31998R0088

Padomes Regula (EK) Nr. 88/98

(1997. gada 18. decembris),

ar kuru nosaka dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

(1) tā kā Padomes 1986. gada 12. jūnija Regula (EEK) Nr. 1866/86, kas nosaka noteiktus tehniskus pasākumus zivsaimniecības resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā [3], ir bieži un būtiski grozīta; tā kā skaidrības un lietderības labad minētā regula būtu jākonsolidē;

(2) tā kā saskaņā ar Padomes 1992. gada 20. decembra Regulas (EEK) Nr. 3760/92, kas izveido Kopienas sistēmu zivsaimniecībai un akvakultūrai [4], 2. un 4. pantu Padome atbild par to, lai, ņemot vērā pastāvošos zinātniskos ieteikumus, paredzētu saglabāšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu dzīvo jūras ūdens resursu ilgstošu racionālu un atbildīgu izmantošanu; tā kā šajā nolūkā Padome var noteikt tehniskus pasākumus attiecībā uz zvejas rīkiem un veidu, kā tos lieto;

(3) tā kā jānosaka principi un noteikta procedūra, lai minētos tehniskos pasākumus noteiktu Kopienas līmenī tā, lai katra dalībvalsts varētu vadīt zvejas darbības, ko veic tās jurisdikcijā esošajos vai suverēnajos jūras ūdeņos;

(4) tā kā Padomes Lēmums 83/414/EEK [5] apstiprina Kopienas pievienošanos Konvencijai par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos, turpmāk — "Gdaņskas Konvencija", kas grozīta ar konvencijas dalībvalstu pārstāvju konferences protokolu;

(5) tā kā Gdaņskas Konvencija Kopienā stājās spēkā 1984. gada 18. martā un Kopiena pieņēma Dānijas un Vācijas Federatīvās republikas visas tiesības un pienākumus, ko nosaka Gdaņskas Konvencija;

(6) tā kā Starptautiskā Baltijas jūras Zivsaimniecības komisija, ko izveidoja saskaņā ar Gdaņskas Konvenciju, kopš izveidošanas paredzējusi pasākumu kopumu, lai saglabātu un apsaimniekotu zivsaimniecības resursus Baltijas jūrā, un 1985. gada 20. septembra, 1986. gada 8. decembra, 1987. gada 21. decembra, 1988. gada 29. oktobra, 1993. gada 20. septembra, 1994. gada 20. septembra un 1995. gada 11. septembra vēstulēs līgumslēdzējām pusēm ieteica mainīt minētos tehniskos pasākumus;

(7) tā kā Gdaņskas Konvencija nosaka, ka Kopienai saskaņā ar konvencijas XI pantā izklāstīto procedūru jāievieš minētie ieteikumi attiecībā uz Baltijas jūru, Beltiem un Zunda šaurumu;

(8) tā kā nelielu zivju nozveju visefektīvāk var samazināt, aizliedzot zveju apgabalos, kuros šādu zivju koncentrācija ir liela,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ģeogrāfiskā apgabala noteikšana

1. Šī regula attiecas uz tādu zivsaimniecības resursu zveju un izkraušanu, kuri sastopami Baltijas jūras ūdeņos, Beltos un Zunda šaurumā, šā apgabala rietumu robeža ir līnija no Hasenøre Hoved līdz Gnibens Odde, no Korshage līdz Spodsbjerg un no Gilbjerg Hoved līdz Kullen. To nepiemēro ūdeņiem iekšpus bāzes līnijām.

2. To piemēro:

- Kopienas zvejniekiem 1. punktā aprakstītajā ģeogrāfiskajā apgabalā,

- visiem zvejniekiem šā apgabala ūdeņos, kas atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā.

3. Ģeogrāfisko apgabalu iedala 11 apakšzonās, numurējot tās no 22 līdz 32, un tās ir aprakstītas I pielikumā.

2. pants

Aizliegums noteiktā laika posmā noteiktos ģeogrāfiskos apgabalos zvejot noteiktas sugas

1. Aizliegts paturēt uz klāja šādu sugu zivis, kas noķertas turpmāk uzskaitītajos ūdeņos un laikposmos:

Sugas | Ūdeņi | Aizlieguma laiks |

Plekste (Plactichthys flesus) | 26. apakšzona | 1 februāris līdz 30. aprīlis. |

Plekste | 28. apakšzona un 29. apakšzona uz dienvidiem no 59° 30′ Z platuma | 1. februāris līdz 30. aprīlis |

Plekste | 32. apakšzona | 1. februāris līdz 30. jūnijs |

Sieviešu dzimuma plekstes | 22. apakšzona, izņemot II pielikumā aprakstīto ģeogrāfisko apgabalu | 1. februāris līdz 30. aprīlis |

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) | 26. apakšzona | 1. februāris līdz 30. aprīlis |

Jūras zeltplekste | 27, 28. un 29. apakšzona uz dienvidiem no 59° 30′ Z platuma | 1. februāris līdz 30. aprīlis |

Sieviešu dzimuma jūras zeltplekstes | 22. apakšzona, izņemot II pielikumā aprakstīto ģeogrāfisko apgabalu, un 24. un 25. apakšzona | 1. februāris līdz 30. aprīlis |

Akmeņplekste (Psetta maxima) | 22., 24., 25., un 26. apakšzona | 1. februāris līdz 31. jūlijs |

Gludais rombs (Scophtalmus rhombus) | 22., 24., 25., un 26. apakšzona | 1. februāris līdz 31. jūlijs |

2. Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, plekstu un jūras zeltplekstu piezveju, kas gūta, zvejojot mencas šajā punktā minētajos aizlieguma laikos, var paturēt uz kuģa klāja, ja tā pēc svara nepārsniedz 10 % no kopēja mencu loma uz kuģa.

3. pants

Minimālie zivju izmēri

1. Zivi uzskata par mazizmēra zivi, ja tā ir mazāka par III pielikumā precizēto minimālo izmēru attiecīgajām sugām un ūdeņiem.

2. Zivi mēra no mutes gala, kad mute ir aizvērta, līdz astes spuras galējam punktam.

3. Zivis, kas ir mazākas par minimālo izmēru, pat ja tās ir piezvejas daļa, neatstāj uz kuģa klāja, nepārkrauj, neizkrauj, netransportē, nepārstrādā, nekonservē, nepārdod un neuzglabā, neizstāda un nepiedāvā pārdošanai. Tās jāizmet jūrā, tiklīdz noķertas, ja iespējams, dzīvas.

4. Atkāpjoties no 3. punkta, mazizmēra mencas drīkst glabāt uz kuģa klāja, ja tās pēc svara nepārsniedz 5 % no mencu loma uz klāja.

5. Mencu piezveja, ko iegūst, zvejojot siļķes un brētliņas, nepārsniedz 10 % no loma kopējā svara. No šīs mencu piezvejas uz klāja uzglabā ne vairāk kā 5 % mazizmēra mencu.

4. pants

Piezvejas procentuālā daudzuma noteikšana

1. Tās piezvejas procentuālo daudzumu, kura minēta 2. panta 2. punktā, pēc svara izsaka proporcionāli no kopējā mencu daudzuma uz klāja pēc šķirošanas vai visām mencām tilpnēs vai izkraušanas laikā.

2. Tās piezvejas procentuālo daudzumu, kura minēta 3. panta 4. punktā, pēc svara izsaka proporcionāli no kopējā zivju daudzuma uz klāja pēc šķirošanas vai visām zivīm tilpnēs vai izkraušanas laikā.

3. Sīki izstrādātas normas piezveju procentuālā daudzuma noteikšanai var pieņemt saskaņā ar 13. pantā minēto procedūru.

5. pants

Minimālais acu izmērs

1. Zvejojot attiecīgajos ūdeņos attiecīgo sugu vai sugu grupu zivis, aizliegts lietot vai vilkt jebkādus traļus, dāņu vadus vai līdzīgus tīklus, kuru acu izmērs ir mazāks par IV pielikumā noteikto.

2. Zvejojot lašus, aizliegts lietot noenkurotus peldošos tīklus vai driftertīklus, kuru acu izmērs ir mazāks nekā IV pielikumā noteiktais acu izmērs.

3. Zvejojot aizliegts lietot žaunu tīklus, kuru acu izmērs ir mazāks par IV pielikumā noteikto acu izmēru, attiecīgo zivju sugām vai sugu grupām attiecīgajos ūdeņos.

6. pants

Acu mērīšana

1. Pārbaudot tīklus, acis mēra ar plakanu mērītāju, kas ir 2 mm biezs un gatavots no izturīga materiāla, kurš saglabā formu. Tam ir vairākas skaldnes ar paralēlām šķautnēm, savienotas ar slīpām skaldnēm, kā garums ir no 1 cm līdz 8 cm, vai arī tikai ar slīpām skaldnēm, kam slīpums norādīts iepriekš. Gan uz mērītāja virsmas paralēlajām skaldnēm, ja tādas ir, gan uz slīpajām skaldnēm atzīmēts daļas platums milimetros. Otrā gadījumā platumu atzīmē ik pēc 1 mm, un norāde par platumu ir pēc regulāriem intervāliem.

2. Lai izmērītu tīkla aci, mērītāju ar šaurāko galu ievieto acs atvērumā perpendikulāri tīkla plaknei tā, lai izmērītu garumu diagonāli izstieptai acij. Mērītāju ar rokām ievieto acs atvērumā, līdz tas vairs neiet tālāk. Katras acs izmērs atbilst mērītāja platumam punktā, kurā mērītājs vairs neiet tālāk.

3. Tīkla acu izmērs ir vidējais izmērs, ko iegūst, vismaz vienu reizi secīgi izmērot 20 brīvi izvēlētu acu garumu. Acis, kas atrodas tuvāk nekā 10 acis vai 50 cm no linuma sētas, trosēm vai galvenās stropes nemēra. Šo attālumu mēra perpendikulāri linuma sētai, trosēm vai galvenajai stropei, kad tīkls ir izstiepts mērīšanas virzienā.

4. Tīkla acis mēra tikai slapjam tīklam.

5. Atsevišķu aci neuzskata par nepietiekami lielu, ja mērītāja daļa, kas atbilst IV pielikumā norādītajam minimālajam izmēram attiecīgajām sugām, ūdeņiem un tīkla tipam, viegli iziet cauri acij.

7. pants

Tīklu papildinājumi

1. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, jebkura traļa, dāņu vada vai līdzīga tīkla āmja apakšējās daļas ārpusē drīkst piestiprināt jebkādus audeklus, linumus vai citu materiālu ar nolūku novērst vai samazināt nolietojumu. Šādu materiālu piestiprina tikai gar āmja priekšējo malu un sānu malām.

2. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, āmja un priekšāmja ārpusē atļauts pievienot stiprinājumu. Stiprinājums ir cilindrisks linuma gabals, kas pilnībā aptver āmi un priekšāmi. To var izgatavot no tāda paša materiāla, kāds izmantots āmim vai priekšāmim, vai no smagāka materiāla. Stiprinājuma acu izmērs ir vismaz divas reizes lielāks nekā āmja acu izmērs, turklāt tā minimālais acu izmērs nav mazāks par 80 mm.

Stiprinājumu var piestiprināt šādās vietās:

a) aiz priekšējās malas un

b) aiz aizmugurējās malas un vai nu

c) piepin pie āmja un pie priekšāmja ap vienu acu rindu, vai

d) gareniski piepin pie vienas acu rindas.

3. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta, traļos, dāņu vados un līdzīgos tīklos var izmantot nekustīgu tīklu vai vārstuli ar mazāku acu izmēru nekā āmim.

Vārstuli var piestiprināt vai nu āmja iekšpusē, vai priekšā.

Attālums no vārstuļa stiprinājuma priekšā līdz āmja aizmugurei ir vismaz trīs reizes lielāks nekā vārstuļa garums.

8. pants

Zvejas rīku izmantošana

1. Zvejas rīkus, ko nedrīkst izmantot noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā vai noteiktā laikā, noglabā uz kuģa tā, lai aizlieguma apgabalā vai aizlieguma laikā tie nebūtu sagatavoti lietošanai. Rezerves zvejas rīkus noglabā atsevišķi un tā, lai tie nebūtu sagatavoti lietošanai.

2. Zvejas rīku uzskata par nesagatavotu lietošanai, ja:

- attiecībā uz traļiem, dāņu vadiem un līdzīgiem tīkliem:

a) traļa durvis ir nostiprinātas falšborta iekšpusē vai ārpusē vai pie traļa loka un

b) sviežamās līnes vai veijeri nav savienoti ar traļa durvīm vai atsvariem,

- attiecībā uz rīkiem lašu zvejai:

a) tīkli ir noglabāti zem aizslēdzama pārklāja;

b) līnes un āķus uzglabā aizvērtās kastēs,

- attiecībā uz riņķvadiem galvenā vai lejas virve nav savienota ar vadu.

3. Visu gadu aizliegts zvejot ar jebkādiem traļiem, dāņu vadiem vai līdzīgiem tīkliem ģeogrāfiskā apgabalā, ko ierobežo līnija, kas savieno punktus ar šādām koordinātām:

54° 23' Z | 14° 35' A |

54° 14' Z | 14° 25' A |

54° 17' Z | 14° 17' A |

54° 24' Z | 14° 11' A |

54° 27' Z | 14° 25' A |

54° 23' Z | 14° 35' A |

4. Atkāpjoties no 1. punkta, zvejojot mencas, uz klāja var atļaut glabāt tikai mencu zvejai atļautos rīkus vai arī rīkus, kuru acu izmēri ir lielāki nekā IV pielikumā noteiktie izmēri. Ja uz klāja ir rīki, ko nav atļauts izmantot mencu zvejā, mencu izkraušanu aizliedz.

9. pants

Ierobežojumi, zvejojot lašus un taimiņus

1. Zvejojot lašus (Salmo salar) un taimiņus (Salmo trutta), aizliegts:

- no 15. jūnija līdz 30. septembrim 22. līdz 28. apakšzonas ūdeņos, 29. apakšzonas ūdeņos uz dienvidiem no 59° 30' Z un 32. apakšzonas ūdeņos lietot peldtīklus vai noenkurotus tīklus,

- no 1. jūnija līdz 15. septembrim 29., 30. un 31. apakšzonas ūdeņos uz ziemeļiem no 59° 30' Z lietot peldtīklus vai noenkurotus tīklus,

- no 1. aprīļa līdz 15. novembrim 22. līdz 31. apakšzonas ūdeņos izmantot dreifējošās āķu jedas un noenkurotas jedas,

- no 1. jūlija līdz 15. septembrim 32. apakšzonas ūdeņos lietot dreifējošās āķu jedas un noenkurotas jedas.

Aizlieguma apgabals aizlieguma laikā ir četras jūdzes aiz bāzes līnijām, izņemot 32. apakšzonu uz austrumiem no 22° 30′ A garuma (Bengtšēras bāka) somu zivsaimniecības zonā, kur zveja ar dreifējošajām āķu jedām un noenkurotajām jedām aizliegta no 1. jūlija līdz 15. septembrim.

2. Zvejojot lašus (Salmo salar) vai taimiņus (Salmo trutta):

- ja zvejo ar noenkurotajiem peldošajiem tīkliem un driftertīkliem, vienam kuģim aizliegts vienlaicīgi lietot vairāk nekā 600 tīklu, katra tīkla garumam augšējā malā nepārsniedzot 35 metrus. Papildus zvejai atļautajam tīklu skaitam uz klāja drīkst turēt ne vairāk kā 100 rezerves tīklu,

- ja zvejai izmanto dreifējošās āķu jedas vai noenkurotas jedas, vienam kuģim aizliegts izmantot vairāk nekā 2000 āķu.

Dreifējošajām āķu jedām un noenkurotajām jedām izmantoto āķu garums starp smaili un galu ir vismaz 19 mm.

Papildus zvejai atļauto āķu skaitam uz klāja drīkst glabāt ne vairāk kā 200 rezerves āķu.

Vispārīgi noteikumi

10. pants

1. Aizliegts tieši zvejot mencas un plekstes (Pleuronectidae) ar mērķi tās izkraut cilvēkiem patēriņam.

2. Zivju ķeršanai nedrīkst izmantot sprāgstvielas, indes vai apdullinošas vielas.

3. Aizliegts lietot noenkurotus vai dreifējošus rīkus, kas nav marķēti ar bojām vai citām pazīšanas zīmēm.

4. Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā aizliegts izlaist eksotisku sugu zivis vai zvejot eksotisku sugu zivis un stores, ja vien tas nav atļauts noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 13. pantā minēto procedūru, un saistībās, kas izriet no Gdaņskas Konvencijas. Eksotiskās sugas definē kā sugas, kas dabīgos apstākļos nav sastopamas Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā.

11. pants

Šī regula neattiecas uz zvejas darbībām, ko veic tikai tādu zinātnisku pētījumu mērķiem, kurus veic ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un atbildību un par kuriem iepriekš ir informēta Komisija un dalībvalsts vai dalībvalstis, kā ūdeņos veic izpēti.

Zivis, vēžveidīgos un gliemjus, kas noķerti 1. punktā precizētajos nolūkos var pārdot, uzglabāt, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai ar noteikumu, ka:

- tie atbilst II un III pielikumā noteiktajiem tirdzniecības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3759/92 [6] 2. pantu, vai

- tos pārdod tieši kādiem citiem mērķiem, nevis cilvēkiem patēriņam.

Kuģim, kas veic kādu no 1. punktā minētajām darbībām, uz klāja jāglabā pilnvara, ko izdevusi dalībvalsts, ar kuras karogu attiecīgais kuģis peld.

12. pants

Šo regulu nepiemēro zvejas darbībām, ko veic, mākslīgi atjaunojot vai pārvietojot zivis, vēžveidīgos vai gliemjus.

Zivis, vēžveidīgos un gliemjus, kas noķerti 1. punktā minētajiem mērķiem, nedrīkst pārdot cilvēkiem patēriņam, ja tas ir pretrunā citiem šīs regulas noteikumiem.

13. pants

1. Dalībvalstis var veikt pasākumus resursu saglabāšanai vai apsaimniekošanai, ja minētie pasākumi attiecas uz:

a) stingri vietējās nozīmes resursiem, kas ir vērtīgi tikai attiecīgās dalībvalsts zvejniekiem, vai

b) nosacījumiem un procedūru, kas izstrādāta, lai ierobežotu nozveju ar tehniskiem pasākumiem, kas:

i) papildina pasākumus, kuri noteikti Kopienas noteikumos par zivsaimniecību, vai

ii) pārsniedz obligātās prasības, kas izklāstītas minētajos noteikumos,

ar noteikumu, ka minētos pasākumus piemēro tikai attiecīgās dalībvalsts zvejniekiem, attiecīgie pasākumi ir saskaņā ar Kopienas normatīvajiem aktiem un ir savienojami ar kopējo zivsaimniecības politiku un saistībām, kas izriet no Gdaņskas Konvencijas.

2. Komisiju informē par jebkuru projektu valsts tehnisko pasākumu ieviešanai vai grozīšanai pietiekami agri, lai tā spētu par to izteikt piezīmes.

Dalībvalstij uz trim mēnešiem pēc informācijas sniegšanas dienas jāaptur plānoto pasākumu stāšanās spēkā, ja mēneša laikā pēc šādas informācijas sniegšanas Komisija to pieprasa, lai Komisija šajā termiņā varētu lemt par pasākumu atbilstību 1. punkta noteikumiem.

Ja lēmumā, par ko Komisijai jāinformē pārējās dalībvalstis, tā konstatē, ka plānotais pasākums neatbilst 1. punkta noteikumiem, tad attiecīgā dalībvalsts nedrīkst ieviest minēto pasākumu, neveicot vajadzīgās izmaiņas.

Kad veiktas vajadzīgās izmaiņas, attiecīgā dalībvalsts vajadzības gadījumā tūlīt informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par paredzētajiem pasākumiem.

3. Dalībvalsts Komisijai pēc pieprasījuma sniedz jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai izvērtētu, vai valsts tehniskie pasākumi atbilst 1. punkta prasībām.

4. Pēc Komisijas ierosmes vai jebkuras dalībvalsts pieprasījuma jautājumu par to, vai valsts tehniskais pasākums, ko ieviesusi dalībvalsts, atbilst 1. punkta noteikumiem, var nodot izskatīšanai pārvaldības komitejā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 17. pantu, un lēmumu pieņem saskaņā ar šīs regulas 18. pantā izklāstīto procedūru. Ja pieņem šādu lēmumu, 2. punkta trešo un ceturto apakšpunktu piemēro mutatis mutandis.

5. Ja Komisija konstatē, ka attiecīgais pasākumus neatbilst pirmā punkta noteikumiem, tad ne vēlāk kā gada laikā no informācijas saņemšanas dienas Komisija pieņem lēmumu, ka dalībvalsts Komisijas norādītajā termiņā šo pasākumu pārtrauc vai groza. Mutatis mutandis piemēro 2. punkta ceturtā apakšpunkta noteikumus .

6. Dalībvalsts informē Komisiju par pasākumiem attiecībā uz akvakultūru un zveju no krasta tikai informatīvos nolūkos.

"Akvakultūra" nozīmē zivju, vēžveidīgo vai gliemju audzēšanu sālsūdenī vai saldūdenī.

14. pants

Sīki izstrādātas normas šīs regulas piemērošanai pieņem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 18. pantā izklāstīto procedūru.

15. pants

Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 1866/86.

Atsauces uz minēto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās būtu jālasa saskaņā ar VI pielikuma A daļā ietverto korelācijas tabulu.

16. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1997. gada 18. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. Boden

[1] OV C 304, 6.10.1997., 32. lpp.

[2] OV C 296, 29.9.1997., 31. lpp.

[3] OV L 162, 18.6.1986., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1821/96 (OV L 241, 21.9.1996., 8. lpp.).

[4] OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp. Regula, ko groza 1994. gada Iestāšanās akts.

[5] OV L 237, 26.8.1983., 4. lpp.

[6] 1992. gada 17. decembra Regula (EEK) Nr. 3759/92 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus kopēju organizāciju (OV L 388, 31.12.1992., 1. lpp.) Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3318/94 (OV L 350, 31.12.1994., 15. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

ĢEOGRĀFISKĀ APGABALA APAKŠZONAS, KAS MINĒTAS 1. PANTĀ

Ģeogrāfiskā apgabala 22. apakšzona

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Hasenøre Hoved (56° 09' Z, 10o 44' A) Jitlandes austrumu krastā līdz Gniben Odde (56° 01' Z, 11° 18' A) Zēlandes rietumu krastā; tad gar Zēlandes rietumu un dienvidu krastu līdz 12° 00' A garuma; no turienes taisni uz dienvidiem līdz Falsteras salai; tad gar Falsteras salas krastu līdz Gedser Odde (54° 34 Z, 11° 58' A); tad taisni uz austrumiem līdz 12° 00 A garuma; tad taisni uz dienvidiem līdz Vācijas krastam; tad dienvidrietumu virzienā gar Vācijas krastu un Jitlandes austrumu krastu līdz sākumpunktam.

Ģeogrāfiskā apgabala 23. apakšzona

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Gilbjerg Hoved (56° 08' Z, 12° 18' A) Zēlandes ziemeļu krastā līdz Kullen (56° 18' Z, 12° 28' A) Zviedrijas krastā; tad dienvidu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz Falsterbo bākai (55° 23' Z, 12° 50' A); tad caur dienvidu ieeju Zundā līdz Stevns bākai (55° 19' Z, 12° 28' A) Zēlandes krastā; tad ziemeļu virzienā gar Zēlandes austrumu krastu līdz izejas punktam.

Ģeogrāfiskā apgabala 24. apakšzona

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Stevns bākas (55° 19' Z, 12° 28' A) Zēlandes austrumu krastā caur dienvidu ieeju Zundā līdz Falsterbo bākai (55° 23' Z, 12° 50' A) Zviedrijas krastā; tad gar Zviedrijas dienvidu krastu līdz Sandhammaren bākai (55° 24' Z, 14° 12' A); no turienes līdz Hammerodde bākai (55° 18' Z, 14° 47' A) Bornholmas ziemeļu krastā; tad gar Bornholmas rietumu un dienvidu krastu līdz 15° 00' A garuma; no turienes taisni uz dienvidiem līdz Polijas krastam; tad rietumu virzienā gar Polijas un Vācijas krastu līdz 12° 00' A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz 54° 34' Z platuma un 12° 00' A garuma; tad taisni uz rietumiem uz Gedser Odde (54° 34' Z, 11° 58' A); no turienes gar Falsteras salas ziemeļu un austrumu krastu līdz 12° 00' A garuma; no turienes taisni uz ziemeļiem uz Zēlandes dienvidu krastu; tad rietumu un ziemeļu virzienā gar Zēlandes rietumu krastu līdz izejas punktam.

Ģeogrāfiskā apgabala 25. apakšzona

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no 56° 30' Z platuma Zviedrijas austrumu krastā un turpinās taisni uz austrumiem līdz Ēlandes rietumu krastam; tad šķērso Ēlandes dienvidus līdz 56° 30' Z platuma Ēlandes krastā un turpinās taisni uz austrumiem līdz 18° 00' A garuma; tad taisni uz dienvidiem līdz Polijas krastam; tad rietumu virzienā gar Polijas krastu līdz 15° 00' A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz Bornholmas salai; tad gar Bornholmas dienvidu un rietumu krastu uz Hammerodde bāku (55° 18' Z, 14° 47' A); tad uz Sandhammaren bāku (55° 24' Z, 14° 12' A) Zviedrijas dienvidu krastā; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas austrumu krastu līdz izejas puktam.

Ģeogrāfiskā apgabala 26. apakšzona

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no 56° 30' Z platuma un 18° 00' A garuma un turpinās taisni līdz bijušās PSRS rietumu krastam; tad dienvidu virzienā gar bijušās PSRS un Polijas krastu līdz 18° 00' A garuma Polijas krastā; tad taisni uz ziemeļiem līdz izejas punktam.

Ģeogrāfiskā apgabala 27. apakšzona

Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija no Zviedrijas kontinentālās daļas austrumu krasta (59° 41' Z platuma un 19° 00' A garuma), kura turpinās taisni uz dienvidiem līdz Gotlandes ziemeļu krastam; tad dienvidu virzienā gar Gotlandes rietumu krastu līdz 57° 00' Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz 18° 00' A garuma; tad taisni uz dienvidiem līdz 56° 30' Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz Ēlandes salas austrumu krastam; tad šķērso Ēlandes salas dienvidus līdz 56° 30' Z platuma rietumu krastā; tad taisni uz rietumiem līdz Zviedrijas krastam; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas austrumu krastu līdz izejas punktam.

Ģeogrāfiskā apgabala 28. apakšzona

Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija no 58° 30' Z platuma un 19° 00' A garuma, kura turpinās taisni uz austrumiem līdz Sāremā rietumu krastam; tad šķērso Sāremā ziemeļus, sasniedzot 58° 30' Z platuma Sāremā austrumu krastā; tad turpinās taisni uz austrumiem līdz bijušās PSRS krastam; tad dienvidu virzienā gar bijušās PSRS rietumu krastu līdz 56° 30' Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz 18° 00' A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz 57° 00' Z platuma; tad taisni uz austrumiem līdz Gotlandes rietumu krastam; tad ziemeļu virzienā līdz 19° 00' A garuma Gotlandes ziemeļu krastā; tad taisni uz ziemeļiem līdz izejas punktam.

Ģeogrāfiskā apgabala 29. apakšzona

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no 60° 30' Z platuma Zviedrijas kontinentālās daļas austrumu krastā un turpinās taisni uz austrumiem līdz Somijas kontinentālās daļas krastam; tad dienvidu virzienā gar Somijas rietumu uz dienvidu krastu līdz 23° 00' A garuma kontinentālās daļas dienvidu krastā; tad taisni uz dienvidiem līdz 59° 00' Z garuma; tad taisni uz austrumiem līdz bijušās PSRS kontinentālajam krastam; tad dienvidu virzienā gar bijušās PSRS rietumu krastu līdz 58° 30' Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz Sāremā austrumu krastam; tad, šķērsojot Sāremā ziemeļus, līdz 58° 30' Z platuma salas rietumu krastā; tad taisni uz rietumiem līdz 19° 00' A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz 59° 41' Z platuma Zviedrijas kontinentālās daļas austrumu krastā; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas austrumu krastu līdz izejas punktam.

Ģeogrāfiskā apgabala 30. apakšzona

Ūdeņi, ko ierobežo līnija no 63° 30' Z platuma Zviedrijas austrumu krastā, kas turpinās taisni uz austrumiem līdz Somijas kontinentālās daļas krastam; tad dienvidu virzienā gar Somijas krastu līdz 60° 30' Z garuma; tad taisni uz rietumiem līdz Zviedrijas kontinentālās daļas krastam; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz izejas punktam.

Ģeogrāfiskā apgabala 31. apakšzona

Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija no 63° 30' Z platuma Zviedrijas austrumu krastā, kura pēc tam šķērso Botnijas līci līdz 63° 30' Z platuma Somijas kontinentālās daļas krastā; tad taisni uz rietumiem līdz izejas punktam.

Ģeogrāfiskā apgabala 32. apakšzona

Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija no 23° 00' A garuma Somijas kontinentālās daļas dienvidu krastā, kura pēc tam šķērso Somu līci līdz 59° 00' Z platuma bijušās PSRS rietumu krastā; tad taisni uz rietumiem līdz 23° 00' A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz izejas punktam.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

TO ĢEOGRĀFISKO APGABALU ROBEŽAS, KURI MINĒTI 2. PANTĀ

Ģeogrāfisko apgabalu robežas Zundā, Lielajā Beltā un Mazajā Beltā attiecībā uz sieviešu dzimuma plekstu un sieviešu dzimuma jūras zeltplekstu zveju

- Falsterbo bāka — Stevns bāka

- Jungshoved — Bøgenæssand

- Hesthoved bāka — Maddes Klint

- Skelby baznīca — Flinthorne Odde

- Kappel baznīca — Gulstav

- Ristingehale – Ærøhale

- Skjoldnæs — Pøls Huk

- Kristiāna X tilts, Sønderborg

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

MINIMĀLIE IZMĒRI, KAS MINĒTI 3. PANTA 1. PUNKTĀ

Sugas | Ūdeņi | Minimālais izmērs |

Menca (Gadus morhua) | Visas apakšzonas uz dienvidiem no 59° 30' Z garuma | 35 cm |

Plekste (Platichthys flesus) | 22. līdz 25. apakšzona | 25 cm |

26. līdz 28. apakšzona | 21 cm |

29. un 32. apakšzona uz dienvidiem no 59° 30' Z garuma | 18 cm |

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) | 22. līdz 25. apakšzona | 25 cm |

26. līdz 28. apakšzona | 21 cm |

29. un 32. apakšzona uz dienvidiem no 59° 30' Z garuma | 18 cm |

Akmeņplekste (Psetta maxima) | 22. līdz 32. apakšzona | 30 cm |

Gludais rombs (Scophtalmus rombus) | 22. līdz 32. apakšzona | 30 cm |

Zutis (Anguilla anguilla) | 22. līdz 32. apakšzona | 35 cm |

Lasis (Salmo salar) | 22. līdz 32. apakšzona | 60 cm |

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

MINIMĀLAIS ACU IZMĒRS, KAS PAREDZĒTS 5. PANTĀ

Sugas | Ūdeņi | Tīkla tips | Minimālais acu izmērs. Garās diagonāles garums |

Menca (Gadus morhua) | 22. līdz 32. apakšzona | Zvejas tīkli | 105 mm |

22 līdz 32. apakšzona | Traļi, dāņu vadi un līdzīgi tīkli | 105 mm |

22 līdz 32. apakšzona | Traļi, dāņu vadi un līdzīgi tīkli | 120 mm |

Pleuronectidae | 22. līdz 27. apakšzona | Traļi, dāņu vadi, līdzīgi tīkli un žaunu tīkli | 120 mm |

28. apakšzona | Traļi, dāņu vadi, līdzīgi tīkli un žaunu tīkli | 110 mm |

29. līdz 32. apakšzona uz dienvidiem no 59° 30' Z platuma | Žaunu tīkli | 100 mm |

Traļi, dāņu vadi un līdzīgi tīkli | 110 mm |

22. līdz 32. apakšzona | Traļi, dāņu vadi un līdzīgi tīkli | 105 mm |

Siļķe (Clupea harrengus) | 22. līdz 27. apakšzona | Traļi, dāņu vadi un līdzīgi tīkli | 32 mm |

28. un 29. apakšzona uz dienvidiem no 59°30' Z platuma | Traļi, dāņu vadi un līdzīgi tīkli | 28 mm |

30. līdz 32. apakšzona, kā arī 29. apakšzona uz ziemeļiem no 59° 30' Z platuma | Traļi, dāņu vadi un līdzīgi tīkli | 16 mm |

Brētliņa (Sprattus sprattus) | 22. līdz 32. apakšzona | Traļi, dāņu vadi un līdzīgi tīkli | 16 mm |

Lasis (Salmo salar) | 22. līdz 32. apakšzona | Noenkuroti peldošie tīkli un dreifējošie tīkli | 157 mm |

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

ĪPAŠAS ATLASES SELEKTĪVĀS ZVEJAS IEKĀRTAS

Lai nodrošinātu selektīvo zveju, izmantojot traļus, dāņu vadus un līdzīgus tīklus ar īpašiem acu atvērumiem, kas minēti IV pielikumā, atļauti divi turpmāk parādītie izejas logu modeļi.

Izejas logs (1. modelis)

Izejas logu ar pilnīgi atvērtām rombveida acīm, kas pārklātas ar plastmasu, zvejojot mencas, pievieno traļu un dāņu vadu āmim. Acs atvērums nav mazāks kā 105 mm. Izejas logus pievieno ar atsevišķiem linuma gabaliem (starp parastajām rombveida acīm un izejas loga acīm). Atsevišķā linuma acs izmērs ir identisks izejas loga auklas garumam, kas reizināts ar kvadrātsakni no divi.

Izejas logu pievieno āmja abām pusēm 40 līdz 50 cm attālumā no āmja aizmugurējā gala. Izejas loga garums ir 80 % no āmja kopgaruma, un izejas loga augstums ir 50 cm. Izejas logu nostiprina tā, lai attālums starp loga augšējo un apakšējo šuvi būtu 15 līdz 20 cm.

Izejas logs (2. modelis)

Precizējums

Logi ir taisnstūra linuma gabali āmī. Āmī ir divi logi.

Izmērs

Katrs logs visā garumā ir vismaz 45 cm plats. Katrs logs ir vismaz 3,5 m garš, mērot gar malu (2. diagrammas 1. attēls).

Linums

Logu acis ir vismaz 105 mm garas. Tās ir kvadrātveida acis, t. i., loga linumu veido savstarpēji paralēlas auklas (2. diagrammas 2. attēls). Linumu nostiprina tā, lai auklas atrastos paralēli un perpendikulāri āmja garumam (2. attēls). Loga platums ir astoņas atvērtas kvadrātveida acis. Loga garums ir starp 57 un 62 kvadrātveida acīm (2. diagrammas 2. attēls).

Atrašanās vieta

Āmi sadala augšējā un apakšējā daļā ar šuvēm gar kreiso un labo pusi (2. diagrammas 1. attēls). Abus logus piestiprina apakšējā daļā tieši pie šuvēm un uz leju no tām (2. diagrammas 1. attēls). Logi beidzas ne mazāk kā 2 m un ne vairāk kā 2,5 m no āmja gala.

Loga priekšējo galu pievieno astoņu parastā āmja linuma acu platumā (2. diagrammas 3. attēls). Vienu malu pievieno pie šuves vai tieši blakus šuvei, un otru pusi pievieno parastā āmja linuma apakšējai daļai taisnā līnijā gar visu acu mezgliem.

Acu izmērs visā āmī

Minimālais visu āmja daļu acu izmērs ir 105 mm.

1. diagramma

Izejas logs — 1. modelis

+++++ TIFF +++++

2. diagramma

Izejas logs — 2. modelis

+++++ TIFF +++++

Kvadrātveida acu izejas logi ir 0,48 m augsti

+++++ TIFF +++++

Āmja šķērsgriezums

+++++ TIFF +++++

2. attēls. Linums kvadrātveida acu izejas logosIeteicamā specifikācija

+++++ TIFF +++++

3. attēls. Loga ievietošana āmīIeteicamā specifikācija

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

A DAĻA

KORELĀCIJAS TABULA

Regula (EEK) Nr. 1866/86 | Šī regula |

1. pants | 1. pants |

2. panta 1. punkts | 2. panta 1. punkts |

2. panta 1.a punkts | – |

2. panta 2. punkts | 2. panta 2. punkts |

3. pants | 3. pants |

4. pants | 4. pants |

5. pants | 5. pants |

6. pants | 6. pants |

7. pants | 7. pants |

8. pants | 8. pants |

9. pants | 9. pants |

10. pants | 10. pants |

11. pants | 11. pants |

12. pants | 12. pants |

13. pants | 13. pants |

14. pants | 14. pants |

– | 15. pants |

– | 16. pants |

I pielikums | I pielikums |

II pielikums | II pielikums |

III pielikums | III pielikums |

IV pielikuma a) daļa | – |

IV pielikuma b) daļa | IV pielikums |

V pielikums | V pielikums |

– | VI pielikums |

B DAĻA

REGULAS, KAS GROZA REGULU (EEK) NR. 1866/86

| Oficiālais Vēstnesis |

Nr. | Lappuse | Datums |

Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2244/87 | L 207 | 15 | 29.7.1987. |

Padomes 1988. gada 18. jūlija Regula (EEK) Nr. 2178/88 | L 191 | 7 | 22.7.1988. |

Padomes 1989. gada 5. aprīļa Regula (EEK) Nr. 887/89 | L 94 | 4 | 7.4.1989. |

Padomes 1991. gada 15. jūlija Regula (EEK) Nr. 2156/91 | L 201 | 1 | 24.7.1991. |

Padomes 1995. gada 18. septembra Regula (EK) Nr. 2250/95 | L 230 | 1 | 27.9.1995. |

Padomes 1996. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1821/96 | L 241 | 8 | 21.9.1996. |

--------------------------------------------------