EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 31998R0448

Padomes Regula (EK) Nr. 448/98 (1998. gada 16. februāris), ar ko papildina un groza Regulu (EK) Nr. 2223/96 attiecībā uz netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu (FISIM) iedalīšanu Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmā (EKS)

OV L 58, 27.2.1998., 1./14. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 97 - 110
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 97 - 110
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 97 - 110
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 97 - 110
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 97 - 110
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 97 - 110
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 97 - 110
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 97 - 110
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 97 - 110
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 97 - 111
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 97 - 111
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 10 Sējums 001 Lpp. 24 - 37

Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 20/11/2003

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1998/448/oj

31998R0448



Oficiālais Vēstnesis L 058 , 27/02/1998 Lpp. 0001 - 0014


Padomes Regula (EK) Nr. 448/98

(1998. gada 16. februāris),

ar ko papildina un groza Regulu (EK) Nr. 2223/96 attiecībā uz netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu (FISIM) iedalīšanu Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmā (EKS)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 213. pantu,

ņemot vērā Komisijas iesniegto regulas projektu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Eiropas Monetārā institūta atzinumu [3],

tā kā Padomes Regula (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā [4] ietver kopējo standartu, definīciju, klasifikāciju un grāmatvedības noteikumu pamatprincipu kopumu dalībvalstu kontu sastādīšanai atbilstīgi Eiropas Kopienas statistikas prasībām, lai iegūtu salīdzināmus rezultātus attiecībā uz dalībvalstīm;

tā kā Regulas (EK) Nr. 2223/96 2. panta 3. punkts paredz, ka lēmums attiecībā uz netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu (FISIM) iedalīšanu tiks pieņemts ne vēlāk kā līdz 1997. gada 31. decembrim;

tā kā FISIM iedalīšanas problēmas atrisināšanai būtu jāved pie būtiskiem EKS metodoloģijas uzlabojumiem un precīzāka iekšzemes kopprodukta (IKP) līmeņu salīdzinājuma Eiropas Savienībā;

tā kā šīs regulas mērķis ir ieviest FISIM iedalīšanas principu un sīkus tās īstenošanas noteikumus;

tā kā FISIM iedalīšanas un sīku tās īstenošanas noteikumu efektivitāte jānovērtē ar aprēķiniem, ko veic dalībvalstis saskaņā ar šīs regulas III pielikumā aprakstītajām pārbaudes metodēm, tādā pārbaudes laikā, kas ir pietiekami ilgs, lai noteiktu, vai šī iedalīšana dod ticamākus rezultātus attiecīgās saimnieciskās darbības pareizai novērtēšanai nekā pašreizējais nulles iedalījums;

tā kā būtu vēlams, lai Komisija, pamatojoties uz pārbaudes laikā veiktajiem aprēķiniem, sniegtu vērtējumus par datu kvalitāti, jo īpaši par to pieejamību, kā arī kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi par stabilitāti laikā un rezultātu jutīgumu pret dažādām pārbaudes metodēm;

tā kā iegūto rezultātu ticamības pozitīva novērtējuma gadījumā Komisijai būtu jālemj par vispiemērotāko FISIM iedalīšanas metodi;

tā kā gadījumā, ja pārbaudes metodes nedod drošākus rezultātus attiecīgās saimnieciskās darbības pareizai izmērīšanai nekā pašreizējais nulles iedalījums, tomēr būtu vēlams, lai Komisija iesniegtu Padomei attiecīgu priekšlikumu par Regulas (EK) Nr. 2223/96 grozīšanu;

tā kā būtu pareizi, ka lēmumu iedalīt FISIM NKP noteikšanai, ko izmanto Kopienas budžeta un pašas resursu vajadzībām, pieņemtu Padome ar vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma;

tā kā nav vēlams FISIM iedalīt citu Kopienas darbības stratēģiju vajadzībām, kamēr Komisija nav nolēmusi par metodi, kas lietojama FISIM iedalīšanai gadījumā, ja iegūtie rezultāti ir novērtēti kā ticamāki;

tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu, šīs regulas mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī nekā dalībvalstu līmenī, jo tikai Komisija var koordinēt vajadzīgo statistikas metožu saskaņošanu FISIM aprēķināšanai un iedalīšanai Kopienas līmenī; tā kā tomēr aprēķināšanu un iedalīšanu, kā arī infrastruktūru, kas vajadzīga, lai pārraudzītu metožu piemērošanu, vajadzētu organizēt dalībvalstīm; tā kā tādēļ ir nepieciešams noteikt, ka kompetentajām valsts iestādēm ir pieejami visi attiecīgie dati valsts līmenī;

tā kā ir notikušas apspriedes ar Eiropas Kopienas Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar Lēmumu 89/382/EEK, Euratom [5], un Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju, kas izveidota ar Lēmumu 91/115/EEK [6], saskaņā ar katra minētā lēmuma 3. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

1. Šīs regulas mērķis ir ieviest principu, lietojot ticamu metodiku, lai iedalītu netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumus (FISIM), kas aprakstīti Regulas (EK) Nr. 2223/96 A pielikuma I pielikumā.

2. Šajā nolūkā Regulas (EK) Nr. 2223/96 A Pielikuma I un II pielikumā izdara grozījumus saskaņā ar šīs regulas I un II pielikumu.

2. pants

Metodes

1. Dalībvalstis veic aprēķinus saskaņā ar metodēm, kas aprakstītas šīs regulas III pielikumā, 4. pantā aprakstītajā pārbaudes laikā.

2. Pamatojoties uz šo aprēķinu rezultātu novērtējumu, saskaņā ar 5. pantu pieņem lēmumu par metodi, kas lietojama FISIM iedalīšanai.

3. pants

Līdzekļi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka nepieciešamie dati vai attiecīgi novērtējumi šo aprēķinu veikšanai tiek nekavējoties nodoti par 2. panta 1. punktā minēto aprēķinu veikšanu atbildīgās valsts iestādes rīcībā.

2. Valsts iestāde ir atbildīga par papildu datu savākšanu, kurus tā uzskata par nepieciešamiem aprēķinu veikšanai.

4. pants

Aprēķinu rezultātu iesniegšana pārbaudes laikā

Dalībvalstis iesniedz Komisijai 2. panta 1. punktā minēto aprēķinu rezultātus saskaņā ar turpmāk minēto grafiku.

Rezultātus par 1995., 1996., 1997. un 1998. kalendāro gadu iesniedz ne vēlāk kā līdz 1999. gada 1. novembrim.

Rezultātus par 1999. kalendāro gadu, kā arī pārskatītos rezultātus par 1995., 1996., 1997. un 1998. kalendāro gadu iesniedz ne vēlāk kā līdz 2000. gada 1. novembrim.

Rezultātus par 2000. kalendāro gadu, kā arī pārskatītos rezultātus par 1995., 1996., 1997., 1998. un 1999. kalendāro gadu iesniedz ne vēlāk kā līdz 2001. gada 1. novembrim.

Pirmos novērtējumus par 2001. kalendāro gadu, kā arī pārskatītos rezultātus par 1995., 1996., 1997., 1998., 1999. un 2000. kalendāro gadu iesniedz ne vēlāk kā līdz 2002. gada 30. aprīlim.

5. pants

Rezultātu novērtēšana

1. Pamatojoties uz 4. pantā minētajiem rezultātiem, Komisija pēc apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju līdz 2000. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz termiņa vidus ziņojumu, un līdz 2002. gada 1. jūlijam - gala ziņojumu, kurš satur pārbaudes metožu FISIM iedalīšanai un aprēķināšanai kopsakarību kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi, kā aprakstīts III pielikumā.

2. Vajadzīgos pasākumus šīs regulas piemērošanai, iekļaujot pasākumus, lai izskaidrotu un uzlabotu III pielikumā aprakstītās pārbaudes metodes, pieņem Komisija saskaņā ar 7. pantā noteikto procedūru.

3. Līdz 2002. gada 31. decembrim Komisija, pēc apspriešanās ar Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju saskaņā ar 7. pantā noteikto procedūru pieņem metodi, kas lietojama FISIM iedalīšanai gadījumā, ja galīgā novērtējuma ziņojuma atzinumi par pārbaudes laikā iegūto rezultātu ticamību ir pozitīvi.

4. Gadījumā, ja Komisija gala ziņojumā, kas minēts 1. punktā, konstatē, ka neviena no pārbaudes metodēm FISIM iedalīšanai nav ticamāka saimnieciskās darbības pareizai izmērīšanai kā pašreizējā nulles iedalīšana, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz attiecīgu priekšlikumu Padomei par Regulas (EK) Nr. 2223/96 grozīšanu.

6. pants

Nosūtīšana Komisijai

No 2003. gada 1. janvāra dalībvalstis nosūta Komisijai to aprēķinu rezultātus, kas veikti saskaņā ar šo regulu, kā daļu no Regulas (EK) Nr. 2223/96 3. pantā minētajām tabulām.

7. pants

Procedūra

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, turpmāk - "Komiteja".

2. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, ko priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības.

Atzinumu pieņem ar balsu vairākumu, kas Līguma par Eiropas Kopienas dibināšanu 148. panta 2. punktā paredzēts gadījumiem, kad Padomei jāpieņem lēmums pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis Komitejā vērtē, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. a) Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie saskan ar Komitejas atzinumu.

b) Ja paredzētie pasākumi nesaskan ar Komitejas atzinumu vai ja atzinums nav sniegts, Komisija nevilcinādamās iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome lemj ar kvalificētu vairākumu.

Ja Padome trīs mēnešu laikā nav pieņēmusi lēmumu, ieteiktos pasākumus pieņem Komisija.

8. pants

Atkāpes

Atkāpjoties no šīs regulas:

1. Lēmumu iedalīt FISIM nacionālā kopprodukta (NKP) noteikšanai Kopienas budžeta un pašu resursu mērķiem Padome pieņem ar vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

2. FISIM neiedala citu Kopienas darbības stratēģiju mērķiem, kamēr Komisija saskaņā ar 5. panta 3. punktu nav pieņēmusi metodi, kas lietojama FISIM iedalīšanai.

9. pants

Nobeiguma noteikumi

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1998. gada 16. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Brown

[1] OV C 124, 21.4.1997., 28. lpp.

[2] OV C 339, 10.11.1997.

[3] Atzinums sniegts 1997. gada 16. oktobrī (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[4] OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.

[5] OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

[6] OV L 59, 6.3.1991., 19. lpp. Lēmums, kas grozīts ar Lēmumu 96/174/EK (OV L 51, 1.3.1996., 48. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

GROZĪJUMI REGULAS (EK) Nr. 2223/96 A PIELIKUMĀ UN I PIELIKUMĀ

1. nodaļa

1.13., piektā rindkopa, d) | Pēc"EKS ietver arī daudzas īpašas vienošanās, piem.,"svītrot:"netieši novērtēto finanšu pakalpojumu izmantošanas reģistrēšana par nominālas nozares vai nominālas rūpniecības starppatēriņu." | Aizstāt ar:"netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu (FISIM) izmantošanas attiecināšana uz patērētāja nozarēm." |

1.25., otrā rindkopa | | Papildināt pēc punktu saraksta, kas sākas ar"Dažas no lielajām atšķirībām jēdzienos ir:" ar šādu punktu: "i)netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu (FISIM) izmantošanu tagad attiecina uz patērētāja nozarēm, nevis uz nominālo nozari. Tā rezultātā FISIM izmantošanu parasti vairs negrāmato tikai kā starpproduktu patēriņu; iespējams arī galapatēriņš un eksports. Tas nozīmē, ka iespējams arī FISIM imports." |

3. nodaļa

3.63. | Svītrot visu tekstu no sākuma līdz"… vērtē uz iekasēto honorāru vai komisijas maksu pamata" ceturtās rindkopas beigās. | Aizstāt ar:"J.Finanšu starpniecības pakalpojumi (tajos ietilpst apdrošināšanas pakalpojumi un pensiju fondu pakalpojumi)Finanšu starpniecības pakalpojumi (izņemot apdrošināšanas pakalpojumus un pensiju fondu pakalpojumus) ietver:a)finanšu starpniecības pakalpojumus, par kuriem finanšu starpnieki maksu no saviem klientiem iekasē tieši un kurus mēra kā iekasēto honorāru un komisijas maksu summu.Finanšu starpnieki var izteikti iekasēt maksu par starpniecības pakalpojumiem, kurus tie sniedz. Tādu pakalpojumu izlaidi vērtē uz iekasēto honorāru un komisijas maksu pamata;b)netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi (FISIM), par kuriem maksu iekasē netieši.Finanšu starpnieki sniedz pakalpojumus, par kuriem tie tieši neiekasē honorārus un komisijas maksas. Tie nosaka zemākas procentu likmes nekā parasti naudas aizdevējiem un augstākas procentu likmes aizņēmējiem.Tā rezultātā FISIM izlaide rodas no finanšu starpnieku veiktās aizdevumu un noguldījumu pārvaldības, kuru likmes tie kontrolē; turpretim nepastāv starpniecības pakalpojums ar neakciju vērtspapīriem.Izlaidi apakšnozarēs S 122 (citas finanšu iestādes) un S 123 (citu finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus), neskaitot ieguldījumu fondus, vērtē, pamatojoties uz starpību starp faktiskajām procentu likmēm, kas izmaksājamas un saņemamas, un "atsauces" procentu likmi. Tiem, kam starpnieki aizdot līdzekļus, gan rezidentiem, gan nerezidentiem, to novērtē pēc starpības starp spēkā esošajiem procentiem, kurus piemēro aizdevumiem, un summu, kas būtu jāmaksā, izmantojot atsauces likmi. Tiem, no kuriem starpnieki aizņemas līdzekļus, gan rezidentiem, gan nerezidentiem, to novērtē pēc starpības starp procentiem, kurus viņi saņemtu, ja tiktu izmantota atsauces likme, un spēkā esošajiem procentiem, kurus viņi faktiski saņem;c)finanšu starpniecības pakalpojumus, kurus sniedz centrālā banka.Centrālo banku nedrīkst iekļaut, rēķinot FISIM - tās izlaidi novērtē, aprēķinot izmaksu summu." |

3.70. j) | Svītrot:"tikai par kopsaimniecību: visi netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi (FISIM), ko sniedz rezidentražotāji." | Aizstāt ar:"rezidentražotāju netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu izmantošana." |

3.70. | | Papildināt:"k)parasti visu centrālās bankas izlaidi jāattiecina uz citu finanšu starpnieku starpproduktu patēriņu (S 122 - S 123 apakšnozares)." |

3.76. e) | | Papildināt pie"finanšu pakalpojumi, par ko maksu iekasē tieši;":"un netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu daļa, ko mājsaimniecības izmanto galapatēriņam;" |

3.142. h) | | Papildināt tūlīt pēc"finanšu pakalpojumi pēc izteikto komisijas maksu un honorāru summas;" ar frāzi:"un netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu daļa, ko izmanto nerezidenti;" |

4. nodaļa

4.51., otrā rindkopa | Svītrot:"Finanšu starpnieku sniegto pakalpojumu vērtību, ko nesadala starp dažādiem klientiem, faktiskos procentu maksājumus finanšu starpniekiem vai ienākumus no tiem nekoriģē, lai novērstu drošības iemaksas, kas atspoguļo finanšu starpnieku netiešās maksas. Nepieciešams korekcijas postenis finanšu starpnieku un nominālās rūpniecības ienākuma primārās sadales kontā, uz kuru ar vienošanos attiecina visu finanšu starpnieku produkciju kā starppatēriņu." | Aizstāt ar:"Finanšu starpnieku sniegto pakalpojumu vērtība, ko sadala starp dažādiem klientiem, faktiskie procentu maksājumi finanšu starpniekiem vai ienākumi no tiem jākoriģē, lai novērstu drošības iemaksas, kas atspoguļo finanšu starpnieku netiešās maksas. Procentu summas, kuras aizņēmēji maksā finanšu starpniekiem, jāsamazina par veicamo maksu aplēstajām vērtībām, bet noguldītāju saņemamās procentu summas attiecīgi jāpalielina. Maksu vērtības uzskata par maksājumiem par pakalpojumiem, kurus finanšu starpnieki sniedz saviem klientiem, nevis par procentu maksājumiem." |

8. nodaļa

8.09. | | PASKAIDROJUMSPapildināt skaitļus: A.I.1. un A.I.2. tabula, lai parādītu FISIM attiecināšanas ietekmi uz 8. nodaļas skaitļiem, "Kontu un balansposteņu secība" (skaitlisks piemērs). |

8.14. | Svītrot:"Tā kā netieši novērtētos finanšu starpniecības pakalpojumus (FISIM) neattiecina uz patērētāja nozarēm, visu FISIM produkcijas vērtību uzskata par nominālās nozares starppatēriņu ar nulles produkciju un negatīvu pievienoto vērtību, kuras lielums ir tāds pats, bet zīme ir pretēja starppatēriņam. Tādējādi visu nozaru un rūpniecību kopējo pievienoto vērtību kopīgi samazina par šo summu. Lai padarītu skaidrāku kontu atspoguļojumu, var neievietot papildu aili nominālajai nozarei, bet tā vietā ņemt vērā atbilstošo skaitli kopsaimniecības ailē." | Aizstāt ar:"Tā kā netieši novērtētos finanšu starpniecības pakalpojumus (FISIM) attiecina uz patērētāja nozarēm, noteiktas procentu maksājumu daļas pārklasificē par pakalpojumu maksājumiem. Šī pārklasifikācija ietekmē izlaides un starpproduktu patēriņa vērtību (kā arī importa, eksporta un galapatēriņa vērtību)." |

8.24. | Svītrot:"Tā kā netieši novērtētos finanšu starpniecības pakalpojumus (FISIM) neattiecina uz patērētāja nozarēm, norādītie procentu ieraksti ir faktiski maksājamie un saņemamie procenti. Veic resursu korekciju finanšu sabiedrību ailē (ar mīnuszīmi) un nominālās nozares ailē (ar pluszīmi). Lai padarītu skaidrāku kontu atspoguļojumu, var neievietot papildu aili nominālajai nozarei, bet tā vietā uzrādīt atbilstošo skaitli kopsaimniecības ailē." | Aizstāt ar:"Tā kā finanšu starpniecības pakalpojumus (FISIM) attiecina uz patērētāja nozarēm, postenis "procenti" ienākuma primārās sadales kontā atbilst maksājamiem un saņemamiem procentiem pēc FISIM atskaitīšanas no aizņēmēju faktiski maksājamiem procentiem un pieskaitīšanas aizdevēju faktiski saņemamiem procentiem." |

9. nodaļa

9.25. a) | Svītrot:"nozares starppatēriņš ietver netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu izmantošanu, ko reģistrē nominālajā nozarē (skatīt 9.33. punktu);" | |

9.25. b) | Svītrot:"mīnus netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu izmantošana (ko reģistrē nominālajā nozarē, skatīt 9.33. punktu.)" | |

9.33. | Svītrot:"Piedāvājuma un izlietojuma tabulā NACE REV. 1 nozaru klasifikāciju paplašina ar nominālo nozari netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu izmantošanai. Piedāvājuma tabulā šai nozarei nereģistrē nekādus darījumus. Izlietojuma tabulā šo netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu kopējo izmantošanu reģistrē kā šīs nominālās nozares starppatēriņu. Tā kā šajā nominālajā nozarē nav citu darījumu, tās neto darbības rezultāts ir negatīvs pēc tās starppatēriņa summas; visas pārējās pievienotās vērtības sastāvdaļas ir nulle. Rezultātā tās kopējā bruto pievienotā vērtība ir vienāda ar tās (negatīvo) neto darbības rezultātu." | |

A.I.1. tabula - FISIM attiecināšana uz institucionālām nozarēm, ieskaitot ārpustirgus ražotāju izmaiņas

Lietojumi | Darījumi un balansposteņi | Resursi | |

Konti | Kopā | Preces un pakalpojumi (res.) | S.2 Pārējā pasaule | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 NPISH | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Centrālā valdība | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Centrālā valdība | S.14 Mājsaimniecības | S.15 NPISH | S.1 Kopējā ekonomika | S.2 Pārējā pasaule | Preces un pakalpojumi (lietojumi) | Kopā | Konti | |

I.Ražošanas konts/Ārējais konts | 2 | 2 | | | | | | | | P.72 | Pakalpojumu imports | | | | | | | 2 | | 2 | I.Ražošanas konts/ārējais konts |

4 | | 4 | | | | | | | P.62 | Pakalpojumu eksports | | | | | | | | 4 | 4 |

| | | | | | | | | P.1 | Izlaide | | 48 | 6 | | 3 | 57 | | | 57 |

27 | | | 27 | 3 | 0 | 6 | 0 | 18 | P.2 | Starpproduktu patēriņš | | | | | | | | | |

30 | | − 2 | 30 | | | | 48 | − 18 | B.1 | Pievienotā vērtība/ārējais saldo | − 18 | 48 | | | | 30 | | | 30 |

II.1.1.Ienākuma veidošanas konts | 30 | | | 30 | | | | 48 | − 18 | B.2 | Darbības rezultāts | − 18 | 48 | | | | 30 | | | 30 | II.1.1.Ienākuma veidošanas konts |

II.1.2.Ienākuma primārās sadales konts | 230 | | 13 | 217 | 6 | 14 | 35 | 106 | 56 | D.41 | Procenti | 33 | 106 | 14 | 49 | 7 | 209 | 21 | | 230 | II.1.2.Ienākuma primārās sadales konts |

22 | | | 22 | 1 | 35 | − 21 | 48 | − 41 | B.5 | Primārā ienākuma saldo | − 41 | 48 | − 21 | 35 | 1 | 22 | | | 22 |

II.2.Ienākuma sekundārās sadales konts | 22 | | | 22 | 1 | 35 | − 21 | 48 | − 41 | B.6 | Izmantojamais ienākums | − 41 | 48 | − 21 | 35 | 1 | 22 | | | 22 | II.2.Ienākuma sekundārās sadales konts |

II.4.Ienākuma izlietošanas konts | 28 | | | 28 | 3 | 19 | 6 | | | P.3 | Galapatēriņa izdevumi | | | | | | | | | | II.4.Ienākuma izlietošanas konts |

| | 6 | − 6 | − 2 | 16 | − 27 | 48 | − 41 | B.8n | Ietaupījumi, neto/ārējais saldo | | | | | | | | | |

A.I.2. tabula - FISIM attiecināšana tikai uz nominālo nozari

Lietojumi | Darījumi un balansposteņi | Resursi | |

Konti | Kopā | Preces un pakalpojumi (res.) | S.2 Pārējā pasaule | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 PISH | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Centrālā valdība | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | Nomināla | Nomināla | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Centrālā valdība | S.14 Mājsaimniecības | S.15 PISH | S.1 Kopējā ekonomika | S.2 Pārējā pasaule | Preces un pakalpojumi (lietojumi) | Kopā | Konti | |

I.Ražošanas konts | | | | | | | | | | | P.1 | Izlaide | | | 48 | | | | 48 | | | 48 | I.Ražošanas konts |

48 | | | 48 | | | | | | 48 | P.2 | Starpproduktu patēriņš | | | | | | | | | 48 | 48 |

| | | | | | | 48 | | − 48 | B.1 | Pievienotā vērtība/ārējais saldo | − 48 | | 48 | | | | | | | |

II.1.1.Ienākuma veidošanas konts | | | | | | | | 48 | | − 48 | B.2 | Darbības rezultāts | − 48 | | 48 | | | | | | | | II.1.1.Ienākuma veidošanas konts |

II.1.2.Ienākuma primārās sadales konts | 222 | | 16 | 206 | 7 | 17 | 39 | 77 | 66 | | D.41 | Procenti | | 25 | 125 | 12 | 33 | 5 | 200 | 22 | | 222 | II.1.2.Ienākuma primārās sadales konts |

| | | | | | | | | | P.I.19 | FISIM korekcija | 48 | | − 48 | | | | | | | |

| | | − 6 | − 2 | 16 | − 27 | 48 | − 41 | | B.5 | Primārā ienākuma saldo | | − 41 | 48 | − 27 | 16 | − 2 | − 6 | | | |

II.2.Ienākuma sekundārās sadales konts | | | | − 6 | − 2 | 16 | − 27 | 48 | − 41 | | B.6 | Izmantojamais ienākums | | − 41 | 48 | − 27 | 16 | − 2 | − 6 | | | | II.2.Ienākuma sekundārās sadales konts |

II.4.Ienākuma izlietošanas konts | | | 6 | − 6 | − 2 | 16 | − 27 | 48 | − 41 | | B.8n | Ietaupījumi, neto/ārējais saldo | | | | | | | | | | | II.4.Ienākuma izlietošanas konts |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

GROZĪJUMI REGULAS (EK) Nr. 2223/96 A PIELIKUMA II PIELIKUMĀ

Svītrot šādu tekstu 11. punkta pirmās daļas trešajā teikumā:"": saņemamie īpašuma ienākumi, no kā atskaitīti maksājamie procenti, izņemot jebkuru saņemamo īpašuma ienākumu no viņu pašu līdzekļu ieguldījuma"".

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

FISIM APRĒĶINĀŠANA

1. FISIM APJOMA APRĒĶINĀŠANA NOZARĒS S122 UN S123

a) Vajadzīgie statistikas dati

Attiecībā uz katru no apakšnozarēm S122 un S123 [1] jāizmanto aizdevumu, noguldījumu (sadalījumā pa lietotāju nozarēm) un vērtspapīru, izņemot FI emitētās akcijas, vidējo uzkrājumu periodam (caurmērā četri kvartāli) un uzkrāto procentu tabulu pēc procentu subsīdiju pārvešanas uz to faktiskajiem saņēmējiem, kā definēts 1995. gada EKS.

b) Atsauces likmes izvēle

S122 un S123 iekļauto finanšu starpnieku bilancēs aizdevumus un noguldījumus ar rezidentu vienībām iedala tā, lai varētu nošķirt starp aizdevumiem un noguldījumiem:

- tos, kuri ir starpbanku (t.i., nozarēs S122 un S123 iekļautajās institucionālajās vienībās),

- tos, kuri ir veikti ar lietotāju institucionālajiem nozarēm (S11 - S124 - S125 - S13 - S14 - S15) (izņemot ar centrālajām bankām).

Turklāt aizdevumi un noguldījumi ar pārējo pasauli (S2) arī būtu iedalāmi aizdevumos un noguldījumos ar nerezidentu finanšu starpniekiem un aizdevumos un noguldījumos ar pārējiem nerezidentiem.

Piecu gadu pārbaudes laikā dalībvalstīm jāsalīdzina FISIM iedalīšanas rezultāti, lietojot iekšējās atsauces likmi, kas aprēķināta saskaņā ar turpmāk minētajām četrām metodēm.

1. metode

Lai iegūtu rezidentu FI FISIM apjomu pa institucionālajām nozarēm, "iekšējo" atsauces likmi aprēķina kā saņemamo kredītprocentu starp S122 un S123 attiecību pret aizdevumu apjomu starp S122 un S123.

saņemamie kredītprocenti starp S122 un S123

aizdevumu apjoms starp S122 un S123

2. metode

Lai iegūtu rezidentu FI FISIM apjomu pa institucionālajām nozarēm, "iekšējo" atsauces likmi aprēķina kā vidējo svērto likmi gan starpbanku aizdevumu, gan vērtspapīru likmēm, izņemot FI izlaistās akcijas. Izvērtēts tiek atlikumu līmenis fiksētajos aizdevumos starp rezidentu FI, kas iekļauti S122 un S123, un vērtspapīros, izņemot rezidentu finanšu starpnieku, kas iekļauti S122 un S123, izlaistajās akcijās.

saņemamie kredītprocenti starp S122 un S123 + procenti par vērtspapīriem, izņemot S122 un S123 izlaistās akcijas

aizdevumu apjoms S122 un S123 + vērtspapīri, izņemot S122 un S123 izlaistās akcijas

Ja valsts banku sistēmu institucionālā rakstura dēļ nevar aprēķināt šo likmi (piemēram, tādēļ, ka bankas neizlaiž citādus vērtspapīrus kā akcijas), būtu lietojama alternatīvā atsauces likme. Šo likmi var aprēķināt, lietojot aktīvu (izņemot aizdevumus) atlikumus un kredītprocentu plūsmas/pasīviem (izņemot noguldījumus), kuru vidējais samaksas termiņš ir vistuvāk S122 un S123 iekļauto FI bilancēs esošo pasīvu samaksas termiņam.

3. metode

Lai iegūtu rezidentu FI FISIM apjomu pa institucionālajām nozarēm, var piemērot divas atsauces likmes, vienu attiecībā uz īstermiņa darījumiem (aprēķina tāpat kā 1. metodē) un otru attiecībā uz ilgtermiņa darījumiem (lietojot publicētās likmes attiecībā uz vērtspapīriem, izņemot akcijas, kuru termiņš reproducē termiņu bilancē esošajiem pasīviem ar ilgu samaksas termiņu).

4. metode

Lai iegūtu rezidentu FI FISIM apjomu pa institucionālajām nozarēm, "iekšējo" atsauces likmi aprēķina atbilstīgi šādām trim alternatīvām:

a) kā vidējo aritmētisko starp aizdevumu un noguldījumu likmēm, kas pastāv ar rezidentu institucionālajām nozarēm (S124 - S125 - S11 - S13 - S14 - S15) (izņemot ar centrālajām bankām);

b) kā vidējo aritmētisko starp aizdevumu un noguldījumu likmēm, kas pastāv ar rezidentu lietotāju institucionālajām nozarēm (S124 - S125 - S11 - S13 - S14 - S15) (izņemot ar centrālajām bankām) un netiešo procentu likmi, kas aprēķināta tāpat pēc 1. metodes;

c) kā vidējo aritmētisko starp aizdevumu un noguldījumu likmēm, kas pastāv ar rezidentu lietotāju institucionālajām nozarēm (S124 - S125 - S11 - S13 - S14 - S15) (izņemot ar centrālajām bankām) un netiešo procentu likmi, kas aprēķināta tāpat pēc 2. metodes.

Lai noteiktu FISIM importu un eksportu, lietojamā atsauces likme ir vidējā starpbanku likme, kas tiek svērta pēc "aizdevuma pozīciju apjomu līmeņiem starp S122 un S123, no vienas puses, un nerezidentu FI, no otras puses", un "noguldījumiem starp S122 un S123, no vienas puses, un nerezidentu FI, no otras puses", kas ir iekļauti finanšu starpnieku bilancēs.

Šī aprēķinātā likme ir "ārējās" atsauces likme, ko lieto FISIM eksporta un importa aprēķināšanai.

Pārbaudes periodā aprēķinu būtu jāveic, nodalot iekšējās un ārējās atsauces likmes, gan uz darījumos iesaistīto FI rezidences bāzes, gan uz darījumos lietojamās valūtas bāzes.

Dalībvalstīm ir pienākums sniegt Eurostat visu statistisko informāciju, kas izmantota to lietotajā metodikā.

c) FISIM detalizēts sadalījums pa institucionālajiem nozarēm

Attiecībā uz katru institucionālo nozari ir nepieciešama šāda tabula par rezidentu FI piešķirtajiem aizdevumiem un noguldījumiem:

| Atlikumi | Saņemamie procenti | | Atlikumi | Maksājamie procenti |

Rezidentu FI piešķirtie aizdevumi | S 122 S 123 | | | Noguldījumi pie rezidentu FI | S122 S123 |

Kopējo FISIM attiecībā uz institucionālo nozari iegūst kā FISIM summu institucionālajai nozarei piešķirtajiem aizdevumiem un FISIM institucionālās nozares noguldījumiem.

FISIM par institucionālajai nozarei piešķirtajiem aizdevumiem = par aizdevumiem saņemamie procenti - (aizdevumu atlikumi × "iekšējā" atsauces likme).

FISIM par institucionālās nozares noguldījumiem = (noguldījumu atlikumi × "iekšējā" atsauces likme) - par noguldījumiem maksājamie procenti.

Daļa no apjoma tiek eksportēta; uz finanšu starpnieku (S122 un S123) bilances bāzes mēs konstatējam:

| Atlikumi | Saņemamie procenti | | Atlikumi | Maksājamie procenti |

Aizdevumi nerezidentiem | | | Nerezidentu noguldījumi | | |

Eksportēto FISIM aprēķina, lietojot "ārējo" starpbanku atsauces likmi šādi:

FISIM par nerezidentiem piešķirtajiem aizdevumiem (iekļaujot FI) = saņemamie procenti - (aizdevumu atlikumi × "ārējā" atsauces likme).

FISIM par nerezidentu noguldījumiem (iekļaujot FI) = (noguldījumu atlikumi × "ārējā" atsauces likme) - maksājamie procenti.

d) Mājsaimniecībām iedalīto FISIM starpposma un gala patēriņa iedalījums

Mājsaimniecībām iedalītos pakalpojumus iedala šādi:

- mājsaimniecību starpposma patēriņš mājokļu īpašnieku statusā;

- mājsaimniecību starpposma patēriņš reģistrētu uzņēmumu īpašnieku statusā, kuri nav juridiskas personas,

- mājsaimniecību gala patēriņš.

No tā izriet mājsaimniecību (atlikumu un procentu) iedalījums:

- mājokļu aizdevumi,

- aizdevumi mājsaimniecībām kā tādu uzņēmumu īpašniekiem, kuri nav juridiskas personas,

- citi aizdevumi mājsaimniecībām.

Aizdevumus mājsaimniecībām kā tādu uzņēmumu īpašniekiem, kuri nav juridiskas personas, un mājokļa aizdevumus parasti uzrāda atsevišķi dažādos aizdevumu iedalījumos finanšu un monetārajā statistikā. Citus aizdevumus mājsaimniecībām var iegūt ar atskaitījumiem. FISIM aizdevumus mājsaimniecībām iedala trīs daļās (mājokļu aizdevumi, aizdevumi mājsaimniecībām kā tādu uzņēmumu īpašniekiem, kuri nav juridiskas personas un citi aizdevumi mājsaimniecībām), pamatojoties uz informāciju par atlikumiem un procentu likmi katrai no šīm trim grupām. Mājokļu aizdevumi nav identiski hipotekāriem aizdevumiem, jo hipotekāriem aizdevumiem var būt citi mērķi.

Mājsaimniecību noguldījumus iedala:

- mājsaimniecību kā tādu uzņēmumu īpašnieku, kuri nav juridiskas personas, noguldījumi,

- indivīdu noguldījumi.

Ja nav statistikas par mājsaimniecību kā tādu uzņēmumu īpašnieku, kuri nav juridiskas personas, noguldījumiem piecu gadu pārbaudes laikā, dalībvalstīm jāsalīdzina FISIM iedalīšanas rezultāti, lietojot šādas divas metodes:

1. metode

Atlikumus var aprēķināt, pamatojoties uz noguldījumu attiecību pret pievienoto vērtību, kas noteikta vismazākā apmēra uzņēmējsabiedrībām un ekstrapolēta attiecībā uz tādiem uzņēmumiem, kuri nav juridiskas personas.

2. metode

Atlikumus var aprēķināt, pamatojoties uz noguldījumu attiecību pret apgrozījumu, kas noteikts vismazākā apmēra uzņēmējsabiedrībām un ekstrapolēta attiecībā uz tādiem uzņēmumiem, kuri nav juridiskas personas.

FISIM par mājsaimniecību noguldījumiem jāiedala FISIM par mājsaimniecību kā tādu uzņēmumu īpašnieku, kuri nav juridiskas personas, noguldījumiem un par mājsaimniecību kā patērētāju noguldījumiem, pamatojoties uz abu šo kategoriju vidējiem atlikumiem, attiecībā uz kurām tālākas informācijas trūkuma dēļ var lietot to pašu procentu likmi.

Kā alternatīva, jo īpaši gadījumā, ja nav sīkākas informācijas par mājsaimniecību aizdevumiem un noguldījumiem, FISIM mājsaimniecībām var attiecināt uz starpposma patēriņu un gala patēriņu, pārliecinoties, ka visi aizdevumi ir attiecināmi uz mājsaimniecībām kā ražotājiem vai kā mājokļu īpašniekiem un ka visi noguldījumi ir attiecināmi uz mājsaimniecībām kā patērētājiem.

2. IMPORTĒTĀS FINANŠU STARPNIECĪBAS APRĒĶINĀŠANA

Nerezidentu FI piešķir aizdevumus rezidentiem un pieņem noguldījumus no rezidentiem. Attiecībā uz institucionālo nozaru ir nepieciešama šāda tabula:

| Atlikumi | Nerezidentu FI saņemamie procenti | | Atlikumi | Nerezidentu FI maksājamie procenti |

Nerezidentu FI piešķirtie aizdevumi | | | Noguldījumi pie nerezidentu FI | | |

Tādēļ katras institucionālās nozares importēto finanšu starpniecību aprēķina šādi:

FISIM, kas importēta aizdevumiem = nerezidentu FI saņemamie procenti - (aizdevumu atlikumi × "ārējā" atsauces likme).

FISIM, kas importēta noguldījumiem = (noguldījumu atlikumi × "ārējā" atsauces likme) — nerezidentu FI maksājamie procenti.

3. FISIM PIE PASTĀVĪGĀM CENĀM

Starpība starp atsauces likmi un faktisko procentu likmi atspoguļo finanšu starpnieka nopelnīto summu, un tādējādi to var uzskatīt par cenu, kas maksāta par sniegto pakalpojumu. FISIM pie pastāvīgām cenām tiek iegūta kā FISIM vērtības attiecībā uz aizdevumiem un S122 un S123 turētajiem noguldījumiem un šīs cenas dalījums. Aizdevumu un noguldījumu atlikumus pārrēķina uz bāzes perioda cenām, lietojot vispārējo cenu indeksu (piemēram, netiešo cenu deflatoru iekšzemes gala pieprasījumam).

FISIM par institucionālajam nozarei piešķirtajiem aizdevumiem pie pastāvīgām cenām =

FISIM par institucionālajam nozarei piešķirtajiem aizdevumiemcenu indekssbāzes perioda starpībafaktiskā starpība

FISIM par institucionālās nozares noguldījumiem pie pastāvīgām cenām =

FISIM par institucionālās nozares noguldījumiemcenu indekssbāzes perioda starpībafaktiskā starpība

Bāzes perioda starpība par aizdevumiem = faktiskā atsauces likme par aizdevumiem − atsauces likme.

Bāzes perioda starpība par noguldījumiem = atsauces likme − faktiskā atsauces likme par noguldījumiem.

[1] Aplūkojamie finanšu starpnieki ir nozares S122 (citas monetārās finanšu institūcijas) un S123 (citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas uzņēmējsabiedrības un pensiju fondus), izņemot investīciju fondus.

--------------------------------------------------

Augša