Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32008R1333

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 ( 2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 354, 31.12.2008., 16./33. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 13 Sējums 034 Lpp. 67 - 84

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/1333/oj

31.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/16


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1333/2008

(2008. gada 16. decembris)

par pārtikas piedevām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Nekaitīgas un veselīgas pārtikas brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus aspekts, un tā ievērojami uzlabo iedzīvotāju veselību un labklājību, kā arī viņu sociālās un ekonomiskās intereses.

(2)

Īstenojot Kopienas politikas nostādnes, būtu jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmenis.

(3)

Šī regula aizstāj agrākās direktīvas un lēmumus par pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot pārtikā, ar mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni un augstu patērētāju aizsardzības līmeni, tostarp patērētāju interešu aizsardzību, piemērojot visaptverošas un vienkāršotas procedūras.

(4)

Ar šo regulu Kopienas līmenī saskaņo pārtikas piedevu lietojumu pārtikā. Tā attiecas arī uz pārtikas piedevu lietojumu pārtikā, kā noteikts Padomes Direktīvā 89/398/EEK (1989. gada 3. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz īpašas diētas pārtikas produktiem (3), un dažu pārtikas krāsvielu lietojumu gaļas izstrādājumu veselīguma marķēšanai un olu dekorēšanai un marķēšanai. Ar šo regulu saskaņo arī pārtikas piedevu lietojumu pārtikas piedevās un pārtikas fermentos, tādējādi nodrošinot to nekaitīgumu un kvalitāti un atvieglojot to glabāšanu un izmantošanu. Tas līdz šim nav reglamentēts Kopienas līmenī.

(5)

Pārtikas piedevas ir vielas, ko pašas par sevi uzturā parasti nelieto, bet ko šajā regulā aprakstītu tehnoloģisku apsvērumu dēļ ar nolūku pievieno pārtikai, piemēram, lai to saglabātu. Šai regulai būtu jāattiecas uz visām pārtikas piedevām, un tādēļ funkcionālo grupu saraksts būtu jāatjaunina, ņemot vērā zinātniskos sasniegumus un tehnoloģiju attīstību. Tomēr vielas nav uzskatāmas par pārtikas piedevām, ja tās lieto, lai piešķirtu aromātu un/vai garšu vai uzturvērtības nolūkos, piemēram, sāls aizstājēji, vitamīni vai minerālvielas. Turklāt no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz arī vielas, kuras uzskata par pārtiku, bet var izmantot tehnoloģiskos nolūkos, piemēram, nātrija hlorīds vai safrāns, ko lieto kā krāsvielu, kā arī pārtikas fermenti. Tomēr šīs regulas nozīmē par piedevām būtu jāuzskata no pārtikas iegūti preparāti un citi dabīgu izejvielu materiāli, kas ir paredzēti, lai tehnoloģiski ietekmētu galaproduktu, un ko iegūst no uzturvielām vai aromātiskajām sastāvdaļām radniecīgu sastāvdaļu (piem., pigmentu) selektīvā ekstrakcijā. Visbeidzot, uz pārtikas fermentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1332/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas fermentiem (4), kas izslēdz šīs regulas piemērošanu.

(6)

No šīs regulas darbības jomas būtu izslēdzamas vielas, ko pašas par sevi uzturā nelieto, bet ko apzināti izmanto pārtikas pārstrādē un kas gatavā pārtikā paliek vienīgi atlieku veidā, un galaproduktu tehnoloģiski neietekmē (pārstrādes palīglīdzekļi).

(7)

Pārtikas piedevas būtu jāatļauj un jālieto vienīgi tad, ja tās atbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Lietojot pārtikas piedevas, tām jābūt nekaitīgām, to lietojuma pamatā jābūt tehnoloģiskai vajadzībai, un to lietojums nedrīkst maldināt patērētājus, kā arī patērētājiem jāgūst labums no tām. Patērētāja maldināšana ir saistīta ar lietoto sastāvdaļu īpašībām, svaigumu un kvalitāti, produkta vai ražošanas procesa dabīgumu vai produkta uzturvērtību, tostarp augļu un dārzeņu saturu produktā, vai ar citiem iespējamiem aspektiem. Pārtikas piedevu apstiprināšanā būtu jāņem vērā arī citi ar konkrēto jautājumu saistīti faktori, tostarp sociāli, ekonomiski, ar tradīcijām saistīti, kā arī ētikas un vides faktori, piesardzības princips un kontroles iespējamība. Nosakot pārtikas piedevu lietošanu un maksimālo līmeni, būtu jāņem vērā attiecīgās pārtikas piedevas uzņemšana no citiem avotiem un tās izmantošana pārtikā, ko lieto īpašas patērētāju grupas (piemēram, alerģiski patērētāji).

(8)

Pārtikas piedevām jāatbilst apstiprinātajām specifikācijām, kurās būtu jāiekļauj informācija, kas pienācīgi identificē attiecīgo pārtikas piedevu, tostarp tās izcelsmi, un apraksta pieņemamos tīrības kritērijus. Agrāk izstrādātās pārtikas piedevu specifikācijas, kas ir iekļautas Komisijas Direktīvā 95/31/EK (1995. gada 5. jūlijs) par pārtikas produktos lietojamo saldinātāju noteiktajiem tīrības kritērijiem (5), Komisijas Direktīvā 95/45/EK (1995. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (6), un Komisijas Direktīvā 96/77/EK (1996. gada 2. decembris) par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus (7), būtu jāsaglabā spēkā līdz attiecīgo piedevu iekļaušanai šīs regulas pielikumos. Tad specifikācijas, kas attiecas uz šīm piedevām, būtu jāizklāsta regulā. Minētajām specifikācijām būtu tieši jāattiecas uz Kopienas sarakstos iekļautajām piedevām, kas noteiktas šīs regulas pielikumos. Tomēr, ņemot vērā šādu specifikāciju sarežģītību un saturu, skaidrības labad tās pašas par sevi nebūtu jāiekļauj Kopienas sarakstos, bet jāizklāsta vienā vai vairākās atsevišķās regulās.

(9)

Dažu pārtikas piedevu īpašs lietojums ir atļauts atsevišķās ar vīndarību saistītās atļautās darbībās un procesos. Šīs pārtikas piedevas būtu jālieto saskaņā ar šo regulu un konkrētajiem attiecīgo Kopienas tiesību aktu noteikumiem.

(10)

Lai nodrošinātu saskaņotību, pārtikas piedevu risku novērtējums un atļauju piešķiršana būtu jāveic saskaņā ar kārtību, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1331/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (8).

(11)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (9), par jautājumiem, kas varētu ietekmēt sabiedrības veselību, jāapspriežas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (turpmāk “Iestāde”).

(12)

Pārtikas piedevām, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (10), atļaujas būtu jāpiešķir gan saskaņā ar minēto regulu, gan arī saskaņā ar šo regulu.

(13)

Gadījumos, kad pārtikas piedevas, kas jau ir atļautas saskaņā ar šo regulu, ražo, izmantojot metodes vai izejmateriālus, kuri būtiski atšķiras no tiem, kas ir iekļauti Iestādes risku novērtējumā, vai atšķiras no tiem, kas ir minēti izstrādātajās specifikācijās, šīs pārtikas piedevas būtu jādod pārbaudīt Iestādei. “Būtiski atšķirīgs” var nozīmēt, inter alia, ražošanas metodes maiņu, augu ekstraktu vietā izmantojot fermentāciju kāda mikroorganisma vai ģenētiski modificēta mikroorganisma iedarbībā, izejmateriālu maiņu vai daļiņu izmēra maiņu, tostarp nanotehnoloģiju izmantošanu.

(14)

Pārtikas piedevas būtu nepārtraukti jāpārrauga un vajadzības gadījumā jānovērtē atkārtoti, ņemot vērā lietojuma nosacījumu izmaiņas un jaunāko zinātnisko informāciju. Vajadzības gadījumā Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu jāapsver atbilstoša rīcība.

(15)

Dalībvalstīm, kas 1992. gada 1. janvārī ir saglabājušas aizliegumus lietot atsevišķas piedevas dažos īpašos, par tradicionāliem uzskatāmos pārtikas produktos, ko ražo to teritorijā, būtu jāļauj saglabāt spēkā šos aizliegumus. Turklāt attiecībā uz tādiem produktiem kā, piemēram, “Feta” vai “Salame cacciatore” šī regula nedrīkstētu ierobežot stingrākos ar atsevišķu kategoriju lietojumu saistītos noteikumus, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (11) un Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (12).

(16)

Ja nav noteikti nekādi papildu ierobežojumi, piedeva var atrasties pārtikā nevis tiešas pievienošanas rezultātā, bet kā pārnesums no sastāvdaļas, kurā šī piedeva bija atļauta, ar nosacījumu, ka piedevas līmenis gala produktā nav lielāks par to, kāds tas būtu bijis, ja to pievienotu ar sastāvdaļu palīdzību, piemērotos tehniskos apstākļos un izmantojot labu ražošanas praksi.

(17)

Pārtikas piedevas turpina marķēt saskaņā ar vispārējiem marķēšanas noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (13) un – attiecīgos gadījumos – Regulā (EK) Nr. 1829/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1830/2003 (2003. gada 22. septembris), kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību (14). Turklāt šajā regulā būtu jāparedz īpaši marķēšanas noteikumi pārtikas piedevām, ko ražotājiem vai galapatērētājiem pārdod kā pārtikas piedevas.

(18)

Saldinātājus, kas atļauti saskaņā ar šo regulu, drīkst izmantot galda saldinātājos, ko tieši pārdod patērētājiem. Šādu produktu ražotājiem, izmantojot piemērotus līdzekļus, informācija būtu jādara pieejama patērētājiem, lai patērētāji droši varētu lietot šos produktus. Šo informāciju var darīt pieejamu dažādos veidos, tostarp, izmantojot produktu marķējumu, interneta tīmekļa vietnes, informatīvās tālruņu līnijas patērētājiem vai informācijas sniegšanu pārdošanas vietā. Lai pieņemtu vienotu pieeju attiecībā uz šīs prasības īstenošanu, iespējams, ir vajadzīgas Kopienas mēroga pamatnostādnes.

(19)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (15).

(20)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt šīs regulas pielikumus un pieņemt vajadzīgos pārejas posma pasākumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(21)

Efektivitātes nolūkā regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai pieņemtu noteiktus II un III pielikuma grozījumus, kas attiecas uz vielām, kas citos Kopienas tiesību aktos jau ir atļautas, kā arī jebkādus piemērotus pārejas posma pasākumus, kas saistīti ar šīm vielām.

(22)

Lai proporcionāli un efektīvi izstrādātu un atjauninātu ar pārtikas piedevām saistītos tiesību aktus, dalībvalstīm ir jāapkopo dati, jāapmainās ar informāciju un jāsaskaņo rīcība. Šajā nolūkā var noderēt pētījumi, kas atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu, palīdzot risināt konkrētus jautājumus. Šādus pētījumus saskaņā ar budžeta procedūru ieteicams finansēt Kopienai. Šādu pasākumu finansēšana ir paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (16).

(23)

Dalībvalstīm jāveic oficiāla kontrole saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004, lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanu.

(24)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, paredzēt Kopienas noteikumus par pārtikas piedevām – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tirgus vienotības un augsta līmeņa patērētāju aizsardzības interesēs minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākums, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(25)

Pēc šīs regulas pieņemšanas Komisijai ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas dalību būtu jāveic visu pastāvošo atļauju pārbaude attiecībā uz pārējiem kritērijiem, izņemot nekaitīgumu, piemēram, attiecībā uz pārtikas piedevu patēriņa devām, tehnoloģisko nepieciešamību un patērētāju iespējamu maldināšanu. Visas pārtikas piedevas, kas Kopienā arī turpmāk būs atļautas, būtu jāiekļauj šīs regulas II un III pielikuma Kopienas sarakstos. Būtu jāpapildina šīs regulas III pielikums, tajā iekļaujot pārējās pārtikas piedevas, kuras lieto pārtikas piedevās un pārtikas fermentos, kā arī uzturvielu nesējvielās, un to izmantošanas nosacījumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1331/2008 [ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem]. Lai nodrošinātu piemērotu pārejas periodu, III pielikums, izņemot noteikumus attiecībā uz pārtikas piedevu nesējvielām un pārtikas piedevām aromatizētājos, nebūtu jāpiemēro līdz 2011. gada 1. janvārim.

(26)

Kamēr nav sagatavoti jaunie Kopienas pārtikas piedevu saraksti, jāparedz vienkāršota procedūra, kā atjaunināt pašreizējos pārtikas piedevu sarakstus esošajās direktīvās.

(27)

Neskarot 25. apsvērumā minētās pārbaudes iznākumu, viena gada laikā pēc šīs regulas pieņemšanas Komisijai būtu jāizstrādā novērtēšanas programma, saskaņā ar kuru Iestāde atkārtoti novērtē Kopienā iepriekš atļauto pārtikas piedevu nekaitīgumu. Programmā būtu jānosaka vajadzības un prioritāšu secība, kas jāievēro, pārbaudot atļautās pārtikas piedevas.

(28)

Ar šo regulu tiek atcelti un aizstāti šādi tiesību akti: Padomes Direktīva (1962. gada 23. oktobris) par dalībvalstu noteikumu tuvināšanu attiecībā uz krāsvielām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturam paredzētos pārtikas produktos (17), Padomes Direktīva 65/66/EEK (1965. gada 26. janvāris), ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus konservantiem, ko atļauts lietot pārtikas produktos, kuri paredzēti lietošanai cilvēku pārtikā (18), Padomes Direktīva 78/663/EEK (1978. gada 25. jūlijs), ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus emulgatoriem, stabilizatoriem, biezinātājiem un recinātājiem, kas paredzēti izmantošanai pārtikas produktos (19), Padomes Direktīva 78/664/EEK (1978. gada 25. jūlijs), ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus antioksidantiem, ko atļauts izmantot pārtikas produktos, kuri paredzēti lietošanai cilvēku pārtikā (20), Komisijas Pirmā direktīva 81/712/EEK (1981. gada 28. jūlijs), ar ko nosaka Kopienas analīzes metodes, lai pārbaudītu, vai pārtikas produktos izmantotās piedevas atbilst tīrības kritērijiem (21), Padomes Direktīva 89/107/EEK (1988. gada 21. decembris), par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā (22), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/35/EK (1994. gada 30. jūnijs) par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos (23), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/36/EK (1994. gada 30. jūnijs) par krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (24), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/2/EK (1995. gada 20. februāris) par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji (25), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 292/97/EK (1996. gada 19. decembris) par to valsts tiesību aktu paturēšanu spēkā, ar ko aizliedz konkrētu piedevu izmantošanu dažu īpašu pārtikas produktu ražošanā (26), un Komisijas Lēmums 2002/247/EK (2002. gada 27. marts), ar ko tiek apturēta tādu želejveida konditorejas izstrādājumu laišana tirgū un imports, kuri satur pārtikas piedevu E 425 konjac  (27). Tomēr ir vēlams, lai daži šo tiesību aktu noteikumi paliktu spēkā pārejas periodā, lai dotu laiku sagatavot šīs regulas pielikumos noteiktos Kopienas sarakstus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU:

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu paredz noteikumus par pārtikas piedevām, kuras lieto pārtikā, ar mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni un augstu patērētāju aizsardzības līmeni, tostarp patērētāju interešu aizsardzību un godīgu pārtikas tirdzniecības praksi, attiecīgā gadījumā ņemot vērā vides aizsardzību.

Minētajā nolūkā šajā regulā paredz:

a)

Kopienas atļauto pārtikas piedevu sarakstus, kā izklāstīts II un III pielikumā;

b)

nosacījumus pārtikas piedevu lietošanai pārtikā, tostarp pārtikas piedevās un pārtikas fermentos, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1332/2008 [par pārtikas fermentiem], un pārtikas aromatizētājos, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas aromatizētājiem un konkrētām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāja īpašībām lietošanai pārtikā un uz tās (28);

c)

marķēšanas noteikumus pārtikas piedevām, ko pārdod kā pārtikas piedevas.

2. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz pārtikas piedevām.

2.   Šī regula neattiecas uz šādām vielām, izņemot gadījumus, kad tās lieto kā pārtikas piedevas:

a)

pārstrādes palīglīdzekļiem;

b)

vielām, ko izmanto augu un augu valsts produktu aizsardzībai saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kas attiecas uz augu aizsardzību,

c)

vielām, ko pievieno pārtikai kā uzturvielas,

d)

dzeramā ūdens attīrīšanai izmantojamajām vielām, uz ko attiecas Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (29).

e)

aromatizētājiem, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1334/2008 [par pārtikas aromatizētājiem un konkrētām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāja īpašībām lietošanai pārtikā un uz tās].

3.   No dienas, kad saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1332/2008 [par pārtikas fermentiem] 17. pantu tiek pieņemts Kopienas pārtikas fermentu saraksts, šī regula neattiecas uz pārtikas fermentiem, uz kuriem attiecas minētā regula.

4.   Šo regulu piemēro, neskarot konkrētus Kopienas noteikumus, kas attiecas uz pārtikas piedevu lietojumu:

a)

īpašā pārtikā;

b)

mērķiem, uz ko neattiecas šīs regulas darbības joma.

3. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā izmanto Regulās (EK) Nr. 178/2002 un Nr. 1829/2003 noteiktās definīcijas.

2.   Šajā regulā izmanto arī šādas definīcijas:

a)

“pārtikas piedeva” ir jebkura viela, ko pašu par sevi uzturā parasti nelieto un ko parasti neizmanto kā raksturīgu pārtikas sastāvdaļu neatkarīgi no tā, vai tai ir uzturvērtība vai tās nav, bet kura pati par sevi vai tās blakusprodukti tieši vai netieši kļūst vai ir pamatoti domājams, ka var kļūt par pārtikas sastāvdaļu vai citādi ietekmēt tās īpašības pēc tam, kad šī viela tehnoloģisku apsvērumu dēļ ir ar nolūku pievienota pārtikai šīs pārtikas ražošanas, pārstrādes, sagatavošanas, apstrādes, iepakošanas, pārvadāšanas vai glabāšanas posmā;

Par pārtikas piedevām neuzskata:

i)

monosaharīdus, disaharīdus vai oligosaharīdus un pārtiku, kas tos satur, kurus lieto to saldinošo īpašību dēļ;

ii)

žāvētu vai koncentrētu pārtiku, tostarp aromatizētājus, kas pievienoti saliktai pārtikai tās ražošanas laikā aromātisko īpašību, garšas īpašību vai uzturfizioloģisko īpašību dēļ un kam ir sekundāra nozīme kā krāsvielai;

iii)

vielas, ko izmanto apvalka vai pārklājuma materiālos, kas nav pārtikas daļa un ko nav paredzēts lietot uzturā kopā ar šo pārtiku;

iv)

izstrādājumus, kas satur pektīnu un ir iegūti no žāvētām ābolu izspaidām vai citrusaugļu vai cidoniju mizām, vai no to maisījuma, iedarbojoties ar atšķaidītu skābi, kas pēc tam daļēji neitralizēta ar nātrija vai kālija sāļiem (“šķidrais pektīns”);

v)

košļājamās gumijas pamatmasu;

vi)

balto vai dzelteno dekstrīnu; izkarsētu vai dekstrinētu cieti; cieti, kas modificēta, apstrādājot ar skābi vai sārmu; balināto cieti; fizikāli modificētu cieti un cieti, kas apstrādāta ar amilolītiskiem fermentiem;

vii)

amonija hlorīdu;

viii)

asins plazmu, pārtikas želatīnu, proteīnu hidrolizātus un to sāļus, piena proteīnu un glutēnu;

ix)

aminoskābes un to sāļus, izņemot glutamīnskābi, glicīnu, cisteīnu un cistīnu un to sāļus, kam nav tehnoloģisku funkciju;

x)

kazeinātus un kazeīnu;

xi)

inulīnu;

b)

“pārstrādes palīglīdzeklis” ir jebkura viela:

i)

kuru pašu par sevi nelieto uzturā;

ii)

kuru ar konkrētu nolūku izmanto izejvielu, pārtikas un tās sastāvdaļu pārstrādē, lai apstrādē vai pārstrādē panāktu noteiktu tehnoloģisku mērķi; un

iii)

kura pati vai kuras atvasinājumu atliekas bez īpaša nolūka, taču tehniski nenovēršami rodas gatavajā produktā, ar nosacījumu, ka atliekas nav veselībai kaitīgas un tehnoloģiski neiedarbojas uz gatavajiem produktiem;

c)

“funkcionālā grupa” ir viena no I pielikumā noteiktajām kategorijām, kuru pamatā ir attiecīgo pārtikas piedevu tehnoloģiskās funkcijas pārtikā;

d)

“neapstrādāta pārtika” ir pārtika, kas nav bijusi pakļauta apstrādei, kuras rezultātā ir būtiski mainījies tās sākotnējais sastāvs; šajā nozīmē pie darbībām, ko jo īpaši uzskata par tādām, kuru rezultātā nenotiek būtiskas pārmaiņas, pieder dalīšana, atkaulošana, kapāšana, ādas atdalīšana, mizošana, malšana, griešana, tīrīšana, dziļa sasaldēšana, sasaldēšana, atdzesēšana, drupināšana, lobīšana, iepakošana vai izpakošana;

e)

“pārtika bez pievienota cukura” ir pārtika, kurai:

i)

nav pievienoti nekādi monosaharīdi vai disaharīdi;

ii)

nav pievienota pārtika, kas satur monosaharīdus vai disaharīdus, kurus lieto to saldinošo īpašību dēļ;

f)

“pārtika ar pazeminātu enerģētisko vērtību” ir pārtika ar enerģētisko vērtību, kas samazināta vismaz par 30 % salīdzinājumā ar sākotnējo pārtiku vai līdzīgu produktu;

g)

“galda saldinātāji” ir atļauto saldinātāju izstrādājumi, kuri var saturēt citas pārtikas piedevas un/vai pārtikas sastāvdaļas un kurus ir paredzēts pārdot galapatērētājiem kā cukura aizstājējus;

h)

quantum satis” nozīmē, ka nav noteikts maksimālais pieļaujamais daudzums skaitliskā izteiksmē un vielas lieto saskaņā ar labas ražošanas praksi tādās devās, kas nav lielākas kā nepieciešams, lai sasniegtu paredzētos nolūkus ar noteikumu, ka netiek maldināts patērētājs.

II NODAĻA

KOPIENAS ATĻAUTO PĀRTIKAS PIEDEVU SARAKSTI

4. pants

Kopienas pārtikas piedevu saraksti

1.   Tirgū var laist vienīgi tās pārtikas piedevas, kas ir iekļautas II pielikumā noteiktajos Kopienas sarakstos, un tās var lietot pārtikā, ievērojot minētajos sarakstos norādītos izmantošanas nosacījumus.

2.   Pārtikas piedevās, pārtikas fermentos un pārtikas aromatizētājos var lietot vienīgi tās pārtikas piedevas, kas ir iekļautas III pielikumā noteiktajos Kopienas sarakstos, un tās var lietot, ievērojot minētajos sarakstos norādītos izmantošanas nosacījumus.

3.   Šīs regulas II pielikumā pārtikas piedevas uzskaita, par pamatu ņemot pārtikas kategorijas, kurām šīs pārtikas piedevas var pievienot.

4.   Šīs regulas III pielikumā pārtikas piedevu uzskaita, par pamatu ņemot pārtikas piedevas, pārtikas fermentus, pārtikas aromatizētājus un uzturvielas vai to kategorijas, kurām šīs pārtikas piedevas var pievienot.

5.   Pārtikas piedevas atbilst 14. pantā minētajām specifikācijām.

5. pants

Neatbilstīgu pārtikas piedevu un/vai pārtikas lietošanas aizliegums

Neviena persona nelaiž tirgū pārtikas piedevas vai jebkādu pārtiku, kurā šādas pārtikas piedevas ir lietotas, ja attiecīgā pārtikas piedeva neatbilst šai regulai.

6. pants

Vispārīgi noteikumi par pārtikas piedevu un to lietojuma iekļaušanu Kopienas sarakstos

1.   Pārtikas piedevas var iekļaut II un III pielikumā noteiktajos Kopienas sarakstos vienīgi tad, ja tās atbilst turpmāk izklāstītajiem noteikumiem un, attiecīgos gadījumos, citiem pamatotiem faktoriem, tostarp vides faktoriem:

a)

pamatojoties uz pieejamo zinātnisko informāciju, ieteiktajās devās tās nerada bažas par kaitīgumu patērētāju veselībai;

b)

pastāv tehnoloģiski pamatoti mērķi, ko nevar sasniegt ar citiem ekonomiski un tehnoloģiski realizējamiem līdzekļiem; un

c)

to lietošana nemaldina patērētāju.

2.   Lai pārtikas piedevas iekļautu II un III pielikumā noteiktajos Kopienas sarakstos, patērētājiem no tām jāgūst priekšrocības un labums, tādēļ tās jāizmanto vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:

a)

saglabāt pārtikas uzturvērtību;

b)

nodrošināt ar vajadzīgajām sastāvdaļām vai komponentiem pārtiku, ko ražo patērētāju grupām ar īpašām uztura vajadzībām;

c)

uzlabot pārtikas uzglabājamību vai stabilitāti vai uzlabot tās organoleptiskās īpašības ar noteikumu, ka šādas pārtikas īpašības, sastāvs vai kvalitāte nemainās tā, ka tiek maldināti patērētāji;

d)

sekmēt pārtikas, tostarp pārtikas piedevu, pārtikas fermentu un pārtikas aromatizētāju ražošanu, pārstrādi, sagatavošanu, apstrādi, iepakošanu, pārvadāšanu vai glabāšanu ar noteikumu, ka attiecīgo pārtikas piedevu neizmanto, lai slēptu sekas, kas radušās sakarā ar bojātu izejvielu lietošanu vai nevēlamas prakses vai metožu izmantošanu, tostarp higiēnas prasību neievērošanu vai nehigiēnisku metožu izmantošanu kādā no šīm darbībām.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta a) apakšpunkta, II pielikumā noteiktajā Kopienas sarakstā var iekļaut pārtikas piedevas, kas mazina kādas pārtikas uzturvērtību, ar noteikumu, ka:

a)

attiecīgā pārtika nav parastā uztura svarīga sastāvdaļa; vai

b)

šīs pārtikas piedevas ir vajadzīgas, lai ražotu pārtiku patērētāju grupām ar īpašām uztura vajadzībām.

7. pants

Īpaši nosacījumi attiecībā uz saldinātājiem

Pārtikas piedevas var iekļaut II pielikumā noteiktajā Kopienas sarakstā saldinātāju funkcionālajā grupā vienīgi gadījumos, kad papildus 6. panta 2. punktā minētajam vienam vai vairākiem mērķiem tās izmanto vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:

a)

cukura aizstāšanai, ražojot pārtiku ar pazeminātu enerģētisko vērtību, kariozi neizraisošu pārtiku vai pārtiku bez pievienota cukura; vai

b)

cukura aizstāšanai, ja tādējādi var palielināt pārtikas glabāšanas laiku; vai

c)

lai ražotu īpašas diētas produktus saskaņā ar Direktīvas 89/398/EEK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

8. pants

Īpaši nosacījumi attiecībā uz krāsvielām

Pārtikas piedevas var iekļaut II pielikumā noteiktajā Kopienas sarakstā krāsvielu funkcionālajā grupā vienīgi gadījumos, kad papildus vienam vai vairākiem mērķiem, kas minēti 6. panta 2. punktā, tās izmanto vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:

a)

sākotnējā izskata atjaunošana tādai pārtikai, kuras krāsu ir nevēlami ietekmējusi pārstrāde, glabāšana, iepakojums un izplatīšana, pasliktinot šīs pārtikas ārējo izskatu;

b)

lai padarītu pārtiku vizuāli pievilcīgāku;

c)

lai piekrāsotu pārtiku, kas citādi būtu bezkrāsaina.

9. pants

Pārtikas piedevu funkcionālās grupas

1.   Šīs regulas II un III pielikumā pārtikas piedevas var iekļaut vienā no I pielikuma funkcionālajām grupām, pamatojoties uz attiecīgās pārtikas piedevas galveno tehnoloģisko funkciju.

Pārtikas piedevas iekļaušana vienā funkcionālajā grupā nenozīmē, ka tās lietojumam nevar būt vairākas tehnoloģiskas funkcijas.

2.   Ja tas vajadzīgs atbilstīgi zinātnes sasniegumiem vai tehnoloģiju attīstībai, pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus saistībā ar papildu funkcionālajām grupām, kuras var pievienot I pielikumam, pieņem saskaņā ar 28. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

10. pants

Kopienas pārtikas piedevu sarakstu saturs

1.   Pārtikas piedevas, kas atbilst 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem noteikumiem, saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1331/2008 [ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem] minēto procedūru var iekļaut:

a)

šīs regulas II pielikumā noteiktajā Kopienas sarakstā; un/vai

b)

šīs regulas III pielikumā noteiktajā Kopienas sarakstā.

2.   Šīs regulas II un III pielikumā noteiktajos Kopienas sarakstos iekļauto pārtikas piedevu aprakstā norāda:

a)

pārtikas piedevas nosaukumu un E numuru;

b)

pārtiku, kurai pārtikas piedevu var pievienot;

c)

pārtikas piedevu lietošanas nosacījumus;

d)

attiecīgā gadījumā – ierobežojumus, kas attiecas uz pārtikas piedevas pārdošanu tieši galapatērētājiem.

3.   Šīs regulas II un III pielikumā noteiktos Kopienas sarakstus groza saskaņā ar kārtību, kas minēta Regulā (EK) Nr. 1331/2008 [ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem].

11. pants

Pārtikas piedevu lietojuma devas

1.   Paredzot 10. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos lietošanas nosacījumus:

a)

norāda vēlamā rezultāta panākšanai vajadzīgo vismazāko lietojamo devu;

b)

devās ņem vērā:

i)

pieļaujamo diennakts devu vai līdzīgu attiecīgās pārtikas piedevas novērtējumu, un tās varbūtējo no visiem uztura avotiem uzņemto kopīgo dienas devu uzturā;

ii)

ja pārtikas piedevu ir paredzēts izmantot pārtikā, ko lieto īpašas patērētāju grupas, ņem vērā šīs pārtikas piedevas iespējamo dienas devu minēto grupu patērētājiem.

2.   Attiecīgos gadījumos nenorāda pārtikas piedevu maksimālo pieļaujamo daudzumu skaitliskā izteiksmē (quantum satis). Šādos gadījumos pārtikas piedevas lieto saskaņā ar quantum satis principu.

3.   Ja nav noteikts citādi, II pielikumā norādītās maksimālās lietošanas devas attiecas uz pārtiku, ko tirgo. Atkāpjoties no šā principa, attiecībā uz žāvētu vai koncentrētu pārtiku, kas jāatšķaida, maksimālās lietošanas devas atšķaidītajai pārtikai piemēro saskaņā ar lietošanas pamācību, ņemot vērā mazāko atšķaidīšanas pakāpi.

4.   Ja nav noteikts citādi, II pielikumā norādītās maksimālās krāsvielu devas attiecas uz krāsvielu daudzumu, ko satur krāsvielu preparāti.

12. pants

Kopienas sarakstā iekļauto pārtikas piedevu ražošanas procesa vai izejvielu maiņa

Ja pārtikas piedeva jau ir iekļauta Kopienas sarakstā un ja būtiski mainās tās ražošanas metodes vai izmantotās izejvielas, vai ja mainās daļiņu lielums, piemēram, izmantojot nanotehnoloģiju, tad pārtikas piedevu, kas ražota, izmantojot jaunās metodes vai izejvielas, uzskata par citu piedevu, un, lai šo piedevu varētu laist tirgū, Kopienas sarakstā jāveic jauns ieraksts vai jāveic izmaiņas specifikācijās.

13. pants

Pārtikas piedevas, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003

1.   Pārtikas piedevas, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003, var iekļaut šīs regulas II un III pielikumā noteiktajos Kopienas sarakstos vienīgi pēc tam, kad tām ir piešķirta atļauja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003.

2.   Ja Kopienas sarakstā jau iekļautu pārtikas piedevu ražo no citiem izejmateriāliem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003, nav nepieciešams saņemt jaunu atļauju saskaņā ar šo regulu, ja vien uz jauno izejmateriālu attiecas atļauja, kas izsniegta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003, un ja pārtikas piedeva atbilst saskaņā ar šo regulu noteiktajām specifikācijām.

14. pants

Pārtikas piedevu specifikācijas

Pārtikas piedevu specifikācijas, kurās jo īpaši ir norādīta informācija par izcelsmi, tīrības kritērijiem un cita vajadzīga informācija, apstiprina saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1331/2008 [ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem] paredzēto kārtību, attiecīgo pārtikas piedevu pirmo reizi iekļaujot II un III pielikumā noteiktajos Kopienas sarakstos.

III NODAĻA

PĀRTIKAS PIEDEVU LIETOJUMS PĀRTIKĀ

15. pants

Pārtikas piedevu lietojums neapstrādātā pārtikā

Neapstrādātā pārtikā pārtikas piedevas nelieto, izņemot gadījumus, kad to lietojums ir īpaši paredzēts II pielikumā.

16. pants

Pārtikas piedevu lietojums zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā

Zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā, kā minēts Direktīvā 89/398/EEK, tostarp īpašos medicīniskos nolūkos lietojamā diētiskajā zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā, pārtikas piedevas nelieto, izņemot gadījumus, kad to izmantošana ir īpaši paredzēta šīs regulas II pielikumā.

17. pants

Krāsvielu lietojums marķēšanai

Tikai šīs regulas II pielikumā uzskaitītās krāsvielas var lietot veselīguma marķēšanai, kā noteikts Padomes Direktīvā 91/497/EEK (1991. gada 29. jūlijs) ar ko groza un konsolidē Direktīvu 64/433/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas tirdzniecību ar svaigu gaļu, lai to attiecinātu uz svaigas gaļas ražošanu un tirdzniecību (30), un citam marķējumam, kas vajadzīgs gaļas izstrādājumiem, olu dekoratīvai krāsošanai un olu marķēšanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (31).

18. pants

Pārneses princips

1.   Pārtikas piedevu klātbūtne ir pieļaujama:

a)

salikta sastāva pārtikā, kas nav minēta II pielikumā, ja attiecīgo pārtikas piedevu ir atļauts lietot kādā no šādas salikta sastāva pārtikas sastāvdaļām;

b)

pārtikā, kam pievienotas pārtikas piedevas, pārtikas fermenti vai pārtikas aromatizētāji, ja attiecīgo pārtikas piedevu:

i)

saskaņā ar šo regulu ir atļauts lietot pārtikas piedevās, pārtikas fermentos vai pārtikas aromatizētājos; un

ii)

ja tā ar pārtikas piedevu, pārtikas fermentu vai pārtikas aromatizētāju ir pārnesta uz attiecīgo pārtiku; un

iii)

gatavajā pārtikā tai nav tehnoloģisku funkciju;

c)

pārtikā, ko paredzēts izmantot vienīgi salikta sastāva pārtikas sagatavošanā, ievērojot nosacījumu, ka salikta sastāva pārtika atbilst šīs regulas noteikumiem.

2.   Izņemot īpaši paredzētus gadījumus, 1. punkts neattiecas uz mākslīgiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku, kā arī uz īpašos medicīniskos nolūkos lietojamu diētisko pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem, kā minēts Direktīvā 89/398/EEK.

3.   Gadījumos, kad pārtikai pievieno pārtikas piedevas, ko satur aromatizētāji, pārtikas piedevas vai pārtikas fermenti, un tām attiecīgajā pārtikā ir tehnoloģiskas funkcijas, šīs pārtikas piedevas uzskata par attiecīgās pārtikas piedevām, nevis par tām pievienoto aromatizētāju, pārtikas piedevu vai pārtikas fermentu pārtikas piedevām, un tām ir jāatbilst paredzētajiem lietošanas nosacījumiem šajā pārtikā.

4.   Neskarot 1. punktu, pārtikas piedevas kā saldinātāja klātbūtne ir pieļaujama salikta sastāva pārtikā bez pievienota cukura, salikta sastāva pārtikā ar pazeminātu enerģētisko vērtību, salikta sastāva diētiskā pārtikā, kas paredzēta mazkaloriju diētām, kariozi neizraisošā salikta sastāva pārtikā un salikta sastāva pārtikā ar palielinātu glabāšanas laiku, ievērojot nosacījumu, ka saldinātājs ir atļauts vienā no salikta sastāva pārtikas sastāvdaļām.

19. pants

Interpretācijas lēmumi

Vajadzības gadījumā saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt lēmumu par to, vai:

a)

konkrēta pārtika pieder vai nepieder kādai no II pielikumā minētajām pārtikas kategorijām; vai

b)

II un III pielikumā uzskaitītās pārtikas piedevas, kuras atļauts izmantot atbilstīgi “quantum satis”, lieto atbilstīgi 11. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem; vai

c)

konkrētas vielas atbilst 3. pantā noteiktajai pārtikas piedevas definīcijai.

20. pants

Tradicionālā pārtika

Šīs regulas IV pielikumā uzskaitītajām dalībvalstīm ir atļauts saglabāt spēkā aizliegumu atsevišķas minētajā pielikumā uzskaitītās pārtikas piedevu kategorijas lietot tradicionālā pārtikā, ko ražo to teritorijā.

IV NODAĻA

MARĶĒŠANA

21. pants

Tādu pārtikas piedevu marķēšana, ko nav paredzēts pārdot galapatērētājiem

1.   Pārtikas piedevas, ko nav paredzēts pārdot galapatērētājiem, pārdodot atsevišķi vai maisījumos ar citām pārtikas piedevām un/vai pārtikas sastāvdaļām, kā definēts Direktīvas 2000/13/EK 6. panta 4. punktā, var laist tirgū, izmantojot vienīgi šīs regulas 22. pantā paredzēto marķējumu, kas ir skaidri redzams, labi salasāms un neizdzēšams. Informācijai ir jābūt izklāstītai pircējiem viegli saprotamā veidā.

2.   Dalībvalstis savā teritorijā, kurā produktu pārdod, saskaņā ar Līgumu var noteikt, ka 22. pantā paredzēto informāciju sniedz vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās, kuras izvēlas attiecīgā dalībvalsts. Tas neizslēdz iespēju šādu informāciju sniegt vairākās valodās.

22. pants

Vispārējas marķēšanas prasības attiecībā uz pārtikas piedevām, ko nav paredzēts pārdot galapatērētājiem

1.   Ja pārtikas piedevas, ko nav paredzēts pārdot galapatērētājiem, pārdod atsevišķi vai maisījumos ar citām pārtikas piedevām un/vai citām pārtikas sastāvdaļām un/vai citām pievienotām vielām, uz to iepakojuma vai taras ir šāda informācija:

a)

šajā regulā noteiktais katras pārtikas piedevas nosaukums un/vai E numurs vai tirdzniecības apraksts, kurā ietverts katras pārtikas piedevas nosaukums un/vai E numurs;

b)

norāde “lietošanai pārtikā” vai norāde “ierobežotai lietošanai pārtikā”, vai konkrētāka norāde par attiecīgās pārtikas piedevas paredzēto lietojumu pārtikā;

c)

vajadzības gadījumā – īpaši glabāšanas un/vai lietošanas nosacījumi;

d)

marķējums, ar ko identificē partiju vai sēriju;

e)

lietošanas instrukcija gadījumos, kad tās neievērošanas dēļ pārtikas piedevas pienācīgs lietojums nav iespējams;

f)

ražotāja, fasētāja vai pārdevēja vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese;

g)

norāde par katras tādas sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas maksimālo daudzumu, uz ko attiecas pārtikas kvantitatīvie ierobežojumi un/vai piemērota skaidra un viegli saprotama informācija, kas ļautu pircējam ievērot šīs regulas vai citu atbilstīgu Kopienas tiesību aktu prasības; ja tādi paši kvantitatīvie ierobežojumi attiecas uz kādu sastāvdaļu grupu, ko izmanto atsevišķi vai kopā, šo sastāvdaļu saturu var norādīt ar vienu skaitli; kvantitatīvos ierobežojumus izsaka vai nu skaitliski, vai piemērojot quantum satis principu,

h)

neto masa,

i)

minimālais derīguma termiņš vai izlietošanas termiņš;

j)

atbilstīgos gadījumos informācija par pārtikas piedevām vai citām vielām, kas ir minētas šajā pantā un uzskaitītas Direktīvas 2000/13/EK III a pielikumā saistībā ar norādēm uz pārtikas sastāvdaļām.

2.   Pārdodot pārtikas piedevu maisījumus un/vai pārtikas piedevu un citu pārtikas sastāvdaļu maisījumus, uz pārtikas piedevu iepakojuma vai taras ir visu sastāvdaļu saraksts dilstošā secībā pēc to masas daļas kopējā masā.

3.   Gadījumos, kad vielas (tostarp pārtikas piedevas vai citas pārtikas sastāvdaļas) pievieno pārtikas piedevām, lai atvieglotu šo pārtikas piedevu glabāšanu, pārdošanu, standartizāciju, atšķaidīšanu vai šķīdināšanu, uz pārtikas piedevu iepakojuma vai taras ir visu sastāvdaļu saraksts dilstošā secībā pēc to masas daļas kopējā masā.

4.   Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, 1. punkta e) līdz g) apakšpunktā un 2. un 3. punktā noteikto informāciju var norādīt vienīgi tajos sūtījuma pavaddokumentos, kas jāiesniedz kopā ar sūtījumu vai pirms tā piegādes, ja uz attiecīgā produkta iepakojuma vai taras skaidri redzamā vietā ir norāde “nav paredzēts mazumtirdzniecībai”.

5.   Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, gadījumos, kad pārtikas piedevas piegādā, izmantojot cisternas, visu noteikto informāciju var norādīt vienīgi tajos sūtījuma pavaddokumentos, kas jāiesniedz kopā ar sūtījumu.

23. pants

Tādu pārtikas piedevu marķēšana, ko paredzēts pārdot galapatērētājiem

1.   Neskarot Direktīvu 2000/13/EK, Padomes Direktīvu 89/396/EEK (1989. gada 14. jūnijs) par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju (32) un Regulu (EK) Nr. 1829/2003, pārtikas piedevas, ko pārdod atsevišķi vai sajauktas, un/vai kopā ar citām pārtikas sastāvdaļām un ko paredzēts pārdot galapatērētājiem, var laist tirgū, ja uz to iepakojuma ir šāda informācija:

a)

šajā regulā noteiktais katras pārtikas piedevas nosaukums un E numurs vai tirdzniecības apraksts, kurā ietverts katras pārtikas piedevas nosaukums un E numurs;

b)

norāde “lietošanai pārtikā” vai norāde “ierobežotai lietošanai pārtikā”, vai konkrētāka norāde par attiecīgās pārtikas piedevas paredzēto lietojumu pārtikā;

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, galda saldinātāju tirdzniecības aprakstā iekļauj norādi “galda saldinātājs uz … bāzes”, norādot šā galda saldinātāja sastāvā izmantotā(-o) saldinātāja (-u) nosaukumu(-s).

3.   Poliolus un/vai aspartāmu, un/vai aspartāma acesulfāma sāli saturošu galda saldinātāju marķējumā jābūt šādiem brīdinājuma uzrakstiem:

a)

polioli – “pārmērīga lietošana var izraisīt caureju”;

b)

aspartāms/aspartāma acesulfāma sāls – “satur fenilalanīnu”.

4.   Galda saldinātāju ražotāji, izmantojot piemērotus līdzekļus, dara pieejamu vajadzīgo informāciju, lai patērētāji droši varētu lietot šos produktus. Norādes par šā punkta īstenošanu pieņem saskaņā ar 28. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5.   Šā panta 1. līdz 3. punktā minētajai informācijai attiecīgi piemēro Direktīvas 2000/13/EK 13. panta 2. punktu.

24. pants

Marķēšanas prasības attiecībā uz pārtiku, kuras sastāvā ir atsevišķas krāsvielas

1.   Neskarot Direktīvu 2000/13/EK, tādas pārtikas marķējumā, kura satur šīs regulas V pielikumā uzskaitītās pārtikas krāsvielas, iekļauj minētajā pielikumā norādīto papildu informāciju.

2.   Uz šā panta 1. punktā paredzēto informāciju atbilstīgi attiecas Direktīvas 2000/13/EK 13. panta 2. punkts.

3.   Vajadzības gadījumā, reaģējot uz zinātnes sasniegumiem vai tehnikas attīstību, V pielikumā izdara grozījumus, izmantojot pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, saskaņā ar 28. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

25. pants

Citas marķēšanas prasības

Šīs regulas 21., 22., 23. un 24. pants neskar sīkāk izstrādātus vai plašākus normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz bīstamu vielu un preparātu saturu un mērvienībām, vai noformējumu, klasifikāciju, iepakojumu un marķējumu, vai attiecībā uz šādu vielu un preparātu pārvadāšanu.

V NODAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI UN ĪSTENOŠANA

26. pants

Pienākums sniegt informāciju

1.   Pārtikas piedevu ražotāji vai lietotāji nekavējoties Komisijai dara zināmu jebkuru jaunu zinātnisku vai tehnisku informāciju, kas varētu ietekmēt attiecīgās pārtikas piedevas nekaitīguma novērtējumu.

2.   Pārtikas piedevu ražotāji vai lietotāji pēc Komisijas pieprasījuma informē Komisiju par attiecīgās pārtikas piedevas faktisko lietojumu. Šādu informāciju Komisija dara zināmu dalībvalstīm.

27. pants

Pārtikas piedevu uzņemšanas monitorings

1.   Dalībvalstis uztur sistēmas, lai veiktu pārtikas piedevu patēriņa un lietojuma monitoringu, izmantojot pieeju, kas balstīta uz riska faktoru, un par saviem atzinumiem pietiekami bieži informē Komisiju un Iestādi.

2.   Iepriekš apspriežoties ar Iestādi, saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem kopēju metodiku, ko dalībvalstis izmanto, lai vāktu informāciju par pārtikas piedevu patēriņa devām Kopienas iedzīvotāju uzturā.

28. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā un 4. punkta b) un e) apakšpunktā noteiktais termiņš attiecīgi ir 2 mēneši, 2 mēneši un 4 mēneši.

29. pants

Kopienas saskaņoto politikas jomu finansēšana

Juridiskais pamats no šīs regulas izrietošo pasākumu finansēšanai ir Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

VI NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Kopienas pārtikas piedevu sarakstu izveide

1.   Pārtikas piedevas, ko saskaņā ar Direktīvām 94/35/EK, 94/36/EK un 95/2/EK, kuras grozītas atbilstīgi šīs regulas 31. pantam, ir atļauts lietot pārtikā, un pārtikas piedevu lietojuma nosacījumus iekļauj šīs regulas II pielikumā, kad ir pārbaudīta to atbilstība šīs regulas 6., 7. un 8. pantam. Pasākumus saistībā ar šādu pārtikas piedevu iekļaušanu II pielikumā, kuri paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 28. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Pārbaude neietver Iestādes veiktu jaunu risku novērtējumu. Pārbaudi pabeidz līdz 2011. gada 20. janvārim.

Pārtikas piedevas un to izmantošana, kas vairs nav vajadzīgas, nav jāietver II pielikumā.

2.   Pārtikas piedevas, ko saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK ir atļauts lietot pārtikas piedevās, un šo pārtikas piedevu lietojuma nosacījumus iekļauj šīs regulas III pielikuma 1. daļā, kad ir pārbaudīta to atbilstība tās 6. pantam. Pasākumus saistībā ar šādu pārtikas piedevu iekļaušanu III pielikumā, kuri paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 28. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Pārbaude neietver Iestādes veiktu jaunu risku novērtējumu. Pārbaudi pabeidz līdz 2011. gada 20. janvārim.

Pārtikas piedevas un to izmantošana, kas vairs nav vajadzīgas, nav jāietver III pielikumā.

3.   Pārtikas piedevas, ko saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK ir atļauts lietot pārtikas aromatizētājos, un šo pārtikas piedevu lietojuma nosacījumus iekļauj šīs regulas III pielikuma 4. daļā, kad ir pārbaudīta to atbilstība šīs regulas 6. pantam. Pasākumus saistībā ar šādu pārtikas piedevu iekļaušanu III pielikumā, kuri paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 28. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Pārbaude neietver Iestādes veiktu jaunu risku novērtējumu. Pārbaudi pabeidz līdz 2011. gada 20. janvārim.

Pārtikas piedevas un to izmantošana, kas vairs nav vajadzīgas, nav jāietver III pielikumā.

4.   Šā panta 1. līdz 3. punktā minēto pārtikas piedevu specifikācijas apstiprina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1331/2008 [ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem], minētās pārtikas piedevas iekļaujot pielikumos saskaņā ar minētajiem punktiem.

5.   Ar piemērotiem pārejas posma pasākumiem saistītus pasākumus, kuri paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar 28. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

31. pants

Pārejas posma pasākumi

Kamēr nav pabeigta Kopienas pārtikas piedevu sarakstu izveide, kā paredzēts 30. pantā, Direktīvu 94/35/EK, 94/36/EK un 95/2/EK pielikumus vajadzības gadījumā groza, izmantojot pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus minēto direktīvu elementus, un ko Komisija pieņem saskaņā ar 28. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pārtiku, kas ir laista tirgū vai marķēta pirms 2010. gada 20. janvāra un kas neatbilst šīs regulas 22. panta 1. punkta i) apakšpunktam un 4. punktam, drīkst tirgot līdz tās minimālā derīguma termiņa vai izlietošanas termiņa beigām.

Pārtiku, kas ir laista tirgū vai marķēta pirms 2010. gada 20. jūlija un kas neatbilst 24. pantam, drīkst tirgot līdz tās minimālā derīguma termiņa vai izlietošanas termiņa beigām.

32. pants

Atļautu pārtikas piedevu atkārtots novērtējums

1.   Iestāde veic jaunu risku novērtējumu pārtikas piedevām, kas ir bijušas atļautas pirms 2009. gada 20. janvāra.

2.   Pēc apspriedēm ar Iestādi līdz 2010. gada 20. janvārim saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru apstiprina minēto piedevu novērtēšanas programmu. Novērtēšanas programmu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

33. pants

Atcelšana

1.   Ar šo atceļ šādus tiesību aktus:

a)

Padomes Direktīvu (1962. gada 23. oktobris) par dalībvalstu noteikumu tuvināšanu attiecībā uz krāsvielām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturam paredzētos pārtikas produktos;

b)

Direktīvu 65/66/EEK;

c)

Direktīvu 78/663/EEK;

d)

Direktīvu 78/664/EEK;

e)

Direktīvu 81/712/EEK;

f)

Direktīvu 89/107/EEK;

g)

Direktīvu 94/35/EK;

h)

Direktīvu 94/36/EK;

i)

Direktīvu 95/2/EK;

j)

Lēmumu Nr. 292/97/EK;

k)

Lēmumu 2002/247/EK.

2.   Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

34. pants

Pārejas noteikumi

Atkāpjoties no 33. panta, turpmāk norādītos noteikumus turpina piemērot, kamēr saskaņā ar šīs regulas 30. panta 1., 2. un 3. punktu nav pabeigta Direktīvās 94/35/EK, 94/36/EK un 95/2/EK atļauto pārtikas piedevu pārcelšana:

a)

Direktīvas 94/35/EK 2. panta 1., 2. un 4. punktu un pielikumu;

b)

Direktīvas 94/36/EK 2. panta 1. līdz 6. punktu, 8., 9. un 10. punktu, un I līdz V pielikumu;

c)

Direktīvas 95/2/EK 2. un 4. pantu un I līdz VI pielikumu.

Neskarot c) punktu, Direktīvā 95/2/EK paredzētās E 1103 invertāzes un E 1105 lizocīma atļaujas atceļ no dienas, kad saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1332/2008 [par pārtikas fermentiem] 17. pantu sāk piemērot Kopienas pārtikas fermentu sarakstu.

35. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 20. janvāra.

Tomēr 4. panta 2. punktu no 2011. gada 1. janvāra piemēro III pielikuma 2., 3. un 5. daļai un 23. panta 4. punktu piemēro no 2011. gada 20. janvāra. Šīs regulas 24. pantu piemēro no 2010. gada 20. jūlija. Šīs regulas 31. pantu piemēro no 2009. gada 20. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2008. gada 16. decembris.

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

B. LE MAIRE


(1)  OV C 168, 20.7.2007., 34. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija Atzinums (OV C 175 E, 10.7.2008., 142. lpp.), Padomes 2008. gada 10. marta Kopējā nostāja (OV C 111 E, 6.5.2008., 10. lpp.), Eiropas Parlamenta 2008. gada 8. jūlija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2008. gada 18. novembra Lēmums.

(3)  OV L 186, 30.6.1989., 27. lpp.

(4)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 7 lpp.

(5)  OV L 178, 28.7.1995., 1. lpp.

(6)  OV L 226, 22.9.1995., 1. lpp.

(7)  OV L 339, 30.12.1996., 1. lpp.

(8)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lpp.

(9)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(10)  OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

(11)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(12)  OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.

(13)  OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

(14)  OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.

(15)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(16)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Labotā versija OV L 191, 28.5.2004., 1. lpp.

(17)  OV 115, 11.11.1962., 2645/62. lpp.

(18)  OV 22, 9.2.1965., 373. lpp.

(19)  OV L 223, 14.8.1978., 7. lpp.

(20)  OV L 223, 14.8.1978., 30. lpp.

(21)  OV L 257, 10.9.1981., 1. lpp.

(22)  OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp.

(23)  OV L 237, 10.9.1994., 3. lpp.

(24)  OV L 237, 10.9.1994., 13. lpp.

(25)  OV L 61, 18.3.1995., 1. lpp.

(26)  OV L 48, 19.2.1997., 13. lpp.

(27)  OV L 84, 28.3.2002., 69. lpp.

(28)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 34 lpp.

(29)  OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.

(30)  OV L 268, 24.9.1991., 69. lpp.

(31)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Labotā versija OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp.

(32)  OV L 186, 30.6.1989., 21. lpp.


I PIELIKUMS

Funkcionālās grupas, kuras attiecas uz pārtikas piedevām, ko lieto pārtikas produktos, un uz pārtikas piedevām, ko lieto pārtikas piedevās un pārtikas fermentos:

1.

“saldinātāji” ir vielas, ko lieto, lai piešķirtu pārtikas produktiem saldu garšu, vai kā galda saldinātājus;

2.

“krāsvielas” ir vielas, kas papildina vai atjauno pārtikas produktu krāsu, tostarp dabīgi pārtikas produktu komponenti un dabīgas izejvielas, kuras atsevišķi parasti uzturā nelieto un neizmanto kā raksturīgas pārtikas sastāvdaļas. No pārtikas produktiem iegūti preparāti un citi ēdami dabīgu izejvielu materiāli, kas ir uzturvielām vai aromātiskajām sastāvdaļām radniecīgi pigmenti, ko iegūst selektīvā fizikālā un/vai ķīmiskā ekstrakcijā, ir krāsvielas šīs regulas nozīmē;

3.

“konservanti” ir vielas, kas pagarina pārtikas produktu glabāšanās laiku, aizsargājot tos no mikroorganismu izraisītas bojāšanās, un/vai kas aizsargā pret patogēnu mikroorganismu augšanu;

4.

“antioksidanti” ir vielas, kas pagarina pārtikas produktu glabāšanās laiku, aizsargājot tos no oksidēšanas procesu izraisītas bojāšanās, piemēram, no tauku sasmakšanas vai krāsas maiņas;

5.

“nesējvielas” ir vielas, ko izmanto pārtikas piedevu vai aromatizētāju, pārtikas fermentu, uzturvielu un/vai tādu citu vielu šķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai fizikālai modificēšanai, kas pārtikai pievienotas uzturvērtības vai fizioloģiskas ietekmes nolūkā, nemainot to funkcijas (un kurām pašām nav nekādu tehnoloģisko funkciju), lai atvieglotu to apstrādi vai lietošanu;

6.

“skābes” ir vielas, kas palielina pārtikas produktu skābumu un/vai piešķir tiem skābu garšu;

7.

“skābuma regulētāji” ir vielas, kas maina vai regulē pārtikas produktu skābumu vai bāziskumu;

8.

“pretsalipes vielas” ir vielas, kas mazina pārtikas produktu daļiņu salipšanu;

9.

“putu dzēsēji” ir vielas, kas novērš vai samazina putošanu;

10.

“apjoma palielinātāji” ir vielas, kas sekmē pārtikas produktu tilpuma palielināšanos, ievērojami nepalielinot to enerģētisko vērtību;

11.

“emulgatori” ir vielas, kas pārtikas produktos ļauj izveidot vai saglabāt homogēnu maisījumu, kas sastāv no divām vai vairākām fāzēm, kas savstarpēji nesajaucas, piemēram, eļļas un ūdens;

12.

“emulģējošie sāļi” ir vielas, kas pārveido siera proteīnus disperģējamā veidā, tādējādi veicinot tauku un citu sastāvdaļu vienmērīgu sadalīšanos produkta masā;

13.

“cietinātāji” ir vielas, kas padara vai saglabā stingrus vai kraukšķīgus augļu vai dārzeņu audus, vai iedarbojoties ar recinātājiem, veido vai stiprina želeju;

14.

“garšas pastiprinātāji” ir vielas, kas pastiprina pārtikas produktiem piemītošo garšu un/vai smaržu;

15.

“putu veidotāji” ir vielas, kas nodrošina gāzveida fāzes homogēnu izkliedi šķidros vai cietos pārtikas produktos;

16.

“recinātāji” ir vielas, kas, veidojot želeju, rada pārtikas produkta struktūru;

17.

“glazētājvielas” (tostarp smērvielas) ir vielas, ko izmanto pārtikas produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgu vai lai izveidotu aizsargslāni;

18.

“mitrumuzturētāji” ir vielas, kas pasargā pārtikas produktus no izžūšanas, pretdarbojoties sausa gaisa ietekmei, vai veicina pulveru šķīšanu ūdeni saturošā vidē;

19.

“modificētās cietes” ir vielas, kas iegūtas, ar ķīmiskiem reaģentiem vienu vai vairākas reizes iedarbojoties uz pārtikas cieti, kura pirms tam var būt apstrādāta ar fizikālām vai fermentatīvām metodēm, hidrolizēta ar skābi vai sārmu vai balināta;

20.

“aizsarggāzes” ir gāzes, izņemot gaisu, ko iepilda iepakojumā pirms vai pēc pārtikas produktu iepakošanas vai pārtikas produktu iepakošanas laikā;

21.

“propelenti” ir gāzes, izņemot gaisu, kas izspiež pārtikas produktus no iepakojuma;

22.

“irdinātāji” ir vielas vai to maisījumi, kas, izdalot gāzes, palielina mīklas apjomu;

23.

“sekvestranti” ir vielas, kas veido ķīmiskus kompleksus ar metālu joniem;

24.

“stabilizētāji” ir vielas, kas ļauj saglabāt pārtikas produktu fizikāli ķīmisko stāvokli; pie stabilizētājiem pieder vielas, kas ļauj saglabāt divu vai vairāku nesajaucošos vielu vienmērīgu izkliedi pārtikas produktos, vielas, kas stabilizē, saglabā vai pastiprina pārtikas produktiem piemītošo krāsu, un vielas, kas palielina pārtikas produktu saistīšanas spēju, tostarp šķērssaišu veidošanos starp olbaltumvielām, kura dod iespēju pārtikas produktus sasaistīt no jauna izveidotos pārtikas produktos;

25.

“biezinātāji” ir vielas, kas palielina pārtikas produktu viskozitāti;

26.

“miltu apstrādes līdzekļi” ir vielas, izņemot emulgatorus, ko pievieno miltiem vai mīklai, lai uzlabotu to cepamīpašības.


II PIELIKUMS

Kopienas atļauto pārtikas piedevu saraksts un šo pārtikas piedevu lietošanas noteikumi


III PIELIKUMS

Kopienas atļauto pārtikas piedevu saraksts lietošanai pārtikas piedevās, pārtikas fermentos un pārtikas aromatizētājos un to lietošanas noteikumi.

Saraksts, kurā iekļautas Kopienas atļautās uzturvielu nesējvielas, un to lietošanas noteikumi.

1. daļa

Pārtikas piedevu nesējvielas

2. daļa

Pārtikas piedevu piedevas, izņemot nesējvielas

3. daļa

Pārtikas fermentu piedevas, tostarp nesējvielas

4. daļa

Pārtikas aromatizētāju piedevas, tostarp nesējvielas

5. daļa

Uzturvielu nesējvielas un citas vielas, kas pārtikai pievienotas uzturvērtības vai citas fizioloģiskas ietekmes nolūkā.


IV PIELIKUMS

Tradicionālā pārtika, attiecībā uz kuru dažas dalībvalstis var saglabāt spēkā aizliegumu lietot atsevišķas pārtikas piedevu kategorijas

Dalībvalsts

Pārtika

Piedevu kategorijas, attiecībā uz kurām aizliegumu var saglabāt spēkā

Vācija

Tradicionālais vācu alus (“Bier nach deutschem Reinheitsgebot gebraut”)

Visas, izņemot propelentus

Francija

Tradicionālā franču maize

Visas

Francija

Tradicionālās konservētās franču trifeles

Visas

Francija

Tradicionālie konservētie franču gliemeži

Visas

Francija

Tradicionālie franču zosu un pīļu gaļas konservi (“confit”)

Visas

Austrija

Tradicionālais austriešu “Bergkäse

Visas, izņemot konservantus

Somija

Tradicionālais somu “Mämmi

Visas, izņemot konservantus

Zviedrija

Somija

Tradicionālie zviedru un somu augļu sīrupi

Krāsvielas

Dānija

Tradicionālās dāņu “Kødboller

Konservanti un krāsvielas

Dānija

Tradicionālā dāņu “Leverpostej

Konservanti (izņemot sorbīnskābi) un krāsvielas

Spānija

Tradicionālais spāņu “Lomo embuchado

Visas, izņemot konservantus un antioksidantus

Itālija

Tradicionālā itāliešu “Mortadella

Visas, izņemot konservantus, antioksidantus, skābuma regulētājus, garšas pastiprinātājus, stabilizatorus un aizsarggāzi

Itālija

Tradicionālā itāliešu “Cotechino e zampone

Visas, izņemot konservantus, antioksidantus, skābuma regulētājus, garšas pastiprinātājus, stabilizatorus un aizsarggāzi


V PIELIKUMS

24. pantā minēto pārtikas krāsvielu saraksts, par kurām pārtikas marķējumā norāda papildu informāciju

Pārtika, kuras sastāvā ir viena vai vairākas turpmāk minētās krāsvielas

Informācija

saulrieta dzeltenā (E 110) (1)

“krāsvielas(-u) nosaukums vai E numurs”: var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu aktivitāti un uzmanību

hinolīndzeltenā (E 104) (1)

karmoizīns (E 122) (1)

alura sarkanā (E 129) (1)

tartrazīns (E 102) (1)

košenila sarkanā (E 124) (1)


(1)  izņemot pārtiku, kurā krāsviela(-s) izmantota(-s) gaļas produktu veselīguma marķējuma vai cita marķējuma izdarīšanai vai olu dekoratīvai krāsošanai vai zīmogošanai.


Augša