EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32004R1421

Padomes Regula (EK) Nr. 1421/2004 (2004. gada 19. jūlijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē

OV L 260, 6.8.2004., 1./5. lpp. (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

No longer in force [lv], Datums, līdz kuram ir spēkā: 31/12/2006; Iesaist. atcelta ar 32006R1198

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/1421/oj

6.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1421/2004

(2004. gada 19. jūlijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 36. un 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 2792/1999 (2) paredz noteikumus attiecībā uz ūdens resursu aizsardzību un attīstību un Kopienas akvakultūras nozares attīstību.

(2)

Kopienas tiesību akti paredz iespēju piešķirt papildu atbalstu kuģu nodošanai metāllūžņos, kad piemēro resursu atjaunošanās plānu. Šādā gadījumā vai gadījumos, kad Komisija vai dalībvalstis pieņem līdzīgas ietekmes ārkārtas pasākumus, jāpalielina arī atbalsts tiem apkalpes locekļiem, kuri ir spiesti izbeigt zveju plānu vai pasākumu dēļ. Tas pats būtu jāpiemēro attiecībā uz apkalpes locekļiem, kas zaudē savu darbu, arī tad, ja kuģis nav nodots metāllūžņos, resursu atjaunošanas plāna vai ārkārtas pasākumu pieņemšanas dēļ.

(3)

Komisija 2002. gada 19. septembrī Eiropas Parlamentam un Padomei sniedza paziņojumu par Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Stratēģijas īstenošana ietver nepieciešamību grozīt Regulu (EK) Nr. 2792/1999.

(4)

Ūdens resursu aizsardzība un attīstība neattiecas tikai uz pasākumiem jūrā, bet arī un jo īpaši uz anadromajām un katadromajām sugām iekšējos ūdeņos. Šajā sakarā migrācijas ceļu un nārsta rajonu atjaunošana un atkārtota atvēršana ir īpaši nozīmīga.

(5)

Nebūtu jāveicina ražošanas pieaugums, kas būtu lielāks par iespējamā pieprasījuma attīstību. Jāievieš labāka realizācijas stratēģija, taču bieži trūkst uzticamas statistikas par zivju patēriņu, kā arī tirgus un akvakultūras produktu realizācijas ekonomiskās analīzes.

(6)

Vieni no visnopietnākajiem nākotnes draudiem čaulgliemju audzēšanai Eiropā ir kaitīgie aļģu ziedi. Dažreiz zieds var ziedēt ārkārtīgi ilgu laikposmu vai parādīties tieši realizācijas laikā, un tādējādi iesaistītajiem čaulgliemju audzētājiem kompensācijas var attaisnot, izņemot atkārtotu parādību gadījumā.

(7)

Rūpniecības zināšanu paplašināšana aptver visus audzēšanas aspektus un ir sevišķi svarīga akvakultūrai. Šim nolūkam piešķirto fondu nepietiekamības dēļ ir svarīgi arī turpmāk veicināt lietišķos pētījumus un tehnoloģisko attīstību akvakultūras nozarē, palielinot valsts finansēšanas iespējas un sekmējot privātas iniciatīvas šajā jomā.

(8)

Akvakultūras uzņēmumi būtu jārosina uzlabot savu veikumu vides jomā un veicināt brīvprātīgās iniciatīvas, kuras pārsniedz minimālās tiesību aktu prasības attiecībā uz vides aizsardzību.

(9)

Lai sekmētu valsts atbalstu akvakultūras pakalpojumu kuģu uzturēšanai, ir nepieciešams noteikt skaidru atšķirību starp šiem kuģiem un zvejas kuģiem, kā to nosaka Padomes 2002. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3), tā kā dažus zvejas kuģus var izmantot tikai akvakultūrā, bet, iespējams, tos var atkal pievērst zvejas darbību veikšanai.

(10)

Lai veicinātu pastāvīgu zvejas intensitātes samazināšanu gadījumos, kad resursu atjaunošanas plānu pieņēmusi Padome vai ārkārtas pasākumus pieņēmusi Komisija vai dalībvalstis, nebūtu jāprasa atmaksāt atbalstu, ko agrāk saņēmuši kuģi, uz kuriem attiecas šie plāni vai pasākumi.

(11)

Ja kuģim jānomaina zvejas rīks resursu atjaunošanas plāna sakarā, jābūt iespējai uzskatīt zvejas rīka pirmo nomaiņu kā kompensējamu izdevumu.

(12)

Kopienu kuģiem var pieprasīt noteiktās zivsaimniecībās izmantot akustiskas atbaidīšanas ierīces, lai samazinātu vaļveidīgo nejaušu notveršanu un nogalināšanu. Izmaksām, kas rodas saistībā ar šo pienākumu, var piešķirt kuģu modernizācijas atbalstu.

(13)

Valsts iestāžu intervence par labu akvakultūrai 1970. gadu beigās ir veicinājusi ražošanas pieaugumu, bet mūsdienās situācija ir mainījusies, un pārprodukcija ir draudi dažiem uzņēmumiem. Līdz ar to Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumenta programmās jānosaka akvakultūras pasākumu jaunas prioritātes un dažos gadījumos jāsamazina atbalsta summa.

(14)

Dažām spuru zivju audzēšanas formām var būt ekoloģiski labvēlīga nozīme kā iespējai apvienot ekonomisku pasākumu ar mitrāju aizsardzību vai attīstību. Šādos gadījumos valsts atbalsta palielinājums ir pamatots.

(15)

Tādējādi būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2792/1999,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 2792/1999 groza šādi:

1.

Regulas 10. panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

nav tiesību saņemt atbalstu par aprīkošanas un modernizēšanas izdevumiem, izņemot kuģu novērošanas sistēmu aprīkošanu vai akustiskas atbaidīšanas ierīču ierīkošanu, piecu gadu laikā pēc valsts atbalsta piešķiršanas attiecīgā kuģa būvēšanai;”

2.

Regulas 12. panta 3. punktu papildina ar šādu apakšpunktu:

“e)

gadījumā, ja resursu atjaunošanas plānu pieņem Padome vai ja īpašos vai ārkārtas pasākumus pieņem Komisija vai viena vai vairākas dalībvalstis, maksimālo b) un c) apakšpunktā minēto atbalsta summu var palielināt par 20 %. Turklāt nav jāpiemēro prasība, ka kuģim, uz kura strādāja kuģa apkalpe, pastāvīgi jāaptur darbība, kā to nosaka b) apakšpunkts.”

3.

Regulas 12. panta 4. punkta c ) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“c)

ka 3. punkta b) vai e) apakšpunktā minētā kompensācija tiek atmaksāta uz pro rata temporis pamata, ja ieguvēji atsāk no jauna strādāt kā zvejnieki, pirms nav pagājis viens gads pēc kompensācijas izmaksas;”

4.

Regulas 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

darbi, kuru mērķis ir ūdens resursu, tostarp saldūdens resursu, aizsardzība un attīstība, izņemot atražošanu;”

5.

Regulas 15. panta 3. punkta n) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“n)

zināšanu attīstība, ražošanas un tirgus caurskatāmības, tostarp statistikas un ekonomiskās analīzes, uzlabošana.”

6.

Regulas 16. pantu groza šādi:

a)

iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Dalībvalstis var piešķirt čaulgliemju audzētājiem finanšu kompensāciju gadījumā, ja šo čaulgliemju piesārņojuma dēļ, ko izraisa toksīnu radošo planktonu augšana vai jūras biotoksīnu saturošu planktonu klātbūtne, lai aizsargātu cilvēku veselību, jāaptur savākšana vairāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas, vai gadījumā, ja zaudējumi savākšanas pārtraukšanas dēļ tieši realizācijas laikposmā ir vairāk nekā 35 % no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma, ko aprēķina, pamatojoties uz uzņēmuma vidējo apgrozījumu par iepriekšējiem trīs gadiem. Kompensāciju var piešķirt ne vairāk kā par sešiem mēnešiem, kuru laikā savākšana apturēta, visā laikposmā no dienas, kurā stājas spēkā (2004. gada 19. jūlijs) Padomes Regula (EK) Nr. 1421/2004, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (4) līdz 2006. gada beigām.

(4)  OV L 260, 6.8.2004., 1. lpp.”"

b)

minētā panta 3. punktā pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“ZVFI sniegtās finanšu iemaksas vienai dalībvalstij 1., 1.a un 2. punktā minētajiem pasākumiem visā laikposmā no 2000. gada līdz 2006. gadam nedrīkst pārsniegt lielāko no šādām divām robežvērtībām: EUR 1 miljonu vai 4 % no Kopienas finansiālās palīdzības, kas piešķirta attiecīgās dalībvalsts nozarei.”;

c)

minētā panta 3. punktā pievieno šādu daļu:

“Ja Padome pieņem resursu atjaunošanas plānu vai Komisija vai viena vai vairākas dalībvalstis pieņem ārkārtas pasākumus, nepiemēro 10. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) daļu.”;

d)

minētā panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Par atkārtotu zvejas un akvakultūras darbību sezonālu apturēšanu nav tiesības saņemt kompensāciju saskaņā ar 1., 1.a, 2. un 3. pantu.”

7.

Regulas 17. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Maza apjoma lietišķo pētījumu iniciatīvām, kuru kopējā izmaksa nepārsniedz EUR 150 000 un kuru ilgums nepārsniedz trīs gadus, un kurus veic uzņēmējs, zinātniska vai tehniska struktūra, pilnvarota profesionāla organizācija vai cita kompetenta struktūra, ir tiesības kļūt par eksperimentāliem projektiem, ja tās dod ieguldījumu Kopienas akvakultūras nozares ilgtspējīgā attīstībā.”

8.

Regulas III pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1.4. punkta a) apakšpunktu groza šādi:

“a)

kuģiem, izņemot kuģu novērošanas sistēmas vai akustiskas atbaidīšanas ierīču aprīkojumu, jābūt reģistrētiem Kopienas zvejas kuģu reģistrā vismaz piecus gadus. Par kuģu parametru izmaiņām jāpaziņo šim reģistram, un gadījumā, ja tos modernizē, jāveic kuģu mērījumi saskaņā ar Kopienas noteikumiem.”;

b)

pielikuma 1.4. punkta b) apakšpunktu groza šādi:

apakšpunkta iii) daļu groza šādi:

“iii)

darba un drošības apstākļu uzlabošanu, un/vai”,

pievieno šādu daļu:

“iv)

akustiskas atbaidīšanas ierīču pirkšanu tādam mērķim, kas paredzēts Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regulā (EK) Nr. 812/2004 par pasākumiem attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu notveršanu zvejā (5),

apakšpunkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Neierobežojot 16. panta 2. punktu, zvejas rīku nomaiņa nav uzskatāma par izdevumiem, kas dod tiesības uz atbalstu, izņemot gadījumus, ja uz kuģi attiecas resursu atjaunošanas plāns un kuģim jābeidz zvejot attiecīgajā zvejas vietā un jāzvejo citas sugas ar citiem zvejas rīkiem. Šajā gadījumā Komisija var nolemt, ka pirmā zvejas rīku nomaiņa, ja resursu atjaunošanas plāns būtiski samazina zvejas iespējas, var būt uzskatāma par izdevumiem, kas dod tiesības uz atbalstu.”;

c)

pielikuma 2.1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Izdevumi, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu no ZVFI, var attiekties uz nekustīgu vai pārvietojamu iekārtu uzstādīšanu, kas domāti, lai pasargātu un uzlabotu ūdens resursus, uz upju un ezeru atjaunošanu, tostarp uz nārsta rajonu atjaunošanu un pasākumiem, kas veicina migrējošo sugu pārceļošanu gan pret straumi, gan pa straumi, un uz zinātnisku projektu uzraudzīšanu.”;

d)

pielikuma 2.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.2.   Akvakultūra:

a)

šajā regulā:

“akvakultūra” nozīmē ūdens organismu audzēšanu vai kultivēšanu, izmantojot tehniskus paņēmienus attiecīgo organismu ražošanas palielināšanai, pārsniedzot dabiskās vides iespējas; organismi paliek fiziskās vai juridiskās personas īpašumā visā audzēšanas vai kultivēšanas posmā līdz pat novākšanai, ieskaitot ražas savākšanu;

b)

intensīvās zivju audzēšanas projektu veicinātāji nosūta informāciju, kas paredzēta IV pielikumā Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvā 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (6), vadības iestādei kopā ar savu pieteikumu valsts atbalstam. Vadības iestāde izlemj, vai projekts iesniedzams novērtēšanai saskaņā ar minētās direktīvas 5. līdz 10. pantu. Ja valsts atbalsts tiek piešķirts, tad no ZVFI pienākas atbalsts attiecībā uz informācijas par ietekmi uz vidi vākšanas izmaksām un par jebkādām novērtējumu izmaksām;

c)

ir tiesības saņemt atbalstu par akvakultūras uzņēmumu sākotnējām izmaksām, lai pievienotos Kopienas vides vadības un audita sistēmām, ko paredz ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regulu (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (7), kā arī par investīcijām darbos, kas saistīti ar ūdens cirkulācijas uzstādīšanu vai uzlabošanu akvakultūras uzņēmumos un uz pakalpojumu kuģiem;

d)

zvejas kuģi, kas noteikti 3. panta c) punktā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (8), nav uzskatāmi par pakalpojuma kuģiem pat tad, ja tie tiek izmantoti tikai akvakultūrā;

e)

starp ZVFI programmu pasākumiem, kas saistīti ar akvakultūru, prioritāti piešķir:

i)

tādu tehnisku paņēmienu attīstīšanai, kas ievērojami samazina ietekmi uz vidi;

ii)

to tradicionālo akvakultūras darbību uzlabošanai, kas ir svarīgas konkrētu rajonu sociālās un vides struktūras uzturēšanai;

iii)

esošo uzņēmumu modernizācijai;

iv)

akvakultūras veicināšanas pasākumiem, uz kuriem attiecas šīs regulas 14. un 15. pants;

v)

saimniecībā audzētu sugu diversifikācijai;

f)

atkāpjoties no IV pielikuma 2. punkta 3. tabulas 3. grupas slejas un neskarot Visattālāko reģionu finanšu iemaksu likmes, piemēro šādas finanšu iemaksu likmes:

i)

ja investīcijas attiecas uz tādu tehnisko paņēmienu izmantošanu, kas būtiski samazina ietekmi uz vidi, vai uz spuru zivju audzēšanas projektiem, kam ir labvēlīga ietekme uz vidi, privāto ieguvēju (C) ieguldījums ir vismaz 30 % no kompensējamajām izmaksām 1. mērķa reģionos un vismaz 50 % – citos apgabalos. Vides iegūto labumu novērtējumu veic uz veicinātāja rēķina un to pārbauda vadības iestāde. Ja valsts piešķir atbalstu, par novērtējuma izmaksām var saņemt palīdzību no ZVFI;

ii)

ja investīcijas attiecas uz jaunu, intensīvu spuru zivju audzētavu būvi, kas neietilpst e) punkta minētās prioritātēs, privāto ieguvēju (C) ieguldījums ir vismaz 50 % no kompensējamajām izmaksām 1. mērķa reģionos un vismaz 70 % – citos apgabalos.

(6)  OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.)."

(7)  OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu."

(8)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.”"

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 19. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

C. VEERMAN


(1)  Atzinums sniegts 2004. gada 1. aprīlī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 639/2004 (OV L 102, 7.4.2004., 9. lpp.).

(3)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.


Augša