Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32006R1974

Komisijas Regula (EK) Nr. 1974/2006 ( 2006. gada 15. decembris ), ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

OV L 368, 23.12.2006., 15./73. lpp. (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OV L 322M , 2.12.2008., 305./363. lpp. (MT)
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 03 Sējums 080 Lpp. 133 - 191
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 03 Sējums 080 Lpp. 133 - 191
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 03 Sējums 019 Lpp. 59 - 117

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 31/12/2013; Atcelts ar 32014R0807

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1974/oj

23.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/15


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1974/2006

(2006. gada 15. decembris),

ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (1) un jo īpaši tās 5. panta 6. punktu, 19. panta 2. punkta otro teikumu, 32. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 66. panta 3. punkta trešo daļu, 70. panta 1. punktu un 91. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 izveidoja vienotu tiesisko regulējumu atbalstam lauku attīstībai no ELFLA visā Kopienā. Tiesiskais regulējums būtu jāpapildina ar sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem.

(2)

Attiecībā uz saskanību ar pasākumiem, ko finansē ar citu kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu palīdzību, būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par izņēmumiem lauku attīstības atbalstā, un jo īpaši noteikumi, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 5. panta 6. punktā minētajiem izņēmumiem. Nosakot atbalstu investīcijām lauku attīstībā, būtu jāņem vērā visi nozarē pastāvošie ierobežojumi un būtu jāizvairās no pārmērīgu ražošanas jaudu radīšanas attiecīgajās nozarēs.

(3)

Jāparedz noteikumi par valsts stratēģijas plānu atjaunināšanu satura, procedūru un termiņu ziņā.

(4)

Lai dalībvalstis un Komisija varētu ātri un efektīvi ieviest jauno programmu plānošanas regulējumu, būtu jāprecizē atvēlamais laiks no lauku attīstības programmu iesniegšanas līdz to apstiprināšanai Komisijā.

(5)

Būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par lauku attīstības programmu sagatavošanu un pārskatīšanu. Lai atvieglotu lauku attīstības programmu izstrādāšanu un to izskatīšanu un apstiprināšanu Komisijā, būtu jāparedz kopīgi noteikumi par šo programmu struktūru un saturu, kuru pamatā jo īpaši ir Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. pantā izklāstītās prasības. Turklāt būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz valsts sistēmu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1698/2005 15. panta 3. punktā.

(6)

Ar Komisijas lēmumu būtu jāpieņem tikai tie grozījumi, kas ietver būtiskas izmaiņas programmās, ELFLA finansējuma pārdali starp asīm programmas ietvaros un ELFLA līdzfinansējuma likmju izmaiņas. Par citiem grozījumiem būtu jālemj dalībvalstīm, un tie būtu jāpaziņo Komisijai. Būtu jāizveido šādu paziņojumu apstiprināšanas procedūra.

(7)

Lai nodrošinātu efektīvu un regulāru uzraudzību, dalībvalstīm būtu jānodrošina Komisijai pieeju plānošanas dokumentu konsolidētai un atjauninātai elektroniskajai versijai.

(8)

Regulā (EK) Nr. 1698/2005 paredzēti nosacījumi jauno lauksaimnieku atbalstam. Būtu jāprecizē laiks, kādā šiem nosacījumiem ir jābūt izpildītiem, tai skaitā tā laika posma ilgums, ko dalībvalstis var piešķirt konkrētiem atbalsta saņēmējiem, lai nodrošinātu atbilstību nosacījumiem par profesionālajām prasmēm un kompetenci. Tā kā uz atbalstu jauniem lauksaimniekiem attiecas nosacījums, ka jaunajam lauksaimniekam ir jāiesniedz attīstības plāns, būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par attīstības plānu un par tā noteikumu ievērošanu no jauno lauksaimnieku puses.

(9)

Attiecībā uz nosacījumiem par atbalstu priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā būtu jāatrisina īpašas problēmas, kas rodas, ja īpašumu nodod vairāki īpašuma atdevēji vai lauksaimnieks nomnieks. Īpašuma atdevējs par nekomerciālu lauksaimniecisku darbību nevar pretendēt uz atbalstu kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.

(10)

Būtu jāprecizē prasmes un resursi, kas nepieciešami iestādēm un struktūrām, kuras izraudzītas tādu konsultāciju pakalpojumu sniegšanai lauku saimniecībām, par kuriem var pretendēt uz atbalstu.

(11)

Attiecībā uz apsaimniekošanas, atbalsta un konsultāciju pakalpojumu izveidošanu būtu jāizstrādā metodoloģija pakāpeniskai atbalsta samazināšanai.

(12)

Attiecībā uz investīcijām lauku saimniecību modernizācijai, lai nodrošinātu atbilstību nesen ieviestiem Kopienas standartiem, un gadījumā, ja jaunajiem lauksaimniekiem ir jānodrošina atbilstība spēkā esošiem standartiem, būtu jānosaka datums, līdz kuram jānodrošina atbilstība attiecīgajiem standartiem.

(13)

Attiecībā uz investīcijām meža ekonomiskās vērtības uzlabošanai būtu jāizstrādā meža apsaimniekošanas plāni un jānosaka investīciju veidi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Šie plāni būtu jāsagatavo saskaņā ar Eiropas kopējām darbības pamatnostādnēm mežu ilgspējīgai apsaimniekošanai, kas izklāstītas L2 Rezolūcijas 2. pielikumā (Eiropas kopējie kritēriji, rādītāji un darbības pamatnostādnes mežu ilgspējīgai apsaimniekošanai), kura pieņemta Trešajā Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā, Lisabonā (1998. gada 2., 3. un 4. jūnijā) (2).

(14)

Attiecībā uz investīcijām lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai, lai nodrošinātu atbilstību nesen ieviestiem Kopienas standartiem mikrouzņēmumos, būtu jānosaka datums, līdz kuram jānodrošina atbilstība attiecīgajiem standartiem. Ar mežu saistītas investīcijas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, jānošķir no citām investīcijām meža nozarē.

(15)

Attiecībā uz sadarbību jaunu lauksaimniecības un pārtikas nozares, kā arī mežsaimniecības nozares produktu, procesu un tehnoloģiju izstrādē, būtu jānosaka orientējošās atbalstāmās izmaksas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

(16)

Attiecībā uz standartu ievērošanu dalībvalstij lauksaimniekiem paredzētā atbalsta līmenis būtu jāpielāgo katram standartam, ņemot vērā no šā standarta piemērošanas izrietošo saistību apjomu, un būtu jānosaka, ka nav tiesību pretendēt uz atbalstu par investīciju izmaksām.

(17)

Attiecībā uz atbalstu lauksaimniekiem, kuri piedalās pārtikas kvalitātes shēmā, būtu jāprecizē Kopienas shēmas un kritēriji valsts shēmām, produkti, uz kuriem attiecas šis atbalsts, un pastāvīgo izmaksu veidi, kurus var ņemt vērā, aprēķinot atbalsta summu.

(18)

Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 33. pantā minēto reklāmas jeb veicināšanas pasākumu atbilstību noteikumiem, kas attiecas uz informācijas un veicināšanas darbībām, kuras ieviestas ar Padomes 2000. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2826/2000 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū (3), būtu jāparedz sīki izstrādātas prasības atbalstam kvalitatīvu produktu tirdzniecības veicināšanai, jo īpaši attiecībā uz atbalsta saņēmējiem un atbalstāmajām darbībām. Turklāt, lai izvairītos no divkāršas finansēšanas riska, būtu jāparedz, ka nav tiesību pretendēt uz atbalstu lauku attīstībai par informācijas un veicināšanas pasākumiem, ko atbalsta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2826/2000.

(19)

Attiecībā uz atbalstu daļēji naturālām saimniecībām būtu sīki jāparedz attīstības plānu saturs un to īstenošanas nosacījumi.

(20)

Lai ņemtu vērā Maltas lauksaimniecības nozares specifiku, būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz atbalstu ražotāju grupām Maltā.

(21)

Attiecībā uz atbalstu mazāk labvēlīgiem apgabaliem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 93. pantu atbalsta sistēma, kas izveidota ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (4), paliek spēkā līdz 2009. gada 31. decembrim saskaņā ar Padomes aktu, ko pieņem atbilstīgi Līguma 37. pantā paredzētajai procedūrai. Tāpēc būtu jāturpina piemērot Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (5) 11. pantu, līdz Padome pieņem šādu aktu.

(22)

Būtu jāparedz noteikums, lai izvairītos no tā, ka pārklājas atbalsts lauksaimniekiem par standartu ievērošanu, no vienas puses, un Natura 2000 maksājumi, no otras puses.

(23)

Attiecībā uz agrovides un dzīvnieku labturības atbalstu, minimālajām prasībām, kas jāizpilda atbalsta saņēmējiem saistībā ar dažādām agrovides un dzīvnieku labturības saistībām, būtu jānodrošina līdzsvarota atbalsta piemērošana, ņemot vērā mērķus un tādējādi jāveicina ilgspējīga lauku attīstība. Šim nolūkam ļoti svarīgi ir izveidot metodoloģiju, lai aprēķinātu no uzņemtajām saistībām radušās papildu izmaksas, neiegūtos ienākumus un iespējamās darījumu izmaksas. Ja saistību pamatā ir lauksaimniecībā izmantojamo līdzekļu ierobežojumi, atbalsts jāpiešķir tikai tad, ja šos ierobežojumus var novērtēt tā, lai iegūtu pietiekamu apliecinājumu par saistību ievērošanu.

(24)

Attiecībā uz atbalstu ģenētisko resursu saglabāšanai lauksaimniecībā būtu jāsniedz sīka informācija par darbībām, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, un atbalsta saņēmēju apraksts. Būtu jāizstrādā noteikumi, lai izvairītos no pārklāšanās ar atbalstu agrovidei un izslēgtu no atbalsta pasākumus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem.

(25)

Būtu jādefinē neienesīgas investīcijas, kuru mērķis ir lauksaimniecības zemes ilgspējīga izmantošana.

(26)

Lai nodrošinātu vienotu pieeju mežsaimniecības pasākumiem, attiecīgos gadījumos būtu jālieto kopīga mežu un meža platību definīcija. Šai definīcijai būtu jāatbilst definīcijai, ko izmanto Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (PLO) un Eurostat, kā tā lietota 2005. gada Globālo meža resursu atjauninātajā novērtējumā. Precīzāk būtu jādefinē meži un meža platības, par kurām nav tiesību pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 42. panta 1. punktu.

(27)

Būtu jāparedz sīki izstrādāti nosacījumi lauksaimniecības zemju pirmreizējās apmežošanas atbalstam, jo īpaši attiecībā uz apmežojamās zemes, meža ierīkošanas izmaksu, lauksaimnieka un ātraudzīgu sugu definīciju.

(28)

Attiecībā uz atbalstu par agromežsaimniecības sistēmu pirmreizēju izveidošanu uz lauksaimniecības zemes dalībvalstīm būtu jānosaka kokaudzes maksimālais blīvums, ņemot vērā noteiktus parametrus.

(29)

Attiecībā uz mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošanu un tādu darbību novēršanu mežos, kas klasificējamas kā darbības ar augstu vai vidēju ugunsbīstamību, būtu jāparedz nosacījums par atbilstību dalībvalstu izstrādātajiem mežu uguns apsardzības plāniem. Būtu jānodrošina kopīga pieeja mežu ugunsgrēku novēršanai paredzēto preventīvo pasākumu noteikšanai.

(30)

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50. panta 5. un 6. punktā norādītajām teritorijām būtu jāprecizē to izraudzīšanās nosacījumi. Būtu jārūpējas, lai izvairītos no tā, ka apmežošana kaitē bioloģiskajai daudzveidībai vai var radīt citu kaitējumu videi.

(31)

Lai atļautu atbilstošu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 52. panta a) punkta i) apakšpunktā minēto nelauksaimniecisku aktivitāšu dažādošanas pasākuma uzsākšanu, būtu jānosaka minētās regulas 53. pantā minētā lauksaimniecības ražošanā iesaistītās mājsaimniecības locekļa skaidra definīcija.

(32)

Privātā un valsts sektora partnerības atbalstam, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 59. panta e) punktā minētais atbalsts, būtu jāatbilst konkrētiem sīki izstrādātiem nosacījumiem.

(33)

Attiecībā uz Leader Axis vietējo rīcības grupu atlases procedūrām būtu jābūt pārredzamām un konkurētspējīgām, lai nodrošinātu to, ka atbalstam tiek izvēlētas piemērotas un kvalitatīvas vietējā mēroga attīstības stratēģijas. Atkarībā no vietējiem apstākļiem kā vispārīgs noteikums būtu jāparedz iedzīvotāju skaita minimālās un maksimālās robežas teritorijās, kurās darbojas vietējās rīcības grupas.

(34)

Lai vietējās attīstības stratēģijas varētu īstenot pēc iespējas plašāk, būtu jāierobežo atbalsts vietējo rīcības grupu kārtējām izmaksām.

(35)

Sadarbības projektiem, kurus īsteno vietējās rīcības grupas, būtu jāatbilst konkrētiem nosacījumiem. Lai atvieglotu starpvalstu sadarbības projektu atlasi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizveido saskaņota procedūra.

(36)

Attiecībā uz tehnisko palīdzību būtu jāparedz līdzfinansēšanas noteikumi lauku attīstības programmām, kas attiecas uz reģioniem, kuri var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, un uz citiem reģioniem, kā arī sīki izstrādātas iespējas un termiņš valsts lauku tīkla izveidei.

(37)

Būtu jāparedz vairākiem pasākumiem kopīgi noteikumi, jo īpaši saistībā ar integrētu darbību īstenošanu, investīciju pasākumiem, saimniecības nodošanu laika posmā, kurā ir spēkā saistības kā nosacījums atbalsta piešķiršanai, saimniecības platības palielināšanu un dažādu kategoriju nepārvaramās varas vai ārkārtas apstākļu noteikšanu.

(38)

Dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi un jāievieš atbilstīgi noteikumi, lai nodrošinātu to, ka visus lauku attīstības pasākumus varētu pārbaudīt un kontrolēt. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai to kontroles pasākumi sniegtu pietiekamu apliecinājumu tam, ka tiek ievēroti atbilstības kritēriji un citas saistības. Jo īpaši attiecībā uz noteiktu pasākumu atbalsta maksājumu aprēķiniem, to atbilstība un pareizība dalībvalstīm būtu jānodrošina ar atbilstošu ekspertu slēdzienu.

(39)

Attiecīgā gadījumā būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par aizdevumu procentu likmju subsīdijām un konkrētiem finanšu inženierijas veidiem. Lai nodrošinātu efektīvu un vienveidīgu pārvaldību, būtu jāparedz arī nosacījumi, ar kuriem vadošās iestādes var piemērot standarta izmaksas un uzskatīt ieguldījumus natūrā par attiecināmiem izdevumiem. Lai nodrošinātu investīciju darbību mērķtiecīgāku plānošanu, būtu jāpadara pieejama kopīgu noteikumu pakete attiecināmo izdevumu noteikšanai. Kopīgi noteikumi būtu vajadzīgi gadījumos, kad dalībvalstu kompetentās iestādes nolemj veikt maksājumus investīciju atbalsta saņēmējiem.

(40)

Lai nodrošinātu atbilstību valsts atbalsta noteikumiem un procedūrām, būtu jāparedz īpaši noteikumi noteiktiem ELFLA līdzfinansētiem pasākumiem un valsts papildu finansējumam.

(41)

Lai nodrošinātu informāciju un reklāmu par lauku attīstības pasākumiem, kas saņem ELFLA atbalstu, lauku attīstības programmās būtu jāiekļauj komunikācijas plāns, kura saturam ir jābūt sīki izstrādātam. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, šajā sakarā būtu jānosaka vadošo iestāžu un atbalsta saņēmēju pienākumi.

(42)

Lai pastiprinātu caurskatāmību attiecībā uz ELFLA palīdzības izlietošanu, dalībvalstīm būtu katru gadu jāpublicē elektroniskā vai kādā citā veidā saņēmēju saraksts, darbību nosaukumi un publiskā finansējuma apjoms, kas piešķirs darbībām. Šādas informācijas pieejamība sabiedrībai liek uzlabot Kopienas darbības lauku attīstībā caurskatāmību un pastiprināt iesaistīto publisko līdzekļu pareizu finanšu vadību un, jo īpaši, pastiprināt kontroli pār izmantoto publisko naudu un visbeidzot ļauj izvairīties no konkurences izkropļojumiem lauku attīstības pasākumu atbalsta saņēmēju starpā. Ņemot vērā sasniedzamo mērķu nozīmīgumu, attiecībā uz proporcionalitātes principu un personu datu aizsardzību, ir attaisnojams tas, ka attiecīgā informācija tiek vispārīgi publicēta, ņemot vērā to, ka tas nepārsniedz to, kas ir nepieciešams atturēšanai no pārkāpumiem demokrātiskā sabiedrībā.

(43)

Attiecībā uz uzraudzību būtu jānosaka, kam jābūt atspoguļotam Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. pantā paredzētajā gada progresa ziņojumā, kā arī kopīgajos rādītājos, kas veido daļu no minētās regulas 80. pantā norādītās Vienotās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas.

(44)

Lai nodrošinātu drošu elektronisku datu apmaiņu Komisijas un dalībvalstu starpā, būtu jāizveido informācijas sistēma. Būtu jānosaka šīs sistēmas saturs un darbība, un piekļuves tiesības minētajai sistēmai.

(45)

Ar jaunajiem īstenošanas noteikumiem būtu jāaizstāj tie noteikumi, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 piemērošanai. Tādēļ no 2007. gada 1. janvāra būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 817/2004.

(46)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

Darbības joma

1. pants

Šajā regulā paredzēti sīki izstrādāti piemērošanas noteikumi Regulai (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz lauku attīstības atbalsta principiem un vispārīgiem noteikumiem, īpašiem un kopīgiem noteikumiem lauku attīstības pasākumiem, atbilstības un administratīviem noteikumiem, izņemot noteikumus par kontroli.

II   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1.   Iedaļa

Papildināmība, saskanība un atbilstība

2. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 5. pantā minētā saskaņotība jānodrošina:

a)

starp lauku attīstības atbalsta pasākumiem no vienas puses un pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar citiem Kopienas atbalsta instrumentiem, un jo īpaši pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas tiešā atbalsta un cita atbalsta shēmām, un dzīvnieku un augu veselības aizsardzības pasākumiem, no otras puses;

b)

starp dažādiem lauku attīstības atbalsta pasākumiem,

2.   Kad atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 var izņēmuma gadījumos piešķirt saskaņā ar minētās regulas 5. panta 6. punktu pasākumiem, kas ietilpst šīs regulas I pielikumā minēto atbalsta shēmu darbības jomā, dalībvalstis nodrošina, ka saņēmējs var saņemt atbalstu par noteiktu darbību tikai šīs shēmas ietvaros.

Šajā nolūkā dalībvalstis, iekļaujot savās lauku attīstības programmās pasākumus, kas ietver šādus izņēmumus, apraksta šajās programmās kritērijus un administratīvos noteikumus, kurus tās piemēros attiecīgajām atbalsta shēmām.

3.   Ja kopējā tirgus organizācija, tostarp Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansētajās tiešā atbalsta shēmas, nosaka ražošanas vai Kopienas atbalsta ierobežojumus attiecībā uz individuāliem lauksaimniekiem, lauku saimniecībām vai pārstrādes uzņēmumiem, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 ietvaros netiek atbalstītas nekādas investīcijas, kas varētu palielināt ražošanas apjomu virs šiem ierobežojumiem.

2.   Iedaļa

Stratēģija un programmu plānošana

3. pants

1.   Valsts stratēģijas plānus var atjaunināt programmēšanas periodā. Veicot šādu atjaunināšanu, jāņem vērā viens vai abi turpmāk minētie elementi:

a)

atjaunināšana skar vienu vai vairākus elementus, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 11. panta 3. punktā, un/vai vienu vai vairākas Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes, kas iekļautas minētās regulas 9. pantā;

b)

atjaunināšana ietver izmaiņas vienā vai vairākās lauku attīstības programmās, kas minētas šīs regulas 6. panta 1. punktā.

2.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 12. panta 1. punktu mutatis mutandis piemēro valsts stratēģijas plānu atjaunināšanai.

3.   Lai nodrošinātu pietiekamu laiku lauku attīstības programmu pielāgošanai, pēdējo valsts stratēģijas plāna atjauninājumu Komisijai iesniedz ne vēlāk kā 2013. gada 30. jūnijā.

4.   Valsts stratēģijas plānus apstiprina vai atjaunina pēc lauku attīstības programmu apstiprināšanas, jo īpaši ņemot vērā to mērķu un uzdevumu kvantitatīvo novērtējumu, kas iegūts šo programmu iepriekšējā novērtēšanā.

4. pants

1.   Komisija apstiprina lauku attīstības programmas, ko dalībvalstis iesniegušas ilgākais sešu mēnešu laikā no datuma, kad Komisija programmas saņēmusi. Gadījumos, kad lauku attīstības programmas iesniegtas pirms šīs regulas spēkā stāšanās, sešu mēnešu laika periods sāk skaitīt no tās dienas.

Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 1698/2005 18. panta 3. punkta otro daļu, šā punkta pirmajā daļā paredzētais sešu mēnešu laika posms sākas dienā, kad pārskatītā ierosinātā programma atbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 18. panta 3. punkta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

2.   Datumus šā panta 1. punktā minēto laika posmu noteikšanai attiecīgā gadījumā nosaka atbilstīgi 3. panta 6. un 8. punktam.

5. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. pantā paredzēto lauku attīstības programmu saturu izstrādā atbilstīgi šīs regulas II pielikumam.

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 85. pantā minēto iepriekšējo novērtējumu pievieno katrai lauku attīstības programmai.

2.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 15. panta 3. punktā minētajā valsts sistēmā ir ietverta informācija, kas ir kopīga vairākiem pasākumiem. Attiecībā uz šiem pasākumiem reģionālajās lauku attīstības programmās var iekļaut tikai papildu informāciju, ja informācija, kas ietverta gan valsts sistēmā, gan reģionālajās programmās, atbilst šīs regulas II pielikuma prasībām.

3.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis dara Komisijai pieejamu lauku attīstības programmu un valsts sistēmu elektronisko versiju, ko atjaunina pēc katrām izmaiņām, kā arī standarta tabulas, kuras sniegtas II pielikumā un kurās apkopota informācija, kas pieprasīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. panta d), e) un f) punktu. Saskaņā ar šīs regulas 63. pantu dalībvalstīm attiecīgā gadījumā elektroniski jānosūta Komisijai pieprasījumi attiecībā uz izmaiņām programmā un valsts sistēmā.

3.   Iedaļa

Izmaiņas lauku attīstības programmās

6. pants

1.   Izmaiņas lauku attīstības programmās iedala šādās kategorijās:

a)

pārskatīšana, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1698/2005 19. panta 1. punktā;

b)

pārskatīšana pēc finanšu resursu izmantošanas koordinēšanas procedūrām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 77. panta 3. punktā;

c)

citas izmaiņas, kas nav ietvertas šā punkta a) un b) apakšpunktā.

2.   Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās izmaiņas programmās var ierosināt tikai, sākot ar programmas īstenošanas otro gadu.

3.   Priekšlikumi par izmaiņām lauku attīstības programmās ir pienācīgi pamatoti, jo īpaši sniedzot šādu informāciju:

a)

iemesli un visas īstenošanas problēmas, kas pamato izmaiņas;

b)

izmaiņu paredzamie rezultāti;

c)

saistība starp izmaiņām un valsts stratēģijas plānu.

7. pants

1.   Attiecībā uz programmas pārskatīšanu, kas minēta šīs regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pieņem lēmumu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 19. panta 2. punktam, pēc dalībvalsts pieprasījuma, ja:

a)

pārskatīšana pārsniedz šīs regulas 9. panta 2. punktā minētās elastīguma robežas starp asīm;

b)

pārskatīšanas rezultātā mainās Regulas (EK) Nr. 1698/2005 70. pantā minētā Kopienas līdzfinansējuma likmes, kas paredzētas apstiprinātajā lauku attīstības programmā;

c)

pārskatīšanas rezultātā mainās Kopienas kopējais ieguldījums visam programmu plānošanas laika posmam un/vai tā sadalījums pa gadiem, nemainot pēdējo gadu ieguldījumus;

d)

pārskatīšanas rezultātā tiek ieviestas izmaiņas attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 5. panta 6. punktā minētajiem izņēmumiem.

Lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija saņēmusi dalībvalsts pieprasījumu.

2.   Izņemot gadījumus, kad ārkārtas pasākumus veic dabas katastrofu dēļ, 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos pieprasījumus par programmu pārskatīšanu var iesniegt ne vairāk kā vienu reizi kalendārajā gadā attiecībā uz katru programmu.

Attiecībā uz pārskatītajām programmām, kas minētas 1. punkta c) apakšpunktā, dalībvalstis pieprasījumus nosūta vēlākais līdz katra gada 30. septembrim.

Attiecībā uz pārskatītajām programmām, kas minētas 1. punktā, dalībvalstis nosūta savus pēdējos pieprasījumus Komisijai vēlākais līdz 2013.gada 30. jūnijam.

8. pants

1.   Dalībvalstis, kurās notiek reģionāla programmu plānošana, 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto programmu pārskatīšanu var ierosināt, lai atsevišķos gados pārdalītu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ieguldījumu starp reģionālām programmām, ja:

a)

ELFLA kopējais ieguldījums programmā nemainās visā programmu plānošanas laika posmā;

b)

attiecīgajai dalībvalstij piešķirto ELFLA līdzekļu kopapjoms nemainās;

c)

programmas līdzekļu sadalījums pa gadiem nemainās attiecībā uz gadiem pirms gada, kad notiek pārskatīšana;

d)

tiek ievērots attiecīgajai dalībvalstij gadā piešķirto ELFLA līdzekļu apjoms;

e)

attiecīgā gadījumā nav samazināts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 11. panta 3. punkta f) apakšpunktu norādītais budžets valsts stratēģijas plānā minētā konverģences mērķa sasniegšanai.

2.   Lai atspoguļotu 1. punktā minētās izmaiņas, pielāgo attiecīgo programmu finanšu tabulas.

Pārskatītās finanšu tabulas nosūta Komisijai ne vēlāk kā līdz 30. septembrim tajā kalendārajā gadā, kad notiek līdzekļu pārdalīšana. Pēdējais gads, kad šādas pārskatītas tabulas var nosūtīt, ir 2012. gads.

Komisija pieņem lēmumu par jauno finanšu tabulu apstiprināšanu trīs mēnešos pēc dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 90. panta 2. punktā minēto procedūru nepiemēro.

3.   Pieprasījumus par 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto programmu pārskatīšanu var iesniegt tikai vienu reizi kalendārajā gadā.

9. pants

1.   Dalībvalstu veiktās, 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās izmaiņas programmās var ietvert izmaiņas finanšu sadalījumā pasākumiem vienas ass ietvaros, kā arī ar finansēm nesaistītas izmaiņas attiecībā uz jaunu pasākumu ieviešanu, pašreizējo pasākumu atcelšanu vai informāciju par pašreizējiem pasākumiem programmā un to aprakstu.

2.   Dalībvalstis ir arī pilnvarotas izdarīt 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās izmaiņas, viena kalendārā gada ietvaros pārnesot no jebkuras ass uz jebkuru asi līdz 1 % no ELFLA kopējā ieguldījuma programmā visam programmēšanas periodam.

3.   1. un 2. punktā minētās izmaiņas programmā var izdarīt vēlākais līdz 2015. gada 31. decembrim, ja dalībvalsts paziņo par šīm izmaiņām vēlākais līdz 2015. gada 31. augustam.

4.   Izņemot gadījumus, kad ārkārtas pasākumus veic dabas katastrofu dēļ, par 1. un 2. punktā minētajām izmaiņām ziņo ne vairāk kā trīs reizes par katru kalendāro gadu un programmu, ja kalendārajā gadā, kurā veic trīs paziņojumus, ir ievērotas 2. punktā minētās 1 % robežas.

5.   Izmaiņām, kas minētas šī panta 1. un 2. punktā, ir jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 17. pantā noteiktajām likmēm.

6.   Par 1. un 2. punktā minētajām izmaiņām ziņo Komisijai. Komisija izvērtē to:

a)

atbilstību Regulai (EK) Nr. 1698/2005;

b)

saskanību ar attiecīgo valsts stratēģijas plānu;

c)

atbilstību šai regulai.

Komisija informē dalībvalsti par izvērtēšanas rezultātiem četros mēnešos no dienas, kad Komisija saņēmusi pieprasījumu par izmaiņām programmā. Ja izmaiņas neatbilst vienam vai vairākiem pirmajā daļā minētajiem vērtēšanas kritērijiem, četru mēnešu laika posmu atliek, līdz Komisija saņem kritērijiem atbilstošas izmaiņas programmā.

Ja Komisija neinformē dalībvalsti otrajā daļā minētajā četru mēnešu laika posmā, izmaiņas uzskata par apstiprinātām, un tās stājas spēkā pēc tam, kad četru mēnešu laika posms ir beidzies.

10. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 71. panta 1. punkta otrās daļas īstenošanas nolūkos dalībvalsts ir atbildīga par izdevumiem no dienas, kad Komisija ir saņēmusi šīs regulas 6. panta 1. punktā minēto pieprasījumu par izmaiņām programmā, līdz dienai, kad Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar šīs regulas 7. un 8. pantu, vai līdz dienai, kad pabeigta izmaiņu atbilstības izvērtēšana saskaņā ar šīs regulas 9. pantu.

2.   Ārkārtas pasākumu, ko veic dabas katastrofu gadījumos, uz atbalstu par izdevumiem, kas saistīti ar 6. panta 1. punktā minētajām izmaiņām programmā, ir tiesības pretendēt pirms termiņa, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 71. panta 1. punkta otrajā daļā.

11. pants

Izmaiņas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 15. panta 3. punktā minētajās valsts sistēmās ir šīs regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta darbības jomā. Šādām izmaiņām mutatis mutandis piemēro šīs regulas 9. panta 3. un 6. punktu.

12. pants

Ja tiek pieņemti vai grozīti Kopienas tiesību akti, vajadzības gadījumā lauku attīstības programmas saskaņā ar 6. panta 1. punktu maina, lai tās atbilstu jaunajai vai grozītajai likumdošanai. Šādas izmaiņas neņem vērā attiecībā uz gadā atļauto izmaiņu skaitu, kas minēts 7. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 4. punktā. 6. panta 2. punktu nepiemēro šādām izmaiņām.

III   NODAĻA

Lauku attīstības pasākumi

1.   Iedaļa

Lauku attīstības pasākumu sadalījums pa asīm

1.   gespennt

1. ass

13. pants

1.   Laikā, kad iesniedz atbalsta pieteikumu, nodrošina atbilstību Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem par atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai.

Tomēr, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem par profesionālajām prasmēm un kompetenci, var noteikt laika posmu, kas nepārsniedz 36 mēnešus no dienas, kad pieņemts atsevišķs lēmums par atbalsta piešķiršanu, ja jaunajam lauksaimniekam ir nepieciešams piemērošanās laiks, kurā izveidot vai pārstrukturēt saimniecību, un ja minētā punkta c) apakšpunktā paredzētajā uzņēmējdarbības plānā ir ietverta šāda nepieciešamība.

2.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā uzņēmējdarbības plānā apraksta vismaz:

a)

sākotnējo situāciju lauku saimniecībā un konkrētus atskaites punktus un mērķus jaunās saimniecības darbības attīstībai;

b)

sīku informāciju par investīcijām, apmācību, konsultācijām vai jebkuru citu darbību, kas nepieciešama lauku saimniecības darbības attīstībai.

3.   Kompetentā iestāde novērtē atbilstību uzņēmējdarbības plānam ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kad pieņemts atsevišķs lēmums par atbalsta piešķiršanu. Dalībvalstis, ņemot vērā apstākļus, kādos uzņēmējdarbības plāns tiek īstenots, paredz nosacījumus jau saņemta atbalsta atgūšanai, ja jaunais lauksaimnieks novērtēšanas brīdī nav izpildījis uzņēmējdarbības plāna nosacījumus.

4.   Atsevišķu lēmumu par atbalsta piešķiršanu jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai pieņem ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc darbības uzsākšanas, kā tā definēta dalībvalstīs spēkā esošajos noteikumos. Ja atbalsts ir piešķirts vienreizējas prēmijas veidā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumā, un šā panta 3. punkta īstenošanas nolūkos, dalībvalsts var sadalīt šo prēmiju, izmaksājot to ne vairāk kā piecās daļās.

5.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka, ja uzņēmējdarbības plānā ir minēta citu Regulā (EK) Nr. 1698/2005 paredzēto lauku attīstības pasākumu īstenošana, tad kompetentās iestādes apstiprināts jaunā lauksaimnieka iesniegums ļauj veikt arī šos pasākumus. Šajā gadījumā pieteikuma iesniedzēja sniegtajai informācijai jābūt pietiekami sīki izklāstītai, lai nodrošinātu, ka tiek apstiprināts pieteikums uz atbalstu arī par šiem citiem pasākumiem.

6.   Īpašus nosacījumus var piemērot situācijā, ja jaunais lauksaimnieks izveido saimniecību, kurā viņš nav vienīgais lauku saimniecības vadītājs. Šiem nosacījumiem jābūt līdzvērtīgiem tiem, kas attiecas uz jauno lauksaimnieku, kurš uzsāk darbību kā vienīgais saimniecības vadītājs.

14. pants

1.   Ja vienu lauku saimniecību nodod vairāki atdevēji, kopējo atbalstu par priekšlaicīgu pensionēšanos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 23. pantu ierobežo līdz summai, kas paredzēta vienam atdevējam.

2.   Saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku nevar pretendēt uz atbalstu par īpašuma atdevēja turpinātu nekomerciālu lauksaimniecisku darbību.

3.   Lauksaimnieks nomnieks var nodot atbrīvoto zemi īpašniekam, ja ir beidzies nomas līgums un ir izpildītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 23. panta 3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz saimniecības pārņēmēju.

4.   Dalībvalstis var paredzēt noteikumus par atbrīvotās zemes nodošanu kādas struktūras pārziņā, kura apņemas to vēlāk nodot saimniecības pārņēmējiem, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 23. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

15. pants

1.   Lauksaimniekiem paredzētie konsultāciju pakalpojumi, par kuriem atbalstu var piešķirt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 24. pantu, atbilst Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (6) II sadaļas 3. nodaļai un tās īstenošanas noteikumiem.

2.   To iestāžu un struktūru rīcībā, kas izvēlētas sniegt konsultāciju pakalpojumus lauksaimniekiem, ir tādi atbilstīgi resursi kā kvalificēts personāls, administratīvais un tehniskais aprīkojums, kā arī konsultēšanas pieredze un uzticamība, ievērojot prasības, nosacījumus un standartus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 24. panta 1. punkta otrās daļas a) un b) punktā.

16. pants

Lauku attīstības programmās paredz degresīvu atbalsta likmi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 25. pantā minēto apsaimniekošanas, atbalsta un konsultāciju pakalpojumu izveidošanai, nodrošinot vienmērīgu pakāpenisku atbalsta samazināšanu no pirmā atbalsta gada tā, lai atbalsta izmaksāšana tiktu pilnībā pārtraukta vēlākais sestajā gadā pēc šo pakalpojumu izveidošanas.

17. pants

1.   Lai nodrošinātu atbilstību nesen ieviestiem Kopienas standartiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 26. panta 1. punkta otrajā daļā, ja piešķir atbalstu par investīcijām lauku saimniecību modernizācijai, atbilstību attiecīgajiem standartiem sasniedz līdz minētajā daļā paredzētā atvieglojumu laika posma beigām.

2.   Ja jaunie lauksaimnieki, kuri saņem Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. pantā minēto atbalstu, veic investīcijas, lai sasniegtu atbilstību spēkā esošiem Kopienas standartiem, atbilstību attiecīgajiem standartiem sasniedz līdz minētās regulas 26. panta 1. punkta trešajā daļā paredzētā atvieglojumu laika posma beigām.

18. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 27. panta 2. punkta īstenošanas nolūkos meža apsaimniekošanas plānu pamatā atkarībā no meža zemes lieluma un izmantošanas veida ir atbilstīgi valsts tiesību akti, kā arī pašreizējie zemes izmantošanas plāni, un minētie apsaimniekošanas plāni atbilstīgi aptver meža resursus.

2.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 27. pantā minētās darbības mežu ekonomiskās vērtības uzlabošanai ir saistītas ar investīcijām meža īpašuma līmenī, un tās var ietvert investīcijas mežizstrādes tehnikai.

Par darbībām, kas saistītas ar meža atjaunošanu pēc galvenās cirtes, atbalstu nepiešķir.

3.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 27. panta 1. punkta pirmā teikuma darbības joma neattiecas uz šīs regulas 30. panta 4. punktā minētajiem mežiem.

19. pants

1.   Lai sasniegtu atbilstību nesen ieviestiem Kopienas standartiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 28. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrajā daļā, ja piešķir atbalstu par investīcijām lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai, atbilstību attiecīgajiem standartiem sasniedz līdz minētajā daļā paredzētā atvieglojumu laika posma beigām.

2.   Ja piešķir atbalstu par investīcijām mežsaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai, investīcijas, kas saistītas ar koksnes kā izejvielas izmantošanu, attiecas tikai uz visām darba operācijām, ko veic pirms rūpnieciskas apstrādes.

20. pants

Izmaksas saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 29. panta 2. punktā minēto sadarbību jaunu lauksaimniecības un pārtikas nozares, kā arī mežsaimniecības nozares produktu, procesu un tehnoloģiju izstrādē attiecas uz sagatavošanas darbībām, piemēram, projekta, produkta, procesa vai tehnoloģijas izstrādi un pārbaudi, un materiālām un/vai nemateriālām investīcijām, kas saistītas ar sadarbību pirms jaunizstrādātu produktu, procesu un tehnoloģiju izmantošanas komerciāliem mērķiem.

21. pants

1.   Lai nodrošinātu to standartu ievērošanu, kuru pamatā ir Kopienas tiesību akti, dalībvalstis Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31. pantā minētā atbalsta apmēru pielāgo katram standartam, ņemot vērā saistību apjomu, kas izriet no attiecīgā standarta piemērošanas. Atbalsta maksājumus pārtrauc tos pakāpeniski samazinot maksimālajā piecu gadu laika posmā, kā noteikts minētā panta 2. punktā.

2.   Nosakot apjomu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31. pantā minētajam ikgadējam atbalstam par to standartu ievērošanu, kuru pamatā ir Kopienas tiesību akti, neņem vērā ar investīcijām saistītās izmaksas.

22. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās Kopienas kvalitātes shēmas ir tās, kas izveidotas saskaņā ar šādām regulām un noteikumiem:

a)

Padomes Regulu (EEK) Nr. 2092/91 (7);

b)

Padomes Regulu (EK) Nr. 509/2006 (8);

c)

Padomes Regulu (EK) Nr. 510/2006 (9);

d)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 (10) VI sadaļu.

2.   Lai varētu pretendēt uz atbalstu, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās dalībvalstu atzītās kvalitātes shēmas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

šajās shēmās ietverto galaproduktu specifikas pamatā ir sīki izstrādātas prasības attiecībā uz lauksaimniecības metodēm, kas nodrošina:

konkrētas īpašības, arī īpašu ražošanas procesu, vai

galaprodukta kvalitāti, kas ievērojami pārsniedz komerciālu preču standartus attiecībā uz sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vides aizsardzību;

b)

shēmas ietver saistošas produkta specifikācijas, un atbilstību šīm specifikācijām pārbauda neatkarīga kontroles struktūra;

c)

shēmas ir atvērtas visiem ražotājiem;

d)

shēmas ir pārredzamas un nodrošina produktu pilnīgu izsekojamību;

e)

shēmas atbilst pašreizējām un paredzamām tirgus iespējām.

3.   Atbalstu lauksaimniekiem, kuri piedalās pārtikas kvalitātes shēmā, var piešķirt tikai tad, ja kvalitatīvais produkts vai pārtikas prece ir oficiāli atzīta saskaņā ar 1. punktā uzskaitītajām regulām un noteikumiem vai kādā no 2. punktā minētajām dalībvalsts atzītajām pārtikas kvalitātes shēmām.

Attiecībā uz pārtikas kvalitātes shēmām, kas minētas 1. punkta b) un c) apakšpunktā, atbalstu var piešķirt tikai par produktiem, kuri reģistrēti Kopienas reģistrā.

4.   Ja atbalsts par piedalīšanos pārtikas kvalitātes shēmā atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2092/91 attiecībā uz kādu konkrētu produktu ir ietverts lauku attīstības programmā, pastāvīgās izmaksas, kas rodas, piedaloties šajā kvalitātes shēmā, neņem vērā, aprēķinot atbalsta summu par tādu agrovides pasākumu, ko veic, lai atbalstītu tā paša produkta ražošanu ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

5.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 32. panta 1. punkta c) apakšpunkta īstenošanas nolūkos “pastāvīgās izmaksas” ir izmaksas, kas rodas no pievienošanās atbalstītai pārtikas kvalitātes shēmai un ikgadējām dalības maksām, tostarp vajadzības gadījumā izdevumi par pārbaudēm, kas vajadzīgas, lai apstiprinātu atbilstību shēmas specifikācijām.

23. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. panta c) punkta iii) apakšpunkta īstenošanas nolūkos “ražotāju grupa” ir jebkāda juridiska statusa organizācija, kurā apvienojušies ražotāji, kas ar konkrētu lauksaimniecības produktu vai pārtikas preci aktīvi piedalās pārtikas kvalitātes shēmās, kā norādīts minētās regulas 32. pantā. Profesionālas un/vai starpprofesionālas organizācijas, kas pārstāv vienu vai vairākas nozares, nevar uzskatīt par “ražotāju grupām”.

2.   Informācijas un veicināšanas jeb reklāmas aktivitātes, kam ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 33. pantu, ir pasākumi, kas paredzēti, lai rosinātu patērētājus pirkt lauksaimniecības produktus vai pārtikas preces, uz ko attiecas kvalitātes shēmas, kuras ietvertas lauku attīstības programmā saskaņā ar minētās regulas 32. pantu.

Šādiem pasākumiem jāvērš uzmanība uz attiecīgo produktu raksturīgām īpašībām vai priekšrocībām, proti, kvalitāti, īpašām ražošanas metodēm, augstiem dzīvnieku labturības standartiem un ar attiecīgo pārtikas kvalitātes shēmu saistītās vides saudzēšanu, un tajos var ietvert zinātniskas un tehniskas informācijas izplatīšanu par šiem produktiem. Šādi pasākumi jo īpaši ir gadatirgu un izstāžu organizēšana un/vai piedalīšanās tajās, līdzīgi sabiedrisko attiecību pasākumi un reklamēšana dažādās saziņas vidēs vai tirdzniecības vietās.

3.   Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. panta c) punkta iii) apakšpunktam tiesības pretendēt uz atbalstu ir tikai informācijas, veicināšanas un reklāmas pasākumiem iekšējā tirgū.

Šādi pasākumi nedrīkst rosināt patērētājus pirkt produktu tā konkrētās izcelsmes dēļ, izņemot produktus, uz ko attiecas kvalitātes shēma, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 510/2006, un kvalitātes shēmas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999. Tomēr produkta izcelsmi var norādīt ar nosacījumu, ka norāde par izcelsmi ir pakārtota galvenajai informācijai.

Nav tiesību pretendēt uz atbalstu par pasākumiem, kas saistīti ar tirdzniecības zīmolu reklamēšanu.

4.   Ja 2. punktā minētie pasākumi attiecas uz produktu, kas ir ietverts kādā no 22. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām pārtikas kvalitātes shēmām, informācijas, veicināšanas un/vai reklāmas materiālos ir jālieto šajās shēmās paredzētais Kopienas logotips.

5.   Par informācijas un veicināšanas pasākumiem, ko atbalsta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2826/2000, nepiešķir atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. panta c) punkta iii) apakšpunktu.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka visi informācijas, veicināšanas un reklāmas materiālu projekti, kas izstrādāti atbalstītā pasākuma ietvaros, atbilst Kopienas tiesību aktiem. Šajā nolūkā atbalsta saņēmēji nosūta šādu materiālu projektus dalībvalsts kompetentajai iestādei.

24. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 34. pantā minētais uzņēmējdarbības plāns atbilst sekojošām prasībām:

a)

sniedz pierādījumus tam, ka lauku saimniecība var kļūt ekonomiski dzīvotspējīga, attiecīgā gadījumā ņemot vērā papildinājumu no citiem šīs lauku mājsaimniecības ienākumu avotiem;

b)

ietver sīku informāciju par vajadzīgajām investīcijām;

c)

apraksta galvenos atskaites punktus un mērķus.

2.   Ja Regulas (EK) Nr. 1698/2005 34. pantā minētajā plānā ir norāde uz citu lauku attīstības pasākumu veikšanu, tai jābūt pietiekoši sīki izstrādātai, lai atbalstītu pieteikumu palīdzības saņemšanai šiem citiem pasākumiem.

3.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 34. panta 2. punkta īstenošanas nolūkos dalībvalstis, ņemot vērā uzņēmējdarbības plāna īstenošanas apstākļus, neveic turpmākus atbalsta maksājumus, ja lauksaimnieks, kam ir daļēji naturāla saimniecība, novērtēšanas brīdī nav izpildījis uzņēmējdarbības plāna noteikumus.

25. pants

1.   Lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumu attiecībā uz Maltu noteiktu minimālo atbalstu ražošanas nozarei, kurā produkcijas kopapjoms ir ļoti mazs, tiesības pretendēt uz šo minimālo atbalstu piešķir tikai ražotāju grupām, kas pārstāv noteiktu minimālo procentuālo daļu no attiecīgās nozares ražotājiem un aptver noteiktu minimālo procentuālo daļu no nozares produkcijas.

Maltas lauku attīstības programmā paredz ražotāju un produkcijas minimālo procentuālo daļu, kā arī attiecīgās nozares.

2.   Minimālā atbalsta summa ražotāju grupām Maltā, kas aprēķināta, ņemot par pamatu mazas ražotāju grupas izveidošanai vajadzīgās izmaksas, ir noteikta III pielikumā.

2.   gespennt

2. ass

26. pants

Attiecībā uz Padomes Direktīvas 79/409/EEK (11) un Direktīvas 92/43/EEK (12) īstenošanu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 38. pantā paredzētā atbalsta saņēmējiem nav tiesību pretendēt uz minētās regulas 31. pantā paredzēto atbalstu.

27. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 1. līdz 4. punkta un 40. panta īstenošanas nolūkos attiecīgi piemēro šā panta 2. līdz 13. punktu.

2.   Visas saistības attiecībā uz mājlopu audzēšanas ekstensifikāciju vai mājlopu audzēšanas citādu organizēšanu atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a)

tiek turpināta zālaugu platību apsaimniekošana;

b)

saglabā ganību platību uz vienu mājlopu vienību, nepieļaujot nedz pārlieku lielu noganīšanu, nedz nepilnīgu izmantošanu;

c)

mājlopu blīvumu nosaka, ņemot vērā visus lauku saimniecībā turētos ganību mājlopus vai, ja ir saistības ierobežot barības vielu noplūdi, visus lauku saimniecībā esošos dzīvniekus, kuru turēšana var ietekmēt attiecīgo saistību izpildi.

3.   Saistības ierobežot mēslošanas, augu aizsardzības vai citu lauksaimniecībā izmantojamo līdzekļu lietošanu akceptē tikai tad, ja šos ierobežojumus var novērtēt tādā veidā, lai iegūtu pietiekamu apliecinājumu par saistību ievērošanu.

4.   Atbalsts var attiekties uz šādām saistībām:

a)

audzēt apgabalam raksturīgus vietējo šķirņu lauksaimniecības dzīvniekus, kuru izmantošana lauksaimniecībā ir apdraudēta;

b)

saglabāt to augu ģenētiskos resursus, kuri dabiskā ceļā pielāgojušies vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un kuriem draud ģenētiskā erozija.

Lauksaimniecības dzīvnieku sugas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, un kritēriji, lai noteiktu kritiskās robežas, kad vietējo šķirņu izmantošanu lauksaimniecībā uzskata par apdraudētu, ir iekļauti IV pielikumā.

5.   Agrovides un/vai dzīvnieku labturības atbalsta saņemšana attiecībā uz vienu un to pašu lauksaimniecisko ražošanu netiek izslēgta ar vides pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar kopējā tirgus organizācijām vai I pielikumā uzskaitītajām tiešā atbalsta shēmām, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības pasākumiem vai lauku attīstības pasākumiem, kas nav saistīti ar atbalstu agrovidei un dzīvnieku labturībai, ja minētais atbalsts ir papildu atbalsts un ir saderīgs ar attiecīgajiem pasākumiem.

Dažādas agrovides un/vai dzīvnieku labturības saistības var apvienot, ja tās papildina viena otru un ir saderīgas.

Ja pirmajā un otrajā daļā minētos pasākumus vai saistības apvieno, aprēķinot atbalsta apjomu, ņem vērā konkrētus neiegūtos ienākumus un papildu izmaksas, kas izriet no apvienošanas.

6.   Par agrovides pasākumiem, kas saistīti ar atmatā atstātu zemi un ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 54. vai 107. pantu, ir tiesības pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja agrovides saistības pārsniedz minētās regulas 3. panta 1. punktā noteiktās galvenās prasības.

Ja atbalstu piešķir par kalnu teritorijām, citām teritorijām ar nelabvēlīgiem apstākļiem, Natura 2000 lauksaimniecības teritorijām un lauksaimniecības teritorijām, kas iekļautas upju baseinu apsaimniekošanas plānos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (13), agrovides saistībās attiecīgā gadījumā ņem vērā nosacījumus par atbalstu attiecīgajās teritorijās.

7.   Ar visām dzīvnieku labturības saistībām, ko uzņemas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 40. pantu, nodrošina atbilstību augstākiem standartiem vismaz vienā no šādām jomām:

a)

ūdens un barība, kas vairāk atbilst dzīvnieku dabiskajām vajadzībām;

b)

turēšanas nosacījumi, piemēram, telpas plašums, pakaiši, dabiskais apgaismojums;

c)

iespējas atrasties ārpus telpām;

d)

sistemātiskas kropļošanas, izolācijas vai pastāvīgas sapīšanas neveikšana;

e)

tādu pataloģiju novēršana, kas galvenokārt rodas no saimniekošanas veida un/vai turēšanas apstākļiem.

8.   Lai aprēķinātu neiegūtos ienākumus un papildu izmaksas, kas rodas no uzņemtajām saistībām, par atsauces līmeni izmanto attiecīgos standartus un prasības, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 3. punktā un 40. panta 2. punktā.

9.   Ja saistības parasti tiek izteiktas citās vienībās nekā tajās, kas izmantotas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumā, dalībvalstis var aprēķināt maksājumus, pamatojoties uz šīm citām vienībām. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tiek ievērotas minētajā pielikumā noteiktās maksimālās summas gadā, par kurām ir tiesības pretendēt uz Kopienas atbalstu. Šajā nolūkā dalībvalsts var:

a)

noteikt ierobežojumu vienību skaitam uz vienu lauku saimniecības hektāru, uz kuru attiecas agrovides saistības, vai

b)

noteikt vispārējo maksimālo summu katrai lauku saimniecībai, kas uzņemas saistības, un nodrošināt, ka maksājumi katrai lauku saimniecībai atbilst šim ierobežojumam.

10.   Pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, dalībvalstis nosaka vajadzību piešķirt kompensāciju par darījumu izmaksām, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punktā un 40. panta 3. punktā.

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punkta un 40. panta 3. punkta īstenošanas nolūkos “darījumu izmaksas” ir izmaksas, kas saistītas ar ļaušanu darījumam notikt un ko nevar tieši pieskaitīt attiecīgo saistību īstenošanas izmaksām.

Darījumu izmaksu daļas aprēķina visā saistību piemērošanas laika posmā, un tās nedrīkst pārsniegt 20 % no neiegūtajiem ienākumiem un papildu izmaksām, kas saistītas ar uzņemtajām saistībām.

11.   Dalībvalstis var atļaut pārveidot vienas saistības citās saistībās to piemērošanas laika posmā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

ikviena šāda pārveidošana būtiski labvēlīgi ietekmē vidi vai dzīvnieku labturību, vai abas minētās jomas;

b)

pašreizējās saistības tiek ievērojami pastiprinātas;

c)

attiecīgās saistības ir ietvertas apstiprinātajā lauku attīstības programmā.

Atbilstīgi šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā iekļautajiem nosacījumiem agrovides saistības var pārveidot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. pantā paredzētajās saistībās par lauksaimniecības zemes pirmreizēju apmežošanu. Agrovides saistību piemērošanu pārtrauc, neprasot atbalsta atmaksu.

12.   Dalībvalstis var atļaut agrovides vai dzīvnieku labturības saistību koriģēšanu to piemērošanas laika posmā, ja apstiprinātajā lauku attīstības programmā ir ietvertas šādas koriģēšanas iespējas un korekcijas ir pienācīgi pamatotas, ņemot vērā saistību mērķus.

Šīs korekcijas var būt arī saistību piemērošanas ilguma pagarinājums.

13.   Konversijas likmes dzīvnieku skaita konvertēšanai mājlopu vienībās (MV) ir noteiktas V pielikumā. Dalībvalstis var diferencēt šīs likmes to ierobežojumu ietvaros, kas attiecībā uz konkrētajām kategroijām saskaņā ar objektīviem kritērijiem izklāstīti minētajā pielikumā.

28. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 5. punktā paredzētais atbalsts var aptvert darbības, kuras veikuši citi atbalsta saņēmēji, nekā tie, kas norādīti minētās regulas 39. panta 2. punktā.

2.   Par darbībām, ko aptver šīs regulas 27. panta 4. punktā minētās agrovides saistības, nav tiesību pretendēt uz atbalstu, kurš paredzēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 5. punktā.

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 5. punktā paredzēto atbalstu nepiešķir par darbībām, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Eiropas Kopienas pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem.

3.   Darbības lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanai, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 5. punktu, ietver sekojošo:

a)

mērķtiecīgas darbības: darbības, lai veicinātu ģenētisko resursu saglabāšanu ex situ un in situ, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu lauksaimniecībā, tai skaitā patlaban in situ saglabātu ģenētisko resursu inventarizāciju ar interneta resursu palīdzību, kā arī saglabāšanu in situ/lauku saimniecībā un ex situ kolekciju (gēnu banku) un datu bāzu izveidi;

b)

saskaņotas darbības: darbības, kas veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām organizācijām par ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu Kopienas lauksaimniecībā;

c)

papildu darbības: informēšanas, izplatīšanas un konsultāciju darbības, kurās iesaistītas nevalstiskās organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas, mācību kursi un tehnisku ziņojumu sagatavošana.

4.   Šā panta nolūkos piemēro šādas definīcijas:

a)

“saglabāšana in situ” ir ģenētiskā materiāla saglabāšana ekosistēmā un dabiskajos biotopos un sugu vai savvaļas šķirņu dzīvotspējīgu populāciju saglabāšana un atgūšana to dabiskajā vidē, un – attiecībā uz domesticētām dzīvnieku sugām vai kultivētām augu sugām – lauksaimniecības vidē, kurā ir attīstījušās to atšķirīgās īpašības;

b)

“saglabāšana in situ/lauku saimniecībā” ir in situ saglabāšana un attīstīšana lauku saimniecības mērogā;

c)

“saglabāšana ex situ” ir lauksaimniecības ģenētiskā materiāla saglabāšana ārpus to dabiskajiem biotopiem;

d)

ex situ kolekcija” ir lauksaimniecības ģenētiskā materiāla kolekcija, ko saglabā ārpus to dabiskā biotopa.

29. pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 41. un 49. panta īstenošanas nolūkos “neienesīgas investīcijas” ir investīcijas, kas nerada ievērojamu lauksaimniecības vai meža īpašuma vērtības vai rentabilitātes pieaugumu.

30. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 42. panta 1. punkta īstenošanas nolūkos piemēro šā panta 2. un 3. punktā sniegtās definīcijas, visus izņēmumus pienācīgi pamatojot lauku attīstības programmās.

2.   “Mežs” ir teritorija, kura aizņem vairāk nekā 0,5 hektārus un kurā koku augstums pārsniedz 5 metrus un lapotnes segums – 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ. Termins neietver zemi, kuru pārsvarā izmanto kā lauksaimniecības vai pilsētas zemi.

Definīcijā ietvertas platības, kurās veic meža atjaunošanu un kurās lapotnes segums vēl nav sasniedzis 10 % un koku augstums 5 metrus, kā arī patlaban ar mežu nesegtas teritorijas, kuras radušās cilvēka darbības rezultātā vai dabisku cēloņu dēļ un kurās paredzama dabiskā atjaunošanās.

Meži ietver platības, kurās aug bambusi un palmas, ja tās atbilst augstuma un lapotnes seguma kritērijiem.

Meži ietver meža ceļus, ugunsdrošības joslas un citas nelielas atvērtas teritorijas; mežus nacionālajos parkos, dabas rezervātos un citās aizsargājamās teritorijās, piemēram, tādās, kas ir īpaša nozīmīgas no zinātnes, vēstures, kultūras vai garīgā aspekta.

Meži ietver vējlauzējjoslas, meža aizsargjoslas un koku alejas vairāk nekā 0,5 hektāru platībā un vairāk nekā 20 metru platumā.

Meži ietver plantācijas, ko audzē galvenokārt mežsaimniecības aizsardzības nolūkos, piemēram, gumijkoku plantācijas un korķozolu audzes. Koku audzes lauksaimnieciskās ražošanas sistēmās, piemēram, augļu koku plantācijas, un agromežsaimniecības sistēmas nav ietvertas “mežu” definīcijā. No šīs definīcijas ir izslēgti arī koki pilsētas parkos un dārzos.

3.   “Meža zemes” ir teritorijas, kuras nav klasificētas kā “mežs”, kuras aizņem vairāk nekā 0,5 hektārus un kurās koku augstums pārsniedz 5 metrus un lapotnes segums ir 5-10 %, vai kurās augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ; vai arī teritorija, no kuras vairāk nekā 10 % ir klāti ar krūmājiem, krūmiem un kokiem. Termins neietver zemi, kuru pārsvarā izmanto kā lauksaimniecības vai pilsētas zemi.

4.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 42. panta 1. punkta pirmā teikuma darbības joma neattiecas uz šādiem mežiem un meža zemēm:

a)

mežs un citas meža zemes, kas pieder centrālajai vai reģionālajai valdībai, vai valdībai piederošiem uzņēmumiem;

b)

mežs vai citas meža zemes, kas pieder valstij;

c)

mežs, kas pieder juridiskām personām, kuru kapitāls vismaz 50 % apmērā pieder kādai no a) un b) apakšpunktā minētajām struktūrām.

31. pants

1.   Dalībvalsts precīzi nosaka, par kādas lauksaimniecības zemes pirmreizējo apmežošanu ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. pantu, un šādas zemes ietver platības, kurās regulāri veic lauksaimnieciskas darbības.

Pirmreizējo apmežošanu Natura 2000 teritorijā, kas noteikta saskaņā ar Direktīvu 79/409/EEK un Direktīvu 92/43/EEK, veic atbilstīgi attiecīgās vietas apsaimniekošanas mērķiem.

2.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. panta 1. punkta a) apakšpunkta īstenošanas nolūkos “uzņēmējdarbības sākšanas izmaksas” jeb “meža kultūru ierīkošanas izmaksas” ietver izmaksas par stādāmo materiālu, stādīšanas izmaksas un izmaksas, kas tieši saistītas ar meža kultūru un nepieciešamas tās ierīkošanai.

3.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. panta 1. punkta c) apakšpunkta īstenošanas nolūkos “lauksaimnieki” ir personas, kuras būtisku savu darba laiku velta lauksaimnieciskai darbībai un gūst no tās ievērojamu daļu no saviem ienākumiem saskaņā ar dalībvalsts noteiktajiem kritērijiem.

4.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. panta 3. punkta un 44. panta 3. punkta īstenošanas nolūkos “ātraudzīgas sugas īslaicīgai kultivācijai” ir sugas, kuru rotācijas cikla ilgums, proti, laiks starp divām galvenajām cirtēm vienā gabalā, ir mazāks par 15 gadiem.

32. pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 44. panta īstenošanas nolūkos dalībvalstis, ņemot vērā vietējos apstākļus, koku sugas un vajadzību nodrošināt zemes lauksaimnieciskās izmantošanas turpināšanu, nosaka stādāmo koku maksimālo skaitu uz hektāru.

33. pants

1.   Ja Regulas (EK) Nr. 1698/2005 48. pantā paredzētais atbalsts attiecas uz meža ugunsdrošības joslu ierīkošanu, izmaksas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, līdztekus ierīkošanas izmaksām var ietvert attiecīgās teritorijas turpmākas uzturēšanas izmaksās.

Atbalstu par ugunsdrošības joslu uzturēšanu, veicot lauksaimnieciskas darbības, nepiešķir par platībām, par kurām saņem agrovides atbalstu.

2.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 48. pantā minētie ugunsgrēku preventīvie pasākumi var būt šādi:

a)

aizsardzības infrastruktūras, piemēram, meža taku, celiņu, ūdens ņemšanas vietu, ugunsdrošības joslu, attīrītu un izcirstu teritoriju ierīkošana, darbību uzsākšana ugunsdrošības joslu un attīrītu un izcirstu teritoriju uzturēšanai;

b)

preventīvas mežsaimnieciskas darbības, piemēram, veģetācijas kontrole, retināšana, veģetācijas struktūras dažādošana;

c)

stacionāru meža ugunsgrēku novērošanas torņu un sakaru iekārtu uzstādīšana vai uzlabošana.

34. pants

1.   Par Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50. panta 5. punktā minētajām lauksaimniecības zemēm, kas iekļautas upes baseina apsaimniekošanas plānā saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK, ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 38. pantu, ja ir izstrādāts un šajās teritorijās tiek īstenots atbilstīgs upes baseina apsaimniekošanas plāns.

2.   Ar vidi saistīti iemesli, kuru dēļ teritorijas uzskata par piemērotām apmežošanai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50. panta 6. punktam, var būt erozijas un/vai pārtuksnešošanās novēršana, bioloģiskās daudzveidības veicināšana, ūdens resursu aizsardzība, plūdu novēršana un klimata pārmaiņu mazināšana, ja pēdējā minētā nekaitēs bioloģiskajai daudzveidībai vai neradīs citu kaitējumu videi.

3.   gespennt

3. ass

35. pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 53. panta īstenošanas nolūkos “lauku saimniecības loceklis” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa, neatkarīgi no tā, kāds juridiskais statuss saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirts grupai un tās locekļiem, izņemot laukstrādniekus. Gadījumā, ja lauku saimniecības loceklis ir juridiska persona vai juridisku personu grupa, šim loceklim jāveic lauksaimnieciskā darbība lauku saimniecībā atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīdī.

36. pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 59. panta e) punktā minētās valsts un privātā sektora partnerības, kas saņem atbalstu vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai, ievēro šādus nosacījumus:

a)

tās sagatavo apgabalam piemērotas vietējās attīstības stratēģijas subreģionālā mērogā;

b)

tajās pārstāvēti valsts un privātā sektora dalībnieki, kuri noteikti atbilstīgi šā panta a) punktā minētajam ģeogrāfiskajam mērogam;

c)

to darbības izmaksas nepārsniedz 15 % no valsts izdevumiem, kas saistīti ar valsts un privātā sektora katras atsevišķās partnerības vietējo attīstības stratēģiju.

4.   gespennt

4. ass

37. pants

1.   Lai īstenotu 4. asi atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1698/2005 IV sadaļas I nodaļas 4. iedaļai, dalībvalstis vai reģioni var izvēlēties, vai īstenošana aptver visu teritoriju vai tās daļu, atbilstīgi pielāgojot kritērijus vietējo rīcības grupu un to pārstāvēto teritoriju atlasei.

Vietējo rīcības grupu atlases procedūrām ir jābūt atvērtām attiecīgajiem lauku apvidiem un jānodrošina konkurence starp vietējām rīcības grupām, kas ierosina vietējās attīstības stratēģijas.

2.   Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus to lauku apvidu atlasei, kuros īsteno Regulas (EK) Nr. 1698/2005 62. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās vietējās attīstības stratēģijas, organizē ne vēlāk kā divus gadus pēc programmu apstiprināšanas. Tomēr dalībvalstis vai reģioni var organizēt papildu uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, jo īpaši tad, ja Leader ir atvērta jaunām teritorijām, sakarā ar ko var būt vajadzīgs ilgāks laiks.

3.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 61. panta a) punktā un 62. panta 3. punktā minēto teritoriju iedzīvotāju skaitam parasti jābūt ne mazākam par 5 000 iedzīvotājiem un ne lielākam par 150 000 iedzīvotājiem.

Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos iedzīvotāju skaita robežas, proti, 5 000 un 150 000, var attiecīgi pazemināt vai paaugstināt.

4.   Dalībvalstis, kas līdz 2004. gada 30. aprīlim bija Kopienas sastāvā, cenšas nodrošināt, lai priekšroka būtu tādu vietējo rīcības grupu atlasei, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 62. panta 4. punktu vietējās attīstības stratēģijās ir iekļāvušas sadarbību.

38. pants

Par vietējo rīcības grupu darbības izmaksām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 63. panta c) punktā, ir tiesības pretendēt uz Kopienas atbalstu 20 % apmērā no kopējiem valsts izdevumiem vietējai attīstības stratēģijai.

39. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 65. pantā minētajā sadarbībā ir iesaistīta vismaz viena vietējā rīcības grupa, kas izvēlēta Leader ass ietvaros. Par sadarbības īstenošanu atbild koordinējošā vietējā rīcības grupa.

2.   Sadarbībā var iesaistīties valsts un privātā sektora partnerības, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 59. panta e) punktā, un citi lauku apvidi, kuriem ir šādas iezīmes:

a)

ģeogrāfiskajā teritorijā pastāv vietēja grupa, kura aktīvi darbojas lauku attīstības jomā un spēj izstrādāt attīstības stratēģiju šai teritorijai;

b)

šīs vietējās grupas organizācijas pamatā ir vietējo dalībnieku partnerība.

3.   Sadarbība ietver kopīgas darbības īstenošanu.

Tiesības pretendēt uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 65. pantā paredzēto atbalstu ir tikai par minētās kopīgās darbības izdevumiem, par izdevumiem jebkādu kopīgu struktūru darbībai un par tehnisko atbalstu sagatavošanas darbiem.

Tiesības pretendēt uz atbalstu par aktivizēšanas izdevumiem ir visām sadarbībā iesaistītajām teritorijām.

4.   Dalībvalsts kompetentā iestāde atlasa sadarbības projektus, ja šādi vietējo rīcības grupu radīti projekti nav iekļauti to vietējās attīstības stratēģijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 62. panta 4. punktu. Šādā gadījumā vietējās rīcības grupas var iesniegt sadarbības projektus kompetentajai iestādei vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim.

5.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus apstiprinātos starpvalstu sadarbības projektus.

5.   gespennt

Tehniskā palīdzība

40. pants

Ja lauku attīstības programmas aptver gan reģionus, kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, gan citus reģionus, kuriem nav tiesību pretendēt uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 70. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai tehniskajai palīdzībai atvēlētā ELFLA ieguldījuma likmi var noteikt, ņemot vērā programmā pārsvarā pārstāvēto reģionu veidu, vadoties pēc to skaita.

41. pants

1.   Struktūru, kas nepieciešama Regulas (EK) Nr. 1698/2005 68. pantā paredzētā valsts lauku tīkla darbības nodrošināšanai, var izveidot kompetentajās valsts iestādēs, vai izvēloties to konkursa kārtībā. Šai struktūrai ir jābūt spējīgai veikt minētā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos uzdevumus.

2.   Ja vienota lauku attīstības programma aptver visu dalībvalsts teritoriju, valsts lauku tīkls veido daļu no programmas tehniskās palīdzības komponenta, un tiek nošķirti plānotie izdevumi, kas saistīti ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 68. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā ietvertajiem elementiem. Tomēr izdevumi, kas saistīti ar a) apakšpunktā ietvertajiem elementiem, nedrīkst pārsniegt 25 % no valsts lauku tīklam atvēlētās summas.

3.   Ja dalībvalstis izmanto Regulas (EK) Nr. 1698/2005 66. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju, īpašo programmu valsts lauku tīkla izveidei un darbībai apstiprina saskaņā ar minētās regulas 18. panta 4. punktu.

Šīs regulas 4. pantu, 5. panta 1. un 3. punktu un 6. pantu mutatis mutandis piemēro šādu īpašo programmu iesniegšanai, apstiprināšanai un izmaiņu izdarīšanai tajās.

Īpašajā programmā un tās finanšu tabulā nošķir Regulas (EK) No. 1698/2005 68. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā ietvertos elementus. Tomēr izdevumi, kas saistīti ar a) apakšpunktā ietvertajiem elementiem, nedrīkst pārsniegt 25 % no šai programmai paredzētās kopsummas.

4.   Valsts lauku tīklus izveido vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim.

5.   Sīki izstrādāti noteikumi par valsts lauku tīklu izveidi un organizēšanu ir izklāstīti II pielikumā.

2.   Iedaļa

Vairākiem pasākumiem kopīgie noteikumi

42. pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 70. panta 7. punkta nolūkā, ja integrēta darbība attiecas vairāk nekā uz vienu asi un/vai pasākumu, katrai šādas darbības daļai, par kuru skaidri norādīts, ka to veic konkrēta lauku attīstības pasākuma ietvaros, piemēro minētā pasākuma nosacījumus.

43. pants

Attiecībā uz investīciju pasākumiem dalībvalstis nodrošina, ka atbalstu novirza skaidri noteiktiem mērķiem, kas atspoguļo strukturālas un teritoriālas vajadzības un strukturālus trūkumus.

44. pants

1.   Ja atbalsta saņēmēja saimniecība pilnībā vai daļēji tiek nodota citai personai laika posmā, kurā ir spēkā saistības kā nosacījums atbalsta piešķiršanai, minētā cita persona var pārņemt saistības attiecībā uz atlikušo laika posmu. Ja saistības netiek pārņemtas, atbalsta saņēmējs atmaksā piešķirto summu.

2.   Dalībvalstis var izvēlēties nepieprasīt 1. punktā minēto palīdzības atmaksu šādos gadījumos:

a)

ja atbalsta saņēmējs, kurš jau ir izpildījis ievērojamu daļu no attiecīgajām saistībām, pilnībā izbeidz lauksaimniecisku darbību, un viņa pēctecim nav iespējams pārņemt saistības;

b)

ja atbalsta saņēmēja saimniecības daļas nodošana notiek laika posmā, par kuru saistību piemērošanas ilgums pagarināts saskaņā ar 27. panta 12. punkta otro daļu, un ja netiek nodoti vairāk nekā 50 % no teritorijas, uz kuru saistības attiecās pirms to piemērošanas ilguma pagarināšanas.

3.   Ja saimniecības stāvoklis nedaudz mainās, dalībvalstis var veikt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punkta piemērošana nav iemesls neatbilstīgiem rezultātiem saistībā ar uzņemtajām saistībām.

45. pants

1.   Ja atbalsta saņēmējs paplašina saimniecības teritoriju laika posmā, kurā ir spēkā saistības kā nosacījums atbalsta piešķiršanai, dalībvalstis saskaņā ar 2. punktu var paredzēt saistību piemērošanas paplašināšanu, lai aptvertu šo papildu teritoriju saistību piemērošanas laika posma atlikušajā daļā, vai atbilstīgi 3. punktam aizstāt sākotnējās saistības ar jaunām.

Var paredzēt arī noteikumus par šādu aizstāšanu gadījumos, ja teritoriju, uz ko attiecas saistības, paplašina vienas saimniecības ietvaros.

2.   Šā panta 1. punktā minēto saistību piemērošanas paplašināšanu var atļaut tikai ar šādiem nosacījumiem:

a)

tā labvēlīgi ietekmē attiecīgo pasākumu;

b)

to attaisno saistību veids, laika posma atlikusī daļa un papildu teritorijas platība;

c)

tā netraucē veikt efektīvas pārbaudes, lai nodrošinātu atbilstību palīdzības piešķiršanas nosacījumiem.

3.   Šā panta 1. punktā minēto jauno saistību rezultātā visai attiecīgajai teritorijai piemēro nosacījumus, kas ir vismaz tikpat stingri kā sākotnējo saistību nosacījumi.

4.   Ja atbalsta saņēmējs nespēj turpmāk nodrošināt atbilstību uzņemtajām saistībām saimniecības zemes platību pārdalīšanas, valsts zemes konsolidācijas pasākumu vai kompetento valsts iestāžu apstiprinātu zemes konsolidācijas pasākumu dēļ, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai saistības varētu pielāgot jaunajai situācijai saimniecībā. Ja šāda pielāgošana izrādās neiespējama, saistību piemērošanu pārtrauc, un par laika posmu, kurā saistības bija spēkā, atbalsta atmaksa netiek prasīta.

46. pants

Attiecībā uz saistībām, ko uzņēmās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39., 40. un 47. pantu, paredz pārskatīšanas klauzulu, lai nodrošinātu to koriģēšanu, ja tiek grozīti minētās regulas 39. panta 3. punktā, 40. panta 2. punktā un 47. panta 1. punktā minētie attiecīgie obligātie standarti vai prasības, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 4. un 5. pantu un tās III un IV pielikumu, kā arī minimālās prasības par mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un citas valsts tiesību aktos noteiktās attiecīgās obligātās prasības, ko saistības pārsniedz, kā paredzēts minētajos pantos.

Ja atbalsta saņēmējs nepiekrīt šādai koriģēšanai, saistību piemērošanu pārtrauc, un par laika posmu, kurā saistības bija spēkā, atbalsta atmaksa netiek prasīta.

47. pants

1.   Dalībvalstis jo īpaši var atzīt šādas nepārvaramās varas vai ārkārtas apstākļu kategorijas, kuros tās neprasīs, lai atbalsta saņēmējs daļēji vai pilnībā atmaksā saņemto atbalstu:

a)

atbalsta saņēmēja nāve;

b)

atbalsta saņēmēja ilgstoša darbnespēja;

c)

lielas saimniecības daļas atsavināšana, ja to nevarēja paredzēt dienā, kad uzņēmās saistības;

d)

nopietna dabas katastrofa, kas būtiski ietekmē saimniecības zemi;

e)

lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanai paredzēto ēku nejauša nopostīšana saimniecībā;

f)

epizootiska slimība, kas skārusi visus lauksaimnieka mājlopus vai daļu no tiem.

2.   Par nepārvaramas varas gadījumiem vai ārkārtas apstākļiem atbalsta saņēmējs vai jebkura viņa pilnvarota persona rakstiski informē kompetento iestādi, iesniedzot šai iestādei atbilstīgus pierādījumus, 10 darba dienu laikā, skaitot no dienas, kurā atbalsta saņēmējam vai viņa pilnvarota pārstāvim radās šāda iespēja.

IV   NODAĻA

Atbilstības un administratīvie noteikumi

1.   Iedaļa

Pasākumu un atbilstības noteikumu pārbaudāmība un kontrolējamība

1.   gespennt

Pasākumu pārbaudāmība un kontrolējamība

48. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 74. panta 1. punkta īstenošanas nolūkos dalībvalstis nodrošina, ka visi lauku attīstības pasākumi, kurus tās plāno īstenot, ir pārbaudāmi un kontrolējami. Šajā nolūkā dalībvalstis nosaka kontroles kārtību, kas nodrošina tām pietiekamu pārliecību, ka tiek ievēroti atbilstības kritēriji un citas saistības.

2.   Lai pamatotu un apstiprinātu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31., 38., 39., 40. un 43. līdz 47. pantā paredzēto maksājumu aprēķinu atbilstību un pareizību, dalībvalstis nodrošina, ka struktūras vai dienesti, kuri ir funkcionāli neatkarīgi no tiem, kas atbild par šo aprēķinu veikšanu, sniedz atbilstošu ekspertīzi. Šāda ekspertu atzinuma sniegšanu paredz lauku attīstības programmā.

2.   gespennt

Procentu likmju subsīdijas

49. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 71. panta 5. pantu ELFLA var līdzfinansēt procentu likmju subsīdijas aizdevumiem. Piedāvājot procentu likmju subsīdijas, dalībvalstis programmās norāda metodi, kas jāizmanto procentu likmju subsīdiju aprēķināšanai.

Dalībvalstis jebkurā brīdī aizdevuma laikā var izveidot sistēmu procentu likmju subsīdiju atlikušo gada maksājumu kapitalizācijai. Visus atlikušos gada maksājumus pēc maksājumiem noteiktā galīgā datuma kapitalizē un izmaksā vēlākais līdz 2015. gada 31. decembrim. Attiecībā uz maksājumu pieprasījumiem Komisijai summas, kas izmaksātas finanšu starpniekinstitūcijai, kura izmaksā subsīdiju diskontēto vērtību, uzskata par faktiskajiem izdevumiem.

Otrās daļas īstenošanas nolūkos jānoslēdz nolīgums starp dalībvalsts maksājumu aģentūru un finanšu starpniekinstitūciju, kura izmaksā subsīdiju diskontēto vērtību. Dalībvalstis programmā norāda aprēķinu metodi un nākotnes vērtības hipotēzes, ko izmanto, lai aprēķinātu neizmaksāto procentu likmju subsīdiju kapitalizēto vērtību, kā arī kārtību, kādā tiks turpināta atbalsta nodošana saņēmējiem.

Dalībvalstis visā aizdevuma termiņā ir atbildīgas par subsīdiju diskontētās vērtības izmaksāšanas pārvaldību finanšu starpniekinstitūcijai un par ikvienu nepareizi izmaksātu summu atgūšanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (14) 33. pantu.

3.   gespennt

Citas finanšu inženierijas darbības

50. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 71. panta 5. punktu, kā daļu no lauku attīstības programmas, ELFLA var, saskaņā ar šīs regulas 51. un 52. pantu, līdzfinansēt izdevumus, kas saistīti ar darbību, kura ietver ieguldījumus, lai atbalstītu riska kapitāla fondus, garantiju fondus un aizdevumu fondus (turpmāk tekstā – “fondus”).

51. pants

1.   Fondu līdzfinansētāji vai to sponsori iesniedz vadošajai iestādei uzņēmējdarbības plānu, kurā cita starpā norādīts mērķa tirgus vai garantiju portfelis, finansēšanas kritēriji, noteikumi un nosacījumi, fonda darbības budžets, īpašumtiesības un daļēja finansējuma partneri, prasības attiecībā uz pārvaldības profesionalitāti, kompetenci un neatkarību, fonda nolikums, ELFLA ieguldījuma pamatojums un paredzētais izmantojums, stratēģija ieguldījumu izņemšanai no darbības un fonda likvidācijas noteikumi, tostarp noteikumi par to, kā vēlreiz izmantot ienākumus, kas attiecināmi uz ELFLA ieguldījumu. Uzņēmējdarbības plānu novērtē un tā īstenošanu uzrauga vadošā iestāde, vai tas notiek tās pārraudzībā.

2.   Fondus izveido kā neatkarīgas juridiskas vienības, kuru darbību reglamentē ar dalībnieku nolīgumiem, vai arī kā atsevišķu finanšu bloku pastāvošā finanšu institūcijā. Pēdējā gadījumā uz fondu attiecas īpaši izpildes noteikumi, kas jo īpaši paredz prasību par atsevišķu grāmatvedību, nošķirot fondā ieguldītos jaunos līdzekļus, tostarp ELFLA ieguldījumu, no finanšu institūcijas sākotnējiem līdzekļiem. Komisija nevar kļūt par fonda partneri vai dalībnieku.

3.   Fondi veic investīcijas vai sniedz garantijas uzņēmumiem to izveidošanai darbības sākumposmā vai paplašināšanās laikā tikai darbībām, ko fonda pārvaldītāji uzskata par potenciāli dzīvotspējīgām. Novērtējot ekonomisko dzīvotspēju, ņem vērā visus attiecīgo uzņēmumu ienākumu avotus. Fondi neveic investīcijas un nesniedz garantijas uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās tādā nozīmē, kas izklāstīta Kopienas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (15).

4.   Vadošās iestādes un fondi veic piesardzības pasākumus, lai mazinātu konkurences izkropļojumus riska kapitāla vai aizdevumu tirgū. Jo īpaši ienākumus no kapitāla ieguldījumiem un aizdevumiem, atskaitot pārvaldības izdevumu proporcionālo daļu, var prioritāri izmaksāt privātā sektora dalībniekiem līdz dalībnieka nolīgumā noteiktajam atlīdzības līmenim, un pēc tam to proporcionāli sadala starp visiem dalībniekiem un ELFLA.

5.   Fondu pārvaldības izmaksas nepārsniedz 3 % no visā programmas darbības laikā gadā vidēji apmaksātā kapitāla vai 2 % garantiju fondu gadījumā, ja vien pēc piedāvājumu konkursa nav nepieciešama augstāka procentuālā daļa.

6.   Noteikumus un nosacījumus par ieguldījumiem fondos no lauku attīstības programmām, tai skaitā iegūstamos galarezultātus, ieguldījumu stratēģiju un plānošanu, īstenošanas uzraudzību, politiku ieguldījumu izņemšanai no darbības un likvidācijas noteikumus paredz finansēšanas līgumā, ko noslēdz fonds, no vienas puses, un dalībvalsts vai vadošā iestāde, no otras puses.

7.   Uz ieguldījumiem fondos no ELFLA un citiem publiskiem avotiem un fondu veiktajām investīcijām vai sniegtajām garantijām atsevišķiem uzņēmumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 noteikumi vai Kopienas noteikumi par valsts atbalstu.

52. pants

1.   Attiecībā uz šīs regulas 51. pantā minētajām finanšu inženierijas darbībām izdevumi, ko paziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 26. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ir kopējie izdevumi, kas radušies, izveidojot šādus fondus vai ieguldot līdzekļus tajos.

Tomēr, veicot atlikuma maksājumus un slēdzot lauku attīstības programmas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 28. pantu, izdevumi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ir kopsumma, ko veido:

a)

visi maksājumi investīcijām uzņēmumos no katra attiecīgā fonda vai visas sniegtās garantijas, tai skaitā summas, ko garantiju fondi paredzējuši kā garantijas;

b)

pārvaldības izmaksas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

Starpību starp ELFLA ieguldījumu, kas reāli iemaksāts saskaņā ar finanšu inženierijas darbībām, un izdevumiem par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar otrās daļas a) vai b) apakšpunktu, noskaidro, ņemot vērā programmas īstenošanas pēdējā gada pārskatu.

2.   Procentus, kas iegūti no lauku attīstības programmu ietvaros veiktajiem maksājumiem fondos, izmanto, lai finansētu finanšu inženierijas darbības atsevišķiem uzņēmumiem.

3.   Resursus, kas nodoti atpakaļ darbībai no fondu veiktajām investīcijām vai palikuši pāri pēc visu garantiju piešķiršanas, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes ir vēlreiz jāizlieto atsevišķu uzņēmumu labā.

4.   gespennt

Standarta izmaksas un pieņēmumi par neiegūtajiem ienākumiem, kā arī ieguldījumi natūrā

53. pants

1.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var noteikt Regulas (EK) Nr. 1698/2005 21., 37. līdz 41. un 43. līdz 49. pantā paredzētā atbalsta līmeni, pamatojoties uz standarta izmaksām un standarta pieņēmumiem par neiegūtajiem ienākumiem.

2.   Attiecībā uz 1. punktā minētajiem aprēķiniem un atbilstošo atbalstu dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

tajos ietverti tikai tādi elementi, kas ir pārbaudāmi;

b)

to pamatā ir skaitļi, kuri noteikti, izmantojot atbilstošu kompetenci;

c)

tajos skaidri norādīti skaitļu avoti;

d)

tie ir diferencēti, lai attiecīgā gadījumā ņemtu vērā reģionālos vai vietējos apstākļus un faktisko zemes izmantojumu;

e)

attiecībā uz pasākumiem, ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31., 37. līdz 40. un 43. līdz 47. pantu, tajos nav ietverti elementi, kas saistīti ar pastāvīgām investīciju izmaksām.

54. pants

1.   Attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar investīcijām natūrā, valsts vai privāta atbalsta saņēmēja ieguldījumu, proti, tādu preču vai pakalpojumu nodrošināšanu, par kuriem neveic nekādus skaidras naudas maksājumus, ko apstiprina rēķini vai līdzvērtīgi dokumenti, var uzskatīt par izdevumiem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

ieguldījumus veido zemes vai nekustamā īpašuma, iekārtu vai izejvielu nodrošinājums, pētniecība vai profesionālā darbība, vai nesamaksāts brīvprātīgais darbs;

b)

ieguldījumus neveic saistībā ar 50. pantā minētajām finanšu inženierijas darbībām;

c)

ieguldījumu vērtību iespējams neatkarīgi novērtēt un pārbaudīt.

Ja nodrošinājums ir zeme vai nekustamais īpašums, vērtību apliecina neatkarīgs kvalificēts eksperts vai atbilstīgi pilnvarota oficiāla iestāde.

Ja tas ir nesamaksāts brīvprātīgais darbs, darba vērtību nosaka, ņemot vērā patērēto laiku un stundas un dienas samaksas likmi par līdzvērtīgu darbu, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz iepriekš izveidotu standarta izmaksu sistēmu, ja kontroles sistēma nodrošina pietiekamu apliecinājumu tam, ka darbs ir paveikts.

2.   Darbības beigās ELFLA līdzfinansētie valsts izdevumi, ko iegulda darbībā, kura ietver ieguldījumus natūrā, nepārsniedz kopējos izdevumus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, izņemot ieguldījumus natūrā.

5.   gespennt

Investīcijas

55. pants

1.   Investīciju gadījumā attaisnoti ir šādi izdevumi:

a)

par nekustamā īpašuma celtniecību, iegūšanu īpašumā, ieskaitot izpirkumnomu, vai uzlabošanu;

b)

par jaunas tehnikas un iekārtu, tostarp datoru programmatūru iegādi vai izpirkumnomu līdz īpašuma tirgus vērtībai. Nav tiesību pretendēt uz atbalstu par citām izmaksām, kas saistītas ar izpirkumnomas līgumu, piemēram, izpirkumnomas devēja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas maksas;

c)

vispārīgas izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, samaksa arhitektiem un inženieriem, konsultāciju maksas, priekšizpēte, patenta tiesību un licenču iegāde.

Atkāpjoties no pirmās daļas b) apakšpunkta, un tikai mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (16) nozīmē, dalībvalstis var paredzēt nosacījumus, kad lietotu iekārtu iegādes izmaksas var uzskatīt par attaisnotām izmaksām.

2.   Lauksaimniecības investīciju gadījumā uz investīciju atbalstu nevar pretendēt lauksaimnieciskās ražošanas tiesību, dzīvnieku un viengadīgo augu iegādei, kā arī to stādīšanai.

Tomēr gadījumos, kad saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. panta b) punkta vi) apakšpunktu tiek atjaunots lauksaimniecības ražošanas potenciāls, ko iznīcinājušas dabas katastrofas, izdevumi, kas saistīti ar dzīvnieku iegādāšanos ir attaisnojami.

Uz investīciju atbalstu nevar pretendēt par vienkāršām pamatlīdzekļu aizstāšanas investīcijām.

6.   gespennt

Investīciju atbalsta avansa maksājumi

56. pants

1.   Atkāpjoties no Komisijas Regulas (EK) Nr. 1975/2006 (17) 26. panta 5. punkta, investīciju atbalsta saņēmēji var pieprasīt no kompetentās maksājuma aģentūras avansa maksājumu, ja šī iespēja ir iekļauta lauku attīstības programmā. Attiecībā uz valsts saņēmējiem šo avansu var maksāt tikai pašvaldībām un to apvienībām, un publisko tiesību subjektiem.

2.   Avansa apjoms nepārsniedz 20 % no ar investīciju saistītā valsts atbalsta, un tā izmaksāšanas priekšnoteikums ir bankas garantija vai līdzvērtīga garantija, kas atbilst 110 % avansa apjomam.

Tomēr, attiecībā uz valsts saņēmējiem, kas minēti 1. punktā, maksājuma aģentūra no iestādes saskaņā ar dalībvalstīs piemērojamiem noteikumiem var pieņemt rakstveida garantiju summai, kura ir vienāda ar pirmajā daļā precizēto procentuālo daļu, ar nosacījumu, ka minētā iestāde apņemas samaksāt summu, uz kuru attiecas tās garantija, gadījumā, ja tiesības uz izmaksāto avansu nepiešķir.

3.   Garantiju atbrīvo, tiklīdz kompetentā maksājuma aģentūra konstatē, ka faktisko izdevumu apjoms, kas atbilst ar investīciju saistītajam valsts atbalstam, pārsniedz avansa apjomu.

2.   Iedaļa

Valsts atbalsts

57. pants

1.   Lauku attīstības programmās var ietvert valsts atbalstu, kas paredzēts, lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 89. pantu sniegtu valsts papildus finansējumu pasākumiem vai darbībām, uz kurām attiecas Līguma 36. pants, tikai tad, ja valsts atbalstu nosaka saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 9. punkta A daļu.

2.   Lauku attīstības programmās var ietvert valsts atbalstu, kurš paredzēts finanšu līdzdalībai, ko dalībvalstis nodrošina kā partneri Kopienas atbalstam lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 88. pantu, pasākumos, ko veic atbilstīgi minētās regulas 25. un 52. pantam, un darbībās, ko veic minētās regulas 28. un 29. pantā paredzēto pasākumu ietvaros, vai valsts papildus finansējumu saskaņā ar minētās regulas 89. pantu pasākumiem, ko veic atbilstīgi minētās regulas 25., 27. un 52. pantam, un darbībām, ko veic minētās regulas 28. un 29. pantā paredzēto pasākumu ietvaros, uz ko neattiecas Līguma 36. pants, taču tikai tad, ja valsts atbalstu nosaka saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 9. punkta B daļu.

3.   Par izdevumiem, kas radušies, veicot šā panta 2. punktā minētos pasākumus un darbības, tiesības pretendēt uz atbalstu ir tikai tad, ja atbalsta piešķiršanas brīdī minētais atbalsts nav nelikumīgs atbalsts Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (18) 1. panta f) punkta nozīmē.

Ja atbalsts jāpiešķir par darbībām, ko veic šā panta 2. punktā minēto pasākumu ietvaros, pamatojoties uz spēkā esošajām atbalsta shēmām Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) un d) punkta nozīmē, vadošā iestāde vai jebkura cita kompetenta iestāde dalībvalstī nodrošina, ka tiek ievērotas visas paziņošanas prasības, ko piemēro individuālam atbalstam minētās regulas 1. panta e) punkta nozīmē, un ka šādas darbības izvēlas tikai pēc tam, kad ir paziņots par iepriekš minēto atbalstu un Komisija ir to apstiprinājusi atbilstoši Līguma 88. panta 3. punktam.

3.   Iedaļa

Informācija un reklāma

58. pants

1.   Lauku attīstības programma ietver komunikācijas plānu, kurā izklāsta:

a)

mērķus un mērķa grupas;

b)

komunikācijas un informācijas pasākumu saturu un stratēģiju, izklāstot veicamos pasākumus;

c)

tā paredzamo budžetu;

d)

administratīvos departamentus vai struktūras, kas atbildīgas par īstenošanu;

e)

kritērijus, ko jāizmanto, lai caurskatāmi novērtētu informācijas un reklāmas pasākumu ietekmi, lauku attīstības programmu izpratni un Kopienas nozīmi veidošanā.

2.   Informācijai un reklāmai piešķirtā summa var būt daļa no lauku attīstības programmas tehniskās palīdzības sastāvdaļas.

3.   Sīki izstrādāti noteikumi par informāciju un reklāmu ir izklāstīti VI pielikumā.

59. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 77. pantu izveidotās uzraudzības komitejas sanāksmēs priekšsēdētājs ziņo par informācijas un reklāmas pasākumu īstenošanas progresu un iepazīstina Komitejas locekļus ar šādu pasākumu piemēriem.

4.   Iedaļa

Uzraudzība un novērtēšana

60. pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. pantā paredzēto gada progresa ziņojumu struktūra un elementi ir izklāstīti šīs regulas VII pielikumā.

61. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 86. panta 4. un 5. punktu vidustermiņa un paveiktā novērtējumus iesniedz Komisijai attiecīgi līdz 2010. gada 31. decembrim un 2015. gada 31. decembrim.

Ja dalībvalstis neiesniedz vidustermiņa un paveiktā novērtējuma ziņojumus līdz šī panta pirmajā daļā minētajiem datumiem, Komisija līdz šo novērtējumu ziņojumu saņemšanai var piemērot Regulas (EK) Nr. 1290/2005 27. panta 3. punktā paredzēto starpposma maksājumu pagaidu pārtraukšanas procedūru.

62. pants

1.   Lauku attīstības programmu sākotnējā stāvokļa, īstenošanas, rezultātu un ietekmes rādītāju kopums ir iekļauts šīs regulas VIII pielikumā. Šis rādītāju saraksts veido Regulas (EK) Nr. 1698/2005 80. pantā minēto Vienoto uzraudzības un novērtēšanas sistēmu (VUNS).

Attiecīgā gadījumā šos rādītājus iedala pēc atbalsta saņēmēju vecuma un dzimuma, kā arī pēc tā, vai pasākumi tiek īstenoti mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās, uz kurām attiecas konverģences mērķis.

2.   Sasniegumi īstenošanas un rezultātu rādītājos ir daļa no gada progresa ziņojuma. Šajā ziņojumā iekļauj gan kopīgos, gan papildus rādītājus.

Lai novērtētu progresu lauku attīstības programmas mērķu sasniegšanā, uz visu programmas īstenošanas laika posmu nosaka orientējošus mērķus sākotnējā stāvokļa, īstenošanas, rezultātu un ietekmes rādītājiem, norādot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 89. pantā minēto valsts papildus finansējumu.

3.   Komisija, īstenojot vienotu pieeju ar dalībvalstīm, izstrādā vadlīnijas par VUNS. Šīs vadlīnijas ietver vismaz sekojošo:

a)

uzraudzības prasības;

b)

iepriekšējas vidustermiņa novērtēšanas un paveiktās novērtēšanas organizēšana un kopīgi vērtēšanas jautājumi par katru lauku attīstības pasākumu;

c)

vadlīnijas par paziņošanas sistēmu, lai novērtētu progresu, ņemot vērā attiecīgos rādītājus;

d)

katra pasākuma informācijas lapas, kurās iekļauj rīcības loģisko pamatojumu un dažādus rādītājus;

e)

informācijas lapas, kurās iekļauj sākotnējā stāvokļa, īstenošanas, rezultātu un ietekmes rādītājus.

5.   Iedaļa

Informācijas un dokumentu elektroniskā apmaiņa

63. pants

1.   Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izveido informācijas sistēmu (turpmāk tekstā – “sistēma”), lai Komisija un katra dalībvalsts varētu droši apmainīties ar kopīgi interesējošiem datiem. Šie dati ietver gan administratīvos/darbības, gan finanšu aspektus, uz pēdējiem attiecas Komisijas Regulas Nr. 883/2006 18. pants (19).

Komisija, īstenojot vienotu pieeju ar dalībvalstīm, izveido un atjaunina sistēmu.

2.   Attiecībā uz administratīvo/darbības pārvaldību sistēma ietver kopīgi interesējošus dokumentārus aspektus, kuri dod iespēju veikt uzraudzību, un jo īpaši valsts stratēģijas plānus un to atjauninātās versijas, pārskata ziņojumus, programmas un to izmaiņas, Komisijas lēmumus, gada progresa ziņojumus, tostarp pasākumu kodus saskaņā ar II pielikuma 7. punktā sniegto tabulu un VIII pielikumā iekļautos uzraudzības un novērtēšanas rādītājus.

3.   Vadošā iestāde un Komisija vajadzīgajā formātā ievada sistēmā un atjaunina dokumentus, par kuriem tās ir atbildīgas.

4.   Sistēma dalībvalstīm un Komisijai ir pieejama tieši vai caur saskarni datu automātiskai sinhronizēšanai un ievadīšanai no valstu un reģionālajām datorizētajām pārvaldības sistēmām.

Dalībvalstis centralizētā veidā iesniedz Komisijai pieprasījumus par piekļuves tiesībām sistēmai.

5.   Datu apmaiņā izmanto elektronisko parakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/93/EK (20) 5. pantu. Dalībvalstis un Komisija atzīst to, ka sistēmā izmantotais elektroniskais paraksts juridiski ir spēkā esošs un to var pieņemt kā pierādījumu tiesvedības procesos.

6.   Par dienu, kad dokumenti nosūtīti Komisijai, uzskata dienu, kurā dalībvalsts nosūta dokumentus, ievadot tos sistēmā.

Dokumentu uzskata par nosūtītu Komisijai tad, kad dalībvalsts to sistēmā vairs nevar grozīt un izdzēst.

7.   Sistēmas kopīgo elementu izstrādes un atjaunināšanas izmaksas finansē no Kopienas budžeta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 66. panta 1. punktu.

Par visām izmaksām saistībā ar saskarni starp valsts un vietējām sistēmām, no vienas puses, un sistēmu, no otras puses, un par visām izmaksām saistībā ar valsts un vietējo sistēmu pielāgošanu ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar minētās regulas 66. panta 2. punktu.

8.   Nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos un jo īpaši tad, ja sistēmas darbība ir traucēta vai nav stabila savienojuma, dalībvalsts var iesniegt Komisijai dokumentus papīra formātā. Šādu dokumentu iesniegšana papīra formātā nevar veikt, pirms nav saņemta oficiāla Komisijas piekrišana.

Kad beidzas nepārvaramās varas vai ārkārtas apstākļu cēloņi, kas neļāva izmantot sistēmu, dalībvalsts ievada sistēmā attiecīgos dokumentus. Šajā gadījumā par nosūtīšanas datumu uzskata datumu, kad dokumenti iesniegti papīra formātā.

V   NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

64. pants

Regulu (EK) Nr. 817/2004 atceļ no 2007. gada 1. janvāra.

To turpina piemērot pasākumiem, kas apstiprināti pirms 2007. gada 1. janvāra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/1999.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 94. panta trešo daļu līdz 2009. gada 31. decembrim turpina piemērot Regulas (EK) Nr. 817/2004 11. pantu un tās II pielikuma 9.3.V.A.(1)., 9.3.V.B.(1)., 9.3.V.B.(2). un 9.3.V.B.(3). punktu un 9.3.V.B. punkta otro ievilkumu.

65. pants

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro Kopienas atbalstam attiecībā uz programmēšanas periodu, kas sākas 2007. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 277, 21.10.2005, 1. lpp. Regula, kā grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1463/2006 (OV L 277, 9.10.2006., 1. lpp.).

(2)  http://www.mcpfe.org/mcpfe/resolutions/lisbon/resolution_l2a2.pdf

(3)  OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp. Regula, kā grozīta ar Regulu (EK) Nr. 2060/2004 (OV L 357, 2.12.2004., 3. lpp.).

(4)  OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 379, 24.12.2004., 1. lpp.).

(5)  OV L 153, 30.4.2004., 30. lpp. Regula, kā grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1360/2005 (OV L 214, 19.8.2005., 55. lpp.).

(6)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

(7)  OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp.

(8)  OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.

(9)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(10)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

(11)  OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.

(12)  OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

(13)  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(14)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(15)  OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(16)  OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(17)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 74. lpp.

(18)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(19)  OV L 171, 23.6.2006., 1. lpp.

(20)  OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.


I PIELIKUMS

ATBALSTA SHĒMAS, KAS MINĒTAS 2. PANTA 2. PUNKTĀ

Augļi un dārzeņi (Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96 (1) 14. panta 2. punkts un 15. pants)

Vīns (Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II sadaļas III nodaļa)

Tabaka (Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92 (2) 13. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Olīveļļa (Padomes Regulas (EK) Nr. 865/2004 (3) 8. panta 1. punkts)

Apiņi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1952/2005 (4) 6. pants)

Liellopu un teļa gaļa (Regulas (EK) Nr. 1782/2003 132. pants)

Aitas un kazas (Regulas (EK) Nr. 1782/2003 114. panta 1. punkts un 119. pants)

Biškopība (Padomes Regulas (EK) Nr. 797/2004 (5) 2. pants)

Cukurs (Padomes Regula (EK) Nr. 320/2006 (6))

Īpaši lauksaimniecības pasākumi attālos reģionos (Padomes Regulas Nr. 247/2006 (7) III sadaļa) un nelielās Egejas jūras salās (Padomes Regulas (EK) Nr. 1405/2006 (8) III nodaļa)

Tiešie maksājumi (Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 5. punkts un 69. pants)


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp.

(3)  OV L 161, 30.4.2004., 97. lpp.

(4)  OV L 314, 30.11.2005., 1. lpp.

(5)  OV L 125, 28.4.2004., 1. lpp.

(6)  OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp.

(7)  OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp.

(8)  OV L 265, 26.9.2006., 1. lpp.


II PIELIKUMS

A.   LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS SATURS (5. PANTS)

1.   Lauku attīstības programmas nosaukums

2.   Dalībvalsts un administratīvais reģions (attiecīgā gadījumā)

2.1.   Programmas aptvertā ģeogrāfiskā teritorija

(Regulas (EK) Nr. 1698/2005 15. panta 2. punkts)

2.2.   Reģioni, kas klasificēti kā “konverģences” mērķa reģioni

(Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. panta d) punkts un 69. pants)

Norādīt

konverģences reģionus.

3.   Situācijas analīze, ņemot vērā stiprās un vājās puses, to izmantošanai/pārvarēšanai izvēlētā stratēģija un iepriekšējā novērtēšana

(Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. panta a) punkts un 85. pants)

3.1.   Situācijas analīze, ņemot vērā stiprās un vājās puses

Aprakstīt pašreizējo situāciju ģeogrāfiskajā teritorijā, izmantojot kvantitatīvus datus, norādot stiprās un vājās puses, būtiskas atšķirības, vajadzības un nepilnības, kā arī potenciālu lauku attīstībai, pamatojoties uz VIII pielikumā noteiktajiem sākotnējā stāvokļa rādītājiem un uz citiem attiecīgiem papildu rādītājiem. Šis apraksts attiecas uz:

—   Vispārējā sociāli ekonomiskā situācija ģeogrāfiskajā teritorijā. Lauku apvidu definīcija, ņemot vērā Padomes Lēmuma Nr. 2006/144/EK (1) pielikuma 2.4. punktu; demogrāfiskā situācija, iekļaujot iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūras analīzi, imigrāciju un emigrāciju, un problēmas, kas rodas no pārlieku tuvas vai tālas atrašanās no pilsētas; ekonomikas virzītājspēki, produktivitāte un izaugsme; darba tirgus, iekļaujot nodarbinātības struktūru, bezdarbu un prasmju līmeņus, kā arī nodarbinātības situācijas analīzi pēc vecuma un dzimuma; vispārējā un lauksaimniecības/mežsaimniecības zemes izmantošana un īpašumtiesību struktūra, saimniecību vidējais lielums.

—   Lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas nozares raksturojums. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas nozares konkurētspēja, strukturālo trūkumu analīze un pārstrukturēšanas un modernizācijas vajadzību identifikācija; cilvēku kapitāls un uzņēmējdarbība; jauninājumu un zināšanu nodošanas potenciāls; kvalitāte un atbilstība Kopienas standartiem.

—   Vides un zemes apsaimniekošana. Nelabvēlīgi apstākļi, ar ko lauku saimniecības saskaras apvidos, kuros pastāv zemes pamešanas un marginalizācijas risks; vispārīgs bioloģiskās daudzveidības apraksts, pievēršot galveno uzmanību tās saistībai ar lauksaimniecību un mežsaimniecību, ietverot lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmas ar lielu dabas vērtību, situāciju, kas attiecas uz Natura 2000 direktīvu ieviešanu lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs; ūdens kvalitātes un daudzuma apraksti, lauksaimniecības loma ūdens izmantošanā un piesārņošanā un Padomes Direktīvas 91/676/EEK (2) un Direktīvas 2000/60/EK (Nitrātu un Ūdens pamatdirektīvas) īstenošanā; gaisa piesārņojums un klimata pārmaiņas, un to saistība ar lauksaimniecību: siltumnīcas efekta gāzu un amonjaka emisijas, un saistība ar dažādiem rīcības plāniem un iniciatīvām, ko dalībvalsts vai reģions uzņēmies, lai veicinātu starptautisku mērķu sasniegšanu, ietverot labas prakses kodeksu amonjaka emisijas samazināšanai (Konvencija par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos); bioenerģijas izmantošana; augsnes kvalitātes apraksti (ūdens un vēja izraisīta erozija, organiskās vielas, piesārņojums) un aizsardzība, pesticīdu izmantošana, bioloģiskā lauksaimniecība un dzīvnieku labturība; aizsardzībai paredzētu un aizsargājamu meža teritoriju paplašināšana, meža teritorijas, kurās ir augsta vai vidēja ugunsbīstamība, mežainuma ikgadējās izmaiņas. Minētos aprakstus pamato ar kvantitatīviem datiem.

—   Lauku ekonomika un dzīves kvalitāte. Lauku ekonomikas struktūra, šķēršļi alternatīvu nodarbinātības iespēju radīšanai, mikrouzņēmumu izveidošanai un tūrisma attīstībai; apraksts par pakalpojumu sniegšanu lauku apvidos un nepilnību analīze, ietverot piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem un platjoslas infrastruktūrai; infrastruktūras vajadzības, kultūras mantojums un apbūve ciematos; cilvēkpotenciāls un vietējās attīstības iespējas, tostarp pārvaldība.

—   Leader. To dalībvalstu iedzīvotāji un teritorija, kas ietilpst apvērstās integrētās lauku attīstības stratēģijās (Leader+ un citas valsts un Kopienas līdzfinansētas programmas) 2000.–2006. gada programmu plānošanas laika posmā.

3.2.   Stipro pušu izmantošanai un vājo pušu pārvarēšanai izvēlētā stratēģija

Aprakstīt lauku attīstības pasākumu izvēli un hierarhiju, kas paredzēti, lai lauku apvidos rīkotos atbilstoši situācijai, un norādīt finansējuma apjomu, kas dažādām asīm un pasākumiem noteikts, pamatojoties uz stipro un vājo pušu analīzi.

3.3.   Iepriekšējā novērtēšana

Ietvert šādu novērtējumu, kurā identificēti un novērtēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 85. pantā iekļautie elementi: vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības, sasniedzamie mērķi, gaidāmie rezultāti, kvantitatīvie mērķi, jo īpaši to ietekme salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli, Kopienas pievienotā vērtība, pakāpe, kādā ir ņemtas vērā Kopienas prioritātes, iepriekšējā programmu plānošanā gūtā pieredze un īstenošanas, uzraudzības, novērtēšanas un finanšu pārvaldības procedūru kvalitāte.

Iepriekšējā novērtēšanā ņem vērā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/42/EK (3) paredzētās prasības vides novērtējumam (“Stratēģiskā vides novērtējuma direktīva”).

Pilnu iepriekšējo novērtējumu iesniedz kā lauku attīstības programmas pielikumu.

3.4.   Iepriekšējā programmu plānošanas laika posma ietekme un cita informācija

Aprakstīt ELVGF piešķirto finanšu resursu ietekmi uz lauku attīstību iepriekšējā programmu plānošanas laika posmā tajā pašā programmas īstenošanas teritorijā. Iesniegt novērtējumu rezultātu kopsavilkumu.

Attiecīgā gadījumā aprakstīt arī visus papildinošos pasākumus, kuri veikti līdztekus Kopienas lauku attīstības un papildu pasākumiem un kuri ir ietekmējuši attiecīgo programmas īstenošanas teritoriju.

4.   Izvēlēto prioritāšu pamatojums, ņemot vērā Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes un valsts stratēģijas plānu, kā arī gaidāmo ietekmi saskaņā ar iepriekšējo novērtēšanu

(Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. panta b) punkts)

4.1.   Izvēlēto prioritāšu pamatojums, ņemot vērā Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes un valsts stratēģijas plānu

Aprakstīt, kā lauku attīstības programmā izvēlētie pasākumi un četrām asīm atvēlētais finansējuma apjoms atspoguļo valsts stratēģijas plānu un konkrēto situāciju valstī.

4.2.   Gaidāmā ietekme, kas izriet no iepriekšējās novērtēšanas, ņemot vērā izvēlētās prioritātes

Lauku attīstības programmā iekļauj iepriekšējās novērtēšanas kopsavilkumu (to sagatavo, pamatojoties uz pilno iepriekšējo novērtējumu, kas pievienots programmai) un aprakstu par to, kā vadošās iestādes ir ņēmušas vērā šīs novērtēšanas rezultātus. Šajā daļā iekļauj arī komentārus par gaidāmo ietekmi no sinerģijas starp asīm un pasākumiem un par to, kā ar tām saistītās integrētās darbības var veicināt pozitīvu ārējo ietekmi un situācijas, kurās ieguvējas ir visas iesaistītās puses.

5.   Informācija par asīm, katrai asij paredzētie pasākumiem un to apraksts

(Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. panta c) punkts)

Informācijā ietver asu un paredzēto pasākumu aprakstu, kā arī konkrētus pārbaudāmus mērķus un rādītājus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 81. pantā un kas ļauj novērtēt programmas sasniegumus, efektivitāti un lietderīgumu. Šajos rādītājos ietver kopīgos rādītājus, kas iekļauti vienotajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā (šīs regulas VIII pielikums), un programmai īpaši pielāgotus papildu rādītājus.

5.1.   Vispārējas prasības

Norādīt konkrētu pantu (attiecīgā gadījumā arī punktu), kas attiecas uz katru lauku attīstības pasākumu. Ja min divus vai vairāk pantus (integrētām darbībām), maksājumu attiecina uz galveno pasākumu un līdz ar to arī uz galveno asi (Regulas (EK) Nr. 1698/2005 70. panta 7. punkts), bet katru daļu īsteno saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē konkrētos pasākumus.

Norādīt rīcības loģisko pamatojumu, mērķus, jomu un darbības, rādītājus, kvantitatīvos mērķus un – attiecīgā gadījumā – atbalsta saņēmējus.

5.2.   Prasības attiecībā uz visiem vai vairākiem pasākumiem

Atsauce uz visām darbībām/līgumiem, kas turpinās no iepriekšējā laika posma, tostarp finanšu izteiksmē, un uz visām procedūrām/noteikumiem (ieskaitot pārejas noteikumus), ko piemēro saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1320/2006, ar ko paredz noteikumus pārejai uz lauku attīstības atbalstu, kurš noteikts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (4). Ja programmā ir ierosinātas atkāpes no minētās regulas II pielikumā iekļautās atbilstības tabulas, šādas atkāpes ir jāizskaidro šajā ievilkumā. Par darbībām, kas saistītas ar pasākumiem, kurus vairs neveiks 2007.–2013. gada programmu plānošanas laika posmā, aprakstā var iekļaut tikai šajā ievilkumā prasīto informāciju.

Apstiprinājums tam, ka attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 25. un 52. pantā paredzētajiem pasākumiem un attiecībā uz darbībām, ko veic minētās regulas 28. un 29. pantā paredzēto pasākumu ietvaros, uz kuriem neattiecas Līguma 36. pants, ir nodrošināts tas, ka tiek ievērotas valsts atbalsta piešķiršanas procedūras un būtiski saderības kritēriji, jo īpaši kopējā valsts atbalsta maksimālā robeža saskaņā ar Līguma 87. līdz 89. pantu.

Apstiprinājums, ka savstarpējās atbilstības prasības, kas ietekmē vairāku lauku attīstības pasākumu īstenošanu, ir identiskas Regulā (EK) Nr. 1782/2003 paredzētajām.

Pierādījumi, ka atbalsts investīciju pasākumiem ir novirzīts skaidri noteiktiem mērķiem, kas atspoguļo identificētas teritoriālās vajadzības un strukturālās nepilnības.

Kritēriji un administratīvie noteikumi, lai nodrošinātu, ka darbības, kuras finansē vienīgi no lauku attīstības atbalsta saskaņā ar šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām atbalsta shēmām, neatbalsta arī ar citiem attiecīgiem kopējās lauksaimniecības politikas instrumentiem.

Pierādījumi, kas minēti šīs regulas 48. panta 2. punktā un kas ļauj Komisijai pārbaudīt aprēķinu saskanību un ticamību.

Ja izmanto procentu likmju subsīdijas un to kapitalizācijas sistēmas, kā arī finanšu inženierijas darbības, kārtība saskaņā ar šīs regulas 49. līdz 52. pantu.

5.3.   Nepieciešamā informācija par asīm un pasākumiem

Par pasākumiem ir nepieciešama šāda īpaša informācija.

5.3.1.   1. ass. Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas uzlabošana

Kopīgais vairākiem pasākumiem, kas saistīti ar mežsaimniecību

Paredzēto pasākumu saistība ar valsts/reģionālām mežsaimniecības programmām vai līdzvērtīgiem dokumentiem un ar Kopienas mežsaimniecības stratēģiju.

5.3.1.1.   Pasākumi, kuru mērķis ir sekmēt zināšanas un uzlabot cilvēkpotenciālu

5.3.1.1.1.   Arodapmācības un informācijas darbības, tostarp zinātnes atziņu un jaunas prakses izplatīšana, personām, kas iesaistītas lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē

darbību (tai skaitā mācību veidu) apraksts un atbalsta saņēmēju veids,

sīka informācija par atbalsta darbības jomu.

5.3.1.1.2.   Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai

termina “atbalsts darbības uzsākšanai” definīcija, ko izmanto dalībvalstī/reģionā,

uzņēmējdarbības plāna prasību kopsavilkums, tostarp tās, ko piemēro 36 mēnešu atvieglojumu laika posmā, ja investīcijas veic, lai sasniegtu atbilstību spēkā esošiem Kopienas standartiem, un sīki izstrādāta informācija par uzņēmējdarbības plāna pārskatīšanas biežumu un kārtību,

kā realizēta iespēja izmantot atvieglojumu laika posmu, lai sasniegtu atbilstību nosacījumiem par profesionālajām prasmēm un kompetenci,

kā realizēta iespēja uzņēmējdarbības plānā apvienot dažādus pasākumus, kas jaunajam lauksaimniekam nodrošina piekļuvi šiem pasākumiem,

atbalsta summa un izvēlētais maksājuma veids (vienreizēja prēmija, kas sadalīta ne vairāk kā piecos maksājumos, procentu likmju subsīdija vai abu apvienojums).

5.3.1.1.3.   Lauksaimnieku un laukstrādnieku priekšlaicīga pensionēšanās

apraksts par saistību ar valsts pensionēšanās sistēmām,

apraksts par saistību ar atbalsta pasākumiem jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai (ja izvēlēta šī iespēja),

atbalsta ilgums,

kā izmantota iespēja nodot atbrīvoto zemi struktūrai, kas apņemas to vēlāk nodot citam lietotājam,

maksājumu summa.

5.3.1.1.4.   Lauksaimniekiem un mežsaimniekiem paredzēto konsultāciju pakalpojumu izmantošana

dalībvalsts izveidoto lauksaimniekiem un mežsaimniekiem paredzēto konsultāciju sistēmu apraksts, ietverot par šo pakalpojumu sniegšanu lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem atbildīgo struktūru atlases procedūru,

atbalsta summa un likme.

5.3.1.1.5.   Apsaimniekošanas, atbalsta un konsultāciju pakalpojumu izveidošana

izveidošanas procedūru apraksts, pakalpojumu sniedzēju statuss, aptverto pakalpojumu veids,

izdevumu veidi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, atbalsta līmenis, ietverot tā pakāpenisku samazināšanu.

5.3.1.2.   Pasākumi, kuru mērķis ir restrukturizēt un attīstīt fizisko kapitālu un veicināt inovācijas

5.3.1.2.1.   Lauku saimniecību modernizācija

prasību un mērķu apraksts saistībā ar lauku saimniecību vispārējo darbības rezultātu uzlabošanu,

investīciju veidi (materiālas, nemateriālas),

atbalsta saņēmēju veidi,

norāde uz nesen ieviestiem Kopienas standartiem (un spēkā esošiem standartiem, ja jaunie lauksaimnieki saņem atbalstu darbības uzsākšanai), par kuriem var piešķirt atbalstu, pamatojums attiecībā uz īpašām problēmām, kas rodas, nodrošinot atbilstību šiem standartiem, un atvieglojumu laika posma ilgums un pamatojums attiecībā uz katru standartu,

atbalsta veids un intensitāte.

5.3.1.2.2.   Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana

investīciju un attiecīgo atbalsta saņēmēju veidi,

atbalsta veids un intensitāte.

5.3.1.2.3.   Lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana

prasību un mērķu apraksts saistībā ar uzņēmumu vispārējiem darbības rezultātiem,

primārās ražošanas nozares un investīciju veidi (materiālas, nemateriālas),

atbalsta saņēmēju uzņēmumu veidi un lielums,

norāde uz standartiem, attiecībā uz kuriem mikrouzņēmumiem var noteikt atvieglojumu laika posmu, lai nodrošinātu atbilstību nesen ieviestam Kopienas standartam,

atbalsta veids un intensitāte.

5.3.1.2.4.   Sadarbība jaunu lauksaimniecības un pārtikas nozares, kā arī mežsaimniecības nozares produktu, procesu un tehnoloģiju izstrādē

aptvertās nozares un sadarbības projektos iesaistīto partneru veidi,

sadarbības projektu atšķirību apraksts jaunu produktu/jaunu procesu/jaunu tehnoloģiju jomā,

izmaksu veidi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, un atbalsta līmeņi.

5.3.1.2.5.   Infrastruktūra, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu

Darbību veidu apraksts.

5.3.1.2.6.   Dabas katastrofās iznīcinātā lauksaimnieciskās ražošanas potenciāla atjaunošana un atbilstīgu preventīvu darbību ieviešana

Ja notiek šādi gadījumi, apliecinājums, ka aptverti tikai investīciju izdevumi.

5.3.1.3.   Pasākumi, kuru mērķis ir lauksaimniecības ražošanas un produktu kvalitātes uzlabošana

5.3.1.3.1.   To standartu ievērošana, kuru pamatā ir Kopienas tiesību akti

to standartu saraksts, kuru pamatā ir Kopienas tiesību akti un par kuru ievērošanu ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31. panta 1. punktu, diena, no kuras katrs standarts ir obligāts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, un izvēles pamatojums,

apraksts par būtisku ietekmi uz lauku saimniecības darbības izmaksām, kura radusies no jaunā standarta ieviestajām saistībām vai ierobežojumiem,

atbalsta summa attiecībā uz katru standartu, par kura ievērošanu ir tiesības pretendēt uz atbalstu, un šīs summas noteikšanai izmantotā metodoloģija.

5.3.1.3.2.   Lauksaimnieku piedalīšanās pārtikas kvalitātes shēmās

to Kopienas un valsts kvalitātes shēmu saraksts, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ietverot to produktu sarakstu, kas kvalificēti atbalstam izraudzītajā kvalitātes shēmā. Attiecībā uz valsts shēmām – shēmas apraksts saistībā ar 22. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem,

oficiālā iestāde vai iestādes, kas atbild par kvalitātes shēmas darbības uzraudzību, un uzraudzības organizatoriskais kārtības apraksts,

atbalsta summa katrai shēmai, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, un pastāvīgo izmaksu pamatojums.

5.3.1.3.3.   Informācijas un reklāmas jeb veicināšanas darbības

to produktu saraksts, par kuriem var pretendēt uz atbalstu izraudzītajā kvalitātes shēmā pasākuma “Lauksaimnieku piedalīšanās pārtikas kvalitātes shēmās” ietvaros,

procedūra, lai nodrošinātu to, ka darbības, kas saņem lauku attīstības atbalstu, nesaņem atbalstu arī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2826/2000,

procedūra informācijas, veicināšanas un reklāmas materiālu iepriekšējai pārbaudei (šīs regulas 23. panta 6. punkts),

to izmaksu kopsavilkums, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, un atbalsta likmes.

5.3.1.4.   Pārejas posma pasākumi Čehijas Republikai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai

5.3.1.4.1.   Atbalsts daļēji naturālām lauku saimniecībām restrukturizācijas procesā

daļēji naturālās lauku saimniecības definīcija, ņemot vērā minimālo un/vai maksimālo saimniecības platību, tirgū laistās produkcijas īpatsvaru un/vai ienākumu līmeni saimniecībā, kurai ir tiesības pretendēt uz atbalstu,

turpmākās ekonomiskās dzīvotspējas definīcija,

uzņēmējdarbības plāna prasību kopsavilkums,

atbalsta summa un ilgums.

5.3.1.4.2.   Atbalsts ražotāju grupu izveidei

grupu atzīšanas oficiālās procedūras apraksts, iekļaujot atlases kritērijus,

attiecīgās nozares,

tikai attiecībā uz Maltu: norāde uz nozari vai nozarēm, kas izmanto piešķirto atkāpi, pamatojums saistībā ar ļoti mazu produkcijas kopapjomu un nosacījumi atkāpes piešķiršanai: minimālais grupas produkcijas īpatsvars salīdzinājumā ar nozares produkcijas kopapjomu, minimālais ražotāju skaits nozarē, kuri ir grupas biedri,

tikai attiecībā uz Maltu: gadā piešķirto summu pamatojums.

5.3.2.   2. ass. Vides un lauku ainavas uzlabošana

5.3.2.1.   Pasākumi, kuru mērķis ir lauksaimniecības zemes ilgtspējīga izmantošana

Kopīgais vairākiem pasākumiem

Sīki izstrādāts apraksts par to, kā valstī īsteno:

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 3. punkta piemērošanas nolūkos: minimālās prasības par mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un citas attiecīgas obligātās prasības; minimālajās prasībās par mēslošanas līdzekļiem inter alia ir jāietver labas prakses kodeksi, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK, attiecībā uz saimniecībām ārpus nitrātu jūtīgām zonām un prasības par fosfora piesārņojumu; minimālajās prasībās par augu aizsardzības līdzekļiem inter alia jāietver prasības iegūt atļauju šo līdzekļu izmantošanai un absolvēt vajadzīgos mācību kursus, prasības par drošu uzglabāšanu, izmantoto iekārtu pārbaudi un noteikumus par pesticīdu izmantošanu ūdens un citu jutīgu vietu tuvumā, kā noteikts valsts tiesību aktos;

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 40. panta 2. punkta piemērošanas nolūkos: citas attiecīgās obligātās prasības, kuras paredzētas valsts tiesību aktos.

5.3.2.1.1.   Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem kalnu teritorijās

Regulas (EK) Nr. 817/2004 II pielikuma 9.3.V.A.1. punktā, 9.3.V.B.1., 9.3.V.B.2. un 9.3.V.B.3. punktā un 9.3.V.B. punkta otrajā ievilkumā paredzētos noteikumus piemēro līdz 2009. gada 31. decembrim. Tomēr vairs netiek nošķirta A un B daļa, proti, galvenās iezīmes/pārējā informācija.

5.3.2.1.2.   Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas

Piemēro 5.3.2.1.1. punktu.

5.3.2.1.3.   Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK

teritorijas, kas izraudzītas Direktīvas 79/409/EEK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanai, un saistības lauksaimniekiem, kuras izriet no atbilstīgiem valsts/reģionālās pārvaldības noteikumiem,

apraksts par metodoloģiju un agronomiskajiem pieņēmumiem, kas izmantoti par atskaites punktu aprēķiniem, ar kuriem pamato papildu izmaksas un neiegūtos ienākumus, kas radušies no nelabvēlīgiem faktoriem attiecīgajā teritorijā saistībā ar Direktīvas 79/409/EEK un Direktīvas 92/43/EEK (5) īstenošanu;

atbalsta summas.

5.3.2.1.4.   Agrovides maksājumi

dažādu saistību veidu apraksts un pamatojums, balstoties uz to paredzamo ietekmi uz vidi saistībā ar vides vajadzībām un prioritātēm,

apraksts par metodoloģiju un agronomiskajiem pieņēmumiem un parametriem (ietverot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 3. punktā minēto sākotnējo prasību aprakstu attiecībā uz katru konkrēto saistību veidu), kas izmantoti kā atskaites punkts aprēķiniem, ar kuriem pamato: a) papildu izmaksas, b) neiegūtos ienākumus, kuri radušies no izpildītajām saistībām un c) darījumu izmaksu līmeni; attiecīgā gadījumā šajā metodoloģijā ņem vērā atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003; attiecīgā gadījumā metodi, kas izmantota citu vienību konversijai saskaņā ar šīs regulas 27. panta 9. punktu,

atbalsta summas,

pasākumi, mērķi un kritēriji, ko piemēro, ja atbalsta saņēmējus atlasa, organizējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punkta otro daļu,

to vietējo šķirņu saraksts, kuru izmantošana lauksaimniecībā ir apdraudēta, un attiecīgo sieviešu dzimuma vaislas dzīvnieku skaits. Šis skaits jāapliecina pienācīgi atzītai tehniskai iestādei vai audzētāju organizācijai/apvienībai, kuras pienākums ir reģistrēt un atjaunināt šķirnes ciltsgrāmatu. Pierādījums, ka attiecīgajai iestādei ir nepieciešamās prasmes un zināšanas, lai identificētu šķirnes dzīvniekus, kuru izmantošana lauksaimniecībā ir apdraudēta,

attiecībā uz augu ģenētiskajiem resursiem, kuriem draud ģenētiskā erozija, ģenētiskās erozijas pierādījumi, kas pamatoti ar zinātnisko pētījumu rezultātiem un rādītājiem savvaļas sugām/primitīvām (vietējām) šķirnēm, to populācijas daudzveidību un dominējošo lauksaimniecības praksi vietējā mērogā,

attiecībā uz lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanu (Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 5. punkts): atbalsta saņēmēju un darbību veidi un sīka informācija par izmaksām, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

5.3.2.1.5.   Dzīvnieku labturības maksājumi

apraksts un pamatojums dažādiem saistību veidiem vismaz vienā no šīs regulas 27. panta 7. punktā noteiktajām jomām, pamatojoties uz to paredzamo ietekmi,

apraksts par metodoloģiju un agronomiskajiem/zootehniskajiem pieņēmumiem un parametriem (ietverot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 40. panta 2. punktā minēto sākotnējo prasību aprakstu attiecībā uz katru konkrēto saistību veidu), kas izmantoti kā atskaites punkts aprēķiniem, ar kuriem pamato: a) papildu izmaksas un neiegūtos ienākumus, kuri radušies no izpildītajām saistībām; b) darījumu izmaksu līmeni,

atbalsta summas.

5.3.2.1.6.   Atbalsts neienesīgām investīcijām

atbalstāmo darbību definīcija,

apraksts par saistību ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta iv) apakšpunktā paredzētajām saistībām vai citiem agrovides mērķiem,

to sabiedrībai nozīmīgo estētisko vērtību apraksts, kuras paredzēts veicināt Natura 2000 teritorijā vai citā teritorijā ar lielu dabas vērtību.

5.3.2.2.   Pasākumi, kuru mērķis ir mežsaimniecības zemju ilgspējīga izmantošana

Kopīgais visiem pasākumiem

paredzēto pasākumu saistība ar valsts/reģionālām meža programmām vai līdzvērtīgiem dokumentiem un ar Kopienas Mežsaimniecības stratēģiju,

atsauce uz meža apsardzības plāniem teritorijās, kas klasificētas kā teritorijas ar augstu vai vidēju ugunsbīstamību, un elementi, kas nodrošina paredzēto pasākumu atbilstību šiem apsardzības plāniem.

5.3.2.2.1.   Lauksaimniecības zemes pirmreizējā apmežošana

“lauksaimniecības zemes” definīcija,

“lauksaimnieka” definīcija,

noteikumi un kritēriji apmežojamo teritoriju izvēlei, nodrošinot, ka plānotie pasākumi ir piemēroti vietējiem apstākļiem un saderīgi ar vides prasībām, jo īpaši bioloģisko daudzveidību, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50. panta 6. punktu un šīs regulas 34. panta 2. punktu,

meža kultūru ierīkošanas un uzturēšanas kompensējamo izmaksu un neiegūto ienākumu aprēķināšanas metodoloģijas apraksts. Attiecībā uz neiegūtajiem ienākumiem metodoloģijā ņem vērā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 piešķirto atbalstu,

meža kultūru ierīkošanas atbalsta intensitāte, uzturēšanas izmaksu un neiegūto ienākumu segšanai paredzēto ikgadējo prēmiju summas un maksāšanas ilgums.

5.3.2.2.2.   Agromežsaimniecības sistēmu pirmreizēja izveidošana uz lauksaimniecības zemes

atbalstāmo agromežsaimniecības sistēmu definīcija,

izmantošana mežsaimniecībā,

izmantošana lauksaimniecībā,

stādīšanas blīvums,

izveidošanas izmaksu aprēķināšanas metodoloģijas apraksts,

izveidošanas atbalsta intensitāte.

5.3.2.2.3.   Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana

noteikumi un kritēriji apmežojamo teritoriju noteikšanai,

noteikumi, kas nodrošina, ka paredzētie pasākumi ir piemēroti vietējiem apstākļiem un saderīgi ar vides prasībām, jo īpaši ar bioloģisko daudzveidību,

izveidošanas un uzturēšanas izmaksu aprēķināšanas metodoloģijas apraksts,

izveidošanas atbalsta intensitāte.

5.3.2.2.4.   Natura 2000 maksājumi

teritorijas, kas izraudzītas Direktīvas 79/409/EEK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanai, kā arī mežu īpašnieku saistības, kuras izriet no attiecīgiem valsts/reģionālajiem pārvaldības noteikumiem,

to aprēķinu metodoloģijas apraksts, ar kuriem pamato radušās izmaksas un neiegūtos ienākumus, kas saistīti ar ierobežojumiem meža un citu meža zemju izmantošanai sakarā ar Direktīvas 79/409/EEK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanu attiecīgajā teritorijā,

atbalsta summa.

5.3.2.2.5.   Meža vides maksājumi

pamatojums saistībām, kuru pamatā ir to paredzamā ietekme saistībā ar vides vajadzībām un prioritātēm,

metodoloģijas, pieņēmumu un parametru apraksts, kas izmantoti kā atskaites punkts aprēķiniem, ar kuriem pamato papildu izmaksas un neiegūtos ienākumus, kuri izriet no uzņemtajām saistībām,

atbalsta summa.

5.3.2.2.6.   Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu darbību ieviešana

veicamo darbību raksturs un preventīvie plāni.

5.3.2.2.7.   Atbalsts neienesīgām investīcijām

atbalstāmo darbību definīcija,

apraksts par saistību ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta b) punkta v) apakšpunktā paredzētajām saistībām vai citiem vides mērķiem,

to sabiedrībai nozīmīgo estētisko vērtību apraksts, kuras paredzēts veicināt.

5.3.3.   3. ass. Dzīves kvalitāte lauku apvidos un lauku ekonomikas dažādošana

5.3.3.1.   Pasākumi lauku ekonomikas dažādošanai

5.3.3.1.1.   Ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošana

ietvertās dažādošanas jomas,

atbalsta intensitāte.

5.3.3.1.2.   Atbalsts mikrouzņēmumu izveidošanai un attīstībai

atbalsta saņēmēju uzņēmumu veidi,

darbību veida apraksts,

atbalsta intensitāte.

5.3.3.1.3.   Tūrisma aktivitāšu veicināšana

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 55. pantā minēto darbību veidu apraksts,

atbalsta intensitāte.

5.3.3.2.   Pasākumi dzīves kvalitātes uzlabošanai lauku apvidos

5.3.3.2.1.   Pamatpakalpojumi ekonomikai un lauku iedzīvotājiem

atbalstīto pakalpojumu veidi,

ietverto izmaksu veidi.

5.3.3.2.2.   Ciematu atjaunošana un attīstība

atbalstīto darbību veidi,

ietverto izmaksu veidi.

5.3.3.2.3.   Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 57. pantā minēto darbību veidu apraksts.

5.3.3.3.   Apmācība un informācija

apmācības un informācijas aptvertā joma(s),

ekonomikas dalībnieki, kuri gūs atbalstu no paredzētajām darbībām.

5.3.3.4.   Prasmju apguve, aktivizēšana un īstenošana

prasmju apguve un aktivizēšana: aptverto darbību veidu apraksts,

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 59. panta e) punktā minētās valsts un privātā sektora partnerības, kas nav Regulas (EK) Nr. 1698/2005 62. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās partnerības un kas īstenos vietējās attīstības stratēģijas: apraksts, norādot veidu (pārstāvētie partneri, pārstāvēto privāto partneru īpatsvars, lēmējvara), valsts un privātā sektora partnerību paredzamo skaitu un to aptverto teritoriju un iedzīvotāju skaitu; norāde uz 3. ass pasākumiem, kas īstenoti šo valsts un privātā sektora partnerību rezultātā; noteikumi, kas nodrošina, ka šo partnerību darbības izmaksas atbilst ierobežojumam, proti, 15% no valsts izmaksām vietējai attīstības stratēģijai.

5.3.4.   4. ass. Leader pieejas īstenošana

5.3.4.1.   Vietējās attīstības stratēģijas

procedūra un grafiks vietējo rīcības grupu atlasei, tostarp objektīvi atlases kritēriji un vietējo rīcības grupu plānotais orientējošais skaits, un plānotais to lauku teritoriju īpatsvars, ko aptver vietējās attīstības stratēģijas,

pamatojums to teritoriju izvēlei, kur iedzīvotāju skaits neatbilst šīs regulas 37. panta 3. punktā noteiktajiem ierobežojumiem,

vietējo rīcības grupu darbību atlases procedūra,

vietējām rīcības grupām piemērojamo finanšu shēmu apraksts.

5.3.4.2.   Starpteritoriāla un starpvalstu sadarbība

Procedūra, grafiks un objektīvi kritēriji starpteritoriālu un starpvalstu sadarbības projektu izvēlei.

5.3.4.3.   Vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana, prasmju apguve un teritorijas aktivizēšana

ierobežojums, ko piemēro attiecībā uz vietējās rīcības grupas budžeta daļu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai,

orientējoši paredzamie izdevumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 59. panta a) līdz d) punktu, ko izmantos prasmju apguvei un aktivizēšanai Leader ass īstenošanai.

6.   Finansējuma plāns, kurā ietvertas divas tabulas

(Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. panta d) punkts)

6.1.   ELFLA ieguldījums gadā (EUR)

Gads

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

ELFLA ieguldījums kopā

 

 

 

 

 

 

 

Konverģences reģioni (6)

 

 

 

 

 

 

 

6.2.   Finansējuma plāns pa asīm (EUR, visā laika posmā) (7)

Ass

Valsts ieguldījums

Valsts ieguldījums kopā

ELFLA ieguldījuma likme

(%)

ELFLA ieguldījuma summa

1. ass

 

 

 

2. ass

 

 

 

3. ass

 

 

 

4. ass

 

 

 

Tehniskā palīdzība

 

 

 

Kopā

 

 

 

N.B.: Pārejas posma izdevumus saskaņā ar šā pielikuma 5.2. punkta pirmo ievilkumu iekļauj 6.1., 6.2. un 7. punktā sniegtajās tabulās. Šādu izdevumu noteikšanai dalībvalstis izmanto atbilstības tabulu, kas sniegta II pielikumā Regulas (EK) Nr. 1320/2006 II pielikumā.

7.   Orientējošs sadalījums pa lauku attīstības pasākumiem (EUR, visā laika posmā)

Pasākums/ass

Valsts izdevumi

Privātie izdevumi

Kopējās izmaksas

Pasākums 111

 

 

 

Pasākums 112

 

 

 

Pasākums 121

 

 

 

Pasākums 1…

 

 

 

1. ass kopā

 

 

 

Pasākums 211

 

 

 

Pasākums 212

 

 

 

Pasākums 221

 

 

 

Pasākums 2 …

 

 

 

2. ass kopā

 

 

 

Pasākums 311

 

 

 

Pasākums 312

 

 

 

Pasākums 321

 

 

 

Pasākums 3 …

 

 

 

3. ass kopā

 

 

 

4.1.

Vietējās attīstības stratēģijas:

411

Konkurētspēja

412

Vide/zemes apsaimniekošana

413

Dzīves kvalitāte/dažādošana

 

 

 

4.21.

Sadarbība:

 

 

 

4.31.

Darbības izmaksas, prasmju apguve, aktivizēšana

 

 

 

4. ass kopā (8)

 

 

 

1., 2., 3. un 4. ass kopā

 

 

 

511.

Tehniskā palīdzība

tai skaitā summa valsts lauku tīklam (attiecīgā gadījumā):

a)

darbības izmaksas

b)

rīcības plāns

 

 

 

PAVISAM KOPĀ

 

 

 

Konsolidētajā finansējuma tabulā un orientējošā sākotnējo pasākumu tabulā jāievēro 6.1., 6.2. un 7. punktā sniegto tabulu struktūra un turpmākajā sarakstā norādītā secība.

Pasākumiem piešķir šādus kodus:

(111)

arodmācības un informācijas pasākumi, tostarp zinātnes atziņu un jaunas prakses izplatīšana, personām, kas iesaistītas lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē;

(112)

atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem;

(113)

lauksaimnieku un laukstrādnieku priekšlaicīga pensionēšanās;

(114)

konsultāciju pakalpojumi lauksaimniekiem un mežsaimniekiem;

(115)

lauku saimniecību apsaimniekošanas, lauku saimniecību atbalsta un lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumu, kā arī mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumu izveidošana;

(121)

lauku saimniecību modernizācija;

(122)

meža ekonomiskās vērtības uzlabošana;

(123)

lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana;

(124)

sadarbība jaunu lauksaimniecības un pārtikas nozares, kā arī mežsaimniecības nozares produktu, procesu un tehnoloģiju izstrādē;

(125)

ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu saistītās infrastruktūras uzlabošana un attīstība;

(126)

dabas katastrofās iznīcinātā lauksaimnieciskās ražošanas potenciāla atjaunošana un atbilstīgu preventīvu darbību ieviešana;

(131)

palīdzība lauksaimniekiem darboties atbilstīgi stingrajiem standartiem, kuru pamatā ir Kopienas tiesību akti;

(132)

atbalsts lauksaimniekiem, kuri piedalās pārtikas kvalitātes shēmās;

(133)

atbalsts ražotāju grupu produktu informācijas un reklāmas aktivitātēm saskaņā ar pārtikas kvalitātes shēmām;

(141)

atbalsts daļēji naturālām saimniecībām restrukturizācijas procesā;

(142)

ražotāju grupu izveide;

(211)

maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem kalnu teritorijās;

(212)

maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas;

(213)

Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK;

(214)

agrovides maksājumi;

(215)

dzīvnieku labturības maksājumi;

(216)

atbalsts neienesīgām investīcijām;

(221)

lauksaimniecības zemes pirmreizējā apmežošana;

(222)

agromežsaimniecības sistēmu pirmreizēja izveidošana uz lauksaimniecības zemes;

(223)

lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana;

(224)

Natura 2000 maksājumi;

(225)

meža vides maksājumi;

(226)

mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu darbību ieviešana;

(227)

atbalsts neienesīgām investīcijām;

(311)

ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošana;

(312)

atbalsts mikrouzņēmumu izveidošanai un attīstībai;

(313)

tūrisma aktivitāšu veicināšana;

(321)

pamatpakalpojumi ekonomikai un lauku iedzīvotājiem;

(322)

ciematu atjaunošana un attīstība;

(323)

lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana;

(331)

to tautsaimniecības dalībnieku apmācība un informēšana, kas darbojas 3. asī ietvertajās jomās;

(341)

prasmju apguve un aktivizēšana, lai sagatavotu un īstenotu vietējo attīstības stratēģiju;

(410)

vietējās attīstības stratēģijas;

(411)

konkurētspēja;

(412)

vide/zemes apsaimniekošana;

(413)

dzīves kvalitāte/dažādošana;

(421)

starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība;

(431)

vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana, prasmju apguve un aktivizēšana;

(511)

tehniskā palīdzība.

8.   Attiecīgā gadījumā – tabula par valsts papildu finansējumu pa asīm, nošķirot attiecīgos pasākumus, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1698/2005

Tabula

Valsts papildu finansējums (Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. panta f) punkts)

(euro, visā laika posmā)

1. ass

 

Pasākums 111

 

 

1. ass kopā

 

2. ass

 

Pasākums 211

 

 

2. ass kopā

 

3. ass

 

Pasākums 311

 

 

3. ass kopā

 

4. ass

 

Pasākums 411

 

 

4. ass kopā

 

1. ass, 2. ass, 3. ass, 4. ass kopā

 

9.   Elementi, kas nepieciešami novērtēšanai saskaņā ar noteikumiem par konkurenci, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Līguma 87., 88. un 89. pantu atļauto atbalsta shēmu saraksts, kuras jāizmanto programmu īstenošanai

(Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. panta g) punkts)

A un B punktā minētajiem elementiem attiecībā uz valsts atbalsta noteikumiem un procedūrām jābūt spēkā visā programmas darbības laikā un jāaptver gan programmas sākotnējā iesniegšana, gan vēlākās izmaiņas tajā.

A.   Attiecībā uz pasākumiem un darbībām, uz ko neattiecas Līguma 36. pants:

norādīt, vai atbalsts tiks sniegts, ņemot vērā Komisijas Regulu (EK) Nr. 1860/2004 (9) par de minimis atbalstu lauksaimniecības nozarei, vai

norādīt reģistrācijas numuru un sniegt atsauci uz Komisijas atbrīvojuma regulu, kura pieņemta, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 994/98 (10), un saskaņā ar kuru ieviesa pasākumu, vai

norādīt lietas numuru un atsauces numuru dokumentam, ar kuru Komisija paziņoja par pasākuma saderīgumu ar Līgumu, vai

esniegt attiecīgo informācijas lapu, kas pievienota Komisijas Regulai (EK) Nr. 794/2004 (11).

B.   Attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 25., 27. (attiecībā uz otro minēto – tikai par valsts papildu finansējumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 89. pantā) un 52. punktu un darbībām, ko veic minētās regulas 28. un 29. panta paredzēto pasākumu ietvaros, uz ko neattiecas Līguma 36. pants:

norādīt, vai atbalsts tiks sniegts, ņemot vērā Komisijas Regulu (EK) Nr. 69/2001 (12) par de minimis atbalstu, vai

norādīt reģistrācijas numuru un sniegt atsauci uz Komisijas atbrīvojuma regulu, kura pieņemta, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 994/98, un saskaņā ar kuru ieviesa pasākumu, vai

norādīt lietas numuru un atsauces numuru dokumentam, ar kuru Komisija paziņoja par pasākuma saderīgumu ar Līgumu, vai

norādīt, kādu citu iemeslu dēļ attiecīgā atbalsta shēma ietver esošo atbalstu Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) punkta nozīmē, tostarp esošos atbalsta pasākumus Pievienošanās līgumu nozīmē.

Informācija par šiem pasākumiem jāiesniedz turpmāk norādītās valsts atbalsta tabulas formātā.

C.   Formāts valsts atbalsta tabulai, kas jāpievieno katrai lauku attīstības programmai

Pasākuma kods

Atbalsta shēmas nosaukums

Norāde par shēmas likumību (13)

Atbalsta shēmas darbības ilgums

 

 

 

 

Valsts atbalsta tabulai pievieno dokumentu, kurā dalībvalsts apņemas, ka par ikvienu B punktā uzskaitīto shēmu piemērošanas gadījumu, par kuru tiek prasīts atsevišķs paziņojums saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu vai saskaņā ar nosacījumiem un saistībām, kas paredzētas attiecīgajā lēmumā par valsts atbalsta apstiprināšanu, paziņos individuāli saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu.

10.   Informācija par papildināmību ar pasākumiem, kurus finansē ar citiem kopējās lauksaimniecības politikas instrumentiem, Kohēzijas politikas ietvaros, kā arī ar Kopienas zivsaimniecības atbalsta instrumentu

(Regulas (EK) Nr. 1698/2005 5. pants, 16. panta h) punkts un 60. pants)

10.1.   Novērtējums un līdzekļi papildināmībai ar:

Kopienas darbībām, politiku un prioritātēm, jo īpaši ar sociāli ekonomiskās kohēzijas mērķiem un Kopienas zivsaimniecības fonda mērķiem,

pasākumiem, ko finansē ELGF vai citi instrumenti, šīs regulas I pielikumā uzskaitītajās nozarēs.

10.2.   Attiecībā uz 1., 2. un 3. ass pasākumiem:

robežkritēriji pasākumiem, kas vērsti uz darbībām, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu arī no cita Kopienas atbalsta instrumenta, jo īpaši struktūrfondiem un Kopienas zivsaimniecības fondam.

10.3.   Attiecībā uz 4. ass pasākumiem:

robežkritēriji vietējās attīstības stratēģijām, ko aptver 4. ass, saistībā ar vietējās attīstības stratēģijām, kuras īsteno “grupas” saskaņā ar Kopienas zivsaimniecības fondu, un sadarbībai saistībā ar sadarbības mērķi strukturālo fondu ietvaros.

10.4.   Attiecīgā gadījumā sniedz informāciju par papildināmību ar citiem Kopienas finanšu instrumentiem.

11.   Kompetento iestāžu un atbildīgo struktūru izraudzīšanās

(Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. panta i) punkta i) apakšpunkts)

dalībvalsts veikta visu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 74. panta 2. punktā paredzēto iestāžu izraudzīšanās un informācijas nolūkos – kopsavilkums par to pārvaldības un kontroles struktūru.

12.   Uzraudzības un novērtēšanas sistēmu apraksts, kā arī paredzamais uzraudzības komitejas sastāvs

(Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. panta i) un ii) punkts un 77. pants)

12.1.   Uzraudzības un novērtēšanas sistēmu apraksts

Tās veido, pamatojoties uz lauku attīstības programmas īstenošanas, rezultātu, sākotnējā stāvokļa un ietekmes rādītāju kopējo sarakstu, kas ietverts vienotajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā VIII pielikumā, un citiem 62. panta 3. punktā minētajiem elementiem. Katrā lauku attīstības programmā precizē papildu rādītājus, kas atspoguļo valsts un/vai reģionālās vajadzības, apstākļus un mērķus, kas raksturīgi programmas darbības teritorijai. Rādītāju noteikšanai savākto datu izvēles pamatā varētu būt standarti, kas izstrādāti Zemes novērojumu sistēmu globālajā sistēmā (GEOSS), vai Kopienas projektos, piemēram, Globālajā monitoringā par vidi un drošību (GMES).

12.2.   Paredzamais uzraudzības komitejas sastāvs

13.   Noteikumi, lai nodrošinātu informācijas izplatīšanu par programmu

(Regulas (EK) Nr. 1698/2005 76. pants)

Aprakstīt komunikāciju plānu un elementus, kas ietverti šīs regulas 58. pantā un tās VI pielikumā

13.1.   darbības, kas paredzētas, lai potenciālos atbalsta saņēmējus, profesionālās organizācijas, ekonomiskos, sociālos un vides partnerus, struktūras, kas nodarbojas ar vienlīdzības veicināšanu starp vīriešiem un sievietēm, un nevalstiskas organizācijas informētu par programmas sniegtajām iespējām un noteikumiem par piekļuvi programmas finansējumam,

13.2.   darbības, kas paredzētas, lai atbalsta saņēmējus informētu par Kopienas ieguldījumu,

13.3.   darbības, lai plašu sabiedrību informētu par Kopienas nozīmi programmās un to rezultātiem.

14.   Partneri, kuri izraudzīti apspriešanās nolūkos, un apspriešanās rezultāti

(Regulas (EK) Nr. 1698/2005 6. pants un 16. panta j) punkts)

14.1.   Partneri, kuri izraudzīti apspriešanās nolūkos

Saraksts, kurā iekļautas kompetentās reģionālās, vietējās iestādes un citas valsts iestādes, ekonomiskie un sociālie partneri un jebkuras citas attiecīgas, civilo sabiedrību pārstāvošas struktūras, nevalstiskās organizācijas, tostarp vides organizācijas, un par vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu atbildīgas struktūras, ar kurām notikušas apspriešanās.

14.2.   Apspriešanās rezultāti

Iesniegt apspriešanās rezultātu kopsavilkumu, ietverot apspriešanās datumus un laiku, kas atvēlēts komentāru sniegšanai un līdzdarbībai programmas sagatavošanā, un norādīt pakāpi, līdz kādai saņemtie atzinumi un ieteikumi ir ņemti vērā.

15.   Vīriešu un sieviešu līdztiesība un nediskriminācija

(Regulas (EK) Nr. 1698/2005 8. pants)

15.1.   Aprakstīt, kā vīriešu un sieviešu līdztiesība tiks veicināta dažādos programmas īstenošanas posmos (izstrāde, īstenošana, uzraudzība un novērtēšana).

15.2.   Aprakstīt, kā dažādos programmas īstenošanas posmos tiek novērsta jebkāda diskriminācija, kuras pamatā ir dzimums, rase vai etniskā izcelsme, reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija.

16.   Tehniskās palīdzības darbības

(Regulas (EK) Nr. 1698/2005 66. panta 2. punkts un 68. pants)

16.1.   Apraksts, kurā iekļauj programmas atbalstam veiktās sagatavošanas, pārvaldības, uzraudzības, novērtēšanas, informēšanas un kontroles darbības, ko finansē no tehniskās palīdzības līdzekļiem

16.2.   Valsts lauku tīkls

to organizāciju un pārvaldes iestāžu saraksts, kas iesaistītas lauku attīstībā un veidos daļu no valsts lauku tīkla,

valsts lauku tīkla izveidošanas procedūra un grafiks,

apkopojošs to galveno darbības kategoriju apraksts, kas jāuzņemas valsts lauku tīklam. Šīs darbības veidos pamatu rīcības plānam, kas jāizstrādā vadošajai iestādei un jāatbalsta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 68. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

summa, kas atvēlēta valsts lauku tīkla izveidošanai un darbībai un rīcības plāna īstenošanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 68. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu. Šīs summas ietvaros jānošķir daļa, kas atvēlēta struktūrai, kura vajadzīga tīkla darbības nodrošināšanai, un daļa, kas atvēlēta rīcības plāna īstenošanai. Programmā jāietver noteikumi, kas nodrošina, ka minētajā a) apakšpunktā noteiktā summas daļa ar laiku pārmērīgi nepieaugs.

B.   ĪPAŠAS PROGRAMMAS VALSTS LAUKU TĪKLIEM (SASKAŅĀ AR 41. PANTA 3. UN 5. PUNKTU)

Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 66. panta 3. punkta otro daļu dalībvalstis kopā ar reģionālajām programmām iesniedz apstiprināšanai īpašu programmu valsts lauku tīklu izveidošanai un darbībai, šajās programmās jāietver šādi elementi:

a)

to organizāciju un vadošo iestāžu saraksts, kas iesaistītas lauku attīstībā un veidos daļu no valsts lauku tīkla;

b)

valsts lauku tīkla izveidošanas procedūra un grafiks;

c)

apkopojošs to galveno darbības kategoriju apraksts, kas jāuzņemas valsts lauku tīklam. Šīs darbības veidos pamatu rīcības plānam, kas jāizstrādā vadošajai iestādei un jāatbalsta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 68. panta 2. punkta b) apakšpunktu;

d)

summa, kas paredzēta valsts lauku tīkla izveidošanai un darbībai un rīcības plāna īstenošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 68. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, un ELFLA ieguldījuma sadalījums pa gadiem, kam jābūt saderīgam ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 1. punktu;

e)

finanšu tabula visam programmas plānošanas laika posmam turpmāk norādītajā formātā (aktuālajās cenās euro):

Izdevumu veids valsts lauku tīklam

Kopējie valsts izdevumi

ELFLA ieguldījums

a)

valsts lauku tīkla struktūras darbībai

 

 

b)

valsts lauku tīkla rīcības plāna īstenošanai, tostarp tā novērtēšanai

 

 

Kopā

 

 

f)

izraudzītās kompetentās iestādes un atbildīgās institūcijas;

e)

uzraudzības un novērtēšanas sistēmas apraksts, kā arī uzraudzības komitejas paredzamais sastāvs.


(1)  OV L 55, 25.2.2006., 20. lpp.

(2)  OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.

(3)  OJ L 197, 21.7.2001, 30 lpp.

(4)  OV L 243, 6.9.2006., 6. lpp.

(5)  Sīkāka informācija par Direktīvu 2000/60/EK tiks sniegta vēlāk.

(6)  Dalībvalstīm, kurās ir konverģences un nekonverģences reģioni.

(7)  Ciktāl lauku attīstības programma attiecas uz dažādiem reģionu veidiem un ELFLA līdzfinansējuma likmes ir diferencētas, 6.2. tabulu jāaizpilda attiecībā uz katru reģionu veidu: konverģences mērķa reģioni, attālākie reģioni un nelielās Egejas jūras salas, citi reģioni.

(8)  Lai pārbaudītu atbilstību Regulas (EK) Nr. 1698/2005 17. pantam, attiecībā uz 4. asij piešķirtajiem kopējiem līdzekļiem to sadalei starp asīm piemēros principu, kas atkarīgs no vietējās attīstības stratēģijām.

(9)  OV L 325, 28.10.2004., 4. lpp.

(10)  OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.

(11)  OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.

(12)  OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.

(13)  Attiecīgi norādīt:

pasākumiem saskaņā ar de minimis regulu – “Jebkurš atbalsts, kas piešķirts šā pasākuma ietvaros, būs atbilstīgs de minimis Regulai (EK) Nr.[ …]”,

apstiprinātām atbalsta shēmām – atsauci uz Komisijas lēmumu par valsts atbalsta apstiprināšanu, iekļaujot valsts atbalsta numuru un apstiprinājuma vēstules atsauces numuru,

grupāli atbrīvotam atbalstam – atsauci uz konkrēto grupālā atbrīvojuma regulu un reģistrācijas numuru,

citiem pašreizējiem atbalsta pasākumiem:

a)

dalībvalstu, kas Kopienai pievienojās 2004. gada 1. maijā un 2007. gada 1. janvārī“jaunās dalībvalstis”, gadījumā: (1) “nav” par atbalstu pirms 1995. gada; (2) atsauci uz pasākuma numuru Pievienošanās līguma sarakstā, (3) atsauci uz “pārejas posma procedūras” piekrišanas vēstuli,

b)

citos pašreizējā atbalsta gadījumos: norādīt attiecīgo piemērojamo pamatojumu.


III PIELIKUMS

ATBALSTS RAŽOTĀJU GRUPĀM MALTĀ

Atbalsts ražotāju grupas izveidei (Minimālā summa, kas minēta 25. panta 2. punktā)

Euro

Gads

63 000

1. gads

63 000

2. gads

63 000

3. gads

60 000

4. gads

50 000

5. gads


IV PIELIKUMS

APDRAUDĒTO ŠĶIRŅU KRITISKĀS ROBEŽAS (MINĒTAS 27. PANTA 4. PUNKTĀ)

Lauksaimniecības dzīvnieku sugas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu

Kritiskās robežas, kuras nesasniegušas vietējās šķirnes izmantošanu lauksaimniecībā uzskata par apdraudētu (sieviešu dzimuma vaislas dzīvnieku skaits (1))

Liellopi

7 500

Aitas

10 000

Kazas

10 000

Zirgi

5 000

Cūkas

15 000

Putni

25 000


(1)  Visām dalībvalstīm aprēķinātais vienas šķirnes sieviešu dzimuma vaislas dzīvnieku skaits, kurus var izmantot tīršķirnes pavairošanai un kuri reģistrētas ciltsgrāmatā, ko uztur apstiprināta audzēšanas organizācija, kuru dalībvalsts atzinusi atbilstīgi Kopienas zootehniskajiem tiesību aktiem.


V PIELIKUMS

TABULA DZĪVNIEKU SKAITA KONVERTĒŠANAI MĀJLOPU VIENĪBĀS (MINĒTA 27. PANTA 13. PUNKTĀ)

Buļļi, govis un citi liellopi, kas vecāki par diviem gadiem, zirgi, kas vecāki par sešiem mēnešiem

1,0 MV

Liellopi vecumā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem

0,6 MV

Liellopi, kas nav vecāki par sešiem mēnešiem

0,4 MV

Aitas

0,15 MV

Kazas

0,15 MV

Vaislas sivēnmātes >50 kg

0,5 MV

Citas cūkas

0,3 MV

Dējējvistas

0,014 MV

Citi mājputni

0,003 MV


VI PIELIKUMS

INFORMĀCIJA UN REKLĀMA PAR ELFLA SNIEGTO PALĪDZĪBU (SASKŅĀ AR 58. PANTA 3. PUNKTU)

1.   Informācijas pasākumi potenciālajiem atbalsta saņēmējiem un atbalsta saņēmējiem

1.1.   Informācijas pasākumi potenciālajiem atbalsta saņēmējiem

Lai nodrošinātu pārredzamību, vadošā iestādes pēc iespējas saprotamā veidā izplata informāciju par finansēšanas iespējām, kas izriet no Kopienas un dalībvalstu kopīgā atbalsta lauku attīstības programmām.

Šajā nolūkā vadošā iestāde nodrošina, ka lauku attīstības programmu plaši publisko kopā ar sīku informāciju par ELFLA finanšu ieguldījumiem un ka to piegādā visiem ieinteresētajiem pieteikuma iesniedzējiem.

Vadošā iestāde sniedz potenciālajiem atbalsta saņēmējiem skaidru, sīku un aktualizētu informāciju par

a)

administratīvajām procedūrām, kas jāievēro, lai varētu saņemt finansējumu lauku attīstības programmas ietvaros;

b)

finansējuma pieteikumu izskatīšanas procedūrām;

c)

nosacījumiem par tiesībām pretendēt uz atbalstu un/vai kritērijiem finansējamo projektu atlasei un novērtēšanai;

d)

valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa kontaktpersonu vārdiem vai kontaktiestādēm, kuras var izskaidrot, kā darbojas lauku attīstības programmas, un darbību atlases un novērtēšanas kritērijus.

Vadošā iestāde nodrošina, ka struktūras, kas var darboties kā informācijas sniedzēji, tiek iesaistītas potenciālo atbalsta saņēmēju informācijas pasākumos, un tās jo īpaši ir:

a)

vietējās un reģionālās iestādes;

b)

profesionālās organizācijas;

c)

ekonomiskie un sociālie partneri;

d)

nevalstiskās organizācijas, jo īpaši struktūras, kas veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību, un struktūras, kas nodarbojas ar vides aizsardzību;

e)

Eiropas informācijas centri;

f)

Komisijas pārstāvniecības dalībvalstīs.

Vadošā iestāde informē potenciālos atbalsta saņēmējus par 2.1. punktā paredzēto publicēšanu.

1.2.   Informācijas pasākumi atbalsta saņēmējiem

Vadošā iestāde nodrošina, ka paziņojumā par atbalsta piešķiršanu ietver informāciju atbalsta saņēmējiem, ka darbību finansē no programmas, kuru līdzfinansē ELFLA, un par lauku attīstības programmas attiecīgo prioritāro asi.

2.   Informācijas un reklāmas pasākumi sabiedrībai

Lauku attīstības programmas vadošā iestāde un atbalsta saņēmēji veic visu nepieciešamo, lai saskaņā ar šo regulu sabiedrībai sniegtu informāciju un reklāmu par pasākumiem, ko finansē lauku attīstības programmas ietvaros.

2.1.   Vadošo iestāžu pienākumi

Vadošā iestāde informē sabiedrību par to, ka Komisija ir pieņēmusi lauku attīstības programmu, par programmas atjaunināšanu, galvenajiem sasniegumiem tās īstenošanā un par tās slēgšanu.

Sākot ar 2008. gadu vadošā iestāde vismaz reizi gadā publicē, elektroniski vai citādā veidā, to atbalsta saņēmēju sarakstu, kuri saņem atbalstu no lauku attīstības programmām, darbību nosaukumus un valsts ieguldījuma summas, kas piešķirtas šīm darbībām.

Vadošā iestāde īsteno informācijas pasākumus, izmantojot visus plašsaziņas līdzekļus attiecīgajā teritoriālajā mērogā. Tajos ietilpst arī komunikācijas kampaņas, publikācijas papīra formātā un elektroniskas publikācijas, kā arī jebkurš cits par piemērotu uzskatāms līdzeklis.

Sabiedrības informēšanas pasākumos ietver 3.1. punktā norādītos elementus.

2.2.   Atbalsta saņēmēju pienākumi

Ja saskaņā ar lauku attīstības programmu īstenotas darbības rezultātā veikto investīciju (piem., lauku saimniecībā vai pārtikas ražošanas uzņēmumā) kopējais apjoms pārsniedz EUR 50 000, atbalsta saņēmējs uzstāda informatīvu plāksni.

Vietās, kurās īsteno infrastruktūras projektus, kuru kopējās izmaksas pārsniedz EUR 500 000, ierīko informācijas stendu.

Informatīvu plāksni uzstāda arī 4. ass ietvaros finansēto vietējo rīcības grupu darbības vietās.

Uz informācijas stendiem un plāksnēm ir projekta/darbības apraksts un 3.1. punktā minētie elementi. Šai informācijai jāaizņem vismaz 25 % no informācijas stenda vai plāksnes.

3.   Informācijas un reklāmas darbību tehniskais raksturojums

3.1.   Devīze un logotips

Katra informācijas un reklāmas darbība ietver šādus elementus:

Eiropas karogu, kas attēlots atbilstīgi 4. punktā noteiktajiem grafiskajiem standartiem, un Kopienas lomas izskaidrojumu, norādot šādu tekstu:

“Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai: Eiropa investē lauku apvidos”.

Saistībā ar darbībām un pasākumiem, kurus finansē no Leader ass, izmanto arī Leader logotipu.

3.2.   Informācijas un komunikācijas materiāli

Publikāciju (piemēram, bukletu, brošūru un informatīvu biļetenu) titullapā un plakātos par pasākumiem un darbībām, ko daļēji finansē ELFLA, skaidri norāda Kopienas līdzdalību, kā arī Kopienas simboliku, ja tiek lietota arī valsts vai reģiona simbolika. Publikācijās ietver atsauci uz struktūru, kas atbild par informācijas saturu, un uz vadošo iestādi, kas izraudzīta konkrētās palīdzības paketes īstenošanai.

Ja informāciju dara pieejamu ar elektronisko līdzekļu palīdzību (tīmekļa vietnēs, datubāzēs potenciālajiem atbalsta saņēmējiem) vai kā audiovizuālu materiālu, analoģiski piemēro pirmā ievilkuma nosacījumus. Izstrādājot komunikācijas plānu, jāpievērš pienācīga uzmanība jaunajām tehnoloģijām, kas ļauj ātri un efektīvi izplatīt informāciju un atvieglo dialogu ar plašu sabiedrību.

Tīmekļa vietnēs attiecībā uz ELFLA:

vismaz mājas lapā min ELFLA ieguldījumu;

iekļauj saiti uz Komisijas tīmekļa vietni par ELFLA.

4.   Instrukcijas simbolikas izveidošanai un standarta krāsu definīcija

4.1.   Eiropas karogs

Simboliskais apraksts

Uz zilu debesu fona divpadsmit zelta zvaigznes veido apli, simbolizējot Eiropas tautu savienību. Zvaigžņu skaits ir nemainīgs, jo divpadsmit simbolizē pilnību un vienotību.

ELFLA finansētajos projektos zem Eiropas karoga novieto šā fonda nosaukumu.

Heraldikas apraksts

Uz debeszila fona divpadsmit zelta zvaigžņu aplis, to stūriem nesaskaroties.

Ģeometriskais apraksts

Image

Simboliku veido zils taisnstūra karogs, kura platums ir pusotras reizes lielāks par augstumu. Divpadsmit zelta zvaigznes, kas izvietotas ar vienādu intervālu, veido neredzamu apli, kura centrs ir taisnstūra diagonāļu krustpunkts. Apļa rādiuss ir vienāds ar vienu trešdaļu no karoga augstuma. Katrai zvaigznei ir piecas virsotnes, kas atrodas uz tāda neredzama apļa perimetra, kura rādiuss ir vienāds ar vienu astoņpadsmito daļu no karoga augstuma. Visas zvaigznes ir novietotas stateniski, proti, ar vienu virsotni vertikāli un divām virsotnēm uz taisnas līnijas, kas veido taisnu leņķi pret mastu. Aplis ir novietots tā, ka zvaigznes atrodas tur, kur stundas pulksteņa ciparnīcā. Zvaigžņu skaits ir nemainīgs.

Krāsu apraksts

Image

Simbolikā izmantotas šādas krāsas:

PANTONE REFLEX BLUE taisnstūra virsmai; PANTONE YELLOW zvaigznēm. Starptautiskais PANTONE diapazons ir ļoti plaši piedāvāts un viegli pieejams pat neprofesionāļiem.

Image

Četru krāsu process:

Ja izmanto četru krāsu procesu, nevar izmantot divas standarta krāsas. Tādēļ tās jārada no jauna, izmantojot četru krāsu procesa četras krāsas. PANTONE YELLOW iegūst, izmantojot 100 % “Process Yellow”. Sajaucot 100 % “Process Cyan” un 80 % “Process Magenta”, var iegūt toni, kas ir ļoti līdzīgs PANTONE REFLEX BLUE.

Internets

PANTONE REFLEX BLUE atbilst tīmekļa paletes krāsai RGB:0/0/153 (heksadecimālais kods: 000099) un PANTONE YELLOW atbilst tīmekļa paletes krāsai RGB:255/204/0 (heksadecimālais kods: FFCC00).


Vienkrāsas reproducēšanas process

Ja pieejama tikai melnā krāsa, taisnstūra kontūrai jābūt melnai un zvaigznēm melnām uz balta fona.

Image

Ja pieejama tikai zilā krāsa (tai noteikti jābūt Reflex Blue), izmantojiet to 100 %, attēlojot baltas zvaigznes uz 100 % zila fona.

Image

Reproducēšana uz krāsaina fona

Simboliku ir ieteicams attēlot uz balta fona. Centieties izvairīties no daudzkrāsaina fona, jo īpaši, ja tās nesader ar zilo krāsu. Ja fonam obligāti jābūt daudzkrāsainam, izveidojiet apkārt taisnstūrim baltu malu, kas ir vienāda ar 1/25 no taisnstūra augstuma.

Image

4.2.   Leader logotips

Image


VII PIELIKUMS

A.   LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMU GADA PROGRESA ZIŅOJUMU STRUKTŪRA UN SATURS (60. PANTS)

1.   Izmaiņas vispārējos apstākļos (Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

izmaiņas vispārējos apstākļos, kas tieši ietekmē programmas īstenošanas apstākļus (proti, izmaiņas tiesību aktos vai neparedzēti sociāli ekonomiski notikumi);

izmaiņas Kopienas un valsts politikā, kas ietekmē ELFLA un citu finanšu instrumentu savstarpējo saskanību.

2.   Programmas virzība saistībā ar izvirzītajiem mērķiem, pamatojoties uz īstenošanas un rezultātu rādītājiem (Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Sniedz sasniegumu analīzi, to novērtēšanai izmantojot uzraudzības rādītājus, tostarp kvalitatīvu analīzi par virzību saistībā ar sākotnēji izvirzītajiem mērķiem. Izmanto šīs regulas VIII pielikumā iekļauto rādītāju sarakstu (īstenošanas un rezultātu rādītājus). Bez šiem rādītājiem, kas veido daļu no vienotās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas, iekļauj arī programmas papildu rādītājus, lai efektīvi uzraudzītu virzību uz tās mērķiem.

3.   Programmas finansiālā īstenošana, katram pasākumam pievienojot paziņojumu par atbalsta saņēmējiem samaksātiem izdevumiem; ja programma attiecas uz reģioniem, kuros var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, izdevumus norāda atsevišķi (Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

Tabulā, kurā apkopotas ziņas par programmas finansiālo īstenošanu, jābūt vismaz šādai informācijai:

Euro

Asis/pasākumi

Gada maksājumi – gads N

Kumulatīvie maksājumi no 2007. gada līdz gadam N

1. ass

Pasākums 111

tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006

 

 

Pasākums …

tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006

 

 

1. ass kopā

tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006

 

 

2. ass

Pasākums 211

tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006

 

 

Pasākums …

tai skaitā pārejas izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006

 

 

2. ass kopā

tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006

 

 

3. ass

Pasākums 311

tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006

 

 

Pasākums …

tai skaitā pārejas izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006

 

 

3. ass kopā

tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006

 

 

4. ass

Pasākums 411

tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006

 

 

Pasākums 4…

tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006

 

 

4. ass kopā

tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006

 

 

Tehniskā palīdzība

tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006

 

 

Programma kopā

tai skaitā pārejas posma izdevumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1320/2006

 

 

Sagatavo atsevišķu tabulu ar tādu pašu izkārtojumu par reģioniem, uz kuriem attiecas konverģences mērķis, kā arī atsevišķu programmas līmenī konsolidētu tabulu par programmām, kas aptver gan konverģences, gan nekonverģences reģionus.

4.   Kopsavilkums par notiekošām novērtēšanas darbībām, ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 86. panta 3. punktu (Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

Kopsavilkums par notiekošām novērtēšanas darbībām, ko veic, pamatojoties uz ziņojumu uzraudzības komitejai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 86. panta 3. punktu, ietverot darbības, kas ir jo īpaši saistītas ar elementiem, kas izklāstīti minētās regulas 84. panta 5. punktā un 86. panta 1. un 2. punktā.

5.   Vadošās iestādes un uzraudzības komitejas veiktie pasākumi, lai nodrošinātu programmas īstenošanas kvalitāti un efektivitāti (Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. panta 2. punkta e) apakšpunkts), jo īpaši:

i)

uzraudzības un novērtēšanas pasākumi

ii)

lielāko programmas pārvaldības problēmu kopsavilkums un visi veiktie pasākumi, tostarp pasākumi saistībā ar piezīmēm, kas izteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 83. pantu

iii)

tehniskās palīdzības izmantošana

Ja programmā ir ietverta tehniskā palīdzība valsts lauku tīklu izveidošanai un darbībai, gada progresa ziņojumā apraksta procedūras tīkla izveidei un darbības nodrošināšanai un rīcības plāna īstenošanas gaitu. Norāda arī, kā tika veikti izdevumi (nošķirot elementus uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 68. panta 2. punktā a) un b) apakšpunkts).

iv)

veiktie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka informāciju par programmu izplata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 76. pantu

Ziņojumā iekļauj kopsavilkumu par informācijas un reklāmas pasākumiem, kas veikti, lai sniegtu informāciju par lauku attīstības programmu saskaņā ar šīs regulas 58. pantu un tās VI pielikumu.

6.   Paziņojums par atbilstību Kopienas politikai saistībā ar atbalstu, tostarp norādot konstatētās problēmas un to novēršanai pieņemtos pasākumus (Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. panta 2. punkta f) apakšpunkts)

Atbilstība Kopienas tiesību aktiem jo īpaši ietver tādus aspektus kā konkurences, publiskā iepirkuma, vides aizsardzības un uzlabošanas un dzimumu vienlīdzības un nediskriminēšanas veicināšanas noteikumu ievērošana.

7.   Attiecīgā gadījumā tāda atbalsta atkārtota izmantošana, kas atgūts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 33. pantu (Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. panta 2. punkta g) apakšpunkts)

B.   FORMA, KĀDĀ SAGATAVO GADA PROGRESA ZIŅOJUMUS PAR ĪPAŠĀM PROGRAMMĀM, KAS IETVER VALSTS LAUKU TĪKLUS (“VLT”) (60. PANTS)

Ja dalībvalstis izmanto Regulas (EK) Nr. 1698/2005 66. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju, gada progresa ziņojumos par īpašajām programmām ietver

a)

tīkla izveides un darbības procedūru aprakstu;

b)

rīcības plāna īstenošanas gaitu;

c)

finanšu tabulu, kurā atspoguļo programmas finansiālo īstenošanu un nošķir tos elemetus uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 68. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts:

Izdevumi veidi VLT

Gada maksājumi – gads N

Kumulatīvie maksājumi no 2007. gada līdz gadam N

a)

valsts lauku tīkla struktūras darbībai

 

 

b)

valsts lauku tīkla rīcības plāna īstenošanai, tostarp tā novērtēšanai

 

 

Kopā

 

 

d)

attiecīgā gadījumā informāciju, kas ietverta šā pielikuma A daļas 4. līdz 7. punktā.


VIII PIELIKUMS

SĀKOTNĒJĀ STĀVOKĻA, ĪSTENOŠANAS, REZULTĀTU UN IETEKMES KOPĪGO RĀDĪTĀJU SARAKSTS

I.   SĀKOTNĒJĀ STĀVOKĻA KOPĪGIE RĀDĪTĀJI

1.   Sākotnējā stāvokļa rādītāji, kas saistīti ar mērķiem

ASS

 

Rādītājs

Horizontāli

 (1) 1

Ekonomiskā attīstība

 (1) 2

Nodarbinātības līmenis

 (1) 3

Bezdarbs

1. ASS,

Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas uzlabošana

 (1) 4

Apmācība un izglītība lauksaimniecībā

5

Vecuma struktūra lauksaimniecībā

 (1) 6

Darba ražīgums lauksaimniecībā

7

Bruto pamatkapitāla veidošana lauksaimniecībā

8

Nodarbinātības attīstība primārajā sektorā

9

Ekonomiskā attīstība primārajā sektorā

 (1) 10

Darba ražīgums pārtikas rūpniecībā

11

Bruto pamatkapitāla veidošana pārtikas rūpniecībā

12

Nodarbinātības attīstība pārtikas rūpniecībā

13

Ekonomiskā attīstība pārtikas rūpniecībā

 (1) 14

Darba ražīgums mežsaimniecībā

15

Bruto pamatkapitāla veidošana mežsaimniecībā

16

Daļēji naturālās saimniekošanas nozīme jaunajās dalībvalstīs

2. ASS,

Vides un lauku vides uzlabošana ar zemes apsaimniekošanas palīdzību

 (1) 17

Bioloģiskā daudzveidība. Lauksaimniecības putnu populācija

 (1) 18

Bioloģiskā daudzveidība. Lauksaimniecības un meža zeme ar lielu dabas vērtību

19

Bioloģiskā daudzveidība. Koku sugu sastāvs

 (1) 20

Ūdens kvalitāte. Kopējais barības vielu līdzsvars

21

Ūdens kvalitāte. Piesārņojums ar nitrātiem un pesticīdiem

22

Augsne. Teritorijas, kurās pastāv augsnes erozijas risks

23

Augsne. Bioloģiskā lauksaimniecība

 (1) 24

Klimata pārmaiņas. Atjaunojamās enerģijas resursu ražošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā

25

Klimata pārmaiņas. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, kas atvēlēta atjaunojamās enerģijas resursu ražošanai

26

Klimata pārmaiņas/gaisa kvalitāte: Gāzu emisija lauksaimniecībā

3. ASS,

Dzīves kvalitātes uzlabošana lauku apvidos un ekonomisko aktivitāšu dažādošanas veicināšana

 (1) 27

Lauksaimnieki ar citu ienesīgu nodarbošanos

 (1) 28

Nodarbinātības attīstība ar lauksaimniecību nesaistītā nozarē

 (1) 29

Ekonomiskā attīstība ar lauksaimniecību nesaistītā nozarē

 (1) 30

Pašnodarbinātības attīstība

31

Tūrisma infrastruktūra lauku apvidos

 (1) 32

Interneta ieviešana lauku apvidos

 (1) 33

Pakalpojumu nozares attīstība

34

Migrācijas saldo

 (1) 35

Mūžizglītība lauku apvidos

Leader

 (1) 36

Vietējo rīcības grupu izveidošana


2.   Sākotnējā stāvokļa rādītāji, kas saistīti ar kontekstu

ASS

 

Rādītājs

Horizontāli

1

Lauku apvidu izraudzīšanās

2

Lauku apvidu nozīmīgums

1. ASS,

Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas uzlabošana

3

Lauksaimniecības zemes izmantošana

4

Lauku saimniecības struktūra

5

Mežsaimniecības struktūra

6

Meža ražība

2. ASS,

Vides un lauku vides uzlabošana ar zemes apsaimniekošanas palīdzību

7

Zemsedze

8

Mazāk labvēlīgie apgabali

9

Ekstensīvās lauksaimniecības teritorijas

10

Natura 2000 teritorijas

11

Bioloģiskā daudzveidība. Aizsargājamie meži

12

Mežu teritorijas attīstība

13

Meža ekosistēmas veselība

14

Ūdens kvalitāte

15

Ūdens izmantošana

16

Meži ar aizsargfunkciju, galvenokārt augsnes un ūdens aizsardzībai

3. ASS,

Dzīves kvalitātes uzlabošana lauku apvidos un ekonomisko aktivitāšu dažādošanas veicināšana

17

Iedzīvotāju blīvums

18

Vecuma struktūra

19

Ekonomikas struktūra

20

Nodarbinātības struktūra

21

Ilglaicīgs bezdarbs

22

Izglītības sasniegumi

23

Interneta infrastruktūra

II.   ĪSTENOŠANAS KOPĪGIE RĀDĪTĀJI

1. ASS   LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS NOZARES KONKURĒTSPĒJAS UZLABOŠANA

Kods

Pasākums

Īstenošanas rādītāji (2)

111

Arodmācības un informācijas pasākumi

Apmācības dalībnieku skaits

Apmācības dienu skaits

112

Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem

Atbalstīto jauno lauksaimnieku skaits

Kopējais investīciju apjoms

113

Priekšlaicīga pensionēšanās

Priekšlaicīgi pensionējušos lauksaimnieku skaits

Priekšlaicīgi pensionējušos laukstrādnieku skaits

Atbrīvoto hektāru skaits

114

Konsultāciju pakalpojumu izmantošana

Atbalstīto lauksaimnieku skaits

Atbalstīto meža īpašnieku skaits

115

Apsaimniekošanas, atbalsta un konsultāciju pakalpojumu izveidošana

Jaunizveidoto apsaimniekošanas, atbalsta un konsultāciju pakalpojumu skaits

121

Lauku saimniecību modernizācija

Investīciju atbalstu saņēmušo lauku saimniecību skaits

Kopējais investīciju apjoms

122

Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana

Investīciju atbalstu saņēmušo mežu īpašumu skaits

Kopējais investīciju apjoms

123

Lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana

Atbalstīto uzņēmumu skaits

Kopējais investīciju apjoms

124

Sadarbība jaunu lauksaimniecības un pārtikas nozares, kā arī mežsaimniecības nozares produktu, procesu un tehnoloģiju izstrādē

Atbalstīto sadarbības iniciatīvu skaits

125

Ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, un pielāgošanu saistītā infrastruktūra

Atbalstīto darbību skaits

Kopējais investīciju apjoms

126

Dabas katastrofās iznīcinātā lauksaimnieciskās ražošanas potenciāla atjaunošana un atbilstīgu preventīvu darbību ieviešana

Bojātās lauksaimniecības zemes platība, par kuru saņemts atbalsts

Kopējais investīciju apjoms

131

Atbilstība standartiem, kuru pamatā ir Kopienas tiesību akti

Atbalsta saņēmēju skaits

132

Lauksaimnieku piedalīšanās pārtikas kvalitātes shēmās

To atbalstīto lauku saimniecību skaits, kuras piedalās kvalitātes shēmā

133

Informācijas un reklāmas aktivitātes

Atbalstīto aktivitāšu skaits

141

Daļēji naturālās lauku saimniecības

Atbalstīto daļēji naturālo lauku saimniecību skaits

142

Ražotāju grupas

Atbalstīto ražotāju grupu skaits

Atbalstīto ražotāju grupu apgrozījums


2. ASS   VIDES UN LAUKU VIDES UZLABOŠANA AR ZEMES APSAIMNIEKOŠANAS PALĪDZĪBU

Kods

Pasākums

Īstenošanas rādītāji (3)

211

Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem kalnu teritorijās

Atbalstīto saimniecību skaits kalnu teritorijās

Atbalstītā lauksaimniecības zeme kalnu teritorijās

212

Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas

Atbalstīto saimniecību skaits teritorijās, kas nav kalnu teritorijas, ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem

Atbalstītā lauksaimniecības zeme tādās teritorijās ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, kas nav kalnu teritorijas

213

Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK

Atbalstīto saimniecību skaits Natura 2000 teritorijās/saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu

Atbalstītā lauksaimniecības zeme Natura 2000 teritorijās/saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu

214

Agrovides maksājumi

Atbalstu saņemošo lauku saimniecību un citu zemes apsaimniekotāju saimniecību skaits

Kopējā platība, par kuru piešķir agrovides atbalstu

Fiziskā platība, par kuru piešķir agrovides atbalstu šā pasākuma ietvaros

Kopējais līgumu skaits

Ar ģenētiskajiem resursiem saistīto darbību skaits

215

Dzīvnieku labturības maksājumi

Atbalstu saņemošo lauku saimniecību skaits

Par dzīvnieku labturību noslēgto līgumu skaits

216

Neienesīgas investīcijas

Atbalstu saņemošo lauku saimniecību un citu zemes apsaimniekotāju saimniecību skaits

Investīciju kopējais apjoms

221

Lauksaimniecības zemes pirmreizēja apmežošana

Apmežošanas atbalsta saņēmēju skaits

Apmežotās zemes hektāru skaits

222

Agromežsaimniecības sistēmu pirmreizēja izveidošana uz lauksaimniecības zemes

Atbalsta saņēmēju skaits

Jauno agromežsaimniecības sistēmu hektāru skaits

223

Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizēja apmežošana

Apmežošanas atbalsta saņēmēju skaits

Apmežotās zemes hektāru skaits

224

Natura 2000 maksājumi

Meža īpašumu skaits, par kuriem saņem atbalstu Natura 2000 teritorijās

Meža zeme (ha) Natura 2000 teritorijās, par kuru saņem atbalstu

225

Meža vides maksājumi

Meža īpašumu skaits, par kuriem saņem atbalstu

Kopējā meža platība, par kuru piešķir meža vides atbalstu

Fiziskā platība, par kuru piešķir meža vides atbalstu

Līgumu skaits

226

Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvo darbību ieviešana

Preventīvo/atjaunošanas darbību skaits

Izpostīto mežu platība, par kuru saņem atbalstu

Kopējais investīciju apjoms

227

Neienesīgas investīcijas

Meža īpašumu skaits, par kuriem saņem atbalstu

Kopējais investīciju apjoms


3. ASS   DZĪVES KVALITĀTES UZLABOŠANA LAUKU APVIDOS UN EKONOMISKO AKTIVITĀŠU DAŽĀDOŠANAS VEICINĀŠANA

Kods

Pasākums

Īstenošanas rādītāji (4)

311

Ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošana

Atbalsta saņēmēju skaits

Kopējais investīciju apjoms

312

Uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstība

Atbalstīto/izveidoto mikrouzņēmumu skaits

313

Tūrisma aktivitāšu veicināšana

Atbalstīto jauno tūrisma aktivitāšu skaits

Kopējais investīciju apjoms

321

Pamatpakalpojumi ekonomikai un lauku iedzīvotājiem

Atbalstīto darbību skaits

Kopējais investīciju apjoms

322

Ciematu atjaunošana un attīstība

Ciematu skaits, kuros notiek darbības

Kopējais investīciju apjoms

323

Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana

Ar lauku mantojumu saistīto atbalstīto darbību skaits

Kopējais investīciju apjoms

331

Apmācība un informēšana

Tautsaimniecības dalībnieku skaits, kuri piedalās atbalstītajās darbībās

Dalībniekiem organizēto apmācības dienu skaits

341

Prasmju apguve, aktivizēšana un vietējo attīstības stratēģiju īstenošana

Prasmju apguves un aktivizēšanas darbību skaits

Dalībnieku skaits darbībās

Atbalstīto valsts un privātā sektora partnerību skaits


4. ASS   LEADER

Kods

Pasākums

Īstenošanas rādītāji (5)

41

Vietējo attīstības stratēģiju īstenošana

411

konkurētspēja

412

vide/zemes apsaimniekošana

413

dzīves kvalitāte/dažādošana

Vietējo rīcības grupu skaits (“VRG”)

VRG darbības teritorijas kopējā platība (km2)

Kopējais iedzīvotāju skaits VRG darbības teritorijā

VRG finansēto projektu skaits

Atbalsta saņēmēju skaits

421

Sadarbības projektu īstenošana

Sadarbības projektu skaits

Sadarbojošos VRG skaits

431

Vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšana, prasmju apguve un teritorijas aktivizēšana, kā minēts 59. pantā

Atbalstīto darbību skaits

III.   REZULTĀTU KOPĪGIE RĀDĪTĀJI

Ass/Mērķis

Rādītājs

Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas uzlabošana

(1)

Dalībnieku skaits, kuri veiksmīgi pabeiguši ar lauksaimniecību un/vai mežsaimniecību saistītas apmācības kursu

(2)

Kopējās pievienotās vērtības pieaugums atbalstītajās saimniecībās/ uzņēmumos

(3)

Jaunus produktus un/vai jaunas tehnoloģijas ieviesušo saimniecību/uzņēmumu skaits

(4)

Lauksaimniecības produkcijas daudzums ar atzītu kvalitātes marķējumu/standartiem

(5)

Tirgū ienākušo lauku saimniecību skaits

Vides un lauku vides uzlabošana ar zemes apsaimniekošanas palīdzību

(6)

Platība, kurā notiek veiksmīga zemes apsaimniekošana, veicinot šādus aspektus:

(a)

bioloģiskā daudzveidība un augstvērtīga lauksaimniecība/ mežsaimniecība

(b)

ūdens kvalitāte

(c)

klimata pārmaiņas

(d)

augsnes kvalitāte

(e)

marginalizācijas un zemes pamešanas novēršana

Dzīves kvalitātes uzlabošana lauku apvidos un ekonomisko aktivitāšu dažādošanas veicināšana

(7)

Atbalstīto uzņēmumu kopējās ar lauksaimniecību nesaistītās pievienotās vērtības pieaugums

(8)

Kopējais izveidoto darbavietu skaits

(9)

Papildu tūristu skaits

(10)

Iedzīvotāju skaits lauku apvidos, kuri gūst labumu no uzlabotiem pakalpojumiem

(11)

Interneta pieejamības pieaugums lauku apvidos

(12)

Dalībnieku skaits, kuri veiksmīgi pabeiguši apmācības kursu

IV.   IETEKMES KOPĪGĪGIE RĀDĪTĀJI

 

Rādītājs

1

Ekonomiskā izaugsme

2

Darbavietu radīšana

3

Darba ražīgums

4

Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana

5

Lauksaimniecības zemes un mežu augstvērtības uzturēšana

6

Ūdens kvalitātes uzlabošana

7

Ieguldījums cīņā pret klimata pārmaiņām


(1)  Attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 11. panta 3. punkta c) apakšpunktā un 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem valsts stratēģijas un stratēģiskās uzraudzības LEAD rādītājiem.

(2)  Par katru pasākumu sniedz informāciju par saņemto pieteikumu skaitu un atbalstīto pieteikumu skaitu.

(3)  Par katru pasākumu sniedz informāciju par saņemto pieteikumu skaitu un atbalstīto pieteikumu skaitu.

(4)  Par katru pasākumu sniedz informāciju par saņemto pieteikumu skaitu un atbalstīto pieteikumu skaitu.

(5)  Par katru pasākumu sniedz informāciju par saņemto pieteikumu skaitu un atbalstīto pieteikumu skaitu


Augša