Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32006R1080

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1080/2006 ( 2006. gada 5. jūlijs ) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu

    OV L 210, 31.7.2006., 1./11. lpp. (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (BG, RO, HR)

    Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 31/12/2013; Atcelts ar 32013R1301

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1080/oj

    31.7.2006   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 210/1


    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1080/2006

    (2006. gada 5. jūlijs)

    par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 162. panta pirmo daļu un 299. panta 2. punkta otro daļu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

    ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

    saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

    tā kā:

    (1)

    Līguma 160. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Kopienas reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības. Tādēļ ERAF palīdz mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem un apmēru, kādā mazāk labvēlīgi reģioni, tostarp lauku apvidi un pilsētas, rūpnieciskie reģioni, kuros vērojama ekonomiskā lejupslīde, apgabali ar ģeogrāfiskiem vai dabiskiem trūkumiem, piemēram, salas, kalnaini apvidi, mazapdzīvoti apvidi un pierobežas apvidi, atpaliek attīstībā.

    (2)

    Struktūrfondiem un Kohēzijas fondam kopēji noteikumi ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (4). Būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz darbību veidiem, kurus var finansēt no ERAF saskaņā ar minētajā regulā noteiktajiem mērķiem.

    (3)

    ERAF būtu jāsniedz atbalsts, ievērojot kohēzijas politikas vispārējo stratēģiju, kas nodrošina lielāku atbalsta koncentrēšanu uz Kopienas prioritātēm.

    (4)

    Regulā (EK) Nr. 1083/2006 noteikts, ka noteikumus par izdevumu atbilstību paredzēs valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, attiecībā uz kuriem ir jāparedz īpaši nosacījumi. Tāpēc būtu jāparedz īpaši noteikumi par izņēmumiem, kas saistīti ar ERAF.

    (5)

    Saistībā ar integrētas pilsētvides attīstības darbību uzskata par vajadzīgu atbalstīt ierobežotas darbības mājokļu atjaunošanai apgabalos, kur vērojama vai draud fiziska deģenerācija un sociāla atstumtība dalībvalstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā vai vēlāk.

    (6)

    Ir jānosaka, ka ERAF piešķirtajiem līdzekļiem mājokļu izdevumiem vajadzētu būt saistītiem ar labas kvalitātes mājokļu nodrošināšanu iedzīvotāju grupām ar mazākiem ienākumiem, iekļaujot nesen privatizēto mājokļu fondu, kā arī mājokļus īpaši neaizsargātām sociālajām grupām.

    (7)

    Efektīva un mērķtiecīga ERAF atbalstītās darbības īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visām attiecīgajām teritoriālajām un sociālekonomiskajiem partneriem un jo īpaši reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī ar citām atbilstīgām struktūrām ERAF līdzfinansēto darbības programmu īstenošanas dažādos posmos.

    (8)

    Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, lai ERAF līdzfinansēto darbības programmu īstenošanas dažādos posmos nenotiktu diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

    (9)

    Balstoties uz pieredzi un priekšrocībām, kas gūtas saistībā ar Kopienas iniciatīvu URBAN, kas noteikta 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (5), ilgtspējīga pilsētvides attīstība būtu jāstiprina, pilnībā integrējot šīs jomas pasākumus ERAF līdzfinansētajās darbības programmās, īpašu uzmanību pievēršot vietējai attīstībai un ar nodarbinātību saistītām iniciatīvām un to potenciālu saistībā ar inovācijām.

    (10)

    Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu papildināmību un saskaņotību ar citām Kopienas politikas jomām, jo īpaši ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģijas attīstībai un demonstrācijai, kā arī ar Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu. Turklāt vajadzētu būt sinerģijai starp ERAF sniegto atbalstu, no vienas puses, un atbalstu no Eiropas Sociālā fonda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Sociālo fondu (6), no Kohēzijas fonda saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Kohēzijas fondu (7), no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (8) un no Eiropas Zivsaimniecības fonda, no otras puses.

    (11)

    Ir jānodrošina, lai ERAF atbalstītā darbība mazo un vidējo uzņēmumu labā ņemtu vērā un atbalstītu Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu hartas īstenošanu, kas ir pieņemta Eiropadomes Santamarija de Feiras sanāksmē 2000. gada 19. un 20. jūnijā.

    (12)

    Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visattālākajiem reģioniem, jo īpaši, izņēmuma kārtā paplašinot ERAF darbības jomu, lai finansētu darbības atbalstu, kas saistīts ar tādu papildu izmaksu kompensāciju, kas izriet no to ekonomiskās un sociālās situācijas, ko pastiprina tas, ka šie reģioni atrodas tālu, tie ir salas, tie ir mazi, tiem piemīt sarežģīta topogrāfija un klimats un tie ir ekonomiski atkarīgi no dažiem ražojumiem, un šie apstākļi ir pastāvīgi un to kombinācija stipri ierobežo šo reģionu attīstību. Šādiem īpašiem pasākumiem par juridisku pamatu jāizmanto Līguma 299. panta 2. punkts.

    (13)

    ERAF būtu jārisina problēmas saistībā ar piekļuvi lieliem tirgiem un attālinātību no tiem, ar ko saskaras apgabali ar īpaši zemu iedzīvotāju blīvumu, kā ir minēts Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās akta 6. protokolā par īpašiem noteikumiem 6. mērķim saistībā ar struktūrfondiem Somijā un Zviedrijā. ERAF būtu jārisina arī īpašās grūtības, kuras izjūt dažas salas, kalnaini apgabali, pierobežas apgabali un mazapdzīvoti apvidi, kuru ģeogrāfiskais stāvoklis palēnina to attīstību, lai atbalstītu to ilgtspējīgu attīstību.

    (14)

    Ir jānosaka īpaši noteikumi saistībā ar darbības programmu plānošanu, vadību, uzraudzību un kontroli saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi.

    (15)

    Ir jāatbalsta efektīva pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbība ar Kopienas kaimiņ valstīm, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu to dalībvalstu reģionu attīstībai, kas robežojas ar trešām valstīm. Tādēļ ir piemēroti izņēmuma kārtā atļaut finansēt no ERAF atbalstu projektiem, kas atrodas trešo valstu teritorijā, ja tie sniedz labumu Kopienas reģioniem.

    (16)

    Tādēļ būtu jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1783/1999 (1999. gada 12. jūlijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (9),

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    I NODAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    1. pants

    Priekšmets

    1.   Ar šo regulu nosaka Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) uzdevumus, tā atbalsta jomas attiecībā uz konverģences, reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1083/2006 3. panta 2. punktā, un noteikumus par atbilstību atbalsta saņemšanai.

    2.   ERAF darbību reglamentē Regula (EK) Nr. 1083/2006 un šī regula.

    2. pants

    Mērķis

    Saskaņā ar Līguma 160. pantu un Regulu (EK) Nr. 1083/2006 ERAF līdzfinansē ekonomikas un sociālās kohēzijas stiprināšanu, lai novērstu reģionu galvenās atšķirības, atbalstītu attīstību un reģionālo ekonomiku strukturālu pielāgošanu, tostarp pārveidojot rūpniecības reģionus, kuros vērojama ekonomiskā lejupslīde, un atpalikušus reģionus, kā arī atbalstot pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbību.

    To darot, ERAF īsteno Kopienas prioritātes un jo īpaši vajadzību stiprināt konkurētspēju un inovācijas, izveidot un saglabāt pastāvīgas darba vietas un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību.

    3. pants

    Atbalsta jomas

    1.   ERAF koncentrē savu atbalstu uz tematiskām prioritātēm. Saskaņā ar katru prioritāti finansēto darbību veids un apjoms atspoguļo konverģences, reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķu atšķirīgo būtību saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu.

    2.   ERAF līdzfinansē:

    a)

    produktīvas investīcijas, kas veicina pastāvīgu darbavietu radīšanu un saglabāšanu, galvenokārt tiešas palīdzības veidā investīcijām galvenokārt mazos un vidējos uzņēmumos (MVU);

    b)

    investīcijas infrastruktūrā;

    c)

    iekšējā potenciāla attīstību ar pasākumiem, kas atbalsta reģionālo un vietējo attīstību. Šie pasākumi ietver atbalstu un pakalpojumus uzņēmumiem, jo īpaši MVU, tādu finanšu instrumentu izveidi un attīstību kā, piemēram, riska kapitāla, aizdevumu un garantiju fondi, vietējās attīstības fondi, procentu subsīdijas, tīklošana, sadarbība un pieredzes apmaiņa starp reģioniem, pilsētām, kā arī sociālajiem, ekonomiskajiem un vides aizsardzības partneriem;

    d)

    tehnisko palīdzību, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 45. un 46. pantā.

    Dažādās investīcijas un pasākumi, kas uzskaitīti a) līdz d) apakšpunktā, ir pieejami tematisko prioritāšu īstenošanai saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu.

    4. pants

    Konverģence

    Saskaņā ar konverģences mērķi, ERAF koncentrē savu atbalstu ilgtspējīgas integrētas reģionālās un vietējās ekonomikas attīstības un nodarbinātības atbalstam, mobilizējot un stiprinot iekšējo kapacitāti ar tādu darbības programmu palīdzību, kuru mērķis ir ekonomikas struktūru modernizēšana un dažādošana, kā arī pastāvīgu darbavietu radīšana un saglabāšana. To sasniedz, galvenokārt ievērojot turpmāk minētās prioritātes un izmantojot īsto pasākumu kopumu, atkarībā no katras dalībvalsts īpatnībām:

    1)

    pētniecība un tehnoloģiju attīstība (PTA), inovācijas un uzņēmējdarbība, tostarp pētniecības un tehnoloģiju attīstības spēju stiprināšana un to integrēšana Eiropas pētniecības telpā, iekļaujot arī infrastruktūru; atbalsts PTA, jo īpai MVU, kā arī tehnoloģiju pārnesei; sadarbības uzlabošana starp MVU, augstākās izglītības iestādēm, pētniecības iestādēm un pētniecības un tehnoloģiju centriem; uzņēmējdarbības tīklu attīstība; publiskās un privātās partnerības un klasteru attīstība; atbalsts ar uzņēmējdarbību un tehnoloģiju saistītu pakalpojumu sniegšanai MVU grupām; kā arī uzņēmējdarbības un inovāciju finansējuma veicināšana MVU ar finansēšanas vadības instrumentu palīdzību;

    2)

    informācijas sabiedrība, tostarp elektroniskās komunikācijas infrastruktūras, vietēja satura, pakalpojumu un lietojumu attīstība, drošas pieejas uzlabošana un tiešsaistes publisko pakalpojumu attīstība; palīdzība un pakalpojumi MVU, lai pieņemtu un efektīvi izmantotu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) vai izmantotu jaunas idejas;

    3)

    vietējas attīstības ierosmes un atbalsts struktūrām, kas sniedz kaimiņattiecību pakalpojumus, lai radītu jaunas darbavietas, ja šādas darbības nav ietvertas Regulas (EK) Nr. 1081/2006 darbības jomā;

    4)

    vide, tostarp investīcijas saistībā ar ūdens piegādi un ūdens un atkritumu apsaimniekošanu; notekūdeņu attīrīšana un gaisa kvalitāte; pārtuksnešošanās novēršana, kontrole un apkarošana; integrēta piesārņojuma novēršana un kontrole; atbalsts klimata izmaiņu radīto seku mazināšanai; fiziskas vides, tostarp piesārņotu vietu un zemes atkalatjaunošana un industriālo platību atjaunošana; bioloģiskās dažādības un dabas aizsardzības veicināšana, tostarp investīcijas NATURA 2000 teritorijās; palīdzība MVU, lai sekmētu ilgtspējīgus ražošanas modeļus, ieviešot rentablas vides apsaimniekošanas sistēmas un pieņemot un izmantojot piesārņojumu novērsošas tehnoloģijas;

    5)

    risku novēršana, tostarp plānu izstrāde un ieviešana dabisko un tehnoloģisko risku novēršanai un uzveikšanai;

    6)

    tūrisms, tostarp dabas vērtību popularizēšana ilgtspējīgai tūrisma attīstībai; dabas mantojuma aizsardzība un uzlabošana, atbalstot sociāli ekonomisko attīstību; palīdzība tūrisma pakalpojumu nodrošinājuma uzlabošanai ar jauniem, labākiem pakalpojumiem un jaunu, ilgtspējīgāku tūrisma modeļu sekmēšana;

    7)

    investīcijas kultūrā, tostarp kultūras mantojuma aizsardzība, popularizēšana un saglabāšana; kultūras infrastruktūras attīstība sociālekonomiskās attīstības, ilgtspējīga tūrisma atbalstam un reģionālās pievilcības veicināšanai; kā arī palīdzība kultūras pakalpojumu piedāvājuma uzlabošanai ar jauniem augstākas pievienotās vērtības pakalpojumiem;

    8)

    investīcijas transportā, tostarp Eiropas komunikāciju tīklu un to savienojumu ar TEN-T tīklu uzlabošana; integrētas stratēģijas tīram transportam, kas veicinātu labāku piekļuvi pasažieru un preču pakalpojumiem, kā arī to kvalitāti, līdzsvarotāku modālā sadalījuma sasniegšanu un intermodālu sistēmu veicināšanu un ietekmes samazināšanu uz vidi;

    9)

    investīcijas enerģijā, tostarp Eiropas komunikāciju tīklu uzlabošana, kas sekmē piegādes drošības uzlabošanu, ar vidi saistītu apsvērumu integrēšana, energoefektivitātes uzlabošana un neizsīkstošās enerģijas attīstība;

    10)

    investīcijas izglītībā, jo īpaši profesionālajā apmācībā, kas sekmē dzīves pievilcības un kvalitātes celšanos;

    11)

    investīcijas veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sekmē reģionālo un vietējo attīstību un dzīves līmeņa paaugstināšanu.

    5. pants

    Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība

    Saskaņā ar reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi ERAF, veicinot nodarbinātību, savu atbalstu saistībā ar ilgtspējīgas attīstības stratēģijām koncentrē galvenokārt uz šādām trim prioritātēm:

    1)

    inovācijas un uz zināšanām balstīta ekonomika, tostarp izveidojot un stiprinot efektīvas uz inovācijām balstītas reģionālās ekonomikas, sistēmiskas attiecības starp privāto un valsts sektoru, universitātēm un tehnoloģiju centriem, kas ņemtu vērā vietējās vajadzības, un jo īpaši:

    a)

    tādu reģionālās PTA un inovāciju spēju sekmēšana, kas ir tieši saistīta ar reģionālās ekonomikas attīstības mērķiem, atbalstot īpašas kompetences centrus ražošanai vai tehnoloģijai, sekmējot industriālo PTA, MVU un tehnoloģiju nodošanu, un attīstot tehnoloģiju prognozējamību un starptautisko politikas aspektu vērtēšanu, lai sekmētu inovāciju, kā arī atbalstot uzņēmumu sadarbību un kopēju PTA un inovāciju politiku;

    b)

    inovācijas un uzņēmējdarbības sekmēšana visās reģionālās un vietējās ekonomikas nozarēs, sniedzot atbalstu MVU, tiem laižot tirgū jaunus vai uzlabotus produktus, procesus un pakalpojumus, atbalstot uzņēmējdarbības tīklus un klasterus, uzlabojot MVU piekļuvi finansējumam, attīstot sadarbības tīklus starp uzņēmumiem un attiecīgajām augstākās izglītības un pētniecības iestādēm, sekmējot MVU piekļuvi uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumiem, kā arī atbalstot tīrāku un inovatīvāku tehnoloģiju ieviešanu MVU;

    c)

    uzņēmējdarbības sekmēšana, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju ekonomisku izmantošanu, kā arī rosinot jaunu uzņēmumu izveidi ar atbilstīgu augstākās izglītības un pētniecības iestāžu un pastāvošu uzņēmumu palīdzību;

    d)

    tādu finansēšanas vadības instrumentu un inkubatoru izveide, kas veicina MVU kapacitāti pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā un sekmē uzņēmējdarbību un jaunu uzņēmumu veidošanos, īpaši saistībā ar zināšanu ietilpīgiem MVU;

    2)

    vide un risku novēršana, un jo īpaši:

    a)

    veicinot investīcijas fiziskas vides atkalatjaunošanā, tostarp piesārņotu, pārtuksnešotu un industriālu vietu un zemju atkalatjaunošanā;

    b)

    tādas infrastruktūras attīstības veicināšana, kas saistīta ar bioloģisko daudzveidību un investīcijām NATURA 2000 teritorijās, ja tas sekmē ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un/vai lauku reģionu dažādošanu;

    c)

    energoefektivitātes un atjaunojamas enerģijas ražošanas sekmēšana un efektīvas enerģijas pārvaldības sistēmu izveide;

    d)

    tīra un ilgtspējīga sabiedriskā transporta sekmēšana, jo īpaši pilsētās;

    e)

    plānu un pasākumu izstrāde, lai novērstu un uzveiktu dabiskos (piemēram, pārtuksnešošanās, izkalšana, ugunsgrēki un plūdi) un tehnoloģiskos riskus;

    f)

    dabas un kultūras mantojuma aizsardzība un uzlabošana, atbalstot sociālekonomisko attīstību un veicinot dabas un kultūras vērtības kā ilgtspējīga tūrisma potenciālu;

    3)

    piekļuve transportam un vispārējas ekonomiskas intereses telekomunikāciju pakalpojumiem, un jo īpaši:

    a)

    sekundāro transporta tīklu uzlabošana, uzlabojot sakarus ar TEN-T tīkliem, reģionālajiem dzelzceļu satiksmes mezgliem, lidostām un ostām vai daudzmodālām platformām, nodrošinot radiālās saites ar galvenajām dzelzceļa līnijām, kā arī veicinot reģionālos un vietējos iekšzemes ūdensceļus un īsos jūras pārvadājumus;

    b)

    piekļuves veicināšana IKT, to pārņemšanai un efektīvai izmantošanai MVU, atbalstot piekļuvi tīkliem, veidojot sabiedriskos interneta piekļuves punktus, iekārtas, kā arī attīstot pakalpojumus un programmatūru, tostarp, jo īpaši, rīcības plānu izstrādi ļoti maziem un amatniecības uzņēmumiem.

    Turklāt ERAF atbalstītajām darbības programmām reģionos, kas ir atbilstīgi īpaša un pārejas posma finansējuma saņemšanai, kurš minēts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 8. panta 2. punktā, dalībvalstis un Komisija var pieņemt lēmumu paplašināt atbalstu prioritātēm, kas minētas šīs regulas 4. pantā.

    6. pants

    Eiropas teritoriālā sadarbība

    Saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi ERAF koncentrē atbalstu uz šādām prioritātēm:

    1)

    ekonomikas, sociālo un vides pārrobežu darbību attīstība, piemērojot kopējas ilgtspējīgas teritoriālās attīstības stratēģijas, un vispirms:

    a)

    sekmējot uzņēmējdarbību, jo īpaši MVU, tūrisma, kultūras un pārrobežu tirdzniecības attīstību;

    b)

    sekmējot un uzlabojot vides un kultūras resursu kopējo aizsardzību un pārvaldību, kā arī vides un tehnoloģisku risku novēršanu;

    c)

    atbalstot sasaisti starp lauku un pilsētu teritorijām;

    d)

    samazinot izolētību, uzlabojot piekļuvi transportam, informācijai un komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, kā arī pārrobežu ūdens, atkritumu un enerģētikas sistēmām un iekārtām;

    e)

    pilnveidojot sadarbību, kapacitāti un attīstot infrastruktūras kopēju izmantošanu, jo īpaši veselības, kultūras, tūrisma un izglītības nozarēs.

    Turklāt ERAF var atbalstīt tiesisko un administratīvo sadarbību, pārrobežu darba tirgu integrāciju, ar nodarbinātību saistītas vietējas ierosmes, dzimumu līdztiesību un vienādas iespējas, apmācības un sociālo iekļaušanu, kā arī cilvēkresursu un PTA iekārtu kopīgu lietošanu;

    Attiecībā uz PEACE programmu starp Ziemeļīriju un Īrijas robežrajoniem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 II pielikuma 22. punktā, ERAF papildus minētajām darbībām piešķir līdzekļus sociālās un ekonomiskās stabilitātes veicināšanai attiecīgajos reģionos, jo īpaši kohēzijas sekmēšanai starp kopienām;

    2)

    starpvalstu sadarbības dibināšana un attīstība, tostarp divpusēja sadarbība starp jūras reģioniem, uz kuriem neattiecas 1. punkts, finansējot sadarbības tīklus un integrētai teritoriālai attīstībai labvēlīgas darbības, koncentrējoties galvenokārt uz šādām prioritārajām jomām:

    a)

    inovācijas: zinātnisku un tehnoloģisku tīklu izveide un attīstība, kā arī reģionālās PTA un inovāciju kapacitātes uzlabošana, ja tā tieši veicina līdzsvarotu ekonomisko attīstību starpvalstu apgabalos. Tās var būt arī šādas darbības: tīklojumu izveide starp atbilstīgām augstākās izglītības un pētniecības iestādēm un MVU; kontakti, uzlabojot piekļuvi zinātniskiem datiem un tehnoloģiju nodošanai no PTA iestādēm un starptautiskajiem PTA zināšanu centriem; cieša sadarbība ar tehnoloģiju nodošanas iestādēm; kā arī kopēju finansēšanas vadības instrumentu izstrāde, kuri vērsti uz PTA atbalstīšanu MVU;

    b)

    vide: ar ūdeņu apsaimniekošanu, energoefektivitāti, risku novēršanu un vides aizsardzību saistītas darbības ar skaidru starpvalstu dimensiju. Tās var būt arī šādas darbības: upju baseinu, piekrastes zonu, jūras resursu, ūdensapgādes pakalpojumu un mitrāju aizsardzība un apsaimniekošana; ugunsgrēku, sausuma un plūdu novēršana; jūras satiksmes drošības veicināšana un aizsardzība no dabas un tehnoloģiskajiem riskiem; kā arī dabas mantojuma aizsardzība un uzlabošana, atbalstot sociāli ekonomisko attīstību un ilgtspējīgu tūrismu;

    c)

    pieejamība: darbības, lai uzlabotu pieeju kvalitatīviem transporta un telekomunikāciju pakalpojumiem, ja tiem piemīt skaidri izteikta starpvalstu dimensija. Tās var būt arī šādas darbības: investīcijas Eiropas komunikāciju tīklu pārrobežu posmos; vietējas un reģionālas pieejas uzlabošana valsts un starpvalstu tīkliem; valstu un reģionālo sistēmu uzlabota savstarpēja savietojamība; kā arī modernu IKT veicināšana;

    d)

    ilgtspējīga pilsētu attīstība: policentriskas attīstības stiprināšana starpvalstu, valstu un reģionālajā līmenī, ar skaidri izteiktu starpvalstu ietekmi. Tās var būt arī šādas darbības: pilsētu tīklu un saiknes starp pilsētām un lauku apvidiem izveide un uzlabošana; stratēģijas, lai risinātu pilsētām un lauku apvidiem kopējas problēmas; kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana, kā arī attīstības zonu stratēģiska starpvalstu integrēšana.

    Atbalstu divpusējai sadarbībai starp jūras reģioniem var attiecināt arī uz prioritātēm, kas minētas 1. punktā;

    3)

    reģionālās politikas efektivitātes stiprināšana, veicinot:

    a)

    reģionu sadarbību, koncentrējoties uz inovācijām un uz zināšanām balstītu ekonomiku un vidi, un riska novēršanu 5. panta 1. un 2. punkta nozīmē;

    b)

    pieredzes apmaiņu saistībā ar labākās prakses noteikšanu, nodošanu un izplatīšanu, tostarp saistībā ar labāko praksi pilsētu attīstības jomā, kā minēts 8. pantā; un

    c)

    darbības saistībā attīstības tendenču pētījumiem, datu vākšanu par tām un šo tendenču novērošanu un analīzi Kopienā.

    7. pants

    Izdevumu atbilstība

    1.   Šādi turpmāk uzskaitītie izdevumi nav atbilstīgi finansējuma saņemšanai no ERAF:

    a)

    procenti par parādiem;

    b)

    zemes iegāde, ja summa pārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem. Izņēmuma un attiecīgi pamatotos gadījumos pārvaldes iestāde var noteikt augstāku procenta likmi darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu;

    c)

    kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšana;

    d)

    atgūstamais pievienotās vērtības nodoklis.

    2.   Mājokļu izdevumi ir atbilstīgi tikai dalībvalstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā vai pēc tam, un šādos gadījumos:

    a)

    izdevumi ir plānoti saistībā ar integrētu pilsētu attīstības darbību vai prioritāru virzienu apgabaliem, kurās vērojama vai draud fiziska stāvokļa pasliktināšanās un sociāla atstumtība;

    b)

    līdzekļi mājokļu izdevumiem ir vai nu, augstākais, 3 % no ERAF piešķīruma attiecīgajām darbības programmām vai 2 % no kopējā ERAF piešķīruma;

    c)

    izdevumi attiecas vienīgi uz:

    vairāku ģimeņu mājokļiem; vai

    ēkām, kuras pieder valsts iestādēm vai bezpeļņas organizācijām un kuras paredzētas tam, lai izmitinātu ģimenes ar nelieliem ienākumiem vai cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

    Komisija pieņem sarakstu ar kritērijiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu apgabalus, kas minēti a) apakšpunktā, un sarakstu ar atbilstīgiem intervences pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006, 103. panta 3. punktā minēto procedūru.

    3.   ERAF līdzfinansētajām darbībām, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 1081/2006 3. pants, piemēro tās 11. pantā izklāstītos atbilstības noteikumus.

    II NODAĻA

    ĪPAŠI NOTEIKUMI SAISTĪBĀ AR ATSEVIŠĶĀM TERITORIĀLĀM ĪPATNĪBĀM

    8. pants

    Ilgtspējīga pilsētu attīstība

    Papildus šīs regulas 4. un 5. pantā uzskatītajām darbībām, ja darbība attiecas uz pilsētu ilgtspējīgu attīstību, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 37. panta 4. punkta a) apakšpunktā, ERAF attiecīgos gadījumos var atbalstīt integrētu un ilgtspējīgu līdzdalības stratēģiju izveidi, lai risinātu daudzās ekonomikas, vides un sociālās problēmas, kas skar pilsētas.

    Šīs stratēģijas sekmē pilsētu attīstību, piemēram, ar šādu darbību palīdzību: ekonomiskās izaugsmes stiprināšana, fiziskās vides atveseļošana, industriālo platību atjaunošana, dabas un kultūras mantojuma saglabāšana un attīstīšana, uzņēmējdarbības veicināšana, vietējās nodarbinātības un kopienas attīstības sekmēšana, kā arī pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem, ņemot vērā izmaiņas demogrāfiskajā struktūrā.

    Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1083/2006 34. panta 2. punkta, un ja šīs darbības īsteno ar īpašu darbības programmu vai darbības programmas prioritāro virzienu, ERAF finansējumu saskaņā ar reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi tādiem pasākumiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1081/2006, var paaugstināt līdz 15 % no attiecīgās programmas vai prioritārā virziena apjoma.

    9. pants

    Koordinācija ar ELFLA un EZF

    Ja ERAF atbalstītā darbības programmā ir paredzētas darbības, kas arī ir tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar kādu citu Kopienas atbalsta instrumentu, tostarp saskaņā ar ELFLA 3. virzienu un piekrastes zvejas zonu ilgtspējīgu attīstību no EZF, dalībvalstis katrā darbības programmā nosaka demarkācijas kritērijus starp ERAF atbalstītām darbībām un darbībām, ko atbalsta cits Kopienas atbalsta instruments.

    10. pants

    Teritorijas, kurās ir nelabvēlīgi ģeogrāfiski vai dabas apstākļi

    ERAF līdzfinansētās reģionālajās programmās, kas attiecas uz teritorijām, kurās ir nelabvēlīgi ģeogrāfiski un dabas apstākļi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 52. panta f) punktā, pievērš īpašu uzmanību šo teritoriju īpašām grūtībām.

    Neskarot 4. un 5. pantu, ERAF jo īpaši var līdzfinansēt tās investīcijas, kas ir paredzētas pieejamības uzlabošanai, ar kultūras un dabas mantojumu saistīto ekonomisko darbību veicināšanai un attīstībai, ilgtspējīgas dabas resursu izmantošanas sekmēšanai un ilgtspējīga tūrisma veicināšanai.

    11. pants

    Visattālākie reģioni

    1.   Regulas (EK) Nr. 1083/2006 II pielikuma 20. punktā noteikto īpašo papildu piešķīrumu izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kas saistītas ar Līguma 299. panta 2. punktā definētajām grūtībām, ko izjūt visattālākie reģioni, atbalstot:

    a)

    attiecīgi, 4. un/vai 5. pantā minētās prioritātes;

    b)

    kravas pārvadājumu pakalpojumus un uzsākšanas palīdzību pārvadājumu pakalpojumiem;

    c)

    darbības, kas ir saistītas ar uzglabāšanas ierobežojumiem, ražošanas līdzekļu pārmērīgu izmēru un uzturēšanu, kā arī ar cilvēkkapitāla trūkumu vietējā darba tirgū.

    2.   Saskaņā ar 3. panta darbības jomu ar īpašo papildu piešķīrumu var finansēt investīciju izmaksas. Turklāt īpašo papildu piešķīrumu izmanto vismaz līdz 50 %, lai palīdzētu finansēt darbības atbalstu un izdevumus, ar ko sedz sabiedrisko pakalpojumu saistības un līgumus visattālākajos reģionos.

    3.   Summa, kurai piemēro līdzfinansēšanas likmi, ir proporcionāla 1. punktā minētajām papildu izmaksām, kas rodas saņēmējam, vienīgi attiecībā uz darbības atbalstu un izdevumiem, ar ko sedz sabiedrisko pakalpojumu saistības un līgumus, un attiecībā uz investīciju izdevumiem ar to var segt atbilstīgo izdevumu kopsummu.

    4.   Finansējumu saskaņā ar šo pantu nedrīkst izmantot:

    a)

    darbībām, kas saistītas ar produktiem, uz kuriem attiecas Līguma I pielikums;

    b)

    pasažieru pārvadājumu atbalstam, kas atļauts saskaņā ar Līguma 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

    c)

    atbrīvojumiem no nodokļiem un atbrīvojumiem no sociālajiem maksājumiem.

    III NODAĻA

    ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR EIROPAS TERITORIĀLĀS SADARBĪBAS MĒRĶI

    1. IEDAĻA

    Darbības programmas

    12. pants

    Saturs

    Visās Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa darbības programmās ir šāda informācija:

    1)

    sadarbības teritorijas situācijas analīze, norādot stiprās un vājās puses un atbilstīgi izvēlēto stratēģiju;

    2)

    atbilstīgo teritoriju saraksts, kas ir programmas darbības teritorijā, tostarp – attiecībā uz pārrobežu sadarbības programmām – blakusreģioni, kā minēts 21. panta 1. punktā;

    3)

    izvēlēto prioritāšu pamatojums, ņemot vērā Kopienas Stratēģiskās pamatnostādnes kohēzijas jomā, valsts stratēģisko ietvardokumentu, kurā dalībvalsts ir iekļāvusi darbības, ko finansē saskaņā Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, kā arī Regulas (EK) Nr. 1083/2006 48. panta 2. punktā minētās sākotnējās izvērtēšanas rezultātus;

    4)

    informācija par prioritārajiem virzieniem un to īpašiem mērķiem. Šos mērķus norāda skaitliski, izmantojot noteiktu iznākuma un rezultātu rādītāju skaitu, ievērojot proporcionalitātes principu. Rādītāji ir tādi, kas nodrošina iespēju izmērīt panākumus salīdzinājumā ar sākuma situāciju un prioritāro virzienu mērķu sasniegšanu;

    5)

    informācijai – indikatīvs sadalījums pēc kategorijām par ERAF ieguldījumu darbības programmās atbilstīgi īstenoanas noteikumiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006, 103. panta 3. punktā minēto procedūru;

    6)

    atsevišķs finanšu plāns, kas nav sadalīts pa dalībvalstīm un kas sastāv no divām tabulām:

    a)

    tabula, kurā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 52., 53. un 54. pantu katram gadam atspoguļots finanšu apropriācijas kopapjoms, kas paredzēts līdzfinansējumam no ERAF. Kopējais ikgadējais ERAF līdzfinansējums ir saderīgs ar attiecīgo finanšu shēmu;

    b)

    tabula, kurā visam plānošanas periodam, darbības programmai un katram prioritārajam virzienam ir precizēts kopējais apropriāciju apjoms Kopienas un valstu ieguldījumam, kā arī ERAF līdzfinansējuma likme. Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 53. pantu valsts ieguldījumu veido publiskie un privātie izdevumi, tabulā norāda indikatīvu sadalījumu publiskajiem un privātajiem izdevumiem. Ja saskaņā ar minēto pantu valsts ieguldījumu veido publiskie izdevumi, tabulā norāda valsts publiskā ieguldījuma indikatīvu apjomu;

    7)

    informācija par papildināmību ar pasākumiem, ko finansē attiecīgi no ELFLA un no EZF;

    8)

    darbības programmas īstenošanas noteikumi, tostarp:

    a)

    visu 14. pantā minēto iestāžu norīkošana dalībvalstīs;

    b)

    uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu apraksts;

    c)

    informācija par kompetento struktūru, kas saņem Komisijas veiktos maksājumus, un vienu vai vairākām struktūrām, kas ir atbildīgas par maksājumu veikšanu atbalsta saņēmējiem;

    d)

    finanšu plūsmas mobilizācijas un apgrozības procedūru noteikšana, kas paredzētas, lai nodrošinātu to pārskatāmību;

    e)

    elementi, kas paredzēti, lai nodrošinātu darbības programmas publicitāti un informāciju, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 69. pantā;

    f)

    to procedūru apraksts, par kurām Komisija un dalībvalstis ir vienojušās, ka tās ir vajadzīgas elektronisku datu apmaiņai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1083/2006 maksāšanas, uzraudzības un izvērtēšanas prasībām;

    9)

    indikatīvs galveno projektu saraksts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 39. panta nozīmē, ko ir paredzēts iesniegt Komisijai apstiprināšanai plānošanas periodā.

    2. IEDAĻA

    Atbilstība

    13. pants

    Noteikumi par izdevumu atbilstību

    Izņemot gadījumus, kad ir paredzēti Kopienas noteikumi, izdevumu atbilstības noteikšanai piemēro attiecīgos valstu noteikumus, par kuriem iesaistītās dalībvalstis vienojušās darbības programmā atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim.

    Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006, 103. panta 3. punktā minēto procedūru Komisija atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1083/2006 56. panta 4. punktam un neskarot šīs regulas 7. pantu pieņem kopējus noteikumus par izdevumu atbilstību.

    Ja 7. pantā dalībvalstīm, kas piedalās darbības programmā saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, noteikti atšķirīgi izdevumu atbilstības noteikumi, programmas darbības apgabalā piemēro visplašākos atbilstības noteikumus.

    3. IEDAĻA

    Vadība, uzraudzība un kontrole

    14. pants

    Iestāžu norīkošana

    1.   Dalībvalstis, kas piedalās darbības programmā, nosaka vienu vadošo iestādi, vienu sertifikācijas iestādi un vienu revīzijas iestādi, un revīzijas iestāde atrodas vadošās iestādes dalībvalstī. Sertifikācijas iestāde saņem Komisijas izdarītos maksājumus un parasti veic maksājumus vadošajam atbalsta saņēmējam.

    Vadošā iestāde, apspriedusies ar programmas teritorijā pārstāvētajām dalībvalstīm, izveido kopēju tehnisko sekretariātu. Tas palīdz vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai, un — attiecīgā gadījumā — revīzijas iestādei veikt to pienākumus.

    2.   Darbības programmas revīzijas iestādei palīdz revidentu grupa, kurā ir pārstāvis no katras darbības programmā iesaistītās dalībvalsts un kura veic Regulas (EK) Nr. 1083/2006 62. pantā paredzētos uzdevumus. Revidentu grupu izveido, vēlākais, trīs mēnešus pēc tā lēmuma pieņemšanas, ar ko apstiprina darbības programmu. Tā izstrādā savu reglamentu. To vada darbības programmas revīzijas iestāde.

    Iesaistītās dalībvalstis var vienprātīgi pieņemt lēmumu, ka revīzijas iestādei ir pilnvaras tieši veikt Regulas (EK) Nr. 1083/2006 62. pantā noteiktos uzdevumus visā teritorijā, uz ko attiecas programma, un nav jāizveido revidentu grupa, kā noteikts šā punkta pirmajā daļā.

    Revidenti nav atkarīgi no 16. panta 1. punktā minētās kontroles sistēmas.

    3.   Ikviena dalībvalsts, kas piedalās darbības programmā, ieceļ savus pārstāvjus Regulas (EK) Nr. 1083/2006 63. pantā minētajā Uzraudzības komitejā.

    15. pants

    Vadošās iestādes funkcijas

    1.   Vadošā iestāde pilda Regulas (EK) Nr. 1083/2006 60. pantā noteiktos pienākumus, izņemot tos, kas attiecas uz darbību un izdevumu pareizību attiecībā uz valsts un Kopienas noteikumiem, kā izklāstīts minētā panta b) punktā. Šajā sakarā tā pārliecinās, ka šīs regulas 16. panta 1. punktā minētais kontrolieris ir apstiprinājis katra programmā iesaistītā atbalsta saņēmēja izdevumus.

    2.   Vadošā iestāde nosaka katras darbības īstenošanas noteikumus, attiecīgos gadījumos, vienojoties ar vadošo atbalsta saņēmēju.

    16. pants

    Kontroles sistēma

    1.   Lai apstiprinātu izdevumus, katra dalībvalsts izveido kontroles sistēmu, kas ļauj pārliecināties par līdzfinansēto preču un pakalpojumu piegādi, saistībā ar tās teritorijā īstenotajām darbībām vai darbības daļām deklarēto izdevumu pareizību un šādu izdevumu un saistītu darbību vai šo darbību daļu atbilstību Kopienas un valsts tiesību aktiem.

    Šajā nolūkā katra dalībvalsts ieceļ kontrolierus, kas atbild par katra darbībā iesaistītā saņēmēja deklarēto izdevumu likumības un pareizības pārbaudi. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu iecelt vienu kontrolieri visai programmas darbības teritorijai.

    Ja līdzfinansēto preču un pakalpojumu piegādes pārbaudi var īstenot vienīgi attiecībā uz visu darbību, pārbaudi veic tās dalībvalsts kontrolieris, kurā atrodas vadošais atbalsta saņēmējs, vai vadošā iestāde.

    2.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka kontrolieri var pārbaudīt izdevumus trīs mēnešu laikā.

    17. pants

    Finanšu pārvaldība

    1.   ERAF līdzfinansējumu iemaksā vienā kontā bez valsts apakškontiem.

    2.   Neskarot dalībvalstu atbildību konstatēt un labot noteikumu pārkāpumus un atgūt nepareizi izmaksātas summas, sertifikācijas iestāde nodrošina, ka jebkuru summu, kas izmaksāta, izdarot pārkāpumu, atgūst no vadošā atbalsta saņēmēja. Atbalsta saņēmēji saskaņā ar savstarpēju vienošanos atmaksā vadošajam atbalsta saņēmējam nepareizi izmaksātās summas.

    3.   Ja vadošajam atbalsta saņēmējam neizdodas atgūt maksājumu no cita atbalsta saņēmēja, tad dalībvalsts, kuras teritorijā attiecīgais saņēmējs atrodas, atmaksā sertifikācijas iestādei šim saņēmējam nepareizi izmaksāto summu.

    18. pants

    Eiropas teritoriālās sadarbības grupa

    Dalībvalstis, kas piedalās darbības programmā saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, var izmantot Eiropas teritoriālās sadarbību grupu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (10), lai minēto grupu padarītu atbildīgu par darbības programmas vadību, piešķirot tai vadošās iestādes un kopējā tehniskā sekretariāta pienākumus. Šajā sakarā katra dalībvalsts joprojām uzņemas finansiālo atbildību.

    4. IEDAĻA

    Darbības

    19. pants

    Darbību atlase

    1.   Darbībās, kas atlasītas darbības programmām, kuru mērķis ir attīstīt pārrobežu darbības, kā minēts 6. panta 1. punktā, un izveidot un attīstīt starpvalstu sadarbību, kā minēts 6. panta 2. punktā, iekļauj atbalsta saņēmējus, kas ir no vismaz divām valstīm, no kurām vismaz viena ir dalībvalsts, un kas katrā darbībā sadarbosies vismaz divos no šādiem veidiem: kopīga attīstība, kopīga īstenošana, kopīga personāla komplektēšana un kopīga finansēšana.

    Atlasītās darbības, kas atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem, var īstenot vienā valstī, ja tās iesniegušas struktūras, kas pieder vismaz divām valstīm.

    Minētie nosacījumi neattiecas uz tām darbībām saskaņā ar PEACE programmu, kas minētas 6. panta 1. punkta trešajā daļā.

    2.   Darbības programmām atlasītās darbībās, kuras ietver starpreģionu sadarbību, kā minēts 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā, iesaista reģionālā vai vietējā līmeņa atbalsta saņēmējus vismaz no:

    a)

    trim dalībvalstīm; vai

    b)

    ja ir iesaistīts atbalsta saņēmējs no trešās valsts – no trim valstīm, tostarp vismaz no divām dalībvalstīm.

    Darbībām, kas atlasītas darbības programmām, kā minēts 6. panta 3. punkta b) apakšpunktā, ja vien iespējams atbilstīgi darbības veidam, piemēro nosacījumus, kas izklāstīti šā punkta pirmajā daļā.

    Šie atbalsta saņēmēji sadarbojas šādos veidos katrā darbībā: kopīga attīstība, kopīga īstenošana, kopīga personāla komplektēšana un kopīga finansēšana.

    3.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1083/2006 65. pantā minētajiem uzdevumiem, uzraudzības komiteja vai tai pakļauta vadības komiteja atbild par darbību atlasi.

    20. pants

    Vadošā atbalsta saņēmēja un pārējo atbalsta saņēmēju pienākumi

    1.   Katrai darbībai atbalsta saņēmēji no sava vidus ieceļ vadošo atbalsta saņēmēju. Vadošais atbalsta saņēmējs uzņemas šādus pienākumus:

    a)

    nosaka mehānismu savām attiecībām ar atbalsta saņēmējiem, kas piedalās darbībā, izstrādājot līgumu, kurā, inter alia, ir noteikumi, kas nodrošina darbībai paredzēto līdzekļu pareizu finanšu vadību, tostarp noteikumi nepareizi izmaksātu summu atgūšanai;

    b)

    atbild par visas darbības īstenošanas nodrošināšanu;

    c)

    nodrošina, ka darbībā iesaistīto atbalsta saņēmēju iesniegtie izdevumi ir izlietoti, lai īstenotu darbību un atbilst pasākumiem, par ko ir vienojušies minētie atbalsta saņēmēji;

    d)

    pārbauda, ka darbībā iesaistīto saņēmēju iesniegtos izdevumus ir apstiprinājuši kontrolieri;

    e)

    atbild par ERAF iemaksu nodošanu atbalsta saņēmējiem, kas piedalās darbībā.

    2.   Katrs atbalsta saņēmējs, kas piedalās darbībā:

    a)

    uzņemas atbildību par jebkādiem pārkāpumiem savos deklarētajos izdevumos;

    b)

    informē dalībvalsti, kurā tas atrodas, par savu dalību darbībā, ja šī dalībvalsts pati nepiedalās attiecīgajā darbības programmā.

    21. pants

    Īpaši nosacījumi saistībā ar darbības atrašanās vietu

    1.   Saistībā ar pārrobežu sadarbību un attiecīgi pamatotos gadījumos ERAF var līdzfinansēt izdevumus, kas radušies darbību vai darbību daļu īstenošanā, nepārsniedzot 20 % no tā līdzfinansējuma apjoma attiecīgajā darbības programmā NUTS 3. līmeņa teritorijām, kuras atrodas blakus Regulas (EK) Nr. 1083/2006 7. panta 1. punktā minētajiem šai programmai atbilstīgajiem apgabaliem vai ko ieskauj šādi blakus esoši apgabali. Izņēmuma gadījumos, par ko vienojušās Komisija un dalībvalstis, šo elastības noteikumu var piemērot arī NUTS 2. līmeņa teritorijām, kurās atrodas Regulas (EK) Nr. 1083/2006 7. panta 1. punktā minētie apgabali.

    Projekta līmenī izdevumi, kas radušies partneriem, kas atrodas ārpus šā punkta pirmajā daļā noteiktā programmas apgabala, var būt atbilstīgi, ja bez šā partnera dalības projektam būtu grūtības sasniegt savus mērķus.

    2.   Saistībā ar starpvalstu sadarbību attiecīgi pamatotos gadījumos ERAF, nepārsniedzot 20 % no tā līdzfinansējuma apjoma attiecīgajā darbības programmā, var līdzfinansēt izdevumus, kas radušies tiem partneriem, kas atrodas ārpus apgabala, kuri piedalās darbībās, ja šādi izdevumi nāk par labu reģioniem sadarbības apgabalā.

    3.   Saistībā ar pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbību ERAF, nepārsniedzot 10 % no tā līdzfinansējuma apjoma attiecīgajā darbības programmā, var līdzfinansēt izdevumus, kas radušies darbību vai darbību daļu īstenošanā to valstu teritorijā, kuras nav Eiropas Kopienas valstis, ja minētās darbības dod labumu Kopienas reģioniem.

    4.   Dalībvalstis nodrošina šo izdevumu likumību un pareizību. Vadošā iestāde apstiprina darbību atlasi ārpus atbilstīgajiem apgabaliem, kā minēts 1., 2. un 3. punktā.

    IV NODAĻA

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    22. pants

    Pārejas noteikumi

    1.   Šī regula neliedz turpināt vai grozīt – tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt – atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1783/1999 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, kurus 2006. gada 31. decembrī piemēro minētajam atbalstam un kurus tādēļ pēc šā termiņa turpina piemērot minētajam atbalstam vai attiecīgajiem projektiem līdz to noslēgumam.

    2.   Pieteikumi, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1783/1999, paliek spēkā.

    23. pants

    Atcelšana

    1.   Neskarot šīs regulas 22. pantu, ar šo Regula (EK) Nr. 1783/1999 tiek atcelta ar 2007. gada 1. janvāri.

    2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

    24. pants

    Pārskatīšanas klauzula

    Saskaņā ar Līguma 162. pantā noteikto procedūru Eiropas Parlaments un Padome līdz 2013. gada 31. decembrim pārskata šo regulu.

    25. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Strasbūrā, 2006. gada 5. jūlijā

    Eiropas Parlamenta vārdā –

    priekšsēdētājs

    J. BORRELL FONTELLES

    Padomes vārdā–

    priekšsēdētāja

    P. LEHTOMÄKI


    (1)  OV C 255, 14.10.2005., 91. lpp.

    (2)  OV C 231, 20.9.2005., 19. lpp.

    (3)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2006. gada 12. jūnija Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 4. jūlija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

    (4)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 25. lpp.

    (5)  OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 173/2005 (OV L 29, 2.2.2005., 3. lpp.).

    (6)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 12. lpp.

    (7)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 79. lpp.

    (8)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

    (9)  OV L 213, 13.8.1999., 1. lpp.

    (10)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 19. lpp.


    Augša