EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32009R1211

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1211/2009 ( 2009. gada 25. novembris), ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi ( BEREC) un biroju (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 337, 18.12.2009., 1./10. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 13 Sējums 041 Lpp. 210 - 219

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 19/12/2018; Atcelts ar 32018R1971

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1211/oj

18.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1211/2009

(2009. gada 25. novembris),

ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (Piekļuves direktīva) (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Atļauju izsniegšanas direktīva) (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva) (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (8) (turpmāk visas kopā “pamatdirektīva un īpašās direktīvas”) mērķis ir izveidot Kopienā elektronisko komunikāciju iekšējo tirgu, vienlaikus lielākas konkurences dēļ nodrošinot lielus ieguldījumus, inovācijas un patērētāju aizsardzību.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 717/2007 (2007. gada 27. jūnijs) par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Kopienā (9), ciktāl tas skar viesabonēšanu Kopienā, papildina un atbalsta noteikumus, ko paredz elektronisko sakaru ES tiesiskais regulējums.

(3)

Vajadzība konsekventi piemērot ES tiesisko regulējumu visās dalībvalstīs ir būtiska elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu iekšējā tirgus sekmīgai attīstībai. ES tiesiskajā regulējumā ir noteikti mērķi, kas jāsasniedz valsts regulatīvajām iestādēm (VRI), un ir paredzēta šo iestāžu darbības programma, piešķirot tām arī elastīgumu noteiktās jomās, lai noteikumus piemērotu, ievērojot attiecīgās valsts apstākļus.

(4)

Ņemot vērā vajadzību nodrošināt konsekventas regulatīvās prakses izveidi un ES tiesiskā regulējuma konsekventu piemērošanu, Komisija saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2002/627/EK (2002. gada 29. jūlijs), ar ko izveido elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu Eiropas reglamentējošo iestāžu grupu (10), izveidoja Eiropas Reglamentējošo iestāžu grupu (ERG), lai tā dotu padomus un palīdzētu Komisijai izveidot iekšējo tirgu un lai kopumā nodrošinātu saskarni starp VRI un Komisiju.

(5)

ERG ir devusi pozitīvu ieguldījumu konsekventā regulatīvā praksē, veicinot sadarbību starp VRI un starp VRI un Komisiju. Šajā īsajā laikā pēc tās izveides sekmīga ir izrādījusies pieeja, saskaņā ar kuru tiek attīstīta ciešāka saskaņa starp VRI, apmainoties ar informāciju un zināšanām praktiskās pieredzes jomā. Lai turpmāk attīstītu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu iekšējo tirgu, būs jāturpina un jāpadziļina VRI savstarpējā sadarbība un koordinācija.

(6)

Tas liek stiprināt ERG un šajā sakarā ES tiesiskajā regulējumā atzīt to par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC). BEREC nevajadzētu būt ne Kopienas aģentūrai, ne arī juridiskai personai. BEREC būtu jāaizstāj ERG un jādarbojas kā ekskluzīvam forumam to valsts regulatīvo iestāžu sadarbībai, kuras atbilstīgi ES tiesiskajam regulējumam pilda visus pienākumus, kā arī šo iestāžu un Komisijas sadarbībai. BEREC būtu jānodrošina īpašas zināšanas un jārada uzticība, esot neatkarīgai, sniedzot kvalitatīvus padomus un informāciju, piemērojot pārskatāmas procedūras un darbības metodes un esot neatlaidīgai savu uzdevumu izpildē.

(7)

Apkopojot pieredzi un neaizstājot VRI pašreizējos uzdevumus vai nedublējot to pašlaik veikto darbu, BEREC būtu jāpalīdz VRI un Komisijai pildīt to attiecīgos pienākumus.

(8)

BEREC būtu jāturpina ERG darbs, attīstot VRI sadarbību un sadarbību starp VRI un Komisiju, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu ES tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem un tādējādi veicinātu iekšējā tirgus attīstību.

(9)

BEREC vajadzētu būt arī struktūrai, kas Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai sniedz vērtējumu, apspriežu iespējas un padomu elektronisko komunikāciju jomā. BEREC pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas vajadzētu sniegt padomu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

(10)

BEREC būtu jāpilda savi uzdevumi, neskarot pastāvošo grupu un komiteju kompetences un sadarbojoties ar tām, piemēram, ar Komunikāciju komiteju, kura izveidota ar Direktīvu 2002/21/EK (pamatdirektīva), ar Radiofrekvenču spektra komiteju, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (11), ar radiofrekvenču politikas grupu, kura izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2002/622/EK (2002. gada 26. jūlijs) (12), ar ko izveido radiofrekvenču spektra politikas grupu, un ar Kontaktkomiteju, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/36/EK (1997. gada 30. jūnijs), ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (13).

(11)

Lai BEREC nodrošinātu profesionālu un administratīvu atbalstu, birojs būtu jāveido kā Kopienas struktūra juridiskas personas statusā un tam būtu jāveic šajā regulā noteiktie uzdevumi. Lai sniegtu efektīvu atbalstu BEREC, birojam vajadzētu būt administratīvi un finansiāli neatkarīgai juridiskai personai. Birojā būtu jāiekļauj Pārvaldības komiteja un administratīvais vadītājs.

(12)

BEREC un biroja organizatoriskajai struktūrai vajadzētu būt vienkāršai un piemērotai to uzdevumu veikšanai, kas tiem jāpilda.

(13)

Birojam vajadzētu būt Kopienas struktūrai Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (14) (Finanšu regula), 185. panta nozīmē. Birojam būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (15) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 47. punkts.

(14)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, konsekventas regulatīvās prakses turpmāku attīstību, pamatojoties uz intensīvāku sadarbību un koordināciju starp VRI un starp VRI un Komisiju, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs regulas darbības jomas dēļ, kas ietver visu ES, šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IZVEIDE

1. pants

Izveide

1.   Ar šo izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC), kuras pienākumi izklāstīti šajā regulā.

2.   BEREC darbojas Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) un Direktīvu 2002/19/EK, 2002/20/EK, 2002/22/EK un 2002/58/EK (īpašās direktīvas), kā arī Regulas (EK) Nr. 717/2007 kompetences jomā.

3.   BEREC veic uzdevumus neatkarīgi, objektīvi un pārredzami. Visā savā darbībā BEREC tiecas sasniegt tādus pašus mērķus, kādi valstu regulatīvajām iestādēm (VRI) noteikti Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. pantā. BEREC jo īpaši veicina elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību un labāku darbību, par mērķi izvirzot ES tiesiskā regulējuma konsekventas piemērošanas nodrošināšanu attiecībā uz elektroniskajām komunikācijām.

4.   BEREC izmanto VRI pieejamās specializētās zināšanas un veic uzdevumus, sadarbojoties ar VRI un Komisiju. BEREC veicina VRI savstarpēju sadarbību un VRI un Komisijas sadarbību. Turklāt BEREC sniedz padomus Komisijai un pēc pieprasījuma – Eiropas Parlamentam un Padomei.

II NODAĻA

BEREC DARBA ORGANIZĒŠANA

2. pants

BEREC funkcijas

BEREC:

a)

izstrādā un izplata VRI regulatīvo paraugpraksi, piemēram, pieejas, metodes vai pamatnostādnes ES tiesiskā regulējuma īstenošanai;

b)

pēc pieprasījuma palīdz VRI regulējuma jautājumos;

c)

sniedz atzinumus par lēmumu projektiem, ieteikumiem un Komisijas pamatnostādnēm, kā minēts šajā regulā, pamatdirektīvā un īpašajās direktīvās;

d)

pēc Komisijas pamatota pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedz ziņojumus un dod padomu, kā arī pēc pamatota pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedz atzinumus Eiropas Parlamentam un Padomei jebkurā jautājumā par elektroniskajām komunikācijām;

e)

pēc pieprasījuma palīdz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un VRI attiecībās, diskusijās un apmaiņās ar trešām personām; kā arī palīdz Komisijai un VRI regulatīvo paraugpraksi izplatīt trešām personām.

3. pants

BEREC uzdevumi

1.   BEREC uzdevumi ir:

a)

sniegt atzinumus par VRI pasākumu projektiem saistībā ar tirgus noteikšanu, uzņēmumu atzīšanu par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū, un tiesiskās aizsardzības līdzekļu noteikšanu atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 7. un 7.a pantam; kā arī sadarboties un strādāt kopā ar VRI atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 7. un 7.a pantam;

b)

sniegt atzinumus par ieteikumu projektiem un/vai pamatnostādnēm par to, kādai jābūt paziņojumu formai, saturam un detalizācijas pakāpei atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 7.b pantam;

c)

sniegt konsultācijas par ieteikumu projektiem par attiecīgo preču un pakalpojumu tirgiem atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 15. pantam;

d)

sniegt atzinumus par lēmumu projektiem par starpvalstu tirgu noteikšanu atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 15. pantam;

e)

pēc pieprasījuma sniegt atbalstu VRI saistībā ar attiecīgā tirgus analīzi atbilstīgi Direktīvas 2002//21/EK (pamatdirektīva) 16. pantam;

f)

sniegt atzinumus par lēmumu un ieteikumu projektiem par saskaņošanu atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 19. pantam;

g)

sniegt konsultācijas un ieteikumus par pārrobežu strīdiem atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 21. pantam;

h)

sniegt atzinumus par lēmumu projektiem, ar ko VRI ļauj vai liedz veikt ārkārtas pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK (piekļuves direktīva) 8. pantu;

i)

sniegt konsultācijas par pasākumu projektiem saistībā ar efektīvu piekļuvi neatliekamās palīdzības numuram 112 atbilstīgi Direktīvas 2002/22/EK (universālā pakalpojuma direktīva) 26. pantam;

j)

sniegt konsultācijas par pasākumu projektiem saistībā ar numuru sērijas 116 ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz “karsto līniju” ziņošanai par pazudušiem bērniem – 116000 atbilstīgi Direktīvas 2002/22/EK (universālā pakalpojuma direktīva) 27.a pantam;

k)

palīdzēt Komisijai Direktīvas 2002/19/EK (piekļuves direktīva) II pielikuma atjaunināšanā atbilstīgi šīs direktīvas 9. pantam;

l)

pēc pieprasījuma sniegt palīdzību VRI jautājumu risināšanā par krāpšanu vai numerācijas resursu ļaunprātīgu izmantošanu Kopienā, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu pakalpojumiem;

m)

sniegt atzinumus, lai nodrošinātu kopīgu noteikumu un prasību izstrādāšanu attiecībā uz pārrobežu uzņēmumu pakalpojumu sniedzējiem;

n)

pārraudzīt un sniegt pārskatu par elektronisko komunikāciju nozari un publicēt gada pārskatu par šā sektora attīstību.

2.   Pēc pamatota Komisijas pieprasījuma BEREC var vienbalsīgi nolemt par citu īpašu uzdevumu veikšanu, kas nepieciešami tās funkciju pildīšanai saistībā ar 1. panta 2. punktā noteikto kompetences jomu.

3.   VRI un Komisija pēc iespējas ņem vērā visus BEREC pieņemtos atzinumus, rekomendācijas, pamatnostādnes vai regulatīvo paraugpraksi. Vajadzības gadījumā pirms atzinuma sniegšanas Komisijai BEREC var apspriesties ar attiecīgajām valsts konkurences iestādēm.

4. pants

BEREC sastāvs un struktūra

1.   BEREC sastāvā ir Regulatoru padome.

2.   Regulatoru padomē ir viens loceklis no katras dalībvalsts, kurš ir dalībvalstī izveidotās VRI vadītājs vai norīkots augsta līmeņa pārstāvis, kurš atbild galvenokārt par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu ikdienas darba pārraudzību.

Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, BEREC darbojas neatkarīgi.

Regulatoru padomes locekļi neprasa un nepieņem norādījumus no valdībām, Komisijas vai citām publiskām vai privātām struktūrām.

Katras dalībvalsts VRI izraugās vienu pārstāvja aizstājēju.

Komisijai ir novērotājas statuss BEREC sanāksmēs, un to pārstāv atbilstīga līmeņa darbinieks.

3.   Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu un Eiropas Savienības kandidātvalstu VRI ir novērotāja statuss, un tās pārstāv atbilstīga līmeņa darbinieks. BEREC var uzaicināt uz savām sanāksmēm citus ekspertus un novērotājus.

4.   Atbilstīgi BEREC reglamentam Regulatoru padome no locekļu vidus izraugās priekšsēdētāju un viņa vietnieku(-us). Priekšsēdētāja vietnieks(-i) automātiski aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs nevar veikt šos pienākumus. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka(-u) pilnvaru laiks ir viens gads.

5.   Neskarot Regulatoru padomes funkcijas attiecībā uz priekšsēdētāja pienākumiem, priekšsēdētājs neprasa un nepieņem norādījumus no valdībām, VRI, Komisijas vai citām publiskām vai privātām struktūrām.

6.   Regulatoru padomes plenārsēdes sasauc tās priekšsēdētājs, un regulāras apspriedes notiek vismaz četras reizes gadā. Pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz trešdaļas padomes locekļu pieprasījuma rīko arī ārkārtas sanāksmes. Sanāksmju darba kārtību nosaka priekšsēdētājs, un to publisko.

7.   BEREC darbu pēc vajadzības var organizēt ekspertu darba grupās.

8.   Komisiju aicina uz visām Regulatoru padomes plenārsēdēm.

9.   Regulatoru padome darbojas pēc divu trešdaļu locekļu vairākuma principa, ja vien šajā regulā, pamatdirektīvā vai īpašajās direktīvās nav noteikts citādi. Katram loceklim vai aizstājējam ir viena balss. Regulatoru padomes lēmumus publisko un pēc VRI pieprasījuma norāda tās atrunas.

10.   Regulatoru padome pieņem un publisko BEREC reglamentu. Sīkāku balsojuma kārtību nosaka reglamentā, tostarp precizē apstākļus, kādos viens loceklis var darboties cita locekļa vārdā, un noteikumus par kvorumu, un termiņus paziņojumiem par sanāksmēm. Turklāt šis reglaments paredz, ka Regulatoru padomes locekļi vienmēr pirms katras sanāksmes laicīgi saņem pilnu darba kārtību un priekšlikumu projektus, lai viņiem būtu iespēja pirms balsošanas iesniegt grozījumus. Reglamentā var arī inter alia paredzēt steidzamas balsošanas procedūras.

11.   Regulas 6. pantā minētais birojs sniedz BEREC administratīva un profesionāla atbalsta pakalpojumus.

5. pants

Regulatoru padomes uzdevumi

1.   Regulatoru padome pilda BEREC uzdevumus, kas noteikti 3. pantā, un pieņem visus lēmumus saistībā ar tās funkciju izpildi.

2.   Regulatoru padome apstiprina dalībvalstu vai VRI brīvprātīgu finansiālu ieguldījumu, pirms tas tiek veikts atbilstīgi 11. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ievērojot:

a)

vienprātību, ja dalībvalstis vai VRI ir nolēmušas veikt ieguldījumu;

b)

vienkāršu vairākumu, ja vairākas dalībvalstis vai VRI vienprātīgi nolēmušas veikt iemaksas.

3.   Atbilstīgi 22. pantam Regulatoru padome BEREC vārdā pieņem īpašus noteikumus par tiesībām piekļūt BEREC rīcībā esošiem dokumentiem.

4.   Regulatoru padome pēc apspriešanās ar ieinteresētājām personām saskaņā ar 17. pantu pirms gada beigām pirms tā gada, uz kuru plāns attiecas, pieņem BEREC darba programmu gadam. Regulatoru padome katru gadu tūlīt pēc tā pieņemšanas iesniedz darba plānu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

5.   Regulatoru padome pieņem gada pārskatu par BEREC darbību un līdz 15. jūnijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Revīzijas palātai. Eiropas Parlaments var pieprasīt, lai Regulatoru padomes priekšsēdētājs informētu to par attiecīgiem jautājumiem, kas saistīti ar BEREC darbību.

6. pants

Birojs

1.   Ar šo izveido biroju kā Kopienas struktūru ar juridiskas personas statusu Finanšu regulas 185. panta nozīmē. Birojam piemēro 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. punktu.

2.   Regulatoru padomes vadībā birojs jo īpaši:

sniedz BEREC profesionāla un administratīva atbalsta pakalpojumus,

ievāc informāciju no VRI, apmainās ar informāciju un nosūta to saistībā ar tām funkcijām un uzdevumiem, kas noteikti 2. panta a) punktā un 3. pantā,

saskaņā ar 2. panta a) punktu izplata regulēšanas paraugpraksi VRI,

palīdz priekšsēdētājam sagatavot Regulatoru padomes darbu,

pēc Regulatoru padomes pieprasījuma veido ekspertu darba grupas un sniedz atbalstu, lai nodrošinātu šo grupu sekmīgu darbu.

3.   Biroja sastāvā ir:

a)

Pārvaldības komiteja;

b)

administratīvais vadītājs.

4.   Dalībvalstīs birojam ir visplašākā tiesību un rīcības spēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Konkrēti, birojs var iegādāties un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesos.

5.   Biroju vada administratīvais vadītājs, un tajā strādā tikai tik darbinieku, cik nepieciešams, lai tas veiktu savus pienākumus. Darbinieku skaitu atbilstīgi 11. pantam iesaka Pārvaldības komitejas locekļi un administratīvais vadītājs. Priekšlikumu par darbinieku skaita palielināšanu var pieņemt tikai, vienbalsīgi lemjot par to Pārvaldības komitejā.

7. pants

Pārvaldības komiteja

1.   Pārvaldības komitejā no katras dalībvalsts ir viens loceklis, kas ir dalībvalstī izveidotās VRI vadītājs vai norīkots augsta līmeņa pārstāvis, kurš atbild galvenokārt par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu ikdienas darba pārraudzību, un viens Komisijas pārstāvis.

Katram komitejas loceklim ir viena balss.

Uz Pārvaldības komiteju mutatis mutandis attiecas 4. pants.

2.   Pārvaldības komiteja izraugās administratīvo vadītāju. Izraudzītais administratīvais vadītājs nepiedalās šāda lēmuma sagatavošanā un par to nebalso.

3.   Pārvaldības komiteja sniedz padomus administratīvajam vadītājam amata pienākumu izpildē.

4.   Pārvaldības komiteja ir atbildīga par darbinieku iecelšanu.

5.   Pārvaldības komiteja palīdz ekspertu darba grupai tās darbā.

8. pants

Administratīvais vadītājs

1.   Administratīvais vadītājs ir pakļauts Pārvaldības komitejai. Administratīvais vadītājs savu funkciju izpildē nedz prasa, nedz pieņem norādījumus no dalībvalsts, VRI, Komisijas vai jebkuras trešās personas.

2.   Administratīvo vadītāju atklātā konkursā izraugās Pārvaldības komiteja, pamatojoties uz sasniegumiem, prasmēm un pieredzi, kas svarīga attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlaments un Komisija var sniegt nesaistošu atzinumu par Regulatoru padomes izraudzītā kandidāta atbilstību. Šajā nolūkā Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja uzaicina kandidātu teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

3.   Administratīvā vadītāja pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

4.   Pārvaldības komiteja, ņemot vērā priekšsēdētāja veikto novērtējuma ziņojumu un tikai gadījumos, kad to var pamatot ar BEREC pienākumiem un tai izvirzītajām prasībām, var vienu reizi pagarināt administratīvā vadītāja pilnvaru termiņu par ne vairāk kā trim gadiem.

Pārvaldības komiteja informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt administratīvā vadītāja pilnvaru termiņu.

Ja pilnvaru termiņu nepagarina, administratīvais vadītājs pilda savus pienākumus, līdz tiek iecelts viņa pilnvaru pārņēmējs.

9. pants

Administratīvā vadītāja uzdevumi

1.   Administratīvais vadītājs ir atbildīgs par biroja vadīšanu.

2.   Administratīvais vadītājs palīdz sagatavot Regulatoru padomes, Pārvaldības komitejas un ekspertu darba grupas darba kārtību. Viņš bez balss tiesībām piedalās Regulatoru padomes un Pārvaldības komitejas darbā.

3.   Katru gadu administratīvais vadītājs Pārvaldības komitejai palīdz sagatavot biroja darba programmas projektu nākamajam gadam. Nākamā gada darba programmas projektu līdz attiecīgā gada 30. jūnijam iesniedz Pārvaldības komitejai, un šī komiteja to pieņem līdz attiecīgā gada 30. septembrim, neierobežojot Eiropas Parlamenta un Padomes (kopā “budžeta lēmējiestāde”) galīgo lēmumu par subsīdiju.

4.   Administratīvais vadītājs saskaņā ar Regulatoru padomes norādēm uzrauga biroja ikgadējās darba programmas īstenošanu.

5.   Administratīvais vadītājs veic visus vajadzīgos pasākumus, un jo īpaši pieņem iekšējas administratīvas instrukcijas un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu biroja darbību saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

6.   Administratīvais vadītājs Pārvaldības komitejas pārraudzībā pilda biroja budžetu atbilstīgi 13. pantam.

7.   Katru gadu administratīvais vadītājs palīdz sagatavot gada pārskata projektu par BEREC darbību, kā norādīts 5. panta 5. punktā.

10. pants

Personāls

1.   Biroja personālam, tostarp administratīvajam vadītājam, piemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbinātības kārtību, kas noteikta ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (16), un noteikumus, kurus Eiropas Kopienas iestādes ir kopīgi pieņēmušas ar mērķi piemērot šos civildienesta noteikumus un nodarbinātības kārtību.

2.   Pārvaldības komiteja, vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību.

3.   Pārvaldības komitejas priekšsēdētāja vietnieks izmanto pilnvaras, kādas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos paredzētas iecēlējiestādei un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā – iestādei, kura pilnvarota slēgt līgumus.

4.   Pārvaldības komiteja var pieņemt noteikumus, lai norīkotus dalībvalstu ekspertus varētu uz laiku, bet ne ilgāk kā trīs gadus, nodarbināt birojā.

III NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

11. pants

Biroja budžets

1.   Biroja ieņēmumus un resursus, konkrēti, veido:

a)

Kopienas subsīdija, kas ir iegrāmatota Eiropas Savienības vispārējā budžeta attiecīgajā pozīcijā (Komisijas iedaļā) atbilstīgi budžeta lēmējinstitūcijas lēmumam un saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. punktu;

b)

dalībvalstu vai VRI finanšu ieguldījumi tiek veikti brīvprātīgi atbilstīgi 5. panta 2. punktam. Šo ieguldījumu izmanto, lai finansētu īpašas izdevumu pozīcijas, kas saistītas ar biroja darbību, kā noteikts nolīgumā, kas jāslēdz starp biroju un dalībvalstīm vai to VRI atbilstīgi 19. panta 1. punkta b) apakšpunktam Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (17). Katra dalībvalsts nodrošina, ka VRI ir pietiekami finanšu resursi, kādi ir nepieciešami, lai piedalītos biroja darbā. Pirms provizoriskā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projekta izveides birojs budžeta lēmējiestādei iesniedz atbilstīgus, savlaicīgus un detalizētus dokumentus par līdzekļiem, kas piešķirti atbilstīgi šim pantam.

2.   Biroja izdevumi ir personāla, administratīvie, infrastruktūras un darbības izdevumi.

3.   Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

4.   Visus ieņēmumus un izdevumus prognozē katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, un iegrāmato biroja budžetā.

5.   Biroja organizatorisko un finansiālo struktūru pārskata, kad pagājuši pieci gadi kopš tā dibināšanas.

12. pants

Budžeta izveide

1.   Līdz katra gada 15. februārim administratīvais vadītājs palīdz Pārvaldības komitejai sagatavot provizorisko budžeta projektu, kas ietver izdevumus, kuri paredzēti nākamajā finanšu gadā, kopā ar provizorisko amatu sarakstu. Katru gadu Pārvaldības komiteja, pamatojoties uz projektu, sagatavo biroja ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Šo tāmi, iekļaujot amatu saraksta projektu, Pārvaldības komiteja nosūta Komisijai līdz 31. martam.

2.   Komisija tāmi nosūta budžeta lēmējiestādei kopā ar provizorisku Eiropas Savienības budžeta projektu.

3.   Pamatojoties uz tāmi, Komisija provizoriskajā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj prognozes, kuras tā uzskata par nepieciešamām, ņemot vērā štatu sarakstu, un iesaka subsīdijas apjomu.

4.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem biroja štatu sarakstu.

5.   Biroja budžetu sagatavo Pārvaldības komiteja. Tas kļūst galīgs pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

6.   Pārvaldības komiteja uzreiz dara zināmu budžeta iestādēm nodomu īstenot visus projektus, kas var ievērojami finansiāli ietekmēt tās budžeta finansējumu, jo īpaši – visus projektus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Tā par šādiem projektiem informē Komisiju. Ja kāda no divām budžeta lēmējiestādēm paredz sniegt atzinumu, tā divu nedēļu laikā no brīža, kad saņemta informācija par nekustamā īpašuma projektu, paziņo Pārvaldības komitejai par nodomu sniegt atzinumu. Ja atbildes nav, Pārvaldības komiteja var veikt plānoto darbību.

13. pants

Budžeta īstenošana un kontrole

1.   Administratīvais vadītājs darbojas kā kredītrīkotājs un īsteno biroja budžetu Pārvaldības komitejas pārraudzībā.

2.   Pārvaldības komiteja sagatavo gada pārskatu par biroja darbību, kā arī ticamības deklarāciju. Šos dokumentus publisko.

3.   Pēc katra finanšu gada beigām līdz 1. martam biroja grāmatvedis Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai iesniedz provizoriskus pārskatus, kā arī ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Biroja grāmatvedis ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību līdz nākamā gada 31. martam iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei. Tad Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 128. pantu.

4.   Pēc katra finanšu gada beigām līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis Revīzijas palātai iesniedz biroja provizoriskus pārskatus kopā ar ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Pēc Revīzijas palātas apsvērumu saņemšanas par biroja provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu administratīvais vadītājs, uzņemoties atbildību, sagatavo biroja galīgos pārskatus un nosūta tos Pārvaldības komitejai atzinuma sniegšanai.

6.   Pārvaldības komiteja sniedz atzinumu par biroja galīgajiem pārskatiem.

7.   Administratīvais vadītājs šos galīgos pārskatus kopā ar Pārvaldības komitejas atzinumu vēlākais līdz 1. jūlijam pēc attiecīgā finanšu gada beigām nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

8.   Galīgos pārskatus publicē.

9.   Pārvaldības komiteja līdz 15. oktobrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Pārvaldības komiteja šo atbildi nosūta arī Eiropas Parlamentam un Komisijai.

10.   Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma un atbilstīgi Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 146. panta 3. punktam Pārvaldības komiteja iesniedz informāciju, kas vajadzīga, lai netraucēti piemērotu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru par attiecīgo finanšu gadu.

11.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz Pārvaldības komitejai apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.

14. pants

Iekšējās kontroles sistēmas

Komisijas iekšējais revidents ir atbildīgs par biroja revīziju.

15. pants

Finanšu noteikumi

Birojam piemēro Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002. Birojam piemērojamos turpmākos finanšu noteikumus sagatavo Pārvaldības komiteja pēc apspriešanās ar Komisiju. Šie noteikumi var atšķirties no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 prasībām, ja biroja darbības nodrošināšanai jāveic īpašas darbības un tikai, ja saņemts iepriekšējs Komisijas apstiprinājums.

16. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1.   Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai birojā bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (18).

2.   Birojs pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam (1999. gada 25. maijs) par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (19), un tas nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas ir saistoši visam biroja personālam.

3.   Finansējuma lēmumos, nolīgumos un no tiem izrietošajos īstenošanas instrumentos nepārprotami paredz, ka vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un OLAF var veikt pārbaudes uz vietas pie biroja izmaksāto līdzekļu saņēmēja, kā arī pie personāla, kas atbild par līdzekļu piešķiršanu.

IV NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

17. pants

Apspriedes

Attiecīgos gadījumos BEREC, pirms tā pieņem atzinumus, regulatīvo paraugpraksi vai ziņojumus, apspriežas ar ieinteresētajām pusēm un dod tām iespēju piemērotos termiņos iesniegt savus komentārus. BEREC, neskarot 20. pantu, publisko apspriežu rezultātus.

18. pants

Pārredzamība un atbildība

BEREC un birojs veic savu darbību, ievērojot augstu pārredzamības līmeni. BEREC un birojs nodrošina, ka sabiedrība un ieinteresētās puses saņem objektīvu, ticamu un viegli pieejamu informāciju, īpaši par tās darba rezultātiem.

19. pants

Informācijas sniegšana BEREC un birojam

Komisija un VRI sniedz informāciju, ko BEREC un birojs ir lūguši, lai BEREC un birojs varētu pildīt savus uzdevumus. Šo informāciju pārvalda saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 5. pantā.

20. pants

Konfidencialitāte

Saskaņā ar 22. pantu ne BEREC, ne birojs nepublicē un neizpauž trešām personām informāciju, ko tie apstrādā vai saņem, ja attiecībā uz to prasīts ievērot konfidencialitāti.

Regulatoru padomes un Pārvaldības komitejas locekļi, administratīvais vadītājs, pieaicinātie eksperti, tostarp ekspertu darba grupu eksperti, un biroja darbinieki pilda konfidencialitātes prasības atbilstīgi Līguma 287. pantam, pat ja tiem vairs nav jāpilda savi pienākumi.

BEREC un birojs nosaka iekšējās procedūras noteikumus 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanas praktiskai izpildei.

21. pants

Interešu deklarācija

Regulatoru padomes un Pārvaldības komitejas locekļi, administratīvais vadītājs un biroja darbinieki iesniedz ikgadējo saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, norādot, ka tiem nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē to neatkarību. Šādas deklarācijas iesniedz rakstveidā. Regulatoru padomes un Pārvaldības komitejas locekļu, kā arī administratīvā vadītāja interešu deklarāciju publisko.

22. pants

Piekļuve dokumentiem

1.   Uz BEREC un biroja rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (20).

2.   Sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad BEREC un birojs faktiski sāk darboties, Regulatoru padome un Pārvaldības komiteja pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

3.   Par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var sūdzēties tiesībsargam vai ierosināt lietu Eiropas Kopienu Tiesā, attiecīgi ievērojot Līguma 195. un 230. pantā izklāstītos nosacījumus.

23. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz biroju un tās personālu attiecas Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti.

24. pants

Biroja atbildība

1.   Attiecībā uz nelīgumisku atbildību birojs atbilstīgi vispārīgiem principiem, kas kopēji dalībvalstu tiesību aktos, atlīdzina visus zaudējumus, kurus, pildot savus pienākumus, radījis birojs vai tās darbinieki. Visi strīdi par šādu kaitējumu kompensāciju ir Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē.

2.   Biroja darbinieku personisko finansiālo un disciplināro atbildību pret biroju nosaka ar atbilstīgajiem noteikumiem, ko piemēro biroja personālam.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Novērtējums un pārskats

Triju gadu laikā pēc BEREC un biroja faktiskās darbības sākšanas Komisija publicē vispārēja novērtējuma ziņojumu par pieredzi, kas gūta BEREC un biroja darbā. Novērtējuma ziņojums aptver BEREC un biroja darba rezultātus un metodes saistībā ar to mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem, kas noteikti šajā regulā un ikgadējās darba programmās. Novērtējuma ziņojumā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Kopienas, gan valsts līmenī un ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Eiropas Parlaments par novērtējuma ziņojumu sniedz atzinumu.

26. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2009. gada 25. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

Å. TORSTENSSON


(1)  OV C 224, 30.8.2008., 50. lpp.

(2)  OV C 257, 9.10.2008., 51. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 24. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 16. februāra Kopējā nostāja (OV C 75 E, 31.3.2009., 67. lpp.), Eiropas Parlamenta 2009. gada 6. maija Nostāja un Padomes 2009. gada 26. oktobra Lēmums.

(4)  OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

(5)  OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.

(6)  OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.

(7)  OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.

(8)  OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(9)  OV L 171, 29.6.2007., 32. lpp.

(10)  OV L 200, 30.7.2002., 38. lpp.

(11)  OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.

(12)  OV L 198, 27.7.2002., 49. lpp.

(13)  OV L 202, 30.7.1997., 60. lpp.

(14)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(15)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(16)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(17)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(18)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(19)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(20)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.


Augša