Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32009R0217

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 ( 2009. gada 11. marts ) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 87, 31.3.2009., 42./69. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 04 Sējums 009 Lpp. 160 - 187

Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Jaunākā konsolidētā versija: 10/01/2014

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/217/oj

31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 87/42


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 217/2009

(2009. gada 11. marts)

par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2018/93 (1993. gada 30. jūnijs) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (2), ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Tā kā minētajā regulā ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības dēļ tā būtu jāpārstrādā.

(2)

Saskaņā ar Konvencijas par turpmāku daudzpusēju sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejā, kas apstiprināta ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3179/78 (4) un ar ko izveido Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizāciju (NAFO), prasībām Kopienai jāsniedz NAFO Zinātniskajai padomei visi pieejamie statistikas un zinātnes dati, ko Zinātniskā padome pieprasījusi sava darba gaitā.

(3)

NAFO Zinātniskā padome savlaicīgi sniegtu statistiku attiecībā uz nozveju un zvejas darbībām ir atzinusi par būtisku savā darbā, izvērtējot zivju krājumu stāvokli Ziemeļrietumu Atlantijā.

(4)

Vairākas dalībvalstis ir pieprasījušas datu iesniegšanu citā formā vai izmantojot citu datu nesēju, nekā izklāstīts V pielikumā (ekvivalents iepriekš minētajām aptaujas lapām Statlant).

(5)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(6)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot sugu un statistikas zvejas rajonu sarakstu, šo zvejas rajonu aprakstus, kā arī attiecībā uz zvejas darbību, zvejas rīkiem, kuģu izmēriem un zvejas metodēm piemērotus mērus, kodus un definīcijas. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Katra dalībvalsts, pienācīgi ņemot vērā Padomes Regulu (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 (1990. gada 11. jūnijs) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (6), iesniedz Komisijai datus par tādu kuģu nozveju, kuri ir reģistrēti šajā dalībvalstī un kuri zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā vai kuģo ar šīs dalībvalsts karogu.

Nominālās nozvejas datos iekļauj visus zvejniecības produktus, kas jebkādā formā ir izkrauti krastā vai pārkrauti jūrā, taču neiekļauj daudzumus, ko pēc nozvejošanas palaiž atpakaļ jūrā, patērē uz klāja vai izmanto par ēsmu. Neiekļauj akvakultūras produktus. Datus reģistrē kā krastā izkrautā vai jūrā pārkrautā loma dzīvsvara ekvivalentu, noapaļojot līdz tuvākajai tonnai.

2. pants

1.   Iesniedzami divu veidu dati:

a)

katras no I pielikumā uzskaitītajām sugām gada nominālās nozvejas, izteiktas dzīvsvara tonnās, kas vienādas ar izkrautajiem daudzumiem, katrā no II pielikumā uzskaitītajiem un III pielikumā definētajiem Ziemeļrietumu Atlantijas statistikas zvejas rajoniem;

b)

šā punkta a) apakšpunktā noteiktās nozvejas un atbilstošā zvejas darbība, iedalot pa kalendārajiem nozvejošanas mēnešiem, pēc zvejas rīkiem, kuģa izmēra un galvenajām sugām, kas tiek zvejotas.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos datus iesniedz līdz tā gada 31. maijam, kurš ir pēc pārskata gada, un tie var būt provizoriski. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos datus iesniedz līdz tā gada 31. augustam, kurš ir pēc pārskata gada, un tie ir galīgie dati.

Datiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā un iesniegti kā provizoriski dati, vajadzētu būt skaidri identificētiem kā tādiem.

Attiecībā uz sugu/zvejas rajonu kombinācijām, kur pārskata periodā netika iegrāmatota nekāda nozveja, netiek pieprasīts iesniegt datus.

Ja attiecīgā dalībvalsts iepriekšējā kalendārajā gadā nav zvejojusi Ziemeļrietumu Atlantijā, tā līdz nākamā gada 31. maijam informē par to Komisiju.

3.   Šīs regulas IV pielikumā sniegtas definīcijas un kodi, kas lietojami, iesniedzot informāciju par zvejas darbībām, zvejas rīkiem, zvejas metodi un kuģa izmēru.

4.   Komisija var grozīt sugu un statistikas zvejas rajonu sarakstu, šo zvejas rajonu aprakstus, kā arī attiecībā uz zvejas darbību, zvejas rīkiem, kuģu izmēriem un zvejas metodēm piemērotus mērus, kodus un definīcijas.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. pants

Ja vien saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku pieņemtie noteikumi nenosaka citādi, dalībvalstīm ir atļauts izmantot izlašu veidošanas metodes, lai iegūtu nozvejas datus par tām zvejas flotes daļām, attiecībā uz kurām pilnīga datu sniegšana uzliktu pārmērīgu administratīvo procedūru slogu. Precīzas ziņas par izlašu veidošanas procedūru, kā arī precīzas ziņas par kopējiem datiem, ko iegūst ar šādām metodēm, dalībvalstīm ir jāiekļauj ziņojumā, ko iesniedz saskaņā ar 7. panta 1. punktu.

4. pants

Dalībvalstis pilda savas saistības attiecībā pret Komisiju atbilstoši 1. un 2. panta prasībām, iesniedzot datus V pielikumā norādītajā formātā.

Dalībvalstis var iesniegt datus formātā, kas izklāstīts VI pielikumā.

Pēc iepriekšēja Komisijas apstiprinājuma dalībvalstis var iesniegt datus citā formātā vai uz citiem datu nesējiem.

5. pants

Ja iespējams, 24 stundās no ziņojumu saņemšanas Komisija nosūta tajos ietverto informāciju administratīvajam sekretāram.

6. pants

1.   Komisijai palīdz Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 72/279/EEK (7) (turpmāk “Komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

7. pants

1.   Dalībvalstis līdz 1994. gada 28. jūlijam iesniedz Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu, izklāstot, kā iegūti dati attiecībā uz nozveju un zvejas darbībām, un sīkāk norādot šo datu pilnību un ticamību. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā šo ziņojumu kopsavilkumu.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, trīs mēnešos pēc izmaiņu ieviešanas.

3.   Metodoloģiskus ziņojumus, datu pieejamību un datu ticamību, kā minēts 1. punktā, kā arī citus attiecīgus jautājumus, kas ir saistīti ar šīs regulas piemērošanu, reizi gadā pārbauda Komitejas kompetentā darba grupa.

8. pants

1.   Ar šo Regula (EEK) Nr. 2018/93 tiek atcelta.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VII pielikumā.

9. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2009. gada 11. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. VONDRA


(1)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 26. februāra Lēmums.

(2)  OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp.

(3)  Sk. VI pielikumu.

(4)  OV L 378, 30.12.1978., 1. lpp.

(5)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(6)  OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp.

(7)  OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.


I PIELIKUMS

TO SUGU SARAKSTS, PAR KURĀM ZIŅOTS KOMERCIĀLAJĀ NOZVEJAS STATISTIKĀ PAR ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻU

Dalībvalstīm ir jāpaziņo par to sugu nominālo nozveju, kas ir apzīmētas ar zvaigznīti (*). Ziņojot par atlikušo sugu nominālo nozveju, nav obligāti jānorāda atsevišķas sugas. Tomēr, ja dati par atsevišķām sugām nav iesniegti, tie ir jāiekļauj kopējās kategorijās. Dalībvalstis var iesniegt datus par sugām, kas nav sarakstā, ar noteikumu, ka sugas ir skaidri norādītas.

Piezīme

:

n.t.p. saīsinājums nozīmē “netiek tuvāk precizēts”.

Nosaukums

Trīsburtu apzīmējums

Zinātniskais nosaukums

Angliskais nosaukums

BENTISKĀS ZIVIS

Menca

COD (*)

Gadus morhua

Atlantic cod

Pikša

HAD (*)

Melanogrammus aeglefinus

Haddock

Sarkanasari, n.t.p.

RED (*)

Sebastes spp.

Atlantic redfishes n.e.i.

Sudrabotā merlūza

HKS (*)

Merluccius bilinearis

Silver hake

Merlūza Urophycis chuss

HKR (*)

Urophycis chuss

Red hake

Saida

POK (*)

Pollachius virens

Saithe (= pollock)

Sarkanasaris Sebastes marinus

REG (*)

Sebastes marinus

Golden redfish

Sarkanasaris Sebastes mentella

REB (*)

Sebastes mentella

Beaked redfish

Hippoglossoides platessoides paltuss

PLA (*)

Hippoglossoides platessoides

American plaice (L. R. dab)

Sarkanā plekste

WIT

Glyptocephalus cynoglossus

Witch flounder

Dzeltenspuru plekste

YEL (*)

Limanda ferruginea

Yellowtail flounder

Melnais paltuss

GHL (*)

Reinhardtius hippoglossoides

Greenland halibut

Parastais paltuss

HAL (*)

Hippoglossus hippoglossus

Atlantic halibut

Ziemas plekste

FLW (*)

Pseudopleuronectes americanus

Winter flounder

Vasaras plekste

FLS (*)

Paralichythys dentatus

Summer flounder

Rūts plekste

FLD (*)

Scophthalmus aquosus

Windowpane flounder

Plekstveidīgās zivis, n.t.p.

FLX

Pleuronectiformes

Flatfishes n.e.i.

Amerikāņu jūrasvelns

ANG (*)

Lophius americanus

American angler

Atlantijas jūrasgaiļi

SRA

Prionotus spp.

Atlantic searobins

Atlantijas tomkods

TOM

Microgadus tomcod

Atlantic tomcod

Zilā antimora

ANT

Antimora rostrata

Blue antimora

Putasū

WHB

Micromesistius puotassou

Blue whiting (= poutassou)

Amerikas tautoga

CUN

Tautogolabrus adspersus

Cunner

Vēdzele

USK

Brosme brosme

Cusk (= tusk)

Grenlandes menca

GRC

Gadus ogac

Greenland cod

Zilā jūras līdaka

BLI

Molva dypterygia

Blue ling

Jūras līdaka

LIN (*)

Molva molva

Ling

Jūras zaķis

LUM (*)

Cyclopterus lumpus

Lumpfish (= lumpsucker)

Karaļzivs

KGF

Menticirrhus saxatilis

Northern kingfish

Raibā lodeszivs

PUF

Sphoeroides maculatus

Northern puffer

Lucīši, n.t.p.

ELZ

Lycodes spp.

Eelpouts n.e.i.

Amerikas lucītis

OPT

Zoarces americanus

Ocean pout

Polārmenca

POC

Boreogadus saida

Polar cod

Strupdeguna garaste

RNG

Coryphaenoides rupestris

Roundnose grenadier

Makrūrzivs

RHG

Macrourus berglax

Roughhead grenadier

Tūbītes

SAN

Ammodytes spp.

Sandeels (= sand lances)

Jūrasbuļļi, n.t.p.

SCU

Myoxocephalus spp.

Sculpins n.e.i.

Skapa

SCP

Stenotomus chrysops

Scup

Tautoga

TAU

Tautoga onitis

Tautog

Tailzivs

TIL

Lopholatilus chamaeleonticeps

Tilefish

Baltā merlūza

HKW (*)

Urophycis tenuis

White hake

Vilkzivis, n.t.p.

CAT (*)

Anarhichas spp.

Wolf-fishes n.e.i.

Vilkzivs

CAA (*)

Anarhichas lupus

Atlantic wolf-fish

Raibā vilkzivs

CAS (*)

Anarhichas minor

Spotted wolf-fish

Bentiskās zivis, n.t.p.

GRO

Osteichthyes

Groundfishes n.e.i.

PELAĢISKĀS ZIVIS

Siļķe

HER (*)

Clupea harengus

Atlantic herring

Makrele

MAC (*)

Scomber scombrus

Atlantic mackerel

Sviestzivs

BUT

Peprilus triachanthus

Atlantic butterfish

Brevortija

MHA (*)

Brevoortia tyrannus

Atlantic menhaden

Atlantijas skumbrijlīdaka

SAU

Scomberesox saurus

Atlantic saury

Rietumatlantijas anšovs

ANB

Anchoa mitchilli

Bay anchovy

Lufārs

BLU

Pomatomus saltatrix

Bluefish

Zirgkaranga

CVJ

Caranx hippos

Crevalle Jack

Fregates tunzivs

FRI

Auxis thazard

Frigate tuna

Ķēniņmakrele

KGM

Scomberomorus cavalla

King mackerel

Lāsumainā makrele

SSM (*)

Scomberomorus maculatus

Atlantic Spanish mackerel

Buriniekzivs

SAI

Istiophorus albicans

Sailfish

Svītrainā marlīne

WHM

Tetrapturus albidus

White marlin

Zilā marlīne

BUM

Makaira nigricans

Blue marlin

Zobenzivs

SWO

Xipias gladius

Swordfish

Garspuru tunzivs

ALB

Thunnus alalunga

Albacore tuna

Pelamīda

BON

Sarda sarda

Atlantic bonito

Mazā tunzivs

LTA

Euthynnus alletteratus

Little tunny

Lielacu tunzivs

BET

Thunnus obesus

Bigeye tuna

Ziemeļu tunzivs

BFT

Thunnus thynnus

Northern bluefish tuna

Svītrainā tunzivs

SKJ

Katsuwonus pelamis

Skipjack tuna

Dzeltenspuru tunzivs

YFT

Thunnus albacares

Yellowfin tuna

Tunzivis, n.t.p.

TUN

Thunnini

Tunas n.e.i.

Pelaģiskās zivis, n.t.p.

PEL

Osteichthyes

Pelagic fishes n.e.i.

PĀRĒJĀS ZIVIS

Vēderainā siļķe

ALE

Alosa pseudoharengus

Alewife

Seriolas, n.t.p.

AMX

Seriola spp.

Amberjacks n.e.i.

Amerikas jūraszutis

COA

Conger oceanicus

American conger

Amerikas zutis

ELA

Anguilla rostrata

American eel

Amerikas palede

SHA

Alosa sapidissima

American shad

Argentīnas, n.t.p.

ARG

Argentina spp.

Argentines n.e.i.

Atlantijas bungzivs

CKA

Micropogonias undulatus

Atlantic croaker

Atlantijas adatzivs

NFA

Strongylura marina

Atlantic needlefish

Atlantijas diegsiļķe

THA

Opisthonema oglinum

Atlantic thread herring

Gludgalve

ALC

Alepocephalus bairdii

Baird's slickhead

Lielā bungzivs

BDM

Pogonias cromis

Black drum

Melnais jūras asaris

BSB

Centropristis striata

Black sea bass

Vasaras palede

BBH

Alosa aestivalis

Blueback herring

Moiva

CAP (*)

Mallotus villosus

Capelin

Palijas, n.t.p.

CHR

Salvelinus spp.

Char n.e.i.

Kobija

CBA

Rachycentron canadum

Cobia

Pampano

POM

Trachinotus carolinus

Common (= Florida) pompano

Diegspuru palede

SHG

Dorosoma cepedianum

Gizzard shad

Pomadasīdas, n.t.p.

GRX

Haemulidae

Grunts n.e.i.

Cigoriņu palede

SHH

Alosa mediocris

Hickory shad

Lākturzivs

LAX

Notoscopelus spp.

Lanternfish

Kefales, n.t.p.

MUL

Mugilidae

Mullets n.e.i.

Ziemeļatlantijas sviestzivs

HVF

Peprilus alepidotus

North Atlantic harvestfish

Cūkzivs

PIG

Orthopristis chrysoptera

Pigfish

Varavīksnes stinte

SMR

Osmerus mordax

Rainbow smelt

Sarkanā bungzivs

RDM

Sciaenops ocellatus

Red drum

Parastā jūraskarūsa

RPG

Pagrus pagrus

Red porgy

Raupjā stavrida

RSC

Trachurus lathami

Rough shad

Smilšu asaris

PES

Diplectrum formosum

Sand perch

Aitgalve

SPH

Archosargus probatocephalus

Sheepshead

Punktotā bungzivs

SPT

Leiostomus xanthurus

Spot croaker

Lāsainā bungzivs

SWF

Cynoscion nebulosus

Spotted weakfish

Cynoscion regalis sugas zivs

STG

Cynoscion regalis

Squeteague

Svītrainais asaris

STB

Morone saxatilis

Striped bass

Stores, n.t.p.

STU

Acipenseridae

Sturgeons n.e.i.

Atlantijas tarpūna

TAR

Megalops atlanticus

Tarpon

Forele, n.t.p.

TRO

Salmo spp.

Trout n.e.i.

Amerikas svītrainais asaris

PEW

Morone americana

White perch

Beriksas, n.t.p.

ALF

Beryx spp.

Alfonsinos

Katrāns

DGS (*)

Squalus acanthias

Spiny (= picked) dogfish

Dzeloņzivis, n.t.p.

DGX (*)

Squalidae

Dogfishes n.e.i.

Siļķu haizivs

POR (*)

Lamna nasus

Porbeagle

Lielās haizivis, n.t.p.

SHX

Squaliformes

Large sharks n.e.i.

Haizivs Isurus oxyrinchus

SMA

Isurus oxyrinchus

Shortfin mako shark

Atlantijas aspurna haizivs

RHT

Rhizoprionodon terraenovae

Atlantic sharpnose shark

Melnā haizivs

CFB

Centroscyllium fabricii

Black dogfish

Grenlandes haizivs

GSK

Somniosus microcephalus

Boreal (Greenland) shark

Milzu haizivs

BSK

Cetorhinus maximus

Basking shark

Ežu raja

RJD

Leucoraja erinacea

Little skate

Haizivs Dipturus laevis

RJL

Dipturus laevis

Barndoor skate

Acainā raja

RJT

Leucoraja ocellata

Winter skate

Ērkšķu raja

RJR

Amblyraja radiata

Thorny skate

Gludā raja

RJS

Malacoraja senta

Smooth skate

Raja Bathyraja spinicauda

RJQ

Bathyraja spinicauda

Spinytail (spinetail) skate

Ziemeļu raja

RJG

Amblyraja hyperborea

Arctic skate

Rajas, n.t.p.

SKA (*)

Raja spp.

Skates n.e.i.

Zivis, n.t.p.

FIN

Osteichthyes

Finfishes n.e.i.

BEZMUGURKAULNIEKI

Kalmārs Loligo pealei

SQL (*)

Loligo pealeii

Long-finned squid

Kalmārs Illex illecebrosus

SQI (*)

Illex illecebrosus

Short-finned squid

Kalmāri, n.t.p.

SQU (*)

Loliginidae, Ommastrephidae

Squids n.e.i.

Taisnā makstgliemene

CLR

Ensis directus

Atlantic razor clam

Cietgliemene

CLH

Mercenaria mercenaria

Hard clam

Gliemene Arctica islandica

CLQ

Arctica islandica

Ocean quahog

Lielā smilšgliemene

CLS

Mya arenaria

Soft clam

Atlantijas maktra

CLB

Spisula solidissima

Surf clam

Gliemenes, n.t.p.

CLX

Bivalvia

Clams n.e.i.

Karību ķemmīšgliemene

SCB

Argopecten irradians

Bay scallop

Raibā ķemmīšgliemene

SCC

Argopecten gibbus

Calico scallop

Islandes ķemmīšgliemene

ISC

Chlamys islandica

Icelandic scallop

Amerikas ķemmīšgliemene

SCA

Placopecten magellanicus

Sea scallop

Ķemmīšgliemenes, n.t.p.

SCX

Pectinidae

Scallops n.e.i.

Klusā okeāna austere

OYA

Crassostrea virginica

American cupped oyster

Vidusjūras ēdamgliemene

MUS

Mytilus edulis

Blue mussel

Kroņgliemeži, n.t.p.

WHX

Busycon spp.

Whelks n.e.i.

Litorīnas, n.t.p.

PER

Littorina spp.

Periwinkles n.e.i.

Jūras mīkstmieši, n.t.p.

MOL

Mollusca

Marine molluscs n.e.i.

Parastais krabis

CRK

Cancer irroratus

Atlantic rock crab

Zilais krabis

CRB

Callinectes sapidus

Blue crab

Zaļais krabis

CRG

Carcinus maenas

Green crab

Ziemeļu krabis

CRJ

Cancer borealis

Jonah crab

Baltais krabis

CRQ

Chionoecetes opilio

Queen crab

Sarkanais krabis

CRR

Geryon quinquedens

Red crab

Karaliskais krabis

KCT

Lithodes maja

Stone king crab

Jūras krabji, n.t.p.

CRA

Brachyura

Marine crabs n.e.i.

Amerikas omārs

LBA

Homarus americanus

American lobster

Parastā ziemeļgarnele

PRA (*)

Pandalus borealis

Northern prawn

Aukstūdens ziemeļgarnele

AES

Pandalus montagui

Aesop shrimp

Tīģergarneles, n.t.p.

PEN (*)

Penaeus spp.

Penaeus shrimps n.e.i.

Ziemeļgarneles

PAN (*)

Pandalus spp.

Pink (= pandalid) shrimps

Jūras vēžveidīgie, n.t.p.

CRU

Crustacea

Marine crustaceans n.e.i.

Jūrasezis

URC

Strongylocentrotus spp.

Sea urchin

Daudzsaru tārpi, n.t.p.

WOR

Polychaeta

Marine worms n.e.i.

Atlantijas zobenastis

HSC

Limulus polyphemus

Horseshoe crab

Jūras bezmugurkaulnieki, n.t.p.

INV

Invertebrata

Marine invertebrates n.e.i.

JŪRAS AĻĢES

Brūnaļģes

SWB

Phaenophyceae

Brown seaweeds

Sārtaļģes

SWR

Rhodophyceae

Red seaweeds

Jūras aļģes, n.t.p.

SWX

Algae

Seaweeds n.e.i.

ROŅI

Grenlandes ronis

SEH

Pagophilus groenlandicus

Harp seal

Pūšļdeguna ronis

SEZ

Cystophora cristata

Hooded seal


II PIELIKUMS

ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJAS STATISTIKAS ZVEJAS RAJONI, PAR KURIEM JĀIESNIEDZ DATI

0. apakšzona:

 

Rajons 0 A

 

Rajons 0 B

1. apakšzona:

 

Rajons 1 A

 

Rajons 1 B

 

Rajons 1 C

 

Rajons 1 D

 

Rajons 1 E

 

Rajons 1 F

 

Rajons 1 NK (nav zināms)

2. apakšzona:

 

Rajons 2 G

 

Rajons 2 H

 

Rajons 2 J

 

Rajons 2 NK (nav zināms)

3. apakšzona:

 

Rajons 3 K

 

Rajons 3 L

 

Rajons 3 M

 

Rajons 3 N

 

Rajons 3 O

 

Rajons 3 P

 

Apakšrajons 3 P n

 

Apakšrajons 3 P s

 

Rajons 3 NK (nav zināms)

4. apakšzona:

 

Rajons 4 R

 

Rajons 4 S

 

Rajons 4 T

 

Rajons 4 V

 

Apakšrajons 4 V n

 

Apakšrajons 4 V s

 

Rajons 4 W

 

Rajons 4 X

 

Rajons 4 NK (nav zināms)

5. apakšzona:

 

Rajons 5 Y

 

Rajons 5 Z

 

Apakšrajons 5 Z e

 

Apakšvienība 5 Z c

 

Apakšvienība 5 Zu

 

Apakšrajons 5 Zw

 

Rajons 5 NK (nav zināms)

6. apakšzona:

 

Rajons 6 A

 

Rajons 6 B

 

Rajons 6 C

 

Rajons 6 D

 

Rajons 6 E

 

Rajons 6 F

 

Rajons 6 G

 

Rajons 6 H

 

Rajons 6 NK (nav zināms)

Ziemeļrietumu Atlantijas statistikas zvejas rajoni

Image


III PIELIKUMS

NAFO APAKŠZONU UN RAJONU APRAKSTS, KO IZMANTO ZIVSAIMNIECĪBAS STATISTIKĀ UN NOTEIKUMOS ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻĀ

Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas konvencijas XX pantā noteiktās zinātnes un statistikas apakšzonas, rajoni un apakšrajoni ir šādi:

0. apakšzona

Tāda konvencijas apgabala daļa, ko dienvidos ierobežo līnija, kas stiepjas austrumu virzienā no punkta 61o00′ ziemeļu platuma un 65o00′ rietumu garuma uz punktu 61o00′ ziemeļu platuma un 59o00′ rietumu garuma, no turienes dienvidaustrumu virzienā pa loksodromu uz punktu 60o12′ ziemeļu platuma un 57o13′ rietumu garuma; tad to austrumos ierobežo virkne ģeodēzisko līniju, kas savieno šādus punktus:

Punkta nr.

Platums

Garums

1

60o12′0

57o13′0

2

61o00′0

57o13′1

3

62o00′5

57o21′1

4

62o02′3

57o21′8

5

62o03′5

57o22′2

6

62o11′5

57o25′4

7

62o47′2

57o41′0

8

63o22′8

57o57′4

9

63o28′6

57o59′7

10

63o35′0

58o02′0

11

63o37′2

58o01′2

12

63o44′1

57o58′8

13

63o50′1

57o57′2

14

63o52′6

57o56′6

15

63o57′4

57o53′5

16

64o04′3

57o49′1

17

64o12′2

57o48′2

18

65o06′0

57o44′1

19

65o08′9

57o43′9

20

65o11′6

57o44′4

21

65o14′5

57o45′1

22

65o18′1

57o45′8

23

65o23′3

57o44′9

24

65o34′8

57o42′3

25

65o37′7

57o41′9

26

65o50′9

57o40′7

27

65o51′7

57o40′6

28

65o57′6

57o40′1

29

66o03′5

57o39′6

30

66o12′9

57o38′2

31

66o18′8

57o37′8

32

66o24′6

57o37′8

33

66o30′3

57o38′3

34

66o36′1

57o39′2

35

66o37′9

57o39′6

36

66o41′8

57o40′6

37

66o49′5

57o43′0

38

67o21′6

57o52′7

39

67o27′3

57o54′9

40

67o28′3

57o55′3

41

67o29′1

57o56′1

42

67o30′7

57o57′8

43

67o35′3

58o02′2

44

67o39′7

58o06′2

45

67o44′2

58o09′9

46

67o56′9

58o19′8

47

68o01′8

58o23′3

48

68o04′3

58o25′0

49

68o06′8

58o26′7

50

68o07′5

58o27′2

51

68o16′1

58o34′1

52

68o21′7

58o39′0

53

68o25′3

58o42′4

54

68o32′9

59o01′8

55

68o34′0

59o04′6

56

68o37′9

59o14′3

57

68o38′0

59o14′6

58

68o56′8

60o02′4

59

69o00′8

60o09′0

60

69o06′8

60o18′5

61

69o10′3

60o23′8

62

69o12′8

60o27′5

63

69o29′4

60o51′6

64

69o49′8

60o58′2

65

69o55′3

60o59′6

66

69o55′8

61o00′0

67

70o01′6

61o04′2

68

70o07′5

61o08′1

69

70o08′8

61o08′8

70

70o13′4

61o10′6

71

70o33′1

61o17′4

72

70o35′6

61o20′6

73

70o48′2

61o37′9

74

70o51′8

61o42′7

75

71o12′1

62o09′1

76

71o18′9

62o17′5

77

71o25′9

62o25′5

78

71o29′4

62o29′3

79

71o31′8

62o32′0

80

71o32′9

62o33′5

81

71o44′7

62o49′6

82

71o47′3

62o53′1

83

71o52′9

63o03′9

84

72o01′7

63o21′1

85

72o06′4

63o30′9

86

72o11′0

63o41′0

87

72o24′8

64o13′2

88

72o30′5

64o26′1

89

72o36′3

64o38′8

90

72o43′7

64o54′3

91

72o45′7

64o58′4

92

72o47′7

65o00′9

93

72o50′8

65o07′6

94

73o18′5

66o08′3

95

73o25′9

66o25′3

96

73o31′1

67o15′1

97

73o36′5

68o05′5

98

73o37′9

68o12′3

99

73o41′7

68o29′4

100

73o46′1

68o48′5

101

73o46′7

68o51′1

102

73o52′3

69o11′3

103

73o57′6

69o31′5

104

74o02′2

69o50′3

105

74o02′6

69o52′0

106

74o06′1

70o06′6

107

74o07′5

70o12′5

108

74o10′0

70o23′1

109

74o12′5

70o33′7

110

74o24′0

71o25′7

111

74o28′6

71o45′8

112

74o44′2

72o53′0

113

74o50′6

73o02′8

114

75o00′0

73o16′3

115

75o05

73o30

un no turienes ziemeļu virzienā līdz paralēlei 78 o 10′ ziemeļu platuma; un rietumos to ierobežo līnija, kas sākas 61o00′ ziemeļu platuma un 65o00′ rietumu garuma un stiepjas ziemeļrietumu virzienā pa loksodromu uz Bafina zemi pie Austrumblafas (61o55′ ziemeļu platuma un 66o20′ rietumu garuma), un no turienes ziemeļu virzienā gar Bafina zemi, Bailota salu, Devonas salu un Elsmīra salu un tālāk pa 80 o  rietumu garuma meridiānu ūdeņos starp šīm salām līdz 78o10′ ziemeļu platuma; un ziemeļos to ierobežo 78o10′ ziemeļu platuma paralēle.

0. apakšzona sastāv no diviem rajoniem

Rajons 0 A

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 66o15′ ziemeļu platuma paralēles.

Rajons 0 B

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 66o15′ ziemeļu platuma paralēles.

1. apakšzona

Konvencijas apgabala daļa uz austrumiem no 0. apakšzonas un uz ziemeļiem un austrumiem no loksodromas, kas savieno punktu 60o12′ ziemeļu platuma un 57o13′ rietumu garuma ar punktu 52o15′ ziemeļu platuma un 42o00′ rietumu garuma.

1. apakšzona sastāv no sešiem rajoniem

Rajons 1 A

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 68o50′ ziemeļu platuma paralēles (Christianshaab).

Rajons 1 B

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp 66o15' ziemeļu platuma paralēli (5 jūras jūdzes uz ziemeļiem no Umanarsugssuak) un 68 o 50′ ziemelu platuma paralēli (Christianshaab).

Rajons 1 C

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp 64o15′ ziemeļu platuma paralēli (4 jūras jūdzes uz ziemeļiem no Godthaab) un 66 o 15′ ziemeļu platuma paralēli (5 jūras jūdzes uz ziemeļiem no Umanarsugssuak).

Rajons 1 D

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp 62o30′ ziemeļu platuma paralēli (Frederikshaab šļūdonis) un 64o15′ ziemeļu platuma paralēli (4 jūras jūdzes uz ziemeļiem no Godthaab).

Rajons 1 E

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp 60o45′ ziemeļu platuma paralēli (Desolation zemesrags) un 62 o 30′ ziemeļu platuma paralēli (Frederikshaab šļūdonis).

Rajons 1 F

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 60o45′ ziemeļu platuma paralēles (Desolation zemesrags).

2. apakšzona

Konvencijas apgabala daļa uz austrumiem no 64o30′ rietumu garuma meridiāna Hudzona šauruma rajonā, uz dienvidiem no 0. apakšzonas, uz dienvidiem un rietumiem no 1. apakšzonas un uz ziemeļiem no 52o15′ ziemeļu platuma paralēles.

2. apakšzona sastāv no trim rajoniem

Rajons 2 G

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 57o40′ ziemeļu platuma paralēles (Mugford zemesrags).

Rajons 2 H

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp 55o20′ ziemeļu platuma paralēli (Hopedale) un 57 o 40′ ziemeļu platuma paralēli (Mugford zemesrags).

Rajons 2 J

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 55o20′ ziemeļu platuma paralēles (Hopedale).

3. apakšzona

Tāda Konvencijas apgabala daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 52o15′ ziemeļu platuma paralēles un uz austrumiem no līnijas, kas stiepjas ziemeļu virzienā no Bauld zemesraga Ņūfaundlendas ziemeļu krastā līdz 52o15′ ziemeļu platuma; uz ziemeļiem no 39o00′ ziemeļu platuma paralēles; un uz austrumiem un ziemeļiem no loksodromas, kas sākas uz 39o00′ ziemeļu platuma, 50o00′ rietumu garuma un stiepjas ziemeļrietumu virzienā, šķērsojot punktu uz 43o30′ ziemeļu platuma, 55o00′ rietumu garuma, virzoties uz punktu uz 47o50′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, līdz tā šķērso taisnu līniju, kas savieno Ray zemesragu 47 o 37,0′ ziemeļu platuma; 59 o 18,0′ rietumu garuma pie Nūfaundlendas krasta ar Ziemeļu zemesragu 47o02,0′ ziemeļu platuma; 60 o 25,0′ rietumu platuma Cape Breton salā; tad ziemeļaustrumu virzienā pa minēto līniju līdz Ray zemesragam, 47 o 37,0′ ziemeļu platuma, 59 o 18,0′ rietumu garuma.

3. apakšzona sastāv no sešiem rajoniem

Rajons 3 K

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 49o15′ ziemeļu platuma paralēles (Freels zemesrags, Ņūfaundlenda).

Rajons 3 L

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas starp Ņūfaundlendas krastu no Freels zemesraga līdz St Mary zemesragam un šādi aprakstītu līniju: sākoties pie Freels zemesraga, no turienes uz austrumiem virzienā uz 46o30′ rietumu garuma meridiānu, tad uz dienvidiem virzienā uz 46o00′ ziemeļu platuma paralēli, tad uz rietumiem virzienā uz 54 o 30′ rietumu garuma meridiānu, tad pa loksodromu līdz St Mary zemesragam Ņūfaundlendā.

Rajons 3 M

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 49o15′ ziemeļu platuma paralēles un uz austrumiem no 46o30′ rietumu garuma meridiāna.

Rajons 3 N

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 46o00′ ziemeļu platuma paralēles un starp 46o30′ rietumu garuma meridiānu un 51o00′ rietumu garuma meridiānu.

Rajons 3 O

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 46o00′ ziemeļu platuma paralēles un starp 51o00′ rietumu garuma meridiānu un 54o30′ rietumu garuma meridiānu.

Rajons 3 P

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no Ņūfaundlendas krasta un uz rietumiem no līnijas no St Mary zemesraga, Ņūfaundlendā, līdz punktam uz 46o00′ ziemeļu platuma, 54o30′ rietumu garuma, no šejienes uz dienvidiem līdz apakšzonas robežai.

Rajons 3 P sadalās divos apakšrajonos:

3 Pn – ziemeļrietumu apakšrajons – tāda rajona 3 P daļa, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no līnijas, kas stiepjas no 47 o 30,7′ ziemeļu platuma; 57 o 43,2′ rietumu garuma, apmēram uz dienvidrietumiem līdz punktam uz 46o50,7′ ziemeļu platuma un 58o49,0′ rietumu garuma;

3 Ps – dienvidaustrumu apakšrajons – tāda rajona 3 P daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no līnijas, kas noteikta apakšrajonam 3 Pn.

4. apakšzona

Tāda Konvencijas apgabala daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 39o00′ ziemeļu platuma paralēles, rietumos no 3. apakšzonas un austrumos no šādi aprakstītas līnijas:

tā sākas starptautiskās robežas starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu beigās Grand Manan šaurumā, punktā uz 44o46′35,346′′ ziemeļu platuma; 66 o 54′11,253′′ rietumu garuma; no šejienes uz dienvidiem līdz 43o50′ ziemeļu platuma paralēlei; tad uz rietumiem līdz 67o24'27,24′′ rietumu garuma meridiānam; tad pa ģeodēzisku līniju dienvidrietumu virzienā līdz punktam uz 42o53′14′′ ziemeļu platuma un 67o44′35′′ rietumu garuma; tad pa ģeodēzisku līniju dienvidrietumu virzienā līdz punktam uz 42o31′08′′ ziemeļu platuma un 67o28′05′ rietumu garuma; tad pa ģeodēzisku līniju līdz punktam uz 42o20′ ziemeļu platuma un 67o18′13,15′′ rietumu garuma;

tad uz austrumiem līdz punktam 66o00′ rietumu garuma; tad pa loksodromu dienvidrietumu virzienā līdz punktam uz 42o00′ ziemeļu platuma un 65o40′ rietumu garuma un no turienes uz dienvidiem līdz 39o00′ ziemeļu platuma paralēlei.

4. apakšzona sastāv no sešiem rajoniem

Rajons 4 R

Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Ņūfaundlendas krastu no Bauld zemesraga līdz Ray zemesragam un šādi aprakstītu līniju: sākoties pie Bauld zemesraga, tā iet uz ziemeļiem līdz 52o15′ ziemeļu platuma paralēlei, tad uz rietumiem līdz Labradora krastam, tad gar Labradoras krastu līdz Labradoras un Kvebekas robežas beigām, tad pa loksodromu dienvidrietumu virzienā līdz punktam uz 49 o 25′ ziemeļu platuma, 60 o 00′ rietumu garuma, tad uz dienvidiem līdz punktam uz 47 o 50′ ziemeļu platuma, 60 o 00′ rietumu garuma, tad pa loksodromu dienvidaustrumu virziena līdz punktam, kur 3. apakšzonas robeža šķērso taisnu līniju, kura savieno Jaunskotijas Ziemeļu zemesragu ar Ņūfaundlendas Ray zemesragu, tad līdz Ņūfaundlendas Ray zemesragam.

Rajons 4 S

Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Kvebekas dienvidu krastu no Labradoras un Kvebekas robežas beigām līdz Pointe des Monts un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Pointe des Monts, tad ved uz austrumiem līdz punktam uz 49o25′ ziemeļu platuma, 64o40′ rietumu garuma, tad pa loksodromu austrumdienvidaustrumu virzienā līdz punktam uz 47o50′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, tad uz ziemeļiem līdz punktam uz 49 o 25′ ziemeļu platuma, 60 o 00′ rietumu garuma, tad pa loksodromu ziemeļaustrumu virzienā līdz Labradoras un Kvebekas robežas beigām.

Rajons 4 T

Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Jaunskotijas krastiem, Ņūbrunsviku un Kvebeku no Ziemeļu zemesraga līdz Pointe des Monts un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Pointe des Monts, tad ved uz austrumiem līdz punktam uz 49o25′ ziemeļu platuma, 64o40′ rietumu garuma, tad pa loksodromu dienvidaustrumu virzienā līdz punktam uz 47o50′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, tad pa loksodromu dienvidu virzienā līdz Jaunskotijas Ziemeļu zemesragam.

Rajons 4 V

Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Jaunskotijas krastu starp Ziemeļu zemesragu un Fourchu un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Fourchu, tad ved pa loksodromu austrumu virzienā līdz punktam uz 45o40′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, tad uz dienvidiem pa 60o00′ rietumu garuma meridiānu līdz 44o10′ ziemeļu platuma paralēlei, tad uz austrumiem līdz 59o00′ rietumu garuma meridiānam, tad uz dienvidiem līdz 39o00′ ziemeļu platuma paralēlei, tad uz austrumiem līdz punktam, kur 3. un 4. apakšzonas robeža sastop 39o00′ ziemeļu platuma paralēli, tad pa robežu starp 3. un 4. apakšzonu un pa līniju, kas turpinās ziemeļrietumu virzienā līdz punktam uz 47o50′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, un tad pa loksodromu dienvidu virziena līdz Ziemeļu zemesragam Jaunskotijā.

Rajons 4 V sadalās divos apakšrajonos:

4 Vn – ziemeļu apakšrajons – rajona 4 V daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 45o40′ ziemeļu platuma paralēles;

4 Vs – dienvidu apakšrajons – rajona 4 V daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 45o40′ ziemeļu platuma paralēles.

Rajons 4 W

Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Jaunskotijas krastu no Halifaksas līdz Fourchu un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Fourchu, tad ved pa loksodromu austrumu virzienā līdz punktam uz 45o40′ ziemeļu platuma, 60o00′ rietumu garuma, tad uz dienvidiem pa 60 o 00′ rietumu garuma meridiānu līdz 44o10′ ziemeļu platuma paralēlei, tad uz austrumiem līdz 59o00′ rietumu garuma meridiānam, tad uz dienvidiem līdz 39o00′ ziemeļu platuma paralēlei, tad uz rietumiem līdz 63o20′ rietumu garuma meridiānam, tad uz ziemeļiem līdz punktam uz šā meridiāna pie 44o20′ ziemeļu platuma, tad pa loksodromu ziemeļrietumu virzienā līdz Halifaksai Jaunskotijā.

Rajons 4 X

Apakšzonas daļa, kas atrodas starp 4. apakšzonas rietumu robežu un Ņūbrunsvikas un Jaunskotijas krastiem no robežas starp Ņūbrunsviku un Menu beigām līdz Halifaksai un šādi aprakstītu līniju: tā sākas pie Halifaksas, ved pa loksodromu dienvidaustrumu virzienā līdz punktam uz 44o20′ ziemeļu platuma, 63o20′ rietumu garuma, no turienes uz dienvidiem līdz 39o00′ ziemeļu platuma paralēlei un no turienes uz rietumiem līdz 65o40′ rietumu garuma meridiānam.

5. apakšzona

Tāda Konvencijas apgabala daļa, kas atrodas uz rietumiem no 4. apakšzonas rietumu robežas, uz ziemeļiem no 39o00′ ziemeļu platuma paralēles un uz austrumiem no 71o40′ rietumu garuma meridiāna.

5. apakšzona sastāv no diviem rajoniem

Rajons 5 Y

Apakšzonas daļa, kas atrodas starp Menas, Ņūhempšīras un Masačūsetsas krastiem no robežas starp Menu un Ņūbrunsviku līdz 70o00′ rietumu platumam Keipkodā (apmēram pie 42 o  ziemeļu platuma) un šādi aprakstītu līniju: tā sākas Keipkodā punktā uz 70 o  rietumu garuma (apmēram 42 o  ziemeļu platuma), tad ved uz ziemeļiem līdz 42o20′ ziemeļu platuma, tad uz austrumiem līdz 67o18′13,15′′ rietumu garuma pie robežas starp 4. un 5. apakšzonu un tad pa šo robežu līdz robežai starp Kanādu un Savienotajām Valstīm.

Rajons 5 Z

Apakšzonas daļa, kas atrodas uz dienvidiem un austrumiem no rajona 5 Y.

Rajons 5 Z sadalās divos apakšrajonos: austrumu apakšrajonā un rietumu apakšrajonā, ko definē šādi:

5 Ze – austrumu apakšrajons – rajona 5 Z daļa, kas atrodas uz austrumiem no 70o00′ rietumu garuma meridiāna.

Apakšrajons 5 Ze sīkāk sadalās divās apakšvienībās (1):

5 Zu (Savienoto Valstu ūdeņi) ir apakšrajona 5 Ze daļa uz rietumiem no ģeodēziskajām līnijām, kas savieno šādu koordināšu punkti:

Ziemeļu platums

Rietumu garums

A

44o11′12′′

67o16′46′′

B

42o53′14′′

67o44′35′′

C

42o31′08′′

67o28′05′′

D

40o27′05′′

65o41′59′′

5 Zc (Kanādas ūdeņi) ir apakšrajona 5 Z e daļa uz austrumiem no iepriekš minētajām ģeodēziskajām līnijām;

5 Zw – rietumu apakšrajons – rajona 5 Z daļa, kas atrodas uz rietumiem no 70o00′ rietumu garuma meridiāna.

6. apakšzona

Tāda Konvencijas apgabala daļa, ko ierobežo līnija, kura sākas no punkta Rodailendas krastā uz 71o40′ rietumu garuma, tad virzās uz dienvidiem līdz 39o00′ ziemeļu platuma, tad uz austrumiem līdz 42o00′ rietumu garuma, tad uz dienvidiem līdz 35o00′ ziemeļu platuma, tad uz rietumiem līdz Ziemeļamerikas krastam, tad ziemeļu virzienā gar Ziemeļamerikas krastu līdz Rodailendas punktam uz 71o40′ rietumu garuma.

6. apakšzona sastāv no astoņiem rajoniem

Rajons 6 A

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 39o00′ ziemeļu platuma paralēles un uz rietumiem no 5. apakšzonas.

Rajons 6 B

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz rietumiem no 70o00′ rietumu garuma, uz dienvidiem no 39o00′ ziemeļu platuma paralēles un uz ziemeļiem un rietumiem no līnijas, kas ved rietumu virzienā pa 37o00′ ziemeļu platuma paralēli līdz 76o00′ rietumu garumam un tad uz dienvidiem līdz Henry zemesragam Virdžīnijā.

Rajons 6 C

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz rietumiem no 70 o 00′ rietumu garuma un uz dienvidiem no rajona 6 B.

Rajons 6 D

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 B un 6 C un uz rietumiem no 65o00′ rietumu garuma.

Rajons 6 E

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 D un uz rietumiem no 60o00′ rietumu garuma.

Rajons 6 F

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 E un uz rietumiem no 55 o 00′ rietumu garuma.

Rajons 6 G

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 F un uz rietumiem no 50 o 00′ rietumu garuma.

Rajons 6 H

Tāda apakšzonas daļa, kas atrodas uz austrumiem no rajona 6 G un uz rietumiem no 42 o 00′ rietumu garuma.


(1)  Šīs divas apakšvienības nav minētas Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas (NAFO) sestajā publikācijā (2000. gada maijs). Tomēr, ņemot vērā NAFO Zinātniskās padomes priekšlikumu, NAFO Ģenerālā padome tās apstiprināja atbilstīgi NAFO Konvencijas XX panta 2. punktam.


IV PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS UN KODI, KAS LIETOJAMI, IESNIEDZOT DATUS PAR NOZVEJU

A.   ZVEJAS RĪKU/ZVEJAS KUĢU KATEGORIJU SARAKSTS

(no Starptautiskās standarta statistikas zvejas rīku klasifikācijas (ISSCFG))

Kategorija

Saīsinājums

Traļi

 

Grunts traļi

 

rāmja traļi

TBB

otertraļi (neprecizējot, vai sānu vai gala stiprinājuma)

OTB

otertraļi (sānu)

OTB1

otertraļi (gala)

OTB2

pāra traļi (divi kuģi)

PTB

garneļu traļi

TBS

omāru traļi

TBN

grunts traļi (netiek precizēts)

TB

Pelaģiskie traļi

 

otertraļi (neprecizējot, vai sānu vai gala stiprinājuma)

OTM

otertraļi (sānu)

OTM1

otertraļi (gala)

OTM2

pāra traļi (divi kuģi)

PTM

garneļu traļi

TMS

pelaģiskie traļi (netiek precizēts)

TM

Dvīņu tralis

OTS

Dvīņu otertraļi

OTT

Pāra traļi (divi kuģi) (netiek precizēts)

PT

Otertraļi (netiek precizēts)

OT

Cita veida traļi (netiek precizēts)

TX

Zvejas vadi

 

Brideņi

SB

Laivas vai kuģa vadi

SV

bugurvadi

SDN

skotu vadi

SSC

dubultvadi (divi kuģi)

SPR

Zvejas vadi (netiek precizēts)

SX

Apņemošie tīkli

 

Ar riņķa vadiem (riņķvads)

PS

ko ekspluatē viens kuģis

PS1

ko ekspluatē divi kuģi

PS2

Bez riņķa vadiem (ēsmas zivtiņu vads)

LA

Žaunu tīkli un iepinējtīkli

 

Noenkurotie žaunu tīkli

GNS

Dreifējošie žaunu tīkli

GND

Aptveroši žaunu tīkli

GNC

Nostiprinātie žaunu tīkli (uz balstiem)

GNF

Rāmju tīkli

GTR

Žaunu tīkla un rāmju tīkla apvienojums

GTN

Žaunu tīkli un iepinējtīkli (netiek precizēts)

GEN

Žaunu tīkli (netiek precizēts)

GN

Āķi un jedas

 

Peilētas āķu jedas

LLS

Dreifējošas āķu jedas

LLD

Āķu jedas (netiek precizēts)

LL

Gruntsmakšķeres un ūdas (manuāli darbināmas)

LHP

Gruntsmakšķeres un ūdas (mehāniskas)

LTM

Velkamas āķu jedas

LTL

Āķi un jedas (netiek precizēts)

LX

Lamatu tipa zvejas rīki

 

Stāvvadi

FPN

Murdi

FPO

Venteri

FYK

Iežogojumi, zivju tači, aizsprosti

FWR

Stacionārie zvejas krātiņi

FSN

Gaisa tīkli

FAR

Lamatu tipa zvejas rīki (netiek precizēts)

FIX

Apklājoši zvejas rīki

 

Metamie tīkli

FCN

Apklājoši zvejas rīki (netiek precizēts)

FG

Dragas

 

Laivu draga

DRB

Ar rokām darbināma draga

DRH

Aizķeršana ar žebērkli

 

Harpūna

HAR

Ceļamie tīkli

 

Pārnēsājami ceļamie tīkli

LNP

No laivas darbināmi ceļamie tīkli

LNB

No krasta darbināmi stacionāri ceļamie tīkli

LNS

Ceļamie tīkli (netiek precizēts)

LN

Savākšanas mašīnas

 

Sūkņi

HMP

Izcelšanas mašīnas

HMD

Savākšanas mašīnas (netiek precizēts)

HMX

Dažādi zvejas rīki

MIS

Nepazīstami zvejas rīki

NK

B.   ZVEJAS INTENSITĀTES MĒRU DEFINĪCIJAS ZVEJAS RĪKU KATEGORIJĀM

Pēc iespējas būtu jāparedz trīs precizitātes līmeņi zvejas intensitātes noteikšanai.

A kategorija

Zvejas rīki

Intensitātes mērs

Definīcijas

Apņemošie tīkli (riņķvadi)

Izlikšanas reižu skaits

Tīklu izmešanas vai izšaušanas reižu skaits neatkarīgi no tā, vai ticis nozvejots loms. Šis mērs ir lietderīgs, ja zivju bara lielums un konsistence ir saistīta ar krājumu pārpilnību vai ja tīklus izmet nenoteiktā kārtībā

Brideņi

Izlikšanas reižu skaits

Zvejas rīku izlikšanas vai izšaušanas reižu skaits neatkarīgi no tā, vai ticis nozvejots loms

Laivas vadi

Zvejas stundu skaits

Zvejas rīku izlikšanas vai izšaušanas reižu skaits, reizināts ar vidējo aprēķināto izlikšanas vai izšaušanas ilgumu

Traļi

Stundu skaits

Stundu skaits, kuru laikā tralis atradies ūdenī (pelaģiskais tralis) vai uz grunts (grunts tralis) un bijis nodarbināts zvejā

Laivu dragas

Zvejas stundu skaits

Stundu skaits, kuru laikā draga atradusies uz grunts un bijusi nodarbināta zvejā

Žaunu tīkli (noenkuroti vai dreifējoši)

Intensitātes vienību skaits

Tīklu garums izteikts 100 metru vienībās, reizinātās ar izlikšanas reižu skaitu (= summētais noteiktā laika posmā lietotā tīkla kopējais garums metros, dalīts ar 100)

Žaunu tīkli (nostiprināti)

Intensitātes vienību skaits

Tīkla garums, izteikts 100 metru vienībās, reizinātās ar tīklu atbrīvošanas reižu skaitu

Lamatu tipa zvejas rīki (stāvvadi)

Intensitātes vienību skaits

Zvejas dienu skaits, reizināts ar izvilkto vienību skaitu

Murdi un venteru tīkli

Intensitātes vienību skaits

Izcelšanu skaits, reizināts ar vienību skaitu (= kopējais noteiktā laika posmā zvejoto vienību skaits)

Āķu jedas (peilētas vai dreifējošas)

Āķi tūkstošos gabalu

Āķu skaits, ar kuriem zvejots noteiktā laika posmā, dalīts ar 1 000

Makšķerrīki (ūdas, ar spoli, žibulējamas utt.)

Makšķerrīku dienu skaits

Kopējais makšķerrīku skaits, kas izmantots noteiktā laika posmā

Harpūnas

 

(Ziņo vienīgi par B un C līmeņa intensitāti)

B kategorija

Zvejas dienu skaits: dienu skaits, kurās veikta zveja. Tādām zivsaimniecībām, kur meklēšana ir būtiska zvejas darbības daļa, tās dienas, kad notika meklēšana, bet ne pati zveja, būtu jāiekļauj datos par zvejas dienām.

C kategorija

Attiecībā uz dienu skaitu uz grunts papildus zvejas dienām un dienām, kurās noritēja meklēšana, jāiekļauj arī visas pārējās dienas, kuru laikā kuģis atradās uz grunts.

Aprēķinātās intensitātes attiecība (proporcionāli noteiktā intensitāte)

Tā kā var nebūt pieejami atbilstoši mēri kopējās nozvejas noteikšanai, būtu jānorāda uz aprēķināto intensitātes procentu. To aprēķina šādi:

(((Kopējā nozveja) – (Nozveja, kuras intensitāte tikusi iegrāmatota)) × 100)/(Kopējā nozveja)

C.   KUĢU IZMĒRA KATEGORIJAS

(no Starptautiskās standarta statistikas zvejas kuģu klasifikācijas (ISSCFV))

Tonnāžas klases

Bruto tilpības kategorija

Kods

0–49,9

02

50–149,9

03

150–499,9

04

500–999,9

05

1 000—1 999,9

06

2 000—99 999,9

07

Nav zināms

00

D.   GALVENĀS ZVEJOTĀS SUGAS

Tās ir sugas, uz kurām galvenokārt vērsta zveja. Tomēr tās var neatbilst sugām, kas veido nozvejas lielāko daļu. Sugas būtu jāidentificē, lietojot trīsburtu apzīmējumu (sk. I pielikumu).


V PIELIKUMS

FORMA, KĀDĀ DATI IESNIEDZAMI MAGNĒTISKOS DATU NESĒJOS

A.   MAGNĒTISKIE DATU NESĒJI

Datora lentes:

Deviņu celiņu lentes ar blīvumu 1600 vai 6250 BPI un EBCDIC vai ASCII kodu, vēlams ar marķējumu. Ja tās ir ar marķējumu, būtu jāiekļauj atzīme par datnes beigām.

Disketes:

MS-DOS formatētas, 3,5'' 720 kilobaitu vai 1,4 megabaitu disketes, vai 5,25'' 360 kilobaitu vai 1,2 megabaitu disketes.

B.   KODĒŠANAS FORMA

Iesniegšanai saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām

Pozīcijas nr.

Postenis

Piezīmes

1 līdz 4

Valsts (ISO 3 burtu kods)

Piem., FRA = Francija

5 līdz 6

Gads

Piem., 90 = 1990

7 līdz 8

FAO zvejas zona

21 = Ziemeļrietumu Atlantija

9 līdz 15

Zvejas rajons

Piem., 3 Pn = NAFO zvejas apakšrajons 3 Pn

16 līdz 18

Suga

3 burtu identifikators

19 līdz 26

Nozveja

Tonnās

Iesniegšanai saskaņā ar 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām

Pozīcijas nr.

Postenis

Piezīmes

1 līdz 4

Valsts

ISO 3 burtu kods (piem., FRA = Francija)

5 līdz 6

Gads

Piem., 94 = 1994

7 līdz 8

Mēnesis

Piem., 01 = janvāris

9 līdz 10

FAO zvejas zona

21 = Ziemeļrietumu Atlantija

11 līdz 18

Zvejas rajons

Piem., 3 Pn = NAFO zvejas apakšrajons 3 Pn: burtu un ciparu

19 līdz 21

Galvenās zvejojamās sugas

3 burtu identifikators

22 līdz 26

Kuģa/zvejas rīka kategorija

ISSCFG kods (piem., OTB2 = grunts otertralis): burtu un ciparu kods

27 līdz 28

Kuģa klase pēc tā izmēra

ISSCFV kods (piem., 04 = 150–499.9 GT): burtu un ciparu kods

29 līdz 34

Vidējā bruto tonnāža

Tonnas: cipariem

35 līdz 43

Vidējā dzinēja jauda

Kilovati: cipariem

44 līdz 45

Aplēstā intensitāte procentuālā izteiksmē

Cipariem

46 līdz 48

Vienība

Sugu 3 burtu identifikators vai intensitātes identifikators (piem., COD = menca A- = zvejas intensitātes mērs A)

49 līdz 56

Dati

Nozvejas (tonnās) vai intensitātes vienība

Piezīmes

a)

Visas ciparu pozīcijas ir līdzinātas pa labi, neaizpildītās pozīcijas atrodas pirms aizpildītajām. Visas burtciparu pozīcijas ir līdzinātas pa kreisi, neaizpildītās pozīcijas atrodas pēc aizpildītajām.

b)

Nozvejas datus iegrāmato kā dzīvsvaru, kas vienāds ar izkrautajiem vai pārkrautajiem daudzumiem, noapaļojot līdz tonnai.

c)

Daudzumus (49. līdz 56. pozīcija), kas mazāki par pusi vienības, iegrāmato kā “–1”.

d)

Nezināmus daudzumus (49. līdz 56. pozīcija) iegrāmato kā “–2”.

e)

Valstu (un zemju) kodi (ISO kodi):

Austrija

AUT

Beļģija

BEL

Bulgārija

BGR

Kipra

CYP

Čehija

CZE

Vācija

DEU

Dānija

DNK

Spānija

ESP

Igaunija

EST

Somija

FIN

Francija

FRA

Apvienotā Karaliste

GBR

Anglija un Velsa

GBRA

Skotija

GBRB

Ziemeļīrija

GBRC

Grieķija

GRC

Ungārija

HUN

Īrija

IRL

Islande

ISL

Itālija

ITA

Lietuva

LTU

Luksemburga

LUX

Latvija

LVA

Malta

MLT

Nīderlande

NLD

Norvēģija

NOR

Polija

POL

Portugāle

PRT

Rumānija

ROU

Slovākija

SVK

Slovēnija

SVN

Zviedrija

SWE

Turcija

TUR


VI PIELIKUMS

FORMĀTS, KĀDĀ IESNIEDZAMI DATI UZ MAGNĒTISKIEM NESĒJIEM

A.   KODĒŠANAS FORMA

Datu iesniegšanai, piemērojot 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu

Dati būtu jāiesniedz dažāda garuma ierakstu veidā, ieraksta ailes atdalot ar kolu (:). Katrā ierakstā būtu jāiekļauj šādas ailes:

Aile

Piezīmes

Valsts

ISO trīsburtu kods (piem., FRA = Francija)

Gads

Piem., 2001 vai 01

FAO galvenais zvejas apgabals

21 = Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa

Zona

Piem., 3 Pn = NAFO apakšrajons 3 Pn

Suga

Trīsburtu apzīmējums

Nozveja

Tonnas

Datu iesniegšanai, piemērojot 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu

Dati būtu jāiesniedz dažāda garuma ierakstu veidā, ieraksta ailes atdalot ar kolu (:). Katrā ierakstā būtu jāiekļauj šādas ailes:

Aile

Piezīmes

Valsts

ISO trīsburtu kods (piem., FRA = Francija)

Gads

Piem., 0001 vai 2001 attiecībā uz 2001. gadu

Mēnesis

Ppiem., 01 = janvāris

FAO galvenais zvejas apgabals

21 = Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa

Zona

Piem., 3 Pn = NAFO apakšrajons 3 Pn

Galvenā zvejotā suga

Trīsburtu apzīmējums

Kuģa/zvejas rīku kategorija

ISSCFG kods (piem., 0TB2 – grunts otertralis)

Kuģa lieluma klase

ISSCFV kods (piem., 04 = 150–499,9 GT):

Vidējā bruto tilpība

Tonnas

Vidējā dzinēja jauda

Kilovati

Aprēķinātās intensitātes procentuāla daļa

Cipariem

Vienība

Sugas trīsburtu apzīmējums vai intensitātes apzīmējums (piem., COD = menca, vai A = intensitātes mērs A)

Datums

Nozveja (tonnās) vai intensitātes vienība

a)

Nozveja jāreģistrē ar krastā izkrauto lomu dzīvsvara ekvivalentu.

b)

Valstu kodi:

Austrija

AUT

Beļģija

BEL

Bulgārija

BGR

Kipra

CYP

Čehija

CZE

Vācija

DEU

Dānija

DNK

Spānija

ESP

Igaunija

EST

Somija

FIN

Francija

FRA

Apvienotā Karaliste

GBR

Anglija un Velsa

GBRA

Skotija

GBRB

Ziemeļīrija

GBRC

Grieķija

GRC

Ungārija

HUN

Īrija

IRL

Islande

ISL

Itālija

ITA

Lietuva

LTU

Luksemburga

LUX

Latvija

LVA

Malta

MLT

Nīderlande

NLD

Norvēģija

NOR

Polija

POL

Portugāle

PRT

Rumānija

ROU

Slovākija

SVK

Slovēnija

SVN

Zviedrija

SWE

Turcija

TUR

B.   METODE DATU PĀRRAIDĪŠANAI KOMISIJAI

Ciktāl iespējams, datus vajadzētu pārraidīt elektroniskā formā (piemēram, kā elektroniskās vēstules pielikumu).

Ja tas nav iespējams, tiek pieļauts iesniegt datni ar 3,5 collu disketes palīdzību.


VII PIELIKUMS

Atceltā regula ar tās sekojošo grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EEK) Nr. 2018/93

(OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp.)

 

1994. gada Pievienošanās akts, I pielikuma X.6. punkts

(OV C 241, 29.8.1994., 189. lpp.)

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1636/2001

(OV L 222, 17.8.2001., 1. lpp.)

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003

(OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.)

vienīgi 3. pants un III pielikuma 44. punkts

2003. gada Pievienošanās akts, II pielikuma 10.9. punkts

(OV L 236, 23.9.2003., 571. lpp.)

 


VIII PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EEK) Nr. 2018/93

Šī regula

1. pants

1. pants

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. panta 1. un 2. punkts

6. panta 1. un 2. punkts

6. panta 3. punkts

_

7. panta 1. punkts

7. panta 1. punkts

7. panta 2. punkts

7. panta 2. punkts

7. panta 3. punkts

_

7. panta 4. punkts

7. panta 3. punkts

8. pants

_

_

8. pants

9. pants

9. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

II pielikums

III pielikums

III pielikums

IV pielikums

IV pielikums

V pielikums

V pielikums

_

VI pielikums

_

VII pielikums

_

VIII pielikums


Augša