos uzņēmumos un līdzdalības procentus izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu kopējie ieguldījumi (36 10 0).

Kods

:

36 12 1

Nosaukums

:

Akcijas radniecīgos uzņēmumos un līdzdalības procenti

Pielikums

:

V

Definīcija:

Informācija Padomes Direktīvas 78/660/EEK 8. un turpmākos pantos.

Piezīme:

Atsauce uz Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (aktīvi) C.II. 1. un 3. punktā. Atbilstīgi Direktīvas 91/674/EEK novērtēšanas noteikumiem ieguldījumu novērtēšanu var balstīt uz pirkšanas cenas principu vai pašreizējās vērtības principu. Katrai dalībvalstij jānorāda piemērotie novērtēšanas noteikumi.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Akcijas radniecīgos uzņēmumos un līdzdalības procentus izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu ieguldījumi radniecīgos uzņēmumos un līdzdalības procenti (36 12 0).

Kods

:

36 12 2

Nosaukums

:

Parāda vērtspapīri, ko emitējuši radniecīgie uzņēmumi, un aizdevumi radniecīgiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, ar kuriem apdrošināšanas uzņēmums ir saistīts līdzdalībā

Pielikums

:

V

Definīcija:

Informācija Padomes Direktīvas 78/660/EEK 8. un turpmākos pantos.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (aktīvi) C.II 2. un 4. punktā. Atbilstīgi Direktīvas 91/674/EEK novērtēšanas noteikumiem ieguldījumu novērtēšanu var balstīt uz pirkšanas cenas principu vai pašreizējās vērtības principu. Katrai dalībvalstij jānorāda piemērotie novērtēšanas noteikumi.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Parāda vērtspapīri, ko emitējuši radniecīgie uzņēmumi, un aizdevumi radniecīgiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, ar kuriem apdrošināšanas uzņēmums ir saistīts līdzdalībā izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu ieguldījumi radniecīgos uzņēmumos un līdzdalības procenti (36 12 0).

Kods

:

36 12 3

Nosaukums

:

ieguldījumi saistītos uzņēmumos un līdzdalības procenti (pašreizējā vērtība)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 45. un turpmākos pantos (atbilstīgi šiem pantiem iepirkšanas cenas principu pašreizējās vērtības principu var izmantot ieguldījumu novērtēšanā).

Piezīme:

Šie dati jānorāda tikai, ja mainīgais lielums 36 12 0 parāda ieguldījumus saistītos uzņēmumos un līdzdalības procentus atbilstīgi to uzskaites vērtībai.

Kods

:

36 13 0

Nosaukums

:

Citi finanšu ieguldījumi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ir mainīgo lielumu 36 13 1, 36 13 2, 36 13 3, 36 13 4, 36 13 5, 36 13 6 summa. Atbilstīgi Direktīvas 91/674/EEK novērtēšanas noteikumiem ieguldījumu novērtēšanu var balstīt uz pirkšanas cenas principu vai pašreizējās vērtības principu. Katrai dalībvalstij jānorāda piemērotie novērtēšanas noteikumi.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (aktīvi) C.III punktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Citus finanšu ieguldījumus izmantoto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu kopējie ieguldījumi (36 10 0).

Kods

:

36 13 1

Nosaukums

:

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu un vienības kopīgos ieguldījumu fondos

Pielikums

:

V

Definīcija:

Informācija Padomes Direktīvas 78/660/EEK 8. un turpmākos pantos.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (aktīvi) C.III 1. punktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu un vienības kopīgos ieguldījumu fondos ir daļa mainīgā lieluma citi finanšu ieguldījumi (36 13 0).

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu un vienības kopīgos ieguldījumu fondos izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu kopējie ieguldījumi (36 10 0).

Kods

:

36 13 2

Nosaukums

:

Parāda vērtspapīri un citi fiksētā procenta vērtspapīri

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 9. pants.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (aktīvi) C.III 2. punktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Parāda vērtspapīri un citi fiksētā procenta vērtspapīri ir daļa mainīgā lieluma citi finanšu ieguldījumi (36 13 0).

Parāda vērtspapīrus un citus fiksētā procenta vērtspapīrus izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu kopējie ieguldījumi (36 10 0).

Kods

:

36 13 3

Nosaukums

:

Līdzdalība ieguldījumu kopfondos

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 10. pants.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (aktīvi) C.III 3. punktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Līdzdalība ieguldījumu kopfondos ir daļa mainīgā lieluma citi finanšu ieguldījumi (36 13 0).

Līdzdalība ieguldījumu kopfondos izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu kopējie ieguldījumi (36 10 0).

Kods

:

36 13 4

Nosaukums

:

Ar hipotēkām nodrošināti aizdevumi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 11. pants.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (aktīvi) C.III 4. punktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Ar hipotēkām nodrošināti aizdevumi ir daļa mainīgā lieluma citi finanšu ieguldījumi (36 13 0).

Ar hipotēkām nodrošinātos aizdevumus izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu kopējie ieguldījumi (36 10 0).

Kods

:

36 13 5

Nosaukums

:

Citi aizdevumi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 11. pants un Padomes Direktīvas 78/660/EEK 8. un turpmākie panti.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (aktīvi) C.III 5. punktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Citi aizdevumi ir daļa mainīgā lieluma citi finanšu ieguldījumi (36 13 0).

Citus aizdevumus izmantoto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu kopējie ieguldījumi (36 10 0).

Kods

:

36 13 6

Nosaukums

:

Citi (to skaitā noguldījumi kredītiestādēs)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 12. un 13. pants.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (aktīvi) C.III 6. un 7. punktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Citi (tai skaitā noguldījumi kredītiestādēs) ir daļa mainīgā lieluma citi finanšu ieguldījumi (36 13 0).

Citus (tai skaitā noguldījumus kredītiestādēs) izmantoto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu kopējie ieguldījumi (36 10 0).

Kods

:

36 13 8

Nosaukums

:

Citi finanšu ieguldījumi (pašreizējā vērtība)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 45. un turpmākos pantos (atbilstīgi šiem pantiem iepirkšanas cenas principu pašreizējās vērtības principu var izmantot ieguldījumu novērtēšanā).

Piezīme:

Šie dati jānorāda tikai, ja mainīgais lielums 36 13 0 parāda citus finanšu ieguldījumus atbilstīgi to uzskaites vērtībai.

Kods

:

36 14 0

Nosaukums

:

Noguldījumi uzņēmumos, kas ir cedenti pārapdrošināšanā

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 14. pants.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (aktīvi) C.IV punktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Noguldījumus uzņēmumos, kas ir cedenti pārapdrošināšanā, izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu kopējie ieguldījumi (36 10 0).

Kods

:

36 20 0

Nosaukums

:

Ieguldījumi par labu dzīvības apdrošināšanas ņēmējiem, kuri nes ieguldījumu risku

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 15. pants.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (aktīvi) D punktā.

Kods

:

36 21 0

Nosaukums

:

Ieguldījumi par labu dzīvības apdrošināšanas ņēmējiem, kuri nes ieguldījumu risku – zeme un ēkas

Pielikums

:

V

Definīcija:

Informācija Padomes Direktīvas 78/660/EEK 8. un turpmākos pantos. Šis mainīgais lielums ir daļa no mainīgā lieluma 36 20 0.

Piezīme:

Mainīgajam lielumam 36 11 0 atbilstošais apjoms jāparāda šeit.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Ieguldījumi par labu dzīvības apdrošināšanas ņēmējiem, kuri nes ieguldījumu risku, zeme un ēkas ir daļa mainīgā lieluma ieguldījumi par labu dzīvības apdrošināšanas ņēmējiem, kuri nes ieguldījumu risku (36 20 0).

Kods

:

36 22 0

Nosaukums

:

Ieguldījumi par labu dzīvības apdrošināšanas ņēmējiem, kuri nes ieguldījumu risku – citi finanšu ieguldījumi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ir daļa no mainīgā lieluma 36 20 0.

Piezīme:

Mainīgajam lielumam 36 13 0 atbilstošais apjoms jāparāda šeit.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Ieguldījumi par labu dzīvības apdrošināšanas ņēmējiem, kuri nes ieguldījumu risku, citi finanšu ieguldījumi ir daļa mainīgā lieluma ieguldījumi par labu dzīvības apdrošināšanas ņēmējiem, kuri nes ieguldījumu risku (36 20 0).

Kods

:

36 30 0

Nosaukums

:

Kopsavilkuma bilance

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šis mainīgais lielums sastāv no posteņu A, B, C, D, E, F, G un H summas bilances aktīvu daļā vai no posteņu A, B, C, D, E, F, G, H un I summas bilances pasīvu daļā Padomes Direktīvas 91/674/EEK 6. pantā. Vienmēr jānorāda, vai finanšu gada zaudējumi parādīti bilances aktīvu daļā vai pasīvu daļā.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. pantā.

Kods

:

37 10 0

Nosaukums

:

Kapitāls un rezerves

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šeit reģistrē visu daļu kapitāla un rezervju kopsummu (= Padomes Direktīvas 91/674/EEK 6. panta bilances pasīvu daļas A postenis). Šeit jāiekļauj finanšu gada zaudējumi (ja zaudējumu nav, tas jānorāda).

Kods

:

37 10 1

Nosaukums

:

Kapitāls un rezerves, iedalītas pēc juridiskā statusa

Pielikums

:

V

Definīcija:

Kapitāls un rezerves (sk. mainīgo 37 10 0) pēc juridiskā statusa iedala šādi: akciju sabiedrības, savstarpēji apdrošināšanas uzņēmumi, tādu apdrošināšanas uzņēmumu filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus EEZ dalībvalstīm, pārējie.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Kapitāls un rezerves, iedalītas pēc juridiskā statusa, ir kapitāla un rezervju (37 10 0) sīkāks iedalījums.

Kods

:

37 11 0

Nosaukums

:

Parakstītais kapitāls vai līdzvērtīgi līdzekļi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Direktīvas 91/674/EEK 19. pantā.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (pasīvi) A.I punktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Parakstītais kapitāls vai līdzvērtīgi līdzekļi ir daļa mainīgā lieluma kapitāls un rezerves (37 10 0).

Kods

:

37 12 0

Nosaukums

:

Akciju emisijas uzcenojums, pārvērtēšanas rezerve, rezerve

Pielikums

:

V

Definīcija:

Informācija Padomes Direktīvas 78/660/EEK 8. un turpmākos pantos.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (pasīvi) A.II, A.III, A.IV punktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Akciju emisijas uzcenojums, pārvērtēšanas rezerve, rezerve ir daļa mainīgā lieluma kapitāls un rezerves (37 10 0).

Kods

:

37 20 0

Nosaukums

:

Subordinētie pasīvi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 21. pants.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (pasīvi) B punktā.

Kods

:

37 30 0

Nosaukums

:

Kopējās bruto tehniskās rezerves

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ir mainīgo lielumu nenopelnīto prēmiju bruto rezerve (37 31 0), bruto dzīvības apdrošināšanas rezerve (37 32 0), bruto rezerve nenokārtotiem prasījumiem (37 33 0), bruto rezerve gratifikācijām un atlaidēm (37 34 0), izlīdzināšanas rezerve (37 35 0), bruto citas tehniskās rezerves (37 36 0) un bruto tehniskās rezerves dzīvības apdrošināšanai, ja ieguldījumu risku nes apdrošināšanas ņēmējs (37 37 0) summa.

Kods

:

37 30 1

Nosaukums

:

Kopējās neto tehniskās rezerves

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ir mainīgo lielumu 37 31 0, 37 32 0, 37 33 0, 37 34 0, 37 35 0, 37 36 0 un 37 37 0 neto summa (= pēc pārapdrošinātāju daļas atskaitīšanas).

Piezīme:

Šis mainīgais lielums nepieciešams, lai veiktu precīzus makroekonomikas mainīgo lielumu aprēķinus ražošanas kontā.

Kods

:

37 31 0

Nosaukums

:

Nenopelnīto prēmiju bruto rezerve

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 25. pants.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (pasīvi) C.1 punkta a) apakšpunktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Nenopelnīto prēmiju bruto rezervi izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu kopējās bruto tehniskās rezerves (37 30 0 = 37 31 0 + 37 32 0 + 37 33 0 + 37 34 0 + 37 35 0 + 37 36 0 + 37 37 0).

Kods

:

37 32 0

Nosaukums

:

Bruto dzīvības apdrošināšanas rezerve

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 27. pants.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (pasīvi) C.2. punkta a) apakšpunktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto dzīvības apdrošināšanas rezervi izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu kopējās bruto tehniskās rezerves (37 30 0 = 37 31 0 + 37 32 0 + 37 33 0 + 37 34 0 + 37 35 0 + 37 36 0 + 37 37 0).

Kods

:

37 33 0

Nosaukums

:

Bruto rezerve nenokārtotiem prasījumiem

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 28. pants.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (pasīvi) C.3 punkta a) apakšpunktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto rezerve nenokārtotiem prasījumiem izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu kopējās bruto tehniskās rezerves (37 30 0 = 37 31 0 + 37 32 0 + 37 33 0 + 37 34 0 + 37 35 0 + 37 36 0 + 37 37 0).

Kods

:

37 33 1

Nosaukums

:

Bruto rezerve nenokārtotiem prasījumiem tiešajā apdrošināšanā

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ir daļa mainīgā lieluma 37 33 0 (sk. arī Padomes Direktīvas 91/674/EEK 28. pantu).

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (pasīvi) C sadaļas 3. punkta a) apakšpunktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto rezerve nenokārtotiem prasījumiem tiešajā apdrošināšanā ir daļa mainīgā lieluma bruto rezerve nenokārtotiem prasījumiem (37 33 0).

Kods

:

37 33 2

Nosaukums

:

Bruto rezerve nenokārtotiem prasījumiem akceptētajā apdrošināšanā

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ir daļa bruto rezerves nenokārtotiem prasījumiem (37 33 0) (sk. arī Padomes Direktīvas 91/674/EEK 28. pantu).

Kods

:

37 33 3

Nosaukums

:

Bruto rezerve nenokārtotiem prasījumiem tiešajā apdrošināšanā pēc produkcijas veida (balstoties uz CPA)

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šis ir mainīgā lieluma 37 33 1 papildu iedalījums (sk. arī Padomes Direktīvas 91/674/EEK 28. pantu). Bruto rezerve nenokārtotiem prasījumiem tiešajā apdrošināšanā iedala pēc produkcijas veida (balstoties uz CPA)

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (pasīvi) C.3 punkta a) apakšpunktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto rezerve nenokārtotiem prasījumiem tiešajā apdrošināšanā pēc produkcijas veida (balstoties uz CPA) ir sīkāks mainīgā lieluma – bruto rezerve nenokārtotiem prasījumiem tiešajā apdrošināšanā (37 33 1).

Kods

:

37 34 0

Nosaukums

:

Bruto rezerve gratifikācijām un atlaidēm

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 29. pants.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (pasīvi) C.4 punkta a) apakšpunktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto rezervi gratifikācijām un atlaidēm izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu kopējās bruto tehniskās rezerves (37 30 0 = 37 31 0 + 37 32 0 + 37 33 0 + 37 34 0 + 37 35 0 + 37 36 0 + 37 37 0).

Kods

:

37 35 0

Nosaukums

:

Izlīdzināšanas rezerve

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 30. pants.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (pasīvi) C.5 punktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Izlīdzināšanas rezervi izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu kopējās bruto tehniskās rezerves (37 30 0 = 37 31 0 + 37 32 0 + 37 33 0 + 37 34 0 + 37 35 0 + 37 36 0 + 37 37 0).

Kods

:

37 36 0

Nosaukums

:

Bruto citi tehniskie rezerves

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 26. pants.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (pasīvi) C.6 punkta a) apakšpunktā. Jānorāda šī mainīgā lieluma detalizēts iedalījums.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto citi tehniskie rezerves izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu kopējās bruto tehniskās rezerves (37 30 0 = 37 31 0 + 37 32 0 + 37 33 0 + 37 34 0 + 37 35 0 + 37 36 0 + 37 37 0).

Kods

:

37 37 0

Nosaukums

:

Bruto tehniskās rezerves dzīvības apdrošināšanai, ja ieguldījumu risku nes apdrošināšanas ņēmējs

Pielikums

:

V

Definīcija:

Padomes Direktīvas 91/674/EEK 31. pants.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (pasīvi) D punkta a) apakšpunktā.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Bruto tehniskās rezerves dzīvības apdrošināšanai, ja ieguldījumu risku nes apdrošināšanas ņēmējs, izmanto, lai aprēķinātu mainīgo lielumu kopējās bruto tehniskās rezerves (37 30 0 = 37 31 0 + 37 32 0 + 37 33 0 + 37 34 0 + 37 35 0 + 37 36 0 + 37 37 0).

Kods

:

37 41 0

Nosaukums

:

Obligāciju aizdevumi

Pielikums

:

V

Definīcija:

Informācija Padomes Direktīvas 78/660/EEK 8. un turpmākos pantos.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (pasīvi) G.III punktā. Šis mainīgais lielums ietver konvertējamus aizdevumus.

Kods

:

37 42 0

Nosaukums

:

Parādi pret kredītiestādēm

Pielikums

:

V

Definīcija:

Informācija Padomes Direktīvas 78/660/EEK 8. un turpmākos pantos.

Piezīme:

Bilances shēmu skatīt: Direktīvas 91/674/EEK 6. panta (pasīvi) G.IV punktā.

Kods

:

39 10 0

Nosaukums

:

To līgumu skaits, kas atskaites gada beigās nav nokārtoti un kas saistīti ar visiem individuālās tiešās dzīvības apdrošināšanas līgumiem, šādos produktu veidos: Nesaistīti dzīvības apdrošināšanas pakalpojumi un CPA 65.12.1, 65.12; 4 un 65.12.5.

Pielikums

:

V

Definīcija:

To līgumu skaits, kas atskaites gada beigās nav nokārtoti un kas saistīti ar visiem individuālās tiešās dzīvības apdrošināšanas līgumiem, šādos produktu veidos: Nesaistīti dzīvības apdrošināšanas pakalpojumi un CPA 65.12.1, 65.12; 4 un 65.12.5.

Piezīme:

Tiek ņemti vērā tikai atskaites gada beigās joprojām aktīvie līgumi. Attiecībā uz individuālās dzīvības apdrošināšanas līgumiem šeit norādītie dati atbilst mainīgā lieluma 12 11 3 saturam.

Kods

:

39 20 0

Nosaukums

:

Atskaites gada beigās tieši apdrošināto personu skaits visos kolektīvos dzīvības apdrošināšanas līgumos un šādos produktu veidos: CPA 65.12.1.

Pielikums

:

V

Definīcija:

Atskaites gada beigās tieši apdrošināto personu skaits ir iekļauts šeit visiem kolektīviem dzīvības apdrošināšanas līgumiem un kolektīviem apdrošināšanas līgumiem šādās apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas pakalpojumu produktu klasifikācijas pēc darbībām apakškategorijās: 65.12.1.

Piezīme:

Tiek ņemti vērā tikai personas, kuru līgumi atskaites gada beigās joprojām ir aktīvi. Attiecībā uz kolektīviem dzīvības apdrošināšanas līgumiem šeit norādītie dati atbilst mainīgā lieluma 12 11 4 saturam.

Kods

:

39 30 0

Nosaukums

:

Atskaites gada beigās tieši apdrošināto transportlīdzekļu skaits šādos CPA produktu veidos: 65.12.2.

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šeit iekļauts atskaites gada beigās tieši apdrošināto transportlīdzekļu skaits šādās apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas pakalpojumu produktu klasifikācijas pēc darbībām apakškategorijās: 65.12.2.

Piezīme:

Tiek ņemti vērā tikai transportlīdzekļi, uz kuriem atskaites gada beigās joprojām attiecas aktīvi līgumi. Ņem vērā jebkuru atsevišķu transportlīdzekli arī, ja uz to attiecas kolektīvs līgums.

Kods

:

39 40 0

Nosaukums

:

Bruto tiešā apdrošinājuma summa atskaites gada beigās šādos produktu veidos: Nesaistītas dzīvības apdrošināšanas un kapitāla izpirkšanas apdrošināšanas pakalpojumi.

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šeit iekļauta bruto tiešā apdrošinājuma kopsumma atskaites gada beigās šādos produktu veidos: Nesaistītas dzīvības apdrošināšanas un kapitāla izpirkšanas apdrošināšanas pakalpojumi.

Piezīme:

Tiek ņemtas vērā tikai summas, kuras atskaites gada beigās attiecas uz joprojām aktīviem līgumiem. Pensiju līgumiem piemēro pēc valsts standarta līdzvērtīgu apdrošinājuma summu.

Kods

:

39 50 0

Nosaukums

:

Atskaites gada laikā iestājušies tiešās apdrošināšanas gadījumi šādos produktu veidos: CPA 65.12.2.

Pielikums

:

V

Definīcija:

Šeit parādīts atskaites gada laikā iestājušies tiešās apdrošināšanas gadījumu skaits šādās apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas pakalpojumu produktu klasifikācijas pēc darbībām apakškategorijās: 65.12.2.

Piezīme:

Atsauce uz Padomes Direktīvas 92/49/EEK 44. pantu. Ņem vērā visus tos gadījumus, kas iestājušies un par kuriem ziņots atskaites gada laikā, un kas piešķir prasījumu tiesības, (netiek iekļauti novērtētie prasījumi, kas iestājušies, bet par kuriem nav ziņots).

Kods

:

42 11 0

Nosaukums

:

Procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šis mainīgais lielums iekļauj:

1)

visus ienākumus no kases, prasījumiem pret centrālajām bankām, valsts parādzīmēm un citiem centrālajās bankās refinansējamiem vērtspapīriem, aizdevumiem un avansa maksājumiem kredītiestādēm, aizdevumiem un avansa maksājumiem klientiem, parāda vērtspapīrus, tai skaitā fiksētā procenta vērtspapīrus, neatkarīgi no to aprēķināšanas metodes. Šajos ieņēmumos tiek iekļauti arī laikā sadalīti ieņēmumi sakarā ar uzcenojumu, kas noteikts attiecībā uz aktīviem, kas iegādāti par summu, kura ir mazāka par termiņa beigās maksājamo summu, un saistībām, kuru summa pārsniedz termiņa beigās maksājamo summu;

2)

darījuma faktiskajā laikā sadalīti ieņēmumi un izdevumi, kas rodas no atvasinājumiem un pēc savām iezīmēm ir līdzīgi procentiem.

Piezīme

:

Atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 1. punktu un 28. panta B daļas 1. punktu (9). Atsauce uz 18. SGS 35. punktu, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1725/2003 (procenti un līdzīgi ienākumi) un 7. SFPS 20. punktu, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 108/2006 (10).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Šo mainīgo lielumu izmanto, aprēķinot produkcijas vērtību (mainīgais lielums 12 12 0).

Kods

:

42 11 1

Nosaukums

:

Procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ienākumi no fiksētā procenta vērtspapīriem

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šis mainīgais lielums iekļauj:

1)

visus ienākumus no fiksētā procenta vērtspapīriem. Šajos ieņēmumos tiek iekļauti arī laikā sadalīti ieņēmumi sakarā ar uzcenojumu, kas noteikts attiecībā uz aktīviem, kas iegādāti par summu, kura ir mazāka par termiņa beigās maksājamo summu, un saistībām, kuru summa pārsniedz termiņa beigās maksājamo summu;

2)

darījuma faktiskajā laikā sadalīti ieņēmumi un izdevumi, kas rodas no atvasinājumiem un pēc savām iezīmēm ir līdzīgi procentiem

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 1. punktu un 28. panta B daļas 1. punktu. Šis postenis nav atsevišķi minēts 18. SGS informācijas sniegšanas prasībās, kas iekļautas Komisijas Regulā (EK) Nr. 1725/2003, un 7. SFPS 20. punktā, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 108/2006.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Šis mainīgais lielums ir daļa no mainīgā lieluma 42 11 0.

Kods

:

42 12 0

Nosaukums

:

Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šis mainīgais lielums iekļauj:

(1)

visus izdevumus, kas rodas no parādiem pret kredītiestādēm, saistībām pret klientiem, ar vērtspapīriem apliecinātām saistībām un subordinētiem pasīviem, neatkarīgi no to aprēķināšanas metodes. Šajos izdevumos tiek iekļauti arī izdevumi, kas atbilst tā uzcenojuma amortizācijai attiecīgā laikposmā, kas noteikts attiecībā uz aktīviem, kas iegādāti par summu, kura pārsniedz termiņa beigās maksājamo summu, un saistībām, kuru summa ir mazāka par termiņa beigās maksājamo summu;

(2)

darījuma faktiskajā laikā sadalīti ieņēmumi un izdevumi, kas rodas no atvasinājumiem un pēc savām iezīmēm ir līdzīgi procentiem;

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 2. punktu un 28. panta A daļas 1. punktu. Atsauce uz 18. SGS 35. punktu, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1725/2003 un 7. SFPS 20. punktā, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 108/2006.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Šo mainīgo lielumu izmanto, aprēķinot produkcijas vērtību (mainīgais lielums 12 12 0).

Kods

:

42 12 1

Nosaukums

:

Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas par emitētajiem parāda vērtspapīriem

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šis mainīgais lielums iekļauj

1)

visus izdevumus, kas rodas no apgrozībā esošiem parāda vērtspapīriem, neatkarīgi no to aprēķināšanas metodes. Šajos izdevumos tiek iekļauti arī izdevumi, kas atbilst tā uzcenojuma amortizācijai attiecīgā laikposmā, kas noteikts attiecībā uz aktīviem, kas iegādāti par summu, kura pārsniedz termiņa beigās maksājamo summu, un saistībām, kuru summa ir mazāka par termiņa beigās maksājamo summu. Parāda vērtspapīri ietver apgrozāmus parāda vērtspapīrus un cita veida fiksēta ienākuma vērtspapīrus, ko emitējušas kredītiestādes, vērtspapīrus, kuru procentu likme mainās atkarībā no īpašiem faktoriem, piemēram, no procentu likmes starpbanku tirgū vai Eiropas monetārajā tirgū, arī uzskata par parāda vērtspapīriem;

2)

darījuma faktiskajā laikā sadalīti ieņēmumi un izdevumi, kas rodas no atvasinājumiem un pēc savām iezīmēm ir līdzīgi procentiem;

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 4. panta 3. punkta a) apakšpunktu (pasīvi). Šis postenis nav atsevišķi minēts 18. SGS informācijas sniegšanas prasībās, kas iekļautas Komisijas Regulā (EK) Nr. 1725/2003, un 7. SFPS 20. punktā, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 108/2006.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Šis mainīgais lielums ir daļa no mainīgā lieluma 42 12 0.

Kods

:

42 13 0

Nosaukums

:

Ienākumi no vērtspapīriem

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šis mainīgais ietver visas dividendes un citus ienākumus no mainīgā procenta vērtspapīrus, līdzdalības procentiem un akcijām saistītos uzņēmumos. Šajā postenī iekļauj arī ienākumus no akcijām investīciju sabiedrībās. Kredītiestādes, kas izmanto 7. SFPS ienākumu deklarāciju, mainīgajā drīkst iekļaut tikai ienākumus no dividendēm. Par šādu rīcību jāinformē Eurostat.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 3. punkta, b) un c) apakšpunktu kopā un uz 28. panta B daļas 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu kopā. Atsauce uz 18. SGS 35. punktu, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1725/2003, un 7. SFPS 20. punkta a) apakšpunktu, kas iekļauts Komisijas Regulā Nr. 108/2006.

Kods

:

42 13 1

Nosaukums

:

Ienākumi no akcijām un citiem mainīgā procenta vērtspapīriem

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šis mainīgais ietver visas dividendes un citus ienākumus no akcijām un mainīgā procenta vērtspapīriem, izņemot ienākumus no līdzdalības procentiem un akcijām saistītos uzņēmumos. Kredītiestādes, kas izmanto 30. SGS ienākumu deklarāciju, mainīgajā drīkst iekļaut tikai ienākumus no dividendēm. Par šādu rīcību jāinformē Eurostat.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 28. panta B daļas 2. punkta a) apakšpunktu. Šis postenis nav atsevišķi minēts 7. SFPS informācijas sniegšanas prasībās, kas iekļautas Komisijas Regulā (EK) Nr. 108/2006.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Šis mainīgais lielums ir mainīgā lieluma 42 13 0 daļa un to izmanto, aprēķinot produkcijas vērtību (mainīgais lielums 12 12 0).

Kods

:

42 14 0

Nosaukums

:

Iekasētā komisijas nauda

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Iekasētā komisijas nauda iekļauj ienākumus attiecībā uz visiem trešām pusēm sniegtiem pakalpojumiem, it īpaši:

komisijas nauda par garantijām, aizdevumu pārvaldīšanu par labu citiem aizdevējiem un vērtspapīru darījumiem par labu trešām personām,

komisijas nauda, kā arī citi izdevumi un ieņēmumi no maksājumu operācijām, kontu pārvaldīšanas izdevumi un komisijas nauda par vērtspapīru glabāšanu un pārvaldīšanu,

komisijas nauda par ārvalstu valūtas darījumiem, kā arī monētu un dārgmetālu pārdošanas un pirkšanas darījumiem par labu trešām personām,

komisijas maksājumi par starpniecības pakalpojumiem saistībā ar krājnoguldījumu un apdrošināšanas līgumiem un aizdevumiem.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 4. punktu un 28. panta B daļas 3. punktu. Atsauce uz 7. SFPS 20. punktu, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 108/2006.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Šo mainīgo lielumu izmanto, aprēķinot produkcijas vērtību (mainīgais lielums 12 12 0).

Kods

:

42 15 0

Nosaukums

:

Komisijas naudas izdevumi

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Komisijas naudas izdevumi iekļauj maksājumus par pakalpojumiem, ko sniegušas trešās personas, it īpaši:

komisijas nauda par garantijām, aizdevumu pārvaldīšanu par labu citiem aizdevējiem un vērtspapīru darījumiem par labu trešām personām,

komisijas nauda, kā arī citi izdevumi un ieņēmumi no maksājumu operācijām, kontu pārvaldīšanas izdevumi un komisijas nauda par vērtspapīru glabāšanu un pārvaldīšanu,

komisijas nauda par ārvalstu valūtas darījumiem, kā arī monētu un dārgmetālu pārdošanas un pirkšanas darījumiem par labu trešām personām,

komisijas maksājumi par starpniecības pakalpojumiem saistībā ar krājnoguldījumu un apdrošināšanas līgumiem un aizdevumiem.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 5. punktu un 28. panta A daļas 2. punktu. Atsauce uz 7. SFPS 20. punktu, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 108/2006.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Šo mainīgo lielumu izmanto, aprēķinot kopējo preču un pakalpojumu iepirkumu summu (mainīgais lielums 13 11 0).

Kods

:

42 20 0

Nosaukums

:

Tīrā peļņa vai tīrie zaudējumi no finanšu operācijām

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šis mainīgais aptver:

1.

neto peļņa vai zaudējumi darījumos ar vērtspapīriem, ko neuzskaita kā finanšu pamatlīdzekļus, kopā ar šo vērtspapīru vērtības korekcijām un atkārtotām korekcijām, ņemot vērā starpību, kas izriet no Direktīvas 86/635 36. panta 2. punkta piemērošanas, ja tas ir ticis piemērots; tomēr tajās dalībvalstīs, kuras izmanto Direktīvas 86/635 37. pantā paredzēto iespēju, šo neto peļņu vai zaudējumus un vērtības korekcijas un atkārtotas korekcijas norāda tikai tiktāl, ciktāl tās attiecas uz tirdzniecības darījumu portfeļa vērtspapīriem. Jāiekļauj arī vērtības korekcijas un atkārtotas korekcijas, kas rodas, piemērojot 32. un 39. SGS kā iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1725/2003,

2.

neto peļņa un zaudējumi no valūtas maiņas darījumiem, izņemot darījuma faktiskajā laikā sadalīti ieņēmumus un izdevumus, kas rodas no nodrošinātiem nestandartizētiem nākotnes darījumiem un pēc savām iezīmēm ir līdzīgi procentiem;

3.

neto peļņa vai zaudējumi no citām pirkšanas un pārdošanas darbības, kas saistītas ar finanšu instrumentiem, tostarp dārgmetāliem.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 6. punktu un 28. panta A daļas 3. punktu vai B daļas 4. punktu. Atsauce uz 7. SFPS 20. punkta a) apakšpunktu, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 108/2006.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Šo mainīgo lielumu izmanto, aprēķinot produkcijas vērtību (mainīgais lielums 12 12 0).

Kods

:

42 31 0

Nosaukums

:

Citi saimnieciskās darbības ienākumi

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Saimnieciskās darbības ienākumi, kas nav iekļauti citos posteņos. Šajā postenī neiekļauj ārkārtas ieņēmumus.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 7. punktu un 28. panta B daļas 7. punktu. Atsauce uz 1. SGS 86. punktu, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1725/2003 (citi ieņēmumi).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Šo mainīgo lielumu izmanto, aprēķinot produkcijas vērtību (mainīgais lielums 12 12 0).

Kods

:

42 32 0

Nosaukums

:

Vispārējie administratīvie izdevumi

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ir “Personāla izdevumu” (mainīgais lielums 13 31 0) un “Citu administratīvo izdevumu”(mainīgais lielums 42 32 2) summa.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 8. punkta a) un b) apakšpunktu kopā un uz 28. panta A daļas 4. punkta a) un b) apakšpunktu kopā. Nav atsauces 7. SFPS 20. punktā, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 108/2006.

Kods

:

42 32 2

Nosaukums

:

Citi administratīvie izdevumi

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Citi administratīvie izdevumi, kas nav iekļauti mainīgajā lielumā 13 31 0.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 8. punkta b) apakšpunktu un 28. panta A daļas 4. punkta b) apakšpunktu. Nav atsauces 7. SFPS 20. punktā, kas iekļauts Komisijas Regulā Nr. 108/2006.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Šo mainīgo lielumu izmanto, aprēķinot kopējo preču un pakalpojumu iepirkumu summu (mainīgais lielums 13 11 0) un vispārējos administratīvos izdevumus (mainīgais lielums 42 32 0).

Kods

:

42 33 0

Nosaukums

:

Citi saimnieciskās darbības izdevumi

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Saimnieciskās darbības izdevumi, kas nav iekļautas citās pozīcijās. Šajā postenī neiekļauj nodokļus un ārkārtas izmaksas.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 10. punktu un 28. panta A daļas 6. punktu. Atsauce uz 1. SGS 91. punktu, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1725/2003.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Šo mainīgo lielumu izmanto, aprēķinot kopējo preču un pakalpojumu iepirkumu summu (mainīgais lielums 13 11 0).

Kods

:

42 35 0

Nosaukums

:

Aizdevumu, avansa maksājumu un neparedzēto izdevumu saistību un saistību rezervju vērtības korekcijas un atkārtotas korekcijas

Pielikums

:

VI

Definīcija:

1.

Šis mainīgais lielums no vienas puses iekļauj vērtību korekcijas izdevumus attiecībā uz aizdevumiem, avansa maksājumiem un neparedzētu izdevumu saistībām un saistību rezervēm, kas jānorāda ārpusbilances posteņos, no otras puses – kredītus no norakstītu aizdevumu un avansa maksājumu atgūšanas un atkal iegrāmatotas summas no iepriekš veiktām vērtības korekcijām un iepriekš izveidotām rezervēm.

2.

Dalībvalstīm, kuras izmanto Direktīvas 86/635 37. pantā paredzēto iespēju, šajā postenī jāietver neto peļņa un zaudējumi no darījumiem ar vērtspapīriem, kas iekļauti parāda vērtspapīros, un akcijām, ko neuzskata par finanšu pamatlīdzekļiem un kas nav iekļautas darījumu portfelī, kā arī šo vērtspapīru vērtības korekcijas un atkārtotas korekcijas, ņemot vērā starpību, kas izriet no Direktīvas 86/635 36. panta 2. punkta piemērošanas, ja tas ir ticis piemērots.

3.

Šajos posteņos norādāmos izdevumus un ieņēmumus drīkst savstarpēji kompensēt, norādot tikai neto starpību (ieņēmumus vai izdevumus).

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 11. un 12. punktu un 28. panta A daļas 7. punktu un B daļas 5. punktu. atsauce uz 37. SGS 84. punktu, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1725/2003 (neparedzēto izdevumu saistību un saistību rezerves).

Kods

:

42 36 0

Nosaukums

:

Citas vērtības korekcijas un atkārtotas vērtības korekcijas

Pielikums

:

VI

Definīcija:

1.

No vienas puses, šie mainīgie lielumi iekļauj vērtības korekcijas izdevumus attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, tai skaitā fiksētā procenta vērtspapīriem un akcijām, un, no otras puses, visas summas, kas atkal iegrāmatotas pēc iepriekš izdarītām vērtības korekcijām, ciktāl šie izdevumi un ieņēmumi attiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem, ko uzskaita kā finanšu pamatlīdzekļus, līdzdalību, kā arī kapitāla daļas saistītos uzņēmumos.

2.

Šajos posteņos norādāmos izdevumus un ieņēmumus drīkst savstarpēji kompensēt, norādot tikai neto starpību (ieņēmumus vai izdevumus).

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 9., 13. un 14. punktu un 28. panta A daļas 5. un 8. punktu un B daļas 6. punktu. Šis postenis nav atsevišķi minēts 30. SGS informācijas sniegšanas prasībās, kas iekļautas Komisijas Regulā (EK) Nr. 1725/2003.

Kods

:

42 40 0

Nosaukums

:

Peļņa un zaudējumi no pamata darbībām

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ir definēts Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīvas 78/660/EEK 22. un turpmākos pantos, pamatojoties uz Līguma par dažu veidu uzņēmumu gada pārskatiem 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu. SGS/SFPS neļauj iesniegt atsevišķi pamata rezultātus uzņēmumu pārskatos. Valstīs, kur SGS/SFPS tiek piemērots individuāliem kredītiestāžu pārskatiem, šis mainīgais lielums vairs nav jānosūta.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 15. un 16. punktu un 28. panta A daļas 9. un 10. punktu un B daļas 8. punktu. Šis postenis nav atsevišķi minēts 7. SFPS informācijas sniegšanas prasībās, kas iekļautas Komisijas Regulā (EK) Nr. 108/2006.

Kods

:

42 50 0

Nosaukums

:

Ārkārtas peļņa un zaudējumi

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ir definēts Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīvas 78/660/EEK 22. un turpmākos pantos, pamatojoties uz Līguma par dažu veidu uzņēmumu gada pārskatiem 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu. SGS/SFPS neļauj iesniegt atsevišķi pamata rezultātus uzņēmumu pārskatos. Valstīs, kur SGS/SFPS tiek piemērots individuāliem kredītiestāžu pārskatiem, šis mainīgais lielums vairs nav jānosūta.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 19. punktu un 28. panta A daļas 13. punktu un B daļas 10. punktu. Šis postenis nav atsevišķi minēts 7. SFPS informācijas sniegšanas prasībās, kas iekļautas Komisijas Regulā (EK) Nr. 108/2006.

Kods

:

42 51 0

Nosaukums

:

Visi nodokļi (pamata darbību peļņas un zaudējumu nodoklis, ārkārtas peļņas un zaudējumu nodoklis citi nodokļi)

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ir definēts Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīvas 78/660/EEK 22. un turpmākos pantos, pamatojoties uz Līguma par dažu veidu uzņēmumu gada pārskatiem 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 15., 20. un 22. punktu un 28. panta A daļas 9., 12. un 14. punktu. Atsauce uz 1. SGS 81. punkta e) apakšpunktu, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1725/2003.

Kods

:

42 60 0

Nosaukums

:

Finanšu gada peļņa un zaudējumi

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ir definēts Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīvas 78/660/EEK 22. un turpmākos pantos, pamatojoties uz Līguma par dažu veidu uzņēmumu gada pārskatiem 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 23. punktu un 28. panta A daļas 15. punktu un B daļas 11. punktu. Atsauce uz 1. SGS 81. punkta f) apakšpunktu, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1725/2003.

Kods

:

43 11 0

Nosaukums

:

Aizdevumi klientiem

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ietver visu veidu aktīvus, kas ir prasījumi pret attiecīgās valsts un ārvalstu klientiem, kuri nav kredītiestādes, neatkarīgi no to faktiskā nosaukuma.

Vienīgais izņēmums ir aizdevumi un avansa maksājumi, ko apliecina parāda vērtspapīri vai kāda cita veida vērtspapīri.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 4. panta 4. punktu (aktīvi) un 16. pantu (aktīvi: 4. postenis). atsauce uz 7. SFPS 8. punktu kā iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 108/2006.

Kods

:

43 21 0

Nosaukums

:

Saistības pret klientiem

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šis mainīgais lielums iekļauj jebkādas summas, kādas parādā kreditoriem, kas nav kredītiestādes, neatkarīgi no to faktiskā nosaukuma.

Vienīgais izņēmums ir saistības, ko apliecina parāda vērtspapīri vai kāda cita veida vērtspapīri.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu kopā (pasīvi) un 19. pantu (pasīvi: 2. postenis). Atsauce uz 7. SFPS 8. punktu, kas iekļauts Komisijas Regulā Nr. 108/2006.

Kods

:

43 29 0

Nosaukums

:

Kapitāla un rezervju kopsumma

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ietver parakstīto kapitālu un rezerves. Parakstītais kapitāls ietver visas summas, neatkarīgi no to faktiskā nosaukuma, ko saskaņā ar attiecīgās iestādes juridisko formu un atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem uzskata par akcionāru vai citu īpašnieku parakstīto pamatkapitālu. Rezerves ietver visu veidu rezerves, kas uzskaitītas pasīvu postenī A.IV Direktīvas 78/660/EEK 9. pantā, atbilstīgi minētajā pantā iekļautajai definīcijai. Vajadzības gadījumā dalībvalstis var paredzēt arī citu veidu rezerves kredītiestādēm, kam ir tāda juridiskā forma, uz ko neattiecas Direktīva 78/660/EEK.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 4. panta 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. punktu (pasīvi) un 16. punktu (aktīvi). Šis postenis nav atsevišķi minēts 7. SFPS informācijas sniegšanas prasībās, kas iekļautas Komisijas Regulā Nr. 108/2006.

Kods

:

43 30 0

Nosaukums

:

Kopsavilkuma bilance

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šo mainīgo lielumu veido bilances aktīvu puses 1. līdz 15. posteņa summa vai bilances pasīvu puses 1. līdz 14. posteņa summa kā iekļauts Direktīvas 86/635 4. pantā. Vispārīgi kopsavilkuma bilance ir vienāda ar bilances aktīvu puses posteņu summu vai bilances pasīvu puses posteņu summu.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 4. pantu. Šis postenis nav atsevišķi minēts 7. SFPS informācijas sniegšanas prasībās, kas iekļautas Komisijas Regulā Nr. 108/2006.

Kods

:

43 31 0

Nosaukums

:

Kopsavilkuma bilance, iedalot pēc mātesuzņēmuma atrašanās vietas

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Kopsavilkuma bilance (sk. mainīgo lielumu 43 30 0) ir iedalīta pēc mātesuzņēmuma atrašanās vietas.

Saskaņā ar mainīgā lieluma 11 11 4 iedalījumu, kopsavilkuma bilance jāsadala daļā, kas attiecas uz pašu valsts kontrolē esošām kredītiestādēm, un daļā, kura attiecas uz ārvalstu kontrolē esošiem uzņēmumiem. Mātesuzņēmumu reģistrē atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 716/2007 noteiktajai galīgajai kontrolējošajai institucionālajai vienībai.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Kopsavilkuma bilance, iedalot pēc mātesuzņēmuma atrašanās vietas, ir kopsavilkuma bilances (43 30 0) sīkāks iedalījums.

Kods

:

43 32 0

Nosaukums

:

Kopsavilkuma bilance, iedalot pēc juridiskā statusa

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Kopsavilkuma bilanci (sk. mainīgo 43 30 0) pēc juridiskā statusa iedala šādi: akciju sabiedrības, kooperatīvi uzņēmumi, publisko tiesību uzņēmumi, tādu uzņēmumu filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus EEZ valstīm, pārējie.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Kopsavilkuma bilance, iedalot pēc juridiskā statusa, ir kopsavilkuma bilances (43 30 0) sīkāks iedalījums.

Kods

:

44 11 0

Nosaukums

:

Procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi, iedalot (apakš)kategorijās atbilstoši preču statistiskajai klasifikācijai pēc darbības veida (CPA)

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi kā norādīts:

1)

visi ienākumi no fiksētā procenta vērtspapīriem, neatkarīgi no to aprēķināšanas metodes. Šajos ieņēmumos tiek iekļauti arī laikā sadalīti ieņēmumi sakarā ar uzcenojumu, kas noteikts attiecībā uz aktīviem, kas iegādāti par summu, kura ir mazāka par termiņa beigās maksājamo summu, un saistībām, kuru summa pārsniedz termiņa beigās maksājamo summu;

2)

darījuma faktiskajā laikā sadalīti ieņēmumi un izdevumi, kas rodas no atvasinājumiem un pēc savām iezīmēm ir līdzīgi procentiem;

Produktu iedalījums pamatojas uz produktu klasifikāciju pēc darbībām, kas attiecas uz finanšu starpniecības pakalpojumiem un finanšu starpniecības palīgpakalpojumiem. Mainīgais lielums jāiedala CPA (apakš)kategorijās attiecīgā līmenī.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 1. punktu un 28. panta B daļas 1. punktu. Atsauce uz 7. SFPS 20. punktu, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 108/2006.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi, iedalot CPA (apakš)kategorijās, ir procentu ieņēmumu un tamlīdzīgu ieņēmumu (42 11 0) sīkāks iedalījums.

Kods

:

44 12 0

Nosaukums

:

Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas, iedalot (apakš)kategorijās atbilstoši CPA

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Procentu maksājumi un tamlīdzīgi izmaksas kā norādīts:

1)

visus izdevumus, kas rodas no parādiem pret kredītiestādēm, saistībām pret klientiem, ar vērtspapīriem apliecinātām saistībām un subordinētiem pasīviem, neatkarīgi no to aprēķināšanas metodes. Šajos izdevumos tiek iekļauti arī izdevumi, kas atbilst tā uzcenojuma amortizācijai attiecīgā laikposmā, kas noteikts attiecībā uz aktīviem, kas iegādāti par summu, kura pārsniedz termiņa beigās maksājamo summu, un saistībām, kuru summa ir mazāka par termiņa beigās maksājamo summu;

2)

darījuma faktiskajā laikā sadalīti ieņēmumi un izdevumi, kas rodas no atvasinājumiem un pēc savām iezīmēm ir līdzīgi procentiem;

Produktu iedalījums pamatojas uz produktu klasifikāciju pēc darbībām, kas attiecas uz finanšu starpniecības pakalpojumiem un finanšu starpniecības palīgpakalpojumiem. Mainīgais lielums jāiedala CPA (apakš)kategorijās attiecīgā līmenī.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 2. punktu un 28. panta A daļas 1. punktu. Atsauce uz 7. SFPS 20. punktu, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 108/2006.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas, iedalot CPA (apakš)kategorijās, ir procentu maksājumu un tamlīdzīgu izmaksu (42 12 0) sīkāks iedalījums.

Kods

:

44 13 0

Nosaukums

:

Komisijas naudas ieņēmumi, iedalot (apakš)kategorijās atbilstoši CPA

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Iekasētā komisijas nauda iekļauj ienākumus attiecībā uz visiem trešām pusēm sniegtiem pakalpojumiem. Produktu iedalījums pamatojas uz produktu klasifikāciju pēc darbībām, kas attiecas uz finanšu starpniecības pakalpojumiem un finanšu starpniecības palīgpakalpojumiem. Mainīgais lielums jāiedala CPA (apakš)kategorijās attiecīgā līmenī.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 4. punktu un 28. panta B daļas 3. punktu. Atsauce uz 7. SFPS 20. punktu, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 108/2006.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Iekasētā komisijas nauda, iedalot CPA (apakš)kategorijās ir iekasētās komisijas naudas (42 14 0) sīkāks iedalījums.

Kods

:

44 14 0

Nosaukums

:

Komisijas naudas izdevumi, iedalot (apakš)kategorijās atbilstoši CPA

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Komisijas naudas izdevumi ir definēti Direktīvas 86/635/EEK 31. pantā. Produktu iedalījums pamatojas uz produktu klasifikāciju pēc darbībām, kas attiecas uz finanšu starpniecības pakalpojumiem un finanšu starpniecības palīgpakalpojumiem. Mainīgais lielums jāiedala CPA (apakš)kategorijās attiecīgā līmenī.

Piezīme

:

atsauce uz Direktīvas 86/635/EEK 27. panta 5. punktu un 28. panta A daļas 2. punktu. Atsauce uz 7. SFPS 20. punktu, kas iekļauts Komisijas Regulā (EK) Nr. 108/2006.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Komisijas naudas maksājumi, iedalot CPA (apakš)kategorijās ir komisijas naudas maksājumu (42 15 0) sīkāks iedalījums.

Kods

:

45 11 0

Nosaukums

:

Kopējā EEZ izvietoto filiāļu skaita ģeogrāfiskais iedalījums

Pielikums

:

VI

Definīcija:

“Filiāle” ir definēta 1989. gada 15. decembra Padomes Direktīvas 89/646/EEK 1. pantā un precizēta Komisijas paziņojumā par pakalpojumu sniegšanas brīvību un vispārējā labuma interesēm Otrajā Banku direktīvā (95/C 291/06).

Piezīme

:

no uzņēmējas dalībvalsts viedokļa kopējo EEZ filiāļu skaits jāiedala pēc katras citas EEZ valsts.

Kods

:

45 21 0

Nosaukums

:

Procentu ieņēmumu un tamlīdzīgu ieņēmumu ģeogrāfiskais iedalījums

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi (sk. mainīgo lielumu 42 11 0), ko uzņēmējā valstī gūst filiāles ar galvenajiem birojiem katrā citā EEZ valstī.

Kods

:

45 22 0

Nosaukums

:

Kopsavilkuma bilances ģeogrāfiskais iedalījums

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Uzņēmējā valstī izveidoto filiāļu ar galveno biroju citā atsevišķā EEZ valstī kopsavilkuma bilance (sk. mainīgo lielumu 43 30 0).

Kods

:

45 31 0

Nosaukums

:

Ģeogrāfiskais iedalījums procentu ieņēmumiem un tamlīdzīgiem ieņēmumiem, kas gūti, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību uzņēmējdarbībā (citās EEZ valstīs)

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi (sk. mainīgo lielumu 42 11 0), ko saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību katrā atsevišķā EEZ valstī gūst izcelsmes dalībvalstī pilnvarota kredītiestāde.

Kods

:

45 41 0

Nosaukums

:

Ģeogrāfiskais iedalījums procentu ieņēmumiem un tamlīdzīgiem ieņēmumiem no filiāļu darbības (ārpus EEZ valstīm)

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi (sk. mainīgo lielumu 42 11 0), ko izcelsmes dalībvalstī pilnvarota kredītiestāde gūst ārpus EEZ valstīm.

Jāizmanto šāds iedalījums: Šveice, ASV, Japāna, trešās valstis (pārējā pasaule).

Kods

:

45 42 0

Nosaukums

:

Ģeogrāfiskais iedalījums procentu ieņēmumiem un tamlīdzīgiem ieņēmumiem, kas gūti, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību uzņēmējdarbībā (ārpus EEZ valstīs)

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi (sk. mainīgo lielumu 42 11 0), ko saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību izcelsmes dalībvalstī pilnvarota kredītiestāde gūst ārpus EEZ valstīm.

Jāizmanto šāds iedalījums: Šveice, ASV, Japāna, trešās valstis (pārējā pasaule).

Kods

:

47 11 0

Nosaukums

:

Kontu skaits, iedalot (apakš)kategorijās atbilstoši CPA

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šeit iekļauj kontu skaitu, kas ir kredītiestāžu rīcībā pārskata gada beigās. Produktu iedalījums pamatojas uz produktu klasifikāciju pēc darbībām, kas attiecas uz finanšu starpniecības pakalpojumiem un finanšu starpniecības palīgpakalpojumiem. Kontu skaits ir piesaistīts CPA (apakš)kategorijām atbilstošā līmenī.

Kods

:

47 12 0

Nosaukums

:

Klientiem izsniegto aizdevumu skaits, iedalot (apakš)kategorijās atbilstoši CPA

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Šeit iekļauj klientiem piešķirto aizdevumu skaitu pārskata gada beigās. Produktu iedalījums pamatojas uz produktu klasifikāciju pēc darbībām, kas attiecas uz finanšu starpniecības pakalpojumiem un finanšu starpniecības palīgpakalpojumiem. Klientiem piešķirto aizdevumu skaits ir piesaistīts CPA (apakš)kategorijām atbilstošā līmenī.

Kods

:

47 13 0

Nosaukums

:

Kredītiestādēm piederošo bankas automātu skaits

Pielikums

:

VI

Definīcija:

Termins “bankas automāti” ietver dažāda veida automātus, kas sniedz elektroniskus banku pakalpojumus, piemēram, automātus noguldījumu izņemšanai (skaidras naudas bankomātus), maksājumu veikšanai un informācijas iegūšanai par darījumiem, naudas maiņai, daudzfunkcionālu karšu ielādēšanai utt.

Kods

:

48 00 1

Nosaukums

:

Dalībnieku iemaksas pensiju fondā

Pielikums

:

VII

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ietver visas dalībnieku iemaksas pensiju fondā, kas jāveic finanšu gada laikā saistībā ar pensiju līgumiem, ieskaitot visas obligātās iemaksas, citas regulāras iemaksas un brīvprātīgas papildu iemaksas.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu – dalībnieku iemaksas pensiju fondā (48 00 1) izmanto, aprēķinot mainīgo lielumu – apgrozījums (12 11 0).

Kods

:

48 00 2

Nosaukums

:

Darba devēju iemaksas pensiju fondā

Pielikums

:

VII

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ietver visas darba devēju iemaksas pensiju fondā, kas jāveic finanšu gada laikā saistībā ar pensiju līgumiem, ieskaitot visas obligātās iemaksas, citas regulāras iemaksas un brīvprātīgas papildu iemaksas.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu – darba devēju iemaksas pensiju fondā (48 00 2) izmanto, aprēķinot mainīgo lielumu – apgrozījums (12 11 0).

Kods

:

48 00 3

Nosaukums

:

Ienākošie pārskaitījumi

Pielikums

:

VII

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ietver visus ienākošos pārskaitījumus. Šie pārskaitījumi parasti ir saņemti no citiem pensiju fondiem vai apdrošināšanas sabiedrībām. Ja darbinieks maina darba devēju, viņam bieži ir iespēja pārskaitīt pensiju summas, kas ir viņa iepriekšējā darba devēja pensiju fondā vai apdrošināšanas shēmā, uz jaunā darba devēja pensiju fondu.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu – ienākošie pārskaitījumi (48 00 3) izmanto, aprēķinot mainīgo lielumu – apgrozījums (12 11 0).

Kods

:

48 00 4

Nosaukums

:

Citas iemaksas pensiju fondā

Pielikums

:

VII

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ietver visas citas iemaksas pensiju fondā, kas jāveic finanšu gada laikā saistībā ar pensiju līgumiem (piemēram, iemaksas, ko veic centrālās vai vietējās valdības, privātpersonas un asociācijas).

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu – citas iemaksas pensiju fondā (48 00 4) izmanto, aprēķinot mainīgo lielumu – apgrozījums (12 11 0).

Kods

:

48 00 5

Nosaukums

:

Iemaksas pensiju fondā iepriekš noteiktai izmaksu shēmai

Pielikums

:

VII

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ietver visas iemaksas pensiju fondā iepriekš noteiktai izmaksu shēmai, kas jāveic finanšu gada laikā saistībā ar pensiju līgumiem, ieskaitot visas regulārās, brīvprātīgās un citas iemaksas.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu – iemaksas pensiju fondā iepriekš noteiktai izmaksu shēmai (48 00 5) izmanto, aprēķinot mainīgo lielumu – apgrozījums (12 11 0).

Kods

:

48 00 6

Nosaukums

:

Iemaksas pensiju fondā iepriekš noteiktai izmaksu shēmai

Pielikums

:

VII

Definīcija:

Šis mainīgais lielums ietver visas tās iemaksas pensiju fondā iepriekš noteiktai iemaksu shēmai, kas jāveic finanšu gada laikā saistībā ar pensiju līgumiem, ieskaitot visas regulārās, brīvprātīgās un citas iemaksas.

Saikne ar citiem mainīgiem lielumiem

Mainīgo lielumu – iemaksas pensiju fondā iepriekš noteiktai iemaksu shēmai (48 00 6) izmanto, aprēķinot mainīgo lielumu – apgrozījums (12 11 0).

Kods

:

48 00 7

Nosaukums

:

Iemaksas pensiju fondā jauktai shēmai