Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.
Dokuments 32008R0800
Commission Regulation (EC) No 800/2008 of 6 August 2008 declaring certain categories of aid compatible with the common market in application of Articles 87 and 88 of the Treaty (General block exemption Regulation) (Text with EEA relevance)
Komisijas Regula (EK) Nr. 800/2008 ( 2008. gada 6. augusts ), kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Regula (EK) Nr. 800/2008 ( 2008. gada 6. augusts ), kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Dokuments attiecas uz EEZ)
OV L 214, 9.8.2008., 3./47. lpp.
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(HR)
Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 30/06/2014; Atcelts ar 32014R0651
9.8.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 214/3 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 800/2008
(2008. gada 6. augusts),
kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (1), un jo īpaši tās 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu,
publicējusi šīs regulas projektu (2),
apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,
tā kā:
(1) |
Regula (EK) Nr. 994/98 saskaņā ar Līguma 87. pantu pilnvaro Komisiju paziņot, ka noteiktos apstākļos atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), atbalsts pētniecībai un attīstībai, atbalsts vides aizsardzībai, atbalsts nodarbinātībai un mācībām un atbalsts, kas atbilst kartei, ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij reģionālā atbalsta piešķiršanai, ir saderīgs ar kopējo tirgu un uz to neattiecas Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā prasība par paziņošanu. |
(2) |
Komisija daudzos lēmumos ir piemērojusi Līguma 87. un 88. pantu, un tai ir pietiekama pieredze, lai noteiktu vispārējus saderības kritērijus atbalstam par labu MVU, ko var īstenot kā ieguldījumu atbalstu atbalstāmos reģionos un ārpus tiem, riska kapitāla shēmu veidā un kā atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, jo īpaši saistībā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (3), īstenošanu, un attiecībā uz minētās regulas darbības jomas paplašināšanu, lai iekļautu atbalstu pētniecībai un attīstībai, Komisijas 2004. gada 25. februāra Regulas (EK) Nr. 364/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 70/2001 (4), Komisijas Paziņojuma par valsts atbalstu un riska kapitālu (5), Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos (6), un Kopienas nostādņu par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (7) īstenošanu. |
(3) |
Komisija tāpat ir guvusi pietiekamu pieredzi attiecībā uz Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam, nodarbinātības atbalstam, vides atbalstam, atbalstam pētniecībai un attīstībai un inovācijai, un reģionālajam atbalstam par labu gan MVU, gan lielajiem uzņēmumiem, jo īpaši, īstenojot Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (8), Komisijas 2002. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai (9), Komisijas 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1628/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valstu reģionālajam ieguldījumu atbalstam (10), Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (11), Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, 2001. gada Komisijas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (12), 2008. gada Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (13) un Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.–2013. gadam (14). |
(4) |
Ņemot vērā šo pieredzi, ir nepieciešams pielāgot dažus Regulās (EK) Nr. 68/2001, 70/2001, 2204/2002 un 1628/2006 paredzētos nosacījumus. Vienkāršošanas nolūkā un lai Komisija varētu efektīvāk uzraudzīt atbalstu, minētās regulas ir jāaizstāj ar vienu regulu. Vienkāršošanai cita starpā ir jāizriet no kopīgām saskaņotām definīcijām un kopīgiem horizontāliem noteikumiem, kas minēti šīs regulas I nodaļā. Lai nodrošinātu valsts atbalsta tiesību aktu saskaņotību, atbalsta un atbalsta shēmas definīcijām būtu jābūt identiskām šo jēdzienu definīcijām, kas sniegtas Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus nosacījumus EK līguma 93. panta piemērošanai (15). Minētā vienkāršošana ir būtiska, lai nodrošinātu, ka Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai dod rezultātus, īpaši MVU. |
(5) |
Ar šo regulu jāpiešķir atbrīvojums jebkuram atbalstam, kas atbilst šīs regulas attiecīgajiem nosacījumiem, un jebkurai atbalsta shēmai, ja individuālais atbalsts, ko var piešķirt saskaņā ar šādu shēmu, atbilst visiem šīs regulas attiecīgajiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu pārredzamību, kā arī atbalsta efektīvāku pārvaldību, visiem individuālā atbalsta pasākumiem, ko piešķir saskaņā ar šo regulu, jāietver skaidra atsauce uz II nodaļas attiecīgo nosacījumu un uz valsts tiesību aktiem, saskaņā ar kuru piešķir individuālo atbalstu. |
(6) |
Lai uzraudzītu šīs regulas īstenošanu, Komisijai jāspēj iegūt no dalībvalstīm visu vajadzīgo informāciju par pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar šo regulu. Ja dalībvalsts pamatotā termiņā nav iesniegusi informāciju par šiem atbalsta pasākumiem, tā var būt pazīme, ka nav ievēroti šīs regulas nosacījumi. Šā iemesla dēļ Komisija var nolemt, ka turpmāk šī regula vai tās piemērojamā daļa ir jāatsauc attiecībā uz konkrēto dalībvalsti un ka par visiem turpmākiem atbalsta pasākumiem, tostarp jaunu individuālo atbalstu, ko piešķir, balstoties uz tādām atbalsta shēmām, uz kurām iepriekš attiecās šī regula, ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Līguma 88. pantu. Tiklīdz dalībvalsts iesniedz pareizu un pilnīgu informāciju, Komisijai ir jāatļauj regulu atkal piemērot pilnībā. |
(7) |
Valsts atbalstam Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, uz kuru neattiecas šī regula, arī turpmāk jāpiemēro Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā prasība par paziņošanu. Šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu iespēju paziņot par atbalstu, kura mērķi ir atbilstīgi šajā regulā minētajiem mērķiem. Komisija šādu atbalstu novērtēs, pamatojoties uz šajā regulā minētajiem nosacījumiem un ņemot vērā kritērijus, kas ir noteikti īpašās nostādnēs vai pamatnostādnēs, ko pieņēmusi Komisija, ja attiecīgais atbalsta pasākums ietilpst minētā dokumenta piemērošanas jomā. |
(8) |
Šo regulu nedrīkst piemērot eksporta atbalstam vai atbalstam par labu vietējiem produktiem attiecībā pret importētiem produktiem. Jo īpaši to nedrīkst attiecināt uz atbalstu izplatīšanas tīkla izveides un darbības finansēšanai citās valstīs. Par atbalstu eksportam parasti nav jāuzskata atbalsts, lai segtu izmaksas saistībā ar dalību tirdzniecības izstādēs vai pētījumu vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai laistu jaunu vai esošu produktu jaunā tirgū. |
(9) |
Šī regula jāpiemēro praktiski visām nozarēm. Zivsaimniecības un akvakultūras nozarē ar šo regulu drīkst piešķirt atbrīvojumu tikai atbalstam pētniecības, attīstības un inovācijas jomā, atbalstam riska kapitāla veidā, mācību atbalstam un atbalstam nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai. |
(10) |
Lauksaimniecības nozarē, ņemot vērā īpašos noteikumus, ko piemēro lauksaimniecības produktu primārai ražošanai, ar šo regulu drīkst piešķirt atbrīvojumu tikai atbalstam pētniecības un attīstības jomā, atbalstam riska kapitāla veidā, mācību atbalstam, vides atbalstam un atbalstam nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ciktāl uz šīm atbalsta kategorijām neattiecas Padomes 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (16). |
(11) |
Ņemot vērā, ka lauksaimniecības produktu un citu ražojumu pārstrāde un tirdzniecība ir līdzīga, šī regula jāpiemēro lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai ar noteikumu, ka tiek ievēroti daži nosacījumi. |
(12) |
Šajā regulā par pārstrādi un tirdzniecību neuzskata ne lauku saimniecībā veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu produktu pirmajai pārdošanai, ne pirmo pārdošanu mazumtirgotājiem vai pārstrādātājiem. Eiropas Kopienu Tiesas praksē ir noteikts, ka tiklīdz Kopiena ir pieņēmusi tiesību aktu par tirgus kopīgu organizāciju attiecīgā lauksaimniecības nozarē, dalībvalstu pienākums ir atturēties no tādu pasākumu veikšanas, kas varētu kaitēt kopīgajai organizācijai vai paredzēt izņēmumus no tās. Tāpēc šo regulu nedrīkst piemērot atbalstam, kura apjoms ir noteikts, pamatojoties uz šādu nopirkto vai tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu, un nedrīkst piemērot arī atbalstam, kas ir saistīts ar pienākumu tajā dalīties ar sākotnējiem ražotājiem. |
(13) |
Ņemot vērā Padomes 2002. gada 23. jūlija Regulu (EK) Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai (17), šo regulu nedrīkst piemērot atbalstam par labu pasākumiem ogļu rūpniecībā, izņemot mācību atbalstu, atbalstu pētniecībai un attīstībai un inovācijai un atbalstu vides aizsardzībai. |
(14) |
Ja reģionālā atbalsta shēma ir paredzēta reģionālo mērķu īstenošanai, bet ar to tiek atbalstītas konkrētas tautsaimniecības nozares, shēmas mērķiem un paredzamai ietekmei var būt drīzāk nozaru nevis horizontāls raksturs. Tāpēc reģionālā atbalsta shēmām, kas ir paredzētas konkrētām tautsaimniecības nozarēm, kā arī reģionālajam atbalstam, ko piešķir pasākumiem tērauda nozarē, kuģu būves nozarē, kā paredzēts Komisijas paziņojumā attiecībā uz Valsts atbalsta programmas kuģu būvei termiņa pagarināšanu (18), un sintētisko šķiedru nozarē nedrīkst piemērot atbrīvojumu no prasības par paziņošanu. Tomēr tūrisma nozarei ir svarīga loma valstu ekonomikā, un kopumā tai ir īpaši pozitīva ietekme uz reģionu attīstību. Tāpēc reģionālā atbalsta shēmām, kas ir saistītas ar tūrisma darbībām, jāpiemēro atbrīvojums no paziņošanas prasības. |
(15) |
Atbalsts, kas piešķirts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (19) nozīmē, jāizvērtē saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, lai izvairītos no to apiešanas. Tādēļ atbalsts minētajiem uzņēmumiem būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, piešķirot MVU šajā regulā paredzēto atbalstu, salīdzinājumā ar minētajās pamatnostādnēs lietoto definīciju ir jāvienkāršo definīcija par to, kas būtu uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu. Turklāt šajā regulā MVU, kas ir dibināti mazāk nekā pirms trīs gadiem, šajā periodā neuzskata par grūtībās esošiem uzņēmumiem, ja vien atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem tiem nav piemērojama kolektīva maksātnespējas procedūra. Šie vienkāršojumi nedrīkst skart minētajās pamatnostādnēs paredzēto MVU kvalifikāciju saistībā ar atbalstu, uz kuru neattiecas šī regula, un nedrīkst skart lielu uzņēmumu kā grūtībās esošu uzņēmumu kvalifikāciju saskaņā ar šo regulu; uz to arī turpmāk attiecas pilnīgais formulējums, kas sniegts minētajās pamatnostādnēs. |
(16) |
Komisija jānodrošina, ka atļautais atbalsts nerada tādas izmaiņas tirdzniecības nosacījumos, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Tāpēc atbalsts par labu saņēmējam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu, jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Tādējādi katram individuālam ad hoc atbalstam, kas izmaksāts šādam saņēmējam, un katrai atbalsta shēmai, kas nesatur noteikumu, ar kuru īpaši izslēdz šādus saņēmējus, arī turpmāk piemēro Līguma 88. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības. Šāds noteikums nedrīkst ietekmēt atbalsta shēmu saņēmēju likumīgās pretenzijas, ja attiecībā uz šiem saņēmējiem nav izdots līdzekļu atgūšanas rīkojums. |
(17) |
Lai nodrošinātu Kopienas valsts atbalsta noteikumu konsekventu piemērošanu un panāktu pārvaldības vienkāršošanu, jāsaskaņo to jēdzienu definīcijas, kas attiecas uz dažādām atbalsta kategorijām, kurām piemēro šo regulu. |
(18) |
Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti, visiem izmantojamiem lielumiem ir jābūt aprēķinātiem pirms jebkādu nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas. Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti, atbalstu, ko maksā vairākos daļu maksājumos, diskontē atbilstīgi tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai un tāda atbalsta summas aprēķināšanai, kas nav piešķirts dotācijas veidā, ir atsauces likme, ko piemēro dotācijas piešķiršanas brīdī, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (20). |
(19) |
Ja atbalsts ir piešķirts kā atbrīvojums no nākotnē maksājamiem nodokļiem vai to samazinājums, ar nosacījumu, ka tiek ievērota noteikta atbalsta intensitāte, ko izsaka kā bruto dotācijas ekvivalentu, atbalsta maksājumu daļu diskontēšana jāveic, balstoties uz atsauces likmēm, ko piemēro attiecīgajos laikos, kad nodokļu atvieglojumi stājas spēkā. Ja tiek piešķirts atbrīvojums no nākotnē maksājamiem nodokļiem vai to samazinājums, piemērojamā atsauces likme un atbalsta maksājumu daļu precīza summa iepriekš var nebūt zināma. Šajā gadījumā dalībvalstīm ir iepriekš jānosaka atbalsta diskontētās vērtības ierobežojumi, ievērojot piemērojamo atbalsta intensitāti. Pēc tam kad kļūst zināma atbalsta maksājuma daļas summa konkrētajā gadā, diskontēšanu var veikt, balstoties uz tajā laikā piemērojamo atsauces likmi. No robežvērtības kopējās summas ir jāatskaita katras atbalsta maksājuma daļas diskontētā vērtība. |
(20) |
Pārredzamības, vienādas attieksmes un efektīvas uzraudzības labad šī regula ir jāpiemēro tikai tādam atbalstam, kas ir pārredzams. Pārredzams atbalsts ir tāds atbalsts, kuram ir iespējams ex ante precīzi aprēķināt bruto dotācijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu. Atbalsts, kuru veido aizdevumi, jo īpaši jāuzskata par pārredzamu atbalstu, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz atsauces likmi, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu. Atbalsts, ko veido fiskālie pasākumi, jāuzskata par pārredzamu, ja pasākums paredz ierobežojumu, kas nodrošina to, ka netiek pārsniegta piemērojamā robežvērtība. Ja tiek piešķirts dabas resursu nodokļa samazinājums, uz kuru neattiecas šajā regulā paredzētajai paziņošanas prasībai piemērojamā individuālā robežvērtība, lai pasākumu varētu uzskatīt par pārredzamu, robežvērtība nav jānosaka. |
(21) |
Atbalstu, kas iekļauts garantiju shēmās, uzskata par pārredzamu, ja bruto dotācijas ekvivalenta aprēķināšanas metode ir paziņota Komisijai un apstiprināta, un reģionālā ieguldījumu atbalsta gadījumā Komisija šādu metodi ir apstiprinājusi pēc Regulas (EK) Nr. 1628/2006 pieņemšanas. Komisija pārbaudīs minētos paziņojumus, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (21). Atbalsts, kas iekļauts garantiju shēmās, arī jāuzskata par pārredzamu, ja saņēmējs ir MVU un ja bruto dotācijas ekvivalents aprēķināts, balstoties uz drošās zonas prēmijām, kas paredzētas minētā paziņojuma 3.3. un 3.5. punktā. |
(22) |
Ņemot vērā, cik sarežģīta ir dotācijas ekvivalenta aprēķināšana atbalstam, kas piešķirts atmaksājamu aizņēmumu veidā, šādam atbalstam šo regulu piemēro tikai tādā gadījumā, ja atmaksājamo aizdevumu kopējā summa ir mazāka par paziņošanas prasībai piemērojamo individuālo robežvērtību un atbalsta maksimālo intensitāti saskaņā ar šo regulu. |
(23) |
Ņemot vērā konkurences traucējumu augsto risku, lielas atbalsta summas Komisijai arī turpmāk jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Tāpēc katrai atbalsta kategorijai, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, robežvērtības ir jānosaka tādā līmenī, lai ņemtu vērā attiecīgā atbalsta kategoriju un tā paredzamo ietekmi uz konkurenci. Jebkuram atbalstam, kas pārsniedz šīs robežvērtības, piemēro Līguma 88. panta 3. punktā noteikto prasību par paziņošanu. |
(24) |
Lai nodrošinātu, ka atbalsts ir samērīgs un nepārsniedz nepieciešamo summu, robežvērtības, ja vien iespējams, izsaka kā atbalsta intensitāti attiecībā pret attiecināmo izmaksu kopumu. Tā kā atbalsts riska kapitāla veidā ir atbalsta veids, kuram ir grūti noteikt attiecināmās izmaksas, robežvērtības tam jānosaka kā atbalsta maksimālās summas. |
(25) |
Ņemot vērā Komisijas pieredzi, atbalsta intensitāte vai atbalsta summas robežvērtības jānosaka tādā līmenī, lai panāktu līdzsvaru starp konkurences traucējumu samazināšanu atbalstītajā nozarē un tirgus nepilnību novēršanu vai attiecīgā kohēzijas jautājuma risināšanu. Attiecībā uz reģionālo ieguldījumu atbalstu šī robežvērtība jānosaka tādā līmenī, lai ņemtu vērā reģionālā atbalsta plānā noteikto pieļaujamo atbalsta intensitāti. |
(26) |
Lai noteiktu to, vai ir ievērotas šajā regulā noteiktās atsevišķās robežvērtības prasībai par paziņošanu un atbalsta maksimālā intensitāte, jāņem vērā valsts atbalsta kopējā summa atbalstītajai darbībai vai projektam neatkarīgi no tā, vai palīdzība ir finansēta ar vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas līdzekļiem. |
(27) |
Turklāt šajā regulā jāprecizē apstākļi, kādos ir iespējama regulā paredzēto dažādu kategoriju atbalsta summēšana. Attiecībā uz šajā regulā izskatītā atbalsta summēšanu ar valsts atbalstu, kas nav skatīts šajā regulā, jāņem vērā Komisijas lēmums, ar kuru apstiprina atbalstu, kas nav skatīts šajā regulā, kā arī valsts atbalsta noteikumi, kas ir šāda lēmuma pamatā. Īpaši noteikumi jāpiemēro attiecībā uz tāda atbalsta summēšanu, ko piešķir strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ar citām atbalsta kategorijām, īpaši ar ieguldījumu atbalstu, ko var aprēķināt, balstoties uz attiecīgajām algu izmaksām. Šajā regulā jāparedz arī noteikums par atbalsta pasākumu, kuriem ir precīzi nosakāmas attiecināmās izmaksas, summēšanu ar atbalsta pasākumiem, kuriem attiecināmās izmaksas nav precīzi nosakāmas. |
(28) |
Lai nodrošinātu to, ka atbalsts ir nepieciešams un rada stimulu turpmāku pasākumu un projektu izstrādei, šo regulu nepiemēro tādu pasākumu atbalstam, kurus saņēmējs patstāvīgi uzsāktu arī tirgus apstākļos. Attiecībā uz jebkuru šajā regulā paredzētu MVU piešķirtu atbalstu uzskata, ka šāds stimuls pastāv, ja MVU ir iesniedzis pieteikumu dalībvalstij, pirms ir uzsākti pasākumi, kas saistīti ar atbalstīto projektu vai pasākumu īstenošanu. Attiecībā uz atbalstu riska kapitāla veidā par labu MVU nosacījumi, kas minēti šajā regulā, īpaši saistībā ar ieguldījumu daļu apmēru vienam mērķa uzņēmumam, privāto ieguldītāju līdzdalības pakāpi un uzņēmuma lielumu un finansējamo uzņēmējdarbības posmu, nodrošina, ka riska kapitāla pasākumam būs stimulējoša ietekme. |
(29) |
Attiecībā uz jebkuru šajā regulā paredzētu atbalstu, kas piešķirts saņēmējam, kurš ir liels uzņēmums, dalībvalstij papildus MVU piemērotajiem nosacījumiem jānodrošina arī tas, ka saņēmējs ir sagatavojis iekšēju dokumentu ar analīzi par atbalstāmā projekta dzīvotspēju ar atbalstu un bez tā. Dalībvalstij jāpārbauda, vai ar šo iekšējo dokumentu ir apliecināta projekta/pasākuma apjoma vai darbības jomas būtiska palielināšanās vai kopsummas, ko saņēmējs ir iztērējis atbalstāmajam projektam vai pasākumam, būtiska palielināšanās, vai arī attiecīgo projektu/pasākumu ir iespējams veikt daudz ātrāk. Reģionālā atbalsta stimulējošo ietekmi var pierādīt arī ar faktu, ka bez atbalsta ieguldījumu projekts netiktu īstenots attiecīgajā atbalstāmajā reģionā. |
(30) |
Jāuzskata, ka atbalstam, kas ir piešķirts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ir stimulējoša ietekme, ja atbalsta pasākuma rezultātā palielinās uzņēmumā nodarbināto nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti skaits vai tā rezultātā uzņēmumam ir papildu izmaksas par iekārtām un ierīcēm, kas paredzētas personām ar invaliditāti. Ja atbalsta personu ar invaliditāti nodarbināšanai, piešķirot subsīdijas algām, saņēmējs jau saņem atbalstu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, kas vai nu atbilst Regulas (EK) Nr. 2204/2002 nosacījumiem vai ko atsevišķi apstiprinājusi Komisija, uzskata, ka nosacījums par strādājošu personu ar invaliditāti skaita tīro pieaugumu, kas tika izpildīts attiecībā uz iepriekšējiem atbalsta nosacījumiem, ir izpildīts arī šīs regulas nolūkā. |
(31) |
Ņemot vēra to, ka fiskālā atbalsta pasākumu pamatā ir procedūras, kas atšķiras no citām atbalsta kategorijām, uz tiem ir jāattiecina īpaši nosacījumi par stimulējošu ietekmi. Uzskata, ka dabas resursu nodokļa samazinājumam, kas atbilst Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģija (22), nosacījumiem un uz kuriem attiecas šī regulas, ir stimulējoša ietekme, ņemot vērā to, ka šīs samazinātās likmes vismaz netieši veicina dabas aizsardzības uzlabošanu, ļaujot pieņemt vai turpināt izmantot attiecīgo kopējo nodokļu shēmu un tādējādi stimulējot uzņēmumus, kuriem piemēro dabas resursu nodokli, samazināt savu piesārņojuma līmeni. |
(32) |
Turklāt no šīs regulas darbības jomas jāizslēdz lieliem uzņēmumiem piešķirts ad hoc atbalsts, jo tiek uzskatīts, ka šāda atbalsta veida stimulējošo ietekmi noteikt ir sarežģīti. Komisija pārbaudīs šāda stimulējoša efekta pastāvēšanu saistībā ar attiecīgā atbalsta paziņošanu, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti piemērojamās Kopienas pamatnostādnēs, pamatprogrammās vai citos dokumentos. |
(33) |
Lai nodrošinātu pārredzamību un efektīvu uzraudzību saskaņā ar 3. pantu Regulā (EK) Nr. 994/98, ir lietderīgi izstrādāt standartizētu veidlapu, ko dalībvalstis izmantos, lai sniegtu Komisijai informācijas kopsavilkumu visos gadījumos, kad tiek īstenota atbalsta shēma vai ad hoc atbalsts atbilstoši šai regulai. Pasākuma publiskošanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un internetā jāizmanto informācijas kopsavilkuma veidlapa. Informācijas kopsavilkums elektroniskā formā ir jānosūta Komisijai, izmantojot izstrādāto IT lietojumprogrammu. Attiecīgajai dalībvalstij jāpublicē internetā pilns teksts informācijai par šādu atbalsta pasākumu. Ad hoc atbalsta pasākumu gadījumā no teksta var svītrot uzņēmējdarbības noslēpumus. Saņēmēja nosaukumu un atbalsta summu tomēr nevar uzskatīt par uzņēmējdarbības noslēpumu. Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai minētais teksts būtu pieejams internetā, kamēr ir spēkā atbalsta pasākums. Izņemot atbalstu, ko veido fiskālie pasākumi, dokumentā, ar kuru piešķir atbalstu, jāiekļauj arī atsauce uz šīs regulas II nodaļas īpašajiem nosacījumiem, kas attiecas uz minēto dokumentu. |
(34) |
Lai nodrošinātu pārredzamību un efektīvu uzraudzību, Komisijai ir jāizstrādā īpašas prasības attiecībā uz formu un saturu gada ziņojumiem, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai. Turklāt ir lietderīgi izstrādāt noteikumus par datiem, kas dalībvalstīm jāuzglabā par atbalsta shēmām un individuālo atbalstu, kam saskaņā ar šo regulu ir piešķirts atbrīvojums, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 659/1999 15. panta noteikumus. |
(35) |
Ir nepieciešams noteikt turpmākos nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz jebkuru atbalsta pasākumu, kam ar šo regulu piešķirts atbrīvojums. Ņemot vērā Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, šāds atbalsts ir Kopienas interesēs, ja tas ir samērīgs ar novēršamām tirgus nepilnībām vai trūkumiem. Tāpēc ir lietderīgi šīs regulas darbības jomu attiecināt tikai uz ieguldījumu atbalstu, kas piešķirts saistībā ar konkrētiem materiāliem un nemateriāliem ieguldījumiem. Ņemot vērā Kopienas jaudu pārpalikumu un īpašas konkurences traucējumu problēmas kravas autotransporta un gaisa transporta nozarē, ciktāl tas attiecas uz uzņēmumiem, kuru galvenā saimnieciskā darbība ir šajās transporta nozarēs, transportlīdzekļus un aprīkojumu nebūtu jāuzskata par attiecināmām ieguldījumu izmaksām. Būtu jāpiemēro īpašus nosacījumus materiālo aktīvu definīcijai vides aizsardzības atbalsta mērķiem. |
(36) |
Saskaņā ar principiem, kas reglamentē Līguma 87. panta 1. punkta jomā esošo atbalstu, atbalsts ir jāuzskata par piešķirtu tad, kad saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu saņēmējam tiek nodotas juridiskās tiesības saņemt atbalstu. |
(37) |
Lai ieguldījumiem kapitālā nedotu priekšrocības pār darbaspēka faktoru, būtu jāparedz iespēja izmērīt atbalstu ieguldījumiem, kas veikti MVU, un reģionālo atbalstu, pamatojoties uz ieguldījuma izmaksām vai uz to papildus radīto darbavietu izmaksām, kas saistītas ar ieguldījumu projektu. |
(38) |
Atbalsta shēmas vides aizsardzībai nodokļu samazinājuma veidā, atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju nodarbināšanai, reģionālais ieguldījumu atbalsts, atbalsts jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem, atbalsts jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem, kuru dibinātājas ir sievietes, vai atbalsts riska kapitāla veidā, kas saņēmējam piešķirts kā ad hoc atbalsts, var būtiski ietekmēt konkurenci konkrētajā tirgū, jo tas dod priekšrocības saņēmējam attiecībā pret citiem uzņēmējiem, kas nav saņēmuši šādu atbalstu. Tā kā ad hoc atbalstu piešķir tikai atsevišķam uzņēmumam, tam, visticamāk, būs tikai ierobežota pozitīva strukturāla ietekme uz vidi, strādājošu personu ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju nodarbinātību, reģionālo kohēziju vai riska kapitāla tirgus nepilnībām. Šā iemesla dēļ atbalsta shēmām, kuras attiecas uz šīm atbalsta kategorijām, ar šo regulu jāpiešķir atbrīvojums, savukārt par individuālu ad hoc atbalstu ir jāziņo Komisijai. Ar šo regulu tomēr jāpiešķir atbrīvojums ad hoc reģionālam atbalstam, ja šo atbalstu izmanto, lai papildinātu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar reģionālā ieguldījumu atbalsta shēmu, un tā ad hoc daļa nepārsniedz 50 % no kopējā atbalsta, ko piešķir ieguldījumam. |
(39) |
Šīs regulas noteikumiem par atbalstu ieguldījumiem MVU un atbalstu nodarbinātībai nebūtu jāparedz, kā tas ir Regulā (EK) Nr. 70/2001, iespēju palielināt atbalsta maksimālo intensitāti, izmantojot reģionālās piemaksas. Tomēr būtu jābūt iespējai piemērot atbalsta maksimālo intensitāti, kas paredzēta noteikumos par reģionālā ieguldījumu un nodarbinātības atbalstu, arī MVU, ja ir ievēroti nosacījumi reģionālā ieguldījumu atbalsta un nodarbinātības atbalsta piešķiršanai. Tāpat noteikumiem par vides aizsardzības ieguldījumu atbalstu nebūtu jāparedz iespēju palielināt atbalsta maksimālo intensitāti, izmantojot reģionālās piemaksas. Būtu jābūt iespējai arī piemērot reģionālā ieguldījumu atbalsta noteikumos paredzēto atbalsta maksimālo intensitāti projektiem, kas pozitīvi ietekmē vidi, ja ir izpildīti visi nosacījumi reģionālā ieguldījumu atbalsta piešķiršanai. |
(40) |
Risinot problēmas, kas saistītas ar mazāk attīstīto reģionu nelabvēlīgajiem apstākļiem, valstu reģionālais atbalsts veicina gan dalībvalstu, gan visas Kopienas ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Valsts reģionālā atbalsta mērķis ir veicināt vismazāk attīstīto reģionu attīstību, ilgtspējīgas attīstības kontekstā atbalstot ieguldījumus un darba vietu radīšanu. Tas veicina jaunu uzņēmumu izveidi, esošu uzņēmumu paplašināšanu, esoša uzņēmuma produkcijas daudzveidošanu ar jauniem papildu produktiem vai esoša uzņēmuma vispārējā ražošanas procesa būtisku maiņu. |
(41) |
Lai novērstu lielu reģionālo ieguldījumu projektu mākslīgu sadalīšanu apakšprojektos, tādējādi izvairoties no šajā regulā paredzēto paziņošanas robežvērtību piemērošanas, lielu ieguldījumu projektu uzskata par vienu ieguldījumu projektu, ja trīs gadu laikā ieguldījumi ir veikti vienā un tai pašā uzņēmumā vai uzņēmumos un tos veido pamatlīdzekļi, kas ir ekonomiski nedalāms kopums. Lai noteiktu, vai ieguldījumi ir ekonomiski nedalāms kopums, dalībvalstīm būtu jāņem vērā tehniskās, funkcionālās un stratēģiskās saiknes, kā arī tiešais ģeogrāfiskās atrašanās tuvums. Ekonomiskā nedalāmība jānosaka neatkarīgi no īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka lai noteiktu, vai liels ieguldījumu projekts ir viens vienots ieguldījumu projekts, novērtējuma rezultātam ir jābūt vienādam neatkarīgi no tā, vai projektu īsteno viens uzņēmums vai vairāki uzņēmumi, kuri savā starpā dala ieguldījumu izmaksas, vai vairāki uzņēmumi, kuri uzņemas viena ieguldījumu projekta atsevišķu ieguldījumu izmaksas (piemēram, kopuzņēmuma gadījumā). |
(42) |
Reģionālo atbalstu būtu jāpiešķir tikai atbalstāmiem reģioniem, savukārt MVU ieguldījumu atbalstu un atbalstu nodarbinātībai būtu jāspēj piešķirt gan atbalstāmos, gan neatbalstāmos reģionos. Tādējādi dalībvalstīm atbalstāmos reģionos būtu jāspēj piešķirt ieguldījumu atbalstu, ja tās ir ievērojušas visus nosacījumus par reģionālo ieguldījumu un nodarbinātības atbalstu vai visus nosacījumus par atbalstu ieguldījumiem MVU un nodarbinātībai. |
(43) |
Ekonomisko attīstību atbalstāmos reģionos kavē salīdzinoši neaktīva uzņēmējdarbība un jo īpaši – par vidējo līmeni daudz zemākais jaunizveidoto uzņēmumu īpatsvars. Tādēļ šajā regulā ir jāiekļauj atbalsta kategorija, ko varētu piešķirt papildus reģionālajam ieguldījumu atbalstam, lai radītu stimulus, kas atbalstāmajās teritorijās sekmētu jaunu uzņēmumu veidošanu un atbalstītu mazos uzņēmumus to darbības sākumposmā. Lai nodrošinātu, ka šis atbalsts jaunizveidotiem uzņēmumiem atbalstāmos reģionos ir mērķtiecīgs, šī atbalsta kategorija ir jānosaka atbilstīgi katra reģiona problēmu apmēram. Turklāt, lai novērstu nepieļaujamu konkurences kropļošanu, tostarp esošo uzņēmumu izstumšanu no tirgus, atbalstu vajadzētu piešķirt tikai maziem uzņēmumiem, tam jābūt ierobežota apjoma un laika gaitā jāsamazinās. Atbalsta veids, kas paredzēts vienīgi jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem vai jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuru dibinātājas ir sievietes, var radīt nevēlamu stimulu, proti, esošu mazu uzņēmumu slēgšanu un atkārtotu reģistrēšanu, lai saņemtu šīs kategorijas atbalstu. Dalībvalstīm minētais risks būtu jāņem vērā un atbalsta shēmas jāveido tā, lai šo problēmu novērstu, piemēram, nosakot ierobežojumus pieteikumiem no nesen slēgtu uzņēmumu īpašniekiem. |
(44) |
Ekonomisko attīstību Kopienā var kavēt tādu iedzīvotāju kategoriju neaktīva uzņēmējdarbība, kuras saskaras ar dažiem trūkumiem, piemēram, piekļuve finansējumam. Komisija ir izskatījusi ar to saistītās iespējamās tirgus nepilnības attiecībā uz dažādām iedzīvotāju kategorijām un šajā posmā var secināt, ka salīdzinājumā ar vīriešiem sievietēm ir zemākais jaunizveidoto uzņēmumu īpatsvars, par ko cita starpā liecina Eiropas Statistikas biroja dati. Tādēļ šajā regulā ir jāiekļauj atbalsta kategorija, kas dod stimulu sievietēm uzņēmējām veidot uzņēmumus, lai novērstu konkrētas tirgus nepilnības, ar kurām jo īpaši saskaras sievietes saistībā ar piekļuvi finansējumam. Sievietes saskaras ar īpašām grūtībām arī saistībā ar ģimenes locekļu aprūpes izmaksām. Minētajam atbalstam jāļauj panākt reālu nevis formālu vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas tiesu praksei samazinot de facto nevienlīdzību, kas pastāv uzņēmējdarbības jomā. Beidzoties šīs regulas darbības termiņam, Komisijai būs jāapsver, vai joprojām ir pamatota šā atbrīvojuma darbības joma un attiecīgās saņēmēju kategorijas. |
(45) |
Līdzās konkurētspējai un energoapgādes drošībai ilgtspējīga attīstība ir viens no Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas galvenajiem elementiem. Ilgtspējīgas attīstības pamatā cita starpā ir augsts apkārtējās vides kvalitātes aizsardzības un uzlabošanas līmenis. Veicinot vides ilgtspējību un apturot klimata pārmaiņas, tiks paaugstināta arī piegāžu drošība un nodrošināta Eiropas valstu ekonomiskā konkurētspēja un enerģijas pieejamība par pieņemamām cenām. Vides aizsardzības jomā bieži nākas saskarties ar tirgus nepilnībām, kas izpaužas kā negatīva ārējā ietekme. Parastos tirgus apstākļos uzņēmumi ne vienmēr ir ieinteresēti mazināt to radīto piesārņojumu, jo tas var paaugstināt to izmaksas. Ja uzņēmumiem nav pienākuma uzņemties piesārņojuma izmaksas, šīs izmaksas sedz sabiedrība kopumā. Vides aizsardzības izmaksu internalizāciju var nodrošināt, nosakot tiesisku regulējumu vides jomā vai nodokļus. Vides standartu nepilnīga saskaņošana Kopienas līmenī rada nevienlīdzīgus noteikumus. Turklāt augstāku vides aizsardzības līmeni var panākt ar iniciatīvām, kas nosaka augstākas prasības par obligātajiem Kopienas standartiem; tomēr tās var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgo uzņēmumu konkurētspēju. |
(46) |
Ņemot vērā, ka ir gūta pietiekama pieredze Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai piemērošanā, no prasības sniegt paziņojumu jāatbrīvo šādi atbalsta veidi: ieguldījumu atbalsts, kas uzņēmumiem dod iespēju noteikt vides aizsardzībai augstākas prasības par Kopienas standartiem vai kas paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja Kopienas standartu nav; atbalsts tādu transportlīdzekļu iegādei, kas uzņēmumiem dod iespēju noteikt vides aizsardzībai augstākas prasības par Kopienas standartiem vai kas paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja Kopienas standartu nav; atbalsts MVU, lai uzsāktu savlaicīgu pielāgošanos turpmākajiem Kopienas standartiem; vides aizsardzības atbalsts ieguldījumiem energotaupībā; vides aizsardzības atbalsts ieguldījumiem augstas efektivitātes koģenerācijā; vides aizsardzības atbalsts ieguldījumiem, lai veicinātu atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, tostarp ieguldījumu atbalsts saistībā ar ilgtspējīgu biodegvielu; atbalsts vides pētījumiem un atbalsts dabas resursu nodokļu samazinājumu veidā. |
(47) |
Atbilstīgi Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai šajā regulā paredzēto atbalstu nodokļu samazinājumu veidā nedrīkst piešķirt uz laiku, kas ilgāks par 10 gadiem. Pēc šā laikposma dalībvalstīm atkārtoti jāizskata attiecīgo nodokļu samazinājumu piemērotība. Tas nedrīkst skart dalībvalstu iespēju atkārtoti pieņemt šos vai līdzīgus pasākumus saskaņā ar šo regulu pēc tam, kad tās ir veikušas atkārtotu pārskatīšanu. |
(48) |
Papildu ieguldījumu vai ražošanas izmaksu, kuru mērķis ir vides aizsardzība, pareiza aprēķināšana ir būtiska, lai noteiktu, vai atbalsts ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punktu. Kā norādīts Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai, attiecināmām izmaksām nebūtu jāpārsniedz ieguldījumu izmaksas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni. |
(49) |
Ņemot vērā grūtības, kas var rasties, aprēķinot priekšrocības no papildu ieguldījumiem, jāparedz noteikumi par vienkāršotas metodes izmantošanu papildu ieguldījumu izmaksu aprēķināšanā. Tāpēc šīs izmaksas, ko nosaka šīs regulas piemērošanas nolūkā, jāaprēķina, neņemot vērā saimnieciskos ieguvumus, izmaksu ietaupījumu vai papildu palīgprodukciju un neņemot vērā darbības izmaksas, kas radušās ieguldījuma darbības laikā. Salīdzinājumā ar Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai paredzēto atbalsta maksimālo intensitāti šajā regulā paredzētā atbalsta maksimālā intensitāte dažādām vides aizsardzības ieguldījumu atbalsta kategorijām tādējādi tika sistemātiski samazināta. |
(50) |
Attiecībā uz vides aizsardzības atbalstu ieguldījumiem energotaupības pasākumos ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm izvēlēties vai nu aprēķināšanas vienkāršoto metodi, vai pilno izmaksu aprēķināšanu, kas ir identiska tai, kura paredzēta Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai. Ņemot vērā īpašās praktiskās grūtības, kas var rasties, piemērojot pilno izmaksu aprēķināšanas metodi, šie izmaksu aprēķini ir jāapstiprina ārējam revidentam. |
(51) |
Šīs regulas piemērošanas nolūkiem papildu izmaksas saistībā ar vides aizsardzības atbalstu ieguldījumiem koģenerācijā un vides aizsardzības atbalstu ieguldījumiem atjaunojumu enerģijas avotu veicināšanai aprēķina, neņemot vērā citus atbalsta pasākumus, kuri ir piešķirti saistībā ar tām pašām attiecināmām izmaksām, izņemot cita veida vides aizsardzības ieguldījumu atbalstu. |
(52) |
Attiecībā uz ieguldījumiem, kas saistīti ar hidroelektroiekārtām, jāpiezīmē, ka to ietekme uz vidi var būt divējāda. Tām noteikti ir potenciāls siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas aspektā. No otras puses, šādām iekārtām var būt negatīva ietekme, piemēram, uz ūdens sistēmām un bioloģisko daudzveidību. |
(53) |
Lai novērstu atšķirības, kas varētu radīt konkurences traucējumus, un atvieglotu dažādu Kopienas un valstu iniciatīvu saskaņošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī administratīvas skaidrības un juridiskas noteiktības nolūkā šajā regulā izmanto mazo un vidējo uzņēmumu definīciju, kas noteikta Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (23). |
(54) |
Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir izšķiroša loma darba vietu radīšanā, un tie darbojas kā sociālās stabilitātes un ekonomikas attīstības dzinulis. Tomēr to attīstību var ierobežot tirgus nepilnības, kas rada MVU tipiskas problēmas. MVU bieži ir grūtības iegūt kapitālu, riska kapitālu vai aizdevumus, jo dažos finanšu tirgos netiek akceptēti riski, un šie uzņēmumi var piedāvāt tikai ierobežotu nodrošinājumu. To ierobežotie līdzekļi var apgrūtināt piekļuvi informācijai, jo īpaši attiecībā uz jaunu tehnoloģiju un iespējamiem tirgiem. Lai veicinātu MVU saimnieciskās darbības attīstību, ar šo regulu jāpiešķir atbrīvojums dažu kategoriju atbalstam, ja to piešķir par labu MVU. Tāpēc ir pamatoti atbrīvot šādu atbalstu no prasības par iepriekšēju paziņošanu un tikai šīs regulas piemērošanas nolūkos uzskatīt, ka MVU attīstību kavē tirgus nepilnību radītas tipiskas MVU problēmas, ja atbalsta summa nepārsniedz paziņošanas prasībai piemērojamo robežvērtību un ja saņēmējs atbilst šajā regulā sniegtās MVU definīcijas nosacījumiem. |
(55) |
Ņemot vērā atšķirības starp maziem uzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem, būtu jānosaka atšķirīga atbalsta pamata intensitāte un atšķirīgas piemaksas maziem uzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem. Salīdzinājumā ar vidējiem uzņēmumiem tirgus nepilnības, kas skar MVU kopumā, tostarp grūtības attiecībā uz piekļuvi finansēm, rada lielākus šķēršļus mazo uzņēmumu attīstībai. |
(56) |
Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos, var secināt, ka Kopienā pastāv vairākas specifiskas riska kapitāla tirgus nepilnības attiecībā uz dažu veidu ieguldījumiem noteiktos uzņēmumu attīstības posmos. Šīs tirgus nepilnības izraisa riska kapitāla nepietiekami saskaņotais piedāvājums un pieprasījums. Tādēļ tirgū piedāvātā riska kapitāla līmenis var būt pārāk ierobežots, un uzņēmumi neiegūst līdzekļus, lai arī tiem ir vērtīgs uzņēmējdarbības modelis un izaugsmes iespējas. Galvenais tirgus nepilnību iemesls saistībā ar riska kapitāla tirgiem, kas jo īpaši ietekmē kapitāla pieejamību MVU un kas var attaisnot valsts iejaukšanos, ir saistīts ar nepilnīgu vai asimetrisku informāciju. Tāpēc, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi, ir jāpiešķir atbrīvojums no prasības par paziņošanu riska kapitāla shēmām, kas darbojas kā ieguldījumu fondi, kuri tiek pārvaldīti atbilstoši komercstruktūru principiem un kuros pietiekamu līdzekļu daļu nodrošina privāti ieguldītāji pašu kapitāla veidā, veicinot uz peļņu orientētus riska kapitāla pasākumus par labu mērķa uzņēmumiem. Nosacījums, ka ieguldījumu fondi ir jāpārvalda atbilstoši komercstruktūru principiem un ka attiecīgajiem riska kapitāla pasākumiem ir jābūt uz peļņu orientētiem, nedrīkst kavēt ieguldījumu fondus mērķtiecīgi virzīt savu darbību un pievērsties īpašiem tirgus segmentiem, piemēram, uzņēmumiem, kuru dibinātājas ir sievietes. Šī regula nedrīkst ietekmēt Eiropas Investīciju fonda un Eiropas Investīciju bankas statusu, kā tas noteikts Kopienas nostādnēs par riska kapitālu. |
(57) |
Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai var sekmēt ekonomisko izaugsmi, stiprināt konkurētspēju un veicināt nodarbinātību. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 364/2004, Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai un Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, var secināt, ka, ņemot vērā MVU un lielo uzņēmumu pašreizējās pētniecības un attīstības iespējas, tirgus nepilnības var neļaut tirgum sasniegt optimālo rezultātu un rezultātā izraisīt neefektīvu tirgus darbību. Šāda neefektīva tirgus darbība galvenokārt ir saistīta ar pozitīviem ārējiem faktoriem/zināšanu pārnesi, sabiedriskiem labumiem/zināšanu pārnesi, nepilnīgu vai nevienlīdzīgu informāciju un koordinēšanas un sistēmas traucējumiem. |
(58) |
Ļoti svarīgi ir saņemt atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, īpaši MVU, jo viens no MVU strukturālajiem trūkumiem ir saistīts ar to, ka tiem ir grūti iegūt pieeju jaunajām tehnoloģijām, nodrošināt tehnoloģiju pārņemšanu un nodarbināt augsti kvalificētu personālu. Tāpēc, ievērojot konkrētus nosacījumus, no prasības par iepriekšēju paziņošanu jāatbrīvo atbalsts pētniecības un attīstības projektiem, atbalsts tehniskai priekšizpētei un atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksām MVU, kā arī atbalsts jauniem novatoriskiem mazajiem uzņēmumiem, atbalsts inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un atbalsts inovācijas atbalsta pakalpojumiem, un atbalsts augsti kvalificēta personāla nodarbināšanai uz laiku. |
(59) |
Attiecībā uz atbalstu pētniecības un attīstības projektam pētniecības projekta atbalstāmai daļai būtu pilnībā jāpieder pie kādas no šādām pētniecības kategorijām: fundamentālie pētījumi, rūpnieciskie pētījumi vai eksperimentālā izstrāde. Ja projekts paredz dažādus uzdevumus, katru uzdevumu būtu jākvalificē kā piederošu fundamentālo pētījumu, rūpniecisko pētījumu vai eksperimentālās izstrādes kategorijai vai kā nepiederošu nevienai no šīm kategorijām. Minētā kvalificēšana nav noteikti jāveic hronoloģiskā kārtībā, secīgi virzoties no fundamentālajiem pētījumiem līdz tirgum tuvākām darbībām. Līdz ar to tādu darbu, ko veic vēlākā projekta posmā, ir iespējams kvalificēt kā rūpniecisku pētījumu. Nav arī izslēgts, ka darbība, ko projektā veica agrāk, ir uzskatāma par eksperimentālu izstrādi. |
(60) |
Lauksaimniecības nozarē būtu jāpiešķir atbrīvojums noteikta veida pētniecības un attīstības atbalstam, ja ir izpildīti nosacījumi, kas ir līdzīgi tiem nosacījumiem, ko paredz īpašie noteikumi lauksaimniecības nozarei Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai. Ja šie īpašie nosacījumi nav izpildīti, būtu jāparedz, ka atbalstam var piešķirt atbrīvojumu, ja tas atbilst nosacījumiem, ko paredz vispārīgie noteikumi par pētniecību un attīstību šajā regulā. |
(61) |
Nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti mācību un darbā pieņemšanas veicināšana un kompensācijas par papildu izmaksām personu ar invaliditāti nodarbināšanai ir viens no Kopienas un tās dalībvalstu ekonomiskās un sociālās politikas galvenajiem uzdevumiem. |
(62) |
Mācības parasti ir pozitīvs ārējais faktors sabiedrībai kopumā, jo tās palielina kvalificētu darba ņēmēju skaitu, kurus var nodarbināt citi uzņēmumi, uzlabo Kopienas ražotāju konkurētspēju un ieņem nozīmīgu vietu Kopienas nodarbinātības stratēģijā. Mācības, tostarp e-mācības, ir būtiskas arī zināšanu, kas ir vissvarīgākais sabiedrības īpašums, veidošanā, apguvē un izplatīšanā. Ņemot vērā apstākli, ka Kopienas uzņēmumu ieguldījums darba ņēmēju apmācībā parasti ir pārāk mazs, jo īpaši gadījumos, kad mācībām ir vispārīgs raksturs un tās nesniedz tiešu un konkrētu labumu attiecīgajam uzņēmumam, ar valsts atbalstu ir iespējams labot šo tirgus nepilnību. Tāpēc, ievērojot konkrētus nosacījumus, šādam atbalstam ir jāpiešķir atbrīvojums no prasības par paziņošanu. Ņemot vērā, ka MVU saskaras ar īpašām problēmām un ka to ieguldījumu izmaksas mācībās ir relatīvi augstākas, MVU ir jāpaaugstina tā atbalsta intensitāte, kam ar šo regulu ir piešķirts atbrīvojums. Mācību īpatnības jūras transporta nozarē attaisno īpašu pieeju šai nozarei. |
(63) |
Iespējams nodalīt vispārējās un speciālās mācības. Pieļaujamai atbalsta intensitātei ir jābūt atšķirīgai atkarībā no sniegto mācību veida un uzņēmuma lieluma. Vispārējas mācības paredz plaši izmantojamas zināšanas un būtiski uzlabo apmācītā darba ņēmēja nodarbinātības iespējas. Šādam atbalstam ir mazāka traucējoša ietekme uz konkurenci, tādēļ no prasības par iepriekšēju paziņošanu var atbrīvot lielāku atbalsta intensitāti. Speciālās mācības, kas galvenokārt dod labumu uzņēmumam, ir saistītas ar lielāku konkurences traucējumu risku, tādēļ atbalsta intensitātei, ko var atbrīvot no prasības par iepriekšēju paziņošanu, ir jābūt daudz mazākai. Mācības jāuzskata par vispārējām arī tad, ja tās ir saistītas ar vides vadību, ekojauninājumiem vai uzņēmumu sociālo atbildību un tādējādi palielina saņēmēja spēju veicināt vispārēju mērķu sasniegšanu vides aizsardzības jomā. |
(64) |
Strādājošu personu ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju dažām kategorijām joprojām ir lielas grūtības iekļūt darba tirgū. Tāpēc ir pamatoti, ka valsts ievieš pasākumus, lai mudinātu uzņēmumus paaugstināt to darba ņēmēju nodarbinātības līmeni, kas ietilpst šādās nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju kategorijās. Algu izmaksas ir daļa no jebkura uzņēmuma darbības izmaksām. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir, lai atbalsts strādājošu personu ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju nodarbināšanai pozitīvi ietekmētu šo darba ņēmēju nodarbinātības līmeni un neaprobežotos tikai ar uzņēmuma iespēju samazināt izmaksas, kas pretējā gadījumā tam būtu jāsedz. Tāpēc šāds atbalsts ir jāatbrīvo no prasības par iepriekšēju paziņošanu, ja ir paredzams, ka tas palīdzēs šīm darba ņēmēju kategorijām atgriezties darba tirgū vai atgriezties darba tirgū un saglabāt darbu, ja tās ir strādājošas personas ar invaliditāti. |
(65) |
Atbalstu strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, piešķirot subsīdijas algām, var aprēķināt, balstoties uz attiecīgās nodarbinātās personas invaliditātes konkrēto pakāpi, vai arī to var sniegt kā vienreizēju maksājumu ar nosacījumu, ka nevienas metodes izmantošana nekļūs par iemeslu tam, ka atbalsts katrai attiecīgajai nodarbinātajai personai pārsniedz atbalsta maksimālo intensitāti. |
(66) |
Ir svarīgi noteikt pārejas noteikumus individuālajam atbalstam, kas piešķirts pirms šīs regulas stāšanās spēkā un par kuru, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktā paredzēto pienākumu, netika paziņots. Atceļot Komisijas Regulu (EK) Nr. 1628/2006, esošās reģionālo ieguldījumu shēmas, kurām ir piešķirts atbrīvojums, būtu jāspēj turpināt savu darbību atbilstoši minētajā regulā paredzētajiem nosacījumiem saskaņā ar tās 9. panta 2. punkta otro daļu. |
(67) |
Ņemot vērā Komisijas pieredzi šajā jomā un jo īpaši to, cik bieži parasti jāpārskata valsts atbalsta politika, ir lietderīgi ierobežot šīs regulas piemērošanas laiku. Ja šīs regulas piemērošanas laiks beidzas un netiek pagarināts, atbalsta shēmām, kas jau ir atbrīvotas ar šo regulu, atbrīvojumu piemēro vēl sešus mēnešus, lai dalībvalstīm dotu laiku pielāgoties. |
(68) |
Regula (EK) Nr. 70/2001, Regula (EK) Nr. 68/2001 un Regula (EK) Nr. 2204/2002 zaudēja spēku 2008. gada 30. jūnijā un Regulu (EK) Nr. 1628/2006 būtu jāatceļ, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
SATURS
I Nodaļa |
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI |
1. pants |
Darbības joma |
2. pants |
Definīcijas |
3. pants |
Atbrīvojuma nosacījumi |
4. pants |
Atbalsta intensitāte un attiecināmās izmaksas |
5. pants |
Atbalsta pārredzamība |
6. pants |
Paziņošanas robežvērtības individuālam atbalstam |
7. pants |
Summēšana |
8. pants |
Stimulējoša ietekme |
9. pants |
Pārredzamība |
10. pants |
Uzraudzība |
11. pants |
Gada ziņojumi |
12. pants |
Īpaši ieguldījumu atbalstam piemērojami nosacījumi |
II Nodaļa |
ĪPAŠIE NOTEIKUMI DAŽĀDĀM ATBALSTA KATEGORIJĀM |
1. Iedaļa |
Reģionālais atbalsts |
13. pants |
Reģionālais atbalsts ieguldījumiem un nodarbinātībai |
14. pants |
Atbalsts jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem |
2. Iedaļa |
MVU ieguldījumu atbalsts un atbalsts nodarbinātībai |
15. pants |
MVU ieguldījumu atbalsts un atbalsts nodarbinātībai |
3. Iedaļa |
Atbalsts sieviešu uzņēmējdarbībai |
16. pants |
Atbalsts jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem, kuru dibinātājas ir sievietes |
4. Iedaļa |
Atbalsts vides aizsardzībai |
17. pants |
Definīcijas |
18. pants |
Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, kas uzņēmumiem dod iespēju noteikt vides aizsardzībai augstākas prasības par Kopienas standartiem vai kas paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja Kopienas standartu nav |
19. pants |
Atbalsts tādu jaunu transportlīdzekļu iegādei, kas atbilst augstākiem standartiem nekā Kopienā piemērojamie standarti vai kuru izmantošana paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja nav noteikti Kopienas standarti |
20. pants |
Atbalsts MVU, lai uzsāktu savlaicīgu pielāgošanos turpmākajiem Kopienas standartiem |
21. pants |
Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībā energotaupības pasākumiem |
22. pants |
Vides aizsardzības atbalsts ieguldījumiem augstas efektivitātes koģenerācijā |
23. pants |
Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, lai veicinātu atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu |
24. pants |
Atbalsts vides pētījumiem |
25. pants |
Atbalsts dabas resursu nodokļu samazinājumu veidā |
5. Iedaļa |
Atbalsts konsultācijām MVU un to dalībai tirdzniecības izstādēs |
26. pants |
Atbalsts konsultācijām MVU |
27. pants |
Atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs |
6. Iedaļa |
Atbalsts riska kapitāla veidā |
28. pants |
Definīcijas |
29. pants |
Atbalsts riska kapitāla veidā |
7. Iedaļa |
Atbalsts pētniecībai un attīstībai un inovācijai |
30. pants |
Definīcijas |
31. pants |
Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem |
32. pants |
Atbalsts tehniskai priekšizpētei |
33. pants |
Atbalsts MVU rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksām |
34. pants |
Atbalsts pētniecībai un attīstībai lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē |
35. pants |
Atbalsts jauniem inovatīviem uzņēmumiem |
36. pants |
Atbalsts inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem |
37. pants |
Atbalsts augsti kvalificēta personāla nodarbināšanai uz laiku |
8. Iedaļa |
Atbalsts mācībām |
38. pants |
Definīcijas |
39. pants |
Atbalsts mācībām |
9. Iedaļa |
Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un personu ar invaliditāti nodarbināšanai algotā darbā |
40. pants |
Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā, piešķirot subsīdijas algām |
41. pants |
Atbalsts personu ar invaliditāti nodarbināšanai algotā darbā, piešķirot subsīdijas algām |
42. pants |
Atbalsts, ar ko kompensē papildu izmaksas strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai |
III Nodaļa |
NOBEIGUMA NOTEIKUMI |
43. pants |
Atcelšana |
44. pants |
Pārejas noteikumi |
45. pants |
Stāšanās spēkā un piemērojamība |
I Pielikums |
Mazo un vidējo uzņēmumu definīcija |
II Pielikums |
Veidlapa informācijas kopsavilkuma sniegšanai par atbalstu pētniecībai un attīstībai atbilstoši 9. panta 4. punktā noteiktajam ziņošanas pienākumam pagarinātā termiņā Veidlapa informācijas kopsavilkuma sniegšanai par atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem atbilstoši 9. panta 4. punktā noteiktajam ziņošanas pienākumam pagarinātā termiņā |
III Pielikums |
Veidlapa informācijas kopsavilkuma nosūtīšanai saskāņā ar paziņošanas pienākumu, kas paredzēts 9. panta 1. punktā |
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Darbības joma
1. Šī regula attiecas uz šādām atbalsta kategorijām:
a) |
reģionālais atbalsts; |
b) |
atbalsts ieguldījumiem MVU un nodarbinātībai; |
c) |
atbalsts tādu uzņēmumu veidošanai, kuru dibinātājas ir sievietes; |
d) |
atbalsts vides aizsardzībai; |
e) |
atbalsts konsultācijām MVU un MVU līdzdalībai tirdzniecības izstādēs; |
f) |
atbalsts riska kapitāla veidā; |
g) |
atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai; |
h) |
mācību atbalsts; |
i) |
atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju vai strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai. |
2. To nepiemēro attiecībā uz:
a) |
eksporta atbalsta pasākumiem, t. i., atbalstu, kas tieši saistīts ar eksporta apjomiem, ar izplatīšanas tīkla izveidi un izmantošanu vai ar citām kārtējām izmaksām, kas saistītas ar eksporta darbību; |
b) |
atbalstu, kas piešķirts, lai importētu preču vietā tiktu izmantotas vietējās preces. |
3. Šo regulu piemēro atbalstam visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot šādu atbalstu:
a) |
atbalsts par labu pasākumiem zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, ko reglamentē Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 (24), izņemot mācību atbalstu, atbalstu riska kapitāla veidā, atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai un atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai; |
b) |
atbalsts lauksaimniecības produktu primārai ražošanai, izņemot mācību atbalstu, atbalstu riska kapitāla veidā, atbalstu pētniecībai un attīstībai, vides atbalstu un atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ciktāl uz šīm atbalsta kategorijām neattiecas Komisijas Regula (EK) Nr. 1857/2006; |
c) |
atbalsts par labu pasākumiem lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā šādos gadījumos:
|
d) |
atbalsts par labu pasākumiem ogļu nozarē, izņemot mācību atbalstu, atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai un atbalstu vides aizsardzībai; |
e) |
reģionālais atbalsts par labu pasākumiem tērauda nozarē; |
f) |
reģionālais atbalsts par labu pasākumiem kuģu būves nozarē; |
g) |
reģionālais atbalsts par labu pasākumiem sintētisko šķiedru ražošanas nozarē. |
4. Šo regulu nepiemēro reģionālā atbalsta shēmām, kas ir paredzētas īpašām saimnieciskās darbības nozarēm ražošanas vai pakalpojumu jomā. Shēmas, kas paredzētas tūrisma darbībai, neuzskata par tādām, kas paredzētas īpašām nozarēm.
5. Šo regulu nepiemēro ad hoc atbalstam, ko piešķir lieliem uzņēmumiem, izņemot 13. panta 1. punktā paredzētos gadījumus.
6. Šo regulu nepiemēro šādiem atbalsta veidiem:
a) |
atbalsta shēmas, no kurām nav īpaši izslēgti individuāli atbalsta maksājumi uzņēmumam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu; |
b) |
ad hoc atbalsts uzņēmumam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu; |
c) |
atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. |
7. Attiecībā uz 6. punkta c) apakšpunktu, MVU uzskata par grūtībās nonākušu uzņēmumu, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:
a) |
uzņēmuma ar ierobežotu atbildību gadījumā, ja tā zaudējumi ir lielāki nekā puse no statūtkapitāla, kas atspoguļots uzņēmuma grāmatvedībā, ir un vairāk nekā viena ceturtdaļa no šiem kapitāla zaudējumiem ir radušies iepriekšējo 12 mēnešu laikā, vai |
b) |
uzņēmuma gadījumā, kur vismaz dažiem tā locekļiem ir neierobežota atbildība par uzņēmuma parādiem un kura zaudējumi ir lielāki nekā puse no statūtkapitāla, kas atspoguļots uzņēmuma grāmatvedībā, ir un vairāk nekā viena ceturtdaļa no šiem kapitāla zaudējumiem ir radušies iepriekšējo 12 mēnešu laikā, vai |
c) |
neatkarīgi no konkrētās sabiedrības veida – ja atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem tam ir piemērojama kolektīva maksātnespējas procedūra. |
Šajā regulā MVU, kas ir dibināts mazāk nekā pirms trīs gadiem, šajā periodā neuzskata par grūtībās nonākušu uzņēmumu, ja vien tam nav piemērojams nosacījums, kas paredzēts pirmās daļas c) punktā.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“atbalsts” ir visi pasākumi, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Līguma 87. panta 1. punktā; |
2) |
“atbalsta shēma” ir visi dokumenti, uz kuru pamata bez turpmākiem izpildes pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kas ir vispārīgi un teorētiski definēti attiecīgajos dokumentos, un visi dokumenti, uz kuru pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laiku un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar kādu konkrētu projektu; |
3) |
“individuāls atbalsts” ir:
|
4) |
“ad hoc atbalsts” ir individuāls atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu; |
5) |
“atbalsta intensitāte” ir atbalsta summa, kas izteikta procentos no attiecināmām izmaksām; |
6) |
“pārredzams atbalsts” ir tāds atbalsts, kuram ir iespējams ex ante precīzi aprēķināt bruto dotācijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu; |
7) |
“mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir uzņēmumi, kas atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem; |
8) |
“lieli uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas neatbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem; |
9) |
“atbalstāmi reģioni” ir reģioni, kam ir tiesības saņemt reģionālo atbalstu, kā noteikts attiecīgajai dalībvalstij apstiprinātajā reģionālā atbalsta kartē laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam; |
10) |
“materiālie aktīvi”, neskarot 17. panta 12) punktu, ir aktīvi, kas saistīti ar zemi, ēkām, ražošanas telpām, iekārtām un aprīkojumu; transporta nozarē transportlīdzekļus un transporta aprīkojumu uzskata par attiecināmiem aktīviem, izņemot reģionālo atbalstu un kravas autotransportu un gaisa transportu; |
11) |
“nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kas saistīti ar tehnoloģiju nodošanu, iegādājoties patentu tiesības, licences, zinātību vai nepatentētas tehniskās zināšanas; |
12) |
“lielu ieguldījumu projekts” ir sākotnējs ieguldījums pamatlīdzekļos ar attiecināmām izmaksām, kas pārsniedz 50 miljonus euro, aprēķinot pēc cenām un maiņas kursiem atbalsta piešķiršanas dienā; |
13) |
“darbinieku skaits” ir gada darba vienību (GDV) skaits, proti, vienā gadā uz pilnu slodzi nodarbināto personu skaits; nepilnas slodzes un sezonas darbs ir GDV daļas; |
14) |
“darba vietas, kas radušās ieguldījumu projekta rezultātā” ir darba vietas, kas saistītas ar darbību, kam ir paredzēti ieguldījumi, tostarp darba vietas, kas radušās ieguldījuma izraisītās jaudas izmantošanas koeficienta paaugstināšanās rezultātā; |
15) |
“algu izmaksas” ir kopējā summa, kas atbalsta saņēmējam ir jāsedz attiecībā uz konkrēto darba vietu un kas ietver:
|
16) |
“atbalsts ieguldījumiem MVU un nodarbinātībai” ir atbalsts, kas atbilst 15. pantā paredzētajiem nosacījumiem; |
17) |
“ieguldījumu atbalsts” ir 13. pantā paredzētais reģionālais atbalsts ieguldījumiem un atbalsts nodarbinātībai, 15. pantā paredzētais MVU ieguldījumu atbalsts un atbalsts nodarbinātībai un 18. līdz 23. pantā paredzētais ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai; |
18) |
“nelabvēlīgākā situācijā esošs darba ņēmējs” ir persona:
|
19) |
“īpaši nelabvēlīgā situācijā esošs darba ņēmējs” ir persona, kurai 24 mēnešus vai ilgāk nav bijis darba; |
20) |
“strādājoša persona ar invaliditāti” ir persona:
|
21) |
“aizsargāta nodarbinātība” ir nodarbinātība uzņēmumā, kurā vismaz 50 % no darba ņēmējiem ir personas ar invaliditāti; |
22) |
“lauksaimniecības produkti” ir
|
23) |
“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu, kuras rezultātā tiek iegūts produkts, kurš arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot lauksaimniecības darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu dzīvnieku vai augu produktu pirmajai pārdošanai; |
24) |
“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir glabāšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot sākotnējā ražotāja veikto pirmo pārdošanu mazumtirgotājiem vai pārstrādātājiem, kā arī jebkuru darbību, lai sagatavotu produktu šādai pirmajai pārdošanai; sākotnējā ražotāja veiktu pārdošanu gala patērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek šim nolūkam paredzētās atsevišķās telpās; |
25) |
“tūrisma darbība” nozīmē šādus darbības veidus saskaņā ar NACE Rev. 2:
|
26) |
“atmaksājamais avanss” ir aizdevums projektam, ko maksā vienā reizē vai pa vairākām daļām un kura atlīdzināšanas nosacījumi ir atkarīgi no pētniecības, attīstības un inovācijas projekta rezultāta; |
27) |
“riska kapitāls” ir pašu kapitāla un kvazikapitāla finansējums uzņēmumiem to agrīnajā izaugsmes posmā (sagatavošanas, sākuma un paplašināšanās stadija); |
28) |
“jaunizveidots uzņēmums, kura dibinātājas ir sievietes”, ir mazs uzņēmums, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
|
29) |
“tērauda nozare” ir visas darbības, kas saistītas ar viena vai vairāku šādu produktu ražošanu:
|
30) |
“sintētisko šķiedru nozare” ir:
|
3. pants
Atbrīvojuma nosacījumi
1. Atbalsta shēmas, kas atbilst visiem šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, kā arī šīs regulas II nodaļas attiecīgajiem nosacījumiem, ir saderīgas ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības, ja katrs individuālais atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar šādu shēmu, atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem un shēmā ir tieša atsauce uz šo regulu, norādot tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. Individuāls atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar 1. punktā minēto shēmu, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības, ja atbalsts atbilst visiem šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, kā arī šīs regulas II nodaļas attiecīgajiem nosacījumiem, un ja individuālā atbalsta pasākums satur tiešu atsauci uz šīs regulas noteikumiem, norādot attiecīgos nosacījumus, tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. Ad hoc atbalsts, kas atbilst visiem šīs regulas I nodaļas nosacījumiem, kā arī šīs regulas II nodaļas attiecīgajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības, ja atbalsta pasākums satur tiešu atsauci uz šo regulu, norādot attiecīgos nosacījumus, tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Atbalsta intensitāte un attiecināmās izmaksas
1. Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti, visi izmantojamie lielumi ir pirms jebkādu nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas. Ja atbalstu piešķir nevis kā dotāciju, bet citā veidā, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas ekvivalents. Atbalstu, ko maksā vairākos daļu maksājumos, diskontē atbilstīgi tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai, ir atsauces likme, ko piemēro dotācijas piešķiršanas brīdī.
2. Ja atbalsts ir piešķirts kā atbrīvojums no nākotnē maksājamiem nodokļiem vai to samazinājums, ar nosacījumu, ka tiek ievērota noteikta atbalsta intensitāte, ko izsaka kā bruto dotācijas ekvivalentu, atbalsta maksājumu daļu diskontēšanu veic, balstoties uz atsauces likmēm, ko piemēro attiecīgajos laikos, kad nodokļu atvieglojumi stājas spēkā.
3. Attiecināmās izmaksas pamato ar dokumentāriem pierādījumiem, kas ir skaidri un detalizēti.
5. pants
Atbalsta pārredzamība
1. Šo regulu piemēro tikai pārredzamam atbalstam.
Par pārredzamām uzskata šādas atbalsta kategorijas:
a) |
atbalsts, ko veido dotācijas un procentu likmju subsīdijas; |
b) |
atbalsts, ko veido aizdevumi, ja bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz atsauces likmi, kas ir spēkā subsīdijas piešķiršanas laikā; |
c) |
atbalsts, ko veido garantiju shēmas:
|
d) |
atbalsts, ko veido fiskālie pasākumi, ja pasākums paredz ierobežojumu, kas nodrošina to, ka netiek pārsniegta piemērojamā robežvērtība. |
2. Par nepārredzamām uzskata šādas atbalsta kategorijas:
a) |
atbalsts, ko veido kapitāla ieguldījumi, neskarot īpašos nosacījumus attiecībā uz riska kapitālu; |
b) |
atbalsts, ko veido riska kapitāla pasākumi, izņemot atbalstu, kas atbilst 29. panta nosacījumiem. |
3. Atbalsts atmaksājama avansa veidā uzskatāms par pārredzamu tikai tādā gadījumā, ja atmaksājamā avansa kopsumma nepārsniedz piemērojamās robežvērtības atbilstoši šai regulai. Ja robežvērtība ir izteikta kā atbalsta intensitāte, atmaksājamā avansa kopsumma, izteikta procentos no attiecināmām izmaksām, nedrīkst pārsniegt piemērojamo atbalsta intensitāti.
6. pants
Paziņošanas robežvērtības individuālam atbalstam
1. Šo regulu nepiemēro individuālam atbalstam neatkarīgi no tā, vai tas ir piešķirts kā ad hoc atbalsts vai saskaņā ar atbalsta shēmu, ja šā atbalsta bruto dotāciju ekvivalents pārsniedz šādas robežvērtības:
a) |
atbalsts ieguldījumiem MVU un nodarbinātībai: 7,5 miljoni euro vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā; |
b) |
ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai: 7,5 miljoni euro vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā; |
c) |
atbalsts konsultācijām MVU: 2 miljoni euro vienam uzņēmumam vienā projektā; |
d) |
atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs: 2 miljoni euro vienam uzņēmumam vienā projektā; |
e) |
atbalsts pētniecības un attīstības projektiem un priekšizpētei:
|
f) |
atbalsts MVU rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksām: 5 miljoni euro vienam uzņēmumam vienā projektā; |
g) |
mācību atbalsts: 2 miljoni euro vienam mācību projektam; |
h) |
atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā: 5 miljoni euro vienam uzņēmumam gadā; |
i) |
atbalsts strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ko piešķir kā subsīdijas algām: 10 miljoni euro vienam uzņēmumam gadā; |
j) |
atbalsts, ar kuru kompensē papildu izmaksas strādājošu invalīdu nodarbināšanai: 10 miljoni euro vienam uzņēmumam gadā. |
Lai noteiktu atbilstošo robežvērtību, ko piemēro pētniecības un attīstības projektu atbalstam un priekšizpētei saskaņā ar e) punktu, uzskata, ka projekts sastāv galvenokārt no fundamentāliem pētījumiem vai galvenokārt no rūpnieciskiem pētījumiem, ja vairāk nekā 50 % no attiecināmām projekta izmaksām ir saistītas darbībām, kas ietilpst attiecīgi fundamentālo pētījumu vai rūpniecisko pētījumu kategorijā. Ja projekta galvenais raksturojums nav nosakāms, piemēro zemāko robežvērtību.
2. Par reģionālo ieguldījumu atbalstu, ko piešķir lieliem ieguldījumu projektiem, jāziņo Komisijai, ja atbalsta kopējais apjoms no visiem avotiem pārsniedz 75 % no atbalsta maksimālā apjoma, ko varētu saņemt par ieguldījumu ar attiecināmām izmaksām 100 miljonu euro apmērā, piemērojot atbalsta standarta robežvērtību, kas ir spēkā attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem apstiprinātajā reģionālā atbalsta kartē datumā, kad atbalsts ir piešķirams.
7. pants
Summēšana
1. Lai noteiktu to, vai ir ievērotas 6. pantā noteiktās atsevišķās robežvērtības attiecībā uz paziņošanu un II nodaļā noteiktā atbalsta maksimālā intensitāte, jāņem vērā valsts atbalsta pasākumu kopējā summa atbalstītajai darbībai vai projektam neatkarīgi no tā, vai palīdzība ir finansēta ar vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas līdzekļiem.
2. Atbalstu, kam ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, var summēt ar citu atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, ja šos atbalsta pasākumus veido dažādas nosakāmās attiecināmās izmaksas.
3. Atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, nedrīkst summēt ar jebkādu citu atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, vai ar de minimis atbalstu, kas atbilst Komisijas Regulā (EK) Nr. 1998/2006 (26) paredzētajiem nosacījumiem, vai ar citu Kopienas finansējumu, ar kuru pilnībā vai daļēji sedz tās pašas attiecināmās izmaksas, ja šādas summēšanas rezultātā tiek pārsniegta atbalsta augstākā intensitāte vai atbalsta summa saskaņā ar šo regulu.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, 41. un 42. pantā paredzēto atbalstu strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai var summēt ar atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu un kas attiecas uz tām pašām attiecināmām izmaksām, pārsniedzot augstāko piemērojamo robežlielumu saskaņā ar šo regulu, ja šādas summēšanas rezultātā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecīgajām izmaksām par periodu, kurā tiek nodarbināti attiecīgie darbinieki.
5. Summējot atbalsta pasākumus, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu un kuru attiecināmās izmaksas ir nosakāmas, un atbalsta pasākumus, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, bet kuru attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, piemēro šādus nosacījumus:
a) |
Ja mērķa uzņēmums ir saņēmis kapitālu saskaņā ar riska kapitāla pasākumu atbilstoši 29. pantam un pēc tam pirmo trīs gadu laikā pēc pirmā riska kapitāla ieguldījuma iesniedz pieteikumu par atbalstu atbilstoši šīs regulas darbības jomai, attiecīgās atbalsta robežvērtības vai maksimālās attiecināmās summas saskaņā ar šo regulu samazina par 50 % parastos gadījumos un par 20 % – mērķa uzņēmumiem, kas atrodas atbalstāmos reģionos; samazinājums nedrīkst pārsniegt saņemtā riska kapitāla kopsummu; šo samazinājumu nepiemēro pētniecības, attīstības un inovāciju atbalstam, kam piešķir atbrīvojumu saskaņā ar 31. līdz 37. pantu; |
b) |
Atbalstu jauniem novatoriskiem uzņēmumiem pirmajos 3 gados pēc tā piešķiršanas nedrīkst summēt ar citiem atbalsta veidiem, kam saskaņā ar šo regulu ir piešķirts atbrīvojums, izņemot tikai tos atbalsta veidus, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 29. pantu un kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 31. līdz 37. pantu. |
8. pants
Stimulējoša ietekme
1. Ar šo regulu piešķir atbrīvojumu tikai tādam atbalstam, kam ir stimulējoša ietekme.
2. Ja pirms projekta vai pasākumu uzsākšanas saņēmējs ir iesniedzis atbalsta pieteikumu attiecīgajai dalībvalstij, atbalstu MVU, uz ko attiecas šī regula, uzskata par atbalstu ar stimulējošu ietekmi.
3. Atbalstu lieliem uzņēmumiem, uz ko attiecas šī regula, uzskata par atbalstu ar stimulējošu ietekmi, ja papildus 2. punktā noteiktā nosacījuma izpildei dalībvalsts pirms attiecīgā individuālā atbalsta piešķiršanas ir pārbaudījusi saņēmēja sagatavoto dokumentāciju un pārliecinājusies, ka ar to ir pierādīts viens vai vairāki no šādiem kritērijiem:
a) |
pateicoties atbalstam, ir būtiski palielināts projekta/pasākuma apjoms; |
b) |
pateicoties atbalstam, ir būtiski paplašināta projekta/pasākuma darbības joma; |
c) |
pateicoties atbalstam, ir būtiski palielināta kopsumma, ko saņēmējs ir iztērējis projektam/pasākumam; |
d) |
pateicoties atbalstam, ir būtiski palielinājies attiecīgā projekta/pasākuma izpildes ātrums; |
e) |
13. pantā minētā reģionālā ieguldījumu atbalsta gadījumā projekts netiktu īstenots attiecīgajā atbalstāmajā reģionā, ja atbalsts netiktu piešķirts. |
4. Nosacījumus, kas minēti 2. un 3. punktā, nepiemēro fiskālajiem pasākumiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
ar fiskālo pasākumu nosaka juridiskas tiesības uz atbalstu saskaņā ar objektīviem kritērijiem, dalībvalstij nepieņemot atsevišķu lēmumu, un |
b) |
fiskālais pasākums ir pieņemts pirms atbalstāmā projekta vai pasākuma darbu uzsākšanas; šo nosacījumu nepiemēro, ja fiskālo shēmu aizstāj ar nākamo shēmu. |
5. Attiecībā uz atbalstu, kas paredzēts, lai kompensētu papildu izmaksas saistībā ar personu ar invaliditāti nodarbināšanu, kā minēts 42. pantā, uzskata, ka ir izpildīti šī panta 2. un 3. punktā minētie nosacījumi, ja ir izpildīti 42. panta 3. punktā minētie nosacījumi.
Attiecībā uz atbalstu personu ar invaliditāti pieņemšanai algotā darbā, piešķirot subsīdijas algām, un atbalstu personu ar invaliditāti nodarbināšanai algotā darbā, piešķirot subsīdijas algām, kā minēts 40. vai 41. pantā, uzskata, ka ir izpildīti šī panta 2. un 3. punktā minētie nosacījumi, ja atbalsta rezultātā uzņēmumā ir radies uzņēmumā nodarbināto nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti skaita neto pieaugums.
Attiecībā uz atbalstu dabas resursu nodokļu samazinājuma veidā, kā minēts 25. pantā, uzskata, ka ir izpildīti šī panta 2., 3. un 4. punktā minētie nosacījumi.
Attiecībā uz atbalstu riska kapitāla veidā, kā minēts 29. pantā, uzskata, ka ir izpildīti šī panta 2. punktā minētie nosacījumi.
6. Ja nav izpildīti 2. un 3. punkta nosacījumi, saskaņā ar šo regulu atbrīvojumu nepiešķir visam atbalsta pasākumam.
9. pants
Pārredzamība
1. Pēc tādas atbalsta shēmas stāšanās spēkā vai tāda ad hoc atbalsta piešķiršanas, kam saskaņā ar šo regulu ir piešķirts atbrīvojums, attiecīgā dalībvalsts 20 darba dienu laikā nosūta Komisijai informācijas kopsavilkumu par šo atbalsta pasākumu. Minēto kopsavilkumu iesniedz elektroniskā veidā, izmantojot Komisijas izveidotu IT lietojumprogrammu un III pielikumā norādīto veidlapu.
Komisija bez kavēšanas apstiprina kopsavilkuma saņemšanu.
Kopsavilkumus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Komisijas tīmekļa vietnē.
2. Pēc tāda atbalsta shēmas stāšanās spēkā vai tāda ad hoc atbalsta piešķiršanas, kam saskaņā ar šo regulu ir piešķirts atbrīvojums, attiecīgā dalībvalsts internetā publicē pilnu tekstu informācijai par minēto atbalsta pasākumu. Atbalsta shēmas gadījumā šajā tekstā jāapraksta tā valsts tiesību akta nosacījumi, ar kuru nodrošina šīs regulas attiecīgo noteikumu ievērošanu. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina atbalsta pasākuma pilna teksta pieejamību internetā, kamēr ir spēkā attiecīgais atbalsta pasākums. Informācijas kopsavilkumā, ko attiecīgā dalībvalsts iesniedz saskaņā ar 1. pantu, ir jānorāda interneta adrese, kurā ir tieši pieejams atbalsta pasākuma pilns teksts.
3. Ja tiek piešķirts individuāls atbalsts, kam saskaņā ar šo regulu piešķir atbrīvojumu, izņemot atbalstu, ko veido fiskālie pasākumi, dokumentā, ar kuru piešķir atbalstu, ietver tiešu atsauci uz II nodaļas īpašajiem noteikumiem, kas attiecas uz minēto dokumentu, uz valsts tiesību aktu, kas nodrošina šīs regulas attiecīgo noteikumu ievērošanu, un uz interneta adresi, kurā ir tieši pieejams atbalsta pasākuma pilns teksts.
4. Neskarot 1., 2. un 3. punkta nosacījumus, visos gadījumos, kad individuālais atbalsts ir piešķirts saskaņā ar spēkā esošu pētniecības un attīstības projektu atbalsta shēmu, uz kuru attiecas 31. pants, un individuāls atbalsts pārsniedz 3 miljonus euro, un individuāls reģionālais ieguldījumu atbalsts ir piešķirts saskaņā ar spēkā esošu atbalsta shēmu lieliem ieguldījumu projektiem, par kuriem saskaņā ar 6. pantu nav atsevišķi jāziņo, dalībvalstis, izmantojot izveidoto Komisijas IT lietojumprogrammu, 20 darba dienu laikā pēc dienas, kad atbalstu ir piešķīrusi kompetentā iestāde, sniedz Komisijai informācijas kopsavilkumu, kas ir pieprasīts II pielikumā norādītajā standarta veidlapā.
10. pants
Uzraudzība
1. Komisija regulāri uzrauga atbalsta pasākumus, par kuriem tā ir informēta saskaņā ar 9. pantu.
2. Dalībvalstis veic detalizētu uzskaiti par katru individuālo atbalstu vai atbalsta shēmu, kam saskaņā ar šo regulu ir piešķirts atbrīvojums. Minētajā uzskaitē ietver visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai pierādītu, ka ir izpildīti visi šajā regulā paredzētie nosacījumi, tostarp informāciju par katra tāda uzņēmuma statusu, kura tiesības saņemt atbalstu vai piemaksu ir atkarīgas no tā MVU statusa, informāciju par atbalsta stimulējošo ietekmi un informāciju, kas šīs regulas piemērošanas nolūkā ļauj noteikt attiecināmo izmaksu precīzu summu.
Datus, kas attiecas uz individuālu atbalstu, glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts atbalsts. Datus, kas attiecas uz atbalsta shēmu, glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad saskaņā ar šādu shēmu ir piešķirts pēdējais atbalsts.
3. Pēc rakstiska pieprasījuma 20 dienu laikā vai ilgākā laika posmā, kāds varētu būt noteikts pieprasījumā, attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai visu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai uzraudzītu šīs regulas piemērošanu.
Ja attiecīgā dalībvalsts, neraugoties uz šādu atgādinājumu, nav iesniegusi pieprasīto informāciju Komisijas noteiktajā laika posmā vai kopīgi saskaņotā laikposmā, vai arī ja dalībvalsts ir iesniegusi nepilnīgu informāciju, Komisija nosūta atgādinājumu, kurā nosaka jaunu termiņu informācijas iesniegšanai. Ja attiecīgā dalībvalsts, neraugoties uz šādu atgādinājumu, nav iesniegusi pieprasīto informāciju, Komisija pēc tam, kad tā ir devusi attiecīgajai dalībvalstij iespēju izklāstīt savu viedokli, var pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka, ka par visiem vai daļu no turpmākajiem atbalsta pasākumiem, uz kuriem attiecas šī regula, saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu ir jāziņo Komisijai.
11. pants
Gada ziņojumi
Saskaņā ar III nodaļu Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 (27), dalībvalstis elektroniski sagatavo ziņojumu par šīs regulas piemērošanu attiecībā uz katru tādu pilnu kalendāro gadu vai tā daļu, kurā piemēro šo regulu Minētajā gada ziņojumā iekļauj arī interneta adresi, kurā ir tieši pieejams atbalsta pasākuma pilns teksts.
12. pants
Īpaši ieguldījumu atbalstam piemērojami nosacījumi
1. Ieguldījumu, ko šīs regulas nolūkiem uzskata par attiecināmām izmaksām, veido:
a) |
ieguldījums materiālos un/vai nemateriālos aktīvos, kas ir saistīts ar jauna uzņēmuma izveidi, esoša uzņēmuma paplašināšanu, esoša uzņēmuma produkcijas daudzveidošanu ar jauniem papildu produktiem vai uzņēmuma vispārējā ražošanas procesa būtisku maiņu, vai |
b) |
tādu pamatlīdzekļu iegāde, kas ir tieši saistīti ar uzņēmumu, ja uzņēmums ir slēgts vai būtu slēgts, ja tas nebūtu iegādāts, un minētos līdzekļus ir iegādājies neatkarīgs ieguldītājs; ja mazā uzņēmuma uzņēmējdarbību turpina sākotnējā īpašnieka ģimenes loceklis(-ļi) vai bijušie darbinieki, atceļ nosacījumu, ka aktīvus iegādājas neatkarīgs ieguldītājs. |
Uzņēmuma akciju iegāde vien nav ieguldījums.
2. Nemateriāliem aktīviem, ko šīs regulas nolūkiem uzskata par attiecināmām izmaksām, jāatbilst visiem sekojošiem nosacījumiem:
a) |
tie ir jāizmanto vienīgi uzņēmumā, kas saņem atbalstu; reģionālais ieguldījumu atbalsts jāizmanto vienīgi ražotnē, kas saņem atbalstu; |
b) |
tie ir jāuzskata par amortizējamiem aktīviem; |
c) |
tie ir jāiegādājas no trešām personām saskaņā ar tirgus nosacījumiem, un pircējs Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (28) 3. panta nozīmē nekontrolē pārdevēju vai otrādi; |
d) |
piešķirot atbalstu ieguldījumiem MVU, aktīviem ir jābūt iekļautiem uzņēmuma aktīvos vismaz trīs gadus; piešķirot reģionālo ieguldījumu atbalstu, aktīviem ir jābūt iekļautiem uzņēmuma aktīvos un jāpaliek uzņēmumā, kas saņem atbalstu, vismaz piecus gadus vai, ja tas ir MVU, vismaz trīs gadus. |
3. Darba vietām, kas radušās ieguldījumu projekta rezultātā un ko šīs regulas nolūkiem uzskata par attiecināmām izmaksām, jāatbilst visiem sekojošiem nosacījumiem:
a) |
darba vietas ir izveidotas trīs gadu laikā pēc ieguldījumu veikšanas; |
b) |
ieguldījumu projekts izraisa darbinieku skaita tīru pieaugumu attiecīgajā uzņēmumā salīdzinājumā ar vidējo pieaugumu iepriekšējos divpadsmit mēnešos; |
c) |
izveidotās darba vietas lieliem uzņēmumiem tiek saglabātas vismaz piecus gadus, un MVU – vismaz trīs gadus. |
II NODAĻA
ĪPAŠIE NOTEIKUMI DAŽĀDĀM ATBALSTA KATEGORIJĀM
1. IEDAĻA
Reģionālais atbalsts
13. pants
Reģionālais atbalsts ieguldījumiem un nodarbinātībai
1. Reģionālās ieguldījumu un nodarbinātības atbalsta shēmas ir saderīgas ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz tām attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šajā pantā minētie nosacījumi.
Ad hoc atbalsts, ko izmanto, tikai lai papildinātu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar reģionālā ieguldījumu un nodarbinātības atbalsta shēmu un kas nepārsniedz 50 % no kopējā atbalsta, kuru piešķir ieguldījumam, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās prasības par paziņošanu, ja piešķirtais ad hoc atbalsts atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem.
2. Atbalstu piešķir reģioniem, kam ir tiesības saņemt reģionālo atbalstu, kā noteikts attiecīgajai dalībvalstij apstiprinātajā reģionālā atbalsta kartē laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Ieguldījumiem ir jāpaliek reģionā, kas saņem atbalstu, vismaz piecus vai (attiecībā uz MVU) trīs gadus pēc tam, kad ir veikts viss ieguldījums. Šis noteikums neliedz aizstāt ražotni vai iekārtas, kas ir novecojušas straujas tehnoloģiju attīstības rezultātā, ja vien visu minimālo periodu saimnieciskā darbība tiek turpināta attiecīgajā reģionā.
3. Atbalsta intensitāte pēc pastāvošā bruto dotācijas ekvivalenta nedrīkst pārsniegt reģionālā atbalsta robežvērtību, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā attiecīgajam atbalstāmajam reģionam.
4. Izņemot atbalstu, ko piešķir lieliem ieguldījumu projektiem, un reģionālo atbalstu transporta nozarei, 3. punktā noteiktās robežvērtības var paaugstināt par 20 procentu punktiem atbalstam, ko piešķir mazajiem uzņēmumiem, un par 10 procentu punktiem – atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.
5. Šā panta 3. punktā noteiktās robežvērtības piemēro atbalsta intensitātei, ko aprēķina vai nu kā procentus no ieguldījuma attiecināmām materiālajām un nemateriālajām izmaksām vai kā procentuālo daļu no darbā pieņemto personu algu izmaksām, ko aprēķina par diviem gadiem, attiecībā uz darba vietām, kas radušās ieguldījumu projekta rezultātā, vai izmantojot abu rādītāju apvienojumu, ar noteikumu, ka atbalsts nepārsniedz labvēlīgāko summu, kas iegūta, piemērojot vienu no aprēķiniem.
6. Ja atbalstu aprēķina, pamatojoties uz materiālajām vai nemateriālajām ieguldījumu izmaksām vai – uzņēmumu pārņemšanas gadījumā – iegādes cenām, atbalsta saņēmējam ir jānodrošina finansiāls ieguldījums vismaz 25 % apmērā no attiecināmām izmaksām, izmantojot pašu resursus vai ārējo finansējumu, tādā veidā, kas nav saistīts ar jebkādu valsts atbalstu. Tomēr gadījumā, ja atbalsta maksimālā intensitāte, kas apstiprināta attiecīgās dalībvalsts reģionālā atbalsta kartē, ir paaugstināta saskaņā ar 4. punktu un pārsniedz 75 %, saņēmēja finansiālais ieguldījums attiecīgi tiek samazināts. Ja atbalstu aprēķina, pamatojoties uz materiālajām vai nemateriālajām ieguldījumu izmaksām, piemēro arī 7. punktā minētos nosacījumus.
7. Uzņēmuma iegādes gadījumā var segt tikai izmaksas aktīvu pirkšanai no trešām personām ar nosacījumu, ka darījums ir veikts saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Ja kopā ar iegādi veic citu ieguldījumu, ar to saistītās izmaksas pieskaita pirkuma izmaksām.
Aktīvu nomas izmaksas, izņemot zemi un ēkas, var segt tikai tad, ja tā ir finanšu izpirkumnoma un tās līgumā ir noteikts pienākums pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt. Nomājot zemi un ēkas, lielu uzņēmumu gadījumā nomas darbības laikam ir jābūt vismaz pieciem gadiem pēc tam, kad noslēdzies ieguldījumu projekts, bet MVU gadījumā – trīs gadiem.
Iegādājamiem aktīviem ir jābūt jauniem, izņemot MVU aktīvus un aktīvus, kas iegūti, pārņemot uzņēmumu. Pārņemšanas gadījumā ir jāatskaita to aktīvu vērtība, par kuru iegādi pirms pirkuma veikšanas jau ir ticis saņemts atbalsts. Attiecībā uz MVU var pilnībā segt arī ieguldījumu izmaksas nemateriālos aktīvos. Attiecībā uz lieliem uzņēmumiem minētās izmaksas ir attiecināmas tikai līdz 50 % no projekta kopējām attiecināmām ieguldījuma izmaksām.
8. Ja atbalstu aprēķina, pamatojoties uz algu izmaksām, no jauna radītajām darba vietām ir jābūt tieši saistītām ar ieguldījumu projektu.
9. Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, atbalsta maksimālo intensitāti ieguldījumiem lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā var noteikt šādi:
a) |
50 % no attiecināmiem ieguldījumiem reģionos, kas minēti Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un 40 % no attiecināmiem ieguldījumiem citos reģionos, kam ir tiesības uz reģionālo atbalstu, kā noteikts reģionālā atbalsta kartē, kas attiecīgajām dalībvalstīm apstiprināta laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, ja atbalsta saņēmējs ir MVU; |
b) |
25 % no attiecināmiem ieguldījumiem reģionos, kas minēti Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un 20 % no attiecināmiem ieguldījumiem citos reģionos, kam ir tiesības uz reģionālo atbalstu, kā noteikts reģionālā atbalsta kartē, kas attiecīgajām dalībvalstīm apstiprināta laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, ja atbalsta saņēmējam ir mazāk nekā 750 darbinieku un/vai apgrozījums, ko aprēķina saskaņā ar šīs regulas I pielikumu, ir mazāks nekā 200 miljoni euro. |
10. Lai novērstu lielu ieguldījumu mākslīgu sadalīšanu apakšprojektos, lielu ieguldījumu projektu uzskata par vienu ieguldījumu projektu, ja trīs gadu laikā ieguldījums ir veikts vienā un tai pašā uzņēmumā vai uzņēmumos un tos veido pamatlīdzekļi, kas ir ekonomiski nedalāms kopums.
14. pants
Atbalsts jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem
1. Atbalsta shēmas ieguldījumiem jaunizveidotos mazos uzņēmumos ir saderīgas ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz tām attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2., 3. un 4. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalsta saņēmējs ir mazs uzņēmums.
3. Atbalsta summa nedrīkst pārsniegt:
a) |
2 miljonus euro maziem uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbības vieta ir reģionos, uz kuriem attiecas 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētā atkāpe, un |
b) |
1 miljonu euro maziem uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbības vieta ir reģionos, uz kuriem attiecas 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētā atkāpe. |
Atbalsta summa, kas gada laikā piešķirta vienam uzņēmumam, nedrīkst pārsniegt 33 % no a) un b) punktā minētās atbalsta summas.
4. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt:
a) |
reģionos, uz kuriem attiecas Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts, 35 % no attiecināmām izmaksām, kas radušās pirmajos trīs gados kopš uzņēmuma izveides, un 25 % divos turpmākajos gados; |
b) |
reģionos, uz kuriem attiecas Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts, 25 % no attiecināmām izmaksām, kas radušās pirmajos trīs gados kopš uzņēmuma izveides, un 15 % divos turpmākajos gados. |
Minēto intensitāti var palielināt par 5 procentu punktiem reģionos, uz kuriem attiecas Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts un kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 60 % no ES-25 vidējā rādītāja, reģionos, kuros iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, un mazās salās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5 000, kā arī citās tāda paša apjoma kopienās, kas ir līdzīgi izolētas.
5. Attiecināmās izmaksas ir juridisko pakalpojumu, konsultāciju pakalpojumu un administratīvās izmaksas, kas tieši saistītās ar uzņēmuma izveidi, kā arī šādas izmaksas, ja tās faktiski radušās pirmajos piecos gados pēc uzņēmuma izveides:
a) |
procenti par ārēju finansējumu un pašu kapitāla dividendes, kas aprēķinātas, nepārsniedzot atsauces likmi; |
b) |
ražošanas iekārtu/aprīkojuma nomas maksājumi; |
c) |
enerģijas, ūdens, apkures izmaksas, nodokļi (izņemot PVN un uzņēmumu ienākuma nodokli) un administratīvie maksājumi; |
d) |
amortizācija, ražošanas iekārtu/aprīkojuma nomas maksājumi, kā arī algu izmaksas, ieskaitot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja par attiecīgajiem ieguldījumiem vai darba vietu izveides un darbā pieņemšanas pasākumiem nav saņemts cita veida atbalsts. |
6. Mazie uzņēmumi, kurus kontrolē tādu uzņēmumu akcionāri, kuri savu darbību beiguši pēdējos 12 mēnešos, nevar saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu, ja attiecīgie uzņēmumi darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai blakustirgos.
2. IEDAĻA
MVU ieguldījumu atbalsts un atbalsts nodarbinātībai
15. pants
MVU ieguldījumu atbalsts un atbalsts nodarbinātībai
1. MVU ieguldījumu atbalsts un atblasts nodarbinātībai ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2., 3. un 4. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt:
a) |
20 % no attiecināmām izmaksām mazajiem uzņēmumiem; |
b) |
10 % no attiecināmām izmaksām vidējiem uzņēmumiem. |
3. Attiecināmās izmaksas ir šādas izmaksas:
a) |
ieguldījumu materiālos un nemateriālos aktīvos izmaksas, vai |
b) |
paredzamās algu izmaksas, ko aprēķina par diviem gadiem attiecībā uz darba vietām, kas izveidotas tieši ieguldījumu projekta rezultātā. |
4. Ja ieguldījums attiecas uz lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt:
a) |
75 % no attiecināmiem ieguldījumiem attālākajos reģionos; |
b) |
65 % no attiecināmiem ieguldījumiem nelielajās Egejas jūras salās Padomes Regulas (EK) Nr. 1405/2006 (29); |
c) |
50 % no attiecināmiem ieguldījumiem reģionos, kas atbilst Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta kritērijiem; |
d) |
40 % no attiecināmiem ieguldījumiem citos reģionos. |
3. IEDAĻA
Atbalsts sieviešu uzņēmējdarbībai
16. pants
Atbalsts jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem, kuru dibinātājas ir sievietes
1. Atbalsta shēmas par labu jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem, kuru dibinātājas ir sievietes, ir saderīgas ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz tām attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2. līdz 5. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalsta saņēmēji ir jaunizveidoti mazi uzņēmumi, kuru dibinātājas ir sievietes.
3. Atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 1 miljonu euro vienam uzņēmumam.
Atbalsta summa, kas gada laikā piešķirta vienam uzņēmumam, nedrīkst pārsniegt 33 % no šā punkta pirmajā daļā minētās atbalsta summas.
4. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 15 % no attiecināmām izmaksām, kas radušās pirmajos piecos gados kopš uzņēmuma izveides.
5. Attiecināmās izmaksas ir juridisko pakalpojumu, konsultāciju pakalpojumu un administratīvās izmaksas, kas tieši saistītās ar uzņēmuma izveidi, kā arī šādas izmaksas, ja tās faktiski radušās pirmajos piecos gados kopš uzņēmuma izveides:
a) |
procenti par ārēju finansējumu un pašu kapitāla dividendes, kas aprēķinātas, nepārsniedzot atsauces likmi; |
b) |
ražošanas iekārtu/aprīkojuma nomas maksājumi; |
c) |
enerģijas, ūdens, apkures izmaksas, nodokļi (izņemot PVN un uzņēmumu ienākuma nodokli) un administratīvie maksājumi; |
d) |
amortizācija, ražošanas iekārtu/aprīkojuma nomas maksājumi, kā arī algu izmaksas, ieskaitot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja par attiecīgajiem ieguldījumiem vai darba vietu izveides un darbā pieņemšanas pasākumiem nav saņemts cita veida atbalsts; |
e) |
bērnu aprūpes un vecāku aprūpes izmaksas, tostarp attiecīgos gadījumos izmaksas, kas saistītas ar bērna kopšanas atvaļinājumu. |
6. Mazie uzņēmumi, kurus kontrolē tādu uzņēmumu akcionāri, kuri savu darbību beiguši pēdējos 12 mēnešos, nevar saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu, ja attiecīgie uzņēmumi darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai blakustirgos.
4. IEDAĻA
Atbalsts vides aizsardzībai
17. pants
Definīcijas
Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“vides aizsardzība” ir jebkura darbība, kuras mērķis ir labot vai novērst saņēmēja darbības radītu kaitējumu fiziskajai videi vai dabas resursiem vai veicināt šo resursu efektīvu izmantošanu, mazināt šāda kaitējuma risku vai efektīvāk izmantot dabas resursus, tostarp izmantojot energotaupības pasākumus un atjaunojamos enerģijas avotus; |
2) |
“energotaupības pasākumi” ir darbības, kas ļauj uzņēmumiem ievērojami samazināt ražošanas ciklā izmantojamo enerģiju; |
3) |
“Kopienas standarts” ir
|
4) |
“atjaunojamie enerģijas avoti” ir šādi atjaunojami nefosili enerģijas avoti: vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, plūdmaiņu enerģija, hidroenerģijas iekārtas, biomasas enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzes; |
5) |
“biodegvielas” ir šķidrā vai gāzveida degviela, ko izmanto transporta nozarē un iegūst no biomasas; |
6) |
“ilgtspējīga biodegviela” ir biodegviela, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem, kuri noteikti 15. pantā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu (31); tiklīdz Eiropas Parlaments un Padome būs pieņēmuši šo direktīvu un tā tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, piemēros direktīvā minētos ilgtspējības kritērijus; |
7) |
“enerģijas ražošana no atjaunojamiem enerģijas avotiem” ir enerģijas ražošana ar iekārtām, kurās izmanto tikai atjaunojamus enerģijas avotus, kā arī to daļu enerģijas siltumietilpības izteiksmē, kas ražota no atjaunojamiem enerģijas avotiem kombinētās iekārtās, kurās izmanto arī parastos enerģijas avotus; tā ietver atjaunojamo elektrību, ar ko piepilda enerģijas nesējus, bet neietver elektrību, kas rodas enerģijas nesēju pielietojuma rezultātā; |
8) |
“koģenerācija” ir siltumenerģijas un elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā; |
9) |
“augstas efektivitātes koģenerācija” ir koģenerācija, kas atbilst kritērijiem, kas minēti III pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/8/EK (32), un saskaņotajām efektivitātes atskaites vērtībām, kas noteiktas ar Komisijas Lēmumu 2007/74/EK (33); |
10) |
“dabas resursu nodoklis” ir nodoklis, kura apliekamajai bāzei piemīt izteikti negatīva ietekme uz vidi vai kura mērķis ir noteiktu darbību, preču vai pakalpojumu aplikšana ar nodokli tā, lai vides aizsardzības izmaksas varētu iekļaut to cenā, un/vai tādā veidā, lai ražotājus un patērētājus rosinātu uz rīcību, kas labvēlīgāk ietekmē vidi; |
11) |
“Kopienas minimālais nodokļu līmenis” ir Kopienas tiesību aktos noteiktais minimālais nodokļu līmenis; energoproduktiem un elektroenerģijai Kopienas minimālais nodokļu līmenis ir Direktīvas 2003/96/EK, I pielikumā noteiktais minimālais nodokļu līmenis; |
12) |
“materiālie aktīvi” ir ieguldījumi zemesgabalos, kas noteikti nepieciešami, lai atbilstu vides mērķiem, ieguldījumi ēkās, iekārtās un aprīkojumā, kuru mērķis ir samazināt vai likvidēt piesārņojumu un traucējumus, un ieguldījumi ražošanas metožu pielāgošanā, lai aizsargātu vidi. |
18. pants
Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, kas uzņēmumiem dod iespēju noteikt vides aizsardzībai augstākas prasības par Kopienas standartiem vai kas paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja Kopienas standartu nav
1. Ieguldījumu atbalsts, kas uzņēmumiem dod iespēju noteikt vides aizsardzībai augstākas prasības par Kopienas standartiem vai kas paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja Kopienas standartu nav, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2. līdz 8. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalstītie ieguldījumi atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
a) |
ieguldījumi ļauj saņēmējam tā darbības rezultātā paaugstināt vides aizsardzības līmeni, nosakot augstākus standartus par Kopienā piemērojamiem standartiem, neatkarīgi no tā, vai pastāv obligāti valsts standarti, kas ir stingrāki nekā Kopienas standarti; |
b) |
ieguldījumi ļauj saņēmējam tā darbības rezultātā paaugstināt vides aizsardzības līmeni, ja nav noteikti Kopienas standarti. |
3. Atbalstu nevar piešķirt, ja uzlabojumu mērķis ir panākt uzņēmumu atbilstību Kopienas standartiem, kas ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā.
4. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 35 % no attiecināmām izmaksām.
Tomēr atbalsta intensitāti par paaugstināt par 20 procentu punktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentu punktiem – atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.
5. Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas ir vajadzīgas, lai panāktu augstāku vides aizsardzības līmeni par Kopienas standartos noteikto, neņemot vērā saimnieciskos ieguvumus un darbības izmaksas.
6. 5. punkta nolūkam izmaksas ieguldījumiem, kas tieši saistīti ar vides aizsardzību, nosaka, pamatojoties uz hipotētisku situāciju:
a) |
ja kopējās ieguldījumu izmaksās var viegli noteikt ar ieguldījumiem vides aizsardzībā saistītās izmaksas, šīs tieši ar vides aizsardzību saistītās izmaksas veido attiecināmās izmaksas; |
b) |
pārējos gadījumos papildu ieguldījumu izmaksas nosaka, veicot salīdzinājumu ar ieguldījumiem hipotētiskā situācijā, kurā valsts atbalsta nebūtu; pareiza hipotētiska situācija ir tehniski salīdzināma ieguldījuma izmaksas, kurš nodrošina zemāku vides aizsardzības līmeni (kas atbilst obligātajiem Kopienas standartiem, ja tādi ir) un kuru īstenotu bez atbalsta (“atsauces ieguldījums”); tehniski salīdzināms ieguldījums ir ieguldījums ar tādu pašu ražošanas jaudu un visām citām tehniskajām īpašībām (izņemot tās, kas ir tieši saistītas ar papildu ieguldījumiem vides aizsardzībā); turklāt šādam atsauces ieguldījumam no uzņēmējdarbības viedokļa jābūt drošai alternatīvai novērtējamajam ieguldījumam. |
7. Attiecināmie ieguldījumi ir ieguldījumi materiālos aktīvos un/vai nemateriālos aktīvos.
8. Gadījumos, kad ieguldījumus veic nolūkā panākt augstāku vides aizsardzības līmeni nekā noteikts Kopienas standartos, jāizvēlas šāda hipotētiskā situācija:
a) |
ja uzņēmums pielāgojas valsts standartiem, kas pieņemti, nepastāvot Kopienas standartiem, tad attiecināmās izmaksas sastāv no papildu ieguldījumu izmaksām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu tādu vides aizsardzības līmeni, kādu prasa šie valsts standarti; |
b) |
ja uzņēmums pielāgojas valsts standartiem, kas ir augstāki nekā Kopienas standarti vai kuru darbības joma nav iekļauta attiecīgos Kopienas standartos, tad attiecināmās izmaksas sastāv no papildu ieguldījumu izmaksām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu tādu vides aizsardzības līmeni, kas ir augstāks par līmeni, ko prasa Kopienas standarti. Tādu ieguldījumu izmaksas, kas vajadzīgi, lai sasniegtu aizsardzības līmeni, ko pieprasa Kopienas standarti, nav attiecināmās izmaksas; |
c) |
ja standarti nepastāv, tad attiecināmās izmaksas sastāv no to ieguldījumu izmaksām, kas vajadzīgi, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni nekā tas, ko attiecīgais uzņēmums vai uzņēmumi sasniegtu, nepastāvot nekādam atbalstam vides jomā. |
9. Saskaņā ar šo pantu nepiešķir atbrīvojumu ieguldījumu atbalstam, kas paredzēts citu uzņēmumu atkritumu apsaimniekošanai.
19. pants
Atbalsts tādu jaunu transportlīdzekļu iegādei, kas atbilst augstākiem standartiem nekā Kopienā piemērojamie standarti vai kuru izmantošana paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja nav noteikti Kopienas standarti
1. Ieguldījumu atbalsts jaunu transportlīdzekļu iegādei, kas uzņēmumiem, kuri darbojas transporta nozarē, dod iespēju noteikt vides aizsardzībai augstākas prasības par Kopienas standartiem vai kas paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja Kopienas standartu nav, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2., 3. un 4. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalstītie ieguldījumi atbilst 18. panta 2. punktā minētajam nosacījumam.
3. Atbalstu jaunu transportlīdzekļu iegādei autotransporta, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta nozarē, kas atbilst pieņemtajiem Kopienas standartiem, atbrīvo, ja iegāde ir notikusi pirms šo standartu stāšanās spēkā un ja jaunie Kopienas standarti, kad tie būs obligāti, attiecībā uz jau iegādātajiem transportlīdzekļiem netiek piemēroti ar atpakaļejošu spēku.
4. Atbalstu esošo transportlīdzekļu modificēšanas darbībām ar vides aizsardzības mērķi atbrīvo, ja esošie transportlīdzekļi ir uzlaboti atbilstīgi vides aizsardzības standartiem, kas vēl nebija spēkā brīdī, kad tika uzsākta šo transportlīdzekļu ekspluatācija, vai ja uz transportlīdzekļiem neattiecas nekādi vides aizsardzības standarti.
5. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 35 % no attiecināmām izmaksām.
Tomēr atbalsta intensitāti par paaugstināt par 20 procentu punktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentu punktiem – atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.
6. Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas ir vajadzīgas, lai panāktu augstāku vides aizsardzības līmeni par Kopienas standartos noteikto.
Attiecināmās izmaksas aprēķina, kā noteikts 18. panta 6. un 7. punktā, neņemot vērā saimnieciskos ieguvumus un darbības izmaksas.
20. pants
Atbalsts MVU, lai uzsāktu savlaicīgu pielāgošanos turpmākajiem Kopienas standartiem
1. Atbalsts, kas ļauj panākt atbilstību jauniem Kopienas standartiem, kas paaugstina vides aizsardzības līmeni un vēl nav stājušies spēkā, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2., 3. un 4. punktā minētie nosacījumi.
2. Komisijas standartiem ir jābūt pieņemtiem, un ieguldījumam ir jābūt īstenotam un pabeigtam vismaz vienu gadu pirms attiecīgā standarta spēkā stāšanās datuma.
3. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 15 % no attiecināmām izmaksām maziem uzņēmumiem un 10 % no attiecināmām izmaksām vidējiem uzņēmumiem, ja ieguldījuma īstenošana un pabeigšana notiek vairāk kā trīs gadus pirms standarta spēkā stāšanās datuma, un 10 % maziem uzņēmumiem, ja ieguldījuma īstenošana un pabeigšana notiek laikā no viena līdz trijiem gadiem pirms standartaspēkā stāšanās datuma.
4. Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas ir vajadzīgas, lai panāktu Kopienas standartos noteiktu vides aizsardzības līmeni pretstatā vides aizsardzības līmenim, kas bija noteikts pirms šo standartu spēkā stāšanās.
Attiecināmās izmaksas aprēķina, kā noteikts 18. panta 6. un 7. punktā, neņemot vērā saimnieciskos ieguvumus un darbības izmaksas.
21. pants
Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībā energotaupības pasākumiem
1. Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, kas ļauj uzņēmumiem panākt enerģijas ietaupījumu, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības sniegt paziņojumu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja tas atbilst:
a) |
šī panta 2. un 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem; vai |
b) |
tā 4. un 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem. |
2. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 60 % no attiecināmām izmaksām.
Tomēr atbalsta intensitāti par paaugstināt par 20 procentu punktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentu punktiem – atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.
3. Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas ir vajadzīgas, lai sasniegtu augstāku energotaupības līmeni, nekā noteikts Kopienas standartos.
Attiecināmās izmaksas aprēķina, kā noteikts 18. panta 6. un 7. punktā.
Attiecināmās izmaksas aprēķina, atskaitot jebkādus saimnieciskos ieguvumus un izmaksas, kas saistītas ar papildu ieguldījumiem energotaupībai un kas radušās šo ieguldījumu dzīves cikla pirmajos trijos gados MVU, pirmajos četros gados lielos uzņēmumos, kuri nav ES CO2 emisiju tirdzniecības sistēmas dalībnieki, un pirmajos piecos gados – lielos uzņēmumos, kuri ir ES CO2 emisiju tirdzniecības sistēmas dalībnieki. Lieliem uzņēmumiem šo laikposmu var samazināt līdz šo ieguldījumu dzīves cikla pirmajiem trīs gadiem, ja var pierādīt, ka ieguldījuma amortizācijas laiks nepārsniedz trīs gadus.
Attiecināmo izmaksu aprēķinus apstiprina neatkarīgs revidents.
4. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 20 % no attiecināmām izmaksām.
Tomēr atbalsta intensitāti par paaugstināt par 20 procentu punktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentu punktiem – atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.
5. Attiecināmās izmaksas aprēķina, kā noteikts 18. panta 6. un 7. punktā, neņemot vērā saimnieciskos ieguvumus un darbības izmaksas.
22. pants
Vides aizsardzības atbalsts ieguldījumiem augstas efektivitātes koģenerācijā
1. Vides aizsardzības atbalsts ieguldījumiem augstas efektivitātes koģenerācijā ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2., 3. un 4. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 45 % no attiecināmām izmaksām.
Tomēr atbalsta intensitāti par paaugstināt par 20 procentu punktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentu punktiem – atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.
3. Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas salīdzinājumā ar atsauces ieguldījumiem ir nepieciešamas augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas ierīkošanai. Attiecināmās izmaksas aprēķina, kā noteikts 18. panta 6. un 7. punktā, neņemot vērā saimnieciskos ieguvumus un darbības izmaksas.
4. Jaunai koģenerācijas iekārtai kopumā jānodrošina primārās enerģijas ietaupījumi salīdzinājumā ar atsevišķu ražošanu, kā noteikts Direktīvā 2004/8/EK un Lēmumā 2007/74/EK. Esošas koģenerācijas iekārtas uzlabošanai vai esošas elektroenerģijas ieguves iekārtas pārvēršanai koģenerācijas iekārtā jānodrošina primārās enerģijas ietaupījumi salīdzinājumā ar sākotnējo situāciju.
23. pants
Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, lai veicinātu atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu
1. Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, kas paredzēts, lai veicinātu atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2., 3. un 4. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 45 % no attiecināmām izmaksām.
Tomēr atbalsta intensitāti par paaugstināt par 20 procentu punktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentu punktiem – atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.
3. Attiecināmās izmaksas ir saņēmēja papildu izmaksas salīdzinājumā ar parastu spēkstaciju vai apkures sistēmu ar tādu pašu jaudu efektīvai enerģijas ražošanai.
Attiecināmās izmaksas aprēķina, kā noteikts 18. panta 6. un 7. punktā, neņemot vērā saimnieciskos ieguvumus un darbības izmaksas.
4. Atbrīvojums attiecībā uz vides aizsardzības ieguldījumu atbalstu biodegvielu ražošanai attiecas tikai tiktāl, ciktāl atbalstītos ieguldījumus izmanto vienīgi ilgtspējīgu biodegvielu ražošanai.
24. pants
Atbalsts vides pētījumiem
1. Atbalsts pētījumiem, kas tieši saistīti ar ieguldījumiem, kas minēti 18. pantā, ieguldījumi enerģijas ietaupījumu pasākumos saskaņā ar 21. pantā minētajiem nosacījumiem un ieguldījumi, lai veicinātu atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, saskaņā ar 23. pantā minētajiem nosacījumiem, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu ar nosacījumu, ka ir izpildīti šā panta 2. un 3. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecināmām izmaksām.
Tomēr atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentu punktiem pētījumiem, ko veic mazo uzņēmumu uzdevumā, un par 10 procentu punktiem – pētījumiem, ko veic vidējo uzņēmumu uzdevumā.
3. Attiecināmās izmaksas ir pētījumu izmaksas.
25. pants
Atbalsts dabas resursu nodokļu samazinājumu veidā
1. Atbalsta shēmas vides aizsardzībai, ko veido dabas resursu nodokļa samazinājums un kas atbilst Direktīvas 2003/96/EK nosacījumiem, ir saderīgas ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz tām attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šā panta 2. un 3. punktā minētie nosacījumi.
2. Nodokļa samazinājuma izmantotāji maksā nodokli vismaz Kopienas minimālā nodokļa līmenī, kas noteikts ar Direktīvu 2003/96/EK.
3. Nodokļu samazinājumu piešķir maksimums uz laiku līdz desmit gadiem. Pēc šāda 10 gadu laikposma dalībvalstis atkārtoti izvērtē atbalsta pasākumu piemērotību.
5. IEDAĻA
Atbalsts konsultācijām MVU un to dalībai tirdzniecības izstādēs
26. pants
Atbalsts konsultācijām MVU
1. Atbalsts konsultācijām MVU ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šā panta 2. un 3. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecināmām izmaksām.
3. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ārējo konsultantu sniegtajiem konsultāciju pakalpojumiem.
Attiecīgie pakalpojumi nav pastāvīga vai periodiska darbība, un tie nav saistīti ar uzņēmuma parastajām darbības izmaksām, piemēram, kārtējiem nodokļu konsultantu pakalpojumiem, regulāriem juristu pakalpojumiem vai reklāmu.
27. pants
Atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs
1. Atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no pienākuma sniegt paziņojumu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu ar nosacījumu, ka ir izpildīti šā panta 2. un 3. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecināmām izmaksām.
3. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par stenda nomu, izveidošanu un ekspluatāciju uzņēmuma pirmajai dalības reizei attiecīgajā gadatirgū vai tirdzniecības izstādē.
6. IEDAĻA
Atbalsts riska kapitāla veidā
28. pants
Definīcijas
Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“pašu kapitāls” ir līdzdalība uzņēmumā, ko apliecina ieguldītājiem piešķirtās akcijas; |
2) |
“kvazikapitāls” ir finanšu instrumenti, kuru peļņa turētājam galvenokārt ir atkarīga no attiecīgā mērķa uzņēmuma peļņas vai zaudējumiem un kuriem saistību neizpildes gadījumā nav nodrošinājuma; |
3) |
“privāts pašu kapitāls” ir privāti – atšķirībā no valsts kapitāla – pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi uzņēmumos, kas nav akciju tirgus sarakstos; tostarp arī riska kapitāls; |
4) |
“sagatavošanas kapitāls” ir finansējums, ko sniedz, lai izpētītu, novērtētu un attīstītu sākotnēju koncepciju pirms uzņēmējdarbības sākuma stadijas; |
5) |
“sākuma kapitāls” ir finansējums, ko uzņēmumi, kas vēl nav komerciāli pārdevuši savas preces vai pakalpojumus un vēl negūst peļņu, saņem ražojumu izstrādei un tirdzniecības sākumposmam; |
6) |
“attīstības kapitāls” ir finansējums, ko nodrošina tāda uzņēmuma izaugsmei un darbības paplašināšanai, kas spēj vai nespēj strādāt bez zaudējumiem jeb rentabli, ražošanas jaudas paaugstināšanas nolūkiem, tirgus vai produktu attīstīšanai vai papildu apgrozāmā kapitāla nodrošināšanai; |
7) |
“izejas stratēģija” ir stratēģija riska kapitāla fonda vai privātā pašu kapitāla fonda līdzdalības izbeigšanai saskaņā ar plānu maksimālas peļņas nodrošināšanai, kas ietver visa uzņēmuma vienlaicīgu pārdošanu citam uzņēmumam; norakstīšanu, priekšrocību akciju/aizdevumu atmaksu, pārdošanu citam riska kapitālistam, pārdošanu finanšu iestādei un pārdošanu publiskā piedāvājumā, tostarp sākotnējā publiskā piedāvājumā; |
8) |
“mērķa uzņēmums” ir uzņēmums, kurā ieguldītājs vai ieguldījumu fonds paredzējis veikt ieguldījumu. |
29. pants
Atbalsts riska kapitāla veidā
1. Riska kapitāla atbalsta shēmas MVU ir saderīgas ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2. līdz 8. punktā paredzētie nosacījumi.
2. Riska kapitāla pasākums ir dalība komerciāli pārvaldītā privāta kapitāla ieguldījumu fondā, kura mērķis ir gūt peļņu.
3. Ieguldījumu fonda izmaksājamās ieguldījuma daļas nedrīkst pārsniegt 1,5 miljonus euro vienam mērķa uzņēmumam divpadsmit mēnešos.
4. MVU, kas atrodas atbalstāmos reģionos, kā arī maziem uzņēmumiem, kas atrodas neatbalstāmos reģionos, riska kapitāla pasākumu izmanto tikai sagatavošanas kapitāla, sākuma kapitāla un/vai attīstības kapitāla nodrošināšanai. Vidējiem uzņēmumiem, kas atrodas neatbalstāmos reģionos, riska kapitāla pasākumu izmanto tikai sagatavošanas kapitāla un/vai sākuma kapitāla nodrošināšanai, bet to nepiemēro attīstības kapitālam.
5. Ieguldījumu fondam ir jānodrošina, ka vismaz 70 % no kopējā budžeta, kas ieguldīts mērķa MVU, ir pašu kapitāls vai tam pielīdzināmi ieguldījumi.
6. Vismaz 50 % no ieguldījumu fondu finansējuma jānodrošina privātiem ieguldītājiem. Ja ieguldījumu fondu darbība ir vērsta tikai uz MVU atbalstāmos apgabalos, vismaz 30 % no ieguldījumu fondu finansējuma jānodrošina privātiem ieguldītājiem.
7. Lai nodrošinātu, ka riska kapitāla pasākums ir vērsts uz peļņas gūšanu, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:
a) |
pastāv uzņēmējdarbības plāns katram ieguldījumam, kas ietver sīkas ziņas par produktiem, pārdošanas un rentabilitātes attīstību un ar kuru nosaka projekta iepriekšēju dzīvotspēju; un |
b) |
katram ieguldījumam ir skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija. |
8. Lai nodrošinātu, lai ieguldījumu fondu pārvalda komerciāli, jāizpilda šādi nosacījumi:
a) |
pastāv vienošanās starp profesionālu fonda pārvaldītāju vai pārvaldītāju uzņēmējsabiedrību un fonda dalībniekiem, nodrošinot, ka pārvaldītāja atalgojums ir saistīts ar fonda mērķu un ierosinātā ieguldījumu grafika izpildi; un |
b) |
lēmumu pieņemšanā piedalās privātu ieguldītāju pārstāvji, piemēram, ar ieguldītāju vai padomdevējas komitejas starpniecību; un |
c) |
fondu pārvaldē tiek piemērota labākā prakse un veikta reglamentējoša pārraudzība. |
7. IEDAĻA
Atbalsts pētniecībai un attīstībai un inovācijai
30. pants
Definīcijas
Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“pētniecības organizācija” ir tāda struktūra, piemēram, universitāte vai zinātniskais institūts, kuras galvenais uzdevums neatkarīgi no tās juridiskā statusa (vai tas ir publisko vai privāto tiesību subjekts) vai finansēšanas veida ir veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi un izplatīt to rezultātus mācību, publikāciju vai tehnoloģiju nodošanas veidā; visa peļņa tiek reinvestēta šajā darbībā, tās rezultātu izplatīšanā vai mācībās; uzņēmumiem, kas var ietekmēt šādu organizāciju, piemēram, būdami tās akcionāri vai dalībnieki, nav piekļuves priekšrocību attiecībā uz šādas organizācijas pētījumu kapacitāti vai tās radītajiem pētniecības rezultātiem; |
2) |
“fundamentālie pētījumi” ir eksperimentālais vai teorētiskais darbs, ko sākotnēji veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par lietām un parādībām, neparedzot nekādu praktisko pielietojumu vai izmantošanu; |
3) |
“rūpnieciskie pētījumi” ir plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs ar mērķi iegūt jaunas zināšanas un prasmes jaunas produkcijas, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai jau esošās produkcijas, procesu un pakalpojumu uzlabošanai. Šeit ietilpst komplektējošo daļu radīšana kompleksām sistēmām, kas vajadzīgas rūpnieciskajiem pētījumiem, jo īpaši vispārējo tehnoloģiju apstiprināšanai, izņemot prototipus; |
4) |
“eksperimentālā izstrāde” ir esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko zināšanu, uzņēmējdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju apgūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana jaunu, izmainītu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu projektēšanai. Šie pasākumi var ietvert, piemēram, citas darbības, kuru mērķis ir jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu jēdzieniskā noteikšana, plānošana un dokumentācija. Šajās darbībās var ietilpt projektu, rasējumu, plānu un citu dokumentu izstrādāšana, ja vien tie nav paredzēti komerciālām vajadzībām; Šeit ietilpst arī komerciāli izmantojamu prototipu un eksperimentālu projektu izstrāde, ja prototipam ir jābūt gala komercproduktam un ja tā ražošana tikai demonstrēšanas un apstiprināšanas nolūkā izmaksā pārāk dārgi. Gadījumā, ja demonstrāciju vai eksperimentālos projektus vēlāk izmanto komerciāli, visi ienākumi no šādas izmantošanas ir jāatskaita no attiecināmām izmaksām. Produktu, procesu un pakalpojumu eksperimentālā ražošana un testēšana arī ir attiecināma, ja to nevar izmantot vai pārveidot tā, lai to varētu pielietot rūpniecībā vai izmantot komerciāli. Eksperimentālā izstrāde neietver ierastās vai regulāras izmaiņas, kas skar produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, esošos pakalpojumus un citas darba operācijas, pat ja šādas izmaiņas ir pielīdzināmas uzlabojumiem; |
5) |
“augsti kvalificēts personāls” ir pētnieki, inženieri, projektētāji un tirdzniecības vadītāji, kuriem ir augstākā izglītība un vismaz 5 gadu profesionālā pieredze attiecīgajā jomā; mācības doktorantūrā var uzskatīt par attiecīgo profesionālo pieredzi; |
6) |
“deleģēšana” nozīmē to, ka atbalsta saņēmējs personālu nodarbina uz laiku, pēc kura personālam ir tiesības atgriezties pie sava iepriekšējā darba devēja. |
31. pants
Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem
1. Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2. līdz 5. punktā minētie nosacījumi.
2. Pētniecības un attīstības projekta atbalstāmā daļa pilnībā pieder pie vienas vai vairākām šādām pētniecības kategorijām:
a) |
fundamentālie pētījumi; |
b) |
rūpnieciskie pētījumi; |
c) |
eksperimentālā izstrāde. |
Ja projekts paredz dažādus uzdevumus, katru uzdevumu klasificē kā piederošu vienai no pirmajā punktā uzskaitītajām kategorijām vai kā nepiederošu nevienai no tām.
3. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt:
a) |
100 % no attiecināmām izmaksām fundamentālo pētījumu gadījumā; |
b) |
50 % no attiecināmām izmaksām rūpniecisko pētījumu gadījumā; |
c) |
25 % no attiecināmām izmaksām eksperimentālās izstrādes gadījumā. |
Atbalsta intensitāte jānosaka katram atbalsta saņēmējam, ieskaitot sadarbības projektā, kā paredzēts 4. punkta b) apakšpunkta i) daļā.
Ja atbalstu pētniecībai un attīstībai īsteno kā pētniecības organizāciju un uzņēmumu sadarbību, tā atbalsta, kas saņemts no valdības, tai sniedzot tiešu atbalstu konkrētam projektam, un pētniecības organizāciju ieguldījuma, ko var pielīdzināt atbalstam attiecīgajā projektā, kopsumma nedrīkst pārsniegt piemērojamo atbalsta intensitāti katram uzņēmumam, kas saņem atbalstu.
4. Atbalsta intensitāti, kas 3. punktā ir noteikta rūpnieciskajiem pētījumiem un eksperimentālajai izstrādei, var palielināt šādi:
a) |
ja atbalstu piešķir MVU, atbalsta intensitāti var paaugstināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem maziem uzņēmumiem, kā arī |
b) |
var pievienot piemaksu 15 procentu punktu apmērā līdz maksimālai atbalsta intensitātei 80 % no attiecināmām izmaksām, ja:
|
Šā punkta b) apakšpunkta i) un ii) daļas nolūkiem apakšuzņēmuma līgumus neuzskata par efektīvu sadarbību.
5. Attiecināmās izmaksas ir šādas izmaksas:
a) |
personāla izmaksas (pētnieki, tehniskais un cits palīgpersonāls, ciktāl tas nodarbināts pētniecības projektā); |
b) |
instrumentu un iekārtu izmaksas, ciktāl un cik ilgi tās izmanto pētniecības projektā. Ja šīs aparatūras un iekārtu mūžs ir garāks par zinātniskā projekta ilgumu, par attiecināmām izmaksām uzskata tikai amortizācijas izmaksas, kas atbilst zinātniskā projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar labas grāmatvedības praksi; |
c) |
ēku un zemes izmaksas, ciktāl un cik ilgi tās izmanto pētniecības projektā. Attiecībā uz ēkām par attiecināmām izmaksām uzskatāmas tikai tādas amortizācijas izmaksas, kas atbilst pētniecības projekta laikam, tās aprēķinot saskaņā ar labu grāmatvedības praksi; attiecībā uz zemi par attiecināmām ir uzskatāmas komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas; |
d) |
līgumpētījumu, tehnisko zināšanu un patentu vai to licenču tirgus izmaksas, iegādājoties tos no citiem avotiem, ja darījums ir veikts normālas konkurences apstākļos un nav bijušas slepenas norunas, kā arī konsultantu pakalpojumu un tamlīdzīgu pakalpojumu izmaksas, kuri izmantoti tikai un vienīgi pētniecības darbībai; |
e) |
papildu netiešās izmaksas, kas radušās tieši pētniecības projekta rezultātā; |
f) |
citi darbības izmaksas, ieskaitot materiālu, piegāžu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši pētniecības darbības rezultātā. |
6. Visas attiecināmās izmaksas ir jāattiecina uz noteiktu pētniecības un attīstības kategoriju.
32. pants
Atbalsts tehniskai priekšizpētei
1. Atbalsts rūpniecisko pētījumu vai eksperimentālās izstrādes tehniskai priekšizpētei ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2. un 3. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt:
a) |
MVU – 75 % no attiecināmām izmaksām izpētei, kas ir vajadzīga rūpniecisko pētījumu priekšdarbiem, un 50 % no attiecināmām izmaksām – izpētei, kas ir vajadzīga eksperimentālās izstrādes priekšdarbiem; |
b) |
lielajiem uzņēmumiem – 65 % no attiecināmām izmaksām izpētei, kas ir vajadzīga rūpniecisko pētījumu priekšdarbiem, un 50 % no attiecināmām izmaksām – izpētei, kas ir vajadzīga eksperimentālās izstrādes priekšdarbiem. |
3. Attiecināmās izmaksas ir izpētes izmaksas.
33. pants
Atbalsts MVU rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksām
1. Atbalsts MVU izmaksām, kas ir saistītas ar patentu un citu rūpnieciskā īpašuma tiesību iegūšanu un apstiprināšanu, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2. un 3. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalsta intensitāte attiecībā uz pētniecības pasākumiem, kas sākotnēji bija tieši saistīti ar attiecīgajām rūpnieciskā īpašuma tiesībām, nedrīkst pārsniegt intensitāti pētniecības un attīstības projektu atbalstam, kas paredzēts 31. panta 3. un 4. punktā.
3. Attiecināmās izmaksas ir šādas izmaksas:
a) |
visas izmaksas pirms tiesību piešķiršanas pirmajā jurisdikcijā, ieskaitot tādas izmaksas, kas attiecas uz pieteikumu sagatavošanu, reģistrāciju un izskatīšanu, kā arī tādas izmaksas, kas radušās, atjaunojot pieteikumu, pirms tika piešķirtas tiesības; |
b) |
tulkošanas izmaksas un citas izmaksas, kas radās, lai varētu saņemt tiesības vai to apstiprinājumu citā jurisdikcijā; |
c) |
tiesību spēkā esamības aizstāvēšanas izmaksas, kas rodas, oficiāli izskatot prasību tiesā un, iespējams, izskatot lietu apelācijas kārtībā, pat ja šīs izmaksas rodas jau pēc tiesību piešķiršanas. |
34. pants
Atbalsts pētniecībai un attīstībai lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē
1. Atbalsts pētniecībai un attīstībai attiecībā uz Līguma I pielikumā uzskaitītajiem produktiem ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2. līdz 7. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalstā ir ieinteresēti visi uzņēmēji konkrētā nozarē vai attiecīgā apakšnozarē.
3. Pirms uzsākt pētījumu, informāciju par paredzēto pētījuma veikšanu un tā mērķi publicē internetā. Jābūt norādītam aptuvenam datumam, kad ir sagaidāmi rezultāti, to publicēšanas vietai internetā, kā arī piebildei, ka rezultāti būs pieejami bez maksas.
Pētījumu rezultāti ir pieejami internetā vismaz 5 gadus. Tos publisko ne vēlāk kā tad, kad tās var tikt sniegtas jebkuras organizācijas biedriem.
4. Atbalstu piešķir tieši pētniecības organizācijai, un tajā nedrīkst iesaistīt tiešo atbalstu, kas ir ar pētniecību nesaistīts atbalsts uzņēmumam, kurš ražo vai apstrādā lauksaimniecības produktus, kā arī nedrīkst nodrošināt cenu atbalstu šādu produktu ražotājiem.
5. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmām izmaksām.
6. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas paredzētas 31. panta 5. punktā.
7. Atbalsts pētniecībai un attīstībai attiecībā uz Līguma I pielikumā uzskaitītajiem produktiem, kas neatbilst šī panta nosacījumiem, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šīs regulas 30., 31. un 32. pantā minētie nosacījumi.
35. pants
Atbalsts jauniem inovatīviem uzņēmumiem
1. Atbalsts jauniem inovatīviem uzņēmumiem ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2. līdz 5. punktā minētie nosacījumi.
2. Saņēmējs ir mazais uzņēmums, kas atbalsta piešķiršanas brīdī darbojas ne ilgāk kā 6 gadus.
3. Saņēmēja izmaksas pētniecībai un attīstībai ir vismaz 15 % apmērā no tā kopējām darbības izmaksām vismaz vienā no trīs gadiem pirms atbalsta piešķiršanas vai tāda jaunizveidota uzņēmuma gadījumā, par kuru nepastāv senāki finanšu dati, revīzijā par tā pašreizējo fiskālo periodu, ko apliecinājis neatkarīgs revidents.
4. Atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 1 miljonu euro.
Atbalsta summa tomēr nedrīkst pārsniegt 1,5 miljonus euro reģionos, kas ir tiesīgi uz Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzēto atkāpi, un 1,25 miljonus euro reģionos, kas ir tiesīgi uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi.
5. Atbalsta saņēmējs var saņemt atbalstu tikai tikmēr, kamēr to var kvalificēt kā jaunu inovatīvu uzņēmumu.
36. pants
Atbalsts inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem
1. Atbalsts inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2. līdz 6. punktā paredzētie nosacījumi.
2. Saņēmējs ir MVU.
3. Atbalsta summa jebkurā trīs gadu posmā nepārsniedz maksimālo apjomu EUR 200 000 vienam saņēmējam.
4. Pakalpojumu sniedzējs ir nokārtojis valsts vai Eiropas sertifikāciju. Ja pakalpojumu sniedzējs nav nokārtojis valsts vai Eiropas sertifikāciju, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 75 % no attiecināmām izmaksām;
5. Saņēmējam jāizmanto atbalsts, lai pakalpojumus pirktu par tirgus cenām (vai – ja pakalpojumu sniedzējs ir valsts pētniecības organizācija, par tādām cenām, kas atspoguļo visas tās izmaksas, kā arī saprātīgu uzcenojumu).
6. Pie attiecināmām izmaksām pieder šādas izmaksas:
a) |
izmaksas attiecībā uz inovācijas konsultāciju pakalpojumiem: vadības konsultāciju pakalpojumi, tehnoloģiskā palīdzība, tehnoloģiju nodošanas pakalpojumi, mācības, konsultācijas par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem, kas saistīti ar iegādi, aizsardzību un tirdzniecību, un licences nolīgumiem, konsultācijas par standartu izmantošanu; |
b) |
izmaksas attiecībā uz inovācijas atbalsta pakalpojumiem: biroja telpas, datu bankas, tehniskās bibliotēkas, tirgus pētījumi, laboratorijas izmantošana, kvalitātes marķēšana, testēšana un sertificēšana. |
37. pants
Atbalsts augsti kvalificēta personāla nodarbināšanai uz laiku
1. Atbalsts tāda augsti kvalificēta personāla nodarbināšanai uz laiku, ko pētniecības organizācija vai kāds lielais uzņēmums deleģē MVU, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās prasības par paziņošanu, ja ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti šī panta 2. līdz 5. punktā.
2. Deleģētais personāls nedrīkst aizstāt citu personālu – tas uzņēmumā uz laiku jānodarbina jaunizveidotā amatā, un tas ir bijis nodarbināts vismaz divus gadus tajā pētniecības organizācijā vai lielajā uzņēmumā, kurš deleģē šo personālu.
Šim deleģētajam personālam jānodarbojas ar pētniecības un attīstības un inovācijas darbībām MVU ietvaros, kas saņem atbalstu.
3. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecināmām izmaksām ne ilgāk kā 3 gadus vienam uzņēmumam un vienai deleģētajai personai.
4. Attiecināmās izmaksas ir visas personāla izmaksas, lai aizņemtos un nodarbinātu augsti kvalificētu personālu, ieskaitot izmaksas, ko rada darbā pieņemšanas aģentūras pakalpojumu izmantošana, un mobilitātes piemaksas maksāšana deleģētajam personālam.
5. Šo pantu nepiemēro konsultāciju izmaksām, kā minēts 26. pantā.
8. IEDAĻA
Atbalsts mācībām
38. pants
Definīcijas
Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“speciālās mācības” ir mācības, kuru mācību priekšmets ir tieši un galvenokārt izmantojams darbinieka pašreizējā vai nākamajā amatā uzņēmumā un kas sniedz kvalifikāciju, kas citos uzņēmumos vai citās darba jomās nav plaši izmantojama vai ir izmantojama tikai ierobežoti; |
2) |
“vispārējās mācības” ir mācības, kuru mācību priekšmets nav tieši vai galvenokārt izmantojams darbinieka pašreizējā vai nākamajā amatā uzņēmumā, bet sniedz kvalifikāciju, kas ir plaši izmantojama citos uzņēmumos vai citās darba jomās. Mācības uzskata par “vispārējām”, ja, piemēram:
|
39. pants
Atbalsts mācībām
1. Atbalsts mācībām ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šā panta 2., 3. un 4. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt:
a) |
25 % no attiecināmām izmaksām speciālām mācībām, un |
b) |
60 % no attiecināmām izmaksām vispārējām mācībām. |
Tomēr atbalsta intensitāti var paaugstināt ne vairāk kā līdz 80 % no attiecināmām izmaksām šādi:
a) |
par 10 procentu punktiem, ja mācības tiek sniegtas strādājošām personām ar invaliditāti vai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem; |
b) |
par 10 procentu punktiem, ja atbalstu piešķir vidējiem uzņēmumiem, un par 20 procentu punktiem, ja atbalstu piešķir maziem uzņēmumiem. |
Ja atbalstu piešķir jūras transporta nozarē, tas var sasniegt 100 % intensitāti no attiecināmām izmaksām neatkarīgi no tā, vai mācību pasākums attiecas uz speciālajām vai vispārējām mācībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
apmācāmais nav aktīvs komandas loceklis, bet ir ārštata darbinieks uz kuģa; un |
b) |
mācības notiek uz Kopienas reģistros ierakstītiem kuģiem. |
3. Ja atbalsta projekts ietver speciālo un vispārējo mācību sastāvdaļas, ko atbalsta intensitātes aprēķināšanai nevar nošķirt, un ja mācību atbalsta projekta speciālo vai vispārējo ievirzi nevar noteikt, tad piemēro atbalsta intensitāti, kas piemērojama speciālajām mācībām.
4. Mācību projekta attiecināmās izmaksas ir šādas:
a) |
mācību personāla izmaksas; |
b) |
mācību personāla un apmācāmo ceļošanas izdevumi, ieskaitot uzturēšanos; |
c) |
citi kārtējie izdevumi, kā izdevumi par materiāliem un piegādēm, kas ir tieši saistīti ar projektu; |
d) |
instrumentu un iekārtas amortizācija tādā mērā, kādā tos izmanto vienīgi mācību projektam; |
e) |
ar mācību projektu saistītās konsultāciju izmaksas; |
f) |
apmācāmā personāla izmaksas un vispārējās netiešās izmaksas (administratīvās izmaksas, īre, papildu izmaksas), kas nepārsniedz citu a) līdz e) apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsummu. Apmācāmā personāla izmaksas ņem vērā tikai par to laiku, kurā apmācāmie faktiski piedalās mācībās, pēc produktīvā darba stundu atskaitīšanas. |
9. IEDAĻA
Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un personu ar invaliditāti nodarbināšanai algotā darbā
40. pants
Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā, piešķirot subsīdijas algām
1. Atbalsta shēmas nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā, piešķirot subsīdijas algām, ir saderīgas ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz tām attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2. līdz 5. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecināmām izmaksām.
3. Attiecināmās izmaksas ir algu izmaksas par laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc pieņemšanas darbā.
Tomēr, ja darba ņēmējs ir īpaši nelabvēlīgā situācijā esošs darba ņēmējs, attiecināmās izmaksas ir algu izmaksas par laiku, kas nepārsniedz 24 mēnešus pēc pieņemšanas darbā.
4. Gadījumā, ja pieņemšana darbā nepalielina strādājošo skaitu attiecīgajā uzņēmumā salīdzinājumā ar strādājošo vidējo skaitu iepriekšējā divpadsmit mēnešu periodā, darba vieta vai darba vietas ir atbrīvojušās sakarā ar aiziešanu no darba pēc brīvas gribas, invaliditāti, pensionēšanos, iestājoties pensijas vecumam, darba laika samazinājumu pēc brīvas gribas vai likumīgu atlaišanu no darba par amatpārkāpumu, nevis sakarā ar darba vietu skaita samazināšanu.
5. Izņemot gadījumu, kad no darba atlaiž par amatpārkāpumu, nelabvēlīgākā situācijā esošam darba ņēmējam ir jābūt tiesībām uz nepārtrauktu nodarbinātību minimālajā laika periodā, kāds noteikts ar attiecīgiem valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kas regulē nodarbinātības līgumus.
Ja nodarbinātības periods ir īsāks par 12 mēnešiem vai attiecīgos gadījumos par 24 mēnešiem, atbalstu proporcionāli samazina.
41. pants
Atbalsts personu ar invaliditāti nodarbināšanai algotā darbā, piešķirot subsīdijas algām
1. Atbalsts personu ar invaliditāti nodarbināšanai algotā darbā, piešķirot subsīdijas algām, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2. līdz 5. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 75 % no attiecināmām izmaksām.
3. Attiecināmās izmaksas ir algu izmaksas par konkrēto laika periodu, kad ir nodarbināta persona ar invaliditāti.
4. Gadījumā, ja pieņemšana darbā nepalielina strādājošo skaitu attiecīgajā uzņēmumā salīdzinājumā ar strādājošo vidējo skaitu iepriekšējā divpadsmit mēnešu periodā, darba vieta vai darba vietas ir atbrīvojušās sakarā ar aiziešanu no darba pēc brīvas gribas, invaliditāti, pensionēšanos, iestājoties pensijas vecumam, darba laika samazinājumu pēc brīvas gribas vai likumīgu atlaišanu no darba par amatpārkāpumu, nevis sakarā ar darba vietu skaita samazināšanu.
5. Izņemot gadījumu, kad no darba atlaiž par amatpārkāpumu, darba ņēmējam ir tiesības uz nepārtrauktu nodarbinātību minimālajā laika periodā, kāds noteikts ar attiecīgiem valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kas regulē nodarbinātības līgumus.
Ja nodarbinātības periods ir īsāks par 12 mēnešiem, atbalstu proporcionāli samazina.
42. pants
Atbalsts, ar ko kompensē papildu izmaksas strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai
1. Atbalsts, kas paredzēts, lai kompensētu papildu izmaksas saistībā ar personu ar invaliditāti nodarbināšanu, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē, un uz to attiecas atbrīvojums no prasības par paziņošanu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti šī panta 2. un 3. punktā minētie nosacījumi.
2. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmām izmaksām.
3. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas nav algu izmaksas, uz kurām attiecas 41. pants, papildus tām izmaksām, kas uzņēmumam rastos, ja tas nodarbinātu darbiniekus, kas nav personas ar invaliditāti, visā laika posmā, kad attiecīgā persona tiek nodarbināta.
Pie attiecināmām izmaksām pieder šādas izmaksas:
a) |
telpu pielāgošanas izmaksas; |
b) |
izmaksas, kas saistītas ar tādu personu nodarbināšanu, kuru vienīgais uzdevums ir palīdzība strādājošām personām ar invaliditāti; |
c) |
izmaksas par personu ar invaliditāti lietoto iekārtu iegādi un pielāgošanu vai programmnodrošinājuma iegādi un validēšanu, ietverot arī pielāgotas iekārtas un palīgtehnoloģiju iekārtas, kas saņēmējam rodas kā papildu izmaksas tām, kas rastos, ja tas nenodarbinātu personas ar invaliditāti; |
d) |
ja saņēmējs nodrošina aizsargātu nodarbinātību, būvniecības, aprīkošanas un paplašināšanas izmaksas konkrētajā uzņēmumā, kā arī administrēšanas un transporta izmaksas, kas tieši izriet no personu ar invaliditāti nodarbināšanas. |
III NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
43. pants
Atcelšana
Regulu (EK) Nr. 1628/2006 atceļ.
Atsauces uz atcelto regulu un uz Regulu (EK) Nr. 68/2001, Regulu (EK) Nr. 70/2001 un Regulu (EK) Nr. 2204/2002 uzskatāmas par atsaucēm uz šo regulu.
44. pants
Pārejas noteikumi
1. Šo regulu piemēro individuālam atbalstam, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā, ja tas atbilst visiem šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot 9. pantu.
2. Jebkurš atbalsts, kas ir piešķirts līdz 2008. gada 31. decembrim un kas neatbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, bet atbilst Regulā (EK) Nr. 70/2001, Regulā (EK) Nr. 68/2001, Regulā (EK) Nr. 2204/2002 vai Regulā (EK) Nr. 1628/2006 paredzētajiem nosacījumiem, ir uzskatāms par saderīgu ar kopēju tirgu un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktās prasības par paziņošanu.
Jebkuru citu atbalstu, kas ir piešķirts pirms šīs regulas stāšanās spēkā un kas neatbilst ne tajā paredzētajiem nosacījumiem, ne pirmajā daļā minēto regulu nosacījumiem, Komisija novērtēs atbilstoši attiecīgajiem principiem, pamatnostādnēm un paziņojumiem.
3. Beidzoties šīs regulas spēkā esības periodam, visas atbalsta shēmas (izņemot reģionālā atbalsta shēmas), kurām saskaņā ar šo regulu ir piešķirts atbrīvojums, izmanto šo atbrīvojumu sešus mēnešus ilgā pielāgošanās periodā. Atbrīvojums reģionālā atbalsta shēmām ir spēkā līdz apstiprināto reģionālā atbalsta karšu termiņa beigām.
45. pants
Stāšanās spēkā un piemērojamība
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro līdz 2013. gada 31. decembrim.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 6. augustā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Neelie KROES
(1) OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.
(2) OV C 210, 8.9.2007., 14. lpp.
(3) OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1976/2006 (OV L 368, 23.12.2006., 85. lpp.).
(4) OV L 63, 28.2.2004., 22. lpp.
(5) OV C 235, 21.8.2001., 3. lpp.
(6) OV C 194, 18.8.2006., 2. lpp.
(7) OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.
(8) OV L 10, 13.1.2001., 20. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1976/2006.
(9) OV L 337, 13.12.2002., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1976/2006.
(10) OV L 302, 1.11.2006., 29. lpp.
(11) OV C 45, 17.2.1996., 5. lpp.
(12) OV C 37, 3.2.2001., 3. lpp.
(13) OV C 82, 1.4.2008., 1. lpp.
(14) OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.
(15) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).
(16) OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.
(17) OV L 205, 2.8.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).
(18) OV C 260, 28.10.2006., 7. lpp.
(19) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.
(20) OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.
(21) OV C 155, 20.6.2008., 10. lpp.
(22) OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/75/EK (OV L 157, 30.4.2004., 100. lpp.).
(23) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.
(24) OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.
(25) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(26) OV L 379, 28.12.2006., 5. lpp.
(27) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.
(28) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.
(29) OV L 265, 26.9.2006., 1. lpp.
(30) OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.
(31) COM(2008) 19, galīgā redakcija.
(32) OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp.
(33) OV L 32, 6.2.2007., 183. lpp.
I PIELIKUMS
Mazo un vidējo uzņēmumu definīcija
1. pants
Uzņēmums
Par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas. Pie tiem cita starpā pieder pašnodarbinātas personas un ģimenes uzņēmumi, kas nodarbojas ar amatniecību vai veic citu darbību, kā arī personālsabiedrības un apvienības, kas regulāri ir iesaistītas saimnieciskajā darbībā.
2. pants
Darbinieku skaits un finanšu robežvērtības, pēc kurām nosaka uzņēmumu kategoriju
1. Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kategorijā ietilpst uzņēmumi, kam ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus euro, un/vai gada bilance kopumā nepārsniedz 43 miljonus euro.
2. MVU kategorijas uzņēmumu definē kā mazu, ja tam ir mazāk nekā 50 darbinieku un tā gada apgrozījums un/vai kopējā gada bilance nepārsniedz 10 miljonus euro.
3. MVU kategorijas uzņēmumu definē kā mikrouzņēmumu, ja tam ir mazāk nekā 10 darbinieku un tā gada apgrozījums un/vai kopējā gada bilance nepārsniedz 2 miljonus euro.
3. pants
Uzņēmumu tipi, ko ņem vērā, aprēķinot darbinieku skaitu un finanšu rādītājus
1. “Autonoms uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kas nav klasificējams kā partneruzņēmums 2. punkta nozīmē vai kā saistīts uzņēmums 3. punkta nozīmē.
2. “Partner uzņēmumi” ir visi uzņēmumi, kas nav klasificējami kā saistīti uzņēmumi 3. punkta nozīmē un starp kuriem pastāv šādas attiecības: uzņēmums (augšupējs uzņēmums) viens pats vai kopā ar vienu vai vairākiem saistītiem uzņēmumiem 3. punkta nozīmē pārvalda 25 % un vairāk kapitāla vai balsstiesību citā uzņēmumā (lejupējs uzņēmums).
Tajā pašā laikā uzņēmumu var klasificēt kā autonomu, tātad kā uzņēmumu, kam nav partneruzņēmumu, pat ja ir sasniegta vai pārsniegta šī robežvērtība, ko nodrošina turpmāk norādītie ieguldītāji, ja vien šie ieguldītāji atsevišķi vai kopā 3. punkta nozīmē nav saistīti ar attiecīgo uzņēmumu:
a) |
atklātas ieguldījumu sabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, privātpersonas vai privātpersonu grupas, kas regulāri veic riska kapitālieguldījumus un iegulda pašu kapitālu (uzņēmējdarbības mecenāti) uzņēmumos, kurus nekotē biržā, ja vien minēto uzņēmējdarbības mecenātu kopējie ieguldījumi vienā uzņēmumā nesasniedz EUR 1 250 000; |
b) |
akadēmiskās augstskolas vai bezpeļņas zinātniskās pētniecības centri; |
c) |
institucionālie ieguldītāji, arī reģionālās attīstības fondi; |
d) |
autonomas pašvaldības, kuru gada budžets ir mazāks par 10 miljoniem euro un iedzīvotāju skaits mazāks par 5 000. |
3. “Saistīti uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuru starpā pastāv kādas no šeit norādītajām attiecībām:
a) |
uzņēmumam ir akcionāru vai locekļu balsstiesību vairākums citā uzņēmumā; |
b) |
uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu citā uzņēmumā; |
c) |
uzņēmumam ir tiesības būt noteicējam citā uzņēmumā saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem; |
d) |
uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem. |
Pieņemts uzskatīt, ka noteicoša ietekme nepastāv, ja 2. punkta otrajā daļā norādītie ieguldītāji tieši vai netieši neiesaistās attiecīgā uzņēmumā pārvaldīšanā, neskarot viņu kā akcionāru tiesības.
Uzņēmumi, kurus saista kādas no pirmajā daļā aplūkotajām attiecībām, ko nodrošina viens vai vairāki citi uzņēmumi vai kāds no 2. punktā minētajiem ieguldītājiem, arī ir uzskatāmi par saistītiem.
Uzņēmumi, kurus saista kādas no šīm attiecībām, ko nodrošina fiziska persona vai fizisku personu grupa, kas kopīgi darbojas, arī ir uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem, ja tie pilnībā vai daļēji darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai blakustirgos.
Par “blakustirgu” uzskata ražojuma vai pakalpojuma tirgu, kas atrodas tieši augšup vai lejup no konkrētā tirgus.
4. Izņemot 2. punkta otrajā daļā minētos gadījumus, uzņēmums nav uzskatāms par MVU, ja 25 % un vairāk tā kapitāla vai balsstiesību kopā vai atsevišķi tieši vai netieši kontrolē viena vai vairākas valsts struktūras.
5. Uzņēmums var apliecināt savu statusu kā autonoms uzņēmums, partneruzņēmums vai saistīts uzņēmums, norādot datus par 2. pantā noteiktajām robežvērtībām. Šādu apliecinājumu var sniegt pat tad, ja kapitāls ir sadalīts tā, ka nav iespējams precīzi noteikt, kas to pārvalda, un šajā gadījumā uzņēmums var labā ticībā paziņot, ka tas var likumīgi uzskatīt, ka tā 25 % daļa vai lielāka daļa nepieder kādam atsevišķam uzņēmumam vai savstarpēji saistītiem uzņēmumiem. Šādi apliecinājumi neskar pārbaudes un apstākļu noskaidrošanu, kas paredzēta attiecīgo valstu un Kopienas noteikumos.
4. pants
Dati, ko izmanto darbinieku skaita un finanšu līdzekļu, kā arī atskaites perioda noteikšanai
1. Dati, ko izmanto, nosakot darbinieku skaitu un finanšu līdzekļus, attiecas uz pēdējo apstiprināto grāmatvedības pārskata periodu un ir aprēķināti, ņemot par pamatu kārtējo gadu. Tie iegūti, izmantojot datus bilances slēgšanas dienā. Apgrozījuma summu aprēķina bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citiem netiešajiem nodokļiem.
2. Ja, ņemot par pamatu kārtējo gadu, uzņēmuma bilances slēgšanas dienā atklājas, ka 2. pantā norādītais darbinieku skaits vai finanšu robežvērtība ir pārsniegta vai nav sasniegta, tas nenozīmē, ka tas zaudēs savu vidējā, mazā vai mikrouzņēmuma statusu, ja šīs robežvērtības nav pārsniegtas divos pārskata periodos pēc kārtas.
3. Jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuru pārskati vēl nav apstiprināti, izmantojamos datus iegūst no labticīgiem aptuveniem aprēķiniem, kas veikti finanšu gada laikā.
5. pants
Darbinieku skaits
Darbinieku skaits atbilst ikgadējā darba vienībām (IDV), tas ir, to personu skaitam, kuri attiecīgajā uzņēmumā vai tā norīkojumā ir strādājuši pilnā slodzē visa apsekojuma gada garumā. To personu darbu, kas nav nostrādājuši pilnu gadu, un to, kas veikuši darbu nepilnā slodzē, neatkarīgi no tā ilguma, kā arī sezonas darba ņēmēju darbu aprēķina IDV daļās. Darbinieku skaitu aprēķina, ņemot vērā:
a) |
darbiniekus; |
b) |
personas, kas strādā tam pakļautajā uzņēmumā un ir pielīdzināmi nodarbinātām personām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem; |
c) |
īpašniekus vadītājus; |
d) |
partnerus, kas pastāvīgi piedalās uzņēmuma darbā un gūst labumu no uzņēmuma, izmantojot savas finansiālās priekšrocības. |
Mācekļi vai arodmācekļi, kam ir mācekļa darba vai arodmācību līgums, neietilpst darbinieku skaitā. Maternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums netiek ņemts vērā.
6. pants
Uzņēmuma datu apkopošana
1. Datus par autonomu uzņēmumu, tostarp darbinieku skaitu, nosaka, balstoties tikai un vienīgi uz minētā uzņēmuma pārskatiem.
2. Datus par uzņēmumu, kam ir partneruzņēmumi vai saistīti uzņēmumi, nosaka, balstoties uz uzņēmuma pārskatiem un citiem datiem, vai, ja tādi pastāv, uz konsolidētajiem uzņēmuma pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kuros uzņēmums iekļauts konsolidācijas rezultātā.
Datus, kas minēti pirmajā daļā, papildina ar datiem par jebkuru attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumu, kas atrodas tieši augšpus vai lejpus no tā. Summēšanu veic proporcionāli līdzdalības procentiem kapitālā vai balsstiesībām (ņemot vērā lielāko procentuālo īpatsvaru). Savstarpējas līdzdalības gadījumā ņem vērā lielāko procentuālo īpatsvaru.
Pirmajā un otrajā daļā minētajiem datiem pievieno 100 % datu par jebkuru uzņēmumu, kas ir tieši vai netieši saistīts ar attiecīgo uzņēmumu, ja šie dati vēl nav iekļauti konsolidētajos pārskatos.
3. Piemērojot 2. punktu, datus par attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem iegūst no pārskatiem un pārējiem datiem, ja tie pastāv konsolidētā veidā. Tiem pievieno 100 % datu par uzņēmumiem, kas saistīti ar šiem partneruzņēmumiem, ja to pārskata dati vēl nav iekļauti, veicot konsolidāciju.
Piemērojot jau minēto 2. punktu, dati par uzņēmumiem, kas saistīti ar attiecīgo uzņēmumu, ir iegūstami no pārskatiem un pārējiem datiem, ja tie pastāv konsolidētā veidā. Tos proporcionāli papildina ar datiem par šāda saistītā uzņēmuma jebkuru iespējamo partneruzņēmumu, kas atrodas tieši augšpus vai lejpus no tā, ja tie vēl nav iekļauti konsolidētajos pārskatos proporcionāli līdzdalībai, kas ir vismaz proporcionāla 2. punkta otrajā daļā norādītajam procentuālajam īpatsvaram.
4. Ja konsolidētajos pārskatos nav uzrādīti dati par konkrēta uzņēmuma darbinieku skaitu, šos skaitļus aprēķina, proporcionāli summējot datus par tā partneruzņēmumiem un papildinot tos ar datiem par uzņēmumiem, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts.
II PIELIKUMS
Veidlapa informācijas kopsavilkuma sniegšanai par atbalstu pētniecībai un attīstībai atbilstoši 9. panta 4. punktā noteiktajam ziņošanas pienākumam pagarinātā termiņā
1. |
Atbalsts par labu (uzņēmuma(-u), kas saņem atbalstu, nosaukums, vai tas ir MVU): |
2. |
Atbalsta shēmas atsauce (Komisijas atsauce uz esošu(-ām) shēmu(-ām), saskaņā ar kuru(-ām) tiek piešķirts atbalsts): |
3. |
Valsts iestāde(-s), kas piešķir atbalstu (piešķīrējas(-ēju) iestādes(-žu) nosaukums un koordinātes): |
4. |
Dalībvalsts, kurā veic atbalstāmo projektu vai pasākumu: |
5. |
Projekta vai pasākuma veids: |
6. |
Īss projekta vai pasākuma apraksts: |
7. |
Attiecīgā gadījumā attiecināmās izmaksas (EUR): |
8. |
Atbalsta (bruto) summas diskontētā vērtība (EUR): |
9. |
Atbalsta intensitāte (% kā bruto dotācijas ekvivalents): |
10. |
Ierosinātā atbalsta maksāšanai piesaistītie nosacījumi (ja tādi ir): |
11. |
Plānotais projekta vai pasākuma sākuma un beigu datums: |
12. |
Atbalsta piešķiršanas datums: |
Veidlapa informācijas kopsavilkuma sniegšanai par atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem atbilstoši 9. panta 4. punktā noteiktajam ziņošanas pienākumam pagarinātā termiņā
1. |
Atbalsts par labu (atbalsta saņēmēja(-u) uzņēmuma(-u) nosaukums). |
2. |
Atbalsta shēmas atsauce (Komisijas atsauce uz esošu(-ām) shēmu(-ām), saskaņā ar kuru(-ām) tiek piešķirts atbalsts). |
3. |
Valsts iestāde(-s), kas piešķir atbalstu (piešķīrējas(-ēju) iestādes(-žu) nosaukums un koordinātes). |
4. |
Dalībvalsts, kurā tiek veikti ieguldījumi. |
5. |
Reģions (NUTS 3 līmenī), kurā tiek veikti ieguldījumi. |
6. |
Pašvaldība (iepriekš NUTS 5 līmenis, tagad LAU 2 līmenis), kurā tiek veikti ieguldījumi. |
7. |
Projekta veids (jauna uzņēmuma izveide, esoša uzņēmuma paplašināšana, esoša uzņēmuma produkcijas daudzveidošana ar jauniem papildu produktiem vai esoša uzņēmuma vispārējā ražošanas procesa būtiska maiņa). |
8. |
Ieguldījumu projekta ietvaros ražotie produkti vai sniegtie pakalpojumi (PRODCOM/NACE nomenklatūra vai – pakalpojumu projektu gadījumā – CPA nomenklatūra). |
9. |
Īss ieguldījumu projekta apraksts. |
10. |
Ieguldījumu projekta attiecināmo izmaksu diskontētā vērtība (EUR). |
11. |
Atbalsta (bruto) summas diskontētā vērtība (EUR). |
12. |
Atbalsta intensitāte (% no DBE). |
13. |
Ierosinātā atbalsta maksājumiem piesaistītie nosacījumi (ja tādi ir). |
14. |
Plānotais projekta sākuma un beigu datums. |
15. |
Atbalsta piešķiršanas datums. |
III PIELIKUMS
Veidlapa informācijas kopsavilkuma nosūtīšanai saskāņā ar paziņošanas pienākumu, kas paredzēts 9. panta 1. punktā
Lūdzam ierakstīt turpmāk prasīto informāciju.
I DAĻA
Atbalsta atsauces numurs |
(aizpilda Komisija) |
||
Dalībvalsts |
|
||
Dalībvalsts atsauces numurs |
|
||
Reģions nosaukums |
Reģiona nosaukums (NUTS (1)) |
Reģionālā atbalsta statuss (2) |
|
Piešķīrēja iestāde |
Nosaukums |
|
|
Adrese |
|
||
Tīmekļa vietne |
|
||
Atbalsta pasākuma nosaukums |
|
||
Valsts līmeņa juridiskais pamats (atsauce uz attiecīgo valsts oficiālo publikāciju) |
|
||
Tīmekļa saite uz atbalsta pasākuma pilnu tekstu |
|
||
Pasākuma veids |
Shēma |
|
|
Ad hoc atbalsts |
Saņēmēja nosaukums |
||
Spēkā esoša atbalsta pasākuma grozījums |
|
Komisijas piešķirtais atbalsta numurs |
|
Pagarinājums |
|
||
Grozījums |
|
||
Ilgums (3) |
Shēma |
dd.mm.gg. līdz dd.mm.gg. |
|
Piešķiršanas datums (4) |
Ad hoc atbalsts |
(dd.mm.gg.) |
|
Attiecīgās tautsaimniecības nozares |
Visas tautsaimniecības nozares, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu |
|
|
Tikai atsevišķām nozarēm – lūdzam precizēt atbilstoši NACE Rev.2 (5) |
|
||
Saņēmēja veids |
MVU |
|
|
Lielie uzņēmumi |
|
||
Budžets |
Kopējais saskaņā ar shēmu ieplānotais gada budžets (6) |
Valsts valūta … (miljonos) |
|
Uzņēmumam piešķirtā ad hoc atbalsta kopējā summa (7) |
Valsts valūta … (miljonos) |
||
Garantijām (8) |
Valsts valūta … (miljonos) |
||
Atbalsta instruments (5. pants) |
Dotācija |
|
|
Procentu likmes subsīdija |
|
||
Aizdevums |
|
||
Garantija/Atsauce uz Komisijas lēmumu (9) |
|
||
Fiskāls pasākums |
|
||
Riska kapitāls |
|
||
Atmaksājamie avansi |
|
||
Citi (lūdzam precizēt) |
|
||
Ja atbalsta shēmu līdzfinansē no Kopienas fondiem |
Atsauce(-s): |
Kopienas finansējuma summa |
Valsts valūta … (miljonos) |
II DAĻA
Lūdzam norādīt grupu atbrīvojuma regulas nosacījumu, saskaņā ar kuru īsteno atbalsta pasākumu.
Vispārēji mērķi (saraksts) |
Mērķi (saraksts) |
Atbalsta maksimālā intensitāte % vai atbalsta maksimālā summa valsts valūtā |
MVU atvieglojumi % |
|
Reģionālais atbalsts ieguldījumiem un nodarbinātībai (10) (13. pants) |
Shēma |
… % |
|
|
Ad hoc atbalsts (13. panta 1. punkts) |
… % |
|
||
Atbalsts jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem (14. pants) |
|
… % |
|
|
Atbalsts ieguldījumiem MVU un nodarbinātībai (15. pants) |
|
… % |
|
|
Atbalsts jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem, kuru dibinātājas ir sievietes (16. pants) |
|
… % |
|
|
Atbalsts vides aizsardzībai (17.–25. pants) |
Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, kas uzņēmumiem dod iespēju noteikt vides aizsardzībai augstākas prasības par Kopienas standartiem vai kas paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja Kopienas standartu nav (18. pants) Lūdzam dot konkrētu norādi uz attiecīgo standartu |
… % |
|
|
Atbalsts tādu jaunu transportlīdzekļu iegādei, kas atbilst augstākiem standartiem nekā Kopienā piemērojamie standarti vai kuru izmantošana paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja nav noteikti Kopienas standarti (19. pants) |
… % |
|
||
Atbalsts MVU, lai uzsāktu savlaicīgu pielāgošanos turpmākajiem Kopienas standartiem (20. pants) |
… % |
|
||
Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībā energotaupības pasākumiem (21. pants) |
… % |
|
||
Vides aizsardzības atbalsts ieguldījumiem augstas efektivitātes koģenerācijā (22. pants) |
… % |
|
||
Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, lai veicinātu atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu (23. pants) |
… % |
|
||
Atbalsts vides pētījumiem (24. pants) |
… % |
|
||
Atbalsts dabas resursu nodokļu samazinājumu veidā (25. pants) |
… valsts valūtā |
|
||
Atbalsts konsultācijām MVU un to dalībai tirdzniecības izstādēs (26.–27. pants) |
Atbalsts konsultācijām MVU (26. pants) |
… % |
|
|
Atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs (27. pants) |
… % |
|
||
Atbalsts riska kapitāla veidā (28.–29. pants) |
|
… valsts valūtā |
|
|
Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai (30.–37. pants) |
Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem (31. pants) |
Fundamentālie pētījumi (31. panta 2. punkta a) apakšpunkts) |
… % |
|
Rūpnieciskie pētījumi (31. panta 2. punkta b) apakšpunkts) |
… % |
|
||
Eksperimentālā izstrāde (31. panta 2. punkta c) apakšpunkts) |
… % |
|
||
Atbalsts tehniskai priekšizpētei (32. pants) |
… % |
|
||
Atbalsts MVU rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksām (33. pants) |
… % |
|
||
Atbalsts pētniecībai un attīstībai lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (34. pants) |
… % |
|
||
Atbalsts jauniem inovatīviem uzņēmumiem (35. pants) |
… valsts valūtā |
|
||
Atbalsts inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem (36. pants) |
… valsts valūtā |
|
||
Atbalsts augsti kvalificēta personāla nodarbināšanai uz laiku (37. pants) |
… valsts valūtā |
|
||
Atbalsts mācībām (38.–39. pants) |
Speciālās mācības (38. panta 1. punkts) |
… % |
|
|
Vispārējās mācības (38. panta 2. punkts) |
… % |
|
||
Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un personu ar invaliditāti nodarbināšanai (40.–42. pants) |
Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā, piešķirot subsīdijas algām (40. pants) |
… % |
|
|
Atbalsts personu ar invaliditāti nodarbināšanai algotā darbā, piešķirot subsīdijas algām (41. pants) |
… % |
|
||
Atbalsts, ar ko kompensē papildu izmaksas strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai (42. pants) |
… % |
|
(1) NUTS – Teritoriālo vienību nomenklatūra statistikai.
(2) Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts, Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts, jaukti reģioni, reģioni, kas nav tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu.
(3) Periods, kura laikā piešķīrēja iestāde apņemas piešķirt atbalstu.
(4) Atbalsts ir jāuzskata par piešķirtu tad, kad saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu saņēmējam tiek nodotas juridiskās tiesības saņemt atbalstu.
(5) NACE Rev.2 ir saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā.
(6) Atbalsta shēmas gadījumā norādīt shēmā ieplānoto kopējo budžeta summu gadā vai nodokļu zaudējumu novērtējumu gadā visiem atbalsta instrumentiem, ko aptver šī shēma.
(7) Ad hoc atbalsta gadījumā norādīt kopējo atbalsta summu/nodokļu zaudējumu.
(8) Attiecībā uz garantijām norādīt maksimālo nodrošināto aizdevumu summu.
(9) Attiecīgos gadījumos atsauce uz Komisijas lēmumu, ar kuru apstiprina bruto dotācijas ekvivalenta aprēķināšanas metodi saskaņā ar regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
(10) Ja ad hoc reģionālais atbalsts papildina saskaņā ar atbalsta shēmu(-ām) piešķirto atbalstu, lūdzam norādīt gan saskaņā ar shēmu piešķirtā atbalsta intensitāti, gan ad hoc atbalsta intensitāti.