EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32007R1580

Komisijas Regula (EK) Nr. 1580/2007 ( 2007. gada 21. decembris ), ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē

OV L 350, 31.12.2007., 1./98. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Vairs nav spēkā. Jaunākā konsolidētā versija: 01/06/2011

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/1580/oj

31.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 350/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1580/2007

(2007. gada 21. decembris),

ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1), jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju (2), jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 26. septembra Regulu (EK) Nr. 1182/2007, ar ko paredz īpašus noteikumus augļu un dārzeņu nozarei un ar ko groza Direktīvu 2001/112/EK un Direktīvu 2001/113/EK un Regulu (EEK) Nr. 827/68, Regulu (EK) Nr. 2200/96, Regulu (EK) Nr. 2201/96, Regulu (EK) Nr. 2826/2000, Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Regulu (EK) Nr. 318/2006, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 2202/96 (3), – jo īpaši tās 42. pantu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1182/2007 ir mainījusi iepriekšējo režīmu augļu un dārzeņu nozarē, kas bija noteikts ar Regulu (EK) Nr. 2200/96, Regulu (EK) Nr. 2201/96 un Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2202/96, ar ko ievieš Kopienas atbalsta shēmu noteiktu citrusaugļu ražotājiem (4).

(2)

Spēkā esošie īstenošanas noteikumi, kas attiecas uz augļu un dārzeņu nozari, ir ietverti lielā skaitā regulu, no kurām daudzas ir grozītas vairākas reizes. Minētie īstenošanas noteikumi ir jāmaina sakarā ar izmaiņām, kas izdarītas augļu un dārzeņu nozarē ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007, kā arī ņemot vērā pieredzi. Izmaiņu apjoms nosaka nepieciešamību skaidrības labad iekļaut visus īstenošanas noteikumus jaunā, atsevišķā regulā.

(3)

Tāpēc jāatceļ Komisijas regulas:

1994. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas režīma piemērošanai augļiem un dārzeņiem (5),

1996. gada 30. jūlija Regula (EK) Nr. 1555/96 ar noteikumiem papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanai augļiem un dārzeņiem (6),

1999. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 961/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus attiecībā uz ražotāju organizāciju augļu un dārzeņu nozarē izdoto noteikumu paplašinātu attiecināšanu (7),

2001. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 544/2001, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96 attiecībā uz papildu finansiālu palīdzību darbības fondiem (8),

2001. gada 12. jūnija Regula (EK) Nr. 1148/2001 par atbilstības pārbaudēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, ko piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem (9),

2001. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2590/2001, ar ko apstiprina Šveicē pirms importēšanas Eiropas Kopienā veicamas darbības, lai pārbaudītu atbilstību attiecībā uz tirdzniecības standartiem, kurus piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem (10),

2002. gada 9. oktobra Regula (EK) Nr. 1791/2002, ar ko apstiprina Marokā pirms importēšanas Eiropas Kopienā veicamas darbības, lai pārbaudītu atbilstību attiecībā uz tirdzniecības standartiem, kurus piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem (11),

2002. gada 28. novembra Regula (EK) Nr. 2103/2002, ar ko apstiprina Dienvidāfrikā pirms importēšanas Eiropas Kopienā veicamās darbības, lai pārbaudītu atbilstību attiecībā uz tirdzniecības standartiem, kurus piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem (12),

2003. gada 10. janvāra Regula (EK) Nr. 48/2003, ar ko nosaka normas, kuras piemērojamas dažāda veida svaigu augļu un dārzeņu maisījumiem vienā tirdzniecības iepakojumā (13),

2003. gada 2. aprīļa Regula (EK) Nr. 606/2003, ar ko apstiprina Izraēlā pirms importēšanas Kopienā veicamās darbības, lai pārbaudītu atbilstību tirdzniecības standartiem, kurus piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem (14),

2003. gada 30. aprīļa Regula (EK) Nr. 761/2003, ar ko apstiprina pasākumus, lai pārbaudītu atbilstību tādiem tirdzniecības standartiem, kurus piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem, kas izvesti no Indijas pirms to ievešanas Eiropas Kopienā (15),

2003. gada 11. augusta Regula (EK) Nr. 1432/2003, kurā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 piemērošanai attiecībā uz ražotāju organizāciju atzīšanas un ražotāju grupu pagaidu atzīšanas nosacījumiem (16),

2003. gada 11. augusta Regula (EK) Nr. 1433/2003, kurā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96 attiecībā uz darbības fondiem, darbības programmām un finansiālu palīdzību (17),

2003. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1943/2003, kurā izklāstīti Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 piemērošanas noteikumi attiecībā uz atbalstu ražotāju organizācijām pēc to sākotnējās atzīšanas (18),

2004. gada 21. janvāra Regula (EK) Nr. 103/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 īstenošanai attiecībā uz intervences pasākumiem un izņemšanu no tirgus augļu un dārzeņu nozarē (19),

2004. gada 1. septembra Regula (EK) Nr. 1557/2004, ar ko apstiprina darbības, kas jāveic Jaunzēlandē, lai pirms svaigu augļu ievešanas Eiropas Kopienā pārbaudītu to atbilstību attiecīgajiem tirdzniecības standartiem (20),

2006. gada 1. februāra Regula (EK) Nr. 179/2006, ar ko ievieš no trešām valstīm ievestu ābolu ievešanas atļauju sistēmu (21),

2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 430/2006, ar ko apstiprina darbības, ko veic Senegālā, lai pirms svaigu augļu un dārzeņu ievešanas Eiropas Kopienā pārbaudītu to atbilstību attiecīgajiem tirdzniecības standartiem (22),

2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 431/2006, ar ko apstiprina darbības, ko veic Kenijā, lai pirms svaigu augļu un dārzeņu ievešanas Eiropas Kopienā pārbaudītu to atbilstību attiecīgajiem tirdzniecības standartiem (23),

2006. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 1790/2006, ar ko apstiprina darbības, kuras veic Turcijā, lai pirms svaigu augļu un dārzeņu ievešanas Eiropas Kopienā pārbaudītu to atbilstību attiecīgajiem tirdzniecības standartiem (24).

(4)

Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi Regulas (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanai.

(5)

Augļu un dārzeņu produktiem ir jānosaka tirdzniecības gadi. Tā kā šajā nozarē vairs nav nekādu atbalsta shēmu, kas atbilstu attiecīgo produktu ražas novākšanas ciklam, visi tirdzniecības gadi ir jāsaskaņo tā, lai tie atbilstu kalendārajam gadam.

(6)

Regula (EK) Nr. 1182/2007 pilnvaro Komisiju noteikt augļu un dārzeņu produktu tirdzniecības standartus. Tās 2. panta 7. punktā paredzēts, ka spēkā esošie atsevišķie noteikumi, kas nosaka šādus standartus, paliek spēkā līdz jaunu standartu pieņemšanai.

(7)

Ir jānosaka atbrīvojumi un izņēmumi no tirdzniecības standartu piemērošanas attiecībā uz noteiktām darbībām, kas ir vai nu ļoti neliela apjoma un/vai specifiskas, vai notiek izplatīšanas ķēdes sākumposmā, un attiecībā uz pārstrādei paredzētajiem produktiem.

(8)

Informācijai, kas saskaņā ar tirdzniecības standartiem ir obligāti norādāmi marķējumā, uz iepakojuma/marķējumā ir jābūt skaidri salasāmai.

(9)

Ņemot vērā patērētāju pieprasījumu, tirgū arvien biežāk ir sastopami iepakojumi, kuros atrodas dažādu veidu svaigi augļi un dārzeņi. Godīgas tirdzniecības principi nosaka, ka vienā iepakojumā pārdodamajiem augļiem un dārzeņiem ir jābūt vienādā kvalitātē. Produktiem, par kuriem nav pieņemti Kopienas standarti, to var nodrošināt, piemērojot vispārīgos noteikumus. Ir jānosaka marķējuma prasības dažādu veidu augļu un dārzeņu maisījumiem, kas atrodas vienā iepakojumā. Šīm prasībām ir jābūt mazāk stingrām par tirdzniecības standartos noteiktajām prasībām, jo īpaši ņemot vērā, cik daudz vietas ir etiķetē.

(10)

Katra dalībvalsts izraugās pārbaudes iestādes, kuras ir atbildīgas par atbilstības pārbaužu veikšanu visos tirdzniecības posmos. Vienai no šīm iestādēm katrā dalībvalstī ir jābūt atbildīgai par sakariem un koordināciju visu norīkoto iestāžu starpā.

(11)

Tā kā ziņas par tirgotājiem un to darbības raksturojums ir svarīgs līdzeklis, lai dalībvalstis varētu veikt analīzi, ir būtiski katrā dalībvalstī izveidot svaigu augļu un dārzeņu tirgotāju datubāzi.

(12)

Atbilstības pārbaudes ir jāveic, ņemot paraugus, un uzmanība ir jākoncentrē uz tiem tirgotājiem, kuriem visdrīzāk varētu būt preces, kas neatbilst standartiem. Ņemot vērā valsts tirgus īpatnības, dalībvalstīm ir jānosaka noteikumi, pēc kuriem par prioritārām tiek atzītas atsevišķu tirgotāju kategoriju pārbaudes. Lai nodrošinātu pārredzamību, šie noteikumi ir jādara zināmi Komisijai.

(13)

Dalībvalstīm jānodrošina, ka svaigu augļu un dārzeņu eksports uz trešām valstīm atbilst tirdzniecības standartiem, un jāapliecina atbilstība saskaņā ar Ženēvas protokolu par svaigu augļu un dārzeņu un sausu un kaltētu augļu standartizāciju, kas noslēgts ANO Eiropas Ekonomikas komisijas un ESAO shēmā starptautisko standartu piemērošanai augļiem un dārzeņiem.

(14)

Svaigu augļu un dārzeņu importam no trešām valstīm ir jāatbilst tirdzniecības standartiem vai standartiem, kas ir tiem līdzvērtīgi. Tāpēc pirms šo preču ievešanas Kopienas muitas teritorijā ir jāveic atbilstības pārbaudes, izņemot gadījumus, kad partijas ir ļoti mazas un pārbaudes iestādes uzskata, ka ar tām saistītais risks nav liels. Noteiktās trešās valstīs, kuras nodrošina apmierinošas atbilstības garantijas, pirmseksporta pārbaudes var veikt šo trešo valstu pārbaudes iestādes. Ja tiek izmantota šī iespēja, dalībvalstīm ir regulāri jāpārliecinās par trešo valstu pārbaudes iestāžu veikto pirmseksporta pārbaužu efektivitāti/kvalitāti un jāinformē Komisija par šo pārbaužu rezultātiem.

(15)

Pārstrādei paredzētajiem produktiem nav jāatbilst tirdzniecības standartiem, tāpēc ir jānodrošina, lai tie netiktu pārdoti svaigu produktu tirgū. Šie produkti ir atbilstoši jāmarķē, un atsevišķos gadījumos/ja iespējams, tiem ir jāpievieno pārstrādes sertifikāts, kurā norādīts produkta galapatēriņš, saskaņā ar kuru varēs veikt pārbaudes.

(16)

Uz augļiem un dārzeņiem, kuriem tiek pārbaudīta atbilstība tirdzniecības standartiem, visos tirdzniecības posmos jāattiecina viena veida pārbaudes. Šajā nolūkā ir jāpiemēro pārbaudes vadlīnijas, ko ieteikusi ANO Eiropas Ekonomikas komisija un kas atbilst ESAO ieteikumiem. Tomēr pārbaudēm mazumtirdzniecības posmā ir jānosaka īpaša kārtība.

(17)

Tomēr ir jāparedz iespēja atzīt ražotāju organizāciju attiecībā uz tās pieprasītajiem produktiem. Gadījumos, kad atzīšana ir pieprasīta tikai attiecībā uz pārstrādei paredzētajiem produktiem, ir jānodrošina, ka tos patiešām piegādā pārstrādei.

(18)

Lai palīdzētu sasniegt augļu un dārzeņu režīma mērķus un nodrošinātu, ka ražotāju organizācijas veic darbu noturīgi un efektīvi, ražotāju organizācijās ir jābūt augstākā līmeņa stabilitātei. Tāpēc ir jānosaka minimālais laika periods ražotāja dalībai ražotāju organizācijā. Dalībvalstu ziņā ir jāatstāj tiesības noteikt paziņošanas periodus un datumus, kad stājas spēkā atteikšanās no dalības.

(19)

Ražotāju organizācijas galvenajām un būtiskajām darbībām ir jābūt saistītām ar piegādes un tirgdarbības koncentrāciju. Taču ražotāju organizācijām ir jāatļauj iesaistīties arī citās darbībās, kas var būt gan komerciālas, gan nekomerciālas. Ir jāveicina ražotāju organizāciju sadarbība, ļaujot no citas atzītas ražotāju organizācijas ekskluzīvi iepirkto augļu un dārzeņu tirdzniecību neiekļaut aprēķinos par pamatdarbību un citām darbībām. Jāpaplašina tehnisko līdzekļu nodrošinājuma iespējas, paredzot iespēju, ka to var izdarīt arī organizācijas locekļi.

(20)

Ražotāju organizācijām var piederēt daļas meitasuzņēmumos, kas palīdz paaugstināt to dalībnieku pievienoto vērtību. Ir jānosaka noteikumi šādas pārdotās produkcijas vērtības aprēķināšanai. Pēc pielāgojumu veikšanai paredzēta pārejas posma šādu meitasuzņēmumu galvenajām darbībām jābūt tādām pašām kā ražotāju organizācijām.

(21)

Jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par Regulā (EK) Nr. 1182/2007 paredzēto ražotāju organizāciju apvienību, starptautisku ražotāju organizāciju un starptautisku ražotāju organizāciju apvienību atzīšanu un darbību. Konsekvences labad tajos pēc iespējas ir jāatspoguļo noteikumi, kas izstrādāti ražotāju organizācijām.

(22)

Lai sekmētu piedāvājuma koncentrāciju, ir jāveicina esošo ražotāju organizāciju apvienošanās, veidojot jaunas organizācijas, un jāparedz noteikumi izveidoto apvienoto organizāciju darbības programmu apvienošanai.

(23)

Turpinot ievērot principus, pēc kuriem ražotāju organizācija ir jāveido pēc ražotāju iniciatīvas un jāuzrauga pašiem ražotājiem, dalībvalstīm ir jāļauj noteikt nosacījumus, ar kuriem citas fiziskas un juridiskas personas tiek pieņemtas par ražotāju organizācijas un/vai ražotāju organizāciju apvienības biedriem.

(24)

Lai nodrošinātu, ka ražotāju organizācijas patiesi pārstāv minimālo ražotāju skaitu, dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka tādu locekļu mazākums, kuri varētu pārstāvēt ražotāju organizācijas ražošanas apjoma lielāko daļu, nepamatoti nedominētu organizācijas vadībā un darbībā.

(25)

Lai ievērotu atšķirīgos ražošanas un tirdzniecības apstākļus Kopienā, dalībvalstīm jānosaka zināmi nosacījumi sākotnējās atzīšanas piešķiršanai ražotāju grupām, kuras iesniedz atzīšanas plānu.

(26)

Lai sekmētu tādu stabilu ražotāju organizāciju izveidi, kuras spējīgas dot ilgtermiņa ieguldījumu augļu un dārzeņu tirdzniecības mērķu sasniegšanā, sākotnējā atzīšana būtu piešķirama tikai tādām ražotāju grupām, kuras var pierādīt savu spēju noteiktā termiņā izpildīt visas atzīšanas prasības.

(27)

Ir jānosaka informācija, kas ražotāju grupām ir jāietver atzīšanas plānā. Lai ražotāju grupas varētu labāk izpildīt atzīšanas nosacījumus, atzīšanas plānos jāļauj veikt izmaiņas. Šajā nolūkā ir jāparedz nosacījums, ka ikviena dalībvalsts var prasīt ražotāju organizācijai veikt koriģējošas darbības, lai nodrošinātu šāda plāna īstenošanu.

(28)

Ražotāju grupa var izpildīt atzīšanas nosacījumus pirms atzīšanas plāna pabeigšanas. Ir jāparedz, ka šādas grupas var iesniegt atzīšanas pieteikumus kopā ar darbības programmu projektiem. Konsekvences labad šādas atzīšanas piešķiršanai ražotāju grupai ir jānozīmē, ka tās atzīšanas plāns ir pabeigts, un līdz ar to ir jāpārtrauc paredzētais atbalsts. Taču, lai ievērotu daudzgadu ieguldījumu finansēšanu, jābūt iespējai uz darbības programmām pārnest ieguldījumus, kas atbilst ieguldījumu atbalsta prasībām.

(29)

Lai atvieglotu pareizu atbalsta sistēmas piemērošanu ražotāju grupu izveidošanas un administratīvās darbības izmaksu segšanai, šis atbalsts ir jāpiešķir saskaņā ar vienotu likmi. Lai ievērotu budžeta ierobežojumus, vienotās likmes atbalstam jānosaka augšējā robeža. Turklāt, lai ievērotu dažāda lieluma ražotāju grupu atšķirīgās finansiālās vajadzības, šī augšējā robeža jāpielāgo atbilstoši ražotāju grupu realizējamās produkcijas vērtībai.

(30)

Lai nodrošinātu konsekvenci un netraucētu pāreju uz atzītas ražotāju grupas statusu, uz ražotāju organizācijām ir jāattiecina vienādi noteikumi par ražotāju grupu pamatdarbībām un to pārdotās produkcijas vērtību.

(31)

Ja notiek ražotāju grupu apvienošanās, atbalstu var piešķirt apvienošanās rezultātā izveidotajām ražotāju grupām, lai ņemtu vērā jauno ražotāju grupu finansiālās vajadzības un nodrošinātu pareizu atbalsta shēmas piemērošanu.

(32)

Lai sekmētu darbības programmu atbalsta shēmu izmantošanu, ir skaidri jānosaka ražotāju organizāciju pārdotā produkcija, tostarp specifikācija par to, kuri produkti ņemami vērā, un tirdzniecības posms, kurā ir jāaprēķina produkcijas vērtība. Gadījumos, kad gada laikā vērojamas svārstības vai ir nepietiekama informācija, jābūt iespējai izmantot tirgojamās produkcijas aprēķina papildu metodes. Lai novērstu shēmas ļaunprātīgu izmantošanu, ražotāju organizācijām vispār nedrīkstētu atļaut programmas laikā mainīt atsauces periodus.

(33)

Lai nodrošinātu atbalsta pareizu izmantošanu, ir jānosaka noteikumi par darbības fondu pārvaldīšanu un locekļu finansiālajām iemaksām, nodrošinot pēc iespējas lielāku elastību, ar nosacījumu, ka visi ražotāji var izmantot darbības fonda priekšrocības un demokrātiski piedalīties lēmumu pieņemšanā par fonda izmantošanu.

(34)

Ir jāparedz noteikumi, kas noteiktu valsts stratēģijas darbības jomu un struktūru attiecībā uz noturīgām darbības programmām un valsts sistēmu pasākumiem vides jomā. Šādu pasākumu mērķis ir optimizēt finanšu resursu piešķiršanu un uzlabot stratēģijas kvalitāti.

(35)

Pareizas pārvaldības interesēs ir jānosaka darbības programmu iesniegšanas un apstiprināšanas kārtība, tostarp termiņi, lai tādējādi kompetentajām iestādēm dotu iespēju pienācīgi izvērtēt informāciju, kā arī pasākumi un darbības, kuras jāiekļauj programmās vai jāizslēdz no tām. Tā kā programmu pārvaldība notiek pa gadiem, ir jānosaka, ka programmas, kuras nav apstiprinātas līdz noteiktam datumam, atliek uz vienu gadu.

(36)

Ir jābūt procedūrai, lai ik gadusgrozītu nākamā gada darbības programmas, tādējādi pielāgojot tās jaunajiem apstākļiem, kurus nav bijis iespējams paredzēt šo programmu sākotnējās iesniegšanas brīdī. Papildus tam ir jābūt iespējai katra programmas izpildes gada laikā mainīt darbības fonda pasākumus un summas. Uz visām šīm izmaiņām ir jāattiecina noteikti ierobežojumi un nosacījumi, kurus nosaka dalībvalstis un kuri ietver izmaiņu obligātu paziņošanu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāti apstiprināto programmu vispārīgie mērķi.

(37)

Finansiālās drošības un tiesiskās noteiktības apsvērumu dēļ ir jāsagatavo to darbību un izdevumu saraksts, kurus nevar segt no darbības programmām.

(38)

Ja veic ieguldījumus atsevišķās saimniecībās, tad, lai novērstu nepamatotu tādas privātās personas iedzīvošanos bagātībā, kura ir pārtraukusi attiecības ar organizāciju ieguldījuma izmantošanas laikā, ir jāparedz noteikumi, lai organizācija varētu atgūt ieguldījumu atlikušo vērtību neatkarīgi no tā, vai šie ieguldījumi pieder organizācijai vai kādam no tās locekļiem.

(39)

Lai nodrošinātu shēmas pareizu piemērošanu, ir jānosaka, kāda informācija ir jāietver atbalsta pieteikumos, kā arī atbalsta maksājumu kārtība. Lai izvairītos no naudas plūsmas grūtībām, ražotāju organizācijām būtu jābūt pieejamai avansa maksājumu sistēmai, kurai līdztekus paredz atbilstošas garantijas. Līdzīgu iemeslu dēļ jābūt pieejamai alternatīvai sistēmai, lai kompensētu jau radušās izmaksas.

(40)

Ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz krīžu pārvarēšanas un novēršanas pasākumu apjomu un piemērošanu. Ciktāl iespējams, šiem noteikumiem ir jānodrošina elastība un ātra piemērošana krīzes apstākļos, un tādējādi to lēmumu pieņemšanai ir jānotiek pašās dalībvalstīs un ražotāju organizācijās. Tomēr vienlaikus šiem noteikumiem ir jānovērš ļaunprātīga izmantošana un jānosaka ierobežojumi noteiktu pasākumu izmantošanai, tostarp finansiālajā ziņā. Tiem arī jānodrošina, lai tiktu pienācīgi ievērotas fitosanitārās un vides prasības.

(41)

Attiecībā uz izņemšanu no tirgus, ņemot vērā šā pasākuma potenciālo svarīgumu, ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi. Jo īpaši ir jāsagatavo noteikumi attiecībā uz paaugstināta atbalsta sistēmu par augļiem un dārzeņiem, kuri tiek izņemti no tirgus un kurus labdarības organizācijas un atsevišķas citas iestādes un struktūras bez atlīdzības piešķir kā humāno palīdzību. Turklāt jānosaka maksimālais atbalsta apjoms izņemšanai no tirgus, lai nodrošinātu, ka tas nekļūst par pastāvīgu produktu noieta alternatīvu, nelaižot tos pārdošanā. Šajā kontekstā produktiem, kuriem Kopienas maksimālais kompensācijas apjoms par izņemšanu no tirgus bija noteikts Regulas (EK) Nr. 2200/96 V pielikumā, turpina piemērot šo apjomu, kam piemēro noteiktu palielinājumu, atspoguļojot faktu, ka šī izņemšana tagad tiek līdzfinansēta. Citiem produktiem, kuriem vēl nav konstatēts pārmērīgas izņemšanas risks, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm noteikt maksimālo atbalsta apjomu. Tomēr visos gadījumos līdzīgu iemeslu dēļ ir jānosaka kvantitatīvs izņemšanas ierobežojums katram produktam katrai ražotāju organizācijai.

(42)

Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par valstu finansiālo atbalstu, kādu dalībvalstis var piešķirt tajos Kopienas reģionos, kur ražotāju organizācijas pakāpe ir īpaši zema, iekļaujot arī šādas zemas organizācijas pakāpes definīciju. Ir jānosaka kārtība, kādā apstiprina šādu valsts atbalstu, kā arī Kopienas veiktu atbalstu un tā apmēru, un kompensācijas daļu, kurai jāatbilst šobrīd piemērojamajai kārtībai.

(43)

Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi, jo īpaši nosacījumi kārtībai, attiecībā uz apstākļiem, kādos ražotāju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību izdotos noteikumus augļu un dārzeņu nozarē var attiecināt uz visiem ražotājiem konkrētā ekonomiskajā zonā. Turklāt gadījumos, kad produkcija tiek pārdota no koka, ir skaidri jānosaka, kuri noteikumi tiek attiecināti uz ražotājiem un pircējiem.

(44)

Ābolu ražotāji Kopienā nesen ir nonākuši sarežģītā situācijā sakarā ar, cita starpā, būtisku ābolu ieveduma pieaugumu no atsevišķām dienvidu puslodes trešām valstīm. Tāpēc ir jāuzlabo ābolu ieveduma uzraudzība. Šā mērķa sasniegšanai piemērotākais ir instruments, kas pamatojas uz importa licenču izsniegšanu un paredz nodrošinājuma iemaksu, lai nodrošinātu, ka faktiski veic darbības, kurām ir prasīta importa licence. Ir jāpiemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (25) un Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (26).

(45)

Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par iekļuves cenu sistēmu augļiem un dārzeņiem. Tā kā lielāko daļu attiecīgo ātrbojīgo augļu un dārzeņu piegādā komisijā, tas īpaši sarežģī to vērtības noteikšanu. Jānosaka iespējamās metodes iekļuves cenas aprēķināšanai, pamatojoties uz kuru ievestos produktus klasificē kopējā muitas tarifā. Jo īpaši standarta ievešanas vērtības ir jānosaka, pamatojoties uz produktu vidējo cenu vidējo svērto vērtību, un jānosaka īpašs nosacījums gadījumiem, kad par noteiktas izcelsmes produktiem nav pieejamas cenas. Lai nodrošinātu sistēmas pareizu piemērošanu, jāparedz, ka noteiktos apstākļos jāsniedz nodrošinājums.

(46)

Ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par ievedmuitu, kuru atsevišķiem produktiem var noteikt papildus kopējā muitas tarifā noteiktajai ievedmuitai. Papildu ievedmuitu var noteikt tādā gadījumā, ja attiecīgo produktu ieveduma apjomi pārsniedz produktam un piemērošanas periodam noteikto kontrollīmeni. Preces, kas atrodas ceļā uz Kopienu, tiek atbrīvotas no papildu nodokļa, un līdz ar to attiecībā uz tām ir jāpieņem atsevišķi nosacījumi.

(47)

Ir jāparedz pašreizējo programmu un shēmu atbilstoša uzraudzība un novērtēšana, lai to efektivitāti varētu novērtēt gan ražotāju organizācijas, gan dalībvalstis.

(48)

Ir jāparedz pasākumi/nosacījumi attiecībā uz šās regulas īstenošanai nepieciešamo paziņojumu veidu, to forma un paziņošanas veids. Šai sakarā iekļaujami paziņojumi, kas ražotājiem un ražotāju organizācijām jāsniedz dalībvalstīm, kā arī tie, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai, un jāparedz atbilstošās sekas par novēloti iesniegtiem vai neprecīziem paziņojumiem.

(49)

Ir jānosaka pasākumi attiecībā uz pārbaudēm, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu šīs regulas un Regulas (EK) Nr. 1182/2007 atbilstošu piemērošanu, kā arī attiecīgās sankcijas, kas piemērojamas atklāto pārkāpumu gadījumos. Šādi pasākumi ietver gan Kopienas līmenī noteiktas specifiskas pārbaudes un sankcijas, gan arī visas papildu valsts pārbaudes un sankcijas. Pārbaudēm un sankcijām jābūt preventīvām, efektīvām un samērīgām. Lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret ražotājiem, šajā sakarā jāparedz arī noteikumi, kā risināmi acīmredzamu kļūdu un nepārvaramas varas apstākļu un citu ārkārtas apstākļu gadījumi. Ir jāparedz noteikumi arī mākslīgi radītu situāciju gadījumiem, lai novērstu iespēju gūt jelkādu labumu no šādām situācijām.

(50)

Ir jāpieņem noteikumi, lai nodrošinātu netraucētu pāreju no iepriekšējās sistēmas uz jauno šajā regulā paredzēto sistēmu un nodrošinātu arī Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. pantā noteikto pārejas noteikumu atbilstīgu īstenošanu.

(51)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma un lietotie termini

1.   Šī regula nosaka Regulas (EK) Nr. 2200/96, Regulas (EK) Nr. 2201/96 un Regulas (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus.

2.   Šā panta 1. punktā minētajās regulās un šajā regulā lietotajiem terminiem ir vienāda nozīme, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

2. pants

Tirdzniecības gadi

Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā norādīto produktu tirdzniecības gadus skaita no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

II   SADAĻA

PRODUKTU KLASIFIKĀCIJA

I   NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

3. pants

Atbrīvojumi un izņēmumi no tirdzniecības standartu piemērošanas

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. panta 5. punkta, tirdzniecības standartus nepiemēro:

a)

produktiem, kurus nosūta uz pārstrādes rūpnīcām, izņemot gadījumus, kad šajā regulā ir konkrēti noteikti minimālie kvalitātes kritēriji produktiem, kas paredzēti rūpnieciskajai pārstrādei;

b)

produktiem, kurus ražotājs nodod savā saimniecībā patērētājiem viņu personiskajam patēriņam; un

c)

saskaņā ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts pēc dalībvalsts lūguma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 46. pantā noteikto kārtību, attiecīgā reģiona produktiem, kurus pārdod reģiona mazumtirdzniecībā tradicionālam vietējam patēriņam.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. panta 5. punkta, prasību par atbilstību tirdzniecības standartiem attiecīgajā ražošanas zonā nepiemēro:

a)

produktiem, kurus audzētājs pārdod vai piegādā sagatavošanas un fasēšanas punktos vai uzglabāšanas vietās vai kurus no ražotāja saimniecības nosūta uz minētajiem punktiem; un

b)

produktiem, kurus transportē no uzglabāšanas vietām uz sagatavošanas un fasēšanas punktiem.

3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. panta 5. punkta, dalībvalstis var atbrīvot no prasības ievērot tirdzniecības standartus vai atsevišķus to nosacījumus attiecībā uz:

a)

produktiem, kurus audzētājs izliek vai piedāvā pārdošanai, pārdod, piegādā vai citādā veidā tirgo vairumtirdzniecības tirgos, īpaši ražotāju tirgos, kas atrodas ražošanas zonā;

b)

produktiem, kurus transportē no šādiem vairumtirdzniecības tirgiem uz sagatavošanas un fasēšanas punktiem un uzglabāšanas vietām, kas atrodas tajā pašā ražošanas zonā.

Ja piemēro pirmo daļu, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un paziņo tai par veiktajiem pasākumiem.

4.   Ir jāiesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei pierādījumi par to, ka produkti, uz kuriem attiecas 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkts, atbilst noteiktajiem nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz paredzēto produktu izmantojumu.

4. pants

Informācijā iekļaujamās ziņas

1.   Informācijā iekļaujamās ziņas, kas prasītas tirdzniecības standartos, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. pantu, ir jānorāda salasāmi, labi redzamā vietā iepakojuma vienā pusē, un tām ir jābūt vai nu neizdzēšami uzdrukātām tieši uz iepakojuma vai arī marķējumā, kas ir iepakojuma daļa vai piestiprināts tam.

2.   Precēm, kas tiek nosūtītas neiepakotas un iekrautas tieši transporta līdzeklī, 1. punktā minēto informāciju norāda preču pavaddokumentā vai arī paziņojumā, kas novietots redzamā vietā transporta līdzeklī.

5. pants

Informācijā iekļaujamās ziņas mazumtirdzniecības posmā

Mazumtirdzniecības posmā, ja produkti ir fasēti, informācijā iekļaujamajām ziņām, kas prasītas tirdzniecības standartos, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. pantu, ir jābūt salasāmām un pamanāmām.

Fasētiem produktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/13/EK (27) papildus tirdzniecības standartu noteiktajai informācijai norāda tīrsvaru. Taču attiecībā uz produktiem, kurus parasti pārdod uz skaita, prasība par tīrsvara norādīšanu netiek piemērota, ja produktu skaits ir skaidri saredzams un tie ir pārskaitāmi no ārpuses, vai arī ja skaits ir norādīts marķējumā.

Produktus var izlikt pārdošanai nefasētus ar nosacījumu, ka mazumtirgotājs kopā ar pārdošanai piedāvātajām precēm izliek kartīti, kurā pamanāmi un salasāmi norādīta tirdzniecības standartos un Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. panta 1. punktā noteiktā informācija par produkta veidu, izcelsmes valsti un klasi.

6. pants

Tirdzniecības iepakojumi

1.   Svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības iepakojumos, kuru tīrsvars ir trīs kilogrami vai mazāk, var būt iekļauti dažādu veidu svaigu augļu un dārzeņu maisījumi, ar nosacījumu, ka:

a)

produkti ir vienādas kvalitātes, un katrs atsevišķais veids atbilst standartiem saskaņā ar 2. punktu;

b)

iepakojumam ir atbilstīgs marķējums saskaņā ar 3. punktu un

c)

maisījums nav tāds, kas varētu maldināt patērētāju.

2.   Saskaņā ar I pielikumu šā panta 1. punktā norādītajiem produktiem iepakojumā jābūt no vienas tirdzniecības kvalitātes šķiras.

Ja maisījumā ir augļi un dārzeņi, kas nav ietverti Kopienas tirdzniecības standartos, šie produkti saskaņā ar I pielikumu jāiedala vienā šķirā.

3.   Marķējumā uz 1. punktā norādītajiem tirdzniecības iepakojumiem un/vai katra iepakojuma, kurā tie ietverti, ir vismaz šādas ziņas:

a)

fasētāja un/vai nosūtītāja nosaukums un adrese. Šo norādi var aizstāt:

i)

visiem iepakojumiem, izņemot rūpnieciskos iepakojumus, – ar oficiāli izdotu vai apstiprinātu koda marķējumu, kas atbilst fasētājam un/vai nosūtītājam un kas norādīts ciešā saistībā ar norādi “Fasētājs un/vai nosūtītājs” (vai līdzvērtīgiem saīsinājumiem);

ii)

tikai rūpnieciskajiem iepakojumiem – ar Kopienā reģistrēta pārdevēja nosaukumu un adresi, kas norādīti ciešā saistībā ar norādi “Fasēts” vai līdzvērtīgu norādi. Šajā gadījumā marķējumā iekļauj arī kodu, kas atbilst fasētājam un/vai nosūtītājam. Pārdevējs attiecībā uz šā koda nozīmi sniedz visu informāciju, kādu pārbaudes iestāde uzskata par nepieciešamu;

b)

katra iepakojumā esošā produkta/veida nosaukums;

c)

katra maisījumā iekļautā produkta šķirnes nosaukums vai tirdzniecības tips saskaņā Kopienas tirdzniecības standarta prasībām nejauktiem produktiem;

d)

katra attiecīgā produkta izcelsmes valsts, ko norāda blakus šā produkta nosaukumam; un

e)

šķira.

Augļiem un dārzeņiem, uz kuriem attiecas Kopienas tirdzniecības standarti, ar šīm ziņām aizstāj tās ziņas, kas noteiktas minētajos standartos.

II   NODAĻA

Tirdzniecības standartu ievērošanas pārbaudes

1.   iedaļa

Vispārīgi nosacījumi

7. pants

Piemērošanas joma

Šajā nodaļā izklāstīti noteikumi dalībvalstīm, visos tirdzniecības posmos veicot pārbaudes par atbilstību tirdzniecības standartiem, kas noteikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. pantu.

8. pants

Kompetentās iestādes

1.   Katra dalībvalsts izraugās:

a)

vienu kompetento iestādi, kas atbild par koordināciju un kontaktiem šajā nodaļā noteiktajās jomās, turpmāk – “koordinācijas iestāde”, un

b)

pārbaudes iestādi vai iestādes, kas atbild par Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. panta 6. punkta piemērošanu, turpmāk – “pārbaudes iestādes”.

2.   Dalībvalstis Komisijai paziņo:

a)

tās koordinācijas iestādes nosaukumu, pasta un e-pasta adresi, ko tās izraudzījušas saskaņā ar 1. punktu,

b)

to pārbaudes iestāžu nosaukumu, pasta un e-pasta adresi, ko tās izraudzījušas saskaņā ar 1. punktu,

c)

izraudzīto pārbaudes iestāžu atbilstošo darbības jomu precīzu aprakstu.

3.   Koordinācijas iestāde var būt pārbaudes iestāde vai viena no pārbaudes iestādēm, vai jebkura cita iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 1. punktu.

4.   Komisija nodrošina dalībvalstu izraudzīto koordinācijas iestāžu saraksta publisku pieejamību tādā veidā, kādu tā uzskata par piemērotu.

9. pants

Uzņēmēju datubāze

1.   Dalībvalstis izveido augļu un dārzeņu nozares uzņēmēju datubāzi, kurā saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem iekļauj uzņēmējus, kas iesaistīti tādu svaigu augļu un dārzeņu tirgošanā, attiecībā uz kuriem ir noteikti standarti atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. pantam.

Šai nodaļā “uzņēmējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ir svaigi augļi un dārzeņi, uz kuriem attiecas tirdzniecības standarti, lai tos izliktu vai piedāvātu pārdošanai, pārdotu vai tirgotu jebkurā citā veidā savā vai trešas personas vārdā Kopienas teritorijā un/vai eksportētu uz trešām valstīm.

2.   Dalībvalstis nosaka nosacījumus, ar kuriem datubāzē attiecīgi ir vai nav iekļaujami šādi uzņēmēji:

a)

uzņēmēji, uz kuru darbībām saskaņā ar 3. pantu netiek attiecināts pienākums ievērot tirdzniecības standartus, un

b)

fiziskas un juridiskas personas, kuru darbības augļu un dārzeņu nozarē aprobežojas vai nu ar preču transportēšanu, vai arī pārdošanu nelielos apjomos mazumtirdzniecības posmā.

3.   Ja datubāzi veido vairāki atšķirīgi elementi, koordinācijas iestāde nodrošina, ka datubāze, tās elementi un informācijas atjaunošana par tiem ir vienota. Informācijas atjaunošanu īpaši nodrošina pārbaudes iestādes, izmantojot visos tirdzniecības posmos veikto pārbaužu laikā apkopoto informāciju.

4.   Šajā datubāzē ir katra uzņēmēja reģistrācijas numurs, nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, informācija, kas vajadzīga šā uzņēmēja klasificēšanai vienā no 10. pantā norādītajām kategorijām, jo īpaši, par vietu tirdzniecības ķēdē, informācija par uzņēmēja nozīmīgumu, informācija par iepriekšējās pārbaudēs izdarītajiem konstatējumiem attiecībā uz katru uzņēmēju, kā arī visu cita informācija, kuru uzskata par vajadzīgu pārbaudēm.

5.   Uzņēmēji sniedz informāciju, kuru dalībvalstis uzskata par vajadzīgu datubāzes izveidošanai un atjaunošanai. Dalībvalstis nosaka nosacījumus, ar kuriem datubāzē iekļauj uzņēmējus, kas nav reģistrēti to teritorijā, bet veic tajā tirdzniecību.

2.   iedaļa

Pārbaudes, ko veic iekšējā tirgū

10. pants

Atbilstības pārbaudes iekšējā tirgū

1.   Dalībvalstis ievieš sistēmu paraugu ņemšanas pārbaudei produktiem, kas atrodas pie tirgotājiem visos tirdzniecības posmos, lai noteiktu atbilstību tirdzniecības standartiem.

Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalstis, pamatojoties uz riska analīzi par to, ka attiecīgais uzņēmējs pārdod tirdzniecības standartiem neatbilstošas preces, nosaka, cik bieži pārbaudes iestādēm jāveic pārbaudes. Šo pārbaužu biežumam ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas noteikumiem visās dalībvalstu definētajās uzņēmēju kategorijās.

Šajā riska analīzē īpaši ņem vērā uzņēmumu lielumu, to vietu tirdzniecības ķēdē, iepriekšējo pārbaužu konstatējumus, kā arī citus iespējamos rādītājus, kuri jānosaka dalībvalstīm.

Uz uzņēmējiem, kuri iesaistīti augļu un dārzeņu sagatavošanā un fasēšanā, jo īpaši ražošanas reģionā, attiecina biežākas pārbaudes nekā uz citu kategoriju uzņēmējiem. Pārbaudes var veikt arī preču transportēšanas laikā.

Ja pārbaudēs atklājas būtiskas neatbilstības, pārbaudes iestādes palielina attiecīgo uzņēmēju pārbaužu biežumu.

2.   Uzņēmēji pārbaudes iestādēm sniedz visu informāciju, kuru šīs iestādes uzskata par vajadzīgu pārbaužu organizēšanai un veikšanai.

3.   Uzņēmējiem, kuri garantē augļu un dārzeņu, uz kuriem attiecas tirdzniecības standarti, pastāvīgu un augsta līmeņa atbilstību nosūtīšanas posmā, dalībvalstis var atļaut katra iepakojuma marķējumā lietot II pielikumā norādīto paraugu. Šādu atļauju piešķir uz trim gadiem, un to var atjaunot.

Turklāt, lai varētu izmantot parauga lietošanu, uzņēmējiem:

a)

ir jābūt pārbaudes personālam, kas ir piedalījies dalībvalsts apstiprinātās apmācībās,

b)

ir jābūt produktu sagatavošanai un fasēšanai piemērotam aprīkojumam,

c)

ir jāapņemas veikt savu nosūtīto preču atbilstības pārbaudi un jāizveido reģistrs, kurā ierakstītas visas veiktās pārbaudes darbības.

Ja uzņēmēji vairs nevar garantēt augsta līmeņa un pastāvīgu atbilstību vai arī vairs netiek izpildīts kāds no otrajā daļā norādītajiem nosacījumiem, dalībvalsts atsauc atļauju uzņēmējam katra iepakojuma marķējumā lietot II pielikumā norādīto paraugu.

4.   Koordinācijas iestāde paziņo Komisijai 1. punktā norādītās pārbaudes sistēmas nosacījumus. Šajā paziņojumā norāda visas definētās uzņēmēju kategorijas un katrai kategorijai noteikto pārbaužu biežumu, kā arī, attiecīgā gadījumā, sīkus nosacījumus par 3. punkta piemērošanai, sīkus nosacījumus par 11. panta 1. punkta piemērošanu, tostarp attiecīgo uzņēmēju pārbaužu minimālo apjomu. Tā nekavējoties informē Komisiju par visiem šās sistēmas turpmākajiem grozījumiem.

5.   Tās dalībvalsts pārbaudes iestādes, kuras teritorijā konstatē, ka citas dalībvalsts preču partija neatbilst standartiem, jo precēm ir defekti vai bojājumi, kurus būtu bijis iespējams noteikt iepakošanas laikā, par tādu līdz vairumtirdzniecības posmam, ieskaitot izplatīšanas centrus, atklātu neatbilstību nekavējoties ziņo varbūtējās attiecīgās dalībvalsts iestādēm.

11. pants

Atbilstības pārbaudes eksporta vietā

1.   Eksporta posmā kompetentā pārbaudes iestāde ar atbilstības pārbaudes palīdzību nodrošina, ka eksportam uz trešām valstīm paredzētie produkti tiek izvesti no Kopienas muitas teritorijas tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst tirdzniecības standartiem.

Eksportētāji pārbaudes iestādēm sniedz visu informāciju, kuru šīs iestādes uzskata par vajadzīgu pārbaužu organizācijai un veikšanai.

2.   Dalībvalstis var katrai no attiecīgo uzņēmēju kategorijām, pamatojoties uz riska analīzi, noteikt sūtījumu un daudzumu minimālo daļu, kurai kompetentā pārbaudes iestāde veic atbilstības pārbaudes eksporta posmā. Šai daļai ir jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas noteikumiem. Ja šajās pārbaudēs konstatē būtiskus pārkāpumus, pārbaudes iestādes palielina attiecīgo uzņēmēju pārbaudāmo sūtījumu daļu.

Dalībvalstis var pirmajā daļā norādītos nosacījumus piemērot uzņēmējiem, kuri izpilda šādus nosacījumus:

a)

nodrošina pietiekamas garantijas par viņu tirgoto augļu un dārzeņu pastāvīgu un augsta līmeņa atbilstību;

b)

viņiem ir pārbaudes personāls, kas ir piedalījies dalībvalsts apstiprinātā apmācībā;

c)

apņemas pārbaudīt savu tirgoto preču atbilstību;

d)

apņemas uzturēt reģistru, kurā reģistrētas visas to veiktās pārbaudes.

3.   Pēc 1. punktā minēto pārbaudes darbību izpildes pārbaudes iestāde izdod III pielikumā norādīto atbilstības sertifikātu par katru eksportam paredzēto produktu partiju, kuru tā uzskata par atbilstošu tirdzniecības standartiem. Ja eksporta sūtījumu veido vairākas produktu partijas, šo partiju atbilstību var apliecināt vienā sertifikātā, kurā skaidri uzskaitītas visas attiecīgajā sūtījumā ietilpstošās partijas.

Ja saskaņā ar 2. punktu atbilstības sertifikātā norādīto partiju pārbaudi eksporta posmā nav veikusi kompetentā pārbaudes iestāde, sertifikāta 13. ailē (“Piezīmes”) iekļauj norādi “pašpārbaude (Komisijas Regulas (EK) Nr. 0000/2007)” 11. panta 2. punkts).

4.   Kompetentā muitas iestāde drīkst pieņemt eksporta deklarāciju tikai tādā gadījumā, ja:

a)

precēm ir pievienots vai nu 3. punktā norādītais sertifikāts, vai arī 19. panta 2. punktā norādītais sertifikāts, vai

b)

kompetentā pārbaudes iestāde atbilstīgā veidā ir informējusi muitas iestādi, ka attiecībā uz attiecīgajām partijām ir izdots viens no šiem diviem sertifikātiem.

12. pants

Atbilstības pārbaudes importa vietā

1.   Pirms laišanas brīvā apgrozībā pārbauda no trešām valstīm ievesto produktu atbilstību tirdzniecības standartiem.

Importētāji nodrošina pārbaudes iestādēm visu informāciju, kuru šīs iestādes uzskata par vajadzīgu 2. punktā un 16. panta 1. punktā norādīto pārbaužu organizēšanai un veikšanai.

2.   Neskarot 3. iedaļu, oficiālā pārbaudes iestāde importa vietā veic atbilstības pārbaudi katrai ievestajai partijai, un, ja šie produkti atbilst noteiktajiem standartiem, izdod III pielikumā sniegto atbilstības sertifikātu. Ja importa sūtījumu veido vairākas partijas, šo partiju atbilstību var apliecināt vienā sertifikātā, kurā skaidri norādītas sūtījumā ietilpstošās partijas.

3.   Muitas iestādes drīkst atļaut laišanu brīvā apgrozībā tikai tādā gadījumā, ja:

a)

precēm ir pievienots 2. punktā norādītais sertifikāts, 14. panta 1. punktā norādītais sertifikāts vai 19. panta 2. punktā norādītais sertifikāts, vai

b)

kompetentā pārbaudes iestāde atbilstīgā veidā ir informējusi muitas iestādi, ka attiecībā uz attiecīgajām partijām ir izdots viens no šiem sertifikātiem.

4.   Ja, atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta nosacījumiem, kompetentā pārbaudes iestāde importa vietā uzskata, ka pastāv zems risks, ka noteiktas partijas varētu neatbilst tirdzniecības standartiem, tā var izvēlēties neveikt šo partiju pārbaudi. Šādā gadījumā tā nosūta muitas iestādei apzīmogotu deklarāciju vai arī citādā veidā informē muitas iestādi, ka tā drīkst veikt muitošanas procedūras.

Pirmās daļas piemērošanas nolūkā pārbaudes iestāde jau iepriekš nosaka kritērijus partiju neatbilstības riska noteikšanai, un, pamatojoties uz riska analīzi, katram tās definētajam importa veidam nosaka minimālās sūtījumu un daudzumu daļas, kurām kompetentā pārbaudes iestāde veiks atbilstības pārbaudi ievešanas posmā. Visām daļām, kas noteiktas saskaņā ar šo punktu, noteikti ir jābūt ievērojami lielākām par daļām saskaņā ar 16. panta 1. punktu.

5.   Lai paaugstinātu 4. punkta piemērošanas vienveidību dalībvalstīs, Komisija pieņem kopējas vadlīnijas tā piemērošanai. Koordinācijas iestāde informē Komisiju par 4. punkta piemērošanas noteikumiem, tostarp 4. punkta otrajā daļā minētos kritērijus un minimālās daļas, un par visiem šo noteikumu turpmākajiem grozījumiem.

6.   Ja konstatē, ka ievedumā no trešās valsts kāda preču partija neatbilst standartiem, attiecīgās dalībvalsts koordinējošā iestāde nekavējoties ziņo Komisijai un attiecīgās dalībvalsts koordinējošām iestādēm, kuras šo informāciju paziņo tālāk savā teritorijā. Paziņojumu Komisijai nosūta ar Komisijas norādīto elektronisko sistēmu.

3.   iedaļa

Trešo valstu veiktās pārbaudes

13. pants

To pārbaudes darbību apstiprināšana, ko veikušas trešās valstis pirms ievešanas Kopienā

1.   Pēc trešās valsts pieprasījuma Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 46. pantā noteikto kārtību var apstiprināt šās trešās valsts veiktās atbilstības pārbaudes darbības pirms ievešanas Kopienā.

2.   Apstiprinājumu, kas minēts 1. punktā, var piešķirt trešām valstīm, kuras to lūgušas un kuru teritorijā produktiem, kurus eksportē uz Kopienu, tiek izpildīti vai nu Kopienas tirdzniecības standarti, vai arī vismaz līdzvērtīgi standarti.

Apstiprinājumā norāda trešās valsts oficiālo iestādi, kura ir atbildīga par 1. punktā minēto pārbaudes darbību veikšanu. Šī iestāde atbild par kontaktiem ar Kopienu. Apstiprinājumā tāpat arī norāda pārbaudes iestādes, kas ir atbildīgas par pašu pārbaužu veikšanu, turpmāk tekstā – “trešās valsts pārbaudes iestādes”.

Apstiprinājums var attiekties tikai uz tiem produktiem, kuru izcelsme ir attiecīgā valsts, un to var attiecināt uz noteiktiem produktiem.

3.   Trešās valsts pārbaudes iestādes ir oficiālas iestādes vai 2. punktā norādītās iestādes oficiāli atzītas iestādes, kuras nodrošina apmierinošas garantijas un kuru rīcībā ir nepieciešamais personāls, aprīkojums un telpas, lai veiktu pārbaudes atbilstoši 20. panta 1. punktā norādītajām metodēm vai līdzvērtīgām metodēm.

4.   To valstu, kuru atbilstības pārbaude ir apstiprināta saskaņā ar šo pantu, un attiecīgo produktu saraksts ir iekļauts IV pielikuma A daļā. Šā pielikuma B daļā uzskaitītas šo valstu oficiālās iestādes un pārbaudes iestādes. 14. pantā minēto sertifikātu paraugi iekļauti minētā pielikuma C daļā.

14. pants

Sertifikāti

1.   Trešās valsts pārbaudes iestādes par katru produktu partiju, kas pārbaudīta pirms ievešanas Kopienas muitas teritorijā, sagatavo vai nu III pielikumā norādīto atbilstības sertifikātu, vai arī citas formas sertifikātu, par kādu vienojusies Komisija un trešā valsts. Ja importa sūtījums sastāv no vairākām partijām, šo partiju atbilstību var apliecināt vienā sertifikātā, kurā skaidri norādītas sūtījumā iekļautās partijas.

Standarta veidlapas, kuras izmantojot, tiek sagatavoti pirmajā daļā norādītie sertifikāti, nosaka saskaņā ar 13. panta 1. punktā norādīto apstiprinājumu.

2.   Sertifikātā ir jābūt vārdam “oriģināls”. Ja ir vajadzīgas papildu kopijas, uz tām ir jābūt spiedogam ar vārdu “kopija”. Kopienas kompetentās iestādes kā derīgu pieņem tikai sertifikāta oriģinālu.

Veidlapas izmēri ir 210 × 297 mm, ar pielaidi līdz plus 8 mm vai mīnus 5 mm garumā. Izmanto baltu papīru, kas nesatur mehānisko celulozi, rakstīšanai piemērotā lielumā un ne vieglāku par 40 g/m2.

Veidlapas jādrukā un jāaizpilda vienā no Kopienas oficiālajām valodām.

Veidlapas jāaizpilda, izmantojot mehanografisko vai līdzīgu metodi.

Ieraksti nedrīkst būt dzēsti vai pārrakstīti. Visas izmaiņas ir jāizdara, pārsvītrojot nepareizās ziņas un attiecīgā gadījumā pierakstot vajadzīgās. Šādas izmaiņas ar iniciāļiem jāapliecina personai, kas tās veic, un jāapstiprina izdevējiestādēm.

Katrā sertifikātā ir jābūt kārtas numuram, pēc kura ir iespējams identificēt sertifikātu, un tas ir jāapzīmogo izdevējiestādei un jāparaksta attiecīgi pilnvarotai personai vai personām.

Izdevējiestāde saglabā visu tās izdoto sertifikātu kopijas.

15. pants

Apstiprinājuma atsaukums

Komisija var uz laiku atsaukt apstiprinājumu, ja tiek konstatēts, ka attiecībā uz būtisku skaitu partiju un/vai produktu daudzumu preces neatbilst trešās valsts pārbaudes iestāžu izdotajos sertifikātos norādītajai informācijai, vai arī saņemtas neapmierinošas atbildes uz pieprasījumiem par 16. panta 2. punktā minēto pēcpārbaužu veikšanu.

16. pants

Dalībvalstu veiktās papildu pārbaudes

1.   Dalībvalstis ievešanas vietā veic ievērojamas sūtījumu daļas un produktu daudzuma atbilstības fiziskas pārbaudes katras attiecīgās trešās valsts produktiem, kas ievesti saskaņā ar šajā iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem. Šai daļai ir jābūt pietiekamai, lai pārliecinātos, ka trešās valsts pārbaudes iestādes ievēro Kopienas noteikumus. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad partijas neatbilst tirdzniecības standartiem, pārbaudītajām partijām piemēro 20. panta 3. punktā noteiktos pasākumus.

Ja pārbaudēs konstatē būtiskas neatbilstības, dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju, un pārbaudes iestādes palielina saskaņā ar šā panta noteikumiem pārbaudāmo sūtījumu un daudzumu daļu.

Ja dalībvalsts uzliek maksu, lai segtu šajā punktā noteikto pārbaužu izmaksas, šī maksa jānosaka tā, lai ņemtu vērā, ka šajās pārbaudēs pārbauda mazāku sūtījumu un produktu daudzumu daļu nekā pārbaudēs saskaņā ar 12. pantu.

2.   Visos gadījumos, kad rodas šaubas par 14. panta 1. punkta pirmajā apakšpunktā norādītā sertifikāta autentiskumu vai tajā ietvertās informācijas precizitāti, veic pēcpārbaudi.

Kopienas kompetentā iestāde atdod sertifikātu vai tā kopiju 13. panta 2. punkta otrajā apakšpunktā minētajam oficiālajam korespondentam trešā valstī, vajadzības gadījumā norādot izmeklēšanas iemeslus un visu iegūto informāciju, kas vedina domāt, ka sertifikāts nav autentisks vai tajā ietvertās ziņas ir nepareizas. Par pēcpārbaužu pieprasījumiem iespējami drīz informē Komisiju, pievienojot katra šāda pieprasījuma rezultātus.

Ja ir pieprasīta pēcpārbaude, attiecīgo produktu importētājs var lūgt kompetentās pārbaudes iestādes veikt atbilstības pārbaudi, kas norādīta 12. pantā.

17. pants

Ziņošanas pienākums

1.   Koordinācijas iestāde katru ceturksni (vēlākais līdz nākamā ceturkšņa beigām) par katru trešo valsti un attiecīgo produktu paziņo Komisijai saskaņā ar 13. pantu ievesto partiju skaitu un produktu kopējo daudzumu, partiju skaitu un produktu daudzumu, kuriem veiktas 16. panta 1. punktā norādītās atbilstības pārbaudes, un no šīm partijām tās, kuras pārbaudes iestādes ir atzinušas par neatbilstošām trešās valsts pārbaudes iestādes izdotajā sertifikātā norādītajai informācijai, norādot katras šādas partijas produktu daudzumu un trūkumu veidu, kura dēļ izdarīts minētais konstatējums.

2.   Muitas iestādes cieši sadarbojas ar koordinācijas iestādi un/vai pārbaudes iestādēm, jo īpaši attiecībā uz 16. panta 1. un 2. punkta piemērošanu, un sniedz tām visu nepieciešamo informāciju.

18. pants

Administratīvā sadarbība

1.   Šo iedaļu piemēro ar nosacījumu, ka ir paredzēta procedūra, saskaņā ar kuru notiek administratīvā sadarbība starp Kopienu un katru attiecīgo trešo valsti.

Lai procedūra būtu piemērojama, attiecīgās trešās valstis nosūta Komisijai visu vajadzīgo informāciju par pārbaudes darbībām, jo īpaši trešo valstu pārbaudes iestāžu izmantoto spiedogu nospiedumu paraugus, un attiecīgā gadījumā nekavējoties ziņo par šās informācijas izmaiņām. Komisija šo informāciju un turpmākos grozījumus paziņo koordinācijas iestādēm dalībvalstīs, kuras savukārt par to informē muitas iestādes un citas kompetentās iestādes.

Kad ir izveidojusies administratīva sadarbība, kā arī pēc būtiskiem grozījumiem attiecīgās trešās valsts paziņotajā informācijā gan šās administratīvās sadarbības ietvaros, gan arī attiecībā uz oficiālā korespondenta un pārbaudes iestāžu nosaukumiem un adresēm, Komisija nodrošina šo paziņojumu publisko pieejamību ar līdzekļiem, kādus tā uzskata par piemērotiem.

2.   Regulas 13. panta 4. punktā norādītais trešo valstu apstiprinājums ir spēkā no dienas, kad Komisija ir nodrošinājusi publisko pieejamību attiecībā uz šā panta 1. punktā norādītā paziņojuma par Kopienas un trešās valsts administratīvās sadarbības izveidošanu.

4.   iedaļa

Pārstrādei paredzētie produkti

19. pants

Pārstrādei paredzētie produkti

1.   Šās regulas piemērošanā pārstrādei paredzētie produkti ir svaigi augļi un dārzeņi, uz kuriem attiecas tirdzniecības standarti un kurus nosūta uz pārstrādes rūpnīcām, kur tos pārstrādā produktos, kurus klasificē KN pozīcijā, kas atšķiras no sākotnējās svaigā produkta pozīcijas.

2.   Kompetentās pārbaudes iestādes izdod V pielikumā noteiktos rūpnieciskās izmantošanas sertifikātus produktiem, kas paredzēti izvešanai uz trešām valstīm, un produktiem, kurus ieved Kopienā, ja šie produkti ir paredzēti pārstrādei un tāpēc saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu uz tiem neattiecas prasība par atbilstību tirdzniecības standartiem. Tās nodrošina, ka tiek ievēroti šā panta 4. punktā noteiktie īpašie marķējuma noteikumi.

3.   Attiecībā uz importu pēc 2. punktā minētā sertifikāta izdošanas kompetentajai pārbaudes iestādei nekavējoties jānosūta tās dalībvalsts koordinācijas iestādei, kurā jānotiek pārstrādei, sertifikāta kopija un cita informācija, kas vajadzīga iespējamai pārstrādes darbību pārbaudei. Pēc pārstrādes tas uzņēmums, kurā notikusi pārstrāde, atsūta sertifikātu kompetentajai pārbaudes iestādei, kura pārliecinās, ka produkti ir faktiski pārstrādāti.

4.   Uz katras pārstrādei paredzēto produktu iepakojuma pakas ir jābūt marķējumam ar vārdiem “paredzēts pārstrādei” vai citu līdzvērtīgu formulējumu. Precēm, kas tiek nosūtītas neiepakotas un tiek iekrautas tieši transporta līdzeklī, šo norādi iekļauj preču pavaddokumentā vai arī paziņojumā, kas novietots redzamā vietā transporta līdzeklī.

5.   Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, jo īpaši saistībā ar sadarbību ar citām attiecīgajām dalībvalstīm, lai nepieļautu, ka svaigo produktu tirgum paredzētās preces tiek nosūtītas ārpus ražošanas reģiona kā pārstrādei paredzētas preces.

5.   iedaļa

Pārbaudes metode

20. pants

Pārbaudes metode

1.   Šajā nodaļā paredzētās atbilstības pārbaudes, izņemot pārbaudes mazumtirdzniecības vietā, kur preces pārdod galapatērētājam, veic atbilstīgi VI pielikumā norādītajām metodēm, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

Dalībvalstis nosaka īpašu kārtību atbilstības pārbaudēm mazumtirdzniecības vietā, kur preces pārdod galapatērētājam.

2.   Ja inspektori konstatē, ka preces atbilst tirdzniecības standartiem, pārbaudes iestāde var izdot III pielikumā noteikto atbilstības sertifikātu. Šo sertifikātu jebkurā gadījumā izdod ievešanas vai izvešanas punktā.

3.   Ja preces neatbilst standartiem, pārbaudes iestāde izdod tirgotājam vai tā pārstāvjiem adresētu konstatējumu par atklāto neatbilstību. Preces, par kurām ir izdots konstatējums par atklāto neatbilstību, nedrīkst pārvietot bez šā konstatējuma izdevējas pārbaudes iestādes atļaujas. Šādas atļaujas izdošanai var piemērot pārbaudes iestādes noteiktos nosacījumus.

Uzņēmēji var pieņemt lēmumu par visu vai daļas preču atbilstības nodrošināšanu. Preces, kuru atbilstība ir nodrošināta, nedrīkst tirgot, kamēr kompetentā pārbaudes iestāde nav ar visiem atbilstīgajiem līdzekļiem pārliecinājusies, ka preču atbilstība ir faktiski nodrošināta. Vajadzības gadījumā tā izdod III pielikumā noteikto atbilstības sertifikātu tai partijai vai tās daļai tikai pēc tam, kad ir nodrošināta preču atbilstība.

Ja pārbaudes iestāde akceptē uzņēmēja vēlēšanos nodrošināt preču atbilstību citā dalībvalstī, nevis tajā, kur veikta pārbaude, kuras rezultātā atklāta neatbilstība, dalībvalstis veic visus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, jo īpaši saistībā ar sadarbību to starpā, lai pārbaudītu, ka ir nodrošināta preču atbilstība.

Ja nav iespējams ne nodrošināt preču atbilstību, ne tās nosūtīt izmantošanai dzīvnieku barībā, rūpnieciskai pārstrādei vai cita veida nepārtikas vajadzībām, pārbaudes iestāde var vajadzības gadījumā pieprasīt, lai uzņēmēji veiktu atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie produkti nenonāk tirdzniecībā.

Uzņēmēji sniedz visu informāciju, kuru dalībvalstis uzskata par vajadzīgu šā punkta piemērošanai.

4.   Lai piemērotu šās nodaļas noteikumus, produktiem, kuriem ir apstiprināti tirdzniecības standarti, rēķinos un pavaddokumentos norāda kvalitātes šķiru, produktu izcelsmes valsti un vajadzības gadījumā arī to, ka produkti ir paredzēti pārstrādei. Šo prasību neattiecina uz galapatērētājiem mazumtirdzniecībā.

III   SADAĻA

RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJAS

I   NODAĻA

Prasības un atzīšana

1.   iedaļa

Definīcijas

21. pants

Definīcijas

1.   Šajā sadaļā:

a)

“ražotājs” ir lauksaimnieks, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

“meitasuzņēmums” ir uzņēmums, kura daļas pieder vienai vai vairākām ražotāju organizācijām vai to apvienībām un kas palīdz sasniegt ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības mērķus;

c)

“starptautiska ražotāju organizācija” ir organizācija, kurā vismaz viena no ražotāju saimniecībām ir citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas organizācijas galvenais birojs;

d)

“starptautiska ražotāju organizāciju apvienība” ir jebkura ražotāju organizāciju apvienība, kurā vismaz viena no apvienības organizācijām atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas apvienības galvenais birojs;

e)

“konverģences mērķis” ir rīcības mērķis mazāk attīstīto dalībvalstu un reģionu labā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kas regulē Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim;

f)

“pasākums” ir viena no šīm darbībām:

i)

darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi,

ii)

darbības, kuru mērķis ir produkta kvalitātes uzlabošana vai saglabāšana, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi,

iii)

darbības, kuru mērķis ir uzlabot tirdzniecību, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi, kā arī pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības, izņemot pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības, kas iekļautas vi) daļā,

iv)

pētniecība un eksperimentālā ražošana, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi,

v)

apmācību darbības, izņemot apmācību, kas iekļauta vi) apakšpunktā, un darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību,

vi)

jebkurš no sešiem krīžu novēršanas un pārvarēšanas instrumentiem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 2. punkta pirmās daļas a) līdz f) apakšpunktā,

vii)

darbības vides jomā, kuras norādītas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 3. punktā, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi,

viii)

citas darbības, ieskaitot pamatlīdzekļu iegādi, izņemot tās, kas iekļautas i), ii), iii), iv) un vii) daļā, kuras atbilst vienam vai vairākiem mērķiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 1. punktā.

g)

“darbība” ir konkrēta darbība vai instruments, kura mērķis ir sasniegt konkrētu darbības mērķi, kas veicina viena vai vairāku Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 1. punktā norādīto mērķu sasniegšanu;

h)

“blakusprodukts” ir produkts, kas radies augļu vai dārzeņu produkta sagatavošanā vai pārstrādā un kam ir pozitīva ekonomiskā vērtība, bet kurš nav galvenais iegūstamais rezultāts;

i)

“pirmās pakāpes pārstrāde” ir augļu un dārzeņu produkta pārstrāde citā produktā, kas norādīts EK līguma I pielikumā. Par pirmās pakāpes pārstrādi neuzskata svaigu produktu tīrīšanu, sadalīšanu, sagriešanu, žāvēšanu un pakošanu tirdzniecībai;

j)

“starpnozaru programmas”, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 3. punkta b) apakšpunktā, ir viena vai vairākas no darbībām, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 20. panta c) punktā, ko apstiprinājusi dalībvalsts un kuras kopīgi pārvalda ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība un vismaz vēl viens pārtikas pārstrādes un/vai izplatīšanas ķēdes dalībnieks;

k)

“atskaites punkta rādītājs” ir rādītājs, kas atspoguļo stāvokli vai tendenci, kas pastāv programmu perioda sākumā, un kas var sniegt informāciju, kura ir noderīga:

i)

sākotnējās situācijas analīzē, lai izveidotu noturīgu darbības programmu valsts stratēģiju vai darbības programmu,

ii)

par atskaites punktu, pēc kura novērtēt valsts stratēģijas vai darbības programmas rezultātus un ietekmi, un/vai

iii)

valsts stratēģijas vai darbības programmas rezultātu un ietekmes interpretēšanā.

2.   Dalībvalstis nosaka savā teritorijā attiecīgās juridiskās personas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 3. panta 1. punkta un 7. panta 1. punkta piemērošanai, ņemot vērā savas valsts juridisko un administratīvo struktūru. Attiecīgā gadījumā tās šo pantu piemērošanai nosaka arī noteikumus par juridisko personu daļu skaidru definīciju.

2.   iedaļa

Ražotāju organizācijām piemērojamās prasības

22. pants

Ietvertie produkti

1.   Dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. pantu attiecībā uz produktu vai produktu grupu, kas norādīti atzīšanas pieteikumā, ievērojot lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

2.   Dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas attiecībā uz produktiem, kas paredzēti tikai pārstrādei, tikai tādā gadījumā, ja tie var nodrošināt, ka produkti tiek piegādāti pārstrādei vai nu ar piegādes līgumu sistēmu, vai citādi.

23. pants

Minimālais biedru skaits

Nosakot ražotāju organizācijas minimālo biedru skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis var noteikt, ka, ja atzīšanas pieteicēju pilnīgi vai daļēji veido biedriļi, kuri paši ir juridiskas personas vai skaidri noteiktas to juridisko personu daļas, kuras veido ražotāji, minimālo ražotāju skaitu var aprēķināt, pamatojoties uz ražotāju skaitu, kas saistīts ar katru no juridiskajām personām vai skaidri noteiktām juridisko personu daļām.

24. pants

Minimālais dalības ilgums

1.   Ražotāja minimālajam dalības ilgumam ir jābūt ne mazākam par vienu gadu.

2.   Par atteikšanos no dalības organizācijai paziņo rakstveidā. Dalībvalstis nosaka paziņošanas termiņus, kas nepārsniedz sešus mēnešus, kā arī laiku, kad izstāšanās stājas spēkā.

25. pants

Ražotāju organizāciju struktūras un darbības

Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāju organizāciju rīcībā ir personāls, infrastruktūra un nepieciešamais aprīkojums, lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 1182/2007 3. panta 1. punktā noteiktās prasības un veiktu to būtiskos uzdevumus, jo īpaši:

a)

zināšanas par organizācijas biedru ražošanu,

b)

savu biedru produkcijas savākšanu, šķirošanu, uzglabāšanu un iesaiņošanu,

c)

komerciālo un budžeta pārvaldību un

d)

centralizētu grāmatvedības uzskaiti un rēķinu izrakstīšanas sistēmu.

26. pants

Tirgojamās produkcijas vērtība vai apjoms

Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanā tirgojamās produkcijas vērtību vai apjomu aprēķina, ņemot vērā tos pašus principus, kā aprēķinot pārdotās produkcijas vērtību saskaņā ar šīs regulas 52. un 53. pantu.

27. pants

Tehnisko līdzekļu nodrošinājums

Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām, ja ražotāju organizācija, kura ir atzīta attiecībā uz produktu, kuram nepieciešams tehnisko līdzekļu nodrošinājums, tiek uzskatīts, ka tā izpilda savas saistības, ja tā nodrošina atbilstošu tehnisko līdzekļu līmeni vai nu pati vai ar savu biedru starpniecību, vai ar meitasuzņēmumu starpniecību, vai izmantojot ārpakalpojumus.

28. pants

Ražotāju organizācijas pamatdarbības

1.   Ražotāju organizācijas pamatdarbība ir saistītai ar tās biedru piedāvājumu koncentrāciju un to produktu piedāvājumu tirgū, attiecībā uz kuriem tai ir piešķirta atzīšana.

2.   Ražotāju organizācijas biedru produkcijas vērtībai un citu ražotāju organizāciju biedru produkcijas, kuru tā pārdod, vērtībai ir jābūt lielākai par visas citas tās realizētās produkcijas vērtību.

Šā aprēķina pamatā ir tikai produkti, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācija ir atzīta.

3.   Ja tiek piemērots 52. panta 7. punkts, attiecīgajiem meitasuzņēmumiem no 2012. gada 1. janvāra šā panta 2. punktu piemēro mutatis mutandis.

29. pants

Ārpakalpojumu izmantošana

Ražotāju organizācijas darbības izpilde ar ārpakalpojumu palīdzību nozīmē, ka ražotāju organizācija slēdz komerciālu vienošanos ar citu personu, kas var būt arī kāds no tās biedriemļiem vai meitasuzņēmums, lai tā nodrošinātu šās darbības izpildi. Ražotāju organizācija tomēr saglabā atbildību par šo darbību, kā arī par vispārējo pārvaldības kontroli un uzraudzību attiecībā uz komerciālo vienošanās par darbības izpildes nodrošināšanu.

Pirmā daļa mutatis mutandis attiecas arī uz gadījumiem, kad ražotāju organizāciju apvienība nodrošina darbības izpildi ar ārpakalpojumu palīdzību.

30. pants

Starptautiskas ražotāju organizācijas

1.   Starptautiskas ražotāju organizācijas galvenais birojs atrodas dalībvalstī, kurā organizācijai ir nozīmīgas saimniecības vai kurā ir ievērojams biedru skaits un/vai kurā tiek saražots ievērojams pārdotās produkcijas apjoms.

2.   Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizācijas galvenais birojs, ir atbildīga par:

a)

starptautiskas ražotāju organizācijas atzīšanu,

b)

starptautiskās ražotāju organizācijas darbības programmas apstiprināšanu,

c)

nepieciešamās administratīvās sadarbības izveidošanu ar citām dalībvalstīm (kurās atrodas tās biedriļi) saistībā ar atzīšanas noteikumu un pārbaužu un sankciju sistēmas ievērošanu. Šīm dalībvalstīm ir pienākums sniegt visu vajadzīgo palīdzību dalībvalstij, kurā atrodas galvenais birojs, un

d)

to, ka pēc citu dalībvalstu pieprasījuma tiek nodrošināta visa atbilstošā dokumentācija, tostarp piemērojamie tiesību akti citās dalībvalstīs, kurās atrodas biedriļi, pievienojot tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kura izdara pieprasījumu.

31. pants

Ražotāju organizāciju apvienošanās

1.   Ja ir apvienojušās ražotāju organizācijas, kuru darbības programmas iepriekš ir bijušas atšķirīgas, tās var turpināt īstenot šīs programmas paralēli un atsevišķi līdz apvienošanās darījumam sekojošā gada 1. janvārim. Šādos gadījumos attiecīgās ražotāju organizācijas pieprasa darbības programmu apvienošanu, izdarot grozījumu saskaņā ar 66. panta noteikumiem. Pārējos gadījumos attiecīgās ražotāju organizācijas nekavējoties pieprasa darbības programmu apvienošanu, izdarot grozījumu saskaņā ar 67. panta noteikumiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, dalībvalstis var pilnvarot ražotāju organizācijas, kuras to ir pieprasījušas pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, īstenot atsevišķas darbības programmas paralēli līdz to dabiskam noslēgumam.

32. pants

Biedri, kas nav ražotāji

1.   Dalībvalstis var noteikt, vai un ar kādiem noteikumiem fizisku vai juridisku personu, kura nav ražotājs, var uzņemt par ražotāju organizācijas biedru.

2.   Nosakot 1. punktā norādītos nosacījumus, dalībvalstis īpaši nodrošina, lai tiktu ievērots Regulas (EK) Nr. 1182/2007 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta c) apakšpunkts.

3.   Fiziskās un juridiskās personas, kas minētas 1. punktā, nedrīkst:

a)

ņemt vērā attiecībā uz atzīšanas kritērijiem,

b)

saņemt tiešu ieguvumu no Kopienas finansētajiem pasākumiem.

Dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt to tiesības balsot par lēmumiem, kas attiecas uz darbības fondiem, ievērojot 2. punktā noteiktos nosacījumus.

33. pants

Ražotāju organizāciju demokrātiskā atbildība

Dalībvalstis veic visus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai novērstu viena vai vairāku biedru varas un ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu ražotāju organizāciju pārvaldībā un darbībā, un šie pasākumi ietver balsošanas tiesības.

3.   iedaļa

Ražotāju organizāciju apvienības

34. pants

Ražotāju organizāciju apvienību atzīšana

1.   Dalībvalstis var atzīt ražotāju organizāciju apvienības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 182/2007 5. pantu tikai attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar produktu vai produktiem, kas norādīti atzīšanas pieteikumā.

2.   Ražotāju organizāciju apvienību var atzīt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 5. pantu un tā var veikt jebkuras ražotāju organizācijas darbības arī tādā gadījumā, ja attiecīgo produktu tirgošanu vēl joprojām veic tās biedri.

35. pants

Ražotāju organizāciju apvienības pamatdarbības

Ražotāju organizāciju apvienībām mutatis mutandis piemērojams 28. panta 2. un 3. punkts.

36. pants

Ražotāju organizāciju apvienību biedriļi, kuri nav ražotāju organizācijas

1.   Dalībvalstis var noteikt, vai un ar kādiem noteikumiem fizisku vai juridisku personu, kura nav atzīta ražotāju organizācija, var uzņemt par ražotāju organizāciju apvienības biedruli.

2.   Atzītas ražotāju organizāciju apvienības biedri, kuri nav atzītas ražotāju organizācijas, nedrīkst:

a)

tikt ņemti vērā attiecībā uz atzīšanas kritērijiem,

b)

balsot par lēmumiem, kas saistīti ar darbības fondiem,

c)

saņemt tiešu ieguvumu no Kopienas finansētajiem pasākumiem.

37. pants

Starptautiska ražotāju organizāciju apvienība

1.   Starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenajam birojam ir jāatrodas dalībvalstī, kurā apvienībai ir būtisks biedru organizāciju skaits un/vai kurā biedru organizācijas saražo ievērojamu pārdotās produkcijas apjomu.

2.   Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenais birojs, ir atbildīga par:

a)

apvienības atzīšanu;

b)

apvienības darbības programmas apstiprināšanu gadījumos, kad tas nepieciešams;

c)

nepieciešamās administratīvās sadarbības izveidošanu ar citām dalībvalstīm, kurās atrodas biedru organizācijas, saistībā ar atzīšanas noteikumu un pārbaužu un sankciju sistēmas ievērošanu. Šīm dalībvalstīm ir pienākums sniegt visu vajadzīgo palīdzību dalībvalstij, kurā atrodas galvenais birojs, un

d)

to, lai pēc citu dalībvalstu pieprasījuma nodrošinātu visu atbilstošo dokumentāciju, tostarp piemērojamos tiesību aktus citās dalībvalstīs, kurās atrodas biedri, pievienojot tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kura iesniedz pieprasījumu.

4.   iedaļa

Ražotāju grupas

38. pants

Atzīšanas plānu iesniegšana

1.   Juridiskā persona vai juridiskās personas skaidri noteikta daļa iesniedz Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 1. punktā norādīto atzīšanas plānu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas tās galvenais birojs.

2.   Dalībvalstis nosaka:

a)

obligātos kritērijus, kas jāizpilda juridiskai personai vai juridiskas personas skaidri noteiktai daļai, lai varētu iesniegt atzīšanas plānu,

b)

noteikumus atzīšanas plānu sagatavošanai, saturam un īstenošanai,

c)

laika periodu, kurā bijušajam ražotāju organizācijas biedram ir aizliegts pievienoties ražotāju grupai pēc izstāšanās no ražotāju organizācijas saistībā ar produktiem, attiecībā uz kuriem bija atzīta attiecīgā ražotāju organizācija, un

d)

atzīšanas plānu apstiprināšanas, uzraudzības un izpildes administratīvās procedūras.

39. pants

Atzīšanas plānu saturs

Atzīšanas plāna projektā ietver vismaz:

a)

sākotnējās situācijas aprakstu, īpaši attiecībā uz biedru ražotāju skaitu, norādot pilnīgu informāciju par biedru, ražošanu, tostarp pārdotās produkcijas vērtību, tirdzniecību un infrastruktūru, tostarp infrastruktūru, kas pieder atsevišķiem ražotāju grupas biedriem, ja plānots, ka to izmantos ražotāju grupa;

b)

ierosināto plāna īstenošanas sākuma datumu un tā ilgumu, kas nedrīkst pārsniegt piecus gadus;

c)

īstenojamās darbības, lai panāktu atzīšanu.

40. pants

Atzīšanas plānu apstiprināšana

1.   Kompetentā valsts iestāde lēmumu par atzīšanas plāna projektu pieņem trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemts plāns, kam pievienoti visi apliecinošie dokumenti.

2.   Pēc 113. pantā noteiktajām pārbaudēm kompetentā valsts iestāde atbilstīgi apstākļiem:

a)

pieņem plānu un piešķir sākotnējo atzīšanu;

b)

pieprasa izdarīt izmaiņas plānā;

c)

noraida plānu.

Attiecīgā gadījumā plānu var pieņemt tikai tad, ja plānā ir veiktas saskaņā ar b) punktu pieprasītās izmaiņas.

Iestāde par savu lēmumu informē juridisko personu vai juridiskās personas skaidri noteikto daļu.

41. pants

Atzīšanas plānu īstenošana

1.   Atzīšanas plānu īsteno pa gada segmentiem, sākot no 1. janvāra. Dalībvalstis var ļaut ražotāju grupām gada segmentus sadalīt pusgada periodos.

Saskaņā ar ieteikto datumu, atzīšanas plāns, kas iesniegts atbilstoši 39. panta b) punktam, sākas:

a)

1. janvārī pēc datuma, kad to pieņēmusi kompetentā valsts iestāde, vai

b)

nekavējoties pēc tā pieņemšanas datuma.

2.   Dalībvalstis nosaka nosacījumus, ar kuriem ražotāju grupas var pieprasīt izmaiņas plānos to īstenošanas laikā. Šiem pieprasījumiem pievieno visus vajadzīgos apliecinošos dokumentus.

3.   Kompetentā valsts iestāde, izskatījusi iesniegtos pierādījumus, lēmumu par plānu grozījumiem pieņem trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemts izmaiņu pieprasījums. Ja šajā laika periodā lēmums par izmaiņu pieprasījumu nav pieņemts, uzskatāms, ka pieprasījums ir noraidīts.

42. pants

Pieteikumi atzīšanai par ražotāju organizāciju

Ražotāju grupas, kuras īsteno atzīšanas plānu, var jebkurā laikā iesniegt pieteikumu par atzīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. pantu. Šādus pieteikumus jebkurā gadījumā iesniedz līdz pārejas perioda beigām, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. pantā.

No minētā pieteikuma iesniegšanas dienas attiecīgā grupa var iesniegt darbības programmas projektu saskaņā ar 64. pantu.

43. pants

Ražotāju grupu pamatdarbības

Ražotāju grupām mutatis mutandis piemērojams 28. pants.

44. pants

Pārdotās produkcijas vērtība

1.   Ražotāju grupām mutatis mutandis piemērojams 52. pants.

2.   Ja pārdotās produkcijas vērtības samazināšanās ir notikusi tādu iemeslu dēļ, kuri ir pienācīgi pamatoti atbilstoši dalībvalsts prasībām un kuri ir ārpus ražotāju grupas atbildības sfēras un kontroles, pārdotās produkcijas vērtībai ir jābūt ne mazākai par 65 % no vērtības, kas deklarēta iepriekšējā atbalsta pieteikumā vai pieteikumos, kuri aptver jaunāko gada segmentu, ko pārbaudījusi dalībvalsts, vai, ja tādu nav, no vērtības, kas sākotnēji deklarēta apstiprinātajā atzīšanas plānā.

45. pants

Atzīšanas plānu finansēšana

1.   Attiecībā uz pārdoto produkciju, kuras vērtība pārsniedz EUR 1 000 000, Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 5. punktā norādītās atbalsta likmes samazina uz pusi.

2.   Uz Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto atbalstu uz katru ražotāju grupu attiecina maksimālo robežu EUR 100 000 apmērā par gada segmentu.

3.   Ja īstenošanas segments ir īsāks par pilnu kalendāro gadu, 2. punktā norādīto ierobežojumu proporcionāli samazina.

4.   Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punktā minēto atbalstu maksā:

a)

gada vai pusgada iemaksu veidā katra gada vai pusgada perioda beigās par atzīšanas plāna īstenošanu vai

b)

iemaksās, kas aptver daļu no gada perioda, ja plāns sākas gada perioda laikā vai ja pirms gada perioda beigām notiek atzīšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. pantu.

Lai aprēķinātu iemaksas, dalībvalstis par pamatu var izmantot pārdoto produkciju, kas atbilst citam periodam, nevis laika periodam, attiecībā uz kuru tiek veikta iemaksa, ja to prasa pārbaudes. Atšķirība starp periodiem ir mazāka nekā faktiskais perioda ilgums.

5.   Maiņas kurss, ko piemēro 1. un 2. punktā norādītajām summām, ir Eiropas Centrālās bankas jaunākais publicētais kurss pirms pirmās dienas laika periodā, par kuru tiek piešķirts attiecīgais atbalsts.

46. pants

Atbalsts atzīšanai vajadzīgajiem ieguldījumiem

Attiecībā uz ieguldījumiem, kas saistīti ar šās regulas 39. panta c) punktā izklāstīto atzīšanas plānu īstenošanu, kuriem nodrošina atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu:

a)

ieguldījumi, kas kropļotu konkurenci saistībā ar organizācijas citu saimniecisko darbību, ir izslēdzami, un

b)

ieguldījumi, kas nodrošina tiešu vai netiešu ieguvumu šādiem pasākumiem, ir finansējami proporcionāli to izlietojumam nozarēm un produktiem, attiecībā uz kuriem ir piešķirta sākotnējā atzīšana.

47. pants

Atbalsta pieteikums

1.   Lai saņemtu atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, ražotāju grupa iesniedz atsevišķu atbalsta pieteikumu trīs mēnešu laikā pēc katra šīs regulas 45. panta 4. punktā minētā gada vai pusgada perioda beigām. Pieteikumā iekļauj deklarāciju par pārdotās produkcijas vērtību tajā laika periodā, par kuru tiek prasīts atbalsts.

2.   Atbalsta pieteikumus, kas aptver pusgada periodus, var iesniegt tikai tādā gadījumā, ja atzīšanas plāns ir sadalīts pusgada periodos, kā norādīts 41. panta 1. punktā. Visiem atbalsta pieteikumiem pievieno rakstisku ražotāju grupas deklarāciju, apliecinot, ka ražotāju grupa:

a)

ievēro un ievēros Regulu (EK) Nr. 1182/2007 un šo regulu; un

b)

nav tiešā vai netiešā veidā saņēmusi ieguvumu, nesaņem un nesaņems divkāršu ieguvumu no Kopienas vai valsts finansējuma par darbībām, kas īstenotas saskaņā ar tās atzīšanas plānu, par kuru tiek piešķirts Kopienas finansējums saskaņā ar šo regulu.

3.   Dalībvalstis nosaka termiņu atbalsta izmaksai, kas nekādā gadījumā nav vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

48. pants

Tiesības saņemt atbalstu

Dalībvalstis izvērtē ražotāju grupu tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu, lai pārliecinātos, ka atbalsts ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā apstākļus un datumu, kad piešķirts iepriekšējais valsts atbalsts ražotāju organizācijām un grupām, no kurām nākuši attiecīgās ražotāju grupas biedri, kā arī biedru pārvietošanos starp ražotāju organizācijām un ražotāju grupām.

49. pants

Kopienas ieguldījums

1.   Kopienas ieguldījums atbalstā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ir:

a)

75 % no attaisnotajiem publiskajiem izdevumiem reģionos, kuri ir tiesīgi uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, un

b)

50 % no attaisnotajiem publiskajiem izdevumiem pārējos reģionos.

2.   Kopienas ieguldījums atbalstā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta b) apakšpunktā, izsakot kapitāla dotācijas vai kapitāla dotācijas ekvivalenta veidā, nepārsniedz šādu procentuālo daļu no attaisnotajām investīciju izmaksām:

a)

50 % reģionos, kuri ir tiesīgi uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, un

b)

30 % pārējos reģionos.

Attiecīgās dalībvalstis apņemas ieguldīt vismaz 5 % no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām.

Atbalsta saņēmēji no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām maksā vismaz:

a)

25 % reģionos, kuri ir tiesīgi uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, un

b)

45 % pārējos reģionos.

50. pants

Apvienošanās

1.   Atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punktā, var sniegt vai turpināt sniegt ražotāju grupām, kam piešķirta sākotnējā atzīšana un kuras izveidojušās, apvienojoties divām vai vairākām ražotāju grupām, kam piešķirta sākotnējā atzīšana.

2.   Lai aprēķinātu saskaņā ar 1. punktu maksājamā atbalsta apjomu, ražotāju grupa, kura izveidojusies apvienošanās rezultātā, aizstāj grupas, kuras apvienojas.

3.   Ja apvienojas divas vai vairākas ražotāju grupas, jaunā struktūra uzņemas tās ražotāju grupas tiesības un pienākumus, kurai pirmajai piešķirts sākotnējās atzīšanas statuss.

4.   Ja ražotāju grupa, kurai ir piešķirta sākotnējā atzīšana, apvienojas ar atzītu ražotāju organizāciju, rezultātā izveidotajai struktūrai vairs nav tiesību uz sākotnējo atzīšanu kā ražotāju grupai un uz atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punktā. Rezultātā izveidojusies struktūra tiek uztverta kā atzīta ražotāju organizācija, ar nosacījumu, ka tā ievēro atbilstošās prasības. Ja nepieciešams, ražotāju organizācija lūdz veikt izmaiņas tās darbības programmā, un šajā nolūkā mutatis mutandis piemēro 31. pantu.

Tomēr darbības, kuras ražotāju grupas veikušas pirms šādas apvienošanās, arī turpmāk uzskatāmas par attaisnotām saskaņā ar atzīšanas plānā noteiktajiem nosacījumiem.

51. pants

Atzīšanas sekas

1.   Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punktā noteikto atbalstu pēc atzīšanas vairs nesniedz.

2.   Ja saskaņā ar šo regulu tiek iesniegta darbības programma, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai nenotiktu atzīšanas plānā paredzēto pasākumu divkārša finansēšana.

3.   Ieguldījumi, par kuriem var saņemt atbalstu, un Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta b) apakšpunktā norādītās izmaksas var pārnest uz darbības programmām ar nosacījumu, ka tās atbilst šās regulas prasībām.

4.   Dalībvalstis nosaka laika periodu, kas sākas pēc atzīšanas plāna īstenošanas un kura laikā ražotāju grupai ir jāpanāk atzīšana kā ražotāju organizācijai. Šis laika periods nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus.

II   NODAĻA

Darbības fondi un darbības programmas

1.   iedaļa

Pārdotās produkcijas vērtība

52. pants

Aprēķina pamats

1.   Šajā nodaļā pārdotās produkcijas vērtību attiecībā uz ražotāju organizāciju aprēķina, pamatojoties uz atzīto ražotāju organizāciju biedru produkciju, kura ir ražošanas organizāciju atzīta.

2.   Pārdotās produkcijas vērtībā ietver to biedru produkciju, kuri izstājas no ražotāju organizācijas vai pievienojas tai. Dalībvalstis nosaka nosacījumus, lai izvairītos no divkāršas pieskaitīšanas.

3.   Dalībvalstis var atļaut ražošanas organizācijām pārdotās produkcijas vērtībā ietver arī blakusproduktu vērtību.

4.   Produkcijā ietver arī tās produkcijas vērtību, kas izņemta no tirgus un realizēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu, par aplēsto vidējo cenu, par kādu ražotāju organizācija tos tirgojusi iepriekšējā gadā.

5.   Pārdotās produkcijas vērtībā ieskaita tikai ražotāju organizācijas biedru produkciju, kuru pārdevusi attiecīgā ražotāju organizācija, vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 3. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu.

6.   Faktūru par pārdoto produkciju izraksta “izvedot no ražotāju organizācijas”:

a)

atbilstoši situācijai par produktu, kas ir fasēts, sagatavots vai kam veikta pirmās pakāpes apstrāde;

b)

neieskaitot PVN; un

c)

neieskaitot iekšējās transporta izmaksas, ja ir liels attālums starp ražotāju organizācijas centralizētās pieņemšanas vai fasēšanas punktiem un ražotāju organizācijas izplatīšanas punktu. Dalībvalstis paredz samazinājumu piemērošanu attiecībā uz rēķinā norādīto to produktu vērtību, par kuriem rēķini izrakstīti dažādos pārstrādes posmos vai piegādes vai transportēšanas posmos.

7.   Pārdotās produkcijas vērtību var aprēķināt arī posmā “izvedot no meitasuzņēmuma” atbilstoši tiem pašiem noteikumiem, kas noteikti 6. punktā, ar nosacījumu, ka vismaz 90 % no meitasuzņēmuma kapitāla pieder

a)

ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībai vai

b)

(ja to apstiprina dalībvalsts) ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību biedriem, ja tie ir kooperatīvi, un tādējādi tie veicina tādu mērķu sasniegšanu, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā.

8.   Ja produkcijas samazināšanās ir notikusi klimata apstākļu, augu vai dzīvnieku slimību vai kaitēkļu invāzijas dēļ, pārdotās produkcijas vērtībā var ieskaitīt visas apdrošināšanas atlīdzības, kas šo iemeslu dēļ saņemtas par ražas apdrošināšanas pasākumiem, uz kuriem attiecas III nodaļas 6. iedaļa vai līdzvērtīgi ražotāju organizācijas pasākumi.

53. pants

Atsauces periods

1.   Atbalsta ikgadējo maksimālo robežu, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 2. punktā, aprēķina katru gadu, pamatojoties uz pārdotās produkcijas vērtību 12 mēnešu atsauces periodā, kuru nosaka dalībvalstis.

2.   Šo atsauces periodu dalībvalsts nosaka katrai ražotāju organizācijai kā:

a)

12 mēnešu periodu, kas sākas ne agrāk kā 1. janvārī trīs gadus pirms tā gada, kad īsteno attiecīgo darbības programmu, un beidzas ne vēlāk kā tā paša gada 1. augustā, vai

b)

vidējā vērtība par trīs secīgiem 12 mēnešu periodiem, kas sākas ne agrāk kā 1. janvārī piecus gadus pirms tā gada, kad īsteno attiecīgo darbības programmu, un beidzas ne vēlāk kā tā paša gada 1. augustā.

3.   Šim 12 mēnešu periodam ir jābūt attiecīgās ražotāju organizācijas grāmatvedības pārskata periodam.

Darbības programmas laikā atsauces periods nedrīkst mainīties, izņemot, ja pastāv pienācīgi pamatotas situācijas.

4.   Ja produkta vērtības samazināšanās ir notikusi tādu iemeslu dēļ, kuri ir pienācīgi pamatoti atbilstoši dalībvalsts prasībām un kuri ir ārpus ražotāju organizācijas atbildības sfēras un kontroles, 1. punktā norādītajai pārdotās produkcijas vērtībai ir jābūt ne mazākai par 65 % no attiecīgā produkta vērtības iepriekšējā atsauces perioda laikā.

Pirmajā daļā norādītos iemeslus pienācīgi pamato.

5.   Ja nesen atzītām ražotāju organizācijām nav pietiekamu vēsturisko datu par pārdoto produkciju, lai varētu piemērot 2. punktu, par pārdotās produkcijas vērtību var uzskatīt tirgojamās produkcijas vērtību, kuru ražotāju organizācija nodrošina atzīšanas nolūkā. To aprēķina kā vidējo vērtību par iepriekšējos trijos gados pārdoto visu to ražotāju produkciju, kuri ir ražotāju organizācijas biedriļi atzīšanas pieteikuma iesniegšanas brīdī.

6.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai apkopotu informāciju par ražotāju organizāciju, kuras nav iesniegušas darbības programmas, pārdotās produkcijas vērtību.

7.   Atkāpjoties no 1. un 6. punkta, pārdotās produkcijas vērtību par atsauces periodu aprēķina saskaņā ar tiesību aktiem, kas bijuši piemērojami atsauces periodā.

2.   iedaļa

Darbības fondi

54. pants

Pārvaldība

Dalībvalstis nodrošina, ka darbības fondi tiek pārvaldīti tādā veidā, lai ārējiem revidentiem katru gadu būtu iespējams identificēt, pārbaudīt un apstiprināt izdevumus un ieņēmumus.

55. pants

Darbības fondu finansēšana

Finansiālās iemaksas darbības fondā, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 8. panta 1. punktā, nosaka ražotāju organizācija.

Visiem ražotājiem ir jābūt iespējai gūt labumu no darbības fonda, un visiem ražotājiem ir jābūt iespējai demokrātiski piedalīties lēmumu pieņemšanā par ražotāju organizācijas fondu izlietojumu un finansiālajām iemaksām darbības fondos.

56. pants

Aprēķinātās summas paziņošana

Ražotāju organizācijas vēlākais līdz 15. septembrim paziņo dalībvalstij aprēķinātās Kopienas iemaksu summas, kā arī to biedru un pašas ražotāju organizācijas iemaksu summas darbības fondos nākamajam gadam, vienlaicīgi iesniedzot arī apstiprināmās darbības programmas un grozījumu pieprasījumus.

Dalībvalstis var noteikt par 15. septembri vēlāku datumu.

Darbības fondu summu aprēķina, pamatojoties uz darbības programmām un pārdotās produkcijas vērtību. Aprēķinā nodala izdevumus krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un citiem pasākumiem.

3.   iedaļa

Darbības programmas

57. pants

Valsts stratēģija

1.   Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 2. punktā minētās valsts stratēģijas vispārējā struktūra un saturs no 2009. gada 1. janvāra jānosaka saskaņā ar vadlīnijām, kas izklāstītas VII pielikumā. Pirms šā datuma dalībvalstis nosaka tās vispārējo struktūru un saturu. Stratēģijā var iekļaut reģionālos elementus.

Valsts stratēģijā iekļauj visus lēmumus un noteikumus, ko dalībvalsts pieņēmusi, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1182/2007 III sadaļu un šo sadaļu.

2.   Valsts stratēģiju, arī iestrādāto valsts sistēmu, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 1. punktā, nosaka katru gadu pirms darbības programmu projektu iesniegšanas. Valsts sistēmai ir jābūt iestrādātai pirms iesniegšanas Komisijā un pēc grozījumu izdarīšanas, ja tādi bijuši nepieciešami, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 1. punkta otro daļu.

3.   Daļa no valsts stratēģijas izstrādes procesa ir sākotnējās situācijas analīze, un to veic dalībvalsts. Tā nosaka un izvērtē apmierināmās vajadzības, sakārto vajadzības prioritāšu secībā, ar darbības programmu palīdzību sasniedzamos mērķus, lai apmierinātu prioritārās vajadzības, nosaka paredzamo rezultātu un sasniedzamos kvantitatīvos mērķus attiecībā pret sākotnējo situāciju, kā arī nosaka vispiemērotākos instrumentus un darbības šo mērķu sasniegšanai.

4.   Dalībvalstis nodrošina arī valsts stratēģijas uzraudzību un vērtēšanu un tās īstenošanu ar darbības programmu palīdzību.

Valsts stratēģiju var grozīt, īpaši ņemot vērā uzraudzības un vērtēšanas rezultātus. Šādus grozījumus veic pirms darbības programmu projektu iesniegšanas attiecīgajā gadā.

5.   Dalībvalstis valsts stratēģijā nosaka maksimālās fonda procentuālās daļas, kuras var iztērēt katram individuālam pasākumam un/vai pasākuma veidam, un/vai izdevumus, kas nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp dažādiem pasākumiem.

58. pants

Valsts sistēma darbībām vides jomā

1   Papildus paziņojumam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 1. punktā, dalībvalstis informē Komisiju arī par visiem grozījumiem valsts sistēmā, uz kuriem attiecina procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 1. punkta otrajā daļā. Komisija nodrošina sistēmas pieejamību citām dalībvalstīm ar līdzekļiem, kurus tā uzskata par piemērotiem.

2.   Sistēmā ietver sarakstu (tas nav visaptverošs) ar darbībām vides jomā un piemērojamiem nosacījumiem, kuras dalībvalstī ir spēkā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 3. punktu, un attiecībā uz katru izvēlēto darbību vides jomā norāda:

a)

konkrēto apņemšanos vai apņemšanās, un

b)

darbības pamatojumu, pamatojoties uz tās paredzamo ietekmi uz vidi attiecībā uz vides vajadzībām un prioritātēm.

59. pants

Dalībvalsts papildu noteikumi

Dalībvalstis var pieņemt noteikumus, kas papildina Regulu (EK) Nr. 1182/2007 un šo regulu saistībā ar darbības programmu pasākumu, darbību un izdevumu attaisnotību.

60. pants

Saistība ar lauku attīstības programmām

1.   Par darbībām, kuras iekļautas šajā regulā noteiktajos pasākumos, nepiešķir atbalstu saskaņā ar dalībvalsts lauku attīstības programmu vai programmām, kas apstiprinātas atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1698/2005, ievērojot 2. punktu.

2.   Ja izņēmuma gadījumā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 atbalsts atbilstīgi minētās Regulas 5. panta 6. punktam ir bijis piešķirts pasākumiem, par kuriem potenciāli varētu saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis nodrošina, ka saņēmējs atbalstu par attiecīgo darbību saņem tikai saskaņā ar vienu no shēmām.

Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka, iekļaujot pasākumus ar šādiem izņēmumiem savās lauku attīstības programmās, valsts stratēģija, kas noteikta šīs regulas 57. pantā, nosaka kritērijus un administratīvos noteikumus, kurus tās piemēros lauku attīstības programmās.

Attiecīgā gadījumā un neskarot Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 1. un 3. punkta un 11. panta nosacījumus, atbalsta apmērs šajā regulā paredzētajiem pasākumiem nepārsniedz atbalsta apmēru, kādu piemēro pasākumiem lauku attīstības programmā.

Atbalstu vides darbībām, kas nav pamatlīdzekļu iegāde, ierobežo līdz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumā noteikto agrovides maksājumu maksimālajām summām. Izņēmuma gadījumos šīs summas var palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas pamatoti valsts stratēģijā, kā noteikts šās regulas 57. pantā.

61. pants

Darbības programmu saturs un attaisnotie izdevumi

1.   Darbības programmās iekļauj:

a)

sākotnējās situācijas aprakstu, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz atskaites punkta rādītājiem, kas uzskaitīti XIV pielikumā;

b)

programmas mērķus, ņemot vērā ražošanas un noieta prognozes, un skaidrojumu, kādā veidā programma veicina valsts stratēģijas īstenošanu, un apstiprinājumu, ka tā ir atbilstoša valsts stratēģijai, cita starpā nodrošinot darbību līdzsvaru. Mērķu aprakstam ir jāattiecas uz valsts stratēģijā noteiktajiem mērķiem un jānorāda izmērāmi mērķi, lai atvieglotu programmas īstenošanā pakāpeniski sasniegto rezultātu uzraudzību;

c)

pasākumu sīku aprakstu, tostarp krīžu novēršanu un pārvaldību, ietverot atsevišķas veicamās darbības un līdzekļus šo mērķu sasniegšanai katrā programmas īstenošanas gadā. Aprakstā norāda, kādā mērā katrs ierosinātais pasākums:

i)

papildina citus pasākumus un ir atbilstošs tiem, ieskaitot pasākumus, kurus finansē vai par kuriem var saņemt atbalstu no Eiropas Kopienas fondiem, jo īpaši lauku attīstības atbalstu. Šajā nolūkā attiecīgā gadījumā īpaši norāda pasākumus, kas veikti iepriekšējo darbības programmu ietvaros;

ii)

nerada divkāršas finansēšanas risku no Eiropas Kopienas fondiem;

d)

programmas ilgumu un

e)

finansiālos aspektus, jo īpaši:

i)

aprēķina metodi un finanšu ieguldījuma apmēru;

ii)

darbības fondu finansēšanas kārtību;

iii)

informāciju, kas vajadzīga, lai pamatotu dažādus iemaksu lielumus, un

iv)

budžetu un grafiku darbību veikšanai katrā programmas īstenošanas gadā.

2.   Dažādus vides pasākumus var apvienot ar nosacījumu, ka tie ir papildinoši un saderīgi.

Ja vides pasākumus apvieno, atbalsta summā jāņem vērā īpašie negūtie ienākumi un apvienošanas papildu izmaksas.

3.   Ieguldījumus, tostarp ieguldījumus, kas tiek veikti saskaņā ar pirkumnomas līgumiem, kuru atmaksas periods pārsniedz darbības programmu ilgumu, var pārnest uz nākamo darbības programmu, ja tam ir pienācīgs ekonomiskais pamatojums, jo īpaši gadījumos, kad amortizācijas periods ir ilgāks par pieciem gadiem.

Ja ieguldījumi tiek aizstāti, aizstāto ieguldījumu atlikušo vērtību:

a)

pieskaita ražotāju organizācijas darbības fondam vai

b)

atņem no aizstāšanas izmaksām.

Ieguldījumus un darbības var veikt ražotāju organizācijas biedru individuālajās saimniecībās ar nosacījumu, ka tās veicina darbības programmas mērķu sasniegšanu. Ja biedrs izstājas no ražotāju organizācijas, dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumus vai to atlikušo vērtību atgūst, ja vien dalībvalsts nenosaka citādi.

4.   Darbības programmās neietver darbības un izdevumus, kas norādīti VII pielikuma sarakstā.

5.   Izdevumi, par kuriem var saņemt atbalstu saskaņā ar darbības programmām, var ietvert tikai faktiskās izmaksas. Tomēr dalībvalstis šādos gadījumos pienācīgi pamatotā veidā jau iepriekš var tā vietā noteikt standarta vienotas likmes:

a)

ja VIII pielikumā noteiktas šādas standarta vienotas likmes,

b)

ārējā transporta papildu izmaksas par kilometru (salīdzinājumā ar kravu autopārvadājumu izmaksām), kas rodas, vides aizsardzības pasākuma ietvaros izmantojot dzelzceļa un/vai kuģu transportu, un

c)

papildu izmaksas un negūtie ienākumi, kas rodas vides darbību rezultātā, aprēķināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1974/2006 53. panta 2. punktu.

Dalībvalstis šīs likmes pārskata vismaz ik pēc pieciem gadiem.

6.   Lai pasākums būtu tāds, par kuru var saņemt atbalstu, vairāk nekā 50 % attiecīgo produktu vērtības izteiksmē jābūt tiem, par kuriem ražotāju organizācija ir atzīta. Lai produktus ietvertu šajos 50 %, tiem jānāk no ražotāju organizācijas biedriem vai citas ražotāju organizācijas biedriem. Aprēķinot vērtību, piemēro attiecīgos 52. panta nosacījumus.

62. pants

Iesniedzamie dokumenti

Darbības programmām pievieno:

a)

pierādījumus par darbības fonda izveidošanu;

b)

ražotāju organizācijas rakstveida apņemšanos ievērot Regulu (EK) Nr. 1182/2007 un šo regulu un

c)

ražotāju organizācijas rakstveida apņemšanos, ka tā nav tiešā vai netiešā veidā saņēmusi un nesaņems nekādu citu Kopienas vai valsts finansējumu par darbībām, par kurām var saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu.

63. pants

Daļējas darbības programmas

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 5. pantu dalībvalsts var atļaut ražotāju organizāciju apvienībai iesniegt savu daļēju darbības programmu, kuru veido darbības, kas ir noteiktas, taču kuras savās darbības programmās nav īstenojusi viena vai vairākas ražotāju dalīborganizācijas.

2.   Uz daļējām darbības programmām attiecas tie paši noteikumi, kādi attiecas uz citām darbības programmām, un tās izskata kopā ar ražotāju dalīborganizāciju darbības programmām.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

darbības tiek pilnīgi finansētas no ražotāju dalīborganizāciju iemaksām, kas izmaksātas no šo organizāciju darbības fondiem;

b)

darbības un atbilstošā finansiālā līdzdalība ir uzskaitīta katras ražotāju dalīborganizācijas darbības programmā, un

c)

nepastāv divkārša atbalsta risks un mutatis mutandis tiek piemērots 60. pants.

64. pants

Iesniegšanas termiņš

Ražotāju organizācijas savas darbības programmas iesniedz apstiprināšanai tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā atrodas ražotāju organizācijas galvenais birojs, vēlākais līdz tā gada 15. septembrim, kurš ir pirms gada, kad šīs programmas īstenojamas. Tomēr dalībvalstis var pārcelt minēto termiņu.

Ja juridiskā persona vai juridiskās personas skaidri noteikta daļa, ieskaitot ražotāju grupu, iesniedz atzīšanas pieteikumu kā ražotāju organizācija, tā var vienlaikus iesniegt apstiprināšanai darbības programmu, kas norādīta pirmajā daļā. Programmas apstiprinājums ir atkarīgs no atzīšanas saņemšanas vēlākais 65. panta 2. punktā noteiktajā galīgajā termiņā.

65. pants

Lēmums

1.   Kompetentā valsts iestāde atbilstīgi situācijai:

a)

apstiprina fondu summas un programmas, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1182/2007 un šās nodaļas prasībām;

b)

apstiprina programmas ar nosacījumu, ka ražotāju organizācija akceptē noteiktus grozījumus, vai

c)

noraida programmas vai programmu daļu.

2.   Lēmumu par programmām un fondiem kompetentā valsts iestāde pieņem vēlākais līdz to iesniegšanas gada 15. decembrim.

Dalībvalstis vēlākais līdz 15. decembrim informē ražotāju organizācijas par šiem lēmumiem.

Tomēr pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ lēmumu par darbības programmām un fondiem kompetentā valsts iestāde var pieņemt vēlākais līdz 20. janvārim pēc pieteikuma iesniegšanas dienas. Apstiprinājuma lēmumā var izvirzīt noteikumu, ka izdevumi ir attaisnoti, sākot no 1. janvāra gadā pēc pieteikuma iesniegšanas.

66. pants

Turpmāko gadu darbības programmu grozījumi

1.   Darbības programmu grozījumus, tostarp to programmu kopējo pagarinājumu līdz pieciem gadiem, kuru piemērošana paredzēta no nākamā gada 1. janvāra, ražotāju organizācijas var lūgt vēlākais līdz 15. septembrim.

Tomēr dalībvalstis var pagarināt pieprasījumu iesniegšanas termiņu.

2.   Grozījumu pieprasījumiem pievieno apliecinošos dokumentus, norādot izmaiņu iemeslu, veidu un sekas.

3.   Lēmumus par darbības programmu grozījumu pieprasījumiem kompetentā iestāde pieņem vēlākais līdz 15. decembrim.

Tomēr pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ lēmumu par darbības programmu grozījumiem dalībvalstis var pieņemt vēlākais 20. janvārī pēc pieteikuma datuma. Apstiprinājuma lēmumā var noteikt, ka izdevumi ir attaisnoti, sākot no 1. janvāra gadā pēc pieteikuma iesniegšanas.

67. pants

Darbības programmu grozījumi gada laikā

1.   Dalībvalstis var apstiprināt grozījumus darbības programmās gada laikā atbilstoši pašu noteiktajiem nosacījumiem.

2.   Kompetentā valsts iestāde gada laikā var ražotāju organizācijām atļaut:

a)

īstenot to darbības programmas tikai daļēji;

b)

mainīt darbības programmas saturu, nepieciešamības gadījumā pagarinot tās ilgumu līdz pavisam pieciem gadiem;

c)

paaugstināt darbības fonda summu par maksimāli 25 % no sākotnēji apstiprinātās summas un to samazināt par dalībvalsts noteikto procentu daļu, ar nosacījumu, ka vispārējie darbības programmas mērķi tiek saglabāti nemainīgi. Dalībvalstis šo procentuālo lielumu var paaugstināt ražotāju organizāciju apvienošanās gadījumā, kā norādīts 31. panta 1. punktā.

3.   Dalībvalstis nosaka nosacījumus, ar kuriem darbības programmas var grozīt gada laikā bez iepriekšēja kompetentās valsts iestādes apstiprinājuma. Attiecībā uz šīm izmaiņām atbalstu var saņemt tikai tādā gadījumā, ja ražotāju organizācija par tām nekavējoties informē kompetento valsts iestādi.

68. pants

Darbības programmu formāts

1.   Darbības programmas īsteno gada periodos, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2.   Darbības programmas, kas apstiprinātas vēlākais 15. decembrī, īsteno no nākamā gada 1. janvāra.

Pēc 15. decembra apstiprināto programmu īstenošanu atliek uz vienu gadu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās un otrās daļas, ja tiek piemērota 65. panta 2. punkta trešā daļa vai 66. panta 3. punkta otrā daļa, saskaņā ar minētajiem noteikumiem apstiprināto darbības programmu īstenošanu sāk vēlākais 31. janvārī pēc to apstiprināšanas.

4.   iedaļa

Atbalsts

69. pants

Apstiprinātā atbalsta apjoms

Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 13. panta 3. punkta prasībām vēlākais līdz 15. decembrim informē ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības par apstiprināto atbalsta apjomu.

Ja tiek piemērota šās regulas 65. panta 2. punkta trešā daļa vai 66. panta 3. punkta otrā daļa un neatkarīgi no otrās daļas, dalībvalstis par apstiprināto atbalsta apjomu informē vēlākais līdz 20. janvārim.

70. pants

Pieteikumi

1.   Atbalsta pieteikumus vai pieteikumus par tā atlikušo summu attiecībā uz katru darbības programmu, par kuru tiek prasīts atbalsts, ražotāju organizācijas iesniedz kompetentajai iestādei vēlākais 15. februārī pēc tā gada, par kuru tiek prasīts atbalsts.

2.   Pieteikumiem pievieno apliecinošos dokumentus, kuros norādīts:

a)

pieprasītais atbalsts;

b)

pārdotās produkcijas vērtība;

c)

organizācijas biedru veiktās finansiālās iemaksas un pašas ražotāju organizācijas iemaksas;

d)

izdevumi, kas radušies saistībā ar darbības programmu;

e)

izdevumi, kas saistīti ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu, sadalīti pa pasākumiem;

f)

darbības fonda daļa, kas izlietota krīžu novēršanai un pārvarēšanai, sadalīta pa pasākumiem;

g)

Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 2. punktā un 3. punkta a) vai b) apakšpunktā un 10. pantā noteikto limitu ievērošana;

h)

rakstiska apņemšanās, ka tā nav saņēmusi divkāršu Kopienas vai valsts finansējumu par pasākumiem un/vai darbībām, par kurām var saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu; un

i)

ja tiek iesniegts pieteikums par standarta vienotas likmes maksājumu, kā norādīts 61. panta 4. punktā, – pierādījumi par attiecīgās darbības īstenošanu.

3.   Pieteikumos var ietvert plānotos, taču neveiktos izdevumus, ja tiek pierādīti šādi elementi:

a)

attiecīgās darbības nebija iespējams paveikt vēlākais līdz darbības programmas īstenošanas gada 31. decembrim tādu iemeslu dēļ, kas nav atkarīgi no attiecīgās ražotāju organizācijas;

b)

šīs darbības var paveikt vēlākais līdz nākamā gada 30. aprīlim; un

c)

darbības fondā paliek līdzvērtīga iemaksa no ražotāju organizācijas.

Atbalstu maksā un saskaņā ar 72. panta 3. punktu sniegto nodrošinājumu atbrīvo tikai ar nosacījumu, ka vēlākais līdz 30. aprīlim gadā, kas seko tam, kurā sākotnēji plānoti attiecīgie izdevumi, tiek iesniegts pierādījums par pirmās daļas b) apakšpunktā norādīto plānoto izdevumu veikšanu, un pamatojoties uz to, ka ir faktiski noteiktas tiesības saņemt atbalstu.

4.   Ja pieteikumi tiek iesniegti pēc 1. punktā noteiktā datuma, atbalstu samazina par 1 % par katru kavējuma dienu.

Ārkārtas un pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentā iestāde var pieņemt pieteikumus pēc 1. punktā norādītā datuma, ja ir veiktas vajadzīgās pārbaudes un tiek ievērots 71. pantā noteiktais maksājumu termiņš.

71. pants

Atbalsta maksājums

Dalībvalstis atbalstu samaksā vēlākais līdz 15. oktobrim tajā gadā, kas seko programmas īstenošanas gadam.

72. pants

Avansa maksājumi

1.   Dalībvalstis var ļaut ražotāju organizācijām iesniegt avansa maksājuma pieteikumu par atbalsta daļu, kas atbilst paredzamajiem izdevumiem, kuri rodas darbības programmas rezultātā trīs vai četru mēnešu perioda laikā, kas sākas mēnesī, kad tiek iesniegts pieteikums.

2.   Pieteikumus par avansa maksājumiem iesniedz atbilstoši dalībvalsts lēmumam vai nu ik pa trim mēnešiem janvārī, aprīlī, jūlijā un oktobrī, vai ik pa četriem mēnešiem janvārī, maijā un septembrī.

Kopējā veikto avansa maksājumu summa viena gada laikā nedrīkst pārsniegt 80 % no darbības programmas sākotnēji apstiprinātās atbalsta summas.

3.   Avansa maksājumus veic ar nosacījumu, ka saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2220/85 tiek sniegts nodrošinājums par summu, kas vienāda ar 110 % no avansa.

Dalībvalstis paredz nosacījumus, lai nodrošinātu, ka ir iekasētas finansiālās iemaksas darbības fondā saskaņā ar šīs regulas 54. pantu un 55. pantu, un iepriekšējie avansa maksājumi ir faktiski izlietoti.

4.   Pieteikumus par nodrošinājumu atbrīvošanu var iesniegt kārtējā programmas gada laikā, un tiem pievieno attiecīgos apliecinošos dokumentus.

Nodrošinājumus atbrīvo līdz 80 % no samaksātajiem avansiem.

5.   Primārā prasība Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta izpratnē aptver darbības programmās noteikto darbību izpildi, ievērojot saistības, kas noteiktas šās regulas 62. panta b) un c) apakšpunktā.

Ja netiek izpildīta primārā prasība vai tiek pieļauta būtiska 62. panta b) un c) apakšpunktā noteikto saistību neizpilde, nodrošinājums tiek konfiscēts, neskarot citas piemērojamās soda sankcijas saskaņā ar V nodaļas 3. iedaļu.

Ja netiek izpildītas citas prasības, nodrošinājums tiek konfiscēts proporcionāli konstatētā pārkāpuma smagumam.

6.   Dalībvalstis var noteikt minimālo summu un termiņus attiecībā uz avansa maksājumiem.

73. pants

Daļēji maksājumi

Dalībvalstis var atļaut ražotāju organizācijām pieprasīt maksājumu par atbalsta daļu, kas atbilst darbības programmas izdevumiem.

Pieteikumus var iesniegt jebkurā laikā, taču ne biežāk par trim reizēm gada laikā. Tiem pievieno attiecīgus apliecinošos dokumentus.

Kopējie maksājumi saskaņā ar pieteikumiem par atbalsta daļas izmaksu nedrīkst pārsniegt 80 % no darbības programmas sākotnēji apstiprinātās atbalsta summas vai faktiskajiem izdevumiem atkarībā no tā, kura no šīm summām ir mazāka.

Dalībvalstis var noteikt minimālo summu un termiņus attiecībā uz daļējiem maksājumiem.

III   NODAĻA

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumi

1.   iedaļa

Vispārīgie noteikumi

74. pants

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu izvēle

Dalībvalstis var noteikt, ka viens vai vairāki no Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 2. punktā norādītajiem pasākumiem to teritorijā netiek piemēroti.

75. pants

Aizdevumi krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu finansēšanai

Aizdevumus, kas ņemti, lai finansētu krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 2. punktu, un kuru atmaksas termiņš pārsniedz darbības programmas ilgumu, var pārnest uz nākamo darbības programmu, ja tam ir pienācīgs ekonomiskais pamatojums.

2.   iedaļa

Izņemšana no tirgus

76. pants

Definīcija

Šajā iedaļā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz izņemšanu no tirgus, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Šajā nodaļā “no tirgus izņemtie produkti”, “izņemtie produkti” un “pārdošanai neizliktie produkti” nozīmē produktus, kas ir šādā veidā izņemti no tirgus.

77. pants

Tirdzniecības standarti

1.   Ja attiecīgajam produktam pastāv tirdzniecības standarts, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. panta 2. un 7. punktā, šādam produktam, kuru izņem no tirgus, ir jāatbilst šiem standartiem, izņemot nosacījumus par produktu noformējumu un marķējumu. Produktus var izņemt neiepakotus, visus lielumus kopā, ar nosacījumu, ka tiek izpildītas obligātās prasības attiecībā uz II šķiru, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti un lielumu.

Tomēr “miniprodukcijai” saskaņā ar attiecīgajiem standartiem ir jāatbilst piemērojamajiem tirdzniecības standartiem, ieskaitot nosacījumus par produktu noformējumu un marķējumu.

2.   Ja attiecīgajam produktam šādi tirdzniecības standarti nepastāv, produktiem, kurus izņem no tirgus, ir jāatbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas IX pielikumā. Dalībvalstis var noteikt papildu noteikumus, kas papildina šīs obligātās prasības.

78. pants

Trīs gadu vidējais rādītājs izņemšanai no tirgus bezmaksas izplatīšanai

Robežu 5 % apmērā no pārdotās produkcijas, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1182 /2007 10. panta 4. punktā, aprēķina kā to produktu kopējo apjomu aritmētisko vidējo, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācija ir saņēmusi atzīšanu un kuri tirgoti ar ražotāju organizācijas starpniecību trīs iepriekšējo gadu laikā.

Nesen atzītām ražotāju organizācijām dati par tirdzniecības gadiem līdz atzīšanai ir:

a)

ja organizācija bijusi ražotāju grupa – līdzvērtīgie šās ražotāju grupas dati atbilstošā situācijā vai

b)

apjoms, kas atbilst atzīšanas pieteikumam.

79. pants

Iepriekšējs paziņojums par izņemšanas darbībām

1.   Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības ar iepriekšēju rakstveida elektrosakaru vai elektronisku paziņojumu informē kompetentās valsts iestādes par visām izņemšanas darbībām, kuras tās plāno veikt. Šādā paziņojumā īpaši norāda intervencē iekļauto produktu sarakstu un to pamata raksturojumu saskaņā ar atbilstošajiem tirdzniecības standartiem, aplēsto katra attiecīgā produkta daudzumu, to paredzēto galamērķi un vietu, kurā var veikt izņemto produktu pārbaudi atbilstīgi 110. pantam. Paziņojumiem pievieno sertifikātu, kurā apliecināts, ka izņemtie produkti atbilst spēkā esošajiem tirdzniecības standartiem vai 77. pantā noteiktajām obligātajām prasībām.

2.   Dalībvalstis nosaka sīki izstrādātu kārtību, kādā ražotāju organizācijas iesniedz 1. punktā noteikto paziņojumu, jo īpaši attiecībā uz termiņiem.

3.   Dalībvalsts 2. punktā noteiktajā termiņā:

a)

vai nu veic pārbaudi, kā noteikts 110. panta 1. punktā, pēc kuras, ja netiek atklāti pārkāpumi, tā apstiprina izņemšanas darbību atbilstoši pārbaudē norādītajam; vai

b)

vai gadījumos, kas norādīti 110. panta 3. punktā, neveic 110. panta 1. punktā noteikto pārbaudi, un šādā gadījumā tā par to informē ražotāju organizāciju ar rakstveida elektrosakaru vai elektronisku paziņojumu un apstiprina izņemšanas darbību atbilstoši paziņojumam.

80. pants

Atbalsts

1.   Atbalsts par izņemšanu no tirgus, kas ietver gan Kopienas iemaksu, gan ražotāju organizācijas iemaksu, nedrīkst pārsniegt summas, kas noteiktas X pielikumā attiecībā uz šajā pielikumā minētajiem produktiem. Citiem produktiem dalībvalstis nosaka maksimālo atbalsta summu.

2.   No tirgus izņemto produktu vērtība jebkuram no produktiem jebkurā no ražotāju organizācijām nedrīkst pārsniegt 5 % no pārdotās produkcijas.

Pārdotās produkcijas apjomu aprēķina kā vidējo pārdotās produkcijas apjomu iepriekšējos trīs gados. Ja šī informācija nav pieejama, izmanto pārdotās produkcijas apjomu, par kādu ražotāju organizācija tikusi atzīta.

Pirmajā daļā minētie procenti ir gada vidējais rādītājs trīs gadu periodā, ar 3 % gadā pieļaujamo kļūdu.

81. pants

Izņemto produktu galamērķi

1.   Dalībvalstis nosaka no tirgus izņemto produktu atļautos galamērķus. Tās pieņem nosacījumus, lai nodrošinātu, ka izņemšanas no tirgus un galamērķa izvēles rezultātā netiek izraisīta negatīva ietekme uz apkārtējo vidi un negatīvas fitosanitārās sekas. Par izmaksām, kas radušās ražotāju organizācijai šo nosacījumu ievērošanas dēļ, darbības programmas ietvaros var saņemt atbalstu kā daļu no atbalsta par produktiem, kas izņemti no tirgus.

2.   Galamērķos, kas minēti šā panta 1. punktā, iekļauj izdalīšanu bez maksas, kas nozīmē tos, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā un jebkuru citu līdzvērtīgu galamērķi, ko apstiprinājušas dalībvalstis.

Dalībvalstis veic visas nepieciešamās darbības, lai sekmētu kontaktus un sadarbību starp ražotāju organizācijām un saņēmējiem, ko tās pēc pieprasījuma apstiprinājušas bezmaksas izplatīšanai.

3.   Produktu nodošana pārstrādes nozarei ir iespējama tikai ar nosacījumu, ka tā rezultātā netiek izraisīts konkurences izkropļojums attiecīgajās nozarēs Kopienā vai ievesto produktu tirgū.

82. pants

Transporta izmaksas

1.   Transporta izmaksas visu no tirgus izņemto produktu bezmaksas izplatīšanai ir attaisnotas saskaņā ar darbības programmu, pamatojoties uz vienotām summām, kas noteiktas XI pielikumā atbilstoši attālumam starp izņemšanas vietu un noteikto piegādes vietu.

Jūras transporta gadījumā Komisija nosaka transporta izmaksas, kuras var segt, pamatojoties uz reālajām transporta izmaksām un attālumu. Tādējādi noteiktā kompensācija nedrīkst pārsniegt sauszemes transporta izmaksas pa īsāko maršrutu no iekraušanas vietas līdz teorētiskajai izkraušanas vietai. XI pielikumā noteiktajām summām tiek piemērots korekcijas koeficients 0,6.

2.   Transporta izmaksas tiek izmaksātas tai personai, kura faktiski sedz attiecīgās transportēšanas darbības finansiālās izmaksas.

Maksājumu veic, ja tiek uzrādīti apliecinošie dokumenti, kas jo īpaši apliecina:

a)

saņēmēju organizāciju nosaukumu;

b)

attiecīgo produktu daudzumu;

c)

saņēmējas organizācijas akceptu un izmantoto transporta veidu; un

d)

faktiskās transporta izmaksas.

83. pants

Šķirošanas un iepakošanas izmaksas

1.   Svaigu augļu un dārzeņu, kas izņemti no tirgus bezmaksas izplatīšanai, šķirošanas un iepakošanas izmaksas ir attaisnotas saskaņā ar darbības programmu atbilstoši vienotai summai EUR 132 par tonnu tīrsvara, ja produkti tiek fasēti iepakojumos, kuros ir mazāk par 25 kg tīrsvara.

2.   Uz bezmaksas izplatīšanai paredzētu produktu iepakojuma iekļauj Eiropas emblēmu kopā ar vienu vai vairākām atsaucēm, kas norādītas XII pielikumā.

3.   Šķirošanas un iepakošanas izmaksas tiek segtas tām ražotāju organizācijām, kuras ir veikušas šīs darbības.

Maksājumu veic, ja tiek uzrādīti apliecinošie dokumenti, kas jo īpaši apliecina:

a)

saņēmēju organizāciju nosaukumu;

b)

attiecīgo produktu daudzumu; un

c)

saņēmējas organizācijas akceptu, norādot noformējuma veidu.

84. pants

Nosacījumi no tirgus izņemto produktu saņēmējiem

1.   Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā norādītie no tirgus izņemto produktu saņēmēji apņemas:

a)

ievērot šo regulu;

b)

veic atsevišķu krājumu uzskaiti un finanšu grāmatvedību par attiecīgajām darbībām;

c)

akceptēt Kopienas noteikumos paredzētās pārbaudes; un

d)

nodrošināt apliecinošos dokumentus par katra attiecīgā produkta galīgo galamērķi pieņemšanas sertifikāta (vai līdzvērtīga dokumenta) formā, apliecinot, ka izņemtos produktus ir pieņēmusi trešā persona ar mērķi veikt to bezmaksas izplatīšanu.

Dalībvalstis var nolemt, ka saņēmējiem nav jāveic 1. punkta b) apakšpunktā minētā uzskaite, ja tās saņem tikai nelielus daudzumus vai ja dalībvalstis uzskata, ka riska līmenis ir zems. Šo lēmumu un tā pamatojumu reģistrē.

2.   Citiem galamērķiem paredzēto izņemto produktu saņēmēji apņemas:

a)

ievērot šo regulu;

b)

uzturēt atsevišķu noliktavas uzskaiti un finanšu uzskaiti par attiecīgajām darbībām, ja dalībvalstis uzskata to par vajadzīgu, neraugoties uz to, ka produkts pirms piegādes ir denaturēts;

c)

akceptēt pārbaudes, kuras nosaka Kopienas noteikumi, un

d)

nepieprasīt papildu atbalstu par spirtu, kas ražots no attiecīgajiem produktiem, ja izņemtie produkti ir paredzēti destilācijai.

3.   iedaļa

Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

85. pants

Priekšlaicīga ražas novākšanas un ražas nenovākšanas definīcijas

1.   Priekšlaicīga ražas novākšana nozīmē pilnīgu netirgojamu produktu ražas novākšanu noteiktā zonā, kuru veic pirms parastā ražas laika. Attiecīgie produkti līdz priekšlaicīgai ražas novākšanai nedrīkst būt bojāti ne klimatisko apstākļu, ne slimību vai citu apstākļu ietekmē.

2.   Ražas nenovākšana nozīmē, ka parastā ražošanas cikla laikā no attiecīgās zonas netiek novākta komerciāli izmantojama produkcija. Taču produktu iznīcināšanu klimatisko apstākļu vai slimību dēļ neuzskata par ražas nenovākšanu.

3.   Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana ir papildu un atšķirīgas darbības salīdzinājumā ar parasto audzēšanas praksi.

86. pants

Nosacījumi priekšlaicīgas ražas novākšanas un ražas nenovākšanas piemērošanai

1.   Attiecībā uz priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu dalībvalstis:

a)

pieņem sīki izstrādātus noteikumus par pasākumu īstenošanu, tostarp par agrīnu paziņošanu par ražas nenovākšanu un priekšlaicīgu ražas novākšanu, to saturu un termiņiem, par izmaksājamās kompensācijas lielumu un par pasākumu piemērošanu, kā arī produktu sarakstu, par kuriem saskaņā ar šiem pasākumiem var saņemt atbalstu,

b)

pieņem noteikumus, lai nodrošinātu, ka šo pasākumu piemērošana neizraisa negatīvu ietekmi uz vidi un negatīvas fitosanitārās sekas,

c)

nodrošina, ka ir iespējams pārbaudīt, ka pasākumi tiek veikti pareizi, un atsaka apstiprinājumu pasākumiem, kad tas nav iespējams,

d)

piemēro vajadzīgās pārbaudes, lai nodrošinātu, ka pasākumi tiek veikti pareizi, ieskaitot attiecībā uz a) un b) apakšpunktā minētajiem noteikumiem.

2.   Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, izmantojot agrīnu rakstveida elektrosakaru vai elektronisku ziņojumu, paziņo kompetentām valsts iestādēm par katru priekšlaicīgu ražas novākšanas vai ražas nenovākšanas darbību, ko tās plāno veikt.

Katra gada pirmajā paziņojumā par attiecīgo produktu tie ietver analīzi, kas pamatota uz paredzamo tirgus situāciju, kura attaisno priekšlaicīgu ražas novākšanu kā krīzes novēršanas pasākumu.

3.   Vienam produktam vienā zonā viena gada vai divu secīgu gadu laikā nedrīkst piemērot gan priekšlaicīgu ražas novākšanu, gan ražas nenovākšanu.

4.   Tās kompensācijas lielums (kurā ir gan Kopienas ieguldījums, gan ražotāju organizācijas ieguldījums) par priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu ir hektārmaksājumi, ko nosaka dalībvalsts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu:

a)

lai segtu tikai papildu izmaksas, ko rada šā pasākuma piemērošana, ņemot vērā vides un fitosanitāro pārvaldību, kas vajadzīga, lai izpildītu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu pieņemtos noteikumus, vai

b)

lai segtu ne vairāk kā 90 % no maksimālā atbalsta līmeņa par produkcijas izņemšanu no tirgus, kas noteikts 80. pantā.

4.   iedaļa

Pārdošanas veicināšana un komunikācija

87. pants

Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas pasākumu īstenošana

1.   Dalībvalstīm pieņem sīki izstrādātus noteikumus par pārdošanas veicināšanas un komunikācijas pasākumu piemērošanu. Šiem noteikumiem ir jānodrošina iespēja ātri piemērot šos pasākumus, kad tas nepieciešams.

2.   Darbības saskaņā ar pārdošanas veicināšanas un komunikācijas pasākumiem ir papildus notiekošām pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbībām, ko izmanto attiecīgā ražotāju organizācija.

5.   iedaļa

Apmācība

88. pants

Apmācības pasākumu īstenošana

Attiecībā uz apmācības pasākumiem dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par šo pasākumu īstenošanu.

6.   iedaļa

Ražas apdrošināšana

89. pants

Ražas apdrošināšanas pasākumu mērķis

Ražas apdrošināšanas pasākumus pārvaldību veic ražotāju organizācija, kura dod savu ieguldījumu ražotāju ienākumu aizsardzībā un to tirgus zaudējumu segšanā, ko ražotāju organizācijai un/vai tās biedriem radījušas dabas katastrofas, klimatiskie apstākļi un, attiecīgā gadījumā, slimības un kaitēkļu invāzija.

90. pants

Ražas apdrošināšanas pasākumu īstenošana

1.   Attiecībā uz ražas apdrošināšanas pasākumiem dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par šo pasākumu īstenošanu, ieskaitot tos, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ražas apdrošināšanas pasākumi nekropļo konkurenci apdrošināšanas tirgū.

2.   Dalībvalstis var nodrošināt papildu valsts finansējumu, lai atbalstītu ražas apdrošināšanas pasākumus, kuri saņem līdzekļus no darbības fonda. Tomēr kopējais valsts atbalsts ražas apdrošināšanai nedrīkst pārsniegt:

a)

80 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, kuras samaksājuši ražotāji par apdrošināšanu pret zaudējumiem tādu nelabvēlīgu klimata apstākļu dēļ, kurus var pielīdzināt dabas katastrofām;

b)

50 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, kuras samaksājuši ražotāji par apdrošināšanu pret:

i)

zaudējumiem, kas minēti a) punktā, un citiem zaudējumiem, kurus izraisījuši nelabvēlīgi klimata apstākļi; un

ii)

zaudējumiem, kurus izraisījušas dzīvnieku un augu slimības un kaitēkļu invāzija.

Pirmās daļas b) apakšpunktā noteiktā robeža ir piemērojama arī gadījumos, kad darbības fonds citādi atbilst kritērijiem, lai saņemtu Kopienas finansiālo atbalstu 60 % apmērā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 3. punktu.

3.   Ražas apdrošināšanas pasākumi neietver apdrošināšanas maksājumus, kuri nodrošina ražotājiem kompensāciju, kas pārsniedz 100 % no ienākumu zaudējumiem, ņemot vērā visas kompensācijas, ko ražotāji par apdrošināto risku saņem no citām atbalsta shēmām.

4.   Šajā pantā jēdzienam “nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām”, ir tā pati nozīme, kas minēta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1857/2006 (28) 2. panta 8. punktā.

7.   iedaļa

Atbalsts savstarpējo fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai

91. pants

Nosacījumi atbalstam savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai

1.   Attiecībā uz atbalstu savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par šā pasākuma īstenošanu.

2.   Atbalsts savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai pirmajā, otrajā un trešajā savstarpējā atbalsta fonda darbības gadā ir proporcionāls attiecīgi ražotāju organizācijas iemaksai savstarpējā atbalsta fondā tā darbības pirmajā, otrajā un trešajā gadā, un tas ir:

a)

10 %, 8 % un 4 % dalībvalstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā vai vēlāk,

b)

5 %, 4 % un 2 % pārējās dalībvalstīs.

3.   Dalībvalstis var noteikt robežas summām, kādas ražotāju organizācija var saņemt kā atbalstu savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai.

8.   iedaļa

Valsts atbalsts krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem

92. pants

Sīki izstrādāti noteikumi par valsts stratēģiju

Dalībvalstis, kuras maksā valsts atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 43. panta otrās daļas c) apakšpunktu, valsts stratēģijā nosaka sīki izstrādātus tā īstenošanas noteikumus.

IV   NODAĻA

Valsts finansiālais atbalsts

93. pants

Ražotāju organizācijas pakāpe

Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1182/2007 11. panta 1. punktu, ražotāju organizācijas pakāpi dalībvalsts reģionā uzskata par īpaši zemu, ja ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un ražotāju grupas pēdējos trīs gados, par kuriem ir pieejami dati, ir pārdevušas mazāk kā 20 % no vidējās augļu un dārzeņu produkcijas vērtības.

94. pants

Valsts finansiālā atbalsta izmaksāšanas atļauja

1.   Lai saņemtu valsts finansiālā atbalsta izmaksāšanas atļauju, dalībvalstis Komisijai katrā kalendārajā gadā līdz attiecīgā gada 15. janvārim iesniedz pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 11. panta 1. punkta pirmo daļu.

Pieprasījumam pievieno pierādījumus, kas liecina, ka ražotāju organizācijas pakāpe attiecīgajā reģionā ir īpaši zema atbilstoši šīs regulas 93. pantā noteiktajam, kā arī ziņas par attiecīgajām ražotāju organizācijām, atbilstošā atbalsta summu un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu veikto finansiālo iemaksu daļu.

2.   Komisija pieprasījumu apstiprina vai noraida trīs mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas. Ja Komisija nesniedz atbildi šajā termiņā, uzskatāms, ka pieprasījums ir apstiprināts.

95. pants

Valsts finansiālā atbalsta pieteikums un atbalsta izmaksa

Ražotāju organizācijas iesniedz pieteikumu valsts finansiālajam atbalstam, un dalībvalstis atbalstu izmaksā saskaņā ar 70.–73. pantu.

96. pants

Maksimālā Komisijas piešķirtā kompensācijas daļa par valsts finansiālo atbalstu

Kopienas piešķirtās kompensācijas daļa par valsts finansiālo atbalstu ir 60 % no valsts finansiālā atbalsta, kas piešķirts ražotāju organizācijai.

97. pants

Kopienas kompensācija par valsts finansiālo atbalstu

1.   Dalībvalstis pieprasa Kopienas kompensāciju par apstiprināto valsts finansiālo atbalstu, kas faktiski izmaksāts ražotāju organizācijām, līdz 1. martam tajā gadā, kas seko darbības programmu ikgadējai īstenošanai.

Pieprasījumam pievieno pierādījumus, kas liecina, ka iepriekšējo trīs gadu laikā ir izpildīti nosacījumi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 11. panta 1. punkta otrajā daļā, kā arī ziņas par attiecīgajām ražotāju organizācijām, faktiski izmaksātās atbalsta summas un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu faktiski veikto finansiālo iemaksu summu.

2.   Komisija pieņem lēmumu par šā pieprasījuma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

3.   Ja Kopienas kompensācija par atbalstu ir apstiprināta, attaisnotos izdevumus Komisijai deklarē saskaņā ar procedūru, kas noteikta Komisijas Regulas (EK) Nr. 883/2006 (29) 5. pantā.

V   NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1.   iedaļa

Paziņojumi

98. pants

Ražotāju organizāciju ziņojumi

1.   Ražotāju organizācijas iesniedz gada ziņojumus par darbības programmu īstenošanu, kurus pievieno atbalsta pieteikumiem.

Šajos ziņojumos aplūko:

a)

iepriekšējā gada laikā īstenotās darbības programmas;

b)

galvenos darbības programmu grozījumus un

c)

atšķirības starp aprēķināto atbalstu un pieteikto atbalstu.

2.   Par katru īstenoto darbības programmu gada ziņojumā norāda:

a)

darbības programmas sasniegumus un rezultātus, attiecīgā gadījumā balstoties uz kopējiem izlaides un rezultātu rādītājiem, kas noteikti XIV pielikumā, un papildu izlaides un rezultātu rādītājiem, kas noteikti valsts stratēģijā;

b)

apkopojumu par galvenajām problēmām, kādas konstatētas programmas pārvaldībā, un veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu programmas īstenošanas kvalitāti un efektivitāti.

Vajadzības gadījumā gada ziņojumā norāda, kādi efektīvi aizsardzības pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar valsts stratēģiju un piemērojot Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 5. punktu, lai aizsargātu vidi no iespējamā papildu sloga, kas rodas no ieguldījumiem, ko atbalsta darbības programma.

3.   Par darbības programmas piemērošanas pēdējo gadu 1. punktā norādīto gada ziņojumu aizstāj nobeiguma ziņojums.

Nobeiguma ziņojumos norāda, kādā mērā ir sasniegti programmu mērķi. Tajos skaidro izmaiņas darbībās un/vai metodēs un norāda faktorus, kas veicinājuši programmas īstenošanas sekmes vai neveiksmes un kas ņemti vērā vai tiks ņemti vērā, sagatavojot turpmākās darbības programmas vai izdarot grozījumus esošajās darbības programmās.

4.   Neskarot šajā regulā ietvertos īpašos noteikumus, ja ražotāju organizācija dalībvalstij nenosūta paziņojumu atbilstoši prasībām saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1182/2007 vai ja paziņojums izrādās nepareizs, ņemot vērā objektīvus dalībvalsts rīcībā esošus faktus, dalībvalsts atliek attiecīgās darbības programmas apstiprinājumu nākamajam gadam, kamēr paziņojums nav sagatavots pareizi.

Dalībvalsts savā gada ziņojumā, kas minēts šīs regulas 99. panta 3. punktā, iekļauj ziņas par tādiem gadījumiem.

99. pants

Nepieciešamie dalībvalstu paziņojumi

1.   Dalībvalstis izraugās vienu kompetento iestādi, kas atbild par komunikāciju starp Komisiju un dalībvalsti saistībā ar ražotāju organizācijām, ražotāju grupām un ražotāju organizāciju apvienībām. Tās informē Komisiju par šādas iestādes izraudzīšanu un iesniedz attiecīgās iestādes kontaktinformāciju.

2.   Vēlākais 31. janvārī dalībvalstis Komisijai paziņo kopējā apstiprinātā darbības fonda summu par visām attiecīgā gada darbības programmām. Šajā paziņojumā skaidri norāda gan darbības fonda kopējo summu, gan Kopienas kopējā finansējuma summu šim darbības fondam. Šīs summas turklāt sadala attiecīgi summās, kas paredzētas krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un citiem pasākumiem.

3.   Vēlākais katra gada 15. novembrī dalībvalstis Komisijai sniedz gada ziņojumu par ražotāju organizācijām un ražotāju grupām un iepriekšējā gada darbības fondiem, darbības programmām un atzīšanas plāniem. Gada ziņojumā īpaši iekļauj XIII pielikumā norādīto informāciju.

2.   iedaļa

Pārbaudes

100. pants

Vienotas identifikācijas sistēma

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz visiem atbalsta pieteikumiem, kurus iesniegusi viena un tā pati ražotāju organizācija vai ražotāju grupa, tiek piemērota vienotas identifikācijas sistēma. Šai identifikācijai jābūt saderīgai ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (30) 18. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto identitātes reģistrācijas sistēmu.

101. pants

Atbalsta pieteikumi

Neskarot šās regulas īpašos noteikumus, dalībvalstis paredz atbilstošas procedūras, saskaņā ar kurām iesniedzami atbalsta, atzīšanas un darbības programmas apstiprināšanas pieteikumi, kā arī maksājuma pieprasījumi.

102. pants

Paraugu ņemšana

Gadījumos, kuros ir lietderīgi pārbaudes veikt ar paraugu ņemšanu, dalībvalstis ar pārbaužu veida un biežuma palīdzību, pamatojoties uz riska analīzi, nodrošina, ka pārbaudes ir piemērotas attiecīgajam pasākumam.

103. pants

Administratīvās pārbaudes

Administratīvās pārbaudes veic par visiem atbalsta pieteikumiem un visiem maksājuma pieprasījumiem, un tās aptver visu, ko var un ir lietderīgi pārbaudīt ar administratīviem līdzekļiem. Procedūrās jābūt ietvertai prasībai reģistrēt veiktās darbības, pārbaudes rezultātus un pasākumus, kas veikti attiecībā uz pārkāpumiem.

104. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Par katru pārbaudi uz vietas sagatavo uzraudzības ziņojumu, lai varētu pārskatīt sīku informāciju par veiktajām pārbaudēm. Ziņojumā īpaši norāda:

a)

atbalsta shēmu un pārbaudīto pieteikumu;

b)

klātesošās personas;

c)

pārbaudītās darbības, pasākumus un dokumentus;

d)

pārbaudes rezultātus.

2.   Saņēmējam var atļaut parakstīt ziņojumu, lai viņš apliecinātu savu klātbūtni pārbaudē un pievienotu savas piezīmes. Ja tiek atklāti pārkāpumi, saņēmējs var saņemt pārbaudes ziņojuma kopiju.

3.   Par pārbaudēm uz vietas var iepriekš informēt ar nosacījumu, ka tādējādi netiek apdraudēts pārbaudes mērķis. Iepriekšēju informēšanu veic pēc iespējas īsu brīdi pirms tās veikšanas.

4.   Ja iespējams, šajā regulā noteiktās pārbaudes uz vietas un citas Kopienas noteikumos noteiktās pārbaudes attiecībā uz lauksaimniecības subsīdijām veic vienlaicīgi. Tomēr 2008. gadā, ja nepieciešams, pārbaudes uz vietas var veikt dažādas iestādes dažādos laikos.

105. pants

Atzīšanas pieteikumu un darbības programmu apstiprināšana

1.   Pirms ražotāju organizācijas atzīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis veic pārbaudi klātienē ražotāju organizācijā pirms atzīšanas piešķiršanas, lai pārbaudītu atbilstību atzīšanas nosacījumiem.

2.   Pirms darbības programmas apstiprināšanas saskaņā ar 65. pantu kompetentā valsts iestāde ar visiem piemērotiem līdzekļiem, ieskaitot pārbaudes uz vietas, pārbauda apstiprināšanai iesniegto darbības programmu un, attiecīgā gadījumā, tās izmaiņu pieprasījumus. Šajās pārbaudēs īpaši noskaidro:

a)

saskaņā ar 61. panta 1. punkta a), b) un e) apakšpunktu sniegtās informācijas precizitāti;

b)

programmu mērķu atbilstību Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. pantam, kā arī valsts sistēmai un valsts stratēģijai;

c)

darbību atbilstību un ierosināto izdevumu attaisnotību;

d)

programmu saskanību un tehnisko kvalitāti, aprēķinu un atbalsta plāna uzticamību un tā īstenošanas plānu. Pārbaudēs pārliecinās, vai visiem programmas mērķiem ir noteikti izmērāmi mērķi, lai varētu uzraudzīt to sasniegšanu, un vai noteiktie mērķi ir sasniedzami, īstenojot ierosinātos pasākumus; un

e)

darbību, par kurām tiek prasīts atbalsts, atbilstību piemērojamiem valsts un Kopienas noteikumiem, attiecīgos gadījumos īpaši par publisko iepirkumu, valsts atbalstu, kā arī citiem attiecīgiem obligātajiem standartiem, kuri noteikti valsts tiesību aktos vai valsts sistēmā, vai valsts stratēģijā.

106. pants

Pārbaudes par atbalsta pieteikumiem darbības programmām

Pirms maksājuma piešķiršanas dalībvalstis veic administratīvās pārbaudes par visiem atbalsta pieteikumiem, kā arī pārbaudes uz vietas izlases kārtā.

107. pants

Administratīvās pārbaudes par atbalsta pieteikumiem darbības programmām

1.   Administratīvajās pārbaudēs par atbalsta pieteikumiem ietver jo īpaši un, ciktāl tas ir piemēroti attiecīgajam pieteikumam, pārbaudes par:

a)

darbības programmas izpildes gada ziņojumu vai, attiecīgā gadījumā, nobeiguma ziņojumu, kas iesniegts kopā ar pieteikumu;

b)

pārdotās produkcijas vērtību, iemaksām darbības fondā un faktiskajiem izdevumiem;

c)

produktu piegādi un pakalpojumu sniegšanu un uzrādīto izdevumu patiesumu;

d)

izpildīto darbību atbilstību tām darbībām, kas ietvertas apstiprinātajā darbības programmā; un

e)

noteikto finansiālo un cita veida limitu un ierobežojumu ievērošanu.

2.   Maksājumus, kas finansēti saskaņā ar darbības programmu, apliecina ar rēķiniem un dokumentiem, kas apstiprina šo maksājumu veikšanu. Ja to nav iespējams izdarīt, maksājumus apliecina ar dokumentiem ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību. Rēķiniem jābūt izrakstītiem uz ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, ražotāju grupas vai meitasuzņēmuma biedru vārda, kā noteikts 52. panta 7. apakšpunktā, vai, ja dalībvalsts apstiprinājusi, uz viena vai vairāku tās biedru vārda.

108. pants

Pārbaudes uz vietas attiecībā uz atbalsta pieteikumiem par darbības programmām

1.   Regulas 70. panta 1. punktā minētā atbalsta pieteikuma pārbaudes kontekstā dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas ražotāju organizācijās, lai pārliecinātos par atbilstību atbalsta vai tā atlikuma piešķiršanas nosacījumiem attiecīgajā gadā.

Šīs pārbaudes jo īpaši attiecas uz:

a)

atzīšanas kritēriju izpildi attiecīgajā gadā;

b)

darbības fonda izlietojumu attiecīgā gada laikā, ieskaitot izdevumus, kas deklarēti avansa maksājumu un daļēju maksājumu pieprasījumos; un

c)

otrā līmeņa pārbaudēm attiecībā uz izdevumiem par izņemšanu no tirgus un priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu.

2.   Pārbaudes, kas minētas 1. punktā, katru gadu ir jāveic attiecībā uz ievērojamu pieteikumu izlasi. Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā 10 atzītas ražotāju organizācijas, izlasei ir jāatbilst vismaz 30 % no kopējās atbalsta summas. Pārējos gadījumos katra ražotāju organizācija ir jāapmeklē vismaz vienu reizi triju gadu laikā.

Pirms atbalsta vai atlikuma izmaksas par darbības programmas pēdējo gadu katrā ražotāju organizācijā jābūt veiktai vismaz vienai pārbaudei.

3.   Uz vietas veikto pārbaužu rezultātus izvērtē, lai noteiktu, vai kādas no atklātajām problēmām ir sistemātiskas, kas radītu risku citām līdzīgām darbībām, saņēmējiem vai iestādēm. Vērtējumā tāpat nosaka šādu situāciju cēloņus, iespējamās papildus nepieciešamās pārbaudes un nepieciešamās koriģējošās un preventīvās darbības.

Ja pārbaudēs kādā reģionā vai reģiona daļā vai attiecībā uz kādu konkrētu ražotāju organizāciju konstatē būtiskus pārkāpumus, dalībvalstij attiecīgā gada laikā ir jāveic papildu pārbaudes un jāpalielina atbilstošais nākamajā gadā pārbaudāmo pieteikumu procentuālais daudzums.

4.   Dalībvalsts nosaka, kuras ražotāju organizācijas jāpārbauda, pamatojoties uz riska analīzi.

Riska analīzē īpaši ņem vērā:

a)

atbalsta summu,

b)

iepriekšējo gadu pārbaužu konstatējumus,

c)

izlases elementu,

d)

citus rādītājus, kas jānosaka dalībvalstīm, jo īpaši tas, vai ražotāju organizācijas ir iesaistītas kvalitātes nodrošināšanas programmā, kuru oficiāli atzīst dalībvalstis vai neatkarīgas sertifikācijas iestādes.

109. pants

Darbības programmu pasākumu pārbaudes uz vietas

1.   Darbības programmu pasākumu pārbaudēs uz vietas dalībvalstis jo īpaši pārbauda:

a)

darbības programmā ietverto darbību īstenošanu;

b)

to, vai darbības īstenošana vai plānotā īstenošana ir atbilstoša tam pielietojumam, kāds aprakstīts apstiprinātajā darbības programmā;

c)

pietiekamu skaitu izdevumu pozīciju, lai pārliecinātos, ka attiecīgo izdevumu veids un laiks atbilst Kopienas nosacījumiem un apstiprinātajām specifikācijām;

d)

to, vai radušos izdevumus var apliecināt ar grāmatvedības vai citiem dokumentiem; un

e)

pārdotās produkcijas vērtību.

2.   Pārdotās produkcijas vērtību pārbauda, pamatojoties uz datiem grāmatvedības uzskaites sistēmā, kas nepieciešama saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Šim nolūkam dalībvalstis var nolemt, ka pārdotās produkcijas vērtības deklarācija ir jāapliecina tādā pašā veidā, kā saskaņā ar valsts tiesību aktiem apliecina grāmatvedības datus.

Pārbaudi par pārdotās produkcijas vērtības deklarāciju var veikt pirms attiecīgā atbalsta pieteikuma iesniegšanas.

3.   Izņemot ārkārtas apstākļus, pārbaude uz vietas ietver pasākuma apmeklējumu vai, ja pasākums nav taustāms, pasākuma virzītāja apmeklējumu. Jo īpaši pasākumi individuālajās saimniecībās, uz kurām attiecas 108. panta 2. punktā minētā izlase, ir jāapmeklē vismaz vienu reizi, lai pārbaudītu to izpildi.

Tomēr dalībvalstis var nolemt neveikt šādus apmeklējumus attiecībā uz neliela mēroga pasākumiem un gadījumos, kad tās uzskata, ka risks, ka atbalsta saņemšanas nosacījumi nav izpildīti vai arī pasākums nav faktiski noticis, ir ļoti zems. Šādu lēmumu un tā pamatojumu reģistrē.

4.   Pārbaudē uz vietas pārbauda visas ražotāju organizācijas un tās biedru saistības un pienākumus, kurus var pārbaudīt apmeklējuma laikā.

5.   Regulas 108. panta 2. punktā noteiktā pārbaužu īpatsvara izpildes aprēķināšanā ir ieskaitāmas tikai tās pārbaudes, kas atbilst visām šā panta prasībām.

110. pants

Izņemšanas darbību pirmā līmeņa pārbaudes

1.   Dalībvalstis veic izņemšanas darbību pirmā līmeņa pārbaudes visās ražotāju organizācijās, ietverot dokumentācijas un identitātes pārbaudi un fizisko pārbaudi, attiecīgā gadījumā ņemot paraugus, lai tādējādi pārbaudītu no tirgus izņemto produktu svaru, un pārbauda atbilstību 77. panta noteikumiem, ievērojot II sadaļas II nodaļā noteikto kārtību. Pārbaudi veic 79. panta 2. punktā noteiktajā termiņā pēc tam, kad saņemts 79. panta 1. punktā noteiktais paziņojums.

2.   Pirmā līmeņa pārbaudēm, kas minētas 1. punktā, jāaptver 100 % no tirgus izņemto produktu daudzuma. Šīs pārbaudes beigās kompetento iestāžu uzraudzībā veic izņemto produktu, kurus neparedz bezmaksas izplatīšanai, denaturēšanu vai nodošanu pārstrādes rūpniecībai saskaņā ar dalībvalsts noteiktajiem noteikumiem un nosacījumiem atbilstīgi 81. pantam.

Tomēr, ja produkti paredzēti bezmaksas izplatīšanai, dalībvalstis var pārbaudīt mazāku procentuālo daudzumu nekā noteikts šā panta 2. punktā ar nosacījumu, ka tas nav mazāks par 10 % no attiecīgā daudzuma tirdzniecības gada laikā. Pārbaude var notikt ražotāju organizācijā un/vai produktu saņēmēju atrašanās vietās. Ja pārbaudēs konstatē būtiskus pārkāpumus, kompetentās iestādes veic papildu pārbaudes.

111. pants

Izņemšanas darbību otrā līmeņa pārbaudes

1.   Saistībā ar 108. pantā noteiktajām pārbaudēm dalībvalstis veic otrā līmeņa pārbaudes.

Dalībvalstis nosaka jebkuras tās ražotāju organizācijas analīzes un riska novērtēšanas kritērijus, kura veic neatbilstošas izņemšanas no tirgus darbības. Šādus kritērijus cita starpā saista ar iepriekšējo pirmā un otrā līmeņa pārbaužu konstatējumiem un to, vai ražotāju organizācijā pastāv kāda no kvalitātes nodrošināšanas procedūrām. Dalībvalstis šos kritērijus izmanto, lai katrai ražotāju organizācijai noteiktu minimālo otrā līmeņa pārbaužu biežumu.

2.   Pārbaudēs, kas minētas 1. punktā, ietver pārbaudes uz vietas ražotāju organizācijas un izņemto produktu saņēmēju telpās, lai pārliecinātos, ka ir izpildīti obligātie nosacījumi Kopienas atbalsta izmaksai. Šīs pārbaudes aptver:

a)

īpašo krājumu un grāmatvedības uzskaiti, kas ir jāved visām ražotāju organizācijām, kuras attiecīgā tirdzniecības gada laikā veic vienu vai vairākas izņemšanas no tirgus darbības;

b)

pārbaudes par pārdotajiem daudzumiem atbilstoši deklarētajam atbalsta pieteikumos, pārbaudot jo īpaši krājumu un grāmatvedības uzskaiti, rēķinus un, vajadzības gadījumā, to ticamību un pārliecinoties, ka deklarācijas atbilst attiecīgo ražotāju organizāciju grāmatvedības un/vai nodokļu datiem;

c)

pārbaudes, vai uzskaite ir pareiza, jo īpaši attiecībā uz ražotāju organizāciju neto ienākumu atbilstību maksājuma pieprasījumos deklarētajiem datiem, izņemšanas izmaksu samērīgumu, ierakstiem grāmatvedības uzskaitē par ražotāju organizāciju saņemto Kopienas atbalstu un summām, kas pēc tam izmaksātas to biedriem, pārliecinoties, ka šie dati sakrīt; un

d)

pārbaudes par izņemto produktu galamērķi atbilstoši maksājuma pieprasījumā deklarētajam un pārbaudes par atbilstošu denaturēšanu, lai pārliecinātos, ka ražotāju organizācijas un saņēmēji ir ievērojuši šo regulu.

3.   Pārbaudes, kas minētas 2. punktā, veic attiecībā uz attiecīgajām ražotāju organizācijām un ar šīm organizācijām saistītajiem saņēmējiem. Katrā pārbaudē aptver izlasi, kas atbilst vismaz 5 % no daudzuma, ko ražotāju organizācija izņēmusi no tirgus tirdzniecības gada laikā.

4.   Krājumu un grāmatvedības uzskaites dokumentos, kas minēti 2. punkta a) punktā, par katru izņemto produktu ir jābūt norādītiem pārvietotajiem apjomiem, kas izteikti:

a)

ražotāju organizācijas biedru un citu ražotāju organizāciju biedru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 3. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu piegādātās produkcijas apjomā;

b)

ražotāju organizācijas pārdošanas apjomā, kas sadalīts pa produktiem, kuri sagatavoti svaigu produktu tirgum un cita veida produktiem, ieskaitot izejvielas pārstrādei; un

c)

no tirgus izņemto produktu apjomā.

5.   Pārbaudēs par 4. punkta c) apakšpunktā norādīto produktu galamērķi īpaši ietver:

a)

izlases pārbaudi par atsevišķo uzskaiti, kas jāved saņēmējiem, un, attiecīgā gadījumā, pārbaudi, vai tā atbilst uzskaitei, kas tiek prasīta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un

b)

pārbaudes par atbilstošo vides prasību ievērošanu.

6.   Ja otrā līmeņa pārbaudes konstatē būtiskus pārkāpumus, kompetentās iestādes veic sīkākas otrā līmeņa pārbaudes par attiecīgo tirdzniecības gadu un nākamajā tirdzniecības gadā palielina otrā līmeņa pārbaužu biežumu attiecīgajām ražotāju organizācijām vai to apvienībām.

112. pants

Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

1.   Pirms tiek sākta priekšlaicīga ražas novākšana dalībvalstis, veicot pārbaudi uz vietas, pārbauda, vai attiecīgie produkti nav bojāti un lauks ir labi kopts. Pēc priekšlaicīgas ražas novākšanas dalībvalstis pārbauda, vai attiecīgajā zonā ir novākta visa raža un novāktie produkti ir denaturēti.

Pēc ražas novākšanas perioda beigām dalībvalstis pārbauda analīzes ticamību, pamatojoties uz paredzamo tirgus situāciju saskaņā ar 86. panta 2. punktu. Tāpat dalībvalstis analizē atšķirības starp paredzamo tirgus situāciju un reālo tirgus situāciju.

2.   Pirms ražas nenovākšanas dalībvalstis, veicot pārbaudi uz vietas, pārbauda, vai attiecīgais lauks ir labi kopts, vai pirms tam jau nav notikusi daļēja ražas novākšana un vai produkti ir labi attīstījušies un kopumā būtu labā, tirdzniecībai piemērotā kvalitātē.

Dalībvalstis nodrošina, ka produkcija tiek denaturēta. Ja tas nav iespējams, ražas sezonas laikā, veicot vienu vai vairākas pārbaudes klātienē, pārliecinās, ka nenotiek ražas novākšana.

3.   Regulas 111. panta 1., 2., 3. un 6. punktu piemēro mutatis mutandis.

113. pants

Pārbaudes pirms ražotāju grupu atzīšanas plānu apstiprināšana

1.   Pirms ražotāju grupas atzīšanas plāna apstiprināšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 1. punktu dalībvalstis veic juridiskās personas vai juridiskās personas skaidri definētas daļas pārbaudi uz vietas.

2.   Izmantojot visus atbilstošos līdzekļus, ieskaitot pārbaudi uz vietas, dalībvalsts pārbauda:

a)

atzīšanas plānā sniegtās informācijas precizitāti;

b)

plāna komerciālo konsekvenci un tehnisko kvalitāti, aprēķinu atbilstību un īstenošanas plānu;

c)

darbību atbilstību un ierosināto izdevumu attaisnotību un pamatotību; un

d)

darbību, par kurām tiek prasīts atbalsts, atbilstību piemērojamiem valsts un Kopienas noteikumiem un, īpaši publiskā iepirkuma, valsts atbalsta noteikumiem, kā arī citiem attiecīgiem obligātajiem standartiem, kuri noteikti valsts tiesību aktos vai valsts struktūrā, vai valsts stratēģijā.

114. pants

Ražotāju grupu atbalsta pieteikumu pārbaudes

1.   Pirms maksājuma piešķiršanas dalībvalstis veic administratīvās pārbaudes par visiem ražotāju grupu iesniegtajiem atbalsta pieteikumiem, kā arī – izlases kārtā – pārbaudes uz vietas.

2.   Pēc 47. pantā minēto atbalsta pieteikumu saņemšanas dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas ražotāju grupās, lai pārliecinātos par atbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem attiecīgajā gadā.

Šīs pārbaudes īpaši attiecas uz:

a)

atzīšanas kritēriju izpildi attiecīgajā gadā; un

b)

pārdotās produkcijas vērtību, kā arī atzīšanas plānā ietverto pasākumu īstenošanu un faktiskajiem izdevumiem.

3.   Pārbaudes, kas minētas 2. punktā, katru gadu ir jāveic attiecībā uz ievērojamu pieteikumu izlasi. Izlasei ir jāatbilst vismaz 30 % no kopējās atbalsta summas.

Visas ražotāju grupas ir jāpārbauda vismaz vienu reizi piecos gados.

4.   Regulas 107. un 109. pantu piemēro mutatis mutandis.

115. pants

Starptautiskas ražotāju organizācijas un starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības

1.   Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizācijas vai starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenais birojs, ir vispārēji atbildīga par pārbaužu organizēšanu attiecībā uz šo organizāciju vai apvienību, kā arī nepieciešamības gadījumā piemēro tai sankcijas.

2.   Pārējās dalībvalstis, kurām jānodrošina administratīvā sadarbība, kā noteikts 30. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 37. panta 2. punkta c) apakšpunktā, veic tādas administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas, kādas pieprasa šā panta 1. punktā norādītā dalībvalsts, un ziņo par to rezultātiem. Tās ievēro 1. punktā minētās dalībvalsts noteiktos termiņus.

3.   Attiecībā uz ražotāju organizāciju, darbības programmu un darbības fondu piemēro 1. punktā minētajā dalībvalstī piemērojamos noteikumus. Savukārt attiecībā uz vides, fitosanitārajiem jautājumiem un attiecībā uz izņemto produktu likvidēšanu piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā notiek ražošana.

3.   iedaļa

Sankcijas

116. pants

Atzīšanas kritēriju neievērošana

1.   Dalībvalstis atsauc ražotāju organizācijas atzīšanu, ja atzīšanas kritēriju neievērošana ir būtiska un to izraisa ražotāju organizācijas tīšas darbības vai smaga nolaidība.

Dalībvalstis īpaši atsauc ražotāju organizācijas atzīšanu, ja atzīšanas kritēriju neievērošana ir saistīta ar:

a)

23., 25. panta, 28. panta 1. un 2. punkta un 33. panta prasību neievērošanu vai

b)

situāciju, kad pārdotās produkcijas vērtība divos secīgos gados ir mazāka par robežu, kādu noteikusi dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Atzīšanas atsaukšana saskaņā ar šo punktu stājas spēkā no dienas, kad nav izpildīti atzīšanas nosacījumi, piemērojot spēkā esošos valsts horizontālos tiesību aktus, kas regulē ierobežošanas periodus.

2.   Ja 1. punktu nepiemēro, dalībvalstis uz laiku atsauc ražotāju organizācijas atzīšanu, ja atzīšanas kritēriju neievērošana ir būtiska, taču īslaicīga.

Atsaukšanas uz laiku periodā atbalsts netiek izmaksāts. Atsaukšana uz laiku stājas spēkā no dienas, kad ir veikta pārbaude, un turpinās līdz pārbaudes dienai, kad attiecīgie kritēriji ir izpildīti.

Atsaukšanas uz laiku periods nevar būt ilgāks par 12 mēnešiem. Ja attiecīgie kritēriji nav izpildīti pēc 12 mēnešiem, atzīšana tiek atsaukta.

Dalībvalstis var veikt maksājumus pēc 71. pantā noteiktā termiņa beigām, ja tas nepieciešams šā punkta piemērošanai.

3.   Citos atzīšanas kritēriju neievērošanas gadījumos, kad nepiemēro 1. vai 2. punktu, dalībvalstis nosūta brīdinājuma vēstuli, kurā norādīti veicamie korektīvie pasākumi. Dalībvalstis var apturēt atbalsta maksājumus līdz korektīvo pasākumu izpildei.

Korektīvo pasākumu neizpildi 12 mēnešu laikā uzskata par kritēriju būtisku neievērošanu, un līdz ar to tiek piemērots 2. punkts.

117. pants

Krāpšana

1.   Neskarot citus sodus, kas piemērojami saskaņā ar Kopienas un valsts tiesību aktiem, dalībvalstis atsauc ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas atzīšanu, ja ir konstatēts, ka tā ir izdarījusi krāpšanu saistībā ar atbalstu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 1182/2007.

2.   Dalībvalstis var uz laiku apturēt ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupu atzīšanu vai apturēt maksājumus šai struktūrai, ja pastāv aizdomas par krāpšanu saistībā ar atbalstu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 1182/2007.

118. pants

Ražotāju grupas

1.   Attiecīgos gadījumos dalībvalstis atzīšanas plāniem pēc analoģijas piemēro sankcijas, kas noteiktas 116. un/vai 119. pantā.

2.   Papildus 1. punktā noteiktajam, ja pēc perioda, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar 51. panta 4. punktu, ražotāju grupa netiek atzīta par ražotāju organizāciju, dalībvalsts atgūst:

a)

100 % no ražotāju grupai izmaksātā atbalsta, ja atzīšanas nesaņemšanas iemesls ir bijusi ražotāju grupas tīša darbība vai būtiska nolaidība, vai

b)

50 % no ražotāju grupai izmaksātā atbalsta visos pārējos gadījumos.

119. pants

Darbības programma

1.   Maksājumus aprēķina, pamatojoties uz to, par ko ir tiesības saņemt atbalstu.

2.   Dalībvalsts izvērtē atbalsta saņēmēja iesniegto atbalsta pieteikumu un nosaka summas, par kurām var pretendēt uz atbalstu. Tā nosaka:

a)

summu, kas būtu maksājama atbalsta saņēmējam, pamatojoties tikai uz pieteikumu;

b)

summu, kas maksājama atbalsta saņēmējam pēc pieteikuma atbilstības izvērtēšanas.

3.   Ja saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu noteiktā summa pārsniedz saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu noteikto summu par vairāk nekā 3 %, atbalsta saņēmējam faktiski izmaksājamo summu samazina. Samazinājuma apjoms ir starpība starp summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktu.

Tomēr samazinājumu nepiemēro, ja ražotāju organizācija vai ražotāju grupa var pierādīt, ka tā nav atbildīga par neattaisnotās summas iekļaušanu.

4.   Neattaisnotajiem izdevumiem, kas atklāti pārbaudēs uz vietas, pēc analoģijas piemēro 2. un 3. punktu.

5.   Ja pārdotās produkcijas vērtība tiek deklarēta un pārbaudīta pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, samazinājumu piemēro pārdotās produkcijas vērtībai, kuru izmanto, aprēķinot maksājamās summas saskaņā ar 2. un 3. punktu.

6.   Ja tiek konstatēts, ka atbalsta saņēmējs ir tīši iesniedzis nepatiesu deklarāciju, attiecīgā darbība tiek izslēgta no darbības programmas vai atzīšanas plāna atbalsta, un par šo darbību jau samaksātās summas atgūst. Turklāt saņēmējam nākamajā gadā nav tiesības pretendēt uz atbalstu par šo darbību saskaņā ar attiecīgo darbības programmu.

120. pants

Sankcijas pēc izņemšanas darbību pirmā līmeņa pārbaudēm

Ja pēc 110. pantā norādītās pārbaudes tiek atklāti pārkāpumi attiecībā uz tirdzniecības standartiem vai obligātajām prasībām, kas norādītas 77. pantā, saņēmējam pieprasa:

a)

samaksāt soda naudu kompensācijas summas apmērā, kuru aprēķina, pamatojoties uz tirdzniecības standartiem vai obligātajām prasībām neatbilstošo no tirgus izņemto produktu daudzumu, ja šis daudzums ir mazāks par 10 % no daudzuma, kas attiecībā uz attiecīgo izņemšanas darbību paziņots saskaņā ar 79. pantu;

b)

samaksāt soda naudu, kas vienāda ar kompensācijas divkāršu apmēru, ja šis daudzums ir robežās no 10 % līdz 25 % no paziņotā daudzuma; vai

c)

samaksāt soda naudu, kas vienāda ar kompensācijas summu par visu daudzumu, par kuru paziņots saskaņā ar 79. pantu, ja attiecīgais daudzums pārsniedz 25 % no paziņotā daudzuma.

121. pants

Citas sankcijas, kas piemērojamas ražotāju organizācijām saistībā ar izņemšanas darbībām

1.   Sankcijas, kas minētas 119. pantā, attiecināmas uz atbalstu, par kuru iesniegts pieteikums attiecībā uz izņemšanas darbībām, kas ietvertas kā darbības programmas izdevumu daļa.

2.   Izņemšanas darbību izdevumus uzskata par neattaisnotiem, ja no pārdošanai neizliktajiem produktiem neatbrīvojas tā, kā to noteikusi dalībvalsts saskaņā ar 81. panta 1. punktu, vai arī izņemšanai vai galamērķim ir negatīva ietekme uz vidi un negatīvas fitosanitārās sekas, un tādējādi tiek pārkāpti saskaņā ar 81. panta 1. punktu pieņemtie noteikumi.

122. pants

Sankcijas, kas piemērojamas no tirgus izņemto produktu saņēmējiem

Ja, veicot pārbaudes saskaņā ar 110. un 111. pantu, tiek atklāti pārkāpumi, par kuriem atbildīgi no tirgus izņemto produktu saņēmēji, piemēro šādas sankcijas:

a)

saņēmējiem tiek atņemtas tiesības saņemt no tirgus izņemtos produktus;

b)

tiem ir pienākums atmaksāt saņemto produktu vērtību, kā arī saistītās šķirošanas, iepakošanas un transportēšanas izmaksas saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem. Šajā gadījumā ražotāju organizācija atmaksā Kopienas ieguldījumu.

Šā panta a) apakšpunktā paredzētās sankcijas stājas spēkā nekavējoties un ir spēkā vismaz vienu tirdzniecības gadu, un to var pagarināt atkarībā no pārkāpuma smaguma.

123. pants

Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

1.   Ja attiecībā uz priekšlaicīgu ražas novākšanu konstatē, ka ražotāju organizācija nav izpildījusi savas saistības, ražotāju organizācija maksā soda naudu, kura vienāda ar kompensācijas summu, ko piemēro platībai, kurā saistības nav ievērotas. Saistību neizpilde ietver gadījumus, kad:

a)

dalībvalsts 112. panta 1. punktā minētajā pārbaudē atklāj, ka priekšlaicīga ražas novākšana nav pamatota ar konkrētajā laikā pieejamo plānotās tirgus situācijas analīzi,

b)

par platību, kas pieteikta priekšlaicīgai ražas novākšanai, nav tiesību pretendēt uz atbalstu par priekšlaicīgu ražas novākšanu, vai

c)

platībā nav pilnībā novākta raža vai arī produkcija nav denaturēta.

2.   Ja attiecībā uz ražas nenovākšanu konstatē, ka ražotāju organizācija nav izpildījusi savas saistības, ražotāju organizācija maksā soda naudu, kura vienāda ar kompensācijas summu, ko piemēro platībai, kurā saistības nav ievērotas. Saistību neizpilde ietver gadījumus, kad:

a)

par platību, kas pieteikta ražas nenovākšanai, nav tiesību pretendēt uz atbalstu par ražas nenovākšanu, vai

b)

ir notikusi ražas pilnīga vai daļēja novākšana, vai

c)

ir bijusi negatīva ietekme uz vidi vai negatīvas fitosanitārās sekas, par ko ir atbildīga ražotāju organizācija.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās soda naudas piemēro papildus jebkuram atbalsta maksājumu samazinājumam, ko veic saskaņā ar 119. pantu.

124. pants

Pārbaudes uz vietas kavēšana

Pieteikumu atbalsta saņemšanai attiecībā uz attiecīgo izdevumu daļu noraida, ja ražotāju organizācija, tās biedrs vai pārstāvis kavē pārbaudes uz vietas veikšanu.

125. pants

Atbalsta atgūšana

Nepamatoti izmaksātu atbalstu kopā ar procentiem atgūst no attiecīgajām ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām, ražotāju grupām vai citiem attiecīgajiem uzņēmējiem. Regulas (EK) Nr. 796/2004 (31) 73. panta noteikumus piemēro pēc analoģijas.

Administratīvo sankciju īstenošana un nepamatoti izmaksātu atbalstu atgūšana, kā noteikts šajā iedaļā, notiek, neskarot pārkāpumu paziņošanu Komisijai saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1848/2006 (32).

4.   iedaļa

Darbības programmu un valsts stratēģiju uzraudzība un vērtēšana

126. pants

Darbības rādītāju kopums

1.   Veic gan valsts stratēģiju, gan darbības programmu uzraudzību un vērtēšanu, lai novērtētu panākumus virzībā uz darbības programmās noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī to lietderību un efektivitāti saistībā ar šiem mērķiem.

2.   Panākumus, lietderību un efektivitāti novērtē, izmantojot darbības rādītāju kopumu, kas saistīti ar sākotnējo situāciju, kā arī īstenoto darbības programmu finansiālo izpildi, īstenošanu, rezultātiem un ietekmi.

3.   Kopējo darbības rādītāju saraksts ir sniegts šīs regulas XIV pielikumā.

4.   Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, valsts stratēģijā nosaka ierobežotu skaitu rādītāju, kas konkrēti attiecas uz šo stratēģiju, atspoguļojot valsts un/vai reģionālās vajadzības, apstākļus un mērķus, kas ir specifiski ražotāju organizāciju īstenotajām darbības programmām. Ja nepieciešams, pievieno papildu rādītājus attiecībā uz vides mērķiem, kas nav ietverti kopējos darbības rādītājos.

127. pants

Darbības programmu uzraudzības un vērtēšanas procedūras

1.   Ražotāju organizācijas nodrošina savu darbības programmu uzraudzību un vērtēšanu, izmantojot atbilstošos rādītājus no 126. pantā minētā darbības rādītāju kopuma, un attiecīgā gadījumā valsts stratēģijā iekļautos papildu rādītājus.

Šajā nolūkā tās izveido sistēmu, lai vāktu, reģistrētu un uzturētu informāciju, kas ir noderīga šo rādītāju apkopošanai.

2.   Uzraudzības mērķis ir novērtēt panākumus virzībā uz darbības programmas konkrēto mērķu sasniegšanu. To veic, izmantojot finansiālos, īstenošanas un rezultātu rādītājus. Uzraudzības rezultāti paredzēti, lai:

a)

pārbaudītu programmas īstenošanas kvalitāti;

b)

noteiktu nepieciešamību veikt izmaiņas darbības programmā vai to pārskatīt, lai varētu sasniegt programmā noteiktos mērķus vai uzlabotu programmas pārvaldību, ieskaitot finansiālo pārvaldību;

c)

veicinātu ziņošanas prasību izpildi saistībā ar darbības programmu īstenošanu.

Informāciju par uzraudzības darbību rezultātiem ietver katrā gada ziņojumā, kas minēts 98. panta 1. punktā un kas ražotāju organizācijai ir jāiesniedz valsts iestādei, kura atbild par valsts stratēģijas pārvaldību.

3.   Vērtēšana notiek atsevišķa termiņa vidusposma novērtējuma ziņojuma veidā.

Termiņa vidusposma novērtējums, kuru var veikt ar specializēta konsultāciju biroja palīdzību, ir vērsts uz to, lai pārbaudītu finansiālo resursu izmantojuma pakāpi, darbības programmas lietderību un efektivitāti un panākumus virzībā uz darbības programmas vispārīgo mērķu sasniegšanu. Šajā nolūkā izmanto kopējos atskaites punkta, rezultātu un attiecīgā gadījumā ietekmes rādītājus.

Attiecīgā gadījumā termiņa vidusposma novērtējumā ietver kvalitatīvu novērtējumu par to vides darbību rezultātiem un ietekmi, kas vērstas uz:

a)

augsnes erozijas novēršanu;

b)

augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas samazināšanu un/vai labāku pārvaldību;

c)

biotopu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību; vai

d)

ainavas saglabāšanu.

Vērtēšanas rezultātus izmanto, lai:

a)

uzlabotu ražotāju organizācijas pārvaldīto darbības programmu kvalitāti;

b)

noteiktu nepieciešamību veikt būtiskas izmaiņas darbības programmā;

c)

veicinātu ziņošanas prasību izpildi saistībā ar darbības programmu īstenošanu;

d)

gūtu atziņas, kas var noderēt, lai paaugstinātu kvalitāti, efektivitāti un lietderīgumu citām darbības programmām, kuras turpmāk pārvaldīs attiecīgā ražotāju organizācija.

Termiņa vidusposma novērtējumu veic darbības programmas īstenošanas laikā, tā, lai novērtējuma rezultātus būtu iespējams ņemt vērā, sagatavojot nākamo darbības programmu.

Termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumu pievieno attiecīgajam gada ziņojumam, kas minēts 98. panta 1. punktā.

128. pants

Valsts stratēģijas uzraudzības un vērtēšanas procedūras

1.   Valsts stratēģijas uzraudzību un vērtēšanu veic, izmantojot atbilstošos rādītājus no 126. pantā minētā darbības rādītāju kopuma un attiecīgā gadījumā papildu rādītājus, kas noteikti valsts stratēģijā.

2.   Dalībvalstis izveido datorizētu sistēmu informācijas vākšanai, reģistrēšanai un uzturēšanai, kas ir piemērota, lai apkopotu 126. pantā minētos rādītājus. Šajā nolūkā tās ņem vērā ražotāju organizāciju iesniegto informāciju par darbības programmu uzraudzību un vērtēšanu.

3.   Uzraudzības mērķis ir nepārtraukti novērtēt panākumus virzībā uz darbības programmas mērķu sasniegšanu. To veic, izmantojot finansiālos, īstenošanas un rezultātu rādītājus. Šajā nolūkā izmanto informāciju, kas sniegta gada ziņojumos, kurus ražotāju organizācija iesniedz saistībā ar savu darbības programmu uzraudzību. Uzraudzības rezultātus izmanto, lai:

a)

pārbaudītu darbības programmu īstenošanas kvalitāti;

b)

noteiktu nepieciešamību veikt izmaiņas valsts stratēģijā vai pārskatīt to, lai varētu sasniegt stratēģijā noteiktos mērķus vai uzlabotu stratēģijas īstenošanas pārvaldību, ieskaitot darbības programmu finansiālo pārvaldību; un

c)

veicinātu ziņošanas prasību izpildi saistībā ar valsts stratēģijas īstenošanu.

4.   Vērtēšanas mērķis ir novērtēt panākumus virzībā uz stratēģijas vispārīgo mērķu sasniegšanu. To veic, izmantojot atskaites punkta, rezultātu un attiecīgā gadījumā ietekmes rādītājus. Šajā nolūkā izmanto darbības programmu uzraudzības un termiņa vidusposma novērtējuma rezultātus, kas norādīti ražotāju organizāciju iesniegtajos gada progresa ziņojumos un nobeiguma ziņojumā. Vērtēšanas rezultātus izmanto, lai:

a)

uzlabotu stratēģijas kvalitāti;

b)

noteiktu nepieciešamību veikt būtiskas izmaiņas stratēģijā; un

c)

veicinātu ziņošanas prasību izpildi saistībā ar valsts stratēģijas īstenošanu.

Vērtēšana ietver stratēģijas novērtējumu, ko veic 2012. gadā – laikus, lai tā rezultātus varētu iekļaut atsevišķā novērtējuma ziņojumā, ko tajā pašā gadā pievieno valsts gada ziņojumam, kas noteikts 99. panta 3. punktā. Ziņojumā izvērtē finansiālo resursu izmantojuma pakāpi, īstenoto darbības programmu efektivitāti un lietderīgumu un novērtē šo programmu rezultātus un ietekmi saistībā ar stratēģijā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem un attiecīgā gadījumā citiem mērķiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 1. punktā. Vērtēšanas mērķis ir gūt atziņas, kas būtu noderīgas, lai uzlabotu turpmāko valsts stratēģiju kvalitāti, un jo īpaši identificēt iespējamās nepilnības to mērķu vai pasākumu noteikšanā, par kuriem var saņemt atbalstu, vai jaunu instrumentu noteikšanas vajadzības.

VI   NODAĻA

Noteikumu attiecināšana uz ražotājiem konkrētā ekonomiskā zonā

129. pants

Ekonomisko zonu saraksta paziņošana

Paziņojumā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 14. panta 2. punkta otrajā daļā par ekonomisko zonu sarakstu, ietver visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai ir izpildīti minētās regulas 14. panta 2. punkta pirmās daļas nosacījumi.

130. pants

Paziņojums par saistošajiem noteikumiem; reprezentativitāte

1.   Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 15. pantu paziņo par noteikumiem, kurus tā ir noteikusi kā saistošus attiecīgajam produktam un ekonomiskajai zonai, tā vienlaicīgi informē par:

a)

ražotāju organizāciju vai organizāciju apvienību, kura pieprasījusi noteikumu piemērošanas paplašinājumu;

b)

attiecīgajā organizācijā vai apvienībā esošo ražotāju skaitu un kopējo ražotāju skaitu attiecīgajā ekonomiskajā zonā; šo informāciju sniedz par situāciju laikā, kad tiek iesniegts pieteikums par piemērošanas paplašinājumu;

c)

kopējo ražošanas apjomu ekonomiskajā zonā un ražotāju organizācijas vai apvienības pārdotās produkcijas apjomu pēdējā tirdzniecības gadā, par kuru ir pieejami dati;

d)

datumu, no kura plašāk piemērojamie noteikumi piemēroti attiecīgajai ražotāju organizācijai vai apvienībai; un

e)

datumu, no kura piemērošanas paplašinājumam jāstājas spēkā, un piemērošanas paplašinājuma ilgumu.

2.   Lai noteiktu pārstāvību Regulas (EK) Nr. 1182/2007 14. panta 3. punkta piemērošanai, dalībvalstis paredz noteikumus, ar kuriem izslēdz:

a)

ražotājus, kuru produkcija pamatā ir paredzēta tiešai pārdošanai patērētājiem saimniecībā vai ražošanas zonā;

b)

tiešo pārdošanu, kas minēta a) apakšpunktā;

c)

produktus, kas piegādāti pārstrādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. panta 4. punkta b) apakšpunktu, izņemot, ja attiecīgie noteikumi pilnīgi vai daļēji attiecas uz šādiem produktiem.

131. pants

Finanšu iemaksas

Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 17. pantu nolemj, ka ražotājiem, kuri nav ražotāju organizāciju biedri, ir jāveic finanšu iemaksas, tā nosūta Komisijai vajadzīgo informāciju, lai varētu novērtēt atbilstību minētajā pantā paredzētajiem nosacījumiem. Šajā informācijā jo īpaši ietver iemaksas aprēķina bāzi un iemaksas summu par vienību, saņēmēju vai saņēmējus un dažādo 21. panta a) un b) apakšpunktā norādīto izmaksu raksturojumu.

132. pants

Piemērošanas paplašinājums ilgāk par vienu tirdzniecības gadu

Ja tiek pieņemts lēmums noteikt piemērošanas paplašinājumu uz laiku, kas pārsniedz vienu tirdzniecības gadu, dalībvalstis visā piemērošanas paplašinājuma laikā attiecībā uz katru tirdzniecības gadu pārbauda, vai vēl joprojām tiek izpildīti nosacījumi attiecībā uz pārstāvību, kas ir noteikti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 14. panta 3. punktā. Ja tās konstatē, ka nosacījumi vairs netiek izpildīti, tās nekavējoties atceļ piemērošanas paplašinājumu, un atcelšana stājas spēkā no nākamā tirdzniecības gada sākuma. Tās nekavējoties informē Komisiju par ikvienu atcelšanas gadījumu, un Komisija nodrošina šādas informācijas publisku pieejamību ar līdzekļiem, kādus tā uzskata par piemērotiem.

133. pants

Produkti, kurus pārdod no koka; pircēji

1.   Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1182/2007 I pielikuma 1. punkta e) un f) apakšpunktā un 3. punktā paredzēto noteikumu izpildi, gadījumos, kad ražotāji, kuri nav ražotāju organizācijas biedri, pārdod savus produktus no koka, pieņem, ka šos produktus ir saražojis pircējs.

2.   Attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka pircējiem par saistošiem nosaka citus Regulas (EK) Nr. 1182/2007 I pielikumā paredzētos noteikumus, kas nav 1. punktā norādītie, ja pircēji ir atbildīgi par attiecīgās produkcijas pārvaldību.

IV   SADAĻA

TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

I   NODAĻA

Ievešanas atļaujas

134. pants

Ābolu ievešanas atļaujas

1.   Ābolu, kuri atbilst KN kodam 0808 10 80, laišana brīvā apgrozībā tiek atļauta, uzrādot ievešanas atļauju.

2.   Uz ievešanas atļaujām, kas izdotas saskaņā ar šo pantu, attiecina Regulu (EK) Nr. 1291/2000.

3.   Ievešanas atļauju pieteikumus importētāji var iesniegt jebkuras dalībvalsts kompetentajā iestādē.

Tie ieraksta izcelsmes valsti atļaujas pieteikuma 8. ailē un ar krustiņu atzīmē vārdu “jā”.

4.   Importētāji kopā ar pieteikumu iesniedz nodrošinājumu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2220/85 III sadaļu, garantējot to, ka tiks izpildītas saistības veikt ievešanu ievešanas atļaujas derīguma termiņa laikā. Nodrošinājuma summa ir 15 euro par tonnu.

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, nodrošinājumu pilnīgi vai daļēji konfiscē, ja ievešanas atļaujas derīguma termiņa laikā ievešanu neveic vai to veic tikai daļēji.

5.   Ievešanas atļaujas izdod bez kavēšanās jebkuram pieteikuma iesniedzējam neatkarīgi no tā reģistrācijas vietas Kopienā.

Izcelsmes valsti ieraksta ievešanas atļaujas pieteikuma 8. ailē un ar krustiņu atzīmē vārdu “jā”.

6.   Ievešanas atļaujas ir derīgas trīs mēnešus.

Ievešanas atļaujas ir derīgas tikai attiecībā uz ievedumiem, kuru izcelsme ir norādītajā valstī.

7.   Dalībvalstis vēlākais katras nedēļas trešdienā pulksten 12.00 (Briseles laiks) ziņo Komisijai par ābolu daudzumu, par kādu iepriekšējās nedēļas laikā ir izsniegtas ievešanas atļaujas, norādot sadalījumu pa trešām izcelsmes valstīm.

Par šo daudzumu ziņo, izmantojot Komisijas norādīto elektronisko sistēmu.

II   NODAĻA

Ievedmuita un iekļuves cenu sistēma

1.   iedaļa

Iekļuves cenu sistēma

135. pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šajā iedaļā ir noteikti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 34. panta piemērošanas noteikumi.

2.   Šajā iedaļā:

a)

“partija” ir preces, kas uzrādītas kopā ar deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, un tā ietver tikai vienas izcelsmes preces, kuras atbilst vienam kombinētās nomenklatūras kodam; un

b)

“importētājs” ir deklarētājs Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (33) 4. panta 18. punkta izpratnē.

136. pants

Cenu paziņošana

1.   Par katru produktu un par laika periodiem, kas noteikti XV pielikuma A daļā, par katru tirdzniecības dienu un katru izcelsmes vietu dalībvalstis vēlākais līdz pulksten 12.00 (Briseles laiks) nākamajā darbdienā Komisijai paziņo:

a)

vidējās reprezentatīvās cenas produktiem, kuri ievesti no trešām valstīm un pārdoti reprezentatīvajos importa tirgos, kas norādīti 137. panta 1. punktā, un nozīmīgas cenas, kas reģistrētas citos tirgos attiecībā uz lielu ievesto produktu daudzumu, vai, ja nav pieejamas cenas reprezentatīvajos tirgos, nozīmīgas ievesto produktu cenas, kas reģistrētas citos tirgos, un

b)

kopējos daudzumus attiecībā uz a) apakšpunktā minētajām cenām.

Ja b) apakšpunktā minētais kopējais daudzums ir mazāks par vienu tonnu, attiecīgās cenas Komisijai nepaziņo.

2.   Cenas, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, reģistrē:

a)

katram no XV pielikuma A daļā uzskaitītajiem produktiem,

b)

visiem pieejamajiem veidiem un lielumiem, un

c)

importētāja/vairumtirgotāja posmā vai vairumtirgotāja/mazumtirgotāja posmā, ja nav pieejamas cenas importētāja/vairumtirgotāja posmā.

Tās samazina par šādām summām:

a)

tirdzniecības uzcenojumu 15 % apmērā attiecībā uz Londonas, Milānas un Renžī tirdzniecības centriem un 8 % apmērā attiecībā uz citiem tirdzniecības centriem un

b)

izmaksām par transportu un apdrošināšanu Kopienas muitas teritorijā.

Transporta un apdrošināšanas izmaksām, kuras ir atskaitāmas saskaņā ar otro daļu, dalībvalstis var noteikt standarta atskaitāmās summas. Šādas standarta summas un to aprēķina metodes nekavējoties dara zināmas Komisijai.

3.   Saskaņā ar 2. punktu reģistrētās cenas, ja tās noteiktas vairumtirgotāja/ mazumtirgotāja posmā, vispirms tiek samazinātas par summu, kas vienāda ar 9 %, lai ņemtu vērā vairumtirgotāja tirdzniecības uzcenojumu, un tad par summu, kas vienāda ar 0,7245 euro par 100 kilogramiem, lai ņemtu vērā pārvietošanas un tirgus nodokļus un maksājumus.

4.   Par reprezentatīvām uzskata:

a)

I šķiras produktu cenas ar nosacījumu, ka šīs šķiras produktu daudzums veido vismaz 50 % no kopējā pārdotā daudzuma;

b)

ja I šķiras produkti veido mazāk nekā 50 % no kopējā daudzuma – I šķiras produktu cenas plus cenas, kas noteiktas II šķiras produktiem, par daudzumu, kas ļauj aptvert 50 % no kopējā pārdotā apjoma;

c)

II šķiras produktiem noteiktās cenas, ja I šķiras produkti nav pieejami, izņemot, ja tiek pieņemts lēmums piemērot tiem pielāgošanas koeficientu, ja attiecīgās izcelsmes produktu ražošanas apstākļu rezultātā šos produktus parasti un tradicionāli to kvalitātes dēļ netirgo kā I šķiras produktus.

Pielāgošanas koeficientu, kas minēts šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, cenām piemēro pēc 2. punktā norādīto summu atskaitīšanas.

137. pants

Reprezentatīvi tirgi

Dalībvalstis informē Komisiju par parastajām tirdzniecības dienām tirgos, kas uzskaitīti XVI pielikumā un uzskatāmi par reprezentatīviem tirgiem.

138. pants

Standarta ievešanas vērtības

1.   Par katru XV pielikuma A daļā noteikto produktu un laika periodu Komisija katru darbdienu un attiecībā uz katru izcelsmes vietu nosaka standarta ievešanas vērtību, kas vienāda ar 136. pantā minēto reprezentatīvo cenu vidējo svērto lielumu, atskaitot standarta summu 5 euro/100 kg un procentuālos muitas nodokļus.

2.   Ja saskaņā ar šo iedaļu XV pielikuma A daļā uzskaitītajiem produktiem un piemērošanas laika periodiem ir noteikta standarta ievešanas vērtība, netiek piemērota vienības cena, kas norādīta Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (34) 152. panta 1. punkta a) apakšpunktā. To aizstāj ar 1. punktā minēto standarta ievešanas vērtību.

3.   Ja attiecīgās izcelsmes produktam nav spēkā standarta ievešanas vērtība, piemēro vidējo standarta ievešanas vērtību, kas ir spēkā šim produktam.

4.   XV pielikuma A daļā noteiktajos piemērošanas periodos standarta ievešanas vērtības paliek spēkā līdz to izmainīšanai. Tomēr tās vairs nepiemēro, ja septiņas secīgas tirgus dienas Komisijai nav paziņota vidējā reprezentatīvā cena.

Ja saskaņā ar šā punkta pirmo daļu attiecīgajam produktam nepiemēro standarta ievešanas vērtību, šim produktam piemērojamā standarta ievešanas vērtība ir vienāda ar pēdējo vidējo standarta ievešanas vērtību.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, no XV pielikuma A daļā noteikto piemērošanas periodu pirmās dienas standarta ievešanas vērtība netiek piemērota, ja standarta ievešanas vērtību nav bijis iespējams aprēķināt.

6.   Reprezentatīvās cenas euro tiek konvertētas, izmantojot reprezentatīvo tirgus kursu, kas aprēķināts par attiecīgo dienu.

7.   Standarta ievešanas vērtības, kas izteiktas euro, Komisija dara publiski pieejamas ar tādām metodēm, kādas tā uzskata par piemērotām.

139. pants

Iekļuves cenas pamats

1.   Iekļuves cena, pamatojoties uz kuru XV pielikuma A daļā norādītie produkti tiek klasificēti Eiropas Kopienu muitas tarifā, pēc importētāja izvēles ir vienāda ar:

a)

FOB cenu produktiem to izcelsmes valstī, pieskaitot apdrošināšanas un transportēšanas izmaksas līdz Kopienas muitas teritorijas robežai, ja minētā cena un minētās izmaksas ir zināmas laikā, kad sagatavo deklarāciju produktu laišanai brīvā apgrozībā. Ja iepriekš norādītās cenas ir par vairāk nekā 8 % augstākas par standarta vērtību, kas tiek piemērota attiecīgajam produktam laikā, kad sagatavo deklarāciju produktu laišanai brīvā apgrozībā, importētājam ir jāsniedz Regulas (EEK) Nr. 2454/93 248. panta 1. punktā noteiktais nodrošinājums. Šim nolūkam ievedmuita, kāda rezultātā jāmaksā par produktiem, ir vienāda ar nodokli, kāds būtu bijis jāmaksā, ja attiecīgais produkts tiktu klasificēts saskaņā ar attiecīgo standarta vērtību, vai

b)

muitas vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 30. panta 2. punkta c) apakšpunktu un kas piemērota tikai attiecīgajiem ievestajiem produktiem. Tādā gadījumā nodoklis tiek atskaitīts atbilstoši 138. panta 1. punktā noteiktajam. Tādā gadījumā importētājs sniedz Regulas (EEK) Nr. 2454/93 248. panta 1. punktā noteikto nodrošinājumu, kas ir vienāds ar ievedmuitu, kāda tam būtu bijusi jāmaksā, ja produktu klasifikācija būtu veikta, pamatojoties uz standarta ievešanas vērtību, kas piemērojama attiecīgajai partijai, vai

c)

standarta ievešanas vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar šīs regulas 138. pantu.

2.   Iekļuves cenai, pamatojoties uz kuru XV pielikuma B daļā norādītie produkti tiek klasificēti Eiropas Kopienu muitas tarifā, pēc importētāja izvēles ir jābūt vienādai ar:

a)

FOB cenu produktiem to izcelsmes valstī, pieskaitot apdrošināšanas un transportēšanas izmaksas līdz Kopienas muitas teritorijas robežai, ja minētā cena un minētās izmaksas ir zināmas muitas deklarācijas sagatavošanas brīdī. Ja muitas iestādes uzskata, ka ir vajadzīgs nodrošinājums saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 248. pantu, importētājam ir jāiesniedz nodrošinājums, kas vienāds ar maksimālo attiecīgajam produktam piemērojamo ievedmuitu, vai

b)

muitas vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 30. panta 2. punkta c) apakšpunktu un kas piemērota tikai attiecīgajiem ievestajiem produktiem. Tādā gadījumā nodoklis tiek atskaitīts atbilstoši 138. panta 1. punktā noteiktajam. Tādā gadījumā importētājam ir jāsniedz Regulas (EEK) Nr. 2454/93 248. panta 1. punktā noteiktais nodrošinājums, kas ir vienāds ar maksimālo attiecīgajam produktam piemērojamo ievedmuitu.

3.   Ja iekļuves cena ir aprēķināta, pamatojoties uz produktu FOB cenu izcelsmes valstī, muitas vērtību aprēķina, pamatojoties uz attiecīgo pārdošanas apjomu par minēto cenu.

Ja iekļuves cena tiek aprēķināta saskaņā ar kādu no procedūrām, kas noteiktas 1. punkta b) vai c) apakšpunktā vai 2. punkta b) apakšpunktā, muitas vērtība tiek aprēķināta tāpat kā iekļuves cena.

4.   Importētāja rīcībā ir viens mēnesis no attiecīgo produktu pārdošanas dienas, taču ne vairāk kā četri mēneši no dienas, kad pieņemta deklarācija laišanai brīvā apgrozībā, lai pierādītu, ka partija ir pārdota saskaņā ar nosacījumiem, kas apstiprina 1. punkta a) apakšpunkta otrajā daļā vai 2. punkta a) apakšpunktā norādīto cenu pareizību, vai noteiktu muitas vērtību, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā. Ja netiek ievērots kāds no šiem termiņiem, iemaksātais nodrošinājums tiek zaudēts, neskarot 5. punkta piemērošanu.

Iemaksāto nodrošinājumu atbrīvo tādā apmērā, ciktāl ir nodrošināts pierādījums par pārdošanas nosacījumiem, apmierinot muitas iestāžu prasības.

Pretējā gadījumā nodrošinājums tiek konfiscēts, samaksājot ievedmuitu.

5.   Pamatojoties uz importētāja pienācīgi pamatotu lūgumu, kompetentās iestādes par maksimāli trim mēnešiem var pagarināt 4. punktā noteikto četru mēnešu limitu.

6.   Ja pārbaudes laikā kompetentās iestādes atklāj, ka šā panta prasības nav izpildītas, tās atgūst piekritīgo ievedmuitu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 220. pantu. Atgūstamajai ievedmuitai vai atlikušajai atgūstamajai ievedmuitai pieskaita procentus, ko aprēķina no dienas, kad preces tika laistas brīvā apgrozībā, līdz atgūšanas dienai. Piemērojamā procentu likme ir likme, kas ir spēkā atgūšanas darbībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.   iedaļa

Papildu ievedmuitas nodokļi

140. pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Regulas (EK) Nr. 1182/2007 35. panta 1. punktā noteikto papildu ievedmuitas nodokli, turpmāk – “papildu nodoklis”, var piemērot XVII pielikumā uzskaitītajiem produktiem un tajā norādītajos periodos, ievērojot šajā iedaļā paredzētos nosacījumus.

2.   Apjomi, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu, ir uzskaitīti XVII pielikumā.

141. pants

Daudzumu paziņošana

1.   Par katru no XVII pielikumā uzskaitītajiem produktiem un norādītajiem periodiem dalībvalstis informē Komisiju par daudzumu, kas laists brīvā apgrozībā, izmantojot preferenciālās ievešanas uzraudzības metodi, kas noteikta Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.d pantā.

Šo paziņojumu nosūta vēlākais līdz pulksten 12.00 pēc Briseles laika katru trešdienu par daudzumu, kas iepriekšējā nedēļā laists brīvā apgrozībā.

2.   Deklarācijās par laišanu brīvā apgrozībā, kuras iesniedz par produktiem, uz ko attiecas šī iedaļa, un kuras muitas iestādes pēc deklarētāja lūguma var pieņemt, ja tajās nav ietvertas noteiktas ziņas, kas norādītas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 37. pielikumā, papildus minētās regulas 254. pantā norādītajām ziņām ietver norādi par attiecīgo produktu tīrsvaru (kg).

Ja to produktu laišanai brīvā apgrozībā, uz kuriem attiecas šī iedaļa, tiek izmantota Regulas (EEK) Nr. 2454/93 260. pantā norādītā vienkāršotā deklarēšanas procedūra, papildus citām prasībām vienkāršotajās deklarācijās ietver norādi par attiecīgo produktu tīrsvaru (kg).

Ja to produktu laišanai brīvā apgrozībā, uz kuriem attiecas šī iedaļa, tiek izmantota Regulas (EEK) Nr. 2454/93 263. pantā norādītā vietējā muitošanas procedūra, minētās Regulas 266. panta 1. punktā norādītajā paziņojumā muitas iestādēm ietver visus preču identifikācijai vajadzīgos datus, kā arī norādi par attiecīgo produktu tīrsvaru (kg).

To produktu ievedumiem, uz kuriem attiecas šī iedaļa, netiek piemērots 266. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

142. pants

Papildu nodokļa uzlikšana

1.   Ja tiek konstatēts, ka attiecībā uz kādu no XVII pielikumā norādītajiem produktiem un periodiem brīvā apgrozībā laistais daudzums pārsniedz atbilstošo apjomu, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu, Komisija uzliek papildu nodokli, ja vien nepastāv iespēja, ka ievedumi varētu radīt traucējumus Kopienas tirgū, vai arī to ietekme būtu nesamērīga ar paredzēto mērķi.

2.   Papildu nodokli uzliek par daudzumu, kas laists brīvā apgrozībā pēc minētā nodokļa piemērošanas dienas, ar nosacījumu, ka:

a)

to tarifa klasifikācija, kas noteikta saskaņā ar 139. pantu, paredz piemērot augstākos īpašos nodokļus, kas piemērojami attiecīgās izcelsmes ievedumiem,

b)

ievešana ir veikta papildu nodokļa piemērošanas periodā.

143. pants

Papildu nodokļa summa

Papildu nodoklis, ko uzliek saskaņā ar 142. pantu, ir vienas trešdaļas apmērā no muitas nodokļa, kas piemērojams attiecīgajam produktam saskaņā ar kopējo muitas tarifu.

Tomēr ievedumiem, kuriem attiecībā uz procentuālo nodokli piemērojamas tarifu preferences, papildu nodoklis ir vienas trešdaļas apmērā no īpašā nodokļa šim produktam, ja piemērojams 142. panta 2. punkts.

144. pants

Atbrīvojumi no papildu nodokļa

1.   No papildu nodokļa ir atbrīvotas:

a)

preces, kas ievestas atbilstoši kombinētās nomenklatūras VII pielikumā norādītajām tarifu kvotām;

b)

preces, kas atrodas ceļā uz Kopienu atbilstoši 2. punktā noteiktajam.

2.   Tiek uzskatīts, ka preces atrodas ceļā uz Kopienu, ja tās:

a)

izvestas no izcelsmes valsts pirms lēmuma pieņemšanas par papildu nodokļa uzlikšanu un

b)

tiek transportētas saskaņā ar transporta dokumentu, kas ir derīgs no iekraušanas vietas izcelsmes valstī līdz izkraušanas vietai Kopienā un sagatavots pirms papildu nodokļa uzlikšanas.

3.   Ieinteresētās personas sniedz muitas iestādes apmierinošus pierādījumus par to, ka ir izpildītas 2. punkta prasības.

Tomēr šīs iestādes var uzskatīt, ka preces ir izvestas no izcelsmes valsts pirms papildu nodokļa uzlikšanas, ja ir iesniegts kāds no šādiem dokumentiem:

a)

attiecībā uz jūras transportu – konosaments, kurā norādīts, ka iekraušana notikusi pirms attiecīgā datuma,

b)

attiecībā uz dzelzceļa transportu – pavadzīme, kuru izcelsmes valsts dzelzceļa iestādes pieņēmušas pirms attiecīgā datuma,

c)

attiecībā uz autotransportu – pārvadājuma līgums (CMR) vai cits tranzīta dokuments, kas sagatavots izcelsmes valstī pirms attiecīgā datuma, ja ir ievēroti nosacījumi, kas noteikti divpusējās vai daudzpusējās vienošanās, kas noslēgtas Kopienas tranzīta vai kopējā tranzīta kontekstā,

d)

attiecībā uz gaisa transportu – gaisa kravas pavadzīme, kurā norādīts, ka aviokompānija ir pieņēmusi preces pirms attiecīgā datuma.

V   SADAĻA

VISPĀRĪGIE, ATCELŠANAS, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

145. pants

Pārbaudes

Neskarot īpašos noteikumus šajā regulā vai citos Kopienas tiesību aktos, dalībvalstis ievieš pārbaudes un pasākumus, ciktāl tādi vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu Regulas (EK) Nr. 1182/2007 un šīs regulas piemērošanu. Tiem ir jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem, lai tie nodrošinātu Kopienas finanšu interešu pienācīgu aizsardzību.

Tiem ir jo īpaši jānodrošina, ka:

a)

var pārbaudīt visus atbilstības kritērijus, kuri noteikti Kopienas vai valsts tiesību aktos vai valsts sistēmā, vai valsts stratēģijā;

b)

kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par pārbaužu veikšanu, ir pietiekams skaits atbilstoši kvalificētu un pieredzējušu darbinieku, lai pārbaudes varētu veikt efektīvi; un

c)

ir paredzētas pārbaudes, lai novērstu nelikumīgu divkāršu finansējumu pasākumiem saskaņā ar šo regulu un citām Kopienas vai valsts shēmām.

146. pants

Valsts noteiktas sankcijas

Neskarot jebkādas citas sankcijas, kas noteiktas šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 1182/2007, dalībvalstis paredz sankciju piemērošanu valstī attiecībā uz pārkāpumiem, kas pieļauti attiecībā uz šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 1182/2007 noteiktajām prasībām, un šīm sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām, lai tās nodrošinātu Kopienas finanšu interešu pienācīgu aizsardzību.

147. pants

Mākslīgi radītas situācijas

Neskarot jebkādus īpašos pasākumus, kas noteikti šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 1182/2007, nekādi maksājumi netiek piešķirti saņēmējiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka tie ir mākslīgi radījuši apstākļus, kādi nepieciešami šādu maksājumu saņemšanai, ar mērķi gūt labumu pretrunā attiecīgās atbalsta shēmas mērķiem.

148. pants

Paziņojumi

1.   Neskarot šīs regulas īpašos noteikumus, visus paziņojumus, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai saskaņā ar šo regulu, sniedz ar tādiem līdzekļiem un tādā formātā, kādu noteikusi Komisija.

Neskarot 3. punktu, paziņojumus, kas nav iesniegti ar norādītajiem līdzekļiem un noteiktajā formātā, var uzskatīt par neiesniegtiem.

2.   Neskarot šīs īpašos regulas noteikumus, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās spēj ievērot šajā regulā noteiktos paziņojumu termiņus.

3.   Ja dalībvalsts neiesniedz paziņojumu atbilstoši prasībām saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1182/2007 vai ja paziņojums izrādās nepareizs, ņemot vērā Komisijas rīcībā esošos objektīvos faktus, Komisija līdz pareiza paziņojuma saņemšanai var uz laiku apturēt daļu vai visus mēneša maksājumus, kas norādīti Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (35) 14. pantā attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari.

149. pants

Acīmredzamas kļūdas

Jebkuru paziņojumu, pieprasījumu vai pieteikumu, kas dalībvalstij iesniegts saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1182/2007, ieskaitot atbalsta pieteikumus, var labot pēc to iesniegšanas, ja kompetentā iestāde ir atklājusi acīmredzamas kļūdas.

150. pants

Nepārvarama vara un ārkārtas apstākļi

Ja saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1182/2007 ir jāpiemēro kādas sankcijas vai jāatsauc kāda priekšrocība vai atzīšana, šīs sankcijas nepiemēro un atsaukšanu neveic nepārvaramas varas apstākļos vai ārkārtas apstākļos Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. panta 4. punkta izpratnē.

Tomēr par nepārvaramas varas gadījumu ir jāpaziņo kompetentajai iestādei, iesniedzot tās prasītos pierādījumus desmit darbadienu laikā no dienas, kad attiecīgā persona to spēj izdarīt.

151. pants

Atcelšana

Ar šo tiek atceltas Regulas (EK) Nr. 3223/94, (EK) Nr. 1555/96, (EK) Nr. 961/1999, (EK) Nr. 544/2001, (EK) Nr. 1148/2001, (EK) Nr. 2590/2001, (EK) Nr. 1791/2002, (EK) Nr. 2103/2002, (EK) Nr. 48/2003, (EK) Nr. 606/2003, (EK) Nr. 761/2003, (EK) Nr. 1432/2003, (EK) Nr. 1433/2003, (EK) Nr. 1943/2003, (EK) Nr. 103/2004, (EK) Nr. 1557/2004, (EK) Nr. 179/2006, (EK) Nr. 430/2006, (EK) Nr. 431/2006 un (EK) Nr. 1790/2006.

Tomēr attiecīgā gadījumā Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 1. punkta vajadzībām atceltās regulas tiek piemērotas.

152. pants

Pārejas noteikumi

1.   Neatkarīgi no šīs regulas 2. panta tikai Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 1. punkta piemērošanai attiecībā uz produktiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā, tiek piemērotas tirdzniecības gadu definīcijas, kas bijušas spēkā pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

2.   Visu 2007. gadā iesniegto darbības programmu apstiprināšanu veic saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā tieši pirms šīs regulas piemērošanas datuma.

Darbības programmas, kurās izmanto Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 3. punkta a) apakšpunktu, var turpināt īstenot līdz to pabeigšanai, ar nosacījumu, ka tās atbilst noteikumiem, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas datuma.

Atkāpjoties no šīs regulas 66. un 67. panta, dalībvalstis var pieņemt visus vajadzīgos noteikumus, lai ražotāju organizācijām ļautu grozīt to darbības programmas iespējami drīz pēc šīs regulas stāšanās spēkā, lai varētu piemērot Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu.

3.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 6. punktu, tie noteikumi par pārstrādei piegādāto izejvielu obligātajām īpašībām un obligātām kvalitātes prasībām gataviem produktiem, kurus turpina piemērot attiecībā uz izejvielām, kas saražotas to dalībvalstu teritorijā, kuras izmanto pārejas kārtību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68.b pantu vai 143.bc pantu, papildus visiem attiecīgajiem tirdzniecības standartiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. pantā, ir arī XVIII pielikumā uzskaitītajās regulās ietvertie noteikumi.

153. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 21. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 6/2005 (OV L 2, 5.1.2005., 3. lpp.).

(2)  OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(3)  OV L 273, 17.10.2007., 1. lpp.

(4)  OV L 297, 21.11.1996., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(5)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).

(6)  OV L 193, 3.8.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 977/2007 (OV L 217, 22.8.2007., 9. lpp.).

(7)  OV L 119, 7.5.1999., 23. lpp.

(8)  OV L 81, 21.3.2001., 20. lpp.

(9)  OV L 156, 13.6.2001., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 408/2003 (OV L 62, 6.3.2003., 8. lpp.).

(10)  OV L 345, 29.12.2001., 20. lpp.

(11)  OV L 272, 10.10.2002., 7. lpp.

(12)  OV L 324, 29.11.2002., 11. lpp.

(13)  OV L 7, 11.1.2003., 65. lpp.

(14)  OV L 86, 3.4.2003., 15. lpp.

(15)  OV L 109, 1.5.2003., 7. lpp.

(16)  OV L 203, 12.8.2003., 18. lpp.

(17)  OV L 203, 12.8.2003., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 576/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 4. lpp.).

(18)  OV L 286, 4.11.2003., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 222/2005 (OV L 39, 11.2.2005., 17. lpp.).

(19)  OV L 16, 23.1.2004., 3. lpp.

(20)  OV L 283, 2.9.2004., 3. lpp.

(21)  OV L 29, 2.2.2006., 26. lpp.

(22)  OV L 79, 16.3.2006., 7. lpp.

(23)  OV L 79, 16.3.2006., 9. lpp.

(24)  OV L 339, 6.12.2006., 8. lpp.

(25)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).

(26)  OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).

(27)  OV L 109, 6.5.2000, 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/142/EK (OV L 368, 23.12.2006, 110. lpp.).

(28)  OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.

(29)  OV L 171, 23.6.2006., 1. lpp.

(30)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

(31)  OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp.

(32)  OV L 355, 15.12.2006., 56. lpp.

(33)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(34)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(35)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.


I PIELIKUMS

KVALITĀTES NOSACĪJUMI, KAM JĀATBILST VISIEM PRODUKTIEM, KURIEM NAV KOPIENAS TIRDZNIECĪBAS STANDARTA ATTIECĪBĀ UZ 6. PANTĀ NORĀDĪTAJIEM SVAIGU AUGĻU UN DĀRZEŅU TIRDZNIECĪBAS IEPAKOJUMIEM

Obligātās kvalitātes prasības

Ņemot vērā pieļaujamās pielaides (sk. turpmāk), visu šķiru produktiem jābūt:

neskartiem,

nebojātiem; nav pieļaujami produkti, kurus skārusi puve vai tādi bojājumi, kuru dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

tīriem, praktiski bez redzamiem svešķermeņiem,

praktiski bez kaitēkļiem,

praktiski bez kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,

bez pārmērīga ārējā mitruma,

bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

Augstākā šķira

Šai šķirai atbilst visaugstākās kvalitātes produkti. Tiem jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Tiem jābūt bez bojājumiem, izņemot ļoti nelielus virspusējus defektus, ja tie neietekmē produkta vispārējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un izskatu iepakojumā.

I šķira

Šai šķirai atbilst labas kvalitātes produkti. Tiem jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Ir pieļaujami nelieli bojājumi, taču tikai tad, ja tie neietekmē produkta vispārējo izskatu, kvalitāti, uzglabājamību un izskatu iepakojumā.

II šķira

Šajā šķirā tiek iekļauti produkti, kas neatbilst augstāku šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš noteiktajām obligātajām prasībām.

Tiem var būt bojājumi, ja tie saglabā pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabājamību un izskatu iepakojumā.

Kvalitātes pielaides

Katrā iepakojumā ir pieļaujamas kvalitātes pielaides attiecībā uz produktiem, kas neatbilst norādītās šķiras prasībām.

Augstākā šķira

5 % produktu pēc skaita vai svara neatbilst šīs šķiras prasībām, taču atbilst I šķiras prasībām vai izņēmuma gadījumā iekļaujas minētās šķiras kvalitātes pielaidēs.

I šķira

10 % produktu pēc skaita vai svara neatbilst šīs šķiras prasībām, taču atbilst II šķiras prasībām vai izņēmuma gadījumā iekļaujas minētās šķiras kvalitātes pielaidēs.

II šķira

10 % produktu pēc skaita vai svara neatbilst ne šīs šķiras prasībām, ne arī obligātajām prasībām, izņemot produktus, kurus skārusi puve vai citi bojājumi, kuru dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam.

Viendabīgums

Visiem produktiem iepakojumā ir jābūt vienas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības šķiras un kvalitātes produktiem.


II PRIEDAS

10 STRAIPSNIO 3 DALYJE MINIMAS PAVYZDYS

Image

Bendrijos prekybos standartas

Nr.

(valstybė narė)


III PIELIKUMS

11. UN 12. PANTĀ MINĒTAIS SERTIFIKĀTS PAR ATBILSTĪBU SVAIGU AUGĻU UN DĀRZEŅU TIRDZNIECĪBAS STANDARTIEM

Image


IV PIELIKUMS

VALSTIS, KURU ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES IR APSTIPRINĀTAS SASKAŅĀ AR 13. PANTU

A DAĻA.   VALSTU UN ATTIECĪGO PRODUKTU SARAKSTS

Valsts

Produkti

Šveice

Svaigi augļi un dārzeņi, izņemot citrusaugļus

Maroka

Svaigi augļi un dārzeņi

Dienvidāfrika

Svaigi augļi un dārzeņi

Izraēla

Svaigi augļi un dārzeņi

Indija

Svaigi augļi un dārzeņi

Jaunzélande

Āboli, bumbieri un kivi

Senegāla

Svaigi augļi un dārzeņi

Kenija

Svaigi augļi un dārzeņi

Turcija

Svaigi augļi un dārzeņi

B DAĻA.   OFICIĀLO IESTĀŽU UN PĀRBAUDES IESTĀŽU DATI

Valsts

Oficiālā iestāde

Pārbaudes iestādes

Šveice

Office fédéral de l'agriculture

Département fédéral de l'économie

Mattenhofstrasse 5, CH-3003 Berne

Tālr.: (41-31) 324 84 21

Fakss: (41-31) 323 05 55

Qualiservice Sàrl

Kapellenstrasse 5 Case postale 7960

CH-3001 Berne

Tālr.: (41-31) 385 36 90

Fakss: (41-31) 385 36 99

Maroka

Minister for Agriculture, Rural Development, Water and Forests

Quartier Administratif Place Abdallah Chefchouani BP 607 Rabat Morocco

Tālr.: (212-37) 76 36 57/76 05 29

Fakss: (212-37) 76 33 78

E-pasts: webmaster@madprm.gov.ma

Établissement Autonome de Contrôle et de Coordination des Exportations (EACCE)

Angle Boulevard Mohamed Smiha et Rue Moulay Mohamed El Baâmrani

Casablanca Morocco

Tālr.: (212-22) 30 51 04/30 51 73/30 50 91/30 51 95

Fakss: (212-22) 30 51 68

E-pasts: eacce@eacce.org.ma

Dienvidāfrika

National Department of Agriculture DPHQ

Private Bag X258

Pretoria 0001 South Africa

Tālr.: (27-12) 3196502

Fakss: (27-12) 3265606

E-pasts: smph@nda.agric.za

PPECB (Perishable Products Export Control Board)

PO Box 15289 7500 Panorama, Parow South Africa

Tālr.: (27-21) 9301134

Fakss: (27-21) 9306046

E-pasts: ho@ppecb.com

Izraēla

Ministry of Agriculture and Rural Development PPIS (Plant Protection and Inspection Service)

PO box 78 Bet-Dagan 50250 Israel

Tālr.: (972-3) 968 15 00

Fakss: (972-3) 368 15 07

Ministry of Agriculture and Rural Development PPIS (Plant Protection and Inspection Service)

Fresh produce quality control service

PO box 78 Bet-Dagan 50250 Israel

Tālr.: (972-3) 968 15 20

Fakss: (972-3) 368 15 07

Indija

Agricultural Marketing Adviser Ministry of Agriculture,

Govt. of India NH-IV, Faridabad India

Tālr.: (91-129) 241 65 68, 241 57 10; (91-11) 23 01 34 45

Fakss: (91-129) 241 65 68;

(91-11) 23 01 34 45

E-pasts: pkagarwall123@hotmail.com

Directorate of Marketing and Inspection (DMI)

Department of Agriculture and Cooperation

Ministry of Agriculture, Govt. of India NH-IV, Faridabad India

Tālr.: (91-129) 241 65 68, 241 57 10

Fakss: (91-129) 241 65 68

E-pasts: dmifbd@agmark.nic.in

Jaunzēlande

Ministry of Agriculture and Forestry

New Zealand Food Safety Authority

68-86 Jervois Quay, PO Box 2835

Wellington

New Zealand

Tālr.: (64-4) 463 2500

Fakss: (64-4) 463 2675

E-pasts: nzfsa.info@nzfsa.govt.nz

New Zealand Food Safety Authority

68-86 Jervois Quay, PO Box 2835

Wellington

New Zealand

Tālr.: (64-4) 463 2500

Fakss: (64-4) 463 2675

E-pasts: nzfsa.info@nzfsa.govt.nz

Senegāla

Ministère de l’Agriculture et de l’Hydraulique

Direction de la protection des végétaux

bp 20054 Thiaroye Dakar, Senegal

Tālr.: (221) 834 03 97

Fakss: (221) 834 28 54/834 42 90

E-pasts: almhanne@hotmail.com

Ministère de l’Agriculture et de l’Hydraulique

Direction de la protection des végétaux

Bureau qualité de la Division Législation et Contrôle phytosanitaire

Tālr.: (221) 834 03 97

Fakss: (221) 834 28 54

E-pasts:

dpv1@sentoo.sn

almhanne@yahoo.fr

Kenija

Kenya Plant Health Inspectorate Service

Kephis Managing Director

PO Box 49592-00100

Nairobi

Tālr: (254-20) 88 25 84

Fakss: (254-20) 88 22 65

E-pasts: kephis@nbnet.co.ke

Kenya Plant Health Inspectorate Service, Kephis

PO Box 49592-00100

Nairobi

Tālr: (254-20) 88 45 45/88 23 08/88 29 33

Fakss: (254-20) 88 22 45

E-pasts: kephis@nbnet.co.ke

Turcija

General Directorate of Standardisation for Foreign Trade

General Director: Mr. Yavuz MOLLASALİHOĞLU

Head of the Department for Agriculture: Mrs. Çiğdem KILIÇKAYA

Adrese: İnönü Bulv. No: 36 Oda No: 2118

06510 Emek/Ankara

Tālr.: (90-312) 212 58 99

Fakss: (90-312) 212 68 64,

(90-312) 205 09 18

E-pasts: kilickayac@dtm.gov.tr

Regional Directorate of Western Anatolia

Regional Director: Mr. Muzaffer ERTÜRK

Adrese: Gazi Bulv. No: 126 Kat: 1 35230 Basmane/İzmir

Tālr.: (90-232) 483 40 26

Fakss: (90-232) 48 37 72

E-pasts: izmirbolge@dtm.gov.tr

Regional Directorate of Southern Anatolia

Regional Director: Mr. Șükrü ÇALIȘKAN

Adrese: Çakmak Cad. Buğdaycı Apt. No: 27 Kat: 6/32 Mersin

Tālr.: (90-324) 237 97 18

Fakss: (90-324) 237 19 59

E-pasts: mersinbolge@dtm.gov.tr

Regional Directorate of Southeastern Anatolia

Regional Director: Mr. M. Zihni DOĞAN

Adrese: Yeni Valilik Binası Kat: 5 No: 555 27330 Gaziantep

Tālr.: (90-342) 230 78 52

Fakss: (90-342) 221 21 44

E-pasts: gaziantepbolge@dtm.gov.tr

Regional Directorate of Marmara

Regional Director: Mr. Çağatay ÖZTÜRK

Adrese: Dıș Ticaret Kompleksi D Blok K-1-2 Çobançeșme Mevkii Sanayi Cad

Yenibosna – Bahçelievler/İstanbul

Tālr.: (90-212) 454 08 20

Fakss: (90-212) 454 08 22

E-pasts: istanbulbolge@dtm.gov.tr

Regional Directorate of Eastern Black Sea

Regional Director: Mr. Ö. Naci GENÇTÜRK

Adrese: Hükümet Konağı Üst Zemin Kat 61040 Trabzon

Tālr.: (90-462) 230 19 82

Fakss: (90-462) 229 73 09

E-pasts: izmirbolge@dtm.gov.tr

Regional Directorate of Central Anatolia

Regional Director: Mr. Caner SOLMAZ

Adrese: Mithatpașa Cad. No: 18/4

Kızılay/Ankara

Tālr.: (90-312) 430 61 08

Fakss: (90-312) 430 61 09

E-pasts: ankarabolge@dtm.gov.tr

C DAĻA.   SERTIFIKĀTU PARAUGI

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image


V PIELIKUMS

19. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTAIS RŪPNIECISKĀS IZMANTOŠANAS SERTIFIKĀTS PAR SVAIGIEM AUGĻIEM UN DĀRZEŅIEM, UZ KURIEM ATTIECAS KOPIENAS TIRDZNIECĪBAS STANDARTI

Image


VI PIELIKUMS

20. PANTA 1. PUNKTĀ NORĀDĪTĀS PĀRBAUDES METODES

Piezīme: turpmāk minēto pārbaudes metožu pamatā ir noteikumi, kas paredzēti vadlīnijās par svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes kontroles īstenošanu, kuras pieņēmusi ANO/EEK (Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija) Darba grupa ātrbojīgu preču standartizācijas un kvalitātes paaugstināšanas jautājumos.

1.   DEFINĪCIJAS

a)   Atbilstības pārbaude

Pārbaude, kuru veic inspektors saskaņā ar šo regulu, lai pārbaudītu, vai augļi un dārzeņi atbilst tirdzniecības standartiem, kas noteikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. pantu.

Šī pārbaude ietver:

attiecīgā gadījumā – identitātes un dokumentācijas pārbaudi: partijai pievienoto dokumentu vai sertifikātu un/vai šīs regulas 10. panta 3. punkta otrās daļas trešajā ievilkumā un 11. panta 2. punkta d) apakšpunktā norādīto reģistru pārbaudi, kā arī preču un minētajos dokumentos iekļauto ziņu pārbaudi, lai pārliecinātos par to atbilstību,

partijas preču fizisko pārbaudi, veicot paraugu ņemšanu, lai pārliecinātos, ka tā atbilst visiem tirdzniecības standartā paredzētajiem nosacījumiem, ieskaitot nosacījumus par noformējumu un iepakojumu marķējumu, un iepakošanu.

b)   Inspektors

Kompetentās pārbaudes iestādes pilnvarota persona, kura ir pienācīgi un regulāri apmācīta, lai varētu veikt atbilstības pārbaudi.

c)   Sūtījums

Pārbaudes laikā konstatētais un dokumentā minētais produkta daudzums, kuru konkrētais tirgotājs plāno pārdot. Sūtījumu var veidot viens vai vairāki produktu veidi; tajā var būt viena vai vairākas svaigu augļu un dārzeņu partijas.

d)   Partija

Produktu daudzums, kam pārbaudes laikā vienā vietā ir līdzīgas īpašības attiecībā uz:

fasētāju un/vai nosūtītāju,

izcelsmes valsti,

produkta raksturojumu,

produkta šķiru,

izmēru (ja produktu klasificē pēc izmēra),

šķirni vai tirdzniecības tipu (saskaņā ar attiecīgajiem standarta noteikumiem),

iepakojuma un noformējuma veidu.

Taču, ja sūtījumu pārbaudes laikā nav iespējams noteikt dažādu partiju atšķirības un/vai atsevišķu partiju uzrādīšana nav iespējama, visas konkrētā sūtījuma partijas var uzskatīt par vienu partiju, ja tās ir līdzīgas attiecībā uz produkta veidu, nosūtītāju, izcelsmes valsti, šķiru un šķirni vai tirdzniecības tipu, ja tas ir paredzēts standartā.

e)   Paraugu ņemšana

Kopparaugs, kas uz laiku paņemts no partijas atbilstības pārbaudes laikā.

f)   Primārais paraugs

Iepakojums, kas paņemts no partijas, vai beztaras produktu gadījumā noteikts daudzums, kas paņemts no kādas vietas partijā.

g)   Beztaras paraugs

Vairāki reprezentatīvi primārie paraugi, kuri paņemti no partijas un kuru daudzums ir pietiekams, lai ļautu novērtēt partiju attiecībā uz visiem kritērijiem.

h)   Sekundārais paraugs

Attiecībā uz riekstiem – sekundārais paraugs ir reprezentatīvs produkta daudzums, kas paņemts no katra beztaras parauga primārā parauga un kas sver no 300 g līdz 1 kg. Ja primāro paraugu veido iepakota pārtika, sekundārais paraugs ir viens iepakojums.

i)   Apvienotais paraugs

Attiecībā uz riekstiem – apvienotais paraugs ir visu beztaras parauga sekundāro paraugu maisījums, kas sver vismaz 3 kg. Riekstiem apvienotajā paraugā ir jābūt sajauktiem vienmērīgi.

j)   Samazinātie paraugi

Produkta reprezentatīvs daudzums, kas paņemts no beztaras parauga, kurš ir pietiekami liels, lai ļautu novērtēt noteiktus atsevišķus kritērijus.

Attiecībā uz riekstiem – samazinātais paraugs ietver vismaz 100 riekstus, kas ņemti no apvienotā parauga. No beztaras parauga var paņemt vairākus samazinātos paraugus.

k)   Iepakojumi

Atsevišķi iepakota partijas daļa, ieskaitot saturu. Iepakojums ir paredzēts, lai atvieglotu vairāku pārdošanas vienību vai beztaras vai sakārtotu produktu pārvietošanu un transportēšanu, lai novērstu bojājumus, kurus izraisa fiziska pārvietošana un transportēšana. Auto, dzelzceļa, jūras un gaisa pārvadājumu konteinerus neuzskata par iepakojumiem. Dažos gadījumos iepakojums ir tirdzniecības iepakojums.

l)   Tirdzniecības iepakojumi

Atsevišķi iepakota partijas daļa, ieskaitot saturu. Iepakojums ir paredzēts, lai veidotu pārdošanas vienību galapatērētājam pirkuma vietā. Rūpnieciskie iepakojumi ir tādi tirdzniecības iepakojumi, kas pārtikas produktu aptver pilnībā vai tikai daļēji, taču tādā veidā, lai tā saturu nevarētu mainīt, pilnībā neatverot un nenomainot iepakojumu.

2.   ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES VEIKŠANA

a)   Vispārīga piezīme

Fizisko pārbaudi veic, novērtējot beztaras paraugus, kas ņemti atbilstoši nejaušas izvēles principam no dažādām vietām pārbaudāmajā partijā. Tā pamatojas uz pieņēmumu, ka partijas saturs atbilst beztaras parauga saturam.

b)   Partiju identificēšana un/vai vispārēja priekšstata gūšana par sūtījumu

Partiju identificēšanu veic, pamatojoties uz to marķējumu vai citiem kritērijiem, piemēram, norādēm, kas noteiktas saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/396/EEK (1). Ja sūtījumu veido vairākas partijas, inspektoram ir jāgūst vispārējs priekšstats par sūtījumu, izmantojot pavaddokumentus un deklarācijas par sūtījumiem. Tad viņš nosaka, kādā mērā uzrādītās partijas atbilst šajos dokumentos sniegtajai informācijai.

Ja produkti ir jāiekrauj vai tie ir iekrauti transportlīdzeklī, sūtījuma identificēšanai izmanto transportlīdzekļa reģistrācijas numuru.

c)   Produktu uzrādīšana

Inspektors pieņem lēmumu, kuri iepakojumi ir jāpārbauda. Uzrādīšana ir jāveic uzņēmējam vai tā pārstāvim. Procedūra ietver beztaras parauga uzrādīšanu.

Ja ir nepieciešami samazinātie vai sekundārie paraugi, tos no beztaras parauga izvēlas pats inspektors.

d)   Fiziskā pārbaude

Iepakojuma un noformējuma novērtējums, pamatojoties uz primārajiem paraugiem

Ir jāveic iepakojuma, tostarp iepakojumā izmantoto materiālu, piemērotības un tīrības pārbaude saskaņā ar tirdzniecības standartu noteikumiem. Ja ir atļauts tikai noteiktu veidu iepakojums, inspektors pārbauda, vai ir izmantots tieši šāds iepakojums.

Marķējuma pārbaude, pamatojoties uz primārajiem paraugiem. Pirmkārt, ir jāpārliecinās, vai produkts ir marķēts atbilstoši tirdzniecības standartiem. Pārbaudes laikā tiek kontrolēta marķējuma precizitāte un/vai nepieciešamo grozījumu apmērs.

Plastmasas plēvē atsevišķi iepakotus augļus un dārzeņus neuzskata par rūpnieciski iepakotu pārtikas produktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK izpratnē, un tie nav noteikti jāmarķē atbilstoši tirdzniecības standartiem. Tādos gadījumos plastmasas plēvi var uzskatīt par trauslu produktu aizsardzības līdzekli.

Produkta atbilstības pārbaude, izmantojot beztaras paraugu vai apvienoto un/vai samazināto paraugu ņemšanu. Inspektoram ir jānosaka tāds beztaras parauga lielums, lai varētu novērtēt partijas. Viņam atbilstoši nejaušas izvēles principam ir jāatlasa pārbaudāmie iepakojumi vai, beztaras produktu gadījumā, partijas vietas, no kurām ir jāņem atsevišķie paraugi.

Bojātus iepakojumus nedrīkst izmantot par beztaras parauga daļu. Tie ir jāatliek malā un nepieciešamības gadījumā uz tiem var attiecināt atsevišķu pārbaudi un ziņojumu. Ja sūtījumu atzīst par neapmierinošu, beztaras paraugā ir jābūt šādam daudzumam:

Iepakots produkts

Iepakojumu skaits partijā

Iepakojumu skaits paraugā (primārie paraugi)

Līdz 100

5

No 101 līdz 300

7

No 301 līdz 500

9

No 501 līdz 1 000

10

Vairāk par 1 000

15 (minimums)


Beztaras produkts

Partijas apjoms kg vai saiņu skaits partijā

Primāro paraugu apjoms kg vai saiņu skaits

Līdz 200

10

No 201 līdz 500

20

No 501 līdz 1 000

30

No 1 001 līdz 5 000

60

Vairāk par 5 000

100 (minimums)

Ja augļi un dārzeņi ir īpaši lieli (vienība sver vairāk par 2 kg), primāros paraugus jāveido vismaz piecām vienībām. Ja partijā ir mazāk par 5 iepakojumiem vai tā sver mazāk par 10 kg, pārbaudei ir jāaptver visa partija.

Ja inspektors pēc pārbaudes secina, ka lēmumu nav iespējams pieņemt, viņš var veikt vēl vienu pārbaudi un izteikt kopējo rezultātu kā divu pārbaužu vidējo rādītāju.

Konkrētus kritērijus, kas attiecas uz attīstības pakāpi un/vai gatavību un uz iekšējo bojājumu esību vai neesību, var pārbaudīt, pamatojoties uz samazinātiem paraugiem; tas jo īpaši attiecas uz pārbaudi, kuras rezultātā tiek iznīcināta produkta komerciālā vērtība. Samazinātā parauga lielums nedrīkst pārsniegt minimālo daudzumu, kāds ir obligāti nepieciešams partijas novērtēšanai. Taču, ja tiek atklāti bojājumi vai arī pastāv aizdomas par tiem, samazinātā parauga lielums nedrīkst pārsniegt 10 % no sākotnēji pārbaudei paņemtā beztaras parauga.

e)   Produkta kontrole

Lai veiktu kontroli, produkts ir pilnīgi jāizņem no tā iepakojuma; inspektors to var nedarīt tikai tad, ja veic riekstu pārbaudi vai arī ja iepakojuma un noformējuma veids ļauj veikt pārbaudi, neizsaiņojot produktu. Viendabīguma, obligāto prasību, kvalitātes šķiru un izmēra pārbaude notiek, pamatojoties uz beztaras paraugu vai – riekstu gadījumā – pamatojoties uz apvienoto paraugu. Ja tiek atklāti bojājumi, inspektoram jānosaka attiecīgā produktu procentuālā daļa (pēc skaita vai svara), kas neatbilst standartam.

Kritērijus attiecībā uz attīstības pakāpi un/vai gatavību var pārbaudīt, izmantojot instrumentus un metodes, kādas šim nolūkam paredzētas tirdzniecības standartos, vai arī saskaņā ar pieņemto praksi.

f)   Kontroles rezultātu paziņošana

Vajadzības gadījumā izdod 20. pantā norādītos dokumentus.

Ja tiek atklāti bojājumi, uzņēmējs vai tā pārstāvis ir rakstiski jāinformē par sūdzību iemesliem. Ja ir iespējams nodrošināt produkta atbilstību standartam, veicot marķējuma izmaiņas, par to ir jāinformē uzņēmējs vai viņa pārstāvis.

Ja tiek atklāti bojāti produkti, ir jānorāda standartam neatbilstošo produktu procentuālā daļa.

g)   Vērtības samazināšanās, ko izraisījusi atbilstības pārbaude

Pēc pārbaudes veikšanas beztaras paraugu nodod uzņēmējam vai viņa pārstāvim.

Pārbaudes iestādei nav pienākuma atdot atpakaļ tos beztaras parauga elementus, kuri ir sabojāti pārbaudes laikā.


(1)  OV L 186, 30.6.1989., 21. lpp.


VII PIELIKUMS

VALSTS STRATĒĢIJAS STRUKTŪRA UN SATURS 57. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTAJĀM ILGTSPĒJĪGAS DARBĪBAS PROGRAMMĀM

1.   Valsts stratēģijas ilgums

Norāda dalībvalsts.

2.   Situācijas analīze, norādot stiprās un vājās puses un attīstības potenciālu, tiem atbilstoši izvēlētā stratēģija un izvēlēto prioritāšu pamatojums.

(Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts)

2.1.   Situācijas analīze

Aprakstīt pašreizējo stāvokli augļu un dārzeņu nozarē, izmantojot skaitliskus datus, atspoguļojot stiprās un vājās puses, atšķirības, vajadzības un nepilnības, un attīstības potenciālu, pamatojoties uz atskaites punkta rādītājiem, kas noteikti XIV pielikumā, un citiem atbilstošiem papildu rādītājiem. Šajā aprakstā iekļauj vismaz šādas ziņas:

stāvoklis augļu un dārzeņu nozarē, ieskaitot galvenās tendences – nozares stiprās un vājās puses, tostarp konkurētspējas ziņā, un ražotāju organizācijas attīstības potenciālu;

ietekme uz vidi (ietekme/spiediens un ieguvumi), kādu rada augļu un dārzeņu ražošana, ieskaitot galvenās tendences.

2.2.   Atbilstoši stiprajām un vājajām pusēm izvēlētā stratēģija

Apraksta galvenās jomas, attiecībā uz kurām paredz, ka intervence nodrošinās maksimālo pievienoto vērtību:

darbības programmās noteikto mērķu un saistīto paredzamo rezultātu un mērķu atbilstība (prioritārajām) vajadzībām, kā arī līmenis, kādā tos var reāli sasniegt;

stratēģijas iekšējā saskaņotība, savstarpējas pastiprinošas mijiedarbības esība un iespējamo konfliktu un pretrunu neesība starp dažādiem izvēlētiem darbības mērķiem;

izvēlēto pasākumu savstarpējā papildināmība un konsekvence, kā arī to papildināmība un konsekvence ar citām valsts/reģionālām darbībām, jo īpaši ar pasākumiem, kas tiek atbalstītas no Eiropas Kopienas fondiem, un lauku attīstības pasākumiem;

paredzētie rezultāti un ietekme salīdzinājumā ar sākotnējo situāciju un to devums Kopienas mērķu sasniegšanā.

2.3.   Iepriekšējo darbības programmu ietekme (ja zināma)

Attiecīgā gadījumā apraksta nesenā pagātnē īstenoto darbības programmu ietekmi. Sniedz pieejamo rezultātu apkopojumu.

3.   Darbības programmu mērķi un instrumenti, darbības rādītāji

(Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

Apraksta izvēlēto darbību veidus, par kuriem var pretendēt uz atbalstu (nepilnīgs saraksts), un norāda, kādi ir izvirzītie mērķi, pārbaudāmas mērķvērtības un rādītāji, kas ļauj noteikt mērķu sasniegšanā panākto progresu, efektivitāti un lietderību.

3.1.   Prasības attiecībā uz visiem vai atsevišķiem darbību veidiem

Kritēriji un administratīvie noteikumi, kas pieņemti, lai nodrošinātu to, ka konkrētas darbības, kas izvēlētas atbalsta piešķiršanai, nesaņem citu attiecīgu kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu atbalstu, jo īpaši atbalstu lauku attīstībai.

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 5. punktu, tiek īstenoti iedarbīgi aizsargpasākumi, lai aizsargātu vidi no iespējama vides noslogojuma palielināšanās, ko izraisa saskaņā ar darbības programmām atbalstīti finanšu ieguldījumi, un piemērojot minētās regulas 12. panta 1. punktu, ir pieņemti kritēriji, lai nodrošinātu to, ka ieguldījumus individuālajās saimniecībās, kurus atbalsta saskaņā ar darbības programmām, veic, ievērojot Līguma 174. pantā un Sestajā Kopienas vides rīcības programmā noteiktos mērķus.

3.2.   Par darbību veidiem sniedzamās konkrētās ziņas (aizpilda tikai attiecībā uz izvēlētajiem darbību veidiem)

Par paredzētajām darbībām ir jāsniedz turpmāk norādītās konkrētās ziņas.

3.2.1.   Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana (nepilnīgs saraksts)

3.2.1.1.   Pamatlīdzekļu iegāde

ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu),

citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu),

sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai.

3.2.1.2.   Citas darbības

atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts,

sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai.

3.2.2.   Darbības, kuru mērķis ir produkta kvalitātes paaugstināšana vai saglabāšana (nepilnīgs saraksts)

3.2.2.1.   Pamatlīdzekļu iegāde

ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu),

citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu),

sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai.

3.2.2.2.   Citas darbības

atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts,

sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai.

3.2.3.   Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana (nepilnīgs saraksts)

3.2.3.1.   Pamatlīdzekļu iegāde

ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu),

citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu),

sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai.

3.2.3.2.   Citas darbības, ieskaitot pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības, kas nav saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu

atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts,

sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai.

3.2.4.   Pētniecība un eksperimentālā ražošana (nepilnīgs saraksts)

3.2.4.1.   Pamatlīdzekļu iegāde

ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu),

citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu),

sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai.

3.2.4.2.   Citas darbības

atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts,

sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai.

3.2.5.   Apmācību darbības (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) un darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību (nepilnīgs saraksts)

atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts (ieskaitot apmācību veidus un/vai jautājumus, uz kuriem var attiekties konsultāciju pakalpojumi),

sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai.

3.2.6.   Krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbības

atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts,

sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai.

3.2.7.   Darbības vides jomā (nepilnīgs saraksts)

apstiprinājums, ka vides jomā izvēlētās, atbilstības kritērijiem atbilstošās darbības ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 3. punkta otrās daļas prasībām,

apstiprinājums, ka atbalsts par atbilstības kritērijiem atbilstošajām darbībām vides jomā ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 3. punkta ceturtās daļas prasībām.

3.2.7.1.   Pamatlīdzekļu iegāde

ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu),

citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu),

sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai.

3.2.7.2.   Citas darbības

atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošās darbības vides jomā,

atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts, ieskaitot attiecīgās īpašās saistības, to pamatojums, balstoties uz to paredzamo ietekmi uz vidi saistībā ar vides vajadzībām un prioritātēm,

attiecīgā gadījumā – atbalsta summas,

kritēriji, ko piemēro atbalsta apjoma aprēķināšanai.

3.2.8.   Citas darbības (nepilnīgs saraksts)

3.2.8.1.   Pamatlīdzekļu iegāde

ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu),

citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu),

sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai.

3.2.8.2.   Citas darbības

atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts,

sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai.

4.   Kompetento iestāžu un atbildīgo iestāžu izraudzīšanās

Dalībvalsts izraudzītā valsts iestāde, kas atbildīga par valsts stratēģijas pārvaldību, uzraudzību un vērtēšanu.

5.   Uzraudzības un vērtēšanas sistēmu apraksts

Tās izstrādā, pamatojoties uz darbības rādītāju kopējo sarakstu, kas sniegts XIV pielikumā. Ja to uzskata par lietderīgu, valsts stratēģijā nosaka papildu rādītājus, kas atspoguļo valsts un/vai reģionālās vajadzības, apstākļus un mērķus, kuri raksturīgi valsts darbības programmām.

5.1.   Darbības programmu vērtējums un ražotāju organizāciju ziņošanas pienākumi

(Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 2. punkta d) un e) apakšpunkts)

Apraksta darbības programmu uzraudzības un vērtēšanas prasības un procedūras attiecībā uz darbības programmām, tostarp ražotāju organizācijām noteiktos ziņošanas pienākumus.

5.2.   Valsts stratēģijas uzraudzība un vērtējums

Apraksta valsts stratēģijas uzraudzības un vērtēšanas prasības un procedūras.


VIII PIELIKUMS

SARAKSTS AR DARBĪBĀM UN IZDEVUMIEM, PAR KURIEM NEVAR SAŅEMT ATBALSTU SASKAŅĀ AR 61. PANTĀ MINĒTAJĀM DARBĪBAS PROGRAMMĀM

1.

Vispārējās ražošanas izmaksas, jo īpaši par augu aizsardzības līdzekļiem, ieskaitot kompleksās kontroles līdzekļus, mēslojumu un citus līdzekļus; iepakošanas izmaksas, uzglabāšanas izmaksas, iepakojuma izmaksas, pat kā jaunu procesu daļa, fasēšanas izmaksas; savākšanas vai transportēšanas (iekšējās vai ārējās) izmaksas; darbības izmaksas (jo īpaši par elektroenerģiju, degvielu un uzturēšanu), izņemot:

specifiskās izmaksas par kvalitātes uzlabošanas pasākumiem. Uz atbalstu nekādā gadījumā nevar pretendēt par izmaksām par micēliju, sēklām un viengadīgiem augiem (pat sertificētiem);

specifiskās izmaksas par organiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem (piemēram, feromons un plēsīgie kukaiņi), neatkarīgi no tā, vai tos izmanto bioloģiskajā, kompleksajā vai tradicionālajā ražošanā;

specifiskās izmaksas par pasākumiem vides jomā, ieskaitot ar iepakojumu saistītās vides pārvaldības radītās izmaksas. Ar iepakojumu saistītās vides pārvaldības radītās izmaksas ir attiecīgi jāpamato, un tām jāatbilst kritērijiem, kas noteikti II pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.);

specifiskās izmaksas bioloģiskajai, kompleksajai un eksperimentālajai ražošanai. Kompetentā valsts iestāde nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem var saņemt atbalstu par eksperimentālo ražošanu, ņemot vērā procesa novatorismu vai koncepciju un saistīto risku;

specifiskās izmaksas, lai nodrošinātu atbilstības uzraudzību šīs regulas II sadaļā norādītajiem standartiem, augu veselības noteikumiem un atliekvielu maksimāli pieļaujamajam daudzumam.

Specifiskās izmaksas nozīmē papildu izmaksas, kas aprēķinātas kā starpība starp parastajām izmaksām un faktiskajām izmaksām.

Lai aprēķinātu papildu izmaksas salīdzinājumā ar parastajām izmaksām katrai iepriekš minētajai specifisko attaisnoto izmaksu kategorijai, dalībvalsts pienācīgi pamatotā veidā var noteikt standarta vienoto likmi.

2.

Administratīvās un personāla izmaksas, izņemot izdevumus, kas saistīti ar darbības fondu un darbības programmu īstenošanu; tās ietver turpmāk minētās izmaksas.

a)

Pieskaitāmās izmaksas, jo īpaši saistībā ar darbības fondiem vai darbības programmām, tostarp pārvaldības un personāla izmaksas, ziņojumus un novērtējuma pētījumus, un izmaksas par grāmatvedības kārtošanu un kontu pārvaldību, maksājot standarta vienoto likmi, kas vienāda ar 2 % no apstiprinātā darbības fonda un nepārsniedz 180 000 euro. 2 % veido 1 % Kopienas atbalsta plus 1 % ražotāju organizācijas finansējuma.

Atzītas ražotāju organizāciju apvienības gadījumā standarta vienoto likmi drīkst reizināt ar ražotāju organizāciju apvienības biedru skaitu, nepārsniedzot 1 250 000 euro.

Dalībvalstis var ierobežot finansējumu, sedzot tikai faktiskās izmaksas, tādā gadījumā tām jānosaka attaisnotās izmaksas.

b)

Personāla izmaksas (ieskaitot maksājumus, kas saistīti ar algām, ja tās maksā ražotāju organizācija) par pasākumiem, kas paredzēti:

i)

augstas kvalitātes vai augstas pakāpes vides aizsardzības uzlabošanai vai saglabāšanai;

ii)

tirdzniecības apjoma uzlabošanai.

Šo pasākumu īstenošana būtībā ietver kvalificēta darbaspēka izmantošanu. Ja šādā gadījumā ražotāju organizācija izmanto pašu darbiniekus vai ražotājus, kas ir apvienības biedri, to nostrādāto laiku dokumentē.

Ja dalībvalsts attiecībā uz visām iepriekšminētajām attaisnotajām personāla izmaksām vēlas noteikt alternatīvu finansējuma ierobežošanai līdz faktiskajām izmaksām, tā sākotnēji un pienācīgi pamatotā veidā nosaka vienoto likmi, kas veido līdz 20 % no apstiprinātā darbības fonda. Pienācīgi pamatotos gadījumos šo procentuālo daļu drīkst palielināt.

Lai pieprasītu šīs standarta vienotās likmes, ražotāju organizācijas dalībvalstij pieņemamā veidā iesniedz pierādījumu par darbības īstenošanu.

c)

Ražotāju organizāciju apvienošanās vai iegādes juridiskās un administratīvās izmaksas, kā arī juridiskās un administratīvās izmaksas saistībā ar starptautisku ražotāju organizāciju vai starptautisku ražotāju organizāciju apvienību izveidi; tehniski ekonomiskie pamatojumi un priekšlikumi, ko šajā saistībā pasūtījušas ražotāju organizācijas.

3.

Ienākumu un cenas papildinājumi, kas nav saistīti ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu.

4.

Apdrošināšanas izmaksas, kas nav saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu.

5.

Kompensācija par aizdevumiem, kas ņemti darbībām, kuras veiktas pirms darbības programmas uzsākšanas, izņemot 75. pantā norādītos.

6.

Neapbūvētas zemes iegāde (kas maksā vairāk nekā 10 % no attiecīgās darbības attaisnotajiem izdevumiem. Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos augstāku procentuālo daļu var noteikt darbībām, kas attiecas uz vides saglabāšanu), izņemot, ja pirkums ir vajadzīgs, lai veiktu darbības programmā paredzētos ieguldījumus.

7.

Sanāksmju un apmācību programmu izmaksas, izņemot, ja tās ir saistītas ar darbības programmu, ieskaitot dienas naudas, transporta un uzturēšanās izmaksas (attiecīgā gadījuma nosaka vienotu likmi).

8.

Darbības vai izmaksas, kas saistītas ar ražotāju organizācijas biedru ārpus Kopienas saražoto produkciju.

9.

Darbības, kas var kropļot konkurenci attiecībā uz citām ražotāju organizācijas saimnieciskajām darbībām.

10.

Lietotas iekārtas, kas iegādātas ar Kopienas vai valsts atbalstu iepriekšējo septiņu gadu laikā.

11.

Ieguldījumi transportlīdzekļos, kurus paredzēts izmantot ražotāju organizācijas veiktās tirdzniecības vai izplatīšanas vajadzībām, izņemot kravas automobiļu papildu aprīkojumu aukstajai uzglabāšanai un transportēšanai kontrolētā atmosfērā.

12.

Noma, izņemot gadījumus, kad tā ir ekonomiski pamatota alternatīva pirkumam, un dalībvalsti šis pamatojums apmierina.

13.

Nomāto preču ekspluatācijas izmaksas.

14.

Izdevumi, kas saistīti ar pirkumnomas līgumiem (nodokļi, procenti, apdrošināšanas izmaksas u. c.), un ekspluatācijas izmaksas, izņemot pašu iznomāšanu, ja tas nepārsniedz attiecīgā objekta tirgus neto vērtību un ir ievēroti nosacījumi, kas noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 1974/2006 (1) 55. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā.

15.

Individuālu tirdzniecības marku un marku, kas ietver ģeogrāfiskas norādes, pārdošanas veicināšana, izņemot:

ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un meitasuzņēmumu, kā paredzēts 52. panta 7. punktā, zīmolus/preču zīmes;

vispārējo pārdošanas veicināšanu un kvalitātes zīmju veicināšanu. Ģeogrāfiskos nosaukumus atļauts izmantot tikai, ja:

a)

tas ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, uz ko attiecas Padomes Regula (EEK) Nr. 510/2006 (2), vai

b)

ja visos gadījumos, kad netiek piemērots a) apakšpunkts, šie ģeogrāfiskie nosaukumi ir sekundāri attiecībā pret galveno informāciju.

Uz pārdošanas veicināšanas materiāla ir jābūt Eiropas Kopienas emblēmai (tikai tad, ja tiek izmantoti vizuāli mediji), un tam ir jāietver šāds uzraksts: “Kampaņu finansē ar Eiropas Kopienas atbalstu”.

16.

Apakšuzņēmuma līgumi vai ārpakalpojumu līgumi, kas saistīti ar darbībām un izdevumiem, kuri šajā sarakstā norādīti kā neattaisnoti.

17.

PVN, izņemot neatgūstamo PVN, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 71. panta 3. punkta a) apakšpunktā.

18.

Procenti par parādiem, izņemot, ja iemaksu veic citā veidā, kas nav neatmaksājams tiešais atbalsts.

19.

Nekustamā īpašuma iegāde, ja tas ir iegādāts ar Kopienas vai valsts atbalstu iepriekšējo 10 gadu laikā.

20.

Ieguldījumi sabiedrību kapitāla daļās, ja tie ir finanšu ieguldījumi, izņemot ieguldījumus, kas tieši paredzēti darbības programmu mērķu sasniegšanai.

21.

Izmaksas, kas radušās citām personām, kuras nav ražotāju organizācija vai tās biedri.

22.

Ieguldījumi un līdzīga veida darbības, kas nav vērstas uz ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienību, meitasuzņēmumu, kā noteikts 52. panta 7. punktā, un tās biedru saimniecībām.

23.

Pasākumi, kurus ražotāju organizācija veic ārpus Kopienas, izmantojot ārpakalpojumus.


(1)  OV L 368, 23.12.2006., 15. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 434/2007 (OV L 104, 21.4.2007., 8. lpp.).

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.


IX PIELIKUMS

OBLIGĀTĀS PRASĪBAS 77. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTAJIEM PRODUKTIEM, KAS IZŅEMTI NO TIRGUS

1.

Produktiem ir jābūt:

neskartiem,

nebojātiem; nav pieļaujami produkti, kurus skārusi puve vai bojājumi, kuru dēļ tie kļūst nederīgi patēriņam,

tīriem, praktiski bez redzamiem svešķermeņiem,

praktiski bez kaitēkļiem un kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,

bez pārmērīga ārējā mitruma,

bez neraksturīgas smaržas un/vai garšas.

2.

Produktiem ir jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem, ņemot vērā to veidu.

3.

Produktiem ir jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.


X PIELIKUMS

MAKSIMĀLĀ ATBALSTA SUMMA NO TIRGUS IZŅEMTAJIEM PRODUKTIEM SASKAŅĀ AR 80. PANTA 1. PUNKTU

Produkts

Maksimālais atbalsts (EUR/100 kg)

Ziedkāposti

10,52

Tomāti

7,25

Āboli

13,22

Vīnogas

12,03

Aprikozes

21,26

Nektarīni

19,56

Persiki

16,49

Bumbieri

12,59

Baklažāni

5,96

Melones

6,00

Arbūzi

6,00

Apelsīni

21,00

Mandarīni

19,50

Klementīni

19,50

Sacumas

19,50

Citroni

19,50


XI PIELIKUMS

TRANSPORTA IZMAKSAS 82. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀS BEZMAKSAS IZPLATĪŠANAS GADĪJUMĀ

Attālums no izņemšanas vietas līdz piegādes vietai

Transporta izmaksas

(EUR/t)

Mazāk par 25 km

15,5

No 25 km līdz 200 km

32,3

No 200 km līdz 350 km

45,2

No 350 km līdz 500 km

64,5

No 500 km līdz 750 km

83,9

750 km un vairāk

102

Piemaksa par transportu ar refrižeratoru: 7,7 EUR/t.


XII PIELIKUMS

83. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀ NORĀDE UZ BEZMAKSAS IZPLATĪŠANAI PAREDZĒTO PRODUKTU IEPAKOJUMA

Продукт, предназначен за безплатна дистрибуция (Регламент (ЕO) № 1580/2007)

Producto destinado a su distribución gratuita [Reglamento (CE) no 1580/2007]

Produkt určený k bezplatné distribuci [nařízení (ES) č. 1580/2007]

Produkt til gratis uddeling (forordning (EF) nr. 1580/2007)

Zur kostenlosen Verteilung bestimmtes Erzeugnis (Verordnung (EG) Nr. 1580/2007)

Tasuta jagamiseks mõeldud tooted [määrus (EÜ) nr 1580/2007]

Προϊόν προοριζόμενο για δωρεάν διανομή [κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 1580/2007]

Product for free distribution (Regulation (EC) No 1580/2007)

Produit destiné à la distribution gratuite [règlement (CE) no 1580/2007]

Prodotto destinato alla distribuzione gratuita [regolamento (CE) n. 1580/2007]

Produkts paredzēts bezmaksas izplatīšanai [Regula (EK) Nr. 1580/2007]

Produktas skirtas nemokamai distribucijai [Reglamentas (EB) Nr. 1580/2007]

Térítésmentes terjesztésre szánt termék (1580/2007. sz. EK rendelet)

Prodott destinat għad-distribuzzjoni bla ħlas [Regolament (KE) nru. 1580/2007]

Voor gratis uitreiking bestemd product (Verordening (EG) nr. 1580/2007)

Produkt przeznaczony do bezpłatnej dystrybucji [rozporzadzenie (WE) nr 1580/2007]

Produto destinado a distribuição gratuita [Regulamento (CE) n.o 1580/2007]

Produs destinat distribuției gratuite [Regulamentul (CE) nr. 1580/2007]

Výrobok určený na bezplatnú distribúciu [nariadenie (ES) č. 1580/2007]

Proizvod, namenjen za prosto razdelitev [Uredba (ES) št. 1580/2007]

Ilmaisjakeluun tarkoitettu tuote (asetus (EY) N:o 1580/2007)

Produkt för gratisutdelning (förordning (EG) nr 1580/2007)


XIII PIELIKUMS

DALĪBVALSTU GADA ZIŅOJUMĀ IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA SASKAŅĀ AR 99. PANTA 3. PUNKTU

Visa informācija attiecas uz gadu, par kuru tiek iesniegts ziņojums. Tajā ietver informāciju par izdevumiem, kas maksāti pēc ziņojuma gada beigām. Tajā ietver informāciju par veiktajām pārbaudēm un piemērotajām sankcijām attiecībā uz minēto gadu, tai skaitā arī tām, kas veiktas vai piemērotas pēc gada beigām. Informācijai (kas gada gaitā mainās) jābūt spēkā 31. decembrī gadā, par kuru iesniedz ziņojumu.

A DAĻA.   INFORMĀCIJA PAR TIRGUS PĀRVALDĪBU

1.

Administratīvā informācija

a)

Valsts tiesību akti, kas pieņemti, lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1182/2007 III un IV sadaļu.

b)

Dalībvalstu kontaktpunkts paziņojumiem.

c)

Informācija par ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām un ražotāju grupām:

koda numurs;

nosaukums un kontaktinformācija;

atzīšanas datums (ražotāju grupām – sākotnējās atzīšanas datums);

visas iesaistītās juridiskās personas vai juridisko personu skaidri noteiktas daļas un visi iesaistītie meitasuzņēmumi;

biedru skaits (atsevišķi norāda ražotājus un neražotājus), gada laikā notikušās biedru sastāva izmaiņas;

attiecīgie produkti un pārdoto galaproduktu apraksts;

struktūras izmaiņas gada laikā, jo īpaši norādot no jauna atzītās un izveidotās struktūras, atzīšanas atsaukšanas un pagaidu apturēšanas gadījumi, apvienošanās, norādot šo notikumu datumus.

d)

Informācija par starpnozaru organizācijām:

organizācijas nosaukums un kontaktinformācija;

atzīšanas datums;

attiecīgie produkti.

2.

Informācija par izdevumiem

a)

Ražotāju organizācijas. Finanšu dati par katru atbalsta saņēmēju (ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību):

darbības fonds. Kopējā summa, iemaksas no Kopienas, dalībvalsts (valsts atbalsts) un ražotāju organizācijas un tās biedriem;

Kopienas finansiālā atbalsta apjoms saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. pantu;

darbības programmas finanšu dati, atsevišķi par ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām;

pārdotās produkcijas vērtība. Kopējā vērtība un sadalījums pa attiecīgajām juridiskajām personām, kas veido ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību;

darbības programmas izdevumi, sadalīti pa izvēlētajiem pasākumiem un darbības veidiem, kas piemēroti atbalsta saņemšanai;

informācija par izņemto produktu daudzumu pa produktiem un mēnešiem;

apstiprināto struktūru saraksts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkta piemērošanai.

b)

Ražotāju grupas. Finanšu dati par katru saņēmēju:

kopējā summa, iemaksas no Kopienas, dalībvalsts un ražotāju grupas un biedriem;

Kopienas finansiālā atbalsta apjoms saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 5. punktu un dalībvalsts iemaksa, norādot starpsummas pa ražotāju grupām pārejas perioda pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā;

izdevumi par ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai panāktu atzīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ar sadalījumu pa Kopienas, dalībvalsts un ražotāju grupas iemaksām;

pārdotās produkcijas vērtība ar starpsummām pa produktu grupām pārejas perioda pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā.

3.

Informācija par valsts stratēģijas īstenošanu:

kopsavilkums par panākumiem darbības programmas īstenošanā, sadalot pa atsevišķiem pasākumu veidiem atbilstoši 21. panta 1. punkta f) apakšpunktā norādītajam. Aprakstam ir jābūt pamatotam uz finansiālajiem un kopējiem iznākumu un rezultātu rādītājiem, kā arī jāapkopo informācija, kas sniegta gada progresa ziņojumos, kurus par darbības programmām iesniegušas ražotāju organizācijas;

ja dalībvalsts piemēro Regulas (EK) Nr. 1182/2007 43. panta otrās daļas c) apakšpunktu, ir jāapraksta attiecīgais valsts atbalsts;

kopsavilkums par darbības programmu termiņa vidusposma novērtējuma rezultātiem atbilstoši ražotāju organizāciju iesniegtajai informācijai, attiecīgā gadījumā ietverot to vides jomā veikto darbību rezultātu un ietekmes kvalitatīvu izvērtējumu, kuru mērķis ir augsnes erozijas novēršana, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanu un/vai labāku pārvaldību, biotopu un bioloģiskās daudzveidības vai ainavas saglabāšanu;

kopsavilkums par galvenajām problēmām, kādas radušās valsts stratēģijas īstenošanas gaitā un tās pārvaldībā, kā arī visi veiktie pasākumi, attiecīgā gadījumā ietverot norādi, vai valsts stratēģija ir atjaunināta, un atjaunināšanas iemeslu. Atjauninātās stratēģijas kopija ir jāpievieno gada ziņojumam;

kopsavilkums par analīzēm, kas veiktas saskaņā ar 112. panta 1. punkta otro daļu.

2012. gadā ziņojumā ietver arī 128. panta 4. punktā minēto novērtējuma ziņojumu par 2012. gadu.

4.

Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras izmanto pārejas kārtību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68.b pantu un 143.bc pantu – apstiprināto pirmpārstrādātāju un uzpircēju saraksts, norādot sadalījumu pa produktiem.

B DAĻA.   INFORMĀCIJA GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANAI

5.

Informācija par pārbaudēm un sankcijām:

dalībvalstu veiktās pārbaudes – ziņas par apmeklētajām struktūrām un apmeklējuma datumiem;

pārbaužu īpatsvars;

pārbaužu rezultāti;

piemērotās sankcijas.


XIV PIELIKUMS

126. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTAIS KOPĒJO DARBĪBAS RĀDĪTĀJU SARAKSTS

Kopējo darbības rādītāju sistēma saistībā ar ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un to biedru darbībām, kas veiktas saskaņā ar darbības programmu, neaptver visus faktorus, kas var ietekmēt darbības programmas īstenošanu, rezultātus un ietekmi. Šajā sakarā darbības rādītāju sniegtā informācija jāizvērtē saistībā ar kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju attiecībā uz citiem galvenajiem faktoriem, kas ietekmē programmas īstenošanas izdošanos vai neizdošanos.

1.   FINANŠU IZPILDES KOPĒJIE RĀDĪTĀJI (IEGULDĪJUMA RĀDĪTĀJI) (IKGADĒJIE)

Pasākumi

Darbības veids

Ieguldījuma rādītāji (ikgadējie)

Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana

a)

Pamatlīdzekļu iegāde

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

c)

Citas darbības

Izdevumi (EUR)

Darbības, kuru mērķis ir produktu kvalitātes paaugstināšana vai saglabāšana

a)

Pamatlīdzekļu iegāde

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

c)

Citas darbības

Izdevumi (EUR)

Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana

a)

Pamatlīdzekļu iegāde

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

c)

Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu)

d)

Citas darbības

Izdevumi (EUR)

Pētniecība un eksperimentālā ražošana

a)

Pamatlīdzekļu iegāde

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

c)

Citas darbības

Izdevumi (EUR)

Apmācību darbības (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) un/vai darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību

Pamatojoties uz galvenajiem ietvertajiem jautājumiem:

a)

Bioloģiskā ražošana

b)

Kompleksā ražošana vai kompleksā kaitēkļu apkarošana

c)

Citi vides jautājumi

d)

Produktu kvalitāte, tostarp pesticīdu atliekas un izsekojamība

e)

Citi jautājumi

Izdevumi (EUR)

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbības

a)

Izņemšana no tirgus

b)

Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

c)

Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības

d)

Apmācību darbības

e)

Ražas apdrošināšana

f)

Atbalsts savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai

Izdevumi (EUR)

Darbības vides jomā

a)

Pamatlīdzekļu iegāde

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

c)

Citas darbības

1)

Ražošana

i)

Bioloģiskā ražošana

ii)

Kompleksā ražošana

iii)

Uzlabota ūdens resursu izmantošana un/vai apsaimniekošana, ieskaitot ūdens ekonomiju un nosusināšanu

iv)

Darbības augsnes saglabāšanai (piemēram, darba metodes, lai novērstu/mazinātu augsnes eroziju, augu sega, vidi saudzējošā lauksaimniecība, mulčēšana)

v)

Darbības bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu biotopu (piemēram, mitraiņu) ierīkošanai vai uzturēšanai vai ainavas saglabāšanai, ieskaitot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu (piemēram, akmens sienas, terases, nelieli meži)

vi)

Energotaupības pasākumi

vii)

Darbības, kas saistītas ar atkritumu rašanās samazināšanu un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu

viii)

Citas darbības

2)

Transports

3)

Tirdzniecība

Izdevumi (EUR)

Citas darbības

a)

Pamatlīdzekļu iegāde

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

c)

Citas darbības

Izdevumi (EUR)


2.   KOPĒJIE ĪSTENOŠANAS RĀDĪTĀJI (IKGADĒJIE)

Pasākumi

Darbības veids

Īstenošanas rādītāji (ikgadējie)

Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana

a)

Pamatlīdzekļu iegāde

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1)

Veikto darbību skaits

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR)  (2)

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1)

Veikto darbību skaits

c)

Citas darbības

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

Veikto darbību skaits

Darbības, kuru mērķis ir produktu kvalitātes paaugstināšana vai saglabāšana

a)

Pamatlīdzekļu iegāde

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1)

Veikto darbību skaits

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR)  (2)

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1)

Veikto darbību skaits

c)

Citas darbības

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

Veikto darbību skaits

Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana

a)

Pamatlīdzekļu iegāde

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1)

Veikto darbību skaits

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR)  (2)

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1)

Veikto darbību skaits

c)

Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības (izņemot tos, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu)

Veikto darbību skaits (3)

d)

Citas darbības

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

Veikto darbību skaits

Pētniecība un eksperimentālā ražošana

a)

Pamatlīdzekļu iegāde

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1)

Veikto darbību skaits

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR)

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1)

Veikto darbību skaits

c)

Citas darbības

Veikto darbību skaits

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (4)

Attiecīgā platība hektāros (5)

Apmācību darbības (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) un/vai darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību

Pamatojoties uz galvenajiem ietvertajiem jautājumiem:

a)

Bioloģiskā ražošana

b)

Kompleksā ražošana vai kompleksā kaitēkļu apkarošana

c)

Citi vides jautājumi

d)

Izsekojamība

e)

Produktu kvalitāte, tostarp pesticīdu atliekas

f)

Citi jautājumi

Veikto darbību skaits (6)  (7)

Dalībnieku apmeklēto apmācību dienu skaits

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbības

a)

Izņemšana no tirgus

b)

Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

c)

Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības

d)

Apmācību darbības

e)

Ražas apdrošināšana

f)

Atbalsts savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai

Veikto darbību skaits (3)  (6)  (8)  (9)

Darbības vides jomā

a)

Pamatlīdzekļu iegāde (10)

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1)

Veikto darbību skaits

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR)

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma (11)

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1)

Veikto darbību skaits

c)

Citas darbības

1)

Ražošana

i)

Bioloģiskā ražošana

ii)

Kompleksā ražošana

iii)

Uzlabota ūdens resursu izmantošana un/vai apsaimniekošana, ieskaitot ūdens ekonomiju un nosusināšanu

iv)

Darbības augsnes saglabāšanai (piemēram, darba metodes, lai novērstu/mazinātu augsnes eroziju, augu sega, vidi saudzējošā lauksaimniecība, mulčēšana)

v)

Darbības bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu biotopu (piemēram, mitraiņu) ierīkošanai vai uzturēšanai vai ainavas saglabāšanai, ieskaitot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu (piemēram, akmens sienas, terases, nelieli meži)

vi)

Energotaupības pasākumi

vii)

Darbības, kas saistītas ar atkritumu rašanās samazināšanu un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu

viii)

Citas darbības

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits

Veikto darbību skaits

Attiecīgā platība hektāros

2)

Transports

3)

Tirdzniecība

Veikto darbību skaits

Citas darbības

a)

Pamatlīdzekļu iegāde

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1)

Veikto darbību skaits

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR)  (2)

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma

Darbībās iesaistīto saimniecību skaits (1)

Veikto darbību skaits

c)

Citas darbības

Veikto darbību skaits


3.   KOPĒJIE REZULTĀTU RĀDĪTĀJI

NOTA BENE! Rezultātu rādītāji jāpaziņo tikai tad, kad šie rezultāti ir apstiprināti.


Pasākumi

Rezultātu rādītāji (Mērvienība)

Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana

Pārdotās produkcijas apjoma izmaiņas (tonnas)

Kopējās pārdotās produkcijas vērtības izmaiņas (EUR/kg)

Darbības, kuru mērķis ir produktu kvalitātes paaugstināšana vai saglabāšana

Īpašās “kvalitātes shēmas” prasībām atbilstošas produkcijas pārdošanas apjoma izmaiņas (tonnas)  (12)

Kopējās pārdotās produkcijas vērtības izmaiņas (EUR/kg)

Aptuvenā ietekme uz ražošanas izmaksām (EUR/kg)

Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana

Pārdotās produkcijas apjoma izmaiņas (tonnas)

Kopējās pārdotās produkcijas vērtības izmaiņas (EUR/kg)

Pētniecība un eksperimentālā ražošana

Jauno tehnoloģiju, procesu un/vai produktu skaits, kas pieņemti pēc darbības programmas uzsākšanas

Apmācību darbības (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) un/vai darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību

Cilvēku skaits, kuri pabeiguši pilnu apmācību pasākumu/programmu

Saimniecību skaits, kurām ir pieejami konsultāciju pakalpojumi

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbības

 

a)

izņemšana no tirgus

No tirgus izņemtās produkcijas kopējais apjoms (tonnas)

b)

priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

Kopējā platība, kurā raža novākta priekšlaicīgi vai nav novākta (ha)

c)

pārdošanas veicināšana un komunikācija

Novērtētās izmaiņas pārdotās produkcijas apjomā attiecībā uz produktiem, kuriem izmantoti pārdošanas veicināšanas/komunikācijas pasākumi (tonnas)

d)

apmācību darbības

Cilvēku skaits, kuri pabeiguši pilnu apmācību pasākumu/programmu

e)

ražas apdrošināšana

Kopējā apdrošinātā riska vērtība (EUR)

f)

atbalsts savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai

Izveidotā savstarpējā atbalsta fonda kopējā vērtība (EUR)

Darbības vides jomā

 

a)

Pamatlīdzekļu iegāde (13)

Novērtētās izmaiņas ikgadējā minerālmēslu patēriņā uz hektāru pa mēslojuma veidiem (N un P2O3) (tonnas)

Novērtētās izmaiņas gada ūdens patēriņā uz hektāru (m3/ha)

Novērtētās izmaiņas ikgadējā enerģijas patēriņā pa enerģijas avotiem vai kurināmā veidiem (litri/mo3/kwh uz tonnu pārdotās produkcijas

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un pirkumnoma (14)

c)

Citas darbības

1)

Ražošana

Novērtētās izmaiņas ikgadējā saražoto atkritumu apjomā (tonnas uz tonnu pārdotās produkcijas)

Novērtētās izmaiņas ikgadējā iepakojuma izmantojumā (tonnas uz tonnu pārdotās produkcijas)

2)

Transports

Novērtētās izmaiņas ikgadējā enerģijas patēriņā pa enerģijas avotiem vai kurināmā veidiem (litri/m3/kwh uz tonnu pārdotās produkcijas)

3)

Tirdzniecība

Novērtētās izmaiņas ikgadējā saražoto atkritumu apjomā (tonnas uz tonnu pārdotās produkcijas)

Novērtētās izmaiņas ikgadējā iepakojuma izmantojumā (tonnas uz tonnu pārdotās produkcijas)

Citas darbības

Pārdotās produkcijas apjoma izmaiņas (tonnas)

Kopējās pārdotās produkcijas vērtības izmaiņas (EUR/kg)

Novērtētās ražošanas izmaksu izmaiņas (EUR/kg)

Piezīmes: atsauces punkts izmaiņām ir programmas sākumā esošā situācija.


4.   KOPĒJIE IETEKMES RĀDĪTĀJI

NOTA BENE! Ietekmes rādītāji jāpaziņo tikai tad, kad ietekme ir apstiprināta.


Pasākumi

Vispārīgie mērķi

Ietekmes rādītāji (Mērvienība)

Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana

Konkurētspējas paaugstināšana

Ražotāju organizācijas biedra statusa pievilcības palielināšana

Novērtētās izmaiņas pārdotās produkcijas vērtībā (EUR)

Izmaiņas kopējā augļu un dārzeņu ražotāju skaitā, kuri ir attiecīgās RO/ROA aktīvi biedri (15), pa produktu veidiem (skaits)

Izmaiņas kopējā platībā, kuru attiecīgās RO/ROA biedri izmanto augļu un dārzeņu ražošanai (ha)

Darbības, kuru mērķis ir produktu kvalitātes paaugstināšana un saglabāšana

Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana

Pētniecība un eksperimentālā ražošana

Apmācību darbības (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) un/vai darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbības

Darbības vides jomā

Vides saglabāšana un aizsardzība

 

Augsne

n.d.

Ūdens kvalitāte

Novērtētās izmaiņas kopējā minerālmēslu patēriņā pa mēslojuma veidiem (N un P2O3) (tonnas)

Ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana

Novērtētās izmaiņas kopējā ūdens patēriņā (m3/ha)

Biotopi un bioloģiskā daudzveidība

n.d.

Ainavas

n.d.

Klimata pārmaiņu mazināšana

Novērtētās izmaiņas kopējā enerģijas patēriņā pa enerģijas avotiem vai kurināmā veidiem (litri/m3/Kwh)

Atkritumu apjoma samazināšana

Novērtētās izmaiņas kopējā saražoto atkritumu apjomā (tonnas)

Novērtētās izmaiņas iepakojuma izmantojumā (tonnas)

Citas darbības

Konkurētspējas palielināšana

Ražotāju organizācijas biedra statusa pievilcības palielināšana

Novērtētās izmaiņas pārdotās produkcijas vērtībā (EUR)

Izmaiņas kopējā augļu un dārzeņu ražotāju skaitā, kuri ir attiecīgās RO/ROA aktīvi biedri (15) (skaits)

Izmaiņas kopējā platībā, kuru attiecīgās RO/ROA biedri izmanto augļu un dārzeņu ražošanai (ha)

Piezīmes: atsauces punkts izmaiņām ir programmas sākumā esošā situācija.


5.   KOPĒJIE ATSKAITES PUNKTA RĀDĪTĀJI

NOTA BENE! Atskaites punkta rādītāji ir nepieciešami, lai analizētu situāciju programmu plānošanas perioda sākumā. Daži atskaites punkta rādītāji ir piemērojami tikai atsevišķām darbības programmām ražotāju organizāciju līmenī (piemēram, produkcijas apjoms, kas pārdots par mazāk nekā 80 % no vidējās cenas, ko saņem RO/ROA). Citi atskaites punkta rādītāji ir piemērojami arī valsts stratēģijā dalībvalstu līmenī (piemēram, pārdotās produkcijas vērtība).

Vispārējs nosacījums ir tāds, ka atskaites punkta rādītājus aprēķina kā trīs gadu vidējo rādītāju. Ja informācija nav pieejama, tos aprēķina, izmantojot informāciju par vismaz vienu gadu.


Mērķi

Atskaites punkta rādītāji saistībā ar mērķiem

Rādītājs

Definīcija (un mērvienība)

Vispārīgie mērķi

Konkurētspējas uzlabošana

Pārdotās produkcijas vērtība

Ražotāju organizācijas (RO)/ražotāju organizāciju apvienības (ROA) pārdotās produkcijas vērtība (EUR)

Ražotāju organizācijas biedra statusa pievilcības palielināšana

To augļu un dārzeņu ražotāju skaits, kuri ir attiecīgās RO/ROA aktīvi biedri

To augļu un dārzeņu ražotāju skaits, kuri ir RO/ROA aktīvi biedri (16)

Kopējā teritorija, ko attiecīgās RO/ROA biedri izmanto augļu un dārzeņu audzēšanai

Kopējā teritorija, ko attiecīgās RO/ROA biedri izmanto augļu un dārzeņu audzēšanai (ha)

Vides saglabāšana un aizsardzība

n.d.

 

Konkrētie mērķi

Piedāvājuma koncentrācijas veicināšana

Pārdotās produkcijas apjoms

Kopējais pārdotās produkcijas apjoms (tonnas)

Biedru saražotās produkcijas laišanas tirgū veicināšana

Ražošanas pielāgošana pieprasījumam kvalitātes un kvantitātes ziņā

Konkrētas “kvalitātes shēmas” (17)“kvalitātes” prasībām atbilstošas produkcijas pārdošanas apjoms pa galvenajiem “kvalitātes shēmu” veidiem (tonnas)

Ražošanas izmaksu optimizācija

n.d.

 

Produktu komerciālās vērtības paaugstināšana

Pārdotās produkcijas vienības vidējā vērtība

Pārdotās produkcijas vērtība/Pārdotās produkcijas apjoms (EUR/kg)

Ražotāju cenu stabilizēšana

Tirgus cenu svārstības

Produkcijas apjoms, kas pārdots par mazāk nekā 80 % no vidējās cenas, ko saņem RO/ROA (18) (tonnas)

Zināšanu veicināšana un cilvēka potenciāla paaugstināšana

Cilvēku skaits, kas piedalījušies apmācību pasākumos

Cilvēku skaits, kas pēdējo trīs gadu laikā ir pabeiguši apmācību pasākumu/programmu (skaits)

Saimniecību skaits, kas izmanto konsultāciju pakalpojumus

To saimniecību skaits, kas ir RO/ROA biedri un izmanto konsultāciju pakalpojumus (skaits)

Tehnisko un ekonomisko sasniegumu attīstīšana un jauninājumu veicināšana

n.d.

 

Konkrētie mērķi vides jomā

Augsnes aizsardzības veicināšana

Teritorija, kurā pastāv augsnes erozijas risks un kurā īsteno augsnes aizsardzības pasākumus

Teritorija augļu un dārzeņu audzēšanai, kurā pastāv augsnes erozijas risks (19) un kurā īsteno augsnes aizsardzības pasākumus (ha)

Ūdens kvalitātes saglabāšanas un uzlabošanas veicināšana

Teritorija, kurā veic mēslojuma izmantošanas samazināšanu/labāku pārvaldību

Teritorija augļu un dārzeņu audzēšanai, kurā veic mēslojuma izmantošanas samazināšanu/labāku pārvaldību (ha)

Ūdens resursu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšana

Teritorija, kurā veic ūdens taupīšanas pasākumus

Teritorija augļu un dārzeņu audzēšanai, kurā veic ūdens taupīšanas pasākumus (ha)

Biotopu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības veicināšana

Bioloģiskā ražošana

Platība augļu un/vai dārzeņu bioloģiskajai audzēšanai (ha)

Kompleksā ražošana

Platība augļu un/vai dārzeņu kompleksajai audzēšanai (ha)

Citas darbības biotopu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai

Platības, kurās veic citas darbības biotopu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai (ha)

Ainavas saglabāšanas veicināšana

n.d.

 

Klimata pārmaiņu mazināšanas veicināšana – ražošana

Siltumnīcu apkure – energoefektivitāte

Novērtētais ikgadējais enerģijas patēriņš siltumnīcu apkurei pa enerģijas avotu veidiem (tonnas/litri/m3/kwh uz pārdotās produkcijas tonnu)

Klimata pārmaiņu mazināšanas veicināšana – transports

Gaisa kvalitātes saglabāšanas un uzlabošanas veicināšana – transports

Transporta energoefektivitāte

Novērtētais ikgadējais enerģijas patēriņš iekšējā transporta vajadzībām (20) pa degvielas veidiem (litri/m3/kwh uz pārdotās produkcijas tonnu)

Saražoto atkritumu apjoma samazināšana

n.d.

 

Piezīmes: RO ir ražotāju organizācija; RAO ir ražotāju organizāciju apvienība; LIZ ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme.


(1)  Tikai gadījumos, kad pamatlīdzekļu iegādi veic ražotāju organizācijas biedru individuālajās saimniecībās.

(2)  Aizpildīt tikai par gadu, kurā veikti ieguldījumi.

(3)  Katra veicināšanas kampaņas diena ir viena darbība.

(4)  Tikai gadījumos, kad eksperimentālās ražošana notiek biedru saimniecībām piederošās platībās.

(5)  Tikai gadījumos, kad eksperimentālā ražošana notiek biedru saimniecībām un/vai ražošanas organizācijām piederošās platībās.

(6)  Katrs apmācību pasākums ir viena darbība, neatkarīgi no satura un dalībnieku apmeklēto apmācību dienu skaita.

(7)  Katrs apmācību pasākums ar mērķi veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību RO biedriem ir viena darbība, neatkarīgi no konsultāciju avota (t.i., no RO izveidota konsultāciju dienesta vai ārēja dienesta), apskatītā konsultāciju jautājuma un saimniecību skaita, kas izmanto konsultācijas.

(8)  Tā paša produkta izņemšana no tirgus dažādos gada periodos un dažādu produktu izņemšana ir dažādas darbības. Katrs pasākums attiecīgā produkta izņemšanai no tirgus ir viena darbība.

(9)  Dažādu kultūru ražas priekšlaicīga novākšana un ražas nenovākšana ir dažādas darbības.

(10)  Ieskaitot neienesīgus ieguldījumus, kas saistīti ar saistību izpildi attiecībā uz citām darbībām vides jomā.

(11)  Ieskaitot citus pamatlīdzekļu ieguves veidus, kas saistīti ar saistību izpildi attiecībā uz citām darbībām vides jomā.

(12)  Paredzēts, ka kvalitātes prasības ietver sīki izstrādātas saistības attiecībā uz ražošanas metodēm a) kuru ievērošanu pārbauda neatkarīga pārbaudes iestāde un b) kuru rezultāts ir galaprodukts, kura kvalitāte i) ir ievērojami augstāka par standarta tirdzniecības standartiem attiecībā uz sabiedrības veselību, augu veselību vai vides standartiem un ii) ir atbilstoša pašreizējām un paredzamajām tirgus iespējām. Tiek ierosināts, lai galvenās “kvalitātes shēmas” aptvertu: a) sertificētu bioloģisko ražošanu; b) aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un aizsargātus cilmes vietas nosaukumus, c) sertificētu komplekso ražošanu, d) privātas sertificētas produktu kvalitātes shēmas.

(13)  Ieskaitot neienesīgus ieguldījumus, kas saistīti ar saistību izpildi attiecībā uz citām darbībām vides jomā

(14)  Ieskaitot citus pamatlīdzekļu ieguves veidus, kas saistīti ar saistību izpildi attiecībā uz citām darbībām vides jomā.

(15)  Aktīvi biedri ir biedri, kas piegādā produkciju RO/ROA.

(16)  Aktīvi biedri ir biedri, kas piegādā produkciju RO/ROA.

(17)  Paredzēts, ka kvalitātes prasības ietver sīki izstrādātas saistības attiecībā uz ražošanas metodēm a) kuru ievērošanu pārbauda neatkarīga pārbaudes iestāde un b) kuru rezultāts ir galaprodukts, kura kvalitāte i) ir ievērojami augstāka par standarta tirdzniecības standartiem attiecībā uz sabiedrības veselību, augu veselību vai vides standartiem un ii) ir atbilstoša pašreizējām un paredzamajām tirgus iespējām. Tiek ierosināts, lai galvenās “kvalitātes shēmas” aptvertu: a) sertificētu bioloģisko ražošanu; b) aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un aizsargātus cilmes vietas nosaukumus, c) sertificētu komplekso ražošanu, d) privātas sertificētas produktu kvalitātes shēmas.

(18)  Aprēķina reizi gadā tikai galvenajiem produktiem (pārdotās produkcijas vērtības izteiksmē).

(19)  “Augsnes erozijas risks” attiecas uz visiem zemes gabaliem nogāzēs ar slīpumu lielāku par 10 %, neatkarīgi no tā, vai tiek veikti erozijas novēršanas pasākumi (piemēram, augsnes segums, augseka u.c.).

Ja ir pieejama attiecīga informācija, dalībvalsts var izmantot šādu definīciju: “Augsnes erozijas risks” attiecas uz jebkuru teritoriju, kurā paredzams augsnes virskārtas zudums tādā apmērā, kas pārsniedz dabisko augsnes veidošanās tempu, neatkarīgi no tā, vai ir veikti piemēroti augsnes aizsardzības pasākumi (piemēram, augsnes segums vai augseka).

(20)  Iekšējais transports attiecas uz produkcijas transportēšanu no RO/ROA biedra saimniecības uz RO/ROA.


XV PIELIKUMS

IEKĻUVES CENU SISTĒMA, KAS IZKLĀSTĪTA IV SADAĻAS II NODAĻAS 1. IEDAĻĀ

Neskarot kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumus, uzskata, ka produktu apraksta formulējumam ir tikai orientējoša nozīme. Šā pielikuma vajadzībām šīs regulas IV sadaļas II nodaļas 1. iedaļā noteiktās kārtības piemērojuma jomu nosaka pēc KN kodiem, kādi tie ir šīs regulas jaunāko grozījumu pieņemšanas laikā. Ja pirms KN koda ir norāde “ex”, papildu nodokļu apmēru nosaka gan pēc KN koda un produktu apraksta, gan pēc atbilstošā piemērojuma perioda.

A   DAĻA

KN kodi

Apraksts

Piemērošanas periods

ex 0702 00 00

Tomāti

No 1. janvāra līdz 31. decembrim

ex 0707 00 05

Gurķi (1)

No 1. janvāra līdz 31. decembrim

ex 0709 90 80

Artišoki

No 1. novembra līdz 30. jūnijam

0709 90 70

Kabači

No 1. janvāra līdz 31. decembrim

ex 0805 10 20

Saldie apelsīni, svaigi

No 1. decembra līdz 31. maijam

ex 0805 20 10

Klementīni

No 1. novembra līdz februāra beigām

ex 0805 20 30

ex 0805 20 50

ex 0805 20 70

ex 0805 20 90

Mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un sacumas); vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi

No 1. novembra līdz februāra beigām

ex 0805 50 10

Citroni (Citrus limon, Citrus limonum)

No 1. jūnija līdz 31. maijam

ex 0806 10 10

Galda vīnogas

No 21. jūlija līdz 20. novembrim

ex 0808 10 80

Āboli

No 1. jūlija līdz 30. jūnijam

ex 0808 20 50

Bumbieri

No 1. jūlija līdz 30. aprīlim

ex 0809 10 00

Aprikozes

No 1. jūnija līdz 31. jūlijam

ex 0809 20 95

Ķirši, izņemot skābos ķiršus

No 21. maija līdz 10. augustam

ex 0809 30 10

ex 0809 30 90

Persiki, ieskaitot nektarīnus

No 11. jūnija līdz 30. septembrim

ex 0809 40 05

Plūmes

No 11. jūnija līdz 30. septembrim


B   DAĻA

KN kodi

Apraksts

Piemērošanas periods

ex 0707 00 05

Pārstrādei paredzētie gurķi

No 1. maija līdz 31. oktobrim

ex 0809 20 05

Skābie ķirši (Prunus cerasus)

No 21. maija līdz 10. augustam


(1)  Izņemot šā pielikuma B daļā norādītos gurķus.


XVI PIELIKUMS

137. PANTĀ MINĒTIE REPREZENTATĪVIE TIRGI

Dalībvalsts

Reprezentatīvie tirgi

Beļģija un Luksemburga

Brisele

Bulgārija

Sofija

Čehija

Prāga

Dānija

Kopenhāgena

Vācija

Hamburga, Minhene, Frankfurte, Ķelne, Berlīne

Igaunija

Tallina

Īrija

Dublina

Grieķija

Atēnas, Saloniki

Spānija

Madride, Barselona, Sevilja, Bilbao, Saragosa, Valensija

Francija

Parīze (Renžī), Marseļa, Ruāna, Djepa, Perpiņāna, Nante, Bordo, Liona, Tulūza

Itālija

Milāna

Kipra

Nikozija

Latvija

Rīga

Lietuva

Viļņa

Ungārija

Budapešta

Malta

Atarda

Nīderlande

Roterdama

Austrija

Vīne (Incersdorfa)

Polija

Ožaruva Mazovecka (Bronisze), Poznaņa

Portugāle

Lisabona, Portu

Rumānija

Bukareste, Konstanca

Slovēnija

Ļubļana

Slovākija

Bratislava

Somija

Helsinki

Zviedrija

Helsingborga, Stokholma

Apvienotā Karaliste

Londona


XVII PIELIKUMS

PAPILDU IEVEDMUITAS NODOKLIS – IV SADAĻAS II NODAĻAS 2. IEDAĻA

Neskarot kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumus, uzskata, ka preču apraksta formulējumam ir vienīgi orientējoša nozīme. Papildu ievedmuitas nodokļa apmēru šā pielikuma izpratnē nosaka pēc KN kodiem, kādi tie ir šīs regulas pieņemšanas dienā.

Kārtas Nr.

KN kods

Apraksts

Piemērošanas periods

Apjoms, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu

(tonnas)

78.0015

0702 00 00

Tomāti

No 1. oktobra līdz 31. maijam

325 606

78.0020

No 1. jūnija līdz 30. septembrim

25 103

78.0065

0707 00 05

Gurķi

No 1. maija līdz 31. oktobrim

101 736

78.0075

No 1. novembra līdz 30. aprīlim

61 547

78.0085

0709 90 80

Artišoki

No 1. novembra līdz 30. jūnijam

19 799

78.0100

0709 90 70

Kabači

No 1. janvāra līdz 31. decembrim

117 360

78.0110

0805 10 20

Apelsīni

No 1. decembra līdz 31. maijam

454 253

78.0120

0805 20 10

Klementīni

No 1. novembra līdz februāra beigām

606 155

78.0130

0805 20 30

0805 20 50

0805 20 70

0805 20 90

Mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un sacumas); vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi

No 1. novembra līdz februāra beigām

104 626

78.0155

0805 50 10

Citroni

No 1. jūnija līdz 31. decembrim

326 861

78.0160

No 1. janvāra līdz 31. maijam

53 842

78.0170

0806 10 10

Galda vīnogas

No 21. jūlija līdz 20. novembrim

70 731

78.0175

0808 10 80

Āboli

No 1. janvāra līdz 31. augustam

886 383

78.0180

No 1. septembra līdz 31. decembrim

81 237

78.0220

0808 20 50

Bumbieri

No 1. janvāra līdz 30. aprīlim

241 637

78.0235

No 1. jūlija līdz 31. decembrim

35 748

78.0250

0809 10 00

Aprikozes

No 1. jūnija līdz 31. jūlijam

14 163

78.0265

0809 20 95

Ķirši, izņemot skābos ķiršus

No 21. maija līdz 10. augustam

114 530

78.0270

0809 30

Persiki, ieskaitot nektarīnus

No 11. jūnija līdz 30. septembrim

11 980

78.0280

0809 40 05

Plūmes

No 11. jūnija līdz 30. septembrim

5 806


XVIII PIELIKUMS

152. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTĀS REGULAS

Komisijas 1986. gada 27. maija Regula (EEK) Nr. 1764/86 par obligātām kvalitātes prasībām produktiem uz tomātu bāzes, par kuriem ir tiesības saņemt ražošanas atbalstu (1);

Komisijas 1989. gada 28. jūlija Regula (EEK) Nr. 2320/89 par obligātajām kvalitātes prasībām persikiem sīrupā un persikiem dabiskā augļu sulā, lai piemērotu ražošanas atbalsta sistēmu (2);

Komisijas 1999. gada 3. marta Regulas (EK) Nr. 464/1999, kas paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz atbalsta kārtību žāvētām plūmēm (3), 2. pants un I pielikuma A un B daļa;

Komisijas 1999. gada 19. jūlija Regulas (EK) Nr. 1573/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz žāvētu vīģu īpašībām, kas saskaņā ar ražošanas atbalsta sistēmu pretendē uz atbalstu (4), 1. panta 1. un 2. punkts un II un III pielikums;

Komisijas 1999. gada 22. jūlija Regulas (EK) Nr. 1621/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz atbalstu vīnogu audzēšanai noteiktu rozīņu šķirņu ražošanai (5), I un II pielikums;

Komisijas 1999. gada 28. jūlija Regula (EK) Nr. 1666/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz dažu žāvētu vīnogu šķirņu obligātajām tirdzniecības īpašībām (6);

Komisijas 2001. gada 23. maija Regula (EK) Nr. 1010/2001 par obligātajām kvalitātes prasībām augļu maisījumiem, uz ko attiecas ražošanas atbalsta shēma (7);

Komisijas 2002. gada 5. februāra Regulas (EK) Nr. 217/2002, ar ko nosaka atbilstības kritērijus izejmateriāliem, uz kuriem attiecas Regulā (EK) Nr. 2201/96 paredzētā ražošanas atbalsta shēma (8), 3. pants;

Komisijas 2003. gada 29. augusta Regulas (EK) Nr. 1535/2003, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/96 attiecībā uz atbalsta programmu augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem (9), 2. pants;

Komisijas 2003. gada 1. decembra Regulas (EK) Nr. 2111/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 2202/96, ar ko ievieš Kopienas atbalsta shēmu noteiktu citrusaugļu ražotājiem (10), 16. pants un I pielikums;

Komisijas 2006. gada 18. oktobra Regula (EK) Nr. 1559/2006, ar ko nosaka obligātas kvalitātes prasības šķirnes Williams un šķirnes Rocha bumbieriem sīrupā un/vai dabiskā augļu sulā, lai piemērotu ražošanas atbalsta sistēmu (11).


(1)  OV L 153, 7.6.1986., 1. lpp.

(2)  OV L 220, 29.7.1989., 54. lpp.

(3)  OV L 56, 4.3.1999., 8. lpp.

(4)  OV L 187, 20.7.1999., 27. lpp.

(5)  OV L 192, 24.7.1999., 21. lpp.

(6)  OV L 197, 29.7.1999., 32. lpp.

(7)  OV L 140, 24.5.2001., 31. lpp.

(8)  OV L 35, 6.2.2002., 11. lpp.

(9)  OV L 218, 30.8.2003., 14. lpp.

(10)  OV L 317, 2.12.2003., 5. lpp.

(11)  OV L 288, 19.10.2006., 22. lpp.


Augša