EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32001R0588

Komisijas Regula (EK) Nr. 588/2001 (2001. gada 26. marts), ar ko attiecībā uz mainīgo definīcijām ievieš Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku

OV L 86, 27.3.2001., 18./28. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 13 Sējums 026 Lpp. 213 - 223
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 13 Sējums 026 Lpp. 213 - 223
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 13 Sējums 026 Lpp. 213 - 223
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 13 Sējums 026 Lpp. 213 - 223
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 13 Sējums 026 Lpp. 213 - 223
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 13 Sējums 026 Lpp. 213 - 223
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 13 Sējums 026 Lpp. 213 - 223
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 13 Sējums 026 Lpp. 213 - 223
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 13 Sējums 026 Lpp. 213 - 223

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 31/10/2006; Aizstāts ar

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/588/oj

32001R0588



Oficiālais Vēstnesis L 086 , 27/03/2001 Lpp. 0018 - 0028


Komisijas Regula (EK) Nr. 588/2001

(2001. gada 26. marts),

ar ko attiecībā uz mainīgo definīcijām ievieš Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 19. maija Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku [1], un jo īpaši tās 3. pantu un 17. panta c) apakšpunktu,

tā kā:

(1) Regulā (EK) Nr. 1165/98 tika noteiktas pamatnostādnes attiecībā uz Kopienas īstermiņa statistiku par uzņēmējdarbības ciklu.

(2) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1165/98 17. panta c) apakšpunktu jāpieņem noteikumi, kuros būtu definēti statistikas vajadzībām ziņojami mainīgie.

(3) Šajā regulā paredzētie pasākumi saskan ar atzinumu, ko sniegusi Statistikas programmas komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom [2],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mainīgo definēšana

Regulas (EK) Nr. 1165/98 pielikumos A c) 1., B c) 1., C c) 1. un D c) 1. ir minēti īstermiņa statistikā iekļaujamie mainīgie. Šīs regulas pielikumā dotas tādu mainīgo definīcijas, kā arī attiecīgo indeksu mērķi, apraksti un aprēķināšanas veidi.

2. pants

Definīciju piemērošana

Pielikumā dotās definīcijas dalībvalstis vēlākais gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā sāk piemērot to statistikas datu vākšanai, uz kuriem attiecas Regula (EK) 1165/98.

Dalībvalstis nodrošina, ka statistikas dati, uz kuriem attiecas Regula (EK) 1165/98, šīs regulas pielikumā dotām definīcijām atbilst vēlākais, pārskatot nākamo bāzes gadu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EK) 1165/98 11. pantu.

Lai piemērotu šīs regulas pielikumā dotās definīcijas, dalībvalstis, veicot atbilstošus pasākumus, nodrošina, ka iepriekš apkopotus statistikas datus, uz kuriem attiecas Regula (EK) 1165/98, pārskata, tos pārrēķinot vai pārvērtējot atbilstīgi definīcijām.

Ja kāda mainīgā aprēķinātais iznākums no pielikuma definīcijai atbilstīga mainīgā iznākuma atšķiras ne vairāk kā par 0,2 %, tad uzskatāms, ka definīcija ir ievērota.

3. pants

Informācija par atbilstību definīcijām

Dalībvalstis pēc Komisijas lūguma tai nosūta informāciju par to statistikas datu atbilstību šīs regulas pielikumā dotajām definīcijām.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 26. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Pedro Solbes Mira

[1] OV L 162, 5.6.1998., 1. lpp.

[2] OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

MAINĪGO MĒRĶU DEFINĪCIJAS UN MAINĪGO APRAKSTI

Mainīgais 110: Ražošana

Indeksa "ražošana" mērķis ir mērīt izmaiņas produkcijas izlaides apjomos neilgos regulāros intervālos. Indekss atspoguļo pārskata periodā vērojamas apjoma izmaiņas pievienotajā vērtībā pēc ražošanas faktoru izmaksām [1].

Ražošanas indekss ir teorētisks mērījums, kuru precizē ar praktiskiem mērījumiem.

Pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām [2] var aprēķināt no apgrozījuma (atskaitot PVN un citus līdzīgus atskaitāmus nodokļus, kas tieši saistīti ar apgrozījumu), kam pieskaita kapitalizēto produkciju un citus saimnieciskās darbības ieņēmumus, kam pieskaita vai no kā atņem izmaiņas krājumos, no kā atņem preču un pakalpojumu iepirkumus un citus ar apgrozījumu saistītus, bet neatskaitāmus nodokļus par produktiem, no kā atņem ar ražošanu saistītās nodevas un nodokļus.

Ieņēmumus un izdevumus, ko uzņēmumu grāmatvedībā klasificē kā finanšu vai ārkārtas ieņēmumus un izdevumus, pievienotajā vērtībā neieskaita.

Subsīdijas par ražojumiem un ražošanu pievienotajā vērtībā pēc ražošanas faktoru izmaksām ieskaita, bet visus nodokļus par ražojumiem un ražošanu neieskaita.

Pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām aprēķina "bruto", tā kā netiek atņemtas vērtības korekcijas (piemēram, amortizācija).

Piezīme:

netiešos nodokļus var iedalīt trīs grupās.

i) Pirmajā grupā ietilpst PVN un citi ar apgrozījumu tieši saistīti atskaitāmi nodokļi, ko neieskaita apgrozījumā. Šos nodokļus pa posmiem ievāc uzņēmums, un tos pilnībā sedz gala pircējs;

ii) otrā grupa attiecas uz visām citām nodevām un nodokļiem, kas saistīti ar ražojumiem un kas ir vai nu: 1) saistīti ar apgrozījumu un nav atskaitāmi, vai 2) ir ar apgrozījumu nesaistīti nodokļi par ražojumiem. Te ieskaita arī nodokļus un nodevas par importu un nodokļus par preču un pakalpojumu ražošanu, eksportu, pārdošanu, nodošanu, nomāšanu vai piegādi vai par to izmantošanu pašu patēriņam vai pašu kapitāla veidošanai;

iii) trešā grupa attiecas uz nodokļiem un nodevām, kas saistītas ar ražošanu. Šie nodokļi un nodevas ir obligāti, neatlīdzināmi maksājumi naudā vai natūrā, ko iekasē valsts iestādes vai Eiropas Savienības iestādes attiecībā uz preču un pakalpojumu ražošanu un importu, darbaspēka nodarbināšanu, ražošanā izmantotas zemes, ēku vai citu pamatlīdzekļu īpašumtiesībām vai izmantošanu neatkarīgi no saražoto vai pārdoto preču un pakalpojumu daudzuma vai vērtības.

Ražošanas indeksa teorētiskā formula (Q) ir Laspeira — tipa apjoma indekss, t. i.,

+++++ TIFF +++++

Tomēr dati, kas vajadzīgi tāda indeksa sastādīšanai, nav pieejami katru mēnesi. Praksē indeksu noteikšanai izmanto šādus aizstājošus lielumus:

- bruto produkcijas vērtība (indeksēta),

- ražošanas apjomi,

- apgrozījums (indeksēts),

- ieguldītais darbs,

- izmantotie izejmateriāli,

- izmantotā enerģija.

Atkarībā no izmantotās aizstāšanas metodes ražošanas indeksā būtu jāņem vērā:

- izmaiņas preču un izmantoto materiālu veidos un kvalitātē,

- izmaiņas gatavo preču krājumos un nepabeigtā darbā pie precēm un pakalpojumiem,

- izmaiņas tehniskās ievades — izlaides attiecībās (pārstrādes tehnoloģijas),

- pakalpojumi, kas saistīti ar pievienotās vērtības iegūšanu, piemēram, ražošanas vienību komplektēšana, montāža, uzstādīšana, labošana, plānošana, projektēšana, programmatūras izstrāde.

Mainīgais 115: Ražošana: ēku būvniecība

Mainīgais 116: Ražošana: inženierbūves

Mainīgā 110 (ražošanas) indeksa mērķi un apraksts attiecas arī uz indeksiem saistībā ar mainīgajiem "ēku būvniecība" un "inženierbūves".

Ražošanas iedalījums ēku būvniecībā un inženierbūvēs balstās uz būvdarbu klasifikāciju (BK). Šo indeksu mērķis ir atspoguļot izmaiņas pievienotajā vērtībā katrā no divām galvenajiem būvniecības nozarēm, proti, ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā. Šos indeksus aprēķina, pamatinformāciju (indeksēto produkcijas izlaidi, nostrādātās stundas, licences/atļaujas) attiecinot uz BK produktiem un tad summējot produktu indeksus BK nozaru līmenī.

Mainīgais 120: Apgrozījums

Indeksa "apgrozījums" mērķis ir atspoguļot preču un pakalpojumu tirgus attīstību.

Apgrozījumā [3] ieskaita summas, par ko apsekojamā vienība izrakstījusi rēķinus pārskata periodā, kas atbilst trešajām personām piegādātu preču vai pakalpojumu tirgus noietam.

Apgrozījumā ieskaita visas nodevas un nodokļus par precēm un pakalpojumiem, par ko apsekojamā vienība izrakstījusi rēķinus, izņemot PVN, par ko apsekojamā vienība izrakstījusi rēķinus saviem klientiem, un citus līdzīgus atskaitāmus nodokļus, kas tieši saistīti ar apgrozījumu.

Tāpat apgrozījumā ieskaita visus citus maksājumus (pārvadāšanas, iepakošanas u. tml. maksājumus), ko sedz klienti, pat tad, ja šos maksājumu rēķinos izdala atsevišķi.

Jāatņem cenu pazeminājumi, rabati un atlaides, kā arī atpakaļ nodota iepakojuma vērtība. Cenu pazeminājumus, rabatus un atlaides, ko klientiem piešķir vēlāk, piemēram, gada beigās, neņem vērā.

Ieņēmumus, ko uzņēmumu grāmatvedībā klasificē kā pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumus, finanšu ieņēmumus un ārkārtas ieņēmumus, apgrozījumā neieskaita. Subsīdijas, ko saņem no valsts iestādēm vai Eiropas Savienības iestādēm, arī neieskaita.

Saskaņā ar šo definīciju parasti tiek ieskaitīti šādi rādītāji:

- saražotās produkcijas pārdošanas apjomi,

- apakšuzņēmēju saražotās produkcijas pārdošanas apjomi,

- tālākas pārdošanas apjomi iepirktām precēm, ko pārdod tādā pašā stāvoklī, kādā tās iepirktas,

- sniegtie pakalpojumi, par kuriem izrakstīti rēķini,

- blakusproduktu pārdošanas apjomi,

- maksas par iepakošanu un pārvadāšanu, par kurām izrakstīti rēķini,

- trešajām personām nostrādātas stundas, par kurām izrakstīti rēķini un kuras strādājis apakšuzņēmēju darbaspēks,

- montāža, uzstādīšana un remontdarbi, par ko izrakstīti rēķini,

- iemaksas (maksājumi pa daļām), par ko izrakstīti rēķini,

- programmatūras un tās licenču izstrāde, par ko izrakstīti rēķini,

- piegādātās elektroenerģijas, gāzes, siltuma, tvaika un ūdens pārdošanas apjomi,

- materiālu atlikumu pārdošanas apjomi.

Neierobežojot noteikumus attiecībā uz ieņēmumiem, ko uzņēmumu grāmatvedībā klasificē kā citus saimnieciskās darbības ieņēmumus, finanšu ieņēmumus un ārkārtas ieņēmumus [4], parasti netiek ieskaitīti šādi rādītāji:

- komisijas naudas,

- nomas un īres maksājumi,

- pašu ražošanas vienību iznomāšana trešajām personām,

- uzņēmumam piederošu mājokļu iznomāšana,

- ieņēmumi no maksām par licencēm,

- ieņēmumi no pakalpojumiem personālam (piemēram, rūpnīcas ēdnīcas ieņēmumi),

- iekšēja preču piegāde un pakalpojumu sniegšana apsekojamā vienībā,

- pašu zemes un pamatlīdzekļu pārdošana,

- pašu īpašuma pārdošana vai iznomāšana,

- akciju pārdošana,

- procentu ieņēmumi un dividendes,

- subsīdijas,

- citi ārkārtas ieņēmumi.

Iepriekšminētos rādītājus var ieskaitīt, ja tie rada apgrozījumu apsekojamās vienības galvenajā darbības jomā.

Mainīgais 121: Apgrozījums vietējā tirgū

Mainīgais 122: Apgrozījums ārējā tirgū

Mainīgā 120 (apgrozījums) indeksa mērķi un raksturojums attiecas arī uz indeksiem, kuros tiek atsevišķi izdalīts apgrozījums vietējā un ārējā tirgū.

Indeksos par apgrozījumu vietējā un ārējā tirgū apgrozījumu iedala saskaņā ar produktu pirmo galamērķi, pamatojoties uz īpašumtiesību nomaiņu (neņemot vērā to, vai preces reāli pārved pāri robežai vai ne). Galamērķi nosaka pēc tās trešās personas dzīvesvietas, kas iegādājusies preces vai pakalpojumus. Vietējo tirgu definē kā trešās personas, kuru dzīvesvieta ir tās pašas valsts teritorijā, kurā atrodas apsekojamā vienība.

Mainīgais 123: Pārdotās produkcijas apjoms

Pārdotās produkcijas apjoms atspoguļo apgrozījuma vērtību pēc nemainīgām cenām, un kā tāds tas ir kvantitatīvs indekss. To var aprēķināt kā apgrozījumu pēc kārtējām cenām, ko indeksē ar pārdotās produkcijas deflatoru, vai kā kvantitātes indeksu, ko iegūst tieši no pārdoto preču daudzuma.

Regulas (EK) Nr. 1165/98 C pielikumā (mazumtirdzniecība un remontdarbi) pārdotās produkcijas deflatora (mainīgais 330) vietā var izmantot informāciju par pārdotās produkcijas apjomu (mainīgais 123).

Mainīgais 130: Saņemtie jaunie pasūtījumi

Indeksa "saņemtie jaunie pasūtījumi" mērķis ir atspoguļot tendences pieprasījumā pēc precēm un pakalpojumiem, kas ir rādītājs iespējamam ražošanas apjomam nākotnē. Ir noderīgi norādīt, vai pieprasījums nāk no vietējā vai ārējā tirgus.

Pasūtījumu definē kā vērtību līgumam, ar ko ražotājs apņemas pārdot preces vai pakalpojumus trešajai personai. Pasūtījumu uzskata par pieņemtu, ja pēc ražotāja ieskatiem ir pietiekami daudz pierādījumu par līguma spēkā esamību.

Jauni pasūtījumi attiecas uz precēm un pakalpojumiem, ko sniedz apsekojamā vienība, tostarp apakšuzņēmēji.

No pasūtījumu vērtības būtu jāatņem šādi rādītāji:

- PVN un citi līdzīgi atskaitāmi nodokļi, kas tieši saistīti ar apgrozījumu,

- cenu pazeminājumi, rabati un atlaides, ja tās piešķir vienlaikus ar pasūtījuma izdarīšanu, kā arī vērtība iepakojumam, ko pēc piegādes paredzēts nosūtīt atpakaļ,

- subsīdijas, ko saņem no valsts iestādēm vai Eiropas Savienības iestādēm.

Iepriekšējos periodos izdarītus pasūtījumus, kas nav atcelti pārskata periodā, no saņemtiem jauniem pasūtījumiem neatvelk, un tāpat arī atcelšanas dēļ nepārskata iepriekšējo periodu indeksus.

Jaunos pasūtījumos ieskaita visas nodevas un nodokļus par precēm un pakalpojumiem, par ko apsekojamā vienība izrakstīs rēķinus, izņemot PVN un citus līdzīgus atskaitāmus nodokļus, kas tieši saistīti ar apgrozījumu.

Tāpat jauno pasūtījumu vērtībā ieskaita visus citus maksājumus (par pārvadāšanu, iepakošanu u. tml.), ko sedz klienti, pat tad, ja šos maksājumu rēķinos izdala atsevišķi.

Mainīgais 131: Jaunie pasūtījumi vietējā tirgū

Mainīgais 132: Jaunie pasūtījumi ārējā tirgū

Mainīgā 130 (saņemtie jaunie pasūtījumi) indeksa mērķi un raksturojums attiecas arī uz indeksiem, kuros atsevišķi izdalīti jaunie pasūtījumi vietējā un ārējā tirgū.

Indeksos par saņemtiem jauniem pasūtījumiem vietējā un ārējā tirgū saņemtos jaunos pasūtījumus iedala saskaņā ar pasūtījumu izcelsmi, pamatojoties uz īpašumtiesību nomaiņu. Izcelsmi nosaka pēc tās trešās personas dzīvesvietas, kas izdarījusi pasūtījumu. Vietējo tirgu definē kā trešās personas, kuru dzīvesvieta ir tā pati ekonomiskā teritorija (ekonomiskās teritorijas definīciju sk. šā pielikuma beigās), kas ir apsekojamās vienības atrašanās vieta.

Mainīgais 135: Jaunie pasūtījumi ēku būvniecībai

Mainīgais 136: Saņemtie jaunie inženierbūvju pasūtījumi

Mainīgā 130 (saņemtie jaunie pasūtījumi) indeksa mērķi un raksturojums attiecas arī uz mainīgo "jaunie pasūtījumi ēku būvniecībai" un "saņemtie jauni inženierbūvju pasūtījumi" indeksiem.

Saņemto jauno pasūtījumu iedalījums ēku būvniecībā un inženierbūvēs balstās uz būvdarbu klasifikāciju (BK). Šo indeksu mērķis ir atspoguļot ražošanas apjomu iespējas nākotnē katrā no divām galvenajiem būvniecības nozarēm, proti, ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā. Šos indeksus aprēķina, pamatinformāciju par pasūtījumiem attiecinot uz BK produktiem un tad summējot produktu indeksus BK nozaru līmenī.

Mainīgais 210: Nodarbināto personu skaits

Indeksa "nodarbināto personu skaits" mērķis ir atspoguļot darbaspēka attīstību rūpniecībā, celtniecībā un pakalpojumu nozarē.

Nodarbināto personu skaitu definē kā to personu kopējo skaitu, kas strādā apsekojamā vienībā (ietverot strādājošus īpašniekus, apsekojamajā vienībā regulāri strādājošus partnerus un nealgotus ģimenes darbiniekus), kā arī personas, kas strādā ārpus apsekojamās vienības, bet kas ir tai piederīgi un kurām tā maksā algas (piem., tirdzniecības pārstāvji, piegādātāji, remonta un apkopes strādnieki). Ieskaita arī personas, kas darbu kavē īslaicīgi (piem., personas, kas atrodas slimības atvaļinājumā, apmaksātā atvaļinājumā vai citā īpaši paredzētā atvaļinājumā), personas, kas streiko, bet ne personas, kas atstājušas darbu uz nenoteiktu laiku. Ieskaita arī pusslodzes darbiniekus, kurus par tādiem var uzskatīt atbilstīgi attiecīgās valsts likumiem un kuri iekļauti algu sarakstos, kā arī algu saraktos iekļautus sezonālus strādniekus, praktikantus un mājstrādniekus.

Nodarbināto personu skaitā neieskaita darbaspēku, ko apsekojamai vienībai piegādā citi uzņēmumi, personas, kas veic remontdarbus vai apkopes darbus citu uzņēmumu uzdevumā, kā arī personas obligātajā militārajā dienestā.

Ar nealgotiem ģimenes darbiniekiem saprot personas, kas dzīvo kopā ar apsekojamās vienības īpašnieku un regulāri strādā apsekojamā vienībā, bet ar kuriem nav noslēgts darba līgums un kuri par padarīto darbu nesaņem noteiktu naudas summu. Termins attiecas tikai uz tādām personām, kurām nav pamatdarba kādā citā vienībā, kur tās iekļautas algu sarakstā.

Saskaņā ar šo definīciju tiek ieskaitītas šādas grupas:

- visi darbinieki, tostarp šādas kategorijas, ja vien tās iekļautas algu sarakstos:

- mājstrādnieki,

- praktikanti,

- strādājoši algoti īpašnieki un algoti ģimenes darbinieki,

- personas prombūtnē uz noteiktu laiku (dekrēta, slimības vai citi atvaļinājumi, streiki, lokauti u. tml.),

- pusslodzes darbinieki,

- īslaicīgi darbinieki,

- sezonāli darbinieki,

- nealgotas nodarbinātas personas:

- nealgoti strādājoši īpašnieki,

- nealgoti ģimenes darbinieki [5].

Netiek ieskaitītas šādas grupas:

- aģentūru darbinieki (izņemot darbībām, kurās nodarbinātības aģentūras ir klasificētas),

- personas prombūtnē uz nenoteiktu laiku (piem., ilglaicīga slimība, militārais dienests vai sociālais darbs),

- personas, kas veic remontdarbus vai citus apkopes darbus citu apsekojamu vienību uzdevumā, kā arī cits personāls, ko aizņemas no citām apsekojamām vienībām,

- ģimenes darbinieki, kam ir pamatdarbs kādā citā vienībā, kur tie iekļauti algu sarakstā.

Nodarbināto personu skaitu nosaka kā raksturojošu skaitli pārskata periodā.

Mainīgais 211: Darbinieku skaits

Darbinieku skaitu izmanto kā pagaidu aptuvenu rādītāju nodarbināto personu skaitam.

Darbinieku skaitu definē kā personas, kuras strādā darba devējam, ar kurām ir noslēgts darba līgums un kuras saņem atlīdzību tādos veidos kā algas, honorāri, noteiktu naudas summu izmaksas, maksas par gabaldarbiem vai atlīdzības natūrā.

Attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju pastāv, ja starp uzņēmumu un personu ir noslēgts formāls vai neformāls nolīgums, kuru abas puses parasti slēdz brīvprātīgi un saskaņā ar kuru persona strādā uzņēmumam par atlīdzību naudā vai natūrā.

Ar konkrētas apsekojamas vienības darbinieku saprot personu, kurai konkrētā vienība maksā algu, neatkarīgi no tā, kur darbs tiek faktiski veikts (tieši apsekojamā vienībā vai ārpus tās). Ar pagaidu nodarbinātības aģentūru darbiniekiem saprot personas, kas ir darbinieki pagaidu nodarbinātības aģentūrās un nevis apsekojamās vienībās (kas ir aģentūras klienti), kurās tos nosūta darbā.

Saskaņā ar šo definīciju tiek ieskaitītas šādas grupas:

- algoti strādājoši īpašnieki,

- studenti, kas uzņēmušies formālas saistības, saskaņā ar kurām viņi piedalās apsekojamās vienības ražošanas procesos par atlīdzību un/vai izglītības pakalpojumiem,

- darbinieki, kas pieņemti darbā saskaņā ar līgumu, kura īpašais uzdevums ir veicināt bezdarbnieku nodarbināšanu,

- mājstrādnieki, ja pastāv nolīgums, kurā skaidri noteikts, ka viņi saņem atlīdzību par padarītā darba apjomu, un ja viņi ir iekļauti algu sarakstos.

Darbinieku skaitā ieskaita pusslodzes darbiniekus, sezonālus darbiniekus, streikojošas personas vai personas īstermiņa atvaļinājumos, bet neieskaita personas ilgtermiņa atvaļinājumos.

Darbinieku skaitā neieskaita brīvprātīgus darbiniekus.

Darbinieku skaits būtu jānosaka kā raksturojošs skaitlis pārskata periodā.

Mainīgais 220: Nostrādātās stundas

Indeksa "nostrādātās stundas" mērķis ir atspoguļot izmaiņas padarītā darba apjomā.

Darbinieku nostrādāto stundu kopējais skaits ir to stundu kopējais skaits, kas pārskata periodā ražošanas apjoma nodrošināšanai nostrādātas apsekojamā vienībā.

Šajā mainīgajā neieskaita apmaksātas, bet faktiski nenostrādātas stundas, piemēram, kārtējos atvaļinājumus, brīvdienas un slimības atvaļinājumus. Tāpat neieskaita pusdienu pārtraukumus un ceļā no mājām uz darbu pavadītu laiku.

Ieskaita parastā darba laikā faktiski nostrādātas stundas; virsstundas; laiku, kas pavadīts darbavietā ar darbu saistītu uzdevumu veikšanai, piemēram, darbavietas sagatavošanai, kā arī īsas pauzes darbavietā.

Ja faktiski nostrādāto stundu skaits nav zināms, tad var izmantot darba stundu teorētisko skaitu, atņemot vidējos prombūtnes rādītājus (slimības laiku, dekrēta atvaļinājumu u. tml.).

Saskaņā ar šo definīciju tiek ieskaitīti šādi rādītāji:

- faktiski nostrādātu stundu kopējais skaits:

- oficiālajā darba laikā,

- virsstundas, apmaksātas vai ne [6],

- darbs naktīs, svētdienās vai svētku dienās,

- laiks, kas veltīts ar darbu saistītu uzdevumu veikšanai, piemēram, sagatavošanās darbam, darbarīku un mašīnu sagatavošana, apkopšana vai tīrīšana, darbalaika reģistrācijas karšu aizpildīšana vai atskaišu rakstīšana,

- dīkstāve darbavietā, ja dīkstāves iemesls ir bojātas mašīnas, nelaimes gadījumi vai īslaicīgs darba trūkums, par ko saskaņā ar darba līgumu maksā algu,

- īsas pauzes darbavietā, tostarp tējas vai kafijas pauzes.

Netiek ieskaitīti šādi rādītāji:

- apmaksātas, bet faktiski nenostrādātas stundas sakarā ar atvaļinājumiem, slimošanu, nelaimes gadījumiem, streikiem, lokautiem, nesezonalitāti u. tml.,

- pusdienu pārtraukumi,

- laiks, kas pavadīts ceļā no mājām uz darbu.

Mainīgais 230: Algas

Indeksa "algas" mērķis ir atspoguļot izmaiņas izmaksāto algu apmērā.

Algas definē kā kopējo atlīdzību naudā vai natūrā, kas izmaksājama visām algu sarakstā iekļautām personām (tostarp mājstrādniekiem) par pārskata periodā veiktu darbu neatkarīgi no tā, vai par darbu maksā pēc nostrādātā laika, saražotā apjoma vai kā par gabaldarbu, un neatkarīgi no tā, vai algu izmaksā regulāri vai ne.

Algās ieskaita darba ņēmēju segtus sociālus maksājumus, ieņēmuma nodokli u. tml. pat tad, ja darba devēji to ietur un darba ņēmēju vārdā pārskaita tieši sociālā nodrošinājuma plāniem, nodokļu iestādēm u. tml. Algās neieskaita sociālās iemaksas, ko maksā darba devēji.

Algās ieskaita: visas piemaksas, prēmijas, gratifikācijas, 13. mēnešalgas, darba attiecību pārtraukšanas pabalstus, izmitināšanas pabalstus, transporta kompensācijas, uzturēšanās izmaksas un ģimenes pabalstus, dzeramnaudas, komisijas naudas, pasākumu apmeklējumu maksas u. tml., ko saņem darba ņēmēji, ietverot nodokļus, sociālā nodrošinājuma iemaksas un citas summas, ko sedz darba ņēmēji, lai gan tās ietur darba devēji.

Maksājumus aģentūru darbiniekiem algās neieskaita.

Saskaņā ar šo definīciju tiek ieskaitīti šādi rādītāji:

- visas regulāri maksātas pamatalgas,

- palielinātas atlīdzības par virsstundām, nakts maiņām, darbu nedēļu nogalēs u. tml.,

- darba devēja maksātus pabalstus, piemaksas vai prēmijas, lai segtu, piemēram:

- uzturēšanās izmaksas, izmitināšanu, vietējus vai ekspatriācijas pabalstus,

- ēdināšanu,

- ceļa izdevumus no mājām uz darbu,

- atvaļinājumu piemaksas, 13. mēnešalgas,

- faktiski izmaksātu naudu par kārtējiem atvaļinājumiem, kas netiek izmantoti,

- prēmijas par darba ražību,

- piemaksas par kaitīgiem darba apstākļiem, piemēram, par darbu putekļos, netīrumos, nepiemērotā temperatūrā, dūmos, paaugstinātas bīstamības apstākļos u. tml.,

- faktiski izmaksāti atlaišanas pabalsti,

- piemaksas vai honorāri nodarbinātām personām par noderīgiem priekšlikumiem vai patentiem,

- honorāri direktoriem un darba ņēmējiem,

- ģimenes pabalsti, ko darba devēji maksā saskaņā ar koplīgumiem,

- komisijas maksas,

- darba ņēmējiem par brīvu piešķirtu prēmijakciju vērtība,

- darba devēju maksājumi darba ņēmējiem saskaņā ar uzkrājumu plāniem vai citiem plāniem,

- nodokļi, iemaksas un citas summas, kas jāsedz darba ņēmējiem un ko tādā nolūkā atvelk darba devēji,

- maksājumi natūrā.

Netiek ieskaitīti šādi rādītāji:

- likumā noteiktās sociālās nodrošināšanas iemaksas, ko sedz darba devēji,

- darba devēju segtas sociālās nodrošināšanas iemaksas, par ko pastāv kopējas vienošanās, kas noteiktas līgumos vai kas ir brīvprātīgas,

- citas piemērojamas sociālās iemaksas (sociālie pabalsti, ko sedz tieši darba devēji),

- summas, ko darba ņēmējiem maksā par darbam vajadzīgu darbarīku, iekārtu un speciālu apģērbu iegādi, vai arī algu daļa, ko saskaņā ar darba līgumiem paredzēts tērēt minētajiem mērķiem,

- darba devēju maksāti nodokļi par kopā izmaksātām algām,

- atlīdzības darba ņēmējiem par ceļa izdevumiem, izvākšanos, pārvākšanos, viesnīcu un izklaides izdevumiem, telefona maksām u. tml., kas radušās, pildot dienesta pienākumus,

- izmaksas par profesionālām mācībām (mācību maksas), izņemot praktikantu algas,

- algas, ko darba devēji turpina izmaksāt slimību gadījumos, par nelaimes gadījumiem darbavietā, dekrēta atvaļinājumu laikā vai invaliditātes gadījumos,

- citas darbaspēka izmaksas, ko sedz darba devēji:

- darbinieku piesaistīšanas izmaksas,

- sociāli izdevumi, piemēram, kārtēju transporta izdevumu kompensēšana darbinieku ceļojumiem no mājām uz darbu neatkarīgi no tā, vai pārvadāšanu uzņēmumi veic paši ar saviem transportlīdzekļiem, vai to uzņēmumu uzdevumā dara trešās personas, kā arī iemaksas arodbiedrību fondos,

- akciju iegādes izvēles tiesības [7].

Maksājumus natūrā novērtē atbilstīgi šādiem noteikumiem: maksājumi natūrā, ko veic darba devēji, būtu jānovērtē pēc ražotāja cenām; maksājumi natūrā, ko darba devēji iegādājas, būtu jānovērtē pēc tirgus cenām.

Mainīgais 310: Produkcijas izlaides cenas

Indeksa "produkcijas izlaides cenas" mērķis ir mērīt saimniecisko darījumu cenu ikmēneša izmaiņas.

Vietējam tirgum paredzētas produkcijas izlaides cenu indekss attiecībā uz saimnieciskām darbībām mēra izmaiņas vidējās cenās par visām precēm un saistītiem pakalpojumiem, kas ir konkrētās saimnieciskās darbības rezultāts un ko pārdod vietējā tirgū. Ārējam tirgum paredzētas produkcijas izlaides cenu indekss atspoguļo izmaiņas vidējās cenās (ko konvertē vietējā valūtā) par visām precēm un saistītiem pakalpojumiem, kas ir konkrētās saimnieciskās darbības rezultāts un ko pārdod ārējā tirgū. Abi šie indeksi kopā atspoguļo izmaiņas vidējās cenās par visām precēm un pakalpojumiem, kas ir kādas saimnieciskas darbības rezultāts.

Ir svarīgi, lai tiktu ņemti vērā visi konkrētu produktu cenu ietekmējoši faktori, ietverot pārdoto vienību daudzumu, nodrošināto transportu, rabatus, apkalpošanas nosacījumus, garantiju nosacījumus un galamērķi. Jāizmanto tādi parametri, pēc kuriem apsekojamā vienība nākamos pārskata periodos varētu konkrētos produktus precīzi identificēt un ziņot to atbilstošu cenu par vienu vienību.

Cenas definē saskaņā ar šādiem noteikumiem:

- atbilstoša cena ir ražotāja [8] cena, kurā ieskaitītas visas nodevas un nodokļi par precēm vai pakalpojumiem, par ko apsekojamā vienība izrakstījusi rēķinus, izņemot PVN, par ko apsekojamā vienība izrakstījusi rēķinus saviem klientiem, un citus līdzīgus atskaitāmus nodokļus, kas tieši saistīti ar apgrozījumu,

- ja ieskaita pārvadāšanas izmaksas, tas jāuzrāda produktu aprakstos,

- lai atspoguļotu cenu izmaiņu patiesās tendences, ņem vērā darījumu faktiskās cenas, nevis cenrāžu cenas,

- produkcijas izlaides cenu indeksā būtu jāņem vērā produktu kvalitatīvas izmaiņas,

- periodā t reģistrētām cenām jābūt saistītām ar periodā t reģistrētiem pasūtījumiem (tām jābūt cenām pasūtījuma izdarīšanas brīdī, nevis brīdī, kad preces izved no rūpnīcas),

- ārējam tirgum paredzētas produkcijas izlaides cenas aprēķina pie valstu robežām pēc FOB principa (free on board).

Ieteicams, lai apkopotā informācija par cenām attiektos uz konkrētu dienu pārskata perioda vidū. Ja tādā konkrētā dienā informācija par cenām nav pieejama, tad var izmantot visa perioda vidējās cenas.

Produkcijas izlaides cenu indeksos attiecībā uz celtniecību var būt aptuvens rādītājs, ko nosaka, izmantojot celtniecības izmaksu mainīgos. Šo indeksu mērķis ir mērīt izmaiņas dzīvojamo ēku celtniecības cenās, neietverot vietējām sabiedrības kopām centralizēti būvētas ēkas, nedzīvojamas ēkas, zemes cenas, arhitektu u. tml. honorārus. Šajos indeksos atspoguļo cenas, ko klienti maksā celtniecības uzņēmumiem. Tādējādi šie indeksi atspoguļo ne tikai izmaiņas celtniecības izmaksu faktoros, bet arī ražības un tīrās peļņas izmaiņas. Turklāt pastāv laika atšķirība starp produkcijas izlaides cenām un attiecīgām ražošanas izmaksām.

Mainīgais 311: Vietējam tirgum paredzētas produkcijas izlaides cenas

Mainīgais 312: Ārējam tirgum paredzētas produkcijas izlaides cenas

Mainīgā 310 (produkcijas izlaides cenas) indeksa mērķi un raksturojums attiecas arī uz indeksiem, kuros tiek atsevišķi izdalītas izlaides cenas vietējam un ārējam tirgum paredzētai produkcijai.

Indeksus attiecībā uz izlaides cenām produkcijai vietējā un ārējā tirgū nosaka, pamatojoties uz produktu galamērķi. Galamērķi nosaka pēc tās trešās personas dzīvesvietas, kas pasūtījusi vai iegādājusies produktus. Vietējo tirgu definē kā trešās personas, kuru dzīvesvieta ir tās pašas valsts teritorijā, kurā atrodas apsekojamā vienība.

Mainīgais 313: Vienas vienības vērtības indekss

Indeksu "vienas vienības vērtība" var izmantot kā aizstājēju indeksam "ārējam tirgum paredzētas produkcijas izlaides cenas".

Nosakot šo indeksu, vienas vienības vērtību aprēķina, produkcijas pārdotā apjoma vērtību dalot ar pārdoto daudzumu, kura noteikšanā izmanto datus par ārējo tirdzniecību. Tādējādi iegūto vienas vienības vērtību uzskata par konkrētā produkta vidējo cenu, un saistīto indeksu aprēķina tādā pašā veidā, kā tradicionālos izlaides cenu indeksus.

Mainīgais 320: Celtniecības izmaksas

Indeksa "celtniecības izmaksas" mērķis ir atspoguļot izmaiņas izmaksās, kas rodas būvuzņēmējiem, veicot celtniecības darbus.

Saistīto izmaksu indekss (materiālu izmaksas un darbaspēka izmaksas) atspoguļo celtniecības nozarē izmantotu ražošanas faktoru cenu izmaiņas.

Celtniecības izmaksu indeksu aprēķina pēc šādas formulas:

+++++ TIFF +++++

Ar celtniecību saistītās izmaksās ieskaita arī izmaksas par ražošanas telpām un iekārtām, transportu, enerģiju u. c.

Celtniecības izmaksās neieskaita arhitektu honorārus.

Mainīgais 321: Materiālu izmaksas

Indeksu "materiālu izmaksas" parasti aprēķina, izmantojot materiālu cenas. Par materiālu cenām pieņem faktiskās cenas, nevis cenrāžu cenas. Izmanto cenas, kas balstās uz vairāku produktu un piegādātāju reprezentatīvu loku. Cenās neieskaita PVN.

Mainīgais 322: Darbaspēka izmaksas

Indeksā "darbaspēka izmaksas" ieskaita visām nodarbinātām personām maksātas algas un sociālā nodrošinājuma maksājumus. Sociālā nodrošinājuma maksājumos tiek ieskaitīti šādi maksājumi: i) ar likumu noteiktas sociālās iemaksas, ko maksā darba devēji; ii) darba devēju segtas sociālās nodrošināšanas iemaksas, par ko pastāv kopējas vienošanās, kas noteiktas līgumos vai kas ir brīvprātīgas; iii) citas piemērojamas sociālās iemaksas (sociālie pabalsti, ko sedz tieši darba devēji).

Mainīgais 411: Celtniecības atļaujas: mājokļu skaits

Indeksa "celtniecības atļaujas: mājokļu skaits" mērķis ir atspoguļot, kā turpmāk saistībā ar saražoto vienību skaitu attīstīsies celtniecības nozare.

Ar celtniecības atļauju saprot pilnvarojumu sākt celtniecības projekta īstenošanu. Tādējādi celtniecības atļauja ir noslēdzošais posms stadijai, kad pirms darbu sākšanas no valsts iestādēm vajadzēja saņemt plānošanas un celtniecības pilnvarojumu.

Indeksam, kurā atspoguļo celtniecības atļaujas, jāsniedz pienācīgs ieskats par celtniecības nozares noslogotību tuvākā nākotnē, lai gan tas tā nav gadījumos, kad liela daļa atļauju paliek neizmantotas vai kad darbi pēc atļaujas saņemšanas tiek sākti ar novēlošanos.

Atļauju skaita indeksus sastāda par dzīvojamām ēkām, kas paredzētas kā viens mājoklis vai kā divi un vairāki mājokļi. Ar mājokli saprot vienu vai vairākas istabas kopā ar palīgtelpām pastāvīgā ēkā vai tās strukturāli atdalītā daļā, kas pēc veida, kādā tā būvēta, pārbūvēta, konvertēta u. tml. ir paredzēta privātai apdzīvošanai. Mājoklim vajadzētu būt nodalītai izejai uz ielas (tiešai izejai vai caur dārzu vai pagalmu) vai uz ēkas koplietošanas telpām (uz kāpņu telpām, gaiteņiem u. tml.). Nodalītas istabas, par kurām skaidrs, ka tās izmantojamas kā mājokļa daļa, uzskatāmas par mājokļa daļu. Tātad mājoklis var sastāvēt no atsevišķām ēkām vienā teritorijā ar nosacījumu, ka skaidri saprotams, ka tas paredzēts vienai mājsaimniecībai.

Mainīgais 412: Celtniecības atļaujas: izmantojamās platības kvadrātmetri vai alternatīva mērvienība

Indeksa "celtniecības atļaujas: izmantojamās platības kvadrātmetri" mērķis ir atspoguļot, kā turpmāk saistībā ar apjomu attīstīsies celtniecības nozare.

Ar celtniecības atļauju saprot pilnvarojumu sākt celtniecības projekta īstenošanu. Tādējādi celtniecības atļauja ir noslēdzošais posms stadijai, kad pirms darbu sākšanas no valsts iestādēm vajadzēja saņemt plānošanas un celtniecības pilnvarojumu.

Indeksam, kurā atspoguļo celtniecības atļaujas, jāsniedz pienācīgs ieskats par celtniecības nozares noslogotību tuvākā nākotnē, lai gan tas tā nav gadījumos, kad liela daļa atļauju paliek neizmantotas vai kad darbi pēc atļaujas saņemšanas tiek sākti ar novēlošanos.

Šajā indeksā ieskaita izmantojamo platību kvadrātmetrus ēkās, par kurām piešķirtas celtniecības atļaujas. Ēkas izmantojamo platību [9] mēra starp ārējām sienām, izņemot:

- celtniecības platības (piem., robežu atzīmes, balsti, kolonnas, pīlāri, šahtas, skursteņi),

- funkcionālas palīgtelpas (piem., telpas, kurās izvietotas apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtas vai elektroģeneratori),

- pārvietošanās telpas (piem., kāpnes, lifti, eskalatori).

Dzīvošanai izmantojamā platībā ieskaita virtuves, dzīvojamās istabas, guļamistabas un papildistabas, pagrabus un kopējas istabas, ko izmanto dzīvojamās ēkas īpašnieki.

Var izmantot arī citus mērīšanas principus ar nosacījumu, ka tie attiecīgajā dalībvalstī ir skaidri definēti un konsekventi lietoti un ka to pieļauj Regulas (EK) Nr. 1165/98 pielikums B c) 1.

Regulā (EK) Nr. 1165/98, pieprasot datus par celtniecības atļaujām dažādās celtniecības kategorijās, tiek izmantota BK klasifikācija. Regulā (EK) Nr. 1165/98 minētajā kategorijā "citas ēkas" ieskaita šādas BK klasifikācijas kategorijas:

- viesnīcas un līdzīgas ēkas,

- vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas,

- satiksmes un sakaru ēkas,

- ražošanas ēkas un noliktavas,

- kultūras, izglītības, slimnīcu vai stacionāru aprūpes iestāžu ēkas valsts sektorā,

- citas ēkas, kas nav dzīvojamās ēkas.

Mainīgais 330: Noieta deflators

Indeksa "noieta deflators" mērķis ir koriģēt apgrozījumu atbilstīgi cenu izmaiņām.

Noieta deflators mazumtirdzniecībā nav sniegto pakalpojumu deflators, bet gan pārdoto preču deflators.

Cenas, ko izmanto, lai aprēķinātu kādas saimnieciskas darbības deflatoru, aprēķina kā vidējo svērto no attiecīgo preču cenu indeksiem saistībā ar konkrēto darbību. Ir svarīgi, lai tiktu ņemti vērā visi produktu cenu ietekmējoši faktori, ietverot pārdoto vienību daudzumu, nodrošināto transportu, rabatus, garantiju nosacījumus un galamērķi.

Jāizmanto tādi parametri, pēc kuriem apsekojamā vienība nākamos pārskata periodos varētu konkrētos produktus precīzi identificēt un ziņot to atbilstošu cenu par vienu vienību.

Lai atspoguļotu cenu izmaiņu patiesās tendences, ņem vērā darījumu faktiskās cenas, nevis cenrāžu cenas.

Ieteicams, lai ievāktā informācija par cenām attiektos uz konkrētu dienu mēneša laikā.

Ekonomiskas teritorijas definīcija

Ekonomiskā teritorijā tiek ieskaitītas šādas teritorijas:

- valsts pārvaldīta ģeogrāfiska teritorija, kurā notiek brīva personu, preču, pakalpojumu un kapitāla aprite,

- visas brīvās zonas, ietverot noliktavas un rūpnīcas, kas atrodas muitas kontrolē,

- valsts gaisa telpa, teritoriālie ūdeņi un starptautisko ūdeņos izvietots kontinentālais šelfs, pār ko attiecīgajai valstij ir ekskluzīvas tiesības,

- teritoriāli anklāvi, t. i., ģeogrāfiskas teritorijas, kas atrodas citur pasaulē un ko saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vai starpvalstu nolīgumiem izmanto attiecīgās valsts pārvaldes iestādēm (sūtniecībām, konsulātiem, militārām bāzēm, zinātniskām bāzēm utt.),

- naftas, dabasgāzes u. c. depozīti starptautiskos ūdeņos ārpus attiecīgās valsts kontinentālā šelfa, ja tajos strādā vienības, kas pieder iepriekš definētām teritorijām.

Ekonomiskā teritorijā netiek ieskaitītas šādas teritorijas:

- ārpusteritoriāli anklāvi (t. i., attiecīgās valsts ģeogrāfiskās teritorijas daļas, ko saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vai starpvalstu nolīgumiem izmanto citu valstu pārvaldes iestādes, Eiropas Savienības iestādes vai starptautiskas organizācijas).

Šī definīcija saskan ar Eiropas Pārskatu sistēmas (EPA) 1995 punktiem 2.05-2.06.

Atšķirība starp vietējo un ārējo tirgu īstermiņa statistikas vajadzībām interpretējama atbilstīgi dalībvalstu teritorijām. Nākotnē šo definīciju varētu pārskatīt tā, lai ņemtu vērā Eiropas un/vai monetāro integrāciju, ko ievieš atbilstīgi citām saistītām regulām.

[1] Termina "ražošanas indekss" parastā izpratne kā izmaiņas "pievienotajā vērtībā" ir pretrunā "ražošanas" definīcijai valstu grāmatvedībā vai uzņēmējdarbības strukturālajā statistikā, tomēr tas ir pareizais termins, ko tradicionāli lieto uzņēmējdarbības statistikā. Terminu "pievienotās vērtības indekss" praksē nekad neizmanto. Tā kā indekss seko ražošanas attīstībai pēc nemainīgām cenām, reizēm lieto terminu "ražošanas apjoma indekss". Terminu "ražošanas indekss" šajā regulā vienmēr lieto kā kvantitatīvu indeksu, citiem vārdiem — pēc nemainīgām cenām.

[2] Valstu grāmatvedībā pastāv jēdziens "pievienotā vērtība pēc pamatcenām". Atšķirībā no pievienotās vērtības pēc ražošanas faktoru izmaksām tajā iekļauti ar ražošanu saistīti nodokļi, bet netiek iekļautas saimnieciskas subsīdijas ražošanai. Būtu vēlama saskaņošana ar valstu grāmatvedību tā, lai dalībvalstis varētu izmantot jēdzienu "pievienotā vērtība pēc pamatcenām" kā aizstājēju "pievienotai vērtībai pēc faktoru izmaksām".

[3] Īstermiņa statistikā terminus "apgrozījums", "noiets", "piegādes" un "sūtījumi" bieži vien lieto kā sinonīmus.

[4] Nosakot, kādus faktorus iekļaut un kādus ne, par pamatu vajadzētu izmantot valstu grāmatvedību.

[5] Nealgoti ģimenes darbinieki tiek iekļauti principa pēc, lai gan faktisko skaitu varētu būt grūti noteikt.

[6] Neapmaksātas virsstundas dažās dalībvalstīs ir grūti noteikt, tomēr tās ieskaita principa pēc.

[7] Akciju iegādes izvēles tiesības neieskaita galvenokārt praktisku iemeslu dēļ, kas saistīts ar grūtībām ieviest saskaņotu definīciju un ievākt datus, lai gan tās bieži interpretē kā kompensāciju par darbu, pamatojoties uz uzņēmuma vispārējiem sasniegumiem.

[8] Vai ekvivalenta cena par darbībām, kas nav ražošanas darbības.

[9] Izmantojamās platības definīcija ir saskaņota ar Būvdarbu klasifikatoru, kas savukārt balstās uz Statistikas standartiem un izpēti, Nr. 40 Apvienotās Nācijas, Ņujorka 1987, un Statistikas standartiem un izpēti, Nr. 43 Apvienotās Nācijas, Ņujorka 1994.

--------------------------------------------------

Augša