EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32009R0015

Padomes Regula (EK) Nr. 15/2009 ( 2009. gada 8. janvāris ), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 367/2006, ar ko Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam nosaka galīgu kompensācijas maksājumu, un Regulu (EK) Nr. 1292/2007, ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam

OV L 6, 10.1.2009., 1./17. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 11 Sējums 047 Lpp. 299 - 315

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 06/11/2012

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/15/oj

10.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 6/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 15/2009

(2009. gada 8. janvāris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 367/2006, ar ko Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam nosaka galīgu kompensācijas maksājumu, un Regulu (EK) Nr. 1292/2007, ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2026/97 (1997. gada 6. oktobris) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), (pamatregula) un jo īpaši tās 19. un 24. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

I.   Iepriekšējā izmeklēšana un pašreizējie kompensācijas pasākumi

(1)

Padome 1999. gada decembrī ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999 (2) noteica galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves (attiecīgais ražojums) importam, kas atbilst KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90. Izmeklēšana, kuras rezultāts bija minētās regulas pieņemšana, turpmāk saukta – “sākotnējā izmeklēšana”. Pasākumus noteica kā procentuālo kompensācijas maksājumu 3,8 % līdz 19,1 % apjomā importam no atsevišķi minētiem eksportētājiem, bet attiecīgā ražojuma importam no visiem pārējiem uzņēmumiem noteica atlikušo maksājuma likmi 19,1 % apjomā. Sākotnējās izmeklēšanas periods ilga no 1997. gada 1. oktobra līdz 1998. gada 30. septembrim.

(2)

Padome 2006. gada martā ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 (3) pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 18. pantu saglabāja galīgo kompensācijas maksājumu, ko Indijas izcelsmes PET plēves importam noteica ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods ilga no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 30. septembrim.

(3)

Padome 2006. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1288/2006 (4) pēc starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz Indijas PET plēves ražotāja Garware Polyester Limited (Garware) subsidēšanu, grozīja galīgo kompensācijas maksājumu, ko ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 noteica uzņēmumam Garware.

(4)

Padome 2007. gada septembrī ar Regulu (EK) Nr. 1124/2007 (5) pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz cita Indijas PET plēves ražotāja Jindal Poly Films, Limited, agrākais nosaukums Jindal Polyester Ltd, (Jindal), subsidēšanu, grozīja galīgo kompensācijas maksājumu, ko ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 noteica uzņēmumam Jindal.

II.   Pašreizējie antidempinga pasākumi

(5)

Padome 2001. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (6) noteica galīgo antidempinga maksājumu polietilēntereftalāta (PET) plēves importam, kuras izcelsme, cita starpā, ir Indijā. Pasākumi bija procentuālais antidempinga maksājums 0 % līdz 62,6 % apjomā, ko noteica importam no atsevišķi minētiem eksportētājiem, bet importam no visiem pārējiem uzņēmumiem piemēroja atlikušo maksājuma likmi 53,3 % apjomā.

(6)

Padome 2006. gada martā ar Regulu (EK) Nr. 366/2006 (7) grozīja dempinga starpību apjomu, kas aprēķināts Regulā (EK) Nr. 1676/2001. Jaunās dempinga starpības ir 3,2 % līdz 29,3 % apjomā, un jaunais antidempinga maksājums ir 0 % līdz 18 % apjomā, ņemot vērā kompensācijas maksājumus, kas izriet no eksporta subsīdijām un kas noteikti tiem pašiem Indijas izcelsmes ražojumiem, un kas grozīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 367/2006, kuru pieņēma pēc 1. apsvērumā minētās Regulas (EK) Nr. 2579/1999 termiņa beigu pārskatīšanas. Padome 2006. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1288/2006 pēc starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz Indijas PET plēves ražotāja Garware Polyester Limited (Garware) subsidēšanu, grozīja galīgo antidempinga maksājumu, ko ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 noteica uzņēmumam Garware.

(7)

Padome 2006. gada septembrī ar Regulu (EK) Nr. 1424/2006 (8) pēc jauna ražotāja eksportētāja lūguma grozīja Regulu (EK) Nr. 1676/2001 attiecībā uz SRF Limited. Regula attiecīgajam uzņēmumam noteica dempinga starpību 15,5 % apjomā un dempinga maksājumu 3,5 % apjomā, ņemot vērā uzņēmuma eksporta subsīdiju starpību, kas noskaidrota antisubsidēšanas izmeklēšanā, pēc kuras pieņēma Regulu (EK) Nr. 367/2006. Uzņēmumam nebija noteikts individuāls kompensācijas maksājums, tāpēc tam piemēroja visiem pārējiem uzņēmumiem paredzēto maksājuma likmi.

(8)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 (9) Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam noteica galīgu antidempinga maksājumu pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar 11. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 (10) (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, (antidempinga pamatregulā). Ar to pašu regulu attiecībā uz vienu Indijas eksportētāju izbeidza importa daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu.

III.   Daļējas starpposma pārskatīšanas sākšana

(9)

Pēc galīgā kompensācijas maksājuma termiņa pagarinājuma 2006. gada martā Indijas valdība iesniedza informāciju, ka apstākļi attiecībā uz divām subsīdiju shēmām (shēma Duty Entitlement Passbook un atbrīvojums no ienākuma nodokļa saskaņā ar 80.HHC pantu Aktā par ienākuma nodokli) ir mainījušies un šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas. Tādējādi tika apgalvots, ka subsidēšanas apjoms, visticamāk, ir samazinājies un ka tāpēc jāpārskata pasākumi, kas daļēji tika ieviesti šo shēmu dēļ.

(10)

Komisija izskatīja Indijas valdības iesniegtos pierādījumus un uzskatīja tos par pietiekamiem, lai pamatotu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 19. panta noteikumiem. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Komisija, 2007. gada 12. oktobrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu (11), sāka oficiālu daļēju starpposma pārskatīšanu par to, cik lielā mērā tiek subsidēts spēkā esošais kompensācijas maksājums par Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importu.

(11)

Daļējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas mērķis ir novērtēt, vai spēkā esošie pasākumi attiecībā uz uzņēmumiem, kas guva labumu no vienas vai abām subsīdiju shēmām, kuras, kā tiek apgalvots, ir mainītas, ir jāturpina, jāatceļ vai jāgroza, ja ir sniegts pietiekami daudz pierādījumu atbilstīgi attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu. Atkarībā no konstatējumiem daļējā starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā arī tiks novērtēta vajadzība pārskatīt pasākumus, kas piemērojami pārējiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikts spēkā esošo pasākumu apjoms, un/vai visiem citiem uzņēmumiem piemērojamos pasākumus.

(12)

Pārskatīšana attiecās uz to uzņēmumu subsidēšanas apjomu, kuri minēti pielikumā paziņojumam par izmeklēšanas sākšanu, kā arī uz citiem eksportētājiem, kurus aicināja pieteikties atbilstīgi paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu minētajiem nosacījumiem un tur noteiktajā termiņā.

IV.   Izmeklēšanas periods

(13)

Izmeklēšana attiecībā uz subsidēšanas apjomu aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim (pārskatīšanas izmeklēšanas periods jeb PIP).

V.   Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(14)

Par daļēju starpposma pārskatīšanu Komisija oficiāli informēja Indijas valdību un tos Indijas ražotājus eksportētājus, kas sadarbojās iepriekšējā izmeklēšanā, kas tika minēti Regulā (EK) Nr. 367/2006 un norādīti pielikumā paziņojumam par daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu, tos, par kuriem konstatēja, ka tie izmanto kādu no abām subsīdiju shēmām, kuras, kā tiek apgalvots, ir mainītas, kā arī uzņēmumu Du Pont Tejin Films Luksemburgā, Mitsubishi Polyester Film Vācijā, Toray Plastics Europe Francijā un Nurell Itālijā, kas ir vairākums no Kopienas PET plēves ražotājiem (turpmāk Kopienas ražošanas nozare). Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt viedokli rakstiski un lūgt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu.

(15)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(16)

Personu rakstiski un mutiski sniegtie komentāri tika izskatīti un attiecīgā gadījumā ņemti vērā.

(17)

Ņemot vērā acīmredzami lielo šajā pārskatīšanā iesaistīto personu skaitu, subsidēšanas izmeklēšanai bija paredzēts izmantot pārbaudi izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 27. pantu. Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, atbilstīgi pamatregulas 27. pantam ražotāji eksportētāji tika aicināti pieteikties 15 dienu laikā no daļējās starpposma pārskatīšanas sākšanas un sniegt Komisijai informāciju, kas prasīta paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu.

(18)

Pēc iesniegtās informācijas pārbaudes, ņemot vērā Indijas ražotāju eksportētāju skaitu, kuri izteica vēlmi sadarboties, tika nolemts, ka pārbaude izlases veidā šajā gadījumā nav vajadzīga.

(19)

Viens uzņēmums, SRF Limited, kas nebija minēts pielikumā paziņojumam par izmeklēšanas sākšanu, pieteicās un iesniedza pierādījumus, ka uz to attiecināmi daļējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas noteikumi, kas izklāstīti paziņojuma par izmeklēšanas sākšanu 4. punktā. Tādēļ šis uzņēmums tika iekļauts šajā pārskatīšanas izmeklēšanā.

(20)

Viens uzņēmums Flex Industries Limited, kam noteikts kompensācijas maksājums (ar Regulu (EK) Nr. 367/2006) un antidempinga maksājums (ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007), ir mainījis nosaukumu, un tagad tā nosaukums ir Uflex Limited. Nosaukuma maiņa neietekmē iepriekšējo izmeklēšanu konstatējumus.

(21)

Lai iegūtu izmeklēšanai nepieciešamo informāciju, Komisija izsūtīja aptaujas anketas attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, kas atbilda paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu izklāstītajiem nosacījumiem. Anketu nosūtīja arī Indijas valdībai.

(22)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieciem Indijas ražotājiem eksportētājiem un no Indijas valdības.

(23)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai. Pārbaudes apmeklējumi notika Indijas valdības telpās Deli, Maharaštras štata pašvaldībā Mumbajā, Indijas Rezervju bankā Mumbajā un šādos uzņēmumos:

Ester Industries Limited, Ņūdeli,

Garware Polyester Limited, Mumbaja,

Polyplex Corporation Limited, Noida,

SRF Limited, Gurgaon,

Uflex Limited, Noida.

VI.   Informācijas nodošana atklātībā un komentāri par procedūru

(24)

Indijas valdība un citas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, saskaņā ar kuriem bija paredzēts ierosināt grozījumus maksājuma likmēs, kas piemērojamas attiecīgajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, un pagarināt spēkā esošos pasākumus visiem citiem uzņēmumiem, kuri nesadarbojās šajā daļējā starpposma pārskatīšanā. Tām tika dots pietiekami daudz laika komentāru sniegšanai. Visu iesniegto informāciju un komentārus attiecīgi ņēma vērā, kā izklāstīts turpmāk.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS

(25)

Šī pārskatīšana attiecas uz to pašu ražojumu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 367/2006, proti, Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēvi, ko apzīmē ar KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90.

C.   SUBSIDĒŠANA

1.   Ievads

(26)

Pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza Indijas valdība un Indijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un izmantojot atbildes uz Komisijas anketas jautājumiem, pārbaudīja šādas shēmas, kuras, kā apgalvots, saistītas ar subsīdiju piešķiršanu:

a)

iepriekšēju atļauju shēma (iepriekš pazīstama kā iepriekšēju licenču shēma);

b)

shēma Duty Entitlement Passbook;

c)

ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma;

d)

īpašās ekonomikas zonas/eksportam atbrīvotas rūpniecības zonas/uz eksportu orientētas ražotnes;

e)

shēma atbrīvojumam no ienākuma nodokļa;

f)

eksporta kredītu shēma.

g)

komplekso stimulu shēma (KSS).

(27)

Iepriekšējā apsvēruma a) līdz d) apakšpunktā norādītās shēmas pamato ar 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) aktu (Nr. 22, 1992. g.), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (Ārējās tirdzniecības akts). Ar Ārējas tirdzniecības aktu Indijas valdība pilnvarota sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti eksporta un importa politikas dokumentos, ko Tirdzniecības ministrija sagatavo ik pēc pieciem gadiem un regulāri atjaunina. Viens eksporta un importa politikas dokuments ir saistīts ar šajā gadījumā minēto PIP, proti, piecgadu plāns, kas attiecas uz laikposmu no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam (EXIM politika 04–09). Turklāt Indijas valdība arī nosaka EXIM politikas 04–09 procedūras “Procedūru rokasgrāmatas laikposmam no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam” I sējumā (PR I 04–09). Arī Procedūru rokasgrāmatas saturs tiek regulāri atjaunināts.

(28)

Iepriekš e) apakšpunktā minēto shēmu atbrīvojumam no ienākuma nodokļa pamato ar 1961. gada Aktu par ienākuma nodokli, ko katru gadu groza ar Finanšu aktu.

(29)

Eksporta kredītu shēma, kas minēta iepriekš f) apakšpunktā, pamatojas uz 1949. gada Banku darbības regulējuma akta 21. un 35.A pantu, kas ļauj Indijas Rezervju bankai (IRB) sniegt norādījumus komercbankām eksporta kredītu jomā.

(30)

Shēmu, kas minēta iepriekš g) apakšpunktā, pārvalda Indijas valsts iestādes.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 10. punktu Komisija aicināja Indijas valdību piedalīties papildu apspriedēs par mainītajām un nemainītajām shēmām, lai noskaidrotu faktisko situāciju attiecībā uz šīm shēmām un vienotos par risinājumu. Pēc šīm apspriedēm un ņemot vērā to, ka netika panākts abpusēji pieņemams risinājums attiecībā uz šīm shēmām, Komisija visas šīs shēmas iekļāva subsidēšanas izmeklēšanā.

(32)

Pēc informācijas nodošanas atklātībā Indijas valdība un viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka nav noteikts, vai tiešām saņēmējs gūst labumu no izmeklētajām shēmām. Izvērtējot šo apgalvojumu, jānorāda, ka ikvienai izmeklētajai shēmai tika noteikts, vai jebkura koncesija ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. panta 2. punkta nozīmē, t. i., Indijas valdības finansiāls ieguldījums, no kā gūst labumu eksportētāji, uz kuriem attiecās izmeklēšana. Turklāt tika izskaidrots, kāpēc labumu, kas gūts no dažādām shēmām, uzskatīja par kompensējamu. Turklāt visi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, saņēma sīkus aprēķinus, kas paskaidroja, kā noteikts no katras shēmas gūtais labums. Tādējādi šis apgalvojums ir jānoraida.

2.   Iepriekšēju atļauju shēma (IAS)

a)   Juridiskais pamats

(33)

Shēmas sīki raksturotas 4.1.1. līdz 4.1.14. punktā dokumentā “EXIM politika 04-09” un 4.1. līdz 4.30. nodaļā dokumentā “PR I 04–09”. Iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā, kuras rezultātā ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 noteica pašlaik spēkā esošo galīgo kompensācijas maksājumu, šī shēma dēvēta par ALS.

b)   Tiesības uz atbalstu

(34)

IAS sastāv no sešām apakšshēmām, kas sīkāk raksturotas 35. apsvērumā. Minētās apakšshēmas, cita starpā, atšķiras pēc tiesību attiecināmības jomas. IAS fiziskā eksporta iespējas un IAS ikgadējo pieprasījumu var izmantot ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji, kas “piesaistīti” palīgražotājiem. Ražotāji eksportētāji, kas ražojumu piegādā galīgajam eksportētājam, IAS var izmantot starpproduktu piegādēm. IAS nosacīto eksportu var izmantot galvenie līgumslēdzēji, kuri veic piegādes EXIM politikas 04–09 8.2. punktā minētajām “nosacītā eksporta” kategorijām, piemēram, piegādātājiem uz eksportu orientētām ražotnēm (EOR). Visbeidzot, starpnieki, kas veic piegādes ražotājiem eksportētājiem, ir tiesīgi gūt labumu no “nosacītā eksporta” saskaņā ar iepriekšēja izlaides pasūtījuma (IIP) apakšshēmām un kompensācijas iekšzemes akreditīvu.

c)   Praktiskā īstenošana

(35)

Iepriekšējas atļaujas var izdot šādiem mērķiem:

i)

Fizisks eksports. Šī ir galvenā apakšshēma. Tā ļauj bez nodokļa importēt izejmateriālus, kas vajadzīgi konkrētas eksporta produkcijas ražošanai. “Fizisks” šajā kontekstā nozīmē, ka eksporta prece ir jāizved no Indijas teritorijas. Licencē ir norādīts ievedmuitas atvieglojums un eksporta saistības, tostarp eksportējamā ražojuma veids.

ii)

Pieprasīšana katru gadu. Šāda atļauja nav saistīta ar īpašu eksporta preci, bet ar plašāku produkcijas grupu (piemēram, ķīmiski produkti un saistīti produkti). Licences turētājs, ievērojot noteiktu robežvērtību, kas noteikta atkarībā no iepriekšējiem eksporta rezultātiem, var bez ievedmuitas importēt jebkurus izejmateriālus, kas tiks izlietoti, lai ražotu ražojumus, ka pieder pie šādas ražojumu grupas. Tas var izvēlēties eksportēt ikvienu gatavās produkcijas veidu, kas iekļauts šajā ražojumu grupā, izmantojot šādu no nodokļa atbrīvotu izejmateriālu.

iii)

Starpproduktu piegādes. Šī apakšshēma attiecas uz gadījumiem, kad divi ražotāji plāno ražot vienu eksporta preci un dalīt ražošanas procesu. Ražotājs eksportētājs, kas ražo starpproduktu, var bez nodokļu nomaksas importēt izejmateriālus un starpproduktu piegādei tādēļ izmantot IAS. Galīgais eksportētājs pabeidz ražošanu, un tā pienākums ir eksportēt gatavo produkciju.

iv)

Nosacīts eksports. Šī apakšshēma ļauj galvenajam līgumslēdzējam, nemaksājot nodokļus, importēt izejmateriālus, ja tie ir vajadzīgi preču ražošanai un ja preces kā “domātas eksportam” pārdos to kategoriju klientiem, kas minēti EXIM politikas 04–09 8.2. punkta b)–f), g), i) un j) apakšpunktā. Kā paskaidro Indijas valdība, nosacīts eksports attiecas uz tiem darījumiem, kuros piegādātās preces neizved no valsts. Daudzas piegādes kategorijas tiek uzskatītas par nosacītu eksportu ar nosacījumu, ka preces tiek ražotas Indijā, piemēram, preču piegādes EOR vai uzņēmumiem, kas atrodas īpašajā ekonomikas zonā (ĪEZ).

v)

IIP. IAS turētājs, kas vēlas iegūt izejmateriālus no iekšzemes avotiem, nevis no tiešā importa, var izvēlēties tos iegūt pret IIP. Tādos gadījumos iepriekšējās atļaujas tiek validētas kā IIP un konkrēto resursu piegādes brīdī tiek pilnvarots iekšzemes piegādātājs. Iekšzemes piegādātājam, kas saņēmis IIP, ir tiesības gūt labumu no nosacītā eksporta, kā norādīts EXIM politikas 04–09 8.3. punktā (t. i., IAS starpproduktu piegādei/nosacītam eksportam, nosacītā eksporta atmaksai un galīgā akcīzes nodokļa atmaksai). Ar IIP mehānismu piegādātājam atmaksā nodokļus un maksājumus, nevis to pašu atmaksā galīgajam eksportētājam maksājuma atmaksas/kompensācijas veidā. Nodokļu/maksājumu atmaksu var saņemt gan par izejmateriāliem, kas iepirkti iekšzemes tirgū, gan kas importēti.

vi)

Kompensācijas iekšzemes akreditīvs. Šī apakšshēma atkal attiecas uz iekšzemes resursu piegādi iepriekšējas atļaujas turētājam. Iepriekšējas atļaujas turētājs var bankā iesniegt pieprasījumu atvērt iekšzemes akreditīvu par labu iekšzemes piegādātājam. Banka anulē atļauju tiešam importam tikai attiecībā uz to preču vērtību un apjomu, kas iepirktas iekšzemes tirgū, nevis importētas. Iekšzemes piegādātājs būs tiesīgs gūt labumu no nosacītā eksporta, kā norādīts EXIM politikas 04–09 8.3. punktā (t. i., IAS starpproduktu piegādēm/nosacītam eksportam, nosacītā eksporta atmaksai un galīgā akcīzes nodokļa atmaksai).

(36)

Trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, PIP laikā saņēma IAS koncesijas saistībā ar attiecīgo ražojumu. Divi no šiem uzņēmumiem izmantoja divas apakšshēmas, t. i., i) IAS fiziskais eksports un iii) IAS starpproduktu piegādei. Trešais uzņēmums izmantoja apakšshēmu – ii) IAS pieprasīšana katru gadu. Tāpēc nav jānosaka atlikušo neizmantoto apakšshēmu kompensējamība.

(37)

Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudes, iepriekšējās atļaujas turētājam ir juridisks pienākums uzturēt “patiesu un pareizu pārskatu par patēriņu un bez nodokļiem importēto/iekšzemē iepirkto preču izmantošanu” norādītajā formātā (PR I 04–09 4.26. un 4.30. nodaļa un 23. papildinājums), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs jāpārbauda neatkarīgam diplomētam grāmatvedim/izmaksu un darbu analītiķim, kas sagatavo sertifikātu par to, ka paredzētie reģistri un attiecīgie ieraksti ir pārbaudīti un atbilstoši 23. papildinājumam iesniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza. Tomēr iepriekšminētie noteikumi attiecas vienīgi uz iepriekšējām atļaujām, kas izdotas, sākot no 2005. gada 13. maija. Visi to iepriekšējo atļauju vai iepriekšējo licenču turētāji, kuras izdotas pirms minētās dienas, ievēro iepriekš piemērojamos pārbaudes noteikumus, t. i., uztur patiesu un pareizu pārskatu par licencei atbilstošu importēto preču patēriņu un izmantošanu 18. papildinājumā noteiktajā formātā (PR I 02–07 4.30. nodaļa un 18. papildinājums).

(38)

Attiecībā uz apakšshēmām, ko PIP laikā izmantoja divi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, t. i., fiziskā eksporta un starpproduktu piegādes apakšshēmām, Indijas valdība nosaka gan ievedmuitas atvieglojumu, gan eksporta saistību apjomu un vērtību, ko norāda atļaujā. Turklāt importēšanas un eksportēšanas laikā valsts amatpersonas attiecīgos darījumus dokumentē atļaujā. IAS atļauto importa apjomu Indijas valdība nosaka, pamatojoties uz izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormām (IPSN). IPSN ir noteiktas vairākumam ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam, un tās ir publicētas PR II 04–09. IPSN jaunākās izmaiņas attiecībā uz PET plēvi un starpproduktu PET granulām tika izdarītas 2005. gada septembrī.

(39)

Attiecībā uz iepriekšminēto ii) apakšshēmu (IAS pieprasīšana katru gadu), ko izmantojis cits eksportētājs, licencē ir norādīta tikai atbrīvojuma no ievedmuitas vērtība. Licences turētājam ir pienākums “uzturēt saikni starp izejmateriāliem un iegūto ražojumu” (PR I 04–09 4.24.A punkta c) apakšpunkts).

(40)

Importētie izejmateriāli turpmāk nav nododami tālāk, un tie izmantojami, lai ražotu gatavo eksporta produkciju. Eksporta saistības jāizpilda noteiktajā termiņā pēc licences izdošanas (24 mēnešu laikā ar iespēju termiņu divreiz pagarināt vēl par 6 mēnešiem).

(41)

Pārbaude parādīja, ka attiecīgajos uzņēmumos faktiskais pamatizejmateriālu patēriņš, kuri vajadzīgi viena kilograma PET plēves saražošanai, bija mazāks nekā atbilstīgajās IPSN. Tas skaidri attiecās uz vecajām IPSN PET plēvei un mazākā mērā uz pārskatītajām IPSN, kas stājās spēkā 2005. gada septembrī.

(42)

Pārbaudē arī konstatēja, ka nevienam attiecīgajam uzņēmumam nav likumā noteikto patēriņa reģistru, kas minēts iepriekš 37. apsvērumā. Tādējādi var secināt tikai to, ka Indijas iestāžu noteiktās prasības attiecībā uz pārbaudi netiek ievērotas.

d)   Secinājums

(43)

Atbrīvojums no ievedmuitas ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē, t. i., Indijas valdības finansiāls ieguldījums, no kā gūst labumu eksportētāji, par kuriem veikta izmeklēšana.

(44)

Turklāt likums skaidri nosaka IAS fiziskā eksporta, IAS starpproduktu piegādes un IAS gada pieprasījuma atkarību no eksporta rezultātiem, un tādēļ to uzskata par konkrētu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Ja uzņēmumam nav eksporta saistību, tas nevar gūt labumu no šīm shēmām.

(45)

Nevienu no trim šajā gadījumā izmantotajām apakšshēmām nevar uzskatīt par atļautu nodokļa atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojumu sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tās neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) izklāstītajiem noteikumiem. Indijas valdība efektīvi nepiemēroja ne savu jauno, ne veco pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu, vai eksportētās produkcijas ražošanā tika patērēti izejmateriāli un kāds bijis to apjoms (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un attiecībā uz nodokļu atmaksas aizvietojumu shēmu – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Attiecīgā ražojuma IPSN nebija pietiekami precīzas. IPSN pašas par sevi nevar uzskatīt par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo nevienam no attiecīgajiem uzņēmumiem nebija prasītā patēriņa reģistra, kas dotu iespēju Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, cik izejmateriālu ir patērēts eksporta produkcijas ražošanā. Turklāt Indijas valdība neveica papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantoto izejmateriālu apjomu, lai gan parasti tā būtu jāveic, ja nav efektīvas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(46)

Tādēļ šīs trīs apakšshēmas ir kompensējamas.

e)   Subsīdijas summas aprēķināšana

(47)

Ja nav atļautu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojumu sistēmu, kompensējamais labums ir atbrīvojums no kopējās ievedmuitas, kas parasti jāmaksā, importējot izejmateriālus. Šajā ziņā tiek norādīts, ka pamatregula paredz ne tikai “pārsniegtās” atmaksas kompensēšanu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu pārsniegto nodokļu atmaksu var kompensēt, tikai ievērojot pamatregulas II un III pielikuma nosacījumus. Tomēr šajā gadījumā šādu nosacījumu nebija. Tādēļ, ja netiek pierādīts, ka bijusi pienācīga uzraudzība, nodokļu atmaksas shēmām minēto izņēmumu nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto nodokļu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu apliecinātu ievedmuitas pārsnieguma atmaksu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādes uzdevums nav aprēķināt šādu ievedmuitas pārsnieguma atmaksu. Gluži otrādi, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu izmeklēšanas iestādei tikai jāatrod pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(48)

Subsīdijas summu trijiem eksportētājiem, kuri izmantoja IAS, aprēķināja, pamatojoties uz nepiemēroto ievedmuitu (muitas pamatnodoklis un īpašais muitas papildnodoklis) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar trijām apakšshēmām, kuras PIP laikā izmantoja importētajam materiālam (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu nodevas, kas noteikti jāsamaksā, lai saņemtu subsīdiju, atskaitīja no subsīdijas summas, ja par to tika saņemti pamatoti pieprasījumi. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdiju summu kā atbilstīgu saucēju iedalīja visam eksporta apgrozījumam PIP laikā, jo subsīdijas nosacījums ir eksporta rezultāti, un tā netika piešķirta atkarībā no saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(49)

PIP laikā no šīs shēmas labumu 0,5 % līdz 2,1 % apjomā guva trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

3.   Shēma Duty entitlement passbook (DEPBS)

a)   Juridiskais pamats

(50)

DEPBS sīkāk raksturota EXIM politikas 04–09 4.3. punktā un PR I 04–09 4. nodaļā.

b)   Tiesības uz atbalstu

(51)

Ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam ir tiesības izmantot šo shēmu.

c)   DEPBS praktiskā īstenošana

(52)

Tiesīgais eksportētājs var pieteikties uz DEPBS kredītu, ko aprēķina procentos no to ražojumu vērtības, kurus eksportē saskaņā ar šo shēmu. Indijas iestādes noteikušas DEPBS likmes vairumam ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam. Likmes pamatojas uz IPSN, ņemot vērā paredzēto importēto izejmateriālu daļu eksportējamajā produkcijā un muitas nodokļa attiecināmību uz šādu paredzēto importu neatkarīgi no tā, vai ievedmuita faktiski ir vai nav samaksāta.

(53)

Lai varētu gūt labumu no šīs shēmas, uzņēmumam ir jāeksportē. Veicot eksporta darījumu, eksportētājam jāsagatavo deklarācija Indijas iestādēm, kurā jānorāda, ka eksports tiek veikts saskaņā ar DEPBS. Lai eksportētu preces, Indijas muitas iestādes nosūtīšanas procedūras laikā izdod eksporta nosūtīšanas rēķinu. Šajā dokumentā cita starpā norādīta DEPBS kredīta summa, kas piešķirama šim eksporta darījumam. Šajā laikā eksportētājs uzzina, kādu labumu tas gūs. Kad muitas iestādes ir izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, Indijas valdības ziņā nav DEPBS kredīta piešķiršana. Attiecīgā DEPBS likme labuma aprēķinam ir eksporta deklarācijas sagatavošanas laikā izmantotā likme. Tādēļ nav iespējams ar atpakaļejošu spēku grozīt iegūtā labuma apjomu.

(54)

DEPBS kredīti ir brīvi nododami tālāk un derīgi 12 mēnešus pēc sniegšanas dienas. Tos var izmantot, lai nomaksātu muitas nodokļus par tādu preču turpmāko importu, kuras var importēt bez ierobežojumiem, izņemot ražošanas līdzekļus. Preces, kas importētas par šādiem kredīta līdzekļiem, var pārdot iekšzemes tirgū (maksājot pārdošanas nodokli) vai izmantot citādi.

(55)

Pieteikumus DEPBS kredītiem iesniedz elektroniski, un tie var attiekties uz neierobežotu skaitu eksporta darījumu. Faktiski DEPBS kredītiem nav stingru termiņu. Elektroniskajā sistēmā, ko izmanto DEPBS pārvaldībā, eksporta darījumi netiek automātiski izslēgti, ja tie pārsniedz PR I 04–09 4.47. nodaļā minētos iesniegšanas termiņus. Turklāt, kā skaidri norādīts PR I 04–09 9.3. nodaļā, pieteikumus, kuri saņemti pēc iesniegšanas termiņa beigām, var vienmēr ņemt vērā, ja tiek samaksāta neliela soda nauda (t. i., 10 % no summas, uz kuru ir tiesības).

d)   Secinājumi par DEPBS

(56)

DEPBS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. DEPBS kredīts ir Indijas valdības finanšu ieguldījums, jo šo kredītu galu galā izmantos, lai atlīdzinātu ievedmuitu, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā. Turklāt eksportētājs gūst labumu no DEPBS kredīta, jo šis kredīts uzlabo tā likviditāti.

(57)

Turklāt DEPBS ir juridiski atkarīgs no eksporta rezultātiem, tāpēc to uzskata par konkrētu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(58)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksas sistēmu vai atmaksas aizvietojumu sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas iekļauti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta summu neaprēķina atkarībā no faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Turklāt nepastāv sistēma vai procedūra, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli tika patērēti eksportētās produkcijas ražošanas procesā, un vai bija pārsniegti ievedmuitas maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot, eksportētājs ir tiesīgs gūt labumu no DEPBS neatkarīgi no tā, vai tas importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu no shēmas, pietiek, ja eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka izejmateriāli ir importēti. Tādējādi pat eksportētāji, kas visus izejmateriālus iepērk iekšzemē un neimportē preces, kuras var izmantot kā izejmateriālus, tomēr ir tiesīgi gūt labumu no DEPBS.

e)   Subsīdijas summas aprēķināšana

(59)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 5. pantu un aprēķina metodiku, ko izmantoja šai shēmai Regulā (EK) Nr. 367/2006, kompensējamo subsīdiju summu aprēķināja kā saņēmējam piešķirto labumu, kas konstatēts PIP laikā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tad, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Tajā laikā Indijas valdībai ir tiesības atcelt muitas nodokļus, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā, cita starpā, norādīta DEPBS kredīta summa, kas piešķirama šim eksporta darījumam, Indijas valdība vairs nevar lemt, vai piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju. Turklāt ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pamatojoties uz uzkrāšanas principu, eksporta darījumu posmā grāmatoja DEPBS kredītus kā ienākumus.

(60)

Ja tika saņemti pamatoti pieprasījumi, atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam nodevas, kas noteikti jāsamaksā, lai saņemtu subsīdiju, tika atskaitītas no apstiprinātās kredīta summas, un subsidētā summa izmantota kā skaitītājs. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu pieskaitīja attiecīgajam eksporta apgrozījumam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kā atbilstīgu saucēju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotā, saražotā, eksportētā vai transportētā daudzuma.

(61)

Četri ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, PIP laikā guva labumu no šīs shēmas 2,7 % līdz 5,9 % apjomā.

4.   Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma (RLEVS)

a)   Juridiskais pamats

(62)

RLEVS sīkāk raksturota EXIM politikas 04–09 5. nodaļā un PR I 04–09 5. nodaļā.

b)   Tiesības uz atbalstu

(63)

Izmantot šo shēmu ir tiesīgi ražotāji eksportētāji, tirgotāji eksportētāji, kas ir “saistīti” ar ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

c)   Praktiskā īstenošana

(64)

Saskaņā ar nosacījumu par eksporta saistībām uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un kopš 2003. gada aprīļa arī lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Tādēļ Indijas valdība pēc pieteikuma saņemšanas un nodevas samaksas izdod RLEVS licenci. Šī shēma kopš 2000. gada aprīļa paredz 5 % ievedmuitas likmes samazinājumu, kas piemērojams visiem ražošanas līdzekļiem, kuri importēti saskaņā ar šo shēmu. Līdz 2000. gada 31. martam piemēroja spēkā esošo nodokļa likmi 11 % apjomā (ieskaitot 10 % piemaksu) un augstvērtīga importa gadījumos piemēroja nulles nodokļa likmi. Lai izpildītu eksporta saistības, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, lai noteiktā laikposmā saražotu konkrētu daudzumu eksporta preču.

(65)

RLEVS licences turētājs var iegūt ražošanas līdzekļus arī iekšzemes tirgū. Šādā gadījumā ražošanas līdzekļu iekšzemes ražotājs var gūt labumu un bez nodokļiem importēt sastāvdaļas, kas tam nepieciešamas šādu ražošanas līdzekļu izgatavošanai. Tāpat iekšzemes ražotājs var pieprasīt labumu no nosacīta eksporta attiecībā uz ražošanas līdzekļu piegādi RLEVS licences turētājam.

d)   Komentāri, kas sniegti pēc informācijas nodošanas atklātībā

(66)

Pēc informācijas nodošanas atklātībā viens ražotājs eksportētājs uzsvēra, ka ražošanas līdzekļi, kas importēti, izmantojot šo shēmu, izmantoti, lai ražotu ražojumus, uz kuriem neattiecas šī izmeklēšana, un ka, nosakot subsīdijas normu, attiecībā uz PIP konstatētā subsīdijas summa jādala ne tikai ar attiecīgā ražojuma eksportu vien. Tika secināts, ka šī prasība ir pamatota, un tika izdarītas attiecīgas korekcijas aprēķinos, kuros noteica labumu, ko šis uzņēmums guvis no shēmas.

e)   Secinājums par RLEV shēmu

(67)

RLEVS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa samazinājums ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina Indijas valdības nodokļu ieņēmumus, kuri citādi tiktu gūti. Turklāt, samazinot nodokli, eksportētājs gūst labumu, jo nodokļi, kas tiek ietaupīti importējot, uzlabo tā likviditāti.

(68)

Turklāt RLEVS juridiskais nosacījums ir eksporta rezultāti, jo šādas licences nevar iegūt bez saistībām eksportēt. Tādēļ tā ir uzskatāma par konkrētu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(69)

Visbeidzot, šo shēmu nevar uzskatīt par atļautu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojumu shēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Saskaņā ar pamatregulas I pielikuma i) punktu šādu atļautu sistēmu darbības jomu neattiecina uz ražošanas līdzekļiem, jo tos nepatērē eksportēto preču ražošanā.

f)   Subsīdijas summas aprēķināšana

(70)

Subsīdijas summu aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem periodā, kas attiecīgajā ražošanas nozarē sakrīt ar šādu ražošanas līdzekļu parasto amortizācijas periodu. Atbilstīgi ieviestajai praksei tā aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz PIP, ir koriģēta, pieskaitot šajā periodā gūtos procentus, lai ņemtu vērā visu laika gaitā gūtā labuma vērtību. Uzskatīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indijā šim nolūkam ir piemērota komerciālā procentu likme. Ja tika iesniegti atbilstīgi pieprasījumi, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu tika atskaitītas nodevas, kas noteikti jāsamaksā, lai saņemtu subsīdiju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu kā atbilstīgu saucēju noteica visam eksporta apgrozījumam PIP laikā, jo subsīdijas nosacījums ir eksporta rezultāti, un tā netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(71)

Četri ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, PIP laikā guva labumu no šīs shēmas 1,0 % līdz 1,9 % apjomā.

5.   Eksportam atbrīvotas rūpniecības zonas (EARZ)/Īpašo ekonomikas zonu shēma (ĪEZS)/uz Eksportu orientētu ražotņu shēma (EORS)

(72)

Konstatēja, ka nevienam ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, nav EOR statusa, turklāt neviens no tiem neatrodas EARZ. Taču uz vienu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, attiecās ĪEZS, un PIP laikā tas saņēma kompensējamas subsīdijas. Tāpēc turpmākais apraksts un novērtējums attiecas tikai uz ĪEZS.

a)   Juridiskais pamats

(73)

EXIM politikas 04–09 7. nodaļā un PR I 04–09 7. nodaļā ir norādes uz ĪEZS. Noteikumu sīkāks izklāsts vairs nav iekļauts EXIM politikas grāmatā un Procedūru rokasgrāmatā. Attiecīgie politikas un īstenošanas noteikumi atrodami 2005. gada Aktā par īpašajām ekonomikas zonām (Nr. 28, 2005. g.) un 2006. gada Noteikumos par īpašajām ekonomikas zonām (2006. gada 10. februāra paziņojums).

b)   Tiesības uz atbalstu

(74)

ĪEZS var attiecināt uz visiem uzņēmumiem, kas principā apņemas eksportēt visas savas preces vai pakalpojumus. Tā attiecas arī uz uzņēmumiem, kas nodarbojas tikai ar tirdzniecību. Atšķirībā no EOR, lai iegūtu tiesības izmantot EZS, ieguldījumiem pamatlīdzekļos nav paredzēti minimālie sliekšņi.

c)   Praktiskā īstenošana

(75)

ĪEZS aizstāj iepriekšējo eksportam atbrīvotas rūpniecības zonas shēmu (EARZ). ĪEZS ir īpaši izveidotas beznodokļu zonas, un tirdzniecības darījumu, maksājumu un nodokļu vajadzībām tās uzskata par ārvalstu teritoriju. ĪEZS ražotnēm ir jāatrodas īpašās šim nolūkam izveidotās zonās. Pašreiz jau darbojas septiņpadsmit ĪEZS, kuru izveidi apstiprinājušas Indijas iestādes.

(76)

Pieteikumā par ĪEZ statusu jāiekļauj sīka informācija par turpmākajos piecos gados paredzētajām darbībām, tostarp par plānotajiem ražošanas apjomiem, prognozēto eksporta vērtību, importa noteikumiem un iekšzemes prasībām. Ja iestāde pieņem uzņēmuma pieteikumu, ar to saistītos noteikumus paziņo uzņēmumam. Līgums, ar kuru uz uzņēmumu attiecina ĪEZS, ir spēkā piecus gadus. To var pagarināt uz nākamajiem periodiem.

(77)

Galvenais ĪEZS ražotņu pienākums, kas noteikts 2006. gada Noteikumu par īpašajām ekonomikas zonām VI nodaļā, ir sasniegt ārvalstu valūtas neto (ĀVN) ieņēmumus, t. i., atskaites periodā (piecus gadus no komercražošanas sākšanas) kopējai eksporta vērtībai ir jābūt lielākai par importēto preču kopējo vērtību.

(78)

ĪEZS ražotnes ir tiesīgas uz šādām koncesijām:

i)

atbrīvojums no ievedmuitas visu veidu precēm (tostarp ražošanas līdzekļiem, izejmateriāliem un palīgmateriāliem), kuri vajadzīgi izgatavošanai, ražošanai, apstrādei vai saistībā ar šiem procesiem;

ii)

atbrīvojums no akcīzes nodokļa, ko piemēro precēm, kas iepirktas iekšzemes tirgū;

iii)

atbrīvojums no centrālā pārdošanas nodokļa, kas maksājams par iekšzemes tirgū iepirktām precēm;

iv)

iespējas pārdot daļu produkcijas iekšzemes tirgū, ja, nomaksājot piemērojamos nodokļus, ir pozitīvi ĀVN ieņēmumi, jo ĪEZ nav uzskatāmas par piederīgām Indijas nodokļu/muitas teritorijai;

v)

saskaņā ar Akta par ienākuma nodokli 10.AA pantu ĪEZ ražotņu atbrīvojums no ienākuma nodokļa par peļņu no eksporta 100 % apjomā pirmos piecus gadus, 50 % apjomā nākamos piecus gadus un ar papildu iespējām gūt labumu vēl nākamos piecus gadus; un

vi)

ĪEZ patērēto pakalpojumu atbrīvojums no pakalpojumu nodokļa.

(79)

Ražotnes, kas darbojas saskaņā ar ĪEZS, atbilstoši attiecīgajiem Muitas akta noteikumiem ir muitas ierēdņu uzraudzībā.

(80)

Saskaņā ar likumu šīm ražotnēm ir jānodrošina pareiza uzskaite, kurā jāuzrāda to preču vērtība, kas importētas vai iepirktas no iekšzemes tarifu zonas, preču patēriņš un izlietojums, preču ražošana un preču realizācija eksportējot, pārdevumi iekšzemes tarifu zonā utt., kā noteikts 2006. gada Noteikumu par īpašajām ekonomikas zonām 22. panta 2. punktā.

(81)

Taču saskaņā ar 2006. gada Noteikumu par īpašajām ekonomikas zonām 35. pantu ĪEZ ražotnei nekad netiek prasīts sasaistīt katru importa sūtījumu ar savu eksportu vai pārvedumu citām ražotnēm vai ar saviem pārdevumiem iekšzemes tarifu zonā.

(82)

Importa un iekšzemes tirgū iepirkto izejvielu un ražošanas līdzekļu novērtēšana balstās uz pašsertifikāciju. Tas pats attiecas uz eksporta pārdevumiem. Tāpēc muitas iestādes ĪEZ ražotnēm šādu sūtījumu parastās pārbaudes neveic.

(83)

Šajā gadījumā ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, izmantoja shēmu, lai importētu izejmateriālus un ražošanas līdzekļus bez ievedmuitas, lai iepirktu preces iekšzemes tirgū, nemaksājot akcīzes nodokli, lai iepirktu preces iekšzemes tirgū, nemaksājot centrālo pārdošanas nodokli, un lai iegūtu atbrīvojumu no pakalpojumu nodokļa. Izmeklēšanā atklāja, ka attiecīgais ražotājs eksportētājs neizmantoja priekšrocības, kas paredzētas ĪEZS noteikumos par atbrīvojumu no ienākuma nodokļa.

d)   Komentāri, kas sniegti pēc informācijas nodošanas atklātībā

(84)

Pēc informācijas nodošanas atklātībā ražotājs eksportētājs, kas atradās ĪEZ, iesniedza vairākus komentārus, apgalvojot, piemēram, ka uzņēmuma izmantotās apakšshēmas ir pieļaujamas shēmas atbrīvojumam no nodokļa (nodokļa atmaksai) un ka izmantotās apakšshēmas nav subsīdija, jo no tām netiek gūts labums. Ražotāja eksportētāja argumenti ir izklāstīti turpmāk.

e)   Secinājumi par ĪEZS

(85)

Attiecībā uz atbrīvojumu no akcīzes nodokļa par precēm, kas iegūtas iekšzemes tirgū, konstatēja, ka nodokļus, kurus par pirkumiem samaksājušas ražotnēm, kas nav ĪEZ, var izmantot kā kredītu šo pašu struktūru nākamajām nodokļu saistībām, piemēram, akcīzes nodokļa nomaksai par pārdošanu iekšzemes tirgū (tā sauktais CENVAT mehānisms). Tāpēc par pirkumiem samaksātais akcīzes nodoklis nav galīgs. Izmantojot CENVAT kredītu, galīgais maksājums maksājams tikai par pievienoto vērtību, nevis par izejmateriāliem. Tādējādi, atbrīvojot no akcīzes nodokļa nomaksas ĪEZS ražotnes iepirkumus, netiek zaudēti papildu valsts ieņēmumi, un tādējādi ĪEZS ražotne negūst papildu labumu. Šajos apstākļos, kad ĪEZS ražotne negūst nekādu papildu labumu, šajā izmeklēšanā šo apakšshēmu dziļāk analizēt nav nepieciešams.

(86)

ĪEZS ražotnes atbrīvojums no divu veidu ievedmuitas (muitas pamatnodokļa un īpašā muitas papildnodokļa, ko parasti piemēro izejmateriālu un ražošanas līdzekļu importam), atbrīvojums no pārdošanas nodokļa par iekšzemes tirgū iepirktām precēm un atbrīvojums no pakalpojumu nodokļa ir subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Valsts ieņēmumi, kas būtu saņemami, ja netiktu izmantota šī shēma, netika gūti, tādējādi ĪEZS ražotne guva labumu pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē, jo uzņēmums uzlaboja savu likviditāti. Pēc likuma subsīdijas ir atkarīgas no eksporta rezultātiem, tāpēc tās uzskatīja par konkrētām un kompensējamām saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Atbilstīgi 2. punktam 2006. gada Noteikumos par īpašajām ekonomikas zonām ĪEZS eksporta mērķis, lai varētu izmantot stimulus, ir conditio sine qua non.

(87)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka uzņēmuma izmantotās apakšshēmas ir pieļaujamas atbrīvojuma shēmas no nodokļa (nodokļa atmaksa) saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikumu, tāpēc tās nav kompensējamas. Uzņēmums piebilda, ka pamatregulas I pielikuma i) punktā paredzēts, ka eksporta subsīdija ir tikai atbrīvojums no importa maksājumiem, kas pārsniedz maksājumus, kurus iekasē par importētajiem izejmateriāliem, ko patērē eksportēto preču ražošanā, ar šādiem maksājumiem saistīts atvieglojums vai to atmaksa. Citiem vārdiem sakot, ja vien nav pārsniegta summa, uz kuru attiecas atvieglojums vai atbrīvojums, atbrīvojumu no ievedmuitas par izejmateriāliem, kas vajadzīgi eksportētās preces izgatavošanai, ražošanai vai apstrādei, nevar uzskatīt par kompensējamu subsīdiju.

(88)

Atbildot uz šo argumentu, vispirms jānorāda, ka ĪEZ ražotne gūst labumu, kas juridiski atkarīgs no eksporta rezultātiem. Turklāt šīs shēmas nevar uzskatīt par pieļaujamām nodokļu atmaksas sistēmām vai atmaksas aizvietojumu sistēmām pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tās neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma h) un i) punktā, II pielikumā (atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (atmaksas aizvietojuma sistēmas definīcija un noteikumi). Situācijā, kad noteikumus par atbrīvojumu no pārdošanas nodokļa un atbrīvojumu no ievedmuitas izmanto ražošanas līdzekļu iepirkšanai, tie jau neatbilst noteikumiem par atļautām atmaksas sistēmām, jo ražošanas līdzekļus nepatērē ražošanas procesā, kā noteikts I pielikuma h) punktā (pārdošanas nodokļa atmaksa) un I pielikuma i) punktā (ievedmuitas atvieglojumi). Turklāt tika apstiprināts, ka Indijas valdībai nav efektīvas pārbaudes sistēmas vai procedūras, lai apstiprinātu, vai un kādā daudzumā bez nodokļiem iepirktie izejmateriāli patērēti eksporta produkcijas ražošanai (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un attiecībā uz atmaksas aizvietojumu shēmām – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Patiesībā ĪEZ ražotnei ir noteikta prasība gūt ārvalstu valūtas neto (ĀVN) ieņēmumus, bet nav pārbaudes sistēmas, kuras mērķis būtu kontrolēt importēto preču patēriņu saistībā ar eksportēto preču ražošanu.

(89)

Ražotājam eksportētājam bija alternatīvs arguments, proti, tas norādīja, ka uzņēmuma izmantotās apakšshēmas nenodrošina subsīdijas, jo uzņēmums nav guvis labumu. Attiecībā uz pārdevumiem iekšzemes tirgū eksportētāji ražotāji iebilda, ka ĪEZ ražotni neuzskata par daļu Indijas fiskālās/muitas teritorijas daļu, tāpēc muitas nodokļi tai pilnībā jāsamaksā par gatavajiem ražojumiem tad, kad tos pārdod iekšzemes tirgū. Tika apgalvots, ka netiek gūts labums, jo nodokļi, no kuriem atbrīvoti izejmateriāli, ko izmanto, lai ražotu preces, ko pārdod iekšzemes tirgū, ir mazāki nekā nodokļi, ko uzņēmums maksā, pārdodot preces iekšzemes tirgū.

(90)

Izvērtējot šo apgalvojumu, jāņem vērā, ka, lai gan ĪEZ ražotnes izveides mērķis ir gūt ārvalstu valūtas neto (ĀVN) ieņēmumus, ĪEZ ražotnei ir iespēja pārdot daļu produkcijas iekšzemes tirgū. Saskaņā ar ĪEZ shēmu preces, kas muitotas no šīs zonas uz iekšzemes tirgu, uzskatīs par importētām precēm. Pati par sevi ĪEZ nav citādā situācijā kā citi uzņēmumi, kas darbojas iekšzemes tirgū, t. i., piemērojamie nodokļi būtu jāmaksā par iepirktajām precēm. Šajā kontekstā vajadzētu būt skaidram, ka valdības lēmums iekasēt nodokļus par precēm, ko paredzēts patērēt iekšzemes tirgū, nenozīmē, ka ĪEZS ražotnes atbrīvojums no ievedmuitas un pārdošanas nodokļiem nav labums saistībā ar attiecīgā ražojuma eksporta pārdevumiem. Turklāt pārdevumi iekšzemes tirgū neietekmē vispārīgāku atbilstības novērtējumu, vai ir atbilstīga pārbaudes sistēma.

(91)

Par eksporta pārdevumiem ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka atbrīvojums no ievedmuitas un nodokļiem nav kompensējama subsīdija, ja vien nav pārsniegta atvieglojuma summa. Uzņēmums arī apgalvo, ka ĪEZ ražotni uzrauga muitas ierēdņi un ka nav iespējams pārdot izejmateriālus iekšzemes tirgū vai iekļaut šos izejmateriālus ražojumos, ko paredzēts pārdot iekšzemes tirgū, nemaksājot piemērojamos nodokļus. Pēc ražotāja eksportētāja domām, tādējādi nav iespējams pārsniegt atvieglojuma summu.

(92)

Atbildot uz šo argumentu, jāatgādina, ka nav sistēmas vai procedūras, kas ļautu pārbaudīt, kādi izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir pārmaksāta ievedmuita pamatregulas I, II un III pielikuma nozīmē. ĪEZ ražotne jau ir de jure, un tai nav jāsasaista visi importa sūtījumi ar attiecīgā iegūtā ražojuma galamērķi. Vienīgi, ja šādas pārbaudes būtu ieviestas, Indijas iestādes varētu iegūt pietiekamu informāciju par izejmateriālu galamērķi tā, lai būtu iespējams efektīvi pārbaudīt, vai atbrīvojums no ievedmuitas/tirdzniecības nodokļa nepārsniedz eksporta preču ražošanai vajadzīgo izejmateriālu vērtību. Uzņēmuma iekšējās sistēmas pašas par sevi nav pietiekamas, jo valdība ir tā, kurai jāizstrādā un jāīsteno nodokļu atmaksas pārbaudes sistēma. Tādēļ izmeklēšanā konstatēja, ka Indijas ĪEZS normatīvajos aktos nav noteikts, ka ĪEZS uzņēmumiem jādokumentē saikne starp importētajiem materiāliem un gatavo produkciju, un Indijas valdība nav izveidojusi efektīvu kontroles mehānismu, lai noteiktu, kādi izejmateriāli un kādā apjomā ir patērēti eksporta preču ražošanai.

(93)

Indijas valdība arī neveica papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantoto izejmateriālu apjomu, lai gan parasti tas būtu vajadzīgs, kad nav efektīvas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Turklāt Indijas valdība nesniedza pierādījumus, kas norādītu, ka nav pārsniegta atvieglojuma summa.

f)   Subsīdijas summas aprēķināšana

(94)

Tādējādi, ja nav atļautas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojumu sistēmas, kompensējamais labums IP laikā ir muitas nodokļu (muitas pamatnodokļa un īpašā muitas papildnodokļa) atvieglojumi, atbrīvojums no pārdošanas nodokļa nomaksas par precēm, kas iepirktas iekšzemes tirgū, un atbrīvojums no pakalpojumu nodokļa.

(95)

Attiecībā uz atbrīvojumu no muitas pamatnodokļu nomaksas, atbrīvojumu no pārdošanas nodokļa nomaksas par iekšzemes tirgū iepirktajām precēm un atbrīvojumu no pakalpojumu nodokļa skaitītāju (subsīdiju summu) aprēķināja, pamatojoties uz summām, uz kurām PIP laikā attiecās atbrīvojums. Nodevas, kas noteikti jāsamaksā, lai saņemtu subsīdiju, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu tika atskaitītas no šīs summas, iegūstot subsīdijas summu kā skaitītāju.

(96)

Atšķirībā no izejmateriāliem ražošanas līdzekļus fiziski neiestrādā gatavajos ražojumos. Tādējādi attiecībā uz atbrīvojumiem no nodokļiem par ražošanas līdzekļu iepirkumiem subsīdijas summu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem, sadalot subsīdiju laikposmā, kas atspoguļo šādu ražošanas līdzekļu parasto amortizācijas periodu attiecīgajā ražošanas nozarē. Atbilstīgi ieviestajai praksei tā aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz PIP, ir koriģēta, pieskaitot šajā periodā gūtos procentus, lai ņemtu vērā visu laika gaitā gūtā labuma vērtību. Uzskatīja, ka tādēļ PIP laikā Indijā bija piemērota komerciālā procentu likme. Ja tika iesniegti pamatoti pieprasījumi, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu tika atskaitītas nodevas, kas noteikti jāsamaksā, lai saņemtu subsīdiju.

(97)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šīs subsīdijas summas, kas noteiktas iepriekš 95. un 96. apsvērumā, kā atbilstīgu saucēju pieskaitīja attiecīgajam eksporta apgrozījumam, kurš sasniegts PIP laikā, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netiek piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Tādējādi iegūtā subsīdijas norma bija 5,4 %.

6.   Shēma atbrīvojumam no ienākuma nodokļa

(98)

Eksportētāji saskaņā ar šo shēmu varēja gūt labumu no daļēja atbrīvojuma no ienākuma nodokļa par peļņu, kas gūta no eksporta pārdevumiem. Juridiskais pamats šim atbrīvojumam noteikts 80.HHC pantā Aktam par ienākuma nodokli.

(99)

Šo noteikumu atcēla 2005.–2006. gada novērtējumā (t. i., par finanšu gadu, kas sākās 2004. gada 1. aprīlī un beidzās 2005. gada 31. martā) un turpmāk, tādējādi 80.HHC pants Aktam par ienākuma nodokli neparedz labumu pēc 2004. gada 31. marta. Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, PIP laikā neguva labumu saskaņā ar šo shēmu. Tādējādi, ņemot vērā, ka šī shēma ir atcelta, gūtais labums netiks kompensēts, kā noteikts pamatregulas 15. panta 1. punktā.

7.   Eksporta kredītu shēma (EKS)

a)   Juridiskais pamats

(100)

Sīka informācija par šo shēmu ir sniegta Indijas Rezervju bankas (IRB) vadītāja apkārtrakstā DBOD Nr. DIR.(Exp).BC 02/04.02.02/2007-08 (Eksporta kredīts ārvalstu valūtā) un vadītāja apkārtrakstā DBOD Nr. DIR.(Exp).BC 01/04.02.02/2007-08 (Eksporta kredīts rūpijās), kas ir adresēts visām Indijas komercbankām.

b)   Tiesības uz atbalstu

(101)

Šajā shēmā ir tiesīgi piedalīties ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji. Konstatēja, ka trīs ražotāji eksportētāji guva labumu no EKS.

c)   Praktiskā īstenošana

(102)

Saskaņā ar šo shēmu IRB nosaka obligāto maksimālo procentu likmi, kas piemērojama eksporta kredītiem, gan Indijas rūpijās, gan ārvalstu valūtā, un komercbankas to var prasīt no eksportētājiem. EKS ietilpst divas apakšshēmas – eksporta kredītu shēma pirms preču nosūtīšanas (packing credit), kas attiecas uz eksportētājam sniegtajiem kredītiem preču iegādes, apstrādes, ražošanas, izgatavošanas, iepakošanas un/vai transportēšanas finansēšanai pirms eksportēšanas, un eksporta kredītu shēma pēc preču nosūtīšanas, kas paredz apgrozāmā kapitāla aizdevumus, lai finansētu debitoru parādus eksporta darījumos. IRB ir noteikusi bankām eksporta finansēšanai izmantot arī noteiktu neto kredītu apjoma daļu.

(103)

Saskaņā ar IRB vadītāja apkārtrakstiem eksportētāji var saņemt eksporta kredītus ar preferenciālām procentu likmēm nekā parastiem komerckredītiem (naudas kredīti), kuras nosaka, vadoties vienīgi pēc tirgus apstākļiem. Likmju atšķirību var samazināt uzņēmumiem, kam ir labs kredītvērtējums. Faktiski uzņēmumi ar augstu kredītvērtējumu var iegūt eksporta kredītus un naudas kredītus ar vienādiem nosacījumiem.

d)   Secinājums par EKS

(104)

EKS kredīta preferenciālās procentu likmes, kas noteiktas 100. apsvērumā minētajos IRB vadītāja apkārtrakstos, var samazināt eksportētāja procentu izmaksas salīdzinājumā ar kredīta izmaksām, kuras nosaka tikai pēc tirgus apstākļiem, un šajā gadījumā šāds eksportētājs gūst labumu pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Eksporta finansēšana pati par sevi nav drošāka par iekšzemes finansēšanu. Faktiski to parasti uzskata par riskantāku, un nodrošinājums, kāds nepieciešams kredītam neatkarīgi no finanšu objekta, ir tikai komerciāls lēmums, kuru pieņem attiecīgā komercbanka. Atšķirīgas likmes attiecībā uz dažādām bankām noteiktas IRB metodikas dēļ, lai noteiktu maksimālās aizdevuma likmes katrai komercbankai atsevišķi. Turklāt komercbankām nebūtu pienākuma eksporta finansējuma aizņēmējiem noteikt izdevīgākas procentu likmes eksporta kredītiem ārvalstu valūtā.

(105)

Kaut arī saskaņā ar EKS piedāvātos preferenciālos kredītus sniedz komercbankas, iegūtais labums ir valsts finansiāls ieguldījums regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē. Šajā kontekstā jānorāda, ka ne pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, ne ASCM nav paredzēta maksa par publiskajiem pārskatiem, piemēram, Indijas valdības veiktu atmaksu komercbankām, lai izveidotu subsīdiju, bet tikai valdības rīkojums veikt pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā raksturotās funkcijas. IRB ir valsts struktūra, un uz to attiecināms termins “valdība”, kas definēts pamatregulas 1. panta 3. punktā. Šī banka 100 % apjomā pieder valstij, un tā īsteno valsts politikas mērķus, piemēram, monetāro politiku, un tās vadību ieceļ Indijas valdība. IRB dod norādījumus privātām struktūrām pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē, jo komercbankām ir saistoši tās pieņemtie nosacījumi, cita starpā, arī par maksimālajām procentu likmēm eksporta kredītiem, kas noteikti IRB vadītāja apkārtrakstos un IRB noteikumos par to, ka komercbankām zināma neto kredītu summa jānovirza eksporta finansēšanai. Saskaņā ar šo norādījumu komercbanku pienākums ir veikt darbības, kas minētas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, šajā gadījumā sniegt aizdevumus preferenciāla eksporta finansējuma veidā. Pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē šādu aizdevumu veidā piešķirtu naudas līdzekļu tiešu pārskaitīšanu konkrētos apstākļos parasti uztic valdībai, un praksē tā būtībā atšķiras no valdības parastās prakses. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu šo subsīdiju uzskata par konkrētu un kompensējamu, jo preferenciālas procentu likmes ir pieejamas tikai attiecībā uz eksporta darījumu finansēšanu un tādēļ tās ir atkarīgas no eksporta rezultātiem.

e)   Subsīdijas summas aprēķināšana

(106)

Subsīdijas summa ir aprēķināta, pamatojoties uz starpību starp procentiem, kuri samaksāti par eksporta kredītiem, kas izmantoti PIP laikā, un summu, kura būtu maksājama par parastiem komerckredītiem, ko izmantotu ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu (skaitītāju) pieskaitīja eksporta apgrozījumam PIP laikā kā atbilstīgu saucēju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un tā netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(107)

PIP laikā no šīs shēmas labumu 0,3 % līdz 0,4 % apjomā guva trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

8.   Komplekso stimulu shēma (KSS)

a)   Juridiskais pamats

(108)

Iepriekšējās izmeklēšanās attiecībā uz PET plēvi, tostarp pārskatīšanas izmeklēšanā, kuras rezultātā ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 noteica pašreiz spēkā esošo galīgo kompensācijas maksājumu, pārbaudīja vairākas Indijas valsts shēmas, kas bija saistītas ar stimulu piešķiršanu vietējiem uzņēmumiem. Valsts shēmas dēvējamas par “komplekso stimulu shēmām” (KSS), jo tās var būt saistītas ar dažādiem stimuliem. Izmeklēšanā konstatēja, ka uzņēmuma tiesības gūt labumu no shēmas ir paredzētas “sertifikātā par tiesībām uz atbalstu”. Izmeklēšanā atklāja, ka divi ražotāji, kas sadarbojās, PIP laikā saskaņā ar KSS bija atbrīvoti no tirdzniecības (pārdošanas) nodokļa atbilstīgi Uttar Pradesh štata Akta par tirdzniecības nodokli 4.A iedaļai. Šie nodokļu noteikumi atbrīvo uzņēmuma pārdevumus iekšzemes tirgū no pārdošanas nodokļa (gan no vietējā pārdošanas nodokļa, gan centrālā pārdošanas nodokļa).

b)   Tiesības uz atbalstu

(109)

Lai iegūtu tiesības uz atbalstu, uzņēmumiem parasti jāinvestē kāda štata mazāk attīstītajās teritorijās, izveidojot tajās jaunu rūpniecības uzņēmumu vai veicot liela apjoma kapitālieguldījumus kāda rūpniecības uzņēmuma paplašināšanā vai diversifikācijā. Galvenais kritērijs stimulu summu noteikšanai ir tās vietas klasifikācija, kurā atrodas vai tiks izveidots uzņēmums, un ieguldījumu apjoms.

c)   Praktiskā īstenošana

(110)

Izmantojot shēmas atbrīvojumam no pārdošanas nodokļa, no konkrētām ražotnēm vairs nav jāiekasē pārdošanas nodoklis par pārdevumiem. Līdzīgā veidā šīs konkrētās ražotnes atbrīvoja no pārdošanas nodokļa par preču iegādi no piegādātājiem, kuri ir tiesīgi piedalīties minētajās shēmās. Lai gan attiecībā uz pārdevumiem konkrētās pārdošanas ražotnes negūst labumu no atbrīvojuma, labumu gūst konkrētas pircējas ražotnes.

d)   Komentāri, kas sniegti pēc informācijas nodošanas atklātībā

(111)

Pēc informācijas nodošanas atklātībā viens ražotājs eksportētājs norādīja, ka, skaitliski novērtējot saistībā ar shēmu gūto labumu, tika uzskatīts, ka attiecīgā ražojuma ražošanā izmantoto galveno izejmateriālu piegādātāji izmantojuši atbrīvojumu no pārdošanas nodokļa. Tomēr pārdošanas rēķini liecina, ka minētie piegādātāji patiesībā maksājuši nodokli par pārdevumiem, kas veikti attiecīgajam uzņēmumam. Tādējādi, ņemot vērā, ka uzņēmums samaksājis pārdošanas nodokli, ražotājs eksportētājs no šīm iegādēm nav guvis kompensējamu labumu, tāpēc subsīdijas summa tika attiecīgi pārskatīta.

e)   Secinājums

(112)

KSS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Atbrīvojums no pārdošanas nodokļiem par iegādēm ir finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina valdības ieņēmumus, kuri citādi tiktu gūti. Turklāt no šā atbrīvojuma uzņēmumi gūst labumu, jo tas uzlabo to likviditāti.

(113)

KSS ir pieejama tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir investējuši noteiktās ģeogrāfiskās vietās kāda Indijas štata jurisdikcijā. Tā nav pieejama uzņēmumiem, kas atrodas ārpus šīm teritorijām. Labumu apjoms atšķiras atbilstīgi attiecīgajai teritorijai. Šī shēma atbilstīgi pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktam un 3. panta 3. punktam ir konkrēta, tādēļ tā ir kompensējama.

f)   Subsīdijas summas aprēķināšana

(114)

Attiecībā uz atbrīvojumu no pārdošanas nodokļa subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz pārdošanas nodokļa summu, kas būtu parasti jāmaksā, bet kas netika samaksāta PIP laikā.

(115)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija piešķirta par uzņēmuma kopējo eksporta un iekšzemes pārdevumu apgrozījumu kā atbilstīgs saucējs, jo subsīdija nebija atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(116)

Divi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, PIP laikā ieguva subsīdijas, izmantojot šo shēmu, attiecīgi 0,3 % un 1,4 % apjomā.

9.   Kompensējamo subsīdiju summa

(117)

Jāatgādina, ka Regulā (EK) Nr. 367/2006 un iepriekš 2., 3. un 4. apsvērumā minētajos turpmākajos grozījumos tika konstatēts, ka attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās šajā daļējā starpposma pārskatīšanā, kompensējamo subsīdiju summa, kas izteikta atbilstīgi preču vērtībai, ir no 12 % līdz 19,1 %.

(118)

Šīs daļējās starpposma pārskatīšanas laikā tika konstatēts, ka kompensējamo subsīdiju summa, kas izteikta atbilstīgi preču vērtībai, ir 5,4 % līdz 8,6 %, kā norādīts tālāk.

Shēma→

IAS (12)

DEPBS  (12)

RLEVS (12)

ĪEZS (12)

EKS (12)

KSS

Kopā

Uzņēmums↓

%

%

%

%

%

%

%

Ester Industries Limited

 

5,8

1,0

 

0,4

 

7,2

Garware Polyester Limited

0,5

3,9

1,0

 

Niecīga

 

5,4

Polyplex Corporation Limited

1,7

3,2

1,9

 

0,4

1,4

8,6

SRF Limited

 

 

 

5,4

 

 

5,4

Uflex Limited

2,1

2,7

1,0

 

0,3

0,3

6,4

10.   Kompensācijas pasākumi

(119)

Saskaņā ar pamatregulas 19. panta noteikumiem un šīs daļējās starpposma pārskatīšanas pamatojumu, kas minēts paziņojuma par izmeklēšanas sākšanu 3. punktā, ir konstatēts, ka attiecīgo ražotāju eksportētāju subsidēšanas apjoms ir samazinājies, tāpēc ir attiecīgi jākoriģē kompensācijas maksājuma likmes, kuras šiem ražotājiem eksportētājiem noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 367/2006.

(120)

Koriģētā kompensācijas maksājuma likmes jānosaka atbilstīgi jaunajām subsidēšanas likmēm, kas tika konstatētas šajā starpposma pārskatīšanā, jo iepriekšējā antisubsidēšanas izmeklēšanā aprēķinātā kaitējuma starpība joprojām ir lielāka.

(121)

Attiecībā uz visiem citiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās šajā daļējā starpposma pārskatīšanā, jāatgādina, ka faktiskie izmeklēto shēmu veidi un to kompensējamība nav mainījusies salīdzinājumā ar iepriekšējo izmeklēšanu. Tāpēc nav pamatoti pārrēķināt subsīdiju un maksājumu likmes šiem uzņēmumiem. Tādēļ piemērojamā maksājuma likmes visām citām personām, izņemot piecus ražotājus eksportētājus, kas sadarbojās, paliek nemainīgas.

(122)

Uzņēmumiem individuāli noteiktās kompensācijas maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, atbilst daļējā starpposma pārskatīšanā konstatētajai situācijai. Tādējādi tās ir piemērojamas vienīgi attiecīgā ražojuma importam, ko veic šie uzņēmumi. Šīs maksājuma likmes attiecīgā ražojuma importam nevar izmantot neviens uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, arī tās struktūras ne, kas saistītas ar konkrēti minētajām, un tām piemērojama maksājuma likme, kas attiecas uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(123)

Visas prasības piemērot šīs individuālās kompensācijas maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties jāadresē Komisijai (13) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksporta pārdošanu, kuras, piemēram, saistās ar minēto nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrās. Vajadzības gadījumā un pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju regulu attiecīgi grozīs, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuri gūst labumu no individuālās maksājuma likmes.

11.   Antidempinga pasākumi

(124)

Kā paredzēts paziņojuma par izmeklēšanas sākšanu 3. punkta pēdējā rindkopā, kompensācijas maksājuma likmes grozīšana ietekmēs galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007, jo tas koriģēts iepriekšējā antidempinga izmeklēšanā, lai nepieļautu, ka no eksporta subsīdijām gūto labumu uzskaita dubulti (jāatgādina, ka galīgais antidempinga maksājums tika balstīts uz dempinga starpību, jo tika konstatēts, ka pēdējā ir mazāka nekā kaitējuma novēršanas apjoms). Pamatregulas 24. panta 1. punkts un 14. panta 1. punkts Regulā (EK) Nr. 384/96 paredz, ka nevienam ražojumam vienlaikus nepiemēro abus – gan antidempinga, gan kompensācijas – pasākumus, lai labotu vienu un to pašu situāciju, kas izriet no dempinga vai no eksporta subsidēšanas. Sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka dažas izmeklēšanā analizētās subsīdiju shēmas, kas ir kompensējamas, ir eksporta subsīdijas pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Kā tādas šīs subsīdijas ietekmēja Indijas ražotāju eksportētāju eksporta cenas, tādējādi izraisot dempinga starpības palielināšanos. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 24. panta 1. punktu tika koriģētas galīgā antidempinga maksājuma likmes, ņemot vērā faktisko dempinga starpību, kas palikusi pēc galīgā kompensācijas maksājuma noteikšanas, kompensējot eksporta subsīdiju ietekmi (skatīt Regulas (EK) Nr. 366/200659. apsvērumu un Regulas (EK) Nr. 1424/2006 11. apsvērumu).

(125)

Tāpēc galīgā antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, tagad ir jākoriģē, ņemot vērā pārskatīto no eksporta subsīdijām PIP laikā gūtā labuma apjomu, kas noteikts šajā antisubsidēšanas izmeklēšanā, lai atspoguļotu faktisko dempinga starpību, kura palikusi pēc koriģētā galīgā kompensācijas maksājuma piemērošanas, kompensējot eksporta subsīdiju ietekmi.

(126)

Dempinga starpības, kas iepriekš tika noteiktas uzņēmumiem Ester Industries Limited, Garware Polyester Limited, Polyplex Corporation Limited un Uflex Limited (tajā laikā – Flex Industries Limited) (14), tika noteiktas Regulā (EK) Nr. 366/2006 (skatīt 50. apsvērumu) un četriem attiecīgajiem uzņēmumiem bija attiecīgi 29,3 %, 20,1 %, 3,7 % un 3,2 %. Dempinga starpība uzņēmumam SRF Limited, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 1424/2006, bija 15,5 %.

(127)

Ņemot vērā labumu, kas PIP laikā gūts no eksporta subsīdijām, un iepriekš noteikto dempinga starpību, attiecīgajiem uzņēmumiem piemērojamās starpības un maksājuma likmes tāpēc aprēķināmas, kā norādīts tālāk tabulā:

Uzņēmums

Eksporta subsīdijas norma

Kopējā subsīdijas norma

Iepriekš konstatētā dempinga Starpība

Kompensācijas maksājums

Antidempinga maksājums

Kopējā maksājuma likme

Ester Industries Limited

7,2 %

7,2 %

29,3 %

7,2 %

22,1 %

29,3 %

Garware Polyester Limited

5,4 %

5,4 %

20,1 %

5,4 %

14,7 %

20,1 %

Polyplex Corporation Limited

7,2 %

8,6 %

3,7 %

8,6 %

0,0 %

8,6 %

SRF Limited

5,4 %

5,4 %

15,5 %

5,4 %

10,1 %

15,5 %

Uflex Limited

6,1 %

6,4 %

3,2 %

6,4 %

0,0 %

6,4 %

(128)

Lai ņemtu vērā pārskatīto antidempinga maksājuma apjomu pieciem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1292/2007,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 367/2006 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Galīgā kompensācijas maksājuma likme, ko piemēro turpmāk norādīto uzņēmumu izgatavoto ražojumu Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums

Galīgais maksājums (%)

Taric papildkods

Ester Industries Limited, 75-76, Amrit Nagar, Behind South Extension Part-1, New Delhi 110 003, India

7,2

A026

Garware Polyester Limited, Garware House, 50-A, Swami Nityanand Marg, Vile Parle (East), Mumbai 400 057, India

5,4

A028

Jindal Poly Films Limited, 56 Hanuman Road, New Delhi 110 001, India

17,1

A030

MTZ Polyfilms Limited, New India Centre, 5th Floor, 17 Co-operage Road, Mumbai 400 039, India

8,7

A031

Polyplex Corporation Limited, B-37, Sector-1, Noida 201 301, Dist. Gautam Budh Nagar, Uttar Pradesh, India

8,6

A032

SRF Limited, Block C, Sector 45, Greenwood City, Gurgaon 122 003, Haryana, India

5,4

A753

Uflex Limited, A-1, Sector 60, Noida 201 301 (U.P.), India

6,4

A027

Visi pārējie uzņēmumi

19,1

A999”

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1292/2007 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro turpmāk norādīto uzņēmumu izgatavoto ražojumu Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums

Galīgais maksājums (%)

Taric papildkods

Ester Industries Limited, 75-76, Amrit Nagar, Behind South Extension Part-1, New Delhi 110 003, India

22,1

A026

Garware Polyester Limited, Garware House, 50-A, Swami Nityanand Marg, Vile Parle (East), Mumbai 400 057, India

14,7

A028

Jindal Poly Films Limited, 56 Hanuman Road, New Delhi 110 001, India

0,0

A030

MTZ Polyfilms Limited, New India Centre, 5th Floor, 17 Co-operage Road, Mumbai 400 039, India

18,0

A031

Polyplex Corporation Limited, B-37, Sector-1, Noida 201 301, Dist. Gautam Budh Nagar, Uttar Pradesh, India

0,0

A032

SRF Limited, Block C, Sector 45, Greenwood City, Gurgaon 122 003, Haryana, India

10,1

A753

Uflex Limited, A-1, Sector 60, Noida 201 301 (U.P.), India

0,0

A027

Visi pārējie uzņēmumi

17,3

A999”

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 8. janvārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

K. SCHWARZENBERG


(1)  OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp.

(2)  OV L 316, 10.12.1999., 1. lpp.

(3)  OV L 68, 8.3.2006., 15. lpp.

(4)  OV L 236, 31.8.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 255, 29.9.2007., 1. lpp.

(6)  OV L 227, 23.8.2001., 1. lpp.

(7)  OV L 68, 8.3.2006., 6. lpp.

(8)  OV L 270, 29.9.2006., 1. lpp.

(9)  OV L 288, 6.11.2007., 1. lpp.

(10)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(11)  OV C 240, 12.10.2007., 6. lpp.

(12)  Subsīdijas, kas apzīmētas ar zvaigznīti, ir eksporta subsīdijas.

(13)  European Commission – Directorate General for Trade – Directorate B, N105, 04/90, Rue de la Loi/Wetstraat 200, B-1049 Brussels.

(14)  OV L 68, 8.3.2006., 6. lpp.


Augša