EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32005R0306

Komisijas Regula (EK) Nr. 306/2005 (2005. gada 24. februāris), ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībāDokuments attiecas uz EEZ

OV L 52, 25.2.2005., 9./10. lpp. (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OV L 275M , 6.10.2006., 156./157. lpp. (MT)
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 03 Sējums 062 Lpp. 247 - 248
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 03 Sējums 062 Lpp. 247 - 248
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 03 Sējums 040 Lpp. 136 - 137

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2005/306/oj

25.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 52/9


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 306/2005

(2005. gada 24. februāris),

ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 5. decembra Regulu (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā (1), un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 138/2004 I pielikumā ir izklāstīta ekonomikas pārskatu metodoloģija Kopienas lauksaimniecībā (turpmāk tekstā – EPL metodoloģija). Šā pielikuma 3.056. un 3.064. punktā minēti piemēri subsīdijām par produkciju un citām ražošanas subsīdijām ar atsaucēm uz konkrētām budžeta pozīcijām. Dažas no šī atsaucēm vairs nav spēkā, un abi punkti jāprecizē.

(2)

EPL metodoloģijas precizēšana ir uzdota Komisijai.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 138/2004 ir attiecīgi jāgroza.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Lauksaimniecības statistikas pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 72/279/EEK (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 138/2004 I pielikumu groza tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 24. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV L 33, 5.2.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 138/2004 pielikumu groza šādi:

1)

Pielikuma 3.056. punktu aizstāj ar šādu:

“3.056.

Lai varētu izmantot metodi, kas paredz izlaides vērtēšanu pēc bāzes cenām, subsīdijas par produkciju ir skaidri jānošķir no citām ražošanas subsīdijām. Subsīdijas par lauksaimniecības produkciju (1) var izmaksāt lauksaimnieciskajiem ražotājiem vai citiem uzņēmējiem. Lai iegūtu bāzes cenu, ražotāju saņemtajai tirgus cenai pieskaita tikai lauksaimnieciskajiem ražotājiem izmaksātās subsīdijas. Subsīdijas par lauksaimniecības produkciju, kas izmaksātas uzņēmējiem, kuri nav lauksaimnieciskie ražotāji, EPL neiekļauj.”

(1)  Subsīdijas par lauksaimniecības produkciju, ko izmaksā lauksaimnieciskajiem ražotājiem, ietver visas subsīdijas, kas izpaužas kā trūkstošās summas piemaksāšana īpašniekiem (t.i., ja valsts pārvaldes iestādes lauksaimniecības produkcijas ražotājiem samaksā vidējās tirgus cenas un par lauksaimniecības produkciju garantētās cenas starpību)."

2)

Pielikuma 3064. punktu aizstāj ar šādu:

“3.064.

Lauksaimniecībā svarīgākie citu ražošanas subsīdiju veidi ir:

subsīdijas algām un darbaspēkam,

dotācijas procentu maksājumu segšanai (sk. EKS 1995 4.37.c) punktu), ko saņem rezidentas ražotāju vienības, pat ja šīs dotācijas ir paredzētas kapitālieguldījumu veicināšanai (2). Faktiski tie ir kārtējie pārskaitījumi ražotāju pamatdarbības izmaksu samazināšanai. Kontos tās uzskata par subsīdijām ražotājiem, kuri gūst no tām labumu, pat ja praksē procentu starpību valdība samaksā tieši kredītiestādei, kas izsniedz aizdevumu (atkāpjoties no maksājuma kritērija),

pārmērīga PVN kompensēšana, kas rodas, piemērojot vienotas likmes sistēmas (sk. 3.041. un 3.042. punktu),

sociālās apdrošināšanas iemaksu un nekustamā īpašuma nodokļu uzņemšanās,

citu izmaksu uzņemšanās, piemēram, atbalsts vīna un vīnogu misas privātai uzglabāšanai un galda vīnu pārvietošanas izmaksas (ja krājumi pieder lauksaimniecības vienībai),

dažādas citas ražošanas subsīdijas:

dotācijas par atmatā atstātu zemi (obligāti atmatā atstājama zeme saistībā ar dotācijām par hektāru un brīvprātīgi atmatā atstātā zeme),

finansiālas kompensācijas par tirgum paredzētu svaigu augļu un dārzeņu izņemšanu no noliktavas. Šos maksājumus bieži saņem tirgus ražotāju grupas, un tie jāuzskata par subsīdijām lauksaimniecībai, jo ar tiem tiešā veidā kompensē produkcijas zudumu,

piemaksas par liellopiem attiecībā uz sezonas korekciju (“sezonas nobīde”) un ekstensifikāciju,

dotācijas lauksaimnieciskajai ražošanai mazāk labvēlīgos un/vai kalnu apgabalos,

citas dotācijas, kuru mērķis ir ietekmēt ražošanas metodes (ekstensifikācija, mazāku piesārņojumu radošas tehnoloģijas u.c.),

summas, ko īpašniekiem izmaksā kā kompensāciju par regulāriem preču zudumiem krājumos, piemēram, attiecībā uz augkopības produktiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, kurus uzskata par nepabeigtu produkciju, un par regulāriem preču zudumiem stādījumos, kam nav beidzies augšanas periods (sk. 2.040. līdz 2.045. punktu). Turpretim kompensācijas maksājumus par tādu preču zudumiem krājumos un/vai stādījumos, kuras izmanto par ražošanas faktoriem, reģistrē kapitāla kontā kā citus kapitāla pārvedumus.”

(2)  Tomēr, ja dotācijai ir divkāršs mērķis – finansēt parāda amortizāciju un samaksāt procentus par to – un ja abus šos faktorus nav iespējams nodalīt vienu no otra, tad visu dotāciju uzskata par ieguldījumu dotāciju."



Augša