EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32004R0725

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. marts) par kúgu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanuDokuments attiecas uz EEZ.

OV L 129, 29.4.2004., 6./91. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 07 Sējums 008 Lpp. 74 - 159
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 07 Sējums 008 Lpp. 74 - 159
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 07 Sējums 008 Lpp. 74 - 155
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 07 Sējums 008 Lpp. 74 - 159
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 07 Sējums 008 Lpp. 74 - 159
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 07 Sējums 008 Lpp. 74 - 159
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 07 Sējums 008 Lpp. 74 - 159
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 07 Sējums 008 Lpp. 74 - 159
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 07 Sējums 008 Lpp. 74 - 159
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 07 Sējums 013 Lpp. 181 - 266
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 07 Sējums 013 Lpp. 181 - 266
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 07 Sējums 003 Lpp. 120 - 205

Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 20/04/2009

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/725/oj

32004R0725

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. marts) par kúgu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanuDokuments attiecas uz EEZ.

Oficiālais Vēstnesis L 129 , 29/04/2004 Lpp. 0006 - 0091
CS.ES Nodaļa 07 Sējums 08 Lpp. 74 - 159
ET.ES Nodaļa 07 Sējums 08 Lpp. 74 - 159
HU.ES Nodaļa 07 Sējums 08 Lpp. 74 - 159
LT.ES Nodaļa 07 Sējums 08 Lpp. 74 - 159
LV.ES Nodaļa 07 Sējums 08 Lpp. 74 - 155
MT.ES Nodaļa 07 Sējums 08 Lpp. 74 - 159
PL.ES Nodaļa 07 Sējums 08 Lpp. 74 - 159
SK.ES Nodaļa 07 Sējums 08 Lpp. 74 - 159
SL.ES Nodaļa 07 Sējums 08 Lpp. 74 - 159


Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 725/2004

(2004. gada 31. marts)

par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinumu [1],

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [2],

tā kā:

(1) Tīšas nelikumīgas darbības, jo īpaši terorisms, stipri apdraud demokrātijas un brīvības ideālus un miera vērtības, kas ir Eiropas Savienības būtība.

(2) Ņemot vērā tādu tīšu nelikumīgu darbību briesmas kā terorisms, pirātisms u.tml., Eiropas Savienībā allaž jānodrošina kuģošanas drošība un to pilsoņu drošība, kuri izmanto šādus pakalpojumus, kā arī vides drošība.

(3) Raugoties uz tādu preču pārvadājumiem, kas satur īpaši bīstamas, piemēram, ķīmiskās un radioaktīvās vielas, iespējamās sekas, kas apdraud Eiropas Savienības pilsoņus tīšu nelikumīgu darbību rezultātā, ir ārkārtīgi nopietnas.

(4) 2002. gada 12. septembrī Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) diplomātiskā konference pieņēma grozījumus 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS Konvencija) un Starptautisko kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksu (ISPS Kodekss). Šo juridisko dokumentu mērķis ir uzlabot starptautiskajā tirdzniecībā un ar to saistītajās ostas iekārtās izmantojamo kuģu drošību; tajos ir iekļauti obligāti noteikumi, no kuriem dažu darbības joma Kopienā jāizskaidro, kā arī ieteikumi, no kuriem daži Kopienā jāpadara par obligātiem.

(5) Neierobežojot dalībvalstu noteikumus par valsts drošību un pasākumus, kas var būt noteikti, balstoties uz Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu, 2. apsvērumā minētais drošības mērķis jāsasniedz, nosakot piemērotus pasākumus jūras transporta politikas jomā, izveidojot kopīgus standartus SJO diplomātiskās konferences 2002. gada 12. decembrī pieņemto noteikumu interpretēšanai, īstenošanai un pārraudzīšanai Kopienā. Jāpiešķir Komisijai izpildes pilnvaras noteikt izpildes kārtību.

(6) Šī regula respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(7) Drošība jāpastiprina ne tikai kuģiem, ko izmanto starptautiskajā kuģu satiksmē, un to apkalpošanai paredzētajām ostas iekārtām, bet arī kuģiem, ko izmanto vietējiem pārvadājumiem Kopienas robežās un to ostu iekārtām, jo īpaši pasažieru kuģiem, ņemot vērā daudzās cilvēku dzīvības, ko apdraud šādi pārvadājumi.

(8) ISPS Kodeksa B daļā ir daudzi ieteikumi, kas Kopienā jāpieņem par obligātiem, lai panāktu noturīgu attīstību, sasniedzot 2. apsvērumā minēto drošības mērķi.

(9) Lai vieglāk sasniegtu atzīto un nepieciešamo mērķi, kas paredz veicināt Kopienas iekšējo īslīniju jūras satiksmi, jāaicina dalībvalstis, ņemot vērā 11. noteikumu par SOLAS Konvencijas īpašajiem pasākumiem jūras satiksmes drošības pastiprināšanai, noslēgt nolīgumus par drošības pasākumiem regulārā jūras satiksmē Kopienā pa noteiktiem maršrutiem, kad tiek izmantotas tam paredzētas ostas iekārtas, nekaitējot vispārējam paredzētās drošības standartam.

(10) Visus šajā regulā paredzētos drošības noteikumus nebūtu lietderīgi piemērot ostas iekārtām, kas atrodas tādās ostās, kuras tikai reizumis apkalpo starptautisko kuģu satiksmi. Dalībvalstīm, balstoties uz veicamajiem drošības novērtējumiem, jānosaka, kuras ir šīs attiecīgās ostas un kādi alternatīvi pasākumi garantēs piemērotu aizsardzības līmeni.

(11) Dalībvalstīm intensīvi jāpārbauda, vai kuģi, kas vēlas ienākt Kopienas ostā, neatkarīgi no to izcelsmes atbilst drošības noteikumiem. Attiecīgā dalībvalsts ieceļ "kompetento jūras satiksmes drošības iestādi", kas atbild par to, lai koordinētu, īstenotu un pārraudzītu, kā tiek piemēroti šajā regulā paredzētie drošības pasākumi, ciktāl tie attiecas uz kuģiem un ostas iekārtām. Šai iestādei jāpieprasa, lai katrs kuģis, kas vēlas ienākt ostā, iepriekš sniegtu ziņas par savu starptautisko kuģu drošības apliecību un drošības līmeņiem, kuros tas darbojas un ir darbojies iepriekš, un jebkādu citu praktisku informāciju par drošību.

(12) Dalībvalstīm jāļauj piešķirt izņēmumus attiecībā uz sistemātisko prasību sniegt 11. apsvērumā minētajām ziņām, ja runa ir par Kopienas iekšējiem reisiem vai vietējiem regulārajiem reisiem, ja sabiedrības, kas apkalpo šādus reisus, jebkurā laikā spēj sniegt šādas ziņas pēc dalībvalstu kompetento iestāžu pieprasījuma.

(13) Drošības pārbaudes ostā drīkst veikt dalībvalstu jūras satiksmes drošības kompetentās iestādes, taču attiecībā uz starptautisko kuģu drošības apliecību to drīkst darīt arī inspektori, kas darbojas ostas valsts kontroles struktūrās, kā paredz Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīva 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole) [3]. Ja ir iesaistītas dažādas iestādes, jānosaka, kā to darbība papildinās cita citu.

(14) Tā kā drošības pasākumu īstenošanā ir iesaistītas daudzas puses, katrai dalībvalstij jāieceļ atsevišķa kompetenta iestāde, kas atbildīga par kuģu satiksmes drošības pasākumu piemērošanas koordināciju un uzraudzību valsts līmenī. Dalībvalstīm jāpiešķir vajadzīgie līdzekļi un jāsastāda valsts plāns, kā īstenot šo regulu, lai sasniegtu 2. apsvērumā minēto drošības mērķi, jo īpaši, pieņemot laika grafiku, pēc kura paātrināti īstenot konkrētus pasākumus saskaņā ar SJO diplomātiskās konferences 2002. gada 12. decembrī pieņemto 6. rezolūciju. Komisijas uzraudzībā jāveic inspekcija, kontrolējot, cik efektīvi pārbaudīts, kā īstenota kontrole katrā valstī.

(15) Lai efektīvi un vienoti piemērotu pasākumus, kas atbilst šai politikai, rodas būtisks jautājums par finansējumu. Dažu papildu drošības pasākumu finansēšanai nevajadzētu izraisīt konkurences izkropļojumus. Tādēļ Komisijai nekavējoties jāveic pētījums (kura mērķis jo īpaši ir noskaidrot, kā sadalīt finansējumu starp valsts iestādēm un operatoriem, neskarot pilnvaru sadalījumu starp dalībvalstīm un Eiropas Kopienu), tā rezultātus un — vajadzības gadījumā — jebkādus priekšlikumus iesniedzot Eiropas Parlamentam un Padomei.

(16) Šās regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, kas nosaka Komisijai uzticēto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību [4]. Jāparedz procedūra, kā adaptēt šo regulu, ņemot vērā gūto pieredzi, lai piešķirtu obligātu statusu vēl citiem ISPS Kodeksa B daļas noteikumiem, kas vēl nav noteikti par obligātiem ar šo regulu.

(17) Tā kā dalībvalstis, rīkodamās atsevišķi, nevar pietiekamā kvalitātē sasniegt šās regulas mērķus, proti, ieviest un īstenot piemērotus pasākumus jūras transporta politikas jomā, un, ņemot vērā to, ka šī ir Eiropas mēroga regula, šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķi

1. Šās regulas galvenais mērķis ir ieviest un īstenot Kopienas pasākumus, lai pastiprinātu starptautiskajā tirdzniecībā un vietējā jūras satiksmē izmantoto kuģu drošību un ar to saistīto ostas iekārtu drošību, ņemot vērā tīšu nelikumīgu darbību briesmas.

2. Regulas mērķis ir arī radīt pamatu, kā harmonizēti interpretēt, īstenot un Kopienas līmenī pārraudzīt īpašos pasākumus jūras satiksmes drošības pastiprināšanai, ko 2002. gada 12. decembrī pieņēma SJO diplomātiskā konference, izdarot grozījumus 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS Konvencija) un pieņēma Starptautisko kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksu (ISPS Kodekss).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1. "SOLAS Konvencijas īpašie pasākumi jūras satiksmes drošības pastiprināšanai" ir grozījumi, kuri pievienoti šai regulai I pielikumā un ar kuriem SJO SOLAS Konvencijas (tās pašreizējā redakcijā) pielikumā tiek iekļauta jauna XI-2. nodaļa;

2. "ISPS Kodekss" ir Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss tā pašreizējā redakcijā;

3. "ISPS Kodeksa A daļa" ir preambula un obligātās prasības, kas veido ISPS Kodeksa A daļu, ir pievienota šai regulai II pielikumā un attiecas uz SOLAS Konvencijas (tās pašreizējā redakcijā) pielikuma XI-2. nodaļu;

4. "ISPS Kodeksa B daļa" ir vadlīnijas, kas veido ISPS Kodeksa B daļu, ir pievienotas šai regulai III pielikumā un attiecas uz grozītās SOLAS Konvencijas pielikuma XI-2. nodaļas un ISPS Kodeksa A daļas (tā pašreizējā redakcijā) noteikumiem;

5. "Jūras satiksmes drošība" ir aizsargpasākumu kopums, kas paredzēti, lai aizsargātu jūras satiksmi un ostas iekārtas pret tīšu nelikumīgu darbību briesmām;

6. "Jūras satiksmes drošības kontaktiestāde" ir katras dalībvalsts iecelta struktūra, ko Komisija un citas dalībvalstis var izmantot par kontaktpunktu un kas atvieglo un pārrauga šajā regulā paredzēto jūras satiksmes drošības pasākumu piemērošanu un sniedz informāciju par to;

7. "Jūras satiksmes drošības kompetentā iestāde" ir dalībvalsts norīkota iestāde, kas koordinē, īsteno un uzrauga šajā regulā noteikto drošības pasākumu piemērošanu attiecībā uz kuģiem un/vai vienu vai vairākām ostas iekārtām. Šās iestādes pilnvaras var atšķirties atkarībā no tai uzticētajiem uzdevumiem;

8. "Starptautiskā jūras satiksme" ir jūras transporta pakalpojumi, izmantojot kuģi, kas tiek veikti no ostas iekārtas vienā dalībvalstī uz ostas iekārtu ārpus šās dalībvalsts vai otrādi;

9. "Vietējā jūras satiksme" ir jebkādi jūras transporta pakalpojumi, izmantojot kuģi, no ostas iekārtas vienā dalībvalstī uz to pašu ostas iekārtu vai citu ostas iekārtu tajā pašā dalībvalstī;

10. "Regulāri reisi" ir vairāki braucieni, kas organizēti tā, lai pakalpojums savienotu divas vai vairākas ostas iekārtas:

a) pamatojoties uz publicētu kustības sarakstu, vai

b) ar tādu regularitāti vai biežumu, kas ļauj konstatēt pakalpojumu sistemātiskumu;

11. "Ostas iekārta" ir vieta, kur notiek kuģa/ostas saskarsme; tā atkarībā no konkrētā gadījuma ietver enkurvietas, uzgaidāmās piestātnes un piekļuvi tām no jūras;

12. "Kuģa/ostas saskarsme" ir mijiedarbība, kas notiek, kad kuģi tieši un uzreiz skar darbības, kas ietver personu vai preču kustību vai ostas pakalpojumu sniegšanu kuģim vai no tā;

13. "Tīša nelikumīga darbība" ir ar nodomu veikta darbība, kas tās rakstura vai apstākļu ziņā var kaitēt kuģiem, kurus izmanto starptautiskajā vai vietējā jūras satiksmē, to pasažieriem vai kravām, vai ar tiem saistītajām ostas iekārtām.

3. pants

Kopīgie pasākumi un darbības joma

1. Starptautiskajā kuģu satiksmē dalībvalstis līdz 2004. gada 1. jūlijam pilnīgi piemēro SOLAS Konvencijas īpašos pasākumus jūras satiksmes drošības pastiprināšanai un ISPS Kodeksa A daļu saskaņā ar tajos minētajiem nosacījumiem un attiecībā uz tajos minētajiem kuģiem, sabiedrībām un ostas iekārtām.

2. Vietējā kuģu satiksmē dalībvalstis līdz 2005. gada 1. jūlijam piemēro SOLAS Konvencijas īpašos pasākumus jūras satiksmes drošības pastiprināšanai un ISPS Kodeksa A daļu tiem A klases pasažieru kuģiem Padomes 1998. gada 17. marta Direktīvas 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem [5] izpratnē, kas veic vietējos reisus, un to sabiedrībām SOLAS Konvencijas IX-1. noteikuma izpratnē, kā arī ostas iekārtām, kas tos apkalpo.

3. Dalībvalstis pēc obligātā drošības riska novērtējuma lemj, kādā mērā tās no 2007. gada 1. jūlija piemēros šās regulas noteikumus dažādu kategoriju kuģiem, kas veic vietējos reisus un kas nav minēti 2. punktā, kā arī to sabiedrībām un ostas iekārtām, kas tos apkalpo. Šāds lēmums nedrīkst negatīvi ietekmēt vispārējo drošības līmeni.

Dalībvalstis paziņo Komisijai par šiem lēmumiem, kolīdz tie ir pieņemti, kā arī par periodisku to pārskatīšanu, kas jāveic ne retāk kā reizi piecos gados.

4. Īstenojot 1., 2. un 3. punktā paredzētos noteikumus, dalībvalstis pilnīgi ievēro vadlīnijas, kas ietvertas ISPS Kodeksa B daļā.

5. Dalībvalstīm jāievēro šādi ISPS Kodeksa B daļas punkti, uzskatot tos par obligātiem:

- 1.12. (kuģu drošības plānu izskatīšana),

- 1.16. (ostas iekārtas drošības novērtējums),

- 4.1. (drošības plānu un drošības novērtējumu konfidencialitātes aizsardzība),

- 4.4. (atzītas drošības organizācijas),

- 4.5. (atzīto drošības organizāciju kompetences minimums),

- 4.8. (drošības līmeņa noteikšana),

- 4.14., 4.15., 4.16. (kontaktiestādes un informācija par ostas iekārtu drošības plāniem),

- 4.18. (identifikācijas dokumenti),

- 4.24. (tās valsts ieteikto drošības pasākumu piemērošana, kuras teritoriālajos ūdeņos kuģi brauc),

- 4.28. (komandas komplektēšanas normas),

- 4.41. (informācijas paziņošana, kad kuģim ir liegta ienākšana ostā vai tas ir izraidīts no ostas),

- 4.45. (kuģi no valsts, kas nav Konvencijas dalībvalsts),

- 6.1. (sabiedrības pienākums sniegt kapteinim informāciju par kuģa operatoriem),

- 8.3.-8.10. (kuģa drošības novērtējuma standartu minimums),

- 9.2. (kuģa drošības plāna standartu minimums),

- 9.4. (atzītu drošības organizāciju neatkarība),

- 13.6. un 13.7. (cik bieži rīkot drošības treniņus un mācības, kas paredzēti kuģu komandām, kā arī amatpersonām, kas atbildīgas par drošību sabiedrībā, un par kuģa drošību atbildīgajām amatpersonām),

- 15.3.-15.4. (ostas iekārtas drošības novērtējuma standartu minimums),

- 16.3. un 16.8. (ostas iekārtas drošības plāna standartu minimums),

- 18.5.-18.6. (cik bieži veikt drošības treniņus un mācības ostas iekārtās un par ostas iekārtu drošību atbildīgajām amatpersonām).

6. Neraugoties uz ISPS Kodeksa A daļas 15.4. punkta noteikumiem, ostas iekārtu drošības novērtējumu periodisko pārskatīšanu, kas paredzēta ISPS Kodeksa B daļas 1.16. punktā, veic ne vēlāk kā piecus gadus pēc pēdējās novērtējuma veikšanas vai pārskatīšanas.

7. Šī regula neattiecas uz karakuģiem un armijas transportkuģiem, transportkuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 500, kuģiem, ko nedarbina mehāniski līdzekļi, vienkāršas konstrukcijas koka kuģiem, zvejas kuģiem un kuģiem, kas nav iesaistīti komercdarbībā.

8. Neraugoties uz 2. un 3. punkta noteikumiem, dalībvalstis, apstiprinot kuģu drošības plānus un ostas iekārtu drošības plānus, raugās, lai tajos būtu ietverti piemēroti noteikumi, kas garantētu, lai to kuģu drošību, uz kuriem attiecas šī regula, negatīvi neietekmētu kuģi vai saskarsme ar ostu, vai darbības no kuģa uz kuģi, uz kuriem neattiecas šī regula.

4. pants

Informācijas sniegšana

1. Katra dalībvalsts sniedz SJO, Komisijai un pārējām dalībvalstīm informāciju, ko paredz SOLAS Konvencijas īpašo, jūras satiksmes drošības pastiprināšanai veltīto pasākumu 13. noteikums (informācijas sniegšana).

2. Katra dalībvalsts sniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm kontaktinformāciju par ISPS Kodeksa B daļas 4.16. punktā minētajām kontaktpersonām un informāciju, kas paredzēta ISPS Kodeksa B daļas 4.41. punktā gadījumā, ja kuģi izraida no Kopienas ostas vai tam liedz ienākt tajā.

3. Katra dalībvalsts sastāda attiecīgo ostas iekārtu sarakstu, balstoties uz veiktajiem ostas iekārtas drošības novērtējumiem, un nosaka pasākumu apjomu, ko veic, lai piemērotu SOLAS Konvencijas īpašo, jūras satiksmes drošības pastiprināšanai veltīto pasākumu 2. noteikuma 2. punktu (piemērošanas apmērs ostas iekārtām, kas reizēm apkalpo starptautiskus reisus).

Katra dalībvalsts nodod minēto sarakstu citām dalībvalstīm un Komisijai ne vēlāk kā 2004. gada 1. jūlijā. Komisijai un jebkurai attiecīgajai dalībvalstij arī jāsaņem pietiekami detalizēta informācija par veiktajiem pasākumiem.

5. pants

Alternatīvi nolīgumi par drošību vai līdzvērtīgi drošības pasākumi

1. Šajā regulā SOLAS Konvencijas īpašo jūras satiksmes drošības pastiprināšanai veltīto pasākumu 11. noteikumu (alternatīvi nolīgumi par drošību) var piemērot arī regulāriem iekšējiem Kopienas reisiem, ko veic noteiktos maršrutos un kuros izmanto saistītas ostas iekārtas.

2. Šim nolūkam dalībvalstis, rīkodamās katra savā vārdā, var savā starpā noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, kas paredzēti minētajā SOLAS Konvencijas noteikumā. Dalībvalstis drīkst apsvērt šādu nolīgumu noslēgšanu, jo īpaši, lai sekmētu Kopienas iekšējo īslīniju jūras satiksmi.

Attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai par nolīgumiem un sniedz pietiekami sīkas ziņas par pasākumiem, kas ļauj Komisijai spriest, vai šie nolīgumi negatīvi ietekmē citu kuģu vai ostas iekārtu drošības līmeni, uz kuriem neattiecas šie nolīgumi. Paziņojums Komisijai var neietvert sīkākas ziņas par pasākumiem, kas ir tieši saistīti ar valsts drošību, ja tādi pastāv.

Komisija pārbauda, vai nolīgumi garantē piemērotu aizsardzības līmeni, jo īpaši saistībā ar minētā SOLAS Konvencijas 11. noteikuma 2. punkta prasībām, un vai tie atbilst Kopienas tiesību aktiem un nekaitē pienācīgai iekšējā tirgus darbībai. Ja nolīgumi neatbilst šiem kritērijiem, Komisija četru mēnešu laikā pieņem lēmumu saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru; šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis nolīgumus atceļ vai attiecīgi pielāgo.

3. Šādu nolīgumu periodiskajai pārskatīšanai, kas paredzēta SOLAS Konvencijas īpašo pasākumu jūras satiksmes drošības pastiprināšanai 11. noteikuma 4. punktā, jānotiek ar starplaikiem, kas nepārsniedz piecus gadus.

4. Dalībvalstis attiecībā uz vietējo jūras satiksmi un ostas iekārtām, kas minētas šās regulas 3. panta 2. un 3. punktā, var noteikt līdzvērtīgus drošības pasākumus, kas paredzēti SOLAS Konvencijas īpašo, jūras satiksmes drošības pastiprināšanai veltīto pasākumu 12. noteikumā (līdzvērtīgi drošības pasākumi), ja šādi drošības pasākumi ir vismaz tikpat efektīvi cik SOLAS Konvencijas XI-2. nodaļā paredzētie pasākumi un atbilstošie ISPS Kodeksa obligātie noteikumi.

Attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai pietiekoši sīkas ziņas par šādiem pasākumiem, kolīdz tie ir pieņemti, un par to periodiskās pārskatīšanas rezultātiem, kas veikta ne vēlāk kā piecus gadus pēc to pieņemšanas vai pēdējās pārskatīšanas.

Šādu pasākumu piemērošanas nosacījumus Komisija pakļauj šās regulas 9. panta 4., 5. un 6. punktā paredzētajām inspekcijām saskaņā ar tajos paredzētajām procedūrām.

6. pants

Drošības informācijas sniegšana pirms ienākšanas dalībvalsts ostā

1. Ja kuģis, kurš ir pakļauts prasībām, ko paredz SOLAS Konvencijas īpašie pasākumi jūras satiksmes drošības pastiprināšanai, ISPS Kodekss vai šās regulas 3. pants, paziņo par savu nodomu ieiet dalībvalsts ostā, šās dalībvalsts jūras satiksmes drošības kompetentā iestāde pieprasa sniegt visu informāciju, kas minēta SOLAS Konvencijas īpašo jūras satiksmes drošības pastiprināšanai veltīto pasākumu 9. noteikuma 2.1. punktā (kuģi, kas vēlas ieiet citas Līgumslēdzējas valdības ostā). Minētā iestāde analizē sniegto informāciju, ciktāl tas nepieciešams, un vajadzības gadījumā piemēro procedūru, kas paredzēta minētā SOLAS Konvencijas noteikuma 2. punktā.

2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, sniedz:

a) vismaz 24 stundas iepriekš; vai

b) ne vēlāk kā brīdī, kad kuģis izbrauc no iepriekšējās ostas, ja reisa laiks ir mazāks par 24 stundām; vai

c) ja piestāšanas osta nav zināma vai mainās reisa laikā, — tiklīdz noskaidrota piestāšanas osta.

3. Tiek sastādīts ziņojums par ievēroto procedūru attiecībā uz katru kuģi, kurā atgadījies ar drošību saistīts starpgadījums, kā noteikts SOLAS Konvencijas īpašo, jūras satiksmes drošības pastiprināšanai veltīto pasākumu 1. noteikuma (definīcijas) 1.13. punktā.

7. pants

Izņēmumi no prasības sniegt drošības informāciju pirms ienākšanas ostā

1. Regulārus reisus, kas veikti starp to teritorijās esošajām ostas iekārtām, dalībvalstis var atbrīvot no 6. pantā noteiktās prasības, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) sabiedrība, kas veic minētos regulāros reisus, glabā un atjaunina attiecīgo kuģu sarakstu un nosūta to attiecīgās ostas jūras satiksmes drošības kompetentajai iestādei;

b) katrā veiktajā reisā sagatavo informāciju, kas minēta SOLAS Konvencijas īpašo, jūras satiksmes drošības nostiprināšanai veltīto pasākumu 9. noteikuma 2.1. punktā, lai sniegtu to jūras satiksmes drošības kompetentajai iestādei pēc tās pieprasījuma. Sabiedrībai jāizveido iekšēja sistēma, kas nodrošina, lai minēto informāciju 24 stundas diennaktī pēc pieprasījuma un nekavējoties varētu nosūtīt jūras satiksmes drošības kompetentajai iestādei.

2. Ja starp divām vai vairākām dalībvalstīm tiek veikti starptautiski regulāri reisi, ikviena no iesaistītajām dalībvalstīm drīkst pieprasīt citām dalībvalstīm piešķirt šim reisam izņēmuma statusu saskaņā ar 1. punkta noteikumiem.

3. Dalībvalstis regulāri pārbauda, vai tiek izpildīti 1. un 2. punktā paredzētie nosacījumi. Ja vismaz viens no šiem nosacījumiem vairs netiek pildīts, dalībvalstis attiecīgajai sabiedrībai nekavējoties atņem izņēmuma statusa priekšrocību.

4. Dalībvalstis sastāda to sabiedrību un kuģu sarakstu, kam piešķirts izņēmuma statuss saskaņā ar šo pantu, un atjaunina šo sarakstu. Tās nosūta šo sarakstu un tā atjauninātās versijas Komisijai un jebkurai attiecīgajai dalībvalstij.

5. Neskarot 1. un 2. punkta nosacījumus, dalībvalsts drošības apsvērumu dēļ un konkrētos gadījumos pirms ienākšanas ostā drīkst pieprasīt informāciju, kas minēta SOLAS Konvencijas īpašo jūras satiksmes drošības pastiprināšanai veltīto pasākumu 9. noteikuma 2.1. punktā.

8. pants

Drošības pārbaudes dalībvalstu ostās

1. Ostā jūras satiksmes kompetentā iestāde, kas minēta šās regulas 2. panta 7. punktā, vai inspektori, kas minēti Direktīvas 95/21/EK 2. panta 5. punktā, pārbauda apliecību, kas paredzēta SOLAS Konvencijas īpašo jūras satiksmes drošības pastiprināšanai veltīto pasākumu 9. noteikuma 1.1. punktā (kuģu kontrole ostā).

2. Ja amatpersonai, kas veic 1. punktā minēto apliecības pārbaudi, ir nopietns iemesls uzskatīt, ka kuģis neatbilst prasībām, ko paredz SOLAS Konvencijas īpašie pasākumi jūras satiksmes drošības pastiprināšanai un ISPS Kodekss, bet tā nav no iestādes, kas šajā dalībvalstī atbild par SOLAS Konvencijas īpašo, jūras satiksmes drošības pastiprināšanai veltīto pasākumu 9. noteikuma 1.2. un 1.3. punktā paredzēto pasākumu veikšanu, viņa nekavējoties paziņo par šo jautājumu minētajai iestādei.

9. pants

Īstenošana un atbilstības pārbaudīšana

1. Dalībvalstis veic administratīvus un kontroles uzdevumus, ko nosaka prasības, kuras paredz SOLAS Konvencijas īpašie pasākumi jūras satiksmes drošības pastiprināšanai un ISPS Kodekss. Tās nodrošina, lai šās regulas noteikumu īstenošanai tiktu piešķirti un efektīvi izmantoti visi nepieciešamie līdzekļi.

2. Dalībvalstis līdz 2004. gada 1. jūlijam ieceļ jūras satiksmes drošības kontaktiestādi.

3. Katra dalībvalsts pieņem valsts programmu šās regulas īstenošanai.

4. Sešus mēnešus pēc 3. pantā minēto attiecīgo pasākumu piemērošanas dienas Komisija, sadarbojoties ar 2. punktā minēto kontaktiestādi, sāk veikt inspekcijas, tostarp reprezentatīvu ostas iekārtu un attiecīgo sabiedrību inspekcijas, lai pārraudzītu, kā dalībvalstis piemērojušas šo regulu. Šajās inspekcijās ņem vērā datus, ko sniegušas 2. punktā minētās kontaktiestādes, tostarp pārraudzības ziņojumus. Saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem šādu inspekciju veikšanas procedūru.

5. Amatpersonas, kam Komisija uzticējusi veikt inspekcijas saskaņā ar 4. punktu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, ko izdevusi Komisija un kur ir norādīts inspekcijas priekšmets, mērķis un datums, kad tā sākama. Komisija pirms inspekcijas veikšanas laikus paziņo par to attiecīgajām dalībvalstīm.

Attiecīgā dalībvalsts pakļaujas šādām inspekcijām un nodrošina, lai tām pakļautos arī attiecīgās struktūras vai personas.

6. Komisija nodod inspekcijas ziņojumus attiecīgajai dalībvalstij, kas triju mēnešu laikā pēc ziņojuma saņemšanas sniedz pietiekami sīkas ziņas par pasākumiem, kas ir veikti, lai izlabotu jebkādus trūkumus. Šo ziņojumu un veikto pasākumu sarakstu nodod 11. panta 1. punktā minētajai komitejai.

10. pants

Grozījumu iestrādāšana starptautiskajos dokumentos

1. Piemērojamie starptautiskie dokumenti, kas minēti 2. pantā un ko piemēro saskaņā ar 3. panta 1. punktu, ir spēkā stājušies starptautiskie dokumenti, ieskaitot to pēdējos grozījumus, bet izņemot tos grozījumus, kas izslēgti no šās regulas darbības jomas saskaņā ar atbilstības pārbaudes procedūru, kuras ieviešanu paredz 5. punkts.

2. Ievērojot 11. panta 2. punktā minēto procedūru, lemj par grozījumu iestrādāšanu 2. pantā norādītajos starptautiskajos dokumentos attiecībā uz kuģiem, kas veic vietējos reisus, un ostas iekārtām, kas tos apkalpo, ja uz tiem attiecas šī regula un ja grozījumi izpaužas kā SOLAS Konvencijas un ISPS Kodeksa noteikumu tehniska atjaunināšana. Šādā gadījumā nepiemēro atbilstības pārbaudes procedūru, ko paredz 5. punkts.

3. Saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt noteikumus, lai noteiktu harmonizētas procedūras, kā piemērot ISPS Kodeksa obligātos noteikumus, nepaplašinot šās regulas darbības jomu.

4. Saistībā ar šo regulu, cenšoties mazināt kolīzijas iespēju starp Kopienas jūras tiesību aktiem un starptautiskajiem dokumentiem, dalībvalstis un Komisija sadarbojas, izmantojot koordinācijas sanāksmes un/vai citus piemērotus līdzekļus, lai vajadzības gadījumā attiecīgajos starptautiskajos forumos pieņemtu kopēju nostāju vai pieeju.

5. Tiek izveidota atbilstības pārbaudes procedūra, lai no šās regulas darbības jomas izslēgtu jebkādus starptautiska dokumenta grozījumus, gan tikai tādā gadījumā, ja, pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, pastāv acīmredzams risks, ka grozījumi pazeminās jūras satiksmes drošības standartu vai būs pretrunā Kopienas tiesību aktiem.

Atbilstības pārbaudes procedūru drīkst izmantot vienīgi tam, lai izdarītu grozījumus tajās šās regulas jomās, uz kurām konkrēti attiecas 11. panta 2. punktā minētā procedūra, nepārprotami nepārkāpjot Komisijai piešķirto pilnvaru īstenošanas robežas.

6. Apstākļos, kas minēti 5. punktā, atbilstības pārbaudes procedūru ierosina Komisija, kas vajadzības gadījumā var rīkoties pēc dalībvalsts pieprasījuma.

Kolīdz ir pieņemti grozījumi kādā starptautiskajā dokumentā, Komisija nekavējoties iesniedz komitejai, kas izveidota saskaņā ar 11. panta 1. punktu, priekšlikumu par pasākumiem, lai izslēgtu attiecīgos grozījumus no šās regulas.

Atbilstības pārbaudes procedūru, tostarp atbilstošā gadījumā procedūras, ko paredz Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punkts, pabeidz vismaz vienu mēnesi pirms tā starptautiski pieņemtā perioda beigām, kuram paejot, attiecīgos grozījumus uzskata par pieņemtiem klusuciešot, vai pirms minēto grozījumu paredzētā spēkā stāšanās datuma.

7. Ja pastāv 5. punkta pirmajā daļā minētais risks, dalībvalstis atbilstības pārbaudes procedūras gaitā atturas uzsākt jebkādu iniciatīvu, lai iestrādātu grozījumus valsts tiesību aktos vai piemērotu šos grozījumus attiecīgajā starptautiskajā dokumentā.

8. Visus nozīmīgākos starptautisko dokumentu grozījumus, kas ir iestrādāti Kopienas jūras tiesību aktos, saskaņā ar 5. un 6. punktu informācijas nolūkos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā Lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laika posms ir viens mēnesis.

3. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 6. un 7. pantu, ņemot vērā minētā Lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 6. panta b) un c) apakšpunktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

12. pants

Konfidencialitāte

Piemērojot šo regulu, Komisija saskaņā ar Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom par grozījumiem tās reglamentu [6] veic piemērotus pasākumus, lai aizsargātu informāciju, uz kuru attiecas prasība par konfidencialitāti un kura tai ir pieejama vai kuru tai iesniegušas dalībvalstis.

Dalībvalstis veic līdzvērtīgus pasākumus saskaņā ar attiecīgajiem valstu tiesību aktiem.

Personālam, kas veic drošības inspekcijas vai strādā ar konfidenciālu informāciju, kura saistīta ar šo regulu, jābūt pienācīgam drošības līmenim, ko pārbauda tā dalībvalsts, kuras piederīgie ir personāla locekļi.

13. pants

Informācijas izplatīšana

1. Neierobežojot sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentu publiskumu [7], inspekcijas ziņojumi un dalībvalstu atbildes, kas minēti 4. panta 3. punktā, 5. panta 2. punktā, 5. panta 4. punktā un 9. panta 6. punktā, ir slepeni un nav publiskojami. Tie ir pieejami vienīgi attiecīgajām iestādēm, kas nodod tos tikai ieinteresētajām personām, kurām nepieciešams tos zināt, ievērojot spēkā esošos valstu noteikumus par jutīgas informācijas izplatīšanu.

2. Ar informāciju, kas iegūta no inspekcijas ziņojumiem un dalībvalstu atbildēm un attiecas uz citām dalībvalstīm, dalībvalstis apietas kā ar konfidenciālu informāciju, cik vien iespējams, un, ievērojot spēkā esošos valstu tiesību aktus.

3. Ja nav skaidrs, vai inspekcijas ziņojumus un atbildes drīkst izpaust, dalībvalstis vai Komisija konsultējas ar attiecīgo dalībvalsti.

14. pants

Sodi

Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu ieviesti iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi par šās regulas noteikumu pārkāpumiem.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2004. gada 1. jūlija, izņemot 3. panta 2. un 3. punkta un 9. panta 4. punkta noteikumus, kas stājas spēkā un tiek piemēroti no tajos minētās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2004. gada 31. martā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. Roche

[1] OV C 32, 5.2.2004., 21. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta 2003. gada 19. novembra Atzinums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī) un Padomes 2004. gada 22. marta Lēmums.

[3] OV L 157, 7.7.1995., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/84/EK (OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp.).

[4] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[5] OV L 144, 15.5.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/75/EK (OV L 190, 30.7.2003., 6. lpp.).

[6] OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

[7] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

1974. GADA STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS PAR CILVĒKU DZĪVĪBAS AIZSARDZĪBU UZ JŪRAS, AR GROZĪJUMIEM, PIELIKUMA GROZĪJUMI

"XI-2. NODAĻA ĪPAŠI PASĀKUMI JŪRAS SATIKSMES DROŠĪBAS PASTIPRINĀŠANAI

1. noteikums Definīcijas

1. Šajā nodaļā, ja vien konkrēti nav noteikts citādi:

1) "sauskravu kuģis" ir sauskravu kuģis atbilstīgi IX/1.6. noteikumā minētajai definīcijai;

2) "tankkuģis ķimikāliju pārvadāšanai" ir tankkuģis ķimikāliju pārvadāšanai atbilstīgi VII/8.2. noteikumā minētajai definīcijai;

3) "gāzvedējs" ir gāzvedējs atbilstīgi VII/11.2. noteikumā minētajai definīcijai;

4) "ātrgaitas kuģis" ir kuģis atbilstīgi X/1.2. noteikumā minētajai definīcijai;

5) "mobila piekrastes urbšanas platforma" ir mehāniski darbināma mobila piekrastes urbšanas platforma atbilstīgi IX/1. noteikumā minētajai definīcijai, tā nav fiksēta;

6) "naftas tankkuģis" ir naftas tankkuģis atbilstīgi II-1/2.12. noteikumā minētajai definīcijai;

7) "sabiedrība" ir sabiedrība atbilstīgi IX/1. noteikumā minētajai definīcijai;

8) "kuģa/ostas saskarsme" ir mijiedarbība, kas notiek, ja kuģi tieši un nekavējoties skar darbības, kas ietver pasažieru vai preču kustību vai ostas pakalpojumu sniegšanu kuģim vai no tā;

9) "ostas iekārta" ir vieta, ko noteikusi Līgumslēdzēja valdība vai atbildīgā iestāde un kur notiek kuģa/ostas saskarsme. Atkarībā no konkrētā gadījuma tā ietver enkurvietas, uzgaidāmās piestātnes un piekļuvi tām no jūras;

10) "darbība no kuģa uz kuģi" ir jebkura darbība, kas nav saistīta ar ostas iekārtu un kas ietver preču vai personu nokļūšanu no viena kuģa uz cita kuģa;

11) "atbildīgā iestāde" ir noteikta(-as) organizācija(-as) vai administrācija(-as) Līgumslēdzējā valdībā, kura(-as) atbild par šās nodaļas noteikumu īstenošanu attiecībā uz ostas iekārtu drošību un kuģa/ostas saskarsmi no ostas iekārtas viedokļa;

12) "Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu drošības kodekss (ISPS Kodekss)" ir Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu drošības kodekss, kas sastāv no A daļas (noteikumi, kuri uzskatāmi par obligātiem) un B daļas (noteikumi, kuri uzskatāmi par rekomendējošiem) un ko 2002. gada 12. decembrī pieņēma 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (ar Organizācijas izdarītajiem grozījumiem) Līgumslēdzēju valdību konference ar 2. rezolūciju, ja:

1) ISPS Kodeksa A daļas grozījumi ir pieņemti un stājušies spēkā saskaņā ar šās konvencijas VIII pantu par grozījumu procedūrām, kas piemērojamas pielikumam, izņemot I nodaļu, un

2) Kuģošanas drošības komiteja ir pieņēmusi ISPS Kodeksa B daļas grozījumus, ievērojot savu reglamentu;

13) "ar drošību saistīts starpgadījums" ir ikviena aizdomīga rīcība vai apstāklis, kas apdraud kuģa, tostarp mobilas piekrastes urbšanas platformas un ātrgaitas kuģa, vai ostas iekārtas, vai jebkādas kuģa/ostas saskarsmes, vai no kuģa uz kuģi veiktas darbības drošību;

14) "drošības līmenis" ir pakāpe, kas raksturo risku, ka iestāsies ar drošību saistīts starpgadījums vai notiks mēģinājums to panākt;

15) "drošības deklarācija" ir vienošanās, kas notikusi starp kuģi un ostas iekārtu vai citu kuģi, ar kuru tam notiek saskarsme, un kur sīkāk noteikti drošības pasākumi, kādus katrs no tiem īstenos;

16) "atzīta drošības organizācija" ir organizācija ar pienācīgu kompetenci drošības jautājumos un pienācīgām zināšanām par kuģu un ostu darbībām, kurai ir atļauts veikt novērtējumu, pārbaudi, apstiprināšanu vai sertifikāciju, ko pieprasa šī nodaļa vai ISPS Kodeksa A daļa;

2. Termins "kuģis" 3.-13. noteikumā ietver arī mobilas piekrastes urbšanas platformas un ātrgaitas kuģus.

3. Termins "visi kuģi" šajā nodaļā nozīmē jebkuru kuģi, uz kuru attiecas šī nodaļa.

4. Termins "Līgumslēdzēja valdība" 3., 4., 7., 10., 11., 12. un 13. noteikumā ietver norādi uz "atbildīgo iestādi".

2. noteikums Piemērošana

1. Šī nodaļa attiecas:

1. Uz šādu veidu kuģiem, kas veic starptautiskus reisus:

1.1. pasažieru kuģi, tostarp ātrgaitas pasažieru kuģi;

1.2. kravas kuģi, tostarp ātrgaitas kravas kuģi, kuru bruto tilpība nav mazāka par 500; un

1.3. mobilās piekrastes urbšanas platformas; un

2. Uz ostas iekārtām, kas apkalpo šādus kuģus, kuri veic starptautiskos reisus.

2. Neatkarīgi no 1.2. punkta noteikumiem Līgumslēdzējas valdības izlemj, kādā apjomā piemērot šo nodaļu un ISPS Kodeksa A daļas attiecīgos punktus tām savā teritorijā izvietotajām ostas iekārtām, kurām reizēm jāapkalpo kuģi, kas ierodas vai dodas starptautiskajos reisos, taču pamatā tās izmanto kuģi, kas neveic starptautiskus reisus.

2.1. Līgumslēdzējas valdības savus lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu, pamato uz ostas iekārtu drošības novērtējumu, kas veikts saskaņā ar ISPS Kodeksa A daļas noteikumiem.

2.2. Neviens lēmums, ko pieņēmusi Līgumslēdzēja valdība saskaņā ar 2. punktu, nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt drošības līmeni, kas jāsasniedz ar šo nodaļu vai ISPS Kodeksa A daļu.

3. Šī nodaļa neattiecas uz karakuģiem, peldošām palīgierīcēm vai citiem kuģiem, kas pieder Līgumslēdzējām valdībām vai ko tās ekspluatē un izmanto tikai nekomerciālā valsts dienestā.

4. Šajā nodaļā nekas neierobežo valstu tiesības vai pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

3. noteikums Līgumslēdzēju valdību pienākumi attiecībā uz drošību

1. Administrācijas nosaka drošības līmeņus un nodrošina, lai kuģiem, kas drīkst braukt ar to karogu, tiktu sniegta informācija par drošības līmeņiem. Ja tiek mainīti drošības līmeņi, informācija par drošības līmeņiem jāatjaunina atkarībā no apstākļiem.

2. Līgumslēdzējas valdības nosaka drošības līmeņus un nodrošina, lai to teritorijā esošajām ostas iekārtām un kuģiem pirms ienākšanas to teritorijā esošā ostā vai, atrodoties šādā ostā, tiktu sniegta informācija par drošības līmeni. Ja tiek mainīti drošības līmeņi, informācija par drošības līmeņiem jāatjaunina atkarībā no apstākļiem.

4. noteikums Prasības sabiedrībām un kuģiem

1. Sabiedrības ievēro šās nodaļas un ISPS Kodeksa A daļas attiecīgos noteikumus, ņemot vērā vadlīnijas, kas sniegtas ISPS Kodeksa B daļā.

2. Kuģi ievēro šās nodaļas un ISPS Kodeksa A daļas attiecīgos noteikumus, ņemot vērā vadlīnijas, kas sniegtas ISPS Kodeksa B daļā, un šo noteikumu ievērošanu pārbauda un apstiprina saskaņā ar ISPS Kodeksa A daļu.

3. Pirms ienākšanas Līgumslēdzējas valdības teritorijā esošā ostā vai, atrodoties šādā ostā, kuģis ievēro tā drošības līmeņa prasības, ko noteikusi šī Līgumslēdzēja valdība, ja šis drošības līmenis ir augstāks par drošības līmeni, ko minētajam kuģim noteikusi administrācija.

4. Kuģi bez nepamatotas kavēšanās reaģē uz vajadzību paaugstināt drošības līmeni.

5. Ja kuģis neatbilst šās nodaļas vai ISPS Kodeksa A daļas prasībām vai nespēj ievērot administrācijas vai citas Līgumslēdzējas valdības noteiktā drošības līmeņa prasības, kas attiecas uz šo kuģi, tad kuģis to dara zināmu attiecīgajai kompetentajai iestādei pirms jebkādas kuģa/ostas saskarsmes veikšanas vai pirms ienākšanas ostā — atkarībā no tā, kas notiek vispirms.

5. noteikums Sabiedrību īpašā atbildība

Sabiedrība nodrošina, lai kapteinim kuģī vienmēr būtu pieejama informācija, ar kuras palīdzību attiecīgi pilnvarotas Līgumslēdzējas valdības amatpersonas var noteikt:

1) kurš atbild par pienākumu uzticēšanu komandas locekļiem vai citām tobrīd kuģī nodarbinātām vai pieņemtām personām;

2) kurš atbild par kuģa izmantošanu; un

3) gadījumos, kad kuģi izmanto saskaņā ar čartera līguma(-u) noteikumiem, — kas ir čartera līguma(-u) puses.

6. noteikums Kuģa drošības trauksmes sistēma

1. Visiem kuģiem jāierīko kuģa drošības trauksmes sistēma šādā kārtībā:

1) kuģiem, kas uzbūvēti līdz 2004. gada 1. jūlijam ieskaitot;

2) pasažieru kuģiem, ieskaitot ātrgaitas pasažieru kuģus, kas uzbūvēti pirms 2004. gada 1. jūlija, ne vēlāk kā pirmajā radiosakaru iekārtas pārbaudē pēc 2004. gada 1. jūlija;

3) naftas tankkuģiem, tankkuģiem ķimikāliju pārvadāšanai, gāzvedējiem, sauskravu kuģiem un ātrgaitas kravas kuģiem, kuru bruto tilpība nav mazāka par 500 un kas uzbūvēti līdz 2004. gada 1. jūlijam, — ne vēlāk kā pirmajā radiosakaru iekārtas pārbaudē pēc 2004. gada 1. jūlija; un

4) citiem kravas kuģiem, kuru bruto tilpība nav mazāka par 500, un mobilajām piekrastes urbšanas platformām, kas būvēti(-as) līdz 2004. gada 1. jūlijam, — ne vēlāk kā pirmajā radiosakaru iekārtas pārbaudē pēc 2006. gada 1. jūlija.

2. Kuģa drošības trauksmes sistēma aktivizētā stāvoklī:

1) izraisa un nodod drošības trauksmi no kuģa uz zemi kompetentai iestādei, ko iecēlusi Administrācija un kas šajos apstākļos var būt arī Sabiedrība, identificējot kuģi, tā atrašanās vietu un norādot, ka drošība uz kuģa ir briesmās vai ir tikusi apdraudēta;

2) nesūta kuģa drošības trauksmi citiem kuģiem;

3) nesaceļ trauksmi uz kuģa; un

4) turpina kuģa drošības trauksmi, līdz tā tiek deaktivēta un/vai atiestatīta.

3. Kuģa drošības trauksmes sistēma:

1) Var tikt aktivizēta no komandtiltiņa un vismaz vienas citas vietas; un

2) Atbilst izpildījuma standartiem, kas nav zemāki par Organizācijas pieņemtajiem standartiem.

4. Kuģa drošības trauksmes sistēmas aktivēšanas vietām jābūt ierīkotām tā, lai novērstu nejaušu kuģa drošības trauksmes ieslēgšanu.

5. Prasību ierīkot kuģa drošības trauksmes sistēmu uzskata par izpildītu, ja tiek izmantota radiosakaru iekārta, kas pielāgota tā, lai atbilstu IV nodaļas prasībām, ja vien ir ievērotas visas šā noteikuma prasības.

6. Ja administrācija saņem paziņojumu par kuģa drošības trauksmi, šī administrācija nekavējoties nodod to valstij(-īm), kuras(-u) tuvumā kuģis tobrīd atrodas.

7. Ja Līgumslēdzēja valdība saņem paziņojumu par kuģa drošības trauksmi no kuģa, kam nav tiesību braukt zem tās karoga, minētā Līgumslēdzēja valdība nekavējoties informē attiecīgo Administrāciju un vajadzības gadījumā valsti(-is), kuras(-u) tuvumā kuģis tobrīd atrodas.

7. noteikums Briesmas kuģiem

1. Līgumslēdzējas valdības nosaka drošības līmeņus un nodrošina, lai kuģiem, kas atrodas to teritoriālajos ūdeņos vai kas izteikuši nodomu iebraukt to teritoriālajos ūdeņos, tiktu nodota informācija par drošības līmeni.

2. Līgumslēdzējas valdības izveido kontaktpunktu, caur kuru šādi kuģi var pieprasīt padomu vai palīdzību un kuram šādi kuģi var ziņot par jebkādām aizdomām par drošības problēmām saistībā ar citiem kuģiem, pārvietošanos vai sakariem.

3. Ja ir konstatētas uzbrukuma briesmas, attiecīgā Līgumslēdzēja valdība ziņo attiecīgajiem kuģiem un to administrācijām:

1) par pašreizējo drošības līmeni;

2) par jebkādiem drošības pasākumiem, kas attiecīgajiem kuģiem jāveic, lai pasargātu sevi no uzbrukuma saskaņā ar ISPS Kodeksa A daļas noteikumiem; un

3) par drošības pasākumiem, ko pēc vajadzības izlēmusi veikt piekrastes valsts.

8. noteikums Kapteiņa atbildība par kuģa drošību un drošumu

1. Ne sabiedrība, ne fraktētājs, ne kāda cita persona neierobežo kapteini pieņemt vai īstenot lēmumu, kurš pēc kapteiņa profesionālā sprieduma ir nepieciešams, lai saglabātu kuģa drošību un drošumu. Tas ietver atteikumu uzņemt kuģī personas (izņemot tās, ko Līgumslēdzēja valdība atzinusi par attiecīgi pilnvarotām) vai viņu mantas un aizliegumu iekraut kravu, tostarp konteinerus vai citas slēgtas kravas transporta vienības.

2. Ja pēc kapteiņa profesionālā sprieduma kuģa ekspluatācijas laikā rodas kolīzijas starp kuģim piemērojamajām drošības un drošuma prasībām, tad kapteinis dod rīkojumu izpildīt tās prasības, kas nepieciešamas, lai saglabātu kuģa drošību. Šādos gadījumos kapteinis var īstenot pagaidu drošības pasākumus, informējot par to administrāciju un vajadzības gadījumā to Līgumslēdzēju valdību, kuras ostā kuģis atrodas vai vēlas ienākt. Šiem pagaidu drošības pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo noteikumu, cik vien iespējams, jāatbilst prevalējošajam drošības līmenim. Konstatējot šādus gadījumus, administrācija nodrošina, lai kolīzijas tiktu novērstas un pēc iespējas samazinātos iespēja, ka tās atkārtotos.

9. noteikums Kontroles un priekšrakstu izpildes pasākumi

1. Kuģu kontrole ostā

1.1. Saistībā ar šo nodaļu ikviens kuģis, uz kuru attiecas šī nodaļa, citas Līgumslēdzējas valdības ostā ir pakļauts kontrolei, ko veic šās valsts pilnvarotas amatpersonas, kuras var būt tās pašas, kas izpilda I/19. noteikumā minētās funkcijas. Šādu kontroli var ierobežot ar pārbaudi, vai kuģī ir spēkā esoša starptautiskā kuģa drošības apliecība vai spēkā esoša starptautiskā kuģa drošības pagaidu apliecība, kas izsniegta saskaņā ar ISPS Kodeksa A daļas noteikumiem ("apliecība"), ko pieņem, ja tas ir derīgs, ja nav nopietnu iemeslu uzskatīt, ka kuģis neatbilst šās nodaļas vai ISPS Kodeksa A daļas prasībām.

1.2. Ja pastāv šādi nopietni iemesli vai kuģis pēc pieprasījuma nevar uzrādīt derīgu apliecību, Līgumslēdzējas valdības attiecīgi pilnvarotas amatpersonas šim kuģim norīko jebkādu vai jebkādus kontroles pasākumus, kā noteikts 1.3. punktā. Šādiem uzliktajiem pasākumiem jābūt samērīgiem, ņemot vērā ISPS Kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas.

1.3. Šādi kontroles pasākumi ir: kuģa inspicēšana, kuģa aizkavēšana, kuģa aizturēšana, tā ekspluatācijas ierobežošana, ieskaitot pārvietošanos ostā, vai kuģa izraidīšana no ostas. Šie kontroles pasākumi papildus vai alternatīvi var ietvert citus, vājākus administratīvus vai korektīvus pasākumus.

2. Kuģi, kas vēlas ieiet citas Līgumslēdzējas valdības ostā

2.1. Saistībā ar šo nodaļu Līgumslēdzēja valdība var pieprasīt, lai kuģi, kas vēlas ienākt tās ostās, pirms ienākšanas ostā sniegtu šās valsts attiecīgi pilnvarotām amatpersonām turpmāko informāciju, lai nodrošinātu atbilstību šai nodaļai, cenšoties novērst vajadzību norīkot kontroles pasākumus:

1) ka kuģim ir spēkā esoša apliecība, norādot izdevējas iestādes nosaukumu;

2) drošības līmenis, saskaņā ar kuru kuģis tobrīd tiek ekspluatēts;

3) drošības līmenis, saskaņā ar kuru kuģis ticis ekspluatēts iepriekšējā ostā, kur tas veicis kuģa/ostas saskarsmi 2.3. punktā minētajā periodā;

4) jebkādi īpaši vai papildu drošības pasākumi, ko kuģis veicis jebkādā iepriekšējā ostā, kur tas veicis kuģa/ostas saskarsmi 2.3. punktā minētajā periodā;

5) ka ir ievērotas piemērotas kuģa drošības procedūras, veicot jebkādu darbību no kuģa uz kuģi 2.3. punktā minētajā periodā; vai

6) citāda ar praktisko drošību saistīta informācija (tomēr ne sīkākas ziņas par kuģa drošības plānu), ņemot vērā ISPS Kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas.

Ja to pieprasa Līgumslēdzēja valdība, kuģis vai sabiedrība sniedz informāciju, kas ir pieņemama minētajai Līgumslēdzējai valdībai, vai iepriekš minēto informāciju.

2.2. Visi kuģi, uz kuriem attiecas šī nodaļa un kuri vēlas ieiet citas Līgumslēdzējas valdības ostā, sniedz 2.1. punktā minēto informāciju pēc šās valsts attiecīgi pilnvarotu amatpersonu pieprasījuma. Kapteinis var atteikties sniegt šādu informāciju, apzinādamies, ka tam var sekot aizliegums ienākt ostā.

2.3. Kuģis uztur pierakstus par pēdējiem 10 gadījumiem, kad ostas iekārtām sniegta 2.1. punktā minētā informācija.

2.4. Ja, saņemot informāciju, kas aprakstīta 2.1. punktā, Līgumslēdzējas valdības attiecīgi pilnvarotajām amatpersonām ostā, kurā kuģis vēlas ienākt, ir nopietni iemesli uzskatīt, ka kuģis neatbilst šās nodaļas vai ISPS Kodeksa A daļas noteikumiem, tad šīs amatpersonas lūko sazināties ar kuģi un izveidot sakarus starp kuģi un administrāciju, lai izlabotu neatbilstību. Ja pēc šādas saziņas netiek veikti labojumi vai ja amatpersonām no cita viedokļa ir nopietni iemesli uzskatīt, ka kuģis neatbilst šās nodaļas vai ISPS Kodeksa A daļas prasībām, šīs amatpersonas attiecībā uz kuģi var veikt pasākumus, kas paredzēti 2.5. punktā. Šādiem pasākumiem jābūt samērīgiem, ņemot vērā ISPS Kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas.

2.5. Šādi pasākumi ir:

1) prasība izlabot neatbilstību;

2) prasība, lai kuģis dotos uz noteiktu vietu Līgumslēdzējas valdības teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos;

3) kuģa inspicēšana, ja kuģis atrodas tās Līgumslēdzējas valdības teritoriālajos ūdeņos, kuras ostā kuģis vēlas ienākt; vai

4) aizliegums ienākt ostā.

Pirms šādu pasākumu uzsākšanas Līgumslēdzēja valdība informē kuģi par saviem nodomiem. Saņemot šādu informāciju, kapteinis var atteikties no sava nodoma ienākt minētajā ostā. Tādos gadījumos šo regulu nepiemēro.

3. Papildnoteikumi

3.1. Šādos gadījumos:

1) ja tiek norīkots kontroles pasākums, kas nav vājāks 1.3. punktā minētais administratīvais vai korektīvais pasākums, vai

2) ja ir veikti jebkuri 2.5. punktā minētie pasākumi, Līgumslēdzējas valdības pienācīgi pilnvarota amatpersona pēc tam rakstiski informē administrāciju, norādot sīkāk, kādi kontroles pasākumi ir noteikti vai kādi pasākumi ir veikti, minot iemeslus. Līgumslēdzēja valdība, norīkojot kontroles pasākumus vai citus pasākumus, par to paziņo arī atzītajām drošības organizācijām, kas izdevušas apliecību attiecīgajam kuģim, un Organizācijai, kad ir norīkoti šādi kontroles pasākumi vai veikti citi pasākumi.

3.2. Ja kuģim aizliedz ienākt ostā vai to izraida no ostas, tad ostas valsts iestādes paziņo atbilstošos faktus tās valsts iestādēm, kurā atrodas tuvākās piestāšanas ostas, ja tādas ir zināmas, un citām atbilstošām piekrastes valstīm, ņemot vērā vadlīnijas, kas jāizstrādā Organizācijai. Paziņojot nodrošina konfidencialitāti un drošību.

3.3. Aizliegumu ienākt ostā saskaņā ar 2.4. un 2.5. punktu vai izraidījumu no ostas saskaņā ar 1.1.-1.3. punktu izsaka vienīgi tad, ja Līgumslēdzējas valdības pienācīgi pilnvarotajām amatpersonām ir nopietni iemesli uzskatīt, ka šis kuģis tiešā veidā apdraud personu vai kuģu, vai cita veida īpašuma drošību vai drošumu, un ja nav citu piemērotu līdzekļu, kā novērst šīs briesmas.

3.4. Kontroles pasākumus, kas minēti 1.3. punktā, un pasākumus, kas minēti 2.5. punktā, norīko saskaņā ar šo noteikumu vienīgi tik ilgam laikam, kamēr Līgumslēdzēja valdība nav akceptējusi, ka ir izlabota neatbilstība, kuras dēļ šie kontroles pasākumi un citi pasākumi tikuši ieviesti, ņemot vērā kuģa vai administrācijas potenciāli ieteikto rīcību.

3.5. Ja Līgumslēdzēja valdība īsteno kontroli saskaņā ar 1. punktu vai veic pasākumus saskaņā ar 2. punktu:

1) jādara viss iespējamais, lai novērstu kuģa nepamatotu aizturēšanu vai aizkavēšanu. Ja kuģis ir nepamatoti aizturēts vai aizkavēts, tam ir tiesības saņemt kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem vai kaitējumu; un

2) netiek liegta piekļuve kuģim ārkārtas gadījumos un humānu iemeslu vai drošības apsvērumu dēļ.

10. noteikums Prasības ostas iekārtām

1. Ostas iekārtas ievēro šās nodaļas un ISPS Kodeksa A daļas attiecīgos noteikumus, ņemot vērā vadlīnijas, kas sniegtas ISPS Kodeksa B daļā.

2. Līgumslēdzējas valdības, kuru teritorijā atrodas ostas iekārta vai ostas iekārtas, uz ko attiecas šis noteikums, nodrošina:

1) lai tiktu veikti, pārskatīti un apstiprināti ostas iekārtu drošības novērtējumi saskaņā ar ISPS Kodeksa A daļas noteikumiem; un

2) lai tiktu izstrādāti, pārskatīti, apstiprināti un īstenoti ostas iekārtu drošības plāni saskaņā ar ISPS Kodeksa A daļas noteikumiem.

3. Līgumslēdzējas valdības nosaka un izziņo pasākumus, kas jāaplūko ostas iekārtas drošības plānā dažādos drošības līmeņos, ieskaitot informāciju par to, kad vajadzēs iesniegt drošības deklarāciju.

11. noteikums Alternatīvi nolīgumi par drošību

1. Līgumslēdzējas valdības, īstenojot šo nodaļu un ISPS Kodeksa A daļu, noslēdz divpusējus vai daudzpusējus rakstveida nolīgumus ar citām Līgumslēdzējām valdībām par alternatīviem drošības pasākumiem, kas attiecas uz īsiem starptautiskiem reisiem noteiktos maršrutos starp ostas iekārtām, kuras atrodas to teritorijā.

2. Neviens no šiem nolīgumiem nedrīkst negatīvi ietekmēt citu tādu kuģu vai ostas iestāžu drošības līmeni, uz kuriem neattiecas nolīgums.

3. Kuģis, uz ko attiecas šāds nolīgums, nedrīkst veikt nekādas darbības no kuģa uz kuģi, ja uz otru kuģi neattiecas nolīgums.

4. Šādus nolīgumus periodiski pārskata, ņemot vērā gūto pieredzi, kā arī jebkādas konkrēto apstākļu izmaiņas vai novērtētās briesmas to kuģu, ostas iekārtu vai maršrutu drošībai, uz kuriem attiecas nolīgums.

12. noteikums Līdzvērtīgi drošības pasākumi

1. Administrācija var atļaut konkrētam kuģim vai kuģu grupai, kas drīkst braukt ar tās karogu, īstenot citus drošības pasākumus, kas līdzvērtīgi šajā nodaļā vai ISPS Kodeksa A daļā paredzētajiem, ja šādi drošības pasākumi ir vismaz tikpat efektīvi kā tie, kas aprakstīti šai nodaļā vai ISPS Kodeksa A daļā. Administrācija, kas atļauj šādus drošības pasākumus, sniedz Organizācijai par tiem sīkāku informāciju.

2. Īstenojot šo nodaļu un ISPS Kodeksa A daļu, Līgumslēdzēja valdība var atļaut arī konkrētai ostas iekārtai vai ostas iekārtu grupai, kura(-as) atrodas tās teritorijā un uz kurām neattiecas saskaņā ar 11. noteikumu noslēgtais nolīgums, īstenot drošības pasākumus, kas ir līdzvērtīgi šajā nodaļā vai ISPS Kodeksa A daļā aprakstītajiem, ja šādi drošības pasākumi ir vismaz tikpat efektīvi kā tie, kas aprakstīti šai nodaļā vai ISPS Kodeksa A daļā. Administrācija, kas atļauj šādus drošības pasākumus, sniedz Organizācijai par tiem sīkāku informāciju.

13. noteikums Informācijas sniegšana

1. Līgumslēdzējas valdības ne vēlāk kā 2004. gada 1. jūlijā iesniedz Organizācijai šādus datus un dara tos pieejamus, lai informētu sabiedrības un kuģus:

1) to valsts iestādes vai iestāžu nosaukumi un kontaktinformācija, kas atbild par kuģu un ostas iekārtu drošību;

2) vietas to teritorijā, kurām ir apstiprināti ostas iekārtu drošības plāni;

3) to iestāžu nosaukumi un kontaktinformācija, kas minētas 6.2.1. noteikumā un kam jebkurā brīdī jābūt gatavām pieņemt drošības trauksmi no kuģa uz zemi un rīkoties, tādu saņemot;

4) to iestāžu nosaukumi un kontaktinformācija, kas minētas 9.3.1. noteikumā un kurām jebkurā brīdī jābūt gatavām pieņemt paziņojumus no Līgumslēdzējām valdībām par kontroles un priekšrakstu izpildes pasākumu izpildi un rīkoties, tādus saņemot; un

5) to iestāžu nosaukumi un kontaktinformācija, kas minētas 7.2. noteikumā un kam jebkurā brīdī jābūt gatavām sniegt konsultācijas vai palīdzību kuģiem, un kam kuģi var ziņot par aizdomām par drošības problēmām; vēlāk atjauninot šo informāciju, ja un kolīdz tajā radušās izmaiņas. Organizācija šīs ziņas nodod citām Līgumslēdzējām valdībām, lai tās informētu savas amatpersonas.

2. Līgumslēdzējas valdības ne vēlāk kā 2004. gada 1. jūlijā paziņo Organizācijai to atzīto drošības organizāciju nosaukumus un kontaktinformāciju, kuras ir pilnvarotas rīkoties to vārdā, kā arī sīkākas ziņas par īpašajām atbildības sfērām un pilnvaru piešķiršanas nosacījumiem. Šo informāciju atjaunina, ja un kolīdz tajā radušās izmaiņas. Organizācija šīs ziņas nodod citām Līgumslēdzējām valdībām, lai tās informētu savas amatpersonas.

3. Līgumslēdzējas valdības ne vēlāk kā 2004. gada 1. jūlijā iesniedz Organizācijai sarakstu ar to ostas iekārtu apstiprinātajiem drošības plāniem, kuras atrodas to teritorijā, norādot vietu vai vietas, uz kurām attiecas katrs apstiprinātais ostas iekārtas drošības plāns, un atbilstošo apstiprināšanas dienu, un turpmāk dara zināmu, kad ir notikušas kādas no šādām izmaiņām:

1) ja ir vai tiks mainīta(-as) vieta(-as), uz kurām attiecas apstiprināts ostas iekārtas drošības plāns. Šādos gadījumos sniedzamajā informācijā norāda, kā mainījusies vieta vai vietas, uz kuru(-ām) attiecas plāns, un diena, kad šādas izmaiņas tiks ieviestas vai ir īstenotas;

2) ja apstiprināts ostas iekārtas drošības plāns, kas sākotnēji iekļauts Organizācijai iesniegtajā sarakstā, jāatsauc vai ir atsaukts. Šādos gadījumos sniedzamajā informācijā norāda dienu, kad notiks vai ir notikusi atsaukšana. Šajos gadījumos informāciju iesniedz Organizācijai iespējami drīz, tiklīdz tas ir praktiski iespējams; un

3) ja jāpapildina apstiprināto ostas iekārtu drošības plānu saraksts. Šādos gadījumos sniedzamajā informācijā norāda vietu(-as), uz kuru(-ām) attiecas plāns, un apstiprināšanas dienu.

4. Kad ir apritējuši pieci gadi pēc 2004. gada 1. jūlija, Līgumslēdzējas valdības iesniedz Organizācijai pārskatītu un atjauninātu sarakstu, kur iekļauti visi apstiprinātie to ostas iekārtu drošības plāni, kas atrodas to teritorijā, norādot vietu vai vietas, uz kuru(-ām) attiecas katrs apstiprinātais ostas iekārtas drošības plāns, un attiecīgo apstiprināšanas dienu (un visu grozījumu apstiprināšanas dienas), šis saraksts aizstāj un aizvieto visu informāciju, kas Organizācijai paziņota iepriekšējo piecu gadu laikā saskaņā ar 3. punktu.

5. Līgumslēdzējas valdības iesniedz Organizācijai informāciju, ka ir noslēgts nolīgums saskaņā ar 11. noteikumu. Sniegtajā informācijā norāda:

1) to Līgumslēdzēju valdību nosaukumus, kas ir noslēgušas nolīgumu;

2) ostas iekārtas un noteiktos maršrutus, uz kuriem attiecas nolīgums;

3) laika posmu, pēc kura šis nolīgums tiks pārskatīts;

4) nolīguma spēkā stāšanās dienu; un

5) informāciju par jebkādām konsultācijām, kas notikušas ar citām Līgumslēdzējām valdībām;

un vēlāk, kad nolīgums ir grozīts vai beidzis darboties, Organizācijai šo informāciju iesniedz iespējami drīz, tiklīdz tas praktiski iespējams.

6. Katrai Līgumslēdzējai valdībai, kas saskaņā ar 12. noteikumu ļauj īstenot līdzvērtīgus drošības pasākumus attiecībā uz kuģi, kas drīkst braukt ar tās karogu, vai attiecībā uz ostas iekārtu, kas atrodas tās teritorijā, sniedz Organizācijai sīkākas ziņas par to.

7. Organizācija citām Līgumslēdzējām valdībām pēc to pieprasījuma sniedz informāciju, kas tai paziņota saskaņā ar 3. punktu."

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

"STARPTAUTISKAIS KUĢU UN OSTAS IEKĀRTU DROŠĪBAS KODEKSS

PREAMBULA

1. Diplomātiskā konference par jūras satiksmes drošību, kas notika Londonā, 2002. gada decembrī, pieņēma jaunus noteikumus 1974. gada Starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un šo kodeksu, lai pastiprinātu jūras satiksmes drošību. Šīs jaunās prasības veido starptautiskus pamatprincipus kuģu un ostas iekārtu sadarbībai, lai atklātu un novērstu darbības, kas apdraud drošību jūras transporta nozarē.

2. Pēc 2001. gada 11. septembra traģiskajiem notikumiem Starptautiskās jūrniecības organizācijas ("Organizācija") asamblejas divdesmit otrā sesija 2001. gada novembrī vienprātīgi nolēma izstrādāt jaunus pasākumus saistībā ar kuģu un ostas iekārtu drošību, lai tos pieņemtu 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras Līgumslēdzēju valdību konferencē (pazīstama kā "diplomātiskā konference") 2002. gada decembrī. Diplomātiskās konferences sagatavošana tika uzticēta Organizācijas Kuģošanas drošības komitejai (MSC), pamatojoties uz dalībvalstu, starpvaldību organizāciju un nevalstisko organizāciju ieteikumiem, kas konsultatīvā veidā sniegti Organizācijai.

3. MSC pirmajā ārkārtas sesijā, kas arī notika 2001. gada novembrī, izveidoja MSC starpsesiju darba grupu par jūras satiksmes drošību, lai paātrinātu piemērotu drošības pasākumu izstrādi un pieņemšanu. Pirmā MSC starpsesiju darba grupas par jūras satiksmes drošību sanāksme notika 2002. gada decembrī, un tās apspriežu rezultātus paziņoja un izvērtēja MSC septiņdesmit piektajā sesijā 2002. gada maijā, kad tika izveidota īpaša darba grupa, lai turpinātu pilnveidot sniegtos priekšlikumus. MSC septiņdesmit piektā sesija izvērtēja minētās darba grupas ziņojumu un ieteica turpināt darbu ar citas MSC starpsesiju darba grupas palīdzību, kuras sanāksme notika 2002. gada septembrī. MSC septiņdesmit sestajā sesijā tika izvērtēts MSC starpsesiju darba grupas 2002. gada septembra sanāksmes rezultāti un turpmākais darbs, ko bija veikusi MSC darba grupa, kuras sanāksme notika vienlaikus ar komitejas septiņdesmit sesto sesiju 2002. gada decembrī tieši pirms diplomātiskās konferences, un vienojās par sagatavoto tekstu galīgo versiju, ko vajadzēja izvērtēt diplomātiskajai konferencei.

4. Diplomātiskā konference (no 2002. gada 9.-13. decembrim) pieņēma grozījumus arī tā brīža 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS 74), tādējādi paātrinot prasības īstenošanu par automātiskās identifikācijas sistēmu pielāgošanu, un pieņēma jaunus SOLAS 74 XI-1. nodaļas noteikumus, kas attiecās uz kuģa identifikācijas numura marķēšanu un galveno datu uzskaites (Continuous Synopsis Record) veikšanu. Diplomātiskā konference pieņēma arī vairākas konferences rezolūcijas, tostarp par šā kodeksa īstenošanu un pārskatīšanu, tehnisko sadarbību un sadarbošanos ar Starptautisko darba organizāciju un Pasaules muitas organizāciju. Tika atzīts, ka var rasties vajadzība pārskatīt un grozīt dažus jaunos noteikumus par jūras satiksmes drošību, kad būs pabeigts darbs, kas noritēs starp abām organizācijām.

5. SOLAS 74 XI-2. nodaļas un šā kodeksa noteikumi attiecas uz kuģiem un ostas iekārtām. Vienošanās paplašināt SOLAS 74 darbības jomu, ietverot ostas iekārtas, notika, pamatojoties uz to, ka SOLAS 74 piedāvāja visātrākos līdzekļus, kā nodrošināt, lai vajadzīgie drošības pasākumi ātri stātos spēkā un kļūtu saistoši. Tomēr tika nolemts, ka noteikumiem par ostas iekārtām jāattiecas tikai uz kuģa/ostas saskarsmi. Plašākais jautājums par ostu teritoriju drošību tiks aplūkots turpmākā kopīgā darbā starp Starptautisko jūrniecības organizāciju un Starptautisko darba organizāciju. Tika arī nolemts, ka šos noteikumus nedrīkst paplašināt, aplūkojot faktisko reakciju uz uzbrukumu vai pēc uzbrukuma nepieciešamos sakopšanas darbus.

6. Veidojot jauno noteikumu projektu, tika pievērsta uzmanība tam, lai nodrošinātu savietojamību ar 1978. gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu, diplomēšanu un sardzes pildīšanu (atbilstīgi grozījumiem), Starptautisko drošas vadības kodeksu (ISM kodeksu) un harmonizēto apsekošanas un sertifikācijas sistēmu.

7. Šie noteikumi ievērojami maina starptautiskās jūrniecības nozares attieksmi pret drošību jūras transporta nozarē. Ir atzīts, ka dažām Līgumslēdzējām valdībām tie var radīt ievērojamu papildu slogu. Pilnīgi atzīta ir arī tehniskās sadarbības nozīme, lai palīdzētu Līgumslēdzējām valdībām īstenot šos noteikumus.

8. Lai īstenotu noteikumus, būs vajadzīga efektīva sadarbība un sapratne starp visiem, kas ir saistīti ar kuģiem un ostas iekārtām vai izmanto tos, ieskaitot kuģu personālu, pasažierus, kravu pārvadātājus, kuģu un ostu pārvaldes un valsts līmeņa un vietējo iestāžu amatpersonas, kas uzticēti ar drošību saistīti pienākumi. Vajadzēs pārskatīt pastāvošo praksi un procedūras un mainīt tās, ja tās nenodrošina pietiekamu drošības līmeni. Lai uzlabotu jūras satiksmes drošību, kuģniecības un ostu nozarēm un valsts līmeņa un vietējām iestādēm nāksies uzņemties papildu pienākumus.

9. B daļas vadlīnijas jāņem vērā, īstenojot drošības noteikumus, kas noteikti SOLAS 74 XI-2. nodaļā un šā kodeksa A daļā. Tomēr tika atzīts, ka vadlīniju piemērošanas apjoms var atšķirties atkarībā no ostas iekārtas un kuģa, tā pakalpojumu veida un/vai kravas rakstura.

10. Interpretējot vai piemērojot šo kodeksu, nedrīkst neievērot pamattiesības un brīvības, jo īpaši tās, kas attiecas uz jūrniekiem un bēgļiem, tostarp Starptautiskās darba organizācijas deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām saistībā ar darbu, kā arī starptautiskos standartus, kas attiecas uz jūrniekiem un ostu strādniekiem.

11. Atzīstot, ka 1965. gada Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (atbilstīgi grozījumiem) nosaka, ka ārzemju komandas locekļiem valsts iestādes atļauj doties atvaļinājumā krastā, kuģim, ar ko tie ir ieradušies, atrodoties ostā, ja ir izpildītas formalitātes, kuģim ierodoties, un valsts iestādēm nav iemesla liegt atļauju izcelties krastā veselības aizsardzības, sabiedrības drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, Līgumslēdzējas valdības, apstiprinot kuģa un ostas iekārtas drošības plānus, pienācīgu vērību velta faktam, ka kuģa personāls dzīvo un strādā uz kuģa un tam ir nepieciešams atvaļinājums un piekļuve krastā izvietotiem jūrnieku sociālajiem dienestiem, tostarp medicīniskajai aprūpei.

A DAĻA

OBLIGĀTĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ 1974. GADA STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS PAR CILVĒKU DZĪVĪBAS AIZSARDZĪBU UZ JŪRAS, AR GROZĪJUMIEM, PIELIKUMA XI-2. NODAĻAS NOTEIKUMIEM

1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1.1. Ievads

Šī Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu drošības kodeksa daļa ietver obligātus noteikumus, uz kuriem ietverta atsauce 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar grozījumiem, XI-2. nodaļā.

1.2. Mērķi

Šā kodeksa mērķi ir šādi:

1) Izveidot starptautiskus pamatprincipus, kas ietvertu sadarbību starp Līgumslēdzējām valdībām, valsts aģentūrām, vietējām administrācijām un kuģniecības un ostu saimniecības nozarēm, lai atklātu drošības apdraudējumu un veiktu preventīvus pasākumus pret starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību, kuri var skart kuģus vai ostas iekārtas, ko izmanto starptautiskajā tirdzniecībā;

2) Noteikt Līgumslēdzēju valdību, valsts aģentūru, vietējo administrāciju un kuģniecības un ostu saimniecības nozaru attiecīgo lomu un atbildības sfēru valsts un starptautiskā līmenī, lai panāktu jūras satiksmes drošību;

3) Nodrošināt ātru un efektīvu ar drošību saistītās informācijas apkopošanu un apmaiņu;

4) Sagatavot drošības novērtējumu metodoloģiju, lai izveidotu plānus un procedūras, kā reaģēt uz drošības līmeņa izmaiņām; un

5) Radīt pārliecību, ka pastāv piemēroti un samērīgi jūras satiksmes drošības pasākumi.

1.3. Funkcionālās prasības

Lai sasniegtu minētos mērķus, kodekss paredz vairākas funkcionālas prasības. Citu starpā tās var būt šādas:

1) Iegūt un novērtēt informāciju par drošības apdraudējumu un apmainīties ar šādu informāciju ar attiecīgajām Līgumslēdzējām valdībām;

2) Pieprasīt uzturēt saziņas protokolus starp kuģiem un ostas iekārtām;

3) Novērst nesankcionētu iekļūšanu kuģī, ostas iekārtās un to ierobežotas piekļuves zonās;

4) Novērst neatļautu ieroču, aizdedzināšanas ierīču vai sprāgstvielu ievešanu uz kuģiem vai ostas iekārtās;

5) Nodrošināt līdzekļus trauksmes sacelšanai, reaģējot uz drošības apdraudējumu vai ar drošību saistītiem starpgadījumiem;

6) Pieprasīt kuģu un ostas iekārtu drošību plānus, kuru pamatā ir drošības novērtējumi; un

7) Pieprasīt apmācību, treniņus un mācības, lai nodrošinātu drošības plānu un procedūru labu pārzināšanu.

2. DEFINĪCIJAS

2.1. Šajā daļā, ja vien konkrēti nav minēts kas cits,

1) "Konvencija" ir 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (atbilstīgi grozījumiem);

2) "noteikums" ir Konvencijas noteikums;

3) "nodaļa" ir Konvencijas nodaļa;

4) "kuģa drošības plāns" ir plāns, kas izstrādāts, lai nodrošinātu tādu pasākumu piemērošanu uz kuģa, kuri paredzēti, lai pasargātu kuģī esošās personas, kravu, kravas transporta vienības, kuģa krājumus vai pašu kuģi no starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību;

5) "ostas iekārtas drošības plāns" ir plāns, kas izstrādāts, lai nodrošinātu tādu pasākumu piemērošanu, kuri paredzēti, lai aizsargātu ostas iekārtu un ostas iekārtā esošus kuģus, personas, kravu, kravas transporta vienības un kuģa krājumus no starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību;

6) "par kuģa drošību atbildīgā amatpersona" ir persona kuģī, kas padota kapteinim un kam sabiedrība uzticējusi atbildību par kuģa drošību, tostarp kuģa drošības plāna īstenošanu un uzturēšanu, un tā uztur sakarus ar amatpersonu, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, un par ostas iekārtas drošību atbildīgajām amatpersonām;

7) "amatpersona, kas atbild par drošību sabiedrībā" ir persona, ko iecēlusi sabiedrība un kas nodrošina, lai tiktu veikts kuģa drošības novērtējums; lai tiktu izstrādāts, iesniegts apstiprināšanai un tad īstenots un uzturēts kuģa drošības plāns, kas uztur sakarus ar amatpersonām, kas atbildīgas par ostas iekārtas drošību un par kuģa drošību.

8) "par ostas iekārtas drošību atbildīgā amatpersona" ir persona, kam uzticēta atbildība par ostas iekārtas drošības plāna izveidi, īstenošanu, pārskatīšanu un uzturēšanu un kas uztur sakarus ar amatpersonām, kas atbildīgas par kuģa drošību, un ar amatpersonām, kas atbildīgas par drošību sabiedrībā;

9) "1. drošības līmenis" ir līmenis, kurā nepārtraukti jāuztur piemērotu drošības aizsargpasākumu minimums;

10) "2. drošības līmenis" ir līmenis, kurā kādu laiku tiek piemēroti atbilstoši papildu drošības aizsargpasākumi, darot to ar drošību saistīta starpgadījuma paaugstināta riska dēļ;

11) "3. drošības līmenis" ir līmenis, kurā jāpiemēro vēl citi īpaši drošības aizsargpasākumi uz ierobežotu laiku, kad ar drošību saistīta starpgadījums ir iespējams vai nav novēršams, kaut arī nav iespējams identificēt konkrēto mērķi.

2.2. Termins "kuģis" šajā kodeksā ietver mobilas piekrastes urbšanas platformas un ātrgaitas kuģus atbilstīgi XI-2/1. noteikuma definīcijām.

2.3. Termins "Līgumslēdzēja valdība" saistībā ar jebkādu atsauci uz ostas iekārtu, ja to izmanto 14.-18. sadaļā, ietver norādi uz atbildīgo iestādi.

2.4. Terminiem, kas šajā daļā nav īpaši definēti, ir tāda pati nozīme kā I un XI-2. nodaļā.

3. PIEMĒROŠANA

3.1. Šis kodekss attiecas uz:

1. Šādiem kuģu veidiem, kas veic starptautiskus reisus:

1) Pasažieru kuģi, tostarp ātrgaitas pasažieru kuģi;

2) Kravas kuģi, tostarp ātrgaitas kravas kuģi, kuru bruto tilpība nav mazāka par 500; un

3) Mobilās piekrastes urbšanas platformas; un

2. Ostas iekārtas, kas apkalpo šādus kuģus, kuri veic starptautiskos reisus.

3.2. Neraugoties uz 3.1.2. punkta noteikumiem, Līgumslēdzējas valdības izlemj, kādā apjomā piemērot šo kodeksa daļu tām savā teritorijā esošajām ostas iekārtām, kurām reizēm jāapkalpo kuģi, kas ierodas vai dodas starptautiskajos reisos, bet kuras pamatā izmanto kuģi, kas neveic starptautiskus reisus.

3.2.1. Līgumslēdzējas valdības pieņem savus lēmumus saskaņā ar 3.2. punktu, pamatojoties uz ostas iekārtas drošības novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šās kodeksa daļas noteikumiem.

3.2.2. Neviens lēmums, ko pieņēmusi Līgumslēdzēja valdība saskaņā ar 3.2. punktu, nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt drošības līmeni, kas jāsasniedz ar XI-2. nodaļu vai šo kodeksa daļu.

3.3. Šis kodekss neattiecas uz karakuģiem, peldošām palīgierīcēm vai citiem kuģiem, kas pieder Līgumslēdzējām valdībām vai ko tās ekspluatē, un ko izmanto tikai nekomerciālā valsts dienestā.

3.4. Šās daļas 5.-13. un 19. punkts attiecas uz sabiedrībām un kuģiem, kas norādīti XI-2/4. noteikumā.

3.5. Šās daļas 5.-14. un 18. punkts attiecas uz ostas iekārtām, kas norādītas XI-2/10. noteikumā.

3.6. Nekas šajā nodaļā neierobežo valstu tiesības vai pienākumus, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem.

4. LĪGUMSLĒDZĒJU VALDĪBU ATBILDĪBA

4.1. Ņemot vērā XI-2/3. un XI-2/7. noteikumā paredzēto, Līgumslēdzējas valdības nosaka drošības līmeņus un sniedz vadlīnijas par aizsardzību pret starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību. Augstāks drošības līmenis norāda, ka pastāv lielāka iespēja, ka notiks starpgadījums, kas saistīts ar drošību. Nosakot attiecīgu drošības līmeni, citu starpā ņem vērā šādus faktorus:

1) kādā mērā informācija par briesmām ir ticama;

2) kādā mērā informācija par briesmām ir apstiprināta;

3) kādā mērā informācija par briesmām ir specifiska vai nenovēršama; un

4) šāda starpgadījuma, kas saistīts ar drošību, iespējamās sekas.

4.2. Ja Līgumslēdzējas valdības nosaka 3. drošības līmeni, tās vajadzības gadījumā izdod atbilstošus norādījumus un sniedz ar drošību saistīto informāciju kuģiem un ostas iekārtām, kas var tikt skarti(-as).

4.3. Līgumslēdzējas valdības var deleģēt atzītai drošības organizācijai dažus no saviem ar drošību saistītajiem pienākumiem, ko paredz XI-2. nodaļa un šī kodeksa daļa, izņemot:

1) piemērojamā drošības līmeņa noteikšanu;

2) ostas iekārtas drošības novērtējuma apstiprināšanu un apstiprināta novērtējuma turpmāko grozījumu apstiprināšanu;

3) to ostas iekārtu noteikšanu, kurām vajadzēs iecelt par ostas iekārtas drošību atbildīgo amatpersonu;

4) ostas iekārtas drošības plāna apstiprināšanu un apstiprināta plāna turpmāko grozījumu apstiprināšanu;

5) kontroles un priekšrakstu izpildes pasākumu īstenošanu saskaņā ar XI-2/9. noteikumu; un

6) prasību noteikšanu drošības deklarācijai.

4.4. Līgumslēdzējas valdības, ciktāl tās uzskata par piemērotu, pārbauda, cik efektīvi ir kuģu drošības plāni vai ostas iekārtas drošības plāni, vai šādu plānu, ko tās apstiprinājušas, grozījumi, vai — kuģiem — arī šo valstu vārdā apstiprināto plānu grozījumi.

5. DROŠĪBAS DEKLARĀCIJA

5.1. Līgumslēdzējas valdības nosaka, kad ir vajadzīga drošības deklarāciju, lai novērtētu kuģa/ostas saskarsmes vai no kuģa uz kuģi veiktas darbības risku attiecībā uz personām, īpašumu vai vidi.

5.2. Kuģis var pieprasīt aizpildīt drošības deklarāciju, ja:

1) kuģis darbojas augstākā drošības līmenī nekā ostas iekārta vai cits kuģis, ar ko tam notiek saskarsme;

2) līgumslēdzējas valdības ir noslēgušas nolīgumu par drošības deklarāciju, kas attiecas uz dažiem starptautiskajiem reisiem vai īpašiem kuģiem, kuri veic šādus reisus;

3) ir pastāvējis drošības apdraudējums vai ar kuģi vai — attiecīgā gadījumā — ostas iekārtu noticis starpgadījums, kas saistīts ar drošību;

4) kuģis ir ostā, kurai nav nepieciešams un nav jāīsteno apstiprināts ostas iekārtas drošības plāns; vai

5) kuģis veic darbības no kuģa uz kuģi ar citu kuģi, kam nav nepieciešams un nav jāīsteno apstiprināts kuģa drošības plāns.

5.3. Attiecīgā ostas iekārta vai kuģis apstiprina pieprasījumus aizpildīt drošības deklarāciju saskaņā ar šo punktu.

5.4. Drošības deklarāciju aizpilda:

1) kapteinis vai par kuģa drošību atbildīgā amatpersona — kuģa(-u) vārdā; un vajadzības gadījumā

2) par ostas iekārtas drošību atbildīgā amatpersona vai, ja Līgumslēdzēja valdība nolemj citādi, jebkura cita struktūra, kas atbildīga par drošību krastā, — ostas iekārtas vārdā.

5.5. Drošības deklarācijā tiek aplūkotas drošības prasības, kas ir kopējas gan ostas iekārtai, gan kuģim (vai gan vienam, gan otram kuģim), tajā tiek norādīta atbildības sfēra katram no tiem.

5.6. Līgumslēdzējas valdības, ņemot vērā XI-2/9.2.3. noteikumā paredzēto, nosaka minimālo periodu, kura laikā to teritorijā esošās ostas iekārtas saglabā drošības deklarācijas.

5.7. Administrācijas, ņemot vērā XI-2/9.2.3. noteikumā paredzēto, nosaka minimālo periodu, kura laikā kuģi, kas drīkst braukt ar to karogu, glabā drošības deklarācijas.

6. SABIEDRĪBAS PIENĀKUMI

6.1. Sabiedrība nodrošina, lai kuģa drošības plānā būtu skaidrs paziņojums, kas uzsvērtu kapteiņa pilnvaras. Sabiedrība kuģa drošības plānā norāda, ka kapteinim ir vislielākās pilnvaras un atbildība pieņemt lēmumus par kuģa drošību un drošumu un pieprasīt palīdzību no sabiedrības vai jebkuras Līgumslēdzējas valdības, ja tas ir vajadzīgs.

6.2. Sabiedrība nodrošina, lai amatpersonai, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, kapteinim un par kuģa drošību atbildīgajai amatpersonai tiktu sniegts atbalsts, kas vajadzīgs, lai palīdzētu tām izpildīt savus pienākumus un uzdevumus saskaņā ar XI-2. nodaļu un šo kodeksa daļu.

7. KUĢA DROŠĪBA

7.1. Kuģim jādarbojas, ievērojot Līgumslēdzēju valdību noteiktos drošības līmeņus, kā minēts turpmāk.

7.2. 1. drošības līmenī uz visiem kuģiem drīkst veikt šādas darbības, ievērojot piemērotus pasākumus, ņemot vērā B daļā sniegtās vadlīnijas, lai identificētu ar drošību saistītus starpgadījumus un veiktu aizsargpasākumus pret tiem:

1) nodrošināt visu kuģa drošības uzdevumu izpildi;

2) kontrolēt piekļuvi kuģim;

3) kontrolēt personu iekāpšanu kuģī un viņu mantu iekraušanu;

4) uzraudzīt ierobežotas piekļuves zonas, lai tur iekļūt varētu tikai pilnvarotas personas;

5) uzraudzīt klāja virsmas un zonas, kas atrodas ap kuģi;

6) uzraudzīt apiešanos ar kravu un kuģa krājumiem; un

7) nodrošināt, lai drošības sakaru sistēma allaž būtu gatavības stāvoklī.

7.3. 2. drošības līmenī katrai 7.2. punktā norādītajai darbībai īsteno papildu aizsardzības pasākumus, kas paredzēti kuģa drošības plānā, ņemot vērā šā kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas.

7.4. 3. drošības līmenī katrai 7.2. punktā norādītajai darbībai īsteno vēl citus, īpašus aizsardzības pasākumus, kas paredzēti kuģa drošības plānā, ņemot vērā šā kodeksa B daļā vadlīnijas.

7.5. Ja administrācija nosaka 2. vai 3. drošības līmeni, kuģim jāapstiprina, ka tas ir saņēmis norādījumus mainīt drošības līmeni.

7.6. Pirms ienākšanas tādas Līgumslēdzējas valdības ostā, kas noteikusi 2. vai 3. drošības līmeni, vai, atrodoties šādā ostā, kuģis apstiprina šo norādījumu saņemšanu un apstiprina par ostas iekārtas drošību atbildīgajai amatpersonai, ka ir uzsākta piemērotu pasākumu un procedūru īstenošana, kas norādīti kuģa drošības plānā, un — 3. drošības līmenī — norādījumi, ko izdevusi Līgumslēdzēja valdība, kura noteikusi 3. līmeni. Kuģis ziņo par jebkādām grūtībām, kas saistītas ar to īstenošanu. Šādos gadījumos par ostas iekārtas drošību atbildīgā amatpersona un par kuģa drošību atbildīgā amatpersona sadarbojas un koordinē attiecīgo rīcību.

7.7. Ja administrācija pieprasa noteikt kuģim augstāku drošības līmeni nekā tas noteikts ostai, kurā tas grasās ieiet vai jau atrodas, vai ja kuģim jau ir šāds augstāks drošības līmenis, tad tas nekavējoties dara šos apstākļus zināmus tās Līgumslēdzējas valdības kompetentajai iestādei, kuras teritorijā atrodas ostas iekārta, un par ostas iekārtas drošību atbildīgajai amatpersonai.

7.7.1. Šādos gadījumos par kuģa drošību atbildīgā amatpersona un par ostas iekārtas drošību atbildīgā amatpersona sadarbojas un vajadzības gadījumā koordinē attiecīgo rīcību.

7.8. Administrācija, kas citas Līgumslēdzējas valdības ostā pieprasa noteikt 2. vai 3. drošības līmeni kuģiem, kuri drīkst braukt ar tās karogu, nekavējoties dara to zināmu minētajai Līgumslēdzējai valdībai.

7.9. Līgumslēdzējas valdības, nosakot drošības līmeņus un sniedzot informāciju par drošības līmeni kuģiem, kas peld to teritoriālajos ūdeņos vai ir izteikuši nodomu iebraukt to teritoriālajos ūdeņus, iesaka šādiem kuģiem ievērot piesardzību un nekavējoties ziņot savai administrācijai un tuvumā esošajām piekrastes valstīm jebkādu informāciju par pamanītajiem apstākļiem, kas var ietekmēt jūras satiksmes drošību šai teritorijā.

7.9.1. Sniedzot ieteikumus šādiem kuģiem par piemērojamo drošības līmeni, Līgumslēdzēja valdība, ņemot vērā šā kodeksa B daļā minētās vadlīnijas, iesaka šiem kuģiem arī drošības pasākumus, ko tiem vajadzētu veikt, un, ja tas attiecas uz konkrēto gadījumu, pasākumus, ko veikusi Līgumslēdzēja valdība, lai nodrošinātu aizsardzību pret briesmām.

8. KUĢA DROŠĪBAS NOVĒRTĒJUMS

8.1. Kuģa drošības novērtējums ir būtiska un neatņemama daļa kuģa drošības plāna izstrādāšanas un atjaunināšanas procesā.

8.2. Amatpersona, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, nodrošina, lai kuģa drošības novērtējumu veiktu personas ar pieredzi, kas ļauj novērtēt kuģa drošību, darot to saskaņā ar šo punktu un ņemot vērā šā kodeksa B daļas vadlīnijas.

8.3. Atzīta drošības organizācija, ievērojot 9.2.1. punkta noteikumus, drīkst veikt kuģa drošības novērtējumu konkrētam kuģa.

8.4. Kuģa drošības novērtējumā ietilpst objekta drošības apsekojums un vismaz šādi turpmākie elementi:

1) pastāvošo drošības pasākumu, procedūru un operāciju identificēšana;

2) galveno kuģī veicamo darbību identificēšana un novērtēšana, kuras ir svarīgi aizsargāt;

3) iespējamo briesmu, kas attiecas uz galvenajām kuģī veicamajām darbībām, un to iestāšanās iespējas identificēšana, lai noteiktu drošības pasākumus un to prioritāti; un

4) trūkumu, tostarp cilvēku faktoru, identificēšana infrastruktūrā, politikā un procedūrās.

8.5. Kuģa drošības novērtējumu dokumentē, izskata, pieņem un saglabā sabiedrība.

9. KUĢA DROŠĪBAS PLĀNS

9.1. Katrā kuģī jābūt kuģa drošības plānam, ko apstiprinājusi administrācija. Šajā plānā jābūt paredzētiem trim drošības līmeņiem, kā to nosaka šī kodeksa daļa.

9.1.1. Atzīta drošības organizācija, ievērojot 9.2.1. punkta noteikumus, drīkst sagatavot kuģa drošības plānu konkrētam kuģim.

9.2. Administrācija drīkst uzticēt kuģa drošības plānu izskatīšanu un apstiprināšanu atzītām drošības organizācijām.

9.2.1. Šādos gadījumos atzīta drošības organizācijai, kas izskata un apstiprina kuģa drošības plānu vai tā grozījumus konkrētam kuģim, nedrīkst būt iesaistīta ne izskatāmā kuģa drošības novērtējuma, ne kuģa drošības plāna, ne grozījumu sagatavošanā.

9.3. Iesniedzot apstiprināšanai kuģa drošības plānu vai iepriekš apstiprināta plāna grozījumus, tiem pievieno drošības novērtējumu, uz kura pamata ir izstrādāts plāns vai grozījumi.

9.4. Šādu plānu izstrādā, ņemot vērā šā kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas, un to raksta kuģa darba valodā(-ās). Ja izmantotā valoda vai valodas nav angļu, franču vai spāņu valoda, pievieno tulkojumu vienā no šīm valodām. Plānā aplūko vismaz šādus elementus:

1) pasākumi, lai novērstu ieroču, bīstamu vielu un ierīču, kuras paredzēts lietot pret personām, kuģiem vai ostām un kuru pārvadāšana nav atļauta, uzvešanu uz kuģa;

2) ierobežotas piekļuves zonu identificēšana un pasākumi, lai novērstu nesankcionētu iekļūšanu tajās;

3) pasākumi, lai novērstu nesankcionētu iekļūšanu kuģī;

4) procedūras, kā reaģēt uz drošības apdraudējumu vai drošības pārkāpumiem, tostarp noteikumi par svarīgāko kuģa vai kuģa/ostas saskarsmes funkciju uzturēšanu;

5) procedūras, kā reaģēt uz drošības norādījumiem, ko Līgumslēdzējas valdības var dot 3. drošības līmenī;

6) evakuācijas procedūras, ja pastāv drošības apdraudējums vai drošības pārkāpumi;

7) kuģa personāla, kam uzticēti pienākumi saistībā ar drošību, un cita kuģa personāla uzdevumi no drošības viedokļa;

8) procedūras, kā veikt revīziju ar drošību saistītajām darbībām;

9) procedūras, kā veikt apmācību, treniņus un mācības saistībā ar plānu;

10) procedūras, kā pieslēgties ar drošību saistītajām darbībām, ko veic ostas iekārta;

11) procedūras, kā regulāri pārskatīt un atjaunināt plānu;

12) procedūras, kā ziņot par starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību;

13) par kuģa drošību atbildīgās amatpersonas identificēšana;

14) amatpersonas, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, identificēšana, tostarp informācija, kā ar šo personu iespējams sazināties 24 stundas diennaktī;

15) procedūras, kā nodrošināt kuģī esošo drošības iekārtu inspicēšanu, testēšanu, kalibrēšanu un apkopi;

16) kuģī esošo drošības iekārtu testēšanas vai kalibrēšanas biežums;

17) to vietu identificēšana, kur atrodas kuģa drošības trauksmes sistēmas aktivēšanas vietas; un

18) procedūras, norādījumi un vadlīnijas par kuģa drošības trauksmes sistēmas izmantošanu, tostarp par testēšanu, aktivēšanu, deaktivēšanu, atiestati un viltus trauksmes ierobežošanu.

9.4.1. Personāls, kas veic plānā norādīto, ar drošību saistīto darbību iekšējo revīziju, nav saistīts ar revidējamajām darbībām, izņemot gadījumu, ja tas nav iespējams sabiedrības vai kuģa lieluma un rakstura dēļ.

9.5. Administrācija nosaka, kādas izmaiņas apstiprinātā kuģa drošības plānā vai saistībā ar drošības iekārtām, kas minētas apstiprinātā plānā, netiks īstenotas, ja vien administrācija nav apstiprinājusi attiecīgos plāna grozījumus. Šādām izmaiņām jābūt vismaz tikpat efektīvām kā XI-2. nodaļā un šajā kodeksa daļā aprakstītajiem pasākumiem.

9.5.1. Kuģa drošības plāna vai ar drošības iekārtām saistīto izmaiņu, ko īpaši apstiprinājusi administrācija saskaņā ar 9.5. punktu, raksturu dokumentē tā, lai apstiprinājums būtu skaidri norādīts. Apstiprinājumam jāatrodas kuģī, un tas jāuzrāda kopā ar starptautisko kuģa drošības apliecību (vai starptautisko kuģa drošības pagaidu apliecību). Ja šīm izmaiņām ir pagaidu raksturs, šī dokumentācija vairs nav jāsaglabā uz kuģa, kolīdz atjauno sākotnējos apstiprinātos pasākumus vai iekārtas.

9.6. Plānam var būt elektronisks formāts. Šādā gadījumā to aizsargā procedūras, kuru mērķis ir novērst nesankcionētu izdzēšanu, iznīcināšanu vai grozīšanu.

9.7. Plānu aizsargā pret nesankcionētu piekļūšanu vai izpaušanu.

9.8. Kuģa drošības plāni nav pakļauti inspekcijai, ko veic Līgumslēdzējas valdības attiecīgi pilnvarotas amatpersonas, lai veiktu kontroles un priekšrakstu izpildes pasākumus saskaņā ar XI-2/9. noteikumu, izņemot 9.8.1. punktā minētajos apstākļos.

9.8.1. Ja Līgumslēdzējas valdības attiecīgi pilnvarotajām amatpersonām ir nopietni iemesli uzskatīt, ka kuģis neatbilst XI-2. nodaļas vai šā kodeksa A daļas prasībām, un vienīgā iespēja, kā pārbaudīt vai izlabot neatbilstību, ir izskatīt attiecīgās kuģa drošības plāna prasības, izņēmuma kārtā tiek atļauta ierobežota piekļuve plāna konkrētām sadaļām, kas saistītas ar neatbilstību, tomēr tikai tādā gadījumā, ja tam piekrīt Līgumslēdzēja valdība vai attiecīgā kuģa kapteinis. Tomēr plāna noteikumus, kas attiecas uz šās kodeksa daļas 9.4. punkta 2., 4., 5., 7., 15., 17. un 18. apakšpunktu, uzskata par konfidenciālu informāciju, un to nevar pakļaut inspekcijai, ja vien ar attiecīgajām Līgumslēdzējām valdībām nav notikusi vienošanās par pretējo.

10. PIERAKSTI

10.1. Pierakstus par turpmāk minētajām darbībām, kas aplūkotas kuģa drošības plānā, saglabā kuģī vismaz administrācijas noteiktajā minimālajā periodā, ņemot vērā XI-2/9.2.3. noteikumu:

1) apmācība, treniņi un mācības;

2) drošības apdraudējums un ar drošību saistīti starpgadījumi;

3) drošības pārkāpumi;

4) drošības līmeņa izmaiņas;

5) paziņojumi, kas saistīti ar kuģa tiešo drošību, piemēram, konkrētas briesmas kuģim vai ostas iekārtām, kurās kuģis atrodas vai ir atradies;

6) ar drošību saistīto darbību iekšējā revīzija un pārskatīšana;

7) kuģa drošības novērtējuma periodiska pārskatīšana;

8) kuģa drošības plāna periodiska pārskatīšana;

9) plāna grozījumu īstenošana; un

10) kuģī esošo drošības iekārtu uzturēšana kārtībā, kalibrēšana un testēšana, tostarp kuģa drošības trauksmes sistēmas testēšana.

10.2. Pierakstus veic kuģa darba valodā vai valodās. Ja izmantotā valoda vai valodas nav angļu, franču vai spāņu valoda, pievieno tulkojumu vienā no šīm valodām.

10.3. Pierakstiem var būt elektronisks formāts. Šādā gadījumā tos aizsargā procedūras, kuru mērķis ir novērst nesankcionētu izdzēšanu, iznīcināšanu vai grozīšanu.

10.4. Pierakstus aizsargā pret nesankcionētu piekļūšanu vai izpaušanu.

11. AMATPERSONA, KAS ATBILDĪGA PAR DROŠĪBU SABIEDRĪBĀ

11.1. Sabiedrība ieceļ amatpersonu, kas atbildīga par drošību sabiedrībā. Persona, kura iecelta par amatpersonu, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, var darboties šajā statusā vienam vai vairākiem kuģiem atkarībā no kuģu skaita vai veidiem, ko izmanto sabiedrība, ja ir skaidri noteikts, par kuriem kuģiem šī persona atbild. Sabiedrība atkarībā no kuģu skaita vai veidiem, ko tā izmanto, var iecelt vairākas personas par amatpersonām, kas atbildīgas par drošību sabiedrībā, ja ir skaidri norādīts, par kuriem kuģiem katra persona atbild.

11.2. Amatpersonai, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, papildus tiem pienākumiem un uzdevumiem, kas minēti cituviet šajā kodeksa daļā, citu starpā ir uzticēti šādi:

1) izmantojot piemērotus drošības novērtējumus un citu atbilstošu informāciju, konsultēt par briesmu līmeni, ar ko kuģim nāksies sastapties;

2) nodrošināt kuģa drošības novērtējumu veikšanu;

3) nodrošināt kuģa drošības plāna izstrādāšanu, iesniegšanu apstiprināšanai un vēlāk īstenošanu un uzturēšanu;

4) nodrošināt izmaiņu ieviešanu kuģa drošības plānā, lai pēc vajadzības izlabotu trūkumus un panāktu atbilstību katra atsevišķā kuģa drošībai izvirzītajām prasībām;

5) organizēt ar drošību saistīto darbību iekšējās revīzijas un pārskatīšanu;

6) organizēt kuģa sākotnējo pārbaudi un tai sekojošās pārbaudes, ko veic administrācija vai atzīta drošības organizācija;

7) nodrošināt, lai trūkumi un neatbilstības, kas identificēti(-as) iekšējās revīzijās, periodiskajā pārskatīšanā, drošības inspekcijās un atbilstības pārbaudēs, nekavējoties tiktu risināti un novērsti;

8) nostiprināt drošības apziņu un piesardzību;

9) nodrošināt piemērotas apmācības personālam, kas atbildīgs par kuģa drošību;

10) nodrošināt efektīvus sakarus un sadarbību starp amatpersonu, kas atbildīga par drošību uz kuģa, un attiecīgajām par ostas iekārtas drošību atbildīgajām amatpersonām;

11) nodrošināt atbilstību starp drošības prasībām un drošuma prasībām;

12) nodrošināt, lai, izmantojot tās pašas sabiedrības vai tās pašas flotes kuģu drošības plānus, katra kuģa plāns precīzi atspoguļotu šim kuģim raksturīgo informāciju; un

13) nodrošināt, lai tiktu īstenoti un uzturēti jebkādi alternatīvi vai līdzvērtīgi pasākumi, kas apstiprināti konkrētajam kuģim vai kuģu grupai.

12. PAR KUĢA DROŠĪBU ATBILDĪGĀ AMATPERSONA

12.1. Uz katra kuģa ieceļ par kuģa drošību atbildīgo amatpersonu.

12.2. Par kuģa drošību atbildīgajai amatpersonai papildus tiem pienākumiem un uzdevumiem, kas minēti cituviet šajā kodeksa daļā, citu starpā ir uzticēti šādi:

1) veikt regulāras drošības inspekcijas uz kuģa, lai panāktu atbilstošu drošības pasākumu uzturēšanu;

2) īstenot kuģa drošības plānu un pārraudzīt tā īstenošanu, tostarp plāna grozījumus;

3) ar pārējo kuģa personālu un atbilstošajām par ostas iekārtu drošību atbildīgajām amatpersonām koordinēt drošības aspektus, kas attiecas uz apiešanos ar kravu un kuģa krājumiem;

4) ieteikt izmaiņas kuģa drošības plānā;

5) ziņot amatpersonai, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, par jebkādiem trūkumiem un neatbilstībām, kas konstatētas iekšējās revīzijās, periodiskajās pārbaudēs, drošības inspekcijās un atbilstības pārbaudēs, kā arī par izlabošanas pasākumiem;

6) nostiprināt drošības apziņu un piesardzību kuģī;

7) nodrošināt, lai kuģa personālam pēc vajadzības tiktu sniegta piemērota apmācība;

8) ziņot par visiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem;

9) koordinēt kuģa drošības plāna īstenošanu ar amatpersonu, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, un ar atbilstošo par ostas iekārtas drošību atbildīgo amatpersonu; un

10) nodrošināt, lai drošības iekārtas, ja tādas pastāv, tiktu pienācīgi ekspluatētas, testētas, kalibrētas un uzturētas kārtībā.

13. APMĀCĪBA, TRENIŅI UN MĀCĪBAS SAKARĀ AR KUĢA GRDOŠĪBU

13.1. Amatpersonai, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, un atbilstošajam krasta personālam jāpiemīt zināšanām un jābūt apmācītām, ņemot vērā šā kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas.

13.2. Par kuģa drošību atbildīgajai amatpersonai jāpiemīt zināšanām un jābūt apmācītai, ņemot vērā šā kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas.

13.3. Kuģa personālam, kam ir īpaši pienākumi un atbildība attiecībā uz drošību, jāizprot sava atbildība par kuģa drošību, kā aprakstīts kuģa drošības plānā, un tam jāpiemīt pietiekošām zināšanām un spējai izpildīt uzticētos pienākumus, ņemot vērā šā kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas.

13.4. Lai nodrošinātu efektīvu kuģa drošības plāna īstenošanu, tiek veikti treniņi ar piemērotiem starplaikiem, ņemot vērā kuģa tipu, izmaiņas kuģa personālā, ostas iekārtas, kas jāapmeklē, un citus svarīgus apstākļus, kā arī ņemot vērā šā kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas.

13.5. Amatpersona, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, nodrošina kuģu drošības plānu efektīvu koordinēšanu un īstenošanu, piedaloties mācībās, kas notiek ar piemērotu starplaiku, ņemot vērā šā kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas.

14. OSTAS IEKĀRTAS DROŠĪBA

14.1. Ostas iekārtai jādarbojas drošības līmeņos, kādus noteikusi Līgumslēdzēja valdība, kuras teritorijā tā atrodas. Drošības pasākumus un procedūras ostas iekārtā piemēro tā, lai radītu pēc iespējas mazākus traucējumus vai aizkavējumu pasažieriem, kuģim, kuģa personālam un apmeklētājiem, precēm un pakalpojumiem.

14.2. 1. drošības līmenī visās ostas iekārtās drīkst veikt šādas darbības, ievērojot piemērotus pasākumus, ņemot vērā B daļā sniegtās vadlīnijas, lai identificētu ar drošību saistītus starpgadījumus un veiktu aizsargpasākumus pret tiem:

1) nodrošināt visu ostas iekārtas ar drošību saistīto uzdevumu izpildi;

2) kontrolēt iekļūšanu ostas iekārtā;

3) pārraudzīt ostas iekārtu, tostarp enkurvietu(-as) un pietauvošanās vietu(-as);

4) pārraudzīt ierobežotas piekļuves zonas, lai tur iekļūt varētu tikai pilnvarotas personas;

5) uzraudzīt apiešanos ar kravu;

6) uzraudzīt apiešanos ar kuģa krājumiem; un

7) nodrošināt, lai drošības sakaru sistēma allaž būtu gatavības stāvoklī.

14.3. 2. drošības līmenī katrai 14.2. punktā noteiktajai darbībai īsteno papildu aizsardzības pasākumus, kas paredzēti ostas iekārtas drošības plānā, ņemot vērā šā kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas.

14.4. 3. drošības līmenī katrai 14.2. punktā norādītajai darbībai īsteno vēl citus, īpašus aizsardzības pasākumus, kas paredzēti ostas iekārtas drošības plānā, ņemot vērā šā kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas.

14.4.1. Turklāt 3. drošības līmenī ostas iekārtām jāreaģē uz Līgumslēdzējas valdības dotajiem norādījumiem par drošību, kuras teritorijā ostas iekārta atrodas, un jāīsteno tie.

14.5. Ja par ostas iekārtas drošību atbildīgā amatpersona ir saņēmusi ziņu, ka kādam kuģim radušās grūtības ievērot XI-2. nodaļas vai šās daļas noteikumus vai izpildīt piemērotus pasākumus un procedūras, kas sīki noteiktas kuģa drošības plānā, un ja, sekojot norādījumiem par drošību, ko devusi tā Līgumslēdzēja valdība, kuras teritorijā atrodas ostas iekārta, ir noteikts 3. drošības līmenis, tad par ostas iekārtas drošību atbildīgā amatpersona un par kuģa drošību atbildīgā amatpersona sadarbojas un koordinē atbilstošo rīcību.

14.6. Ja par ostas iekārtas drošību atbildīgā amatpersona saņem ziņu, ka kuģim piemītošais drošības līmenis ir augstāks nekā ostas iekārtai, tad par ostas iekārtas drošību atbildīgā amatpersona ziņo par šo jautājumu kompetentajai iestādei un sadarbojas ar amatpersonu, kas atbildīga par drošību uz kuģa, vajadzības gadījumā koordinējot atbilstošo rīcību.

15. OSTAS IEKĀRTAS DROŠĪBAS NOVĒRTĒJUMS

15.1. Ostas iekārtas drošības novērtējums ir būtiska un neatņemama daļa ostas iekārtas drošības plāna izstrādāšanas un atjaunināšanas procesā.

15.2. Ostas iekārtas drošības novērtējumu veic Līgumslēdzēja valdība, kuras teritorijā atrodas šī ostas iekārta. Līgumslēdzēja valdība var pilnvarot atzītu drošības organizāciju, lai tā veiktu ostas iekārtas drošības novērtējumu konkrētai ostas iekārtai, kas atrodas tās teritorijā.

15.2.1. Ja ostas iekārtas drošības novērtējumu ir veikusi atzīta drošības organizācija, Līgumslēdzēja valdība, kuras teritorijā atrodas ostas iekārta, pārbauda drošības novērtējumu un apstiprina tā atbilstību šā punkta noteikumiem.

15.3. Personām, kas veic novērtējumu, jābūt pietiekamai pieredzei, lai novērtētu ostas iekārtas drošību saskaņā ar šo punktu un ņemot vērā šā kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas.

15.4. Ostas iekārtas drošības novērtējumus periodiski pārskata un atjaunina, ņemot vērā briesmu izmaiņas un/vai nelielas izmaiņas ostas iekārtā, un tos vienmēr pārskata un atjaunina, ja ostas iekārtā notiek lielas pārmaiņas.

15.5. Ostas iekārtas drošības novērtējumam jāietver vismaz šādi elementi:

1) būtisku resursu un infrastruktūras identificēšana un novērtējums, kurus ir svarīgi aizsargāt;

2) iespējamo briesmu, kas attiecas uz resursiem un infrastruktūru, un to iestāšanās iespējas identificēšana, lai noteiktu drošības pasākumus un to prioritāti;

3) neaizsargāto vietu mazināšanai paredzēto pretpasākumu un procedūru izmaiņu identificēšana, izvēle un prioritāšu noteikšana, kā arī to efektivitātes līmenis; un

4) trūkumu, tostarp cilvēku faktoru, identificēšana infrastruktūrā, politikā un procedūrās.

15.6. Līgumslēdzēja valdība var atļaut iekļaut ostas iekārtas drošības novērtējumā vairāk nekā vienu ostas iekārtu, ja šo ostas iekārtu operators, atrašanās vieta, ekspluatācija, iekārtas un konstrukcija ir līdzīgi. Visas Līgumslēdzējas valdības, kas atļauj šādi rīkoties, sniedz Organizācijai par to sīkāku informāciju

15.7. Pabeidzot ostas iekārtas drošības novērtējumu, sagatavo ziņojumu, kas sastāv no kopsavilkuma par novērtējuma veikšanu, apraksta par katru neaizsargāto vietu, kas atrasta novērtējumā, un pretpasākumu apraksts, kas jāveic attiecībā uz katru neaizsargāto vietu. Ziņojumu aizsargā pret nesankcionētu piekļūšanu vai izpaušanu.

16. OSTAS IEKĀRTAS DROŠĪBAS PLĀNS

16.1. Ostas iekārtas drošības plānu veido un uztur, balstoties uz ostas iekārtas drošības novērtējumu katrai ostas iekārtai, kas piemērota kuģa/ostas saskarsmei. Šajā plānā jābūt paredzētiem trim drošības līmeņiem, kā nosaka šī kodeksa daļa.

16.1.1. Atzīta drošības organizācija, ievērojot 16.2. punkta noteikumus, drīkst sagatavot ostas iekārtas drošības plānu konkrētai ostas iekārtai.

16.2. Ostas iekārtas drošības plānu apstiprina Līgumslēdzēja valdība, kuras teritorijā atrodas šī ostas iekārta.

16.3. Šādu plānu izstrādā, ņemot vērā šā kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas, un to raksta ostas iekārtas darba valodā(-ās). Plānā aplūko vismaz šādus elementus:

1) pasākumi, lai novērstu ieroču vai citu bīstamu vielu un ierīču, kuras paredzēts lietot pret personām, kuģiem vai ostām un kuru pārvadāšana nav atļauta, ievešanu ostas iekārtā vai kuģī;

2) pasākumi, lai novērstu nesankcionētu iekļūšanu ostas iekārtā, kuģos, kas noenkurojušies šajā ostā, un šās ostas iekārtas ierobežotas piekļuves zonās;

3) procedūras, kā reaģēt uz drošības apdraudējumu vai drošības pārkāpumiem, tostarp noteikumi par svarīgāko ostas iekārtas vai kuģa/ostas saskarsmes operāciju uzturēšanu;

4) procedūras, kā reaģēt uz Līgumslēdzējas valdības, kuras teritorijā atrodas ostas iekārta, norādījumiem par drošību, kas doti 3. drošības līmenī;

5) evakuācijas procedūras, ja pastāv drošības apdraudējums vai drošības pārkāpumi;

6) ostas iekārtas personāla, kam uzticēti pienākumi saistībā ar drošību, un pārējā ostas iekārtas personāla uzdevumi no drošības viedokļa;

7) procedūras, kā pieslēgties darbībām, ko saistībā ar drošību veic kuģis;

8) procedūras, kā regulāri pārskatīt un atjaunināt plānu;

9) procedūras, kā ziņot par starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību;

10) par ostas iekārtas drošību atbildīgās amatpersonas identificēšana, tostarp kontaktinformācija, kā ar to iespējams sazināties 24 stundas diennaktī;

11) pasākumi, lai nodrošinātu plānā ietvertās informācijas drošību;

12) pasākumi, lai nodrošinātu kravas un kravas pārkraušanas iekārtu efektīvu drošību ostas iekārtā;

13) pasākumi ostas iekārtas drošības plāna revīzijai;

14) procedūras, kā reaģēt, ja tiek aktivizēta ostas iekārtā esoša kuģa drošības trauksmes sistēma; un

15) procedūras, lai atvieglotu kuģa personāla došanos atvaļinājumā krastā, personāla izmaiņas, kā arī apmeklētāju, tostarp jūrnieku sociālo dienestu un arodbiedrību pārstāvju iekļūšanu kuģī.

16.4. Personāls, kas veic plānā norādīto ar drošību saistīto darbību iekšējo revīziju, nav saistīts ar revīzijai pakļautajām darbībām, izņemot gadījumu, ja tas nav iespējams ostas iekārtas lieluma un rakstura dēļ.

16.5. Ostas iekārtas drošības plānu var apvienot ar ostas drošības plānu vai citu ostas ārkārtas stāvokļa plānu vai plāniem vai iekļaut tajos kā daļu.

16.6. Līgumslēdzēja valdība, kuras teritorijā atrodas ostas iekārta, nosaka, kādas izmaiņas ostas iekārtas drošības plānā nevajag īstenot, ja tā jau nav apstiprinājusi attiecīgās izmaiņas plānā.

16.7. Plānam var būt elektronisks formāts. Šādā gadījumā to aizsargā procedūras, kuru mērķis ir novērst nesankcionētu izdzēšanu, iznīcināšanu vai grozīšanu.

16.8. Plānu aizsargā pret nesankcionētus piekļūšanu vai izpaušanu.

16.9. Līgumslēdzējas valdības var atļaut ostas iekārtas drošības plānā ietvert vairāk nekā vienu ostas iekārtu, ja šo ostas iekārtu operators, atrašanās vieta, ekspluatācija, iekārtas un konstrukcija ir līdzīgi. Visas Līgumslēdzējas valdības, kas atļauj šādu alternatīvu rīcību, iesniedz Organizācijai par to sīkāku informāciju.

17. PAR OSTAS IEKĀRTAS DROŠĪBU ATBILDĪGĀ AMATPERSONA

17.1. Katrai ostas iekārtai ieceļ par ostas iekārtas drošību atbildīgo amatpersonu. Vienu personu var iecelt par ostas iekārtas drošību atbildīgo amatpersonu vienai vai vairākām ostas iekārtām.

17.2. Par ostas iekārtas drošību atbildīgajai amatpersonai papildus tiem pienākumiem un uzdevumiem, kas minēti cituviet šajā kodeksa daļā, ir uzticēti šādi, neaprobežojoties ar turpmāko uzskaitījumu:

1) vadīt sākotnējo visaptverošo ostas iekārtas drošības apsekojumu, ņemot vērā attiecīgo ostas iekārtas drošības novērtējumu;

2) nodrošināt ostas iekārtas drošības plāna izstrādāšanu un uzturēšanu;

3) īstenot un izpildīt ostas iekārtas drošības plānu;

4) regulāri inspicēt ostas iekārtas drošību, lai nodrošinātu atbilstošo drošības pasākumu nepārtrauktību;

5) ieteikt izmaiņas ostas iekārtas drošības plānā un vajadzības gadījumā iestrādāt tās šajā plānā, lai izlabotu trūkumus un atjauninātu plānu, ņemot vērā attiecīgās pārmaiņas ostas iekārtā;

6) pastiprināt ostas iekārtas personāla drošības apziņu un piesardzību;

7) nodrošināt, lai personālam, kas atbildīgs par ostas iekārtas drošību, tiktu sniegta piemērota apmācība;

8) ziņot atbilstošajām iestādēm par gadījumiem, kas apdraud ostas iekārtas drošību, un uzturēt pierakstus par tiem;

9) koordinēt ostas iekārtas drošības plāna īstenošanu ar atbilstošajām amatpersonām, kas atbildīgas par kuģa drošību un drošību sabiedrībā.

10) veikt koordināciju ar apsardzes dienestiem, ja nepieciešams;

11) nodrošināt, lai tiktu ievēroti standarti, kuri attiecas uz personālu, kas atbild par ostas iekārtas drošību;

12) nodrošināt, lai drošības iekārtas, ja tādas pastāv, tiktu atbilstīgi ekspluatētas, testētas, kalibrētas un uzturētas kārtībā; un

13) saņemot pieprasījumu, palīdzēt par kuģa drošību atbildīgajām amatpersonām apstiprināt to personu identitāti, kas vēlas nokļūt uz kuģa.

17.3. Par ostas iekārtas drošību atbildīgajai amatpersonai sniedz atbalstu, kas nepieciešams, lai izpildītu XI-2. nodaļā un šajā kodeksa daļā noteiktos pienākumus un uzdevumus.

18. APMĀCĪBA, TRENIŅI UN MĀCĪBAS SAKARĀ AR OSTAS IEKĀRTAS DROŠĪBU

18.1. Par ostas iekārtas drošību atbildīgajai amatpersonai un atbilstošajam ostas iekārtas drošības personālam jāpiemīt zināšanām un jābūt apmācītām, ņemot vērā šā kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas.

18.2. Ostas iekārtas personālam, kam ir īpaši pienākumi attiecībā uz drošību, jāizprot savi pienākumi un atbildība par ostas iekārtas drošību, kā aprakstīts ostas iekārtas drošības plānā, un tam jāpiemīt pietiekošām zināšanām un spējai izpildīt uzticētos pienākumus, ņemot vērā šā kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas.

18.3. Lai nodrošinātu ostas iekārtas drošības plāna efektīvu īstenošanu, ar piemērotiem starplaikiem veic treniņus, ņemot vērā ostas iekārtas ekspluatācijas veidus, izmaiņas ostas iekārtas personālā, kuģu tipu, ko ostas iekārta apkalpo, un citus būtiskus apstākļus un ievērojot šā kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas.

18.4. Par ostas iekārtas drošību atbildīgā amatpersona nodrošina ostas iekārtas drošības plāna efektīvu koordinēšanu un īstenošanu, piedaloties mācībās, kas notiek ar piemērotiem starplaikiem, ņemot vērā šā kodeksa B daļā sniegtās vadlīnijas.

19. KUĢU PĀRBAUDE UN SERTIFIKĀCIJA

19.1. Pārbaudes

19.1.1. Katram kuģim, uz kuru attiecas šī kodeksa daļa, veic turpmāk minētās pārbaudes:

1) sākotnējā pārbaude, iekams kuģim vēl nav uzsākta ekspluatācija vai iekams vēl nav izdots 19.2. punktā pieprasītā apliecība, tā ietver pilnīgu kuģa drošības sistēmas un saistīto drošības iekārtu pārbaudi saskaņā ar XI-2. nodaļas, šās kodeksa daļas un apstiprinātā kuģa drošības plāna attiecīgajiem noteikumiem. Šī pārbaude nodrošina, lai kuģa drošības sistēma un saistītās drošības iekārtas pilnīgi atbilstu piemērojamajām XI-2. un šās kodeksa daļas prasībām, būtu apmierinošā stāvoklī un piemērotas pakalpojumiem, kuriem paredzēts kuģis;

2) atjaunošanas pārbaude ar administrācijas noteiktajiem starplaikiem, kas nedrīkst pārsniegt piecus gadus, izņemot, ja piemēro 19.3. punktu. Šī pārbaude nodrošina, lai kuģa drošības sistēma un saistītās drošības iekārtas pilnīgi atbilstu piemērojamajām XI-2. nodaļas, šās kodeksa daļas un apstiprināta kuģa drošības plāna prasībām, būtu apmierinošā stāvoklī un piemērotas pakalpojumiem, kuriem paredzēts kuģis;

3) vismaz viena pārbaude starplaikā. Ja veic tikai vienu pārbaudi starplaikā, tā notiek starp otro un trešo apliecības izsniegšanas gadadienu, kā noteikts I/2(n). noteikumā. Pārbaude starplaikā ietver kuģa drošības sistēmas un saistīto drošības iekārtu inspicēšanu, lai nodrošinātu to saglabāšanu apmierinošā stāvoklī atbilstīgi pakalpojumiem, kuriem kuģis ir paredzēts. Uz apliecības veic atzīmi par šādu pārbaudi starplaikā;

4) papildu pārbaudes, ko noteikusi administrācija.

19.1.2. Kuģu pārbaudes veic administrācijas amatpersonas. Administrācija tomēr var uzticēt pārbaudi veikšanu atzītai drošības organizācijai, kas minēta XI-2/1. noteikumā.

19.1.3. Jebkurā gadījumā attiecīgā administrācija pilnīgi garantē to, ka pārbaude ir bijusi pilnīga un efektīva, un apņemas nodrošināt pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šo pienākumu.

19.1.4. Kuģa drošības sistēmu un saistītās drošības iekārtas pēc pārbaudes uztur kārtībā, lai ievērotu XI-2/4.2. un XI-2/6. noteikuma, šās kodeksa daļas un apstiprināta kuģa drošības plāna noteikumus. Kad ir pabeigta pārbaude, kas veikta saskaņā ar 19.1.1. punktu, drošības sistēmā un saistītajās drošības iekārtās vai apstiprinātajā kuģa drošības plānā neievieš izmaiņas bez administrācijas piekrišanas.

19.2. Apliecības izdošana vai atzīmju izdarīšana tajā

19.2.1. Pēc sākotnējās vai atjaunošanas pārbaudes, kas veikta atbilstīgi 19.1. punktam, izdod starptautisko kuģa drošības apliecību.

19.2.2. Šādu apliecību izdod vai atzīmes tajā izdara administrācija vai atzīta drošības organizācija, kas rīkojas administrācijas vārdā.

19.2.3. Cita Līgumslēdzēja valdība var pēc administrācijas pieprasījuma norīkot kuģa pārbaudi un, ja ir ievēroti 19.1.1. punkta noteikumi, tā izdod kuģim starptautisko kuģa drošības apliecību vai sankcionē tās izdošanu un vajadzības gadījumā izdara šā kuģa apliecībā atzīmes vai autorizē atzīmju izdarīšanu saskaņā ar šo kodeksu.

19.2.3.1. Apliecības kopiju un pārbaudes ziņojuma kopiju pēc iespējas ātrāk nosūta administrācijai, kas to pieprasījusi.

19.2.3.2. Šādi izdotā apliecība satur apstiprinājumu, ka tas ir izdots pēc administrācijas pieprasījuma un ka tam ir tāds pats spēks un to atzīst tāpat kā apliecību, kas izdota saskaņā ar 19.2.2. punktu.

19.2.4. Starptautisko kuģa drošības apliecību sagatavo pēc parauga, kas pievienots šim kodeksam papildinājumā. Ja lietotā valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tekstam pievieno tulkojumu vienā no šīm valodām.

19.3. Apliecības darbības laiks un derīgums

19.3.1. Starptautisko kuģa drošības apliecību izsniedz uz administrācijas noteiktu laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

19.3.2. Ja atjaunošanas pārbaude ir veikta pēdējos trīs mēnešos līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir spēkā no atjaunošanas pārbaudes pabeigšanas dienas līdz dienai, kas nav vēlāka par pieciem gadiem kopš esošās apliecības derīguma termiņa beigām.

19.3.2.1. Ja atjaunošanas pārbaude ir veikta pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir spēkā no atjaunošanas pārbaudes pabeigšanas dienas līdz dienai, kas nav vēlāka par pieciem gadiem kopš esošās apliecības derīguma termiņa beigām.

19.3.2.2. Ja atjaunošanas pārbaude ir veikta ātrāk nekā trīs mēnešus līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir spēkā no atjaunošanas pārbaudes pabeigšanas dienas līdz dienai, kas nav vēlāka par pieciem gadiem kopš atjaunošanas pārbaudes pabeigšanas dienas.

19.3.3. Ja apliecību izsniedz uz laiku, kas ir īsāks par pieciem gadiem, administrācija var pagarināt apliecības derīguma termiņu pēc tās beigu dienas līdz 19.3.1. punktā noteiktajam maksimālajam laikam, ja ir pienācīgi veiktas pārbaudes, kas minētas 19.1.1. punktā un attiecas uz gadījumu, ja apliecību izsniedz uz pieciem gadiem.

19.3.4. Ja ir pabeigta atjaunošanas pārbaude un jaunu apliecību nevar izsniegt vai nogādāt uz kuģa pirms esošās apliecības derīguma termiņa beigām, administrācija vai atzīta drošības organizācija, kas darbojas administrācijas vārdā, var izdarīt atzīmi esošajā apliecībā, un šādu apliecību pieņem kā spēkā esošu turpmākajā laikā, kas nepārsniedz piecus mēnešus kopš derīguma termiņa beigu dienas.

19.3.5. Ja brīdī, kad apliecībai beidzas derīguma termiņš, kuģis neatrodas ostā, kurā tam jāveic pārbaude, administrācija var pagarināt apliecības derīguma termiņu, taču šo pagarinājumu piešķir vienīgi tam, lai kuģis varētu pabeigt reisu līdz pārbaudes veikšanas ostai, kurā tam jāveic pārbaude, un vienīgi tajos gadījumos, ja tam ir pienācīgi iemesli un saprātīgs pamatojums. Apliecību pagarina uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, un kuģim, kuram ir piešķirts pagarinājums, pēc ierašanās pārbaudes veikšanas ostā nav tiesību to atstāt bez jaunas apliecības, pamatojoties uz šādu pagarinājumu. Kad ir pabeigta atjaunošanas pārbaude, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus kopš esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, iekams vēl nebija piešķirts pagarinājums.

19.3.6. Apliecību, kas izsniegta kuģim, kurš veic īsus reisus, un kas nav pagarināts saskaņā ar šā punkta iepriekš minētajiem noteikumiem, administrācija var pagarināt uz papildu laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi pēc apliecībā norādītā derīguma termiņa beigu dienas. Kad ir pabeigta atjaunošanas pārbaude, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus kopš esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, iekams vēl nebija piešķirts pagarinājums.

19.3.7. Ja pārbaudi starplaikā veic pirms 19.1.1. punktā minētā perioda, tad:

1) izdarot atzīmi, groza apliecībā norādīto derīguma termiņa beigu dienu, norādot datumu, kas nav vēlāks par trim gadiem pēc pārbaudes starplaikā veikšanas dienas;

2) derīguma termiņa beigu diena var palikt nemainīta, ja ir veikta(-s) viena/vairākas papildu pārbaude(-s), nepārsniedzot maksimālos pārbaužu starplaikus, kas paredzēti 19.1.1. punktā.

19.3.8. Apliecība, kas izsniegta saskaņā ar 19.2. punktu, zaudē spēku jebkurā no turpmākajiem gadījumiem:

1) ja nav veiktas atbilstošās pārbaudes, ievērojot 19.1.1. punktā noteiktos periodus;

2) ja uz apliecības nav veikta atzīme saskaņā ar 19.1.1.3. un 19.3.7.1. punktu, ja tas attiecas uz konkrēto gadījumu;

3) ja sabiedrība uzņemas atbildību par kuģa ekspluatēšanu, ko līdz tam neekspluatēja minētā sabiedrība; un

4) ja šis kuģis pāriet zem citas valsts karoga.

19.3.9. Šādos gadījumos:

1) ja kuģis ir pārgājis zem citas Līgumslēdzējas valdības karoga, Līgumslēdzēja valdība, ar kuras karogu šis kuģis drīkstēja braukt līdz tam, pēc iespējas ātrāk nosūta kuģa uzņēmējai administrācijai starptautiskā kuģa drošības apliecības kopijas vai visu informāciju par šo apliecību, kas šim kuģim piederējusi pirms pāriešanas zem cita karoga, kā arī pieejamo pārbaudes ziņojumu kopijas, vai

2) ja sabiedrība uzņemas atbildību par kuģa ekspluatāciju, ko līdz tam neekspluatēja minētā sabiedrība, iepriekšējā sabiedrība pēc iespējas ātrāk nodod kuģa uzņēmējai sabiedrībai kopijas no jebkādas informācijas, kas saistīta ar starptautisko kuģa drošības apliecību, vai atvieglo 19.4.2. punktā aprakstīto pārbaužu veikšanu.

19.4. Pagaidu sertifikācija

19.4.1. Apliecības, kas norādītas 19.2. punktā, izsniedz vienīgi tad, ja apliecības izdevēja administrācija pilnīgi atzīst, ka kuģis atbilst 19.1. punkta prasībām. Tomēr pēc 2004. gada 1. jūlija:

1) kuģim bez apliecības, veicot tā piegādi vai pirms pieņemšanas vai atkārtotas pieņemšanas ekspluatācijā;

2) kuģim, kas no vienas Līgumslēdzējas valdības karoga pāriet zem citas Līgumslēdzējas valdības karoga;

3) kuģim, kas pāriet zem Līgumslēdzējas valdības karoga no tādas valsts, kura nav Līgumslēdzēja valdība; vai

4) sabiedrībai, kas uzņemas atbildību par kuģa ekspluatēšanu, ko minētā sabiedrība neekspluatēja iepriekš;

kamēr nav izsniegta 19.2. punktā minētā apliecība, administrācija var norīkot izsniegt starptautisko kuģa drošības pagaidu apliecību, kuras forma atbilst paraugam, kas sniegts šās kodeksa daļas papildinājumā.

19.4.2. Starptautisko kuģa drošības pagaidu apliecību izsniedz tikai tad, ja administrācija vai atzīta drošības organizācija administrācijas vārdā ir pārbaudījusi, ka

1) ir veikts kuģa drošības novērtējums, ko pieprasa šī kodeksa daļa;

2) kuģī atrodas kuģa drošības plāna eksemplārs, kas atbilst XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas prasībām, tas ir iesniegts izskatīšanai un apstiprināšanai, un to īsteno uz kuģa;

3) kuģim ir trauksmes sistēma drošībai uz kuģa, kas atbilst XI-2/6. noteikuma prasībām, ja tāda nepieciešama;

4) amatpersona, kas atbildīga par drošību sabiedrībā,

1) ir nodrošinājusi

1) kuģa drošības plāna izskatīšanu, pārbaudot atbilstību šai kodeksa daļai;

2) ka plāns ir iesniegts apstiprināšanai; un

3) ka plāns tiek īstenots uz kuģa; un

2) ir veikusi nepieciešamos pasākumus, tostarp attiecībā uz treniņiem, mācībām un iekšējām revīzijām, pamatojoties uz kuriem amatpersona, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, uzskata, ka kuģis 6 mēnešu laikā veiksmīgi izturēs paredzēto pārbaudi saskaņā ar 19.1.1.1. punktu;

5) ir veikti pasākumi, lai veiktu pārbaudi, kas noteikta 19.1.1.1. punktā;

6) kapteinis, par kuģa drošību atbildīgā amatpersona un pārējais kuģa personāls ar īpašiem drošības pienākumiem labi pārzina savus pienākumus un uzdevumus, kas noteikti šajā kodeksa daļā; un attiecīgos kuģī esošā kuģa drošības plāna noteikumus; un viņiem šī informācija ir sniegta kuģa personāla darba valodā vai valodās, ko viņi saprot; un

7) par kuģa drošību atbildīgā amatpersona atbilst šās kodeksa daļas prasībām.

19.4.3. Starptautisko kuģa drošības pagaidu apliecību var izsniegt administrācija vai atzīta drošības organizācija, kas pilnvarota darboties tās vārdā.

19.4.4. Starptautiskā kuģa drošības pagaidu apliecība ir spēkā 6 mēnešus vai līdz brīdim, kad izsniedz 19.2. punktā noteikto apliecību, atkarībā no tā, kas notiek vispirms, un to nevar pagarināt.

19.4.5. Līgumslēdzēja valdība nevar dot rīkojumu izsniegt kuģim vēlāku, secīgu starptautisko kuģa drošības pagaidu apliecību, ja pēc administrācijas vai atzītās drošības organizācijas ieskatiem viens no iemesliem, kāpēc kuģis vai sabiedrība pieprasa šādu apliecību, ir vēlme izvairīties no XI-2. nodaļas un šās kodeksa daļas noteikumu pilnīgas ievērošanas pēc sākotnējās pagaidu apliecības termiņa beigām, kā noteikts 19.4.4. punktā.

19.4.6. Piemērojot XI-2/9. noteikumu, Līgumslēdzējas valdības, pirms tās pieņem starptautisko kuģa drošības pagaidu apliecību par derīgu, nodrošina, lai tiktu ievērotas 19.4.2.4.-19.4.2.6. punktu prasības."

A daļas papildinājums

1. papildinājums

Starptautiskās kuģa drošības apliecības paraugs

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

Starptautiskās kuģa drošības pagaidu apliecības forma

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

"B DAĻA

VADLĪNIJAS ATTIECĪBĀ UZ 1974. GADA STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS PAR CILVĒKU DZĪVĪBAS AIZSARDZĪBU UZ JŪRAS, AR GROZĪJUMIEM, PIELIKUMA XI-2. NODAĻAS UN ŠĀ KODEKSA A DAĻAS NOTEIKUMIEM

1. IEVADS

Vispārīgi apsvērumi

1.1. Šā kodeksa preambulā ir norādīts, ka XI-2. nodaļa un šā kodeksa A daļa veido jaunus starptautiskus pamatprincipus, kā veikt pasākumus, kuri pastiprinātu jūras satiksmes drošību un, kurus izmantojot, kuģi un ostas iekārtas varētu sadarboties, lai atklātu un novērstu darbības, kas apdraud drošību jūras transporta nozarē.

1.2. Šis ievads īsi ieskicē procesus, kas paredzēti, lai ieviestu un īstenotu pasākumus, kuri vajadzīgi, lai panāktu un saglabātu atbilstību XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas noteikumiem, tajā ir aplūkoti galvenie elementi, uz kuriem attiecas vadlīnijas. Vadlīnijas ir sniegtas 2.-19. punktā. Tās uzsver arī būtiskus apsvērumus, kas jāņem vērā, izvērtējot vadlīniju piemērošanu kuģiem un ostas iekārtām.

1.3. Ja lasītāju interesē tikai kuģi, viņam tiek nopietni ieteikts tomēr izlasīt visu šo kodeksa daļu, īpaši tos punktus, kas attiecas uz ostas iekārtām. Tas pats attiecas arī uz tiem, kurus galvenokārt interesē ostas iekārtas; viņiem vajadzētu izlasīt arī punktus par kuģiem.

1.4. Turpmākajos punktos sniegtās vadlīnijas galvenokārt attiecas uz kuģa aizsargāšanu, kad tas atrodas ostas iekārtā. Tomēr var gadīties situācijas, kad kuģis var radīt briesmas ostas iekārtai, piemēram, tāpēc, ka ostas iekārtā to var izmantot kā bāzi, no kuras sākt uzbrukumu. Apsverot piemērotus drošības pasākumus, lai reaģētu uz drošības apdraudējumu, kas nāk no kuģiem, personām, kas veic ostas iekārtas drošības novērtējumu vai sagatavo ostas iekārtas drošības plānu, jāapsver iespēja atbilstīgi pielāgot turpmākajos punktos sniegtās vadlīnijas.

1.5. Lasītājam tiek norādīts, ka, lasot vai interpretējot šo kodeksa daļu, to nevajag uzskatīt par pretrunā esošu ar citiem XI-2. nodaļas vai šā kodeksa A daļas noteikumiem, turklāt minētie noteikumi vienmēr ir prevalējošie un noteicošie, ja rodas kāda negribēta neatbilstība, kas, iespējams, neuzmanības dēļ radusi izpausmi šajā kodeksa daļā. Lasot, interpretējot un piemērojot šajā kodeksa daļā sniegtās vadlīnijas, tas allaž jādara veidā, kas atbilst XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas mērķiem, nolūkiem un principiem.

Līgumslēdzēju valdību pienākumi

1.6. Līgumslēdzējām valdībām saskaņā ar XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas noteikumiem ir dažādi pienākumi, tostarp šādi:

- noteikt piemērojamo drošības līmeni;

- apstiprināt kuģa drošības plānu un iepriekš apstiprināta plāna attiecīgus grozījumus;

- pārbaudīt kuģu atbilstību XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas noteikumiem un izsniegt kuģiem starptautisko kuģa drošības apliecību;

- noteikt, kurām to teritorijā esošajām ostas iekārtām vajag iecelt par ostas iekārtas drošību atbildīgo amatpersonu, kas būs atbildīga par ostas iekārtas drošības plāna sagatavošanu;

- nodrošināt, lai tiktu veikts un apstiprināts ostas iekārtas drošības novērtējums un iepriekš apstiprināta novērtējuma turpmākie grozījumi;

- apstiprināt ostas iekārtas drošības plānu un iepriekš apstiprināta plāna turpmākos grozījumus;

- veikt kontroles un priekšrakstu izpildes pasākumus;

- testēt apstiprinātus plānus; un

- sniegt informāciju Starptautiskajai jūrniecības organizācijai un kuģniecības un ostu saimniecības nozarēm.

1.7. Līgumslēdzējas valdības var savā valstī iecelt vai izveidot atbildīgās iestādes, kas uzņemtos ar ostas iekārtu drošību saistītos pienākumus saskaņā ar XI-2. nodaļu un šā kodeksa A daļu, un atļaut atzītām drošības organizācijām veikt konkrētu darbu attiecībā uz ostu iestādēm, taču galīgo lēmumu par šā darba pieņemšanu un apstiprināšanu pieņem Līgumslēdzēja valdība vai atbildīgā iestāde. Administrācijas var arī deleģēt atzītām drošības organizācijām izpildīt dažus pienākumus, kas ir saistīti ar drošību un attiecas uz kuģiem. Atzītai drošības organizācijai nedrīkst deleģēt šādus pienākumus vai darbības:

- noteikt piemērojamo drošības līmeni;

- noteikt, kurām no Līgumslēdzējas valdības teritorijā esošajām ostas iekārtām vajag iecelt par ostas iekārtas drošību atbildīgo amatpersonu un sagatavot ostas iekārtas drošības plānu;

- apstiprināt ostas iekārtas drošības novērtējumu vai iepriekš apstiprināta novērtējuma turpmākos grozījumus;

- apstiprināt ostas iekārtas drošības plānu vai iepriekš apstiprināta plāna turpmākos grozījumus;

- veikt kontroles un priekšrakstu izpildes pasākumus; un

- noteikt prasības drošības deklarācijai.

Drošības līmeņa noteikšana

1.8. Līgumslēdzēju valdību atbildības jomā ietilpst uzdevums noteikt drošības līmeni, kas piemērojams kādā konkrētā brīdī un var attiekties uz kuģiem un ostas iekārtām. Šā kodeksa A daļā ir definēti trīs drošības līmeņi starptautiskai izmantošanai. Tie ir šādi:

- 1., parastais drošības līmenis; līmenis, kurā parasti darbojas kuģi un ostas iekārtas;

- 2., paaugstinātais drošības līmenis; šis līmenis tiek piemērots tik ilgi, kamēr pastāv paaugstināts ar drošību saistīta starpgadījuma risks; un

- 3., ārkārtas drošības līmenis; šis līmenis tiek piemērots uz laiku, kad pastāv ar drošību saistīta starpgadījuma iespēja vai nopietns risks.

Sabiedrība un kuģis

1.9. Ikviena sabiedrība, kas ekspluatē kuģus, uz kuriem attiecas XI-2. nodaļa un šā kodeksa A daļa, ieceļ amatpersonu, kas atbild par drošību sabiedrībā, — sabiedrībai — un par kuģa drošību atbildīgo amatpersonu — katram no tās kuģiem. Šo amatpersonu pienākumi, uzdevumi un prasības apmācībai, kā arī treniņiem un mācībām izvirzītās prasības ir noteiktas šā kodeksa A daļā.

1.10. Amatpersonas, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, pienākumi īsumā citu starpā ietver uzdevumu nodrošināt, lai tiktu pienācīgi veikts kuģa drošības novērtējums, lai tiktu sagatavots kuģa drošības plāns un iesniegts administrācijas vai tās vārdā veiktai apstiprināšanai, lai tas vēlāk atrastos uz katra kuģa, uz kuru attiecas šā kodeksa A daļa un kuram šī persona ir iecelta par amatpersonu, kas atbildīga par drošību sabiedrībā.

1.11. Kuģa drošības plānā jānorāda ekspluatācijas un fiziskās drošības pasākumi, kas jāveic kuģim, lai nodrošinātu, ka tas vienmēr darbojas 1. drošības līmenī. Plānā vajadzētu norādīt arī papildu vai intensificētus drošības pasākumus, ko var veikt kuģis, lai pārietu un darbotos 2. drošības līmenī, ja ir saņēmis šādu norādījumu. Turklāt plānā vajadzētu norādīt iespējamo sagatavošanos, kādu kuģis var veikt, lai nekavējoties varētu reaģēt uz norādījumiem, ko tam var būt sniegušas instances, kas 3. drošības līmenī reaģē uz starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību, vai to briesmām.

1.12. Kuģiem, uz kuriem attiecas XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas prasības, jābūt administrācijas vai tās vārdā apstiprinātam kuģa drošības plānam un jādarbojas saskaņā ar to. Amatpersonai, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, un par kuģa drošību atbildīgajai amatpersonai jāraugās, lai plāns allaž būtu piemērots un efektīvs, tostarp, veicot iekšējās revīzijas. Apstiprināta plāna elementu grozījumi, kuriem administrācija paredzējusi, ka ir vajadzīgs apstiprinājums, jāiesniedz izskatīšanai un apstiprināšanai, iekams tie vēl nav iestrādāti apstiprinātā plānā un īstenoti uz kuģa.

1.13. Kuģim jābūt starptautiskajai kuģa drošības apliecībai, kur norādīts, ka tas atbilst XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas prasībām. Šā kodeksa A daļā ir iekļauti noteikumi par kuģa atbilstības prasībām pārbaudi un sertifikāciju, paredzot sākotnējo, atjaunošanas pārbaudi un pārbaudi starplaikā.

1.14. Ja kuģis atrodas Līgumslēdzējas valdības ostā vai dodas uz šādu ostu, Līgumslēdzējai valdībai ir tiesības saskaņā ar XI-2/9. noteikumu veikt dažādus kontroles un priekšrakstu izpildes pasākumus attiecībā uz šo kuģi. Kuģis ir pakļauts ostas valsts kontroles inspekcijām, taču šādām inspekcijām parasti nav jābūt plašākām par kuģa drošības plāna pārbaudi, izņemot īpašus apstākļus. Kuģi var arī pakļaut papildu kontroles pasākumiem, ja Līgumslēdzējai valdībai, kas veic kontroles un priekšrakstu izpildes pasākumus, ir iemesls uzskatīt, ka ir nelabvēlīgi ietekmēta kuģa vai tā lietotās ostas iekārtas drošība.

1.15. Kuģī jāatrodas arī informācijai, kas pēc pieprasījuma ir jāsniedz Līgumslēdzējai valdībai un kur norādīts, kurš atbild par kuģa personāla pieņemšanu darbā un izlemj dažādus jautājumus par kuģa izmantošanu.

Ostas iekārta

1.16. Katrai Līgumslēdzējai valdībai jānodrošina ostas iekārtas drošības novērtējuma veikšana katrai tās teritorijā esošajai ostas iekārtai, kas apkalpo kuģus, kuri veic starptautiskus reisus. Šo novērtējumu drīkst veikt Līgumslēdzēja valdība, atbildīgā iestāde vai atzīta drošības organizācija. Veiktais ostas iekārtas drošības novērtējums jāapstiprina Līgumslēdzējai valdībai vai attiecīgajai atbildīgajai iestādei. Apstiprināšanas tiesības nedrīkst deleģēt. Ostas iekārtas drošības novērtējumus periodiski pārskata.

1.17. Ostas iekārtas drošības novērtējums būtībā ir riska analīze, kur izvērtēti visus ostas iekārtas ekspluatācijas aspekti, lai noteiktu, kura(s) tās daļa(s) ir jutīgāka(s) pret uzbrukumu un/vai pret kuru(-ām) tās daļu(-ām), visticamāk, varētu tikt vērsts uzbrukums. Drošības risks ir atkarīgs no uzbrukuma briesmām, kā arī no mērķa neaizsargātajām vietām un uzbrukuma sekām.

Novērtējumam jāietver šādas sastāvdaļas:

- briesmu novērtējums, kas vērsti pret ostas iekārtām un infrastruktūru;

- potenciālo neaizsargāto vietu identificēšana; un

- incidentu seku aprēķināšana.

No pabeigtas analīzes varēs gūt vispārēju riska līmeņa novērtējumu. Ostas iekārtas drošības novērtējums palīdzēs noteikt, kurām ostas iekārtām vajadzēs iecelt par ostas iekārtas drošību atbildīgo amatpersonu un sagatavot ostas iekārtas drošības plānu.

1.18. Ostas iekārtām, kam jāievēro XI-2. nodaļas prasības un šā kodeksa A daļas prasības, vajag iecelt par ostas iekārtas drošību atbildīgo amatpersonu. Šo amatpersonu pienākumi, uzdevumi un prasības to apmācībām, kā arī treniņiem un mācībām izvirzītās prasības ir noteiktas šā kodeksa A daļā.

1.19. Ostas iekārtas drošības plānā vajadzētu norādīt ekspluatācijas un fiziskās drošības pasākumus, kas jāveic ostas iekārtai, lai nodrošinātu, ka tā vienmēr darbojas 1. drošības līmenī. Plānā vajadzētu norādīt arī papildu vai intensificētus drošības pasākumus, ko var veikt ostas iekārta, lai pārietu un darbotos 2. drošības līmenī, ja ir saņēmusi šādu norādījumu. Turklāt plānā vajadzētu norādīt iespējamo sagatavošanos, kādu ostas iekārta var veikt, lai nekavējoties varētu reaģēt uz norādījumiem, ko tai var būt sniegušas instances, kas 3. drošības līmenī reaģē uz starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību, vai to briesmām.

1.20. Ostas iekārtām, kam jāievēro XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas prasības, jābūt Līgumslēdzējas valdības vai attiecīgās atbildīgās iestādes apstiprinātam ostas iekārtas drošības plānam un jādarbojas saskaņā ar to. Par ostas iekārtas drošību atbildīgajai amatpersonai jāīsteno tā noteikumi un jāraugās, lai tas allaž būtu efektīvs un atbilstošs, tostarp jādod rīkojums veikt iekšējās revīzijas par plāna piemērošanu. Apstiprināta plāna elementu grozījumi, kuriem Līgumslēdzēja valdība vai attiecīgā atbildīgā iestāde ir paredzējusi, ka ir vajadzīgs apstiprinājums, jāiesniedz izskatīšanai un apstiprināšanai, iekams tie nav iestrādāti apstiprinātā plānā un īstenoti ostas iekārtā. Līgumslēdzēja valdība vai attiecīgā atbildīgā iestāde var testēt plāna efektivitāti. Ostas iekārtas drošības novērtējumu, kas attiecas uz konkrēto ostas iekārtu vai kas bijis par pamatu, izstrādājot plānu, regulāri pārskata. Visas šīs darbības var izraisīt apstiprināta plāna grozījumus. Visi apstiprināta plāna konkrētu elementu grozījumi jāiesniedz Līgumslēdzējas valdības vai attiecīgās atbildīgās iestādes apstiprināšanai.

1.21. Uz kuģiem, kas izmanto ostas iekārtas, var attiekties ostas valsts kontroles inspekcijas un papildu kontroles pasākumi, kas minēti XI-2/9. noteikumā. Pirms kuģa ienākšanas ostā attiecīgās iestādes var pieprasīt sniegt informāciju par kuģi, tā kravu, pasažieriem un kuģa personālu. Var būt apstākļi, kuros liedz ienākšanu ostā.

Informācija un sakari

1.22. XI-2. nodaļa un šā kodeksa A daļa paredz Līgumslēdzējām valdībām sniegt konkrētu informāciju Starptautiskajai jūrniecības organizācijai, turklāt tām jāsagatavo pieejama informācija, lai starp Līgumslēdzējām valdībām un amatpersonām, kas atbildīgas par drošību sabiedrībā,/par kuģa drošību atbildīgajām amatpersonām un par ostas iekārtas drošību atbildīgajām amatpersonām notiktu efektīva saziņa.

2. DEFINĪCIJAS

2.1. Netiek sniegtas vadlīnijas par definīcijām, kas sniegtas XI-2. nodaļā vai šā kodeksa A daļā.

2.2. Šajā kodeksa daļā:

1) "punkts" nozīmē šā kodeksa A daļas punktu un to norāda kā "A/<seko punkta numurs>. punkts";

2) "iedaļa" nozīmē šās kodeksa daļas iedaļu un to norāda kā "<iedaļas numurs>. iedaļa"; un

3) "Līgumslēdzēja valdība" 14.-18. iedaļā nozīmē "Līgumslēdzēju valdību, kuras teritorijā atrodas ostas iekārta" un ietver norādi uz atbildīgo iestādi.

3. PIEMĒROŠANA

Vispārīgi apsvērumi

3.1. Šajā kodeksa daļā sniegtās vadlīnijas jāņem vērā, īstenojot XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas noteikumus.

3.2. Tomēr jāatzīst, ka apmērs, kādā šīs vadlīnijas ir piemērojamas kuģiem, ir atkarīgs no kuģa tipa, tā kravas un/vai pasažieriem, izmantošanas veida un ostas iekārtu īpatnībām, kurās kuģis iegriežas.

3.3. Līdzīgi arī apmērs, kādā šīs vadlīnijas ir piemērojamas ostas iekārtām, ir atkarīgs no ostas iekārtām, kuģu tipa, kas izmanto ostas iekārtu, kravas un/vai pasažieru tipa un to kuģu izmantošanas veida, kas iegriežas ostā.

3.4. XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas noteikumus nav paredzēts piemērot ostas iekārtām, kas paredzētas un tiek izmantotas galvenokārt militāriem mērķiem.

4. LĪGUMSLĒDZĒJU VALDĪBU PIENĀKUMI

Novērtējumu un plānu drošība

4.1. Līgumslēdzējām valdībām jānodrošina, lai būtu noteikti piemēroti pasākumi, kas novērstu nesankcionētu izpaušanu vai piekļuvi konfidenciāliem materiāliem par drošību saistībā ar kuģa drošības novērtējumiem, kuģa drošības plāniem, ostas iekārtas drošības novērtējumiem un ostas iekārtas drošības plāniem, kā arī atsevišķiem novērtējumiem vai plāniem.

Atbildīgās iestādes

4.2. Līgumslēdzējas valdības var iecelt savā valstī atbildīgās iestādes, kas izpildītu to drošības pienākumus saistībā ar ostas iekārtām atbilstīgi XI-2. nodaļai vai šā kodeksa A daļai.

Atzītas drošības organizācijas

4.3. Līgumslēdzējas valdības var pilnvarot atzītu drošības organizāciju veikt konkrētas, ar drošību saistītas darbības, tostarp:

1) apstiprināt kuģa drošības plānus vai to grozījumus administrācijas vārdā;

2) administrācijas vārdā veikt pārbaudi un sertifikāciju par kuģu atbilstību XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas prasībām; un

3) veikt ostas iekārtas drošības novērtējumus, ko pieprasījusi Līgumslēdzēja valdība.

4.4. Atzīta drošības organizācija var arī sniegt ieteikumus vai palīdzību sabiedrībām vai ostas iekārtām par drošības jautājumiem, tostarp kuģa drošības novērtējumiem, kuģa drošības plāniem, ostas iekārtas drošības novērtējumiem un ostas iekārtas drošības plāniem. Tas var ietvert drošības novērtējumu, kuģa drošības plānu, ostas iekārtas drošības novērtējumu un ostas iekārtas drošības plānu sagatavošanu. Ja atzīta drošības organizācija ir sagatavojusi kuģa drošības novērtējumu vai kuģa drošības plānu, šī atzītā drošības organizācija nedrīkst apstiprināt to pašu kuģa drošības plānu.

4.5. Pilnvarojot atzītu drošības organizāciju, Līgumslēdzējai valdībai jāizvērtē šādas organizācijas kompetence. Atzītai drošības organizācijai jāspēj demonstrēt:

1) speciālas zināšanas attiecīgajos drošības aspektos;

2) pietiekamas zināšanas par kuģu un ostu darbībām, tostarp zināšanas par kuģu uzbūvi un konstrukciju, ja tā sniedz pakalpojumus par kuģiem, un par ostu uzbūvi un konstrukciju, ja tā sniedz pakalpojumus par ostas iekārtām;

3) spēja novērtēt iespējamos drošības riskus, kas var gadīties kuģa un ostas iekārtas operāciju gaitā, tostarp kuģa/ostas saskarsmē, un noteikt, kā mazināt šādus riskus;

4) spēja uzturēt un uzlabot sava personāla speciālo zināšanu līmeni;

5) spēja uzraudzīt sava personāla nemainīgo uzticamību;

6) spēja uzturēt piemērotus pasākumus, lai novērstu nesankcionētu izpaušanu vai piekļuvi konfidenciāliem materiāliem par drošību;

7) zināšanas par XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas prasībām un par atbilstošajiem valstu un starptautiskajiem tiesību aktiem un drošības prasībām;

8) zināšanas par pašreizējiem drošības apdraudējumiem un to shēmām;

9) zināšanas par ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšanu un atrašanu;

10) zināšanas, kā nediskriminējošā veidā atpazīt tādu personu īpatnības un izturēšanās veidu, kas, iespējams, apdraud drošību;

11) zināšanas par metodēm, ko izmanto, lai apietu drošības pasākumus; un

12) zināšanas par drošības un novērošanas iekārtām un sistēmām un to ekspluatācijas ierobežojumi.

Deleģējot atzītai drošības organizācijai īpašus uzdevumus, Līgumslēdzējām valdībām, tostarp administrācijām, jānodrošina, lai atzītajai drošības organizācijai piemistu uzdevuma veikšanai vajadzīgā kompetence.

4.6. Atzītu organizāciju, kas minēta I/6. noteikumā un ievēro XI-1/1. noteikuma prasības, var iecelt par atzītu drošības organizāciju, ja tai ir pienācīgas ar drošību saistītās speciālās zināšanas, kas minētas 4.5. iedaļā.

4.7. Ostas iestādi vai ostas iekārtas operatoru var iecelt par atzītu drošības organizāciju, ja tai piemīt pienācīgas ar drošību saistītās speciālās zināšanas, kas minētas 4.5. iedaļā.

Drošības līmeņa noteikšana

4.8. Nosakot drošības līmeni, Līgumslēdzējas valdības ņem vērā vispārējo un īpašo informāciju par briesmām. Līgumslēdzējas valdības nosaka kuģiem vai ostas iekārtām piemērojamo drošības līmeni vienā no trim līmeņiem:

- 1., parastais drošības līmenis; līmenis, kurā kuģis vai ostas iekārta darbojas kā parasti;

- 2., paaugstinātais drošības līmenis; šis līmenis tiek piemērots tik ilgi, kamēr vien pastāv paaugstināts ar drošību saistīta starpgadījuma risks; un

- 3., ārkārtas drošības līmenis; šis līmenis tiek piemērots uz laiku, kad ar drošību saistīts starpgadījums ir iespējams vai nenovēršams.

4.9. 3. drošības līmeņa noteikšanai jābūt ārkārtas pasākumam, ko piemēro vienīgi tad, ja ir ticama informācija, ka ar drošību saistīts starpgadījums ir iespējams vai nav novēršams. 3. drošības līmeni nosaka tikai uz laiku, kamēr pastāv identificētās briesmas drošībai vai faktisks ar drošību saistīts starpgadījums. Drošības līmeņi var mainīties, pārejot no 1. drošības līmeni uz 2. drošības līmeni un tad uz 3. drošības līmeni, bet pastāv arī iespēja, mainot drošības līmeni, no 1. drošības līmeņa pāriet tieši uz 3. drošības līmeni.

4.10. Kuģa kapteinim vienmēr pieder galīgā atbildība par kuģa drošību un drošumu. Pat 3. drošības līmenī kapteinis var pieprasīt izskaidrot vai grozīt norādījumus, ko izdevusi instance, kas reaģē uz starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību, vai to briesmām, ja viņam ir iemesli uzskatīt, ka šādu norādījumu ievērošana kaitēs kuģa drošībai.

4.11. Amatpersona, kas atbild par drošību sabiedrībā, vai par kuģa drošību atbildīgā amatpersona pēc iespējas ātrāk sazinās ar par tās ostas iekārtas drošību atbildīgo amatpersonu, kurā kuģis vēlas iegriezties, lai noteiktu drošības līmeni, kāds šim kuģim tiks piemērots ostas iekārtā. Kad ar kuģi ir nodibināts kontakts, par ostas iekārtas drošību atbildīgajai amatpersonai jāinformē kuģis par jebkādām sekojošām ostas iekārtas drošības līmeņa izmaiņām un jāsniedz kuģim atbilstošā drošības informācija.

4.12. Kaut arī var gadīties apstākļi, kad atsevišķs kuģis var darboties augstākā drošības līmenī nekā ostas iekārta, kurā tas ir iegriezies, kuģim nekādā ziņā nedrīkst būt zemāks drošības līmenis nekā ostas iekārtai, kurā tas iegriezies. Ja kuģim ir augstāks drošības līmenis nekā ostas iekārtai, ko tas vēlas izmantot, amatpersona, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, vai par kuģa drošību atbildīgā amatpersona nekavējoties dara to zināmu par ostas iekārtas drošību atbildīgajai amatpersonai. Par ostas iekārtas drošību atbildīgajai amatpersonai jānovērtē konkrētā situācija, konsultējoties ar amatpersonu, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, vai par kuģa drošību atbildīgo amatpersonu, un jāvienojas ar kuģi par piemērotiem drošības pasākumiem, kas var ietvert drošības deklarācijas aizpildīšanu un parakstīšanu.

4.13. Līgumslēdzējām valdībām jāpārdomā, kā ātri izsludināt informāciju par drošības līmeņa izmaiņām. Administrācijas var izmantot NAVTEX ziņas vai paziņojumus jūrniekiem, lai paziņotu par šādām drošības līmeņa izmaiņām kuģim un amatpersonai, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, un par kuģa drošību atbildīgajai amatpersonai. Tās var arī apsvērt citas sakaru metodes, kas nodrošina līdzvērtīgu vai labāku ātrumu un aptver līdzvērtīgu vai plašāku teritoriju. Līgumslēdzējām valdībām jāizveido līdzekļi, kā paziņot par ostas iekārtas drošību atbildīgajai amatpersonai par drošības līmeņa izmaiņām. Līgumslēdzējām valdībām jāapkopo un jāuztur saraksts ar kontaktinformāciju, kur norādītas tās personas, kas jāinformē par drošības līmeņa izmaiņām. Kaut arī drošības līmenis nav jāuzskata par īpaši konfidenciālu, tam pamatā esošā informācija par briesmām var būt augstākajā mērā konfidenciāla. Līgumslēdzējām valdībām rūpīgi jāizvēlas nododamās informācijas veids un detaļas, kā arī metode, kā to nodot amatpersonām, kas atbildīgas par drošību sabiedrībā, par kuģa drošību atbildīgajām amatpersonām un par ostas iekārtas drošību atbildīgajām amatpersonām.

Kontaktpunkti un informācija par ostas iekārtas drošības plāniem

4.14. Ja ostas iekārtai ir ostas iekārtas drošības plāns, šis fakts jāpaziņo organizācijai, un šo informāciju nodod arī amatpersonām, kas atbildīgas par drošību sabiedrībā, un par kuģa drošību atbildīgajām amatpersonām. Publicē tikai šo informāciju, nevis sīkākas ziņas par ostas iekārtas drošības plānu. Līgumslēdzējām valdībām jāraugās, lai tiktu izveidoti centrālie vai reģionālie kontaktpunkti vai nodrošināti citi līdzekļi, kā sniegt aktuālu informāciju par vietām, kurām pastāv ostas iekārtu drošības plāni, un attiecīgo par ostas iekārtas drošību atbildīgo amatpersonu kontaktinformāciju. Informāciju par šādu kontaktpunktu pastāvēšanu publisko. Tām jāsniedz arī informācija par atzītām drošības organizācijām, kas pilnvarotas darboties Līgumslēdzējas valdības vārdā, kā arī sīkākas ziņas par to pilnvaru īpašo apjomu un nosacījumiem, kas deleģētas šādām atzītām drošības organizācijām.

4.15. Ja ostai nav ostas iekārtas drošības plāna (un tāpēc nav par ostas iekārtas drošību atbildīgās personas), centrālajam vai reģionālajam kontaktpunktam jāspēj norādīt atbilstīgi kvalificēta persona, kas var noorganizēt attiecīgos drošības pasākumus, kuri vajadzības gadījumā jāpiemēro kuģa uzturēšanās laikā.

4.16. Līgumslēdzējām valdībām jāsniedz arī kontaktinformācija par valsts ierēdņiem, kuriem par kuģa un par ostas iekārtas drošību atbildīgās amatpersonas un amatpersona, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, var ziņot par aizdomām par drošības problēmām. Šiem valsts ierēdņiem jānovērtē attiecīgie ziņojumi, iekams tie sāk atbilstīgi rīkoties. Šādi paziņotās aizdomas var būt par pamatu drošības pasākumiem citas Līgumslēdzējas valdības jurisdikcijā. Šādā gadījumā Līgumslēdzējām valdībām jāapsver iespēja sazināties ar citas Līgumslēdzējas valsts ekvivalento instanci, lai apspriestu, vai vajadzīga koriģējoša darbība. Šim nolūkam Starptautiskajai jūrniecības organizācijai iesniedz šo valsts ierēdņu kontaktinformāciju.

4.17. Līgumslēdzējām valdībām pēc pieprasījuma jāsniedz arī citām Līgumslēdzējām valdībām informācija, kas minēta 4.14.-4.16. iedaļā.

Identifikācijas dokumenti

4.18. Līgumslēdzējas valdības tiek aicinātas izsniegt atbilstošus identifikācijas dokumentus valsts ierēdņiem, kas drīkst uzkāpt uz kuģu klāja vai ierasties ostas iekārtās, pildot savus amata pienākumus, un izveidot procedūras, ar kurām var pārbaudīt šo dokumentu autentiskumu.

Fiksētas un peldošas platformas un fiksētas mobilās piekrastes urbšanas platformas

4.19. Līgumslēdzējām valdībām jāapsver iespēja izveidot piemērotus drošības pasākumus fiksētajām un peldošajām platformām un fiksētām mobilajām piekrastes urbšanas platformām, lai atļautu mijiedarbību ar kuģiem, kam jāatbilst XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas noteikumiem.

Kuģi, kuriem nav jāatbilst šā kodeksa A daļai

4.20. Līgumslēdzējām valdībām jāapsver iespēja ieviest piemērotus drošības pasākumus, lai pastiprinātu to kuģu drošību, uz kuriem neattiecas XI-2. nodaļa un šā kodeksa A daļa, un lai nodrošinātu, ka drošības noteikumi, kas attiecas uz šādiem kuģiem, pieļautu mijiedarbību ar kuģiem, uz kuriem attiecas šā kodeksa A daļa.

Briesmas kuģiem un citi starpgadījumi jūrā

4.21. Līgumslēdzējām valdībām jāsniedz vispārēji norādījumi par pasākumiem, ko uzskata par piemērotiem, lai jūrā samazinātu drošības risku kuģiem, kas brauc ar to karogu. Tām jāsniedz īpaši padomi, kā rīkoties atbilstīgi 1.-3. drošības līmenim, ja:

1) kuģim piemērojamais drošības līmenis tiek mainīts, kamēr kuģis atrodas jūrā, piemēram, saistītā ar ģeogrāfisko teritoriju, kurā tas darbojas, vai ar pašu kuģi; un

2) ir noticis ar drošību saistīts starpgadījums, kurā iesaistīts kuģis, kamēr tas atrodas jūrā, vai pastāv šāda starpgadījuma briesmas.

Līgumslēdzējām valdībām šim nolūkam jāparedz vislabākās metodes un procedūras. Nenovēršama uzbrukuma gadījumā kuģim jāmēģina nodibināt tiešus sakarus ar instancēm, kas kuģa karoga valstī atbild par reaģēšanu uz starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību.

4.22. Līgumslēdzējām valdībām jāizveido arī kontaktpunkts, kur pēc padoma par drošību var vērsties ikviens kuģis:

1) kurš tiesīgs braukt ar to karogu; vai

2) kurš brauc to teritoriālajos ūdeņos vai ir paziņojis savu nodomu iebraukt to teritoriālajos ūdeņos.

4.23. Līgumslēdzējām valdībām jāpiedāvā konsultācijas kuģiem, kas darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai ir izteikuši nodomu iebraukt to teritoriālajos ūdeņos, tostarp konsultācijas:

1) kā mainīt vai kavēt paredzēto braucienu;

2) kā kuģot pa īpašu kursu vai doties uz noteiktu mērķi;

3) vai ir pieejams personāls vai iekārta, ko varētu izmantot uz kuģa;

4) kā koordinēt braucienu, iebraukšanu ostā vai izbraukšanu no ostas, atļaut patruļkuģa vai gaisa kuģa (ar fiksētiem spārniem vai helikoptera) eskortu.

Līgumslēdzējām valdībām jāatgādina kuģiem, kas darbojas to teritoriālajos ūdeņos vai ir paziņojuši nodomu iebraukt to teritoriālajos ūdeņos, par zonām, kam uz laiku ierobežota piekļuve.

4.24. Līgumslēdzējām valdībām jāiesaka kuģiem, kas brauc to teritoriālajos ūdeņos vai ir izteikuši nodomu iebraukt to teritoriālajos ūdeņos, nekavējoties izpildīt jebkādus Līgumslēdzējas valdības potenciāli ieteiktus drošības pasākumus, lai aizsargātu kuģi un citus kuģus, kas atrodas tā tuvumā.

4.25. Līgumslēdzēju valdību plāniem, ko tās sagatavojušas 4.22. iedaļā minētajiem mērķiem, jāietver informācija par piemērotu kontaktpunktu, kas Līgumslēdzējā valdībā, ieskaitot administrāciju, ir pieejams 24 stundas diennaktī. Šiem plāniem jāietver informācija par apstākļiem, kuros pēc administrācijas ieskatiem vajadzētu lūgt palīdzību no tuvākajām piekrastes valstīm, un sadarbības procedūra starp par ostas iekārtu atbildīgo amatpersonu un par kuģa drošību atbildīgo amatpersonu.

Alternatīvi nolīgumi par drošību

4.26. Līgumslēdzējas valdības, apsverot XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas īstenošanu, var noslēgt vienu vai vairākus nolīgumus ar vienu vai vairākām Līgumslēdzējām valdībām. Nolīguma darbības joma ietver tikai īsus starptautiskus reisus pa noteiktu maršrutu starp ostas iekārtām, kas atrodas Līgumslēdzēju pušu teritorijā. Noslēdzot nolīgumu, un pēc tam Līgumslēdzējām valdībām jākonsultējas ar citām Līgumslēdzējām valdībām un administrācijām, kuras var skart nolīguma sekas. Kuģiem, kas brauc ar tādas valsts karogu, kas nav nolīguma Līgumslēdzēja puse, jāļauj braukt pa noteiktu maršrutu, uz kuru attiecas nolīgums, tikai tad, ja to administrācija piekrīt, ka kuģim jāatbilst nolīguma prasībām, un pieprasa kuģim ievērot šo prasību. Šāds nolīgums nekādā ziņā nedrīkst negatīvi ietekmēt citu kuģu un ostas iekārtu, uz kuriem tas neattiecas, drošības līmeni, jo īpaši kuģi, uz kuriem attiecas šāds nolīgums, nedrīkst veikt darbības no kuģa uz kuģi ar tādiem kuģiem, uz kuriem nolīgums neattiecas. Katrai darbības saskarsmei, ko veic kuģi, uz kuriem attiecas nolīgums, jāietilpst nolīguma darbības jomā. Katra nolīguma darbība ir nepārtraukti jāpārrauga, un tajā jāizdara grozījumi, kolīdz rodas šāda vajadzība, visādā ziņā pārskatot to ik pēc 5 gadiem.

Līdzvērtīgi pasākumi ostas iekārtām

4.27. Konkrētas ostas iekārtas, kuras tiek ekspluatētas ierobežotā vai īpašā veidā, taču biežāk nekā neregulārā satiksmē, var nodrošināt atbilstību, izmantojot drošības pasākumus, kas ir līdzvērtīgi XI-2. nodaļā un šā kodeksa A daļā aprakstītajiem. Jo īpaši tas var attiekties termināliem, kas saistīti ar rūpnīcām, vai piestātnēm, ko neizmanto bieži.

Komandas komplektēšanas normas

4.28. Nosakot, kāda ir minimālā komanda, lai nodrošinātu kuģa drošību, administrācijai jāņem vērā, ka minimālās prasības, kas V/14. noteikumā izvirzītas drošai komandai, attiecas tikai uz drošu kuģošanu. Administrācijai jāņem vērā arī jebkura papildu slodze, kas var rasties kuģa drošības plāna īstenošanas rezultātā, un jānodrošina, lai kuģim būtu nokomplektēta pietiekama un efektīva komanda. Darot to, administrācijai jāpārliecinās, ka kuģi spēj īstenot atpūtas laika grafiku un citus pasākumus, kas novērš nogurumu un ko paredz valstu tiesību akti, ievērojot visus uz kuģa pastāvošos pienākumus, kas uzticēti kuģa personāla dažādiem locekļiem.

Kontroles un priekšrakstu izpildes pasākumi

Vispārīgi apsvērumi

4.29. XI-2/9. noteikumā ir aprakstīti kontroles un priekšrakstu izpildes pasākumi, kas piemērojami kuģiem, uz kuriem attiecas XI-2. nodaļa. Tie ir iedalīti trīs dažādās daļās: ostā esošu kuģu kontrole; tādu kuģu kontrole, kas vēlas ienākt citas Līgumslēdzējas valdības ostā, un papildu noteikumi, kas attiecas uz abām situācijām.

4.30. XI-2/9.1. noteikums, kuģu kontrole ostā, paredz īstenot kuģu kontroles sistēmu, kamēr kuģi atrodas ārvalsts ostā, kur Līgumslēdzējas valdības attiecīgi pilnvarotajām amatpersonām ("attiecīgi pilnvarotās amatpersonas") ir tiesības uzkāpt uz kuģa, lai pārliecinātos, ka pieprasītās apliecības ir pienācīgā kārtībā. Tad, ja pastāv nopietni iemesli uzskatīt, ka kuģis neatbilst prasībām, var veikt kontroles pasākumus kā papildu inspicēšanu vai aizturēšanu. Tas atbilst pašreizējām kontroles sistēmām. Šīs sistēmas ir XI-2/9.1. noteikuma pamatā, un tajā ir paredzēti papildu pasākumi (tostarp kuģa izraidīšana no ostas kā kontroles pasākums), ja attiecīgi pilnvarotajām amatpersonām ir nopietni iemesli uzskatīt, ka kuģis neatbilst XI-2. nodaļas vai šā kodeksa A daļas prasībām. XI-2/9.3. noteikumā ir aprakstīti aizsardzības pasākumi, kas nodrošina godprātīgu un samērīgu šo papildu pasākumu īstenošanu.

4.31. XI-2/9.2. noteikums paredz piemērot kontroles pasākumus, lai nodrošinātu to kuģu atbilstību prasībām, kas vēlas ienākt citas Līgumslēdzējas valdības ostā, un XI-2. nodaļā sniedz gluži citādu kontroles koncepciju, kas attiecas tikai uz drošību. Saskaņā ar minēto noteikumu var īstenot pasākumus pirms kuģa ienākšanas ostā, lai labāk garantētu drošību. Tāpat kā XI-2/9.1. noteikumā šās papildu kontroles sistēmas pamatā ir nopietni iemesli uzskatīt, ka kuģis neatbilst XI-2. nodaļai vai šā kodeksa A daļai, tā ietver būtiskus aizsardzības pasākumus, kas paredzēti XI-2/9.2.2. un XI-2/9.2.5., kā arī XI-2/9.3. noteikumā.

4.32. Nopietni iemesli uzskatīt, ka kuģis neatbilst izvirzītajām prasībām, ir pierādījumi vai droša informācija, ka kuģis neatbilst XI-2. nodaļas vai šā kodeksa A daļas prasībām, ņemot vērā šajā kodeksa daļā sniegtās vadlīnijas. Šādus pierādījumus vai drošu informāciju var gūt no attiecīgi pilnvarotas amatpersonas profesionālā slēdziena vai novērojumiem, kas veikti, pārbaudot kuģa starptautisko kuģa drošības apliecību vai starptautisko kuģa drošības pagaidu apliecību, kas izsniegts saskaņā ar šā kodeksa A daļu ("apliecība"), vai no citiem avotiem. Pat tad, ja kuģī atrodas derīga apliecība, attiecīgi pilnvarotām amatpersonām tomēr var būt nopietni iemesli, balstoties uz savu profesionālo spriedumu, uzskatīt, ka kuģis neatbilst prasībām.

4.33. Iespējamie nopietnu iemeslu piemēri saskaņā ar XI-2/9.1. un XI-2/9.2. noteikumu citu starpā atkarībā no konkrētā gadījuma var būt šādi:

1) pierādījumi, kas gūti, pārbaudot spēkā neesošu vai derīguma termiņu zaudējušu apliecību;

2) pierādījumi vai droša informācija, ka drošības iekārtām, dokumentācijai vai pasākumiem, ko pieprasa XI-2. nodaļa un šā kodeksa A daļa, ir nopietni trūkumi;

3) saņemts ziņojums vai sūdzība, kas pēc attiecīgi pilnvarotas amatpersonas profesionālā sprieduma satur drošu informāciju, kura skaidri rāda, ka kuģis neatbilst XI-2. nodaļas vai šā kodeksa A daļas prasībām;

4) pierādījumi vai novērojumi, ko guvusi attiecīgi pilnvarota amatpersona, pamatojoties uz savu profesionālo spriedumu, ka kapteinis vai kuģa personāls labi nepārzina galvenās kuģa drošības procedūras vai nespēj veikt treniņus, kas ir saistīti ar kuģa drošību, vai šādas procedūras vai treniņi nav bijuši veikti;

5) pierādījumi vai novērojumi, ko guvusi attiecīgi pilnvarota amatpersona, pamatojoties uz savu profesionālo spriedumu, ka kuģa pamatpersonāla locekļi nespēj nodibināt pienācīgus sakarus ar citiem kuģa pamatpersonāla locekļiem, kas atbildīgi par drošību kuģī;

6) pierādījumi vai droša informācija, ka kuģis uzņēmis personas vai kravu vai preces ostas iekārtā vai no cita kuģa, minētajai ostas iekārtai vai citam kuģim pārkāpjot XI-2. nodaļas vai šā kodeksa A daļas noteikumus, un attiecīgais kuģis nav aizpildījis drošības deklarāciju un nav veicis piemērotus īpašus vai papildu drošības pasākumus vai nav ievērojis attiecīgās kuģa drošības procedūras;

7) pierādījumi vai droša informācija, ka kuģis ir uzņēmis personas, kravu vai preces ostas iekārtā vai no cita avota (piem., no cita kuģa vai helikoptera), ja ostas iekārtai vai citam avotam nav jāatbilst XI-2. nodaļas vai šā kodeksa A daļas prasībām, un kuģis nav veicis piemērotus īpašus vai papildu drošības pasākumus vai ievērojis attiecīgas drošības procedūras; un

8) kuģim ir secīga, vēlāk izdota starptautiskā kuģa drošības pagaidu apliecība, kas aprakstīta A/19.4. punktā, un attiecīgi pilnvarota amatpersona, pamatodamās uz savu profesionālo spriedumu, uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc kuģis vai sabiedrība ir pieprasījusi šādu apliecību, ir vēlēšanās izvairīties no pilnīgas atbilstības XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas noteikumiem pēc sākotnējās pagaidu apliecības termiņa beigām, kā tas aprakstīts A/19.4.4. punktā.

4.34. Īpaši svarīga ir XI-2/9. noteikuma ietekme uz starptautiskajiem tiesību aktiem, un šis noteikums jāīsteno, paturot prātā XI-2/2.4. noteikumu, jo pastāv iespēja, ka radīsies situācijas, kad veicamie pasākumi neietilps XI-2. nodaļas darbības sfērā, vai nāksies ņemt vērā skarto kuģu tiesības, kas nav aplūkotas XI-2. nodaļā. Tādēļ XI-2/9. noteikums neskar Līgumslēdzējas valdības tiesības veikt pasākumus, kuri pamatojas uz starptautiskajiem tiesību aktiem un atbilst tiem, lai nodrošinātu personu, ostas iekārtu un cita īpašuma drošību vai drošumu, ja kuģis, kaut arī atbilzdams XI-2. nodaļai un šā kodeksa A daļai, tomēr ir uzskatāms par tādu, kas rada drošības risku.

4.35. Ja Līgumslēdzēja valdība norīko kādam kuģim kontroles pasākumus, nekavējoties ir jāsazinās ar administrāciju, sniedzot tai pietiekamu informāciju, lai administrācija varētu pilnīgi sadarboties ar šo Līgumslēdzēju valdību.

Kuģu kontrole ostā

4.36. Ja neatbilstība izpaužas kā defekts iekārtā vai trūkumi dokumentācijā, tās dēļ kuģis ir aizturēts un šo neatbilstību nevar izlabot inspekcijas ostā, Līgumslēdzēja valdība var ļaut kuģim kuģot uz citu ostu, ja ir ievēroti visi nosacījumi, kādus paredz vienošanās starp ostas valstīm un administrāciju vai kapteini.

Kuģi, kas vēlas ienākt citas Līgumslēdzējas valdības ostā

4.37. XI-2/9.2.1. noteikumā ir minēta informācija, kādu Līgumslēdzējas valdības var pieprasīt no kuģa kā priekšnoteikumu tā ielaišanai ostā. Viens no minētajām informācijas veidiem ir apstiprinājums par tiem īpašajiem vai papildu pasākumiem, kādus kuģis veicis, pēdējās 10 reizes uzturēdamies ostas iekārtās. To piemēri citu starpā ir šādi:

1) pieraksti par pasākumiem, kas veikti, apmeklējot ostas iekārtu, kura atrodas tādas valsts teritorijā, kas nav Līgumslēdzēja valdība, īpaši tādi pasākumi, ko parasti veiktu ostas iekārtas, kas atrodas Līgumslēdzēju valdību teritorijās; un

2) visas drošības deklarācijas, kas sniegtas ostas iekārtām vai citiem kuģiem.

4.38. Cits minētās informācijas veids, ko var pieprasīt, izvirzot tās sniegšanu kā priekšnoteikumu ielaišanai ostā, ir apstiprinājums, ka, pēdējās 10 reizes uzturoties ostas iekārtā, ir ievērotas piemērotas kuģa drošības procedūras, veicot darbības no viena kuģa uz otru. Parasti nevajag iekļaut pierakstus ne par loču vai muitas, imigrācijas vai drošības amatpersonu pārvadāšanu, nedz arī par degvielas iepildīšanu tvertnēs, lihteru izmantošanu, piegādāto preču iekraušanu un atkritumu izkraušanu no kuģa ostas iekārtās, kas parasti ietilpst ostas iekārtas drošības plāna darbības jomā. Sniedzamās informācijas piemēri citu starpā ir šādi:

1) pieraksti par pasākumiem, kas veikti, veicot darbību no kuģa uz tādu kuģi, kas brauc ar karogu, kurš nepieder Līgumslēdzējai valdībai, jo īpaši pasākumi, ko parasti veiktu ar Līgumslēdzējas valdības karogu braucošie kuģi;

2) pieraksti par pasākumiem, kas veikti, iesaistoties darbībā no kuģa uz kuģi ar tādu kuģi, kurš brauc ar Līgumslēdzējas valdības karogu, bet kuram nevajag ievērot XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas noteikumus, piemēram, drošības apliecības kopija, kas izsniegta otram kuģim saskaņā ar citiem noteikumiem; un

3) ja jūrā ir izglābtas personas vai preces, — visa iespējamā informācija par šādām personām vai precēm, tostarp to identitāte, ja tāda zināma, un pārbaužu rezultāti, kas veiktas kuģa vārdā, lai noteiktu izglābto drošības statusu. Ne XI-2. nodaļas, ne šā kodeksa A daļas mērķis nav aizkavēt vai novērst jūras briesmās esošo personu nogādāšanu drošā vietā. Vienīgais XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas nolūks ir sniegt valstīm pietiekami daudz piemērotas informācijas, lai tās varētu nodrošināt savas drošības intereses.

4.39. Citādas praktiskas, ar drošību saistības informācijas piemēri, ko var pieprasīt, paredzot šādas informācijas sniegšanu kā priekšnoteikumu kuģa ielaišanai ostā, lai palīdzētu nodrošināt personu, ostas iekārtu, kuģu un cita īpašuma drošību, citu vidū ir šādi:

1) informācija, kas ietverta galveno datu uzskaitē (Continuous Synopsis Record);

2) kuģa atrašanās vieta ziņojuma sastādīšanas brīdī;

3) gaidāmais laiks, kad kuģis ieradīsies ostā;

4) komandas sastāvs;

5) vispārējs apraksts par kravu, kas atrodas kuģī;

6) pasažieru saraksts; un

7) informācija, kas jāved līdzi saskaņā ar XI-2/5. noteikumu.

4.40. XI-2/9.2.5. noteikums ļauj kuģa kapteinim atsaukt izteikto nodomu ieiet ostā, kad viņš ir informēts, ka piekrastes vai ostas valsts veiks kontroles pasākumus saskaņā ar XI-2/9.2. noteikumu. Ja kapteinis atsauc šo nodomu, XI-2/9.2. noteikumu vairs nepiemēro, un citiem veicamajiem pasākumiem jābūt pamatotiem uz starptautiskajām tiesībām un jāatbilst tām.

Papildnoteikumi

4.41. Visos gadījumos, kad kuģim liedz ienākt ostā vai to izraida no ostas, attiecīgo valstu iestādēm jāpaziņo visi zināmie fakti. Šīm ziņām jāietver šādi fakti, ja tie ir zināmi:

1) kuģa nosaukums, tā karogs, kuģa identifikācijas numurs, pazīšanas signāls, kuģa tips un krava;

2) iemesls, kāpēc kuģim liegta ienākšana ostā vai ostas teritorijā vai tas no turienes izraidīts;

3) ja tas attiecas uz konkrēto gadījumu, jebkuras ar drošību saistītas neatbilstības raksturs;

4) ja tas attiecas uz konkrēto gadījumu, sīkākas ziņas par mēģinājumiem izlabot jebkādu neatbilstību, tostarp nosacījumi, kādi uzlikti kuģa braucienam;

5) iepriekšējā(-ās) osta(-as), kurā(-as) kuģis iegājis, un nākamā deklarētā kuģa ienākšanas osta;

6) izbraukšanas laiks un aptuvenais paredzētais ierašanās laiks šajās ostās;

7) visi norādījumi, kādi doti kuģim, piem., ziņot par maršrutu;

8) pieejamā informācija par drošības līmeni, saskaņā ar kuru kuģis tobrīd tiek ekspluatēts.

9) informācija par jebkādu saziņu, kas notikusi starp ostas valsti un administrāciju;

10) kontaktpunkts ostas valstī, kas sastāda ziņojumu, lai iegūtu turpmāku informāciju;

11) komandas sastāvs; un

12) cita būtiska informācija.

4.42. Starp attiecīgajām valstīm, ar kurām jāsazinās, jābūt valstīm, kas atrodas gar kuģa paredzēto maršrutu uz tā nākamo ostu, īpaši tad, ja kuģis vēlas iebraukt šādas piekrastes valsts teritoriālajos ūdeņos. Citu attiecīgo valstu vidū var būt iepriekšējo piestāšanas ostu valstis, tādējādi rodot iespēju iegūt papildu informāciju un atrisināt drošības jautājumus saistībā ar iepriekšējām ostām.

4.43. Veicot kontroles un priekšrakstu izpildes pasākumus, attiecīgi pilnvarotajām amatpersonām jānodrošina, lai jebkuri uzliktie pasākumi vai soļi būtu samērīgi. Šādiem pasākumiem jābūt samērīgiem un ar viszemāko stingrības pakāpi un ilgumu, kāds nepieciešams, lai izlabotu vai mazinātu neatbilstību.

4.44. Vārds "aizkavēšana" XI-2/9.3.5.1. noteikumā attiecas arī uz situācijām, kad saskaņā ar rīcību, kas veikta atbilstīgi šim noteikumam, kuģim nepamatoti liedz ieiet ostā vai kuģi nepamatoti izraida no ostas.

Kuģi, kas nepieder Līgumslēdzējām valdībām, un kuģi, kuru lielums ir mazāks par Konvencijā paredzēto

4.45. Kuģiem, kas brauc ar tādas valsts karogu, kura nav šās konvencijas Līgumslēdzēja valdība un nav arī 1988. gada SOLAS Protokola [1] dalībvalsts, Līgumslēdzējas valdības nepiešķir labvēlīgāku režīmu. Līdz ar to šādiem kuģiem jāpiemēro XI-2/9. noteikuma prasības un šajā kodeksa daļā sniegtās vadlīnijas.

4.46. Kuģi, kuru lielums ir mazāks par Konvencijā paredzēto, ir pakļauti valstu drošības uzturēšanas pasākumiem. Šādi pasākumi jāveic, pienācīgi ievērojot XI-2. nodaļas prasības un šajā kodeksa daļā sniegtās vadlīnijas.

5. DROŠĪBAS DEKLARĀCIJA

Vispārīgi apsvērumi

5.1. Drošības deklarācija jāaizpilda, kad ostas iekārtas Līgumslēdzēja valdība to uzskata par vajadzīgu vai kad kuģis to uzskata par vajadzīgu.

5.1.1. Drošības deklarācijas nepieciešamība var izrietēt no ostas iekārtas drošības novērtējuma rezultātiem, un iemesli un apstākļi, kādos pieprasa drošības deklarāciju, jānosaka ostas iekārtas drošības plānā.

5.1.2. Drošības deklarācijas nepieciešamību var norādīt administrācija kuģiem, kas drīkst braukt ar tās karogu, vai tā var izrietēt no kuģa drošības novērtējuma rezultātiem, un tas jāietver kuģa drošības plānā.

5.2. Visticamāk, ka drošības deklarācija būs vajadzīga augstākajos drošības līmeņos, kad kuģim ir augstāks drošības līmenis nekā ostas iekārtai vai citam kuģim, ar kuru tas veido saskarsmi, un kuģa/ostas saskarsmei vai no kuģa uz kuģi veiktām darbībām, kas personām, īpašumam vai videi rada lielāku risku tādu iemeslu dēļ, kuri raksturīgi minētajam kuģim, ieskaitot tā kravu vai pasažierus vai apstākļus ostas iekārtā, vai šo faktoru kombināciju.

5.2.1. Ja kuģis vai administrācija, kas rīkojas to kuģu vārdā, kuri drīkst braukt ar tās karogu, pieprasa aizpildīt drošības deklarāciju, par ostas iekārtas drošību atbildīgajai amatpersonai vai par kuģa drošību atbildīgajai amatpersonai jāapstiprina pieprasījums un jāapspriež piemēroti drošības pasākumi.

5.3. Par ostas iekārtas drošību atbildīgā amatpersona var pieprasīt drošības deklarāciju pirms tādas kuģa/ostas saskarsmes norises, kas apstiprinātā ostas iekārtas drošības novērtējumā minēta kā sevišķi problemātiska. To piemēri citu starpā var būt pasažieru uzņemšana kuģī vai izlaišana krastā un bīstamu preču vai bīstamu vielu pārvadāšana, iekraušana vai izkraušana. Ostas iekārtas drošības novērtējumā var būt norādītas arī iekārtas, kas atrodas blīvi apdzīvotās vietās vai pie tādām, vai ekonomiski svarīgas darbības, kurām vajadzīga drošības deklarācija.

5.4. Galvenais drošības deklarācijas mērķis ir nodrošināt vienošanos starp kuģi un ostas iekārtu vai ar citiem kuģiem, ar kuru(-iem) tas veido saskarsmi, par attiecīgajiem drošības pasākumiem, ko veiks katrs no tiem saskaņā ar to attiecīgo apstiprināto drošības plānu noteikumiem.

5.4.1. Drošības deklarācija, par kuru notikusi vienošanās, jāparaksta un uz tās jāatzīmē datums atkarībā no konkrētā gadījuma gan ostas iekārtai, gan kuģim(-iem), norādot atbilstību XI-2. nodaļai un šā kodeksa A daļai, ietverot tās ilgumu, attiecīgo drošības līmeni vai līmeņus un atbilstošo kontaktinformāciju.

5.4.2. Notiekot drošības līmeņa izmaiņām, var būt nepieciešams aizpildīt jaunu vai pārskatītu drošības deklarāciju.

5.5. Drošības deklarācija jāaizpilda angļu, franču vai spāņu valodā vai valodā, kas kopīga gan ostas iekārtai, gan kuģim vai kuģiem atkarībā no konkrētā gadījuma.

5.6. Drošības deklarācijas paraugs ir sniegts šās kodeksa daļas 1. papildinājumā. Minētais paraugs ir paredzēts drošības deklarācijai starp kuģi un ostas iekārtu. Ja drošības deklarācija attiecas uz diviem kuģiem, paraugs atbilstīgi jāpielāgo.

6. SABIEDRĪBAS PIENĀKUMI

Vispārīgi apsvērumi

6.1. XI-2/5. noteikums paredz, ka sabiedrībai jāsniedz kuģa kapteinim informācija, lai ievērotu sabiedrības saistības saskaņā ar minētajā noteikumā paredzētajām normām. Šī informācija ietver tādus elementus kā:

1) dalībnieki, kas atbildīgi par kuģa personāla iecelšanu, piemēram, rēderejas, kuģu komplektēšanas aģentūras, darbuzņēmēji, koncesiju uzņēmumi (piemēram, mazumtirdzniecības vietas, kazino utt.);

2) dalībnieki, kas lemj par kuģa izmantošanu, tostarp fraktētājs(-i), kas fraktē kuģi uz konkrētu laiku, vai bezapkalpes kuģa fraktētājs(-i), vai jebkura cita struktūra, kas darbojas šādā statusā; un

3) gadījumos, ja kuģi izmanto saskaņā ar frakts līguma noteikumiem, Līgumslēdzēju pušu kontaktinformācija, ieskaitot fraktētājus, kas fraktē kuģi uz konkrētu laiku vai konkrētam braucienam.

6.2. Saskaņā ar XI-2/5. noteikumu sabiedrības pienākums ir atjaunināt un uzturēt šo informāciju aktuālu, kolīdz notiek izmaiņas.

6.3. Šai informācijai jābūt angļu, franču vai spāņu valodā.

6.4. Kuģiem, kas būvēti līdz 2004. gada 1. jūlijam, šai informācijai jāatspoguļo faktiskais stāvoklis minētajā dienā.

6.5. Kuģiem, kas būvēti ne agrāk par 2004. gada 1. jūliju, un kuģiem, kas būvēti līdz 2004. gada 1. jūlijam, bet netika ekspluatēti 2004. gada 1. jūlijā, šī informācija jāsniedz no dienas, kad kuģis pieņemts ekspluatācijā, un tai jāatspoguļo faktiskais stāvoklis minētajā dienā.

6.6. Pēc 2004. gada 1. jūlija, ja kuģi beidz ekspluatēt, informācija jāsniedz no dienas, kad kuģis atkārtoti pieņemts ekspluatācijā, un tai jāatspoguļo faktiskais stāvoklis minētajā dienā.

6.7. Iepriekš sniegtā informācija, kas nav saistīta ar faktisko stāvokli minētajā dienā, nav jāglabā kuģī.

6.8. Ja atbildību par kuģa ekspluatēšanu uzņemas cita sabiedrība, tad kuģī nav jāglabā informācija par sabiedrību, kas iepriekš ir ekspluatējusi šo kuģi.

Turklāt citas būtiskas vadlīnijas ir norādītas 8., 9. un 13. iedaļā.

7. KUĢA DROŠĪBA

Attiecīgās vadlīnijas ir norādītas 8., 9. un 13. iedaļā.

8. KUĢA DROŠĪBAS NOVĒRTĒJUMS

Drošības novērtējums

8.1. Amatpersona, kas atbild par drošību sabiedrībā, atbild par to, lai kuģa drošības novērtējums tiktu veikts katram šās sabiedrības flotes kuģim, kuram jāatbilst XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas noteikumiem un par kuru atbild šī amatpersona. Kaut arī amatpersonai, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, nebūt nav personiski jāveic visi pienākumi, kas saistīti ar tās ieņemamo amatu, galīgo atbildību par to pienācīgu izpildi uzņemas šī atsevišķā amatpersona, kas atbildīga par drošību sabiedrībā.

8.2. Pirms kuģa drošības novērtējuma sākšanas amatpersonai, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, jānodrošina, lai tiktu izmantota informācija, kas pieejama par briesmu novēršanu ostās, kurās kuģim paredzēts ienākt vai kurās tas uzņems vai izlaidīs pasažierus, par ostas iekārtām un to aizsardzības pasākumiem. Amatpersonai, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, jāizpēta līdzšinējie ziņojumi par līdzīgām drošības vajadzībām. Ja iespējams, amatpersonai, kas atbild par drošību sabiedrībā, jāsatiek atbilstošās personas no kuģa un ostas iekārtām, lai pārspriestu novērtējuma mērķi un metodoloģiju. Amatpersonai, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, jāievēro visi īpašie norādījumi, ko sniegušas Līgumslēdzējas valdības.

8.3. Kuģa drošības novērtējumā jāaplūko šādi elementi uz kuģa vai tā iekšpusē:

1) fiziskā drošība;

2) konstrukcijas izturība;

3) personāla aizsardzības sistēmas;

4) pamatprocedūras;

5) radiosakaru un elektrosakaru sistēmas, tostarp datorsistēmas un tīkli; un

6) citas jomas, kuras var radīt risku personām, īpašumam vai operācijām uz kuģa vai ostas iekārtā, ja ir bojātas vai izmantotas neatļautiem novērojumiem.

8.4. Personām, kas iesaistītas kuģa drošības novērtējuma veikšanā, jāspēj izmantot ekspertu palīdzība saistībā ar:

1) zināšanām par pašreizējiem drošības apdraudējumiem un to shēmām;

2) ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšanu un atrašanu;

3) to, kā nediskriminējošā veidā atpazīt tādu personu īpatnības un izturēšanās veidu, kas, iespējams, apdraud drošību;

4) paņēmieniem, ko izmanto, lai apietu drošības pasākumus;

5) metodēm, ko izmanto, lai izraisītu ar drošību saistītu starpgadījumu;

6) sprāgstvielu ietekmi uz kuģa konstrukciju un iekārtām;

7) kuģa drošību;

8) kuģa/ostas saskarsmes praktisko darbību;

9) avāriju paredzēšanu, ārkārtas situāciju paredzēšanu un reakciju uz tām;

10) fizisko drošību;

11) radiosakaru un elektrosakaru sistēmām, tostarp datorsistēmām un tīkliem;

12) kuģu tehniku; un

13) kuģu un ostu operācijām.

8.5. Amatpersonai, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, jāiegūst un jāpieraksta informācija, kas vajadzīga novērtējuma veikšanai, tostarp:

1) kuģa ģenerālā plāna shēma;

2) to zonu izvietojums, kurām jābūt ierobežotai pieejai, piemēram, komandtiltiņš, A kategorijas mašīntelpas un citi kontrolpunkti, kā noteikts II-2. nodaļā, utt.;

3) katras faktiskās vai iespējamās kuģa piekļuves vietas atrašanās un funkcijas;

4) plūdmaiņu izmaiņas, kas var iespaidot kuģa drošību vai neaizsargātību;

5) kravas telpas un ierīce brīvai uzpeldēšanai;

6) vietas, kur tiek glabāti kuģa krājumi un svarīgākās apkopes iekārtas;

7) vietas, kur glabā atsevišķi pārvadājamu bagāžu;

8) avārijas iekārtas un rezerves iekārtas, lai uzturētu galvenos pakalpojumus;

9) kuģa personāla skaits, pastāvošie drošības uzdevumi un sabiedrībā izmantotā apmācību prakse;

10) esošās drošības iekārtas un drošības aprīkojums, lai aizsargātu pasažierus un kuģa personālu;

11) glābšanas un evakuācijas izejas un sapulcēšanās vietas, kas jāuztur, lai nodrošinātu kārtīgu un drošu kuģa evakuāciju ārkārtas situācijā;

12) pastāvošie līgumi ar privātiem drošības uzņēmumiem, kas sniedz drošības pakalpojumus no kuģa uz ūdeni; un

13) pastāvošie drošības pasākumi un spēkā esošās procedūras, tostarp inspicēšanas un drošības procedūras, identifikācijas sistēmas, novērošanas un pārraudzības iekārtas, personāla identifikācijas dokumenti un sakaru, trauksmes, apgaismojuma, piekļuves kontroles un citas atbilstošas sistēmas.

8.6. Kuģa drošības novērtējumā jāpārbauda katra identificētā piekļuves vieta, tostarp atklāti klāji, un jānovērtē, kā tās var izmantot atsevišķas personas, kas var gribēt pārkāpt drošību. Tas ietver piekļuves vietas, kas pieejamas personām, kurām ir likumīgas piekļuves tiesības, kā arī personām, kas mēģina iekļūt nesankcionēti.

8.7. Kuģa drošības novērtējumā jāapsver, vai vēl joprojām ir izmantojami esošie drošības pasākumi un vadlīnijas, procedūras un operācijas, kas paredzētas gan ikdienas, gan ārkārtas apstākļiem, un jānosaka norādījumi par drošību, tostarp par šādiem jautājumiem:

1) ierobežotas piekļuves zonas;

2) procedūras, kā reaģēt uz ugunsgrēku vai citiem ārkārtas apstākļiem;

3) kuģa personāla, pasažieru, apmeklētāju, pārdevēju, remonta tehniķu, dokeru utt. uzraudzības līmenis;

4) drošības patruļu biežums un efektivitāte;

5) piekļūšanas kontroles sistēmas, tostarp identifikācijas sistēmas;

6) drošības sakaru sistēmas un procedūras;

7) drošības durvis, barjeras un apgaismojums; un

8) drošības un novērošanas iekārtas un sistēmas, ja tādas pastāv.

8.8. Kuģa drošības novērtējumā jāņem vērā personas, darbības, pakalpojumi un operācijas, ko ir svarīgi aizsargāt. Šeit ietilpst:

1) kuģa personāls;

2) pasažieri, apmeklētāji, pārdevēji, remonta tehniķi, ostas iekārtas personāls utt.;

3) spēja saglabāt kuģošanas drošību un reaģēt ārkārtas situācijā;

4) krava, jo īpaši bīstamas preces vai bīstamas vielas;

5) kuģa krājumi;

6) kuģa drošības sakaru iekārtas un sistēmas, ja tādas pastāv; un

7) kuģa drošības novērošanas iekārtas un sistēmas, ja tādas pastāv.

8.9. Kuģa drošības novērtējumā jāņem vērā visas iespējamās briesmas, kas ietver šādus ar drošību saistītu starpgadījumu veidus:

1) kuģa vai ostas iekārtas bojājumi vai iznīcināšana, piem., spridzināšanas, dedzināšanas, sabotāžas vai vandālisma rezultātā;

2) kuģa vai tajā esošu personu nolaupīšana vai sagrābšana;

3) manipulācijas ar kravu, galvenajām kuģa iekārtām vai sistēmām vai kuģa krājumiem;

4) nesankcionēta piekļuve vai izmantošana, tostarp bezbiļetnieku klātbūtne;

5) ieroču vai iekārtu, tostarp masu iznīcināšanas ieroču kontrabanda;

6) kuģa izmantošana, lai pārvadātu personas, kas vēlas izraisīt ar drošību saistītus starpgadījumus, un/vai šādu personu aprīkojumu;

7) kuģa izmantošana par ieroci vai kā līdzekli, lai izraisītu bojājumus vai iznīcinātu;

8) uzbrukumi no jūras, kamēr kuģis ir pietauvojies vai noenkurojies; un

9) uzbrukumi, esot jūrā.

8.10. Kuģa drošības plānā jāņem vērā visas iespējamās neaizsargātās vietas, tostarp:

1) kolīzijas starp drošības un drošuma pasākumiem;

2) kolīzijas starp darba pienākumiem un drošības uzdevumiem;

3) sardzes dienesta pienākumi, kuģa personāla skaits, jo īpaši attiecībā uz apkalpes nogurumu, modrību un sniegumu;

4) visi identificētie trūkumi drošības apmācībās; un

5) visas drošības iekārtas un sistēmas, tostarp sakaru sistēmas.

8.11. Amatpersonai, kas atbildīga par drošību sabiedrībā un par kuģa drošību atbildīgajai amatpersonai allaž jāņem vērā, kā drošības pasākumi var ietekmēt kuģa personālu, kas paliek uz kuģa ilgāku laiku. Izstrādājot drošības pasākumus, jo īpaši jāņem vērā kuģa personāla ērtības, komforts un privātā dzīve, kā arī tā spēja saglabāt efektivitāti ilgākā laika posmā.

8.12. Beidzot ostas iekārtas drošības novērtējumu, sagatavo ziņojumu, kas sastāv no kopsavilkuma par novērtējuma veikšanu, apraksta par katru neaizsargāto vietu, kas atrasta novērtējumā, un apraksta par pretpasākumiem, kas jāveic attiecībā uz katru neaizsargāto vietu. Ziņojumu aizsargā pret nesankcionētu piekļūšanu vai izpaušanu.

8.13. Ja kuģa drošības novērtējumu neveic sabiedrība, kuģa drošības novērtējuma ziņojums jāizskata un jāpieņem amatpersonai, kas atbildīga par drošību sabiedrībā.

Objekta drošības apsekojums

8.14. Objekta drošības apsekojums ietilpst jebkura kuģa drošības novērtējumā. Objekta drošības apsekojumā jāpārbauda un jāizvērtē esošie kuģa aizsardzības pasākumi, procedūras un operācijas, kas paredzētas šādiem mērķiem:

1) nodrošināt visu kuģa drošības uzdevumu izpildi;

2) pārraudzīt ierobežotas piekļuves zonas, lai tur varētu iekļūt tikai pilnvarotas personas;

3) kontrolēt iekļūšanu kuģī, tostarp identifikācijas sistēmas;

4) uzraudzīt klāja virsmas un teritoriju ap kuģi;

5) kontrolēt personu uzņemšanu kuģī un tās sekas (pasažiera uzraudzītā bagāža un atsevišķi pārvadājamā bagāža un kuģa personāla personiskās mantas);

6) pārraudzīt apiešanos ar kravu un kuģa krājumu piegādi; un

7) nodrošināt, lai kuģa drošības sakaru līdzekļi, informācija un iekārtas būtu gatavības stāvoklī.

9. KUĢA DROŠĪBAS PLĀNS

Vispārīgi apsvērumi

9.1. Amatpersona, kas atbild par drošību sabiedrībā, atbild par to, lai tiktu sagatavots un iesniegts apstiprināšanai kuģa drošības plāns. Katra atsevišķā kuģa drošības plāna saturs var atšķirties atkarībā no konkrētā kuģa, uz kuru tas attiecas. Kuģa drošības novērtējumā identificē kuģa konkrētās īpatnības un potenciālās briesmas un neaizsargātās vietas. Sagatavojot kuģa drošības plānu, šīs īpatnības sīki jāaplūko. Administrācijas var sagatavot ieteikumus par kuģa drošības plāna sagatavošanu un saturu.

9.2. Visos kuģu drošības plānos:

1) sīki jāapraksta kuģa drošības organizatoriskā struktūra;

2) sīki jāapraksta kuģa attiecības ar sabiedrību, ostas iekārtām, citiem kuģiem un atbilstošajām par drošību atbildīgajām iestādēm;

3) sīki jāapraksta sakaru sistēmas, kas garantē efektīvus un pastāvīgus sakarus uz kuģa un starp kuģi un trešajām personām, tostarp ostas iekārtām;

4) sīki jāapraksta galvenie drošības pasākumi 1. drošības līmenī, kas allaž tiek veikti, gan operatīvie, gan fiziskie;

5) sīki jāapraksta papildu drošības pasākumi, kas kuģim ļauj nekavējoties pāriet uz 2. drošības līmeni un vajadzības gadījumā uz 3. drošības līmeni;

6) āaplūko kārtība, kā iesniegt regulārai izskatīšanai vai revīzijai kuģa drošības plānu un grozīt to atkarībā no gūtās pieredzes vai apstākļu maiņas diktētajām vajadzībām; un

7) sīki aprakstīt procedūras, kā tiek sniegti ziņojumi atbilstošajiem Līgumslēdzējas valdības kontaktpunktiem.

9.3. Sagatavojot efektīvu kuģa drošības plānu, jābalstās uz pamatīgu visu to jautājumu novērtējumu, kas attiecas uz kuģa drošību, jo īpaši ietverot konkrētā kuģa fizisko un ekspluatācijas iezīmju pamatīgu izvērtējumu, ieskaitot komerciālo maršrutu;

9.4. Visi kuģa drošības plāni jāapstiprina administrācijai vai tās vārdā. Ja administrācija izmanto atzītas drošības organizācijas pakalpojumus, lai izskatītu vai apstiprinātu kuģa drošības plānu, minētā atzītā kuģa drošības organizācija nedrīkst būt saistīta ar citu kuģa drošības organizāciju, kas ir sagatavojusi vai palīdzējusi sagatavot šo plānu.

9.5. Amatpersonai, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, un par kuģa drošību atbildīgajai amatpersonai jāizstrādā procedūras:

1) lai novērtētu kuģa drošības plānu nepārtraukto efektivitāti; un

2) sagatavotu grozījumus plānā pēc tā apstiprināšanas.

9.6. Kuģa drošības plānā ietvertie drošības pasākumi jāīsteno sākotnējās pārbaudes gaitā, lai pārliecinātos par kuģa atbilstību XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas prasībām. Citādi kuģim nav iespējams izdot pieprasīto starptautisko kuģa drošības apliecību. Ja vēlāk jebkādu iemeslu dēļ gadās kāda drošības iekārtu vai sistēmu kļūme vai jāpārtrauc lietot kāds drošības pasākums, jāpieņem līdzvērtīgi pagaidu drošības pasākumi, par tiem paziņojot administrācijai un vienojoties ar to.

Drošības pienākumu uz kuģa organizēšana un izpilde

9.7. Papildus 9.2. iedaļā sniegtajiem norādījumiem kuģa drošības plānā jāaplūko šādi jautājumi visiem drošības līmeņiem:

1) visa kuģa personāla uzdevumi un pienākumi no drošības viedokļa;

2) procedūras vai aizsardzības pasākumi, kas vajadzīgi, lai allaž varētu uzturēt pastāvīgus sakarus;

3) procedūras, kas vajadzīgas, lai novērtētu, vai drošības procedūras un visas drošības un novērošanas iekārtas un sistēmas, tostarp procedūras, ar kuru palīdzību identificē iekārtas vai sistēmas kļūmi vai nedarbošanos un reaģē uz to, nepārtraukti ir efektīvas;

4) procedūras un prakse, lai aizsargātu no drošības viedokļa jutīgu informāciju, kas sagatavota uz papīra vai elektroniskā formātā;

5) drošības un novērošanas iekārtu un sistēmu veids un prasības apkopei, ja tādas pastāv;

6) procedūras, kā nodrošināt, lai laikus tiktu iesniegti un novērtēti ziņojumi par iespējamiem drošības pārkāpumiem vai aizdomas par drošības problēmām; un

7) procedūras, kā nodrošināt, uzturēt un atjaunināt jebkādu ar kuģi pārvadātu bīstamu preču vai bīstamu vielu uzskaiti, norādot to atrašanās vietu.

9.8. Atlikušajā 9. iedaļas daļā tiks īpaši aplūkoti drošības pasākumi, ko var veikt katrā drošības līmenī attiecībā uz:

1) kuģa personāla, pasažieru, apmeklētāju utt. iekļūšanu kuģī;

2) ierobežotas piekļuves zonām uz kuģa;

3) apiešanos ar kravu;

4) kuģa krājumu piegādi;

5) apiešanos ar atsevišķi pārvadājamo bagāžu; un

6) kuģa drošības pārraudzību.

Iekļūšana kuģī

9.9. Kuģa drošības plānā jānosaka drošības pasākumi, kas aptver visus iekļūšanas veidus kuģī, kuri identificēti kuģa drošības novērtējumā. Jāietver:

1) uzkāpšanas kāpnes;

2) uzkāpšanas trapi;

3) uzbrauktuves;

4) durvis, borta iluminatori, logi un borta lūkas;

5) pietauvošanās troses un enkurķēdes; un

6) celtņi un pacelšanas mehānismi.

9.10. Katram no minētajiem objektiem kuģa drošības plānā jānorāda piemērotas vietas, kur katrā drošības līmenī piemēro iekļūšanas ierobežojumus vai aizliegumus. Katram drošības līmenim kuģa drošības plānā jānorāda piemērojamo ierobežojumu vai aizlieguma tips un līdzekļi, kā tos īstenot.

9.11. Kuģa drošības plānā katram drošības līmenim jānosaka identifikācijas līdzekļi, lai varētu nokļūt uz kuģa un lai personas varētu uzturēties uz kuģa bez identificēšanas procedūras. Tie var ietvert piemērotas identifikācijas sistēmas izstrādi, kas ļautu veikt pastāvīgu un pagaidu identifikāciju, paredzot to atbilstīgi kuģa personālam un apmeklētājiem. Visas kuģu identifikācijas sistēmas, ja vien tas praktiski ir izdarāms, vajag saskaņot ar ostas iekārtai piemērojamo identifikācijas sistēmu. Pasažieriem jāspēj pierādīt sava identitāte, izmantojot iekāpšanas kartes, biļetes utt., taču viņiem nedrīkst ļaut iekļūt ierobežotas piekļuves zonās, ja tās netiek uzraudzītas. Kuģa drošības plānā jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu identifikācijas sistēmu regulāru atjaunināšanu, un par procedūru neievērošanu jāparedz disciplināra atbildība.

9.12. Personām, kas nevēlas vai nespēj pierādīt savu identitāti un/vai norādīt sava apmeklējuma mērķi, ja viņām lūgts to darīt, jāaizliedz iekļūt kuģī un par to mēģinājumiem iekļūt pēc vajadzības jāziņo par kuģa drošību atbildīgajai amatpersonai, amatpersonai, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, par ostas iekārtas drošību atbildīgajai amatpersonai, un valsts vai vietējām varasiestādēm, kas atbild par drošību.

9.13. Kuģa drošības plānā jānosaka, cik bieži piemērot iekļūšanas kontroli, jo īpaši tad, ja to piemēro izlases vai nejaušā kārtībā.

1. drošības līmenis

9.14. Kuģa drošības plānā 1. drošības līmenim jānosaka drošības pasākumi, lai kontrolētu iekļūšanu kuģī; tajos var ietilpt šādas darbības:

1) pārbaudīt visu personu identitāti, kas vēlas nokļūt uz kuģa un apstiprina savu nolūku to darīt, pārbaudot, piemēram, iekāpšanas kārtību, pasažieru biļetes, iekāpšanas kartes, darba norīkojumus utt.;

2) sadarbojoties ar ostas iekārtu, kuģim jānodrošina, lai tiktu izveidotas paredzētās drošības zonas, kur var notikt inspekcijas un personu, bagāžas (arī rokas bagāžas), personisko mantu, transportlīdzekļu un to satura pārmeklēšana;

3) sadarbojoties ar ostas iekārtu, kuģim jānodrošina, lai transportlīdzekļi, ko paredzēts iekraut autotransporta prāmjos, ro-ro un citādos pasažieru kuģos, pirms iekraušanas tiktu pārmeklēti saskaņā ar kuģa drošības plānā noteikto biežumu;

4) nodalīt pārbaudītās personas un viņu personiskās mantas no nepārbaudītajām personām un personiskajām mantām;

5) nodalīt iekāpjošos pasažierus no izkāpjošajiem pasažieriem;

6) identificēt piekļuves vietas, kas jāapsargā vai jāuzrauga, lai novērstu nesankcionētu iekļūšanu;

7) aizslēdzot vai citiem līdzekļiem novērst piekļuvi neuzraudzītām telpām, kas atrodas blakus teritorijai, kur drīkst iekļūt pasažieri un apmeklētāji; un

8) visam kuģa personālam sniegt drošības instruktāžu par iespējamajām briesmām, procedūrām, kā ziņot par aizdomīgām personām, objektiem vai darbībām, un nepieciešamību ievērot modrību.

9.15. 1. drošības līmenī jābūt iespējai pārmeklēt visus, kas vēlas nokļūt uz kuģa. Šādas pārmeklēšanas, tostarp izlases pārmeklēšanas biežums jānosaka apstiprinātajā kuģa drošības plānā, un tas īpaši jāapstiprina administrācijai. Šādu pārmeklēšanu vislabāk var veikt ostas iekārta, cieši sadarbojoties ar kuģi un veicot to tiešā kuģa tuvumā. Ja vien no drošības viedokļa nav nopietni iemesli rīkoties pretēji, kuģa personālam nevajag pārmeklēt savus kolēģus vai to personiskās mantas. Veicot šādu pārmeklēšanu, jārīkojas, pilnīgi ievērojot katras atsevišķās personas cilvēktiesības un respektējot cilvēka cieņu.

2. drošības līmenis

9.16. Kuģa drošības plānā 2. drošības līmenim jāparedz drošības pasākumi, kas jāpiemēro, lai aizsargātu pret paaugstinātu ar drošību saistīta starpgadījuma briesmas, lai nodrošinātu lielāku modrību un stingrāku kontroli, tajos var ietilpt šādas darbības:

1) norīkot papildu personālu, lai veiktu patruļas uz klājiem atpūtas stundās, lai atvairītu nesankcionētu iekļūšanu;

2) ierobežot kuģa piekļuves vietu skaitu, identificējot slēdzamās vietas un līdzekļus, kā radīt pienācīgu drošību;

3) novērst iespēju nokļūt uz kuģa no ūdens, ietverot, piemēram, sadarbību ar ostas iekārtu, patruļkuģu izmantošanu;

4) krastā pie kuģa izveidot ierobežotas piekļuves zonu, cieši sadarbojoties ar ostas iekārtu;

5) veikt biežāku un sīkāku pārmeklēšanu personām, personu mantām un transportlīdzekļiem, kas uzbraukuši uz kuģa vai iekrauti tajā;

6) pavadīt kuģa apmeklētājus;

7) sniegt īpašu papildu drošības instruktāžu visam kuģa personālam par iespējamajām briesmām, vēlreiz uzsverot procedūras, kā ziņot par aizdomīgām personām, objektiem vai darbībām, un nepieciešamību būt vēl modrākiem; un

8) pilnīgi vai daļēji pārmeklēt kuģi.

3. drošības līmenis

9.17. Kuģim 3. drošības līmenī ir jāievēro norādījumi, ko devušas instances, kuras reaģē uz starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību, vai to briesmām. Kuģa drošības plānā sīki jānorāda drošības pasākumi, ko var veikt kuģis, cieši sadarbojoties ar instancēm, kuras reaģē uz starpgadījumu, kas saistīts ar drošību, un ostas iekārtu, tie var ietvert šādas darbības:

1) ierobežot piekļuvi, izmantojot tikai vienu, kontrolētu piekļuves vietu;

2) ļaut iekļūt kuģī tikai personām, kas reaģē uz starpgadījumu, kas saistīti ar drošību, vai tā briesmām;

3) sniegt norādījumus kuģī esošajām personām;

4) pārtraukt iekāpšanu un iekraušanu vai izkāpšanu un izkraušanu;

5) pārtraukt ar kravu veiktās operācijas, piegādes utt.;

6) evakuēt kuģi;

7) pārvietot kuģi; un

8) sagatavoties pilnīgai vai daļējai kuģa pārmeklēšanai.

Ierobežotas piekļuves zonas uz kuģa

9.18. Kuģa drošības plānā jāidentificē ierobežotas piekļuves zonas, kas jāizveido uz kuģa, nosakot to apmēru, piemērošanas laiku, drošības pasākumus, kas jāveic, lai kontrolētu iekļūšanu tajās un lai kontrolētu tajās notiekošās darbības. Ierobežotas piekļuves zonu mērķi ir:

1) novērst nesankcionētu iekļūšanu;

2) aizsargāt pasažierus, kuģa personālu un ostas iekārtu personālu vai citu aģentūru personālu, kas pilnvarots atrasties uz kuģa;

3) aizsargāt no drošības viedokļa īpaši aizsargājamas zonas kuģī; un

4) aizsargāt kravu un kuģa krājumus pret manipulācijām.

9.19. Kuģa drošības plānam jānodrošina, lai pastāvētu skaidri noteikta politika un prakse, kā kontrolēt iekļūšanu visās ierobežotas piekļuves zonās.

9.20. Kuģa drošības plānā jāparedz, ka visas ierobežotas piekļuves zonas vajag skaidri marķēt, norādot, ka iekļūšana šajā zonā ir ierobežota un nesankcionēta atrašanās šādā zonā nozīmē drošības pārkāpumu.

9.21. Ierobežotas piekļuves zonas var būt šādas:

1) komandtiltiņš, A kategorijas mašīntelpas un citi kontrolpunkti, kā noteikts II-2. nodaļā;

2) telpas, kur atrodas drošības un novērošanas iekārtas un sistēmas un to vadības ierīces, kā arī apgaismojuma sistēmas vadības ierīces;

3) ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas un citas tamlīdzīgas telpas;

4) telpas, kur var piekļūt dzeramā ūdens tvertnēm, sūkņiem vai kolektoriem;

5) telpas, kur atrodas bīstamas preces vai bīstamas vielas;

6) telpas, kur atrodas kravas sūkņi un to vadības ierīces;

7) kravas telpas un telpas, kur atrodas kuģa krājumi;

8) komandas mītnes telpas; un

9) jebkuras citas zonas, kuras noteikusi amatpersona, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, pamatojoties uz kuģa drošības novērtējumu, un kurām jāierobežo piekļuve, lai saglabātu kuģa drošību.

1. drošības līmenis

9.22. Kuģa drošības plānā 1. drošības līmenim jānosaka drošības pasākumi, kas jāpiemēro ierobežotas piekļuves zonām, tajos var ietilpt šādas darbības:

1) slēgt piekļuves vietas vai garantēt to drošību;

2) izmantot novērošanas iekārtas, lai pārraudzītu šīs zonas;

3) izmantot sardzi vai patruļas; un

4) izmantot automātiskos ielaušanās detektorus, lai brīdinātu kuģa personālu par nesankcionētu iekļūšanu.

2. drošības līmenis

9.23. 2. drošības līmenī biežāk un intensīvāk jāveic ierobežotas piekļuves zonu uzraudzība un jākontrolē iekļūšana tajās, lai nodrošinātu, ka tajās iekļūst tikai pilnvarotas personas. Kuģa drošības plānā jānosaka piemērojamie papildu drošības pasākumi, kas var ietvert šādas darbības:

1) noteikt ierobežotas piekļuves zonas, kas atrodas līdzās piekļuves vietām;

2) nepārtraukti uzraudzīt novērošanas iekārtas; un

3) norīkot papildu personālu, lai patrulētu un apsargātu ierobežotas piekļuves zonas.

3. drošības līmenis

9.24. Kuģim 3. drošības līmenī ir jāievēro norādījumi, ko devušas instances, kuras reaģē uz starpgadījumu, kas saistīts ar drošību, vai tā briesmām. Kuģa drošības plānā sīki jānorāda drošības pasākumi, ko var veikt kuģis, cieši sadarbojoties ar reaģējošajām instancēm un ostas iekārtu, tie var ietvert šādas darbības:

1) noteikt uz kuģa papildu ierobežotas piekļuves zonas, kas atrodas starpgadījuma, kas saistīts ar drošību, tuvumā vai domājamajā vietā, ko var skart drošības apdraudējums, — tur piekļuve ir liegta, un

2) pārmeklēt ierobežotas piekļuves zonas, veicot šo darbību kā daļu no kuģa pārmeklēšanas.

Apiešanās ar kravu

9.25. Drošības pasākumiem, kas attiecas uz apiešanos ar kravu,

1) jānovērš viltošana; un

2) jānovērš tādas kravas uzņemšana un glabāšana kuģī, kas nav paredzēta pārvadāšanai.

9.26. Drošības pasākumiem, no kuriem dažus var nākties piemērot sadarbībā ar ostas iekārtu, jāietver krājumu uzraudzības un vadības procedūras kuģa piekļuves vietās. Kravai, kolīdz tā atrodas kuģī, jābūt identificējamai kā tādai, kas apstiprināta iekraušanai kuģī. Turklāt jāizstrādā drošības pasākumi, lai ar kravu, kolīdz tā atrodas kuģī, netiktu veiktas manipulācijas.

1. drošības līmenis

9.27. Kuģa drošības plānā 1. drošības līmenim jānosaka drošības pasākumi, kas jāpiemēro rīcībai ar kravu, tajos var ietilpt šādas darbības:

1) kravas, kravas transporta vienību un kravas telpu ikdienas pārbaude pirms apiešanās ar kravu un tās laikā;

2) pārbaudes, lai nodrošinātu iekraujamās kravas atbilstību kravas dokumentācijai;

3) sadarbojoties ar ostas iekārtu, nodrošināt, lai transportlīdzekļi, ko paredzēts iekraut autotransporta prāmjos, ro-ro un pasažieru kuģos, pirms iekraušanas tiktu pārmeklēti saskaņā ar kuģa drošības plānā noteikto biežumu; un

4) pārbaudīt plombas vai citas metodes, lai novērstu manipulācijas.

9.28. Kravas pārbaudi var veikt ar šādiem līdzekļiem:

1) vizuālā un fiziskā pārbaude; un

2) caurskates iekārtu/detektoru, mehānisku ierīču vai suņu izmantošana.

9.29. Ja notiek regulāra vai atkārtota kravas pārvietošana, amatpersona, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, vai par kuģa drošību atbildīgā amatpersona, apspriežoties ar ostas iekārtu, var vienoties ar nosūtītājiem vai citām par kravu atbildīgajām personām par pasākumiem, kas ietver cituviet veiktas pārbaudes, plombēšanu, grafika sastādīšanu, palīgdokumentāciju utt. Par šādiem pasākumiem jāsazinās un jāvienojas ar attiecīgo par ostas iekārtas drošību atbildīgo amatpersonu.

2. drošības līmenis

9.30. Kuģa drošības plānā 2. drošības līmenim jānosaka papildu drošības pasākumi, kas jāpiemēro rīcībai ar kravu, tajos var ietilpt šādas darbības:

1) sīki pārbaudīt kravu, kravas transporta vienības un kravas telpas;

2) veikt intensīvākas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tiek iekrauta tikai paredzētā krava;

3) intensīvāk pārmeklēt tos transportlīdzekļus, ko paredzēts iekraut autotransporta prāmjos, ro-ro un pasažieru kuģos; un

4) veikt biežākas un sīkākas plombu vai citu manipulācijas novēršanas metožu pārbaudes.

9.31. Sīkāku kravas pārbaudi var veikt ar šādiem līdzekļiem:

1) veikt biežākas un sīkākas vizuālās un fiziskās pārbaudes;

2) biežāk izmantot caurskates iekārtas/detektorus, mehāniskās ierīces vai suņus; un

3) koordinēt pastiprinātos drošības pasākumus ar nosūtītāju vai citu atbildīgo personu saskaņā ar panākto vienošanos un procedūrām.

3. drošības līmenis

9.32. Kuģim 3. drošības līmenī ir jāievēro norādījumi, ko devušas instances, kuras reaģē uz starpgadījumu, kas saistīts ar drošību, vai tā briesmām. Kuģa drošības plānā sīki jānorāda drošības pasākumi, ko var veikt kuģis, cieši sadarbojoties ar reaģējošajām instancēm un ostas iekārtu, tie var ietvert šādas darbības:

1) kravas iekraušanas vai izkraušanas pārtraukšana; un

2) to bīstamo preču un bīstamo vielu, kas uznestas uz kuģa, uzskaites un atrašanās vietas pārbaude.

Kuģa krājumu piegāde

9.33. Drošības pasākumiem, kas saistīti ar kuģa krājumu piegādi,

1) jānodrošina kuģa krājumu un iesaiņojuma veseluma pārbaude;

2) jānovērš kuģu krājumu uzņemšana, neveicot inspekciju;

3) jānovērš manipulācijas; un

4) jānovērš kuģu krājumu uzņemšana, ja tie nav pasūtīti..

9.34. Kuģiem, kas regulāri izmanto ostas iekārtu, var būt lietderīgi izveidot procedūras, kurās iesaistīts kuģis, tā piegādātāji un ostas iekārta un kuras aptver paziņošanu par piegādēm un to laiku, kā arī to dokumentāciju. Vienmēr jābūt kādam pievienotam apstiprinājumam, kas pierāda, ka piegādei paredzētos krājumus ir pasūtījis kuģis.

1. drošības līmenis

9.35. Kuģa drošības plānā 1. drošības līmenim jānosaka drošības pasākumi, kas jāpiemēro, piegādājot kuģa krājumus, tajos var ietilpt šādas darbības:

1) veikt pārbaudi, lai nodrošinātu krājumu atbilstību pasūtījumam, iekams tos iekrauj kuģī; un

2) tūlīt nodrošināt kuģa krājumu drošu nostiprināšanu.

2. drošības līmenis

9.36. Kuģa drošības plānā 2. drošības līmenim jānosaka papildu drošības procedūras, kas jāpiemēro kuģa krājumu piegādes laikā, veicot pārbaudes pirms krājumu uzņemšanas uz kuģa un intensīvāk veicot inspekcijas.

3. drošības līmenis

9.37. Kuģim 3. drošības līmenī ir jāievēro norādījumi, ko devušas instances, kuras reaģē uz starpgadījumu, kas saistīts ar drošību, vai tā briesmām. Kuģa drošības plānā sīki jānorāda drošības pasākumi, ko var veikt kuģis, cieši sadarbojoties ar reaģējošajām instancēm un ostas iekārtu, tie var ietvert šādas darbības:

1) kuģa krājumu pakļaušana ekstensīvākai pārbaudei;

2) sagatavošanās, lai ierobežotu vai pārtrauktu kuģa krājumu pārvietošanu; un

3) atteikums uzņemt kuģa krājumus uz kuģa.

Apiešanās ar atsevišķi pārvadājamo bagāžu

9.38. Kuģa drošības plānā jāparedz drošības pasākumi, kas jāpiemēro, lai nodrošinātu atsevišķi pārvadājamās bagāžas (t.i., bagāžas, tostarp personisko mantu, kas nav kopā ar pasažieri vai kuģa personāla locekli inspekcijas vai pārmeklēšanas punktā) identificēšanu un pakļaušanu piemērotai caurskatei, iekams to uzņem uz kuģa. Nav paredzēts, ka šāda bagāža jāpakļauj caurskatei gan uz kuģa, gan ostas iekārtā, un gadījumos, kad tām abām ir piemērots aprīkojums, atbildība par caurskati paliek ostas iekārtai. Būtiski ir cieši sadarboties ar ostas iekārtu, un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu drošu rīcību ar atsevišķi pārvadājamo bagāžu, kad tai veikta caurskate.

1. drošības līmenis

9.39. Kuģa drošības plānā 1. drošības līmenim jānosaka drošības pasākumi, kas jāpiemēro, apejoties ar atsevišķi pārvadājamo bagāžu, lai nodrošinātu atsevišķi pārvadājamās bagāžas caurskati vai pārmeklēšanu līdz pat 100 procentu apmēram, tostarp veicot caurskati ar rentgena stariem.

2. drošības līmenis

9.40. Kuģa drošības plānā 2. drošības līmenim jānosaka papildu drošības pasākumi, kas jāpiemēro, apejoties ar atsevišķi pārvadājamo bagāžu, un kam jāietver visas atsevišķi pārvadājamās bagāžas caurskate ar rentgenu 100 procentu apmērā.

3. drošības līmenis

9.41. Kuģim 3. drošības līmenī ir jāievēro norādījumi, ko devušas instances, kuras reaģē uz starpgadījumu, kas saistīts ar drošību, vai tā briesmām. Kuģa drošības plānā sīki jānorāda drošības pasākumi, ko var veikt kuģis, cieši sadarbojoties ar reaģējošajām instancēm un ostas iekārtu, tie var ietvert šādas darbības:

1) šādas bagāžas pakļaušana ekstensīvākai caurskatei, piemēram, caurskate ar rentgenu vismaz divos dažādos rakursos;

2) sagatavošanās, lai ierobežotu vai pārtrauktu apiešanos ar atsevišķi pārvadājamo bagāžu; un

3) atteikums uzņemt kuģī atsevišķi pārvadājamu bagāžu.

Kuģa drošības pārraudzība

9.42. Kuģim jāspēj nodrošināt pārraudzība kuģim, ierobežotās piekļuves zonas uz kuģa un kuģim piegulošā teritorija. Šāda pārraudzības spēja var ietvert turpmāko līdzekļu izmantošanu:

1) apgaismojums;

2) sardze, apsardze un dežūras uz klāja, tostarp patruļas; un

3) automātiski ielaušanās detektori un novērošanas iekārtas.

9.43. Izmantojot automātiskos ielaušanās detektorus, tiem jāsaceļ dzirdama un/vai redzama trauksme vietā, kur pastāvīgi kāds atrodas vai kas pastāvīgi tiek uzraudzīta.

9.44. Kuģa drošības plānā jānosaka procedūras un iekārtas, kas nepieciešamas katrā drošības līmenī, un līdzekļi, kā nodrošināt pastāvīgu uzraudzības iekārtu darbību, ņemot vērā laika apstākļu vai elektrības padeves pārtraukumu iespējamo ietekmi.

1. drošības līmenis

9.45. Kuģa drošības plānā 1. drošības līmenim jānosaka piemērojamie drošības pasākumi, kas var izpausties kā apgaismojuma, sardzes, apsardzes kombinācija vai drošības un novērošanas iekārtu izmantošana, kas kuģa personālam ļauj novērot kuģi kopumā un jo īpaši barjeras un ierobežotas piekļuves zonas.

9.46. Kuģa klājs un piekļuves vietas kuģim jāapgaismo diennakts tumšajā laikā un sliktas redzamības periodā, veicot kuģa/ostas saskarsmes darbības vai atrodoties ostas iekārtā, vai noenkurojoties, ja tas ir nepieciešams. Esot ceļā, kuģiem vajadzības gadījumā jāizmanto maksimālais iespējamais apgaismojums, kas atbilst drošas kuģošanas normām, ņemot vērā spēkā esošos Starptautiskos noteikumus par sadursmju novēršanu jūrā. Nosakot piemērotu apgaismojuma līmeni un izvietojumu, jāņem vērā šādi faktori:

1) kuģa personālam jāspēj atklāt darbības, kas veiktas ārpus kuģa, gan krasta, gan ūdens pusē;

2) apgaismojumam jāietver teritorija uz kuģa un ap to;

3) apgaismojumam jābūt tādam, lai atvieglotu personu identifikāciju piekļuves vietās; un

4) apgaismojumu var nodrošināt, vienojoties ar ostas iekārtu.

2. drošības līmenis

9.47. Kuģa drošības plānā 2. drošības līmenim jānosaka papildu drošības pasākumi, kas jāpiemēro, lai pastiprinātu uzraudzības un novērošanas spējas, tajos var ietilpt šādas darbības:

1) drošības patruļu biežuma un apjoma palielināšana;

2) apgaismojuma apmēra un intensitātes vai drošības un novērošanas iekārtu izmantošanas palielināšana;

3) papildu personāla norīkošana drošības sardzes punktos; un

4) koordinācija ar patruļkuģiem ūdens pusē un kājnieku vai transportlīdzekļu patruļu krastā, ja tādas pastāv.

9.48. Var būt nepieciešams papildu apgaismojums, lai aizsargātu pret paaugstinātām ar drošību saistītu starpgadījumu briesmām. Vajadzības gadījumā prasības par papildu apgaismojumu var ievērot, saskaņojot šo jautājumu ar ostas iekārtu, kas nodrošina papildu apgaismojumu no krasta puses.

3. drošības līmenis

9.49. Kuģim 3. drošības līmenī ir jāievēro norādījumi, ko devušas instances, kuras reaģē uz starpgadījumu, kas saistīts ar drošību, vai tā briesmām. Kuģa drošības plānā sīki jānorāda drošības pasākumi, ko var veikt kuģis, cieši sadarbojoties ar reaģējošajām instancēm un ostas iekārtu, tie var ietvert šādas darbības:

1) ieslēgt visu apgaismojumu uz kuģa vai izgaismot tā tuvāko apkārtni;

2) ieslēgt visas kuģī esošās novērošanas iekārtas, kas spēj reģistrēt darbības, kuras notiek uz kuģa vai tā tuvākajā apkārtnē;

3) maksimizēt laiku, kurā novērošanas iekārtas turpina reģistrēt notiekošo;

4) sagatavot zemūdens inspekciju, lai apskatītu kuģa korpusu; un

5) ja tas praktiski iespējams, uzsākt pasākumus, tostarp kuģa dzenskrūves lēnu griešanu, lai novērstu piekļūšanu kuģa korpusam zem ūdens.

Drošības līmeņu atšķirības

9.50. Kuģa drošības plānā sīkāk jānosaka procedūras un drošības pasākumi, kādus kuģis var veikt, ja kuģa drošības līmenis ir augstāks nekā ostas iekārtai.

Darbības, uz kurām neattiecas šis kodekss

9.51. Kuģa drošības plānā sīki jānosaka procedūras un drošības pasākumi, kas kuģim jāpiemēro:

1) kad tas atrodas tādas valsts ostā, kas nav Līgumslēdzēja valdība;

2) kad tas veido saskarsmi ar kuģi, uz kuru neattiecas šis kodekss;

3) kad tas veido saskarsmi ar nostiprinātām vai peldošām platformām vai fiksētu pārvietojamo piekrastes urbšanas platformu; vai

4) kad tas veido saskarsmi ar ostu vai ostas iekārtu, kam nav jāatbilst XI-2. nodaļas un šā kodeksa A daļas prasībām.

Drošības deklarācijas

9.52. Kuģa drošības plānā vajag sīki norādīt, kā rīkoties ar ostas iekārtas pieprasījumiem sniegt drošības deklarāciju, un apstākļiem, kad pašam kuģim vajag pieprasīt drošības deklarāciju.

Revīzija un pārskatīšana

9.53. Kuģa drošības plānā jānosaka, kā amatpersona, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, un par kuģa drošību atbildīgā amatpersona vēlas veikt revīziju kuģa drošības plāna nepārtrauktajai efektivitātei, un procedūra, kas jāievēro, lai pārskatītu, atjauninātu vai grozītu kuģa drošības plānu.

10. PIERAKSTI

Vispārīgi apsvērumi

10.1. Pierakstiem jābūt pieejamiem Līgumslēdzēju valdību attiecīgi pilnvarotām amatpersonām, lai pārliecinātos, ka tiek īstenoti kuģa drošības plāna noteikumi.

10.2. Pierakstus var uzturēt jebkurā formātā, taču tie jāaizsargā pret nesankcionētu piekļuvi vai izpaušanu.

11. AMATPERSONA, KAS ATBILDĪGA PAR DROŠĪBU SABIEDRĪBĀ

Attiecīgās vadlīnijas ir norādītas 8., 9. un 13. iedaļā.

12. PAR KUĢA DROŠĪBU ATBILDĪGĀ AMATPERSONA

Attiecīgās vadlīnijas ir norādītas 8., 9. un 13. iedaļā.

13. APMĀCĪBA, TRENIŅI UN MĀCĪBAS SAISTĪBĀ AR KUĢA DROŠĪBU

Apmācība

13.1. Amatpersonai, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, un atbilstošajam krastā strādājošajam sabiedrības personālam, kā arī par kuģa drošību atbildīgajai amatpersonai pēc vajadzības jābūt zināšanām un jātiek apmācītām dažās vai visās no šīm jomām:

1) drošības vadība;

2) attiecīgās starptautiskās konvencijas, kodeksi un ieteikumi;

3) attiecīgās valsts tiesību un normatīvie akti;

4) citu drošības organizāciju atbildības sfēra un funkcijas;

5) kuģu drošības novērtējuma metodoloģija;

6) kuģu drošības apsekojumu un inspekciju metodes;

7) kuģu un ostu operācijas un nosacījumi;

8) kuģa un ostas iekārtas drošības pasākumi;

9) avāriju paredzēšana, ārkārtas situāciju paredzēšana un reakcija uz tām;

10) instruktāžas paņēmieni, veicot drošības apmācības un izglītošanu, tostarp drošības pasākumi un procedūras;

11) rīcība ar konfidenciālu informāciju par drošību un ar drošību saistītiem paziņojumiem;

12) zināšanas par pašreizējiem drošības apdraudējumiem un to shēmām;

13) ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšana un atrašana;

14) kā nediskriminējošā veidā atpazīt tādu personu īpatnības un izturēšanās veidu, kas, iespējams, apdraud drošību;

15) metodes, ko izmanto, lai apietu drošības pasākumus;

16) drošības iekārtas un sistēmas un to ekspluatācijas ierobežojumi;

17) revīziju, inspekcijas, kontroles un uzraudzības veikšanas metodes;

18) fiziskas pārmeklēšanas un neuzbāzīgas apskates metodes;

19) drošības treniņi un mācības, tostarp treniņi un mācības kopā ar ostas iekārtām; un

20) drošības treniņu un mācību novērtējums.

13.2. Turklāt par kuģa drošību atbildīgajai amatpersonai jābūt pietiekamām zināšanām un jātiek apmācītai kādā no turpmākajām jomām vai visās tajās atkarībā no vajadzības:

1) kuģa plāns;

2) kuģa drošības plāns un ar to saistītās procedūras (tostarp uz scenārija balstīta apmācība reaģēšanu);

3) liela cilvēku pieplūduma vadības un kontroles paņēmieni;

4) drošības iekārtu un sistēmu darbība; un

5) drošības iekārtu un sistēmu testēšana, kalibrēšana un apkope (jūrā).

13.3. Kuģa personālam, kam ir īpaši pienākumi attiecībā uz drošību, jābūt pietiekamām zināšanām un jāspēj izpildīt uzticētie pienākumi, tostarp šādās jomās atkarībā no konkrētā gadījuma:

1) zināšanas par pašreizējiem drošības apdraudējumiem un to shēmām;

2) ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšana un atrašana;

3) kā atpazīt tādu personu īpatnības un uzvedību, kuras, iespējams, apdraud drošību;

4) metodes, ko izmanto, lai apietu drošības pasākumus;

5) liela cilvēku pieplūduma vadības un kontroles paņēmieni;

6) ar drošību saistīti paziņojumi;

7) zināšanas par ārkārtas procedūrām un ārkārtas rīcības plāniem;

8) drošības iekārtu un sistēmu darbība;

9) drošības iekārtu un sistēmu testēšana, kalibrēšana un apkope (jūrā).

10) inspicēšanas, kontroles un pārraudzības metodes; un

11) personu, personisko mantu, bagāžas, kravas un kuģa krājumu fiziskās pārmeklēšanas metodes.

13.4. Visam pārējam kuģa personālam jābūt pietiekamām zināšanām par kuģa drošības plāna galvenajiem noteikumiem un labi jāiepazīstas ar to, ietverot šādas jomas:

1) dažādo drošības līmeņu nozīme un no tā izrietošās prasības;

2) zināšanas par ārkārtas procedūrām un ārkārtas rīcības plāniem;

3) ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšana un atrašana;

4) kā nediskriminējošā veidā atpazīt tādu personu īpatnības un izturēšanās veidu, kas, iespējams, apdraud drošību; un

5) metodes, ko izmanto, lai apietu drošības pasākumus;

Treniņi un mācības

13.5. Treniņu un mācību mērķis ir nodrošināt, lai kuģa personāls būtu kompetents visos tam uzticētajos ar drošību saistītajos pienākumos visos drošības līmeņos un spētu identificēt jebkādus ar drošību saistītos trūkumus, uz kuriem jāreaģē.

13.6. Lai nodrošinātu kuģa drošības plāna noteikumu efektīvu īstenošanu, vismaz reizi trijos mēnešos jānotiek treniņam. Turklāt gadījumos, kad kuģa personāls vienā reizē ir mainījies vairāk nekā par 25 procentiem un jaunais personāls pēdējo 3 mēnešu laikā nav piedalījies treniņos uz minētā kuģa, vienas nedēļas laikā pēc personāla maiņas jāveic treniņš. Šādos treniņos pārbauda atsevišķus plāna elementus, kā drošības apdraudējumus, kas uzskaitīti 8.9. punktā.

13.7. Dažādu veidu mācības, kurās var piedalīties amatpersonas, kas atbild par drošību sabiedrībā, par ostas iekārtas drošību atbildīgās amatpersonas, Līgumslēdzēju valdību attiecīgās iestādes, kā arī par kuģa drošību atbildīgās amatpersonas, ja tādas ir, jāveic vismaz reizi katrā kalendārajā gadā, starplaikam starp mācībām nepārsniedzot 18 mēnešus. Šādās mācībās jātestē sakari, koordinācija, resursu pieejamība un reaģēšana. Šādas mācības var būt:

1) pilna mēroga vai reālā vidē;

2) teorētiska simulācija vai seminārs; vai

3) apvienojums ar citām mācībām, piemēram, meklēšanas un glābšanas mācībām vai mācībām, kā reaģēt ārkārtas stāvoklī.

13.8. Administrācijai jāatzīst gadījumi, kad sabiedrība ir piedalījusies mācībās ar kādu citu Līgumslēdzēju valdību.

14. OSTAS IEKĀRTAS DROŠĪBA

Attiecīgās vadlīnijas ir norādītas 15., 16. un 18. iedaļā.

15. OSTAS IEKĀRTAS DROŠĪBAS NOVĒRTĒJUMS

Vispārīgi apsvērumi

15.1. Ostas iekārtas drošības novērtējumu drīkst veikt atzīta drošības organizācija. Tomēr pabeigtu ostas iekārtas drošības novērtējumu apstiprina tikai attiecīgā Līgumslēdzēja valdība.

15.2. Ja Līgumslēdzēja valdība izmanto atzītu drošības organizāciju, lai izskatītu ostas iekārtas drošības novērtējumu vai pārliecinātos par tā atbilstību prasībām, šī atzītā drošības organizācija nedrīkst būt saistīta ar kādu citu atzītu drošības organizāciju, kas ir sagatavojusi vai palīdzējusi sagatavot attiecīgo novērtējumu.

15.3. Ostas iekārtas drošības novērtējumā jāaplūko šādi elementi ostas iekārtā:

1) fiziskā drošība;

2) konstrukcijas izturība;

3) personāla aizsardzības sistēmas;

4) pamatprocedūras;

5) radiosakaru un elektrosakaru sistēmas, tostarp datorsistēmas un tīkli;

6) attiecīgā transporta infrastruktūra;

7) komunālo pakalpojumu uzņēmumi; un

8) citas jomas, kuras var radīt risku personām, īpašumam vai darbībām uz kuģa vai ostas iekārtā, ja tām ir bojājumi vai tās izmanto neatļautiem novērojumiem.

15.4. Personām, kas iesaistītas ostas iekārtas drošības novērtējuma veikšanā, jāspēj izmantot ekspertu palīdzība saistībā ar:

1) zināšanām par pašreizējiem drošības apdraudējumiem un to shēmām;

2) ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšanu un atrašanu;

3) to, kā nediskriminējošā veidā atpazīt tādu personu īpatnības un izturēšanās veidu, kas, iespējams, apdraud drošību;

4) metodēm, ko izmanto, lai apietu drošības pasākumus;

5) metodēm, ko izmanto, lai izraisītu ar drošību saistītus starpgadījumus;

6) sprāgstvielu ietekmi uz būvēm un ostas iekārtas pakalpojumiem;

7) ostas iekārtas drošību;

8) ostas uzņēmējdarbības praksi;

9) avāriju paredzēšanu, ārkārtas situāciju paredzēšanu un reakciju uz tām;

10) fiziskās drošības pasākumiem, piem., iežogojumiem;

11) radiosakaru un elektrosakaru sistēmām, tostarp datorsistēmām un tīkliem;

12) transporta būvniecību un ēku būvniecību; un

13) kuģu un ostu operācijām.

Būtisku resursu un infrastruktūras identificēšana un novērtēšana, kurus ir svarīgi aizsargāt

15.5. Būtisku resursu un infrastruktūras identifikācija un novērtēšana ir process, ar kura palīdzību var noteikt būvju un ierīkojumu relatīvo nozīmi attiecībā uz ostas iekārtas darbību. Šis identificēšanas un novērtēšanas process ir svarīgs, jo, izmantojot to par pamatu, var koncentrēties uz riska mazināšanas stratēģijām tiem resursiem un būvēm, ko ir vissvarīgāk aizsargāt pret starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību. Šajā procesā jāņem vērā potenciāla dzīvības zaudēšana, ostas ekonomiskā nozīme, simboliskā vērtība un valsts ierīkojumu pastāvēšana.

15.6. Resursus un infrastruktūru vajag identificēt un novērtēt, lai noteiktu, cik prioritāra ir to relatīvā nozīme, lai tos aizsargātu. Galvenajam apsvērumam jābūt nāves vai traumu novēršanai. Svarīgi ir arī apsvērt, vai ostas iekārta, būve vai ierīkojums var turpināt darboties bez attiecīgā resursa, kā arī apmēru, kādā ir iespējams ātri atjaunot normālu darbību.

15.7. Resursi un infrastruktūra, kas jāuzskata par būtiskiem, lai tos aizsargātu, var ietvert:

1) pieejas, ieejas, tuvošanās ceļi un enkurvietas, manevrēšanas un pietauvošanās zonas;

2) kravas iekārtas, terminālus, glabāšanas zonas un kravas pārvietošanas aprīkojumu;

3) tādas sistēmas kā elektrības sadales sistēmas, radiosakaru un elektrosakaru sistēmas un datorsistēmas un tīkli;

4) ostas kuģu vadības sistēmas un aeronavigācijas līdzekļus;

5) spēkstacijas, kravas pārvietošanas un ūdensapgādes cauruļvadus;

6) tiltus, dzelzceļus, ceļus;

7) ostas dienesta kuģus, tostarp loču kuģus, velkoņus, lihterus utt.;

8) drošības un novērošanas iekārtas un sistēmas; un

9) ostas iekārtai piegulošos ūdeņus.

15.8. Resursus un infrastruktūru ir svarīgi skaidri identificēt, lai novērtētu ostas iekārtas drošības prasības, noteiktu aizsardzības pasākumu prioritātes un pieņemtu lēmumus par to, kā izvietot resursus, lai labāk aizsargātu ostas iekārtu. Šis process var ietvert apspriedes ar attiecīgajām iestādēm par būvēm, kas atrodas blakus ostas iekārtai un var izraisīt zaudējumus ostas iekārtai vai tikt izmantotas, lai izraisītu zaudējumus šai iekārtai vai nelikumīgi novērotu iekārtu, vai novērstu uzmanību.

Iespējamo briesmu, kas attiecas uz resursiem un infrastruktūru, un to iestāšanās iespējas identificēšana, lai noteiktu drošības pasākumus un to prioritāti

15.9. Jāidentificē iespējamās darbības, kas var apdraudēt resursu un infrastruktūras drošību, un metodes, kā veikt šādas darbības, lai izvērtētu attiecīgā resursa vai vietas neaizsargātību, ja notiek ar drošību saistīts starpgadījums, un noteiktu prasības drošībai un to prioritāti, lai varētu plānot un izvietot resursus. Identificējot un novērtējot katru iespējamo darbību un tās veikšanas paņēmienus, jābalstās uz dažādiem faktoriem, tostarp briesmu novērtējumiem, ko veikušas valsts aģentūras. Identificējot un novērtējot briesmas, personām, kas veic novērtējumu, veicot plānošanu un resursu izvietošanu, nav jābalstās tikai uz ļaunāko scenāriju.

15.10. Ostas iekārtas drošības novērtējumam jāietver novērtējums, kas veikts, konsultējoties ar attiecīgās valsts drošības organizācijām, kur noteikti:

1) jebkādi ostas iekārtas īpašie aspekti, tostarp kuģu satiksme, kuri izmanto šo iekārtu un kuru dēļ tā var kļūt par uzbrukuma mērķi;

2) iespējamās sekas, kas izpaužas kā nāve, īpašumam nodarīts kaitējums un ekonomiskās darbības pārtraukšana, tostarp transportu sistēmu darbības pārtraukšana, un ir radušās uzbrukumā, kurš veikts pret ostas iekārtu vai tajā;

3) to personu spējas un nodomi, kas var veikt šādu uzbrukumu; un

4) uzbrukuma iespējamais veids vai veidi,

un kas kopumā novērtē riska līmeni, pret kuru jāizstrādā drošības pasākumi.

15.11. Ostas iekārtas drošības novērtējumā jāņem vērā visas iespējamās briesmas, kas ietver šādus ar drošību saistītu starpgadījumus:

1) ostas iekārtas vai kuģa bojāšana vai iznīcināšana, piem., spridzekļu lietošanas, dedzināšanas, sabotāžas vai vandālisma rezultātā;

2) kuģa vai uz tajā esošu personu nolaupīšana vai sagrābšana;

3) manipulācijas ar kravu, galvenajām kuģa iekārtām vai sistēmām vai kuģa krājumiem;

4) nesankcionēta piekļuve vai izmantošana, tostarp bezbiļetnieku klātbūtne;

5) ieroču vai iekārtu, tostarp masu iznīcināšanas ieroču kontrabanda;

6) kuģa izmantošana, lai pārvadātu personas, kas vēlas izraisīt ar drošību saistītu starpgadījumu, un šādu personu aprīkojumu;

7) kuģa izmantošana par ieroci vai kā līdzekli, lai izraisītu bojājumus vai iznīcinātu;

8) ostas ieeju, slūžu, tuvošanās ceļu utt. bloķēšana; un

9) kodoluzbrukums, bioloģiskais un ķīmiskais uzbrukums.

15.12. Šis process var ietvert apspriedes ar attiecīgajām iestādēm par būvēm, kas atrodas blakus ostas iekārtai un var izraisīt bojājumus ostas iekārtai vai tikt izmantotas, lai izraisītu bojājumus šai iekārtai vai nelikumīgi novērotu iekārtu vai novērstu uzmanību.

Pretpasākumu un procedūru izmaiņu identificēšana, izvēle un prioritāšu noteikšana, kā arī to efektivitātes līmenis, lai mazinātu neaizsargātību

15.13. Identificējot pretpasākumus un nosakot to prioritātes, tiks nodrošināta visefektīvāko drošības pasākumu izmantošana, lai mazinātu ostas iekārtas vai kuģa/ostas saskarsmes neaizsargātību pret iespējamajām briesmām.

15.14. Drošības pasākumi jāizvēlas atkarībā no tā, vai tie samazina uzbrukuma iespēju, un tie jāizvērtē, izmantojot informāciju, kas ietver:

1) drošības apsekojumus, inspekcijas un revīzijas;

2) apspriedes ar ostas iekārtas īpašniekiem un operatoriem un blakus esošo būvju īpašniekiem/operatoriem, ja tas attiecas uz konkrēto gadījumu;

3) informāciju par līdzšinējiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem; un

4) operācijas ostas iekārtā.

Neaizsargāto vietu identificēšana

15.15. Identificējot fizisko būvju, personāla aizsardzības sistēmu procesu vai citu jomu neaizsargātās vietas, kas var izraisīt ar drošību saistītu starpgadījumu, var izstrādāt iespējas, kā likvidēt šādas neaizsargātās vietas vai mazināt to neaizsargātību. Piemēram, analīze var atklāt neaizsargātas vietas ostas iekārtas drošības sistēmās vai neaizsargātā infrastruktūrā kā ūdensapgāde, tilti utt., ko var atrisināt ar fiziskiem pasākumiem, piem., pastāvīgs iežogojums, trauksme, novērošanas iekārtas utt.

15.16. Identificējot neaizsargātās vietas, jāņem vērā:

1) piekļuve ostas iekārtai un kuģiem, kas tajā pietauvojušies, no ūdens un no krasta puses;

2) kuģu piestātņu, iekārtu un līdzās esošo būvju konstrukcijas izturība;

3) pastāvošie drošības pasākumi un procedūras, tostarp identifikācijas sistēmas;

4) pastāvošie drošības pasākumi un procedūras saistībā ar ostas pakalpojumiem un komunālo pakalpojumu uzņēmumiem;

5) pasākumi, lai aizsargātu radiosakaru un elektrosakaru iekārtas, ostas pakalpojumus un komunālo pakalpojumu uzņēmumus, tostarp datorsistēmas un tīklus;

6) blakus esošās teritorijas, ko var izmanto uzbrukumam vai tā laikā;

7) pastāvošie līgumi ar privātiem drošības uzņēmumiem, kas sniedz drošības pakalpojumus no ūdens uz krastu;

8) pretrunīgi principi drošuma un drošības pasākumos un procedūrās;

9) ostas iekārtas uzdevumu un drošības uzdevumu kolīzijas;

10) izpildes un personāla ierobežojumi;

11) trūkumi, kas identificēti apmācībā un treniņos; un

12) visi trūkumi, kas identificēti ikdienas darbībā, pēc starpgadījumiem vai trauksmes, ziņojumiem par aizdomām par drošības problēmām, kontroles pasākumu, revīziju veikšanas gaitā utt.

16. OSTAS IEKĀRTAS DROŠĪBAS PLĀNS

Vispārīgi apsvērumi

16.1. Par ostas iekārtas drošības plāna sagatavošanu atbild par ostas iekārtas drošību atbildīgā amatpersona. Kaut arī par ostas iekārtas drošību atbildīgajai amatpersonai nebūt nav personiski jāveic visi pienākumi, kas saistīti ar tās ieņemamo amatu, galīgo atbildību par to pienācīgu izpildi uzņemas šī atsevišķā par ostas iekārtas drošību atbildīgā amatpersona.

16.2. Katra atsevišķā ostas iekārtas drošības novērtējuma saturam jāatšķiras atkarībā no tās ostas iekārtas vai iekārtu īpašajiem apstākļiem, uz kuru(-ām) tas attiecas. Ostas iekārtas drošības novērtējumā tiek identificētas ostas iekārtas konkrētās īpatnības un potenciālie riski drošībai, kuru dēļ bija nepieciešams iecelt par ostas iekārtas drošību atbildīgo amatpersonu un sagatavot ostas iekārtas drošības plānu Sagatavojot ostas iekārtas drošības plānu, tajā būs jāaplūko šīs īpatnības un citi vietējās vai valsts drošības apsvērumi un jāpieņem piemēroti drošības pasākumi, lai pēc iespējas samazinātu drošības pārkāpumu iespēju un potenciālo risku sekas. Līgumslēdzējas valdības var sagatavot ieteikumus par ostas iekārtas drošības plāna sagatavošanu un saturu.

16.3. Visos ostas iekārtas drošības plānos:

1) sīki jāiztirzā ostas iekārtas drošības organizācija;

2) sīki jāiztirzā organizācijas saiknes ar citām attiecīgajām iestādēm un sakaru sistēmas, kas vajadzīgas, lai ļautu organizācijai ilgstoši efektīvi darboties, kā arī saiknes ar trešajām personām, tostarp kuģiem ostā;

3) sīki jāapraksta galvenie 1. drošības līmeņa pasākumi, gan operatīvie, gan fiziskie, kas allaž tiek veikti;

4) sīki jāapraksta papildu drošības pasākumi, kas ostas iekārtai ļauj nekavējoties pāriet uz 2. drošības līmeni un vajadzības gadījumā uz 3. drošības līmeni;

5) jānodrošina ostas iekārtas drošības plāna regulāra pārskatīšana vai revīzija un grozīšana atkarībā no gūtās pieredzes vai apstākļu maiņas diktētajām vajadzībām un

6) sīki jāapraksta procedūras, kā tiek sniegti ziņojumi atbilstošajiem Līgumslēdzējas valdības kontaktpunktiem.

16.4. Sagatavojot efektīvu ostas iekārtas drošības plānu, jābalstās uz pamatīgu visu to jautājumu novērtējumu, kas attiecas uz ostas iekārtas drošību, tostarp jo īpaši uz konkrētās ostas iekārtas fizisko un ekspluatācijas iezīmju rūpīgu izvērtējumu.

16.5. Līgumslēdzējām valdībām jāapstiprina to ostas iekārtu drošības plāni, kas atrodas to jurisdikcijā. Līgumslēdzējām valdībām jāizveido procedūras, kā novērtēt, vai katrs ostas iekārtas drošības plāns vēl joprojām ir efektīvs, un tās var pieprasīt grozīt ostas iekārtas drošības plānu pirms tā sākotnējās apstiprināšanas vai pēc tā apstiprināšanas. Ostas iekārtas drošības plānā jāparedz, ka jāsaglabā pieraksti par starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību, un ar drošību saistītajām briesmām, pārbaudēm, revīzijām, apmācību, treniņiem un mācībām, apliecinot minēto prasību ievērošanu.

16.6. Drošības pasākumi, kas iekļauti ostas iekārtas drošības plānā, jāīsteno saprātīgā laika posmā pēc ostas iekārtas drošības plāna apstiprināšanas, un ostas iekārtas drošības plānā jānosaka, kad kurš pasākums tiks piemērots. Ja liekas, ka pasākumu piemērošana aizkavēsies, tas jāapspriež ar Līgumslēdzēju valdību, kas atbildīga par ostas iekārtas drošības plāna apstiprināšanu, un šim starplaikam jāvienojas par apmierinošiem alternatīviem drošības pagaidu pasākumiem, kas nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni.

16.7. Šaujamieroču izmantošana uz kuģiem vai to tuvumā, kā arī ostas iekārtā var radīt īpašu un nozīmīgu risku drošībai, jo īpaši saistībā ar dažām bīstamām vai kaitīgām vielām, un tā jāapsver ļoti rūpīgi. Ja Līgumslēdzēja valdība izlemj, ka šajās zonās vajag izmantot bruņotu personālu, minētajai Līgumslēdzējai valdībai jānodrošina, lai personāls būtu attiecīgi pilnvarots un apmācīts ieroču izmantošanā un lai tas apzinātos īpašo risku drošībai, kas pastāv šajās zonās. Ja Līgumslēdzēja valdība ļauj izmantot šaujamieročus, tai jāpieņem īpaši norādījumi par to drošu izmantošanu. Ostas iekārtas drošības plānā jābūt īpašiem norādījumiem par šo jautājumu, īpaši attiecībā uz to lietošanu uz kuģiem, kas pārvadā bīstamas preces vai bīstamas vielas.

Ostas iekārtas drošības pienākumu organizēšana un izpilde

16.8. Papildus 16.3. punktā sniegtajiem norādījumiem ostas iekārtas drošības plānā jāaplūko šādi jautājumi visiem drošības līmeņiem:

1) ostas iekārtas drošības organizācijas loma un struktūra;

2) visa ostas iekārtas personāla, kam uzticēts kāds drošības uzdevums, pienākumi, atbildības sfēra un prasības tā apmācībai, kā arī darba izpildes rādītāji, kas nepieciešami, lai varētu novērtēt individuālo efektivitāti;

3) ostas iekārtas drošības organizācijas saiknes ar citām valdības vai pašvaldības iestādēm, kas atbild par drošību;

4) sakaru sistēmas, kas uzstādītas, lai nodrošinātu efektīvus un pastāvīgus sakarus starp ostas iekārtas drošības personālu, kuģiem ostā un vajadzības gadījumā valdības vai pašvaldības iestādēm, kas atbild par drošību;

5) procedūras vai aizsardzības pasākumi, kas vajadzīgi, lai allaž varētu uzturēt šādus pastāvīgus sakarus;

6) procedūras un prakse, lai aizsargātu no drošības viedokļa jutīgu informāciju, kas sagatavota uz papīra vai elektroniskā formātā;

7) procedūras, lai novērtētu drošības pasākumu, procedūru un iekārtu nepārtraukto efektivitāti, ieskaitot iekārtu atteices vai darbības traucējumu identificēšanu un reaģēšanu uz to;

8) procedūras, kā nodrošināt, lai tiktu iesniegti un novērtēti ziņojumi par iespējamiem drošības pārkāpumiem vai aizdomām par drošības problēmām;

9) procedūras, kas attiecas uz apiešanos ar kravu;

10) procedūras, kas attiecas uz kuģa krājumu piegādi;

11) procedūras, kā uzturēt un atjaunināt pierakstus par bīstamām precēm un bīstamām vielām un to atrašanās vietu ostas iekārtā;

12) līdzekļi, kā sacelt trauksmi un pieņemt ūdens patruļu un speciālistu pārmeklēšanas komandu pakalpojumus, tostarp bumbu meklēšanas un zemūdens pārmeklēšanas pakalpojumus.

13) procedūras, lai, saņemot pieprasījumu, palīdzētu par kuģa drošību atbildīgajām amatpersonām apstiprināt to personu identitāti, kas mēģina nokļūt uz kuģa, un

14) procedūras, lai atvieglotu kuģa personāla došanos atvaļinājumā krastā, personāla izmaiņas, kā arī apmeklētāju, tostarp jūrnieku sociālo un arodbiedrību pārstāvju iekļūšanu kuģī.

16.9. Atlikušajā 16. iedaļas daļā tiks īpaši aplūkoti drošības pasākumi, ko var veikt katrā drošības līmenī attiecībā uz:

1) piekļuvi ostas iekārtai;

2) ierobežotas piekļuves zonām ostas iekārtā;

3) apiešanos ar kravu;

4) kuģa krājumu piegādi;

5) apiešanos ar atsevišķi pārvadājamo bagāžu; un

6) ostas iekārtas drošības pārraudzību.

Piekļuve ostas iekārtai

16.10. Ostas iekārtas drošības plānā jānosaka drošības pasākumi, kas ietver visus iekļūšanas veidus ostas iekārtā, kas identificēti ostas iekārtas drošības novērtējumā.

16.11. Katram no tiem ostas iekārtas drošības plānā jānorāda piemērotas vietas, kur katrā drošības līmenī piemēro iekļūšanas ierobežojumus vai aizliegumus. Katram drošības līmenim ostas iekārtas drošības plānā jānorāda piemērojamo ierobežojumu vai aizlieguma tips un līdzekļi, kā tos īstenot.

16.12. Ostas iekārtas drošības plānā katram drošības līmenim jānosaka identifikācijas līdzekļi, kas nepieciešami, lai varētu iekļūt ostas iekārtā un lai personas varētu uzturēties ostas iekārtā bez identificēšanas procedūras. Tas var ietvert piemērotas identifikācijas sistēmas izstrādi, kas ļautu veikt pastāvīgu un pagaidu identifikāciju, paredzot to atbilstīgi ostas iekārtas personālam un apmeklētājiem. Jebkuru ostas iekārtas identifikācijas sistēmu, ja vien tas praktiski ir izdarāms, vajag saskaņot ar to kuģu izmantoto identifikācijas sistēmu, kas regulāri iegriežas šajā ostas iekārtā. Pasažieriem jāspēj pierādīt sava identitāte, izmantojot iekāpšanas kartes, biļetes utt., taču viņiem nedrīkst ļaut iekļūt ierobežotas piekļuves zonās, ja tās netiek uzraudzītas. Ostas iekārtas drošības plānā jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu identifikācijas sistēmu regulāru atjaunošanu, un par procedūru neievērošanu jāparedz disciplināra atbildība.

16.13. Personām, kas nevēlas vai nespēj pierādīt savu identitāti un/vai norādīt sava apmeklējuma mērķi, ja viņām lūgts to darīt, jāaizliedz iekļūt ostas iekārtā, un par to iekļūšanas mēģinājumiem jāziņo par ostas iekārtas drošību atbildīgajai amatpersonai un valdības vai pašvaldības iestādēm, kas atbild par drošību.

16.14. Ostas iekārtas drošības plānā jāidentificē vietas, kur veikt personu, personisko mantu un transportlīdzekļu pārmeklēšanu. Šādām vietām jābūt nosegtām, lai tās varētu pastāvīgi darboties neatkarīgi no laika apstākļiem saskaņā ar ostas iekārtas drošības plānā paredzēto biežumu. Personām, personiskajām mantām un transportlīdzekļiem, kolīdz tiem noteikta pārmeklēšana, jāpārvietojas tieši uz uzgaidāmo zonu, iekraušanās vietu vai automašīnu iekraušanas vietu, kurām ir ierobežota piekļuve.

16.15. Ostas iekārtas drošības plānā jāparedz atsevišķas vietas pārbaudītajām un nepārbaudītajām personām un viņu mantām un, ja iespējams, atsevišķas zonas iekāpjošajiem/izkāpjošajiem pasažieriem, kuģa personālam un viņu mantām, lai nodrošinātu, ka nepārbaudītas personas nevar nonākt saskarē ar pārbaudītām personām.

16.16. Ostas iekārtas drošības plānā jānosaka, cik bieži piemērot piekļūšanas kontroles, jo īpaši tad, ja tās piemēro izlases vai nejaušā kārtībā.

1. drošības līmenis

16.17. Ostas iekārtas drošības plānā 1. drošības līmenim jānosaka kontrolpunkti, kur var piemērot šādus drošības pasākumus:

1) ierobežotas zonas, kas jāietver ar iežogojumu vai citām barjerām atbilstīgi standartam, kas jāapstiprina Līgumslēdzējai valdībai;

2) identitātes pārbaude visām personām, kas vēlas iekļūt ostas iekārtā saistībā ar kuģi, tostarp pasažieriem, kuģa personālam un apmeklētājiem, un kas apstiprina savu nolūku to darīt, pārbaudot, piemēram, rīkojumus par iekāpšanu, pasažieru biļetes, iekāpšanas kartes, darba norīkojumus utt.;

3) to transportlīdzekļu pārbaude, kurus izmanto personas, kas vēlas iekļūt ostas iekārtā saistībā ar kuģi;

4) ostas iekārtas personāla un ostas iekārtā strādājošo un to transportlīdzekļu identitātes pārbaude;

5) piekļuves ierobežošana, lai izslēgtu tādu personu iekļūšanu, kas nav nodarbinātas ostas iekārtā vai nestrādā tajā, ja tās nespēj pierādīt savu identitāti;

6) personu, personisko mantu, transportlīdzekļu un to satura pārmeklēšana; un

7) jebkuras regulāri neizmantotas piekļuves vietas identificēšana, lai to pastāvīgi slēgtu un aizslēgtu.

16.18. 1. drošības līmenī jābūt iespējai pārmeklēt visus, kas vēlas iekļūt ostas iekārtā. Šādas pārmeklēšanas, tostarp izlases pārmeklēšanas biežums jānosaka apstiprinātajā ostas iekārtas drošības plānā, un tas īpaši jāapstiprina Līgumslēdzējai valdībai. Ja vien no drošības viedokļa nav nopietni iemesli rīkoties pretēji, kuģa personālam nevajag pārmeklēt savus kolēģus vai viņu personiskās mantas. Veicot šādu pārmeklēšanu, jārīkojas, pilnīgi ievērojot katras atsevišķās personas cilvēktiesības un respektējot cilvēka cieņu.

2. drošības līmenis

16.19. Ostas iekārtas drošības plānā 2. drošības līmenim jānosaka piemērojamie papildu drošības pasākumi, tajos var ietilpt šādas darbības:

1) norīkot papildu personālu piekļuves vietu apsargāšanai un patrulēšanai gar nožogojumu;

2) ierobežot ostas iekārtas piekļuves vietu skaitu, identificējot slēdzamās vietas un līdzekļus, kā radīt pienācīgu drošību;

3) paredzēt līdzekļus, kā aizkavēt plūsmu atlikušajās piekļuves vietās, piemēram, ar drošības barjerām;

4) biežāk pārmeklēt personas, personiskās mantas un transportlīdzekļus;

5) liegt piekļuvi apmeklētājiem, kas nespēj sniegt pienācīgu pamatojumu, kādēļ viņi vēlas iekļūt ostas iekārtā; un

6) izmantot patruļkuģus, lai pastiprinātu drošību no ūdens puses.

3. drošības līmenis

16.20. Ostas iekārtai 3. drošības līmenī ir jāievēro norādījumi, ko devušas instances, kuras reaģē uz starpgadījumu, kas saistīts ar drošību, vai tā briesmām. Ostas iekārtas drošības plānā sīki jānorāda drošības pasākumi, ko var veikt ostas iekārta, cieši sadarbojoties ar reaģējošajām instancēm un ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tie var ietvert šādas darbības:

1) pārtraukt piekļuvi visai ostas iekārtai vai tās daļai;

2) ļaut iekļūt tikai personām, kas reaģē uz starpgadījumu, kas saistīts ar drošību, vai tā briesmām;

3) pārtraukt gājēju vai transportlīdzekļu pārvietošanos visā ostas iekārtā vai tās daļā;

4) vajadzības gadījumā pastiprināt drošības patruļas ostas iekārtā;

5) pārtraukt ostas operācijas visā ostas iekārtā vai tās daļā;

6) novirzīt kuģu kustību visā ostas iekārtā vai tās daļā; un

7) evakuēt visu ostas iekārtu vai tās daļu.

Ierobežotas piekļuves zonas ostas iekārtā

16.21. Ostas iekārtas drošības plānā jāidentificē ierobežotas piekļuves zonas, kas jāizveido ostas iekārtā, nosakot to apmēru, piemērošanas laiku, drošības pasākumus, kas jāveic, lai kontrolētu iekļūšanu tajās un lai kontrolētu tajās notiekošās darbības. Tam attiecīgā gadījumā jāietver arī pasākumi, kā nodrošināt, lai ierobežotās piekļuves zonā tiktu pārbaudīta drošība gan pirms šās zonas izveidošanas, gan pēc tam. Ierobežotas piekļuves zonu mērķi ir:

1) aizsargāt pasažierus, kuģa personālu, ostas iekārtas personālu un apmeklētājus, tostarp personas, kuru apmeklējums ir saistīts ar kuģi;

2) aizsargāt ostas iekārtu;

3) aizsargāt kuģus, kas izmanto un apkalpo ostas iekārtu;

4) aizsargāt no drošības viedokļa jutīgas vietas un zonas ostas iekārtā;

5) aizsargāt drošības un novērošanas iekārtas un sistēmas; un

6) aizsargāt kravu un kuģa krājumus pret manipulācijām.

16.22. Ostas iekārtas drošības plānam jānodrošina, lai visām ierobežotas piekļuves zonām būtu skaidri noteikti drošības pasākumi, lai kontrolētu:

1) fizisku personu iekļūšanu;

2) transportlīdzekļu iebraukšanu, novietošanu, iekraušanu un izkraušanu;

3) kravas un kuģa krājumu pārvietošanu un glabāšanu; un

4) atsevišķi pārvadājamu bagāžu vai personiskās mantas.

16.23. Ostas iekārtas drošības plānā jāparedz, ka visas ierobežotas piekļuves zonas vajag skaidri marķēt, norādot, ka iekļūšana šajā zonā ir ierobežota un nesankcionēta atrašanās šādā zonā nozīmē drošības pārkāpumu.

16.24. Uzstādot automātiskos ielaušanās detektorus, tiem jābrīdina vadības centra, kas var reaģēt uz sacelto trauksmi.

16.25. Ierobežotas piekļuves zonas var būt šādas:

1) kuģim tieši piegulošās zonas krastā un ūdenī;

2) iekraušanas vai iekāpšanas un izkraušanas vai izkāpšanas zonas, pasažieru un kuģa personāla uzgaidāmās un kontroles zonas, tostarp pārmeklēšanas punkti;

3) zonas, kur notiek kravas un krājumu iekraušana, izkraušana vai glabāšana;

4) vietas, kur tiek glabāta konfidenciāla informācija par drošību, tostarp kravas dokumentācija;

5) vietas, kur tiek glabātas bīstamas preces un bīstamas vielas;

6) kuģu vadības sistēmas kontroltelpas, aeronavigācijas līdzekļi un ostas vadības ēkas, tostarp drošības un novērošanas iekārtu kontroltelpas;

7) teritorijas, kur tiek glabātas vai atrodas drošības un novērošanas iekārtas;

8) nozīmīgas elektroinstalācijas, radiosakaru un elektrosakaru iekārtas, ūdensapgāde un citas labierīcības; un

9) citas vietas ostas iekārtā, kurām jāierobežo kuģu, transportlīdzekļu un privātpersonu piekļuve.

16.26. Drošības pasākumus, vienojoties ar attiecīgajām iestādēm, var paplašināt, liedzot nesankcionētu iekļūšanu būvēs, no kurām var novērot ostas iekārtu.

1. drošības līmenis

16.27. Ostas iekārtas drošības plānā 1. drošības līmenim jānosaka drošības pasākumi, kas jāpiemēro ierobežotas piekļuves zonām, tajos var ietilpt šādas darbības:

1) ierīkot pastāvīgas vai pagaidu barjeras, kas ietver ierobežotas piekļuves zonu, atbilstīgi standartam, kas jāpieņem Līgumslēdzējai valdībai;

2) ierīkot piekļuves vietas, kurās iekļūšanu var kontrolēt apsardze, kad tās darbojas, un kuras var efektīvi slēgt vai bloķēt, kad netiek lietotas;

3) izsniegt kartes, kuras jāparāda, lai demonstrētu privātpersonas tiesības atrasties ierobežotas piekļuves zonā;

4) skaidri marķēt transportlīdzekļus, kas drīkst iekļūt ierobežotas piekļuves zonās;

5) nodrošināt apsardzi un patruļas;

6) ierīkot automātiskos ielaušanās detektorus vai novērošanas iekārtas, vai sistēmas, kas atklāj nesankcionētu iekļūšanu vai pārvietošanos ierobežotas piekļuves zonās; un

7) kontrolēt kuģu kustību to kuģu tuvumā, kas izmanto ostas iekārtu.

2. drošības līmenis

16.28. Ostas iekārtas drošības plānā 2. drošības līmenim jāparedz pastiprināt ierobežotas piekļuves zonu novērošanas un iekļūšanas kontroles biežumu un intensitāti. Ostas iekārtas drošības plānā jānosaka papildu drošības pasākumi, kas var ietvert šādas darbības:

1) uzlabot barjeru vai iežogojuma, kas ietver ierobežotas piekļuves zonas, efektivitāti, tostarp izmantojot patruļas vai automātiskos ielaušanās detektorus;

2) samazināt piekļuves vietu skaitu ierobežotas piekļuves zonām un atlikušajām piekļuves vietām piemērot pastiprinātu kontroli;

3) noteikt automašīnu novietošanas ierobežojumu pietauvotajiem kuģiem piegulošajās teritorijās;

4) vēl vairāk ierobežot iekļūšanu ierobežotas piekļuves zonās, kā arī pārvietošanos un objektu glabāšanu tajās;

5) izmantot pastāvīgi uzraudzītas un reģistrējošas novērošanas iekārtas;

6) palielināt patruļu, kas tiek veiktas pa ierobežotas piekļuves zonu robežu un to iekšpusē, tostarp ūdens pusē veikto patruļu, skaitu un biežumu;

7) izveidot un ierobežot piekļuvi ierobežotas piekļuves zonām piegulošajās teritorijās; un

8) ierobežot nesankcionētu peldlīdzekļu iekļūšanu ūdeņos, kas aptver kuģus, kuri izmanto ostas iekārtu.

3. drošības līmenis

16.29. Ostas iekārtai 3. drošības līmenī ir jāievēro norādījumi, ko devušas personas, kuras reaģē uz starpgadījumu, kas saistīts ar drošību, vai tā briesmām. Ostas iekārtas drošības plānā sīki jānorāda drošības pasākumi, ko var veikt ostas iekārta, cieši sadarbojoties ar reaģējošajām personām un ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tie var ietvert šādas darbības:

1) noteikt ostas iekārtā papildu ierobežotas piekļuves zonas, kas atrodas starpgadījums, kas saistīts ar drošību, tuvumā vai domājamajā vietā, ko var skart drošības apdraudējums, kur piekļuve ir liegta; un

2) sagatavoties ierobežotas piekļuves zonu pārmeklēšanai, paredzot to kā daļu no ostas iekārtas pilnīgas vai daļējas pārmeklēšanas.

Apiešanās ar kravu

16.30. Drošības pasākumiem, kas attiecas uz apiešanos ar kravu,

1) jānovērš viltošana; un

2) jānovērš tādas kravas pieņemšana un glabāšana ostas iekārtā, kas nav paredzēta pārvadāšanai.

16.31. Drošības pasākumiem jāietver krājumu uzraudzības un vadības procedūras ostas iekārtas piekļuves vietās. Kravai, kolīdz tā nokļuvusi ostas iekārtā, jābūt identificējamai, vai tā ir pārbaudīta un pieņemta iekraušanai kuģī vai pagaidu uzglabāšanai ierobežotas piekļuves zonā, gaidot iekraušanu. Var būt lietderīgi ierobežot tādas kravas iekļūšanu ostas iekārtā, kurai nav noteikts iekraušanas datums.

1. drošības līmenis

16.32. Ostas iekārtas drošības plānā 1. drošības līmenim jānosaka drošības pasākumi, kas jāpiemēro, apejoties ar kravu, tajos var ietilpt šādas darbības:

1) kravas, kravas transporta vienību un kravas telpu ikdienas pārbaude pirms kravu pārvietošanas un tās laikā;

2) pārbaudes, lai nodrošinātu, ka krava, kas ievesta ostas iekārtā, atbilst pavadzīmei vai līdzvērtīgai kravas dokumentācijai;

3) transportlīdzekļu pārmeklēšana; un

4) plombu un citu izmantoto manipulācijas novēršanas metožu pārbaude pirms ievešanas ostas iekārtā un glabāšanas laikā ostas iekārtā.

16.33. Kravas pārbaudi var veikt, izmantojot dažus vai visus turpmāk minētos līdzekļus:

1) vizuālā un fiziskā pārbaude; un

2) caurskates iekārtu/detektoru, mehānisku ierīču vai suņu izmantošana.

16.34. Ja notiek regulāra vai atkārtota kravas pārvietošana, amatpersona, kas atbildīga par drošību sabiedrībā, vai par kuģa drošību atbildīgā amatpersona, apspriežoties ar ostas iekārtu, var vienoties ar nosūtītājiem vai citām par kravu atbildīgajām personām par pasākumiem, kas ietver cituviet veiktas pārbaudes, plombēšanu, grafika sastādīšanu, palīgdokumentāciju utt. Par šādiem pasākumiem jāsazinās un jāvienojas ar attiecīgo par ostas iekārtas drošību atbildīgo amatpersonu.

2. drošības līmenis

16.35. Kuģa drošības plānā 2. drošības līmenim jānosaka papildu drošības pasākumi, kas jāpiemēro, apejoties ar kravu, lai pastiprinātu kontroli, tajos var ietilpt šādas darbības:

1) detalizēta kravas, kravas transporta vienību un kravas glabāšanas telpu pārbaude ostas iekārtā;

2) vajadzības gadījumā intensīvākas pārbaudes, lai nodrošinātu tikai dokumentētas kravas iekļūšanu ostas iekārtā, pagaidu uzglabāšanu tajā un tad iekraušanu kuģī;

3) intensīvāka transportlīdzekļu pārmeklēšana; un

4) biežākas un sīkākas plombu vai citu manipulācijas novēršanas metožu pārbaudes.

16.36. Kravas sīkāku pārbaudi var veikt, izmantojot dažus vai visus turpmāk minētos līdzekļus:

1) biežāk un sīkāk pārbaudīt kravu, kravas transporta vienības un kravas glabāšanas telpas ostas iekārtā (vizuāla un fiziska pārbaude);

2) biežāk izmantot caurskates iekārtas/detektorus, mehāniskās ierīces vai suņus; un

3) koordinēt pastiprinātos drošības pasākumus ar nosūtītāju vai citu atbildīgo personu neatkarīgi no panāktās vienošanās un procedūrām.

3. drošības līmenis

16.37. Ostas iekārtai 3. drošības līmenī ir jāievēro norādījumi, ko devušas instances, kuras reaģē uz starpgadījumu, kas saistīts ar drošību, vai tā briesmām. Ostas iekārtas drošības plānā sīki jānorāda drošības pasākumi, ko var veikt ostas iekārta, cieši sadarbojoties ar reaģējošajām instancēm un ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tie var ietvert šādas darbības:

1) kravas pārvietošanas vai ar to veikto operāciju ierobežošana vai pārtraukšana visā ostas iekārtā vai tās daļā, vai uz konkrētiem kuģiem; un

2) to bīstamo preču un bīstamo vielu, kas tiek glabātas ostas iekārtā, uzskaites un atrašanās vietas pārbaude.

Kuģa krājumu piegāde

16.38. Drošības pasākumiem, kas saistīti ar kuģa krājumu piegādi:

1) jānodrošina kuģa krājumu un iesaiņojuma veseluma pārbaude;

2) jānovērš kuģu krājumu uzņemšana, neveicot inspekciju;

3) jānovērš manipulācijas;

4) jānovērš kuģu krājumu uzņemšana, ja tam nav dots rīkojums;

5) jānodrošina piegādes transportlīdzekļa pārmeklēšana; un

6) jānodrošina piegādes transportlīdzekļu pavadīšana ostas iekārtas teritorijā.

16.39. Kuģiem, kas regulāri izmanto ostas iekārtu, var būt lietderīgi izveidot procedūras, kurās iesaistīts kuģis, tā piegādātāji un ostas iekārta un kuras aplūko paziņošanu par piegādēm un to laiku, kā arī to dokumentāciju. Vienmēr jāgūst apstiprinājums, ka piegādei paredzētajiem krājumiem ir pievienots pierādījums, ka tos pasūtījis kuģis.

1. drošības līmenis

16.40. 1. drošības līmenim ostas iekārtas drošības plānā jānosaka drošības pasākumi, kas jāpiemēro, lai kontrolētu kuģa krājumu piegādi, tajos var ietilpt šādas darbības:

1) kuģa krājumu pārbaude;

2) iepriekšēja paziņošana par kravas sastāvu, ziņas par vadītāju un transportlīdzekļa reģistrāciju; un

3) piegādes transportlīdzekļa pārmeklēšana.

16.41. Kuģa krājumu pārbaudi var veikt, izmantojot dažus vai visus turpmāk minētos līdzekļus:

1) vizuālā un fiziskā pārbaude; un

2) caurskates iekārtu/detektoru, mehānisku ierīču vai suņu izmantošana.

2. drošības līmenis

16.42. Ostas iekārtas drošības plānā 2. drošības līmenim jānosaka drošības pasākumi, kas jāpiemēro, lai pastiprinātu kuģa krājumu piegādes kontroli, tajos var ietilpt šādas darbības:

1) kuģa krājumu sīka pārbaude;

2) piegādes transportlīdzekļu sīka pārmeklēšana;

3) sadarbošanās ar kuģa personālu, lai pārbaudītu pasūtījuma atbilstību pavadzīmei pirms ievešanas ostas iekārtā; un

4) piegādes transportlīdzekļu pavadīšana ostas iekārtas teritorijā.

16.43. Kuģa krājumu sīku pārbaudi var veikt, izmantojot dažus vai visus turpmāk minētos līdzekļus:

1) biežāka un sīkāka piegādes transportlīdzekļu pārmeklēšana;

2) pastiprināta caurskates iekārtu/detektoru, mehānisko ierīču vai suņu izmantošana; un

3) tādu krājumu ievešanas ierobežošana vai aizliegšana, kas netiks izvesti no ostas iekārtas noteiktā laika posmā.

3. drošības līmenis

16.44. Ostas iekārtai 3. drošības līmenī ir jāievēro norādījumi, ko devušas instances, kuras reaģē uz starpgadījumu, kas saistīts ar drošību, vai tā briesmām. Ostas iekārtas drošības plānā sīki jāaplūko drošības pasākumi, ko var veikt ostas iekārta, cieši sadarbojoties ar reaģējošajām instancēm un ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tie var ietvert sagatavošanos, lai ierobežotu vai pārtrauktu kuģa krājumu piegādi visā ostas iekārtā vai tās daļā.

Apiešanās ar atsevišķi pārvadājamu bagāžu

16.45. Ostas iekārtas drošības plānā jāparedz drošības pasākumi, kas jāpiemēro, lai nodrošinātu atsevišķi pārvadājamas bagāžas (t. i., bagāžas, tostarp personisko mantu, kas nav kopā ar pasažieri vai kuģa personāla locekli inspekcijas vai pārmeklēšanas punktā) identificēšanu un nodošanu piemērotai caurskatei, tostarp pārmeklēšanai, iekams to ļauj ievest ostas iekārtā un atkarībā no paredzētās glabāšanas pārvieto no ostas iekārtas uz kuģi. Nav paredzēts, ka šāda bagāža jāpakļauj caurskatei gan ostas iekārtā, gan uz kuģa, un gadījumos, kad abiem ir piemērots aprīkojums, atbildība par caurskati piekrīt ostas iekārtai. Būtiski ir cieši sadarboties ar ostas iekārtu, un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu drošu apiešanos ar atsevišķi pārvadājamo bagāžu, kad tai veikta caurskate.

1. drošības līmenis

16.46. Ostas iekārtas drošības plānā 1. drošības līmenim jānosaka drošības pasākumi, kas jāpiemēro, apejoties ar atsevišķi pārvadājamo bagāžu, lai nodrošinātu atsevišķi pārvadājamās bagāžas caurskati vai pārmeklēšanu līdz pat 100 procentu apmēram, tostarp veicot caurskati ar rentgenu.

2. drošības līmenis

16.47. Ostas iekārtas drošības plānā 2. drošības līmenim jānosaka papildu drošības pasākumi, kas jāpiemēro, apejoties ar atsevišķi pārvadājamu bagāžu, un kam jāietver visas atsevišķi pārvadājamās bagāžas caurskate ar rentgenu 100 procentu apmērā.

3. drošības līmenis

16.48. Ostas iekārtai 3. drošības līmenī ir jāievēro norādījumi, ko devušas instances, kuras reaģē uz starpgadījumu, kas saistīts ar drošību, vai tā briesmām. Ostas iekārtas drošības plānā sīki jānorāda drošības pasākumi, ko var veikt ostas iekārta, cieši sadarbojoties ar reaģējošajām instancēm un ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tie var ietvert šādas darbības:

1) šādas bagāžas pakļaušana ekstensīvākai caurskatei, piemēram, caurskatei ar rentgenu vismaz divos dažādos rakursos;

2) sagatavošanās, lai ierobežotu vai pārtrauktu atsevišķi pārvadājamās bagāžas pārkraušanu; un

3) atteikšanās pieņemt atsevišķi pārvadājamu bagāžu ostas iekārtā.

Ostas iekārtas drošības pārraudzība

16.49. Ostas iekārtas drošības organizācijai jāspēj pārraudzīt ostas iekārta un tās pieejas vietas uz sauszemes un ūdenī jebkurā laikā, tostarp naktī un ierobežotas redzamības periodos, kā arī ierobežotas piekļuves vietas ostas iekārtā, ostas iekārtā esošie kuģi un blakus kuģiem esošā teritorija. Šāda pārraudzība var ietvert turpmāko līdzekļu izmantošanu:

1) apgaismojums;

2) apsardze, tostarp kājnieku, motorizētās un ūdens patruļas; un

3) automātiski ielaušanās detektori un novērošanas iekārtas.

16.50. Izmantojot automātiskos ielaušanās detektorus, tiem jāsaceļ dzirdama un/vai redzama trauksme vietā, kur pastāvīgi kāds atrodas vai kas pastāvīgi tiek uzraudzīta.

16.51. Ostas iekārtas drošības plānā jānosaka procedūras un iekārtas, kas nepieciešamas katrā drošības līmenī, un līdzekļi, kā nodrošināt pastāvīgu uzraudzības iekārtu darbību, ņemot vērā laika apstākļu vai elektrības padeves pārtraukumu iespējamo ietekmi.

1. drošības līmenis

16.52. Ostas iekārtas drošības plānā jāparedz 1. drošības līmenī piemērojamie drošības pasākumi, kas var izpausties kā apgaismojuma un apsardzes kombinācija vai drošības un novērošanas iekārtu izmantošana, lai ostas iekārtas ar drošību saistītais personāls varētu:

1) novērot vispārējo ostas iekārtas teritoriju, tostarp piekļuvi tai no krasta un no ūdens puses;

2) novērot piekļuves vietas, barjeras un ierobežotas piekļuves zonas; un

3) uzraudzīt teritoriju un pārvietošanos līdzās kuģiem, kas izmanto ostas iekārtu, tostarp tā apgaismojuma pastiprināšanu, ko nodrošina kuģis.

2. drošības līmenis

16.53. Ostas iekārtas drošības plānā 2. drošības līmenim jānosaka papildu drošības pasākumi, kas jāpiemēro, lai pastiprinātu uzraudzības un novērošanas spējas, tajos var ietilpt šādas darbības:

1) palielināt apgaismojuma un novērošanas iekārtu izmantošanas apjomu un intensitāti; tostarp nodrošināt papildu apgaismojumu un novērošanu;

2) biežāk veikt kājnieku, motorizētās vai ūdens patruļas; un

3) iecelt papildu ar drošību saistīto personālu, lai tas veiktu uzraudzību un patrulētu.

3. drošības līmenis

16.54. Ostas iekārtai 3. drošības līmenī ir jāievēro norādījumi, ko devušas instances, kuras reaģē uz starpgadījumu, kas saistīts ar drošību, vai tā briesmām. Ostas iekārtas drošības plānā sīki jānorāda drošības pasākumi, ko var veikt ostas iekārta, cieši sadarbojoties ar reaģējošajām instancēm un ostas iekārtā esošajiem kuģiem, tie var ietvert šādas darbības:

1) ieslēgt visu apgaismojumu ostas iekārtā vai izgaismot tās tuvāko apkārtni;

2) ieslēgt visas novērošanas iekārtas, kas spēj reģistrēt darbības ostas iekārtā vai tai līdzās; un

3) pēc iespējas pagarināt laiku, kurā novērošanas iekārtas turpina reģistrēt notiekošo.

Drošības līmeņu atšķirības

16.55. Ostas iekārtas drošības plānā sīkāk jānosaka procedūras un drošības pasākumi, kādus ostas iekārta var veikt, ja ostas iekārtas drošības līmenis ir zemāks nekā kuģim.

Darbības, uz kurām neattiecas šis kodekss

16.56. Ostas iekārtas drošības plānā sīki jānosaka procedūras un drošības pasākumi, kas ostas iekārtai jāpiemēro:

1) ja tā veido saskarsmi ar kuģi, kurš bijis tādas valsts ostā, kas nav Līgumslēdzēja valdība;

2) kad tas veido saskarsmi ar kuģi, uz kuru neattiecas šis kodekss; un

3) kad tas veido saskarsmi ar fiksētām vai peldošām platformām vai fiksētām pārvietojamām piekrastes urbšanas platformām.

Drošības deklarācijas

16.57. Ostas iekārtas drošības plānā jānosaka procedūras, kas jāievēro, ja pēc Līgumslēdzējas valdības norādījumiem par ostas iekārtas drošību atbildīgā amatpersona pieprasa drošības deklarāciju vai ja kuģis pieprasa drošības deklarāciju.

Revīzija, pārskatīšana un grozījumi

16.58. Ostas iekārtas drošības plānā jānosaka, kā par ostas iekārtas drošību atbildīgā amatpersona vēlas veikt revīziju ostas iekārtas drošības plāna nepārtrauktajai efektivitātei, un procedūra, kas jāievēro, lai pārskatītu, atjauninātu vai grozītu ostas iekārtas drošības plānu.

16.59. Ostas iekārtas drošības plāna pārskatīšana ir par ostas iekārtas drošību atbildīgās amatpersonas ziņā. Turklāt pārskatīšana jāveic šādos gadījumos:

1) kad ir mainījies konkrētās ostas iekārtas drošības novērtējums;

2) kad ostas iekārtas neatkarīgā revīzijā vai Līgumslēdzējas valdības veiktā ostas iekārtas drošības organizācijas testēšanā ir konstatēti trūkumi organizācijā vai radušās šaubas, vai apstiprinātā ostas iekārtas vadības plāna galvenie elementi vēl joprojām ir piemēroti;

3) pēc starpgadījumiem, kas saistīts ar drošību, vai to briesmām, kas bijuši saistīti ar ostas iekārtu; un

4) kad ir mainījušies ostas iekārtas īpašnieki vai operatīvā kontrole.

16.60. Par ostas iekārtas drošību atbildīgā amatpersona var ieteikt attiecīgi grozīt apstiprināto plānu pēc plāna pārskatīšanas. Ostas iekārtas drošības plāna grozījumi, kas saistīti ar:

1) ierosinātajām izmaiņām, kas spēj pašos pamatos mainīt ostas iekārtas drošības uzturēšanai pieņemto pieeju; un

2) pastāvīgu barjeru, drošības un novērošanas iekārtu un sistēmu utt. novākšanu, mainīšanu vai aizstāšanu, kas iepriekš bija uzskatītas par būtiskām, lai uzturētu ostas iekārtas drošību,

jāiesniedz izskatīšanai un apstiprināšanai tai Līgumslēdzējai valdībai, kas apstiprināja sākotnējo ostas iekārtas drošības plānu. Šādu apstiprinājumu piešķir Līgumslēdzēja valdība vai to piešķir tās vārdā, pēc vajadzības veicot grozījumus ierosinātajās izmaiņās. Apstiprinot ostas iekārtas drošības plānu, Līgumslēdzējai valdībai jānorāda, kādas procesuālas vai fiziskas izmaiņas jāiesniedz tās apstiprināšanai.

Ostas iekārtas drošības plānu apstiprināšana

16.61. Ostas iekārtas drošības plāni jāapstiprina attiecīgajai Līgumslēdzējai valdībai, kurai jāizveido piemērotas procedūras:

1) par ostas iekārtas drošības plānu iesniegšanu;

2) par ostas iekārtas drošības plānu izskatīšanu;

3) par ostas iekārtas drošības plānu apstiprināšanu ar grozījumiem vai bez tiem;

4) par grozījumu izskatīšanu, kas iesniegti pēc apstiprināšanas; un

5) par procedūrām, kā veikt inspekcijas vai revīziju par apstiprināto ostas iekārtas drošības plānu nepārtraukto piemērotību.

Visos posmos jāveic pasākumi, lai nodrošinātu ostas iekārtas drošības plānu satura konfidencialitāti.

Paziņojums par ostas iekārtas atbilstību

16.62. Līgumslēdzēja valdība, kuras teritorijā atrodas ostas iekārta, var izdot attiecīgu paziņojumu par ostas iekārtas atbilstību, kur norāda:

1) ostas iekārtu;

2) ka ostas iekārta atbilst XI-2. nodaļas un kodeksa A daļas noteikumiem;

3) paziņojuma par ostas iekārtas atbilstību derīguma laiku, ko nosaka Līgumslēdzēja valdība, bet kas nepārsniedz piecus gadus; un

4) vēlākos pārbaudes pasākumus, ko noteikusi Līgumslēdzēja valdība, un apstiprinājumu, kad tie ir veikti.

16.63. Paziņojums par ostas iekārtas atbilstību jāsastāda pēc parauga, kas dots šās kodeksa daļas papildinājumā. Ja lietotā valoda nav spāņu, franču vai angļu valoda, Līgumslēdzēja valdība, ja uzskata to par lietderīgu, var tekstam pievienot tulkojumu vienā no šīm valodām.

17. PAR OSTAS IEKĀRTAS DROŠĪBU ATBILDĪGĀ AMATPERSONA

Vispārīgi apsvērumi

17.1. Ārkārtas gadījumos, kad par kuģa drošību atbildīgajai amatpersonai ir jautājumi par to personu identifikācijas dokumentu derīgumu, kas oficiālu iemeslu dēļ vēlas nokļūt uz kuģa, palīdzību sniedz par ostas iekārtas drošību atbildīgā amatpersona.

17.2. Par ostas iekārtas drošību atbildīgajai amatpersonai nav jābūt atbildīgai par personu, kas vēlas nokļūt uz kuģa, identitātes apstiprināšanu ikdienā.

Turklāt citas būtiskas vadlīnijas ir norādītas 15., 16. un 18. iedaļā.

18. APMĀCĪBA, TRENIŅI UN mācības saistībā ar OSTAS IEKĀRTAS DROŠĪBU

Apmācība

18.1. Par ostas iekārtas drošību atbildīgajai amatpersonai jābūt pietiekamām zināšanām un jātiek apmācītai kādā no turpmākajām jomām vai tajās visās atkarībā no vajadzības:

1) drošības vadība;

2) attiecīgās starptautiskās konvencijas, kodeksi un ieteikumi;

3) attiecīgās valsts tiesību un normatīvie akti;

4) citu drošības organizāciju atbildības sfēra un funkcijas;

5) ostas iekārtas drošības novērtējuma metodoloģija;

6) ostas iekārtu drošības apsekojumu un inspekciju metodes;

7) kuģu un ostu operācijas un nosacījumi;

8) kuģu un ostas iekārtu drošības pasākumi;

9) avāriju paredzēšana, ārkārtas situāciju paredzēšana un reakcija uz tām;

10) instruktāžas paņēmieni, veicot drošības apmācības un izglītošanu, tostarp drošības pasākumi un procedūras;

11) apiešanās ar konfidenciālu informāciju par drošību un ar drošību saistīti paziņojumi;

12) zināšanas par pašreizējiem drošības apdraudējumiem un to shēmām;

13) ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšana un atrašana;

14) kā nediskriminējošā veidā atpazīt tādu personu īpatnības un izturēšanās veidu, kas, iespējams, apdraud drošību;

15) metodes, ko izmanto, lai apietu drošības pasākumus;

16) drošības iekārtas un sistēmas un to ekspluatācijas ierobežojumi;

17) revīzijas, inspekcijas, kontroles un pārraudzības veikšanas metodes;

18) fiziskas pārmeklēšanas un neuzbāzīgas apskates metodes;

19) drošības treniņi un mācības, tostarp treniņi un mācības ar kuģiem; un

20) drošības treniņu un mācību novērtējums.

18.2. Ostas iekārtas personālam, kam uzticēti īpaši, ar drošību saistīti pienākumi, jābūt pietiekamām zināšanām un jātiek apmācītam kādā no turpmākajām jomām vai visās atkarībā no vajadzības:

1) zināšanas par pašreizējiem drošības apdraudējumiem un to shēmām;

2) ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšana un atrašana;

3) tādu personu īpatnību un uzvedības atpazīšana, kuras, iespējams, apdraud drošību;

4) metodes, ko izmanto, lai apietu drošības pasākumus;

5) liela cilvēku pieplūduma vadības un kontroles paņēmieni;

6) ar drošību saistīti paziņojumi;

7) drošības iekārtu un sistēmu darbība;

8) drošības iekārtu un sistēmu testēšana, kalibrēšana un apkope.

9) inspicēšanas, kontroles un pārraudzības metodes; un

10) personu, personisko mantu, bagāžas, kravas un kuģa krājumu fiziskās pārmeklēšanas metodes.

18.3. Visam pārējam ostas iekārtas personālam jābūt zināšanām par ostas iekārtas drošības plāna galvenajiem noteikumiem un labi pārzina tie kādā no turpmākajām jomām vai tajās visās atkarībā no vajadzības:

1) dažādo drošības līmeņu nozīme un no tā izrietošās prasības;

2) ieroču, bīstamu vielu un ierīču atpazīšana un atrašana;

3) tādu personu īpatnību un uzvedības atpazīšana, kuras, iespējams, apdraud drošību; un

4) metodes, ko izmanto, lai apietu drošības pasākumus.

Treniņi un mācības

18.4. Treniņu un mācību mērķis ir nodrošināt, lai ostas iekārtas personāls būtu kompetents visos tam uzticētajos ar drošību saistītajos pienākumos visos drošības līmeņos un spētu identificēt visus ar drošību saistītos trūkumus, uz kuriem jāreaģē.

18.5. Lai nodrošinātu ostas iekārtas drošības plāna noteikumu efektīvu īstenošanu, vismaz reizi trijos mēnešos jānotiek treniņam, ja īpaši apstākļi neliek rīkoties citādi. Šādos treniņos pārbauda atsevišķus plāna elementus, teiksim, drošības apdraudējumus, kas uzskaitīti 15.11. iedaļā.

18.6. Dažādu veidu mācības, kurās var piedalīties par ostas iekārtas drošību atbildīgās amatpersonas, sadarbojoties ar Līgumslēdzēju valdību attiecīgajām iestādēm, kā arī amatpersonas, kas atbildīgas par drošību sabiedrībā, un, ja iespējams, par kuģa drošību atbildīgās amatpersonas, jāveic vismaz reizi katrā kalendārajā gadā, starplaikam starp mācībām nepārsniedzot 18 mēnešus. Aicinot piedalīties kopējās mācībās amatpersonas, kas atbild par drošību sabiedrībā, vai par kuģa drošību atbildīgās amatpersonas, jāņem vērā sekas, kādas tiks atstātas uz kuģa drošību un darbu. Šādās mācībās jātestē sakari, koordinācija, resursu pieejamība un reakcija. Šādas mācības var būt:

1) pilna mēroga vai reālā vidē;

2) teorētiska simulācija vai seminārs; vai

3) apvienotas ar citām mācībām, piemēram, reakciju ārkārtas gadījumā, vai citas ostas valsts iestādes veiktām mācībām.

19. Kuģu pārbaude un sertificēšana

Nav papildu vadlīniju."

"

B daļas papildinājums

""

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

""

2. papildinājums

Paziņojuma par ostas iekārtas atbilstību paraugs

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

"

[1] 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras 1988. gada Protokols.

--------------------------------------------------

Augša