9.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 214/3

(1)

Regula (EK) Nr. 994/98 saskaņā ar Līguma 87. pantu pilnvaro Komisiju paziņot, ka noteiktos apstākļos atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), atbalsts pētniecībai un attīstībai, atbalsts vides aizsardzībai, atbalsts nodarbinātībai un mācībām un atbalsts, kas atbilst kartei, ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij reģionālā atbalsta piešķiršanai, ir saderīgs ar kopējo tirgu un uz to neattiecas Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā prasība par paziņošanu.

(2)

Komisija daudzos lēmumos ir piemērojusi Līguma 87. un 88. pantu, un tai ir pietiekama pieredze, lai noteiktu vispārējus saderības kritērijus atbalstam par labu MVU, ko var īstenot kā ieguldījumu atbalstu atbalstāmos reģionos un ārpus tiem, riska kapitāla shēmu veidā un kā atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, jo īpaši saistībā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (3), īstenošanu, un attiecībā uz minētās regulas darbības jomas paplašināšanu, lai iekļautu atbalstu pētniecībai un attīstībai, Komisijas 2004. gada 25. februāra Regulas (EK) Nr. 364/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 70/2001 (4), Komisijas Paziņojuma par valsts atbalstu un riska kapitālu (5), Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos (6), un Kopienas nostādņu par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (7) īstenošanu.

(3)

Komisija tāpat ir guvusi pietiekamu pieredzi attiecībā uz Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam, nodarbinātības atbalstam, vides atbalstam, atbalstam pētniecībai un attīstībai un inovācijai, un reģionālajam atbalstam par labu gan MVU, gan lielajiem uzņēmumiem, jo īpaši, īstenojot Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (8), Komisijas 2002. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai (9), Komisijas 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1628/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valstu reģionālajam ieguldījumu atbalstam (10), Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (11), Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, 2001. gada Komisijas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (12), 2008. gada Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (13) un Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.–2013. gadam (14).

(4)

Ņemot vērā šo pieredzi, ir nepieciešams pielāgot dažus Regulās (EK) Nr. 68/2001, 70/2001, 2204/2002 un 1628/2006 paredzētos nosacījumus. Vienkāršošanas nolūkā un lai Komisija varētu efektīvāk uzraudzīt atbalstu, minētās regulas ir jāaizstāj ar vienu regulu. Vienkāršošanai cita starpā ir jāizriet no kopīgām saskaņotām definīcijām un kopīgiem horizontāliem noteikumiem, kas minēti šīs regulas I nodaļā. Lai nodrošinātu valsts atbalsta tiesību aktu saskaņotību, atbalsta un atbalsta shēmas definīcijām būtu jābūt identiskām šo jēdzienu definīcijām, kas sniegtas Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus nosacījumus EK līguma 93. panta piemērošanai (15). Minētā vienkāršošana ir būtiska, lai nodrošinātu, ka Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai dod rezultātus, īpaši MVU.

(5)

Ar šo regulu jāpiešķir atbrīvojums jebkuram atbalstam, kas atbilst šīs regulas attiecīgajiem nosacījumiem, un jebkurai atbalsta shēmai, ja individuālais atbalsts, ko var piešķirt saskaņā ar šādu shēmu, atbilst visiem šīs regulas attiecīgajiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu pārredzamību, kā arī atbalsta efektīvāku pārvaldību, visiem individuālā atbalsta pasākumiem, ko piešķir saskaņā ar šo regulu, jāietver skaidra atsauce uz II nodaļas attiecīgo nosacījumu un uz valsts tiesību aktiem, saskaņā ar kuru piešķir individuālo atbalstu.

(6)

Lai uzraudzītu šīs regulas īstenošanu, Komisijai jāspēj iegūt no dalībvalstīm visu vajadzīgo informāciju par pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar šo regulu. Ja dalībvalsts pamatotā termiņā nav iesniegusi informāciju par šiem atbalsta pasākumiem, tā var būt pazīme, ka nav ievēroti šīs regulas nosacījumi. Šā iemesla dēļ Komisija var nolemt, ka turpmāk šī regula vai tās piemērojamā daļa ir jāatsauc attiecībā uz konkrēto dalībvalsti un ka par visiem turpmākiem atbalsta pasākumiem, tostarp jaunu individuālo atbalstu, ko piešķir, balstoties uz tādām atbalsta shēmām, uz kurām iepriekš attiecās šī regula, ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Līguma 88. pantu. Tiklīdz dalībvalsts iesniedz pareizu un pilnīgu informāciju, Komisijai ir jāatļauj regulu atkal piemērot pilnībā.

(7)

Valsts atbalstam Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, uz kuru neattiecas šī regula, arī turpmāk jāpiemēro Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā prasība par paziņošanu. Šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu iespēju paziņot par atbalstu, kura mērķi ir atbilstīgi šajā regulā minētajiem mērķiem. Komisija šādu atbalstu novērtēs, pamatojoties uz šajā regulā minētajiem nosacījumiem un ņemot vērā kritērijus, kas ir noteikti īpašās nostādnēs vai pamatnostādnēs, ko pieņēmusi Komisija, ja attiecīgais atbalsta pasākums ietilpst minētā dokumenta piemērošanas jomā.

(8)

Šo regulu nedrīkst piemērot eksporta atbalstam vai atbalstam par labu vietējiem produktiem attiecībā pret importētiem produktiem. Jo īpaši to nedrīkst attiecināt uz atbalstu izplatīšanas tīkla izveides un darbības finansēšanai citās valstīs. Par atbalstu eksportam parasti nav jāuzskata atbalsts, lai segtu izmaksas saistībā ar dalību tirdzniecības izstādēs vai pētījumu vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai laistu jaunu vai esošu produktu jaunā tirgū.

(9)

Šī regula jāpiemēro praktiski visām nozarēm. Zivsaimniecības un akvakultūras nozarē ar šo regulu drīkst piešķirt atbrīvojumu tikai atbalstam pētniecības, attīstības un inovācijas jomā, atbalstam riska kapitāla veidā, mācību atbalstam un atbalstam nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai.

(10)

Lauksaimniecības nozarē, ņemot vērā īpašos noteikumus, ko piemēro lauksaimniecības produktu primārai ražošanai, ar šo regulu drīkst piešķirt atbrīvojumu tikai atbalstam pētniecības un attīstības jomā, atbalstam riska kapitāla veidā, mācību atbalstam, vides atbalstam un atbalstam nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ciktāl uz šīm atbalsta kategorijām neattiecas Padomes 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (16).

(11)

Ņemot vērā, ka lauksaimniecības produktu un citu ražojumu pārstrāde un tirdzniecība ir līdzīga, šī regula jāpiemēro lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai ar noteikumu, ka tiek ievēroti daži nosacījumi.

(12)

Šajā regulā par pārstrādi un tirdzniecību neuzskata ne lauku saimniecībā veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu produktu pirmajai pārdošanai, ne pirmo pārdošanu mazumtirgotājiem vai pārstrādātājiem. Eiropas Kopienu Tiesas praksē ir noteikts, ka tiklīdz Kopiena ir pieņēmusi tiesību aktu par tirgus kopīgu organizāciju attiecīgā lauksaimniecības nozarē, dalībvalstu pienākums ir atturēties no tādu pasākumu veikšanas, kas varētu kaitēt kopīgajai organizācijai vai paredzēt izņēmumus no tās. Tāpēc šo regulu nedrīkst piemērot atbalstam, kura apjoms ir noteikts, pamatojoties uz šādu nopirkto vai tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu, un nedrīkst piemērot arī atbalstam, kas ir saistīts ar pienākumu tajā dalīties ar sākotnējiem ražotājiem.

(13)

Ņemot vērā Padomes 2002. gada 23. jūlija Regulu (EK) Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai (17), šo regulu nedrīkst piemērot atbalstam par labu pasākumiem ogļu rūpniecībā, izņemot mācību atbalstu, atbalstu pētniecībai un attīstībai un inovācijai un atbalstu vides aizsardzībai.

(14)

Ja reģionālā atbalsta shēma ir paredzēta reģionālo mērķu īstenošanai, bet ar to tiek atbalstītas konkrētas tautsaimniecības nozares, shēmas mērķiem un paredzamai ietekmei var būt drīzāk nozaru nevis horizontāls raksturs. Tāpēc reģionālā atbalsta shēmām, kas ir paredzētas konkrētām tautsaimniecības nozarēm, kā arī reģionālajam atbalstam, ko piešķir pasākumiem tērauda nozarē, kuģu būves nozarē, kā paredzēts Komisijas paziņojumā attiecībā uz Valsts atbalsta programmas kuģu būvei termiņa pagarināšanu (18), un sintētisko šķiedru nozarē nedrīkst piemērot atbrīvojumu no prasības par paziņošanu. Tomēr tūrisma nozarei ir svarīga loma valstu ekonomikā, un kopumā tai ir īpaši pozitīva ietekme uz reģionu attīstību. Tāpēc reģionālā atbalsta shēmām, kas ir saistītas ar tūrisma darbībām, jāpiemēro atbrīvojums no paziņošanas prasības.

(15)

Atbalsts, kas piešķirts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (19) nozīmē, jāizvērtē saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, lai izvairītos no to apiešanas. Tādēļ atbalsts minētajiem uzņēmumiem būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, piešķirot MVU šajā regulā paredzēto atbalstu, salīdzinājumā ar minētajās pamatnostādnēs lietoto definīciju ir jāvienkāršo definīcija par to, kas būtu uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu. Turklāt šajā regulā MVU, kas ir dibināti mazāk nekā pirms trīs gadiem, šajā periodā neuzskata par grūtībās esošiem uzņēmumiem, ja vien atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem tiem nav piemērojama kolektīva maksātnespējas procedūra. Šie vienkāršojumi nedrīkst skart minētajās pamatnostādnēs paredzēto MVU kvalifikāciju saistībā ar atbalstu, uz kuru neattiecas šī regula, un nedrīkst skart lielu uzņēmumu kā grūtībās esošu uzņēmumu kvalifikāciju saskaņā ar šo regulu; uz to arī turpmāk attiecas pilnīgais formulējums, kas sniegts minētajās pamatnostādnēs.

(16)

Komisija jānodrošina, ka atļautais atbalsts nerada tādas izmaiņas tirdzniecības nosacījumos, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Tāpēc atbalsts par labu saņēmējam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu, jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Tādējādi katram individuālam ad hoc atbalstam, kas izmaksāts šādam saņēmējam, un katrai atbalsta shēmai, kas nesatur noteikumu, ar kuru īpaši izslēdz šādus saņēmējus, arī turpmāk piemēro Līguma 88. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības. Šāds noteikums nedrīkst ietekmēt atbalsta shēmu saņēmēju likumīgās pretenzijas, ja attiecībā uz šiem saņēmējiem nav izdots līdzekļu atgūšanas rīkojums.

(17)

Lai nodrošinātu Kopienas valsts atbalsta noteikumu konsekventu piemērošanu un panāktu pārvaldības vienkāršošanu, jāsaskaņo to jēdzienu definīcijas, kas attiecas uz dažādām atbalsta kategorijām, kurām piemēro šo regulu.

(18)

Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti, visiem izmantojamiem lielumiem ir jābūt aprēķinātiem pirms jebkādu nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas. Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti, atbalstu, ko maksā vairākos daļu maksājumos, diskontē atbilstīgi tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai un tāda atbalsta summas aprēķināšanai, kas nav piešķirts dotācijas veidā, ir atsauces likme, ko piemēro dotācijas piešķiršanas brīdī, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (20).

(19)

Ja atbalsts ir piešķirts kā atbrīvojums no nākotnē maksājamiem nodokļiem vai to samazinājums, ar nosacījumu, ka tiek ievērota noteikta atbalsta intensitāte, ko izsaka kā bruto dotācijas ekvivalentu, atbalsta maksājumu daļu diskontēšana jāveic, balstoties uz atsauces likmēm, ko piemēro attiecīgajos laikos, kad nodokļu atvieglojumi stājas spēkā. Ja tiek piešķirts atbrīvojums no nākotnē maksājamiem nodokļiem vai to samazinājums, piemērojamā atsauces likme un atbalsta maksājumu daļu precīza summa iepriekš var nebūt zināma. Šajā gadījumā dalībvalstīm ir iepriekš jānosaka atbalsta diskontētās vērtības ierobežojumi, ievērojot piemērojamo atbalsta intensitāti. Pēc tam kad kļūst zināma atbalsta maksājuma daļas summa konkrētajā gadā, diskontēšanu var veikt, balstoties uz tajā laikā piemērojamo atsauces likmi. No robežvērtības kopējās summas ir jāatskaita katras atbalsta maksājuma daļas diskontētā vērtība.

(20)

Pārredzamības, vienādas attieksmes un efektīvas uzraudzības labad šī regula ir jāpiemēro tikai tādam atbalstam, kas ir pārredzams. Pārredzams atbalsts ir tāds atbalsts, kuram ir iespējams ex ante precīzi aprēķināt bruto dotācijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu. Atbalsts, kuru veido aizdevumi, jo īpaši jāuzskata par pārredzamu atbalstu, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz atsauces likmi, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu. Atbalsts, ko veido fiskālie pasākumi, jāuzskata par pārredzamu, ja pasākums paredz ierobežojumu, kas nodrošina to, ka netiek pārsniegta piemērojamā robežvērtība. Ja tiek piešķirts dabas resursu nodokļa samazinājums, uz kuru neattiecas šajā regulā paredzētajai paziņošanas prasībai piemērojamā individuālā robežvērtība, lai pasākumu varētu uzskatīt par pārredzamu, robežvērtība nav jānosaka.

(21)

Atbalstu, kas iekļauts garantiju shēmās, uzskata par pārredzamu, ja bruto dotācijas ekvivalenta aprēķināšanas metode ir paziņota Komisijai un apstiprināta, un reģionālā ieguldījumu atbalsta gadījumā Komisija šādu metodi ir apstiprinājusi pēc Regulas (EK) Nr. 1628/2006 pieņemšanas. Komisija pārbaudīs minētos paziņojumus, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (21). Atbalsts, kas iekļauts garantiju shēmās, arī jāuzskata par pārredzamu, ja saņēmējs ir MVU un ja bruto dotācijas ekvivalents aprēķināts, balstoties uz drošās zonas prēmijām, kas paredzētas minētā paziņojuma 3.3. un 3.5. punktā.

(22)

Ņemot vērā, cik sarežģīta ir dotācijas ekvivalenta aprēķināšana atbalstam, kas piešķirts atmaksājamu aizņēmumu veidā, šādam atbalstam šo regulu piemēro tikai tādā gadījumā, ja atmaksājamo aizdevumu kopējā summa ir mazāka par paziņošanas prasībai piemērojamo individuālo robežvērtību un atbalsta maksimālo intensitāti saskaņā ar šo regulu.

(23)

Ņemot vērā konkurences traucējumu augsto risku, lielas atbalsta summas Komisijai arī turpmāk jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Tāpēc katrai atbalsta kategorijai, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, robežvērtības ir jānosaka tādā līmenī, lai ņemtu vērā attiecīgā atbalsta kategoriju un tā paredzamo ietekmi uz konkurenci. Jebkuram atbalstam, kas pārsniedz šīs robežvērtības, piemēro Līguma 88. panta 3. punktā noteikto prasību par paziņošanu.

(24)

Lai nodrošinātu, ka atbalsts ir samērīgs un nepārsniedz nepieciešamo summu, robežvērtības, ja vien iespējams, izsaka kā atbalsta intensitāti attiecībā pret attiecināmo izmaksu kopumu. Tā kā atbalsts riska kapitāla veidā ir atbalsta veids, kuram ir grūti noteikt attiecināmās izmaksas, robežvērtības tam jānosaka kā atbalsta maksimālās summas.

(25)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi, atbalsta intensitāte vai atbalsta summas robežvērtības jānosaka tādā līmenī, lai panāktu līdzsvaru starp konkurences traucējumu samazināšanu atbalstītajā nozarē un tirgus nepilnību novēršanu vai attiecīgā kohēzijas jautājuma risināšanu. Attiecībā uz reģionālo ieguldījumu atbalstu šī robežvērtība jānosaka tādā līmenī, lai ņemtu vērā reģionālā atbalsta plānā noteikto pieļaujamo atbalsta intensitāti.

(26)

Lai noteiktu to, vai ir ievērotas šajā regulā noteiktās atsevišķās robežvērtības prasībai par paziņošanu un atbalsta maksimālā intensitāte, jāņem vērā valsts atbalsta kopējā summa atbalstītajai darbībai vai projektam neatkarīgi no tā, vai palīdzība ir finansēta ar vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas līdzekļiem.

(27)

Turklāt šajā regulā jāprecizē apstākļi, kādos ir iespējama regulā paredzēto dažādu kategoriju atbalsta summēšana. Attiecībā uz šajā regulā izskatītā atbalsta summēšanu ar valsts atbalstu, kas nav skatīts šajā regulā, jāņem vērā Komisijas lēmums, ar kuru apstiprina atbalstu, kas nav skatīts šajā regulā, kā arī valsts atbalsta noteikumi, kas ir šāda lēmuma pamatā. Īpaši noteikumi jāpiemēro attiecībā uz tāda atbalsta summēšanu, ko piešķir strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ar citām atbalsta kategorijām, īpaši ar ieguldījumu atbalstu, ko var aprēķināt, balstoties uz attiecīgajām algu izmaksām. Šajā regulā jāparedz arī noteikums par atbalsta pasākumu, kuriem ir precīzi nosakāmas attiecināmās izmaksas, summēšanu ar atbalsta pasākumiem, kuriem attiecināmās izmaksas nav precīzi nosakāmas.

(28)

Lai nodrošinātu to, ka atbalsts ir nepieciešams un rada stimulu turpmāku pasākumu un projektu izstrādei, šo regulu nepiemēro tādu pasākumu atbalstam, kurus saņēmējs patstāvīgi uzsāktu arī tirgus apstākļos. Attiecībā uz jebkuru šajā regulā paredzētu MVU piešķirtu atbalstu uzskata, ka šāds stimuls pastāv, ja MVU ir iesniedzis pieteikumu dalībvalstij, pirms ir uzsākti pasākumi, kas saistīti ar atbalstīto projektu vai pasākumu īstenošanu. Attiecībā uz atbalstu riska kapitāla veidā par labu MVU nosacījumi, kas minēti šajā regulā, īpaši saistībā ar ieguldījumu daļu apmēru vienam mērķa uzņēmumam, privāto ieguldītāju līdzdalības pakāpi un uzņēmuma lielumu un finansējamo uzņēmējdarbības posmu, nodrošina, ka riska kapitāla pasākumam būs stimulējoša ietekme.

(29)

Attiecībā uz jebkuru šajā regulā paredzētu atbalstu, kas piešķirts saņēmējam, kurš ir liels uzņēmums, dalībvalstij papildus MVU piemērotajiem nosacījumiem jānodrošina arī tas, ka saņēmējs ir sagatavojis iekšēju dokumentu ar analīzi par atbalstāmā projekta dzīvotspēju ar atbalstu un bez tā. Dalībvalstij jāpārbauda, vai ar šo iekšējo dokumentu ir apliecināta projekta/pasākuma apjoma vai darbības jomas būtiska palielināšanās vai kopsummas, ko saņēmējs ir iztērējis atbalstāmajam projektam vai pasākumam, būtiska palielināšanās, vai arī attiecīgo projektu/pasākumu ir iespējams veikt daudz ātrāk. Reģionālā atbalsta stimulējošo ietekmi var pierādīt arī ar faktu, ka bez atbalsta ieguldījumu projekts netiktu īstenots attiecīgajā atbalstāmajā reģionā.

(30)

Jāuzskata, ka atbalstam, kas ir piešķirts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ir stimulējoša ietekme, ja atbalsta pasākuma rezultātā palielinās uzņēmumā nodarbināto nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti skaits vai tā rezultātā uzņēmumam ir papildu izmaksas par iekārtām un ierīcēm, kas paredzētas personām ar invaliditāti. Ja atbalsta personu ar invaliditāti nodarbināšanai, piešķirot subsīdijas algām, saņēmējs jau saņem atbalstu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, kas vai nu atbilst Regulas (EK) Nr. 2204/2002 nosacījumiem vai ko atsevišķi apstiprinājusi Komisija, uzskata, ka nosacījums par strādājošu personu ar invaliditāti skaita tīro pieaugumu, kas tika izpildīts attiecībā uz iepriekšējiem atbalsta nosacījumiem, ir izpildīts arī šīs regulas nolūkā.

(31)

Ņemot vēra to, ka fiskālā atbalsta pasākumu pamatā ir procedūras, kas atšķiras no citām atbalsta kategorijām, uz tiem ir jāattiecina īpaši nosacījumi par stimulējošu ietekmi. Uzskata, ka dabas resursu nodokļa samazinājumam, kas atbilst Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģija (22), nosacījumiem un uz kuriem attiecas šī regulas, ir stimulējoša ietekme, ņemot vērā to, ka šīs samazinātās likmes vismaz netieši veicina dabas aizsardzības uzlabošanu, ļaujot pieņemt vai turpināt izmantot attiecīgo kopējo nodokļu shēmu un tādējādi stimulējot uzņēmumus, kuriem piemēro dabas resursu nodokli, samazināt savu piesārņojuma līmeni.

(32)

Turklāt no šīs regulas darbības jomas jāizslēdz lieliem uzņēmumiem piešķirts ad hoc atbalsts, jo tiek uzskatīts, ka šāda atbalsta veida stimulējošo ietekmi noteikt ir sarežģīti. Komisija pārbaudīs šāda stimulējoša efekta pastāvēšanu saistībā ar attiecīgā atbalsta paziņošanu, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti piemērojamās Kopienas pamatnostādnēs, pamatprogrammās vai citos dokumentos.

(33)

Lai nodrošinātu pārredzamību un efektīvu uzraudzību saskaņā ar 3. pantu Regulā (EK) Nr. 994/98, ir lietderīgi izstrādāt standartizētu veidlapu, ko dalībvalstis izmantos, lai sniegtu Komisijai informācijas kopsavilkumu visos gadījumos, kad tiek īstenota atbalsta shēma vai ad hoc atbalsts atbilstoši šai regulai. Pasākuma publiskošanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un internetā jāizmanto informācijas kopsavilkuma veidlapa. Informācijas kopsavilkums elektroniskā formā ir jānosūta Komisijai, izmantojot izstrādāto IT lietojumprogrammu. Attiecīgajai dalībvalstij jāpublicē internetā pilns teksts informācijai par šādu atbalsta pasākumu. Ad hoc atbalsta pasākumu gadījumā no teksta var svītrot uzņēmējdarbības noslēpumus. Saņēmēja nosaukumu un atbalsta summu tomēr nevar uzskatīt par uzņēmējdarbības noslēpumu. Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai minētais teksts būtu pieejams internetā, kamēr ir spēkā atbalsta pasākums. Izņemot atbalstu, ko veido fiskālie pasākumi, dokumentā, ar kuru piešķir atbalstu, jāiekļauj arī atsauce uz šīs regulas II nodaļas īpašajiem nosacījumiem, kas attiecas uz minēto dokumentu.

(34)

Lai nodrošinātu pārredzamību un efektīvu uzraudzību, Komisijai ir jāizstrādā īpašas prasības attiecībā uz formu un saturu gada ziņojumiem, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai. Turklāt ir lietderīgi izstrādāt noteikumus par datiem, kas dalībvalstīm jāuzglabā par atbalsta shēmām un individuālo atbalstu, kam saskaņā ar šo regulu ir piešķirts atbrīvojums, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 659/1999 15. panta noteikumus.

(35)

Ir nepieciešams noteikt turpmākos nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz jebkuru atbalsta pasākumu, kam ar šo regulu piešķirts atbrīvojums. Ņemot vērā Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, šāds atbalsts ir Kopienas interesēs, ja tas ir samērīgs ar novēršamām tirgus nepilnībām vai trūkumiem. Tāpēc ir lietderīgi šīs regulas darbības jomu attiecināt tikai uz ieguldījumu atbalstu, kas piešķirts saistībā ar konkrētiem materiāliem un nemateriāliem ieguldījumiem. Ņemot vērā Kopienas jaudu pārpalikumu un īpašas konkurences traucējumu problēmas kravas autotransporta un gaisa transporta nozarē, ciktāl tas attiecas uz uzņēmumiem, kuru galvenā saimnieciskā darbība ir šajās transporta nozarēs, transportlīdzekļus un aprīkojumu nebūtu jāuzskata par attiecināmām ieguldījumu izmaksām. Būtu jāpiemēro īpašus nosacījumus materiālo aktīvu definīcijai vides aizsardzības atbalsta mērķiem.

(36)

Saskaņā ar principiem, kas reglamentē Līguma 87. panta 1. punkta jomā esošo atbalstu, atbalsts ir jāuzskata par piešķirtu tad, kad saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu saņēmējam tiek nodotas juridiskās tiesības saņemt atbalstu.

(37)

Lai ieguldījumiem kapitālā nedotu priekšrocības pār darbaspēka faktoru, būtu jāparedz iespēja izmērīt atbalstu ieguldījumiem, kas veikti MVU, un reģionālo atbalstu, pamatojoties uz ieguldījuma izmaksām vai uz to papildus radīto darbavietu izmaksām, kas saistītas ar ieguldījumu projektu.

(38)

Atbalsta shēmas vides aizsardzībai nodokļu samazinājuma veidā, atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju nodarbināšanai, reģionālais ieguldījumu atbalsts, atbalsts jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem, atbalsts jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem, kuru dibinātājas ir sievietes, vai atbalsts riska kapitāla veidā, kas saņēmējam piešķirts kā ad hoc atbalsts, var būtiski ietekmēt konkurenci konkrētajā tirgū, jo tas dod priekšrocības saņēmējam attiecībā pret citiem uzņēmējiem, kas nav saņēmuši šādu atbalstu. Tā kā ad hoc atbalstu piešķir tikai atsevišķam uzņēmumam, tam, visticamāk, būs tikai ierobežota pozitīva strukturāla ietekme uz vidi, strādājošu personu ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju nodarbinātību, reģionālo kohēziju vai riska kapitāla tirgus nepilnībām. Šā iemesla dēļ atbalsta shēmām, kuras attiecas uz šīm atbalsta kategorijām, ar šo regulu jāpiešķir atbrīvojums, savukārt par individuālu ad hoc atbalstu ir jāziņo Komisijai. Ar šo regulu tomēr jāpiešķir atbrīvojums ad hoc reģionālam atbalstam, ja šo atbalstu izmanto, lai papildinātu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar reģionālā ieguldījumu atbalsta shēmu, un tā ad hoc daļa nepārsniedz 50 % no kopējā atbalsta, ko piešķir ieguldījumam.

(39)

Šīs regulas noteikumiem par atbalstu ieguldījumiem MVU un atbalstu nodarbinātībai nebūtu jāparedz, kā tas ir Regulā (EK) Nr. 70/2001, iespēju palielināt atbalsta maksimālo intensitāti, izmantojot reģionālās piemaksas. Tomēr būtu jābūt iespējai piemērot atbalsta maksimālo intensitāti, kas paredzēta noteikumos par reģionālā ieguldījumu un nodarbinātības atbalstu, arī MVU, ja ir ievēroti nosacījumi reģionālā ieguldījumu atbalsta un nodarbinātības atbalsta piešķiršanai. Tāpat noteikumiem par vides aizsardzības ieguldījumu atbalstu nebūtu jāparedz iespēju palielināt atbalsta maksimālo intensitāti, izmantojot reģionālās piemaksas. Būtu jābūt iespējai arī piemērot reģionālā ieguldījumu atbalsta noteikumos paredzēto atbalsta maksimālo intensitāti projektiem, kas pozitīvi ietekmē vidi, ja ir izpildīti visi nosacījumi reģionālā ieguldījumu atbalsta piešķiršanai.

(40)

Risinot problēmas, kas saistītas ar mazāk attīstīto reģionu nelabvēlīgajiem apstākļiem, valstu reģionālais atbalsts veicina gan dalībvalstu, gan visas Kopienas ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Valsts reģionālā atbalsta mērķis ir veicināt vismazāk attīstīto reģionu attīstību, ilgtspējīgas attīstības kontekstā atbalstot ieguldījumus un darba vietu radīšanu. Tas veicina jaunu uzņēmumu izveidi, esošu uzņēmumu paplašināšanu, esoša uzņēmuma produkcijas daudzveidošanu ar jauniem papildu produktiem vai esoša uzņēmuma vispārējā ražošanas procesa būtisku maiņu.

(41)

Lai novērstu lielu reģionālo ieguldījumu projektu mākslīgu sadalīšanu apakšprojektos, tādējādi izvairoties no šajā regulā paredzēto paziņošanas robežvērtību piemērošanas, lielu ieguldījumu projektu uzskata par vienu ieguldījumu projektu, ja trīs gadu laikā ieguldījumi ir veikti vienā un tai pašā uzņēmumā vai uzņēmumos un tos veido pamatlīdzekļi, kas ir ekonomiski nedalāms kopums. Lai noteiktu, vai ieguldījumi ir ekonomiski nedalāms kopums, dalībvalstīm būtu jāņem vērā tehniskās, funkcionālās un stratēģiskās saiknes, kā arī tiešais ģeogrāfiskās atrašanās tuvums. Ekonomiskā nedalāmība jānosaka neatkarīgi no īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka lai noteiktu, vai liels ieguldījumu projekts ir viens vienots ieguldījumu projekts, novērtējuma rezultātam ir jābūt vienādam neatkarīgi no tā, vai projektu īsteno viens uzņēmums vai vairāki uzņēmumi, kuri savā starpā dala ieguldījumu izmaksas, vai vairāki uzņēmumi, kuri uzņemas viena ieguldījumu projekta atsevišķu ieguldījumu izmaksas (piemēram, kopuzņēmuma gadījumā).

(42)

Reģionālo atbalstu būtu jāpiešķir tikai atbalstāmiem reģioniem, savukārt MVU ieguldījumu atbalstu un atbalstu nodarbinātībai būtu jāspēj piešķirt gan atbalstāmos, gan neatbalstāmos reģionos. Tādējādi dalībvalstīm atbalstāmos reģionos būtu jāspēj piešķirt ieguldījumu atbalstu, ja tās ir ievērojušas visus nosacījumus par reģionālo ieguldījumu un nodarbinātības atbalstu vai visus nosacījumus par atbalstu ieguldījumiem MVU un nodarbinātībai.

(43)

Ekonomisko attīstību atbalstāmos reģionos kavē salīdzinoši neaktīva uzņēmējdarbība un jo īpaši – par vidējo līmeni daudz zemākais jaunizveidoto uzņēmumu īpatsvars. Tādēļ šajā regulā ir jāiekļauj atbalsta kategorija, ko varētu piešķirt papildus reģionālajam ieguldījumu atbalstam, lai radītu stimulus, kas atbalstāmajās teritorijās sekmētu jaunu uzņēmumu veidošanu un atbalstītu mazos uzņēmumus to darbības sākumposmā. Lai nodrošinātu, ka šis atbalsts jaunizveidotiem uzņēmumiem atbalstāmos reģionos ir mērķtiecīgs, šī atbalsta kategorija ir jānosaka atbilstīgi katra reģiona problēmu apmēram. Turklāt, lai novērstu nepieļaujamu konkurences kropļošanu, tostarp esošo uzņēmumu izstumšanu no tirgus, atbalstu vajadzētu piešķirt tikai maziem uzņēmumiem, tam jābūt ierobežota apjoma un laika gaitā jāsamazinās. Atbalsta veids, kas paredzēts vienīgi jaunizveidotiem maziem uzņēmumiem vai jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuru dibinātājas ir sievietes, var radīt nevēlamu stimulu, proti, esošu mazu uzņēmumu slēgšanu un atkārtotu reģistrēšanu, lai saņemtu šīs kategorijas atbalstu. Dalībvalstīm minētais risks būtu jāņem vērā un atbalsta shēmas jāveido tā, lai šo problēmu novērstu, piemēram, nosakot ierobežojumus pieteikumiem no nesen slēgtu uzņēmumu īpašniekiem.

(44)

Ekonomisko attīstību Kopienā var kavēt tādu iedzīvotāju kategoriju neaktīva uzņēmējdarbība, kuras saskaras ar dažiem trūkumiem, piemēram, piekļuve finansējumam. Komisija ir izskatījusi ar to saistītās iespējamās tirgus nepilnības attiecībā uz dažādām iedzīvotāju kategorijām un šajā posmā var secināt, ka salīdzinājumā ar vīriešiem sievietēm ir zemākais jaunizveidoto uzņēmumu īpatsvars, par ko cita starpā liecina Eiropas Statistikas biroja dati. Tādēļ šajā regulā ir jāiekļauj atbalsta kategorija, kas dod stimulu sievietēm uzņēmējām veidot uzņēmumus, lai novērstu konkrētas tirgus nepilnības, ar kurām jo īpaši saskaras sievietes saistībā ar piekļuvi finansējumam. Sievietes saskaras ar īpašām grūtībām arī saistībā ar ģimenes locekļu aprūpes izmaksām. Minētajam atbalstam jāļauj panākt reālu nevis formālu vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas tiesu praksei samazinot de facto nevienlīdzību, kas pastāv uzņēmējdarbības jomā. Beidzoties šīs regulas darbības termiņam, Komisijai būs jāapsver, vai joprojām ir pamatota šā atbrīvojuma darbības joma un attiecīgās saņēmēju kategorijas.

(45)

Līdzās konkurētspējai un energoapgādes drošībai ilgtspējīga attīstība ir viens no Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas galvenajiem elementiem. Ilgtspējīgas attīstības pamatā cita starpā ir augsts apkārtējās vides kvalitātes aizsardzības un uzlabošanas līmenis. Veicinot vides ilgtspējību un apturot klimata pārmaiņas, tiks paaugstināta arī piegāžu drošība un nodrošināta Eiropas valstu ekonomiskā konkurētspēja un enerģijas pieejamība par pieņemamām cenām. Vides aizsardzības jomā bieži nākas saskarties ar tirgus nepilnībām, kas izpaužas kā negatīva ārējā ietekme. Parastos tirgus apstākļos uzņēmumi ne vienmēr ir ieinteresēti mazināt to radīto piesārņojumu, jo tas var paaugstināt to izmaksas. Ja uzņēmumiem nav pienākuma uzņemties piesārņojuma izmaksas, šīs izmaksas sedz sabiedrība kopumā. Vides aizsardzības izmaksu internalizāciju var nodrošināt, nosakot tiesisku regulējumu vides jomā vai nodokļus. Vides standartu nepilnīga saskaņošana Kopienas līmenī rada nevienlīdzīgus noteikumus. Turklāt augstāku vides aizsardzības līmeni var panākt ar iniciatīvām, kas nosaka augstākas prasības par obligātajiem Kopienas standartiem; tomēr tās var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgo uzņēmumu konkurētspēju.

(46)

Ņemot vērā, ka ir gūta pietiekama pieredze Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai piemērošanā, no prasības sniegt paziņojumu jāatbrīvo šādi atbalsta veidi: ieguldījumu atbalsts, kas uzņēmumiem dod iespēju noteikt vides aizsardzībai augstākas prasības par Kopienas standartiem vai kas paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja Kopienas standartu nav; atbalsts tādu transportlīdzekļu iegādei, kas uzņēmumiem dod iespēju noteikt vides aizsardzībai augstākas prasības par Kopienas standartiem vai kas paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja Kopienas standartu nav; atbalsts MVU, lai uzsāktu savlaicīgu pielāgošanos turpmākajiem Kopienas standartiem; vides aizsardzības atbalsts ieguldījumiem energotaupībā; vides aizsardzības atbalsts ieguldījumiem augstas efektivitātes koģenerācijā; vides aizsardzības atbalsts ieguldījumiem, lai veicinātu atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, tostarp ieguldījumu atbalsts saistībā ar ilgtspējīgu biodegvielu; atbalsts vides pētījumiem un atbalsts dabas resursu nodokļu samazinājumu veidā.

(47)

Atbilstīgi Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai šajā regulā paredzēto atbalstu nodokļu samazinājumu veidā nedrīkst piešķirt uz laiku, kas ilgāks par 10 gadiem. Pēc šā laikposma dalībvalstīm atkārtoti jāizskata attiecīgo nodokļu samazinājumu piemērotība. Tas nedrīkst skart dalībvalstu iespēju atkārtoti pieņemt šos vai līdzīgus pasākumus saskaņā ar šo regulu pēc tam, kad tās ir veikušas atkārtotu pārskatīšanu.

(48)

Papildu ieguldījumu vai ražošanas izmaksu, kuru mērķis ir vides aizsardzība, pareiza aprēķināšana ir būtiska, lai noteiktu, vai atbalsts ir saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punktu. Kā norādīts Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai, attiecināmām izmaksām nebūtu jāpārsniedz ieguldījumu izmaksas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni.

(49)

Ņemot vērā grūtības, kas var rasties, aprēķinot priekšrocības no papildu ieguldījumiem, jāparedz noteikumi par vienkāršotas metodes izmantošanu papildu ieguldījumu izmaksu aprēķināšanā. Tāpēc šīs izmaksas, ko nosaka šīs regulas piemērošanas nolūkā, jāaprēķina, neņemot vērā saimnieciskos ieguvumus, izmaksu ietaupījumu vai papildu palīgprodukciju un neņemot vērā darbības izmaksas, kas radušās ieguldījuma darbības laikā. Salīdzinājumā ar Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai paredzēto atbalsta maksimālo intensitāti šajā regulā paredzētā atbalsta maksimālā intensitāte dažādām vides aizsardzības ieguldījumu atbalsta kategorijām tādējādi tika sistemātiski samazināta.

(50)

Attiecībā uz vides aizsardzības atbalstu ieguldījumiem energotaupības pasākumos ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm izvēlēties vai nu aprēķināšanas vienkāršoto metodi, vai pilno izmaksu aprēķināšanu, kas ir identiska tai, kura paredzēta Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai. Ņemot vērā īpašās praktiskās grūtības, kas var rasties, piemērojot pilno izmaksu aprēķināšanas metodi, šie izmaksu aprēķini ir jāapstiprina ārējam revidentam.

(51)

Šīs regulas piemērošanas nolūkiem papildu izmaksas saistībā ar vides aizsardzības atbalstu ieguldījumiem koģenerācijā un vides aizsardzības atbalstu ieguldījumiem atjaunojumu enerģijas avotu veicināšanai aprēķina, neņemot vērā citus atbalsta pasākumus, kuri ir piešķirti saistībā ar tām pašām attiecināmām izmaksām, izņemot cita veida vides aizsardzības ieguldījumu atbalstu.

(52)

Attiecībā uz ieguldījumiem, kas saistīti ar hidroelektroiekārtām, jāpiezīmē, ka to ietekme uz vidi var būt divējāda. Tām noteikti ir potenciāls siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas aspektā. No otras puses, šādām iekārtām var būt negatīva ietekme, piemēram, uz ūdens sistēmām un bioloģisko daudzveidību.

(53)

Lai novērstu atšķirības, kas varētu radīt konkurences traucējumus, un atvieglotu dažādu Kopienas un valstu iniciatīvu saskaņošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī administratīvas skaidrības un juridiskas noteiktības nolūkā šajā regulā izmanto mazo un vidējo uzņēmumu definīciju, kas noteikta Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (23).

(54)

Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir izšķiroša loma darba vietu radīšanā, un tie darbojas kā sociālās stabilitātes un ekonomikas attīstības dzinulis. Tomēr to attīstību var ierobežot tirgus nepilnības, kas rada MVU tipiskas problēmas. MVU bieži ir grūtības iegūt kapitālu, riska kapitālu vai aizdevumus, jo dažos finanšu tirgos netiek akceptēti riski, un šie uzņēmumi var piedāvāt tikai ierobežotu nodrošinājumu. To ierobežotie līdzekļi var apgrūtināt piekļuvi informācijai, jo īpaši attiecībā uz jaunu tehnoloģiju un iespējamiem tirgiem. Lai veicinātu MVU saimnieciskās darbības attīstību, ar šo regulu jāpiešķir atbrīvojums dažu kategoriju atbalstam, ja to piešķir par labu MVU. Tāpēc ir pamatoti atbrīvot šādu atbalstu no prasības par iepriekšēju paziņošanu un tikai šīs regulas piemērošanas nolūkos uzskatīt, ka MVU attīstību kavē tirgus nepilnību radītas tipiskas MVU problēmas, ja atbalsta summa nepārsniedz paziņošanas prasībai piemērojamo robežvērtību un ja saņēmējs atbilst šajā regulā sniegtās MVU definīcijas nosacījumiem.

(55)

Ņemot vērā atšķirības starp maziem uzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem, būtu jānosaka atšķirīga atbalsta pamata intensitāte un atšķirīgas piemaksas maziem uzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem. Salīdzinājumā ar vidējiem uzņēmumiem tirgus nepilnības, kas skar MVU kopumā, tostarp grūtības attiecībā uz piekļuvi finansēm, rada lielākus šķēršļus mazo uzņēmumu attīstībai.

(56)

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos, var secināt, ka Kopienā pastāv vairākas specifiskas riska kapitāla tirgus nepilnības attiecībā uz dažu veidu ieguldījumiem noteiktos uzņēmumu attīstības posmos. Šīs tirgus nepilnības izraisa riska kapitāla nepietiekami saskaņotais piedāvājums un pieprasījums. Tādēļ tirgū piedāvātā riska kapitāla līmenis var būt pārāk ierobežots, un uzņēmumi neiegūst līdzekļus, lai arī tiem ir vērtīgs uzņēmējdarbības modelis un izaugsmes iespējas. Galvenais tirgus nepilnību iemesls saistībā ar riska kapitāla tirgiem, kas jo īpaši ietekmē kapitāla pieejamību MVU un kas var attaisnot valsts iejaukšanos, ir saistīts ar nepilnīgu vai asimetrisku informāciju. Tāpēc, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi, ir jāpiešķir atbrīvojums no prasības par paziņošanu riska kapitāla shēmām, kas darbojas kā ieguldījumu fondi, kuri tiek pārvaldīti atbilstoši komercstruktūru principiem un kuros pietiekamu līdzekļu daļu nodrošina privāti ieguldītāji pašu kapitāla veidā, veicinot uz peļņu orientētus riska kapitāla pasākumus par labu mērķa uzņēmumiem. Nosacījums, ka ieguldījumu fondi ir jāpārvalda atbilstoši komercstruktūru principiem un ka attiecīgajiem riska kapitāla pasākumiem ir jābūt uz peļņu orientētiem, nedrīkst kavēt ieguldījumu fondus mērķtiecīgi virzīt savu darbību un pievērsties īpašiem tirgus segmentiem, piemēram, uzņēmumiem, kuru dibinātājas ir sievietes. Šī regula nedrīkst ietekmēt Eiropas Investīciju fonda un Eiropas Investīciju bankas statusu, kā tas noteikts Kopienas nostādnēs par riska kapitālu.

(57)

Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai var sekmēt ekonomisko izaugsmi, stiprināt konkurētspēju un veicināt nodarbinātību. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 364/2004, Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai un Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, var secināt, ka, ņemot vērā MVU un lielo uzņēmumu pašreizējās pētniecības un attīstības iespējas, tirgus nepilnības var neļaut tirgum sasniegt optimālo rezultātu un rezultātā izraisīt neefektīvu tirgus darbību. Šāda neefektīva tirgus darbība galvenokārt ir saistīta ar pozitīviem ārējiem faktoriem/zināšanu pārnesi, sabiedriskiem labumiem/zināšanu pārnesi, nepilnīgu vai nevienlīdzīgu informāciju un koordinēšanas un sistēmas traucējumiem.

(58)

Ļoti svarīgi ir saņemt atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, īpaši MVU, jo viens no MVU strukturālajiem trūkumiem ir saistīts ar to, ka tiem ir grūti iegūt pieeju jaunajām tehnoloģijām, nodrošināt tehnoloģiju pārņemšanu un nodarbināt augsti kvalificētu personālu. Tāpēc, ievērojot konkrētus nosacījumus, no prasības par iepriekšēju paziņošanu jāatbrīvo atbalsts pētniecības un attīstības projektiem, atbalsts tehniskai priekšizpētei un atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksām MVU, kā arī atbalsts jauniem novatoriskiem mazajiem uzņēmumiem, atbalsts inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un atbalsts inovācijas atbalsta pakalpojumiem, un atbalsts augsti kvalificēta personāla nodarbināšanai uz laiku.

(59)

Attiecībā uz atbalstu pētniecības un attīstības projektam pētniecības projekta atbalstāmai daļai būtu pilnībā jāpieder pie kādas no šādām pētniecības kategorijām: fundamentālie pētījumi, rūpnieciskie pētījumi vai eksperimentālā izstrāde. Ja projekts paredz dažādus uzdevumus, katru uzdevumu būtu jākvalificē kā piederošu fundamentālo pētījumu, rūpniecisko pētījumu vai eksperimentālās izstrādes kategorijai vai kā nepiederošu nevienai no šīm kategorijām. Minētā kvalificēšana nav noteikti jāveic hronoloģiskā kārtībā, secīgi virzoties no fundamentālajiem pētījumiem līdz tirgum tuvākām darbībām. Līdz ar to tādu darbu, ko veic vēlākā projekta posmā, ir iespējams kvalificēt kā rūpniecisku pētījumu. Nav arī izslēgts, ka darbība, ko projektā veica agrāk, ir uzskatāma par eksperimentālu izstrādi.

(60)

Lauksaimniecības nozarē būtu jāpiešķir atbrīvojums noteikta veida pētniecības un attīstības atbalstam, ja ir izpildīti nosacījumi, kas ir līdzīgi tiem nosacījumiem, ko paredz īpašie noteikumi lauksaimniecības nozarei Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai. Ja šie īpašie nosacījumi nav izpildīti, būtu jāparedz, ka atbalstam var piešķirt atbrīvojumu, ja tas atbilst nosacījumiem, ko paredz vispārīgie noteikumi par pētniecību un attīstību šajā regulā.

(61)

Nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti mācību un darbā pieņemšanas veicināšana un kompensācijas par papildu izmaksām personu ar invaliditāti nodarbināšanai ir viens no Kopienas un tās dalībvalstu ekonomiskās un sociālās politikas galvenajiem uzdevumiem.

(62)

Mācības parasti ir pozitīvs ārējais faktors sabiedrībai kopumā, jo tās palielina kvalificētu darba ņēmēju skaitu, kurus var nodarbināt citi uzņēmumi, uzlabo Kopienas ražotāju konkurētspēju un ieņem nozīmīgu vietu Kopienas nodarbinātības stratēģijā. Mācības, tostarp e-mācības, ir būtiskas arī zināšanu, kas ir vissvarīgākais sabiedrības īpašums, veidošanā, apguvē un izplatīšanā. Ņemot vērā apstākli, ka Kopienas uzņēmumu ieguldījums darba ņēmēju apmācībā parasti ir pārāk mazs, jo īpaši gadījumos, kad mācībām ir vispārīgs raksturs un tās nesniedz tiešu un konkrētu labumu attiecīgajam uzņēmumam, ar valsts atbalstu ir iespējams labot šo tirgus nepilnību. Tāpēc, ievērojot konkrētus nosacījumus, šādam atbalstam ir jāpiešķir atbrīvojums no prasības par paziņošanu. Ņemot vērā, ka MVU saskaras ar īpašām problēmām un ka to ieguldījumu izmaksas mācībās ir relatīvi augstākas, MVU ir jāpaaugstina tā atbalsta intensitāte, kam ar šo regulu ir piešķirts atbrīvojums. Mācību īpatnības jūras transporta nozarē attaisno īpašu pieeju šai nozarei.

(63)

Iespējams nodalīt vispārējās un speciālās mācības. Pieļaujamai atbalsta intensitātei ir jābūt atšķirīgai atkarībā no sniegto mācību veida un uzņēmuma lieluma. Vispārējas mācības paredz plaši izmantojamas zināšanas un būtiski uzlabo apmācītā darba ņēmēja nodarbinātības iespējas. Šādam atbalstam ir mazāka traucējoša ietekme uz konkurenci, tādēļ no prasības par iepriekšēju paziņošanu var atbrīvot lielāku atbalsta intensitāti. Speciālās mācības, kas galvenokārt dod labumu uzņēmumam, ir saistītas ar lielāku konkurences traucējumu risku, tādēļ atbalsta intensitātei, ko var atbrīvot no prasības par iepriekšēju paziņošanu, ir jābūt daudz mazākai. Mācības jāuzskata par vispārējām arī tad, ja tās ir saistītas ar vides vadību, ekojauninājumiem vai uzņēmumu sociālo atbildību un tādējādi palielina saņēmēja spēju veicināt vispārēju mērķu sasniegšanu vides aizsardzības jomā.

(64)

Strādājošu personu ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju dažām kategorijām joprojām ir lielas grūtības iekļūt darba tirgū. Tāpēc ir pamatoti, ka valsts ievieš pasākumus, lai mudinātu uzņēmumus paaugstināt to darba ņēmēju nodarbinātības līmeni, kas ietilpst šādās nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju kategorijās. Algu izmaksas ir daļa no jebkura uzņēmuma darbības izmaksām. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir, lai atbalsts strādājošu personu ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju nodarbināšanai pozitīvi ietekmētu šo darba ņēmēju nodarbinātības līmeni un neaprobežotos tikai ar uzņēmuma iespēju samazināt izmaksas, kas pretējā gadījumā tam būtu jāsedz. Tāpēc šāds atbalsts ir jāatbrīvo no prasības par iepriekšēju paziņošanu, ja ir paredzams, ka tas palīdzēs šīm darba ņēmēju kategorijām atgriezties darba tirgū vai atgriezties darba tirgū un saglabāt darbu, ja tās ir strādājošas personas ar invaliditāti.

(65)

Atbalstu strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, piešķirot subsīdijas algām, var aprēķināt, balstoties uz attiecīgās nodarbinātās personas invaliditātes konkrēto pakāpi, vai arī to var sniegt kā vienreizēju maksājumu ar nosacījumu, ka nevienas metodes izmantošana nekļūs par iemeslu tam, ka atbalsts katrai attiecīgajai nodarbinātajai personai pārsniedz atbalsta maksimālo intensitāti.

(66)

Ir svarīgi noteikt pārejas noteikumus individuālajam atbalstam, kas piešķirts pirms šīs regulas stāšanās spēkā un par kuru, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktā paredzēto pienākumu, netika paziņots. Atceļot Komisijas Regulu (EK) Nr. 1628/2006, esošās reģionālo ieguldījumu shēmas, kurām ir piešķirts atbrīvojums, būtu jāspēj turpināt savu darbību atbilstoši minētajā regulā paredzētajiem nosacījumiem saskaņā ar tās 9. panta 2. punkta otro daļu.

(67)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi šajā jomā un jo īpaši to, cik bieži parasti jāpārskata valsts atbalsta politika, ir lietderīgi ierobežot šīs regulas piemērošanas laiku. Ja šīs regulas piemērošanas laiks beidzas un netiek pagarināts, atbalsta shēmām, kas jau ir atbrīvotas ar šo regulu, atbrīvojumu piemēro vēl sešus mēnešus, lai dalībvalstīm dotu laiku pielāgoties.

(68)

Regula (EK) Nr. 70/2001, Regula (EK) Nr. 68/2001 un Regula (EK) Nr. 2204/2002 zaudēja spēku 2008. gada 30. jūnijā un Regulu (EK) Nr. 1628/2006 būtu jāatceļ,

I Nodaļa

1. pants

2. pants

3. pants

4. pants

5. pants

6. pants

7. pants

8. pants

9. pants

10. pants

11. pants

12. pants

II Nodaļa

1. Iedaļa

13. pants

14. pants

2. Iedaļa

15. pants

3. Iedaļa

16. pants

4. Iedaļa

17. pants

18. pants

19. pants

20. pants

21. pants

22. pants

23. pants

24. pants

25. pants

5. Iedaļa

26. pants

27. pants

6. Iedaļa

28. pants

29. pants

7. Iedaļa

30. pants

31. pants

32. pants

33. pants

34. pants

35. pants

36. pants

37. pants

8. Iedaļa

38. pants

39. pants

9. Iedaļa

40. pants

41. pants

42. pants

III Nodaļa

43. pants

44. pants

45. pants

I Pielikums

II Pielikums

Veidlapa informācijas kopsavilkuma sniegšanai par atbalstu pētniecībai un attīstībai atbilstoši 9. panta 4. punktā noteiktajam ziņošanas pienākumam pagarinātā termiņā

Veidlapa informācijas kopsavilkuma sniegšanai par atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem atbilstoši 9. panta 4. punktā noteiktajam ziņošanas pienākumam pagarinātā termiņā

III Pielikums

a)

reģionālais atbalsts;

b)

atbalsts ieguldījumiem MVU un nodarbinātībai;

c)

atbalsts tādu uzņēmumu veidošanai, kuru dibinātājas ir sievietes;

d)

atbalsts vides aizsardzībai;

e)

atbalsts konsultācijām MVU un MVU līdzdalībai tirdzniecības izstādēs;

f)

atbalsts riska kapitāla veidā;

g)

atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai;

h)

mācību atbalsts;

i)

atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju vai strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai.

a)

eksporta atbalsta pasākumiem, t. i., atbalstu, kas tieši saistīts ar eksporta apjomiem, ar izplatīšanas tīkla izveidi un izmantošanu vai ar citām kārtējām izmaksām, kas saistītas ar eksporta darbību;

b)

atbalstu, kas piešķirts, lai importētu preču vietā tiktu izmantotas vietējās preces.

a)

atbalsts par labu pasākumiem zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, ko reglamentē Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 (24), izņemot mācību atbalstu, atbalstu riska kapitāla veidā, atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai un atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai;

b)

atbalsts lauksaimniecības produktu primārai ražošanai, izņemot mācību atbalstu, atbalstu riska kapitāla veidā, atbalstu pētniecībai un attīstībai, vides atbalstu un atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ciktāl uz šīm atbalsta kategorijām neattiecas Komisijas Regula (EK) Nr. 1857/2006;

c)

atbalsts par labu pasākumiem lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā šādos gadījumos:

d)

atbalsts par labu pasākumiem ogļu nozarē, izņemot mācību atbalstu, atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai un atbalstu vides aizsardzībai;

e)

reģionālais atbalsts par labu pasākumiem tērauda nozarē;

f)

reģionālais atbalsts par labu pasākumiem kuģu būves nozarē;

g)

reģionālais atbalsts par labu pasākumiem sintētisko šķiedru ražošanas nozarē.

a)

atbalsta shēmas, no kurām nav īpaši izslēgti individuāli atbalsta maksājumi uzņēmumam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

b)

ad hoc atbalsts uzņēmumam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

c)

atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

a)

uzņēmuma ar ierobežotu atbildību gadījumā, ja tā zaudējumi ir lielāki nekā puse no statūtkapitāla, kas atspoguļots uzņēmuma grāmatvedībā, ir un vairāk nekā viena ceturtdaļa no šiem kapitāla zaudējumiem ir radušies iepriekšējo 12 mēnešu laikā, vai

b)

uzņēmuma gadījumā, kur vismaz dažiem tā locekļiem ir neierobežota atbildība par uzņēmuma parādiem un kura zaudējumi ir lielāki nekā puse no statūtkapitāla, kas atspoguļots uzņēmuma grāmatvedībā, ir un vairāk nekā viena ceturtdaļa no šiem kapitāla zaudējumiem ir radušies iepriekšējo 12 mēnešu laikā, vai

c)

neatkarīgi no konkrētās sabiedrības veida – ja atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem tam ir piemērojama kolektīva maksātnespējas procedūra.

1)

“atbalsts” ir visi pasākumi, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Līguma 87. panta 1. punktā;

2)

“atbalsta shēma” ir visi dokumenti, uz kuru pamata bez turpmākiem izpildes pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kas ir vispārīgi un teorētiski definēti attiecīgajos dokumentos, un visi dokumenti, uz kuru pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laiku un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar kādu konkrētu projektu;

3)

“individuāls atbalsts” ir:

4)

“ad hoc atbalsts” ir individuāls atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;

5)

“atbalsta intensitāte” ir atbalsta summa, kas izteikta procentos no attiecināmām izmaksām;

6)

“pārredzams atbalsts” ir tāds atbalsts, kuram ir iespējams ex ante precīzi aprēķināt bruto dotācijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu;

7)

“mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir uzņēmumi, kas atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

8)

“lieli uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas neatbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

9)

“atbalstāmi reģioni” ir reģioni, kam ir tiesības saņemt reģionālo atbalstu, kā noteikts attiecīgajai dalībvalstij apstiprinātajā reģionālā atbalsta kartē laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam;

10)

“materiālie aktīvi”, neskarot 17. panta 12) punktu, ir aktīvi, kas saistīti ar zemi, ēkām, ražošanas telpām, iekārtām un aprīkojumu; transporta nozarē transportlīdzekļus un transporta aprīkojumu uzskata par attiecināmiem aktīviem, izņemot reģionālo atbalstu un kravas autotransportu un gaisa transportu;

11)

“nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kas saistīti ar tehnoloģiju nodošanu, iegādājoties patentu tiesības, licences, zinātību vai nepatentētas tehniskās zināšanas;

12)

“lielu ieguldījumu projekts” ir sākotnējs ieguldījums pamatlīdzekļos ar attiecināmām izmaksām, kas pārsniedz 50 miljonus euro, aprēķinot pēc cenām un maiņas kursiem atbalsta piešķiršanas dienā;

13)

“darbinieku skaits” ir gada darba vienību (GDV) skaits, proti, vienā gadā uz pilnu slodzi nodarbināto personu skaits; nepilnas slodzes un sezonas darbs ir GDV daļas;

14)

“darba vietas, kas radušās ieguldījumu projekta rezultātā” ir darba vietas, kas saistītas ar darbību, kam ir paredzēti ieguldījumi, tostarp darba vietas, kas radušās ieguldījuma izraisītās jaudas izmantošanas koeficienta paaugstināšanās rezultātā;

15)

“algu izmaksas” ir kopējā summa, kas atbalsta saņēmējam ir jāsedz attiecībā uz konkrēto darba vietu un kas ietver:

16)

“atbalsts ieguldījumiem MVU un nodarbinātībai” ir atbalsts, kas atbilst 15. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

17)

“ieguldījumu atbalsts” ir 13. pantā paredzētais reģionālais atbalsts ieguldījumiem un atbalsts nodarbinātībai, 15. pantā paredzētais MVU ieguldījumu atbalsts un atbalsts nodarbinātībai un 18. līdz 23. pantā paredzētais ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai;

18)

“nelabvēlīgākā situācijā esošs darba ņēmējs” ir persona:

19)

“īpaši nelabvēlīgā situācijā esošs darba ņēmējs” ir persona, kurai 24 mēnešus vai ilgāk nav bijis darba;

20)

“strādājoša persona ar invaliditāti” ir persona:

21)

“aizsargāta nodarbinātība” ir nodarbinātība uzņēmumā, kurā vismaz 50 % no darba ņēmējiem ir personas ar invaliditāti;

22)

“lauksaimniecības produkti” ir

23)

“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu, kuras rezultātā tiek iegūts produkts, kurš arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot lauksaimniecības darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu dzīvnieku vai augu produktu pirmajai pārdošanai;

24)

“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir glabāšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot sākotnējā ražotāja veikto pirmo pārdošanu mazumtirgotājiem vai pārstrādātājiem, kā arī jebkuru darbību, lai sagatavotu produktu šādai pirmajai pārdošanai; sākotnējā ražotāja veiktu pārdošanu gala patērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek šim nolūkam paredzētās atsevišķās telpās;

25)

“tūrisma darbība” nozīmē šādus darbības veidus saskaņā ar NACE Rev. 2:

26)

“atmaksājamais avanss” ir aizdevums projektam, ko maksā vienā reizē vai pa vairākām daļām un kura atlīdzināšanas nosacījumi ir atkarīgi no pētniecības, attīstības un inovācijas projekta rezultāta;

27)

“riska kapitāls” ir pašu kapitāla un kvazikapitāla finansējums uzņēmumiem to agrīnajā izaugsmes posmā (sagatavošanas, sākuma un paplašināšanās stadija);

28)

“jaunizveidots uzņēmums, kura dibinātājas ir sievietes”, ir mazs uzņēmums, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

29)

“tērauda nozare” ir visas darbības, kas saistītas ar viena vai vairāku šādu produktu ražošanu:

30)

“sintētisko šķiedru nozare” ir:

a)

atbalsts, ko veido dotācijas un procentu likmju subsīdijas;

b)

atbalsts, ko veido aizdevumi, ja bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz atsauces likmi, kas ir spēkā subsīdijas piešķiršanas laikā;

c)

atbalsts, ko veido garantiju shēmas:

d)

atbalsts, ko veido fiskālie pasākumi, ja pasākums paredz ierobežojumu, kas nodrošina to, ka netiek pārsniegta piemērojamā robežvērtība.

a)

atbalsts, ko veido kapitāla ieguldījumi, neskarot īpašos nosacījumus attiecībā uz riska kapitālu;

b)

atbalsts, ko veido riska kapitāla pasākumi, izņemot atbalstu, kas atbilst 29. panta nosacījumiem.

a)

atbalsts ieguldījumiem MVU un nodarbinātībai: 7,5 miljoni euro vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

b)

ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai: 7,5 miljoni euro vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

c)

atbalsts konsultācijām MVU: 2 miljoni euro vienam uzņēmumam vienā projektā;

d)

atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs: 2 miljoni euro vienam uzņēmumam vienā projektā;

e)

atbalsts pētniecības un attīstības projektiem un priekšizpētei:

f)

atbalsts MVU rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksām: 5 miljoni euro vienam uzņēmumam vienā projektā;

g)

mācību atbalsts: 2 miljoni euro vienam mācību projektam;

h)

atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā: 5 miljoni euro vienam uzņēmumam gadā;

i)

atbalsts strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ko piešķir kā subsīdijas algām: 10 miljoni euro vienam uzņēmumam gadā;

j)

atbalsts, ar kuru kompensē papildu izmaksas strādājošu invalīdu nodarbināšanai: 10 miljoni euro vienam uzņēmumam gadā.

a)

Ja mērķa uzņēmums ir saņēmis kapitālu saskaņā ar riska kapitāla pasākumu atbilstoši 29. pantam un pēc tam pirmo trīs gadu laikā pēc pirmā riska kapitāla ieguldījuma iesniedz pieteikumu par atbalstu atbilstoši šīs regulas darbības jomai, attiecīgās atbalsta robežvērtības vai maksimālās attiecināmās summas saskaņā ar šo regulu samazina par 50 % parastos gadījumos un par 20 % – mērķa uzņēmumiem, kas atrodas atbalstāmos reģionos; samazinājums nedrīkst pārsniegt saņemtā riska kapitāla kopsummu; šo samazinājumu nepiemēro pētniecības, attīstības un inovāciju atbalstam, kam piešķir atbrīvojumu saskaņā ar 31. līdz 37. pantu;

b)

Atbalstu jauniem novatoriskiem uzņēmumiem pirmajos 3 gados pēc tā piešķiršanas nedrīkst summēt ar citiem atbalsta veidiem, kam saskaņā ar šo regulu ir piešķirts atbrīvojums, izņemot tikai tos atbalsta veidus, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 29. pantu un kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 31. līdz 37. pantu.

a)

pateicoties atbalstam, ir būtiski palielināts projekta/pasākuma apjoms;

b)

pateicoties atbalstam, ir būtiski paplašināta projekta/pasākuma darbības joma;

c)

pateicoties atbalstam, ir būtiski palielināta kopsumma, ko saņēmējs ir iztērējis projektam/pasākumam;

d)

pateicoties atbalstam, ir būtiski palielinājies attiecīgā projekta/pasākuma izpildes ātrums;

e)

13. pantā minētā reģionālā ieguldījumu atbalsta gadījumā projekts netiktu īstenots attiecīgajā atbalstāmajā reģionā, ja atbalsts netiktu piešķirts.

a)

ar fiskālo pasākumu nosaka juridiskas tiesības uz atbalstu saskaņā ar objektīviem kritērijiem, dalībvalstij nepieņemot atsevišķu lēmumu, un

b)

fiskālais pasākums ir pieņemts pirms atbalstāmā projekta vai pasākuma darbu uzsākšanas; šo nosacījumu nepiemēro, ja fiskālo shēmu aizstāj ar nākamo shēmu.

a)

ieguldījums materiālos un/vai nemateriālos aktīvos, kas ir saistīts ar jauna uzņēmuma izveidi, esoša uzņēmuma paplašināšanu, esoša uzņēmuma produkcijas daudzveidošanu ar jauniem papildu produktiem vai uzņēmuma vispārējā ražošanas procesa būtisku maiņu, vai

b)

tādu pamatlīdzekļu iegāde, kas ir tieši saistīti ar uzņēmumu, ja uzņēmums ir slēgts vai būtu slēgts, ja tas nebūtu iegādāts, un minētos līdzekļus ir iegādājies neatkarīgs ieguldītājs; ja mazā uzņēmuma uzņēmējdarbību turpina sākotnējā īpašnieka ģimenes loceklis(-ļi) vai bijušie darbinieki, atceļ nosacījumu, ka aktīvus iegādājas neatkarīgs ieguldītājs.

a)

tie ir jāizmanto vienīgi uzņēmumā, kas saņem atbalstu; reģionālais ieguldījumu atbalsts jāizmanto vienīgi ražotnē, kas saņem atbalstu;

b)

tie ir jāuzskata par amortizējamiem aktīviem;

c)

tie ir jāiegādājas no trešām personām saskaņā ar tirgus nosacījumiem, un pircējs Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (28) 3. panta nozīmē nekontrolē pārdevēju vai otrādi;

d)

piešķirot atbalstu ieguldījumiem MVU, aktīviem ir jābūt iekļautiem uzņēmuma aktīvos vismaz trīs gadus; piešķirot reģionālo ieguldījumu atbalstu, aktīviem ir jābūt iekļautiem uzņēmuma aktīvos un jāpaliek uzņēmumā, kas saņem atbalstu, vismaz piecus gadus vai, ja tas ir MVU, vismaz trīs gadus.

a)

darba vietas ir izveidotas trīs gadu laikā pēc ieguldījumu veikšanas;

b)

ieguldījumu projekts izraisa darbinieku skaita tīru pieaugumu attiecīgajā uzņēmumā salīdzinājumā ar vidējo pieaugumu iepriekšējos divpadsmit mēnešos;

c)

izveidotās darba vietas lieliem uzņēmumiem tiek saglabātas vismaz piecus gadus, un MVU – vismaz trīs gadus.

a)

50 % no attiecināmiem ieguldījumiem reģionos, kas minēti Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un 40 % no attiecināmiem ieguldījumiem citos reģionos, kam ir tiesības uz reģionālo atbalstu, kā noteikts reģionālā atbalsta kartē, kas attiecīgajām dalībvalstīm apstiprināta laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, ja atbalsta saņēmējs ir MVU;

b)

25 % no attiecināmiem ieguldījumiem reģionos, kas minēti Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un 20 % no attiecināmiem ieguldījumiem citos reģionos, kam ir tiesības uz reģionālo atbalstu, kā noteikts reģionālā atbalsta kartē, kas attiecīgajām dalībvalstīm apstiprināta laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, ja atbalsta saņēmējam ir mazāk nekā 750 darbinieku un/vai apgrozījums, ko aprēķina saskaņā ar šīs regulas I pielikumu, ir mazāks nekā 200 miljoni euro.

a)

2 miljonus euro maziem uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbības vieta ir reģionos, uz kuriem attiecas 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētā atkāpe, un

b)

1 miljonu euro maziem uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbības vieta ir reģionos, uz kuriem attiecas 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētā atkāpe.

a)

reģionos, uz kuriem attiecas Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts, 35 % no attiecināmām izmaksām, kas radušās pirmajos trīs gados kopš uzņēmuma izveides, un 25 % divos turpmākajos gados;

b)

reģionos, uz kuriem attiecas Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts, 25 % no attiecināmām izmaksām, kas radušās pirmajos trīs gados kopš uzņēmuma izveides, un 15 % divos turpmākajos gados.

a)

procenti par ārēju finansējumu un pašu kapitāla dividendes, kas aprēķinātas, nepārsniedzot atsauces likmi;

b)

ražošanas iekārtu/aprīkojuma nomas maksājumi;

c)

enerģijas, ūdens, apkures izmaksas, nodokļi (izņemot PVN un uzņēmumu ienākuma nodokli) un administratīvie maksājumi;

d)

amortizācija, ražošanas iekārtu/aprīkojuma nomas maksājumi, kā arī algu izmaksas, ieskaitot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja par attiecīgajiem ieguldījumiem vai darba vietu izveides un darbā pieņemšanas pasākumiem nav saņemts cita veida atbalsts.

a)

20 % no attiecināmām izmaksām mazajiem uzņēmumiem;

b)

10 % no attiecināmām izmaksām vidējiem uzņēmumiem.

a)

ieguldījumu materiālos un nemateriālos aktīvos izmaksas, vai

b)

paredzamās algu izmaksas, ko aprēķina par diviem gadiem attiecībā uz darba vietām, kas izveidotas tieši ieguldījumu projekta rezultātā.

a)

75 % no attiecināmiem ieguldījumiem attālākajos reģionos;

b)

65 % no attiecināmiem ieguldījumiem nelielajās Egejas jūras salās Padomes Regulas (EK) Nr. 1405/2006 (29);

c)

50 % no attiecināmiem ieguldījumiem reģionos, kas atbilst Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta kritērijiem;

d)

40 % no attiecināmiem ieguldījumiem citos reģionos.

a)

procenti par ārēju finansējumu un pašu kapitāla dividendes, kas aprēķinātas, nepārsniedzot atsauces likmi;

b)

ražošanas iekārtu/aprīkojuma nomas maksājumi;

c)

enerģijas, ūdens, apkures izmaksas, nodokļi (izņemot PVN un uzņēmumu ienākuma nodokli) un administratīvie maksājumi;

d)

amortizācija, ražošanas iekārtu/aprīkojuma nomas maksājumi, kā arī algu izmaksas, ieskaitot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja par attiecīgajiem ieguldījumiem vai darba vietu izveides un darbā pieņemšanas pasākumiem nav saņemts cita veida atbalsts;

e)

bērnu aprūpes un vecāku aprūpes izmaksas, tostarp attiecīgos gadījumos izmaksas, kas saistītas ar bērna kopšanas atvaļinājumu.

1)

“vides aizsardzība” ir jebkura darbība, kuras mērķis ir labot vai novērst saņēmēja darbības radītu kaitējumu fiziskajai videi vai dabas resursiem vai veicināt šo resursu efektīvu izmantošanu, mazināt šāda kaitējuma risku vai efektīvāk izmantot dabas resursus, tostarp izmantojot energotaupības pasākumus un atjaunojamos enerģijas avotus;

2)

“energotaupības pasākumi” ir darbības, kas ļauj uzņēmumiem ievērojami samazināt ražošanas ciklā izmantojamo enerģiju;

3)

“Kopienas standarts” ir

4)

“atjaunojamie enerģijas avoti” ir šādi atjaunojami nefosili enerģijas avoti: vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, plūdmaiņu enerģija, hidroenerģijas iekārtas, biomasas enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāzes;

5)

“biodegvielas” ir šķidrā vai gāzveida degviela, ko izmanto transporta nozarē un iegūst no biomasas;

6)

“ilgtspējīga biodegviela” ir biodegviela, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem, kuri noteikti 15. pantā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu (31); tiklīdz Eiropas Parlaments un Padome būs pieņēmuši šo direktīvu un tā tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, piemēros direktīvā minētos ilgtspējības kritērijus;

7)

“enerģijas ražošana no atjaunojamiem enerģijas avotiem” ir enerģijas ražošana ar iekārtām, kurās izmanto tikai atjaunojamus enerģijas avotus, kā arī to daļu enerģijas siltumietilpības izteiksmē, kas ražota no atjaunojamiem enerģijas avotiem kombinētās iekārtās, kurās izmanto arī parastos enerģijas avotus; tā ietver atjaunojamo elektrību, ar ko piepilda enerģijas nesējus, bet neietver elektrību, kas rodas enerģijas nesēju pielietojuma rezultātā;

8)

“koģenerācija” ir siltumenerģijas un elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā;

9)

“augstas efektivitātes koģenerācija” ir koģenerācija, kas atbilst kritērijiem, kas minēti III pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/8/EK (32), un saskaņotajām efektivitātes atskaites vērtībām, kas noteiktas ar Komisijas Lēmumu 2007/74/EK (33);

10)

“dabas resursu nodoklis” ir nodoklis, kura apliekamajai bāzei piemīt izteikti negatīva ietekme uz vidi vai kura mērķis ir noteiktu darbību, preču vai pakalpojumu aplikšana ar nodokli tā, lai vides aizsardzības izmaksas varētu iekļaut to cenā, un/vai tādā veidā, lai ražotājus un patērētājus rosinātu uz rīcību, kas labvēlīgāk ietekmē vidi;

11)

“Kopienas minimālais nodokļu līmenis” ir Kopienas tiesību aktos noteiktais minimālais nodokļu līmenis; energoproduktiem un elektroenerģijai Kopienas minimālais nodokļu līmenis ir Direktīvas 2003/96/EK, I pielikumā noteiktais minimālais nodokļu līmenis;

12)

“materiālie aktīvi” ir ieguldījumi zemesgabalos, kas noteikti nepieciešami, lai atbilstu vides mērķiem, ieguldījumi ēkās, iekārtās un aprīkojumā, kuru mērķis ir samazināt vai likvidēt piesārņojumu un traucējumus, un ieguldījumi ražošanas metožu pielāgošanā, lai aizsargātu vidi.

a)

ieguldījumi ļauj saņēmējam tā darbības rezultātā paaugstināt vides aizsardzības līmeni, nosakot augstākus standartus par Kopienā piemērojamiem standartiem, neatkarīgi no tā, vai pastāv obligāti valsts standarti, kas ir stingrāki nekā Kopienas standarti;

b)

ieguldījumi ļauj saņēmējam tā darbības rezultātā paaugstināt vides aizsardzības līmeni, ja nav noteikti Kopienas standarti.

a)

ja kopējās ieguldījumu izmaksās var viegli noteikt ar ieguldījumiem vides aizsardzībā saistītās izmaksas, šīs tieši ar vides aizsardzību saistītās izmaksas veido attiecināmās izmaksas;

b)

pārējos gadījumos papildu ieguldījumu izmaksas nosaka, veicot salīdzinājumu ar ieguldījumiem hipotētiskā situācijā, kurā valsts atbalsta nebūtu; pareiza hipotētiska situācija ir tehniski salīdzināma ieguldījuma izmaksas, kurš nodrošina zemāku vides aizsardzības līmeni (kas atbilst obligātajiem Kopienas standartiem, ja tādi ir) un kuru īstenotu bez atbalsta (“atsauces ieguldījums”); tehniski salīdzināms ieguldījums ir ieguldījums ar tādu pašu ražošanas jaudu un visām citām tehniskajām īpašībām (izņemot tās, kas ir tieši saistītas ar papildu ieguldījumiem vides aizsardzībā); turklāt šādam atsauces ieguldījumam no uzņēmējdarbības viedokļa jābūt drošai alternatīvai novērtējamajam ieguldījumam.

a)

ja uzņēmums pielāgojas valsts standartiem, kas pieņemti, nepastāvot Kopienas standartiem, tad attiecināmās izmaksas sastāv no papildu ieguldījumu izmaksām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu tādu vides aizsardzības līmeni, kādu prasa šie valsts standarti;

b)

ja uzņēmums pielāgojas valsts standartiem, kas ir augstāki nekā Kopienas standarti vai kuru darbības joma nav iekļauta attiecīgos Kopienas standartos, tad attiecināmās izmaksas sastāv no papildu ieguldījumu izmaksām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu tādu vides aizsardzības līmeni, kas ir augstāks par līmeni, ko prasa Kopienas standarti. Tādu ieguldījumu izmaksas, kas vajadzīgi, lai sasniegtu aizsardzības līmeni, ko pieprasa Kopienas standarti, nav attiecināmās izmaksas;

c)

ja standarti nepastāv, tad attiecināmās izmaksas sastāv no to ieguldījumu izmaksām, kas vajadzīgi, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni nekā tas, ko attiecīgais uzņēmums vai uzņēmumi sasniegtu, nepastāvot nekādam atbalstam vides jomā.

a)

šī panta 2. un 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem; vai

b)

tā 4. un 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

1)

“pašu kapitāls” ir līdzdalība uzņēmumā, ko apliecina ieguldītājiem piešķirtās akcijas;

2)

“kvazikapitāls” ir finanšu instrumenti, kuru peļņa turētājam galvenokārt ir atkarīga no attiecīgā mērķa uzņēmuma peļņas vai zaudējumiem un kuriem saistību neizpildes gadījumā nav nodrošinājuma;

3)

“privāts pašu kapitāls” ir privāti – atšķirībā no valsts kapitāla – pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi uzņēmumos, kas nav akciju tirgus sarakstos; tostarp arī riska kapitāls;

4)

“sagatavošanas kapitāls” ir finansējums, ko sniedz, lai izpētītu, novērtētu un attīstītu sākotnēju koncepciju pirms uzņēmējdarbības sākuma stadijas;

5)

“sākuma kapitāls” ir finansējums, ko uzņēmumi, kas vēl nav komerciāli pārdevuši savas preces vai pakalpojumus un vēl negūst peļņu, saņem ražojumu izstrādei un tirdzniecības sākumposmam;

6)

“attīstības kapitāls” ir finansējums, ko nodrošina tāda uzņēmuma izaugsmei un darbības paplašināšanai, kas spēj vai nespēj strādāt bez zaudējumiem jeb rentabli, ražošanas jaudas paaugstināšanas nolūkiem, tirgus vai produktu attīstīšanai vai papildu apgrozāmā kapitāla nodrošināšanai;

7)

“izejas stratēģija” ir stratēģija riska kapitāla fonda vai privātā pašu kapitāla fonda līdzdalības izbeigšanai saskaņā ar plānu maksimālas peļņas nodrošināšanai, kas ietver visa uzņēmuma vienlaicīgu pārdošanu citam uzņēmumam; norakstīšanu, priekšrocību akciju/aizdevumu atmaksu, pārdošanu citam riska kapitālistam, pārdošanu finanšu iestādei un pārdošanu publiskā piedāvājumā, tostarp sākotnējā publiskā piedāvājumā;

8)

“mērķa uzņēmums” ir uzņēmums, kurā ieguldītājs vai ieguldījumu fonds paredzējis veikt ieguldījumu.

a)

pastāv uzņēmējdarbības plāns katram ieguldījumam, kas ietver sīkas ziņas par produktiem, pārdošanas un rentabilitātes attīstību un ar kuru nosaka projekta iepriekšēju dzīvotspēju; un

b)

katram ieguldījumam ir skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija.

a)

pastāv vienošanās starp profesionālu fonda pārvaldītāju vai pārvaldītāju uzņēmējsabiedrību un fonda dalībniekiem, nodrošinot, ka pārvaldītāja atalgojums ir saistīts ar fonda mērķu un ierosinātā ieguldījumu grafika izpildi; un

b)

lēmumu pieņemšanā piedalās privātu ieguldītāju pārstāvji, piemēram, ar ieguldītāju vai padomdevējas komitejas starpniecību; un

c)

fondu pārvaldē tiek piemērota labākā prakse un veikta reglamentējoša pārraudzība.

1)

“pētniecības organizācija” ir tāda struktūra, piemēram, universitāte vai zinātniskais institūts, kuras galvenais uzdevums neatkarīgi no tās juridiskā statusa (vai tas ir publisko vai privāto tiesību subjekts) vai finansēšanas veida ir veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi un izplatīt to rezultātus mācību, publikāciju vai tehnoloģiju nodošanas veidā; visa peļņa tiek reinvestēta šajā darbībā, tās rezultātu izplatīšanā vai mācībās; uzņēmumiem, kas var ietekmēt šādu organizāciju, piemēram, būdami tās akcionāri vai dalībnieki, nav piekļuves priekšrocību attiecībā uz šādas organizācijas pētījumu kapacitāti vai tās radītajiem pētniecības rezultātiem;

2)

“fundamentālie pētījumi” ir eksperimentālais vai teorētiskais darbs, ko sākotnēji veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par lietām un parādībām, neparedzot nekādu praktisko pielietojumu vai izmantošanu;

3)

“rūpnieciskie pētījumi” ir plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs ar mērķi iegūt jaunas zināšanas un prasmes jaunas produkcijas, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai jau esošās produkcijas, procesu un pakalpojumu uzlabošanai. Šeit ietilpst komplektējošo daļu radīšana kompleksām sistēmām, kas vajadzīgas rūpnieciskajiem pētījumiem, jo īpaši vispārējo tehnoloģiju apstiprināšanai, izņemot prototipus;

4)

“eksperimentālā izstrāde” ir esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko zināšanu, uzņēmējdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju apgūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana jaunu, izmainītu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu projektēšanai. Šie pasākumi var ietvert, piemēram, citas darbības, kuru mērķis ir jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu jēdzieniskā noteikšana, plānošana un dokumentācija. Šajās darbībās var ietilpt projektu, rasējumu, plānu un citu dokumentu izstrādāšana, ja vien tie nav paredzēti komerciālām vajadzībām;

Šeit ietilpst arī komerciāli izmantojamu prototipu un eksperimentālu projektu izstrāde, ja prototipam ir jābūt gala komercproduktam un ja tā ražošana tikai demonstrēšanas un apstiprināšanas nolūkā izmaksā pārāk dārgi. Gadījumā, ja demonstrāciju vai eksperimentālos projektus vēlāk izmanto komerciāli, visi ienākumi no šādas izmantošanas ir jāatskaita no attiecināmām izmaksām.

Produktu, procesu un pakalpojumu eksperimentālā ražošana un testēšana arī ir attiecināma, ja to nevar izmantot vai pārveidot tā, lai to varētu pielietot rūpniecībā vai izmantot komerciāli.

Eksperimentālā izstrāde neietver ierastās vai regulāras izmaiņas, kas skar produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, esošos pakalpojumus un citas darba operācijas, pat ja šādas izmaiņas ir pielīdzināmas uzlabojumiem;

5)

“augsti kvalificēts personāls” ir pētnieki, inženieri, projektētāji un tirdzniecības vadītāji, kuriem ir augstākā izglītība un vismaz 5 gadu profesionālā pieredze attiecīgajā jomā; mācības doktorantūrā var uzskatīt par attiecīgo profesionālo pieredzi;

6)

“deleģēšana” nozīmē to, ka atbalsta saņēmējs personālu nodarbina uz laiku, pēc kura personālam ir tiesības atgriezties pie sava iepriekšējā darba devēja.

a)

fundamentālie pētījumi;

b)

rūpnieciskie pētījumi;

c)

eksperimentālā izstrāde.

a)

100 % no attiecināmām izmaksām fundamentālo pētījumu gadījumā;

b)

50 % no attiecināmām izmaksām rūpniecisko pētījumu gadījumā;

c)

25 % no attiecināmām izmaksām eksperimentālās izstrādes gadījumā.

a)

ja atbalstu piešķir MVU, atbalsta intensitāti var paaugstināt par 10 procentu punktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentu punktiem maziem uzņēmumiem, kā arī

b)

var pievienot piemaksu 15 procentu punktu apmērā līdz maksimālai atbalsta intensitātei 80 % no attiecināmām izmaksām, ja:

a)

personāla izmaksas (pētnieki, tehniskais un cits palīgpersonāls, ciktāl tas nodarbināts pētniecības projektā);

b)

instrumentu un iekārtu izmaksas, ciktāl un cik ilgi tās izmanto pētniecības projektā. Ja šīs aparatūras un iekārtu mūžs ir garāks par zinātniskā projekta ilgumu, par attiecināmām izmaksām uzskata tikai amortizācijas izmaksas, kas atbilst zinātniskā projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar labas grāmatvedības praksi;

c)

ēku un zemes izmaksas, ciktāl un cik ilgi tās izmanto pētniecības projektā. Attiecībā uz ēkām par attiecināmām izmaksām uzskatāmas tikai tādas amortizācijas izmaksas, kas atbilst pētniecības projekta laikam, tās aprēķinot saskaņā ar labu grāmatvedības praksi; attiecībā uz zemi par attiecināmām ir uzskatāmas komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas;

d)

līgumpētījumu, tehnisko zināšanu un patentu vai to licenču tirgus izmaksas, iegādājoties tos no citiem avotiem, ja darījums ir veikts normālas konkurences apstākļos un nav bijušas slepenas norunas, kā arī konsultantu pakalpojumu un tamlīdzīgu pakalpojumu izmaksas, kuri izmantoti tikai un vienīgi pētniecības darbībai;

e)

papildu netiešās izmaksas, kas radušās tieši pētniecības projekta rezultātā;

f)

citi darbības izmaksas, ieskaitot materiālu, piegāžu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši pētniecības darbības rezultātā.

a)

MVU – 75 % no attiecināmām izmaksām izpētei, kas ir vajadzīga rūpniecisko pētījumu priekšdarbiem, un 50 % no attiecināmām izmaksām – izpētei, kas ir vajadzīga eksperimentālās izstrādes priekšdarbiem;

b)

lielajiem uzņēmumiem – 65 % no attiecināmām izmaksām izpētei, kas ir vajadzīga rūpniecisko pētījumu priekšdarbiem, un 50 % no attiecināmām izmaksām – izpētei, kas ir vajadzīga eksperimentālās izstrādes priekšdarbiem.

a)

visas izmaksas pirms tiesību piešķiršanas pirmajā jurisdikcijā, ieskaitot tādas izmaksas, kas attiecas uz pieteikumu sagatavošanu, reģistrāciju un izskatīšanu, kā arī tādas izmaksas, kas radušās, atjaunojot pieteikumu, pirms tika piešķirtas tiesības;

b)

tulkošanas izmaksas un citas izmaksas, kas radās, lai varētu saņemt tiesības vai to apstiprinājumu citā jurisdikcijā;

c)

tiesību spēkā esamības aizstāvēšanas izmaksas, kas rodas, oficiāli izskatot prasību tiesā un, iespējams, izskatot lietu apelācijas kārtībā, pat ja šīs izmaksas rodas jau pēc tiesību piešķiršanas.

a)

izmaksas attiecībā uz inovācijas konsultāciju pakalpojumiem: vadības konsultāciju pakalpojumi, tehnoloģiskā palīdzība, tehnoloģiju nodošanas pakalpojumi, mācības, konsultācijas par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem, kas saistīti ar iegādi, aizsardzību un tirdzniecību, un licences nolīgumiem, konsultācijas par standartu izmantošanu;

b)

izmaksas attiecībā uz inovācijas atbalsta pakalpojumiem: biroja telpas, datu bankas, tehniskās bibliotēkas, tirgus pētījumi, laboratorijas izmantošana, kvalitātes marķēšana, testēšana un sertificēšana.

1)

“speciālās mācības” ir mācības, kuru mācību priekšmets ir tieši un galvenokārt izmantojams darbinieka pašreizējā vai nākamajā amatā uzņēmumā un kas sniedz kvalifikāciju, kas citos uzņēmumos vai citās darba jomās nav plaši izmantojama vai ir izmantojama tikai ierobežoti;

2)

“vispārējās mācības” ir mācības, kuru mācību priekšmets nav tieši vai galvenokārt izmantojams darbinieka pašreizējā vai nākamajā amatā uzņēmumā, bet sniedz kvalifikāciju, kas ir plaši izmantojama citos uzņēmumos vai citās darba jomās. Mācības uzskata par “vispārējām”, ja, piemēram:

a)

25 % no attiecināmām izmaksām speciālām mācībām, un

b)

60 % no attiecināmām izmaksām vispārējām mācībām.

a)

par 10 procentu punktiem, ja mācības tiek sniegtas strādājošām personām ar invaliditāti vai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem;

b)

par 10 procentu punktiem, ja atbalstu piešķir vidējiem uzņēmumiem, un par 20 procentu punktiem, ja atbalstu piešķir maziem uzņēmumiem.

a)

apmācāmais nav aktīvs komandas loceklis, bet ir ārštata darbinieks uz kuģa; un

b)

mācības notiek uz Kopienas reģistros ierakstītiem kuģiem.

a)

mācību personāla izmaksas;

b)

mācību personāla un apmācāmo ceļošanas izdevumi, ieskaitot uzturēšanos;

c)

citi kārtējie izdevumi, kā izdevumi par materiāliem un piegādēm, kas ir tieši saistīti ar projektu;

d)

instrumentu un iekārtas amortizācija tādā mērā, kādā tos izmanto vienīgi mācību projektam;

e)

ar mācību projektu saistītās konsultāciju izmaksas;

f)

apmācāmā personāla izmaksas un vispārējās netiešās izmaksas (administratīvās izmaksas, īre, papildu izmaksas), kas nepārsniedz citu a) līdz e) apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsummu. Apmācāmā personāla izmaksas ņem vērā tikai par to laiku, kurā apmācāmie faktiski piedalās mācībās, pēc produktīvā darba stundu atskaitīšanas.

a)

telpu pielāgošanas izmaksas;

b)

izmaksas, kas saistītas ar tādu personu nodarbināšanu, kuru vienīgais uzdevums ir palīdzība strādājošām personām ar invaliditāti;

c)

izmaksas par personu ar invaliditāti lietoto iekārtu iegādi un pielāgošanu vai programmnodrošinājuma iegādi un validēšanu, ietverot arī pielāgotas iekārtas un palīgtehnoloģiju iekārtas, kas saņēmējam rodas kā papildu izmaksas tām, kas rastos, ja tas nenodarbinātu personas ar invaliditāti;

d)

ja saņēmējs nodrošina aizsargātu nodarbinātību, būvniecības, aprīkošanas un paplašināšanas izmaksas konkrētajā uzņēmumā, kā arī administrēšanas un transporta izmaksas, kas tieši izriet no personu ar invaliditāti nodarbināšanas.