Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32004R0601

Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999

OV L 97, 1.4.2004., 16./29. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 11 Sējums 051 Lpp. 52 - 65

Cits(-i) īpašais(-ie) izdevums(-i) (CS, ET, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 01/01/2010

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/601/oj

32004R0601



Oficiālais Vēstnesis L 097 , 01/04/2004 Lpp. 0016 - 0029


Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004

(2004. gada 22. marts),

ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

tā kā:

(1) Ar Padomes Lēmumu 81/691/EEK [2] Kopienā tika apstiprināta Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencija (turpmāk – "Konvencija"), kas Kopienā stājās spēkā 1982. gada 21. maijā.

(2) Šajā Konvencijā paredzēts pamats reģionālajai sadarbībai Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas un pārvaldības jomā, izveidojot Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisiju (turpmāk – "CCAMLR"), kā arī tas, ka CCAMLR nosaka saglabāšanas pasākumus, kas ir saistoši līgumslēdzējām pusēm.

(3) Kopienai kā Konvencijas līgumslēdzējai pusei jānodrošina tas, ka CCAMLR noteiktie saglabāšanas pasākumi tiek piemēroti Kopienas zvejas kuģiem.

(4) Attiecīgie pasākumi ietver sevī tādus vairākus noteikumus un normas zvejas darbību kontrolei Konvencijas darbības zonā, kuri jāinkorporē Kopienas tiesībās kā īpaši noteikumi Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2847/93, ar ko izveido kopējai zivsaimniecības politikai piemērojamu kontroles sistēmu [3], 1. panta 3. punkta nozīmē, un ar kuriem papildina tās noteikumus.

(5) Daži no minētajiem noteikumiem ir transponēti Kopienas tiesībās ar Padomes 1990. gada 19. decembra Regulu (EEK) Nr. 3943/90 par to, kā piemērot novērošanas un pārbaudes sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas XXIV pantu [4], ar Padomes 1997. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 66/98, ar ko nosaka konkrētus saudzēšanas un kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikā [5], un ar Padomes 1999. gada 29. jūlija Regulu (EEK) Nr. 1721/1999, ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus attiecībā uz kuģiem, kam ir tādas trešās valsts karogs, kura nav Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas līgumslēdzēja puse [6].

(6) Lai īstenotu jaunus saglabāšanas pasākumus, kurus noteikusi CCAMLR, minētās regulas jāatceļ un tās jāaizstāj ar vienotu regulu, kura apvienotu īpašus noteikumus par zvejas darbību kontroli, kas izriet no Kopienas kā Konvencijas līgumslēdzējas puses pienākumiem.

(7) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru realizēšanas kārtību [7],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1. Šajā regulā ir paredzēti vispārīgie noteikumi un nosacījumi par to, kā Kopienā piemēro:

a) kontroles pasākumus, kuri piemērojami tiem zvejas kuģiem, kam ir Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas (turpmāk – "Konvencija") līgumslēdzējas puses karogs un kas veic darbību Konvencijas darbības zonā ārpus valsts jurisdikcijas esošajos ūdeņos;

b) sistēmu, lai veicinātu to kuģu atbilstību, kam ir tādas trešās valsts karogs, kura nav Konvencijas līgumslēdzēja puse, tiem saglabāšanas pasākumiem, kurus noteikusi Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija (turpmāk – "CCAMLR").

2. Šī regula neskar Konvencijas noteikumus, un to piemēro, lai sekmētu tās mērķus un principus, kā arī Konvencijas konferences nobeiguma akta noteikumus, kuras laikā tā bija pieņemta.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) "Konvencijas darbības zona" ir Konvencijas piemērošanas zona, kā noteikts tās 1. pantā;

b) "Antarktikas saplūšana" ir līnija, kas pa platuma paralēlēm un garuma meridiāniem savieno šādus punktus: 50 oS, 0o – 50 oS, 30 oE – 45 oS, 30 oE – 45 oS, 80 oE – 55 oS, 80 oE – 55 oS, 150 oE – 60 oS, 150 oE – 60 oS, 50 oW – 50 oS, 50 oW – 50 oS, 0o;

c) "Kopienas zvejas kuģis" ir Kopienā reģistrēts zvejas kuģis ar Kopienas dalībvalsts karogu, kas iegūst un patur uz klāja jūras organismus, kuri iegūti no ūdeņu dzīvajiem resursiem Konvencijas darbības zonā;

d) "kuģu novērošanas sistēma" ir kuģu satelītnovērošanas sistēma, kas uzstādīta uz Kopienas zvejas kuģiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 3. pantu;

e) "jaunā zveja" ir tādu sugu zveja, izmantojot īpašu zvejas metodi FAO Antarktikas statistiskas apakšapgabalā, attiecībā uz kurām:

i) CCAMLR nekad nav saņēmusi informāciju par to izplatību, apjomu, populāciju, potenciālo guvumu un krājumu identitāti, ko iegūst, veicot vispusīgu izpēti/apsekojumus vai pētniecisko zveju; vai

ii) CCAMLR nekad nav saņēmusi datus par nozveju un zvejas intensitāti; vai

iii) CCAMLR nekad nav saņēmusi datus par nozveju un zvejas intensitāti divās pēdējās sezonās, kurās ir veikta zveja;

f) "pētnieciskā zveja": ir zveja, ko iepriekš klasificēja kā "jauno zveju", kā noteikts e) apakšpunktā. Pētniecisko zveju turpina klasificēt kā tādu, līdz ir pieejama pietiekama informācija, lai:

i) novērtētu mērķa sugas izplatību, apjomu un populāciju, kas ļauj novērtēt potenciālo guvumu no zvejas;

ii) pārbaudītu zvejas iespējamo ietekmi uz atkarīgām un saistītām sugām un

iii) ļautu CCAMLR Zinātniskajai komitejai izstrādāt un sniegt paziņojumus par atbilstīgo nozvejas apmēru, kā arī – attiecīgā gadījumā – par zvejas intensitāti un zvejas rīkiem;

g) "CCAMLR inspektors" ir inspektors, ko ieceļ Konvencijas līgumslēdzēja puse, lai īstenotu 1. panta 1. punktā minēto kontroles sistēmu;

h) "CCAMLR pārbaudes sistēma" ir CCAMLR pieņemtais dokuments ar šādu nosaukumu, kas attiecas uz tādu kuģu kontroli un pārbaudi jūrā, kam ir Konvencijas līgumslēdzējas puses karogs;

i) "trešās valsts kuģis" ir kuģis, kam ir tādas trešās valsts karogs, kas nav Konvencijas līgumslēdzēja puse, un kas bijis novērots, veikdams zvejas darbības Konvencijas darbības zonā;

j) "Līgumslēdzēja puse" ir Konvencijas līgumslēdzēja puse;

k) "Līgumslēdzējas puses kuģis" ir zvejas kuģis, kam ir Konvencijas līgumslēdzējas puses karogs;

l) "novērošana" ir tāda kuģa novērošana, kam ir tās trešās valsts karogs, kura nav Konvencijas Līgumslēdzēja puse, ko novēro kuģis, kam ir Konvencijas Līgumslēdzējas puses karogs un kas veic darbības Konvencijas darbības zonā, vai ko novēro Konvencijas Līgumslēdzējā pusē reģistrētais gaisa kuģis, kas lido pāri Konvencijas darbības zonai, vai ko novēro CCAMLR inspektors;

m) "NNN darbības" ir nelegālas, nereglamentētas un nepaziņotas zvejas darbības Konvencijas darbības zonā;

n) "NNN kuģis": ir jebkurš kuģis, kas veic nelegālas, nereglamentētas un nepaziņotas zvejas darbības Konvencijas darbības zonā.

II NODAĻA

PIEEJA ZVEJAS DARBĪBĀM KONVENCIJAS DARBĪBAS ZONĀ

3. pants

Īpaša zvejas atļauja

1. Tikai tiem Kopienas zvejas kuģiem, kam ir īpaša zvejas atļauja, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94 [8] ir izdevusi kuģa karoga dalībvalsts, ir atļauts atbilstoši atļaujā paredzētajiem nosacījumiem zvejot, turēt uz klāja, pārkraut un izkraut krastā zvejas resursus no Konvencijas darbības zonas.

2. Trīs dienu laikā no 1. punktā minētās atļaujas izdošanas dienas dalībvalstis, izmantojot datoru, paziņo Komisijai šādu informāciju par kuģi, uz ko attiecas atļauja:

a) attiecīgā kuģa nosaukumu;

b) termiņu, kura laikā tam ir atļauts zvejot Konvencijas darbības zonā, norādot datumus, kad sākas un beidzas zvejas darbības;

c) zvejas apgabalu vai apgabalus;

d) mērķa sugas;

e) izmantojamos zvejas rīkus.

Komisija nekavējoties pārsūta šādu informāciju CCAMLR sekretariātam.

3. Informācijā, ko dalībvalstis paziņo Komisijai, iekļauj iekšējā kuģu reģistra numuru, kā paredzēts 1. pantā Komisijas 1998. gada 30. septembra Regulā (EK) Nr. 2090/98 par Kopienas zvejas kuģu reģistru [9], kopā ar sīku informāciju par piederības ostu un kuģa īpašnieku vai fraktētāju, un tai pievieno paziņojumu par to, ka kuģa kapteinis ir informēts par tiem pasākumiem, kādi ir spēkā apgabalā vai apgabalos, kur kuģis zvejos Konvencijas darbības zonā.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas paredzēti 5., 6., 7. un 8. pantā.

5. Dalībvalstīs nedrīkst izdot īpašu zvejas atļauju tiem kuģiem, kas plāno veikt tādas zvejas darbības ar āķu jedām Konvencijas darbības zonā, kuras neatbilst Padomes 2004. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 600/2004 [10], ar ko nosaka konkrētus tehniskus pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, 8. panta 3. punkta otrās daļas noteikumiem.

6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

4. pants

Vispārējās profesionālās ētikas normas

1. Zvejas kuģos atrodas 3. pantā minētā īpaša zvejas atļauja vai arī tās apliecināts noraksts, un tā ir jebkurā laikā pieejama pārbaudei, ko veic CCAMLR inspektors.

2. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka visi tie Kopienas zvejas kuģi, kam ir tās karogs, ziņo tai par savu ieiešanu visās ostās un iziešanu no tām, ieiešanu Konvencijas darbības zonā vai iziešanu no tās un par to kustību starp FAO statistikas apakšapgabaliem un rajoniem.

3. Dalībvalstis pārbauda 2. punktā minēto informāciju, salīdzinot to ar datiem, kas saņemti, izmantojot kuģu novērošanas sistēmu, kura darbojas uz Kopienas zvejas kuģiem. Divu dienu laikā no datu saņemšanas tās paziņo šādu informāciju Komisijai, izmantojot datoru. Komisija nekavējoties pārsūta šo informāciju CCAMLR sekretariātam.

4. Gadījumā, ja kuģu novērošanas sistēma uz kāda Kopienas zvejas kuģa nedarbojas, karoga dalībvalsts, tiklīdz iespējams, paziņo CCAMLR, nosūtot kopiju arī Komisijai, šā kuģa nosaukumu, kā arī laiku, datumu un kuģa atrašanās vietu brīdī, kad kuģu novērošanas sistēma pārstāja darboties. Tiklīdz kuģu novērošanas sistēma atkal uzsāka darbību, karoga dalībvalsts nekavējoties informē par to CCAMLR.

5. pants

Pieeja krabju zvejai

1. Karoga dalībvalsts ziņo Komisijai par Kopienas zvejas kuģa nodomu zvejot krabjus FAO statistikas apakšapgabalā 48.3. Šo paziņojumu iesniedz četrus mēnešus pirms dienas, kas noteikta par zvejas sākumu, un tajā iekļauj iekšējā kuģu reģistra numuru un attiecīgā kuģa izpētes un zvejas darbību plānu.

2. Komisija izskata paziņojumu, pārbauda, vai tas atbilst piemērojamajiem noteikumiem, un informē dalībvalsti par saviem secinājumiem. Dalībvalsts var izdot īpašu zvejas atļauju tad, kad ir saņemti Komisijas secinājumi, vai 10 dienu laikā no dienas, kad paziņots par secinājumiem. Vēlākais trīs mēnešus pirms dienas, kas noteikta par zvejas sākumu, Komisija attiecīgi to paziņo CCAMLR.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

6. pants

Pieeja jaunajai zvejai

1. Jaunā zveja Konvencijas darbības zonā ir aizliegta, ja vien tā nav atļauta atbilstoši 2. līdz 5. punktam.

2. Jaunajā zvejā var piedalīties tikai tie kuģi, kas ir aprīkoti un konfigurēti tā, ka tie atbilst attiecīgajiem saglabāšanas pasākumiem, ko noteikusi CCAMLR. Jaunajā zvejā nedrīkst piedalīties tie kuģi, kuri norādīti CCAMLR NNN kuģu sarakstā, kas minēts 29. pantā.

3. Vēlākais četrus mēnešus pirms CCAMLR gada sanāksmes karoga dalībvalsts ziņo Komisijai par Kopienas zvejas kuģa nodomu veikt jauno zveju Konvencijas darbības zonā.

Dalībvalsts iespējami plašākā apmērā pieteikumam pievieno šādu informāciju:

a) paredzētās zvejas veidu, ieskaitot mērķa sugas, zvejas metodes, iecerēto reģionu un jebkuru to minimālo nozvejas apmēru, kas vajadzīgs, lai attīstītu dzīvotspējīgu zveju;

b) bioloģisko informāciju, kas iegūta, veicot vispusīgu izpēti/apsekojumus, tādu kā izplatība, apjoms, populācijas dati un informācija par krājumu identitāti;

c) sīkus datus par atkarīgām vai saistītām sugām un par iespēju, kā šādas sugas varētu jebkādā veidā ietekmēt iecerētā zveja;

d) informāciju par citu zveju šajā reģionā vai par līdzīgu zveju jebkur citur, kas varētu palīdzēt novērtēt potenciālo guvumu.

4. Komisija pārsūta izskatīšanai CCAMLR atbilstoši 3. punktam sniegto informāciju kopā ar jebkuru citu attiecīgu informāciju, kas ir tās rīcībā.

5. Gadījumā, ja CCAMLR apstiprina jauno zveju, minēto zveju atļauj:

a) Komisija – gadījumos, ja CCAMLR nav noteikusi nekādus saglabāšanas pasākumus attiecībā uz jauno zveju, vai

b) visos citos gadījumos – Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma.

6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

7. pants

Pieeja pētnieciskajai zvejai

1. Pētnieciskā zveja Konvencijas darbības zonā ir aizliegta, ja vien tā nav atļauta atbilstoši 2. līdz 7. punktam.

2. Pētnieciskajā zvejā var piedalīties tikai tie kuģi, kas ir aprīkoti un konfigurēti tā, ka tie atbilst attiecīgajiem saglabāšanas pasākumiem, ko noteikusi CCAMLR.

Pētnieciskajā zvejā nedrīkst piedalīties tie kuģi, kuri norādīti CCAMLR NNN kuģu sarakstā, kas minēts 29. pantā.

3. Katra dalībvalsts, kas piedalās pētnieciskajā zvejā vai plāno atļaut kuģim veikt pētniecisko zveju, sagatavo izpētes un zvejas darbību plānu, ko līdz CCAMLR norādītajai dienai iesniedz tieši CCAMLR, kopiju iesniedzot arī Komisijai.

Dalībvalsts iespējami plašākā apmērā plānā iekļauj šādu informāciju:

a) aprakstu par to, kā dalībvalstu darbības atbildīs CCAMLR Zinātniskās komitejas izstrādātajam datu vākšanas plānam;

b) pētnieciskās zvejas veidu, ieskaitot mērķa sugas, zvejas metodes, iecerēto reģionu un nākamajā sezonā paredzamo maksimālo nozvejas apmēru;

c) bioloģisko informāciju, kas iegūta, veicot vispusīgu izpēti vai apsekojumus, tādu kā izplatība, apjoms, populācijas dati un informācija par krājumu identitāti;

d) sīkus datus par atkarīgām vai saistītām sugām un par iespēju, kādā šādas sugas varētu jebkādā veidā negatīvi ietekmēt iecerētā zveja;

e) informāciju par citu zveju šajā reģionā vai par līdzīgu zveju jebkur citur, kas varētu palīdzēt novērtēt potenciālo guvumu.

4. Ik gadus līdz ar CCAMLR saskaņotā termiņa beigām katra dalībvalsts, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, iesniedz CCAMLR datus, kas norādīti Zinātniskās komitejas izstrādātajā datu vākšanas plānā, kopiju iesniedzot arī Komisijai.

Ja CCAMLR nav iesniegti datu vākšanas plānā norādītie dati par pēdējo sezonu, kurā notika zveja, tad dalībvalstij, kas nav iesniegusi savus datus, aizliedz turpināt pētniecisko zveju, kamēr attiecīgie dati nav iesniegti CCAMLR, kopiju iesniedzot arī Komisijai, un Zinātniskajai komitejai nav dota iespēja izskatīt šos datus.

5. Pirms dalībvalsts atļauj saviem kuģiem piedalīties tādā pētnieciskajā zvejā, kas jau turpinās, vēlākais trīs mēnešus pirms CCAMLR gada sanāksmes minētā dalībvalsts ziņo par to CCAMLR. Līdz minētās sanāksmes beigām ziņojošā dalībvalsts nedrīkst atļaut tās kuģiem piedalīties pētnieciskajā zvejā.

6. Vēlākais trīs mēnešus pirms katra zvejas reisa uzsākšanas dienas dalībvalstis paziņo jebkura kuģa, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, nosaukumu, tipu, lielumu, reģistrācijas numuru un radiosignālu CCAMLR sekretariātam, kopiju iesniedzot arī Komisijai.

7. Zvejas jauda un intensitāte ir pakļautas piesardzības ierobežojumiem, kas noteikti tādā apjomā, lai nepārsniegtu to, kas vajadzīgs, lai iegūtu datu vākšanas plānā norādīto informāciju, un kas nepieciešami, lai veiktu 2. panta f) apakšpunktā minētos novērtējumus.

8. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

8. pants

Pieeja zinātniskajai izpētei

1. Dalībvalstis, kuru kuģi plāno veikt zinātnisko izpēti, ja plānots, ka paredzamā nozveja būs mazāk nekā 50 tonnas zivju, tostarp no minētā nozvejas ierobežojuma ne vairāk kā 10 tonnas Dissostichus spp. un mazāk nekā 0,1 % krila, kalmāru un krabju, nosūta šādus datus tieši CCAMLR, kopiju iesniedzot arī Komisijai:

a) attiecīgā kuģa nosaukumu;

b) kuģa ārējā marķējuma zīmi;

c) rajonu un apakšapgabalu, kurā veiks izpēti;

d) datumus, kas paredzēti ieiešanai Konvencijas darbības zonā un iziešanai no tās;

e) zinātniskās izpētes mērķi;

f) zvejas aprīkojumu, ko plānots izmantot.

2. Kopienas kuģus, kas norādīti 1. punktā, atbrīvo no tādiem saglabāšanas pasākumiem, kas nav ietverti 9. panta 6. punktā un 16. panta 1. punktā, un kas attiecas uz noteikumiem par linuma acu izmēru, noteiktu zvejas rīku aizliegumu, lieguma zonām, lieguma zvejas sezonām un minimālā lieluma ierobežojumiem, kā arī uz atskaites sistēmas prasībām.

3. Vēlākais sešus mēnešus pirms iecerētās izpētes uzsākšanas dienas tās dalībvalstis, kuru kuģi paredz veikt zinātnisko izpēti, ja plāno, ka paredzamā kopējā nozveja pārsniegs 50 tonnas zivju vai arī pārsniegs 10 tonnas Dissostichus spp., vai arī pārsniegs 0,1 % krila, kalmāru un krabju no minētā nozvejas ierobežojuma, iesniedz tieši CCAMLR, kopiju iesniedzot arī Komisijai, izpētes programmu saskaņā ar CCAMLR Zinātniskās komitejas pieņemtajām standartizētām pamatnostādnēm un paraugiem. Plānoto zveju zinātniskās izpētes nolūkos nedrīkst uzsākt, kamēr CCAMLR nav pabeigusi izskatīšanas procedūru un nav paziņojusi savu lēmumu.

4. Dalībvalstis paziņo CCAMLR, kopiju iesniedzot arī Komisijai, tāda katra iemetiena datus par nozveju un zvejas intensitāti, ko veic jebkādas zinātniskās izpētes nolūkos atbilstoši 1., 2. un 3. punktam. Dalībvalsts 180 dienās pēc izpētes pabeigšanas dienas paziņo rezultātu kopsavilkumu CCAMLR, kopiju iesniedzot arī Komisijai. Dalībvalsts 12 mēnešos pēc izpētes pabeigšanas datuma sniedz visaptverošu ziņojumu par rezultātiem CCAMLR, kopiju iesniedzot arī Komisijai.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

III NODAĻA

DATU ATSKAITES SISTĒMA

1. IEDAĻA

ZIŅOJUMS PAR NOZVEJU UN ZVEJAS INTENSITĀTI

9. pants

Ziņojums par nozveju un zvejas intensitāti

1. Kopienas zvejas kuģi pakļaujas trijām nozvejas un zvejas intensitātes atskaites sistēmām, kas atbilst atskaites periodiem, kā minēts 10., 11. un 12. pantā dažādām sugām un attiecīgajiem FAO statistikas apgabaliem, apakšapgabaliem un rajoniem.

2. Ziņojumā par nozveju un zvejas intensitāti iekļauj šādu informāciju par attiecīgo periodu:

a) attiecīgā kuģa nosaukumu;

b) kuģa ārējā marķējuma zīmi;

c) attiecīgo sugu kopējo nozveju;

d) kopējo zvejas dienu un stundu skaitu;

e) visu to sugu un piezvejas sugu nozveju, kas paturētas uz klāja atskaites perioda laikā;

f) attiecībā uz zveju ar āķu jedām – āķu skaitu.

3. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi iesniedz ziņojumu par nozveju un zvejas intensitāti karoga dalībvalsts kompetentām iestādēm vēlākais vienas dienas laikā no dienas, kad beidzies attiecīgais atskaites periods, kas minēts 10., 11. un 12. pantā.

4. Vēlākais trijās dienās pēc katra atskaites perioda beigām dalībvalstis dara Komisijai zināmu, izmantojot datoru, katra zvejas kuģa, kam ir to karogs un kas ir reģistrēts Kopienā, sniegto ziņojumu par nozveju un zvejas intensitāti. Katrā ziņojumā par nozveju un zvejas intensitāti norāda attiecīgās nozvejas atskaites periodu.

5. Vēlākais piecās dienās pēc katra atskaites perioda beigām Komisija pārsūta CCAMLR saskaņā ar 3. punktu saņemtos ziņojumus par nozveju un zvejas intensitāti.

6. Nozvejas un zvejas intensitātes atskaites sistēmas piemēro sugām, kas iegūtas zinātniskās izpētes nolūkos, kad vien nozveja noteiktā perioda laikā pārsniedz piecas tonnas, izņemot gadījumus, kad atsevišķām sugām piemēro konkrētākus noteikumus.

7. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

10. pants

Ikmēneša nozvejas un zvejas intensitātes atskaites sistēma

1. Ikmēneša nozvejas un zvejas intensitātes atskaites sistēmas nolūkos par atskaites periodu nosaka vienu kalendāro mēnesi.

2. Šo sistēmu piemēro:

a) Electrona carlsbergi zvejai FAO statistikas apakšapgabalā 48.3;

b) Euphausia superba zvejai FAO statistikas apakšapgabalā 48 un FAO statistikas rajonos 58.4.2 un 58.4.1.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

11. pants

Desmit dienu nozvejas un zvejas intensitātes atskaites sistēma

1. Desmit dienu nozvejas un zvejas intensitātes atskaites sistēmas nolūkos katru kalendāro mēnesi sadala trijos atskaites periodos, kurus apzīmē ar burtiem A, B un C un kuri ilgst attiecīgi no mēneša 1. dienas līdz 10. dienai, no 11. dienas līdz 20. dienai un no 21. dienas līdz mēneša pēdējai dienai.

2. Šo sistēmu piemēro:

a) Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides un citu dziļūdens sugu zvejai FAO statistikas rajonā 58.5.2;

b) kalmāra Martialia hyadesi pētniskajai zvejai FAO statistikas apakšapgabalā 48.3;

c) krabju Paralomis spp. (kārta Decapoda, apakškārta Reptantia) zvejai FAO statistikas apakšapgabalā 48.3, izņemot minētās sugas zveju, kas veikta minētajā apakšapgabalā CCAMLR pētnieciskās zvejas režīma pirmajā posmā.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

12. pants

Piecu dienu nozvejas un zvejas intensitātes atskaites sistēma

1. Piecu dienu nozvejas un zvejas intensitātes atskaites sistēmas nolūkos katru kalendāro mēnesi sadala sešos atskaites periodos, kurus apzīmē ar burtiem A, B, C, D, E un F un kuri ilgst attiecīgi no mēneša 1. dienas līdz 5. dienai, no 6. dienas līdz 10. dienai, no 11. dienas līdz 15. dienai, no 16. dienas līdz 20. dienai, no 21. dienas līdz 25. dienai un no 26. dienas līdz mēneša pēdējai dienai.

2. Šo sistēmu piemēro katrai zvejas sezonai:

a) Champsocephalus gunnari zvejai FAO statistikas apakšapgabalā 48.3;

b) Dissostichus eleginoides zvejai FAO statistikas apakšapgabalos 48.3 un 48.4;

c) Dissostichus eleginoides pētnieciskajai zvejai, izmantojot sīka mēroga tīkla taisnstūrus, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 600/2004 2. panta d) apakšpunktā, visās Konvencijas darbības zonās.

3. Pēc CCAMLR paziņojuma par zvejas pārtraukšanu gadījumā, ja netiek iesniegts šajā pantā minētais ziņojums par nozveju un zvejas intensitāti, attiecīgais kuģis vai attiecīgie kuģi tūlīt beidz attiecīgo zveju un tiem ir atļauts atsākt zveju tikai tad, ja CCAMLR ir nosūtīts ziņojums vai, attiecīgā gadījumā, tehnisko grūtību skaidrojums, ar ko pamato ziņojuma neiesniegšanu.

4. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

2. IEDAĻA

IKMĒNEŠA PRECĪZU DATU ATSKAITES SISTĒMAS – ZVEJAI AR TRALI, ĀĶU JEDĀM UN AR MURDIEM

13. pants

Ikmēneša precīzu nozvejas un zvejas intensitātes datu atskaites sistēma

1. Katrai zvejas sezonai līdz nākamā mēneša 15. dienai pēc zvejas Kopienas zvejas kuģi iesniedz sava karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm attiecīgā mēneša precīzus nozvejas un zvejas intensitātes datus par šādu sugu zveju, attiecīgā gadījumā, ar trali, āķu jedām vai ar murdiem, kas veikta šādos apgabalos:

a) Champsocephalus gunnari FAO statistikas rajonā 58.5.2 un apakšapgabalā 48.3;

b) Dissostichus eleginoides FAO statistikas apakšapgabalos 48.3 un 48.4;

c) Dissostichus eleginoides FAO statistikas rajonā 58.5.2;

d) Electrona carlsbergi FAO statistikas apakšapgabalā 48.3;

e) Martialia hyadesi FAO statistikas apakšapgabalā 48.3;

f) Paralomis spp. (kārta Decapoda, apakškārta Reptantia) FAO statistikas apakšapgabalā 48.3, izņemot minētās sugas zveju, kas veikta minētajā apakšapgabalā CCAMLR pētnieciskās zvejas režīma pirmajā posmā.

2. Attiecībā uz 1. punkta b) un f) minēto zveju datus paziņo par katru murdu izvietošanas reizi un – citos gadījumos – par katru iemetienu.

3. Visu mērķa un piezvejas sugu nozveju paziņo pa atsevišķām sugām. Datos iekļauj arī katras sugas jūras putnu vai jūras zīdītāju skaitu, kas noķerti un atbrīvoti vai nogalināti.

4. Katra kalendārā mēneša beigās dalībvalstis iesniedz 1., 2. un 3. punktā minētos datus Komisijai. Komisija nekavējoties pārsūta minētos datus uz CCAMLR.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

14. pants

Ikmēneša precīzu bioloģisko datu atskaites sistēma

1. Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem un tādai pašai zvejai, kā minēts 13. pantā, Kopienas zvejas kuģi iesniedz sava karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm nozvejoto mērķa un piezvejas sugu garuma sastāva mērījumu reprezentatīvos paraugus.

2. Zivs garuma mērījums ir tās kopējais garums, noapaļojot ar precizitāti līdz centimetram uz leju, un garuma sastāva reprezentatīvie paraugi tiek ņemti no viena sīka mēroga koordinātu tīkla taisnstūra (0,5o ģeogrāfiskā platuma un 1o ģeogrāfiskā garuma). Ja kuģis vienā mēnesī pārvietojas no viena sīka mēroga koordinātu tīkla taisnstūra uz otru, tad garuma sastāvus iesniedz par katru sīka mēroga koordinātu tīkla taisnstūri atsevišķi.

3. Attiecībā uz datiem par 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto zveju reprezentatīvajā paraugā iekļauj ne mazāk kā 500 zivju.

4. Katra mēneša beigās dalībvalstis iesniedz Komisijai saņemtos ziņojumus, un Komisija nekavējoties pārsūta tos uz CCAMLR.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

15. pants

Zvejas pārtraukšana ziņojuma neiesniegšanas dēļ

Ja CCAMLR paziņo dalībvalstij to, ka zveja ir pārtraukta ziņojuma neiesniegšanas dēļ, kā paredzēts 13. un 14. pantā, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka tās kuģi, kas piedalās minētajā zvejā, tūlīt pārtrauc zveju.

3. IEDAĻA

GADA ATSKAITE PAR NOZVEJU

16. pants

Kopējie dati par nozveju

1. Neskarot Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. pantu, līdz katra gada 31. jūlijam dalībvalstis paziņo Komisijai iepriekšējā gada kopējo nozveju, kuru veica tie Kopienas zvejas kuģi, kam ir tās karogs, un kura ir iedalīta pa zvejas kuģiem.

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

17. pants

Apkopotie dati par krila zveju

1. Līdz katra gada 1. janvārim tie Kopienas zvejas kuģi, kas piedalījušies krila zvejā Konvencijas darbības zonā, iesniedz sava karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm precīzus nozvejas un zvejas intensitātes datus par iepriekšējo zvejas sezonu.

2. Dalībvalstis apkopo šos precīzus nozvejas un zvejas intensitātes datus pa 10 × 10 jūras jūdžu taisnstūriem un pa 10 dienu periodiem un vēlākais līdz katra gada 1. martam iesniedz šos datus Komisijai.

3. Ar nolūku apkopot precīzus nozvejas un zvejas intensitātes datus kalendāro mēnesi sadala trijos 10 dienu atskaites periodos: no mēneša 1. dienas līdz 10. dienai, no 11. dienas līdz 20. dienai un no 21. dienas līdz mēneša pēdējai dienai. Šie 10 dienu atskaites periodi tiek minēti kā A, B un C periods.

4. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

18. pants

Dati par krabju zveju FAO statistikas apakšapgabalā 48.3

1. Līdz katra gada 25. septembrim Kopienas zvejas kuģi, kas zvejo krabjus FAO statistikas apakšapgabalā 48.3, iesniedz Komisijai datus par zvejas darbībām un krabju nozveju, kas veikta līdz minētā gada 31. augustam. Līdz katra gada 30. septembrim Komisija pārsūta šos datus uz CCAMLR.

2. Divos mēnešos no zvejas pārtraukšanas dienas Komisijai iesniedz datus par nozveju, kas veikta pēc katra gada 31. augusta. Vēlākais trijos mēnešos pēc zvejas pārtraukšanas Komisija pārsūta šos datus uz CCAMLR.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

19. pants

Precīzi nozvejas un zvejas intensitātes dati par kalmāru pētniecisko zveju FAO statistikas apakšapgabalā 48.3

1. Līdz katra gada 25. septembrim Kopienas zvejas kuģi, kas zvejo kalmārus (Martialia hyadesi) FAO statistikas apakšapgabalā 48.3, iesniedz Komisijai precīzus nozvejas un zvejas intensitātes datus par minēto zveju. Datos iekļauj arī katras sugas jūras putnu vai jūras zīdītāju skaitu, kas noķerti un atbrīvoti vai nogalināti. Līdz katra gada 30. septembrim Komisija pārsūta šos datus uz CCAMLR.

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

IV NODAĻA

KONTROLE UN PĀRBAUDE

1. IEDAĻA

KONTROLE UN PĀRBAUDE JŪRĀ

20. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz Kopienas zvejas kuģiem un tiem trešo valstu kuģiem, kam ir Konvencijas Līgumslēdzējas valsts karogs.

21. pants

CCAMLR inspektori, ko ieceļ dalībvalstis pārbaudes veikšanai jūrā

1. Dalībvalstis var iecelt CCAMLR inspektorus, kurus var nosūtīt uz jebkura tāda Kopienas zvejas kuģa klāja vai, vienojoties ar citu Līgumslēdzēju pusi, uz tāda pēdējās puses kuģa klāja, kas veic vai tūlīt veiks jūras dzīvo resursu zveju vai zinātniskās izpētes darbības, kuras attiecas uz zvejas resursiem Konvencijas darbības zonā.

2. CCAMLR inspektori pārbauda tos kuģus Konvencijas darbības zonā, kam ir tādas Līgumslēdzējas puses karogs, kura nav Kopiena un tās dalībvalstis, uz atbilstību CCAMLR pieņemtajiem spēkā esošajiem saglabāšanas pasākumiem, bet Kopienas zvejas kuģus – uz atbilstību jebkuriem minētajiem kuģiem piemērojamajiem Kopienas saglabāšanas vai kontroles pasākumiem, kas attiecas uz zvejas resursiem.

3. CCAMLR inspektori pārzina pārbaudāmās zvejas darbības un zinātniskās izpētes darbības, kā arī Konvencijas noteikumus un saskaņā ar to pieņemtos saglabāšanas pasākumus. Dalībvalstis atestē katra inspektora kvalifikācijas, kuru tās ieceļ.

4. Inspektori ir tās dalībvalsts piederīgie, kura tos ieceļ, un, veicot pārbaudi, tie pakļaujas tikai minētās dalībvalsts jurisdikcijai. Tiem, atrodoties uz klāja, tiek piešķirts kuģa virsnieka statuss, un tie spēj sazināties pārbaudāmo kuģu karoga valsts valodā.

5. Katram CCAMLR inspektoram līdzi ir personu apliecinošs dokuments, ko izdevusi tā dalībvalsts, kura ir iecēlusi inspektoru, pēc CCAMLR apstiprinātā vai sniegtā parauga. Minētajā dokumentā norāda to, ka inspektors ir iecelts, lai veiktu pārbaudi saskaņā ar CCAMLR novērošanas un pārbaudes sistēmu.

6. Dalībvalstis 14 dienās no inspektoru iecelšanas paziņo savu iecelto inspektoru uzvārdus CCAMLR sekretariātam, kopiju iesniedzot arī Komisijai.

7. Piemērojot šo sistēmu, dalībvalstis sadarbojas gan cita ar citu, gan ar Komisiju.

8. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

22. pants

Pārbaudei pakļaujamo darbību noteikšana

Pārbaudei var pakļaut zinātniskās izpētes darbības un jūras dzīvo resursu iegūšanas darbības Konvencijas darbības zonā. Par minēto darbību veikšanu pieņem tādas darbības, kad CCAMLR inspektors konstatē, ka kāda zvejas kuģa darbības atbilst vienam vai vairākiem šādiem četriem kritērijiem un ka nav informācijas par pretējo:

a) tiek izmantoti, nesen ir izmantoti vai ir gatavi izmantošanai zvejas rīki, tostarp:

i) tīkli, jedas vai murdi atrodas ūdenī;

ii) traļu tīkli un vārpstas ir aptakelētas;

iii) āķi ar ēsmu, murdi ar ēsmu, zivju krātiņi vai atkausēta ēsma ir gatavi lietošanai;

iv) reģistrācijas žurnālā norādīta nesen pabeigtā vai uzsāktā zveja;

b) Konvencijas darbības zonā sastopamās zivis tiek pārstrādātas vai nesen tika pārstrādātas, tostarp:

i) uz klāja ir sakrautas svaigas zivis vai zivju atkritumi;

ii) zivis tiek sasaldētas;

iii) šajā sakarā ir pieejama informācija par darbībām vai par produktiem;

c) šā kuģa zvejas rīki atrodas ūdenī, tostarp:

i) zvejas rīkiem ir kuģa marķējums;

ii) zvejas rīki atbilst zvejas rīkiem, kas atrodas uz kuģa;

iii) reģistrācijas žurnālā norādīts, ka zvejas rīki atrodas ūdenī;

d) uz kuģa klāja uzglabā Konvencijas darbības zonā sastopamās zivis (vai to produktus).

23. pants

Inspektorus pārvadājošo kuģošanas līdzekļu marķējums

1. Inspektorus pārvadājošiem kuģošanas līdzekļiem ir īpašs karogs vai vimpelis, ko apstiprinājusi CCAMLR, lai norādītu uz to, ka uz klāja esošie inspektori veic pārbaudes pienākumus saskaņā ar CCAMLR pārbaudes sistēmu.

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

24. pants

Pārbaudes kārtība jūrā

1. Jebkurš Kopienas kuģis, kas atrodas Konvencijas darbības zonā, lai iegūtu vai zinātniski izpētītu jūras dzīvos resursus, saņemot attiecīgu signālu pēc Starptautiskā signālu koda no kuģošanas līdzekļa, uz kura atrodas CCAMLR inspektors atbilstoši 23. pantam, apstājas vai veic citas tādas darbības, kas vajadzīgas, lai sekmētu inspektora drošu un ātru nokļūšanu uz šā kuģa klāja, ja vien kuģis tobrīd neveic aktīvas zvejas darbības – šādā gadījumā inspektoru uzņem uz kuģa, cik drīz vien iespējams.

2. Kuģa kapteinis ļauj inspektoram, kuru var pavadīt attiecīgi palīgi, uzkāpt uz kuģa. Uzkāpjot uz kuģa, inspektors uzrāda 21. panta 5. punktā minēto dokumentu. Kuģa kapteinis pienācīgi palīdz inspektoriem izpildīt viņu pienākumus, tostarp vajadzības gadījumā nodrošinot pieeju sakaru iekārtām.

3. Pārbaudi veic tā, lai kuģim radītu minimālus traucējumus un neērtības. Apjautāšanu ierobežo līdz tādu faktu noskaidrošanai, kas attiecas uz atbilstību CCAMLR saglabāšanas pasākumiem, kas piemērojami attiecīgajā karoga valstī.

4. Inspektori ir pilnvaroti pārbaudīt nozveju, tīklus un citus zvejas rīkus, kā arī zvejas darbības un zinātniskās izpētes darbības, un viņiem ir pieeja ierakstiem un ziņojumiem par nozveju un kuģa atrašanās vietu, ciktāl tas nepieciešams viņu pienākumu izpildei. Ja vajadzīgs, inspektori var fotografēt vai/un ierakstīt ar videokameru, lai dokumentētu jebkuru varbūtēju pārkāpumu attiecībā uz spēkā esošajiem CCAMLR saglabāšanas pasākumiem.

5. CCAMLR inspektori piestiprina CCAMLR apstiprināto marķējumu visiem tiem tīkliem vai citiem zvejas rīkiem, kurus, iespējams, izmantoja pretrunā spēkā esošajiem CCAMLR saglabāšanas pasākumiem. Tie reģistrē šo faktu 25. panta 3. un 4. punktā minētajā ziņojumā.

6. Gadījumā, ja kuģis atsakās apstāties vai citādi sekmēt inspektora nokļūšanu uz tā vai ja kuģa kapteinis vai apkalpe iejaucas inspektora pilnvarotajās darbībās, tad iesaistītais inspektors sagatavo sīki izstrādātu ziņojumu, iekļaujot tajā pilnu visu apstākļu aprakstu, un iesniedz šo ziņojumu tai valstij, kas iecēlusi inspektoru, lai to pārsūtītu atbilstoši attiecīgajiem 25. panta noteikumiem.

Ja tiek traucētas inspektora darbības vai netiek pildītas pamatotas inspektora prasības, viņam veicot savus pienākumus, tad karoga valsts rīkojas tā, it kā inspektors būtu minētās valsts inspektors.

Karoga dalībvalsts ziņo par atbilstoši šim punktam veiktajām darbībām saskaņā ar 26. pantu.

7. Pirms CCAMLR inspektors atstāj pārbaudīto kuģi, viņš nodod kuģa kapteinim 25. pantā minētā pabeigta pārbaudes ziņojuma kopiju.

8. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

25. pants

Pārbaudes ziņojums

1. Atbilstoši 24. pantam veiktā pārbaude jūrā ir pārbaudes ziņojuma priekšmets, ko sastāda CCAMLR apstiprinātā formā atbilstoši šādiem noteikumiem:

a) CCAMLR inspektori ziņo par jebkuru varbūtēju pārkāpumu attiecībā uz spēkā esošajiem saglabāšanas pasākumiem. Inspektori atļauj pārbaudāmā kuģa kapteinim pārbaudes ziņojuma veidlapā dot atsauksmi par jebkuru pārbaudes aspektu;

b) inspektors paraksta pārbaudes ziņojuma veidlapu. Pārbaudāmā kuģa kapteini uzaicina parakstīt pārbaudes ziņojuma veidlapu, lai apstiprinātu ziņojuma saņemšanu.

2. Vēlākais 15 dienu laikā no atgriešanās ostā CCAMLR inspektors iesniedz pārbaudes ziņojuma veidlapas kopiju kopā ar fotogrāfijām un videoierakstiem tai dalībvalstij, kas viņu ir iecēlusi.

3. Vēlākais 15 dienu laikā no ziņojuma saņemšanas dalībvalsts, kas ir iecēlusi inspektoru, iesniedz CCAMLR pārbaudes ziņojuma veidlapas kopiju, kopā ar fotogrāfijām un videoierakstiem divos eksemplāros.

Vēlākais 7 dienu laikā no saņemšanas dalībvalstis iesniedz vienu ziņojuma eksemplāru kopā ar fotogrāfiju un videoierakstu kopijām arī Komisijai, pievienojot jebkuru papildu ziņojumu vai informāciju, kas vēlāk nosūtīta CCAMLR un kas attiecas uz pārbaudes ziņojumu.

4. Jebkura dalībvalsts, kas saņem pārbaudes ziņojumu vai jebkurus papildu ziņojumus, vai jebkuru papildu informāciju, tostarp ziņojumus atbilstoši 24. panta 6. punktam, par kuģi, kam ir tās karogs, nekavējoties iesniedz vienu kopiju CCAMLR un vienu kopiju Komisijai, pievienojot jebkuru atsauksmju un/vai novērojumu kopiju, ko tā, iespējams, sniegusi CCAMLR pēc šādu ziņojumu vai šādas informācijas saņemšanas.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

26. pants

Procedūra pārkāpuma gadījumā

1. Ja tādu pārbaudes darbību rezultātā, kas veiktas atbilstoši CCAMLR pārbaudes sistēmai, ir konstatēts pierādījums tam, ka ir pārkāpti saskaņā ar Konvenciju noteiktie pasākumi, tad karoga dalībvalsts nodrošina, ka tiek veikti attiecīgie pasākumi pret tām fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras ir atbildīgas par saskaņā ar Konvenciju noteikto pasākumu pārkāpšanu atbilstoši Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku [11] 25. pantam.

2. Karoga dalībvalsts 14 dienās no dienas, kad ir noteikti tiesiskie pasākumi vai uzsākta tiesvedība, kas attiecas uz pārkāpumu, informē CCAMLR un Komisiju un turpina tās informēt par tiesvedības gaitu un tās rezultātiem.

3. Karoga dalībvalsts vismaz vienu reizi gadā ziņo rakstiski CCAMLR par tiesvedības rezultātiem, kā minēts 1. punktā, un par uzlikto sodu. Ja tiesvedība nav pabeigta, sniedz progresa ziņojumu. Ja tiesvedība nav uzsākta vai nebija veiksmīga, ziņojumā ietver skaidrojumu. Karoga dalībvalsts iesniedz ziņojuma kopiju Komisijai.

4. Karoga dalībvalsts uzliktais sods par CCAMLR saglabāšanas pasākumu pārkāpšanu ir pietiekami bargs, lai efektīvi nodrošinātu minēto pasākumu ievērošanu un lai apkarotu pārkāpumus, un ar to cenšas atņemt likumpārkāpējiem jebkuru ekonomisko labumu, kas radās no viņu nelikumīgām darbībām.

5. Karoga dalībvalsts nodrošina, ka jebkurš tās kuģis, attiecībā uz ko konstatēja, ka tas pārkāpa kādu saglabāšanas pasākumu, neiesaistās zvejas darbībās Konvencijas darbības zonā līdz brīdim, kamēr tas ir izpildījis uzlikto sodu.

6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

2. IEDAĻA

KONTROLE UN PĀRBAUDE OSTĀ

27. pants

Kontrole un pārbaude ostā

1. Dalībvalstis apņemas veikt visu to zvejas kuģu pārbaudi, kas pārvadā Dissostichus spp. un ieiet tās ostās.

Pārbaudes mērķis ir noteikt:

a) vai izkraujamai vai pārkraujamai nozvejai:

i) ir pievienots Dissostichus nozvejas dokuments, kas nepieciešams saskaņā ar Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 1035/2001, ar ko nosaka Dissostichus spp. nozvejas dokumentu shēmu [12]; un

ii) tā atbilst informācijai, kas iekļauta šajā dokumentā;

b) ja kuģis ir veicis zveju Konvencijas darbības zonā, vai tā atbilst CCAMLR saglabāšanas pasākumiem.

2. Lai veicinātu pārbaudi, dalībvalstis pieprasa visus attiecīgos kuģus iepriekš ziņot par to ieiešanu ostā un rakstiski deklarēt, ka tie nav iesaistījušies un nav atbalstījuši nelegālas, nereglamentētas un nepaziņotas zvejas darbības Konvencijas darbības zonā. Tiem kuģiem, kas rakstiski nav deklarējuši to, ka tie nav iesaistījušies un nav atbalstījuši nelegālas, nereglamentētas un nepaziņotas zvejas darbības, vai kas nav snieguši deklarāciju, aizliedz ieiet ostā, izņemot ārkārtējas situācijas.

Attiecībā uz tiem kuģiem, kam atļauts ieiet ostā, tiklīdz iespējams, bet vēlākais 48 stundās no to ieiešanas ostā, ostas dalībvalsts kompetentās iestādes tos pārbauda.

Pārbaudē nedrīkst uzlikt liekus apgrūtinājumus kuģim vai tā apkalpei, un tajā ņem vērā attiecīgus CCAMLR pārbaudes sistēmas noteikumus.

3. Ja ir pierādījums tam, ka kuģis ir zvejojis, pārkāpjot CCAMLR saglabāšanas pasākumus, ostas dalībvalsts kompetentās iestādes neatļauj šīs nozvejas izkraušanu vai pārkraušanu.

Ostas dalībvalsts paziņo karoga dalībvalstij par iegūtajiem datiem un sadarbojas ar to, veicot varbūtējā pārkāpuma izmeklēšanu un attiecīgā gadījumā piemērojot sodu, kas paredzēts saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4. Dalībvalstis, tiklīdz iespējams, paziņo CCAMLR par jebkuru 1. punktā minēto kuģi, kam ir liegta ieeja ostā vai nav atļauts izkraut vai pārkraut Dissostichus spp. Dalībvalstis vienlaikus iesniedz minētās informācijas kopiju Komisijai.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

V NODAĻA

KUĢI, KAS VEIC NELEGĀLAS, NEREGLAMENTĒTAS UN NEPAZIŅOTAS (NNN) ZVEJAS DARBĪBAS KONVENCIJAS DARBĪBAS ZONĀ

1. IEDAĻA

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES KUĢI

28. pants

Līgumslēdzējas puses kuģu NNN darbības

1. Šajā iedaļā par Līgumslēdzējas puses kuģi, kas ir veicis tādas NNN darbības, kuras apdraudējušas CCAMLR saglabāšanas pasākumu efektivitāti, var pieņemt tādu kuģi, kas:

a) veicis zvejas darbības Konvencijas darbības zonā bez 3. pantā minētās īpašas zvejas atļaujas vai – attiecībā uz kuģi, kas nav Kopienas zvejas kuģis, – bez licences, kura izdota atbilstoši attiecīgajiem CCAMLR saglabāšanas pasākumiem, vai arī pārkāpjot šādas atļaujas vai licences nosacījumus;

b) nav reģistrējis vai nav deklarējis savu Konvencijas darbības zonā veikto nozveju atbilstoši atskaites sistēmai, kas piemērojama zvejai, kuru tas veic, vai ir sniedzis viltotu deklarāciju;

c) zvejojis lieguma zvejas sezonās vai lieguma zonās pretrunā CCAMLR saglabāšanas pasākumiem;

d) lietojis aizliegtos zvejas rīkus pretrunā piemērojamajiem CCAMLR saglabāšanas pasākumiem;

e) veicis pārkraušanu vai piedalījies kopējās zvejas darbībās ar kuģiem, kas norādīti CCAMLR NNN kuģu sarakstā;

f) veicis tādas zvejas darbības, kas ir pretrunā jebkuriem citiem CCAMLR saglabāšanas pasākumiem, tādā veidā, ka tas apdraud Konvencijas mērķu sasniegšanu, kā izklāstīts Konvencijas XXII pantā; vai

g) veicis zvejas darbības tādām salām piegulošos ūdeņos, kuras atrodas Konvencijas darbības zonā vai attiecībā uz kurām visas Līgumslēdzējas puses atzīst valsts suverenitāti, un tādā veidā, ka tas apdraud CCAMLR saglabāšanas pasākumu mērķu sasniegšanu.

2. Attiecībā uz Kopienas zvejas kuģiem par atsaucēm uz CCAMLR saglabāšanas pasākumiem 1. punktā uzskata atsauces uz attiecīgajiem Regulas (EK) Nr. 600/2004 noteikumiem, Regulas (EK) Nr. 1035/2001 noteikumiem vai uz tādu pasākumu īstenošanas noteikumiem, kas paredzēti regulā, ar ko ik gadus attiecībā uz dažiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām paredz nozvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un – Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi.

29. pants

NNN darbībās iesaistīto kuģu identifikācija

1. Dalībvalstis, kas iegūst pienācīgi dokumentētu informāciju par tiem kuģiem, uz kuriem attiecas viens vai vairāki 28. pantā paredzētie kritēriji, vēlākais līdz nākamā gada 20. aprīlim pēc tā, kad ir veiktas dokumentētās kuģa darbības, iesniedz šo informāciju Komisijai, pamatojoties cita starpā uz 19. līdz 26. panta piemērošanu.

Komisija tūlīt un vēlākais līdz 30. aprīlim pārsūta no dalībvalstīm saņemto informāciju uz CCAMLR.

2. Komisija tūlīt pēc saņemšanas no CCAMLR pārsūta dalībvalstīm tādu Līgumslēdzējas puses kuģu saraksta uzmetumu, kurus pieņem par tādiem, kas veikuši NNN darbības.

Tā dalībvalsts vai tās dalībvalstis, kuru kuģi norādīti saraksta uzmetumā, vēlākais līdz 1. jūnijam attiecīgā gadījumā paziņo Komisijai savas atsauksmes, iekļaujot pārbaudāmus kuģu novērošanas sistēmas datus un citu apstiprinošu informāciju, kas pierāda, ka norādītie kuģi nav veikuši zvejas darbības pretrunā CCAMLR saglabāšanas pasākumiem vai tiem nebija iespējas iesaistīties zvejas darbībās Konvencijas darbības zonā. Vēlākais līdz 30. jūnijam Komisija pārsūta šādas atsauksmes un apstiprinošu informāciju uz CCAMLR.

3. Saņemot 2. punktā minētā saraksta uzmetumu, dalībvalstis cieši uzrauga tajā norādītos kuģus, lai izsekotu to darbības un atklātu jebkuru varbūtēju tā nosaukuma, karoga vai īpašnieka maiņu.

4. Komisija tūlīt pēc saņemšanas no CCAMLR pārsūta dalībvalstīm tādu Līgumslēdzējas puses kuģu sarakstu, kas norādīti NNN kuģu pagaidu sarakstā. Vismaz divus mēnešus pirms nākamās CCAMLR gada sanāksmes dalībvalstis paziņo Komisijai jebkuras papildu atsauksmes vai papildu informāciju par norādītajiem kuģiem. Komisijai tūlīt pārsūta šādas papildu atsauksmes un papildu informāciju uz CCAMLR.

5. Ik gadus Komisija dara dalībvalstīm zināmu NNN kuģu sarakstu, ko pieņēmusi CCAMLR.

30. pants

Pasākumi attiecībā uz Līgumslēdzējas puses kuģiem

1. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus atbilstoši valsts tiesību aktiem un Kopienu tiesībām, lai nodrošinātu to, ka:

a) tiem Kopienas zvejas kuģiem, kas norādīti NNN kuģu sarakstā, nav izdota 3. pantā minētā īpaša zvejas atļauja zvejai Konvencijas darbības zonā;

b) NNN kuģu sarakstā norādītajiem kuģiem nav izdota licence vai īpaša zvejas atļauja zvejai ūdeņos, uz ko attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija;

c) NNN kuģu sarakstā norādītajiem kuģiem nav piešķirts dalībvalstu karogs;

d) NNN kuģu sarakstā norādītie kuģi, tiem ieejot ostās, tiek pakļauti pārbaudei ostā atbilstoši 27. pantam.

2. Aizliedz šādas darbības:

a) atkāpjoties no Regulas (EEK) 2847/93 11. panta, Kopienas zvejas kuģiem, nodrošinājuma kuģiem, bāzes kuģiem un kravas kuģiem aizliegts piedalīties jebkurās pārkraušanas darbībās vai kopējās zvejas darbībās ar NNN kuģu sarakstā norādītajiem kuģiem;

b) tiem NNN kuģu sarakstā norādītajiem kuģiem, kas brīvprātīgi ieiet ostā, aizliegts veikt izkraušanu vai pārkraušanu ostā;

c) aizliegts fraktēt NNN kuģu sarakstā norādītos kuģus;

d) aizliegts ievest Dissostichus spp. no NNN kuģu sarakstā norādītajiem kuģiem;

3. Dalībvalstis juridiski neapstiprina izvešanas vai atpakaļizvešanas dokumentus, kas pievienoti Dissostichus spp. pārvadājumam saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (EK) 1035/2001 noteikumiem, ja ir deklarēts, ka attiecīgo pārvadājumu ir nozvejojis jebkurš NNN kuģu sarakstā norādītais kuģis.

4. Komisija savāc jebkuru attiecīgo informāciju, kas ir pienācīgi dokumentēta, un apmainās ar to ar citām Līgumslēdzējām pusēm vai arī ar trešajām pusēm, kas nav Līgumslēdzējas puses, bet sadarbojas šajā jomā, lai noteiktu, ierobežotu un nepieļautu viltotas ievešanas/izvešanas atļaujas attiecībā uz zivīm no NNN kuģu sarakstā norādītajiem kuģiem.

2. IEDAĻA

TREŠO PUŠU KUĢI

31. pants

Pasākumi attiecībā uz Līgumslēdzējas puses piederīgajiem

Dalībvalstis sadarbojas un veic visus nepieciešamos pasākumus atbilstoši valsts tiesību aktiem un Kopienu tiesībām, lai:

a) nodrošinātu, ka to jurisdikcijai pakļautie valsts piederīgie neatbalsta un neiesaistās NNN zvejā, tostarp darbībās uz to kuģu klāja, kas norādīti 29. pantā minētajā NNN kuģu sarakstā;

b) identificētu tos valsts piederīgos, kuri ir NNN zvejā iesaistīto kuģu operatori vai īpašuma beneficiāri.

Dalībvalstis nodrošina, ka sods, ko uzliek to jurisdikcijai pakļautajiem valsts piederīgajiem par NNN zveju, ir pietiekami bargs, lai efektīvi nepieļautu un novērstu NNN zveju, un atturētu no tās, kā arī lai atņemtu likumpārkāpējiem labumus, kas radās no šādas nelikumīgas darbības.

32. pants

Trešo pušu kuģu NNN darbības

1. Trešās puses kuģis, kas novērots, veikdams zvejas darbības Konvencijas darbības zonā vai kam nav atļauts ieiet ostā, veikt izkraušanu vai pārkraušanu atbilstoši 27. pantam, tiek pieņemts par kuģi, kas ir veicis NNN darbības, kuras apdraudējušas CCAMLR saglabāšanas pasākumu efektivitāti.

2. Attiecībā uz pārkraušanas darbībām Konvencijas darbības zonā vai ārpus tās, ieskaitot novērotā trešās puses kuģa līdzdalību, pieņēmums, ka ir apdraudēta CCAMLR saglabāšanas pasākumu efektivitāte, attiecas uz jebkuru citu trešās valsts kuģi, kas iesaistījās minētajās darbībās ar minēto kuģi.

33. pants

Trešo pušu kuģu pārbaude

1. Dalībvalstis nodrošina, ka katru trešās puses kuģi, kā minēts 32. pantā, tam ieejot ostā, pārbauda to kompetentās iestādes atbilstoši 27. pantam.

2. Atbilstoši 1. punktam pārbaudītajiem kuģiem neatļauj izkraut vai pārkraut jebkuras tās zivju sugas, kuras pakļautas CCAMLR saglabāšanas pasākumiem un kuras kuģi, iespējams, tur uz klāja, ja vien kuģis nepierāda, ka zivis bija nozvejotas atbilstoši šādiem pasākumiem un atbilstoši Konvencijā paredzētajām prasībām.

34. pants

Informācija par trešo pušu kuģiem

1. Dalībvalsts, kas novēro trešās puses kuģi vai kas neatļauj tam ieiet ostā vai veikt izkraušanu vai pārkraušanu atbilstoši 32. un 33. pantam, cenšas informēt šo kuģi, ka tas tiek pieņemts par tādu, kas apdraud Konvencijas mērķus, un ka attiecīga informācija tiks nosūtīta visām Līgumslēdzējām pusēm, CCAMLR un kuģa karoga valstij.

2. Dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai informāciju par novērojumiem, aizliegumiem ieiet ostā, veikt izkraušanu vai pārkraušanu un dara tai zināmus visus rezultātus, kas iegūti no savās ostās veicamajām pārbaudēm, kā arī jebkuru turpmāku rīcību, ko tās veikušas pret attiecīgo kuģi. Komisija tūlīt pārsūta šo informāciju uz CCAMLR.

3. Dalībvalstis var jebkurā laikā iesniegt Komisijā tūlītējai pārsūtīšanai uz CCAMLR jebkuru tādu papildu informāciju, kas varētu attiekties uz to trešo pušu kuģu identifikāciju, kuri, iespējams, veic NNN zvejas darbības Konvencijas darbības zonā.

4. Ik gadus Komisija dara dalībvalstīm zināmus tos trešo valstu kuģus, kas norādīti CCAMLR pieņemtajā NNN kuģu sarakstā.

35. pants

Pasākumi attiecībā uz trešo valstu kuģiem

Regulas 30. panta 1., 2. un 3. punkts ar attiecīgajām izmaiņām attiecas uz tiem trešo valstu kuģiem, kas norādīti 34. panta 4. punktā minētajā NNN kuģu sarakstā.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

36. pants

Īstenošana

Regulas 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 16., 17., 18., 19., 21., 23., 24., 25., 26. un 27. panta īstenošanai nepieciešamos pasākumus nosaka saskaņā ar 37. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

37. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

38. pants

Atcelšana

1. Ar šo tiek atceltas Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999.

2. Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

39. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 22. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Walsh

[1] Atzinums sniegts 2003. gada 16. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[2] OV L 252, 5.9.1981., 26. lpp.

[3] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

[4] OV L 379, 31.12.1990., 45. lpp.

[5] OV L 6, 10.1.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2742/1999 (OV L 341, 31.12.1999., 1. lpp.).

[6] OV L 203, 3.8.1999., 14. lpp.

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[8] OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

[9] OV L 266, 1.10.1998., 27. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 26/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.).

[10] OV L 97, 1.4.2004., 1. lpp.

[11] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[12] OV L 145, 31.05.2001., 1. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 669/2003 (OV L 97, 15.4.2003., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

Augša