EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 31996R2223

Padomes Regula (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā

OV L 310, 30.11.1996., 1./469. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 10 Sējums 002 Lpp. 3 - 471
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 10 Sējums 002 Lpp. 3 - 471
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 10 Sējums 002 Lpp. 3 - 471
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 10 Sējums 002 Lpp. 3 - 471
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 10 Sējums 002 Lpp. 3 - 471
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 10 Sējums 002 Lpp. 3 - 471
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 10 Sējums 002 Lpp. 3 - 471
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 10 Sējums 002 Lpp. 3 - 471
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 10 Sējums 002 Lpp. 3 - 471
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 10 Sējums 002 Lpp. 3 - 471
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 10 Sējums 002 Lpp. 3 - 471
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 10 Sējums 004 Lpp. 3 - 471

Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 01/07/2013

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1996/2223/oj

31996R2223



Oficiālais Vēstnesis L 310 , 30/11/1996 Lpp. 0001 - 0469


Padomes Regula (EK) Nr. 2223/96

(1996. gada 25. jūnijs)

par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 213. pantu,

ņemot vērā Komisijas iesniegto regulas projektu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Eiropas Monetārā institūta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

(1) tā kā, lai īstenotu un uzraudzītu ekonomikas un monetāro savienību, ir vajadzīga salīdzināma, aktuāla un uzticama informācija par ekonomiskā stāvokļa struktūru un attīstību katrā valstī un/vai reģionā;

(2) tā kā Komisijai jāpiedalās ekonomikas un monetārās savienības pārvaldē un jo īpaši jāziņo Padomei par dalībvalstu panākumiem, ko tās sasniedz, pildot savas saistības, lai izveidotu Ekonomikas un monetāro savienību;

(3) tā kā ekonomiskie konti ir galvenais instruments, kas ļauj analizēt jebkuras valsts un/vai reģiona ekonomisko stāvokli ar nosacījumu, ka kontus sastāda pēc vienotiem principiem, ko nevar interpretēt dažādi;

(4) tā kā Komisijai jāizmanto nacionālo kontu rādītāji Kopienas administratīvajos un jo īpaši budžeta aprēķinos;

(5) tā kā 1970. gadā attiecībā uz šīs regulas jomu tika publicēts vadības dokuments ar nosaukumu "Eiropas integrēto ekonomisko kontu sistēma" (EKS), ko vienpusīgi un uz savu atbildību bija izstrādājis Eiropas Kopienu Statistikas birojs; tā kā minētais dokuments bija vairāku gadu darba rezultāts, ko bija veicis Eiropas Kopienu Statistikas birojs kopā ar dalībvalstu statistikas iestādēm, lai izveidotu nacionālo kontu sistēmu, kas atbilstu Eiropas Kopienu ekonomikas un sociālās politikas prasībām, un tā kā dokuments bija Kopienas versija ANO nacionālo kontu sistēmai, kuru Kopiena bija izmantojusi līdz tam;

(6) tā kā, lai atjauninātu oriģināltekstu, 1979. gadā tika publicēts dokumenta otrais izdevums (še turpmāk "EKS otrais izdevums") [4];

(7) tā kā 1993. gada februārī ANO Statistikas komisija pieņēma jaunu Nacionālo kontu sistēmu (NKS), lai visās ANO dalībvalstīs iegūtie rezultāti būtu starptautiski salīdzināmi;

(8) tā kā saistībā ar vides kontiem jāpievērš uzmanība Komisijas 1994. gada 21. decembra paziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei ar nosaukumu "Eiropas Savienības noteikumi attiecībā uz vides rādītājiem un nacionālo "zaļo" grāmatvedību";

(9) tā kā Kopiena pēc savstarpēja izdevīguma principa sadarbojas ar trešajām valstīm, jo īpaši ar Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstīm;

(10) tā kā jāievieš Eiropas kontu sistēma, kas atbilstu ekonomikas un monetārās savienības prasībām un kas tiktu izmantota, apkopojot nacionālos un reģionālos kontus, kā noteikts Kopienas tiesību aktos;

(11) tā kā visu dalībvalstu kontu un tabulu rezultātus, kas sastādīti saskaņā ar sistēmu, kas noteikta šajā regulā, Komisijai ir jādara pieejamus lietotājiem konkrētos datumos, jo īpaši, lai uzraudzītu ekonomisko konverģenci un sasniegtu pēc iespējas ciešāku dalībvalstu ekonomiskās politikas sadarbību;

(12) tā kā visas citas sistēmas pamazām tiks aizstātas ar šajā regulā noteikto sistēmu, kuru izmantos kā atsauces sistēmu kopējiem standartiem, definīcijām, klasifikācijām un kontu veidošanas noteikumiem, lai sastādītu dalībvalstu kontus, ievērojot Kopienas prasības, tā, lai varētu iegūt savstarpēji salīdzināmus rezultātus starp dalībvalstīm;

(13) tā kā šiem statistikas rezultātiem jābūt pieejamiem pilsoņiem atbilstīgi caurskatāmības principam;

(14) tā kā ar šo regulu ieviestajā sistēmā, kas ir dalībvalstu ekonomikas struktūrām pielāgota NKS versija, jāizmanto NKS formāts tā, lai Kopienas datus var salīdzināt ar tās galveno starptautisko partneru apkopotajiem datiem;

(15) tā kā datumi jāgrupē atbilstīgi kontu un tabulu plašajām kategorijām un tā kā konkrētos datumos ir jāapstrādā un Komisijai jāziņo tikai tā informācija, kas ir būtiska Kopienas prasībām;

(16) tā kā tomēr, ņemot vērā attiecīgo kontu apjomu un lielumu, to detalizētību un ģeogrāfisko tvērumu, kā arī stāvokli šajā ziņā dalībvalstīs, tām dalībvalstīm, kuras objektīvu iemeslu dēļ nespēj ievērot šajā regulā noteiktos termiņus, izņēmuma kārtā īslaicīgi dažus termiņus var pagarināt;

(17) tā kā vēlāk jāpieņem lēmums par to, kā sīkāk iedalīt netieši novērtētos finanšu starpniecības pakalpojumus (FISIM);

(18) tā kā, ievērojot subsidiaritātes principu, kopēju statistikas standartu izveidošana, lai iegūtu salīdzināmu informāciju, ir uzdevums, kuru efektīvi risināt var vienīgi Kopienas līmenī, un tā kā tādi standarti katrā dalībvalstī tiks īstenoti to organizāciju un iestāžu pārraudzībā, kas atbild par oficiālās statistikas apkopošanu;

(19) tā kā jānosaka procedūra, saskaņā ar kuru šīs regulas noteikumus pielāgot un atjaunināt sadarbībā ar Eiropas Kopienas Statistikas programmu komiteju (SPK), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom [5]; tā kā minētā pielāgošanas procedūra attieksies tikai uz tiem grozījumiem, ar kuriem netiks palielināti pašu resursi;

(20) tā kā Statistikas programmu komiteja un Valūtas, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteja (VFMK), kas izveidota ar Lēmumu 91/115/EEK [6], ir izteikušas atbalstu šīs regulas projektam;

(21) tā kā Padomes 1989. gada 13. februāra Direktīvā 89/130/EEK, Euratom par to, kā saskaņot nacionālā kopprodukta noteikšanu tirgus cenās (NKPtc) [7], ir noteikts, ka NKPtc ir salīdzināms tikai tad, ja ir piemērotas Eiropas integrēto ekonomisko kontu sistēmas definīcijas un kontu veidošanas noteikumi, un tā kā Padomes Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 (1989. gada 29. maijs) par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi [8], ir noteikts, ka, lai aprēķinātu PVN vidējo svērto likmi, ar nodokli apliekami darījumi sīkāk jāiedala, izmantojot nacionālos kontus, kas sagatavoti saskaņā ar Eiropas integrēto ekonomikas kontu sistēmu, un tā kā saistībā ar minētajiem instrumentiem un, ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru [9], Padomes Lēmumu 94/728/EK, Euratom (1994. gada 31. oktobris) par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu [10] un Padomes Lēmumu 94/729/EK (1994. gada 31. oktobris) par budžeta disciplīnu [11], ar šo regulu noteiktās sistēmas īstenošanai jāparedz pārejas laiks,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

1. Šīs regulas mērķis ir izveidot Eiropas kontu sistēmu 1995, še turpmāk — "EKS '95", nosakot:

a) metodoloģiju attiecībā uz kopējiem standartiem, definīcijām, klasifikācijām un kontu veidošanas noteikumiem, ko paredzēts izmantot, apkopojot salīdzināmus kontus un tabulas Kopienas vajadzībām, kā arī apkopojot rezultātus, kas tiek prasīti saskaņā ar 3. panta noteikumiem;

b) programmu, saskaņā ar kuru Kopienas vajadzībām konkrētos datumos iesniegt kontus un tabulas, kas apkopotas atbilstīgi EKS '95.

2. Ņemot vērā 7. un 8. pantu, šī regula attiecas uz visiem Kopienas aktiem, kuros ir atsauces uz EKS vai tās definīcijām.

3. Šī regula neuzliek dalībvalstīm par pienākumu izmantot EKS '95, apkopojot kontus savām vajadzībām.

2. pants

Metodoloģija

1. EKS '95 metodoloģija, kas minēta 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir dota A pielikumā.

2. EKS '95 metodoloģijas grozījumus, ar ko paredzēts precizēt un pilnveidot sistēmas saturu, pieņem ar Komisijas lēmumu saskaņā ar 4. pantā noteikto procedūru ar noteikumu, ka grozījumi nemaina sistēmas pamatjēdzienus, neprasa papildlīdzekļus to ieviešanai un nepalielina pašu resursus.

3. Saskaņā ar attiecīgiem Līguma noteikumiem Padome ne vēlāk kā 1997. gada 31. decembrī pieņem lēmumu par tādas sistēmas ieviešanu, saskaņā ar kuru sīkāk iedalīt A pielikuma I pielikumā aprakstītos netieši novērtētos finanšu starpniecības pakalpojumus (FISIM), un vajadzības gadījumā veic pasākumus, kas vajadzīgi minētās sistēmas īstenošanai.

3. pants

Iesniegšana Komisijai

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Statistikas birojam) kontus un tabulas, kas noteiktas B pielikumā, ievērojot katrai tabulai norādītos termiņus.

Termiņu pagarinājumi, ko dažām dalībvalstīm piešķir saskaņā ar B pielikumu, beidzas ne vēlāk kā 2005. gada 1. janvārī.

Komisija pēc apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju ne vēlāk kā līdz 2003. gada 1. jūlijam ziņo Padomei, kā tiek piemēroti termiņu pagarinājumi, lai pārbaudītu, vai tie aizvien vēl ir attaisnojami. Vajadzības gadījumā šim ziņojumam pievieno Komisijas priekšlikumu attiecībā uz jaunu termiņu pagarinājumu piešķiršanu dalībvalstīm, kuras pagarinājumus pieprasījušas.

2. Regulas B pielikuma rezultātus, tostarp datus, ko dalībvalstis pasludinājušas par konfidenciāliem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi saistībā ar statistikas konfidencialitāti, dalībvalstis iesniedz saskaņā ar Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1588/90 (1990. gada 11. jūnijs) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte [12], kurā reglamentēta informācijas konfidenciāla apstrāde.

Ievērojot 2. panta 2. punktā noteikto termiņu, ja tiek veiktas izmaiņas no dalībvalstīm prasītajos datos — jaunas tabulas, attiecīgas valstis un/vai reģioni —, tad uz tādām izmaiņām var attiecināt Komisijas pieņemtus lēmumus saskaņā ar 4. pantā noteikto procedūru.

4. pants

Procedūra

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja (še turpmāk — "Komiteja").

2. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu laikā, ko priekšsēdētājs var noteikt saskaņā ar jautājuma steidzamību. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas Līguma 148. panta 2. punktā noteikts attiecībā uz lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis Komitejā vērtē, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. Komisija nosaka pasākumus, ko piemēro tūlīt. Tomēr, ja šie pasākumi nesaskan ar Komitejas atzinumu, tad Komisija par to tūlīt ziņo Padomei. Tādā gadījumā:

a) Komisija atliek tās noteikto pasākumu piemērošanu uz trīs mēnešiem no paziņošanas dienas;

b) Padome ar kvalificētu balsu vairākumu a) apakšpunktā norādītājā laikā var pieņemt atšķirīgu lēmumu.

5. pants

Komitejas uzdevumi

Komiteja izskata visus jautājumus, ko tās priekšsēdētājs vai nu pats pēc savas ierosmes, vai pēc kādas dalībvalsts lūguma izvirza saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

6. pants

Sadarbība ar citām komitejām

1. Visos jautājumos, kas ietilpst Valūtas, finanšu un maksājumu bilances statistikas komitejas (VFMK) kompetencē, Komisija saskaņā ar Lēmuma 91/115/EEK 2. pantu lūdz minētās komitejas atzinumu.

2. Komisija ziņo Nacionālā kopprodukta komitejai, kas izveidota ar Direktīvu 89/130/EEK, Euratom visu informāciju, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu un kas vajadzīga minētās komitejas pienākumu veikšanai.

7. pants

Piemērošanas termiņš un datu pirmā iesniegšana

1. EKS '95 pirmo reizi piemēro datiem, kas reģistrēti saskaņā ar B pielikumu un iesniedzami 1999. gada aprīlī.

2. Datus Komisijai (Statistikas birojam) iesniedz, ievērojot B pielikumā noteiktos termiņus.

3. Saskaņā ar 1. punktu līdz pirmajai iesniegšanai, ņemot vērā EKS '95, dalībvalstis iesniedz Komisijai (Statistikas birojam) kontus un tabulas, kas sastādītas, piemērojot EKS otro izdevumu.

4. Neierobežojot 19. pantu Padomes Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1552/89 (1989. gada 29. maijs) [13], ar ko īsteno Lēmumu 88/376/EEK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu, Komisija un attiecīgās dalībvalstis pārbauda, vai šī regula tiek piemērota, un pārbaužu rezultātus iesniedz Komitejai, kas minēta šīs regulas 4. panta 1. punktā.

8. pants

Pārejas noteikumi

1. Budžeta un pašu resursu vajadzībām un atkāpjoties no 1. panta 2. punkta un 7. panta, Eiropas integrēto ekonomikas kontu sistēma, kas ir spēkā Direktīvas 89/130/EEK, Euratom 1. panta 1. punkta izpratnē, un ar to saistītie tiesību akti, jo īpaši, Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1552/89 un Nr. 1553/89 un Lēmumi 94/728 EK, Euratom un 94/729/EK, ir EKS otrais izdevums, kamēr paliek spēkā Lēmums 94/728/EK, Euratom.

2. Dalībvalstu ziņojumiem Komisijai saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 3605/93, līdz 1999. gada 1. septembra ziņojumiem izmanto Eiropas integrēto ekonomikas kontu sistēmu, kas ir EKS otrais izdevums.

3. EKS otrā izdevuma piemērošanu, kā noteikts šā panta 1. un 2. punktā, nodrošina, saskaņā ar EKS '95 koriģējot datus, kas saņemti atbilstīgi 7. panta 1. punktam, tā, lai ņemtu vērā izmaiņas, ko rada jebkuri atšķirīgi jēdzieni, definīcijas vai nomenklatūras EKS otrajā izdevumā salīdzinājumā ar EKS '95.

Šo principu ne vēlāk kā līdz 1996. gada decembrim ievieš saskaņā ar procedūru, kas noteikta Padomes Direktīvas 89/130/EEK, Euratom 6. pantā.

9. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1996. gada 25. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Pinto

[1] OV C 287, 30.10.1995., 114. lpp.

[2] Atzinums sniegts 1995. gada 21. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV C 133, 31.5.1995., 2. lpp.

[4] Eurostat: "European System of Integrated Economic Accounts" (ESA), second edition, Statistical Office of the European Communities, Luxembourg, 1979.

[5] OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

[6] OV L 59, 6.3.1991., 19. lpp.

[7] OV L 49, 21.2.1989., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[8] OV L 155, 7.6.1989., 9. lpp.

[9] OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp.

[10] OV L 293, 12.11.1994., 9. lpp.

[11] OV L 293, 12.11.1994., 14. lpp.

[12] OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp.. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[13] 13 OV L 155, 7.6.1989., 1. lpp. Regula pēdējo reizi grozīta ar Regulu (EEK, Euratom) Nr. 2729/94 (OV L 293, 12.11.1994., 5. lpp.).

--------------------------------------------------

A PIELIKUMS

EIROPAS NACIONĀLO UN REĢIONĀLO KONTU SISTĒMA KOPIENĀ

EKS 1995

SATURS

| | Lpp. |

1. NODAĻA | VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS … | 20 |

| EKS IZMANTOJUMI … | 20 |

| Analīzes un politikas pamats … | 20 |

| EKS jēdzienu astoņas īpašības … | 21 |

| EKS 1995 un NKS 1993 … | 27 |

| EKS 1995 un NKS 1970 … | 27 |

| EKS KĀ SISTĒMA … | 28 |

| Statistikas vienības un to grupējumi … | 28 |

| Institucionālās vienības un sektori … | 29 |

| Vietējās darbības veida vienības un nozares … | 29 |

| Rezidentvienības un nerezidentvienības. Kopējā ekonomika un pārējā pasaule … | 29 |

| Plūsmas un krājumi … | 30 |

| Plūsmas … | 30 |

| Darījumi … | 30 |

| Darījumu īpašības … | 31 |

| Savstarpēji darījumi pret vienību iekšējiem darījumiem … | 31 |

| Naudas darījumi pret beznaudas darījumiem … | 31 |

| Darījumi ar un bez ekvivalentiem … | 31 |

| Pārkārtotie darījumi … | 31 |

| Pārvirzīšana … | 31 |

| Sadalīšana … | 32 |

| Darījuma galvenā veicēja atzīšana … | 32 |

| Robežgadījumi … | 32 |

| Citas izmaiņas aktīvos … | 32 |

| Citas izmaiņas aktīvu un saistību apjomā … | 32 |

| Turēšanas ienākumi un zaudējumi … | 33 |

| Krājumi … | 33 |

| Kontu sistēma un rādītāji … | 33 |

| Kontu veidošanas noteikumi … | 33 |

| Kontu abu pušu terminoloģija … | 33 |

| Divkāršs ieraksts/četrkāršs ieraksts … | 34 |

| Novērtēšana … | 34 |

| Īpaši vērtējumi attiecībā uz ražojumiem … | 34 |

| Vērtēšana nemainīgās cenās … | 35 |

| Ieraksta laiks … | 35 |

| Konsolidācija un saldo aprēķins … | 35 |

| Konsolidācija … | 35 |

| Saldo aprēķins … | 36 |

| Konti, līdzsvarošanas posteņi un rādītāji … | 36 |

| Kontu secība … | 36 |

| Preču un pakalpojumu konts … | 37 |

| Pārējās pasaules konts … | 37 |

| Līdzsvarošanas posteņi … | 37 |

| Rādītāji … | 37 |

| Izejvielu un produkcijas sistēma … | 37 |

2. NODAĻA | VIENĪBAS UN VIENĪBU GRUPĒJUMI … | 39 |

| NACIONĀLĀS EKONOMIKAS ROBEŽAS … | 39 |

| INSTITUCIONĀLĀS VIENĪBAS … | 41 |

| INSTITUCIONĀLIE SEKTORI … | 42 |

| Nefinanšu sabiedrības (S.11) … | 44 |

| Apakšsektors. Valsts nefinanšu sabiedrības (S.11001) … | 45 |

| Apakšsektors. Nacionālas privātas nefinanšu sabiedrības (S.11002) … | 46 |

| Apakšsektors. Ārvalstu kontrolētas nefinanšu sabiedrības (S.11003) … | 46 |

| Finanšu sabiedrības (S.12) … | 46 |

| Apakšsektors. Centrālā banka (S.121) … | 48 |

| Apakšsektors. Citas monetārās finanšu iestādes (S.122) … | 49 |

| Apakšsektors. Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (S.123) … | 50 |

| Apakšsektors. Finanšu palīgsabiedrības (S.124) … | 50 |

| Apakšsektors. Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125) … | 51 |

| Valsts pārvalde (S.13) … | 52 |

| Apakšsektors. Centrālā valdība (S.1311) … | 52 |

| Apakšsektors. Pavalsts valdība (S.1312) … | 52 |

| Apakšsektors. Vietējā valdība (S.1313) … | 52 |

| Apakšsektors. Sociālās nodrošināšanas fondi (S.1314) … | 53 |

| Mājsaimniecības (S.14) … | 53 |

| Apakšsektors. Darba devēji (tostarp pašražotāji) (S.141 + S.142) … | 54 |

| Apakšsektors. Darba ņēmēji (S.143) … | 54 |

| Apakšsektors. Īpašuma ienākuma saņēmēji (S.1441) … | 54 |

| Apakšsektors. Pensiju saņēmēji (S.1442) … | 54 |

| Apakšsektors. Citu pārvedumienākumu saņēmēji (S.1443) … | 54 |

| Apakšsektors. Citi (S.145) … | 54 |

| Bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai (S.15) … | 55 |

| Pārējā pasaule (S.2) … | 55 |

| Ražotāju vienību klasifikācija sektoros, sadalot pēc galvenajiem juridiskajiem standarta īpašumtiesību veidiem … | 56 |

| VIETĒJĀS DARBĪBAS VEIDA VIENĪBAS UN NOZARES … | 58 |

| Vietējā darbības veida vienība … | 59 |

| Nozare … | 59 |

| NOZARU KLASIFIKĀCIJA … | 60 |

| VIENDABĪGĀS RAŽOŠANAS VIENĪBAS UN VIENDABĪGĀS NOZARES … | 60 |

| Viendabīgās ražošanas vienība … | 60 |

| Viendabīgā nozare … | 60 |

| VIENDABĪGO NOZARU KLASIFIKĀCIJA … | 61 |

3. NODAĻA | DARĪJUMI AR RAŽOJUMIEM … | 62 |

| RAŽOŠANA UN PRODUKCIJA … | 63 |

| Galvenās darbības, blakusdarbības un papilddarbības … | 64 |

| Produkcija (P.1) … | 64 |

| Produkcijas ieraksta un vērtēšanas laiks … | 70 |

| STARPPRODUKTU PATĒRIŅŠ (P.2) … | 75 |

| Starpproduktu patēriņa ieraksta un vērtēšanas laiks … | 77 |

| GALAPATĒRIŅŠ (P.3, P.4) … | 77 |

| Galapatēriņa izdevumi (P.3) … | 77 |

| Faktiskais galapatēriņš (P.4) … | 78 |

| Galapatēriņa izdevumu ieraksta un vērtēšanas laiks … | 80 |

| Faktiskā galapatēriņa ieraksta un vērtēšanas laiks … | 80 |

| BRUTO KAPITĀLIEGULDĪJUMI (P.5) … | 81 |

| Bruto ieguldījumi pamatkapitālā (P.51) … | 81 |

| Bruto ieguldījumu pamatkapitālā ieraksta un vērtēšanas laiks … | 83 |

| Izmaiņas krājumos (P.52) … | 84 |

| Krājumu izmaiņu ieraksta un vērtēšanas laiks … | 85 |

| Vērtslietu iegādes, no kurām atskaitītas to realizācijas (P.53) … | 86 |

| PREČU UN PAKALPOJUMU IMPORTS UN EKSPORTS (P.6 un P.7) … | 86 |

| Preču imports un eksports (P.61 un P.71) … | 87 |

| Pakalpojumu imports un eksports (P.62 un P.72) … | 89 |

| DARĪJUMI AR ESOŠĀM PRECĒM … | 91 |

4. NODAĻA | SADALES DARĪJUMI … | 93 |

| DARBA ŅĒMĒJU KOMPENSĀCIJA (D.1) … | 93 |

| Algas (D.11) … | 93 |

| Algas skaidrā naudā … | 93 |

| Algas natūrā … | 93 |

| Darba devēju sociālās iemaksas (D.12) … | 95 |

| Darba devēju faktiskās sociālās iemaksas (D.121) … | 95 |

| Darba devēju aprēķinātās sociālās iemaksas (D.122) … | 95 |

| RAŽOŠANAS UN IMPORTA NODOKĻI (D.2) … | 96 |

| Nodokļi par ražojumiem (D.21) … | 97 |

| Pievienotās vērtības veida nodokļi (PVN) (D.211) … | 97 |

| Importa nodokļi un nodevas, izņemot PVN (D.212) … | 97 |

| Nodokļi par ražojumiem, izņemot PVN un importa nodokļus (D.214) … | 98 |

| Citi ražošanas nodokļi (D.29) … | 98 |

| Ražošanas un importa nodokļi, ko maksā Eiropas Savienības iestādēm … | 99 |

| SUBSĪDIJAS (D.3) … | 100 |

| Subsīdijas par ražojumiem (D.31) … | 100 |

| Importa subsīdijas (D.311) … | 101 |

| Citas subsīdijas par ražojumiem (D.319) … | 101 |

| Citas subsīdijas par ražošanu (D.39) … | 101 |

| ĪPAŠUMA IENĀKUMS (D.4) … | 103 |

| Procenti (D.41) … | 103 |

| Procenti no noguldījumiem, aizdevumiem un debitoru un kreditoru saistībām … | 103 |

| Procenti no vērtspapīriem … | 103 |

| Procenti no vekseļiem un līdzīgiem īstermiņa instrumentiem … | 103 |

| Procenti no obligācijām un parādzīmēm … | 103 |

| Procentu likmes mijmaiņas darījumi un nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi … | 104 |

| Procenti no finanšu nomām … | 104 |

| Citi procenti … | 104 |

| Ieraksta laiks … | 105 |

| Sabiedrību sadalītais ienākums (D.42) … | 105 |

| Dividendes (D.42) … | 105 |

| Atvilkumi no kvazisabiedrību ienākuma (D.422) … | 106 |

| Reinvestētie ieņēmumi no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem (D.43) … | 107 |

| Īpašuma ienākums, ko attiecina uz apdrošinājuma ņēmējiem (D.44) … | 107 |

| Rentes (D.45) … | 108 |

| Rentes par zemi … | 108 |

| Rentes par zemaugsnes (zemes dzīļu) aktīviem … | 108 |

| IENĀKUMA, BAGĀTĪBAS UN CITI KĀRTĒJIE NODOKĻI (D.5) … | 108 |

| Ienākuma nodokļi (D.51) … | 109 |

| Citi kārtējie nodokļi (D.59) … | 109 |

| SOCIĀLĀS IEMAKSAS UN PABALSTI (D.6) … | 110 |

| Sociālās iemaksas (D.61) … | 112 |

| Faktiskās sociālās iemaksas (D.611) … | 112 |

| Aprēķinātās sociālās iemaksas (D.612) … | 113 |

| Sociālie pabalsti, kas nav sociālie pārvedumi natūrā (D.62) … | 114 |

| Sociālās nodrošināšanas pabalsti skaidrā naudā (D.621) … | 114 |

| Privāti fondētie sociālie pabalsti (D.622) … | 115 |

| Nefondētie darba ņēmēju sociālie pabalsti (D.623) … | 115 |

| Sociālās palīdzības pabalsti skaidrā naudā (D.624) … | 115 |

| Sociālie pārvedumi natūrā (D.63) … | 115 |

| Sociālie pabalsti natūrā (D.631) … | 115 |

| Sociālās nodrošināšanas pabalsti, atlīdzinājumi (D.6311) … | 116 |

| Citi sociālās nodrošināšanas pabalsti natūrā (D.6312) … | 116 |

| Sociālās palīdzības pabalsti natūrā (D.6313) … | 116 |

| Individuālu ārpustirgus preču vai pakalpojumu pārvedumi (D.632) … | 116 |

| CITI KĀRTĒJIE PĀRVEDUMI (D.7) … | 117 |

| Nedzīvības tīrās apdrošināšanas prēmijas (D.71) … | 117 |

| Nedzīvības apdrošināšanas prasījumi (D.72) … | 118 |

| Kārtējie pārvedumi valsts pārvaldē (D.73) … | 118 |

| Kārtējā starptautiskā sadarbība (D.74) … | 119 |

| Dažādi kārtējie pārvedumi (D.75) … | 120 |

| Kārtējie pārvedumi bezpeļņas iestādēm mājsaimniecību apkalpošanai … | 120 |

| Kārtējie pārvedumi starp mājsaimniecībām … | 120 |

| Naudas sodi un līgumsodi … | 120 |

| Loterijas un azartspēles … | 121 |

| Kompensācijas maksājumi … | 121 |

| Ceturtais pašu resurss, kura pamatā ir NKP … | 121 |

| Citi … | 121 |

| KOREKCIJA, LAI ŅEMTU VĒRĀ IZMAIŅAS MĀJSAIMNIECĪBU TĪRAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ PENSIJU FONDU REZERVĒS (D.8) … | 122 |

| KAPITĀLA PĀRVEDUMI (D.9) … | 123 |

| Kapitāla nodokļi (D.91) … | 123 |

| Ieguldījumu dotācijas (D.92) … | 124 |

| Citi kapitāla pārvedumi (D.99) … | 125 |

5. NODAĻA | FINANŠU DARĪJUMI … | 127 |

| FINANŠU DARĪJUMU KLASIFIKĀCIJA … | 129 |

| Monetārais zelts un speciālas aizņēmumtiesības (SDR) (F.1) … | 131 |

| Monetārais zelts (F.11) … | 131 |

| Speciālas aizņēmumtiesības (SDR) (F.12) … | 132 |

| Valūta un noguldījumi (F.2) … | 132 |

| Valūta (F.21) … | 132 |

| Pārvedamie noguldījumi (F.22) … | 133 |

| Citi noguldījumi (F.29) … | 133 |

| Vērtspapīri, kas nav akcijas (F.3) … | 134 |

| Vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (F.33) … | 134 |

| Īstermiņa vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (F.331) … | 135 |

| Ilgtermiņa vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (F.332) … | 135 |

| Atvasinātie finanšu instrumenti (F.34) … | 136 |

| Aizdevumi (F.4) … | 137 |

| Īstermiņa aizdevumi (F.41) … | 137 |

| Ilgtermiņa aizdevumi (F.42) … | 137 |

| Akcijas un cits pašu kapitāls (F.5) … | 139 |

| Akcijas un cits pašu kapitāls, izņemot kopfondu akcijas (F.51) … | 140 |

| Kotētās akcijas, izņemot kopfondu akcijas (F.511), un nekotētās akcijas, izņemot kopfondu akcijas (F.512) … | 140 |

| Cits pašu kapitāls (F.513) … | 141 |

| Kopfondu akcijas (F.52) … | 141 |

| Apdrošināšanas tehniskās rezerves (F.6) … | 141 |

| Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs un pensiju fondu rezervēs (F.61) … | 142 |

| Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs (F.611) … | 142 |

| Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls pensiju fondu rezervēs (F.612) … | 143 |

| Apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa un atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves (F.62) … | 144 |

| Citas debitoru un kreditoru saistības (F.7) … | 144 |

| Tirdzniecības kredīti un avansi (F.71) … | 145 |

| Citas debitoru un kreditoru saistības, izņemot tirdzniecības kredītus un avansus (F.79) … | 145 |

| Ārpusbilances postenis: tiešie ārvalstu ieguldījumi (F.m) … | 146 |

| KONTU VEIDOŠANAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU DARĪJUMIEM … | 146 |

| Vērtēšana … | 146 |

| Ieraksta laiks … | 149 |

| Finanšu darījumu sastādīšana, ņemot vērā izmaiņas bilancēs … | 149 |

| 5.1. pielikums. Saikne ar naudas rādītājiem … | 149 |

6. NODAĻA | CITAS PLŪSMAS … | 151 |

| PAMATKAPITĀLA PATĒRIŅŠ (K.1) … | 151 |

| NERAŽOTO NEFINANŠU AKTĪVU IEGĀDES, NO KURĀM ATSKAITĪTAS TO REALIZĀCIJAS (K.2) … | 151 |

| CITAS AKTĪVU IZMAIŅAS (K.3 līdz K.12) … | 152 |

| CITAS APJOMA IZMAIŅAS (K.3 līdz K.10 un K.12) … | 152 |

| NERAŽOTO AKTĪVU EKONOMISKĀ RAŠANĀS (K.3) … | 153 |

| RAŽOTO AKTĪVU EKONOMISKĀ RAŠANĀS (K.4) … | 153 |

| NEKULTIVĒTO BIOLOĢISKO RESURSU DABISKAIS PIEAUGUMS (K.5) … | 153 |

| NERAŽOTO AKTĪVU EKONOMISKĀ IZZUŠANA (K.6) … | 154 |

| KATASTROFĀLI ZAUDĒJUMI (K.7) … | 154 |

| NEKOMPENSĒJAMI ARESTI (K.8) … | 154 |

| CITUR NEMINĒTAS CITAS NEFINANŠU AKTĪVU APJOMA IZMAIŅAS (K.9) … | 154 |

| CITUR NEMINĒTAS CITAS FINANŠU AKTĪVU UN SAISTĪBU APJOMA IZMAIŅAS (K.10) … | 155 |

| IZMAIŅAS KLASIFIKĀCIJĀS UN STRUKTŪRĀ (K.12) … | 156 |

| Izmaiņas sektoru klasifikācijās un struktūrā (K.12.1) … | 156 |

| Izmaiņas aktīvu un saistību klasifikācijās (K.12.2) … | 156 |

| NOMINĀLIE TURĒŠANAS IENĀKUMI/ZAUDĒJUMI (K.11) … | 157 |

| Neitrālie turēšanas ienākumi/zaudējumi (K.11.1) … | 158 |

| Reālie turēšanas ienākumi/zaudējumi (K.11.2) … | 158 |

| Turēšanas ienākumi pēc finanšu aktīva veida … | 159 |

| Valūta un noguldījumi (AF.2) … | 159 |

| Aizdevumi (AF.4) un citas debitoru un kreditoru saistības (AF.7) … | 159 |

| Vērtspapīri, kas nav akcijas (AF.3) … | 159 |

| Akcijas un cits pašu kapitāls (AF.5) … | 160 |

| Apdrošināšanas tehniskās rezerves (AF.6) … | 160 |

| Finanšu aktīvi ārvalstu valūtā … | 160 |

7. NODAĻA | BILANCES … | 161 |

| AKTĪVU VEIDI … | 162 |

| Ražotie nefinanšu aktīvi (AN.1) … | 162 |

| Neražotie nefinanšu aktīvi (AN.2) … | 162 |

| Finanšu aktīvi un saistības (AF) … | 163 |

| BILANCES IERAKSTU VĒRTĒŠANA … | 165 |

| Vispārēji vērtēšanas principi … | 165 |

| NEFINANŠU AKTĪVI (AN) … | 166 |

| Ražotie aktīvi (AN.1) … | 166 |

| Pamatlīdzekļi (AN.11) … | 166 |

| Materiālie pamatlīdzekļi (AN.111) … | 166 |

| Nemateriālie pamatlīdzekļi (AN.112) … | 166 |

| Krājumi (AN.12) … | 166 |

| Vērtslietas (AN.13) … | 167 |

| Neražotie aktīvi (AN.2) … | 167 |

| Materiālie neražotie aktīvi (AN.21) … | 167 |

| Zeme (AN.211) … | 167 |

| Zemaugsnes (zemes dzīļu) aktīvi (AN.212) … | 167 |

| Citi dabas aktīvi (AN.213 un AN.214) … | 167 |

| Nemateriālie neražotie aktīvi (AN.22) … | 167 |

| Finanšu aktīvi un saistības (AF) … | 168 |

| Monetārais zelts un SDR (AF.1) … | 168 |

| Valūta un noguldījumi (AF.2) … | 168 |

| Vērtspapīri, kas nav akcijas (AF.3) … | 168 |

| Aizdevumi (AF.4) … | 169 |

| Akcijas un cits pašu kapitāls (AF.5) … | 169 |

| Apdrošināšanas tehniskās rezerves (AF.6) … | 169 |

| Citi debitoru un kreditoru konti (AF.7) … | 170 |

| Ārpusbilances posteņi … | 170 |

| Ilglietojuma patēriņa preces (AN.m) … | 170 |

| Tiešie ārvalstu ieguldījumi (AF.m) … | 170 |

| Finanšu bilances … | 171 |

| 7.1. pielikums. Katras aktīvu kategorijas definīcija … | 172 |

| 7.2. pielikums. Ierakstu karte no sākuma bilances līdz slēguma bilancei … | 180 |

8. NODAĻA | KONTU SECĪBA UN LĪDZSVAROŠANAS POSTEŅI … | 183 |

| KONTU SECĪBA … | 186 |

| Tekošie konti … | 186 |

| Ražošanas konts (I) … | 186 |

| Ienākuma sadales un izlietojuma konti (II) … | 186 |

| Ienākuma primārās sadales konti (II.1) … | 188 |

| Ienākuma radīšanas konts (II.1.1) … | 188 |

| Primārā ienākuma sadales konts (II.1.2) … | 188 |

| Uzņēmējdarbības ienākuma konts (II.1.2.1) … | 188 |

| Cita primārā ienākuma sadales konts (II.1.2.2) … | 194 |

| Ienākuma otrreizējās sadales konts (II.2) … | 194 |

| Ienākuma pārdales natūrā konts (II.3) … | 202 |

| Ienākuma izlietojuma konts (II.4) … | 202 |

| Izmantojamā ienākuma izlietojuma konts (II.4.1) … | 202 |

| Koriģētā izmantojamā ienākuma izlietojuma konts (II.4.2) … | 202 |

| Uzkrājumu konti (III) … | 204 |

| Kapitāla konts (III.1) … | 204 |

| Konts "Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ" (III.1.1) … | 204 |

| Nefinanšu aktīvu iegādes konts (III.1.2) … | 204 |

| Finanšu konts (III.2) … | 204 |

| Konts "Citas izmaiņas aktīvos" (III.3) … | 204 |

| Konts "Citas izmaiņas aktīvu apjomā" (III.3.1) … | 211 |

| Pārvērtēšanas konts (III.3.2) … | 211 |

| Neitrālo turēšanas ienākumu un zaudējumu konts (III.3.2.1) … | 211 |

| Reālo turēšanas ienākumu un zaudējumu konts (III.3.2.2) … | 211 |

| Bilances (IV) … | 220 |

| Sākuma bilance (IV.1) … | 220 |

| Izmaiņas bilancē (IV.2) … | 220 |

| Slēguma bilance (IV.3) … | 220 |

| PĀRĒJĀS PASAULES KONTI (V) … | 220 |

| Tekošie konti … | 225 |

| Preču un pakalpojumu ārējais konts (V.I) … | 225 |

| Primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējais konts (V.II) … | 225 |

| Ārējo uzkrājumu konti (V.III) … | 225 |

| Kapitāla konts (V.III.1) … | 225 |

| Finanšu konts (V.III.2) … | 225 |

| Konts "Citas izmaiņas aktīvos" (V.III.3) … | 225 |

| Bilances (V.IV) … | 226 |

| PREČU UN PAKALPOJUMU KONTS (0) … | 234 |

| INTEGRĒTIE EKONOMISKIE KONTI … | 235 |

| RĀDĪTĀJI … | 245 |

| Iekšzemes kopprodukts tirgus cenās (IKP) … | 245 |

| Kopējās ekonomikas darbības rezultāts … | 245 |

| Kopējās ekonomikas jauktais ienākums … | 245 |

| Kopējās ekonomikas uzņēmējdarbības ienākums … | 245 |

| Nacionālais ienākums (tirgus cenās) … | 245 |

| Nacionālais izmantojamais ienākums … | 246 |

| Ietaupījumi … | 246 |

| Kārtējais ārējais saldo … | 246 |

| Kopējās ekonomikas tīrais aizdevums (+) vai aizņēmums (-) … | 246 |

| Kopējās ekonomikas tīrā vērtība … | 246 |

| MATRICAS NOFORMĒJUMS … | 246 |

| EKS kontu matricas noformējums … | 247 |

| Kontu matricu īpašības … | 250 |

| Samazinātā formāta matricas pielāgošana īpašiem analīzes veidiem … | 251 |

9. NODAĻA | IZEJVIELU UN PRODUKCIJAS SISTĒMA … | 266 |

| PIEGĀDES UN IZLIETOJUMA TABULAS … | 270 |

| TABULAS, KAS SASAISTA PIEGĀDES UN IZLIETOJUMA TABULAS AR SEKTORU KONTIEM … | 284 |

| SIMETRISKĀS IZEJVIELU UN PRODUKCIJAS TABULAS … | 284 |

10. NODAĻA | CENAS UN APJOMA RĀDĪTĀJI … | 289 |

| CENAS UN APJOMA INDEKSU DARBĪBAS JOMA KONTU SISTĒMĀ … | 290 |

| Cenas un apjoma indeksu integrētā sistēma … | 290 |

| Cenas un apjoma indeksi citiem rādītājiem … | 291 |

| VISPĀRĒJIE PRINCIPI CENAS UN APJOMA INDEKSU MĒRĪŠANAI … | 292 |

| Tirgus ražojumu cenu un apjomu noteikšana … | 292 |

| Kvalitātes atšķirības un cenas atšķirības … | 292 |

| Principi attiecībā uz ārpustirgus pakalpojumiem … | 293 |

| Principi attiecībā uz pievienoto vērtību un IKP … | 294 |

| SAREŽĢĪJUMI PRINCIPU PIEMĒROŠANĀ … | 294 |

| Vispārējā piemērošana … | 295 |

| Piemērošana īpašām plūsmām … | 295 |

| Preču un tirgus pakalpojumu plūsmas … | 295 |

| Ārpustirgus pakalpojumu plūsmas … | 296 |

| Ražojumu un importa nodokļi un subsīdijas … | 297 |

| Pamatkapitāla patēriņš … | 298 |

| Darba ņēmēju kompensācija … | 298 |

| Ražoto pamatlīdzekļu krājumi un krājumi … | 298 |

| Kopējās ekonomikas reālā ienākuma rādītāji … | 299 |

| INDEKSA NUMURA FORMULAS IZVĒLE UN BĀZES GADS … | 300 |

| TERITORIĀLIE CENAS UN APJOMA INDEKSI … | 300 |

11. NODAĻA | IEDZĪVOTĀJI UN IEGULDĪTIE DARBASPĒKA RESURSI … | 302 |

| IEDZĪVOTĀJU KOPSKAITS … | 302 |

| EKONOMISKI AKTĪVIE IEDZĪVOTĀJI … | 303 |

| NODARBINĀTĪBA … | 304 |

| Darba ņēmēji … | 304 |

| Pašnodarbinātas personas … | 305 |

| Nodarbinātība un pastāvīgā dzīvesvieta … | 305 |

| BEZDARBS … | 306 |

| DARBI … | 307 |

| Darbi un pastāvīgā dzīvesvieta … | 307 |

| KOPĒJĀS NOSTRĀDĀTĀS STUNDAS … | 307 |

| PILNĪGAS SLODZES ŠTATA VIETAS … | 308 |

| IEGULDĪTIE DARBA ŅĒMĒJU DARBASPĒKA RESURSI PAR NEMAINĪGU KOMPENSĀCIJU … | 309 |

12. NODAĻA | CETURKŠŅA EKONOMISKIE KONTI … | 310 |

13. NODAĻA | REĢIONĀLIE KONTI … | 312 |

| REĢIONĀLĀ TERITORIJA … | 312 |

| VIENĪBAS UN PASTĀVĪGĀ ATRAŠANĀS VIETA … | 312 |

| REĢIONALIZĀCIJAS METODES … | 313 |

| RĀDĪTĀJI PĒC NOZARES … | 314 |

| MĀJSAIMNIECĪBU KONTI … | 316 |

PIELIKUMI

I. PIELIKUMS. NETIEŠI NOVĒRTĒTIE FINANŠU STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI (FISIM) … | 317 |

Izmaiņas, kas jāizdara EKS nodaļās, ja jāattiecina uz FISIM … | 317 |

II. PIELIKUMS. ILGLIETOJUMA PREČU IZPIRKUMNOMA UN ĪRĒJUMPIRKŠANA … | 323 |

Definīcijas … | 323 |

Izpirkumnoma … | 323 |

Operatīvā izpirkumnoma … | 323 |

Finanšu izpirkumnoma … | 323 |

Īrējumpirkšana … | 324 |

Apstrāde kontos … | 324 |

Operatīvā izpirkumnoma … | 324 |

Finanšu izpirkumnoma … | 324 |

Īrējumpirkšana … | 325 |

III. PIELIKUMS. APDROŠINĀŠANA … | 327 |

Ievads … | 327 |

Definīcijas … | 327 |

Sociālā apdrošināšana … | 327 |

Valdības sociālās nodrošināšanas shēmas … | 327 |

Privāti fondētās sociālās apdrošināšanas shēmas … | 328 |

Nefondētās sociālās apdrošināšanas shēmas, ar ko darbības veic darba devēji … | 328 |

Cita apdrošināšana … | 328 |

Cita dzīvības apdrošināšana … | 328 |

Cita nedzīvības apdrošināšana … | 328 |

Pārapdrošināšana … | 329 |

Apdrošināšanas palīgiestādes … | 329 |

Apstrāde kontos … | 329 |

Sociālā apdrošināšana … | 329 |

Valdības sociālās nodrošināšanas shēmas … | 329 |

Privāti fondētās sociālās apdrošināšanas shēmas … | 330 |

Nefondētās sociālās apdrošināšanas shēmas, ar ko darbības veic darba devēji … | 331 |

Cita apdrošināšana … | 332 |

Cita dzīvības apdrošināšana … | 333 |

Cita nedzīvības apdrošināšana … | 333 |

Pārapdrošināšana … | 335 |

Apdrošināšanas palīgiestādes … | 335 |

Apdrošināšana. Skaitlisks piemērs … | 336 |

IV. PIELIKUMS. KLASIFIKĀCIJAS UN KONTI … | 341 |

Klasifikācijas … | 341 |

Institucionālo sektoru klasifikācija (S) … | 341 |

Darījumu un citu plūsmu klasifikācija … | 342 |

Līdzsvarošanas posteņu klasifikācija (B) … | 345 |

Aktīvu klasifikācija (A) … | 346 |

Nozaru (A), ražojumu (P) un ieguldījumu (ieguldījumu pamatkapitālā) (Pi) pārgrupēšana un kodēšana … | 348 |

Individuālā patēriņa veidu klasifikācija pēc mērķa (COICOP) … | 356 |

Valdības funkciju klasifikācija (COFOG) … | 357 |

Konti … | 359 |

Tabulu saraksts

2.1. | Sektori un apakšsektori … | 42 |

2.2. | Ražotāju veidi, galvenās darbības un funkcijas, klasificēti pēc sektora … | 44 |

2.3. | Ražotāju vienību klasifikācija sektoros, sadalot pēc galvenajiem juridiskajiem standarta īpašumtiesību veidiem … | 57 |

3.1. | Atšķirība starp tirgus ražotājiem, ražotājiem pašu galapatēriņam un citiem ārpustirgus ražotājiem, kuri ražo institucionālām vienībām … | 66 |

3.2. | Institucionālas vienības, vietējās DVV un produkcija, un atšķirība starp tirgu, pašu galapatēriņu un citu ārpustirgu … | 69 |

3.3. | Atšķirība starp tirgu, pašu galapatēriņu un citu ārpustirgu attiecībā uz vietējām DVV un to produkciju … | 70 |

3.4. | Eksportēto preču transportēšanas apstrāde … | 90 |

3.5. | Importēto preču transportēšanas apstrāde … | 91 |

5.1. | Finanšu darījumu klasifikācija … | 130 |

8.1. | Kontu, līdzsvarošanas posteņu un galveno rādītāju konspektīvs noformējums … | 184 |

8.2. | Konts I: ražošanas konts … | 187 |

8.3. | Konts II.1.1: ienākuma radīšanas konts … | 189 |

8.4. | Konts II.1.2: primārā ienākuma sadales konts … | 191 |

8.5. | Konts II.1.2.1: uzņēmējdarbības ienākums un konts II.1.2.2: cita primārā ienākuma sadale … | 195 |

8.6. | Konts II.2: ienākuma otrreizējās sadales konts … | 198 |

8.7. | Konts II.3: ienākuma pārdales natūrā konts … | 201 |

8.8. | Konts II.4.1: izmantojamā ienākuma izlietojuma konts … | 203 |

8.9. | Konts II.4.2: koriģētā izmantojamā ienākuma izlietojuma konts … | 205 |

8.10. | Konts III.1.1: konts "Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ" … | 206 |

8.11. | Konts III.1.2: konts "Nefinanšu aktīvu iegādes" … | 207 |

8.12. | Konts III.2: finanšu konts … | 209 |

8.13. | Konts III.3.1: konts "Citas izmaiņas aktīvu apjomā" … | 212 |

8.14. | Konts III.3.2: pārvērtēšanas konts … | 216 |

8.15. | Konts IV: bilances … | 221 |

8.16. | Pilnīga pārējās pasaules kontu secība (ārējo darījumu konts) … | 226 |

8.17. | Konts 0: preču un pakalpojumu konts … | 234 |

8.18. | Integrētie ekonomiskie konti … | 236 |

8.19. | Pilnīgas kopējās ekonomikas kontu secības un līdzsvarošanas posteņu matricas noformējums … | 252 |

8.20. | Sociālo kontu matricas shematisks noformējums … | 259 |

8.21. | Detalizētākas sociālo kontu matricas piemērs … | 262 |

8.22. | Detalizētas apakšmatricas piemērs. Tīrā pievienotā vērtība (bāzes cenas) … | 264 |

9.1. | Vienkāršota piegādes tabula … | 266 |

9.2. | Vienkāršota izlietojuma tabula … | 266 |

9.3. | Vienkāršota apvienota piegādes un izlietojuma tabula … | 267 |

9.4. | Vienkāršota simetriska izejvielu un produkcijas tabula (pēc ražojumiem) … | 268 |

9.5. | Piegādes tabula bāzes cenās, tostarp pārveide pircēja cenās … | 271 |

9.6. | Izlietojuma tabula pircēja cenās … | 272 |

9.7. | Vienkārša tirdzniecības un transporta peļņas tabula … | 276 |

9.8. | Vienkārša tabula "Ražojumu nodokļi, no kā atskaitītas subsīdijas" … | 277 |

9.9. | Izlietojuma tabula attiecībā uz importu … | 281 |

9.10. | Izlietojuma tabula bāzes cenās attiecībā uz iekšzemes produkciju … | 282 |

9.11. | Tabula, kas sasaista piegādes un izlietojuma tabulas ar sektoru kontiem … | 284 |

9.12. | Simetriska izejvielu un produkcijas tabula bāzes cenās (pēc ražojumiem) … | 286 |

9.13. | Simetriska izejvielu un produkcijas tabula attiecībā uz iekšzemes produkciju (pēc ražojumiem) … | 288 |

A.I.1. | Sekas, ja FISIM attiecina uz institucionālajiem sektoriem, tostarp izmaiņas attiecībā uz ārpustirgus ražotājiem … | 320 |

A.I.2. | Sekas, ja FISIM attiecina tikai uz nominālo sektoru … | 321 |

A.III.1. | Valdības sociālās nodrošināšanas shēmas … | 336 |

A.III.2. | Privāti fondētās sociālās apdrošināšanas shēmas … | 337 |

A.III.3. | Nefondētās shēmas, ar ko darbības veic darba devēji … | 338 |

A.III.4. | Cita dzīvības apdrošināšana … | 339 |

A.III.5. | Cita nedzīvības apdrošināšana … | 340 |

A.IV.1. | Konts 0: preču un pakalpojumu konts … | 359 |

A.IV.2. | Pilnīga kontu secība attiecībā uz kopējo ekonomiku … | 359 |

A.IV.3. | Pilnīga kontu secība nefinanšu sabiedrībām … | 373 |

A.IV.4. | Pilnīga kontu secība finanšu sabiedrībām … | 382 |

A.IV.5. | Pilnīga kontu secība valsts pārvaldei … | 392 |

A.IV.6. | Pilnīga kontu secība mājsaimniecībām … | 403 |

A.IV.7. | Pilnīga kontu secība bezpeļņas iestādēm mājsaimniecību apkalpošanai … | 414 |

1. NODAĻA

VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

1.01. Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma (EKS 1995 vai vienkārši EKS) ir starptautiski savietojama kontu sistēma, lai sistemātiski un sīki aprakstītu kopējo ekonomiku (kas ir reģiona, valsts vai valstu grupas), tās sastāvdaļas un attiecības ar citām kopējām ekonomikām.

EKS 1995 aizstāj 1970. gadā publicēto Eiropas integrēto ekonomikas kontu sistēmu (EKS 1970; 1978. gadā publicēja otru izdevumu ar nelieliem grozījumiem).

EKS 1995 pilnībā saskan ar pārskatītajām vispasaules pamatnostādnēm par nacionālo uzskaiti, Nacionālo kontu sistēmu (NKS 1993, vai vienkārši NKS; par minēto pamatnostādņu izstrādi kopīgi atbildīgas ir Apvienoto Nāciju Organizācija, SVF, Eiropas Kopienu Komisija, ESAO un Pasaules banka). EKS tomēr vairāk ņem vērā apstākļus un datu vajadzības Eiropas Savienībā. Līdzīgi kā NKS, EKS ir saskaņota ar jēdzieniem un klasifikācijām, ko izmanto daudzās citās sociālajās un ekonomikas statistikās. Konkrētie gadījumi ir statistika par nodarbinātību, ražošanu un ārējo tirdzniecību. Tāpēc EKS var kalpot kā sociālās un ekonomikas statistikas centrālā standartu sistēma Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs.

1.02. EKS sistēma sastāv no diviem galvenajiem tabulu komplektiem:

a) sektoru konti [1] Skat. 8. nodaļu: "Kontu secība un līdzsvarošanas posteņi".;

b) izejvielu un produkcijas sistēma [2] Skat. 9. nodaļu: "Izejvielu un produkcijas sistēma". un konti pēc nozares [3] Skat. 8. nodaļu: "Kontu secība un līdzsvarošanas posteņi"..

Sektoru kontos ir sniegts sistemātisks, pēc institucionālajiem sektoriem sadalīts, šādu dažādu ekonomiskā procesa posmu apraksts: ražošana, ienākuma radīšana, ienākuma sadale, ienākuma pārdale, ienākuma izlietojums un finanšu un nefinanšu uzkrājumi. Sektoru kontos ir iekļautas arī bilances, lai aprakstītu aktīvu krājumus, saistības un tīro vērtību grāmatvedības pārskata perioda sākumā un beigās.

Izejvielu un produkcijas sistēma un konti pēc nozares sīkāk apraksta ražošanas procesu (izmaksu struktūru, radīto ienākumu un nodarbinātību) un preču un pakalpojumu plūsmas (produkciju, importu, eksportu, galapatēriņu, starpproduktu patēriņu un kapitālieguldījumus pēc ražojumu grupas).

EKS ietver iedzīvotāju un nodarbinātības jēdzienus [4] Skat. 11. nodaļu: "Iedzīvotāji un ieguldāmie darbaspēka resursi".. Minētie jēdzieni ir būtiski gan attiecībā uz sektoru kontiem, gan uz izejvielu un produkcijas sistēmu.

EKS nav tikai gada nacionālā uzskaite, bet attiecas arī uz ceturkšņa kontiem [5] Skat. 12. nodaļu: "Ceturkšņa ekonomiskie konti". un reģionālajiem kontiem [6] Skat. 13. nodaļu: "Reģionālie konti"..

EKS IZLIETOJUMI

Analīzes un politikas pamats

1.03. EKS sistēmu var izmantot, lai analizētu un novērtētu:

a) kopējās ekonomikas struktūru. Konkrētie gadījumi ir šādi:

1) pievienotā vērtība un nodarbinātība pēc nozares;

2) pievienotā vērtība un nodarbinātība pēc reģiona;

3) ienākums, sadalīts pēc sektora;

4) imports un eksports pēc ražojumu grupas;

5) galapatēriņa izdevumi pēc ražojumu grupas;

6) ieguldījumi pamatkapitālā un pamatkapitāls pēc nozares;

7) finanšu aktīvu krājumu un plūsmu sastāvs pēc aktīvu veida un pēc sektora;

b) kopējās ekonomikas konkrētas daļas vai aspekti. Konkrētie gadījumi ir šādi:

1) banku sistēma un finanses nacionālajā ekonomikā;

2) valdības loma;

3) konkrēta reģiona ekonomika (salīdzinājumā ar valsti kopumā);

c) kopējās ekonomikas attīstība laikā. Konkrētie gadījumi ir šādi:

1) IKP pieauguma rādītāju analīze;

2) inflācijas analīze;

3) mājsaimniecības izdevumu sezonas tendenču analīze, ņemot vērā ceturkšņa kontus;

4) analīze, kā laikā mainās konkrētu finanšu instrumentu veidu nozīme, piem., iespēju līgumu pieaugošā nozīme;

5) nacionālās ekonomikas ražošanas struktūru salīdzinājums ilgtermiņā, piem., 30 gadu laika posmā;

d) kopējā ekonomika attiecībā pret citām kopējām ekonomikām. Konkrētie gadījumi ir šādi:

1) Eiropas Savienības dalībvalstu valdību lomu salīdzinājums;

2) Eiropas Savienības ekonomiku savstarpējās atkarības analīze;

3) Eiropas Savienības eksporta sastāva un galamērķa analīze;

4) salīdzinājums starp IKP pieauguma rādītājiem vai izmantojamo ienākumu uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs, un Japānā.

1.04. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm šīs sistēmas skaitļi ir ļoti svarīgi, formulējot un uzraugot to sociālo un ekonomisko politiku.

Turklāt ir daži ļoti svarīgi, īpaši izlietojumi:

a) lai uzraudzītu un vadītu Eiropas monetāro politiku: konverģences kritēriji Eiropas Monetārajai savienībai ir noteikti nacionālo kontu rādītāju izteiksmē (valsts budžeta deficīts, valsts parāds un IKP);

b) lai piešķirtu monetāro atbalstu Eiropas Savienības reģioniem: izdevumi Eiropas Savienības struktūrfondiem daļēji tiek pamatoti ar reģionalizētu nacionālo kontu rādītājiem;

c) lai noteiktu Eiropas Savienības pašu resursus. Pēdējie ir atkarīgi no nacionālo kontu rādītājiem trijos veidos:

1) kopējos resursus Eiropas Savienībai nosaka kā procentuālu daļu no dalībvalstu nacionālajiem kopproduktiem (NKP);

2) trešie Eiropas Savienības pašu resursi ir PVN pašu resursi. Dalībvalstu iemaksas šajos resursos lielā mērā ietekmē nacionālo kontu rādītāji, jo tos izmanto, lai aprēķinātu vidējo PVN likmi;

3) dalībvalstu iemaksu relatīvos lielumus ceturtajos Eiropas Savienības pašu resursos pamato ar attiecīgo dalībvalstu nacionālajiem kopproduktiem.

EKS jēdzienu astoņas īpašības

1.05. Lai izveidotu labu līdzsvaru starp datu nepieciešamību un datu iespējām, EKS jēdzieniem ir astoņas svarīgas īpašības. Tie ir:

a) starptautiski savietojami;

b) saskaņoti ar jēdzieniem citās sociālajās un ekonomikas statistikās;

c) atbilstīgi;

d) operatīvi;

e) atšķirīgi no administratīvo jēdzienu vairākuma;

f) vispāratzīti un noteikti ilgam laika posmam;

g) vērsti uz ekonomiskā procesa aprakstu monetāros un precīzi nosakāmos lielumos;

h) elastīgi un kalpo daudziem nolūkiem.

1.06. Jēdzieni ir starptautiski savietojami, jo:

a) Eiropas Savienības dalībvalstīm EKS ir standarts nacionālo kontu datu iesniegšanai visās starptautiskajās organizācijās. Tikai valsts publikācijās EKS stingra ievērošana nav obligāta;

b) EKS jēdzieni visādā ziņā saskan ar jēdzieniem, kas ietverti vispasaules pamatnostādnēs par nacionālo uzskaiti, tas ir, NKS.

Starptautiskā jēdzienu savietojamība ir būtiska, salīdzinot statistiku par dažādām valstīm.

1.07. Jēdzieni ir saskaņoti ar jēdzieniem citās sociālajās un ekonomikas statistikās, jo:

a) EKS izmanto daudzus jēdzienus un klasifikācijas (piem., NACE 1. red.), ko izmanto arī citā Eiropas Savienības dalībvalstu sociālajā un ekonomikas statistikā, piem., statistikā par ražošanu, ārējo tirdzniecību un nodarbinātību; jēdzieniskās atšķirības ir minimālas. Turklāt minētie Eiropas Savienības jēdzieni un klasifikācijas ir saskaņoti arī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas jēdzieniem un klasifikācijām;

b) tāpat kā NKS, arī EKS jēdzieni ir saskaņoti ar tiem, kuri ietverti lielākajās starptautiskajās pamatnostādnēs par dažiem citiem ekonomiskās statistikas veidiem, jo īpaši, SVF maksājumu bilances rokasgrāmatā, SVF valsts finanšu statistikā, ESAO ieņēmumu statistikā un Starptautiskās darba organizācijas rezolūcijās par nodarbinātību, nostrādāto stundu un darbaspēka izmaksu jēdzieniem.

Saskaņošana ar citu sociālo un ekonomikas statistiku ļoti noder, lai veiktu sasaisti un salīdzinājumu ar minētajiem rādītājiem. Tādēļ labāk var sastādīt nacionālo kontu rādītājus. Turklāt informāciju, kas ietverta tādā konkrētā statistikā, tagad var labāk attiecināt uz nacionālās ekonomikas statistiku, tas ir, tādiem nacionālo kontu skaitļiem kā NKP vai pievienotā vērtība pēc nozares un sektora.

1.08. Identitātes kontu sistēmā pastiprina to jēdzienu atbilstību, ko izmanto, lai aprakstītu dažādas ekonomiskā procesa daļas (ražošanu, ienākuma sadali, ienākuma izlietojumu, uzkrājumus). Tādas iekšējās atbilstības rezultātā statistikas datus no dažādām kontu sistēmas daļām var lietderīgi sasaistīt citu ar citu. Tā, piemēram, var aprēķināt šādas attiecības:

a) produktivitātes rādītājus, tādus kā pievienotā vērtība vienā nostrādātā stundā (attiecībā uz šo rādītāju vajadzīga atbilstība starp pievienotās vērtības un nostrādāto stundu jēdzieniem);

b) nacionālais izmantojamais ienākums uz vienu iedzīvotāju (attiecībā uz šo attiecību vajadzīga atbilstība starp nacionālā izmantojamā ienākuma un iedzīvotāju jēdzieniem);

c) ieguldījumi pamatkapitālā kā procentuālā daļa no pamatkapitāla (attiecībā uz šo attiecību vajadzīga atbilstība starp minēto plūsmu un krājumu jēdzieniem);

d) valsts budžeta deficīts un valsts parāds kā procentuāla daļa no iekšzemes kopprodukta (attiecībā uz šiem rādītājiem vajadzīga atbilstība starp valsts budžeta deficīta, valsts parāda un iekšzemes kopprodukta jēdzieniem).

Tāda iekšēja jēdzienu atbilstība dod arī iespēju iegūt dažas aplēses pēc atlikuma, piem., ietaupījumus var aplēst kā starpību starp izmantojamo ienākumu un galapatēriņa izdevumiem [7] Skat. 8. nodaļu: "Kontu secība un līdzsvarošanas posteņi"..

1.09. EKS jēdzieni ir operatīvi jēdzieni, jo tie ir plānoti aprēķiniem prātā. Jēdzienu operatīvais raksturs izpaužas vairākos veidos:

a) dažas darbības vai posteņi jāapraksta tikai tad, ja to lielums ir nozīmīgs. Tas attiecas, piemēram, uz mājsaimniecību preču ražošanu pašu vajadzībām: audumu aušanu un keramikas izgatavošanu neieraksta kā ražošanu, jo šos ražošanas veidus Eiropas Savienības valstīs uzskata par nenozīmīgiem. Cits konkrēts gadījums ir, ka mazus lētus darbarīkus un ierīces ieraksta kā ieguldījumus pamatkapitālā tikai tad, ja pircēja izdevumi par tādām ilglietojuma patēriņa precēm pārsniedz ECU 500 (pēc 1995. gada cenām) par posteni (vai ja tās iepirktas vairumā, tad par kopējo nopirkto apjomu); ja tādi izdevumi nepārsniedz minēto slieksni, tad tādus posteņus ieraksta kā starpproduktu patēriņu;

b) dažiem jēdzieniem pievieno skaidras norādes par to, kā tos aplēst. Piemēram, nosakot kapitāla patēriņu, veic atsauci uz lineāro nolietojumu, bet, lai aplēstu pamatkapitāla krājumu, iesaka nepārtrauktās inventarizācijas metodi. Cits konkrēts gadījums ir pašražotas produkcijas novērtēšana: principā tai būtu jānotiek bāzes cenās, bet vajadzības gadījumā bāzes cenas var tuvināt, pieskaitot dažādas saistītās izmaksas;

c) ir pieņemtas dažas vienošanās par vienkāršošanu. Piemēram, pēc vienošanās, visi valdības sniegtie kolektīvie pakalpojumi ir galapatēriņa izdevumi;

d) jēdzieni ir saskaņoti ar sociālās un ekonomikas statistikas jēdzieniem, ko izmanto par ievaddatiem, lai sastādītu nacionālos kontus.

1.10. Vienlaikus tomēr jēdzienus ne vienmēr ir viegli izmantot, jo tie parasti kaut kādā ziņā atšķiras no jēdzieniem, ko izmanto administratīvo datu avotos. Konkrētie gadījumi ir uzņēmējdarbības pārskati, dati par dažādiem nodokļu veidiem (PVN, personas ienākuma nodoklis, ievedmuita utt.), sociālās nodrošināšanas dati un uzraudzības padomju dati par banku darbību un apdrošināšanu. Minētie administratīvie dati bieži kalpo kā ievaddati nacionālo kontu sastādīšanai. Parasti tos tādēļ būs jāpārveido, lai tie atbilstu EKS prasībām.

EKS jēdzieni parasti kaut kādā ziņā atšķiras no saviem administratīvajiem ekvivalentiem, jo:

a) administratīvie jēdzieni dažādās valstīs ir atšķirīgi. Tāpēc ar administratīvajiem jēdzieniem nevar iegūt starptautisku savietojamību;

b) administratīvie jēdzieni mainās laikā. Tāpēc ar administratīvajiem jēdzieniem nevar iegūt salīdzināmību laikā;

c) jēdzieni, kuri ir administratīvo datu avotu pamatā, parasti nav savstarpēji atbilstīgi. Tomēr datu sasaiste un salīdzināšana, kas ir būtiska nacionālo kontu rādītāju sastādīšanā, ir iespējama tikai ar atbilstīgu jēdzienu kopumu;

d) administratīvie jēdzieni parasti nav optimāli ekonomiskās analīzes veikšanai un ekonomiskās politikas novērtēšanai.

Dažreiz administratīvo datu avoti tomēr ļoti labi atbilst nacionālo kontu un citas statistikas datu nepieciešamībai, jo:

a) jēdzienus un klasifikācijas, kas sākotnēji ir izstrādāti statistikas mērķiem, var pieņemt arī administratīviem mērķiem, piem., valdības izdevumu klasifikācijai pēc veida;

b) administratīvo datu avotos var noteikti ņemt vērā statistikas (atsevišķo) datu nepieciešamību; tas attiecas, piemēram, uz Intrastat sistēmu, kurā sniedz informāciju par preču piegādēm starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

1.11. EKS galvenie jēdzieni ir vispāratzīti un noteikti ilgam laika posmam, jo:

a) tie ir apstiprināti kā starptautiskais standarts nākamajām desmitgadēm;

b) secīgajās starptautiskajās pamatnostādnēs par nacionālo uzskaiti vairākums pamatjēdzienu gandrīz nav mainīti.

Tāda jēdzieniskā nepārtrauktība samazina vajadzību atkārtoti aprēķināt laika rindas un mācīties jaunus jēdzienus. Turklāt tā ierobežo jēdzienu atkarību no nacionālā un starptautiskā politiskā spiediena. Minēto apsvērumu dēļ nacionālo kontu rādītāji ir spējuši gadu desmitiem kalpot kā objektīva ekonomiskās politikas un analīzes datu bāze.

1.12. EKS jēdzieni ir koncentrēti uz ekonomiskā procesa aprakstu monetāros un precīzi nosakāmos lielumos. Visbiežāk krājumus un plūsmas, kas nav precīzi nosakāmi naudas izteiksmē vai kuros nav acīmredzamas naudas sastāvdaļas, neņem vērā.

Šo principu nepiemēro ļoti stingri, jo jāņem vērā arī atbilstības prasība un dažādās datu vajadzības. Konsekvences labad, piemēram, valdības sniegto kolektīvo pakalpojumu vērtība jāieraksta kā produkcija, jo kompensācijas maksājumi darba ņēmējiem un visu veidu preču un pakalpojumu pirkumi, ko veic valdība, ir precīzi nosakāmi naudas izteiksmē. Turklāt ekonomiskās analīzes un politikas mērķiem valdības sniegto kolektīvo pakalpojumu apraksts attiecībā pret pārējo nacionālo ekonomiku palielina nacionālo kontu lietderību kopumā.

1.13. EKS jēdzienu darbības jomu var ilustrēt, apskatot dažus svarīgus robežgadījumus.

EKS, uz ko attiecas ražošanas jēdziena robežas, ietilpst šādi dati (skat. 3.07. līdz 3.09. punktu):

a) individuālo un kolektīvo pakalpojumu sniegšana, ko veic valdība;

b) mājvietu pašpakalpojumu veikšana, ko veic īpašnieki apsaimniekotāji;

c) preču ražošana pašu galapatēriņam, piem., lauksaimniecības produktu ražošana

d) celtniecība pašu vajadzībām, tostarp mājsaimniecību veiktā;

e) pakalpojumu veikšana, ko veic apmaksāti mājkalpotāji;

f) zivju audzēšana zivjaudzētavās;

g) ražošana, kas aizliegta ar likumu, piem., prostitūcija un narkotiku ražošana;

h) ražošana, ieņēmumus no kuras pilnībā nedeklarē nodokļu iestādēm, piem., nelegāla tekstilizstrādājumu ražošana.

Ražošanas jēdziena robežās neietilpst šādi dati:

a) mājas un personīgie pakalpojumi, ko veic un patērē tajā pašā mājsaimniecībā, piem., tīrīšana, ēdiena gatavošana vai slimu vai vecu cilvēku aprūpe;

b) brīvprātīgo pakalpojumi, kas nav preču ražošana, piemēram, aprūpes veikšana un tīrīšana bez maksas;

c) zivju dabiska audzēšana atklātā jūrā.

Parasti EKS ieraksta visu produkciju, kas rodas ražošanā, ražošanas jēdziena robežās. Šim noteikumam tomēr ir daži īpaši izņēmumi:

a) papilddarbību produkcija nav jāieraksta; visus ražošanas faktorus, ko patērē papilddarbībā — materiālus, darbu, pamatkapitāla patēriņu utt. — uzskata par ražošanas faktoriem, ko iegulda galvenajā vai to atbalstošajā blakusdarbībā;

b) produkciju, kas saražota starpproduktu patēriņam tajā pašā vietējā darbības veida vienībā (DVV, skat. 1.29. punktu), neieraksta; tomēr visu produkciju, kas saražota citām vietējām DVV, kuras pieder tai pašai institucionālajai vienībai, ieraksta kā produkciju.

EKS kontu loģika nozīmē, ka, ja darbību uzskata par ražošanu un tās produkcija ir jāieraksta, tad ir jāieraksta arī blakusienākumi, nodarbinātība, galapatēriņš utt. Piemēram, tā kā mājvietu pašpakalpojumus, ko veic īpašnieki apsaimniekotāji, ieraksta kā ražošanu, tad tāpat ieraksta ienākumus un galapatēriņa izdevumus, kas rodas attiecīgajiem īpašniekiem apsaimniekotājiem. Notiek pretējais, ja darbību neieraksta kā ražošanu: mājas pakalpojumi, ko veic un patērē tajā pašā mājsaimniecībā, nerada ienākumus un galapatēriņa izdevumus un, saskaņā ar EKS jēdzieniem, tajos nav iesaistīta nodarbinātība.

EKS ietilpst arī daudzas īpašas vienošanās, piem.:

a) valdības produkcijas novērtēšana;

b) apdrošināšanas pakalpojumu produkcijas un netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu produkcijas novērtēšana;

c) visu valdības sniegto kolektīvo pakalpojumu ierakstīšana kā galapatēriņa izdevumi un nevis kā starpproduktu patēriņš;

d) netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu izmantošanas ierakstīšana kā nomināla sektora vai nominālas nozares starpproduktu patēriņš.

1.14. EKS jēdzieni kalpo daudziem nolūkiem: plašam izlietojumu spektram EKS jēdzieni būs pieņemami, kaut arī attiecībā uz dažiem izlietojumiem tos varbūt vajadzēs papildināt (skat. 1.18. punktu).

1.15. EKS jēdzieniskās sistēmas detalizētais izklāsts piedāvā iespēju elastīgam izlietojumam: daži jēdzieni nav noteikti iekļauti EKS, bet tos tomēr var no sistēmas viegli atvasināt. Piemēram, pievienoto vērtību pēc faktoru izmaksām var iegūt, atskaitot citus tīros ražošanas no pievienotās vērtības bāzes cenās. Cits konkrēts gadījums ir jaunu sektoru radīšana, pārkārtojot EKS noteiktos apakšsektorus.

1.16. Elastīgs izlietojums arī ir iespējams, ieviešot papildu kritērijus, kuri nav pretrunā sistēmas loģikai. Piemēram, tādi kritēriji var būt ražotājvienību nodarbinātības skala vai mājsaimniecību ienākuma apjoms. Attiecībā uz nodarbinātību var ieviest apakšklasifikāciju pēc izglītības līmeņa, vecuma un dzimuma.

1.17. Tādu elastīgu izlietojumu var iekļaut sociālās uzskaites matricā (SUM). SUM ir matricveida noformējums, kurā izstrādā saistību starp piegādes un izlietojuma tabulām un sektoru kontiem (skat. 8.133. līdz 8.155. punktu). SUM parasti sniedz papildu informāciju par nodarbinātības (bezdarba) līmeni un sastāvu, izmantojot darba ņēmēju kompensācijas sadalījumu pēc nodarbināto personu veida. Tādu sadalījumu piemēro gan darbaspēka izlietojumam pēc nozares, kā norādīts izlietojuma tabulās, gan darbaspēka piegādei pēc sociāli ekonomiskās apakšgrupas, kā norādīts primārā ienākuma konta sadalījumā mājsaimniecību sektora apakšsektoriem. Tādējādi dažādu darbaspēka kategoriju piegādi un izlietojumu norāda sistemātiski.

1.18. Dažām īpašām datu vajadzībām labākais risinājums ir sastādīt atsevišķus satelītkontus. Konkrētie gadījumi ir datu nepieciešamība, lai, piem.,

a) analizētu tūrisma nozīmi nacionālajā ekonomikā;

b) analizētu veselības aprūpes izmaksas un finansējumu;

c) analizētu pētniecības un attīstības, kā arī cilvēka kapitāla nozīmi nacionālajā ekonomikā;

d) analizētu mājsaimniecību ienākumus un izdevumus, ņemot vērā mikroorientētus ienākuma un izdevumu jēdzienus;

e) analizētu vides un ekonomikas mijiedarbību;

f) analizētu ražošanu mājsaimniecībās;

g) analizētu izmaiņas labklājībā;

h) analizētu atšķirības starp rādītājiem nacionālajos kontos un uzņēmējdarbības pārskatos un analizētu to ietekmi uz vērtspapīru un valūtas tirgu;

i) aplēstu nodokļu ieņēmumus.

1.19. Satelītkonti var noderēt šādu datu vajadzībām:

a) vajadzības gadījumā norādot sīkāku informāciju un izlaižot lieko informāciju;

b) paplašinot kontu sistēmas darbības jomu, pievienojot tai nemonetāru informāciju, piem., par piesārņojumu un vides aktīviem;

c) mainot dažus pamatjēdzienus, piem., paplašinot kapitālieguldījumu jēdzienu, kam pievieno izdevumus par pētniecību un attīstību vai izdevumus par izglītību.

1.20. Svarīga satelītkontu iezīme ir tā, ka principā tajos saglabā visus standartsistēmas pamatjēdzienus un klasifikācijas. Tikai tad, ja satelītkonta īpašais nolūks noteikti pieprasa grozījumu, ievieš izmaiņas pamatjēdzienos. Tādos gadījumos satelītkontā jāiekļauj arī tabula, kurā norādīta saikne starp lielākajiem rādītājiem satelītkontā un tādiem rādītājiem standartsistēmā. Tādējādi standartsistēma saglabā savu atsauces sistēmas lomu un vienlaikus tiek izpildītas īpašās prasības.

1.21. Standartsistēmā nav pievērsta liela uzmanība krājumiem un plūsmām, kas nav precīzi nosakāmi naudas izteiksmē (vai bez acīmredzamas naudas sastāvdaļas). Ņemot vērā to īpašības, tādu krājumu un plūsmu analīzi labi sekmē statistikas sastādīšana nemonetārā izteiksmē, piem.,

a) ražošanu mājsaimniecībā visvieglāk var aprakstīt alternatīvajiem izlietojumiem iedalīto stundu izteiksmē;

b) izglītību var aprakstīt izglītības veida, skolēnu skaita, vidējo pirmsdiploma izglītības gadu skaita utt. izteiksmē;

c) piesārņojuma ietekmi vislabāk var aprakstīt dzīvo sugu skaita izmaiņu, meža koku veselības, atkritumu daudzuma, oglekļa monoksīda un radiācijas, u.c. izteiksmē.

Satelītkonti piedāvā iespēju saistīt tādu statistiku nemonetārās vienībās ar standarta nacionālo kontu sistēmu. Sasaiste ir iespējama, pēc iespējas izmantojot tādā nemonetārajā statistikā klasifikācijas, ko izmanto standarta sistēmā, piemēram, klasifikāciju pēc mājsaimniecības veida vai klasifikāciju pēc nozares. Tādējādi tiek sastādīta atbilstīga paplašināta sistēma. Minēto sistēmu tad var izmantot kā datu bāzi, lai analizētu un novērtētu visus mijiedarbības veidus starp mainīgajiem lielumiem standarta sistēmā un attiecīgajiem lielumiem paplašinātajā daļā.

1.22. Standartsistēma un tās lielākie rādītāji neapraksta izmaiņas labklājībā. Var sastādīt paplašinātus kontus, kuros ietver arī aprēķinātās monetārās vērtības, piem.,

a) mājas un personiskos pakalpojumus, ko veic un patērē tajā pašā mājsaimniecībā;

b) brīvā laika izmaiņas;

c) pilsētas dzīves ērtības un trūkumus;

d) ienākuma sadalījuma nevienlīdzību starp iedzīvotājiem.

Tajos var pārklasificēt neizbēgamas nepieciešamības (piem., aizsardzības) galīgos izdevumus par starpproduktu patēriņu, tas ir, kā tādus, kas neveicina labklājību. Līdzīgi, zaudējumus, kas radušies plūdu vai citu dabas katastrofu dēļ, var klasificēt par starpproduktu patēriņu, tas ir, kā labklājības (absolūto) samazinājumu.

Tādējādi varētu mēģināt izveidot ļoti aptuvenu un neprecīzu labklājības izmaiņu rādītāju. Labklājībai tomēr ir daudz parametru, vairākumu no kuriem nevar īpaši labi izteikt naudas izteiksmē. Tāpēc labāks risinājums labklājības mērīšanai ir izmantot atsevišķus rādītājus un mērvienības par katru parametru. Rādītāji var būt, piemēram, zīdaiņu mirstība, paredzamais dzīves ilgums, pieaugušo rakstpratība un nacionālais ienākums uz vienu iedzīvotāju. Minētos rādītājus var iekļaut satelītkontā.

1.23. Lai iegūtu konsekventu, starptautiski savietojamu sistēmu, EKS neizmanto administratīvos jēdzienus. Tomēr visa veida valsts mērķu dēļ var būt ļoti lietderīgi iegūt rādītājus, kuru pamatā ir administratīvie jēdzieni. Piemēram, lai aplēstu nodokļu ieņēmumus, ir vajadzīga statistika par ienākumiem, kas apliekami ar nodokli. Tādu statistiku var iegūt, izdarot dažus grozījumus nacionālo kontu statistikā.

Līdzīgu pieeju var izmantot attiecībā uz dažiem jēdzieniem, ko izmanto nacionālās ekonomikas politikā, piem., attiecībā uz:

a) inflācijas jēdzienu, ko izmanto, lai palielinātu ierēdņu pensijas, bezdarbnieku pabalstus vai darba ņēmēju kompensāciju;

b) nodokļu, sociālo iemaksu, valdības un kolektīvā sektora jēdzienu, ko izmanto, apspriežot kolektīvā sektora optimālo lielumu;

c) stratēģisko sektoru/nozaru jēdzienu, ko izmanto nacionālās ekonomikas politikā vai ES ekonomikas politikā;

d) uzņēmējdarbības ieguldījumu jēdzienu, ko izmanto nacionālās ekonomikas politikā.

Satelītkonti vai vienkārši papildu tabulas var noderēt tādu, parasti īpašu nacionālu, datu vajadzībām.

EKS 1995 un NKS 1993

1.24. EKS (EKS 1995) ir pilnīgi saskaņota ar pārskatīto Nacionālo kontu sistēmu (NKS 1993), kurā nosaka nacionālās uzskaites pamatnostādnes visām valstīm pasaulē. Tomēr starp EKS 1995 un NKS 1993 ir vairākas atšķirības:

a) atšķirības noformējumā, piem.,

1. EKS ir atsevišķas nodaļas par darījumiem ar ražojumiem, sadales darījumiem un finanšu darījumiem. Turpretim NKS minētie darījumi ir paskaidroti septiņās nodaļās, kas sakārtotas pēc konta, piem., nodaļas par ražošanas kontu, ienākuma primārās sadales kontu, kapitāla kontu un pārējās pasaules kontu;

2. EKS apraksta jēdzienu, sniedzot definīciju un sarakstu ar to, kas ir iekļauts un kas nav iekļauts. NKS parasti apraksta jēdzienus vispārīgākos terminos un cenšas arī paskaidrot motīvus, kas ir pieņemto vienošanos pamatā;

3. EKS ir arī nodaļas par reģionālajiem kontiem un ceturkšņa kontiem;

4. NKS ir arī nodaļa par satelītkontiem;

b) EKS jēdzieni vairākos gadījumos ir specifiskāki un precīzāki nekā NKS jēdzieni, piem.,

1. NKS nav ietvertas ļoti precīzas definīcijas par atšķirību starp tirgu, ražošanu pašu galapatēriņam un citu ārpustirgu attiecībā uz institucionālajām vienībām, vietējām DVV un to produkciju. Tas nozīmē, ka šajā sakarā produkcijas novērtēšana un klasifikācija pēc sektora nav definēta pietiekami precīzi. Tāpēc EKS ieviesa vairākus papildu paskaidrojumus, kā arī vairākos konkrētos gadījumos pievienoja kritēriju, ka tirgus ražotāja pārdošanas apjomiem jānosedz vismaz 50 % ražošanas izmaksu (skat. 3.1. tabulu);

2. EKS ir precizēti konkrēti ierakstīšanas sliekšņi, piem., nelielu darbarīku un ierīču ierakstīšana kā starpproduktu patēriņš;

3. EKS pieņem, ka vairāki preču ražošanas veidi mājsaimniecības apstākļos, tādi kā audumu aušana un mēbeļu izgatavošana, Eiropas Savienības dalībvalstīs nav nozīmīgi un tāpēc nav jāieraksta;

4. EKS ir izteikta norāde uz īpašiem institucionāliem režīmiem Eiropas Savienībā, tādiem kā Intrastat sistēma, kurā ieraksta preču plūsmu Eiropas Savienības robežās, un dalībvalstu ieguldījumi Eiropas Savienībā;

5. EKS ietver Eiropas Savienībai īpašas klasifikācijas, piem., CPA attiecībā uz ražojumiem un NACE 1. red. attiecībā uz nozarēm (īpaši, bet saskaņoti ar atbilstošajām ANO klasifikācijām);

6. EKS ietver papildu klasifikāciju attiecībā uz visiem ārējiem darījumiem, tie jāsadala šādi: darījumi starp Eiropas Savienības rezidentiem un darījumi starp rezidentiem un vienībām, kuras atrodas ārpus Eiropas Savienības.

EKS var būt specifiskāka nekā NKS, jo EKS attiecas galvenokārt uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Eiropas Savienības datu vajadzībām EKS var būt arī specifiskāka.

EKS 1995 un NKS 1970

1.25. Gan darbības jomas, gan jēdzienu ziņā EKS 1995 atšķiras no EKS 1970. Vairākums minēto atšķirību atbilst atšķirībām starp NKS 1968 un NKS 1993. Dažas no minētajām lielajām atšķirībām pēc darbības jomas ir:

a) bilanču iekļaušana;

b) kontu "citas izmaiņas aktīvos" iekļaušana, tas ir, tādu jēdzienu ieviešana kā "citas apjoma izmaiņas", "nominālie turēšanas ienākumi" un "reālie turēšanas ienākumi";

c) mājsaimniecību sadalījuma apakšsektoros ieviešana;

d) jauna "galapatēriņa" jēdziena ieviešana: "faktiskais galapatēriņš";

e) jauna jēdziena "saskaņā ar cenām koriģēts ienākums" ieviešana: "reālais nacionālais izmantojamais ienākums";

f) "pirktspējas paritātes" jēdziena ieviešana.

Dažas no lielajām atšķirībām jēdzienos ir šādas:

a) literāro un mākslas darbību (grāmatu rakstīšanu, mūzikas komponēšanu) tagad uzskata par ražošanu; samaksa par literāro un mākslas darbību līdz ar to ir samaksa par pakalpojumiem, nevis īpašuma ienākums;

b) kaut kādā ziņā ir mainījusies apdrošināšanas pakalpojumu produkcijas novērtēšana, piem., vērtējot nedzīvības apdrošināšanas produkciju, tagad ņem vērā arī ieņēmumus no tehnisko rezervju ieguldījuma;

c) tirdzniecības un pārvadājumu peļņas daļas sīkāka izskatīšana;

d) ķēdes sasaistes ieviešana nemainīgo cenu aprēķināšanai;

e) ir ieviests finanšu izpirkumnomas jēdziens (NKS 1968 un EKS 1970 bija ietverts tikai operatīvās izpirkumnomas jēdziens);

f) izdevumus par minerālu izpēti un datoru programmatūru tagad ieraksta kā kapitālieguldījumu (nevis kā starpproduktu patēriņu);

g) kapitāla patēriņš jāieraksta arī attiecībā uz valsts infrastruktūras darbiem (ceļiem, dambjiem utt.);

h) jaunu finanšu instrumentu (tādu kā atpirkšanas līgumi) un atvasināto finanšu instrumentu (tādu kā iespēju līgumi) identificēšana.

Ir arī atšķirības, kuras nerodas NKS grozījumu dēļ, piem.,

a) piegādes un izlietojuma tabulu ieviešana (tās bija iekļautas jau NKS 1968);

b) dažu ierakstīšanas sliekšņu ieviešana un norādes uz īpašiem institucionāliem režīmiem Eiropas Savienībā (skat. 1.24. punktu);

c) skaidra izvēle par labu produkcijas novērtēšanai bāzes cenās (EKS 1970, NKS 1968 un NKS 1993 akceptē arī vērtēšanu ražotāja cenās);

d) "ekonomiski aktīvo iedzīvotāju" un "bezdarbnieku" jēdzienu ieviešana (NKS 1968 un 1993 minēto jēdzienu nav).

EKS KĀ SISTĒMA

1.26. Sistēmas galvenās iezīmes ir šādas:

a) statistikas vienības un to grupējumi;

b) plūsmas un krājumi;

c) kontu sistēma un rādītāji;

d) izejvielu un produkcijas sistēma.

STATISTIKAS VIENĪBAS UN TO GRUPĒJUMI [8] Skat. 2. nodaļu: "Vienības un vienību grupējumi".

1.27. Sistēmas raksturīga iezīme ir vienības divu veidu un ekonomikas apakšsadalījuma divu veidu izmantošana, kas ir visai atšķirīgi un kalpo atšķirīgiem analītiskiem nolūkiem.

Lai aprakstītu ienākuma, izdevumu un finanšu plūsmas un bilances, institucionālās vienības sistēmā grupē sektoros, ņemot vērā to galvenās funkcijas, darbību un mērķus.

Lai aprakstītu ražošanas procesus un veiktu izejvielu un produkcijas analīzi, vietējās darbības veida vienības (vietējās DVV) sistēmā grupē nozarēs, ņemot vērā to darbības veidu. Darbību raksturo ieguldītie ražojumu resursi, ražošanas process un saražotā produkcija.

Institucionālās vienības un sektori

1.28. Institucionālās vienības ir ekonomiskas vienības, kas pašas spēj būt preču un aktīvu īpašnieces, uzņemties saistības iesaistīties ekonomiskās darbībās un darījumos ar citām vienībām. Sistēmas nolūkos institucionālās vienības grupē pavisam piecos savstarpēji izslēdzošos institucionālajos sektoros, kas sastāv no šādiem vienību veidiem:

a) nefinanšu sabiedrības;

b) finanšu sabiedrības;

c) valsts pārvalde;

d) mājsaimniecības;

e) bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai.

Minētie pieci sektori kopā veido kopējo ekonomiku. Katrs sektors vēl ir sadalīts apakšsektoros. Sistēmā ir noteikts, ka par katru sektoru un, ja ir vēlams, arī par apakšsektoru, kā arī par kopējo ekonomiku veido pilnīgu plūsmas kontu un bilanču kopu.

Vietējās darbības veida vienības un nozares

1.29. Vairākums institucionālo vienību savā ražotāja statusā veic vairāk nekā vienu darbību; lai uzsvērtu tehniskā un ekonomiskā rakstura attiecības, tās jāsadala atkarībā no darbības veida.

Paredz, ka vietējās darbības veida vienības atbilst šai prasībai kā operatīva pieeja. Vietējā DVV ražotāja statusā grupē visas kādas institucionālas vienības daļas, kuras atrodas vienā vai cieši blakus esošās vietās un kas veicina darbības izpildi NACE 1. red. klases līmenī (četri cipari).

Principā jāieraksta tik daudz vietējo darbības veida vienību, cik ir blakusdarbību; tomēr, ja nav pieejami uzskaites dokumenti, kas būtu vajadzīgi tādu darbību aprakstam, tad vietējā darbības veida vienība var ietvert vienu vai vairākas blakusdarbības.

Visu vietējo DVV grupa, kas iesaistītas tajā pašā vai līdzīgā darbības veidā, veido nozari.

Starp institucionālajām vienībām un vietējām DVV ir hierarhiskas attiecības. Institucionālā vienībā kopumā ietilpst viena vai vairākas vietējās DVV; vietējā DVV pieder vienai un tikai vienai institucionālai vienībai.

Precīzākai ražošanas procesa analīzei izmanto analītisku ražošanas vienību. Minētā vienība, kas nav nosakāma (izņemot tādas vietējas DVV gadījumā, kas ražo tikai vienu ražojuma veidu), ir viendabīgas ražošanas vienība, ko definē kā tādu, kurā nav blakusdarbību. Minēto vienību grupējumi veido viendabīgas nozares.

Rezidentvienības un nerezidentvienības. Kopējā ekonomika un pārējā pasaule

1.30. Kopējo ekonomiku definē rezidentvienību izteiksmē. Vienību dēvē par kādas valsts rezidentvienību, ja tai minētās valsts ekonomiskajā teritorijā ir ekonomisko interešu centrs, tas ir, ja tā ilgstoši (vienu gadu vai ilgāk) iesaistās ekonomiskās darbībās tajā teritorijā. Iepriekšminētie institucionālie sektori ir institucionālu rezidentvienību grupas.

Rezidentvienības iesaistās darījumos ar nerezidentvienībām (tas ir, vienībām, kas ir rezidenti citās ekonomikās). Tādi darījumi ir ekonomikas ārējie darījumi, un tos grupē pārējās pasaules kontā. Tādējādi sistēmas kontu struktūrā pārējās pasaules nozīme ir līdzīga institucionāla sektora nozīmei, kaut gan nerezidentvienības iekļauj tikai tiktāl, cik tās ir iesaistītas darījumos ar institucionālām rezidentvienībām. Līdz ar to, ciktāl runa ir par klasifikāciju kodēšanu, īpašs postenis attiecībā uz pārējo pasauli ir iekļauts sektoru klasifikācijas beigās.

Nosacītās rezidentvienības, ko sistēmā uzskata par institucionālām vienībām, definē šādi:

a) tās nerezidentvienību daļas, kam ir ekonomisko interešu centrs (tas ir, vairākumā gadījumu, kas iesaistās ekonomiskos darījumos gadu vai ilgāk vai kas veic celtniecības darbu mazāk nekā vienu gadu, ja produkcija veido bruto ieguldījumu pamatkapitālā) valsts ekonomiskajā teritorijā;

b) nerezidentvienības, kuru statuss ir zemes vai ēku īpašnieks valsts ekonomiskajā teritorijā, bet tikai attiecībā uz darījumiem, kuri ietekmē tādu zemi vai ēkas.

PLŪSMAS UN KRĀJUMI

1.31. Sistēmā ieraksta divus informācijas pamatveidus: plūsmas un krājumus. Plūsmas attiecas uz darbībām un notikumu sekām noteiktā laika posmā, turpretim krājumi attiecas uz stāvokli kādā laika brīdī.

Plūsmas

1.32. Plūsmas atspoguļo ekonomiskas vērtības rašanos, pārveidi, apmaiņu, pārvedumu vai izbeigšanos. Tās ietver institucionālo vienību aktīvu vai saistību vērtības izmaiņas. Ir divu veidu ekonomiskās plūsmas: darījumi un citas izmaiņas aktīvos. Darījumi parādās visos kontos un tabulās, kur parādās plūsmas, izņemot kontu "citas apjoma izmaiņas aktīvos" un pārvērtēšanas kontu. Citas izmaiņas aktīvos parādās tikai minētajos divos kontos.

Elementāro darījumu un citu plūsmu ir neskaitāmi daudz. Sistēma tos grupē relatīvi mazā veidu skaitā saskaņā ar to īpašībām.

Darījumi

1.33. Darījums ir ekonomiska plūsma, kas ir mijiedarbība starp institucionālām vienībām pēc savstarpējas vienošanās, vai darbība institucionālas vienības iekšienē, ko ir lietderīgi uzskatīt par darījumu, bieži vien tāpēc, ka vienība darbojas divos dažādos statusos. Ir lietderīgi sadalīt darījumus četrās galvenajās grupās:

a) darījumi ar ražojumiem: kas apraksta ražojumu izcelsmi (iekšzemes produkcija vai imports) un izlietojumu (starpproduktu patēriņš, galapatēriņš, kapitālieguldījumi vai eksports) [9] Skat. 3. nodaļu: "Darījumi ar ražojumiem".;

b) sadales darījumi: kas apraksta ražošanas radītās pievienotās vērtības sadali starp darbaspēku, kapitālu un valdību un ienākuma un bagātības pārdali (ienākuma un bagātības nodokļi un citi pārvedumi) [10] Skat. 4. nodaļu: "Sadales darījumi".;

c) finanšu darījumi: kas apraksta finanšu aktīvu tīro iegādi vai saistību tīro uzņemšanos par katru finanšu instrumenta veidu. Tādi darījumi bieži notiek kā nefinanšu darījumu ekvivalenti, bet tie var notikt arī kā darījumi, kas ietver tikai finanšu instrumentus [11] Skat. 5. nodaļu: "Finanšu darījumi".;

d) darījumi, kas nav iekļauti trijās iepriekš minētajās grupās: pamatkapitāla patēriņš un iegādes, no kurām atskaita neražoto nefinanšu aktīvus [12] Skat. 6. nodaļu: "Citas plūsmas"..

Darījumu īpašības

Savstarpēji darījumi pret vienību iekšējiem darījumiem

1.34. Vairākums darījumu ir savstarpēji darījumi starp divām vai vairākām institucionālām vienībām. Sistēma tomēr dažas darbības institucionālo vienību iekšienē ieraksta kā darījumus. Tādu vienību iekšējo darījumu ierakstīšanas nolūks ir sniegt analītiski noderīgāku ainu par produkciju, galīgajiem izlietojumiem un izmaksām.

Pamatkapitāla patēriņš, ko sistēma ieraksta kā izmaksas, ir svarīgs vienības iekšējais darījums. Vairākums pārējo vienības iekšējo darījumu ir darījumi ar ražojumiem, ko parasti ieraksta, kad institucionālās vienības, kuras darbojas gan kā ražotāji, gan kā galapatērētāji, izvēlas patērēt daļu produkcijas, ko tās pašas saražojušas. Tas bieži vien notiek mājsaimniecību un valsts pārvaldes gadījumā.

1.35. Ieraksta visu pašu saražoto produkciju, ko izmanto galapatēriņam tajā pašā institucionālajā vienībā. Pašu saražoto produkciju, ko izmanto starpproduktu patēriņam tajā pašā institucionālajā vienībā, ieraksta tikai tad, ja ražošana un starpproduktu patēriņš notiek dažādās vietējās darbības veida vienībās tajā pašā institucionālajā vienībā. Produkciju, ko saražo un izmanto kā starpproduktu patēriņu tajā pašā vietējā darbības veida vienībā, neieraksta.

Naudas darījumi pret beznaudas darījumiem

1.36. Vairākums darījumu, ko sistēma ieraksta, ir naudas darījumi, kur iesaistītās vienības izdara vai saņem maksājumus vai uzņemas saistības, vai saņem aktīvus, kas denominēti valūtas vienībās.

Darījumi, kas neietver skaidras naudas vai aktīvu, vai saistību, kas nosaukti valūtas vienībās, maiņu, ir beznaudas darījumi. Vienības iekšējie darījumi parasti ir beznaudas darījumi. Beznaudas darījumi, kas ietver vairāk nekā vienu institucionālu vienību, notiek tad, ja ir darījumi ar ražojumiem (ražojumu maiņas tirdzniecība), sadales darījumi (atalgojums natūrā, pārvedumi natūrā utt.) un citi darījumi (neražoto nefinanšu aktīvu maiņas tirdzniecība).

Sistēma visus darījumus ieraksta naudas izteiksmē. Tāpēc vērtības, kas jāieraksta par beznaudas darījumiem, vai nu jāmēra netieši, vai jāaplēš kā citādi.

Darījumi ar un bez ekvivalentiem

1.37. Darījumi, kuros iesaistīta vairāk nekā viena vienība, ir vai nu "kaut kas pret kaut ko" vai "kaut kas pret neko" darījumi. Pirmie ir apmaiņa starp institucionālām vienībām, tas ir, preču, pakalpojumu vai aktīvu sniegšana apmaiņā pret ekvivalentu, piem., naudu. Pēdējie parasti ir maksājumi skaidrā naudā vai natūrā, ko veic viena institucionālā vienība citai, bez ekvivalenta. Darījumi "kaut kas pret kaut ko" notiek visās četrās darījumu grupās, turpretim darījumi "kaut kas pret neko" notiek galvenokārt sadales darījumos, piemēram, nodokļu, sociālās palīdzības pabalstu vai dāvanu veidā.

Pārkārtotie darījumi

1.38. Sistēmas attieksme pret vairākumu darījumu ir tieša, tas ir, darījumus ieraksta tādā veidā, kādā tie parādās iesaistītajai institucionālajai vienībai. Dažus darījumus tomēr pārkārto, lai izceltu pakārtotās ekonomiskās attiecības. Darījumus var pārkārtot šādos trijos veidos: pārvirzīšana, sadalīšana un darījuma galvenā veicēja atzīšana.

Pārvirzīšana

1.39. Darījumu, kas iesaistītajām vienībām parādās kā tāds, kas notiek tieši starp vienībām A un C, var ierakstīt kā notiekošu netieši caur trešo vienību B. Tādējādi vienu darījumu starp A un C ieraksta kā divus darījumus: vienu starp A un B un otru starp B un C. Tādā gadījumā darījumu pārvirza.

Labi zināms pārvirzīšanas piemērs ir darba devēju sociālās iemaksas, ko darba devēji iemaksā tieši sociālās apdrošināšanas fondos. Sistēma ieraksta tādus maksājumus kā divus darījumus: darba devēji samaksā darba devēju sociālās iemaksas darba ņēmējiem un darba ņēmēji samaksā tās pašas iemaksas sociālās apdrošināšanas fondiem. Tāpat kā visām pārvirzīšanām, darba devēju sociālo iemaksu pārvirzīšanas nolūks ir izcelt ekonomisko būtību, kas ir tāda darījuma pamatā. Šajā gadījumā tas nozīmē parādīt darba devēju sociālās iemaksas kā iemaksas, kas samaksātas par labu darba ņēmējiem.

Cits pārvirzīšanas veids ir ar darījumiem, ko ieraksta kā notiekošus starp divām institucionālām vienībām vai vairāk, kaut gan saskaņā ar iesaistīto personu viedokli darījums vispār nenotiek. Piemērs ir darbība ar īpašuma ienākumu, kas nopelnīts dažos apdrošināšanas fondos, ko patur apdrošināšanas uzņēmumi. Sistēma ieraksta, ka apdrošināšanas uzņēmumi samaksā šo īpašuma ienākumu apdrošinājuma ņēmējiem, kuri pēc tam tādu pašu summu samaksā atpakaļ apdrošināšanas uzņēmumiem kā papildu prēmijas.

Sadalīšana

1.40. Ja darījumu, kas iesaistītajām personām parādās kā viens darījums, ieraksta kā divus vai vairākus atšķirīgi klasificētus darījumus, tad darījums ir sadalīts. Sadalīšana parasti nenozīmē, ka darījumos ir iesaistītas papildu vienības.

Nedzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājums ir tipisks sadalīts darījums. Kaut gan apdrošinājuma ņēmēji un apdrošinātāji uzskata minētos maksājumus par vienu darījumu, sistēma tos sadala divos gluži atšķirīgos darījumos: maksājumos par sniegtajiem nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem un tīrajās nedzīvības apdrošināšanas prēmijās. Tirdzniecības peļņas normas ierakstīšana ir cits svarīgs sadalīšanas gadījums.

Darījuma galvenā veicēja atzīšana

1.41. Ja vienība veic darījumu citas vienības vārdā, tad darījumu ieraksta tikai galvenā veicēja kontos. Parasti šo principu nepārkāpj un nemēģina, piemēram, iedalīt nodokļus vai subsīdijas galīgajiem maksātājiem vai galīgajiem labuma guvējiem saskaņā ar pieņēmumiem.

Robežgadījumi

1.42. Darījuma definīcija nosaka, ka savstarpējs darījums starp institucionālām vienībām notiek pēc savstarpējas vienošanās. Ja darījumu veic pēc savstarpējas vienošanās, tad tas nozīmē, ka institucionālās vienības par to ir iepriekš zinājušas un tam piekritušas. Tas tomēr nenozīmē, ka visas vienības noteikti iesaistās darījumā labprātīgi, jo daži darījumi ir noteikti ar likumu. Tas attiecas galvenokārt uz dažiem sadales darījumiem, tādiem kā nodokļu, naudas sodu un līgumsodu maksājumi. Tomēr aktīvu nekompensējamu arestu neuzskata par darījumu, kaut gan tas ir noteikts ar likumu.

Nelegālas ekonomiskas darbības ir darījumi tikai tad, ja visas iesaistītās vienības piedalās darbībās brīvprātīgi. Tāpēc nelegālu narkotisko vielu vai zagta īpašuma pirkšana, pārdošana vai maiņa ir darījumi, kamēr tā nav zādzība.

Citas izmaiņas aktīvos

1.43. Citās izmaiņās aktīvos ieraksta izmaiņas, kas nav darījumu rezultāts [13] Skat. 6. nodaļu: "Citas plūsmas".. Tās ir vai nu:

a) citas izmaiņas aktīvu un saistību apjomā, vai

b) turēšanas ienākumi un zaudējumi.

Citas izmaiņas aktīvu un saistību apjomā

1.44. Minētās izmaiņas var lielos vilcienos sadalīt trijās galvenajās kategorijās:

a) aktīvu normāla rašanās un izzušana, kas nenotiek darījumu rezultātā;

b) izmaiņas aktīvos un saistībās ārkārtas, neparedzētu notikumu dēļ;

c) izmaiņas klasifikācijā un struktūrā.

1.45. Piemēri par izmaiņām a) kategorijā ir zemaugsnes (zemes dzīļu) aktīvu atklāšana vai sarukšana un nekultivēto bioloģisko resursu dabiskais pieaugums. Kategorijā b) ietilpst aktīvu izmaiņas (parasti zaudējumi), kas radušās dabas katastrofu, kara vai nopietnu noziegumu dēļ [14] Nelielu noziegumu, kā veikala apzagšana, sekas var ierakstīt kā krājumu izmaiņu daļu un līdz ar to kā darījumu.. Vienpusējas parāda dzēšanas un aktīvu nekompensējami aresti arī pieder b) kategorijai. Kategorija c) sastāv no izmaiņām, kas radušās institucionālo vienību vai aktīvu un saistību pārklasificēšanas un pārstrukturēšanas dēļ.

Turēšanas ienākumi un zaudējumi

1.46. Turēšanas ienākumi un zaudējumi rodas aktīvu cenu izmaiņu dēļ. Tie rodas visos finanšu un nefinanšu aktīvu veidos un saistībās. Aktīvu un saistību turēšanas laikā aktīvu un saistību īpašnieku turēšanas ienākumi un zaudējumi vienkārši uzkrājas, ja nekā tos nepārveido.

Turēšanas ienākumus un zaudējumus, ko mēra, ņemot vērā pašreizējās tirgus cenas, sauc par nominālajiem turēšanas ienākumiem un zaudējumiem. Tos var sadalīt neitrālajos turēšanas ienākumos un zaudējumos, kas atspoguļo vispārējā cenu līmeņa izmaiņas, un reālajos turēšanas ienākumos un zaudējumos, kas atspoguļo izmaiņas aktīvu relatīvajās cenās.

Krājumi

1.47. Krājumi ir aktīvu un saistību turējumi kādā laika brīdī. Krājumus ieraksta katra grāmatvedības pārskata perioda sākumā un beigās. Kontus, kuros norāda krājumus, sauc par bilancēm [15] Skat. 7. nodaļu: "Bilances"..

Krājumus ieraksta arī attiecībā uz iedzīvotājiem un nodarbinātību. Tādus krājumus tomēr ieraksta kā vidējos lielumus visā grāmatvedības pārskata periodā.

Krājumus ieraksta attiecībā uz visiem aktīviem sistēmas robežās, tas ir, attiecībā uz finanšu aktīviem un saistībām un attiecībā uz nefinanšu aktīviem, gan ražotiem, gan neražotiem. Tomēr segums ir ierobežots un attiecas tikai uz tiem aktīviem, ko izmanto ekonomiskajā darbībā un kuri ir pakļauti īpašumtiesībām. Tādējādi krājumus neieraksta attiecībā uz tādiem aktīviem kā cilvēka kapitāls un dabas resursi, kas nav īpašumā.

Savās robežās sistēma ir izsmeļoša gan attiecībā uz plūsmām, gan krājumiem. Tas nozīmē, ka visas izmaiņas krājumos var pilnīgi izskaidrot ar ierakstītajām plūsmām.

KONTU SISTĒMA UN RĀDĪTĀJI [16] Skat. 7. nodaļu: "Bilances" un 8. nodaļu: "Kontu secība un līdzsvarošanas posteņi".

Kontu veidošanas noteikumi

1.48. Konts ir veids, kā par kādu noteiktu ekonomiskās dzīves aspektu ierakstīt izlietojumus un resursus vai aktīvu un saistību izmaiņas grāmatvedības pārskata periodā, vai aktīvu un saistību krājumus, kuri pastāv minētā perioda sākumā vai beigās.

Kontu abu pušu terminoloģija

1.49. Tekošo kontu labo pusi, kur parādās darījumi, kuri palielina vienības vai sektora ekonomiskās vērtības apjomu, sistēmā apzīmē ar terminu "resursi". Kontu kreiso pusi, kas attiecas uz darījumiem, kuri samazina vienības vai sektora ekonomiskās vērtības apjomu, apzīmē ar terminu "izlietojumi".

Uzkrājumu kontu labo pusi sauc "saistību un tīrās vērtības izmaiņas" un kreiso pusi — "aktīvu izmaiņas".

Bilances noformē šādi: "saistības un tīrā vērtība" (starpība starp aktīviem un saistībām) labajā pusē un "aktīvi" kreisajā pusē. Salīdzinājums starp divām secīgām bilancēm norāda izmaiņas saistībās un tīrajā vērtībā un izmaiņas aktīvos.

Divkāršs ieraksts/četrkāršs ieraksts

1.50. Attiecībā uz vienību vai sektoru nacionālās kontu pamatā ir divkāršā ieraksta princips. Katrs darījums jāieraksta divreiz, vienreiz kā resurss (vai izmaiņas saistībās) un vienreiz kā izlietojums (vai izmaiņas aktīvos). Darījumu kopumam, kas ierakstīti kā resursi vai saistību izmaiņas, un darījumu kopumam, kas ierakstīti kā izlietojums vai aktīvu izmaiņas, jābūt vienādiem, tādējādi ļaujot pārbaudīt kontu konsekvenci.

Tomēr praksē nacionālo kontu pamatā — visām vienībām un visiem sektoriem — ir četrkāršā ieraksta princips, jo vairākumā darījumu ir iesaistītas divas institucionālās vienības. Katrs tāda veida darījums abiem iesaistītajiem darītājiem jāieraksta divreiz. Piemēram, sociālo pabalstu skaidrā naudā, ko valdības vienība samaksā mājsaimniecībai, ieraksta valdības kontos kā izlietojumu pozīcijā "pārvedumi" un kā aktīvu negatīvu iegādi pozīcijā "valūta un noguldījumi"; mājsaimniecības sektora kontos to ieraksta kā resursu pozīcijā "pārvedumi" un kā aktīvu iegādi pozīcijā "valūta un noguldījumi".

No otras puses, darījumi vienā vienībā (gadījumi, kad produkciju patērē tā pati vienība, kas to ražojusi) prasa tikai divus ierakstus, kuru vērtības jāaplēš.

Novērtēšana

1.51. Izņemot dažus mainīgus lielumus attiecībā uz iedzīvotājiem un darbaspēku, sistēma visas plūsmas un krājumus norāda naudas izteiksmē. Sistēma necenšas noteikt plūsmu un krājumu lietderību. Tā vietā plūsmas un krājumus mēra saskaņā ar to apmaiņas vērtību, tas ir, vērtību, pēc kuras plūsmas un krājumus faktiski samaina vai varētu samainīt pret naudu. Tāpēc tirgus cenas ir EKS galvenais pamats attiecībā uz novērtēšanu.

1.52. Gadījumos, kad runa ir par naudas darījumiem vai skaidras naudas turējumiem un saistībām, prasītie lielumi ir tieši pieejami. Vairākumā citu gadījumu novērtēšanas metode, kurai dod priekšroku, ir ar atsauci uz tirgus cenām par analogām precēm, pakalpojumiem vai aktīviem. Šo metodi izmanto, piem., attiecībā uz maiņas darījumiem un īpašnieku apsaimniekotu mājokļu pakalpojumiem. Ja nav pieejamas tirgus cenas par analogiem ražojumiem, piemēram, gadījumā ar valdības ražotiem nefinanšu pakalpojumiem, tad novērtēšana jāizdara saskaņā ar ražošanas izmaksām. Ja neviena no abām metodēm nav izpildāma, tad plūsmas un krājumus var vērtēt pēc paredzēto nākotnes ienākumu diskontētas tagadnes vērtības. Tomēr, ņemot vērā lielo nenoteiktību, kas raksturīga tādai metodei, to iesaka tikai kā pēdējo iespēju.

1.53. Krājumi jāvērtē pašreizējās cenās laikā, uz kuru attiecas bilance, nevis to preču vai aktīvu ražošanas vai iegādes laikā, kas veido krājumus. Dažreiz krājumi jāvērtē pēc to lēstajām norakstītajām pašreizējām iegādes vērtībām vai ražošanas izmaksām.

Īpaši vērtējumi attiecībā uz ražojumiem [17] Skat. 3. nodaļu: "Darījumi ar ražojumiem".

1.54. Ņemot vērā transporta izmaksas, tirdzniecības peļņas normas un nodokļus, no kā atskaitītas subsīdijas par ražojumiem, konkrēta ražojuma ražotājs un lietotājs parasti tam piešķir atšķirīgu vērtību. Lai pēc iespējas ievērotu darījumu veicēju viedokli, sistēma ieraksta visus izlietojumus pircēja cenās, kas ietver transporta izmaksas, tirdzniecības peļņas normu un nodokļus, no kā atskaitītas subsīdijas par ražojumiem, turpretim produkciju ieraksta bāzes cenās, kur minētie faktori nav iekļauti.

1.55. Ražojumu importu un eksportu ieraksta pēc robežvērtībām. Kopējo importu un eksportu vērtē uz eksportētāja muitas robežas (FOB). Ārvalstu transporta un apdrošināšanas pakalpojumus starp importētāja un eksportētāja robežām neiekļauj preču vērtībā, bet ieraksta pakalpojumu ailē. Tā kā var nebūt iespējams iegūt FOB vērtības sīkiem ražojumu sadalījumiem, tabulās, kurās ietverta sīka informācija par ārējo tirdzniecību, norāda importu, kas vērtēts uz importētāja muitas robežas (CIF vērtība). Visus transporta un apdrošināšanas pakalpojumus līdz importētāja robežai iekļauj importēto preču vērtībā. Tiktāl, ciktāl minētie pakalpojumi attiecas uz iekšzemes pakalpojumiem, šajā noformējumā veic vispārēju FOB/CIF korekciju.

Novērtēšana nemainīgās cenās [18] Skat. 10. nodaļu: "Cenas un apjoma rādītāji".

1.56. Novērtēšana nemainīgās cenās nozīmē novērtēt plūsmas un krājumus kādā grāmatvedības pārskata periodā iepriekšējā perioda cenās. Novērtēšanas nemainīgās cenās mērķis ir sadalīt plūsmu un krājumu vērtību izmaiņas laikā cenu izmaiņās un apjoma izmaiņās. Plūsmas un krājumus nemainīgās cenās dēvē par plūsmām un krājumiem apjoma izteiksmē.

Daudzām plūsmām un krājumiem, piem., ienākumam, nav pašiem savu cenas un daudzuma dimensiju. Tomēr tādu mainīgo lielumu pirktspēju var iegūt, veicot kārtējo vērtību deflāciju ar atbilstošu cenu indeksu, piem., ar cenu indeksu galīgajam nacionālajam izlietojumam, izņemot krājumu izmaiņas. Plūsmas un krājumus, kam piemērota deflācija, dēvē par plūsmām un krājumiem reālā izteiksmē. Piemērs ir reālais izmantojamais ienākums.

Ieraksta laiks

1.57. Sistēma ieraksta plūsmas, ņemot vērā uzkrājumus, tas ir, kad rodas, tiek pārveidota vai izbeidzas ekonomiskā vērtība vai kad rodas, tiek pārveidoti vai dzēsti prasījumi un saistības.

Tādējādi produkciju ieraksta pēc saražošanas, nevis tad, kad pircējs par to samaksā, un kāda aktīva pārdošanu ieraksta tad, kad aktīvs maina īpašnieku, nevis attiecīgā maksājuma izdarīšanas brīdī. Procentus ieraksta tajā grāmatvedības pārskata periodā, kurā tie uzkrājas, neatkarīgi no tā, vai tos tajā periodā faktiski samaksā vai nesamaksā. Ierakstīšanu, ņemot vērā uzkrājumu, piemēro visām plūsmām — gan naudas, gan beznaudas, gan vienību iekšējām un starpvienību plūsmām.

Tomēr dažos gadījumos ir jāparāda elastīgums attiecībā uz ieraksta laiku. To jo īpaši piemēro nodokļiem un citām plūsmām, kas attiecas uz valsts pārvaldi un ko bieži vien ieraksta, ņemot vērā skaidras naudas daudzumu valdības kontos. Dažreiz ir grūti veikt minēto plūsmu tiešu pārveidi no skaidras naudas par uzkrājumiem. Tādos gadījumos, iespējams, ir nepieciešams izmantot tuvinājumus.

Jebkura plūsma jāieraksta vienā laika brīdī attiecībā uz visām iesaistītajām vienībām un visos attiecīgajos kontos. Minētais princips var šķist vienkāršs, bet tā izpilde nav vienkārša. Institucionālās vienības ne vienmēr piemēro vienus un tos pašus uzskaites noteikumus. Pat ja tās to dara, atšķirības faktiskajā uzskaitē var rasties praktisku iemeslu dēļ, piemēram, paziņojumu aizkavēšanās dēļ. Līdz ar to iesaistītie darījumu veicēji var ierakstīt darījumus dažādos laikos. Tādas neatbilstības jānovērš, veicot korekcijas.

Konsolidācija un saldo aprēķins

Konsolidācija

1.58. Konsolidācija attiecas uz darījumu likvidēšanu starp vienībām pēc vienību grupēšanas, gan attiecībā uz izlietojumiem, gan resursiem, kā arī uz savstarpējo finanšu aktīvu un saistību likvidēšanu.

Apakšsektoros vai sektoros plūsmas un krājumus starp sastāvā esošajām vienībām principā nekonsolidē.

Tomēr konsolidētos kontus var veidot, lai iegūtu papildu noformējumu un analīzi. Attiecībā uz dažiem analīzes veidiem informācija par minēto (apakš)sektoru darījumiem ar citiem sektoriem un atbilstošais "ārējais" finanšu postenis ir nozīmīgāks nekā kopējie bruto rādītāji.

Tomēr kontos un tabulās, kas parāda kreditoru/debitoru attiecības, ir sniegta detalizēta aina par ekonomikas finansēšanu, un tos uzskata par ļoti lietderīgiem, lai saprastu, pa kādiem kanāliem finansējuma pārpalikums virzās no galīgajiem aizdevējiem pie galīgajiem aizņēmējiem.

Saldo aprēķins

1.59. Individuālām vienībām vai sektoriem viens un tas pats darījuma veids var būt gan kā izlietojums, gan kā resurss (piem., tie gan maksā, gan saņem procentus), un viens un tas pats finanšu instrumenta veids — gan kā aktīvs, gan kā saistības.

Sistēma iesaka bruto ierakstīšanu neatkarīgi no saldo aprēķina pakāpes, kas raksturīga pašām klasifikācijām.

Patiešām, saldo aprēķins ir raksturīgs dažādām darījumu kategorijām, no kurām uzskatāmākais piemērs ir "krājuma izmaiņas", kas drīzāk pasvītro analītiski nozīmīgo kopējo kapitālieguldījumu aspektu, nevis seko ikdienas papildinājumiem un samazinājumiem.

Līdzīgi, ar dažiem izņēmumiem, finanšu kontā un kontā "citas izmaiņas aktīvos" ieraksta aktīvu un saistību tīro pieaugumu, uzrādot minēto plūsmu veidu galīgo rezultātu grāmatvedības pārskata perioda beigās.

Konti, līdzsvarošanas posteņi un rādītāji

1.60. Attiecībā uz vienībām (institucionālajām vienībām, vietējām darbības veida vienībām) vai vienību grupām (institucionālajiem sektoriem un vēl plašāk — attiecībā uz pārējo pasauli, nozarēm) dažādos apakškontos ieraksta darījumus vai citas plūsmas, kas saistītas ar dažiem īpašiem ekonomiskās dzīves aspektiem (piemēram, ražošanu). Tāds darījumu kopums parasti nav līdzsvarā; kopējās summas, kas ierakstītas kā kreditoru saistības un debitoru saistības, parasti atšķiras. Tāpēc jāievieš līdzsvarošanas postenis. Parasti līdzsvarošanas postenis jāievieš arī starp institucionālās vienības vai sektora aktīvu kopumu un saistību kopumu. Līdzsvarošanas posteņi paši par sevi ir nozīmīgi ekonomiskās darbības rezultātu mēri. Ja tos sasummē attiecībā uz visu ekonomiku, tad tie veido nozīmīgus rādītājus.

Kontu secība

1.61. Sistēmu veido savstarpēji saistītā kontu secībā.

Pilnīgu kontu secību attiecībā uz institucionālajām vienībām un sektoriem veido tekošie konti, uzkrājumu konti un bilances.

Tekošie konti attiecas uz ražošanu, ienākuma radīšanu, sadali un pārdali un uz minētā ienākuma izlietojumu galapatēriņa veidā. Uzkrājumu konti attiecas uz aktīvu un saistību izmaiņām un tīrās vērtības izmaiņām (jebkurai institucionālai vienībai vai vienību grupai tā ir starpība starp tās aktīviem un saistībām). Bilancēs norāda aktīvu un saistību krājumus un tīro vērtību.

1.62. Nav iespējams paredzēt pilnīgu kontu kopumu, ieskaitot bilanču sastādīšanu kādai vietējai DVV, jo parasti tādai vienībai pašai nevar piederēt preces vai aktīvi vai tā nespēj saņemt vai izmaksāt ienākumu. Kontu secība vietējām darbības veida vienībām un nozarēm ir saīsināta līdz pirmajiem tekošajiem kontiem: ražošanas kontam un ienākuma radīšanas kontam, kur līdzsvarošanas postenis ir darbības rezultāts.

Preču un pakalpojumu konts

1.63. Preču un pakalpojumu kontā norāda, attiecībā uz ekonomiku kopumā vai attiecībā uz ražojumu grupām, kopējos resursus (produkciju un importu) un preču un pakalpojumu izlietojumu (starpproduktu patēriņu, galapatēriņu, izmaiņas krājumos, bruto ieguldījumus pamatkapitālā, vērtslietu iegādes, no kurām atskaitītas to realizācijas, un eksportu).

Pārējās pasaules konts

1.64. Pārējās pasaules konts attiecas uz darījumiem starp institucionālajām rezidentvienībām un nerezidentvienībām un uz attiecīgajiem aktīvu un saistību krājumiem, ja tie ir būtiski.

Tā kā pārējai pasaulei kontu struktūrā ir līdzīga nozīme kā institucionālajam sektoram, tad pārējās pasaules kontu veido no pārējās pasaules viedokļa. Resurss pārējai pasaulei ir izlietojums kopējai ekonomikai un otrādi. Ja līdzsvarošanas postenis ir pozitīvs, tas nozīmē, ka ir pārējās pasaules pārpalikums un kopējās ekonomikas deficīts, un otrādi, ja līdzsvarošanas postenis ir negatīvs.

Līdzsvarošanas posteņi

1.65. Līdzsvarošanas postenis ir kontu salikums, ko iegūst, atskaitot konta vienas puses ierakstu kopējo vērtību no otras puses ierakstu kopējās vērtības. To nevar izmērīt neatkarīgi no pārējiem ierakstiem; kā atvasināts ieraksts, tas atspoguļo vispārējo kontu noteikumu piemērošanu īpašiem ierakstiem abās konta pusēs.

Līdzsvarošanas posteņi nav tikai līdzekļi, kas ieviesti, lai nodrošinātu kontu līdzsvaru. Tajos iekļauj liela informācijas apjoma kopsavilkumu un dažus svarīgākos kontu ierakstus, kā redzams šādos līdzsvarošanas posteņu piemēros: pievienotā vērtība, darbības rezultāts, izmantojamais ienākums, ietaupījumi, tīrais aizdevums/tīrais aizņēmums.

Rādītāji

1.66. Rādītāji ir saliktas vērtības, ar ko mēra kopējās ekonomikas darbības rezultātu, izskatot to no konkrēta viedokļa; piemēram, produkcija, pievienotā vērtība, izmantojamais ienākums, galapatēriņš, ietaupījumi, kapitālieguldījumi utt. Kaut gan rādītāju aprēķins nav ne tās vienīgais, ne galvenais nolūks, jāatzīst, ka sistēmā tiem ir liela nozīme kā rādītājiem un pamatlielumiem, lai veiktu makroekonomisko analīzi un salīdzinājumu laikā un telpā.

Var izšķirt divus rādītāju veidus:

a) rādītāji, kas attiecas tieši uz darījumiem sistēmā, tādiem kā preču un pakalpojumu produkcija, faktiskais galapatēriņš, bruto ieguldījumi pamatkapitālā, darba ņēmēju kompensācija utt.;

b) rādītāji, kas raksturo līdzsvarošanas posteņus kontos, tādus kā iekšzemes kopprodukts tirgus cenās (IKP), kopējās ekonomikas darbības rezultāts, nacionālais ienākums, nacionālais izmantojamais ienākums, ietaupījumi, pašreizējais ārējais saldo, kopējās ekonomikas tīrā vērtība (nacionālā bagātība).

1.67. Vairāku nacionālo kontu rādītāju lietderībai tiek piešķirts vēl lielāks svars, aprēķinot minētos skaitļus uz vienu cilvēku. Attiecībā uz vispārējiem rādītājiem, tādiem kā IKP vai nacionālais ienākums vai mājsaimniecību galapatēriņš, parasti izmantotais dalītājs ir kopējais (rezidentu) iedzīvotāju skaits. Sadalot apakšsektoros mājsaimniecības sektora kontus vai kontu daļu, ir vajadzīgi arī dati par mājsaimniecību skaitu un cilvēku skaitu, kuri piederīgi katram apakšsektoram [19] Skat. 11. nodaļu: "Iedzīvotāji un ieguldāmie darbaspēka resursi"..

IZEJVIELU UN PRODUKCIJAS SISTĒMA [20] Skat. 9. nodaļu: "Izejvielu un produkcijas sistēma".

1.68. Izejvielu un produkcijas sistēmā ietilpst piegādes un izlietojuma tabulas, kas sadalītas pēc nozares, tabulas, kas sasaista piegādes un izlietojuma tabulas ar sektoru kontiem, un simetriskas izejvielu un produkcijas tabulas pēc viendabīgām nozarēm (ražojumiem).

1.69. Piegādes un izlietojuma tabulas ir matricas (ražojumu rindas, nozaru slejas), kas parāda, kā nozaru produkcija tiek sadalīta pēc ražojumu veida un kā iekšzemes un importētās preču un pakalpojumu piegādes tiek sadalītas starp dažādiem starpposma un galīgajiem izlietojumiem, ieskaitot eksportu. Izlietojuma tabula arī parāda ražošanas izmaksu un radītā ienākuma struktūru nozarē.

Piegādes un izlietojuma tabulas ir arī koordinēšanas sistēma visām tabulām, kuras sastādītas pēc nozares un/vai ražojuma, kas ietver datus par ieguldītajiem darbaspēka resursiem, bruto ieguldījumiem pamatkapitālā, pamatlīdzekļu krājumiem, detalizētiem cenu indeksiem, un tādējādi sīki apraksta izmaksu struktūru, radīto ienākumu, nodarbinātību, darba ražīgumu, kapitāla intensitāti.

1.70. Ir iespējams saistīt piegādes un izlietojuma tabulas ar sektoru kontiem, saistklasificējot produkciju, starpproduktu patēriņu un pievienotās vērtības sastāvdaļas pēc sektora un pēc nozares.

2. NODAĻA

VIENĪBAS UN VIENĪBU GRUPĒJUMI

2.01. Valsts ekonomika ir ļoti liela vienību skaita darbības rezultāts, kuras veic daudzus dažāda veida darījumus ražošanas, finanšu, apdrošināšanas, pārdales un patēriņa nolūkā.

2.02. Vienības un vienību grupējumi nacionālajos kontos jādefinē atkarībā no ekonomiskās analīzes veida, kam tie paredzēti, un nevis to vienību veida izteiksmē, ko parasti izmanto statistikas pētījumos. Pēdējās minētās vienības (uzņēmumi, kontrolakciju sabiedrības, darbības veida vienības, vietējās vienības, valsts pārvaldes iestādes, bezpeļņas iestādes, mājsaimniecības utt.) ne vienmēr atbilst nacionālo kontu mērķiem, jo to pamatā parasti ir tradicionāli juridiska, administratīva vai grāmatvedības rakstura kritēriji.

Statistiķiem jāņem vērā EKS izmantoto analīzes vienību definīcijas, lai nodrošinātu, ka apsekojumos, kuros vāc faktiskos datus, pakāpeniski tiktu ieviestas visas informācijas sastāvdaļas, kas nepieciešamas vajadzīgo datu sastādīšanai, ņemot vērā EKS izmantotās analīzes vienības.

2.03. Sistēmas pazīme ir trīs veidu vienību izmantojums, kas atbilst diviem ļoti izšķirīgiem ekonomikas sadalījuma veidiem. Lai analizētu ražošanas procesu, ir būtiski izvēlēties vienības, kuras skaidri izsaka ekonomiski tehniska rakstura attiecības; lai analizētu plūsmas, kas ietekmē ienākuma, kapitāla un finanšu darījumus, kā arī bilances, ir būtiski izvēlēties vienības, kas ļauj izpētīt darbību attiecības starp ekonomiskajiem subjektiem.

Ņemot vērā abus minētos mērķus, turpmāk šajā nodaļā ir definētas institucionālās vienības, kas derīgas ekonomiskās darbības analīzei, un vietējās darbības veida vienības, un viendabīgas ražošanas vienības, kas piemērotas ekonomiski tehnisko attiecību analīzei. Praksē minētos trīs vienību veidus izveido, apvienojot vai sīkāk sadalot statistikas pētījumu pamatvienības vai dažreiz tādas vienības, kas iegūtas tieši no statistikas pētījumiem. Pirms sniegt precīzas definīcijas attiecībā uz trijiem minētajiem vienību veidiem, ko izmanto EKS, ir jādefinē nacionālās ekonomikas robežas.

NACIONĀLĀS EKONOMIKAS ROBEŽAS

2.04. Institucionālas, vietējas vai viendabīgas ražošanas vienības, kas veido kādas valsts ekonomiku un kuru darījumi ir ierakstīti EKS, ir vienības, kuru ekonomisko interešu centrs atrodas attiecīgās valsts ekonomiskajā teritorijā. Tādām vienībām, ko dēvē par rezidentvienībām, var būt vai nebūt attiecīgās valsts valstspiederība, tās var būt vai nebūt juridiskas personas un var būt vai nebūt pārstāvētas valsts ekonomiskajā teritorijā darījuma veikšanas brīdī. Kad tādējādi ir noteiktas nacionālās ekonomikas robežas rezidentvienību izteiksmē, ir jānosaka terminu "ekonomiskā teritorija" un "ekonomisko interešu centrs" nozīme.

2.05. Termins "ekonomiskā teritorija" nozīmē:

a) valsts pārvaldītu ģeogrāfisku teritoriju, kurā notiek brīva personu, preču, pakalpojumu un kapitāla aprite;

b) visas brīvās zonas, ieskaitot muitas noliktavas un rūpnīcas, kas atrodas muitas kontrolē;

c) valsts gaisa telpu, teritoriālos ūdeņus un kontinentālo šelfu, kas atrodas starptautiskajos ūdeņos, pār ko valstij ir ekskluzīvas tiesības [1] Zvejas laivas, citi kuģi, peldošas platformas un lidaparāti EKS tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem visām pārējām pārvietojamām ierīcēm, kas vai nu atrodas valsts rezidentvienību īpašumā un/vai kuras tās izmanto, vai arī pieder nerezidentiem, bet tās izmanto rezidentvienības. Darījumi, kas ietver šāda veida ierīču īpašumtiesības (bruto ieguldījumi pamatkapitālā) un izmantošanu (noma, apdrošināšana utt.), tiek saistīti ar tās valsts ekonomiku, kuras rezidenti ir attiecīgie īpašnieki un/vai lietotāji. Finanšu izpirkumnomas gadījumos uzskata, ka notiek īpašumtiesību maiņa.;

d) teritoriālos anklāvus, tas ir, ģeogrāfiskas teritorijas, kas atrodas citur pasaulē un ko saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vai starpvalstu nolīgumiem izmanto attiecīgās valsts pārvaldes iestādēm (sūtniecībām, konsulātiem, militārajām bāzēm, zinātniskajām bāzēm utt.);

e) naftas, dabasgāzes utt. iegulas starptautiskajos ūdeņos ārpus valsts kontinentālā šelfa, ko izstrādā rezidentvienības šajā teritorijā, kā noteikts iepriekšējos apakšpunktos.

2.06. Ekonomiskajā teritorijā neietilpst eksteritoriāli anklāvi (tas ir, valsts ģeogrāfiskas teritorijas daļas, ko izmanto citu valstu pārvaldes iestādes, Eiropas Savienības iestādes vai starptautiskas organizācijas saskaņā ar starptautiskiem līgumiem vai starpvalstu nolīgumiem [2] Eiropas Savienības iestāžu un starptautisko organizāciju izmantotās teritorijas tādējādi ir sui generis valstu teritorijas. Šādu valstu iezīme ir tāda, ka vienīgie rezidenti ir pašas iestādes (skat. 2.10. punkta e) apakšpunktu).).

2.07. Termins "ekonomisko interešu centrs" norāda, ka ekonomiskajā teritorijā pastāv dažas vietas, kur vai no kuras kāda vienība iesaistās un paredz turpmāk iesaistīties būtiskās ekonomiskās darbībās un darījumos vai nu nenoteiktu laiku, vai noteiktu, bet ilgu laiku (gadu vai ilgāk). Tādējādi uzskata, ka vienībai, kas veic šādus darījumus vairāku valstu ekonomiskajās teritorijās, katrā no tām ir ekonomisko interešu centrs. Zemes un ēku īpašumtiesības ekonomiskajā teritorijā uzskata par pietiekamām, lai īpašniekam šajā valstī būtu ekonomisko interešu centrs.

2.08. Ņemot vērā šīs definīcijas, vienības, ko uzskata par kādas valsts rezidentiem, sīkāk var sadalīt šādi:

a) vienības, kurās visi darījumi galvenokārt ir saistīti ar ražošanu, finansēšanu, apdrošināšanu vai pārdali, izņemot darījumus, kas saistīti ar zemes un ēku īpašumtiesībām;

b) vienības, kurās darījumi galvenokārt ir saistīti ar patēriņu [3] Patēriņš nav vienīgā iespējamā mājsaimniecību darbība. Mājsaimniecības kā uzņēmēji var nodarboties ar visa veida saimnieciskām darbībām., izņemot darījumus attiecībā uz zemes un ēku īpašumtiesībām;

c) visas vienības, kuru statuss galvenokārt ir zemes un ēku īpašnieki, izņemot tādu eksteritoriālu anklāvu īpašniekus, kas ir citu valstu ekonomiskās teritorijas daļas vai ir sui generis valstis (skat. 2.06. punktu).

2.09. Tādu vienību gadījumā, kurās visi darījumi galvenokārt ir saistīti ar ražošanu, finansēšanu, apdrošināšanu vai pārdali, izņemot darījumus, kas saistīti ar zemes un ēku īpašumtiesībām, var nošķirt šādus divus gadījumus:

a) darbības, ko veic tikai valsts ekonomiskajā teritorijā, vienības, kas veic šādas darbības, ir attiecīgās valsts rezidentvienības;

b) darbības, ko gadu vai ilgāk veic vairāku valstu ekonomiskajās teritorijās, tikai tā vienības daļa, kuras ekonomisko interešu centrs atrodas attiecīgās valsts ekonomiskajā teritorijā, ir uzskatāma par rezidentvienību. Tā var būt:

1) vai nu institucionāla rezidentvienība (skat. 2.12. punktu), kuras darbības, ko gadu vai ilgāk veic pārējā pasaulē, neiekļauj un aplūko atsevišķi [4] Tikai tādā gadījumā, ja šādu darbību veic mazāk nekā vienu gadu, to nenošķir no institucionālās ražotājvienības darbībām. Tā var rīkoties arī, ja darbība, lai gan to veic gadu vai ilgāk, ir nebūtiska un visos gadījumos, kad tiek veikta aprīkojuma uzstādīšana ārvalstīs. Tomēr uzskata, ka vienībai, kas ir rezidente citā valstī un kura veic būvniecības darbību attiecīgajā valstī mazāk nekā gadu, ekonomisko interešu centrs ir valsts ekonomiskajā teritorijā, ja būvniecības darbības produkcija veido bruto ieguldījumus pamatkapitālā. Tāpēc šādu vienību uzskata par nosacītu rezidentvienību., vai

2) nosacīta rezidentvienība (skat. 2.15. punktu) attiecībā uz darbību, ko valstī gadu vai ilgāk veic kāda vienība, kas ir citas valsts rezidente [4] Tikai tādā gadījumā, ja šādu darbību veic mazāk nekā vienu gadu, to nenošķir no institucionālās ražotājvienības darbībām. Tā var rīkoties arī, ja darbība, lai gan to veic gadu vai ilgāk, ir nebūtiska un visos gadījumos, kad tiek veikta aprīkojuma uzstādīšana ārvalstīs. Tomēr uzskata, ka vienībai, kas ir rezidente citā valstī un kura veic būvniecības darbību attiecīgajā valstī mazāk nekā gadu, ekonomisko interešu centrs ir valsts ekonomiskajā teritorijā, ja būvniecības darbības produkcija veido bruto ieguldījumus pamatkapitālā. Tāpēc šādu vienību uzskata par nosacītu rezidentvienību..

2.10. Tādu vienību gadījumā, kurās visi darījumi ir saistīti ar patēriņu, izņemot to zemes un ēku īpašumtiesības, mājsaimniecības, kurām attiecīgajā valstī ir ekonomisko interešu centrs, tiek uzskatītas par rezidentvienībām, pat ja tās īsu laiku (mazāk nekā gadu) ir ārvalstīs. Konkrēti tās ietver:

a) pārrobežu strādniekus, tas ir, personas, kuras katru dienu šķērso robežu, lai strādātu kaimiņvalstī;

b) sezonas strādniekus, tas ir, personas, kuras izbrauc no valsts uz vairākiem mēnešiem, taču ne ilgāk kā gadu, lai strādātu citā valstī sektoros, kuros periodiski vajadzīgs papildu darbaspēks;

c) tūristus, pacientus, studentus [5] Studentus vienmēr uzskata par rezidentiem neatkarīgi no studiju ilguma ārvalstīs., amatpersonas, kas atrodas komandējumā, uzņēmējus, tirgotājus, māksliniekus un apkalpju locekļus, kuri ceļo ārvalstīs;

d) uz vietas pieņemtu personālu, kas strādā ārvalstu valdību eksteritoriālajos anklāvos;

e) Eiropas Savienības iestāžu un starptautisko civilo vai militāro organizāciju darbiniekus, kuru galvenā mītne atrodas eksteritoriālajos anklāvos;

f) valsts valdības amatpersonas, civilos vai militāros pārstāvjus (ieskaitot viņu mājsaimniecības), kas ierakstīti teritoriālajos anklāvos.

2.11. Visas vienības, kuras ir zemes un/vai ēku īpašnieki, kas ir daļa no ekonomiskās teritorijas, uzskata par tās valsts rezidentvienībām vai nosacītām rezidentvienībām, kurā atrodas konkrētā zeme vai ēkas.

INSTITUCIONĀLĀS VIENĪBAS

Definīcija. | Institucionālā vienība ir vienkāršs ekonomisko lēmumu pieņemšanas centrs, ko raksturo darbības vienveidība un lēmumu pieņemšanas autonomija, izpildot tās galveno funkciju. Uzskata, ka rezidentvienība veido institucionālu vienību, ja tai ir lēmumu pieņemšanas autonomija attiecībā uz tās galveno funkciju vai ja tā sastāda pilnīgu kontu komplektu, vai ja no ekonomiskā un juridiskā viedokļa būtu iespējams un būtu nozīmīgi sastādīt pilnīgu kontu komplektu, ja to pieprasītu. |

2.12. Lai varētu teikt, ka vienībai ir lēmumu pieņemšanas autonomija attiecībā uz tās galveno funkciju, tai

a) jābūt tiesībām uz pašas precēm vai aktīviem savā vārdā, tad tā varēs apmainīt preču vai aktīvu īpašumtiesības darījumos ar citām institucionālām vienībām;

b) jāspēj pieņemt ekonomiskus lēmumus un iesaistīties ekonomiskās darbībās, attiecībā uz kurām to uzskatīs par tieši atbildīgu, kā arī atbildīgu likuma priekšā;

c) jāspēj uzņemties saistības savā vārdā, pārņemt citus pienākumus vai turpmākas saistības un slēgt līgumus.

Lai uzskatītu, ka vienība sastāda pilnīgu kontu komplektu, tai jāveic uzskaite, kas aptver visus tās ekonomiskos un finanšu darījumus, kurus tā veikusi grāmatvedības pārskata periodā, kā arī jāatspoguļo aktīvu un saistību bilance.

2.13. Ik reizi, kad vienībām skaidri nepiemīt abas institucionālo vienību īpašības, piemēro šādus principus:

a) mājsaimniecībām vienmēr ir lēmumu pieņemšanas autonomija, izpildot savu galveno funkciju, un tādēļ tām jābūt institucionālām vienībām, lai gan tās nesastāda pilnīgu kontu komplektu;

b) vienības, kuras nesastāda pilnīgu kontu komplektu un kurām vajadzības gadījumā nebūtu iespējams vai nebūtu lietderīgi sastādīt pilnīgu kontu komplektu, apvieno ar institucionālajām vienībām, kuru kontos ir integrēti to daļējie konti;

c) vienības, kurām, kaut arī tās sastāda pilnīgu kontu komplektu, nav lēmumu pieņemšanas autonomijas, izpildot savu galveno funkciju, apvieno ar vienībām, kuru kontrolē tās atrodas;

d) vienības, kas atbilst institucionālas vienības definīcijai, uzskata par tādām, pat ja tās nepublicē savus kontus;

e) vienības, kuras veido vienību grupas daļu, kas iesaistīta ražošanā un sastāda pilnīgu kontu komplektu, uzskata par institucionālām vienībām, pat ja tās daļēji ir atteikušās no savu lēmumu pieņemšanas autonomijas par labu centrālajai iestādei (kontrolakciju sabiedrībai), kura atbild par grupas vispārējo vadību; kontrolakciju sabiedrību pašu uzskata par institucionālu vienību, kas ir neatkarīga no vienībām, kuras tā kontrolē, ja vien nav piemērojams b) apakšpunkts;

f) kvazisabiedrības sastāda pilnīgu kontu komplektu un tām nav patstāvīga juridiska statusa. Tomēr to ekonomiskā un finansiālā rīcība izšķiras no to īpašnieku ekonomiskās un finansiālās rīcības un ir līdzīga sabiedrību rīcībai. Tāpēc uzskata, ka tām ir lēmumu pieņemšanas autonomija, un tās uzskata par atsevišķām institucionālām vienībām.

2.14. Kontrolakciju sabiedrības ir institucionālas vienības, kuru galvenā funkcija ir kontrolēt un vadīt meitasuzņēmumu grupu.

2.15. Nosacītās rezidentvienības definē šādi:

a) tās nerezidentvienību daļas, kam ir ekonomisko interešu centrs (tas ir, vairākumā gadījumu, kas iesaistās ekonomiskos darījumos gadu vai ilgāk vai kas veic celtniecības darbību mazāk nekā vienu gadu, ja produkcija veido bruto ieguldījumu pamatkapitālā) valsts ekonomiskajā teritorijā;

b) nerezidentvienības, kuru statuss ir zemes vai ēku īpašnieks valsts ekonomiskajā teritorijā, bet tikai attiecībā uz darījumiem, kuri ietekmē tādu zemi vai ēkas.

Nosacītās rezidentvienības, pat ja tās sastāda tikai daļējus kontus un tām ne vienmēr ir lēmumu pieņemšanas autonomija, uzskata par institucionālām vienībām.

2.16. Tātad par institucionālām vienībām uzskata šādas vienības:

a) vienības, kas sastāda pilnīgu kontu komplektu un kam ir lēmumu pieņemšanas autonomija:

1) privātas un valsts sabiedrības;

2) kooperatīvi vai personālsabiedrības, ko atzīst par patstāvīgām juridiskām personām;

3) valsts ražotāji, ko atbilstīgi īpašiem tiesību aktiem atzīst par patstāvīgām juridiskām personām;

4) bezpeļņas iestādes, ko atzīst par patstāvīgām juridiskām personām;

5) valsts pārvaldes iestādes;

b) vienības, kas sastāda pilnīgu kontu komplektu un ko uzskata par tādām, kam ir lēmumu pieņemšanas autonomija: kvazisabiedrības (skat. 2.13. punkta f) apakšpunktu);

c) vienības, kuras ne vienmēr sastāda pilnīgu kontu komplektu, bet kuras pēc vienošanās uzskata par tādām, kam ir lēmumu pieņemšanas autonomija:

1) mājsaimniecības,

2) nosacītas rezidentvienības (skat. 2.15. punktu).

INSTITUCIONĀLIE SEKTORI

2.17. Vajadzība summēt rādītājus nozīmē, ka nav iespējams atsevišķi ņemt vērā individuālas institucionālās vienības; tām jābūt apvienotām grupās, ko sauc par institucionāliem sektoriem vai vienkārši sektoriem, dažus no kuriem sadala sīkāk apakšsektoros.

2.1. tabula. Sektori un apakšsektori

Sektori un apakšsektori | Valsts | Nacionāli privāti | Ārvalstu kontrolēti |

| |

Nefinanšu sabiedrības | S.11 | S.11001 | S.11002 | S.11003 |

Finanšu sabiedrības | S.12 | | | |

Centrālā banka | S.121 | | | |

Citas monetārās finanšu iestādes | S.122 | S.12201 | S.12202 | S.12203 |

Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus | S.123 | S.12301 | S.12302 | S.12303 |

Finanšu palīgsabiedrības | S.124 | S.12401 | S. 12402 | S. 12403 |

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi | S.125 | S.12501 | S.12502 | S.12503 |

Valsts pārvalde | S.13 | | | |

Centrālā valdība | S.1311 | | | |

Pavalsts valdība | S.1312 | | | |

Vietējā valdība | S.1313 | | | |

Sociālās nodrošināšanas fondi | S.1314 | | | |

Mājsaimniecības | S.14 | | | |

Darba devēji (tostarp pašražotāji) | S.141 + S.142 | | | |

Darba ņēmēji | S.143 | | | |

Īpašuma ienākuma saņēmēji | S.1441 | | | |

Pensiju saņēmēji | S.1442 | | | |

Citu pārvedumienākumu saņēmēji | S.1443 | | | |

Citi | S.145 | | | |

Bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai | S.15 | | | |

Pārējā pasaule | S.2 | | | |

Eiropas Savienība | S.21 | | | |

ES dalībvalstis | S.211 | | | |

ES iestādes | S.212 | | | |

Trešās valstis un starptautiskas organizācijas | S.22 | | | |

2.18. Katrā no sektoriem un apakšsektoriem sagrupē institucionālās vienības, ko raksturo līdzīgs ekonomiskās darbības veids.

Institucionālās vienības sagrupē sektoros, ņemot vērā to, kāda veida ražotāji tās ir, un atkarībā no to galvenās darbības un funkcijas, ko uzskata par to ekonomisko darbību raksturojošu rādītāju.

Sektoru sadala sīkāk apakšsektoros atbilstīgi kritērijiem, kas būtiski attiecīgajam sektoram; tas ļauj precīzāk aprakstīt vienību ekonomisko darbību.

Kontos par sektoriem un apakšsektoriem ieraksta visas attiecīgo institucionālo vienību darbības, gan galvenās, gan blakusdarbības.

Katra institucionālā vienība pieder tikai vienam sektoram vai apakšsektoram.

2.19. Ja institucionālās vienības galvenā funkcija ir ražot preces un pakalpojumus, tad lemjot, pie kāda sektora to klasificēt, vispirms jānoskaidro pie kāda ražotāju veida tā pieder.

EKS izšķir trīs ražotāju veidus:

a) privātie un sabiedriskie tirgus ražotāji (skat. 3. nodaļas 3.24. punktu un 3.1. tabulu);

b) privātie ražotāji pašu galapatēriņam (skat. 3. nodaļas 3.25. punktu un 3.1. tabulu);

c) citi privātie un sabiedriskie ārpustirgus ražotāji (skat. 3. nodaļas 3.26. punktu un 3.1. tabulu).

Institucionālās vienības, kas ir tirgus ražotāji, klasificē sektoros "nefinanšu sabiedrības" (S.11), "finanšu sabiedrības" (S.12) vai "mājsaimniecības" (S.14).

Institucionālās vienības, kas ir privātie ražotāji pašu galapatēriņam, klasificē sektorā "mājsaimniecības" (S.14) kopā ar neinkorporētajiem uzņēmumiem, kas atrodas mājsaimniecību īpašumā (skat. 3.30. punktu).

Institucionālās vienības, kas ir citi ārpustirgus ražotāji, klasificē sektorā "valsts pārvalde" (S.13) vai "bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai" (S.15).

2.20. 2.2. tabulā ir norādīti ražotāju veidi, galvenās darbības un funkcijas, kas raksturīgi katram sektoram.

2.2. tabula. Ražotāju veidi, galvenās darbības un funkcijas, klasificēti pēc sektora

Sektors | Ražotāja veids | Galvenā darbība un funkcija |

Nefinanšu sabiedrības (S.11) (skat. 2.21. punktu) | Tirgus ražotājs | Tirgus preču un nefinanšu pakalpojumu ražošana |

Finanšu sabiedrības (S.12) (skat. 2.32. punktu) | Tirgus ražotājs | Finanšu starpniecība, tostarp apdrošināšanaFinanšu palīgdarbības |

Valsts pārvalde (S.13) (skat. 2.68. punktu) | Citi valsts ārpustirgus ražotāji | Citas ārpustirgus produkcijas ražošana un piegāde kolektīvajam un individuālajam patēriņam un darījumu veikšana, kuru nolūks ir nacionālā ienākuma un bagātības pārdale |

Mājsaimniecības (S.14)

— kā patērētāji | | Patēriņš |

— kā uzņēmēji (skat. 2.75. punktu) | Tirgus ražotājs vai privātais ražotājs pašu galapatēriņam | Tirgus produkcijas ražošana un produkcijas ražošana pašu galapatēriņam |

Bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai (S.15) (skat. 2.87. punktu) | Citi privāti ārpustirgus ražotāji | Citas ārpustirgus produkcijas ražošana un piegāde individuālajam patēriņam |

Pārējā pasaule (S.2) ir institucionālu vienību grupējums (skat. 2.89. punktu), kam nav raksturīgi līdzīgi mērķi un darbības veidi; tajā sagrupē institucionālas nerezidentvienības tiktāl, ciktāl tās veic darījumus ar institucionālām rezidentvienībām.

NEFINANŠU SABIEDRĪBAS (S.11)

Definīcija. | Sektors "nefinanšu sabiedrības" (S.11) sastāv no institucionālām vienībām, kuru sadales un finanšu darījumi ir nodalīti no attiecīgajiem to īpašnieku darījumiem un kas ir tirgus ražotāji (skat. 3.31., 3.32. un 3.37. punktu) un nodarbojas galvenokārt ar preču un nefinanšu pakalpojumu ražošanu. |

Definīcija. | Apakšsektors "valsts nefinanšu sabiedrības" sastāv no visām nefinanšu sabiedrībām un kvazisabiedrībām, ko kontrolē valdības vienības (skat. 2.26. punktu). |

2.29. Valsts kvazisabiedrības ir kvazisabiedrības, kas atrodas tiešā valdības vienību īpašumā.

Apakšsektors. Nacionālas privātas nefinanšu sabiedrības (S.11002)

Definīcija. | Apakšsektors "nacionālas privātas nefinanšu sabiedrības" sastāv no visām nefinanšu sabiedrībām un kvazisabiedrībām, ko nekontrolē valdības vienības vai institucionālas nerezidentvienības. Šajā apakšsektorā ietilpst visas bezpeļņas iestādes, kas iekļautas nefinanšu sabiedrību sektorā (skat. 2.23. punkta d) apakšpunktu). |

2.30. Šajā apakšsektorā ietilpst tiešo ārvalstu ieguldījumu kapitālsabiedrības un kvazikapitālsabiedrības (skat. 4.65. punktu), kas nav klasificētas apakšsektorā "ārvalstu kontrolētās nefinanšu sabiedrības" (S.11003).

Apakšsektors. Ārvalstu kontrolētas nefinanšu sabiedrības (S.11003)

Definīcija. | Apakšsektors "ārvalstu kontrolētās nefinanšu sabiedrības" sastāv no visām nefinanšu sabiedrībām un kvazisabiedrībām, ko kontrolē (skat. 2.26. punktu) institucionālas nerezidentvienības. |

2.31. Šajā apakšsektorā ietilpst:

a) visi nerezidentsabiedrību meitasuzņēmumi;

b) visas sabiedrības, ko kontrolē institucionāla nerezidentvienība, kas pati nav sabiedrība: piemēram, sabiedrība, ko kontrolē kāda ārvalsts valdība; tajā ietilpst sabiedrības, ko kontrolē nerezidentvienību grupa, kura darbojas saskaņoti;

c) visas nerezidentsabiedrību nozares vai citas neinkorporētas aģentūras, vai neinkorporēti ražotāji, kas ir nosacītas rezidentvienības, kuras jāuzskata par nefinanšu kvazisabiedrībām (skat. 2.25. punktu).

FINANŠU SABIEDRĪBAS (S.12)

Definīcija. | Sektors "finanšu sabiedrības" (S.12) sastāv no visām sabiedrībām un kvazisabiedrībām, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību (finanšu starpnieki) un/vai finanšu palīgdarbībām (finanšu palīgsabiedrības). Finanšu starpniecība ir darbība, kurā institucionāla vienība, nodarbojoties ar finanšu darījumiem tirgū (skat. 2.37. līdz 2.38. punktu), savā vārdā (skat. 2.33. punktu) iegādājas finanšu aktīvus un vienlaikus uzņemas saistības (skat. 2.34. punktu). Finanšu starpnieku aktīviem un saistībām ir dažādas īpašības, kas saistīts ar to, ka līdzekļus pārveido vai pārstrukturē atkarībā no maksājuma termiņa, mēroga, riska un tamlīdzīgiem rādītājiem finanšu starpniecības procesā. Finanšu palīgdarbības ir darbības, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet kas pašas nav finanšu starpniecība (skat. 2.39. punktu). |

Definīcija. | Apakšsektors "Centrālā banka" (S.121) sastāv no visām finanšu sabiedrībām un kvazisabiedrībām, kuru galvenā darbība ir valūtas emisija, valūtas iekšējās un ārējās vērtības uzturēšana un visu vai daļas valsts starptautisko rezervju glabāšana. |

2.46. Šādi finanšu starpnieki ir klasificēti S.121 apakšsektorā:

a) valsts centrālā banka, arī tad, ja tā ir daļa no Eiropas Centrālo banku sistēmas;

b) centrālās monetārās iestādes, kam ir būtiska valsts izcelsme (piem., iestādes, kas pārvalda ārzemju valūtas vai emitē valūtu), kuras veic pilnīgu uzskaiti un ir tiesīgas patstāvīgi pieņemt lēmumus attiecībā uz centrālo valdību. Šīs darbības galvenokārt veic centrālā valdība vai centrālā banka. Šajos gadījumos nepastāv atsevišķas institucionālas vienības.

2.47. S.121 apakšsektorā neietilpst aģentūras un iestādes, izņemot centrālo banku, kuras regulē vai uzrauga finanšu sabiedrības vai finanšu tirgus. Tās klasificē S.124 apakšsektorā (skat. 2.58. punkta g) apakšpunktu) [10] Tā ir atkāpe no NKS 1993 4.86. un 4.101., lai saglabātu konsekvenci ar monetārajām finanšu iestādēm statistiskiem nolūkiem, kā noteicis EMI..

Apakšsektors. Citas monetārās finanšu iestādes (S.122)

Definīcija. | Citu monetāro finanšu iestāžu apakšsektorā (S.122) ietilpst visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, izņemot centrālās bankas apakšsektorā klasificētās, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību un kuru uzdevums ir pieņemt noguldījumus un/vai tuvus noguldījumu aizstājējus no institucionālajām vienībām, kas nav monetārās finanšu iestādes un savā vārdā piešķir aizdevumus un/vai veic ieguldījumus vērtspapīros. |

2.48. 2.49. Monetārās finanšu iestādes (MFI) ietver centrālās bankas apakšsektoru (S.121) un citu monetāro finanšu iestāžu apakšsektoru (S.122) un atbilst monetārajām finanšu iestādēm statistikas mērķiem, kā noteicis EMI (skat. 2.41. punktu).

2.50. MFI nevar aprakstīt kā vienkārši "bankas", jo tajās var ietilpt dažas finanšu sabiedrības, ko nevar dēvēt par bankām, kā arī dažas finanšu sabiedrības, kuras var būt aizliegts dēvēt par bankām dažās valstīs, savukārt dažas finanšu sabiedrības, kuras sevi dēvē par bankām, faktiski nav MFI. Parasti šādus finanšu starpniekus klasificē S.122 apakšsektorā:

a) komercbankas, "universālās" bankas, "visu funkciju" bankas;

b) krājbankas (ieskaitot trasta krājbankas, krājbankas un aizdevumu asociācijas);

c) pasta žironorēķinu iestādes, pasta bankas, žirobankas;

d) lauku kredītbankas, lauksaimniecības kredītbankas;

e) kooperatīvās kredītbankas, krājaizdevu sabiedrības;

f) specializētās bankas (piem., tirdzniecības bankas, vērtspapīru emisijas bankas, privātbankas).

2.51. Šādus finanšu starpniekus arī var klasificēt S.122 apakšsektorā, ja to uzdevums ir pieņemt atmaksājamus naudas līdzekļus no plašas sabiedrības vai nu kā noguldījumus, vai kā citādi, piemēram, pastāvīgi emitējot obligācijas un citus salīdzināmus vērtspapīrus. Citādi tie būtu jāklasificē S.123 apakšsektorā:

a) sabiedrības, kas nodarbojas ar hipotēku piešķiršanu (tostarp celtniecības sabiedrības, hipotēku bankas un hipotēku kredītiestādes);

b) kopfondi (tostarp ieguldījumu fondi, kopīgi ieguldījumu fondi un pārējās kolektīvo ieguldījumu shēmas, piem., pārvedamo vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (UKIPV));

c) municipālās kredītiestādes.

2.52. S.122 apakšsektorā neietilpst:

a) kontrolakciju sabiedrības, kas tikai kontrolē un vada grupu, ko galvenokārt veido citas monetārās finanšu iestādes, bet kas pašas nav citas monetārās finanšu iestādes. Tās klasificē S.123 apakšsektorā (skat. 2.43. punktu);

b) bezpeļņas iestādes, ko atzīst par patstāvīgām juridiskām personām un kuras apkalpo pārējās monetārās finanšu iestādes, taču nenodarbojas ar finanšu starpniecību. Tās klasificē S.124 apakšsektorā (skat. 2.44. punktu).

Apakšsektors. Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (S.123)

Definīcija. | Citu finanšu starpnieku, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, apakšsektorā (S.123) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību, uzņemoties saistības citos veidos, izņemot valūtu, noguldījumus un/vai tuvus noguldījumu aizstājējus no institucionālām vienībām, kas nav monetārās finanšu iestādes, vai apdrošināšanas tehniskās rezerves. |

2.53. 2.54. S.123 apakšsektorā ietilpst dažādu veidu finanšu starpnieki, jo īpaši tie, kuri galvenokārt nodarbojas ar ilgtermiņa finansēšanu. Vairākumā gadījumu šis dominējošais termiņš ir pamatā izšķirībai no citu monetāro finanšu iestāžu apakšsektora. Ņemot vērā to, ka nepastāv saistības apdrošināšanas tehnisko rezervju veidā, ir iespējams noteikt robežu ar apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu apakšsektoru.

2.55. Konkrēti šādas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības klasificē S.123 apakšsektorā, ja vien tās nav MFI:

a) sabiedrības, kas nodarbojas ar finanšu izpirkumnomu;

b) sabiedrības, kas nodarbojas ar īrējumpirkšanu un finansējuma piešķiršanu privātpersonām un uzņēmumiem;

c) sabiedrības, kas nodarbojas ar faktūrkreditēšanu;

d) vērtspapīru un atvasinātu finanšu instrumentu dīleri (savā vārdā);

e) specializētas finanšu sabiedrības, piemēram, riska un attīstības kapitāla uzņēmumi, eksporta/importa finansēšanas uzņēmumi;

f) finanšu starpnieksabiedrības, kas izveidotas, lai turētu ar vērtspapīriem nodrošinātus aktīvus;

g) finanšu starpnieki, kas pieņem noguldījumus un/vai tuvus noguldījumu aizstājējus tikai no monetārām finanšu iestādēm;

h) kontrolakciju sabiedrības, kuras tikai kontrolē un vada meitasuzņēmumu grupu, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību un/vai finanšu palīgdarbībām, bet kuras pašas nav finanšu sabiedrības (skat. 2.43. punktu).

2.56. S.123 apakšsektorā neietilpst bezpeļņas iestādes, ko atzīst par patstāvīgām juridiskām personām un kas apkalpo citus finanšu starpniekus, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, bet nenodarbojas ar finanšu starpniecību. Tās klasificē S.124 apakšsektorā (skat. 2.44. punktu).

Apakšsektors. Finanšu palīgsabiedrības (S.124)

Definīcija. | Apakšsektors "finanšu palīgsabiedrības" (S.124) sastāv no visām finanšu sabiedrībām un kvazisabiedrībām, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu palīgdarbībām, tas ir, darbībām, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet tomēr nav finanšu starpniecības darbības (skat. 2.39. punktu). |

2.57. 2.58. Konkrēti šādas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības klasificē S.124 apakšsektorā:

a) apdrošināšanas brokeri, sanāciju un parastie administratori, apdrošināšanas un pensiju konsultanti utt.;

b) aizdevumu brokeri, vērtspapīru brokeri, padomnieki ieguldījumu jautājumos utt.;

c) flotācijas [pirmās publiskās kotēšanas] sabiedrības, kuras vada vērtspapīru emisiju;

d) sabiedrības, kuru galvenā funkcija ir garantēt vekseļus un tamlīdzīgus instrumentus vizējot (ar indosamentu);

e) sabiedrības, kuras organizē atvasinātos un nodroses instrumentus, piemēram, mijmaiņas darījumus, iespēju līgumus un standartizētus nākotnes darījumus (tos neemitējot);

f) sabiedrības, kas nodrošina infrastruktūru finanšu tirgiem;

g) finanšu starpnieku un finanšu tirgu centrālās uzraudzības iestādes, ja tās ir atsevišķas institucionālas vienības;

h) pensiju fondu, kopfondu utt. pārvaldnieki;

i) fondu biržu un apdrošināšanas biržu sabiedrības;

j) bezpeļņas iestādes, ko atzīst par patstāvīgām juridiskām personām un kas apkalpo finanšu sabiedrības, bet kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību vai finanšu palīgdarbībām (skat. 2.44. punktu).

2.59. S.124 apakšsektorā neietilpst kontrolakciju sabiedrības, kuras tikai kontrolē un vada meitasuzņēmumu grupu, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu palīgdarbībām, bet pašas nav finanšu palīgsabiedrības. Tās klasificē S.123 apakšsektorā (skat. 2.43. punktu).

Apakšsektors. Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S.125)

Definīcija. | Apakšsektors "apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi" (S.125) sastāv no visām finanšu sabiedrībām un kvazisabiedrībām, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību risku apvienošanas rezultātā (skat. 2.35. punktu). |

2.60. 2.61. Pārvaldītie apdrošināšanas līgumi var attiekties uz indivīdiem un/vai grupām neatkarīgi no tā, vai dalība rodas vai nerodas no vispārīgām saistībām, ko noteikusi valdība. Turklāt sociālās apdrošināšanas līgumi (skat. 4.83. līdz 4.91. punktu) dažreiz sastāda ievērojamu daļu pārvaldīto līgumu.

2.62. S.125 apakšsektorā ietilpst gan iekšējās apdrošināšanas sabiedrības, gan pārapdrošināšanas sabiedrības.

2.63. S.125 apakšsektorā neietilpst:

a) institucionālas vienības, kas atbilst katram no abiem kritērijiem, kuri uzskaitīti 2.74. punktā. Tās klasificē S.1314 apakšsektorā;

b) kontrolakciju sabiedrības, kuras tikai kontrolē un vada grupu, kas pārsvarā sastāv no apdrošināšanas sabiedrībām un pensiju fondiem, bet kas pašas nav apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi. Tās klasificē S.123 apakšsektorā (skat. 2.43. punktu);

c) bezpeļņas iestādes, ko atzīst par patstāvīgām juridiskām personām un kuras apkalpo apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, taču nenodarbojas ar finanšu starpniecību. Tās klasificē S.124 apakšsektorā (skat. 2.44. punktu).

2.64. Apakšsektoru "apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi" sīkāk var sadalīt šādi:

a) apdrošināšanas sabiedrības,

b) (autonomie) pensiju fondi.

Autonomie pensiju fondi ir pensiju fondi, kam ir lēmumu pieņemšanas autonomija un kas veic pilnīgu uzskaiti. Tāpēc tie ir institucionālas vienības. Neautonomie pensiju fondi nav institucionālas vienības un paliek to institucionālo vienību daļa, kas tos izveido.

2.65. Riskus, kas attiecas uz indivīdiem vai grupām, var iekļaut dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību darbībās. Dažas apdrošināšanas sabiedrības var ierobežot savu darbību tikai līdz grupas līgumiem. Tādām sabiedrībām ir atļauts apdrošināt ikvienu grupu.

2.66. Pensiju fondus var raksturot kā iestādes, kuras apdrošina grupu risku, kas attiecas uz apdrošināto personu sociālajiem riskiem un vajadzībām (skat. 4.84. punktu). Parasti dalībnieku grupas tādās polisēs ietver atsevišķa uzņēmuma vai uzņēmumu grupas darbiniekus, kādā sektorā vai nozarē nodarbinātas personas un personas, kam ir viena profesija. Apdrošinājuma summas, kas iekļautas apdrošināšanas līgumā, var ietvert apdrošinājuma summas, ko apdrošinātās personas nāves gadījumā samaksā atraitnim(-ei) un bērniem (galvenokārt pēc nāves darba vietā), apdrošinājuma summas, ko samaksā pēc aiziešanas pensijā, un apdrošinājuma summas, ko samaksā, ja apdrošinātā persona zaudē darba spējas.

2.67. Dažās valstīs visus minētos risku veidus var apdrošināt tiklab apdrošināšanas sabiedrības kā pensiju fondi. Citās valstīs dažas minēto risku klases jāapdrošina ar dzīvības apdrošināšanas sabiedrību starpniecību. Pretstatā dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām pensiju fondi (ar likumu) ir ierobežoti un attiecas tikai uz īpašām darba ņēmēju un pašnodarbināto personu grupām.

VALSTS PĀRVALDE (S.13)

Definīcija. | Sektors "valsts pārvalde" (S.13) ietver visas institucionālās vienības, kas ir citi ārpustirgus ražotāji (skat. 3.26. punktu) un kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam, un ko galvenokārt finansē no obligātajiem maksājumiem, ko izdara citiem sektoriem piederošas vienības un/vai visas institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un bagātības pārdali. |

2.68. 2.69. Institucionālās vienības, kas iekļautas S.13 sektorā, ir šādas:

a) valsts pārvaldes vienības (izņemot sabiedriskos ražotājus, kas organizēti kā valsts sabiedrības vai atbilstīgi īpašiem tiesību aktiem atzīti par patstāvīgām juridiskām personām, vai kvazisabiedrības, ja jebkura no tām ir klasificēta nefinanšu vai finanšu sektorā), kuras pārvalda un finansē darbību grupu, galvenokārt nodrošinot ārpustirgus preces un pakalpojumus, kas paredzēti kopienas labumam [11] Pēc vienošanās tirgu reglamentējošās organizācijas, kas ir tikai vai galvenokārt vienkāršas subsīdiju sadalītājas, klasificē S.13, apakšsektorā S.1311 "centrālā valdība". Tomēr tādas organizācijas, kas nodarbojas tikai vai galvenokārt ar lauksaimniecības vai pārtikas produktu pirkšanu, turēšanu un pārdošanu, klasificē S.11 (skat. 2.21. punktu, 6. piezīme).;

b) bezpeļņas iestādes, ko atzīst par patstāvīgām juridiskām personām un kas ir citi ārpustirgus ražotāji, un ko kontrolē un galvenokārt finansē valsts pārvalde;

c) autonomie pensiju fondi, ja ir izpildītas abas 2.74. punktā minētās prasības.

2.70. Valsts pārvaldes sektors ir sadalīts četros apakšsektoros:

a) centrālā valdība (S.1311);

b) pavalsts valdība (S.1312);

c) vietējā valdība (S.1313);

d) sociālās nodrošināšanas fondi (S.1314).

Apakšsektors. Centrālā valdība (S.1311)

Definīcija. | Apakšsektors "centrālā valdība" ietver visus pavalsts administratīvos departamentus un citas centrālās aģentūras, kuru kompetence parasti attiecas uz veselu ekonomisko teritoriju, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu pārvaldību. |

2.71. S.1311 apakšsektorā ir iekļautas tās bezpeļņas iestādes, ko kontrolē un galvenokārt finansē centrālā valdība un kuru kompetence attiecas uz veselu ekonomisko teritoriju.

Apakšsektors. Pavalsts valdība (S.1312)

Definīcija. | Apakšsektors "pavalsts valdība" sastāv no pavalsts valdībām, kas ir atsevišķas institucionālās vienības, kuras veic dažas funkcijas valdības līmenī, kas zemāks par centrālās valdības līmeni un augstāks par valdības institucionālo vienību līmeni, kuras pastāv vietējā līmenī, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu pārvaldi. |

2.72. S.1312 apakšsektorā ir iekļautas tās bezpeļņas iestādes, ko kontrolē un galvenokārt finansē pavalsts valdības un kuru kompetence ir ierobežota un attiecas uz pavalstu ekonomiskajām teritorijām.

Apakšsektors. Vietējā valdība (S.1313)

Definīcija. | Apakšsektors "vietējā valdība" ietver tos valsts pārvaldes veidus, kuru kompetence attiecas tikai uz ekonomiskās teritorijas vietējo daļu, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu vietējās aģentūras. |

2.73. S.1313 apakšsektorā ir iekļautas tās bezpeļņas iestādes, ko kontrolē un galvenokārt finansē vietējās valdības un kuru kompetence ir ierobežota un attiecas uz vietējo valdību ekonomiskajām teritorijām.

Apakšsektors. Sociālās nodrošināšanas fondi (S.1314)

Definīcija. | Apakšsektorā "sociālās nodrošināšanas fondi" ietilpst visas centrālās, pavalsts un vietējās institucionālās vienības, kuru galvenā darbība ir sniegt sociālos pabalstus un kuras atbilst katram no šādiem diviem kritērijiem: a)pēc likuma vai pēc noteikumiem dažas iedzīvotāju grupas obligātā kārtā piedalās shēmā vai veic iemaksas;b)valsts pārvalde atbild par iestādes vadību, kas attiecas uz iemaksu un pabalstu noteikšanu vai apstiprināšanu, neatkarīgi no tās kā uzraudzības iestādes vai darba devēja lomas (skat. 4.89. punktu). |

Parasti nav tiešas saiknes starp individuālās personas veiktās iemaksas summu un risku, kam tāda persona tiek pakļauta.

MĀJSAIMNIECĪBAS (S.14)

Definīcija. | Sektorā "mājsaimniecības" (S.14) ietilpst individuālas personas vai personu grupas, kas ir patērētāji un, iespējams, arī uzņēmēji, kuri ražo tirgus preces un veic nefinanšu un finanšu pakalpojumus (tirgus ražotāji) ar noteikumu, ka, attiecībā uz pēdējo gadījumu, attiecīgās darbības nav atsevišķo vienību, ko uzskata par kvazisabiedrībām, darbības. Tajā ietilpst arī individuālas personas vai individuālu personu grupas, kas ir preču ražotāji un nefinanšu pakalpojumu sniedzēji tikai pašu galapatēriņam (skat. 3.20., 3.25. un 3.30. punktu). Mājsaimniecības kā patērētājus var definēt kā nelielas personu grupas, kam ir viens miteklis, kas apvieno visus vai daļu savu ienākumu un bagātības un kolektīvi patērē dažus preču un pakalpojumu veidus, galvenokārt mājokli un pārtiku. Var pievienot ģimenes pastāvēšanas vai emocionālo saišu kritēriju. Galvenos minēto vienību resursus atvasina no darba ņēmēju kompensācijas, īpašuma ienākuma, pārvedumiem no citiem sektoriem vai ieņēmumiem no tirgus produkcijas realizācijas, vai aprēķinātiem ieņēmumiem no ražojumu produkcijas pašu galapatēriņam. |

2.75. 2.76. Mājsaimniecību sektorā ietilpst:

a) indivīdi vai indivīdu grupas, kuru galvenā funkcija ir patēriņš;

b) personas, kuras pastāvīgi dzīvo kolektīvā un kuru rīcības vai lēmumu autonomija ekonomiskos jautājumos ir neliela vai vispār nav nekāda (piem., reliģisko ordeņu locekļi, kas dzīvo klosteros, pacienti, kuri ilgu laiku uzturas slimnīcā, cietumnieki, kam piespriests ilgs soda termiņš, veci cilvēki, kuri pastāvīgi dzīvo pansionātos). Uzskata, ka tādi cilvēki kopumā veido atsevišķu institucionālu vienību, tas ir, atsevišķu mājsaimniecību;

c) indivīdi vai indivīdu grupas, kuru galvenā funkcija ir patēriņš un kuri ražo preces un veic nefinanšu pakalpojumus tikai pašu galapatēriņam; sistēmā ir iekļautas tikai divas pakalpojumu kategorijas, ko ražo pašu galapatēriņam: īpašnieku apsaimniekotu mājokļu pakalpojumi un mājas pakalpojumi, ko veic algoti darba ņēmēji;

d) individuālie komersanti un personālsabiedrības bez patstāvīga juridiska statusa, izņemot tos, ko uzskata par kvazisabiedrībām, kas ir tirgus ražotāji;

e) bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai, kam nav patstāvīga juridiska statusa vai kam tāds statuss ir, bet tas nav īpaši nozīmīgs (skat. 2.88. punktu).

2.77. Mājsaimniecību sektors ir sadalīts sešos apakšsektoros:

a) darba devēji (tostarp pašražotāji) (S.141 + S.142);

b) darba ņēmēji (S.143);

c) īpašuma ienākuma saņēmēji (S.1441);

d) pensiju saņēmēji (S.1442);

e) citu pārvedumienākumu saņēmēji (S.1443);

f) citi (S.145).

2.78. Mājsaimniecības tiek iedalītas apakšsektoros saskaņā ar lielāko ienākuma kategoriju (darba devēju ienākums, darba ņēmēju kompensācija utt.), kas ir mājsaimniecībai kopumā. Ja vienā mājsaimniecībā saņem vairāk nekā vienu kādas noteiktas kategorijas ienākumu, tad klasifikācijas pamatā jābūt mājsaimniecības kopējam ienākumam katrā kategorijā.

Apakšsektors. Darba devēji (tostarp pašražotāji) (S.141 + S.142)

Definīcija. | Apakšsektors "darba devēji" (tostarp pašražotāji) sastāv no mājsaimniecību grupas, kurai (jauktie) ienākumi (B.3), kas uzkrājas mājsaimniecību neinkorporēto uzņēmumu īpašniekiem no to darbības tirgus preču ražotāju un pakalpojumu veicēju statusā, ar vai bez algotiem darba ņēmējiem, ir lielākais ienākuma avots mājsaimniecībai kopumā, pat ja tas ne vienmēr pārsniedz pusi mājsaimniecības kopējā ienākuma. |

2.79. Apakšsektors. Darba ņēmēji (S.143)

Definīcija. | Apakšsektors "darba ņēmēji" sastāv no mājsaimniecību grupas, kurai ienākums, kurš uzkrājas no darba ņēmēju kompensācijas (D.1), ir lielākais ienākuma avots mājsaimniecībai kopumā. |

2.80. Apakšsektors. Īpašuma ienākuma saņēmēji (S.1441)

Definīcija. | Apakšsektors "īpašuma ienākuma saņēmēji" sastāv no mājsaimniecību grupas, kurai īpašuma ienākums (D.4) ir lielākais ienākuma avots mājsaimniecībai kopumā. |

2.81. Apakšsektors. Pensiju saņēmēji (S.1442)

Definīcija. | Apakšsektors "pensiju saņēmēji" sastāv no mājsaimniecību grupas, kurai ienākums, kurš uzkrājas no pensijām, ir lielākais ienākuma avots mājsaimniecībai kopumā. |

2.82. Pensiju mājsaimniecības ir mājsaimniecības, kuru lielākais ienākums sastāv no izdienas vai citām pensijām, ieskaitot pensijas no iepriekšējiem darba devējiem.

Apakšsektors. Citu pārvedumienākumu saņēmēji (S.1443)

Definīcija. | Apakšsektors "citu pārvedumienākumu saņēmēji" sastāv no mājsaimniecību grupas, kurai ienākums, kurš uzkrājas no citiem kārtējiem pārvedumiem, ir lielākais ienākuma avots mājsaimniecībai kopumā. |

2.83. Citi kārtējie pārvedumi ir visi kārtējie pārvedumi, izņemot īpašuma ienākumu, pensijas un cilvēku, kuri pastāvīgi dzīvo kolektīvā, ienākumus.

Apakšsektors. Citi (S.145)

Definīcija. | Apakšsektors "citi" sastāv no personām, kuras pastāvīgi dzīvo kolektīvā. |

2.84. Personas, kuras pastāvīgi dzīvo kolektīvā, klasificē atsevišķi, jo lielākā ienākumu avota kritērijs neļauj veikt tādu personu nozīmīgu klasifikāciju kādā no iepriekšējiem apakšsektoriem.

2.85. Ja galvenais ienākums mājsaimniecībai kopumā nav pieejams, lai veiktu sadalījumu apakšsektoros, tad atsauces personas ienākums veido otru labāko izmantojamo raksturojumu, ko izmantot klasificēšanas nolūkā. Mājsaimniecības atsauces persona parasti ir persona ar lielāko ienākumu. Ja pēdējā minētā informācija nav pieejama, tad mājsaimniecību sadalījumam apakšsektoros var izmantot tās personas ienākumu, kura apgalvo, ka ir atsauces persona.

2.86. Tomēr arī citi kritēriji var būt piemēroti un vajadzīgi dažādiem analīzes veidiem vai kā pamats politisku lēmumu pieņemšanai, piem., mājsaimniecību sadalījums uzņēmējos pēc darbības veida: lauksaimniecības mājsaimniecības; nelauksaimniecības mājsaimniecības (nozare; pakalpojumi).

BEZPEĻŅAS IESTĀDES MĀJSAIMNIECĪBU APKALPOŠANAI (S.15)

Definīcija. | Sektors "bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai" (BIMA) (S.15) sastāv no bezpeļņas iestādēm, kas ir atsevišķas juridiskas vienības, kuras apkalpo mājsaimniecības un ir privāti citi ārpustirgus ražotāji (skat. 3.32. punktu). To galvenie resursi, papildus tiem, ko gūst no neregulāras pārdošanas, tiek gūti no brīvprātīgām iemaksām skaidrā naudā vai natūrā, ko veic mājsaimniecības savā patērētāju statusā, no valsts pārvaldes maksājumiemun no īpašuma ienākuma. |

Definīcija. | Pārējā pasaule (PP) (S.2) ir vienību grupējums bez jebkādām raksturīgām funkcijām un resursiem; tā sastāv no nerezidentvienībāmtiktāl, ciktāl tās ir iesaistītas darījumos ar institucionālām nerezidentvienībām. Tās kontos ir sniegts vispārējs pārskats par ekonomiskajām attiecībām, kuras saista nacionālo ekonomiku ar pārējo pasauli. |

Ražotāja veidsStandarta juridiskais apraksts | Tirgus ražotāji, kas nodarbojas galvenokārt ar preču ražošanu un nefinanšu pakalpojumiem | Tirgus ražotāji, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību | Citi ārpustirgus ražotāji |

Sabiedriskie ražotāji (skat. 3.28. punktu) | Privātie ražotāji (skat. 3.29. punktu) |

Privātās un sabiedriskās sabiedrības | S.11 nefinanšu sabiedrības (skat. 2.23. punkta a) apakšpunktu) | S.12 finanšu sabiedrības (skat. 2.40. punkta a) un f) apakšpunktu) | | |

Kooperatīvi vai personālsabiedrības, ko atzīst par patstāvīgām juridiskām personām | | S.11 nefinanšu sabiedrības (skat. 2.23. punkta b) apakšpunktu) | S.12 finanšu sabiedrības (skat. 2.40. punkta b) apakšpunktu) | | |

Sabiedriskie ražotāji, ko atbilstīgi īpašiem tiesību aktiem atzīst par patstāvīgām juridiskām personām | | S.11 nefinanšu sabiedrības (skat. 2.23. punkta c) apakšpunktu) | S.12 finanšu sabiedrības (skat. 2.40. punkta c) apakšpunktu) | | |

Sabiedriskie ražotāji, ko neatzīst par patstāvīgām juridiskām personām | tie, kam ir kvazisabiedrību īpašības | S.11 nefinanšu sabiedrības (skat. 2.23. punkta f) apakšpunktu) | S.12 finanšu sabiedrības (skat. 2.40. punkta g) apakšpunktu) | | |

pārējie | | S.13 valsts pārvalde (skat. 2.69. punkta a) apakšpunktu) | | |

Bezpeļņas iestādes, ko atzīst par patstāvīgām juridiskām personām | | S.11 nefinanšu sabiedrības (skat. 2.23. punkta d) apakšpunktu) | S.12 finanšu sabiedrības (skat. 2.40. punkta d) apakšpunktu) | S.13 valsts pārvalde (skat. 2.69. punkta b) apakšpunktu) | S.15 bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai(skat. 2.87. punktu) |

Personālsabiedrības, ko neatzīst par patstāvīgām juridiskām personām Individuālie komersanti tie, kam ir kvazisabiedrību īpašībaspārējie | tie, kam ir kvazisabiedrību īpašības | S.11 nefinanšu sabiedrības (skat. 2.23. punkta f) apakšpunktu) | S.12 finanšu sabiedrības (skat. 2.40. punkta g) apakšpunktu) | | |

pārējie | S.14 mājsaimniecības (skat. 2.75. punktu) | S.14 mājsaimniecības (skat. 2.75. punktu) | | |

Kontrolakciju sabiedrības, kuru kontrolētās sabiedrību grupas dominējošais darbības veids ir šāda ražošana: | preces un nefinanšu pakalpojumi | S.11 nefinanšu sabiedrības (skat. 2.23. punkta e) apakšpunktu) | | | |

finanšu pakalpojumi | | S.12 finanšu sabiedrības (skat. 2.40. punkta e) apakšpunktu) | | |

Definīcija. | Vietējā darbības veida vienība (vietējā DVV) ir DVV daļa, kas atbilst vietējai vienībai. Darbības veida vienība (DVV) apvieno visas institucionālās vienības daļas, kas palīdz veikt darbību NACE 1. red. klases līmenī (četri cipari), un atbilst vienai vai vairākām institucionālās vienības operatīvajām apakšnodaļām. Institucionālas vienības informācijas sistēmai ir jāspēj norādīt vai aprēķināt par katru vietējo DVV vismaz ražošanas vērtību, starpproduktu patēriņu, darba ņēmēju kompensāciju, darbības rezultātu un nodarbinātību, un bruto ieguldījumus pamatkapitālā. |

Vietējā vienība ir institucionāla vienība vai tās daļa, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus un kas atrodas ģeogrāfiski identificējamā vietā.

Vietēja DVV var atbilst institucionālai vienībai kā ražotājs vai tā daļa; no otras puses, tā nekad nevar piederēt divām dažādām institucionālām vienībām.

2.107. Ja institucionāla vienība, kas ir preču ražotāja un pakalpojumu sniedzēja, ietver galveno darbību un arī vienu vai vairākas blakusdarbības, tad tā jāsadala tādā pašā DVV skaitā un blakusdarbības jāklasificē pozīcijās, kas atšķiras no galvenās darbības pozīcijas. No otras puses, papilddarbības nav nodalītas no galvenajām vai blakusdarbībām. Bet DVV, uz ko attiecas konkrēta klasifikācijas sistēmas pozīcija, var ražot ražojumus ārpus viendabīgās grupas, ņemot vērā blakusdarbības, kuras ir ar tām saistītas un ko nevar atsevišķi identificēt pieejamos uzskaites dokumentos. Tādējādi DVV var veikt vienu vai vairākas blakusdarbības.

NOZARE

Definīcija. | Nozare sastāv no vietējo DVV grupas, kas nodarbojas ar tādu pašu vai līdzīgu darbības veidu. Klasifikācijas sīkākajā līmenī nozare sastāv no visām vietējām DVV, kuras iekļautas vienā NACE 1. red. (četru ciparu) klasē un kas līdz ar to nodarbojas ar vienu un to pašu darbību, kā noteikts NACE 1. red. |

2.108. Nozarēs ietilpst gan vietējās DVV, kas ražo tirgus preces un pakalpojumus, gan vietējās DVV, kas ražo ārpustirgus preces un pakalpojumus. Nozare pēc definīcijas sastāv no vietējo DVV grupas, kas nodarbojas ar to pašu ražošanas darbību neatkarīgi no tā, vai institucionālās vienības, pie kurām tās pieder, ražo vai neražo tirgus vai ārpustirgus produkciju.

2.109. Nozares var klasificēt trijās kategorijās:

a) nozares, kas ražo tirgus preces un veic pakalpojumus (tirgus nozares), kā arī ražo preces un veic pakalpojumus pašu galapatēriņam [16] Pakalpojumi pašu galapatēriņam attiecas tikai uz mājokļu pakalpojumiem, ko veic īpašnieki apsaimniekotāji, un uz mājas pakalpojumiem, ko veic nodarbināts algots personāls (skat. 3.21. punktu).;

b) nozares, kas ražo valsts pārvaldes ārpustirgus preces un pakalpojumus: valsts pārvaldes ārpustirgus nozares;

c) nozares, kas ražo bezpeļņas iestāžu ārpustirgus preces un sniedz pakalpojumus, kuras apkalpo mājsaimniecības: bezpeļņas iestāžu ārpustirgus nozares, kas apkalpo mājsaimniecības.

NOZARU KLASIFIKĀCIJA

2.110. Klasifikācija, ko izmanto vietējo DVV sagrupēšanai nozarēs, ir NACE 1. red.

VIENDABĪGĀS RAŽOŠANAS VIENĪBAS UN VIENDABĪGĀS NOZARES

2.111. Vietējās DVV tikai aptuveni atbilst ražošanas procesa analīzes prasībām (skat. 2.105. un 2.107. punktu). Optimālā vienība tāda veida analīzei, tas ir, izejvielu un produkcijas analīzei, ir viendabīgās ražošanas vienība.

VIENDABĪGĀS RAŽOŠANAS VIENĪBA

Definīcija. | Viendabīgās ražošanas vienības izšķirīgā pazīme ir vienota darbība, ko identificē tās ieguldāmie resursi, īpašs ražošanas process un tās produkcija. Ražojumi, kas veido ieguldītos resursus un produkciju, paši atšķiras ne tikai pēc savām fizikālajām īpašībām un pakāpes, līdz kurai tie apstrādāti, bet arī pēc izmantotās ražošanas tehnikas: tos var identificēt pēc ražojumu klasifikācijas (skat. 2.118. punktu). |

2.112. 2.113. Ja institucionāla vienība, kas ir preču un pakalpojumu ražotāja, veic galveno darbību un arī vienu vai vairākas blakusdarbības, tad to sadalīs tādā pašā viendabīgās ražošanas vienību skaitā. Papilddarbības nav atdalītas no galvenajām vai blakusdarbībām. Tāpat kā vietējā DVV, viendabīgās ražošanas vienība var atbilst institucionālai vienībai vai tās daļai; no otras puses, tā nekad nevar piederēt divām dažādām institucionālām vienībām.

VIENDABĪGĀ NOZARE

Definīcija. | Viendabīgā nozare sastāv no viendabīgas ražošanas vienību grupējuma. Darbības, ko veic viendabīga nozare, var noteikt pēc ražojumu klasifikācijas. Viendabīgā nozare ražo preces un veic pakalpojumus, kā arī ražo tikai tādus ražojumus, kas precizēti klasifikācijā. |

2.114. 2.115. Viendabīgās nozares ir vienības, kas paredzētas ekonomikas analīzei. Viendabīgas ražošanas vienības parasti nevar novērot tieši; no vienībām iegūtie dati, ko izmantoja statistikas pētījumos, jāpārkārto, lai izveidotu viendabīgās nozares.

2.116. Viendabīgās nozares var klasificēt trijās kategorijās:

a) viendabīgās nozares, kas ražo tirgus preces un sniedz pakalpojumus (tirgus nozares), kā arī ražo preces un sniedz pakalpojumus pašu galapatēriņam [17] Pakalpojumi pašu galapatēriņam attiecas tikai uz mājokļu pakalpojumiem, ko veic īpašnieki apsaimniekotāji, un uz mājas pakalpojumiem, ko veic nodarbināts algots personāls (skat. 3.21. punktu).;

b) viendabīgās nozares, kas ražo valsts pārvaldes ārpustirgus preces un sniedz pakalpojumus: valsts pārvaldes ārpustirgus nozares;

c) viendabīgas nozares, kas ražo tādu bezpeļņas iestāžu ārpustirgus preces un sniedz pakalpojumus, kuras apkalpo mājsaimniecības: bezpeļņas iestāžu ārpustirgus nozares, kas apkalpo mājsaimniecības.

2.117. Viendabīgās nozares, kas ražo tirgus preces un sniedz pakalpojumus, kā arī ražo preces un sniedz pakalpojumus pašu galapatēriņam, sastāv no visām viendabīgās ražošanas vienībām neatkarīgi no institucionālā sektora, kuras nodarbojas tikai ar tirgus preču un pakalpojumu un preču un pakalpojumu pašu galapatēriņam ražošanu un sniegšanu. Tirgus preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu valsts pārvaldes vai bezpeļņas iestāžu sektoru ietvaros (arī to, kas paredzēti pašu patēriņam) uzskata par viendabīgās ražošanas vienībām un klasificē attiecīgajā tirgus nozarē.

Valsts pārvaldes ārpustirgus viendabīgās nozares sastāv no visām viendabīgas ražošanas vienībām valsts pārvaldes sektorā, kas ražo ārpustirgus preces un sniedz pakalpojumus.

Bezpeļņas iestāžu, kas apkalpo mājsaimniecības, ārpustirgus viendabīgās nozares sastāv no visām viendabīgas ražošanas vienībām sektorā "bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai", kas ražo ārpustirgus preces un sniedz pakalpojumus.

VIENDABĪGO NOZARU KLASIFIKĀCIJA

2.118. Viendabīgo nozaru klasifikācijas pamatā, ko izmanto izejvielu un produkcijas tabulās, ir statistisko preču klasifikācija pēc saimniecības sektoriem (CPA) [18] CPA: Preču klasifikācija pēc darbības veida saskaņā ar Padomes 1993. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 3696/93.. CPA ir ražojumu klasifikācija, kurā sastāvdaļas sakārto atkarībā no rūpnieciskās izcelsmes kritērija, kur rūpnieciskā izcelsme ir noteikta NACE 1. red.

3. NODAĻA

DARĪJUMI AR RAŽOJUMIEM

Definīcija. | Ražojumi ir visas preces un pakalpojumi, ko rada ražošanas jēdziena robežās. Pēdējā ir definēta 3.07. punktā. |

3.01. 3.02. EKS izšķir šādas galvenās darījumu kategorijas ar ražojumiem.

Darījumu kategorijas | Kods |

Produkcija | P.1 |

Starpproduktu patēriņš | P.2 |

Galapatēriņa izdevumi | P.3 |

Faktiskais galapatēriņš | P.4 |

Bruto kapitālieguldījumi | P.5 |

Preču un pakalpojumu eksports | P.6 |

Preču un pakalpojumu imports | P.7 |

3.03. Darījumus ar ražojumiem ieraksta šādos kontos:

a) preču un pakalpojumu kontā produkciju un importu ieraksta kā resursus, bet citus darījumus ar ražojumiem ieraksta kā izlietojumu;

b) ražošanas kontā produkciju ieraksta kā resursu, bet starpproduktu patēriņu kā izlietojumu;

c) izmantojamā ienākuma izlietojuma kontā galapatēriņa izdevumus ieraksta kā izlietojumu;

d) koriģētā izmantojamā ienākuma izlietojuma kontā faktisko galapatēriņu ieraksta kā izlietojumu;

e) kapitāla kontā bruto kapitālieguldījumus ieraksta kā izlietojumu (izmaiņas aktīvos);

f) preču un pakalpojumu ārējā kontā preču un pakalpojumu importu ieraksta kā resursus, bet preču un pakalpojumu eksportu ieraksta kā izlietojumu.

3.04. Piegādes tabulā produkciju un importu ieraksta kā piegādi. Izlietojuma tabulā starpproduktu patēriņu, bruto kapitālieguldījumus, galapatēriņa izdevumus un eksportu ieraksta kā izlietojumu. Simetriskajā izejvielu un produkcijas tabulā produkciju un importu ieraksta kā piegādes un citus darījumus ar ražojumiem — kā izlietojumu.

3.05. Ražojumu piegādes vērtē bāzes cenās (skat. 3.48. punktu). Ražojumu izlietojumu vērtē pēc pircēju cenām (skat. 3.06. punktu). Attiecībā uz dažiem piegādes un izlietojumu veidiem izmanto īpašus vērtēšanas principus, piem., par preču importu un eksportu.

Definīcija. | Pirkšanas laikā pircēja cena ir cena, ko pircējs faktiski samaksā par ražojumiem; tajā ir iekļauti visi nodokļi, no kuriem atskaitītas subsīdijas par ražojumiem (bet nav iekļauti atskaitāmie nodokļi, tādi kā PVN par ražojumiem); ir iekļautas visas transporta izmaksas, ko pircējs maksā atsevišķi, lai ražojumus piegādātu prasītajā vietā un laikā; nav iekļautas nekādas atlaides no standarta cenām vai maksas par liela apjoma pirkumiem vai par pirkumiem klusajā sezonā; nav iekļautas procentu vai pakalpojumu izmaksas, kas pieskaitītas saskaņā ar kredītnoteikumiem; nav iekļautas nekādas papildu maksas, kas radušās, jo maksājums nav veikts termiņā, kuru noteica pirkuma izdarīšanas laikā. |

3.06. Ja izlietojuma brīdis nesakrīt ar pirkšanas brīdi, tad jāveic korekcijas, lai ņemtu vērā cenu izmaiņas, kuras radušās laika posmā starp pirkšanu un izlietošanu (simetriski attiecībā pret krājumu cenu izmaiņām). Tādi grozījumi ir īpaši svarīgi, ja attiecīgo ražojumu cenas gada laikā strauji mainās.

RAŽOŠANA UN PRODUKCIJA

Definīcija. | Ražošana ir darbība, ko kontrolē un par ko atbild institucionāla vienība, kura izmanto ieguldāmos darbaspēka, kapitāla, preču un pakalpojumu resursus, lai ražotu preces un pakalpojumus. Ražošana neattiecas uz dabiskiem procesiem, kuros nav cilvēku līdzdalības vai vadības, uz tādiem kā nepārvaldīts zivju krājumu pieaugums starptautiskajos ūdeņos (bet zivkopība ir ražošana). |

3.07. 3.08. Ražošana ietver:

a) visu to individuālo vai kolektīvo preču vai pakalpojumu ražošanu, ko piegādā vienībām, kas nav to ražotāji (vai ko paredzēts tā piegādāt),

b) visu to preču ražošanu pašu vajadzībām, ko to ražotāji patur pašu galapatēriņam vai bruto ieguldījumiem pamatkapitālā. Ražošana pašu vajadzībām bruto ieguldījumiem pamatkapitālā ietver pamatlīdzekļu ražošanu, tādu kā celtniecība, programmatūras attīstīšana un minerālu izpēte pašu bruto ieguldījumiem pamatkapitālā (attiecībā uz jēdzienu "bruto ieguldījumi pamatkapitālā" skat. 3.100. līdz 3.127. punktu).

Mājsaimniecību veikta preču ražošana pašu vajadzībām parasti attiecas uz:

1) mājokļu celtniecību pašu vajadzībām;

2) lauksaimniecības produktu ražošanu un glabāšanu;

3) lauksaimniecības produktu pārstrādi, tādu kā miltu ražošana maļot, augļu konservēšana žāvējot un iepildot pudelēs; piena produktu, piemēram, sviesta un siera ražošana un alus, vīna un spirta ražošana;

4) citu primāro ražojumu ražošanu, piemēram, sāls un kūdras ieguve un ūdens padeve;

5) citiem pārstrādes veidiem, piemēram, audumu aušana, keramikas ražošana un mēbeļu izgatavošana.

Mājsaimniecību veiktā preču ražošana pašu vajadzībām jāieraksta tad, ja šis ražošanas veids ir nozīmīgs, tas ir, ja to uzskata par skaitliski svarīgu attiecībā pret minētās preces kopējo piegādi valstī.

Pēc vienošanās EKS ir iekļauta tikai mājokļu celtniecība pašu vajadzībām un lauksaimniecības produktu ražošana, glabāšana un pārstrāde pašu vajadzībām, visu citu preču ražošanu pašu vajadzībām, ko veic mājsaimniecības, uzskata par nenozīmīgu Eiropas Savienības valstīm;

c) mājokļu pakalpojumu ražošanu pašu vajadzībām, ko veic īpašnieki apsaimniekotāji;

d) mājas un personiskos pakalpojumus, ko veic, nodarbinot algotus mājkalpotājus;

e) brīvprātīgo darbības, kuru rezultātā rodas preces, piem., mājokļa, baznīcas vai citas ēkas celtniecība, kas jāieraksta kā ražošana. Nav iekļautas brīvprātīgo darbības, kuru rezultātā nerodas preces, piem., aprūpes veikšana un tīrīšana bez atlīdzības.

Visas tādas darbības ir iekļautas, pat ja tās ir nelegālas vai nav reģistrētas nodokļu, sociālās nodrošināšanas, statistikas vai citās valsts iestādēs.

3.09. Ražošanā nav iekļauta mājas un personisko pakalpojumu veikšana, ko veic un patērē tajā pašā mājsaimniecībā (izņemot algotu mājkalpotāju nodarbināšanu un īpašnieku apsaimniekotāju mājokļu pakalpojumus). Konkrētie gadījumi ir šādi:

a) mājokļa tīrīšana, dekorēšana un apkope, ciktāl minētās darbības attiecas arī uz īrniekiem;

b) mājsaimniecības ilglietojuma preču tīrīšana, apkope un remonts;

c) maltīšu gatavošana un pasniegšana;

d) bērnu aprūpe, mācības un sagatavošana;

e) slimu, nevarīgu vai vecu cilvēku aprūpe;

f) mājsaimniecības locekļu vai to preču transportēšana.

GALVENĀS DARBĪBAS, BLAKUSDARBĪBAS UN PAPILDDARBĪBAS

Definīcija. | Vietējas DVV galvenā darbība ir tā darbība, kuras pievienotā vērtība pārsniedz jebkuras citas tajā pašā vienībā veiktas darbības pievienoto vērtību. Galvenās darbības klasifikāciju nosaka pēc atsauces uz NACE 1. red., vispirms klasifikācijas augstākajā līmenī un tad sīkākos līmeņos. |

Definīcija. | Blakusdarbība ir darbība, ko veic atsevišķā vietējā DVV papildus galvenajai darbībai. Blakusdarbības produkcija ir blakusražojums. |

Definīcija. | Papilddarbības produkciju nav paredzēts izmantot ārpus uzņēmuma. Papilddarbība ir atbalstoša darbība, ko veic uzņēmumā, lai radītu apstākļus, kuros var veikt vietējas DVV galvenās vai blakusdarbības. Ar papilddarbībām parasti veicina produkcijas ražošanu, kas vispārīgi ir kā ieguldījums gandrīz jebkurā ražošanas darbībā, gan lielā, gan mazā. |

3.10. 3.11. 3.12. Papilddarbības var būt, piem., pirkšana, pārdošana, tirgvedība, uzskaite, datu apstrāde, transportēšana, uzglabāšana, ekspluatācija, tīrīšana un drošības pakalpojumi. Uzņēmumiem var būt izvēles iespēja starp nodarbošanos ar papilddarbībām vai tādu pakalpojumu pirkšanu tirgū no specializētajiem pakalpojumu ražotājiem.

Kapitālieguldījumus uz sava rēķina neuzskata par papilddarbību.

3.13. Papilddarbības uzskata par vienotām ar galveno vai ar tām saistīto blakusdarbību daļām. Tādēļ:

a) papilddarbības produkcija netiek tieši atzīta un atsevišķi ierakstīta. Tāpēc neieraksta arī tādas produkcijas izlietojumu;

b) visus ieguldāmos resursus, ko patērē papilddarbībā — materiālus, darbaspēku, pamatkapitāla patēriņu utt. — uzskata par resursiem, ko iegulda galvenajā vai to atbalstošajā blakusdarbībā.

PRODUKCIJA (P.1)

Definīcija. | Produkcija sastāv no ražojumiem, kas radīti grāmatvedības pārskata periodā. |

3.14. Konkrētie iekļautie gadījumi ir šādi:

a) preces un pakalpojumi, ko viena vietēja DVV sniedz citai vietējai DVV, kura pieder tai pašai institucionālajai vienībai;

b) preces, ko saražo vietēja DVV un kas paliek krājumos tā perioda beigās, kad tās saražotas, neatkarīgi no to turpmākās izmantošanas.

Tomēr preces un pakalpojumus, ko saražo un patērē vienā un tajā pašā grāmatvedības pārskata periodā un vienā un tajā pašā vietējā DVV, atsevišķi neidentificē. Tāpēc tos neieraksta kā daļu tādas vietējās DVV produkcijas vai starpproduktu patēriņa.

3.15. Ja institucionālā vienībā ietilpst vairāk nekā viena vietēja DVV, tad institucionālās vienības produkcija ir vietējo DVV produkcija, kuras ir tās sastāvā, ieskaitot produkcijas summu, ko savstarpēji piegādā vietējām DVV, kuras ir tās sastāvā.

3.16. EKS izšķir trijus produkcijas veidus:

a) tirgus produkcija (P.11);

b) produkcija, kas saražota pašu galapatēriņam (P.12);

c) cita ārpustirgus produkcija (P.13).

Šo atšķirību piemēro arī vietējām DVV un institucionālajām vienībām:

a) tirgus ražotāji;

b) ražotāji pašu galapatēriņam;

c) citi ārpustirgus ražotāji.

Tāda atšķirība starp tirgu, pašu galapatēriņu un citu ārpustirgu ir būtiska, jo tā nosaka produkcijai piemērojamos vērtēšanas principus: tirgus produkciju, produkciju pašu galapatēriņam un kopējo produkciju, ko saražo tirgus ražotāji un ražotāji pašu galapatēriņam, vērtē bāzes cenās, turpretim citu ārpustirgus ražotāju (vietējo DVV) kopējo produkciju vērtē, ņemot vērā izmaksas. Institucionālas vienības kopējo produkciju vērtē kā tās vietējo DVV kopējo produkciju summu, un tādējādi tā ir atkarīga arī no atšķirības starp tirgu, pašu galapatēriņu un citu ārpustirgu (skat. 3.54. līdz 3.56. punktu). Turklāt šo atšķirību izmanto arī institucionālo vienību klasifikācijai pēc sektora (skat. 3.27. līdz 3.37. punktu).

Atšķirības nosaka lejupejoši, tas ir, atšķirību vispirms definē institucionālajām vienībām, tad vietējām DVV un tad to produkcijai. Tādēļ to, kā tieši šī atšķirība ietekmē ražojumus (tas ir, jēdzienu "tirgus produkcija", "produkcija pašu galapatēriņam" un "cita ārpustirgus produkcija" definīciju) var saprast tikai, aplūkojot arī institucionālās vienības un vietējo DVV īpašības, kas ražo minēto produkciju.

Pēc visu triju produkcijas veidu un visu triju ražotāju veidu vispārējām definīcijām (skat. 3.17. līdz 3.26. punktu) atšķirību starp jēdzieniem "tirgum", "pašu galapatēriņam" un "citam ārpustirgum" atspoguļo lejupejoši.

Definīcija. | Tirgus produkcija sastāv no produkcijas, ko realizē tirgū (skat. 3.18. punktu) vai ko paredzēts realizēt tirgū. |

3.17. 3.18. Tirgus produkcijā ietilpst:

a) ražojumi, ko pārdod par ekonomiski nozīmīgām cenām;

b) ražojumi, kas ir maiņas līgumu objekti;

c) ražojumi, ko izmanto maksājumiem natūrā (tostarp darba ņēmēju kompensācija natūrā un jauktais ienākums natūrā);

d) ražojumi, ko viena vietēja DVV piegādā citai DVV tajā pašā institucionālajā vienībā, lai izlietotu kā starpposma ieguldāmos resursus vai kā galapatēriņu;

e) ražojumi, ko pievieno gatavo preču krājumiem, un nepabeigti ražojumi, kas paredzēti vienam vai otram no iepriekšminētajiem izlietojumiem (tostarp dzīvnieku dabiskais pieaugums un augu produkti, kā arī nepabeigtas struktūras, kuru pircējs ir nezināms).

Definīcija. | EKS ražojuma ekonomiski nozīmīgā cena ir definēta daļēji attiecībā pret institucionālo vienību un vietējo DVV, kas ražojusi produkciju (skat. 3.27. līdz 3.40. punktu). Piemēram, pēc vienošanās visa mājsaimniecību īpašumā esošu uzņēmumu produkcija, ko pārdod citām institucionālām vienībām, tiek pārdota par ekonomiski nozīmīgām cenām, tas ir, tā jāuzskata par tirgus produkciju. Kas attiecas uz dažu citu institucionālu vienību produkciju, to pārdod par ekonomiski nozīmīgām cenām tikai tad, ja ar pārdošanu sedz vairāk nekā 50 % no ražošanas izmaksām. |

Definīcija. | Pašu galapatēriņam ražota produkcija sastāv no precēm un pakalpojumiem, ko patur vai nu tās pašas institucionālās vienības galapatēriņam vai tās pašas institucionālās vienības bruto ieguldījumiem pamatkapitālā. |

3.19. 3.20. 3.21. Ražojumus, ko patur pašu galapatēriņam, var ražot tikai mājsaimniecību sektors. Tipiski piemēri ir šādi:

a) lauksaimniecības produkti, ko patur lauksaimnieki;

b) mājokļu pakalpojumi, ko veic īpašnieki apsaimniekotāji;

c) mājsaimniecības pakalpojumi, ko veic, nodarbinot algotu personālu.

3.22. Ražojumus, ko izmanto pašu bruto ieguldījumiem pamatkapitālā, var ražot jebkurš sektors. Piemēri ir šādi:

a) īpaši darbgaldi, ko ražo inženiertehniskie uzņēmumi;

b) mājokļi vai mājokļu paplašinājumi, ko veic mājsaimniecības;

c) celtniecība pašu vajadzībām, tostarp komunālā celtniecība, ko veic mājsaimniecību grupas.

Definīcija. | Cita ārpustirgus produkcija ietver produkciju, ko par brīvu vai par ekonomiski nenozīmīgām cenām sniedz citām vienībām. |

Definīcija. | Tirgus ražotāji ir vietējas DVV vai institucionālas vienības, kuru produkcijas lielākā daļa ir tirgus produkcija. |

3.23. 3.24. Jāatzīmē, ka, ja vietēja DVV vai institucionāla vienība ir tirgus ražotājs, tad tās galvenā produkcija pēc Definīcijas ir tirgus produkcija, jo tirgus produkcijas jēdzienu definē pēc tam, kad vietējai DVV un institucionālajai vienībai, kas ražojusi minēto produkciju, ir piemērota atšķirība starp tirgu, pašu galapatēriņu un citu ārpustirgu.

Definīcija. | Ražotāji pašu galapatēriņam ir vietējas DVV vai institucionālas vienības, kuru produkcijas lielākā daļa ir paredzēta pašu galapatēriņam tajā pašā institucionālajā vienībā. |

Definīcija. | Citi ārpustirgus ražotāji ir vietējas DVV vai institucionālas vienības, kuru produkcijas lielākā daļa tiek piedāvāta par brīvu vai par ekonomiski nenozīmīgām cenām. |

3.25. 3.26. Institucionālās vienības: atšķirība starp tirgu, pašu galapatēriņu un citu ārpustirgu

3.27. Attiecībā uz institucionālajām vienībām kā ražotājiem atšķirības starp tirgu, pašu galapatēriņu un citu ārpustirgu ir apkopotas 3.1. tabulā. Ir norādītas arī klasifikācijas saistības pēc sektoriem.

3.1. tabula. Atšķirība starp tirgus ražotājiem, ražotājiem pašu galapatēriņam un citiem ārpustirgus ražotājiem, kuri ražo institucionālām vienībām

Institucionālās vienības veids | Klasifikācija |

Privāta vai valsts? | | Bezpeļņas iestāde vai nav tāda? | Vai pārdošana nosedz vairāk nekā 50 % ražošanas izmaksu? | Ražotāja veids | Sektors(-i) |

1.Privātie ražotāji | 1.1.Mājsaimniecību īpašumā esoši neinkorporēti uzņēmumi (izņemot mājsaimniecību īpašumā esošas kvazikapitālsabiedrības) | | | 1.1. = Tirgum vai pašu galapatēriņam | Mājsaimniecības |

| 1.2.Citi privātie ražotāji (ieskaitot mājsaimniecību īpašumā esošas kvazikapitālsabiedrības) | 1.2.1.Privātās bezpeļņas iestādes | 1.2.1.1.Jā | 1.2.1.1. = Tirgum | Sabiedrības |

| 1.2.1.2.Nē | 1.2.1.2. = Citam ārpustirgum | BIMA |

| | 1.2.2.Citi privātie ražotāji, kas nav bezpeļņas iestādes | | 1.2.2. = Tirgum | Sabiedrības |

2.Sabiedriskie ražotāji | | | 2.1.Jā | 2.1. = Tirgum | Sabiedrības |

| | 2.2.Nē | 2.2. = Citam ārpustirgum | Valsts pārvalde |

Tabulā norādīts, ka, lai noteiktu, vai institucionāla vienība jāklasificē kā tirgus ražotājs, ražotājs pašu galapatēriņam vai cits ārpustirgus ražotājs, secīgi jāpiemēro vairākas atšķirības.

3.28. Vispirms jānošķir privātie un sabiedriskie ražotāji. Sabiedriskais ražotājs ir ražotājs, ko kontrolē valsts pārvalde. Bezpeļņas iestādes gadījumā sabiedriskais ražotājs ir bezpeļņas iestāde, ko kontrolē un galvenokārt finansē valsts pārvalde. Visi pārējie ražotāji ir privātie ražotāji. Kontroli definē kā spēju noteikt institucionālās vienības vispārīgo (korporatīvo) politiku vai programmu, vajadzības gadījumā ieceļot atbilstošus direktorus vai pārvaldniekus. Pietiekams, bet ne obligāts kontroles nosacījums ir īpašumtiesības uz vairāk nekā pusi uzņēmuma akciju (skat. 2.26. punktu).

3.29. Kā norādīts 3.1. tabulā, privātie ražotāji ir visos sektoros, izņemot sektoru "valsts pārvalde". Turpretim sabiedriskie ražotāji ir tikai sabiedrību sektoros (nefinanšu sabiedrības un finanšu sabiedrības) un valsts pārvaldes sektorā.

3.30. Īpaša privāto ražotāju kategorija ir mājsaimniecību īpašumā esoši neinkorporēti uzņēmumi. Tie vienmēr ir tirgus ražotāji vai ražotāji pašu galapatēriņam. Pēdējais gadījums ir tad, ja runa ir par īpašnieku apsaimniekotu mājokļu pakalpojumu veikšanu un preču ražošanu pašu vajadzībām. Visus mājsaimniecību īpašumā esošus neinkorporētus uzņēmumus klasificē mājsaimniecību sektorā. Izņēmums jāizdara tikai attiecībā uz mājsaimniecību īpašumā esošām kvazikapitālsabiedrībām. Tās ir tirgus ražotāji un jāklasificē nefinanšu un finanšu sabiedrību sektorā.

3.31. Attiecībā uz pārējiem privātajiem ražotājiem jāizšķir privātās bezpeļņas iestādes un citi privātie ražotāji.

Definīcija. | Bezpeļņas iestādi definē kā juridisku vai sociālu vienību, kas radīta, lai ražotu preces un veiktu pakalpojumus, un kuras statuss neļauj tai būt par ienākuma, peļņas vai citu finansiālu ienākumu avotu vienībām, kas to izveido, kontrolē vai finansē. Praksē to ražošanas darbības rada vai nu pārpalikumus, vai deficītus, bet nevienu pārpalikumu, kas tām rodas, citas institucionālās vienības nevar iegūt savā īpašumā. |

Visi pārējie privātie ražotāji, kas nav bezpeļņas iestādes, ir tirgus ražotāji. Tos klasificē nefinanšu un finanšu sabiedrību sektoros.

3.32. Lai noteiktu ražotāju veidu un sektoru attiecībā uz privātām bezpeļņas iestādēm, jāpiemēro 50 % kritērijs:

a) ja vairāk nekā 50 % ražošanas izmaksu tiek segti ar pārdošanu, tad institucionālā vienība ir tirgus ražotājs un to klasificē nefinanšu un finanšu sabiedrību sektoros;

b) ja mazāk nekā 50 % ražošanas izmaksu tiek segti ar pārdošanu, tad institucionālā vienība ir cits ārpustirgus ražotājs un to klasificē sektorā "bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai". Bet citas ārpustirgus bezpeļņas iestādes, ko kontrolē un galvenokārt finansē valsts pārvalde, klasificē sektorā "valsts pārvalde".

3.33. Nosakot atšķirību starp tirgus un citiem ārpustirgus ražotājiem pēc 50 % kritērija, pārdošanu un ražošanas izmaksas definē šādi:

a) pārdošana ietver pārdošanu, neieskaitot nodokļus par ražojumiem, bet ieskaitot visus maksājumus, ko veikusi valsts pārvalde vai Eiropas Savienības iestādes un kas piešķirti jebkura veida ražotājam šajā darbības veidā, tas ir, iekļauj visus maksājumus, kas saistīti ar produkcijas apjomu vai vērtību, bet neiekļauj maksājumus, ar kuriem nosedz vispārējo deficītu.

Šī pārdošanas definīcija atbilst definīcijai "produkcija bāzes cenās" ar šādiem izņēmumiem:

1) "produkciju bāzes cenās" definē tikai pēc lēmuma pieņemšanas par to, vai produkcija ir tirgus vai cita ārpustirgus produkcija; pārdotos apjomus izmanto tikai, vērtējot tirgus produkciju; citu ārpustirgus produkciju vērtē pēc izmaksām;

2) maksājumi, ko veic valsts pārvalde, lai nosegtu valsts sabiedrību un kvazisabiedrību vispārējo deficītu, ir daļa subsīdiju par ražojumiem, kā noteikts 4.35. punkta c) apakšpunktā. Tādēļ tirgus produkcija bāzes cenās ietver arī maksājumus, ko veic valsts pārvalde, lai nosegtu vispārējo deficītu;

b) ražošanas izmaksās ietilpst starpproduktu patēriņa, darba ņēmēju kompensācijas, pamatkapitāla patēriņa un citu ražošanas nodokļu summa. Šim kritērijam citas subsīdijas par ražošanu neatskaita. Lai nodrošinātu pārdošanas un ražošanas izmaksu jēdzienu konsekvenci, ja piemēro 50 % kritēriju, ražošanas izmaksās neiekļauj izmaksas, kas veiktas kapitālieguldījumos uz sava rēķina.

50 % kritērijs jāievēro, pārskatot vairāku gadu diapazonu: kritērijs stingri jāpiemēro tikai tad, ja tas ir spēkā vairākus gadus vai ja tas ir spēkā pašreizējā gadā un ir sagaidāms, ka tas būs spēkā tuvākajā nākotnē. Nelielas svārstības pārdošanas apjomos dažādos gados nerada vajadzību pārklasificēt institucionālās vienības (un to vietējās DVV un produkciju).

3.34. Pārdošana var sastāvēt no dažādām sastāvdaļām. Piemēram, slimnīcas sniegtu veselības aprūpes pakalpojumu gadījumā pārdošana var atbilst:

a) darba devēju pirkumiem, kas jāieraksta kā viņu darba ņēmēju ienākums natūrā un tādu darba ņēmēju galapatēriņa izdevumi;

b) privātu apdrošināšanas sabiedrību pirkumiem;

c) sociālās nodrošināšanas fondu un valsts pārvaldes pirkumiem, kas jāklasificē kā sociālie pabalsti natūrā;

d) mājsaimniecību pirkumiem bez atlīdzinājuma (galapatēriņa izdevumi).

Tikai citas subsīdijas par ražošanu un saņemtās dāvanas (piem., no labdarības organizācijām) neuzskata par pārdošanu.

Līdzīgi transporta pakalpojumu pārdošana, ko veic uzņēmums, var atbilst ražotāju starpproduktu patēriņam, darba devēju sniegtajiem ienākumiem natūrā, valdības sniegtajiem sociālajiem pabalstiem natūrā un mājsaimniecību iepirkumiem bez atlīdzinājuma.

3.35. Privātas bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai ir īpašs gadījums. Tās parasti tiek finansētas no attiecīgo uzņēmumu grupas iemaksām vai dalības maksām. Uzskata, ka dalības maksa nav pārvedums, bet samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem, tas ir, pārdošana. Minētās bezpeļņas iestādes tāpēc ir tirgus ražotāji, un tās klasificē nefinanšu un finanšu sabiedrību sektoros.

3.36. 50 % kritērija piemērošana privāto vai valsts bezpeļņas iestāžu pārdevumiem un ražošanas izmaksām, pārdevumos ieskaitot visus maksājumus, kas saistīti ar produkcijas apjomu, dažos īpašos gadījumos var būt maldinoša. To var piemērot, piem., privāto un valsts skolu produkcijas finansēšanai: valsts pārvaldes maksājumi var būt saistīti ar skolēnu skaitu, bet būt priekšmets sarunām ar valsts pārvaldi. Tādā gadījumā minētie maksājumi nav jāuzskata par pārdošanu, kaut arī tiem ir izteikta saikne ar produkcijas apjomu, piem., ar skolēnu skaitu. Tas nozīmē, ka skola, ko galvenokārt finansē no tādiem maksājumiem, ir cits ārpustirgus ražotājs. Ja skola ir sabiedriskais ražotājs, tas ir, ja to galvenokārt finansē un kontrolē valdība, tad tā jāklasificē sektorā "valsts pārvalde". Ja skola ir privāts cits ārpustirgus ražotājs, tad tā jāklasificē sektorā "bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai".

3.37. Sabiedriskie ražotāji var būt tirgus ražotāji vai citi ārpustirgus ražotāji. Ja pēc 50 % kritērija nolemj, ka institucionālā vienība jāuzskata par tirgus ražotāju, tad to klasificē nefinanšu un finanšu sabiedrību sektoros. Pēc 50 % kritērija arī nolemj, kad kāda valdības vienība jāuzskata par valdības īpašumā esošu kvazisabiedrību: kvazisabiedrība jārada tikai tad, ja tā atbilst 50 % kritērijam. Ja institucionālā vienība ir cits ārpustirgus ražotājs, tad to klasificē sektorā "valsts pārvalde". Tāpēc atšķirība starp bezpeļņas iestādēm un citiem ražotājiem ir nebūtiska sabiedrisko ražotāju klasifikācijā.

Vietējās DVV un to produkcija. Atšķirība starp tirgu, pašu galapatēriņu un citu ārpustirgu

3.38. Pēc tam, kad atšķirība "tirgus", "pašu galapatēriņš" un "cits ārpustirgus" ir piemērota institucionālajām vienībām kā ražotājiem, šo atšķirību var piemērot vietējām DVV un to produkcijai. Minētā attiecība ir parādīta 3.2. tabulā.

3.2. tabula. Institucionālas vienības, vietējās DVV un produkcija, un atšķirība starp tirgu, pašu galapatēriņu un citu ārpustirgu

Institucionālā vienība | Galvenā vietējā DVV | Sekundārā(-s) vietējā(-s) DVV | Galvenās vietējās DVV galvenā produkcija | Galvenās vietējās DVV blakusprodukcija | Sekundārāsvietējās DVV galvenā produkcija | Sekundārās vietējās DVV blakusprodukcija |

Tirgus ražotājs | Tirgus ražotājs | | Tirgus produkcija | Tirgus produkcija | | |

| | | | Produkcija pašu galapatēriņam | | |

| | Tirgus ražotājs | | | Tirgus produkcija | Tirgus produkcija |

| | | | | | Produkcija pašu galapatēriņam |

| | Ražotājs pašu galapatēriņam | | | Produkcija pašu galapatēriņam | Tirgus produkcija |

Ražotājs pašu galapatēriņam | Ražotājs pašu galapatēriņam | | Produkcija pašu galapatēriņam | Tirgus produkcija | | |

Cits ārpustirgus ražotājs | Cits ārpustirgus ražotājs | | Cita ārpustirgus produkcija | Tirgus produkcija | | |

| | | | Produkcija pašu galapatēriņam | | |

| | | | Cita ārpustirgus produkcija | | |

| | Tirgus ražotājs | | | Tirgus produkcija | Tirgus produkcija |

| | | | | | Produkcija pašu galapatēriņam |

| | Cits ārpustirgus ražotājs | | | Cita ārpustirgus produkcija | Tirgus produkcija |

| | | | | | Produkcija pašu galapatēriņam |

| | | | | | Cita ārpustirgus produkcija |

3.39. Institucionālajās vienībās, ko klasificē kā tirgus ražotājus, galvenā vietējā DVV, protams, ir arī tirgus ražotājs. Sekundāra vietējā DVV var būt tirgus ražotājs, bet arī ražotājs pašu galapatēriņam. Tomēr sekundārā vietējā DVV pēc vienošanās nevar būt cits ārpustirgus ražotājs. Tas nozīmē, ka (sekundārās) vietējās DVV nefinanšu sabiedrību un finanšu sabiedrību sektoros visas ir tirgus ražotāji vai ražotāji pašu galapatēriņam.

3.40. Institucionālajās vienībās, kas ir citi ārpustirgus ražotāji, galvenā vietējā DVV būs arī cits ārpustirgus ražotājs. Sekundārās vietējās DVV var būt tirgus ražotāji vai citi ārpustirgus ražotāji. Tas nozīmē, ka sektoros "valsts pārvalde" un "bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai" var ietilpt dažas (sekundāras) vietējas DVV, kas ir tirgus ražotāji (kaut arī visas institucionālās vienības minētajos sektoros ir citi ārpustirgus ražotāji). Lai noteiktu, vai sekundārā(-ās) vietējā(-ās) DVV ir tirgus vai citi ārpustirgus ražotāji, jāpiemēro 50 % kritērijs.

3.41. Pēc tam, kad atšķirība "tirgus", "pašu galapatēriņam" un "cits ārpustirgus" ir piemērota institucionālajām vienībām un to vietējām DVV, šo atšķirību var piemērot vietējo DVV produkcijai. Minētā attiecība ir parādīta 3.3. tabulā.

3.3. tabula. Atšķirība starp tirgu, pašu galapatēriņu un citu ārpustirgu attiecībā uz vietējām DVV un to produkciju

X = liela produkcija; x = maza produkcija; 0 = nav produkcijas (pēc vienošanās).

| Tirgus ražotāji | Ražotāji pašu galapatēriņam | Citi ārpustirgus ražotāji | Kopā |

Tirgus produkcija | X | x | x | Kopējā tirgus produkcija |

Produkcija pašu galapatēriņam | x | X | x | Kopējā produkcija pašu galapatēriņam |

Cita ārpustirgus produkcija | 0 | 0 | X | Kopējā cita ārpustirgus produkcija |

Kopā | Kopējā tirgus ražotāju produkcija | Kopējā ražotāju produkcija pašu galapatēriņam | Kopējā citu ārpustirgus ražotāju produkcija | Kopējā produkcija |

3.42. Pēc vienošanās vietējās DVV kā tirgus ražotāji un kā ražotāji pašu galapatēriņam nevar piegādāt citu ārpustirgus produkciju. Tāpēc to produkciju var ierakstīt tikai kā tirgus produkciju vai kā produkciju pašu galapatēriņam un attiecīgi vērtēt (skat. 3.46. līdz 3.52. punktu).

3.43. Vietējās DVV kā citi ārpustirgus ražotāji var piegādāt kā blakusprodukciju tirgus produkciju un produkciju pašu galapatēriņam. Produkcija pašu galapatēriņam sastāv no kapitālieguldījumiem uz sava rēķina. Principā, lai noteiktu, vai produkcija ir tirgus produkcija, jāpiemēro 50 % kritērijs individuāliem ražojumiem: tirgus produkcija ir tā, ko pārdod par vismaz 50 % no tās ražošanas izmaksām. Tas var būt gadījums, piemēram, kad valsts slimnīcas iekasē ekonomiski nozīmīgas cenas par dažiem saviem pakalpojumiem. Citi piemēri ir reprodukciju pārdošana, ko veic valsts muzeji, un laika prognožu pārdošana, ko veic meteoroloģiskie institūti.

3.44. Statistiskajā praksē var būt grūti skaidri nošķirt starp dažādajiem ražojumiem, ko ražo valdības iestāžu vietējās DVV un bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai. Vēl vairāk tas attiecas uz ražošanas izmaksām saistībā ar dažādajiem ražojumiem. Tādā gadījumā vienkāršs risinājums ir uzskatīt visus citu ārpustirgus ražotāju ieņēmumus no viņu blakusdarbības(-ām) kā ieņēmumus par vienu tirgus produkcijas veidu. Tas attiecas, piemēram, uz muzeja ieņēmumiem no plakātu un kartīšu pārdošanas [1] Kaut gan minēto ieņēmumu var nepietikt, lai segtu 50 % visu muzeja veikala izmaksu, piemēram, tāpēc ka tajā ietilpst arī muzeja veikala personāla kompensācija..

3.45. Citiem ārpustirgus ražotājiem var būt arī ieņēmumi no viņu citas ārpustirgus produkcijas pārdošanas par ekonomiski nenozīmīgām cenām, piem., muzeja ieņēmumi no ieejas biļešu pārdošanas. Tādi ieņēmumi attiecas uz citu ārpustirgus produkciju. Tomēr, ja abus ieņēmumu veidus (ieņēmumus par biļetēm un no plakātu un kartīšu pārdošanas) ir grūti atšķirt, tad tos visus var uzskatīt vai nu par ieņēmumiem no tirgus produkcijas vai par ieņēmumiem no citas ārpustirgus produkcijas. Izvēle starp abiem minētajiem alternatīvajiem ierakstiem jāpamato ar abu ieņēmumu veidu pieņemto relatīvo nozīmīgumu (ieņēmumi par biļetēm pretstatā ieņēmumiem no plakātu un kartīšu pārdošanas).

PRODUKCIJAS IERAKSTA UN VĒRTĒŠANAS LAIKS

3.46. Produkcija jāieraksta un jāvērtē, kad tā radīta ražošanas procesā.

3.47. Visa produkcija jāvērtē bāzes cenās, bet īpašas vienošanās attiecas uz:

a) citas ārpustirgus produkcijas vērtēšanu;

b) cita ārpustirgus ražotāja (vietējās DVV) kopējās produkcijas vērtēšanu;

c) institucionālas vienības, kuras vietējā DVV ir cits ārpustirgus ražotājs, kopējās produkcijas vērtēšanu. (Skat. 3.53. līdz 3.56. punktu.)

Definīcija. | Bāzes cena ir cena, ko ražotāji saņem no pircēja par saražotas preces vai pakalpojuma vienību, no kuras atskaita nodokļus, kas jāsamaksā pēc tādas vienības saražošanas vai pārdošanas (t.i., nodokļi par ražojumiem), un pieskaita subsīdijas, kas jāsaņem par minēto vienību pēc tās saražošanas vai pārdošanas (tas ir, subsīdijas par ražojumiem). Tajā nav iekļautas transporta izmaksas, par kurām ražotājs izraksta atsevišķu rēķinu. Tajā ir iekļauta transporta peļņas norma, ko ražotājs iekasē tajā pašā rēķinā, pat jā tā rēķinā ir iekļauta kā atsevišķs postenis. |

3.48. 3.49. Produkcija pašu galapatēriņam (P.12) jāvērtē bāzes cenās par līdzīgiem ražojumiem, ko pārdod tirgū; tādēļ attiecībā uz tādu produkciju var rasties tīrais darbības rezultāts vai jauktais ienākums. Tas attiecas arī uz īpašnieku apsaimniekotu mājokļu pakalpojumiem (skat. 3.64. punktu). Tomēr produkcija, kas ir celtniecība pašu vajadzībām, parasti būs jāvērtē pēc ražošanas izmaksām.

3.50. Nepabeigtu ražojumu papildinājumus vērtē proporcionāli gatavā ražojuma aplēstajai pašreizējai bāzes cenai.

3.51. Ja produkcijas, ko uzskata par nepabeigtu ražojumu, vērtība jāaplēš iepriekš, tad tās pamatā jābūt faktiskajām izmaksām, kuras radušās un kam pieskaitīts uzcenojums par aplēsto darbības rezultātu vai jauktā ienākuma aplēses. Pagaidu aplēses vēlāk būtu jāaizstāj ar tām, kas iegūtas pēc gatavo ražojumu faktiskās vērtības sadales (kad tā kļūst zināma). Pēdējo veido no šādu ražojumu vērtību summām:

a) gatavi ražojumi, kas pārdoti vai kas ir maiņas līgumu objekti;

b) gatavo ražojumu ieraksti krājumos, no kā atskaitīti izvedumi;

c) gatavi ražojumi pašu galapatēriņam.

3.52. Attiecībā uz ēkām un struktūrām nepabeigtā stāvoklī vērtību aplēš, ņemot vērā izmaksas tajā brīdī, ieskaitot uzcenojumu par darbības rezultātu vai jaukto ienākumu. Tādu uzcenojumu iegūst, kad vērtību var aplēst, ņemot vērā tamlīdzīgu ēku un struktūru cenas. Maksājuma summu pa daļām var izmantot, lai tuvinātu to bruto ieguldījumu pamatkapitālā vērtības, ko pircējs veicis katrā posmā (pieņemot, ka nav ne avansa maksājumu, ne parādu).

Ja kādas struktūras celtniecība pašu vajadzībām vēl nav pabeigta kādā atsevišķā grāmatvedības pārskata periodā, tad produkcijas vērtība un atbilstošie bruto ieguldījumi pamatkapitālā jāvērtē, piemērojot aplēstajai pašreizējai bāzes cenai to ražošanas kopējo izmaksu daļu, kas radusies attiecīgajā periodā. Ja nav iespējams aplēst gatavas struktūras bāzes cenu, tad tā jāvērtē pēc kopējām tās ražošanas izmaksām. Ja viss darbaspēks vai daļa no tā izmantota par brīvu, kā var notikt gadījumā ar mājsaimniecību veiktu komunālo celtniecību, tad ražošanas aplēstajās kopējās izmaksās iekļauj tāda apmaksāta darbaspēka izmaksu aplēsi, ņemot vērā algu likmes par līdzīgiem darbiem tuvākajā apkaimē vai reģionā.

3.53. Cita ārpustirgus ražotāja (vietējās DVV) kopējā produkcija jāvērtē pēc ražošanas kopējām izmaksām, tas ir, šādu faktoru summas:

a) starpproduktu patēriņš (P.2);

b) darba ņēmēju kompensācija (D.1);

c) pamatkapitāla patēriņš (K.1);

d) citi ražošanas nodokļi (D.29), no kuriem atskaitītas ražošanas subsīdijas (D.39).

Citas subsīdijas par ražošanu jāatskaita. Tomēr jāsaprot, ka citu subsīdiju par ražošanu citiem ārpustirgus ražotājiem praksē bieži vien nebūs vai arī runa būs par ļoti mazām summām (skat. 4.36. punktu).

Pēc vienošanās procentu maksājumi nav iekļauti kā citas ārpustirgus ražošanas izmaksas (kaut gan dažos gadījumos tos var uzskatīt par lielām ražošanas izmaksām, piem., mājokļu celtniecības sabiedrību gadījumā). Citās ārpustirgus ražošanas izmaksās neietilpst arī aprēķini par īpašumā esošu nedzīvojamo ēku nomas vērtību, ko izmanto citā ārpustirgus ražošanā.

3.54. Institucionālas vienības kopējā produkcija ir tās sastāvā esošo vietējo DVV kopējās produkcijas summa. Tas attiecas arī uz institucionālajām vienībām, kas ir citi ārpustirgus ražotāji.

3.55. Ja nav citu ārpustirgus ražotāju (vietējo DVV) tirgus blakusprodukcijas, tad cita ārpustirgus produkcija jāvērtē pēc ražošanas izmaksām. Gadījumā, kad runa ir par citu ārpustirgus ražotāju tirgus blakusprodukciju, citu ārpustirgus produkciju vērtē kā atlikumposteni, tas ir, kā starpību starp cita ārpustirgus ražotāja kopējām ražošanas izmaksām, no kurām atskaitīti viņu ieņēmumi no tirgus produkcijas.

3.56. Principā citu ārpustirgus ražotāju tirgus produkcija jāvērtē bāzes cenās. Tomēr, pat ja kādai citai ārpustirgus vietējai DVV var būt ieņēmumi no pārdošanas, tās kopējo produkciju, kas nosedz gan tās tirgus, gan citu ārpustirgus produkciju (un, iespējams, arī produkciju pašu galapatēriņam), joprojām vērtē pēc ražošanas izmaksām. Tās tirgus produkcijas vērtību iegūst pēc tās ieņēmumiem no tirgus ražojumu pārdošanas, bet citas ārpustirgus produkcijas vērtību iegūst pēc atlikuma, kas ir starpības, no vienas puses, starp tās kopējās produkcijas vērtību un, no otras puses, tās tirgus produkcijas un produkcijas pašu galapatēriņam vērtību. To ieņēmumu vērtība, kas iegūti no citu preču vai pakalpojumu pārdošanas par ekonomiski nenozīmīgām cenām, paliek daļa tās citas ārpustirgus produkcijas vērtības.

3.57. Attiecībā uz dažiem īpašiem produkcijas veidiem produkcijas ieraksta un vērtēšanas laiki ir pakļauti šādiem skaidrojumiem un izņēmumiem, kas norādīti CPA iedaļu secībā.

3.58.

A. Lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības ražojumi;

B. Zvejniecība

Lauksaimniecības produktu produkcija jāieraksta tā, it kā to ražotu nepārtraukti visā ražošanas periodā (nevis tikai tad, kad novāc ražu vai nokauj dzīvniekus).

Augošas kultūras, koksne uz celma un zivju vai dzīvnieku krājumi, ko audzē pārtikas ieguves nolūkos, jāuzskata par procesā esošu nepabeigtu ražojumu krājumiem, un jāpārveido gatavo ražojumu krājumos, kad process ir pabeigts.

3.59. D. Gatavi ražojumi;

F. Būvniecība

Ja jau iepriekš ir noslēgts pārdošanas līgums par ēkas vai citas struktūras būvniecību, kas notiks vairākos grāmatvedības pārskata periodos, tad katrā periodā saražoto produkciju uzskata par pārdotu pircējam perioda beigās: tas ir, to uzskata par pircēja ieguldījumiem pamatkapitālā, nevis par nepabeigtu ražojumu celtniecības nozarē. Būtībā uzskata, ka saražoto produkciju pārdod pircējam posmos, kad pēdējais pārņem produkcijas tiesisko valdījumu. Ja līgumā ir paredzēti maksājumi pa daļām, tad produkcijas vērtību bieži var tuvināt pēc katrā posmā veikto maksājumu pa daļām vērtības. Ja tomēr nav pārdošanas līguma, tad nepabeigto produkciju, ko saražo katrā periodā, ieraksta kā nepabeigtu ražojumu.

3.60. G. Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumi; mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, personisko mantu un mājsaimniecības preču remonts

Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu produkciju mēra pēc tirdzniecības peļņas normām, kas realizētas par precēm, ko vairumtirgotāji un mazumtirgotāji pērk atkārtotai pārdošanai.

Definīcija. | Tirdzniecības peļņas norma ir starpība starp faktisko vai aprēķināto cenu, kas realizēta par preci, kura iepirkta atkārtotai pārdošanai, un cenu, kas izplatītājam būtu jāmaksā, lai aizstātu attiecīgo preci laikā, kad to pārdod vai citādi realizē. |

Pēc vienošanās turēšanas ienākumus un zaudējumus neiekļauj tirdzniecības peļņas normā. Tomēr praksē pēc datu avotiem var būt neiespējami izšķirt visus turēšanas ienākumus un zaudējumus.

3.61. H. Viesnīcu un restorānu pakalpojumi

Viesnīcu, restorānu un kafejnīcu pakalpojumu produkcijas vērtībā ietilpst patērētās pārtikas, dzērienu utt. vērtība.

3.62. I. Transporta, noliktavu un sakaru pakalpojumi

Transporta pakalpojumu produkciju mēra pēc to summu vērtības, kas jāsaņem par preču vai cilvēku pārvadāšanu. Transportēšanu pašu vajadzībām vietējā DVV uzskata par papilddarbību un atsevišķi neidentificē un neieraksta.

Noliktavu saimniecības pakalpojumu produkciju mēra kā nepabeigtu ražojumu papildinājuma vērtību — vai nu kā papildu produkciju nozīmē "transportēšana laikā" (piem., uzglabāšana citas vietējās DVV vārdā), vai kā fizisku izmaiņu (piem., vīna nogatavināšanas gadījumā).

Tūrisma aģentūru pakalpojumu produkciju mēra kā aģentūru maksas par pakalpojumiem (honorāru vai komisijas maksu) vērtību, nevis pēc pilnajiem izdevumiem, ko ceļotāji samaksājuši tūrisma aģentūrai. Pēdējie var ietvert, piem., arī maksu par trešo personu sniegtiem transporta pakalpojumiem.

Ceļojuma rīkotāju pakalpojumu produkciju mēra pēc pilnajiem izdevumiem, ko ceļotāji samaksājuši ceļojuma rīkotājam.

Atšķirība starp tūrisma aģentūru pakalpojumiem un ceļojuma rīkotāju pakalpojumiem ir tāda, ka tūrisma aģentūru pakalpojumi ir tikai starpniecība ceļotāja vārdā, turpretim ceļojuma rīkotāju pakalpojumi rada jaunu ražojumu, tas ir, organizē ceļojumu, kura dažādo sastāvdaļu (piem., brauciena, izmitināšanas un izklaides) cenas kā tādas ceļotājam nav atpazīstamas.

3.63. J. Finanšu starpniecības pakalpojumi (tajos ietilpst apdrošināšanas pakalpojumi un pensiju fondu pakalpojumi)

Finanšu starpniecības produkciju, par kuru neiekasē noteiktu maksu, pēc vienošanās mēra kā kopējo īpašuma ienākumu, ko saņēmušas vienības, kuras sniedz tādus pakalpojumus, un no kā atskaitīti to kopējie procentu maksājumi, izņemot jebkura ienākuma vērtību, kas saņemts no viņu pašu līdzekļu ieguldījuma (jo tāds ienākums nerodas no finanšu starpniecības), un, finanšu starpnieka apdrošināšanas blakusdarbību gadījumā, izņemot ienākumu no apdrošināšanas tehnisko rezervju ieguldījuma. Mērot minēto produkciju, turēšanas ienākumi un zaudējumi jāignorē, jo viscaur sistēmā turēšanas ienākumus neieraksta ražošanas kontā, bet atsevišķā kontā (kontā "citas izmaiņas aktīvos"). Tas attiecas arī uz turēšanas ienākumiem par valūtu un vērtspapīriem, ko veic profesionāli dīleri (kaut gan viņu turēšanas ienākumi var būt parasti pozitīvi, un paši dīleri to var uzskatīt par daļu savu parasto ieņēmumu). Tomēr tirdzniecības peļņas norma par valūtu un vērtspapīriem (tas ir, parastās starpības starp pircēja cenu dīlerim un pircēja cenu pircējam) jāiekļauj produkcijā, tāpat kā attiecībā uz vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem. Līdzīgi var būt datu sarežģījumi, atšķirot tādu tirdzniecības peļņas normu no turēšanas ienākumiem; tie jāpārvar pēc iepējas labāk.

Centrālo banku sniegto finanšu starpniecības pakalpojumu produkcija jāmēra tāpat kā citu finanšu starpnieku sniegtie pakalpojumi.

Naudas aizdevēju, kuri aizdod paši savus līdzekļus, darbību neuzskata par pakalpojumu ražošanu.

Finanšu starpnieki var sniegt arī dažādus finanšu pakalpojumus un darījumu pakalpojumus, par kuriem tieši iekasē honorāru vai komisijas maksu. Konkrētie gadījumi var būt, piem., valūtas maiņa un konsultācijas par ieguldījumiem, nekustamā īpašuma pirkšanu vai konsultācijas nodokļu jautājumos. Tādu pakalpojumu produkciju vērtē, ņemot vērā iekasētos honorārus vai komisijas maksas.

Apdrošināšanas pakalpojumu produkciju (maksu par pakalpojumu) mēra šādi:

| kopējās faktiskās nopelnītās prēmijas, |

plus | kopējās papildu prēmijas (kas vienādas ar ienākumu no apdrošināšanas tehnisko rezervju ieguldījuma), |

mīnus | kopējie izmaksājamie prasījumi, |

mīnus | izmaiņas aktuāra rezervēs un rezervēs apdrošināšanai ar peļņu. |

Mērot apdrošināšanas pakalpojumu produkciju, jāignorē turēšanas ienākumi un zaudējumi: tie nav jāuzskata par ienākumu no apdrošināšanas tehnisko rezervju ieguldījuma un tie nav jāuzskata par izmaiņām aktuāra rezervēs un rezervēs apdrošināšanai ar peļņu.

Jāatzīmē, ka apdrošināšanas tehniskās rezerves var ieguldīt apdrošināšanas sabiedrības blakusdarbībās, piem., mājokļu vai biroju izīrēšanā. Tādā gadījumā tīrais darbības rezultāts no tādām blakusdarbībām ir ienākums no apdrošināšanas tehnisko rezervju ieguldījuma.

Līdzīgi pensiju finansēšanas pakalpojumu produkciju mēra kā:

| kopējās faktiskās pensiju iemaksas, |

plus | kopējās papildu iemaksas (kas vienādas ar ienākumu no pensiju fondu tehnisko rezervju ieguldījuma), |

mīnus | izmaksājamie pabalsti, |

mīnus | izmaiņas aktuāra rezervēs. |

3.64. K. Nekustamo īpašumu, nomas un darījumu pakalpojumi

Īpašnieku apsaimniekotu mājokļu pakalpojumu produkcija jāvērtē pēc nomas maksas lēstās vērtības, kas nomniekam būtu jāmaksā par tādu pašu izmitināšanu, ņemot vērā tādus faktorus kā atrašanās vieta, blakus esošās struktūras utt., kā arī paša mājokļa lielums un kvalitāte. Attiecībā uz garāžām, kas atrodas atsevišķi no mājokļiem un ko īpašnieks izmanto galapatēriņa nolūkos saistībā ar mājokļa izmantošanu, jāveic līdzīgs aprēķins. Aprēķins nav jāveic par garāžām, ko to privātais īpašnieks izmanto tikai automašīnas novietošanai pie darba vietas. Īpašnieku apsaimniekotu mājokļu, kas atrodas ārzemēs, piem., brīvdienu pavadīšanai paredzētu māju nomas vērtība nav jāieraksta kā daļa iekšzemes ražošanas, bet kā pakalpojumu imports, un attiecīgais tīrais darbības rezultāts — kā primārais ienākums, kas saņemts no pārējās pasaules. Par īpašnieku apsaimniekotiem mājokļiem, kas atrodas nerezidentu īpašumā, jāveic analogi ieraksti. Gadījumā ar dzīvokļiem, uz kuriem ir daļlaika īpašuma tiesības, pakalpojumu maksas daļa jāieraksta kā tāda.

Nedzīvojamo ēku nekustamā īpašuma pakalpojumu produkciju mēra pēc maksājamo nomas maksu vērtības.

Operatīvās izpirkumnomas pakalpojumu produkciju (iekārtu vai aprīkojuma utt. izīrēšanu) mēra pēc tās nomas maksas vērtības, ko nomnieks maksā iznomātājam. Tas skaidri atšķiras no finanšu izpirkumnomas, kas ir pamatlīdzekļu iegādes finansēšanas metode, tas ir, iznomātāja aizdevums nomniekam. Finanšu izpirkumnomas gadījumā nomas maksa sastāv (galvenokārt) no atmaksājumiem un procentu maksājumiem, un pakalpojumu vērtība ir ļoti maza salīdzinājumā ar kopējo samaksāto nomas maksu (skat. II pielikumu "Ilglietojuma preču izpirkumnoma un īrējumpirkšana").

Kad iespējams, attiecībā uz pētniecības un attīstības darbībām (P&A) jāizšķir atsevišķa vietējā DVV. Kad tas nav iespējams, visa (salīdzinot ar galveno darbību) ievērojamu apjomu P&A jāieraksta kā vietējās DVV blakusdarbība.

Pētniecības un attīstības pakalpojumu produkciju mēra šādi:

a) P&A, ko veic specializētas komerciālās pētniecības laboratorijas vai institūti, vērtē pēc ieņēmumiem pēc pārdošanas, līgumiem, komisijas maksām, honorāriem utt., kas iegūti parastā veidā;

b) P&A produkciju izmantošanai tajā pašā uzņēmumā principā jāvērtē, ņemot vērā lēstās bāzes cenas, ko maksātu, ja pētniecība tiktu veikta komerciāli saskaņā ar apakšlīgumiem. Tomēr praksē tā visdrīzāk jāmēra, ņemot vērā kopējās ražošanas izmaksas;

c) P&A, ko veic valdības vienības, universitātes, bezpeļņas pētniecības institūti utt., parasti ir cita ārpustirgus ražošana un tāpēc to vērtē, ņemot vērā ražošanas izmaksas. Ieņēmumi no P&A pārdošanas, ko veic citi P&A ārpustirgus ražotāji, jāieraksta kā ieņēmumi no tirgus blakusprodukcijas.

Izdevumi par P&A jānošķir no izmaksām par izglītību un mācībām. Izdevumos par P&A neiekļauj izmaksas par programmatūras attīstību kā galveno vai blakusdarbību. Tomēr to kontu apstrāde ir gandrīz tāda pati, vienīgā atšķirība ir tā, ka programmatūru uzskata par ražotu nemateriālu aktīvu un nepatentē.

3.65. L. Valsts pārvaldes un aizsardzības pakalpojumi, obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumi

Valsts pārvaldes, aizsardzības pakalpojumus un obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumus vienmēr sniedz kā citus ārpustirgus pakalpojumus, un tāpēc tie attiecīgi jāvērtē.

3.66. M. Izglītības pakalpojumi;

N. Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe

Attiecībā uz izglītības pakalpojumiem un veselības aizsardzības pakalpojumiem bieži var būt vajadzīgs noteikt precīzas robežas starp tirgus un citiem ārpustirgus ražotājiem un starp to tirgus un citu ārpustirgus produkciju. Piemēram, par dažiem izglītības veidiem un ārstniecisko palīdzību nominālo maksu var iekasēt valdības iestādes (vai citas iestādes īpašu subsīdiju dēļ), bet par citiem izglītības veidiem un īpašu ārstniecisko palīdzību tās var iekasēt komerciālus tarifus. Cits konkrēts gadījums ir tāds, ka vienu un to pašu pakalpojuma veidu (piem., augstāko izglītību) sniedz, no vienas puses, valdība (vai ar tās starpniecību), bet, no otras puses, komerciāli institūti. Un vēl parasti ir lielas atšķirības starp iekasētajām cenām un pakalpojumu kvalitāti.

Izglītības un veselības pakalpojumos neietilpst P & A pakalpojumi; veselības pakalpojumos neietilpst izglītošana veselības aprūpē, ko veic, piem., akadēmiskās slimnīcas.

3.67. O. Citi komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi

Grāmatu, ierakstu, filmu, programmatūras, lenšu, disku utt. ražošana ir divu posmu process un to attiecīgi mēra šādi:

1) oriģinālu ražošanas rezultātā iegūtu produkciju (nemateriālu pamatlīdzekli) vērtē pēc samaksātās cenas, ja tā ir pārdota, vai, ja tā nav pārdota, tad pēc bāzes cenas par tamlīdzīgiem oriģināliem, tās ražošanas izmaksām vai nākotnes ieņēmumu diskontētās vērtības, ko sagaida no tās izmantošanas ražošanā;

2) tāda aktīva īpašnieks var izmantot to tieši vai ražot kopijas vēlākos laika posmos. Ja īpašnieks ir licencējis citus ražotājus izmantot ražošanā oriģinālu, tad honorāri, komisijas maksas, autorhonorāri utt., ko viņš saņem no licencēm, ir viņa pakalpojumu produkcija. Nemateriāla aktīva pārdošana tomēr ir negatīvi ieguldījumi pamatkapitālā.

3.68. P. Privātas mājsaimniecības ar nodarbinātām personām

To mājsaimniecības pakalpojumu produkciju, ko ražo, nodarbinot algotu personālu, pēc vienošanās mēra pēc darba ņēmējiem izmaksātās kompensācijas; tajā iekļauj jebkuru kompensāciju natūrā, tādu kā pārtiku vai izmitināšanu.

STARPPRODUKTU PATĒRIŅŠ (P.2)

Definīcija. | Starpproduktu patēriņā ietilpst to preču un pakalpojumu vērtība, ko patērē kā ieguldāmos resursus ražošanas procesā, izņemot pamatlīdzekļus, kuru patēriņu ieraksta kā pamatkapitāla patēriņu. Preces un pakalpojumus var vai nu pārveidot vai izlietot ražošanas procesā. |

3.69. 3.70. Starpproduktu patēriņā ietilpst šādi robežgadījumi:

a) visu preču vai pakalpojumu vērtība, kurus izmanto kā ieguldāmos resursus papilddarbībās. Parastie piemēri ir pirkšana, pārdošana, tirgdarbība, grāmatvedība, datu apstrāde, transportēšana, uzglabāšana, ekspluatācija, drošība utt. Minētās preces un pakalpojumus neatšķir no tiem, ko patērē vietējās DVV galvenajās darbībās (vai blakusdarbībās);

b) to preču un pakalpojumu vērtība, ko saņem no tās pašas institucionālās vienības citas vietējās DVV (tikai tad, ja tie atbilst vispārējai definīcijai 3.69. punktā);

c) izīrētu pamatlīdzekļu izmantošanas izmaksas, piem., iekārtu vai mašīnu operatīvā izpirkumnoma;

d) abonementi, iemaksas vai nodevas, ko maksā bezpeļņas darījumu asociācijām;

e) posteņi, ko neuzskata par bruto kapitālieguldījumiem, tādi kā:

1) mazi darbarīki, kas ir lēti un ko izmanto relatīvi vienkāršām operācijām, kā zāģi, āmuri, skrūvgrieži un citi rokas darbarīki; mazas ierīces, kā kabatas kalkulatori. Pēc vienošanās EKS visi izdevumi par tādām ilglietojuma precēm, kuri nepārsniedz 500 ECU (pēc 1995. gada cenām) par posteni (vai, ja tās iepērk vairumā, tad par kopējo nopirkto daudzumu), jāieraksta kā starpproduktu patēriņš;

2) pamatlīdzekļu, ko izmanto ražošanā, parastā, regulārā ekspluatācija un remonts;

3) militārie iznīcināšanas ieroči un to piegādei/izmantošanai vajadzīgais aprīkojums (bet ne vieglie ieroči vai bruņoti transportlīdzekļi, ko iegādājas policijas un drošības spēki un ko uzskata par bruto ieguldījumiem pamatkapitālā);

4) pētniecības un attīstības pakalpojumi, personāla mācības, tirgus izpēte un tamlīdzīgas darbības, ko pērk no ārējas aģentūras vai ko sniedz atsevišķa tās pašas institucionālās vienības vietējā DVV;

f) maksājumi par tādu nemateriālu neražotu aktīvu izmantošanu kā patentēti aktīvi, preču zīmes utt. (izņemot maksājumus par tādu īpašumtiesību pirkumiem: tos uzskata par nemateriālu neražotu aktīvu iegādēm);

g) darba ņēmēju izdevumi, ko atlīdzina darba devējs, par posteņiem, kas vajadzīgi darba devēju ražošanai, kā līgumsaistības, lai iepirktu uz pašu rēķina darbarīkus vai drošības apģērba piederumus;

h) darba devēju izdevumi pašu labumam, kā arī viņu darba ņēmēju labumam, jo tas vajadzīgs darba devēju ražošanai. Konkrētie gadījumi ir šādi:

1) atmaksājums darbiniekiem par ceļošanas, komandējuma, pārcelšanās un izklaides izdevumiem, kas radušies pienākumu izpildes laikā;

2) ērtību nodrošināšana darba vietā;

(plašāks saraksts ir sniegts daļās par darba ņēmēju kompensāciju (D.1));

i) nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu maksa, ko maksā vietējās DVV (skat. arī III pielikumu "Apdrošināšana"): lai kā starpproduktu patēriņu ierakstītu tikai maksu par pakalpojumiem, samaksātās prēmijas jādiskontē, piem., par izmaksātajiem prasījumiem un tīrajām izmaiņām aktuāru rezervēs. Pēdējās var iedalīt kā vietējām DVV samaksāto prēmiju daļu;

j) tikai par kopējo ekonomiku: visi netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi (FISIM), ko sniedz rezidentražotāji.

3.71. Starpproduktu patēriņā ietilpst:

a) posteņi, ko uzskata par bruto kapitālieguldījumiem, kā:

1) vērtslietas,

2) minerālu izpēte,

3) lieli uzlabojumi, kas krietni pārsniedz to, kas vajadzīgs vienkāršai pamatlīdzekļu uzturēšanai labā darba kārtībā, piem., atjaunošana, rekonstrukcija vai paplašināšana,

4) programmatūra, kas iepirkta vai ražota uz pašu rēķina;

b) darba devēju izdevumi, ko uzskata par algām natūrā (skat. 4.05. punktu);

c) kolektīvu pakalpojumu, ko sniedz valdības vienības, izmantošana no ražošanas vienību, kuras ražo tirgum vai pašu vajadzībām, puses (ko uzskata par valdības kolektīvā patēriņa izdevumiem);

d) preces vai pakalpojumi, ko saražo un patērē vienā un tajā pašā grāmatvedības pārskata periodā un vienā un tajā pašā vietējā DVV (tos arī neieraksta kā produkciju);

e) maksājumi par valdības licencēm un honorāri, ko uzskata par ražošanas nodokļiem (skat. 4.79. līdz 4.80. punktu).

STARPPRODUKTU PATĒRIŅA IERAKSTA UN VĒRTĒŠANAS LAIKS

3.72. Ražojumi, ko izmanto starpproduktu patēriņam, jāieraksta un jāvērtē laikā, kad tos iekļauj ražošanas procesā. Tie jāvērtē pircēja cenās par tamlīdzīgām precēm vai pakalpojumiem tajā laikā.

3.73. Praksē ražotāju vienības parasti neieraksta preču tiešo faktisko izlietojumu ražošanā. Tās ieraksta pirkumus, ko paredzēts izmantot kā izejvielas, un izmaiņas tādu preču apjomos, ko tur krājumos. Tāpēc starpproduktu patēriņš jāaplēš, atskaitot no pirkumiem izmaiņas izejvielu krājumos (lai pareizi novērtētu pēdējās, skat. 3.120. līdz 3.124. punktu).

GALAPATĒRIŅŠ (P.3, P.4)

3.74. Izmanto divus galapatēriņa jēdzienus:

a) galapatēriņa izdevumi (P.3);

b) faktiskais galapatēriņš (P.4).

Galapatēriņa izdevumi ir jēdziens, kas attiecas uz sektora izdevumiem par preču un pakalpojumu patēriņu. Turpretim faktiskais galapatēriņš attiecas uz preču un pakalpojumu patēriņa iegādi. Atšķirība starp minētajiem jēdzieniem ir dažu preču un pakalpojumu apstrādē, ko finansē valdība vai bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai, bet piegādā mājsaimniecībām kā sociālos pārvedumus natūrā.

GALAPATĒRIŅA IZDEVUMI (P.3)

Definīcija. | Galapatēriņa izdevumi sastāv no izdevumiem, kas radušies institucionālām rezidentvienībām par precēm vai pakalpojumiem, ko izmanto tiešai kopienas locekļu individuālu vajadzību vai vēlmju vai kolektīvu vajadzību apmierināšanai. Galapatēriņa izdevumi var rasties iekšzemes teritorijā vai ārzemēs. |

3.75. 3.76. Mājsaimniecību galapatēriņa izdevumos ietilpst šādi robežgadījumi:

a) īpašnieku apsaimniekotu mājokļu pakalpojumi;

b) ienākums natūrā, tāds kā:

1) preces un pakalpojumi, ko darba ņēmēji saņem kā ienākumu natūrā;

2) preces un pakalpojumi, ko ražo kā mājsaimniecību īpašumā esošu neinkorporētu uzņēmumu produkciju un ko mājsaimniecības locekļi patur patēriņam. Konkrētie gadījumi ir pārtika un citas lauksaimniecības preces, mājokļu pakalpojumi, ko sniedz īpašnieki apsaimniekotāji, un mājsaimniecības pakalpojumi, ko veic, nodarbinot algotu personālu (kalpotājus, pavārus, dārzniekus, šoferus utt.);

c) posteņi, ko neuzskata par starpproduktu patēriņu, tādi kā:

1) materiāli nelieliem mājokļu remontdarbiem un interjera dekorēšanai, kādus parasti veic nomnieki, kā arī īpašnieki;

2) materiāli ilglietojuma patēriņa preču, tostarp transportlīdzekļu, remontam un ekspluatācijai;

d) posteņi, ko neuzskata par kapitālieguldījumiem, jo īpaši ilglietojuma patēriņa preces, kas turpina pildīt savas funkcijas vairākos grāmatvedības pārskata periodos; tajos ietilpst dažu ilglietojuma preču īpašumtiesību pāreja no uzņēmuma mājsaimniecībai (skat. darījumus ar esošām precēm, 3.148. punkts);

e) finanšu pakalpojumi, par ko maksu iekasē tieši;

f) apdrošināšanas pakalpojumi pēc netiešās pakalpojuma maksas summas (skat. 3.63. punktu);

g) pensijas fondu pakalpojumi pēc netiešās pakalpojuma maksas summas (skat. 3.63. punktu);

h) mājsaimniecību maksājumi par licencēm, atļaujām utt., ko uzskata par pakalpojumu pirkumiem (skat. 4.79. un 4.80. punktu);

i) produkcijas pirkumi par ekonomiski nenozīmīgām cenām, piem., ieejas maksa muzejos (skat. 3.45. punktu).

3.77. Mājsaimniecību galapatēriņa izdevumos neietilpst:

a) sociālie pārvedumi natūrā, kā izdevumi, kas sākotnēji rodas mājsaimniecībām, bet ko pēc tam atmaksā no sociālās nodrošināšanas, piem., daži medicīnas izdevumi;

b) posteņi, ko uzskata par starpproduktu patēriņu vai bruto kapitālieguldījumiem, kā:

1) mājsaimniecību, kuru īpašumā ir neinkorporēti uzņēmumi, izdevumi, ja tie rodas darījumu nolūkā, piem., par ilglietojuma precēm, tādām kā transporta līdzekļi, mēbeles vai elektriskais aprīkojums (bruto ieguldījumi pamatkapitālā), un arī par īslaiklietojuma precēm, tādām kā degviela/kurināmais (starpproduktu patēriņš);

2) izdevumi, kas īpašniekam apsaimniekotājam rodas par mājokļa dekorēšanu, ekspluatāciju un remontu un ko parasti neveic nomnieki (ko uzskata par starpproduktu patēriņu mājokļu pakalpojumu ražošanā);

3) mājokļu pirkumi (ko uzskata par bruto ieguldījumiem pamatkapitālā);

4) izdevumi par vērtslietām (ko uzskata par bruto kapitālieguldījumiem);

c) posteņi, ko uzskata par neražotu aktīvu iegādēm, jo īpaši zemes pirkšana;

d) visi tie mājsaimniecību maksājumi, kas jāuzskata par nodokļiem, piemēram, licences pašu transporta līdzekļiem, laivām vai lidaparātiem, kā arī medību, šaušanas vai zvejas licences (skat. 4.79. līdz 4.80. punktu);

e) dalības maksas, iemaksas un nodevas, ko mājsaimniecības maksā bezpeļņas iestādēm mājsaimniecību apkalpošanai, kā arodbiedrībām, profesionālām biedrībām, patērētāju asociācijām, baznīcām un sociālajiem, kultūras, atpūtas un sporta klubiem;

f) brīvprātīgi pārvedumi skaidrā naudā vai natūrā, ko mājsaimniecības nodod labdarības, atbalsta un palīdzības organizācijām.

3.78. Bezpeļņas iestāžu, kas apkalpo mājsaimniecības, galapatēriņa izdevumos ietilpst divas atsevišķas kategorijas:

a) to preču un pakalpojumu vērtība, ko ražo BIMA (bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai) un kas nav kapitālieguldījumi uz sava rēķina, un kas nav mājsaimniecību un citu vienību izdevumi;

b) BIMA izdevumi par precēm vai pakalpojumiem, ko ražo tirgus ražotāji un nemainītā veidā piegādā mājsaimniecībām patēriņam kā sociālos pārvedumus natūrā.

3.79. Valdības galapatēriņa izdevumos ietilpst divu kategoriju izdevumi, kas līdzīgi tiem izdevumiem, kādi ir bezpeļņas iestādēm mājsaimniecību apkalpošanai:

a) pašas valsts pārvaldes saražoto preču un pakalpojumu vērtība, izņemot kapitālieguldījumus uz sava rēķina un pārdošanu,

b) izdevumi, kas valsts pārvaldei rodas, iegādājoties tirgus ražotāju saražotas preces un pakalpojumus, ko nemainītā veidā piegādā mājsaimniecībām kā sociālos pārvedumus natūrā. Tas nozīmē, ka valsts pārvalde tikai maksā par precēm un pakalpojumiem, ko tirgotāji sniedz mājsaimniecībām.

3.80. Sabiedrībām nerodas galapatēriņa izdevumi. Viņu tāda paša veida preču vai pakalpojumu pirkumus, kādus izmanto mājsaimniecības galapatēriņam, vai nu izmanto starpproduktu patēriņam, vai nodod darba ņēmējiem kā kompensāciju natūrā, tas ir, kā aprēķinātos mājsaimniecību galapatēriņa izdevumus. Pat ja tās, piemēram, ar reklāmas starpniecību finansē individuālo patēriņu, tādus izdevumus uzskata par starpposma izdevumiem.

FAKTISKAIS GALAPATĒRIŅŠ (P.4)

Definīcija. | Faktiskais galapatēriņš sastāv no precēm un pakalpojumiem, ko iegādājas institucionālas rezidentvienības tiešai cilvēku vajadzību apmierināšanai, individuālai vai kolektīvai. |

Definīcija. | Preces un pakalpojumus individuālam patēriņam ("individuālas preces un pakalpojumi") iegādājas mājsaimniecība un izmanto, lai apmierinātu minētās mājsaimniecības locekļu vajadzības un vēlmes. Individuālām precēm un pakalpojumiem ir šādas īpašības: a)jābūt iespējamam novērot un ierakstīt preču vai pakalpojumu iegādi, ko veic individuāla mājsaimniecība vai tās loceklis, kā arī iegādes veikšanas laiku;b)mājsaimniecībai jābūt devušai piekrišanu par preces vai pakalpojuma piegādi un jāveic jebkura vajadzīgā darbība, lai padarītu to iespējamu, piemēram, apmeklējot skolu vai klīniku;c)precei vai pakalpojumam jābūt tādam, lai tā (tās) iegāde, ko veic viena mājsaimniecība vai cilvēks, vai varbūt maza, ierobežota cilvēku grupa, izslēgtu tā (tās) iegādes iespēju, ko veiktu cita mājsaimniecība vai cilvēks. |

Definīcija. | Pakalpojumus kolektīvam patēriņam ("kolektīvi pakalpojumi") sniedz vienlaikus visiem kopienas locekļiem vai visiem konkrētas kopienas daļas locekļiem, piemēram, visām mājsaimniecībām, kuras dzīvo konkrētā reģionā. Kolektīviem pakalpojumiem ir šādas īpašības: a)tos var piegādāt vienlaikus katram kopienas loceklim vai konkrētām kopienas daļām, piemēram, kādā konkrētā reģionā vai apvidū;b)tādu pakalpojumu izmantošana parasti ir pasīva, un tai nav vajadzīga visu attiecīgo individuālo personu izteikta piekrišana vai aktīva dalība;c)kolektīva pakalpojumu sniegšana vienai individuālai personai nesamazina daudzumu, kas pieejams citiem tajā pašā kopienā vai kopienas daļā. Iegādē nav konkurences. |

3.84. Visi mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi ir individuāli. Pēc vienošanās visas preces un pakalpojumus, ko sniedz bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai, uzskata par individuāliem.

3.85. Attiecībā uz valdības vienību sniegtajām precēm un pakalpojumiem robežu starp individuālajām un kolektīvajām precēm un pakalpojumiem nosaka, ņemot vērā valdības funkciju klasifikāciju (COFOG).

Pēc vienošanās visi valdības galapatēriņa izdevumi katrā no šādām pozīcijām jāuzskata par individuālā patēriņa pakalpojumu izdevumiem, izņemot izdevumus par vispārējām pārvaldes struktūrām, regulēšanu, zinātnisko izpēti utt. katrā kategorijā:

a) | 04 | Izglītība; |

b) | 05 | Veselība; |

c) | 06 | Sociālā nodrošināšana un labklājība; |

d) | 08.01 | Sports un izklaide; |

e) | 08.02 | Kultūra. |

Turklāt izdevumi šādās apakšpozīcijās arī jāuzskata par individuāliem, ja tie ir svarīgi:

a) | 07.11 | mājokļu nodrošināšana (daļēji); |

b) | 07.31 | sadzīves atkritumu savākšana (daļēji); |

c) | 12.12 | transporta sistēmas vadība (daļēji). |

Pārējie kolektīvā patēriņa izdevumi ir valdības galapatēriņa izdevumu atlikums. Tajos konkrēti ietilpst:

a) sabiedrības pārvalde un regulēšana;

b) drošības un aizsardzības nodrošināšana;

c) likumības un kārtības, tiesiskuma un reglamentācijas uzturēšana;

d) veselības aizsardzības uzturēšana;

e) vides aizsardzība;

f) pētniecība un attīstība;

g) infrastruktūra un ekonomiskā attīstība.

3.86. Attiecības starp dažādajiem izmantotajiem jēdzieniem var norādīt tabulā.

| Sektors, kuram rodas izdevumi | Kopējās iegādes |

Valdība | BIMA | Mājsaimniecības |

Individuālais patēriņš | X (= sociālie pārvedumi natūrā) | X (= sociālie pārvedumi natūrā) | X | Mājsaimniecību faktiskais individuālais galapatēriņš |

Kolektīvais patēriņš | X | 0 | 0 | Valdības faktiskais kolektīvais galapatēriņš |

Kopā | Valdības galapatēriņa izdevumi | Bezpeļņas iestāžu, kas apkalpo mājsaimniecības, galapatēriņa izdevumi | Mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi | Faktiskais galapatēriņš = kopējie galapatēriņa izdevumi |

3.87. Bezpeļņas iestāžu, kas apkalpo mājsaimniecības, galapatēriņa izdevumi pēc vienošanās visi ir individuāli. Tādēļ kopējais faktiskais galapatēriņš ir vienāds ar mājsaimniecību faktiskā galapatēriņa un valsts pārvaldes faktiskā galapatēriņa summu.

3.88. Pēc vienošanās, ar pārējo pasauli nav sociālo pārvedumu natūrā (kaut gan ir tādi pārvedumi naudas izteiksmē). Tādēļ kopējais faktiskais galapatēriņš ir vienāds ar kopējiem galapatēriņa izdevumiem.

GALAPATĒRIŅA IZDEVUMU IERAKSTA UN VĒRTĒŠANAS LAIKS

3.89. Kā paskaidrots 1. nodaļā, preces un pakalpojumi parasti jāieraksta tad, kad tiek radītas maksājamas vienības, tas ir, kad pircējam rodas saistības attiecībā pret pārdevēju. Tas nozīmē, ka izdevumi par preci jāieraksta laikā, kad mainās īpašumtiesības uz to; izdevumus par pakalpojumu ieraksta tad, kad pabeidz pakalpojuma piegādi.

3.90. Izdevumi par preci, kas iegādāta saskaņā ar īrējumpirkšanu vai tamlīdzīgu kredītlīgumu (un arī saskaņā ar finanšu nomu), jāieraksta preces piegādes laikā, pat ja tajā brīdī nenotiek juridiska īpašumtiesību maiņa.

3.91. Patēriņu pašu vajadzībām ieraksta, kad ražo produkciju, ko patur pašu galapatēriņam.

3.92. Mājsaimniecību galapatēriņa izdevumus ieraksta pircēja cenās. Tā ir cena, ko pircējs faktiski samaksā par ražojumiem pirkšanas laikā. Sīkāka definīcija ir sniegta 3.06. punktā.

3.93. Preces un pakalpojumus, ko piegādā kā darba ņēmēju kompensāciju natūrā, vērtē bāzes cenāš, ja darba devējs tās ražo, un pircēja cenās, ja darba devējs tās iepērk.

3.94. Preces vai pakalpojumus, ko patur pašu patēriņam, vērtē bāzes cenās.

3.95. Valsts pārvaldes vai bezpeļņas iestāžu, kas apkalpo mājsaimniecības, galapatēriņa izdevumus par ražojumiem, ko tās ražo pašas, ieraksta to ražošanas laikā, kas ir arī tādu pakalpojumu piegādes laiks, ko veic valdības vai bezpeļņas iestādes, kas apkalpo mājsaimniecības. Galapatēriņa izdevumiem par precēm un pakalpojumiem, ko piegādā ar tirgus ražotāju starpniecību, piegādes laiks ir ierakstīšanas laiks.

3.96. Valsts pārvaldes vai bezpeļņas iestāžu, kas apkalpo mājsaimniecības, galapatēriņa izdevumi ir vienādi ar to produkciju summu, kam pieskaitīti izdevumi par ražojumiem, kas piegādāti mājsaimniecībām ar tirgus ražotāju starpniecību (tas ir, sociālie pārvedumi natūrā), un no kā atskaitīti citu vienību maksājumi un atskaitīti kapitālieguldījumi uz sava rēķina.

FAKTISKĀ GALAPATĒRIŅA IERAKSTA UN VĒRTĒŠANAS LAIKS

3.97. Institucionālās vienības iegādājas preces un pakalpojumus, kad tās kļūst par preču jaunajiem īpašniekiem vai kad ir pabeigta preču vai pakalpojumu piegāde tām.

3.98. Iegādes (faktisko galapatēriņu) vērtē pircēja cenās tām vienībām, kurām rodas izdevumi.

Pārvedumus natūrā, kas nav sociālie pārvedumi natūrā, ko veic valdības un bezpeļņas iestādes, kas apkalpo mājsaimniecības, uzskata par pārvedumiem skaidrā naudā. Attiecīgi preču vai pakalpojumu vērtības faktiski ieraksta kā institucionālo vienību vai sektoru izdevumus, kuri tos iegādājas.

3.99. Abu rādītāju — galapatēriņa izdevumu un faktiskā galapatēriņa — vērtības ir vienādas. Tāpēc preces un pakalpojumus, ko ar sociālo pārvedumu natūrā starpniecību iegādājas rezidentmājsaimniecības, vērtē tādās pašās cenās, pēc kādām tos vērtē izdevumu rādītājos.

BRUTO KAPITĀLIEGULDĪJUMI (P.5)

3.100. Bruto kapitālieguldījumi sastāv no:

a) bruto ieguldījumiem pamatkapitālā (P.51);

b) izmaiņām krājumos (P.52);

c) vērtslietu iegādēm, no kurām atskaitītas vērtslietu realizācijas (P.53).

3.101. Bruto kapitālieguldījumi ir pamatkapitāla bruto patēriņš. Tīros kapitālieguldījumus iegūst, atskaitot pamatkapitāla patēriņu no bruto kapitālieguldījumiem.

BRUTO IEGULDĪJUMI PAMATKAPITĀLĀ (P.51)

Definīcija. | Bruto ieguldījumi pamatkapitālā (P.51) sastāv no rezidentražotāju pamatlīdzekļu iegādēm kādā konkrētā periodā, no kā atskaitītas realizācijas un kam pieskaitīta neražoto aktīvu vērtība, ko realizē ar ražotāju vai institucionālo vienību ražošanas darbību. Pamatlīdzekļi ir materiāli vai nemateriāli aktīvi, kas rodas kā ražošanas procesu produkcija un kurus pašus atkārtoti vai nepārtraukti, ilgāk nekā gadu, izmanto ražošanas procesos. |

3.102. 3.103. Bruto ieguldījumi pamatkapitālā sastāv gan no pozitīvām, gan negatīvām vērtībām:

a) pozitīvās vērtības:

1) jauni vai esoši iepirktie pamatlīdzekļi;

2) pamatlīdzekļi, ko ražo un patur ražotāju pašu vajadzībām (ieskaitot tādu pamatlīdzekļu ražošanu uz pašu rēķina, kas vēl nav pabeigti vai pilnīgi gatavi);

3) jauni vai esoši pamatlīdzekļi, kas iegādāti maiņas līgumu ceļā;

4) jauni vai esoši pamatlīdzekļi, kas saņemti kā kapitāla pārvedumi natūrā;

5) jauni vai esoši pamatlīdzekļi, ko lietotājs iegādājies saskaņā ar finanšu nomas līgumu;

6) lieli pamatlīdzekļu uzlabojumi un pastāvoši vēstures pieminekļi;

7) tādu dabas aktīvu dabiskais pieaugums, kas atkārtoti nes augļus;

b) negatīvās vērtības, tas ir, pamatlīdzekļu realizācijas, ko ieraksta kā negatīvās iegādes:

1) pārdoti esošie pamatlīdzekļi;

2) esošie pamatlīdzekļi, kas nodoti maiņas līgumu ceļā;

3) esošie pamatlīdzekļi, kas nodoti kā kapitāla pārvedumi natūrā.

3.104. Pamatlīdzekļu sastāvdaļu realizācijās neietilpst:

a) pamatkapitāla patēriņš (kas ietver sagaidāmu normālu nejaušu kaitējumu);

b) ārkārtas zaudējumi, kā, piemēram, tie, kas radušies sausuma vai citu dabas katastrofu dēļ (ko ieraksta kā "citas izmaiņas aktīvu apjomā").

3.105. Var izšķirt šādus bruto ieguldījumu veidus pamatkapitālā:

a) šādu materiālu pamatlīdzekļu iegādes, no kurām atskaitītas realizācijas:

1) mājokļi;

2) citas ēkas un struktūras;

3) iekārtas un aprīkojums;

4) kultivētie aktīvi, piem., koki un mājlopi;

b) šādu nemateriālu pamatlīdzekļu iegādes, no kurām atskaitītas realizācijas:

1) minerālu izpēte;

2) datorprogrammatūra;

3) izklaide, literatūras vai mākslas oriģināldarbi;

4) citi nemateriālie pamatlīdzekļi;

c) lieli materiālo neražoto aktīvu uzlabojumi, jo īpaši tie, kuri attiecas uz zemi (kaut gan neražoto aktīvu iegāde nav iekļauta);

d) izmaksas, kas saistītas ar neražoto aktīvu (kā, piemēram, zemes un patentētu aktīvu) īpašumtiesību pārvedumiem (kaut gan pašu tādu aktīvu iegāde nav iekļauta).

3.106. Lieli zemes uzlabojumi ir šādi:

a) zemes reģenerācija no jūras, ceļot šim nolūkam dambjus vai aizsprostus, dambjus jūras piekrastē vai molus;

b) mežu, klinšu utt. attīrīšana, lai ļautu zemi pirmo reizi izmantot ražošanai;

c) purvu nosusināšana vai tuksnešu apūdeņošana, ceļot dambjus vai aizsprostus, izveidojot grāvjus un apūdeņošanas kanālus;

d) jūras vai upju radītu plūdu vai erozijas novēršana, ceļot viļņlaužus, dambjus jūras piekrastē vai plūdu barjeras.

Minētās darbības var sekmēt būtisku jaunu struktūru radīšanu, tādu kā dambji jūras piekrastē, plūdu barjeras un dambji, bet tās pašas netiek tieši izmantotas citu preču un pakalpojumu ražošanai tādā veidā, kā izmanto vairākumu struktūru. To celtniecību sāk, lai iegūtu vairāk zemes vai labāku zemi, un tieši zeme, neražots aktīvs, ir vajadzīgs ražošanai. Piemēram, dambis, kas uzcelts elektroenerģijas ražošanai, kalpo citam nolūkam, nekā dambis, kas uzcelts, lai pasargātu zemi no jūras. Tikai tāda pēdējā minētā dambja veida celtniecība jāklasificē kā zemes uzlabojums.

3.107. Bruto ieguldījumos pamatkapitālā ietilpst tādi robežgadījumi kā:

a) peldošu māju, liellaivu (baržu), pārvietojamo māju un karavānu (treileru, autopiekabju), ko izmanto kā mājsaimniecību rezidences, un jebkuru saistīto struktūru, piemēram, garāžas, iegāde;

b) militārvienību izmantotas struktūras un iekārtas (līdzīgas tām, ko izmanto civilie ražotāji), piemēram, lidlauki, doki, ceļi un slimnīcas;

c) vieglie ieroči un bruņoti transportlīdzekļi, ko izmanto nemilitāras vienības;

d) izmaiņas tādos ganāmpulkos, ko izmanto ražošanai gadu no gada, piemēram, vaislas dzīvnieki, piena lopi, aitas, ko audzē vilnai, un vilcējdzīvnieki;

e) izmaiņas kokos, ko kultivē gadu no gada, piemēram, augļu koki, vīnogulāji, kaučukkoki, palmas u.c.;

f) esošo pamatlīdzekļu uzlabojumi, kas krietni pārsniedz parastās ekspluatācijas un remonta prasības;

g) pamatlīdzekļu iegāde finanšu izpirkumnomas ceļā.

3.108. Bruto ieguldījumos pamatkapitālā nav iekļauti šādi:

a) darījumi, kas iekļauti starpproduktu patēriņā, tādi kā:

1) mazu darbarīku iepirkumi ražošanas nolūkos (skat. 3.70. punkta e) apakšpunktu);

2) parastā ekspluatācija un remonts;

3) militāro ieroču un to atbalsta sistēmu iepirkumi;

4) pamatlīdzekļu pirkumi, kas jāizmanto saskaņā ar operatīvās izpirkumnomas līgumu (skat. arī II pielikumu "Ilglietojuma preču izpirkumnoma un īrējumpirkšana");

b) darījumi, ko ieraksta kā izmaiņas krājumos:

1) dzīvnieki, ko audzē nokaušanai, tostarp mājputni;

2) koki, ko audzē kokmateriāliem (nepabeigti ražojumi);

c) iekārtas un aprīkojums, ko mājsaimniecības iegādājas galapatēriņa nolūkos (galapatēriņa izdevumi);

d) turēšanas ienākumi un zaudējumi par pamatlīdzekļiem (citas izmaiņas aktīvos);

e) katastrofāli pamatlīdzekļu zaudējumi (citas izmaiņas aktīvos), piem., kultivēto aktīvu un ganāmpulku iznīcināšana slimību uzliesmojumu gadījumos (un ko parasti nesedz apdrošināšana) vai kaitējums, kas rodas nenormālu plūdu, vēja nodarītu postījumu vai mežu ugunsgrēku dēļ (skat. 6. nodaļu).

3.109. Bruto ieguldījumi pamatkapitālā esošu pamatlīdzekļu uzlabojumu veidā jāklasificē pie jaunu tāda paša veida pamatlīdzekļu iegādēm.

3.110. Nemateriālie pamatlīdzekļi tipiski sastāv no jaunas informācijas, specializētām zināšanām u.c. un tajos ietilpst:

a) minerālu izpēte, ieskaitot faktisko izpētes urbumu izmaksas, gaisa vai citus apsekojumus, transportēšanas izmaksas u.c.;

b) datorprogrammatūra un lielas datu bāzes, ko izmanto ražošanā ilgāk nekā gadu;

c) literatūras un mākslas darbu oriģināli: manuskripti, tulkojumi (interpretācijas), modeļi, filmas, skaņu ieraksti u.c.

3.111. Gan attiecībā uz pamatlīdzekļiem, gan uz neražotajiem nefinanšu aktīviem īpašumtiesību pārejas izmaksu sastāvā, kas rodas to jaunajam īpašniekam, ietilpst:

a) maksājumi, kas radušies aktīva (jauna vai esoša aktīva) piegādes dēļ prasītajā vietā un laikā, tādi kā transporta izmaksas, uzstādīšanas izmaksas, montāžas izmaksas u.c.;

b) radušās profesionālās izmaksas vai komisijas maksas, tādas kā honorāri, kas samaksāti mērniekiem, inženieriem, juristiem, novērtētājiem utt. un komisijas maksas, kas samaksātas nekustamā īpašuma aģentiem, izsoļu rīkotājiem (ūtrupniekiem) u.c.;

c) nodokļi, kas jaunajam īpašniekam jāmaksā par aktīva īpašumtiesību pāreju.

Jaunajam īpašniekam visas minētās izmaksas jāieraksta kā bruto ieguldījumi pamatkapitālā. Jāatzīmē, ka nodokļi jāskata kā nodokļi par starpnieku pakalpojumiem, nevis kā nodokļi par nopirkto aktīvu.

BRUTO IEGULDĪJUMU PAMATKAPITĀLĀ IERAKSTA UN VĒRTĒŠANAS LAIKS

3.112. Bruto ieguldījumus pamatkapitālā ieraksta, kad pamatlīdzekļu īpašumtiesības nodod institucionālajai vienībai, kura ir paredzējusi izmantot tos ražošanā.

Minētā vispārīgā noteikuma grozījumi ir vajadzīgi šādos gadījumos:

a) finanšu izpirkumnoma (īpašumtiesību izmaiņu tad aprēķina);

b) ieguldījumi pamatkapitālā uz sava rēķina.

Aktīvus, kas iegādāti saskaņā ar finanšu nomu, ieraksta tā, it kā lietotājs kļūtu par īpašnieku brīdī, kas preces nonāk viņa valdījumā. Kapitālieguldījumus uz sava rēķina ieraksta, kad tie ir saražoti.

3.113. Bruto ieguldījumus pamatkapitālā vērtē pircēja cenās, ieskaitot uzstādīšanas izmaksas un citas īpašumtiesību pārejas izmaksas. Ražojot uz sava rēķina, to vērtē pēc tamlīdzīgu pamatlīdzekļu bāzes cenām (kas nozīmē uzcenojumu tīrajam darbības rezultātam vai jauktajam ienākumam) vai pēc ražošanas izmaksām, ja tādas cenas nav pieejamas.

3.114. Nemateriālo pamatlīdzekļu iegādes vērtē dažādos veidos:

a) attiecībā uz minerālu izpēti: pēc faktisko izpētes urbumu izmaksām un pēc izmaksām, kas radušās, lai radītu iespēju veikt pārbaudes, tādas kā gaisa vai citi apsekojumi;

b) attiecībā uz datorprogrammatūru: pircēja cenās, ja to pērk tirgū, vai pēc lēstās bāzes cenas (vai pēc ražošanas izmaksām, ja cenu aplēsi nevar izdarīt), ja tā izstrādāta uzņēmuma iekšienē;

c) attiecībā uz izklaides, literatūras vai mākslas oriģināldarbiem: vērtē pēc cenas, ko maksā pircējs to pārdošanas laikā, vai, ja tos nepārdod, tad pēc bāzes cenas, ko maksā par tamlīdzīgiem oriģināldarbiem, to ražošanas izmaksām vai paredzēto nākotnes ieņēmumu diskontētās vērtības, ko cer iegūt, izmantojot tos.

3.115. Esošu pamatlīdzekļu realizāciju, ko veic pārdodot, vērtē (bāzes) cenās pēc tam, kad ir atskaitītas visas īpašumtiesību pārejas izmaksas, kuras radušās pārdevējam.

3.116. Īpašumtiesības pārejas izmaksas var piemērot gan ražotiem aktīviem, ieskaitot pamatlīdzekļus, gan neražotiem aktīviem, tādiem kā zeme.

Ražotu aktīvu gadījumā minētās izmaksas iekļauj pircēja cenās. Tās jāatšķir no pašiem pirkumiem un pārdevumiem zemes un citu neražoto aktīvu gadījumā un jāieraksta atsevišķā pozīcijā bruto ieguldījumu pamatkapitālā klasifikācijā.

IZMAIŅAS KRĀJUMOS (P.52)

Definīcija. | Krājumu izmaiņas vērtē kā krājumu ievedumu vērtību, no kuras atskaitīta krājumu izvedumu vērtība, kā arī atskaitīta krājumos glabāto preču kārtējo zaudējumu vērtība. |

3.117. 3.118. Fiziskas sabojāšanās, nejauša kaitējuma vai sīkas zādzības dēļ kārtējie zaudējumi var gadīties visiem krājumos esošu preču veidiem, tādiem kā:

a) materiālu un piegādes zaudējumi;

b) zaudējumi nepabeigtu ražojumu gadījumā;

c) gatavu preču zaudējumi;

d) atkārtotai pārdošanai paredzētu preču zaudējumi (piem., zādzība veikalā).

3.119. Ir šādu kategoriju krājumi:

a) materiāli un piegādes:

materiāli un piegādes sastāv no visām precēm, ko tur krājumos, lai tās izmantotu kā starpposma ieguldāmos resursus ražošanā; tur ietilpst preces, ko krājumos tur valdība. Tādi priekšmeti kā zelts, dimanti utt. ir iekļauti tad, ja tie paredzēti rūpnieciskai izmantošanai vai citai ražošanai;

b) nepabeigti ražojumi:

nepabeigti ražojumi sastāv no saražotas produkcijas, kas vēl nav pabeigta. Tos ieraksta to ražotāju krājumos. Tie var būt dažādos veidos, piem.:

1) augošas kultūras;

2) augoši koki un mājlopi;

3) nepabeigtas struktūras (izņemot tās, ko ražo saskaņā ar iepriekš saskaņotu pārdošanas līgumu vai uz pašu rēķina un ko uzskata par ieguldījumiem pamatkapitālā);

4) citi nepabeigti pamatlīdzekļi, piem., kuģi un naftas urbjtorņi;

5) daļēji pabeigta izpēte juridiskajā jomā vai konsultatīviem mērķiem;

6) daļēji pabeigta filmu ražošana;

7) daļēji pabeigtas datorprogrammas.

Nepabeigti ražojumi jāieraksta par jebkuru ražošanas procesu, kas nav pabeigts konkrētā perioda beigās. Jo īpaši tas ir būtiski ceturkšņa kontos, piem., lauksaimniecības kultūras, kas nav pabeigtas gada ceturksnī.

Nepabeigtu ražojumu samazinājumi notiek tad, kad beidzas ražošanas process. Tajā mirklī visi nepabeigtie ražojumi tiek pārveidoti gatavā ražojumā;

c) gatavās preces:

gatavās preces kā krājumu daļa sastāv no produkcijas, ko to ražotājs nav paredzējis turpmāk pārstrādāt pirms piegādes (arī ja tās piegādā kā starpposma resursus ieguldīšanai citos ražošanas procesos);

d) preces tālākpārdošanai:

preces tālākpārdošanai ir preces, kas iegādātas, lai tās tālākpārdotu to tagadējā stāvoklī.

KRĀJUMU IZMAIŅU IERAKSTA UN VĒRTĒŠANAS LAIKS

3.120. Krājumu izmaiņu ieraksta un vērtēšanas laikam jābūt atbilstošam citu darījumu ar ražojumiem attiecīgajam laikam. Tas jo īpaši attiecas uz starpproduktu patēriņu (piem., materiāliem un piegādēm), produkciju (piem., nepabeigtiem ražojumiem un produkciju, kas ir lauksaimniecības produkti uzglabāšanā) un bruto ieguldījumiem pamatkapitālā (piem., nepabeigtiem ražojumiem). Konsekvence tiek prasīta arī attiecībā uz plūsmām "no pārstrādes līdz pasūtījumam". Piemēram, ja preces tiek pārstrādātas ārzemēs un ja tas ietver ievērojamas fiziskas preču izmaiņas, tad preces jāiekļauj eksportā (un vēlāk importā) (skat. 3.135. punktu). Tādu eksportu atspoguļo arī līdztekus notiekošais krājumu samazinājums un saistīto importu vēlāk ieraksta arī kā krājumu palielinājumu (ja to tūlīt neizlieto vai nepārdod).

3.121. Krājumu izmaiņas jāvērtē ievešanas laikā krājumos (par precēm, ko ieved) vai izvešanas laikā (par precēm, ko izved).

3.122. Izmantotajām cenām jāatbilst citu plūsmu cenām, kas specifiskāk nozīmē to, ka:

a) gatavu preču produkciju, kas pārveidota ražotāja krājumos, vērtē tā, it kā tās būtu tajā laikā pārdotas par pašreizējām bāzes cenām;

b) nepabeigtu ražojumu papildinājumus vērtē proporcionāli gatavā ražojuma lēstajai pašreizējai bāzes cenai;

c) nepabeigtu ražojumu samazinājumus (kā izvešanu no krājumiem pēc ražošanas pabeigšanas) vērtē nepabeigtā ražojuma pašreizējās bāzes cenās;

d) preces, ko izved no krājumiem pārdošanai, vērtē bāzes cenās;

e) preces tālākpārdošanai, ko ieved vairumtirgotāju un mazumtirgotāju u.c. krājumos, vērtē pēc to tirgotāja faktiskajām vai lēstajām pircēja cenām;

f) preces tālākpārdošanai, ko izved no krājumiem, vērtē pircēja cenās, par kurām tās var aizstāt to izvešanas laikā (nevis iegādes laikā).

3.123. Zaudējumus, kas radušies fiziskas sabojāšanās, apdrošināma nejauša kaitējuma vai sīkas zādzības rezultātā, ieraksta un vērtē šādi:

a) attiecībā uz materiāliem un piegādēm: kā faktiski izvestus materiālus un piegādes, lai izlietotu ražošanā (starpproduktu patēriņš);

b) attiecībā uz nepabeigtiem ražojumiem: kā atskaitījumu no uzkrātajiem ražošanas papildinājumiem, kas veikta tajā pašā periodā;

c) attiecībā uz gatavajām precēm un precēm tālākpārdošanai: uzskata par izvedumiem par nebojātu preču pašreizējām cenām.

3.124. Iepriekšējos punktos ir aprakstīta katra individuāla darījuma, kurš saistās ar krājumu papildināšanu vai samazināšanu, jēdzieniski pareiza vērtēšana, kas vajadzīga, lai būtu atbilstība produkcijas, starpproduktu patēriņa un galīgā izlietojuma vērtēšanā. Praksē bieži vien izrādīsies, ka to ir grūti īstenot, un būs jāizmanto tuvināšanas metodes:

a) ja krājumu apjoma izmaiņas ir relatīvi regulāras, tad praktiska metode, kas ir tuvināta teorētiskajam vērtēšanas principam, ir reizināt krājumu apjoma izmaiņas ar vidējām cenām par attiecīgo periodu (ar pircēja cenām par krājumu, ko tur izmantotāji vai vairumtirgotāji vai mazumtirgotāji, ar bāzes cenām par krājumu, ko tur tā ražotāji);

b) gadījumā, ja attiecīgo preču cenas paliek relatīvi nemainīgas, pat lielas krājumu apjoma svārstības nevar padarīt par nederīgu vienkāršu tuvināšanu, tas ir, apjoma izmaiņu reizināšanu ar vidējo cenu;

c) ja gan krājumu apjoms, gan cenas būtiski mainās grāmatvedības pārskata periodā, tad ir vajadzīgas sarežģītākas tuvināšanas metodes. Piemēram, krājumu izmaiņu ceturkšņa vērtēšana vai a priori informācijas izmantošana par svārstību sadali pa grāmatvedības pārskata periodu (svārstības var būt lielākas kalendārā gada beigās, ražas novākšanas laikā u.c.);

d) ja ir pieejama tikai informācija par vērtībām perioda sākumā un beigās (piem., vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības gadījumā, kad pastāv daudzu dažādu ražojumu krājumi), jāaplēš arī apjoma izmaiņas starp perioda sākumu un beigām. To var izdarīt, aplēšot (pieņemot) apgrozījuma koeficientus pēc ražojumu veida.

Jāatzīmē, ka sezonālās cenu izmaiņas var daļēji atspoguļot atšķirības kvalitātē, piem., izpārdošanas cenas vai klusās sezonas cenas augļiem un dārzeņiem. Minētās izmaiņas kvalitātē jāuzskata par apjoma izmaiņām.

VĒRTSLIETU IEGĀDES, NO KURĀM ATSKAITĪTAS VĒRTSLIETU REALIZĀCIJAS (P.53)

Definīcija. | Vērtslietas ir nefinanšu preces, ko pamatā neizmanto ražošanai vai patēriņam, kas normālos apstākļos (fiziski) nebojājas laikā un ko iegādājas un tur galvenokārt kā vērtības krājumus. |

3.125. 3.126. Vērtslietās ietilpst šādi preču veidi:

a) dārgakmeņi un dārgmetāli, tādi kā dimanti, nemonetārais zelts, platīns, sudrabs utt.;

b) senlietas un citi mākslas priekšmeti, kā gleznas, skulptūras utt.;

c) citas vērtslietas, tādas kā juvelierizstrādājumi, kas izgatavoti no dārgakmeņiem un dārgmetāliem, un kolekciju priekšmeti.

Minētie preču veidi jāieraksta kā vērtslietu iegāde vai realizācija šādos gadījumos:

a) nemonetārā zelta, sudraba u.c. iegāde vai realizācija, ko veic (centrālās) bankas un citi finanšu starpnieki;

b) minēto preču iegāde vai realizācija, ko veic tādi uzņēmumi, kuru galvenā vai blakusdarbība nav saistīta ar tāda veida preču ražošanu vai tirdzniecību; tāpēc tāda iegāde vai realizācija nav iekļauta minēto uzņēmumu starpproduktu patēriņā vai ieguldījumos pamatkapitālā;

c) tādu preču iegāde vai realizācija, ko veic mājsaimniecības; tāpēc tādas iegādes nav iekļautas mājsaimniecību galapatēriņa izdevumos.

EKS pēc vienošanās arī šādus gadījumus ieraksta kā vērtslietu iegādi vai realizāciju:

a) tādu preču iegāde vai realizācija, ko veic juvelieru un mākslas dīleri (ievērojot vērtslietu vispārīgo definīciju, tādu preču iegāde, ko veic juvelieru un mākslas dīleri, jāieraksta kā izmaiņas krājumos);

b) tādu preču iegāde vai realizācija, ko veic muzeji (ievērojot vērtslietu vispārīgo definīciju, tādu preču iegāde, ko veic muzeji, jāieraksta kā ieguldījumi pamatkapitālā).

Tāda vienošanās novērš biežu pārklasifikāciju starp trijiem galvenajiem kapitālieguldījumu veidiem, tas ir, starp vērtslietu iegādēm, no kurām atskaitītas realizācijas, ieguldījumiem pamatkapitālā un krājumu izmaiņām, piem., gadījumā, ja darījumi ar tādām precēm notiek starp mājsaimniecībām un mākslas dīleriem.

3.127. Vērtslietu ražošanu vērtē bāzes cenās (skat. 3.67. punktu par oriģinālu ražošanu). Visas citas vērtslietu iegādes vērtē pircēja cenās, ko par tām samaksā, ieskaitot jebkuras aģentu nodevas vai komisijas maksas. Ja tās pirktas no dīleriem, tad tajās ietilpst arī peļņas normas. Vērtslietu realizācijas vērtē cenās, ko saņēmuši pārdevēji pēc tam, kad ir atskaitīti visi honorāri vai komisijas maksas, kas samaksātas aģentiem vai citiem starpniekiem. Neņemot vērā vērtslietu ražošanu, iegādes, no kurām atskaitītas realizācijas starp rezidentnozarēm, kopumā izlīdzinās līdz nullei, atstājot tikai aģentu vai dīleru peļņu.

PREČU UN PAKALPOJUMU IMPORTS UN EKSPORTS (P.6 un P.7)

Definīcija. | Preču un pakalpojumu eksports sastāv no darījumiem ar precēm un pakalpojumiem (pārdošanas, maiņas līgumiem, dāvanām vai dotācijām), ko rezidenti sniedz nerezidentiem. |

Definīcija. | Preču un pakalpojumu imports sastāv no darījumiem ar precēm un pakalpojumiem (pirkumiem, maiņas līgumiem, dāvanām vai dotācijām), ko nerezidenti sniedz rezidentiem. |

3.128. 3.129. 3.130. Preču un pakalpojumu importā un eksportā neietilpst:

a) uzņēmumu tirdzniecība, tas ir:

1) piegādes nerezidentiem, ko veic rezidentuzņēmumu nerezidentnozares, piem., tāda daudznacionāla uzņēmuma ārvalstu filiāļu pārdevumi ārzemēs, kas pieder rezidentiem vai ko kontrolē rezidenti;

2) piegādes rezidentiem, ko veic nerezidentuzņēmumu rezidentnozares, piem., daudznacionāla ārzemju uzņēmuma iekšzemes filiāļu pārdevumi;

b) primārā ienākuma plūsmas uz pārējo pasauli vai no tās, kā darba ņēmēju kompensācija, procenti un ieņēmumi no tiešajiem ieguldījumiem. Ieņēmumos no tiešajiem ieguldījumiem var ietilpt neatšķirama daļa par dažādu pakalpojumu sniegšanu, piem., par darba ņēmēju mācībām, pārvaldības pakalpojumiem un patentu un preču zīmju izmantošanu;

c) finanšu aktīvu vai neražotu aktīvu, tādu kā zeme un patenti, pārdošana vai pirkšana.

3.131. Preču un pakalpojumu imports un eksports jāsadala šādi:

a) piegādes Eiropas Savienības iekšienē;

b) imports un eksports ārpus Eiropas Savienības.

Ērtības labad tos abus šeit dēvē par importu un eksportu.

PREČU IMPORTS UN EKSPORTS (P.61 un P.71)

3.132. Preču imports un eksports notiek, kad mainās preču īpašumtiesības starp rezidentiem un nerezidentiem (neatkarīgi no tā, vai ir arī atbilstoša preču fiziskā kustība pāri robežām).

3.133. Četros gadījumos īpašumtiesību maiņas principu tomēr groza, ierakstot preču importu un eksportu:

a) finanšu izpirkumnoma: īpašumtiesību maiņa no iznomātāja uz nomnieku ir jāaprēķina par precēm, kas atrodas finanšu nomā; tā jāieraksta, kad nomnieks iegūst preci valdījumā (skat. II pielikumu "Ilglietojuma preču izpirkumnoma un īrējumpirkšana");

b) piegādes starp saistītiem uzņēmumiem (filiāli vai meitasuzņēmumu, vai ārvalstu filiāli): īpašumtiesību maiņa jāaprēķina ikreiz, kad preces piegādā starp saistītiem uzņēmumiem;

c) preces, kas jāpakļauj nozīmīgai pārstrādei vai remontam, ieraksta gan importa, gan eksporta daļā, kaut arī nenotiek īpašumtiesību maiņa;

d) lieltirgošana: neieraksta ne importu, ne eksportu, kad tirgotāji vai preču dīleri pērk no nerezidentiem un tad atkal pārdod nerezidentiem tajā pašā grāmatvedības pārskata periodā. Līdzīgi jārīkojas attiecībā uz lieltirgošanu, ko veic nerezidenti.

3.134. Šādos gadījumos preču eksports notiek, tām nešķērsojot valsts robežu:

a) preces, ko ražojušas rezidentvienības, kuras darbojas starptautiskajos ūdeņos, tiek pārdotas tieši nerezidentiem ārvalstīs (nafta, dabas gāze, zvejniecības produkti, glābšana uz jūras utt.);

b) transportēšanas aprīkojums vai cits kustams aprīkojums, kas nav piesaistīts fiksētai atrašanās vietai, nav jāpārvieto pār eksportētājvalsts robežu tādēļ, ka rezidents to pārdevis nerezidentam;

c) preces tiek zaudētas vai iznīcinātas pēc īpašumtiesību maiņas, bet pirms tās šķērsojušas eksportētājvalsts robežu.

Analogi gadījumi attiecas uz preču importu.

3.135. Preču imports un eksports ietver darījumus, kuri notiek starp rezidentiem un nerezidentiem, ar:

a) nemonetāro zeltu, tas ir, zeltu, ko neizmanto monetārās politikas mērķiem;

b) sudraba stieņiem, dimantiem un citiem dārgmetāliem un dārgakmeņiem;

c) papīra naudu un monētām, kas nav apgrozībā, un neemitētiem vērtspapīriem (ko vērtē kā preces, nevis pēc nominālvērtības);

d) elektroenerģiju, gāzi un ūdeni;

e) mājlopiem, ko dzen pāri robežām;

f) pasta sūtījumiem;

g) valdības eksportu, tostarp precēm, ko finansē ar dotācijām un aizdevumiem;

h) precēm, kas nodotas izlīdzinošo krājumu organizācijas īpašumā vai izņemtas no tā;

i) precēm, ko rezidentuzņēmums piegādājis savām nerezidentfiliālēm;

j) precēm, ko rezidentuzņēmums saņēmis no savām nerezidentfiliālēm;

k) kontrabandas precēm;

l) citiem neierakstītiem sūtījumiem, tādiem kā dāvanas un tie, kuru vērtība ir mazāka par noteikto minimumu;

m) precēm, kas pārstrādātas ārzemēs, ja ir notikušas ievērojamas preču fiziskās izmaiņas. Līdzīgām precēm, kas pārstrādātas iekšzemes teritorijā nerezidentu vārdā;

n) ieguldījumu precēm, kas remontētas ārzemēs, ja ir iesaistīts ievērojams rekonstrukcijas vai ražošanas darba apjoms. Līdzīgām precēm, kas remontētas iekšzemes teritorijā nerezidentu vārdā.

3.136. Preču importā un eksportā neietilpst šādas preces, kaut arī tās tomēr var šķērsot valsts robežu:

a) preces, ko ved cauri valstij tranzītā;

b) preces, ko nosūta uz valsti vai no valsts pašu vēstniecībām, militārajām bāzēm vai citiem anklāviem kādas citas valsts robežās;

c) transportēšanas aprīkojums un citi kustami aprīkojuma veidi, ko uz laiku izved no valsts, nemainot to īpašumtiesības (piem., būvniecības aprīkojums uzstādīšanas vai būvniecības nolūkiem ārzemēs);

d) aprīkojums un citas preces, ko sūta uz ārzemēm sīkai pārstrādei, ekspluatācijai, apkopei vai remontam;

e) citas preces, ko uz laiku izved no valsts un parasti gada laikā atved atpakaļ to sākotnējā stāvoklī un nemainot to īpašumtiesības (piem., preces, kas nosūtītas uz ārzemēm izstāžu un izklaides nolūkos, preces, uz kurām attiecas operatīvā noma, tostarp noma uz vairākiem gadiem, preces, kas atvestas atpakaļ, jo sagaidāmā pārdošana nav notikusi);

f) preces komisijā, kas pazaudētas vai iznīcinātas pēc robežas šķērsošanas, bet pirms īpašumtiesību maiņas.

3.137. Principā preču imports un eksports jāieraksta, kad tiek nodotas īpašumtiesības uz precēm. Praksē uzskata, ka īpašumtiesību maiņa notiek tad, kad darījuma personas ieraksta to savos grāmatvedības dokumentos vai kontos. Tas var nesakrist ar dažādajiem līguma procesa posmiem, tādiem kā:

a) saistību uzņemšanās laiku (līguma datumu);

b) preču un pakalpojumu sniegšanas laiku un maksājuma prasījuma iegādi (nodošanas datumu);

c) atlīdzības pieprasījuma nokārtošanas laiku (maksājuma datumu).

3.138. Preču imports un eksports jāvērtē uz eksportētājvalsts robežas kā FOB. Minētā vērtība sastāv no šādām sastāvdaļām:

a) preču vērtības bāzes cenās;

b) pieskaitot saistītos transporta un sadales pakalpojumus līdz tam robežas punktam, (attiecīgā gadījumā) ieskaitot iekraušanas izmaksas pārvadātājam turpmākai transportēšanai (skat. 3.4. tabulas otrās daļas otro sleju);

c) pieskaitot visus nodokļus, no kuriem atskaitītas subsīdijas, par eksportētajām precēm, attiecībā uz piegādēm Eiropas Savienības iekšienē tas ietver PVN un citus nodokļus par precēm, kas samaksāti eksportētājvalstī.

Piegādes un izlietojuma tabulās un simetriskajā izejvielu un produkcijas tabulā preču imports atsevišķām ražojumu grupām jāvērtē atšķirīgi: pēc CIF cenas uz importētājvalsts robežas.

Definīcija. | CIF cena ir uz importētājvalsts robežas piegādātas preces cena vai rezidentam piegādāta pakalpojuma cena, pirms samaksātas jebkuras ievedmuitas nodevas vai citi ievedmuitas nodokļi vai tirdzniecības un transporta peļņas norma valstī. |

3.139. Dažos apstākļos var būt vajadzīgi tuvinājumi vai aizstājējpasākumi FOB vērtībai, tādi kā:

a) maiņas līguma ceļā realizētas preces, kas jāvērtē bāzes cenās, kas būtu saņemtas, ja preces būtu pārdotas par skaidru naudu;

b) darījumi starp saistītiem uzņēmumiem: parasti jāizmanto faktiskās pārejas vērtības. Tomēr, ja tās ļoti atšķiras no tirgus cenām, tad tās jāaizstāj ar aplēstu tirgus cenas ekvivalentu, vai tās vismaz jāidentificē atsevišķi analītiskos nolūkos;

c) preces, ko nodod saskaņā ar finanšu nomu: preces jāvērtē, ņemot vērā iznomātāja samaksāto pircēja cenu (nevis pēc nomas maksu kumulatīvās vērtības);

d) preču imports jāaplēš, ņemot vērā muitas datus (par Eiropas Savienības ārējo tirdzniecību) vai Intrastat informāciju (par Eiropas Savienības iekšējo tirdzniecību). Abi datu avoti nepiemēro FOB vērtēšanu, tie izmanto attiecīgi CIF vērtību uz Eiropas Savienības robežas un CIF vērtības uz valsts robežas. Tā kā FOB vērtības izmanto tikai apkopojošāko rādītāju līmenī un CIF vērtības izmanto ražojumu grupu līmenī, minētie grozījumi jāpiemēro tikai apkopojošāko rādītāju līmenī, tas ir, CIF/FOB korekcijai;

e) preču imports un eksports jāaplēš, ņemot vērā apsekojumu informāciju vai dažādus ad hoc informācijas veidus. Tādos gadījumos parasti var iegūt tikai pārdevumu kopējo vērtību, kas sadalīta pēc ražojuma. Tādēļ aplēses pamatā būs pircēja cenas, nevis FOB vērtības.

PAKALPOJUMU IMPORTS UN EKSPORTS (P.62 un P.72)

Definīcija. | Pakalpojumu eksports sastāv no visiem pakalpojumiem, ko rezidenti sniedz nerezidentiem. |

Definīcija. | Pakalpojumu imports sastāv no visiem pakalpojumiem, ko nerezidenti sniedz rezidentiem. |

3.140. 3.141. 3.142. Pakalpojumu eksportā ietilpst šādi robežgadījumi:

a) eksportētu preču transportēšana pēc tam, kad tās aizvestas no eksportētājvalsts robežas, ja minēto pakalpojumu sniedz rezidentpārvadātājs (2. un 3. gadījums 3.4. tabulā);

b) importētu preču transportēšana, ko veic rezidentpārvadātājs:

1) līdz eksportētājvalsts robežai, ja preces vērtē FOB, lai kompensētu transportēšanas vērtību, kas iekļauta FOB vērtībā (3. gadījums 3.5. tabulā),

2) līdz importētājvalsts robežai, ja preces vērtē CIF, lai kompensētu transportēšanas vērtību, kas iekļauta CIF vērtībā (3. un 2. CIF gadījums 3.5. tabulā);

c) preču transportēšana, ko veic rezidenti nerezidentu vārdā un kas neietver preču importu vai eksportu (piem., preču transports, kuras neizved no valsts kā eksportu vai preču transports ārpus iekšzemes teritorijas);

d) starptautiska vai valsts pasažieru transportēšana nerezidentu vārdā, ko veic rezidentpārvadātāji;

e) nelielas pārstrādes un remonta darbības, ko veic nerezidentu vārdā;

f) celtniecības pakalpojumi, ja būvlaukuma biroju ārzemēs neuzskata par kvazisabiedrību. Tas attiecas uz celtniecības projektiem, kuri ilgst mazāk nekā gadu un kuru produkcija nav bruto ieguldījumi pamatkapitālā (skat. 2.09. punktu un jo īpaši atbilstošo 4. piezīmi);

g) aprīkojuma uzstādīšana ārzemēs, ja projektam pēc tā būtības ir ierobežots ilgums;

h) finanšu pakalpojumi pēc tiešo komisijas maksu un honorāru summas;

i) apdrošināšanas pakalpojumi pēc pakalpojuma maksas summas;

j) tūristu nerezidentu un darījumu ceļotāju izdevumi (pēc vienošanās tos klasificē kā pakalpojumus); tomēr piegādes un izlietojuma tabulu un simetrisko izejvielu un produkcijas tabulas mērķiem var būt vajadzīgs vispārējs sadalījums pēc pakalpojuma);

k) nerezidentu izdevumi par veselības un izglītības pakalpojumiem, ko sniedz rezidenti; tajos ietilpst minēto pakalpojumu sniegšana gan iekšzemes teritorijā, gan ārzemēs;

l) pakalpojumi nerezidentu mājas brīvdienu pavadīšanai, ko aizņem īpašnieki apsaimniekotāji (skat. 3.64. punktu);

m) autorhonorāri un licences maksas, kuru ieņēmumus saista ar tādu nemateriālu neražotu nefinanšu aktīvu atļautu izmantošanu kā patenti, autortiesības, preču zīmes, rūpnieciskie procesi, franšīzes utt. un ar tādu ražotu oriģināldarbu vai prototipu izmantošanu, ko izmanto ar licencēšanas līgumu starpniecību, kā manuskripti, gleznas u.c.

3.143. Attiecībā uz pakalpojumu importu vairākums robežgadījumu ir spoguļattēls pakalpojumu eksporta robežgadījumiem, tāpēc attiecībā uz pakalpojumu importu ir vajadzīgs ierobežots skaits īpašu paskaidrojumu.

3.144. Transporta pakalpojumu importā ietilpst šādi robežgadījumi:

a) eksportēto preču transportēšana līdz eksportētājvalsts robežai, ja pakalpojumu sniedz nerezidentpārvadātājs, lai kompensētu transportēšanas vērtību, kas iekļauta eksportēto preču FOB vērtībā (4. gadījums 3.4. tabulā);

b) importētu preču transportēšana, ko veic nerezidentpārvadātājs:

1) no eksportētājvalsts robežas kā atsevišķu transportēšanas pakalpojumu, ja importētās preces vērtē pēc FOB (4. un 5. FOB gadījums 3.5. tabulā);

2) no importētājvalsts robežas kā atsevišķu transportēšanas pakalpojumu, ja importētās preces vērtē pēc CIF (šādā gadījumā vērtība transportēšanas pakalpojumam starp eksportētāja un importētāja valsts robežām ir jau iekļauta preces CIF vērtībā; 4. gadījums 3.5. tabulā);

c) preču transportēšana, ko veic nerezidenti rezidentu vārdā un kas neietver preču importu vai eksportu (piem., preču transports tranzītā vai transports ārpus iekšzemes teritorijas);

d) starptautiska vai valsts pasažieru transportēšana rezidentu vārdā, ko veic nerezidentpārvadātāji.

Transporta pakalpojumu importā neietilpst eksportēto preču transportēšana pēc tam, kad tās aizvestas no eksportētājvalsts robežas, ja minēto pakalpojumu sniedz nerezidentpārvadātājs (5. un 6. gadījums 3.4. tabulā). Preču eksportu vērtē pēc FOB, un visi tādi transporta pakalpojumi tāpēc jāuzskata par darījumiem starp nerezidentiem, tas ir, starp nerezidentpārvadātāju un importētāju nerezidentu. To piemēro pat tādā gadījumā, ja transportēšanas pakalpojumus saskaņā ar eksporta CIF līgumiem apmaksā eksportētājs.

3.145. Imports, kas saistīts ar tiešiem pirkumiem, ko rezidenti veic ārzemēs, attiecas uz visiem preču un pakalpojumu pirkumiem, ko rezidenti veic, kad ceļo ārzemēs darījumu vai personīgos nolūkos. Jāizšķir divas kategorijas, jo tām vajadzīgi divi dažādi apstrādes veidi:

a) darījumu ceļotāju izdevumi ir starpproduktu patēriņš;

b) citu ceļotāju izdevumi par personīgiem ceļojumiem ir mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi.

3.146. Pakalpojumu importu un eksportu ieraksta to sniegšanas laikā, kas vairākumā gadījumu sakrīt ar to ražošanas laiku. Pakalpojumu imports jāvērtē pircēja cenās, un pakalpojumu eksports — bāzes cenās.

3.4. tabula. Eksportēto preču transportēšanas apstrāde

Paskaidrojums, kā jālasa šī tabula: šīs tabulas pirmajā daļā ir norādīts, ka ir sešas dažādas eksportēto preču transportēšanas iespējas atkarībā no tā, vai pārvadātājs ir rezidents vai nav, un no tā, kur notiek transportēšana: no kādas vietas iekšzemes teritorijā līdz valsts robežai, no valsts robežas līdz importētājvalsts robežai vai no importētājvalsts robežas līdz kādai vietai importētājvalstī. Šīs tabulas otrajā daļā par katru no minētajām sešām iespējām ir norādīts, vai tā jāieraksta kā preču eksports, pakalpojumu eksports, preču imports vai pakalpojumu imports.

Iekšzemes teritorija | Starpposma teritorija | Importētājvalsts teritorija |

1.rezidentpārvadātājs ⇒ | 2.rezidentpārvadātājs ⇒ | 3.rezidentpārvadātājs ⇒ |

4.nerezidentpārvadātājs ⇒ | 5.nerezidentpārvadātājs ⇒ | 6.nerezidentpārvadātājs ⇒ |

| Preču eksports (FOB) | Pakalpojumu eksports | Preču imports (CIF/FOB) | Pakalpojumu imports |

1 | X | — | — | — |

2 | — | X | — | — |

3 | — | X | — | — |

4 | X | — | — | X |

5 | — | — | — | — |

6 | — | — | — | — |

3.5. tabula. Importēto preču transportēšanas apstrāde

Paskaidrojums, kā jālasa šī tabula: šīs tabulas pirmajā daļā ir norādīts, ka ir sešas dažādas importēto preču transportēšanas iespējas atkarībā no tā, vai pārvadātājs ir rezidents vai nav, un no tā, kur notiek transportēšana: no kādas vietas eksportētājvalstī līdz minētās eksportētājvalsts robežai, no eksportētājvalsts robežas līdz importētājvalsts robežai un no importētājvalsts robežas līdz kādai vietai importētājvalstī. Šīs tabulas otrajā daļā par katru no minētajām sešām iespējām ir norādīts, vai tā jāieraksta kā preču imports, pakalpojumu imports, preču eksports vai pakalpojumu eksports. Dažos gadījumos (2. un 5. gadījumā) šis ieraksts ir atkarīgs no vērtēšanas principa, ko piemēro importētajām precēm.

Iekšzemes teritorija | Starpposma teritorija | Eksportētājvalsts teritorija |

1.rezidentpārvadātājs ⇐ | 2.rezidentpārvadātājs ⇐ | 3.rezidentpārvadātājs ⇐ |

4.nerezidentpārvadātājs ⇐ | 5.nerezidentpārvadātājs ⇐ | 6.nerezidentpārvadātājs ⇐ |

| Importēto preču vērtēšana | Preču imports | Pakalpojumu imports | Preču eksports (FOB) | Pakalpojumu eksports |

1 | CIF/FOB | — | — | — | — |

2 | FOB | — | — | — | — |

| CIF | X | — | — | X |

3 | CIF/FOB | X | — | — | X |

4 | CIF/FOB | — | X | — | — |

5 | FOB | — | X | — | — |

| CIF | X | — | — | — |

6 | CIF/FOB | X | — | — | — |

Jāatzīmē, ka pāreja no importēto preču vērtēšanas pēc CIF pie vērtēšanas pēc FOB sastāv no šādām sastāvdaļām:

a) CIF/FOB korekcija, tas ir, no 2 CIF līdz 2 FOB (samazina kopējo importu un eksportu);

b) CIF/FOB pārklasifikācija, tas ir, no 5 CIF līdz 5 FOB (atstāj kopējo importu un eksportu bez izmaiņām).

DARĪJUMI AR ESOŠĀM PRECĒM

Definīcija. | Esošās preces ir preces, kam jau ir bijis lietotājs (un kas nav krājumi). |

3.147. 3.148. Esošo preču skaitā ietilpst:

a) esošas ēkas un citas pamatkapitāla preces, ko ražotāju vienības pārdod citām vienībām:

1) lai tās atkārtoti izmantotu kā tādas;

2) lai tās iznīcinātu vai salauztu, rezultātā iegūtie ražojumi parasti kļūst par izejvielām (piem., metāllūžņi), ko izmanto jaunu preču (piem., tērauda) ražošanai;

b) vērtslietas, ko viena vienība pārdod citai;

c) esošās ilglietojuma patēriņa preces, ko mājsaimniecības vai militāras iestādes pārdod citām vienībām:

1) lai tās atkārtoti kā tādas izmantotu;

2) lai tās sadalītu un pārveidotu nojaukšanas materiālos;

d) esošās īslaiklietojuma preces (piem., makulatūra, lupatas, vecas drēbes, vecas pudeles utt.), ko jebkura vienība pārdod, lai tās atkal izmantotu vai lai tās kļūtu par izejvielām jaunu preču (reģenerētu preču) izgatavošanai.

3.149. Esošo preču nodošanu ieraksta kā negatīvus izdevumus (iegādi) pārdevējam un kā pozitīvus izdevumus (iegādi) pircējam.

3.150. Tam ir šādas sekas:

a) ja esoša pamatlīdzekļa vai vērtslietas pārdošana notiek starp diviem ražotājiem rezidentiem, tad pozitīvā un negatīvā vērtība, kas ierakstīta attiecībā uz bruto ieguldījumiem pamatkapitālā, reducējas uz nulli ekonomikai kopumā, izņemot īpašumtiesību pārejas izmaksas;

b) ja esošu nekustamu pamatlīdzekli (piem., ēku) pārdod nerezidentam, tad pēc vienošanās uzskata, ka pēdējais pērk finanšu aktīvu, tas ir, nosacītas rezidentvienības pašu kapitālu. Tad uzskata, ka tāda nosacīta rezidentvienība pērk pamatlīdzekli. Rezultātā starp rezidentiem notiek pamatlīdzekļa pārdošana un pirkšana;

c) ja eksportē esošu kustamu pamatlīdzekli, piemēram, kuģi vai lidaparātu, tad nekur ekonomikā neieraksta pozitīvus bruto ieguldījumus pamatkapitālā, lai kompensētu pārdevēja negatīvos bruto ieguldījumus pamatkapitālā;

d) dažas ilglietojuma preces, tādas kā transportlīdzekļi, var klasificēt kā pamatlīdzekļus vai kā ilglietojuma patēriņa preces atkarībā no īpašnieka un mērķa, kam tās izmanto. Ja tāpēc īpašumtiesības uz tādu preci tiek nodotas no kāda uzņēmuma mājsaimniecībai izmantošanai galapatēriņam, tad uzņēmumam ieraksta negatīvus bruto ieguldījumus pamatkapitālā, bet mājsaimniecībai — pozitīvus patēriņa izdevumus. Retākos gadījumos, kad īpašumtiesības uz tādu preci nodod no mājsaimniecības uzņēmumam, mājsaimniecībai ieraksta negatīvus galapatēriņa izdevumus, bet uzņēmumam — pozitīvus bruto ieguldījumus pamatkapitālā;

e) darījumi ar esošām vērtslietām jāieraksta kā vērtslietas iegāde (pozitīvi bruto kapitālieguldījumi), ko veicis pircējs, un kā vērtslietas realizācija (negatīvi bruto kapitālieguldījumi), ko veicis pārdevējs. Darījuma gadījumā ar pārējo pasauli, jāieraksta preces imports vai eksports (skat. 3.135. punktu). Ja mājsaimniecība pārdod vērtslietu, darījums nav jāieraksta kā negatīvi galapatēriņa izdevumi;

f) ja valdība pārdod ārzemēm militāras ilglietojuma preces, tad tas jāieraksta kā valdības veikts preču eksports un negatīvs starpproduktu (un galīgais) patēriņš.

3.151. Attiecībā uz pārdošanas izmaksām, kas radušās bijušajam īpašniekam (īpašumtiesību nodošanas izmaksas), jāieraksta turēšanas zaudējums. Līdzīgs ieraksts jāizdara par to viņa sākotnējo iegādes izmaksu daļu, kas nav norakstīta kā pamatkapitāla patēriņš.

3.152. Darījumi ar esošām precēm jāieraksta īpašumtiesību maiņas laikā. Piemērojamie vērtēšanas principi ir tie, kas atbilst iesaistīto darījumu veidam(-iem).

4. NODAĻA

SADALES DARĪJUMI

Definīcija. | Sadales darījumu sastāvā ietilpst darījumi, ar kuru starpniecību ražošanā radīto pievienoto vērtību sadala darbaspēkam, kapitālam un valdībai, un darījumi, kuri ietver ienākuma un bagātības pārdali. |

4.01. Sistēmā ir noteikta robežšķirtne starp kārtējiem un kapitāla pārvedumiem un uzskata, ka ar pēdējiem pārdala drīzāk ietaupījumus vai bagātību, nevis ienākumu.

DARBA ŅĒMĒJU KOMPENSĀCIJA (D.1)

Definīcija. | Darba ņēmēju kompensāciju (D.1) definē kā kopējo atalgojumu skaidrā naudā vai natūrā, kas darba devējam jāmaksā darba ņēmējam par darbu, ko tā veikusi grāmatvedības pārskata periodā. |

4.02. Darba ņēmēju kompensāciju sadala šādi:

a) algas (D.11):

- algas skaidrā naudā,

- algas natūrā;

b) darba devēju sociālās iemaksas (D.12):

- darba devēju faktiskās sociālās iemaksas (D.121),

- darba devēju aprēķinātās sociālās iemaksas (D.122).

ALGAS (D.11)

Algas skaidrā naudā

4.03. Algās skaidrā naudā ieskaita darba ņēmēju sociālās iemaksas, ienākuma nodokļus utt. pat tad, ja to faktiski ietur darba devēji un darba ņēmēju vārdā pārskaita tieši sociālās apdrošināšanas shēmām, nodokļu iestādēm u.tml.

Algas skaidrā naudā ietver šādus atalgojuma veidus:

a) visas regulāri maksātas pamatalgas;

b) paaugstinātas samaksas likmes par virsstundu darba laiku, darbu naktī, iknedēļas brīvdienās, nepatīkamos vai bīstamos apstākļos;

c) iztikas minimuma pabalsti, vietējie pabalsti un ekspatriācijas pabalsti;

d) prēmijas, kuru pamatā ir ražīgums vai peļņa, Ziemassvētku un Jaunā gada prēmijas, izņemot darba ņēmēju sociālos pabalstus (skat. 4.07. punkta c) apakšpunktu), "13. līdz 14. mēnešalga" (gadskārtējā papildmaksa);

e) pabalsti par transportu uz darbu un no tā, izņemot pabalstus vai atlīdzinājumus darba ņēmējiem par ceļošanas, komandējuma, pārcelšanās un izklaides izdevumiem, kas tiem radušies pienākumu izpildes laikā (skat. 4.07. punkta a) apakšpunktu);

f) brīvdienu darba samaksa par oficiālajām brīvdienām vai gadskārtējiem svētkiem;

g) komisijas maksas, naudas balvas, pasākumu apmeklējumu maksas un direktoru maksas, ko maksā darba ņēmējiem;

h) ad hoc prēmijas vai citi ārkārtas maksājumi, kas ir saistīti ar uzņēmuma vispārējo veikumu un ko maksā saskaņā ar veicināšanas shēmām;

i) maksājumi, ko darba devēji veic saviem darba ņēmējiem saskaņā ar ietaupījumu shēmām;

j) ārkārtas maksājumi darba ņēmējiem, kuri pamet uzņēmumu, ja vien minētie maksājumi nav saistīti ar koplīgumu;

k) mājokļu pabalsti, ko darba devēji skaidrā naudā samaksā saviem darba ņēmējiem.

Algas natūrā

Definīcija. | Algas natūrā sastāv no precēm un pakalpojumiem vai citiem labumiem, ko par brīvu vai par samazinātām cenām sniedz darba ņēmējiem un ko darba ņēmēji var izmantot savā brīvajā laikā un pēc pašu ieskatiem, lai apmierinātu savas vai citu savas mājsaimniecības locekļu vajadzības vai vēlmes. Tādas preces un pakalpojumi vai citi labumi nav vajadzīgi darba devēju ražošanas procesā. Darba ņēmējiem tādas algas natūrā ir papildu ienākums: viņi būtu samaksājuši tirgus cenu, ja viņi paši būtu pirkuši tādas preces un pakalpojumus. |

4.04. 4.05. Biežāk sastopamie ir šādi:

a) maltītes un dzērieni, tostarp tie, ko patērē, ceļojot darījumu nolūkos (jo tie tiktu patērēti jebkurā gadījumā), bet neieskaitot īpašās maltītes vai dzērienus, kas vajadzīgi ārkārtas darba apstākļu dēļ. Cenas samazinājumi, ko iegūst bezmaksas vai subsidētās ēdnīcās vai ko iegūst ar pusdienu taloniem, jāiekļauj algās natūrā;

b) pašražoti un pirkti tāda veida mājokļu vai izmitināšanas pakalpojumi, ko var izmantot visi tās mājsaimniecības locekļi, pie kuras pieder darba ņēmējs;

c) uniformas vai citas īpaša apģērba formas, ko darba ņēmēji bieži vien izvēlas valkāt ārpus darbavietas, kā arī darbā;

d) transportlīdzekļu vai citu ilglietojuma preču, kas piešķirti darba ņēmējiem personiskajai lietošanai, pakalpojumi;

e) preces un pakalpojumi, ko ražo kā produkciju darba devēju pašu ražošanas procesos, kā bezmaksas ceļojumi dzelzceļu vai aviosabiedrību darba ņēmējiem, bezmaksas ogles ogļračiem vai bezmaksas pārtika nodarbinātajiem lauksaimniecībā;

f) sporta, izklaides vai brīvdienu iespēju nodrošināšana darba ņēmējiem un viņu ģimenēm;

g) pārvadāšana uz darbu un no tā, izņemot gadījumus, kad to organizē darba devēja laikā, automašīnu novietošana stāvvietās;

h) mazbērnu novietnes darba ņēmēju bērniem;

i) darba devēju maksājumi darba padomēm vai tamlīdzīgām iestādēm;

j) prēmijas akcijas, ko sadala darba ņēmējiem;

k) atalgojums natūrā var ietvert arī procentu vērtību, kas radusies darba devējiem, kad viņi piešķir darba ņēmējiem aizdevumus par samazinātu vai pat nulles procentu likmi. Minēto vērtību var aplēst kā summu, kas darba ņēmējam būtu jāmaksā, ja tiktu iekasētas vidējās hipotēku (ja pērk māju) vai patēriņa aizdevumu (ja pērk citas preces un pakalpojumus) procentu likmes, no kurām atskaitīta faktiski samaksātā procentu summa. Aprēķināto maksājumu no darba ņēmēja pārvirza ienākuma primārās sadales kontā atpakaļ darba devējam.

4.06. Preces un pakalpojumi vai citas priekšrocības jāvērtē bāzes cenās, ja darba devējs tos ražo, un pircēja cenās, ja darba devējs tos pērk (tas ir, cenās, ko faktiski samaksā darba devējs).

Ja tos sniedz bez maksas, tad visu algu vērtību natūrā aprēķina atbilstīgi attiecīgo preču un pakalpojumu vai citu priekšrocību bāzes cenām (vai pircēja cenām, ja viņš tos pērk).

Ja tos sniedz par samazinātām cenām, tad vērtību aprēķina pēc starpības starp iepriekš minēto aprēķinu un darba ņēmēja samaksāto summu.

4.07. Algās neietilpst:

a) darba devēju izdevumi pašu labumam, kā arī viņu darba ņēmēju labumam, jo tas vajadzīgs darba devēju ražošanas procesam:

1) pabalsti vai atlīdzinājumi darba ņēmējiem par ceļošanas, komandējuma, pārcelšanās un izklaides izdevumiem, kas radušies pienākumu izpildes laikā;

2) izdevumi par ērtību nodrošināšanu darba vietā, par medicīniskajām apskatēm, kas vajadzīgas darba rakstura dēļ, par darba apģērba piegādi, ko valkā tikai vai galvenokārt darbā;

3) tāda veida izmitināšanas pakalpojumi darba vietā, ko mājsaimniecības, pie kurām pieder darba ņēmēji, nevar izmantot, un proti, kajītes, guļamzāles, kopmītnes un tamlīdzīgi;

4) īpašas maltītes vai dzērieni, kas vajadzīgi ārkārtas darba apstākļu dēļ;

5) pabalsti, ko darba ņēmējiem maksā par tikai darbam vai galvenokārt darbam vajadzīgu darbarīku, iekārtu un speciālu apģērbu iegādi vai arī viņu algu daļa, ko saskaņā ar darba līgumiem paredzēts tērēt minētajiem pirkumiem.

Tādus izdevumus par precēm un pakalpojumiem, kas darba devējiem jāsniedz viņu darba ņēmējiem, lai viņi varētu veikt savu darbu, uzskata par darba devēju starpproduktu patēriņu;

b) algu summas, ko darba devēji turpina kādu laiku maksāt viņu darba ņēmējiem slimības, maternitātes, darba traumas, darbnespējas, atlaišanas utt. gadījumā. Tādus maksājumus uzskata par nefondētiem darba ņēmēju sociālajiem pabalstiem (D.623), un tādas pašas summas norāda pie darba devēju aprēķinātajām sociālajām iemaksām (D.122);

c) citi nefondēti darba ņēmēju sociālie pabalsti bērnu, laulāto, ģimenes, izglītības vai citu pabalstu veidā par apgādājamiem un bezmaksas medicīnas pakalpojumu sniegšanas veidā (izņemot tos, kas vajadzīgi darba rakstura dēļ) darba ņēmējiem vai viņu ģimenēm;

d) jebkuri nodokļi, kas darba devējam maksājami par kopējo algu rēķinu, piemēram, algu saraksta nodoklis. Tādus nodokļus uzskata par citiem ražošanas nodokļiem.

DARBA DEVĒJU SOCIĀLĀS IEMAKSAS (D.12)

4.08. Summa, kas vienāda ar sociālo iemaksu vērtību, ko veikuši darba devēji, lai nodrošinātu viņu darba ņēmējiem tiesības uz sociālajiem pabalstiem, jāieraksta pie darba ņēmēju kompensācijas. Darba devēju sociālās iemaksas var būt faktiskas vai aprēķinātas.

Darba devēju faktiskās sociālās iemaksas (D.121)

Definīcija. | Darba devēju faktiskās sociālās iemaksas (D.121) sastāv no darba devēju maksājumiem apdrošinātājiem viņu darba ņēmēju labā (sociālās nodrošināšanas fondi un privāti fondētas shēmas). Minētie maksājumi nosedz likumā noteiktas, līgtas, līgumā noteiktas un brīvprātīgas iemaksas par apdrošināšanu pret sociālajiem riskiem vai vajadzībām (skat. 4.92. punkta a) apakšpunktu). |

4.09. Kaut gan darba devēji tās maksā tieši apdrošinātājiem, minētās darba devēju iemaksas uzskata par darba ņēmēju kompensācijas sastāvdaļu un uzskata, ka darba ņēmēji pēc tam tās samaksā apdrošinātājiem.

Darba devēju aprēķinātās sociālās iemaksas (D.122)

Definīcija. | Darba devēju aprēķinātās sociālās iemaksas (D.122) veido nefondēto sociālo pabalstu ekvivalentu (no kā atskaitītas iespējamās darba devēju sociālās iemaksas), ko darba devēji maksā tieši viņu darba ņēmējiem vai bijušajiem darba ņēmējiem un citām tiesīgām personām, neiesaistot apdrošināšanas uzņēmumu vai autonomo pensiju fondu un neveidojot tādam nolūkam īpašu fondu vai atsevišķu rezervi. |

4.10. Tas, ka dažus sociālos pabalstus darba devēji maksā tieši, nevis ar sociālās nodrošināšanas fondu vai citu apdrošinātāju starpniecību, nekādā veidā nemazina tā kā sociālās labklājības pabalsta nozīmi. Tomēr tā kā tādu pabalstu izmaksas veido daļu no darba devēju darba izmaksām, tie arī jāiekļauj darba ņēmēju kompensācijā.

4.11. Sektoru kontos tiešo sociālo pabalstu izmaksas pirmoreiz parādās pie izlietojumiem ienākuma radīšanas kontā kā darba ņēmēju kompensācijas sastāvdaļa, bet otrreiz — pie izlietojumiem ienākuma otrreizējās sadales kontā kā sociālie pabalsti. Lai līdzsvarotu pēdējo kontu, pieņem, ka darba ņēmēju mājsaimniecības atmaksā darba devēju sektoram darba devēju aprēķinātās sociālās iemaksas, kas kopā ar iespējamām darba ņēmēju sociālajām iemaksām finansē tiešos sociālās labklājības pabalstus, ko viņām sniedz tie paši darba devēji. Šī nosacītā shēma ir līdzīga darba devēju faktisko sociālo iemaksu shēmai, kas iziet caur vairākiem mājsaimniecību kontiem un ko tad uzskata, ka darba devēji samaksā apdrošinātājiem.

Lai novērtētu darba devēju aprēķinātās sociālās iemaksas, kuru summai nav obligāti jāsakrīt ar tiešo sociālo pabalstu summu, jāatsaucas uz pozīciju D.612.

4.12. Darba ņēmēju kompensācijas ieraksta laiks:

a) algas (D.11) ieraksta periodā, kad tiek darīts darbs. Tomēr īpašas prēmijas un citus ārkārtas maksājumus, 13. algu utt., ieraksta tad, kad tie jāmaksā;

b) darba devēju faktiskās sociālās iemaksas (D.121) ieraksta laika posmā, kurā tiek padarīts darbs;

c) darba devēju aprēķinātās sociālās iemaksas (D.122):

1) kas pārstāv obligāto tiešo sociālo iemaksu ekvivalentu, ieraksta periodā, kad veic darbu;

2) kas pārstāv brīvprātīgo tiešo sociālo iemaksu ekvivalentu, ieraksta tādu pabalstu sniegšanas laikā.

4.13. Darba ņēmēju kompensācijā var ietilpt:

a) darba ņēmēju rezidentu kompensācija, ko veic darba devēji rezidenti;

b) darba ņēmēju rezidentu kompensācija, ko veic darba devēji nerezidenti;

c) darba ņēmēju nerezidentu kompensācija, ko veic darba devēji rezidenti.

Minētos atšķirīgos posteņus EKS ieraksta šādi:

1) darba ņēmēju rezidentu un darba ņēmēju nerezidentu kompensāciju, ko veic darba devēji rezidenti, sagrupē kopā, a) un c) postenis, un tā parādās pie izlietojumiem to sektoru un sektoru ienākuma radīšanas kontā, pie kuriem darba devēji ir piederīgi;

2) darba ņēmēju rezidentu kompensāciju, ko veic darba devēji rezidenti un nerezidenti, sagrupē kopā, a) un b) postenis, un tā parādās pie resursiem mājsaimniecību primārā ienākuma sadales kontā;

3) postenis b), darba ņēmēju rezidentu kompensācija, ko veic darba devēji nerezidenti, parādās pie izlietojumiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā;

4) postenis c), darba ņēmēju nerezidentu kompensācija, ko veic darba devēji rezidenti, parādās pie resursiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā.

RAŽOŠANAS UN IMPORTA NODOKĻI (D.2)

Definīcija. | Ražošanas nodokļi (D.2) sastāv no obligātiem, neatlīdzināmiem maksājumiem skaidrā naudā vai natūrā, ko iekasē valsts pārvalde vai Eiropas Savienības iestādes attiecībā uz preču un pakalpojumu ražošanu un importu, darbaspēka nodarbināšanu, ražošanā izmantotas zemes, ēku vai citu pamatlīdzekļu īpašumtiesībām vai izmantošanu. Minētie nodokļi ir maksājami neatkarīgi no tā, vai tiek gūta peļņa. |

4.14. 4.15. Ražošanas un importa nodokļus sadala šādi:

a) nodokļi par ražojumiem (D.21):

1) pievienotās vērtības veida nodokļi (PVN) (D.211);

2) importa nodokļi un nodevas, izņemot PVN (D.212):

- importa nodevas (D.2121),

- importa nodokļi, izņemot PVN un importa nodevas (D.2122),

3) nodokļi par ražojumiem, izņemot PVN un importa nodokļus (D.214);

b) citi ražošanas nodokļi (D.29).

NODOKĻI PAR RAŽOJUMIEM (D.21)

Definīcija. | Nodokļi par ražojumiem (D.21) ir nodokļi, kas ir maksājami par preces vai pakalpojumu vienību, kas saražota vai kas veikts. Nodoklis var būt noteikta naudas summa par preces vai pakalpojuma daudzuma vienību vai to var aprēķināt ad valorem kā noteiktu procentuālo daļu no vienības cenas vai no preču un pakalpojumu vērtības, kas saražoti vai kas veikti. Parasti nodokļus, kas faktiski novērtēti par ražojumu, neatkarīgi no tā, vai institucionālā vienība maksā nodokli, jāiekļauj nodokļos par ražojumiem, ja vien tas nav īpaši iekļauts citā pozīcijā. |

4.16. Pievienotās vērtības veida nodokļi (PVN) (D.211)

Definīcija. | Pievienotās vērtības veida nodoklis (PVN) ir nodoklis par precēm vai pakalpojumiem, ko pa posmiem iekasē uzņēmumi un ko galu galā pilnīgi iekasē no galapircējiem. |

4.17. Šajā pozīcijā "pievienotās vērtības veida nodokļi" (D.211) ietilpst pievienotās vērtības nodoklis, ko iekasē valsts pārvalde un ko piemēro valsts un importētajiem ražojumiem, kā arī, attiecīgā gadījumā, citi atskaitāmie nodokļi, ko piemēro, ievērojot līdzīgas normas tām, kas regulē PVN un ko še turpmāk vienkāršības labad dēvē par "PVN".

Ražotājiem jāmaksā tikai starpība starp PVN un saviem pārdevumiem un PVN par saviem pirkumiem pašu starpproduktu patēriņam vai bruto ieguldījumiem pamatkapitālā.

PVN ieraksta neto, un proti:

a) preču un pakalpojumu produkciju un ievedumus vērtē, izslēdzot rēķinā iekļauto PVN;

b) preču un pakalpojumu pirkumus ieraksta, iekļaujot neatskaitāmo PVN. PVN ieraksta kā tādu, ko sedz pircēji, nevis pārdevēji, un arī tad tikai tie pircēji, kuri nespēj to atskaitīt. Līdz ar to lielāko daļu PVN sistēmā ieraksta kā tādu, kas samaksāts par galaizlietojumiem, galvenokārt par mājsaimniecību patēriņu. Daļu PVN tomēr var samaksāt uzņēmumi, galvenokārt tie, kuri atbrīvoti no PVN.

Kopējās ekonomikas līmenī PVN ir vienāds ar starpību starp kopējo rēķinā iekļauto PVN un kopējo atskaitāmo PVN.

Importa nodokļi un nodevas, izņemot PVN (D.212)

Definīcija. | Importa nodokļi un nodevas, izņemot PVN, (D.212) ietver obligātos maksājumus, ko valsts pārvalde vai Eiropas Savienības iestādes iekasē par importētajām precēm, izņemot PVN, lai laistu tās brīvā apgrozībā ekonomiskajā teritorijā, un par pakalpojumiem, ko nerezidentvienības sniedz rezidentvienībām. |

4.18. Tādos maksājumos ietilpst:

a) importa nodevas (D.2121): tās sastāv no muitas nodevām vai citām ievedmaksām, kas jāmaksā saskaņā ar muitas tarifu grafikiem par konkrēta veida precēm, kad tās ieved izlietošanai valsts ekonomiskajā teritorijā;

b) importa nodokļi, izņemot PVN un importa nodevas (D.2122).

Šajā pozīcijā ietilpst:

1) maksājumi par importētiem lauksaimniecības produktiem;

2) naudas kompensācijas summas, kas iekasētas par importu;

3) akcīzes nodevas un īpaši nodokļi par dažiem importētiem ražojumiem, ar noteikumu, ka tādas nodevas un nodokļus par tamlīdzīgiem vietējas izcelsmes ražojumiem maksā pati ražotāju nozare;

4) vispārīgie pārdošanas nodokļi, kas jāmaksā par preču un pakalpojumu importu;

5) nodokļi par īpašiem pakalpojumiem, ko nerezidentuzņēmumi sniedz rezidentvienībām ekonomiskajā teritorijā;

6) tādu valsts uzņēmumu peļņa, kuri realizē monopolu par kādas preces vai pakalpojuma importu, ko pārved uz valsti.

Tīros importa nodokļus un nodevas, izņemot PVN, aprēķina, atskaitot importa subsīdijas (D.311) no importa nodokļiem un nodevām, izņemot PVN (D.212).

Nodokļi par ražojumiem, izņemot PVN un importa nodokļus (D.214)

Definīcija. | Nodokļi par ražojumiem, izņemot PVN un importa nodokļus (D.214), sastāv no nodokļiem par precēm un pakalpojumiem, kas kļūst maksājami tādu preču vai pakalpojumu ražošanas, eksporta, pārdošanas, nodošanas, izpirkumnomas vai piegādes rezultātā vai to pašpatēriņa vai pašu kapitālieguldījumu rezultātā. |

4.19. 4.20. Šajā pozīcijā konkrēti ietilpst:

a) akcīzes nodokļi un patēriņa nodokļi (kas nav iekļauti importa nodokļos un nodevās);

b) zīmognodevas par īpašu produktu, tādu kā alkoholisko dzērienu vai tabakas, pārdošanu un par juridiskiem dokumentiem vai čekiem;

c) nodokļi par finanšu un kapitāla darījumiem, kas jāmaksā par nefinanšu un finanšu aktīvu, tostarp ārvalstu valūtas, pirkšanu vai pārdošanu. Tie kļūst maksājami, kad mainās īpašumtiesības uz zemi vai citiem aktīviem, izņemot gadījumus, kad tas notiek kapitāla pārvedumu rezultātā (galvenokārt mantojumi un dāvanas). Tos apstrādā kā nodokļus par starpnieku pakalpojumiem;

d) mašīnas reģistrācijas nodokļi;

e) nodokļi par izklaidi;

f) nodokļi par loterijām, azartspēlēm un derībām, izņemot nodokļus par laimestiem;

g) apdrošināšanas prēmiju nodokļi;

h) citi īpašo pakalpojumu nodokļi: par viesnīcām vai mājokļu pakalpojumiem, restorāniem, pārvadāšanu, sakariem, reklāmu;

i) vispārīgie pārdošanas vai apgrozījuma nodokļi (izņemot PVN veida nodokļus): tajos ietilpst ražotāju vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nodokļi, pirkšanas nodokļi, apgrozījuma nodokļi;

j) fiskālo monopolu peļņa, ko pārved uz valsti, izņemot tos, kuri realizē monopolu pār kādas preces vai pakalpojuma importu (iekļauts D.2122). Fiskālie monopoli ir valsts uzņēmumi, kam piešķirts juridisks monopols pār konkrēta veida preces vai pakalpojuma ražošanu vai sadali, lai piesaistītu ieņēmumus un nevis lai veicinātu valsts ekonomiskās vai sociālās politikas intereses. Ja valsts uzņēmumam ir piešķirtas monopola pilnvaras apzinātas ekonomiskās vai sociālās politikas ietvaros preces vai pakalpojuma īpašā rakstura vai ražošanas tehnoloģijas dēļ, piemēram, komunālo pakalpojumu uzņēmumi, pasta iestādes un telekomunikācijas, dzelzceļi un tamlīdzīgi, tad to neuzskata par fiskālo monopolu. Parasti fiskālie monopoli nodarbojas ar tādu preču vai pakalpojumu ražošanu, kas citās valstīs var būt aplikti ar augstiem nodokļiem; tendence ir tāda, ka tie parasti ir saistīti ar dažu patēriņa preču (alkoholisko dzērienu, tabakas, sērkociņu) ražošanu vai degvielām;

k) eksporta nodevas un naudas kompensācijas summas, kas iekasētas par eksportu.

4.21. Tīros nodokļus par ražojumiem iegūst, atskaitot subsīdijas par ražojumiem (D.31) no nodokļiem par ražojumiem (D.21).

CITI RAŽOŠANAS NODOKĻI (D.29)

Definīcija. | Citi ražošanas nodokļi (D.29) sastāv no visiem nodokļiem, kas uzņēmumiem rodas, jo tie nodarbojas ar ražošanu, neatkarīgi no saražoto vai pārdoto preču un pakalpojumu daudzuma vai vērtības. |

4.22. Tie var būt maksājami par zemi, pamatlīdzekļiem vai darbaspēku, kas nodarbināts ražošanas procesā, vai par dažām darbībām vai darījumiem.

4.23. Citos ražošanas nodokļos (D.29) konkrēti ietilpst:

a) nodokļi par zemes, ēku vai citu struktūru īpašumtiesībām vai izmantošanu, ko uzņēmumi (ieskaitot mājokļu īpašniekus apsaimniekotājus) izmanto ražošanā;

b) nodokļi par pamatlīdzekļu (transportlīdzekļu, iekārtu, aprīkojuma) izmantošanu ražošanas nolūkos, neatkarīgi no tā, vai tādi pamatlīdzekļi ir īpašumā vai nomā;

c) nodokļi par kopējo algas rēķinu un algu saraksta nodokļi;

d) nodokļi par starptautiskiem darījumiem (ceļojumiem uz ārvalstīm, naudas pārvedumiem uz ārvalstīm vai tamlīdzīgiem darījumiem ar nerezidentiem) ražošanas nolūkā;

e) uzņēmumu maksātie nodokļi, lai saņemtu biznesa un profesionālas licences, ja tādas licences piešķir automātiski pēc prasīto summu samaksāšanas. Tomēr, ja valdība kā nosacījumu tādas licences piešķiršanai veic pārbaudes par biznesa telpu piemērotību vai drošību, izmantoto iekārtu uzticamību vai drošību, par nodarbinātā personāla profesionālo kompetenci vai par ražoto preču vai pakalpojumu kvalitāti vai standartu, tad maksājumus uzskata par sniegto pakalpojumu pirkumiem, ja vien summas, ko iekasē par licencēm, nav pārāk neproporcionālas valdības veikto pārbaužu izmaksām;

f) nodokļi par piesārņojumu, kas rodas ražošanas darbību dēļ. Tie sastāv no nodokļiem, ko iekasē par kaitīgu gāzu, šķidrumu vai citu kaitīgu vielu izmešanu vidē. Tie neietver maksājumus, ko veic par valsts iestāžu veikto atkritumu vai kaitīgo vielu savākšanu un iznīcināšanu, kas veido uzņēmumu starpproduktu patēriņu;

g) PVN nepietiekama kompensācija, kas rodas no vienotas likmes sistēmas, kas bieži sastopama lauksaimniecībā.

4.24. Šajā pozīcijā neietilpst nodokļi par mājsaimniecību transportlīdzekļu izmantošanu pašu vajadzībām, ko ieraksta pie kārtējiem ienākuma, bagātības utt. nodokļiem.

RAŽOŠANAS UN IMPORTA NODOKĻI, KO MAKSĀ EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀDĒM

4.25. Ražošanas un importa nodokļos, ko maksā Eiropas Savienības iestādēm, konkrēti ietilpst:

a) nodokļi, ko ražotāju rezidentvienības maksā Eiropas Savienības iestādēm (EOTK nodeva par uzņēmumiem kalnrūpniecības, dzelzs un tērauda ražotājiem);

b) nodokļi, ko valstu valdības iekasē Eiropas Savienības iestāžu vārdā, un proti:

1) ieņēmumi no kopējās lauksaimniecības politikas;

nodevas par importētiem lauksaimniecības produktiem, naudas kompensācijas summas, ko iekasē par eksportu un importu, cukura ražošanas nodevas un nodoklis par izoglikozi, līdzatbildības nodokļi par pienu un labību;

2) ieņēmumi no tirdzniecības ar trešajām valstīm: muitas nodokļi, ko iekasē, ņemot vērā Eiropas Savienības integrēto muitas tarifu (TARIC);

3) ieņēmumi no PVN katrā dalībvalstī.

4.26. Ražošanas un importa nodokļu ierakstīšana: ražošanas un importa nodokļus ieraksta tad, kad notiek darbības, darījumi vai citi notikumi, kuri rada nodokļu maksāšanas saistības.

4.27. Tomēr dažas ekonomiskas darbības, darījumi vai notikumi, kam saskaņā ar nodokļu tiesību aktiem būtu attiecīgajām vienībām jāuzliek pienākums maksāt nodokļus, pastāvīgi nonāk ārpus nodokļu iestāžu uzmanības loka. Būtu nereāli pieņemt, ka tādas darbības, darījumi vai notikumi rada finanšu aktīvus vai saistības maksājamu vai saņemamu vienību veidā. Minētā apsvēruma dēļ sistēmā ierakstāmās summas nosaka pēc maksājamām summām tikai tad, ja tās ir pierādītas ar nodokļu novērtējumiem, nodokļu deklarācijām vai citiem instrumentiem, kas rada saistības, kuru veids ir skaidrs, ka nodokļu maksātāju pienākums ir veikt samaksu. Sistēma neaprēķina trūkstošus nodokļus, ko neapliecina nodokļu aprēķini.

Ja nodokļus, ko apliecina nodokļu aprēķini, bet kuri nekad nav samaksāti (piemēram, bankrota dēļ), uzskata par samaksātiem; tad var rīkoties divējādi:

a) kad valdība konstatē, ka nekad nevarēs piedzīt sava prasījuma summu, tā noraksta bezcerīgo parādu, tādu norakstīšanu ieraksta valdības un attiecīgā debitora, kas nepilda saistības, kontos "citas izmaiņas aktīvu apjomos";

b) parādu var dzēst pēc savstarpējas vienošanās starp valdību un debitoru. Tādu dzēsumu uzskata par valdības kapitāla pārvedumu par labu debitoram un ieraksta kapitāla kontā, vienlaikus ierakstot prasījuma anulējumu finanšu kontā.

4.28. Kopējā ierakstāmā nodokļu vērtība ietver visus procentus, kas iekasēti par nodokļu parādiem, kuri jāmaksā, un jebkurus naudas sodus, ko uzlikušas nodokļu iestādes, ja tādus procentus un naudas sodus nav iespējams ierakstīt atsevišķi no nodokļiem; tajā ietilpst arī jebkura maksa, ko var uzlikt saistībā ar nenomaksāto nodokļu iekasēšanu vai atgūšanu. Attiecīgi to samazina par jebkura nodokļu atvieglojuma summu, ko veikusi valsts pārvalde ekonomiskās politikas ietvaros, un par jebkuru nodokļu atmaksājumu, kas veikts pārmaksas dēļ.

4.29. Kontu sistēmā ražošanas un importa nodokļi (D.2) parādās:

a) pie izlietojumiem kopējās ekonomikas ienākuma radīšanas kontā;

b) pie resursiem valsts pārvaldes sektora primārā ienākuma sadales kontā un primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā.

Nodokļus par ražojumiem ieraksta kā resursus kopējās ekonomikas preču un pakalpojumu kontā. Tas ļauj līdzsvarot preču un pakalpojumu resursus, ko novērtē, neiekļaujot nodokļus par ražojumiem, ar izlietojumiem, ko novērtē, iekļaujot minētos nodokļus.

Citi ražošanas nodokļi (D.29) parādās pie izlietojumiem to nozaru vai sektoru ienākuma radīšanas kontos, kas tos maksā.

SUBSĪDIJAS (D.3)

Definīcija. | Subsīdijas (D.3) ir kārtēji neatlīdzināmi maksājumi, ko valsts pārvalde vai Eiropas Savienības iestādes veic rezidentražotājiem, lai ietekmētu to ražošanas līmeņus, to cenas vai ražošanas faktoru atalgojumu. Citi ārpustirgus ražotāji var saņemt citas ražošanas subsīdijas tikai tad, ja tādi maksājumi ir atkarīgi no vispārīgajiem noteikumiem, kas piemērojami arī tirgus un ārpustirgus ražotājiem. Pēc vienošanās subsīdijas par ražojumiem neieraksta pie citas ārpustirgus produkcijas (P.13). |

Definīcija. | Subsīdijas par ražojumiem (D.31) ir subsīdijas, kas maksājamas par ražotas vai ievestas preces vai pakalpojuma vienību. Subsīdija var būt noteikta naudas summa par preces vai pakalpojuma daudzuma vienību vai to var aprēķināt ad valorem kā noteiktu procentuālo daļu no vienības cenas. Subsīdiju var aprēķināt arī kā starpību starp precizētu mērķa cenu un tirgus cenu, ko faktiski samaksājis pircējs. Subsīdija par ražojumu parasti jāmaksā tad, kad preci saražo, pārdod vai ieved. Pēc vienošanās subsīdijas par ražojumiem var attiekties tikai uz tirgus produkciju (P.11) vai uz produkciju pašu galapatēriņam (P.12). |

Importa subsīdijas (D.311)

Definīcija. | Importa subsīdijas (D.311) sastāv no subsīdijām par precēm un pakalpojumiem, kuras jāmaksā, kad preces šķērso robežu izmantošanai ekonomiskajā teritorijā vai kad pakalpojumus sniedz institucionālajām rezidentvienībām. Tās var ietvert zaudējumus, kas apzinātas valdības politikas dēļ radušies valdības tirdzniecības organizācijām, kuru funkcija ir iepirkt ražojumus no nerezidentiem un tad par zemāku cenu pārdot rezidentiem. |

4.34. Citas subsīdijas par ražojumiem (D.319)

4.35. Citās subsīdijās par ražojumiem (D.319) ietilpst:

a) subsīdijas par iekšējā tirgū izmantotajiem ražojumiem: tās ir subsīdijas, kas jāmaksā rezidentražotājiem par viņu produkciju, ko izmanto vai patērē ekonomiskajā teritorijā;

b) to valdības tirdzniecības organizāciju zaudējumi, kuru funkcija ir iepirkt rezidentražotāju ražojumus un tad par zemāku cenu pārdot rezidentiem vai nerezidentiem, ja tie radušies apzinātas valdības ekonomiskās vai sociālās politikas dēļ;

c) subsīdijas valsts sabiedrībām un kvazisabiedrībām, lai kompensētu pastāvīgus zaudējumus, kas tām rodas par to ražošanas darbībām tādu cenu iekasēšanas dēļ, kuras ir zemākas par to vidējām ražošanas izmaksām, un kas notiek apzinātas valdības vai Eiropas ekonomiskās un sociālās politikas dēļ;

d) tiešās eksporta subsīdijas, kas jāmaksā tieši rezidentražotājiem, kad preces izved no ekonomiskās teritorijas vai kad sniedz pakalpojumus nerezidentiem, izņemot iepriekš samaksātu nodokļu atmaksu par ražojumiem uz muitas robežas un to nodokļu atcelšanu, kas būtu jāmaksā, ja preces būtu jāpārdod vai jāizlieto ekonomiskajā teritorijā.

CITAS SUBSĪDIJAS PAR RAŽOŠANU (D.39)

Definīcija. | Citas subsīdijas par ražošanu (D.39) sastāv no subsīdijām, izņemot subsīdijas par ražojumiem, ko rezidentražotāju vienības var saņemt, jo nodarbojas ar ražošanu. Attiecībā uz savu ārpustirgus produkciju citi ārpustirgus ražotāji var saņemt citas subsīdijas par ražošanu tikai tad, ja minētie valsts pārvaldes maksājumi ir atkarīgi no pamatregulām, kas jāpiemēro arī tirgus un ārpustirgus ražotājiem. |

4.36. 4.37. Šajā pozīcijā konkrēti ietilpst:

a) subsīdijas par algu sarakstu vai darbaspēku: tās sastāv no subsīdijām, kas jāmaksā par kopējo algu sarakstu vai par kopējo darbaspēku, vai par īpaša veida personu, piemēram, personu ar fiziskiem traucējumiem, vai personu, kas ilgu laiku bijušas nenodarbinātas, nodarbināšanu, vai par tādu mācību shēmu izmaksām, ko organizē vai finansē uzņēmumi;

b) subsīdijas, lai samazinātu piesārņošanu: tās sastāv no kārtējām subsīdijām, kuru mērķis ir nosegt dažas vai visas izmaksas par papildu pārstrādi, ko veic, lai samazinātu vai novērstu piesārņojošu vielu izmešanu vidē;

c) dotācijas par procentu atvieglojumiem, ko veic rezidentu, ražotāju vienībām, pat ja tie paredzēti, lai veicinātu kapitālieguldījumus [3] Tomēr, ja dotācijai ir divkāršs mērķis — finansēt parāda amortizāciju un samaksāt procentus par to — un ja nav iespējams abus faktorus nošķirt, tad kontos visu dotāciju uzskata par ieguldījumu dotāciju.. Faktiski tie ir kārtējie pārvedumi, kas paredzēti ražotāju darbības izmaksu atvieglošanai. Kontos tās uzskata par subsīdijām ražotājiem, kuri gūst no tām labumu, pat ja praksē starpību procentos valdība samaksā tieši kredītiestādei, kura sniedz aizdevumu;

d) PVN pārmērīga kompensācija, kas rodas vienotas likmes sistēmas dēļ, kas bieži sastopama lauksaimniecībā.

4.38. Par subsīdijām neuzskata šādus:

a) kārtējie pārvedumi, ko valsts pārvalde veic mājsaimniecībām, kas ir patērētāju statusā. Tos uzskata vai nu par sociālajiem pabalstiem vai par jauktiem kārtējiem pārvedumiem (D.75);

b) kārtējie pārvedumi starp dažādām valsts pārvaldes daļām, kas ir ārpustirgus preču un pakalpojumu ražotāju statusā, izņemot subsīdijas par ražošanu (D.39). Kārtējos pārvedumus norāda pozīcijā "kārtējie pārvedumi valsts pārvaldē" (D.73);

c) ieguldījumu dotācijas (D.92);

d) ārkārtas maksājumi sociālās apdrošināšanas fondos tiktāl, ciktāl tādu maksājumu mērķis ir palielināt minēto fondu aktuāru rezerves. Tādus maksājumus norāda pozīcijā "citi kapitāla pārvedumi" (D.99);

e) pārvedumus, ko valsts pārvalde veic nefinanšu sabiedrībām un kvazisabiedrībām, lai nosegtu zaudējumus, kas uzkrājušies vairākos finanšu gados tādu faktoru dēļ, kuri nav uzņēmuma kontrolē, klasificē pozīcijā "citi kapitāla pārvedumi" (D.99);

f) tādu parādu dzēšana, kas ražotājvienībām radušies pret valdību (un kas radušies, piemēram, aizdevumu dēļ, ko kāda valdības aģentūra avansā piešķīrusi nefinanšu uzņēmumam, kuram vairākos finanšu gados uzkrājušies tirdzniecības zaudējumi). Parasti tādus darījumus kontos uzskata par "citiem kapitāla pārvedumiem" (D.99) (skat. 4.165. punkta f) apakšpunktu);

g) valsts pārvaldes vai pārējās pasaules maksājumus par kapitālieguldījumu preču bojājumiem vai zaudējumiem karadarbības, citu politisku notikumu vai dabas katastrofu rezultātā norāda pozīcijā "citi kapitāla pārvedumi" (D.99);

h) akcijas un cits pašu kapitāls sabiedrībās, ko nopērk valsts pārvalde un ko norāda pozīcijā "akcijas un cits pašu kapitāls" (AF.5);

i) tādas valsts pārvaldes aģentūras maksājumi, kas uzņēmusies atbildību par normai neatbilstošiem pensiju maksājumiem, kuri ietekmē publisku uzņēmumu. Tādi maksājumi jāieraksta pozīcijā "dažādi kārtējie pārvedumi" (D.75);

j) valsts pārvaldes maksājumi tirgus ražotājiem, lai pilnīgi vai daļēji samaksātu par precēm un pakalpojumiem, ko tādi tirgus ražotāji tieši un individuāli sniedz mājsaimniecībām sociālo risku vai vajadzību kontekstā (skat. 4.84. punktu) un uz ko mājsaimniecībām ir ar likumu noteiktas tiesības. Tādus maksājumu iekļauj valsts pārvaldes individuālajos patēriņa izdevumos (P.31) un vēlāk sociālajos pabalstos natūrā (D.631) un mājsaimniecību faktiskajā individuālajā patēriņā (P.41).

4.39. Ieraksta laiks. Subsīdijas ieraksta, kad notiek darījums vai notikums (ražošana, pārdošana, ievešana utt.), kurš rada subsīdiju.

Īpaši gadījumi:

a) subsīdijas, kuru veids ir starpība starp pirkšanas cenu un pārdošanas cenu, ko iekasē valdības tirdzniecības aģentūra, ieraksta tad, kad aģentūra pērk preces, ja pārdošanas cena ir zināma tajā laikā;

b) subsīdijas, kuru nolūks ir segt ražotājam radušos zaudējumus, ieraksta tad, kad valsts pārvaldes aģentūra nolemj segt zaudējumu.

4.40. Kontu sistēmā subsīdijas parādās:

a) pie negatīviem izlietojumiem "kopējās ekonomikas ienākuma radīšanas kontā";

b) pie negatīviem resursiem valsts pārvaldes sektora primārā ienākuma sadales kontā un primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā.

Subsīdijas par ražojumiem ieraksta kā negatīvus resursus kopējās ekonomikas preču un pakalpojumu kontā. Tas ļauj līdzsvarot preču un pakalpojumu resursus ar izlietojumiem.

Citas subsīdijas par ražošanu (D.39) parādās pie negatīvajiem izlietojumiem to nozaru vai sektoru ienākuma radīšanas kontos, kas tās saņem.

Vairākkārtējas valūtas maiņas kursu sistēmas ietekme uz ražošanas un importa nodokļiem un uz subsīdijām: vairākkārtējas valūtas maiņas kursus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm pašlaik nepiemēro. Tādā sistēmā:

a) netiešus importa nodokļus uzskata par importa nodokļiem, izņemot PVN un importa nodevas (D.2122);

b) netiešus eksporta nodokļus uzskata par nodokļiem par ražojumiem, izņemot PVN un importa nodokļus (D.214);

c) netiešas subsīdijas par importu uzskata par importa subsīdijām (D.311);

d) netiešas subsīdijas par eksportu uzskata par citām subsīdijām par ražojumiem (D.319).

ĪPAŠUMA IENĀKUMS (D.4)

Definīcija. | Īpašuma ienākums (D.4) ir ienākums, ko finanšu aktīva vai materiāla neražota aktīva īpašnieks saņem apmaiņā pret līdzekļu sniegšanu vai materiāla neražota aktīva nodošanu citas institucionālas vienības rīcībā. |

4.41. Īpašuma ienākumus sistēmā klasificē šādi:

a) procenti (D.41);

b) sabiedrību sadalītais ienākums (D.42):

1) dividendes (D.421),

2) atvilkumi no kvazisabiedrību ienākumiem (D.422);

c) reinvestētie ieņēmumi no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem (D.43);

d) īpašuma ienākums, ko attiecina uz apdrošinājuma ņēmējiem (D.44);

e) rentes (D.45).

PROCENTI (D.41)

Definīcija. | Ievērojot finanšu instrumenta noteikumus, par ko abi vienojušies, procenti (D.41) ir summa, kas debitoram jāmaksā kreditoram par noteiktu laika posmu, nesamazinot nenomaksāto pamatsummu. |

4.42. 4.43. Kreditori aizdod līdzekļus debitoriem, kā dēļ rodas viens vai vairāki turpmāk uzskaitītie finanšu instrumenti.

Šo īpašuma ienākuma veidu var saņemt šādu dažu finanšu aktīvu veidu īpašnieki:

a) noguldījumi (AF.2);

b) vērtspapīri, kas nav akcijas (AF.3);

c) aizdevumi (AF.4);

d) citi debitoru parādi (AF.7).

Procenti no noguldījumiem, aizdevumiem un debitoru un kreditoru saistībām

4.44. Procentus, kas saņemami un maksājami par tādiem finanšu aktīviem un saistībām, nosaka, piemērojot nenomaksātajai pamatsummai atbilstošu procentu likmi katrā laika brīdī visā grāmatvedības pārskata periodā.

Procenti no vērtspapīriem

Procenti no vekseļiem un tamlīdzīgiem īstermiņa instrumentiem

4.45. Ar starpību starp norādīto vērtību un cenu, kas samaksāta emisijas laikā (tas ir, diskonts), mēra procentus, kas maksājami vekseļa pastāvēšanas laikā. Vekseļa vērtības pieaugums, kas radies uzkrāto procentu dēļ, neveido turēšanas ienākumus, jo tas rodas galvenās nenomaksātās pamatsummas dēļ un nevis aktīva cenas izmaiņas dēļ. Citas izmaiņas vekseļa vērtībā uzskata par turēšanas ienākumiem/zaudējumiem.

Procenti no obligācijām un parādzīmēm

4.46. Obligācijas un parādzīmes ir ilgtermiņa vērtspapīri, kas dod to turētājiem beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai ar līgumu noteiktu mainīgu naudas ienākumu kuponu maksājumu veidā vai noteiktu fiksētu summu precizētā dienā vai dienās, kad vērtspapīru atlīdzina, vai uz abiem minētajiem:

a) bezkupona obligācijas nozīmē, ka nav kuponu maksājumu. Procenti, kuru pamatā ir starpība starp izpirkšanas cenu un emisijas cenu, jāsadala pa gadiem līdz obligācijas maksājuma termiņam. Procentus, kas katru gadu uzkrājas, obligācijas īpašnieks reinvestē obligācijā, tādējādi ekvivalentie ieraksti, kas vienādi ar uzkrāto procentu vērtību, jāieraksta finanšu kontā kā lielākas obligācijas iegāde, ko veic tās īpašnieks un kā lielākas obligācijas turpmāka emisija, ko veic emitents vai parādnieks (tas ir, kā sākotnējās obligācijas "apjoma" pieaugums);

b) citas obligācijas, tostarp augsta diskonta obligācijas. Šiem procentiem ir divas sastāvdaļas:

1) naudas ienākuma summa, kas katrā laika posmā saņemama no kuponu maksājumiem;

2) procentu summa, kas uzkrājas katrā laika posmā un ir attiecināma uz starpību starp izpirkšanas cenu un emisijas cenu, ko aprēķina tāpat kā bezkupona obligācijām;

c) indeksētie vērtspapīri: kuponu maksājumu summas un/vai nenomaksātās pamatsummas ir saistītas ar cenu indeksu. Izmaiņas nenomaksātās pamatsummas vērtībā laika posmā starp konkrēta grāmatvedības pārskata perioda sākumu un beigām, kas radušās attiecīgā indeksa kustības dēļ, uzskata par procentiem, kas uzkrājušies minētajā laika posmā, papildus jebkuriem procentiem, kas jāmaksā tajā laika posmā. Procentus, kas uzkrājas indeksācijas rezultātā, efektīvi reinvestē vērtspapīrā, un tie jāieraksta turētāja un emitenta finanšu kontos.

Procentu likmes mijmaiņas darījumi un nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi

4.47. Mijmaiņas darījumi ir līguma noteikumi starp divām institucionālām vienībām, kuras vienojas apmainīties ar vienādas parādsummas saistību plūsmām laikā. Parastie mijmaiņas darījumu veidi ir procentu likmes mijmaiņas darījumi un valūtas mijmaiņas darījumi.

Procentu maksājumu plūsmas, kas rodas no mijmaiņas darījumu noteikumiem, jāieraksta pēc maksājumu atskaitīšanas, kas veikti starp abām mijmaiņas darījumos iesaistītajām pusēm; jebkurus maksājumus trešajām pusēm, piemēram, specializētiem brokeriem, par mijmaiņas darījumu nokārtošanu ieraksta kā pakalpojumu pirkumus.

To pašu principu piemēro darījumiem saskaņā ar nestandartizētiem procentu likmes nākotnes līgumiem.

Procenti no finanšu nomām

4.48. Finanšu noma ir aizdošanas alternatīva kā iekārtu un aprīkojuma pirkuma finansēšanas metode. Tas ir līgums, ar kuru novirza līdzekļus no aizdevēja aizņēmējam: iznomātājs nopērk iekārtu un nomnieks nolīgst maksāt nomas maksu, kas ļauj iznomātājam līguma laika posmā atgūt visas vai gandrīz visas savas izmaksas, ieskaitot procentus.

Uzskata, ka iznomātājs sniedz nomniekam aizdevumu, kas vienāds ar pircēja cenas vērtību, kas samaksāta par aktīvu, un tādu aizdevumu pakāpeniski pilnīgi atmaksā nomas laika posmā. Tāpēc uzskata, ka nomas maksai, ko katrā laika posmā maksā nomnieks, ir divas sastāvdaļas: pamatsummas atmaksa un procentu samaksa. Procentu likmi par aprēķināto aizdevumu netieši nosaka pēc kopsummas, kas samaksāta nomas maksās visā nomas pastāvēšanas laikā, attiecībā pret aktīva pircēja cenu. Nomas maksas daļa, kas pārstāv procentus, pakāpeniski samazinās nomas pastāvēšanas laikā līdz ar pamatsummas atmaksu. Nomnieka sākotnējo aizdevumu, kā arī turpmākos pamatsummas atmaksājumus, ieraksta iznomātāja un nomnieka finanšu kontos. Procentu maksājumu ieraksta pie procentiem to attiecīgajos ienākuma primārās sadales kontos.

Citi procenti

4.49. Arī šos uzskata par procentiem:

a) procenti, kas iekasēti par bankas virslimita kredītiem, papildu procenti, kas samaksāti par noguldījumiem, kuri atstāti ilgāk, nekā sākotnēji līgts, un maksājumi dažu obligāciju turētājiem, kurus nosaka ar loteriju;

b) procenti, ko saņēmuši kopfondi (skat. 2.51. punkta b) apakšpunktu) no izdarītajiem ieguldījumiem un kas piešķirti akcionāriem, pat ja tos kapitalizē. Te neietilpst turēšanas ienākumi vai zaudējumi par finanšu instrumentiem, kas pieder kopīgiem ieguldījumu fondiem un ko neieraksta kā īpašuma ienākumu.

Ieraksta laiks

4.50. Procentus ieraksta, ņemot vērā uzkrājumu bāzi: tas ir, ieraksta, ka procenti kreditoram par nenomaksāto pamatsummu uzkrājas pastāvīgi laikā. Procenti, kas uzkrājas katrā grāmatvedības pārskata periodā, jāieraksta neatkarīgi no tā, vai tos faktiski samaksā vai pievieno nenomaksātajai pamatsummai. Ja tos faktiski nesamaksā, tad pamatsummas pieaugums arī jāieraksta finanšu kontā kā turpmāka tā veida aktīva iegāde no kreditora puses un līdzvērtīga saistību iegāde no debitora puses.

4.51. Procenti jāieraksta pirms jebkuru nodokļu atskaitījuma, ko par tiem iekasē. Saņemtos un samaksātos procentus vienmēr ieraksta, iekļaujot dotācijas par procentu atvieglojumiem, pat ja tādas dotācijas maksā tieši finanšu iestādēm un nevis labuma guvējiem (skat. subsīdijas).

Finanšu starpnieku sniegto pakalpojumu vērtību, kas nav sadalīta starp dažādiem klientiem, faktiskos maksājumus vai procentu ieņēmumus finanšu starpniekiem vai no tiem nekoriģē, lai novērstu peļņas normu, kas raksturo finanšu starpnieku netiešās maksas. Korekcijas postenis ir vajadzīgs finanšu starpnieku un tās nominālās nozares primārā ienākuma sadales kontā, kuras visu finanšu starpnieku produkciju pēc vienošanās iedala kā starpproduktu patēriņu.

4.52. Kontu sistēmā procentus norāda šādi:

a) pie resursiem un pie izlietojumiem sektoru primārā ienākuma sadales kontā [4] Šī prakse atšķiras no vairākuma uzņēmumu grāmatvedības, kur samaksātos procentus parasti norāda kā fiksētu maksu, līdzīgi citām ražošanas izmaksām darbības kontā.;

b) pie resursiem un pie izlietojumiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā.

SABIEDRĪBU SADALĪTAIS IENĀKUMS (D.42)

Dividendes (D.421)

Definīcija. | Dividendes (D.421) ir īpašuma ienākuma veids, ko saņem akciju (AF.5) īpašnieki, uz kurām viņi iegūst tiesības tā rezultātā, ka nodod līdzekļus sabiedrību rīcībā. Pašu kapitāla piesaistīšana ar akciju emisijas starpniecību ir alternatīvs līdzekļu piesaistīšanas veids aizņēmumam. Pretstatā aizdevuma kapitālam, pašu kapitāls tomēr nerada saistības noteiktas naudas izteiksmē, un nedod sabiedrības akcionāriem tiesības uz noteiktu vai iepriekš noteiktu ienākumu. |

4.53. 4.54. Šajā pozīcijā ietilpst arī šādi:

a) akcijas, kas akcionāriem izsniegtas kā dividendes maksājums par finanšu gadu. Tomēr te neietilpst prēmiju akciju emisija, kas pārstāv pašu līdzekļu kapitalizāciju rezervju un nesadalītās peļņas veidā un rada jaunas akcijas akcionāriem proporcionāli to turējumiem;

b) dividendes, ko saņēmuši kopfondi (skat. 2.51. punkta b) apakšpunktu) no izdarītajiem ieguldījumiem un kas piešķirtas akcionāriem, pat ja tās kapitalizē. Neietilpst turēšanas ienākumi vai zaudējumi par finanšu instrumentiem, kas pieder kopīgiem ieguldījumu fondiem un ko neieraksta kā īpašuma ienākumu;

c) ienākums, ko valsts pārvaldei samaksā valsts uzņēmumi, kas atzīti par patstāvīgām juridiskām personām, kaut arī formāli tie nav izveidoti kā sabiedrības.

4.55. Ieraksta laiks. Dividendes jāieraksta laikā, kad tās jāmaksā, kā noteikusi sabiedrība.

Kontu sistēmā dividendes parādās:

a) pie izlietojumiem sektoru, kurās sabiedrības klasificētas, primārā ienākuma sadales kontā;

b) pie resursiem sektoru, kurās akcionāri klasificēti, primārā ienākuma sadales kontā;

c) pie resursiem un pie izlietojumiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā.

Atvilkumi no kvazisabiedrību ienākuma (D.422)

Definīcija. | Atvilkumi no kvazisabiedrību ienākuma (D.422) sastāv no summām, ko uzņēmēji pašu vajadzībām faktiski atvelk no peļņas, ko nopelnījušas kvazisabiedrības, kuras tām pieder. |

4.56. 4.57. Minētās summas jāieraksta pirms jebkuru kārtējo ienākuma, bagātības utt. nodokļu atskaitīšanas, kurus vienmēr uzskata par uzņēmumu īpašnieku samaksātiem.

4.58. Ja kvazisabiedrība gūst tirdzniecības peļņu, tad vienība, kuras īpašumā tā ir, var izvēlēties atstāt daļu peļņas vai visu peļņu uzņēmumā, jo īpaši ieguldījumu nolūkos. Tāds uzņēmumā atstāts ienākums parādās kā kvazisabiedrības ietaupījums, un tikai peļņu, ko īpašnieku vienības faktiski atvilkušas, ieraksta kontos pozīcijā "atvilkumi no kvazisabiedrību ienākuma".

4.59. Ja peļņu pārējā pasaulē nopelnījušas rezidentuzņēmumu filiāles, aģentūras utt. tiktāl, ciktāl tādas filiāles utt. uzskata par nerezidentvienībām, saglabātie ieņēmumi parādās kā reinvestētie ieņēmumi par tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem (D.43). Tikai ienākumu, kas faktiski pārvests mātesuzņēmumam, kontos uzskata par atvilkumiem no kvazisabiedrību ienākuma, kurš saņemts no pārējās pasaules. Tos pašus principus piemēro darījumos ar attiecībām starp filiālēm, aģentūrām utt., kas darbojas ekonomiskajā teritorijā, un nerezidentmātesuzņēmumu, kam tās pieder.

4.60. Šajā pozīcijā ietilpst tīrais darbības rezultāts, ko saņēmuši rezidenti kā zemes un ēku īpašnieki pārējā pasaulē vai nerezidenti kā zemes un ēku īpašnieki ekonomiskajā teritorijā. Faktiski attiecībā uz visiem darījumiem ar zemi un ēkām, ko valsts ekonomiskajā teritorijā veikušas nerezidentvienības, pēdējās saskaņā ar vienošanos, ko pieņēmusi EKS, uzskata par nosacītām rezidentvienībām, kurās nerezidentīpašniekiem pieder pašu kapitāls.

Īpašnieku apsaimniekotu mājokļu, kas atrodas ārvalstīs, rentes vērtību ieraksta kā pakalpojumu importu un atbilstošo tīro darbības rezultātu — kā primāro ienākumu, kas saņemts no pārējās pasaules; īpašnieku apsaimniekotu mājokļu, kas pieder nerezidentiem, rentes vērtību ieraksta kā pakalpojumu eksportu un atbilstošo tīro darbības rezultātu — kā primāro ienākumu, kas samaksāts pārējai pasaulei.

4.61. Pozīcijā "atvilkumi no kvazisabiedrību ienākumiem" neietilpst summas, ko to īpašnieki saņem:

a) no esošu pamatkapitāla preču pārdošanas;

b) no zemes un nemateriālu aktīvu pārdošanas;

c) no kapitāla atvilkumiem (piem., pilnīga vai daļēja to pašu kapitāla likvidācija kvazisabiedrībā).

Tādas summas uzskata par atvilkumiem no pašu kapitāla finanšu kontā. Pretēji, jebkurus līdzekļus, ko kvazisabiedrības īpašnieks(-i) sniedz, lai iegādātos aktīvus vai samazinātu savas saistības, uzskata par papildinājumu tā pašu kapitālam. Tomēr, ja kvazisabiedrība pieder valdībai un ja tai rodas pastāvīgs darbības deficīts apzinātas valdības ekonomiskās un sociālās politikas dēļ, tad jebkuri regulāri valdības līdzekļu pārvedumi uzņēmumam, lai segtu tā zaudējumus, jāuzskata par subsīdijām.

4.62. Ieraksta laiks. Atvilkumus no kvazisabiedrību ienākuma ieraksta, kad īpašnieki tos izdara.

4.63. Kontu sistēmā atvilkumi no kvazisabiedrību ienākuma parādās:

a) pie izlietojumiem to sektoru primārā ienākuma sadales kontā, kurās kvazisabiedrības klasificētas;

b) pie resursiem īpašnieku sektoru primārā ienākuma sadales kontā;

c) pie resursiem un pie izlietojumiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā.

REINVESTĒTIE IEŅĒMUMI NO TIEŠAJIEM ĀRVALSTU IEGULDĪJUMIEM (D.43)

Definīcija. | Reinvestētie ieņēmumi no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem (D.43) ir vienādi ar |

tiešo ārvalstu ieguldījumu uzņēmuma darbības rezultātu, |

pieskaitot | jebkurus īpašuma ienākumus vai kārtējos pārvedumus, kas jāsaņem, |

atskaitot | tiešo ārvalstu ieguldījumu uzņēmuma jebkurus īpašuma ienākumus vai kārtējos maksājamos pārvedumus, ieskaitot faktiskos naudas pārvedumus tiešajiem ārvalstu ieguldītājiem, un jebkurus kārtējos maksājamos nodokļus par ienākumiem, bagātību utt. |

4.64. 4.65. Tiešo ārvalstu ieguldījumu uzņēmums ir inkorporēts vai neinkorporēts uzņēmums, kurā ieguldītājam — citas ekonomikas rezidentam pieder 10 % vai vairāk parasto akciju vai balsstiesību (inkorporētam uzņēmumam) vai ekvivalents (neinkorporētam uzņēmumam). Tiešo ārvalstu ieguldījumu uzņēmumi ietver tās vienības, ko identificē kā meitasuzņēmumus (ieguldītājiem pieder vairāk nekā 50 %), saistītos uzņēmumus (ieguldītājam pieder 50 % vai mazāk) un filiāles (pilnīgi vai daļēji īpašumā esoši neinkorporēti uzņēmumi), kas tieši vai netieši pieder ieguldītājam. Tādēļ "tiešo ārvalstu ieguldījumu uzņēmumi" ir plašāks jēdziens nekā "ārvalstu kontrolētās sabiedrības".

4.66. Faktisko sadali var veikt no tiešo ieguldījumu uzņēmumu uzņēmējdarbības ienākuma, un tās veids var būt dividendes vai atvilkumi no kvazisabiedrību ienākuma.

Turklāt nesadalīto peļņu apstrādā tā, it kā tā būtu sadalīta un pārskaitīta tiešajiem ārvalstu ieguldītājiem proporcionāli viņu īpašumtiesībām uzņēmuma pašu kapitālā, un pēc tam viņi to būtu reinvestējuši.

Reinvestētie ieņēmumi no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem var būt pozitīvi vai negatīvi.

4.67. Ieraksta laiks. Reinvestētos ieņēmumus no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem ieraksta, kad tos nopelna.

Kontu sistēmā reinvestētie ieņēmumi no tiešajiem ārvalstu ieņēmumiem parādās:

a) pie izlietojumiem un pie resursiem sektoru primārā ienākuma sadales kontā;

b) pie izlietojumiem un pie resursiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā.

ĪPAŠUMA IENĀKUMS, KO ATTIECINA UZ APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJIEM (D.44)

Definīcija. | Īpašuma ienākums, ko attiecina uz apdrošinājuma ņēmējiem, atbilst kopējam primārajam ienākumam no apdrošināšanas tehnisko rezervju ieguldījuma. Apdrošināšanas uzņēmumi un pensiju fondi iegulda apdrošināšanas tehniskās rezerves finanšu aktīvos vai zemē (no kā saņem tīro īpašuma ienākumu, tas ir, pēc visu samaksāto procentu atskaitīšanas) vai ēkās (kas rada tīros darbības rezultātus). Jebkurš saņemtais tīrais ienākums, kas rodas no apdrošināšanas uzņēmumu pašu līdzekļu ieguldīšanas, jāizslēdz proporcionāli attiecībai starp pašu līdzekļiem un pašu līdzekļu un apdrošināšanas tehnisko rezervju summu. |

4.68. 4.69. Tā kā tehniskās rezerves ir apdrošinājuma ņēmēju aktīvi, ieņēmumus no to ieguldīšanas norāda kontos kā tādus, ko apdrošināšanas uzņēmumi un pensiju fondi samaksājuši apdrošinājuma ņēmējiem īpašuma ienākuma veidā, ko attiecina uz apdrošinājuma ņēmējiem.

Tā kā šo ienākumu praksē patur apdrošināšanas uzņēmumi un pensiju fondi, to uzskata par samaksātu atpakaļ apdrošināšanas uzņēmumiem un pensiju fondiem prēmiju un papildiemaksu veidā, kas ir papildus faktiskajām maksājamām prēmijām un iemaksām.

Tādas prēmijas un papildiemaksas par nedzīvības apdrošināšanas polisēm un par dzīvības apdrošināšanas polisēm, kas izņemtas saskaņā ar sociālās apdrošināšanas shēmām, ieraksta kopā ar faktiskajām prēmijām un iemaksām attiecīgo vienību ienākuma otrreizējās sadales kontos.

Papildprēmijas par individuālo dzīvības apdrošināšanu, kas nav izņemtas saskaņā ar sociālās apdrošināšanas shēmām kā faktiskās prēmijas, nav kārtējie pārvedumi, un tāpēc tās neieraksta ienākuma otrreizējās sadales kontos. Tās iekļauj tieši kā vienu no sastāvdaļām, kas veicina izmaiņas "mājsaimniecību tīrajā pašu kapitālā dzīvības apdrošināšanas rezervēs un pensiju fondu rezervēs", ko ieraksta attiecīgo vienību finanšu kontos.

4.70. Ieraksta laiks. Īpašuma ienākumu, ko attiecina uz apdrošinājuma ņēmējiem, ieraksta, kad tas uzkrājas.

4.71. Kontu sistēmā īpašuma ienākums, ko attiecina uz apdrošinājuma ņēmējiem, parādās:

a) pie resursiem apdrošinājuma ņēmēju primārā ienākuma sadales kontā;

b) pie izlietojumiem apdrošinātāju primārā ienākuma sadales kontā;

c) pie resursiem un pie izlietojumiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā.

RENTES (D.45)

Rentes par zemi

4.72. Rente, ko zemes īpašnieks saņem no nomnieka, ir īpašuma ienākuma veids.

Šajā pozīcijā ietilpst arī rentes, kas maksājamas iekšzemes ūdeņu un upju īpašniekiem par tiesībām izmantot tādus ūdeņus izklaides vai citiem mērķiem, tostarp zvejai.

Zemes īpašnieks var būt atbildīgs par zemes nodokļu maksāšanu vai ekspluatācijas izdevumu rašanos tikai tādēļ, ka viņam pieder zeme. Pēc vienošanās uzskata, ka tādus nodokļus un izmaksas maksā persona, kurai ir tiesības izmantot zemi, un uzskata, ka tāda persona tos atskaita no rentes, kas tai citādi būtu jāmaksā zemes īpašniekam.

4.73. Rentēs par zemi neietilpst nomas maksa par ēkām un mājokļiem, kas uz tās atrodas; tādu nomas maksu uzskata par maksājumu par tirgus pakalpojumu, ko īpašnieks sniedz ēkas vai mājokļa īrniekam, un to norāda kontos kā īrnieka vienības starpproduktu patēriņu vai galapatēriņu. Ja nav objektīva pamata, kura dēļ sadalīt maksājumu starp renti par zemi un nomas maksu par ēkām, kas uz tās atrodas, tad visu summu uzskata par renti, ja uzskata, ka zemes vērtība pārsniedz ēku vērtību, un par nomas maksu, ja ir otrādi.

Rentes par zemaugsnes (zemes dzīļu) aktīviem

4.74. Šajā pozīcijā ietilpst honorāri, kas uzkrājas minerāliegulu vai degizrakteņu (akmeņogļu, naftas vai dabas gāzes) iegulu īpašniekiem, kuri piešķir nomu citām institucionālajām vienībām, ļaujot tām pētīt vai iegūt iegulas noteiktā laika posmā.

4.75. Rentes ieraksta laiks. Rentes ieraksta periodā, kad tās jāmaksā.

4.76. Kontu sistēmā rentes ieraksta:

a) pie resursiem sektoru primārā ienākuma sadales kontā;

b) pie resursiem un pie izlietojumiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā.

IENĀKUMA, BAGĀTĪBAS UN CITI KĀRTĒJIE NODOKĻI (D.5)

Definīcija. | Ienākuma, bagātības utt. kārtējos nodokļos (D.5) ietilpst visi obligātie, neatlīdzināmie maksājumi skaidrā naudā vai natūrā, ko valsts pārvalde un pārējā pasaule regulāri iekasē par institucionālo vienību ienākumu un bagātību, un daži regulāri nodokļi, ko nenovērtē ne par ienākumu, ne bagātību. |

4.77. Ienākuma, bagātības utt. kārtējos nodokļus sadala šādi:

a) ienākuma nodokļi (D.51);

b) citi kārtējie nodokļi (D.59).

IENĀKUMA NODOKĻI (D.51)

Definīcija. | Ienākuma nodokļi (D.51) sastāv no nodokļiem par ienākumu, peļņu un kapitāla pieaugumu. Tos novērtē par privātpersonu, mājsaimniecību, sabiedrību vai bezpeļņas iestāžu faktiskajiem vai pieņemtajiem ienākumiem. Tajos ietilpst nodokļi, kas aprēķināti par īpašuma, zemes vai nekustamā īpašuma turējumiem, ja tādus turējumus izmanto kā pamatu to īpašnieku ienākuma aprēķināšanai. |

4.78. Ienākuma nodokļos ietilpst:

a) individuālā vai mājsaimniecības ienākuma nodokļi (ienākums no nodarbinātības, īpašuma, uzņēmējdarbības, pensijām u.c.), ieskaitot nodokļus, ko atskaitījuši darba devēji ("maksā nopelnīšanas brīdī" nodokļi). Šeit ir iekļauti nodokļi par neinkorporētu uzņēmumu īpašnieku ienākumiem;

b) nodokļi par sabiedrību ienākumiem vai peļņu;

c) nodokļi par turēšanas ienākumiem;

d) nodokļi par vinnestu loterijā vai azartspēlēs, kuri jāmaksā par vinnētāju saņemtajām summām, atšķirot tos no nodokļiem par ražotāju apgrozījumu, kuri organizē azartspēles vai loterijas, un ko uzskata par ražojumu nodokļiem.

CITI KĀRTĒJIE NODOKĻI (D.59)

4.79. Citos kārtējos nodokļos (D.59) ietilpst:

a) kārtējie kapitāla nodokļi, kas sastāv no nodokļiem, kuri īpašniekiem regulāri jāmaksā par zemes vai ēku īpašumtiesībām, un kārtējie nodokļi par tīro bagātību un par citiem aktīviem (juvelierizstrādājumiem, citām ārējām bagātības izpausmēm), izņemot nodokļus, kas minēti pozīcijā D.29 (ko maksā uzņēmumi tāpēc, ka nodarbojas ar ražošanu), un tos, kas minēti pozīcijā D.51 (ienākuma nodokļi);

b) galvasnauda, ko iekasē par pieaugušo un par mājsaimniecību neatkarīgi no ienākuma vai bagātības;

c) izdevumu nodokļi, kas jāmaksā par personu vai mājsaimniecību kopējiem izdevumiem;

d) mājsaimniecību maksājumi par licencēm, lai iegūtu īpašumā vai izmantotu transportlīdzekļus, laivas vai lidaparātus (ko neizmanto biznesa nolūkos), vai par medību, šaušanas vai zvejas utt. licencēm [5] Robežšķirtni starp nodokļiem un pakalpojumu pirkumiem no valdības nosaka atbilstīgi tiem pašiem kritērijiem, kā tie, ko izmanto uzņēmumu veikto maksājumu gadījumā: ja licences piešķir automātiski pēc pienākošos summu samaksas, tad tādu maksājumu uzskata par nodokļiem. Bet ja valdība izmanto licenču izsniegšanu, lai organizētu kādu pienācīgi reglamentējošu funkciju (kā kompetences vai kvalifikācijas, vai konkrētās personas pārbaudi), tad veiktie maksājumi jāuzskata par pakalpojumu pirkumiem no valdības, nevis par nodokļu maksājumiem, ja vien tādi maksājumi nav acīmredzami neproporcionāli pakalpojumu sniegšanas izmaksām.;

e) nodokļi par starptautiskiem darījumiem (ceļojumiem uz ārzemēm, naudas pārvedumiem uz ārvalstīm, ārvalstu ieguldījumiem utt.), izņemot tos, ko maksā ražotāji, un importa nodevas, ko maksā mājsaimniecības.

4.80. Ienākuma, bagātības utt. kārtējos nodokļos neietilpst

a) mantojuma nodokļi vai nodokļi par dāvanām inter vivos, ko uzskata par iekasētiem no labuma guvēju kapitāla un norāda pozīcijā "kapitāla nodokļi" (D.91);

b) neregulāras vai ārkārtas nodevas par kapitālu vai bagātību, ko norāda pozīcijā "kapitāla nodokļi" (D.91);

c) nodokļi par zemi, ēkām vai citiem aktīviem, kas ir uzņēmumu īpašumā vai nomā un ko tie izmanto ražošanai, un tādus nodokļus uzskata par citiem ražošanas nodokļiem (D.29);

d) mājsaimniecību maksājumi par licencēm, kas nav transportlīdzekļu, laivu vai lidaparātu izmantošanas licences vai medību, šaušanas vai zvejas licences: autovadītāja vai pilota licences, televīzijas vai radio licences, šaujamieroču licences, muzeju vai bibliotēku ieejas maksas, atkritumu izvešanas maksas utt., ko vairumā gadījumu uzskata par valdības sniegtu pakalpojumu pirkumiem [6] Robežšķirtni starp nodokļiem un pakalpojumu pirkumiem no valdības nosaka atbilstīgi tiem pašiem kritērijiem, kā tie, ko izmanto uzņēmumu veikto maksājumu gadījumā: ja licences piešķir automātiski pēc pienākošos summu samaksas, tad tādu maksājumu uzskata par nodokļiem. Bet ja valdība izmanto licenču izsniegšanu, lai organizētu kādu pienācīgi reglamentējošu funkciju (kā kompetences vai kvalifikācijas, vai konkrētās personas pārbaudi), tad veiktie maksājumi jāuzskata par valdības pakalpojumu pirkumiem, nevis par nodokļu maksājumiem, ja vien tādi maksājumi nav acīmredzami neproporcionāli pakalpojumu sniegšanas izmaksām..

4.81. Kopējā ierakstāmā nodokļu vērtība ietver visus procentus, kas iekasēti par nodokļu parādiem, kuri jāmaksā, un jebkurus naudas sodus, ko uzlikušas nodokļu iestādes, ja tādus procentus un naudas sodus nav iespējams ierakstīt atsevišķi; tajā ietilpst arī jebkura maksa, ko var uzlikt saistībā ar nenomaksāto nodokļu atgūšanu un novērtēšanu. Attiecīgi to samazina par jebkura nodokļu atvieglojuma summu, ko noteikusi valsts pārvalde ekonomiskās politikas ietvaros, un par jebkuru nodokļu atmaksājumu, kas veikts pārmaksas dēļ.

4.82. Ienākuma, bagātības utt. kārtējo nodokļu ierakstīšana. Ienākuma, bagātības utt. kārtējos nodokļus ieraksta laikā, kad notiek darbības, darījumi vai citi notikumi, kas rada maksājamās saistības.

Tomēr dažas ekonomiskas darbības, darījumi vai notikumi, kam saskaņā ar nodokļu tiesību aktiem būtu jāuzliek attiecīgajām vienībām pienākums maksāt nodokļus, pastāvīgi nonāk ārpus nodokļu iestāžu uzmanības loka. Būtu nereāli pieņemt, ka tādas darbības, darījumi vai notikumi rada finanšu aktīvus vai saistības maksājamu vai saņemamu vienību veidā. Minētā apsvēruma dēļ sistēmā ierakstāmās summas nosaka pēc maksājamām summām tikai tad, ja tās ir pierādītas ar nodokļu novērtējumiem, nodokļu deklarācijām vai citiem instrumentiem, kas rada saistības, kuru veids ir skaidrs nodokļu maksātāju pienākums veikt samaksu. Sistēma neaprēķina trūkstošus nodokļus, ko neapliecina nodokļu aprēķini.

Nodokļus, ko apliecina nodokļu aprēķini, bet kuri nekad nav samaksāti (piemēram, bankrota dēļ), uzskata par samaksātiem; tad var rīkoties divējādi:

a) kad valdība konstatē, ka nekad nevarēs piedzīt sava prasījuma summu, tā noraksta bezcerīgo parādu, tādu norakstīšanu ieraksta valdības un attiecīgā debitora, kas nepilda saistības, kontos "citas izmaiņas aktīvu apjomos";

b) parādu var anulēt ar nolīgumu starp valdību un parādnieku. Tādu dzēsumu uzskata par valdības kapitāla pārvedumu par labu debitoram un ieraksta kapitāla kontā, vienlaikus ierakstot prasījuma anulējumu finanšu kontā.

Dažos gadījumos saistības maksāt ienākuma nodokļus var noteikt tikai vēlākā grāmatvedības pārskata periodā, nekā minētais ienākums uzkrājas. Tāpēc laikā, kad tādus nodokļus ieraksta, ir vajadzīgs zināms elastīgums. Ienākuma nodokļus, ko atskaita sākumpunktā, kā "maksā nopelnīšanas brīdī" nodokļus un regulāras ienākuma nodokļu priekšsamaksas, var ierakstīt laika posmos, kad tie jāmaksā, un jebkuras galīgās nodokļu saistības par ienākumu var ierakstīt periodā, kad saistības konstatē.

Kontu sistēmā kārtējos ienākuma, bagātības utt. nodokļus ieraksta:

a) pie izlietojumiem sektoru, kurās nodokļu maksātāji klasificēti, ienākuma otrreizējās sadales kontā;

b) pie resursiem valsts pārvaldes ienākuma otrreizējās sadales kontā;

c) pie resursiem un pie izlietojumiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā.

SOCIĀLĀS IEMAKSAS UN PABALSTI (D.6)

Definīcija. | Sociālie pabalsti ir pārvedumi mājsaimniecībām skaidrā naudā vai natūrā, kuru mērķis ir atbrīvot tās no vairāku risku vai vajadzību finansiālā sloga un ko veic ar kolektīvi organizētu shēmu palīdzību vai ko ārpus tādām shēmām veic valdības vienības vai BIMA; tie ietver valsts pārvaldes maksājumus ražotājiem, kas individuāli pabalsta mājsaimniecības un ko veic sociālo risku vai vajadzību kontekstā. |

4.83. 4.84. To risku vai vajadzību saraksts, kas var radīt sociālos pabalstus, pēc vienošanās ir noteikts šāds:

a) slimība;

b) invaliditāte, darbnespēja;

c) nelaimes gadījums darbā vai arodslimība;

d) vecums;

e) pārdzīvojušie;

f) maternitāte;

g) ģimene;

h) paaugstinājums darbā;

i) bezdarbs;

j) mājokļi [7] Mājokļu gadījumā maksājumi, ko valsts iestādes veic nomniekiem, lai samazinātu viņu nomas maksas, ir sociālie pabalsti, izņemot īpašos pabalstus, ko valsts iestādes maksā darba devēju statusā.;

k) izglītība;

l) vispārīgs trūkums.

4.85. Sociālajos pabalstos ietilpst:

a) kārtējie un vienreizējie pārvedumi no shēmām, kas saņem iemaksas, attiecas uz visu kopienu vai lielu tās daļu un ko uzliek un kontrolē valdības vienības (sociālās nodrošināšanas shēmas);

b) kārtējie un vienreizējie pārvedumi no shēmām, ko organizē uzņēmumi savu darba ņēmēju, bijušo darba ņēmēju vai apgādājamo vārdā (privāti fondētas un nefondētas uzņēmumu shēmas). Iemaksas var izdarīt darba ņēmēji vai darba devēji; iemaksas var izdarīt arī pašnodarbinātas personas;

c) valdības vienību un BIMA kārtējie pārvedumi, kas nav atkarīgi no iemaksu iepriekšējas samaksas (palīdzība).

4.86. Sociālajos pabalstos neietilpst:

a) apdrošināšanas prasījumi, kuri pamatoti uz polisēm, ko apdrošinātais izņēmis tikai pēc savas ierosmes, neatkarīgi no sava darba devēja vai valdības;

b) apdrošināšanas prasījumi par polisēm, kas izņemtas ar vienīgo mērķi − saņemt diskontu, pat ja tādas polises izriet no koplīguma.

4.87. Lai individuālu polisi uzskatītu par sociālās apdrošināšanas shēmas daļu, tad varbūtībām vai apstākļiem, pret ko dalībnieki ir apdrošināti, jāatbilst riskiem vai vajadzībām, kas uzskaitīti iepriekš 4.84. punktā, turklāt jābūt izpildītam vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:

a) dalība shēmā ir obligāta vai nu pēc likuma konkrētai strādnieku, darba ņēmēju, pašnodarbinātu personu vai nenodarbinātu personu kategorijai vai saskaņā ar darba ņēmēju vai darba ņēmēju grupas nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem;

b) shēma ir kolektīva un to darbina noteiktas strādnieku, darba ņēmēju, pašnodarbinātu personu vai nenodarbinātu personu grupas labā, un tāda dalība ir ierobežota tikai līdz minētās grupas locekļiem;

c) darba devējs veic (faktisku vai aprēķinātu) iemaksu shēmā darba ņēmēja vārdā neatkarīgi no tā, vai arī darba ņēmējs veic iemaksu.

4.88. Sociālās apdrošināšanas shēmas ir shēmas, kurās darba devēji vai valsts pārvalde obligātā kārtā liek strādniekiem apdrošināties vai mudina viņus apdrošināties pret dažādām varbūtībām vai apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt viņu vai viņu apgādājamo labklājību.

Sociālās apdrošināšanas shēmas var klasificēt šādi:

a) sociālās nodrošināšanas shēmas, kas attiecas uz visu kopienu vai lielām kopienas daļām un ko uzliek, kontrolē un finansē valdības vienības;

b) privāti fondētās shēmas, kur ietilpst:

1) shēmas, kurās sociālās iemaksas maksā trešajām personām (apdrošināšanas uzņēmumiem, autonomiem pensiju fondiem);

2) shēmas, kurās darba devēji saglabā īpašas rezerves atsevišķi no pārējām savām rezervēm, pat ja tādas shēmas neveido no darba devējiem nošķirtas institucionālās vienības. Tās sauc par neautonomajiem pensiju fondiem. Rezerves uzskata par aktīviem, kas pieder labuma guvējiem, nevis darba devējiem;

c) nefondētas shēmas, kurās darba devēji no saviem pašu resursiem, neveidojot tādam nolūkam īpašas rezerves, maksā sociālos pabalstus viņu darba ņēmējiem, bijušajiem darba ņēmējiem vai to apgādājamiem.

4.89. Sociālās apdrošināšanas shēmas, ko valdības vienības organizē viņu darba ņēmējiem, pēc vajadzības klasificē kā privāti fondētas shēmas vai kā nefondētas shēmas, bet nevis kā sociālās nodrošināšanas shēmas.

4.90. Sociālās iemaksas var sadalīt faktiskajās iemaksās, kas jāmaksā atbilstīgi pirmajām divām shēmu kategorijām, kas minētas iepriekš 4.88. punktā, un aprēķinātajās iemaksās, kas jāmaksā atbilstīgi nefondētajām shēmām.

4.91. Sociālās iemaksas var sadalīt tajās, kas ir obligātas saskaņā ar tiesību aktiem, un tajās, kas tādas nav.

SOCIĀLĀS IEMAKSAS (D.61)

Faktiskās sociālās iemaksas (D.611)

4.92. Faktiskajās sociālajās iemaksās ietilpst:

a) darba devēju faktiskās sociālās iemaksas (D.611). Tās atbilst plūsmai D.121.

Darba devēju faktiskās sociālās iemaksas darba devēji maksā sociālās nodrošināšanas fondiem, apdrošināšanas uzņēmumiem vai autonomajiem un arī neautonomajiem pensiju fondiem, kuri pārvalda sociālās apdrošināšanas shēmas, lai nodrošinātu sociālos pabalstus viņu darba ņēmējiem.

Kad veic darba devēju faktiskās sociālās iemaksas viņu darba ņēmēju labā, to vērtību ieraksta kā vienu no darba ņēmēju kompensācijas sastāvdaļām kopā ar algām skaidrā naudā un natūrā. Tad sociālās iemaksas ieraksta kā tādas, ko darba ņēmēji kā kārtējos pārvedumus samaksā sociālās nodrošināšanas fondiem, apdrošināšanas uzņēmumiem vai autonomajiem un arī neautonomajiem pensiju fondiem;

b) darba ņēmēju sociālās iemaksas (D.6112).

Tās ir sociālās iemaksas, kas darba ņēmējiem jāmaksā sociālās nodrošināšanas, privāti fondētajām un nefondētajām shēmām. Darba ņēmēju sociālās iemaksas sastāv no faktiskajām maksājamām iemaksām, kam privāti fondēto shēmu gadījumā pieskaitītas papildiemaksas, kas jāmaksā no īpašuma ienākuma, ko attiecina uz apdrošinājuma ņēmējiem, un ko saņem darba ņēmēji, kuras piedalās shēmā, un atskaitītas pakalpojuma maksas. Visas pakalpojuma maksas uzskata par maksu no darba ņēmēju, nevis no darba devēju iemaksām;

c) pašnodarbināto un nenodarbināto personu sociālās iemaksas (D.6113).

Tās ir sociālās iemaksas, kas pašu labumam jāiemaksā personām, kuras nav darba ņēmēji, un proti, pašnodarbinātām personām (darba devējiem vai pašražotājiem) vai nenodarbinātām personām. Te ietilpst arī papildiemaksu vērtība, kas jāmaksā no īpašuma ienākuma, ko attiecina uz apdrošinājuma ņēmējiem un ko saņem individuālās personas, kuras piedalās shēmā, un ieraksta, ka tās maksā atpakaļ apdrošināšanas uzņēmumiem papildus citām savām iemaksām.

4.93. Faktisko sociālo iemaksu maksājumi var būt obligāti pēc likuma vai noteikumiem, vai tos var maksāt saskaņā ar koplīgumiem kādā noteiktā nozarē vai saskaņā ar nolīgumiem starp darba devēju un darba ņēmējiem konkrētā uzņēmumā, vai tāpēc, ka tie ierakstīti pašā darba līgumā. Dažos gadījumos iemaksas var būt brīvprātīgas.

Šeit minētajās brīvprātīgajās iemaksās ietilpst:

a) sociālās iemaksas, ko personas, kurām iemaksas nav vai vairs nav obligāti jāveic, maksā vai turpina maksāt sociālās nodrošināšanas fondā;

b) sociālās iemaksas, ko maksā apdrošināšanas uzņēmumiem (vai savstarpējās apdrošināšanas biedrībām un pensiju fondiem, kas klasificēti tajā pašā sektorā) kā daļu no papildu apdrošināšanas shēmām, ko organizē uzņēmumi savu darba ņēmēju labā un kuros pēdējās labprātīgi iestājas;

c) iemaksas savstarpējās apdrošināšanas biedrībām, dalība kurās ir atvērta darba ņēmējiem vai pašnodarbinātiem strādniekiem.

4.94. Lai atšķirtu obligātās un neobligātās sociālās iemaksas, klasifikācijā ievieš papildu līmeni:

a) darba devēju obligātās faktiskās sociālās iemaksas (D.61111);

b) darba devēju brīvprātīgās faktiskās sociālās iemaksas (D.61112);

c) darba ņēmēju obligātās sociālās iemaksas (D.61121);

d) darba ņēmēju brīvprātīgās sociālās iemaksas (D.61122);

e) obligātās sociālās iemaksas, ko veic pašnodarbinātas un nenodarbinātas personas (D.61131);

f) brīvprātīgās sociālās iemaksas, ko veic pašnodarbinātas un nenodarbinātas personas (D.61132).

4.95. Faktiskās sociālās iemaksas sociālās nodrošināšanas fondiem vai citām valdības aģentūrām ieraksta bruto kā sadales darījumus.

No otras puses, sociālās iemaksas, kas saskaņā ar privāti fondētām shēmām samaksātas tajā pašā sektorā iekļautiem apdrošināšanas uzņēmumiem un savstarpējās apdrošināšanas biedrībām un autonomajiem pensiju fondiem, ieraksta neto, tas ir, pēc tās iemaksas daļas atskaitīšanas, kas veido (rezidentu un nerezidentu) mājsaimniecībām sniegtā apdrošināšanas pakalpojuma vērtību. Saskaņā ar pieņemto vienošanos šī iemaksas daļa faktiski veido samaksu par tirgus pakalpojumu, kurš veido daļu mājsaimniecību galapatēriņa vai, ja runa ir par nerezidentmājsaimniecību veiktām iemaksām, daļu pakalpojumu eksporta.

Gadījumā ar neautonomām privāti fondētām sociālās apdrošināšanas shēmām, ja darba devēji saglabā paši savas atsevišķās rezerves, no darba ņēmēju veiktajām iemaksām maksu par pakalpojumu neatskaita. Tā kā tādas shēmas neveido no darba devējiem atsevišķas institucionālas vienības, līdzekļu pārvaldīšanas izmaksas asimilē darba devēju vispārējās ražošanas izmaksās.

4.96. Ieraksta laiks. Darba devēju faktiskās sociālās iemaksas (D.6111) un darba ņēmēju sociālās iemaksas (D.6112) ieraksta laikā, kad veic darbu, kas rada saistības izdarīt iemaksas. Pašnodarbināto un nenodarbināto personu sociālās iemaksas (D.6113) ieraksta tad, kad rodas maksājamās saistības.

4.97. Kontu sistēmā faktiskās sociālās iemaksas ieraksta:

a) pie izlietojumiem mājsaimniecību ienākuma otrreizējās sadales kontā;

b) pie izlietojumiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā (nerezidentmājsaimniecību gadījumā);

c) pie resursiem rezidentapdrošinātāju vai darba devēju ienākuma otrreizējās sadales kontā;

d) pie resursiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā (nerezidentapdrošinātāju vai darba devēju gadījumā).

Aprēķinātās sociālās iemaksas (D.612)

4.98. Aprēķinātās sociālās iemaksas (D.612) raksturo sociālo pabalstu ekvivalentu (atskaitot iespējamās darba ņēmēju sociālās iemaksas), ko darba devēji maksā tieši viņu darba ņēmējiem vai bijušajiem darba ņēmējiem un citām tiesīgām personām (tas ir, kas nav saistītas ar darba devēju faktiskajām iemaksām). Tās atbilst plūsmai D.122. To vērtība principā jāpamato ar aktuāru apsvērumiem.

4.99. Jāievieš aprēķinātās sociālās iemaksas, ja sociālie pabalsti, ko darba devēji sadala tieši, jāiekļauj kontos pozīcijā "sociālie pabalsti" un ja tādu pabalstu izmaksas (par to daļu, ko nenosedz darba ņēmēju faktiskās iemaksas) jāiekļauj darba ņēmēju kompensācijā, ko maksā darba devējs.

Ja darba devēji sniedz sociālos pabalstus viņu darba ņēmējiem, bijušajiem darba ņēmējiem vai apgādājamajiem tieši, no saviem resursiem, neiesaistot sociālās nodrošināšanas fondu, apdrošināšanas uzņēmumu vai autonomu pensiju fondu un neveidojot tādam nolūkam īpašu fondu vai atsevišķu rezervi, tad labuma guvējus var uzskatīt par aizsargātiem pret dažādām īpašām vajadzībām vai apstākļiem, pat ja nav veikti maksājumi, lai tos segtu.

Tāpēc par darba ņēmējiem jāaprēķina atlīdzība, kas vērtībā vienāda ar sociālo iemaksu summu, kas būtu vajadzīga, lai nodrošinātu de facto tiesības uz sociālajiem pabalstiem, ko tās uzkrāj. Tādas summas ir atkarīgas ne tikai no kārtēji maksājamo pabalstu līmeņa, bet arī no veidiem, kādos darba devēju saistības saskaņā ar tādām shēmām ticami attīstīsies nākotnē tādu faktoru dēļ kā sagaidāmās izmaiņas pašreizējo un iepriekšējo darba ņēmēju skaitā, vecuma sadalījumā un sagaidāmajā dzīves ilgumā. Tādējādi vērtības, kas jāaprēķina par iemaksu, principā būtu jāpamato ar tāda paša veida aktuāru apsvērumiem, kas nosaka apdrošināšanas uzņēmumu iekasēto prēmiju līmeni. Ja politisku notikumu vai ekonomisku pārmaiņu dēļ attiecība starp pašreizējo darba ņēmēju skaitu un to personu skaitu, kas saņem pensijas, ievērojami mainās un kļūst normai neatbilstoša, tad jāaplēš aprēķinātās iemaksas par pašreizējiem darba ņēmējiem, kas atšķirsies no izmaksāto pensiju faktiskās vērtības. Šim nolūkam var izmantot saprātīgu procentuālo algu daļu, ko maksā pašreizējiem darba ņēmējiem.

Praksē tomēr var būt grūti nolemt, cik lielām jābūt tādām aprēķinātām iemaksām. Lai aprēķinātu savas iespējamās saistības nākotnē, uzņēmums pats var izdarīt aplēses, varbūt, ņemot vērā tās iemaksas, kas izdarītas līdzīgās fondētās shēmās. Pretējā gadījumā vienīgā praktiskā alternatīva var būt izmantot nefondētos sociālos pabalstus, kas uzņēmumam jāmaksā tajā pašā grāmatvedības pārskata periodā (pēc to faktisko iemaksu atskaitīšanas, ko veikuši viņu darba ņēmēji), kā aprēķinātās atlīdzības aplēsi, kas būtu vajadzīga aprēķināto iemaksu segumam. Kamēr acīm redzami ir daudz iemeslu, kāpēc aprēķināto iemaksu, kas būtu vajadzīgas, vērtība var atšķirties no nefondētajiem sociālajiem pabalstiem, ko faktiski samaksā tajā pašā periodā, kā uzņēmuma darbaspēka mainīgais sastāvs un vecuma struktūra, kārtējā periodā faktiski samaksātie pabalsti (no kuriem atskaitītas darba ņēmēju sociālās iemaksas), tomēr var sniegt pietiekamas iemaksu un saistītās aprēķinātās atlīdzības aplēses.

4.100. Ienākuma radīšanas kontā ieraksta, ka darba devēji viņu esošajiem darba ņēmējiem kā daļu viņu kompensācijas maksā summu, kas aprakstīta kā aprēķinātās sociālās iemaksas, kas vērtībā vienādas ar aprēķinātajām sociālajām iemaksām, kuras būtu vajadzīgas, lai nodrošinātu nefondētos sociālos pabalstus, uz ko tās iegūst tiesības. Ienākuma otrreizējās sadales kontā ieraksta, ka darba ņēmēji samaksā atpakaļ viņu darba devējiem to pašu aprēķināto sociālo iemaksu summu (tas ir, kārtējos pārvedumus), it kā tie tos maksātu atsevišķai sociālās apdrošināšanas shēmai.

4.101. Ieraksta laiks. Aprēķinātās sociālās iemaksas, kas raksturo obligāto tiešo sociālo pabalstu ekvivalentu, ieraksta laikā, kad rodas saistības maksāt tādus pabalstus.

Aprēķinātās sociālās iemaksas, kas raksturo brīvprātīgo tiešo sociālo pabalstu ekvivalentu, ieraksta tādu pabalstu sniegšanas laikā.

4.102. Kontu sistēmā aprēķinātās sociālās iemaksas ieraksta:

a) pie izlietojumiem mājsaimniecību ienākuma otrreizējās sadales kontā un primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā;

b) pie resursiem sektoru, kurām piederīgi ir darba devēji, ienākuma otrreizējās sadales kontā un primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā.

SOCIĀLIE PABALSTI, KAS NAV SOCIĀLIE PĀRVEDUMI NATŪRĀ (D.62)

4.103. Pozīcija D.62 sastāv no četrām apakšpozīcijām.

Sociālās nodrošināšanas pabalsti skaidrā naudā (D.621)

Tos sociālās nodrošināšanas fondi maksā mājsaimniecībām (izņemot atlīdzinājumus, skat. D.6311).

Tādus pabalstus sniedz saskaņā ar sociālās nodrošināšanas shēmām.

Privāti fondētie sociālie pabalsti (D.622)

Tie ir skaidrā naudā vai natūrā, un tos mājsaimniecībām maksā apdrošināšanas uzņēmumi vai citas institucionālās vienības, kas pārvalda privāti fondētas sociālās apdrošināšanas shēmas.

Nefondētie darba ņēmēju sociālie pabalsti (D.623)

Tie ir skaidrā naudā vai natūrā, un tos viņu darba ņēmējiem, viņu apgādājamiem vai pārdzīvojušajiem maksā darba devēji, kuri pārvalda nefondētas sociālās apdrošināšanas shēmas. Tajos parasti ietilpst:

a) pastāvīgi normālas vai samazinātas algas maksājumi laikposmā, kad persona nav darbā slimības, nelaimes gadījuma, maternitātes utt. gadījumā;

b) ģimenes, izglītības vai citu pabalstu maksājumi par apgādājamiem;

c) pensionēšanās vai apgādnieka zaudējuma pabalsta maksājumi bijušajiem darba ņēmējiem vai tos pārdzīvojušajiem un atlaišanas pabalsti strādniekiem vai viņus pārdzīvojušajiem štatu samazināšanas, darba nespējas, nāves, kas iestājusies nelaimes gadījuma rezultātā utt. gadījumā (ja saistīti ar koplīgumiem);

d) vispārīgie medicīnas pakalpojumi, kas nav saistīti ar darba ņēmēju darbu;

e) rehabilitācijas nami un veco ļaužu pansionāti.

Nefondēti darba ņēmēju sociāli pabalsti, kas darba devējiem jāmaksā viņu bijušajiem darba ņēmējiem vai citām tiesīgām personām, jāieraksta, ieskaitot darba devēju faktiskās sociālās iemaksas, tas ir, darba devēju maksājumus apdrošinātājiem attiecīgo personu labā.

Sociālās palīdzības pabalsti skaidrā naudā (D.624)

Valdības vienībām un BIMA tie jāmaksā mājsaimniecībām, lai apmierinātu tās pašas vajadzības, ko sociālās apdrošināšanas pabalsti, bet kas nav veikti saskaņā ar sociālās apdrošināšanas shēmu, kura ietver sociālās iemaksas un sociālās apdrošināšanas pabalstus. Tādos pabalstos neietilpst kārtējie pārvedumi, kas samaksāti tādu notikumu vai apstākļu dēļ, ko parasti nenosedz sociālās apdrošināšanas shēmas (tas ir, pārvedumi, kas samaksāti dabas katastrofu dēļ, ierakstīti kontā "citi kārtējie pārvedumi" vai kontā "citi kapitāla pārvedumi").

SOCIĀLIE PĀRVEDUMI NATŪRĀ (D.63)

Definīcija. | Sociālie pārvedumi natūrā (D.63) sastāv no individuālām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, ko valdības vienības un BIMA kā pārvedumus natūrā sniedz individuālām mājsaimniecībām, neatkarīgi no tā, vai valdības vienības vai BIMA tos nopirkušas tirgū vai saražojušas kā ārpustirgus produkciju. Tos var finansēt no nodokļu uzlikšanas, citiem valdības ienākumiem vai sociālās nodrošināšanas iemaksām, vai no ziedojumiem un īpašuma ienākuma BIMA gadījumā. |

4.104. Kaut gan dažiem BIMA ražotiem ārpustirgus pakalpojumiem ir dažas kolektīvo pakalpojumu īpašības, visus BIMA ražotos ārpustirgus pakalpojumus vienkāršības labad un pēc vienošanās uzskata par individuāliem pēc rakstura. Pakalpojumus, ko par brīvu vai par ekonomiski nenozīmīgām cenām sniedz mājsaimniecībām, apraksta kā individuālus pakalpojumus, lai atšķirtu tos no kolektīvajiem pakalpojumiem, ko sniedz kopienai kopumā vai lielai kopienas daļai. Individuālajos pakalpojumos ietilpst galvenokārt izglītības un veselības pakalpojumi, kaut gan bieži tiek sniegti arī citi pakalpojumu veidi, tādi kā izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides pakalpojumi.

Pozīcijā "sociālie pārvedumi natūrā" (D.63) ietilpst sociālie pabalsti natūrā un individuālu ārpustirgus preču vai pakalpojumu pārvedumi.

Sociālie pabalsti natūrā (D.631)

4.105. Sociālie pabalsti natūrā ir sociālie pārvedumi natūrā, kuru mērķis ir atbrīvot mājsaimniecības no sociālo risku vai vajadzību finansiālā sloga (skat. 4.84. punktu). Tos var iedalīt pabalstos, kur labuma guvējas mājsaimniecības faktiski pašas pērk preces un pakalpojumus un ko pēc tam tām atmaksā, un pabalstos, kur attiecīgos pakalpojumus sniedz tieši labuma guvējiem. Otrā minētajā gadījumā valsts pārvaldes vienības vai BIMA ražo vai pērk, pilnīgi vai daļēji, preces un pakalpojumus, ko to ražotāji tieši piegādā labuma guvējiem.

Sociālās nodrošināšanas pabalsti, atlīdzinājumi (D.6311)

Minētajos pabalstos ietilpst sociālās nodrošināšanas fondu atlīdzinājumi par apstiprinātiem izdevumiem, kas mājsaimniecībām radušies par noteiktām precēm vai pakalpojumiem.

Ja mājsaimniecība pērk preci vai pakalpojumu, ko sociālās nodrošināšanas fonds tai vēlāk pilnīgi vai daļēji atlīdzina, tad var uzskatīt, ka mājsaimniecība darbojas sociālās nodrošināšanas fonda vārdā. Faktiski mājsaimniecība sniedz sociālās nodrošināšanas fondam īstermiņa kredītu, ko dzēš, tiklīdz mājsaimniecībai ir atlīdzināts.

Atlīdzināto izdevumu summu ieraksta kā tādu, kas radusies tieši sociālās nodrošināšanas fondam laikā, kad mājsaimniecība izdara pirkumu, turpretim vienīgie izdevumi, ko ieraksta mājsaimniecībai, ir starpība, ja tāda vispār ir, starp samaksāto pircēja cenu un atlīdzināto summu. Tādējādi atlīdzināto izdevumu summu neuzskata par kārtējo pārvedumu skaidrā naudā, ko sociālās nodrošināšanas fondi veic mājsaimniecībām.

Citi sociālās nodrošināšanas pabalsti natūrā (D.6312)

Tie sastāv no sociālajiem pārvedumiem natūrā, ko sociālās nodrošināšanas fondi veic mājsaimniecībām, bet izņemot atlīdzinājumus. Vairākums citu sociālās nodrošināšanas pabalstu natūrā visticamāk ir ārstniecība un zobārstniecība, ķirurģija, slimnīcu izmitināšana, brilles vai kontaktlēcas, medicīnas iekārtas vai aprīkojums un tamlīdzīgas preces vai pakalpojumi sociālo risku vai vajadzību kontekstā. Pakalpojumu labuma guvējiem sniedz tirgus vai ārpustirgus ražotāji tieši un bez atlīdzības, un tas attiecīgi jāvērtē. Jāatskaita jebkuri maksājumi, ko mājsaimniecību turētāji veikuši paši.

Sociālās palīdzības pabalsti natūrā (D.6313)

Tie sastāv no pārvedumiem natūrā, ko mājsaimniecībām sniedz valdības vienības vai BIMA un kas pēc rakstura līdzīgi sociālās nodrošināšanas pabalstiem natūrā, bet ko nesniedz sociālās apdrošināšanas shēmas kontekstā. Ja tos nenosedz sociālās apdrošināšanas shēma, tad ir iekļauti sociālie mājokļi, izmitināšanas pabalsti, mazbērnu novietnes, profesionālās mācības, transporta cenu samazinājumi (ar noteikumu, ka ir kāds sociāls nolūks) un tamlīdzīgas preces un pakalpojumi sociālo risku vai vajadzību kontekstā. Jāatskaita jebkuri pašu mājsaimniecību turētāju maksājumi.

Individuālu ārpustirgus preču vai pakalpojumu pārvedumi (D.632)

Definīcija. | Individuālu ārpustirgus preču vai pakalpojumu (D.632) pārvedumi sastāv no precēm vai pakalpojumiem, ko individuālām mājsaimniecībām par brīvu vai par cenām, kas nav ekonomiski nozīmīgas, snieguši ārpustirgus ražotāji vai valdības vienības vai BIMA. Tie atbilst BIMA un valdības individuālā patēriņa izdevumiem (skat. 3.85. punktu), no kā atskaitīti sociālie pabalsti natūrā (D.631), kuri mājsaimniecībām piešķirti saskaņā ar sociālās nodrošināšanas vai sociālās palīdzības režīmu. |

4.106. 4.107. Sociālo pabalstu ieraksta laiks:

a) pabalstus skaidrā naudā ieraksta tad, kad konstatē prasījumus par pabalstiem;

b) pabalstus ieraksta laikā, kad sniedz pakalpojumus, vai laikā, kad notiek īpašumtiesību maiņa uz precēm, ko mājsaimniecībām tieši sniedz ārpustirgus ražotāji.

4.108. Kontu sistēmā sociālos pabalstus, kas nav sociālie pārvedumi natūrā (D.62), ieraksta:

a) pie izlietojumiem pabalstu sniedzēju sektoru ienākuma otrreizējās sadales kontā;

b) pie izlietojumiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā (pabalstu gadījumā, ko piešķir pārējā pasaule);

c) pie resursiem mājsaimniecību ienākuma otrreizējās sadales kontā;

d) pie resursiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā (pabalstu gadījumā, ko piešķir nerezidentmājsaimniecībām).

Sociālos pārvedumus natūrā (D.63) ieraksta:

a) pie izlietojumiem pabalstu sniedzēju sektoru kontā "ienākuma pārdale natūrā";

b) pie resursiem mājsaimniecību kontā "ienākuma pārdale natūrā".

Pārvesto preču un pakalpojumu patēriņu ieraksta koriģētā izmantojamā ienākuma izlietojuma kontā.

Pēc vienošanās nav sociālo pārvedumu ar pārējo pasauli (tos ieraksta pozīcijā D.62 "sociālie pabalsti, kas nav sociālie pārvedumi natūrā").

CITI KĀRTĒJIE PĀRVEDUMI (D.7)

NEDZĪVĪBAS TĪRĀS APDROŠINĀŠANAS PRĒMIJAS (D.71)

Definīcija. | Nedzīvības tīrās apdrošināšanas prēmijas (D.71) ir prēmijas, kas jāmaksā par polisēm, ko izņēmušas institucionālas vienības. Polises, ko izņēmušas individuālas mājsaimniecības, ir tās polises, ko tās izņēmušas pēc savas ierosmes un savam labumam, neatkarīgi no saviem darba devējiem vai valdības un ārpus jebkuras sociālās apdrošināšanas shēmas. Nedzīvības tīrās apdrošināšanas prēmijas ietver gan faktiskās prēmijas, kas apdrošinājuma ņēmējiem jāmaksā, lai saņemtu apdrošināšanas segumu grāmatvedības pārskata periodā (nopelnītās prēmijas), gan papildprēmijas, kas jāizmaksā no īpašuma ienākuma, ko attiecina uz apdrošinājuma ņēmējiem pēc tam, kad ir atskaitīta tā apdrošināšanas uzņēmuma pakalpojuma maksa, kurš organizē apdrošināšanu. |

4.109. Nedzīvības tīrās apdrošināšanas prēmijas ir pieejamās summas, lai nodrošinātu segumu pret dažādiem notikumiem vai nelaimes gadījumiem, kuru dēļ tiek nodarīts bojājums precēm vai īpašumam, vai kaitējums personām dabas vai cilvēka darbības dēļ (ugunsgrēki, plūdi, avārijas, sadursmes, nogrimšana, zādzība, vardarbība, nelaimes gadījumi, slimība utt.), vai pret finansiāliem zaudējumiem, kuri rodas tādu notikumu dēļ kā slimība, bezdarbs, nelaimes gadījumi utt.

4.110. Ieraksta laiks. Nedzīvības tīrās apdrošināšanas prēmijas ieraksta tad, kad tās nopelna.

Apdrošināšanas prēmijas, no kurām atskaita pakalpojuma maksu, ir kopējo prēmiju daļas, kas samaksātas kārtējā laika posmā vai iepriekšējā laika posmā un kas nosedz kārtējā laika posmā atliktos riskus.

Prēmijas, kas nopelnītas kārtējā laika posmā, jāatšķir no prēmijām, kas jāizmaksā kārtējā laika posmā, un kas, iespējams, nosegs riskus turpmākajos laika posmos, kā arī kārtējā laika posmā.

4.111. Kontu sistēmā nedzīvības tīrās apdrošināšanas prēmijas ieraksta:

a) pie izlietojumiem apdrošinājuma ņēmēju rezidentu ienākuma otrreizējās sadales kontā;

b) pie izlietojumiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā (apdrošinājuma ņēmēju nerezidentu gadījumā);

c) pie resursiem apdrošināšanas rezidentuzņēmumu ienākuma otrreizējās sadales kontā;

d) pie resursiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā (apdrošināšanas nerezidentuzņēmumu gadījumā).

NEDZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS PRASĪJUMI (D.72)

Definīcija. | Nedzīvības apdrošināšanas prasījumi (D.72) raksturo prasījumus, kas izmaksājami saskaņā ar līgumiem par nedzīvības apdrošināšanu; tas ir, summas, kas apdrošināšanas uzņēmumiem obligāti jāmaksā, lai norēķinātos par kaitējumu vai bojājumiem, kas nodarīti personām vai precēm (tostarp pamatkapitāla precēm). |

Definīcija. | Kārtējie pārvedumi valsts pārvaldē (D.73) ietver pārvedumus starp dažādiem valsts pārvaldes apakšsektoriem (centrālo valdību, pavalsts valdību, vietējo valdību, sociālās nodrošināšanas fondiem), izņemot nodokļus, subsīdijas, ieguldījumu dotācijas un citus kapitāla pārvedumus. |

4.118. Kārtējie pārvedumi valsts pārvaldē neietver darījumus citas vienības vārdā; tos ieraksta tikai vienreiz pie resursiem tās labuma guvējas vienības kontos, kuras vārdā veic darījumu. Tāds stāvoklis rodas konkrēti tad, kad valdības vienība (piem., centrālās valdības iestāde) iekasē nodokļus, ko automātiski pārved — pilnīgi vai daļēji — citai valdības aģentūrai (piem., kādai vietējai iestādei). Tādā gadījumā nodokļu ieņēmumus, kas paredzēti otrai valdības aģentūrai, norāda tā, it kā tos būtu tieši iekasējusi tā aģentūra, un nevis kā kārtējo pārvedumu valsts pārvaldē. Tāds risinājums jāpiemēro a fortiori nodokļu gadījumā, kas paredzēti citai valdības aģentūrai un kuru veids ir papildu likmes, ko vēl uzliek pa virsu centrālās valdības iekasētiem nodokļiem. Kavējumi nodokļu pārvešanā no pirmās valdības vienības otrai rada ierakstus finanšu konta pozīcijā "citas debitoru/kreditoru saistības".

No otras puses, nodokļu ieņēmumu pārvedumus, kas veido daļu blokveida pārveduma no centrālās valdības citai valdības aģentūrai, iekļauj kārtējos pārvedumos valsts pārvaldē. Tādi pārvedumi neatbilst nevienai īpašai nodokļu kategorijai un tos neveic automātiski, bet galvenokārt ar dažu fondu (apgabala un vietējo iestāžu fondu) starpniecību saskaņā ar sadalījuma skalām, ko noteikusi centrālā valdība.

4.119. Ieraksta laiks. Kārtējos pārvedumus valsts pārvaldē ieraksta laikā, kad spēkā esošie noteikumi paredz, ka tie jāveic.

4.120. Kontu sistēmā kārtējos pārvedumus valsts pārvaldē ieraksta pie izlietojumiem un resursiem valsts pārvaldes apakšsektoru ienākuma otrreizējās sadales kontā [10] Kārtējie pārvedumi valsts pārvaldē ir valsts pārvaldes sektora iekšējās plūsmas, un tie neparādās konsolidētā kontā par sektoru kopumā..

KĀRTĒJĀ STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA (D.74)

Definīcija. | Kārtējā starptautiskajā sadarbībā (D.74) ietilpst visi pārvedumi skaidrā naudā vai natūrā starp valsts pārvaldi un valdībām vai starptautiskām organizācijāmpārējā pasaulē, izņemot ieguldījumu dotācijas un citus kapitāla pārvedumus. |

Definīcija. | Kārtējie pārvedumi starp mājsaimniecībām sastāv no visiem kārtējiem pārvedumiem skaidrā naudā vai natūrā, ko veic (vai saņem) rezidentmājsaimniecības no citām rezidentmājsaimniecībām vai nerezidentmājsaimniecībām. Jo īpaši te ietilpst emigrantu vai strādnieku, kuri apmetušies uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs (vai strādā ārzemēs gadu vai ilgāk) pārvedumi savas ģimenes locekļiem, kuri dzīvo izcelsmes valstī, vai vecāku pārvedumi bērniem, kuri dzīvo citur. |

4.130. Ieraksta laiks. Brīdis, kad notiek pārvedums.

4.131. Kontu sistēmā kārtējos pārvedumus starp mājsaimniecībām ieraksta:

a) pie izlietojumiem un pie resursiem mājsaimniecību ienākuma otrreizējās sadales kontā;

b) pie izlietojumiem un pie resursiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā.

Naudas sodi un līgumsodi

Definīcija. | Naudas sodus un līgumsodus, ko institucionālajām vienībām noteikusi tiesa vai kvazitiesu iestāde, uzskata par obligātiem kārtējiem pārvedumiem. |

4.132. 4.133. Šajā pozīcijā neietilpst:

a) naudas sodi un līgumsodi, ko uzlikušas nodokļu administrācijas par nodokļu novēlotiem maksājumiem vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ko parasti nevar atšķirt no pašiem nodokļiem;

b) nodevu maksājumi licenču saņemšanai, jo tādi maksājumi ir vai nu nodokļi vai samaksa par pakalpojumiem, ko sniegušas valdības vienības (skat. D.29 un D.59).

4.134. Ieraksta laiks. Naudas sodus un līgumsodus ieraksta brīdī, kad rodas saistības.

Loterijas un azartspēles

4.135. Summas, kas samaksātas par loterijas biļetēm vai liktas uz derībām, sastāv no diviem faktoriem: pakalpojuma maksas samaksas vienībai, kura organizē loteriju vai azartspēles, un kārtējā atlikumpārveduma, ko izmaksā uzvarētājiem. Maksa par pakalpojumu var būt visai ievērojama un tajā var būt jāietver nodokļi par azartspēļu pakalpojumu veikšanu. Pārvedumus sistēmā uzskata par tādiem, kas notiek tieši starp tiem, kuri piedalās loterijā vai azartspēlēs, tas ir, starp mājsaimniecībām. Ja piedalās nerezidentmājsaimniecības, tad var būt ievērojami neto pārvedumi starp mājsaimniecību sektoru un pārējo pasauli. Kārtējos pārvedumus ieraksta laikā, kad tos veic.

Kompensācijas maksājumi

Definīcija. | Kompensācijas maksājumi sastāv no kārtējiem pārvedumiem, ko institucionālas vienības maksā citām institucionālām vienībām kompensācijai par personu traumām vai īpašuma bojājumu, ko pirmās izraisījušas, izņemot maksājumus par nedzīvības apdrošināšanas prasībām. Kompensācijas maksājumi var būt vai nu kompensācijas maksājumi, kas piešķirti ar tiesas lēmumu, vai gratifikācijas maksājumi, par ko vienošanās panākta ārpustiesas kārtībā. Šajā pozīcijā ietilpst gratifikācijas maksājumi, ko valdības vienības vai BIMA veic, lai kompensētu kaitējumu vai bojājumus, ko radījušas dabas katastrofas un ko neklasificē kā kapitāla pārvedumus. |

4.136. 4.137. Ieraksta laiks. Kompensācijas maksājumus ieraksta tad, kad tos veic (gratifikācijas maksājumi), vai tad, kad tie jāveic (obligātie maksājumi).

Ceturtais pašu resurss, kura pamatā ir NKP

4.138. Ceturtais pašu resurss, kura pamatā ir NKP, kas izveidots ar Padomes 1988. gada 24. jūnija lēmumu par Kopienas pašu resursu sistēmu, ir kārtējais pārvedums, ko katras dalībvalsts valsts pārvalde maksā Eiropas Savienības iestādēm.

Tā ir atlikusī iemaksa minēto iestāžu budžetā, ko aprēķina, ņemot vērā katras valsts NKP līmeni.

Ieraksta laiks. Ceturto pašu resursu, kura pamatā ir NKP, ieraksta brīdī, kad tas jāmaksā.

Kontu sistēmā ceturtais pašu resurss, kura pamatā ir NKP, parādās:

a) pie izlietojumiem valsts pārvaldes ienākuma otrreizējās sadales kontā;

b) pie resursiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā.

Citi

4.139. a) Kārtējie pārvedumi, ko BIMA veic valsts pārvaldei un kas nav nodokļi.

b) Maksājumi, ko valsts pārvalde veic valsts uzņēmumiem, kuri klasificēti nefinanšu kapitālsabiedrību un kvazikapitālsabiedrību sektorā un kuru mērķis ir nosegt normai neatbilstošas pensiju izmaksas.

c) Ceļojumu (komandējuma) nauda un balvas, ko rezidentmājsaimniecībām un nerezidentmājsaimniecībām maksā valsts pārvalde vai BIMA.

d) Prēmiju maksājumi par ietaupījumiem, ko valsts pārvalde regulāri piešķir mājsaimniecībām, lai apbalvotu tās par to ietaupījumiem attiecīgajā periodā.

e) Tādu izdevumu atmaksājumi no mājsaimniecību puses, ko to vārdā veikušas sociālās labklājības organizācijas.

f) Kārtējie pārvedumi, ko BIMA veic pārējai pasaulei.

g) Sabiedrību sponsorēšana, ja tādus maksājumus nevar uzskatīt par reklāmas vai citu pakalpojumu pirkumiem (piemēram, pārvedumi cēlam mērķim vai stipendijas).

h) Kārtējie pārvedumi, ko valsts pārvalde veic mājsaimniecībām, kas ir patērētāju statusā, ja tos neieraksta kā sociālos pabalstus.

4.140. Ieraksta laiks. Tādus pārvedumus ieraksta, kad tos veic, izņemot pārvedumus, ko veic valsts pārvalde vai valsts pārvaldei, un ko ieraksta tad, kad tie jāveic.

Kontu sistēmā dažādi kārtējie pārvedumi parādās:

a) pie resursiem un pie izlietojumiem visu sektoru ienākuma otrreizējās sadales kontā;

b) pie resursiem un pie izlietojumiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā.

KOREKCIJA, LAI ŅEMTU VĒRĀ IZMAIŅAS MĀJSAIMNIECĪBU TĪRAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ PENSIJU FONDU REZERVĒS (D.8)

Definīcija. | Korekcija sakarā ar izmaiņām mājsaimniecību tīrajā pašu kapitālā pensiju fondu rezervēs (D.8) raksturo korekciju, kas vajadzīga, lai mājsaimniecību ietaupījumos uzrādītu izmaiņas aktuāru rezervēs, pēc kurām mājsaimniecībām ir noteikts prasījums (prasījums, kurš atkārtoti parādās finanšu līmenī kā aktīvs pozīcijā F.61) un ko papildina prēmijas un iemaksas, ko ieraksta ienākuma otrreizējās sadales kontā kā sociālās iemaksas. |

4.141. 4.142. Tā kā sistēmas finanšu kontos un bilancēs uzskata, ka mājsaimniecībām pieder gan autonomo, gan neautonomo privāti fondēto shēmu rezerves, ir vajadzīgs korekcijas postenis, lai nodrošinātu, ka jebkurš pensiju iemaksu pārsniegums pār pensiju ieņēmumiem (tas ir, maksājamo pārvedumu pārsniegums pār saņemamajiem pārvedumiem) neietekmē mājsaimniecību ietaupījumus.

Lai neitralizētu tādu ietekmi, korekciju, kas vienāda ar:

| faktisko sociālo iemaksu kopējo vērtību attiecībā pret pensijām, kas jāmaksā privāti fondētajās pensiju shēmās, |

plus | kopējā papildiemaksu vērtība, kas jāmaksā no īpašuma ienākuma, ko attiecina uz apdrošinājuma ņēmējiem, |

atskaitot | saistīto pakalpojuma maksu vērtību, |

atskaitot | pensiju kopējo vērtību, kas izmaksātas kā sociālās apdrošināšanas pabalsti no privāti fondētajām pensiju shēmām, |

pieskaita mājsaimniecību izmantojamajam ienākumam vai koriģētajam izmantojamajam ienākumam ienākuma izlietojuma kontā pirms ietaupījumiem. |

Tādējādi mājsaimniecību ietaupījumi ir tādi paši, kādi tie būtu, ja pensiju iemaksas un pensiju ieņēmumi nebūtu ierakstīti kā kārtējie pārvedumi ienākuma otrreizējās sadales kontā. Šis korekcijas postenis ir vajadzīgs, lai saskaņotu mājsaimniecību ietaupījumus ar izmaiņām to tīro pašu kapitālu pensiju fondu rezervēs, kas ierakstītas sistēmas finanšu kontā. Pretējas korekcijas, protams, ir vajadzīgas apdrošināšanas uzņēmumu vai autonomo pensiju fondu vai darba devēju, kuri uztur neautonomos pensiju fondus, ienākuma izlietojuma kontos.

4.143. Ieraksta laiks. Korekciju ieraksta atkarībā no plūsmām, kas to sastāda.

4.144. Kontu sistēmā korekciju, lai ņemtu vērā izmaiņas mājsaimniecību tīrajā pašu kapitālā pensiju fondu rezervēs, ieraksta:

a) pie izlietojumiem apdrošināšanas uzņēmumu sektora un citu sektoru, kas pārvalda neautonomos pensiju fondus, ienākuma izlietojuma kontā;

b) pie izlietojumiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā (nerezidentiestāžu gadījumā);

c) pie resursiem mājsaimniecību sektora ienākuma izlietojuma kontā;

d) pie resursiem primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā (nerezidentmājsaimniecību gadījumā).

KAPITĀLA PĀRVEDUMI (D.9)

4.145. Kapitāla pārvedumi atšķiras no kārtējiem pārvedumiem ar to, ka tajos ietilpst aktīva vai aktīvu iegāde vai realizācija no vismaz vienas darījumā iesaistītās personas puses. Neatkarīgi no tā, vai tie ir skaidrā naudā vai natūrā, to rezultātam jābūt samērīgai apmaiņai pret finanšu vai nefinanšu aktīvu, kas norādīts vienas vai abu darījumā iesaistīto personu bilancēs.

4.146. Kapitāla pārvedums natūrā sastāv no aktīva (izņemot inventāru un skaidru naudu) īpašumtiesību pārejas vai saistību dzēšanas no kreditora puses, pretī nesaņemot nekādu ekvivalentu.

Kapitāla pārvedums skaidrā naudā sastāv no skaidras naudas pārveduma, ko pirmā persona piesaistījusi, realizējot aktīvu vai aktīvus (izņemot krājumus), vai ko no otrās personas sagaida, vai ko pieprasa izlietot aktīva vai aktīvu (izņemot krājumus) iegādei. Otrai personai, saņēmējam, bieži vien obligāti jāizlieto skaidra nauda, lai iegādātos aktīvu vai aktīvus, un tas ir nosacījums darījuma veikšanai.

4.147. Kapitāla pārvedumi ietver kapitāla nodokļus (D.91), ieguldījumu dotācijas (D.92) un citus kapitāla pārvedumus (D.99).

KAPITĀLA NODOKĻI (D.91)

Definīcija. | Kapitāla nodokļi (D.91) sastāv no nodokļiem, ko iekasē neregulāri un ļoti reti par to aktīvu vērtībām vai tīro vērtību, kas ir institucionālo vienību īpašumā, vai par to aktīvu vērtībām, ko pārved starp institucionālajām vienībām legātu, dāvanu inter vivos vai citu pārvedumu veidā. |

4.148. 4.149. Kapitāla nodokļos ietilpst:

a) nodokļi par kapitāla pārvedumiem: mantojuma nodokļi un nodokļi par dāvanām inter vivos, ko uzskata par iekasētiem no labuma guvēju kapitāla (izņemot nodokļus par aktīvu pārdošanu, jo tie nav pārvedumi);

b) kapitāla nodevas: neregulāras un ārkārtas nodevas par aktīviem un tīro vērtību, kas ir institucionālo vienību īpašumā [14] Tomēr kapitāla pieauguma nodokļus norāda kontos pozīcijā "ienākuma, bagātības utt. kārtējie nodokļi".. Te ietilpst uzlabošanas nodevas, kas ir nodokļi par lauksaimniecības zemes vērtības palielinājumu, kurš radies plānošanas atļaujas dēļ, lai attīstītu zemi komerciāliem vai rezidenciāliem nolūkiem.

4.150. Ieraksta laiks. Kapitāla nodokļus ieraksta brīdī, kad rodas nodokļu saistības.

4.151. Kontu sistēmā kapitāla nodokļus ieraksta:

a) pie saistību un tīrās vērtības izmaiņām (−) to sektoru kapitāla kontā, kurā klasificēti nodokļu maksātāji;

b) pie saistību un tīrās vērtības izmaiņām (+) valsts pārvaldes kapitāla kontā;

c) pie saistību un tīrās vērtības izmaiņām pārējās pasaules kapitāla kontā.

IEGULDĪJUMU DOTĀCIJAS (D.92)

Definīcija. | Ieguldījumu dotācijas (D.92) sastāv no kapitāla pārvedumiem skaidrā naudā vai natūrā, ko valdības vai pārējā pasauleveic citām institucionālām rezidentvienībām vai nerezidentvienībām, lai finansētu visas vai daļu izmaksu, tām iegādājoties pamatlīdzekļus. |

Definīcija. | Citi kapitāla pārvedumi (D.99) ietver pārvedumus, kas nav ieguldījumu dotācijas un kapitāla nodokļi un kas paši nepārdala ienākumus, bet pārdala ietaupījumus vai bagātību starp dažādiem ekonomikas vai pārējās pasaules sektoriem vai apakšsektoriem. |

4.165. Citi kapitāla pārvedumi ietver šādus darījumus:

a) valsts pārvaldes vai pārējās pasaules maksājumi tādu kapitālieguldījumu preču īpašniekiem, kas iznīcinātas vai bojātas kara darbības, citu politisku notikumu vai dabas katastrofu (piemēram, plūdu utt.) dēļ;

b) pārvedumi no valsts pārvaldes nefinanšu kapitālsabiedrībām un kvazikapitālsabiedrībām, lai nosegtu zaudējumus, kas uzkrājušies vairākos finanšu gados, vai ārkārtas zaudējumus, kuru iemeslus uzņēmums nespēja kontrolēt;

c) pārvedumi starp valsts pārvaldes apakšsektoriem, kuru mērķis ir nosegt negaidītus izdevumus vai uzkrātos deficītus [17] Tādi pārvedumi starp valsts pārvaldes apakšsektoriem ir valsts pārvaldes sektora iekšējās plūsmas, un tie neparādās konsolidētā kontā par sektoru kopumā.;

d) vienreizēji prēmiju maksājumi par ietaupījumiem, ko valsts pārvalde piešķir mājsaimniecībām, lai apbalvotu tās par to ietaupījumiem, kas uzkrāti vairāku gadu laika posmā;

e) legāti, lielas dāvanas inter vivos un ziedojumi starp vienībām, kas pieder dažādiem sektoriem, ieskaitot legātus vai lielas dāvanas bezpeļņas iestādēm (piemēram, dāvanas universitātēm, lai nosegtu jaunu dzīvojamo koledžu, bibliotēku, laboratoriju utt. celtniecību);

f) ekvivalentais parādu dzēšanas darījums pēc vienošanās starp institucionālām vienībām, kuras pieder dažādiem sektoriem vai apakšsektoriem (piem., tāda parāda dzēšana, ko veic valdība, ko tai parādā ir kāda ārvalsts; maksājumi garantiju izpildei, kas atbrīvo debitorus, kuri nepilda saistības, no viņu pienākumiem). Tādus dzēsumus pēc savstarpējas vienošanās uzskata par kapitāla pārvedumiem no kreditora debitoram, kuru vērtība vienāda ar nenomaksātā parāda vērtību dzēšanas laikā. Līdzīgi parāda uzņemšanās ekvivalentais darījums ir cits kapitāla pārvedums. Tomēr nav iekļauti šādi:

1. kvazisabiedrību finanšu prasījumu dzēšana un kvazisabiedrību saistību uzņemšanās, ko veic kvazisabiedrības īpašnieks. Šo gadījumu uzskata par darījumu ar akcijām un citu pašu kapitālu (skat. 5.16. punktu);

2. valsts sabiedrības parāda dzēšana un valsts sabiedrības parāda uzņemšanās, ko veic valdība un kas izzūd kā institucionāla vienība sistēmā. Šo gadījumu ieraksta kontā "citas aktīvu apjoma izmaiņas" (skat. 5.16., 6.29. un 6.30. punktu);

3. valsts sabiedrības parāda dzēšana un valsts sabiedrības parāda uzņemšanās, ko veic valdība kā daļu pastāvīga privatizācijas procesa, kurš jāsasniedz īstermiņā. Šo gadījumu uzskata par darījumu ar akcijām un citu pašu kapitālu (skat. 5.16. punktu).

Parāda norakstīšana nav darījums starp institucionālām vienībām, tāpēc tas neparādās ne sistēmas kapitāla kontā, ne finanšu kontā. Ja kreditors nolemj par tādu norakstīšanu, tad tā jāieraksta kreditora un debitora kontos "citas aktīvu apjoma izmaiņas" (skat. 6.27. punkta d) apakšpunktu). Uzkrājumus bezcerīgiem parādiem apstrādā kā grāmatvedības ierakstus, kas ir institucionālās ražotājvienības iekšējie ieraksti un sistēmā nekur neparādās. Parāda vienpusēja neatzīšana, ko veic debitors, arī nav darījums un sistēmā to neatzīst;

g) tā kapitāla pieauguma (vai zaudējumu) daļa, ko pārdala citam sektoram, kā, piemēram, kapitāla pieaugums, ko apdrošināšanas sabiedrības pārdala mājsaimniecībām. Tomēr ekvivalentie darījumi, kuros valsts pārvaldei pārskaita netieši iegūtos ieņēmumus no privatizācijas (piemēram, ar kontrolakciju sabiedrības starpniecību), jāieraksta kā finanšu darījumi ar akcijām un citu pašu kapitālu (F.5) un tāpēc tiem nav tiešas ietekmes uz valsts pārvaldes tīrā aizdevuma/tīrā aizņēmuma līmeni;

h) lieli kompensācijas maksājumi par lieliem bojājumiem vai nopietnu kaitējumu, ko nenosedz apdrošināšanas polises (izņemot maksājumus, ko veic valsts pārvalde vai pārējā pasaule un kas aprakstīti a) apakšpunktā). Maksājumus var piešķirt ar tiesas lēmumu vai nokārtot ārpustiesas kārtībā. Tie ietver kompensācijas maksājumus par kaitējumu, ko radījuši lieli sprādzieni, naftas izšļakstījumi, narkotiku blakusiedarbība utt.;

i) ārkārtas maksājumi sociālās apdrošināšanas fondos, ko veic darba devēji (ieskaitot valdību) vai valdība (kā daļu savas sociālās funkcijas) tiktāl, ciktāl tādi maksājumi ir paredzēti tādu fondu aktuāru rezervju palielināšanai. Tādu pavadkorekciju no sociālās nodrošināšanas fondiem mājsaimniecībām arī ieraksta kā citus kapitāla pārvedumus (D.99) (skat. III pielikumu "Apdrošināšana", 20. punktu).

4.166. Ieraksta laiks:

a) citus kapitāla pārvedumus skaidrā naudā ieraksta brīdī, kad pienāk maksājuma termiņš;

b) citus kapitāla pārvedumus natūrā ieraksta tad, kad pāriet aktīva īpašumtiesības vai kad kreditors dzēš saistības.

4.167. Kontu sistēmā citus kapitāla pārvedumus norāda sektoru un pārējās pasaules kapitāla kontā pie saistību un tīrās vērtības izmaiņām.

5. NODAĻA

FINANŠU DARĪJUMI

Definīcija. | Finanšu darījumi ir darījumi ar finanšu aktīviem un saistībām starp institucionālām vienībām, kā arī starp tām un pārējo pasauli. |

5.01. 5.02. Ņemot vērā darījuma definīciju (skat. 1.33. punktu), finanšu darījums ir mijiedarbība starp institucionālām vienībām vai starp institucionālām vienībām un pārējo pasauli, kas notiek pēc savstarpējas vienošanās un ietver finanšu aktīva un ekvivalento saistību vienlaicīgu radīšanu vai likvidēšanu vai izmaiņas finanšu aktīva īpašumtiesībās vai saistību uzņemšanos.

5.03. Finanšu aktīvi ir ekonomiski aktīvi, kas ietver maksāšanas līdzekļus, finanšu prasījumus un ekonomiskos aktīvus, kas pēc rakstura tuvi finanšu prasījumiem.

5.04. Maksāšanas līdzekļi sastāv no monetārā zelta, speciālām aizņēmumtiesībām, valūtas un pārvedamiem noguldījumiem.

Finanšu prasījumi dod tiesības to īpašniekiem, kreditoriem, saņemt maksājumu vai maksājumu sērijas bez jebkādas atbildes rīcības no citu institucionālu vienību, debitoru, puses, kas uzņēmušies ekvivalentās saistības.

Pēc būtības tuvi finanšu prasījumiem ekonomisko aktīvu piemēri ir akcijas un cits pašu kapitāls un daļēji arī eventuāli aktīvi. Uzskata, ka institucionālā vienība, kas emitējusi tādu finanšu aktīvu, ir uzņēmusies ekvivalentas saistības.

5.05. Eventuālie aktīvi ir līguma noteikumi starp institucionālām vienībām, kā arī starp tām un pārējo pasauli, kuros precizē vienu vai vairākus nosacījumus, kas jāizpilda, pirms notiek finanšu darījums. Piemēri ir trešo personu maksājumu garantijas, akreditīvi, kredītlīnijas, apdrošināšanas parāda vērtspapīru izdošanas līdzekļi un daudzi atvasinātie instrumenti. Sistēmā eventuāls aktīvs ir finanšu aktīvs gadījumos, kad līguma noteikumam pašam ir tirgus vērtība, jo tas ir tirgojams vai arī par to var saņemt atlīdzību tirgū. Pretējā gadījumā eventuālu aktīvu sistēmā neieraksta [1] Apdrošināšanas tehniskās rezerves (AF.6) ir apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu beznosacījuma saistības. Tomēr individuālo apdrošinājuma ņēmēju un labuma guvēju ekvivalentie finanšu aktīvi ir eventuāli aktīvi vairākumā gadījumu..

5.06. Izšķir septiņas finanšu aktīvu kategorijas: monetārais zelts un speciālas aizņēmumtiesības (AF.1), valūta un noguldījumi (AF.2), vērtspapīri, kas nav akcijas (AF.3), aizdevumi (AF.4), akcijas un cits pašu kapitāls (AF.5), apdrošināšanas tehniskās rezerves (AF.6) un citas debitoru/kreditoru saistības (AF.7).

5.07. Sistēmā katram finanšu aktīvam ir ekvivalentas saistības, izņemot tos finanšu aktīvus, kas klasificēti kategorijā "monetārais zelts un speciālas aizņēmumtiesības" (AF.1). Atbilstoši ekvivalento finanšu aktīvu kategorijām izšķir sešas saistību kategorijas.

5.08. Finanšu darījumu klasifikācija atbilst finanšu aktīvu un saistību klasifikācijai. Izšķir septiņas finanšu darījumu kategorijas: darījumi ar monetāro zeltu un speciālām aizņēmumtiesībām (F.1), darījumi ar valūtu un noguldījumiem (F.2), darījumi ar vērtspapīriem, kas nav akcijas (F.3), darījumi ar aizdevumiem (F.4), darījumi ar akcijām un citu pašu kapitālu (F.5), darījumi ar apdrošināšanas tehniskajām rezervēm (F.6) un darījumi ar citām debitoru/kreditoru saistībām (F.7).

5.09. Sektora vai pārējās pasaules turētos finanšu aktīvus un nenomaksātās saistības kādā konkrētā laika brīdī ieraksta bilancē (skat. 7. nodaļu). Finanšu darījumi rada izmaiņas bilancē. Tomēr izmaiņās starp sākuma bilanci un slēguma bilanci var iekļaut arī citas plūsmas (skat. 6. nodaļu). Tās radušās dēļ mijiedarbības starp institucionālām vienībām vai starp tām un pārējo pasauli pēc savstarpējas vienošanās. Pārējās plūsmas sadala šādi: revalvācijas finanšu aktīvos un saistībās un finanšu aktīvu un saistību apjoma izmaiņas, kas nav radušās finanšu darījumu dēļ. Pirmās ieraksta pārvērtēšanas kontā, bet otrās — kontā "citas izmaiņas aktīvu apjomos", ierindojot tās kategorijās "katastrofāli zaudējumi", "nekompensējami aresti", "citur neminētas citas finanšu aktīvu un saistību izmaiņas" un "izmaiņas klasifikācijā un struktūrā".

5.10. Finanšu darījumus starp institucionālām vienībām ieraksta iesaistīto sektoru finanšu kontos. Finanšu darījumus starp institucionālām vienībām un pārējo pasauli ieraksta iesaistīto sektoru finanšu kontos un ārējā finanšu kontā, tas ir, pārējās pasaules finanšu kontā (skat. 8. nodaļu).

Sektora vai pārējās pasaules finanšu kontā kreisajā pusē norāda iegādātos finanšu aktīvus, no kuriem atskaitīti realizētie finanšu aktīvi, bet labajā pusē — saistību rašanos, no kurām atskaitītas samaksātās saistības. Finanšu konta līdzsvarošanas postenis, tas ir, finanšu aktīvu tīrā iegāde, no kuras atskaitīta saistību tīrā rašanās, ir tīrā aizdevuma (+)/tīrā aizņēmuma attiecība (−) (B.9).

5.11. Sektora finanšu konts var būt konsolidēts vai nekonsolidēts. Sektora nekonsolidētajā finanšu kontā norāda tās izmaiņas finanšu aktīvos un saistībās, kas radušās visu finanšu darījumu dēļ, kuros iesaistītas sektorā klasificētās institucionālās vienības. Sektora konsolidētajā finanšu kontā norāda tās izmaiņas finanšu aktīvos un saistībās, kuras radušās finanšu darījumu dēļ starp attiecīgajā sektorā klasificētajām institucionālajām vienībām un citām institucionālām vienībām vai pārējo pasauli. Salīdzinājumā ar nekonsolidēto finanšu kontu, finanšu darījumus starp attiecīgajā sektorā klasificētajām institucionālajām vienībām dzēš no konsolidētā finanšu konta. Ārējais finanšu konts ir konsolidēts pēc definīcijas.

5.12. Finanšu darījums starp divām institucionālām vienībām palielina vienas institucionālās vienības tīrā aizdevuma/tīrā aizņēmuma attiecību un par tādu pašu summu samazina otras institucionālās vienības tīrā aizdevuma/tīrā aizņēmuma attiecību. Finanšu darījumi starp vienā un tajā pašā sektorā klasificētām institucionālām vienībām nemaina sektora tīrā aizdevuma/tīrā aizņēmuma attiecību. Sektora konsolidētais un nekonsolidētais finanšu konts norāda to pašu tīrā aizdevuma/tīrā aizņēmuma attiecības summu. Tāpat finanšu darījumi starp institucionālām vienībām nemaina kopējās ekonomikas tīrā aizdevuma/tīrā aizņēmuma attiecību. Tā ir ar vienādu summu, bet pretēju zīmi tīrā aizdevuma/tīrā aizņēmuma attiecībai ārējā finanšu kontā. Līdz ar to visu institucionālo vienību un pārējās pasaules kopējā tīrā aizdevuma/tīrā aizņēmuma attiecība ir nulle.

5.13. Kāda sektora vai pārējās pasaules debitoru un kreditoru finanšu konts [2] NKS 1993 (11.103. līdz 11.111.) izmanto fondu konta detalizētās plūsmas terminu. ir finanšu konta pagarinājums, kas papildus norāda tīro iegādāto finanšu aktīvu sadalījumu debitoru sektorā un tīro uzņemto saistību sadalījumu kreditoru sektorā. Tāpēc tas sniedz informāciju par debitoru un kreditoru attiecībām un ir saskanīgs ar debitoru un kreditoru finanšu bilancēm (skat. 7.69. punktu). Finanšu darījumu gadījumā otrreizējos tirgos tas tomēr nesniedz informāciju par institucionālajām vienībām, kam finanšu aktīvi tika pārdoti vai no kā finanšu aktīvus nopirka, un proti, debitoru un kreditoru finanšu konts nesniedz pilnīgu atbildi uz jautājumu, kurš kuru finansē kādā grāmatvedības pārskata laika posmā.

5.14. Finanšu konts ir galakonts pilnīgā kontu secībā, kuros ieraksta darījumus (skat. 8. nodaļu). Tāpēc finanšu kontam nav līdzsvarošanas posteņa, ko pārnes uz citu kontu. Sistēmā finanšu konta līdzsvarošanas postenis ir identisks kapitāla konta līdzsvarošanas postenim. Praksē starp tiem parasti būs neatbilstība, jo tos aprēķina, ņemot vērā dažādus statistikas datus.

5.15. Finanšu darījumiem vienmēr ir ekvivalenti darījumi sistēmā. Minētie ekvivalentie darījumi var būt citi finanšu darījumi vai nefinanšu darījumi.

Finanšu aktīvu un saistību vienlaicīgu palielinājumu vai samazinājumu vai viena finanšu aktīva apmaiņu pret citu pilnībā ieraksta (kāda sektora vai pārējās pasaules) finanšu kontā. Gadījumos, kad gan darījums, gan tā ekvivalents abi ir finanšu darījumi, tie maina finanšu aktīvu un saistību portfeli un var mainīt iesaistīto institucionālo vienību vai pārējās pasaules finanšu aktīvu un saistību kopumu, bet tie nemaina tīrā aizdevuma/tīrā aizņēmuma attiecību vai tīro vērtību.

Finanšu darījumu ekvivalenti var būt arī darījumi ar ražojumiem (skat. 3. nodaļu), sadales darījumi (skat. 4. nodaļu) vai darījumi ar nefinanšu neražotiem aktīviem (skat. 6.06. punktu). Gadījumos, kad finanšu darījuma ekvivalentais darījums nav finanšu darījums, iesaistīto institucionālo vienību vai pārējās pasaules tīrā aizdevuma/tīrā aizņēmuma attiecība mainīsies.

5.16. Finanšu darījuma ekvivalentais darījums var būt (kārtējais vai kapitāla) pārvedums (skat. 4. nodaļu). Tādā gadījumā finanšu darījums ietver izmaiņas finanšu aktīva īpašumtiesībās vai saistību uzņemšanos debitora statusā (parāda uzņemšanās) vai finanšu aktīva un ekvivalento saistību vienlaicīgu likvidēšanu(parāda dzēšana vai parāda atlaišana). Parāda uzņemšanās un parāda dzēšanas ekvivalento darījumu klasificē kategorijā "kapitāla pārvedumi" (D.9) un ieraksta kapitāla kontā.

Ja kvazisabiedrības īpašnieks uzņemas kvazisabiedrības saistības vai dzēš finanšu prasījumus pret kvazisabiedrību, tad ekvivalentais parāda uzņemšanās vai parāda dzēšanas darījums ir darījums ar akcijām un citu pašu kapitālu (F.5).

Ja valdība dzēš vai uzņemas parādu no valsts sabiedrības, kas zūd kā institucionāla vienība sistēmā, tad darījumu neieraksta ne kapitāla kontā, ne finanšu kontā. Tādā gadījumā ieraksta plūsmu kontā "citas izmaiņas aktīvu apjomos" (6. nodaļa "Citas plūsmas").

Ja valdība dzēš vai uzņemas valsts sabiedrības parādu privatizācijas procesā, kas jāsasniedz īstermiņā, tad ekvivalentais darījums ir darījums ar akcijām un citu pašu kapitālu. Privatizācija nozīmē kontroles atdošanu pār tādu valsts sabiedrību (skat. 2.26. punktu), realizējot akcijas un citu pašu kapitālu. Tāda dzēšana vai uzņemšanās izraisa pašu līdzekļu palielinājumu (skat. 7.05. punktu) neatkarīgi no tā, vai tāds palielinājums ir vai nav akciju un cita pašu kapitāla emisijas rezultāts.

Bezcerīgo parādu norakstīšanu, ko veic kreditori, un saistību vienpusēju dzēšanu no debitora puses (parāda neatzīšanu) neklasificē kā finanšu darījumus, jo tie neietver mijiedarbību starp institucionālām vienībām vai starp institucionālām vienībām un pārējo pasauli pēc savstarpējas vienošanās. Bezcerīgo parādu norakstīšanu no kreditoru puses ieraksta kontā "citas izmaiņas aktīvu apjomos" (skat. 6.27. punkta d) apakšpunktā). Parāda neatzīšanu sistēmā neatzīst.

5.17. Finanšu darījuma ekvivalentais darījums var būt procenti (D.41). Procentus saņem dažu tādu finanšu prasījumu veidu kreditori un maksā debitori, kas klasificēti kategorijās "valūta un noguldījumi" (AF.2), "vērtspapīri, kas nav akcijas" (AF.3), "aizdevumi" (AF.4) un "citas debitoru un kreditoru saistības" (AF.7). Sistēmā procentus ieraksta, ņemot vērā uzkrājumu bāzi, tas ir, procentus ieraksta kā pastāvīgu uzkrājumu laikā, kas uzkrājas kreditoram par nenomaksāto pamatsummu (skat. 4.50. punktu). Ekvivalentais darījums procentu ierakstam (D.41) vienmēr ir finanšu darījums, kas rada kreditoram papildu finanšu prasījumu attiecībā pret debitoru. Minētā finanšu darījuma sekas ir tādas, ka procentus reinvestē. Procentu faktisko maksājumu neieraksta "procentos" (D.41), bet tas ietver darījumu attiecībā uz izmaiņām maksāšanas līdzekļu īpašumtiesībās. Ekvivalentais darījums ir finanšu darījums, kas samazina kreditora tīro finanšu prasījumu pret debitoru. Ja uzkrātos procentus nesamaksā termiņā, tad rodas procentu parāds (termiņa nokavējums). Tā kā uzkrātie procenti jau ir ierakstīti sistēmā, procentu parāds nemaina finanšu aktīvu vai saistību kopumu, bet, iespējams, maina to klasifikāciju (skat. 5.131. punktu).

5.18. Finanšu darījuma ekvivalentais darījums var būt īpašuma ienākums, kas ir piešķirts, bet nav sadalīts. Piemēri ir procenti (D.41) un dividendes (D.421), ko saņēmuši kopfondi no veiktajiem ieguldījumiem un kas ir piešķirti, bet nav sadalīti akcionāriem (skat. 4.49. punkta b) apakšpunktu un 4.54. punkta b) apakšpunktu), reinvestētie ieņēmumi no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem (D.43) un īpašuma ienākums, ko attiecina uz apdrošinājuma ņēmējiem (D.44) gadījumos, kad individuālās dzīvības apdrošināšanas polises neizņem saskaņā ar sociālās apdrošināšanas shēmām. Ekvivalentā finanšu darījuma sekas ir tādas, ka (pozitīvo vai negatīvo) īpašuma ienākumu reinvestē.

FINANŠU DARĪJUMU KLASIFIKĀCIJA

5.19. Finanšu darījumus klasificē kategorijās, ko sadala sīkāk apakškategorijās, no kurām dažas sadala vēl sīkāk apakšpozīcijās. Darījumu klasifikācija ar finanšu aktīviem un saistībām atbilst finanšu aktīvu un saistību klasifikācijai (skat. 5.06. līdz 5.08. punktu). Tāpēc kategoriju, apakškategoriju un apakšpozīciju definīcijas, kā arī papildu skaidrojumi ir sniegti tikai vienreiz EKS — šajā finanšu darījumu nodaļas punktā. Bilanču nodaļā nav atkārtotas definīcijas un to skaidrojumi, kas sniegti galvenajā tekstā, bet 7.1. pielikumā ir sniegts visu sistēmā definēto aktīvu un saistību kopsavilkums.

5.20. Finanšu darījumu un finanšu aktīvu un saistību klasifikācijas pamatā galvenokārt ir finanšu aktīvu likviditāte un juridiskās īpašības. Klasifikācija neietver funkcionālas kategorijas, izņemot ārpusbilances posteni, kas saistīts ar tiešiem ārvalstu ieguldījumiem. Kategoriju, apakškategoriju un apakšpozīciju definīcijas parasti ir neatkarīgas no institucionālo vienību klasifikācijas. Pēc vajadzības finanšu aktīvu un saistību klasifikāciju tomēr var detalizēt sīkāk, veicot saistklasifikāciju ar institucionālo vienību klasifikāciju. Piemērs būtu klases noguldījumi starp monetārām finanšu iestādēm. Sīkāka informācija, kādā var izmantot finanšu aktīvu un saistību klasifikāciju, ir atkarīga no analizējamā institucionālā sektora.

5.1. tabula. Finanšu darījumu klasifikācija

Finanšu darījumu klasifikācija | Kods |

| | |

Monetārais zelts un speciālas aizņēmumtiesības (SDR) | F.1 | | |

Monetārais zelts | | F.11 | |

Speciālas aizņēmumtiesības (SDR) | | F.12 | |

Valūta un noguldījumi | F.2 | | |

Valūta | | F.21 | |

Pārvedami noguldījumi | | F.22 | |

Citi noguldījumi | | F.29 | |

Vērtspapīri, kas nav akcijas | F.3 | | |

Vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus | | F.33 | |

Īstermiņa | | | F.331 |

Ilgtermiņa | | | F.332 |

Atvasinātie finanšu instrumenti | | F.34 | |

Aizdevumi | F.4 | | |

Īstermiņa | | F.41 | |

Ilgtermiņa | | F.42 | |

Akcijas un cits pašu kapitāls | F.5 | | |

Akcijas un cits pašu kapitāls, izņemot kopfondu akcijas | | F.51 | |

Kotētās akcijas | | | F.511 |

Nekotētās akcijas | | | F.512 |

Cits pašu kapitāls | | | F.513 |

Kopfondu akcijas | | F.52 | |

Apdrošināšanas tehniskās rezerves | F.6 | | |

Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs un pensiju fondu rezervēs | | F.61 | |

Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs | | | F.611 |

Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls pensiju fondu rezervēs | | | F.612 |

Apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa un atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves | | F.62 | |

Citas debitoru un kreditoru saistības | F.7 | | |

Tirdzniecības kredīti un avansi | | F.71 | |

Citi | | F.79 | |

Ārpusbilances postenis. Tiešie ieguldījumi | F.m |

5.21. Lai analizētu monetārās politikas kanālus, jāidentificē naudas rādītāji bilancēs, kā arī sektoru un pārējās pasaules finanšu kontos. Tomēr piemēroto naudas rādītāju definīcijas izšķiras dažādās valstīs un laikā. Turklāt vairākumā gadījumu to sastāvdaļas neatbilst finanšu aktīvu un saistību kategorijām, apakškategorijām vai apakšpozīcijām, kas definētas sistēmā. Turklāt naudas radītājsektori, naudas turētājsektori un naudas neitrālie sektori ir atkarīgi no apskatāmā naudas kopuma definīcijas. Tāpēc naudas rādītāji nav definēti sistēmā. Šīs nodaļas 5.1. pielikumā tomēr ir paredzēta metode, kas ļauj norādīt jebkuru naudas rādītāju bilancēs un finanšu kontos.

5.22. Jauninājumi finanšu tirgos ir samazinājuši īstermiņa/ilgtermiņa atšķirības lietderīgumu attiecībā uz finanšu aktīviem un saistībām. Tomēr, ja maksājuma termiņa analīze ir svarīga, piemēram, procentu likmju un aktīvu procentu analīzei, tad var pieprasīt maksājuma termiņu diapazona sadalījumu. Tāpēc maksājuma termiņu atšķirību atzīst kā klasifikācijas blakuskritēriju, ja tas ir būtisks.

Definīcija. | Īstermiņa finanšu aktīvi (saistības) un finanšu aktīvi (saistības), kuru sākotnējais maksājuma termiņš parasti ir gads vai mazāk, bet izņēmuma gadījumos − divi gadi, maksimāli. Ilgtermiņa finanšu aktīvi (saistības) un finanšu aktīvi (saistības), kuru sākotnējais maksājuma termiņš parasti ir vairāk nekā gads, bet izņēmuma gadījumos − vairāk nekā divi gadi, minimāli. |

5.23. Daudzas finanšu aktīvu un saistību kategorijas, apakškategorijas un apakšpozīcijas var sadalīt pēc vienībām, kādās tās nosauktas.

Definīcija. | Finanšu aktīvi (saistības) valsts valūtā ir finanšu aktīvi (saistības), kas nosaukti valsts likumīgā maksāšanas līdzekļa valūtas vienībā(-ās). Finanšu aktīvi (saistības) ārvalstu valūtā ir finanšu aktīvi (saistības), kas nav nosaukti valsts likumīgā maksāšanas līdzekļa valūtas vienībā(-ās). |

Finanšu aktīvi ārvalstu valūtā ietver finanšu aktīvus, kas nosaukti valūtas grozā, piemēram, ECU vai SDR, un finanšu aktīvus, kas nosaukti zeltā. Atšķirība starp valsts un ārvalstu valūtu ir īpaši noderīga kategorijā "valūta un noguldījumi" (AF.2).

MONETĀRAIS ZELTS UN SPECIĀLAS AIZŅĒMUMTIESĪBAS (SDR) (F.1)

5.24. Kategorija F.1 sastāv no divām finanšu darījumu apakškategorijām:

a) monetārais zelts (F.11);

b) speciālas aizņēmumtiesības (SDR) (F.12).

5.25. Finanšu aktīvi, kas klasificēti kategorijā "monetārais zelts un SDR" (AF.1), ir vienīgie finanšu aktīvi, kam sistēmā nav ekvivalentu saistību. Tāpēc darījumi ar monetāro zeltu un SDR (F.1) vienmēr ietver izmaiņas finanšu aktīvu īpašumtiesībās (skat. 5.02. punktu).

Monetārais zelts (F.11)

Definīcija. | Apakškategorija "monetārais zelts" (F.11) sastāv no visiem darījumiem ar monetāro zeltu (AF.11), kas ir zelts, ko ārvalstu valūtas rezervju sastāvdaļas statusā tur monetārās iestādes vai citi, kas pakļauti minēto iestāžu efektīvai kontrolei. |

5.26. 5.27. Monetāro iestāžu sektors, kura pamatā ir funkcionāls koncepts, sastāv no apakšsektora "centrālā banka" (S.121) un centrālās valdības iestādēm, kuras veic darbības, ko parasti attiecina uz centrālo banku. Tādas darbības ietver valūtas emisiju, starptautisko rezervju uzturēšanu un pārvaldību, kā arī valūtas maiņas stabilizācijas fondu darbību.

Tāpēc zelts parasti var būt tikai centrālās bankas vai centrālās valdības finanšu aktīvs. Tomēr dažos apstākļos citas finanšu sabiedrības var turēt īpašumtiesības uz zeltu, ko var pārdot tikai ar monetāro iestāžu īpašu atļauju. Tādos ierobežotos apstākļos efektīvas kontroles jēdzienu var piemērot finanšu sabiedrību zelta turējumiem, kas nav centrālā banka.

5.28. Monetārais zelts parasti ir stieņu veidā ar tīrības pakāpi vismaz 995/1000.

5.29. Darījumi ar monetāro zeltu sastāv galvenokārt no monetārā zelta pirkumiem un pārdevumiem starp monetārajām iestādēm. Monetārā zelta pirkumus ieraksta iekšzemes monetāro iestāžu finanšu kontos kā finanšu aktīvu palielinājumus. Ekvivalentie ieraksti ir samazinājumi pārējās pasaules finanšu aktīvos.

5.30. Darījumus ar nemonetāro zeltu, tas ir, zeltu, kas nav monetārais zelts, uzskata par vērtslietu iegādēm, no kurām atskaitītas vērtslietu realizācijas (ja vienīgais mērķis ir nodrošināt bagātības krātuvi), un citādi kā galīgais vai starpproduktu patēriņš un/vai izmaiņas krājumā. Darījumi ar nemonetāro zeltu ietver monetāro iestāžu darījumus ar zeltu, kas nav to ārvalstu valūtas rezervju sastāvdaļa.

5.31. Ja monetārās iestādes pievieno nemonetāro zeltu saviem monetārā zelta turējumiem vai atbrīvo monetāro zeltu no saviem turējumiem nemonetāriem mērķiem, tad uzskata, ka tās ir attiecīgi monetizējušas vai demonetizējušas zeltu. Pēc zelta monetizācijas vai demonetizācijas ierakstus finanšu kontos neizdara; tā vietā, izmaiņas bilances posteņos atspoguļo ar ierakstiem kontā "citas izmaiņas aktīvu apjomos" kā reklasifikāciju, tas ir, zelta kā vērtslietu (AN.13) reklasifikāciju par monetāro zeltu (AF.11) (skat. 6.32. punktu). Zelta demonetizāciju ieraksta analogi.

5.32. Noguldījumus, vērtspapīrus un aizdevumus, kas nosaukti zeltā, uzskata par finanšu aktīviem, kas nav monetārais zelts, un klasificē kopā ar tamlīdzīgiem finanšu aktīviem ārvalstu valūtā atbilstošajā kategorijā.

Nemonetārā zelta mijmaiņas darījumus, tas ir, pasākumus, kas ietver nemonetārā zelta pagaidu apmaiņu pret noguldījumiem, uzskata par kolateralizētiem aizdevumiem (skat. 5.81. punkta e) apakšpunktu).

Speciālas aizņēmumtiesības (SDR) (F.12)

Definīcija. | Apakškategorija "speciālas aizņēmumtiesības" (SDR) (F.12) sastāv no visiem darījumiem ar SDR (AF.12), kas ir starptautiskie rezerves aktīvi, kurus izveidojis Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un kas atvēlēti tā biedriem esošo rezerves aktīvu papildināšanai. |

5.33. 5.34. SDR neuzskata par SVF saistībām, un SVF biedriem, kam atvēlētas SDR, nav faktisku (beznosacījuma) saistību atmaksāt savus SDR piešķīrumus. SDR tur tikai oficiāli turētāji, kas parasti ir centrālās bankas, un tie ir pārvedami starp dalībniekiem SVF Speciālo aizņēmumtiesību departamentā un citiem turētājiem, ko izraudzījies SVF (citas centrālās bankas un dažas starptautiskas aģentūras). SDR pārstāv katra turētāja garantētās un beznosacījuma tiesības iegūt citus rezerves aktīvus, īpaši ārvalstu valūtā.

5.35. Izmaiņas SDR, ko tur kāda monetāra iestāde, var rasties darījumu dēļ ar SDR, kas ietver SDR maksājumus SVF, citiem dalībniekiem SVF Īpašo aizņēmumtiesību departamentā vai citiem turētājiem, vai SDR saņemšanu no minētajiem subjektiem. Tās ieraksta attiecīgi monetāro iestāžu un pārējās pasaules finanšu kontos. Izmaiņas SDR var rasties arī SDR vērtības izmaiņu dēļ, kas jāieraksta pārvērtēšanas kontā, vai SDR piešķīrumu vai dzēsumu dēļ, kas jāieraksta kontā "citas izmaiņas aktīvu apjomā" (skat. 6.27. punkta a) apakšpunktā).

VALŪTA UN NOGULDĪJUMI (F.2)

Definīcija. | Kategorija "Valūta un noguldījumi" (F.2) sastāv no visiem darījumiem ar valūtu un noguldījumiem (AF.2), kas ir apgrozībā esošā valūta un visu veidu noguldījumi valsts un ārvalstu valūtā. |

5.36. 5.37. Kategorija F.2 ir sadalīta trijās finanšu darījumu apakškategorijās:

a) valūta (F.21);

b) pārvedami noguldījumi (F.22);

c) citi noguldījumi (F.29).

Dažās valstīs atšķirība starp pārvedamiem un nepārvedamiem noguldījumiem var būt grūta un analītiskā ziņā ne sevišķi noderīga (par atšķirību starp noguldījumiem un aizdevumiem skat. 5.74. līdz 5.76. punktu).

Valūta (F.21)

Definīcija. | Apakškategorija "valūta" (F.21) sastāv no visiem darījumiem ar valūtu (AF.21), kas ir apgrozībā esošās naudaszīmes un monētas, ko parasti izmanto maksājumu veikšanai. |

5.38. 5.39. Apakškategorija AF.21 ietver:

a) apgrozībā esošās naudaszīmes un monētas, ko emitējušas monetārās rezidentiestādes;

b) apgrozībā esošās naudaszīmes un monētas, ko emitējušas monetārās nerezidentiestādes un ko tur rezidenti.

5.40. Apakškategorija AF.21 neietver:

a) apgrozībā neesošas naudaszīmes un monētas, piemēram, centrālās bankas pašas naudaszīmju krājumus vai naudaszīmju rezerves fondus;

b) jubilejas monētas, ko parasti neizmanto maksājumu veikšanai.

5.41. Visi sektori un pārējā pasaule var turēt valūtu. To emitē centrālā banka, centrālā valdība, pārējā pasaule un, izņēmuma gadījumos, citas monetārās iestādes. Valūtu uzskata par institucionālās emitentvienības saistībām.

Pārvedamie noguldījumi (F.22)

Definīcija. | Apakškategorija "pārvedami noguldījumi" (F.22) sastāv no visiem darījumiem ar pārvedamiem noguldījumiem (AF.22), kas ir noguldījumi (valsts vai ārvalstu valūtā), kas ir tūlīt konvertējami valūtā vai kas ir pārvedami ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu vai tamlīdzīgi, abos gadījumos bez ievērojamiem ierobežojumiem vai soda naudas. |

5.42. 5.43. Apakškategorijā AF.22 ietilpst pārvedami noguldījumi ar monetārām finanšu rezidentvienībām un nerezidentvienībām. Tie attiecas uz pārvedamiem noguldījumiem starp monetārām finanšu iestādēm kā noguldījumi, ko citas monetārās finanšu iestādes tur centrālajā bankā, lai izpildītu obligāto rezervju prasības tiktāl, ciktāl tādi noguldījumi paliek pārvedami, vai uz aktīvajām bilancēm un ārvalstu valūtas noguldījumiem saskaņā ar mijmaiņas darījumu sistēmu vai starp citām monetārajām finanšu iestādēm.

5.44. Visas nozares un pārējā pasaule var turēt pārvedamus noguldījumus. Tās ir galvenokārt monetāro finanšu iestāžu un pārējās pasaules, un dažkārt arī valsts pārvaldes, saistības.

Citi noguldījumi (F.29)

Definīcija. | Apakškategorija "citi noguldījumi" sastāv no visiem darījumiem ar citiem noguldījumiem (AF.29), kas ir noguldījumi (valsts vai ārvalstu valūtā), kas nav pārvedami noguldījumi. Citus noguldījumus nevar izmantot maksājumu veikšanai jebkurā laikā, un tie nav konvertējami valūtā vai pārvedamos noguldījumos bez jebkāda veida ievērojamiem ierobežojumiem vai soda maksas. |

5.45. 5.46. Apakškategorijā AF.29 ietilpst:

a) noguldījumi uz laiku. Tādi noguldījumi nav tūlīt realizējami, jo uz tiem attiecas noteikts termiņš vai iepriekšēja paziņojuma laika posms pirms izņemšanas. Tie ietver, piemēram, noguldījumus centrālajā bankā obligāto rezervju veidā tiktāl, ciktāl noguldītāji tos nevar realizēt bez paziņojuma vai ierobežojuma;

b) krājnoguldījumi, krājgrāmatiņas, krājsertifikāti vai noguldījumu sertifikāti, no kuriem neviens nav apgrozāms vai kuru apgrozāmība, ja tā ir teorētiski iespējama, ir ļoti ierobežota;

c) noguldījumi, kuri rodas no ietaupījumu shēmas vai līguma. Tādi noguldījumi bieži ietver pienākumu no noguldītāja puses noteiktu laiku veikt regulārus maksājumus, un iemaksātais kapitāls un uzkrātie procenti nav pieejami agrāk kā pēc termiņa beigām. Minētos noguldījumus dažreiz apvieno ar aizdevumu, kas proporcionāli uzkrātajiem ietaupījumiem, izsniegšanu ietaupījumu laika posma beigās, lai nopirktu vai uzceltu mājokli;

d) pierādījums par noguldījumu, ko izsniedz krājaizdevu sabiedrības, būvsabiedrības, kredītapvienības un tamlīdzīgi un ko dažreiz sauc par akcijām un kas juridiski vai praksē ir atlīdzināmas pēc pieprasījuma vai relatīvi drīz pēc paziņojuma;

e) atmaksājami peļņas maksājumi, kas saistīti ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, kas ir monetāro finanšu iestāžu saistības (skat. 5.81. punkta c) apakšpunktu);

f) īstermiņa atpirkšanas līgumi (repos), kas ir monetāro finanšu iestāžu saistības (skat. 5.81. punkta d) apakšpunktu) [4] NKS 1993 (11.32, 11.72 un 11.83) klasificē pārdošanas ar atpirkšanu līgumus pret aizdevumiem, ja vien tie neietver banku saistības un nav klasificēti plašas naudas nacionālajos rādītājos; pēdējā gadījumā pārdošanas ar atpirkšanu līgumus klasificē pozīcijā "citi noguldījumi"..

5.47. Apakškategorijā AF.29 neietilpst apgrozāmi noguldījumu sertifikāti un apgrozāmi krājsertifikāti. Tos klasificē kategorijā "vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus" (AF.33).

5.48. Apakškategorijā AF.29 vēl ietilpst:

a) oficiālās Eiropas valūtas vienības, ko tur centrālā banka. Tādi finanšu aktīvi sastāv no Eiropas valūtas vienībām, ko emitējis Eiropas Monetārais institūts pret dalībvalstu centrālo banku naudas rezervēm, lai īstenotu EMS nolīgumu. EMI un dalībvalstu centrālās bankas var izmantot Eiropas valūtas vienības kā norēķinu līdzekli, kā arī izmantot tās darījumos starp bankām un EMI. EMI var piešķirt trešo valstu monetārajām iestādēm un starptautiskajām monetārajām iestādēm statusu "citi Eiropas valūtas vienību turētāji" [5] Eiropas Monetārā institūta statūtu protokola, kas pievienots Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, 6.2. un 6.3. pants.;

b) centrālās bankas finanšu prasījumi vai saistības, kas rodas ļoti īsa termiņa finansēšanas mehānisma un īstermiņa monetārā atbalsta mehānisma dēļ. Tos pārvalda EMI [6] Eiropas Monetārā institūta statūtu protokola, kas pievienots Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, 6.1. panta otrais ievilkums.;

c) finanšu prasījumi pret SVF, kas ir starptautisko rezervju sastāvdaļas un ko nepierāda aizdevumi. Tie sastāv no SVF dalībvalstu rezerves kvotas pozīcijas, kas rodas no dalībvalsts parakstītās kvotas daļas iemaksas rezerves aktīvos un dalībvalsts valūtas tīrā izlietojuma, ko veic fonds;

d) saistības pret SVF, ko nepierāda aizdevumi. Tās sastāv no fonda kredīta izlietojuma SVF Vispārējā resursu kontā; tajā mēra dalībvalsts valūtas daudzumu SVF, kas tai dalībvalstij jāatpērk.

5.49. Visi sektori un pārējā pasaule var turēt citus noguldījumus. Tās ir galvenokārt monetāro finanšu iestāžu un pārējās pasaules, kā arī citu sektoru, piemēram, valsts pārvaldes, saistības (skat. 5.74. līdz 5.76. punktu).

VĒRTSPAPĪRI, KAS NAV AKCIJAS (F.3)

Definīcija. | Kategorija "vērtspapīri, kas nav akcijas" (F.3) sastāv no visiem darījumiem ar vērtspapīriem, kas nav akcijas (AF.3), kas ir finanšu aktīvi, kuri ir uzrādītāja instrumenti, parasti apgrozāmi un tirgojami otrreizējos tirgos vai par ko var saņemt atlīdzību tirgū un kas nepiešķir turētājam nekādas īpašumtiesības institucionālajā vienībā, kura tos emitējusi. |

5.50. 5.51. Kategorijā AF.3 ietilpst visi finanšu aktīvi, ko parasti pārstāv dokumenti, ko plānots apgrozīt, un kuru nominālvērtība ir noteikta to emisijas brīdī. Tie ietver vekseļus, obligācijas, noguldījumu sertifikātus, īstermiņa naudas kredīta dokumentus, parādzīmes, atvasinātos finanšu instrumentus un tamlīdzīgus instrumentus, ko parasti tirgo finanšu tirgos (atšķirību starp vērtspapīriem, kas nav akcijas, un aizdevumiem skat. 5.77. līdz 5.80. punktā).

5.52. Visi sektori un pārējā pasaule var turēt vērtspapīrus, kas nav akcijas, kā finanšu aktīvus. Tās ir galvenokārt finanšu un nefinanšu sabiedrību, centrālās valdības, pavalsts valdības un vietējās valdības, kā arī pārējās pasaules saistības.

5.53. Kategorija F.3 ir sadalīta divās finanšu darījumu apakškategorijās [7] NKS 1993 (11.79, 11.80 un 11.81) iesaka neobligātu apakšklasifikāciju darījumiem ar īstermiņa (F.31) un ilgtermiņa (F.32) maksājuma termiņa vērtspapīriem, kas nav akcijas. Tomēr, NKS 1993 (11.82) nosaka papildu neobligātu apakšklasifikāciju darījumiem ar vērtspapīriem, kas nav akcijas, atsevišķi norādot darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, ja tie ir svarīgi no analīzes un politikas viedokļa. Šī otra iespēja ir pieņemta EKS. Tas arī atvieglo sasaisti ar apakškategoriju "parāda vērtspapīri", kā definēts 1993. gada maksājumu bilances rokasgrāmatā, kas sadala parāda vērtspapīrus obligācijās, parādzīmēs, naudas tirgus instrumentos un atvasinātajos finanšu instrumentos. EKS neizmanto kodus F.31 un F.32, lai novērstu sakritību ar NKS 1993 kodiem.:

a) vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (F.33);

b) atvasinātie finanšu instrumenti (F.34).

Vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (F.33)

Definīcija. | Apakškategorijā "vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus" (F.33), ietilpst visi darījumi ar vērtspapīriem, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (AF.33), kas ir vērtspapīri, un izņemot akcijas, kuri dod turētājam beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai ar līgumu noteiktu mainīgu naudas ienākumu kuponu maksājumu (procentu) veidā un/vai uz noteiktu fiksētu summu precizētā datumā vai datumos, vai sākot no datuma, ko nosaka emisijas laikā. |

5.54. 5.55. Apakškategoriju F.33 attiecīgos gadījumos var sadalīt divās finanšu darījumu apakšpozīcijās:

a) īstermiņa vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (F.331);

b) ilgtermiņa vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (F.332).

Īstermiņa vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (F.331)

Definīcija. | Apakšpozīcija "īstermiņa vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus" (F.331) sastāv no visiem darījumiem ar īstermiņa vērtspapīriem, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (AF.331), kas ir vērtspapīri, kas nav akcijas, ar īstermiņa sākotnējo maksājuma termiņu (skat. 5.22. punktu), izņemot atvasinātos finanšu instrumentus. |

5.56. 5.57. Īstermiņa vērtspapīrus, kas nav atvasinātie finanšu instrumenti, parasti emitē pēc diskontētas likmes.

5.58. Apakšpozīcijā AF.331 ietilpst:

a) valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un citi īstermiņa dokumenti, ko emitējusi valsts pārvalde, tostarp tie, ko pārņēmušas citas monetārās finanšu iestādes, lai izpildītu savas obligāto rezervju prasības;

b) apgrozāmi īstermiņa dokumenti, ko emitējušas finanšu un nefinanšu sabiedrības. Tādam dokumentam izmanto daudzus terminus: īstermiņa naudas kredīta dokumenti, komercvekseļi, vekseļi, tirdzniecības vekseļi, pārvedu vekseļi un noguldījumu sertifikāti;

c) īstermiņa vērtspapīri, kas emitēti saskaņā ar ilgtermiņa apdrošināšanas parāda vērtspapīru izdošanas līdzekļiem;

d) bankas akceptēti pārvedu vekseļi. Tāds vekselis nozīmē, ka finanšu sabiedrības pieņem vekseļus, komercvekseļus vai pārvedu vekseļus, ko emitējušas nefinanšu sabiedrības, un ka ir beznosacījuma solījums samaksāt konkrētu summu precizētā datumā. Tāds vekselis raksturo beznosacījuma finanšu prasījumu no turētāja puses un beznosacījuma saistības no pieņēmējas finanšu sabiedrības puses. Finanšu sabiedrības ekvivalentais darījums ir darījums ar īstermiņa aizdevumu, ko finanšu sabiedrība izsniegusi savam klientam. Minētā iemesla dēļ iesaka, lai bankas akceptētos pārvedu vekseļus uzskatītu par pieņēmējas finanšu sabiedrības faktiskām saistībām un par turētāja finanšu aktīvu pat tad, ja, iespējams, nav notikusi līdzekļu apmaiņa. Tāda ieteikuma piemērošana prasīs zināmu elastīgumu, lai ņemtu vērā valsts praksi un izmaiņas tādu instrumentu raksturā.

5.59. Apakšpozīcijā AF.331 neietilpst vērtspapīri, kuru apgrozāmība, kamēr teorētiski ir iespējama, praksē ir ļoti ierobežota, un ko tāpēc klasificē attiecīgi apakškategorijās "citi noguldījumi" (AF.29) vai "īstermiņa aizdevumi" (AF.41) (skat. 5.74. līdz 5.76. punktu).

Ilgermiņa vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (F.332)

Definīcija. | Apakšpozīcija "ilgtermiņa vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus" (F.332) sastāv no visiem darījumiem ar ilgtermiņa vērtspapīriem, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (AF.332), kas ir vērtspapīri, kas nav akcijas, ar ilgtermiņa sākotnējo maksājuma termiņu (skat. 5.22. punktu), izņemot atvasinātos finanšu instrumentus. |

5.60. 5.61. Ilgtermiņa vērtspapīrus parasti emitē ar kuponiem.

5.62. Apakšpozīcijā AF.332 ietilpst:

a) uzrādītāja obligācijas;

b) subordinētās obligācijas, ko bieži dēvē par subordinēto parādu;

c) obligācijas ar maksājuma termiņa datumiem pēc izvēles, no kuriem jaunākais pārsniedz gadu;

d) nedatētas vai mūžīgās obligācijas;

e) parādzīmes ar "peldošu" procentu likmi;

f) indeksēti vērtspapīri, kuros pamatsummas vērtība ir saistīta ar cenas indeksu, preces cenu vai valūtas maiņas kursa indeksu;

g) augsta diskonta obligācijas un bezkupona obligācijas;

h) eiroobligācijas. Obligāciju emisija, kuras laiž tirgū vienlaikus vismaz divās valstīs un kas nosauktas valūtā, kam nav jābūt kādai no minēto valstu valūtām, parasti ar vairāku valstu starptautisku finanšu sabiedrību sindikātu starpniecību;

i) privāti emitētas obligācijas, tas ir, obligācijas, kas ar divpusējiem nolīgumiem pieejamas tikai dažiem ieguldītājiem, ja tās vismaz potenciāli ir pārvedamas; ja nav, tad tās uzskata par ilgtermiņa aizdevumiem;

j) aizdevumi, kas de facto ir kļuvuši apgrozāmi. Minētais ir spēkā tikai tad, ja tos tirgo organizētos otrreizējos tirgos (skat. 5.79. punktu);

k) vērtspapīri, kas rodas aizdevumu konversijas dēļ. Konversija ietver divus finanšu darījumus: aizdevuma likvidēšanu un jaunu vērtspapīru radīšanu;

l) parādzīmes un aizdevumu kapitāls, ko var konvertēt akcijās − emitentsabiedrības vai kādas citas sabiedrības akcijās − tiktāl, ciktāl tie nav jau konvertēti. Konversija ietver divus finanšu darījumus: parādzīmju vai aizdevumu kapitāla likvidāciju un akciju emisiju. Ja atdalāma no pamatobligācijas, konversijas iespēja jāuzskata par atsevišķu finanšu aktīvu, ko klasificē apakškategorijā "atvasinātie finanšu instrumenti" (AF.34) (skat. 5.67. punkta a) apakšpunktu un 5.67. punkta b) apakšpunktu);

m) akcijas vai kapitāls, kas dod tiesības uz fiksētu ienākumu, bet kas neparedz dalību sabiedrības atlikumvērtības sadalē tās likvidācijas gadījumā, ieskaitot priekšrocību akcijas, kas nav iekļautas tādā dalībā.

5.63. Apakšpozīcijā AF.332 ietilpst turpmāki finanšu aktīvi, kas emitēti kā daļa no aizdevumu, hipotēku, kredītkaršu parādu, debitoru parādu un citu aktīvu pārvēršanas vērtspapīros. Dažreiz jauno vērtspapīru emitē, aizstājot sākotnējo aktīvu, ko efektīvi likvidē. Alternatīvi, sākotnējo aktīvu nodod citai institucionālai vienībai un ar jaunajiem vērtspapīriem aizstāj sākotnējo aktīvu sākotnējās institucionālās vienības bilancē. Tādā gadījumā sākotnējais aktīvs jāieraksta tās jaunās institucionālās vienības bilancē, kas to tur.

5.64. Apakšpozīcijā F.332 neietilpst:

a) darījumi ar vērtspapīriem kā daļa atpirkšanas līgumu. Atpirkšanas līgumus klasificē apakškategorijā "citi noguldījumi" (skat. 5.46. punkta f) apakšpunktu) vai kategorijā "aizdevumi" (skat. 5.81. punkta d) apakšpunktu) atkarībā no iesaistītās institucionālās vienības. Vērtspapīri, kas aizdoti vai pakļauti atpirkšanai, nemaina bilanci un paliek klasificēti AF.332;

b) darījumi ar neapgrozāmiem vērtspapīriem. Tos klasificē apakškategorijā "ilgtermiņa aizdevumi";

c) darījumi ar neapgrozāmiem aizdevumiem, tostarp tie, kas pārdoti kādai trešajai personai, bet attiecībā uz kuriem nepastāv organizēts otrreizējais tirgus (skat. 5.79. punktu).

Atvasinātie finanšu instrumenti (F.34)

Definīcija. | Apakškategorija "atvasinātie finanšu instrumenti" (F.34) sastāv no visiem darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem (AF.34), kas ir finanšu aktīvi, kuru pamatā ir atšķirīgs pamatinstruments vai kuri ir atvasināti no atšķirīga pamatinstrumenta. Pamatinstruments parasti ir cits finanšu aktīvs, bet var būt arī prece vai indekss. |

5.65. 5.66. Atvasinātos finanšu instrumentus dēvē arī par sekundārajiem instrumentiem, un tā kā riska novēršana bieži vien ir motivācija to radīšanai, tos bieži dēvē arī par nodroses instrumentiem. Tikai tie sekundārie instrumenti, kam ir tirgus vērtība, jo tie ir apgrozāmi tirgū vai par tiem tirgū var saņemt atlīdzību, ir finanšu aktīvi sistēmā, un tos klasificē apakškategorijā AF.34 (skat. 5.05. punktu).

5.67. Apakškategorijā AF.34 ietilpst:

a) iespēju līgumi, apgrozāmi tirgū un ārpusbiržas atvasinājumi. Iespēju līgumi ir eventuāli aktīvi, kas dod to turētājiem tiesības, bet ne pienākumu pirkt (pirkšanas iespējas līguma gadījumā) no iespējas līguma emitenta (iespējas līguma izrakstītāja) vai pārdot (pārdošanas iespējas līguma gadījumā) viņam finanšu vai nefinanšu aktīvus (pamatinstruments) par iepriekš noteiktu cenu noteiktā laika sprīdī (Amerikas iespējas līgums) vai noteiktā dienā (Eiropas iespējas līgums). Iespējas līguma pircējs samaksā prēmiju (iespējas līguma cenu) par iespējas līguma izrakstītāja apņemšanos pārdot vai pirkt precizētu pamataktīva daudzumu vai pēc pircēja pieprasījuma sniegt atbilstošu atalgojumu. Pēc vienošanās tādu apņemšanos uzskata par iespēju līguma izrakstītāja saistībām, jo iespēju līguma cena raksturo kārtējo cenu iespēju līguma izrakstītājam par viņa eventuālo saistību izpirkšanu;

b) varanti. Tie ir tirgū apgrozāmi iespēju līgumu veidi, kas dod to turētājiem tiesības pirkt no varanta turētāja (parasti sabiedrības) zināmu skaitu akciju vai obligāciju saskaņā ar precizētiem nosacījumiem noteiktu laika posmu. Ir arī valūtas varanti, kuru vērtības pamatā ir vienas valūtas summa, kas vajadzīga, lai nopirktu kādas citas valūtas varantu vai saistvalūtas varantu, kas saistīti ar trešajām valūtām, termiņa dienā vai pirms tās. Pēc vienošanās uzskata, ka varanta emitents ir uzņēmies saistības, kuras raksturo kārtējo cenu par emitenta eventuālo saistību izpirkšanu;

c) standartizēti nākotnes darījumi, bet tikai tad, ja tiem ir tirgus vērtība, jo tie ir apgrozāmi tirgū vai par tiem tirgū var saņemt atlīdzību. Standartizēti nākotnes darījumi ir apņemšanās piegādāt vai pieņemt precizētu daudzumu standarta kvalitātes preces, ārvalstu valūtas vai vērtspapīru par fiksētu cenu un precizētā piegādes dienā vai laika posmā. Standartizētie nākotnes darījumi var būt pamatoti arī ar indeksu, nevis konkrētu finanšu vai nefinanšu aktīvu;

d) mijmaiņas darījumi, bet tikai tad, ja tiem ir tirgus vērtība tāpēc, ka tie ir apgrozāmi tirgū vai par tiem tirgū var saņemt atlīdzību. Mijmaiņas darījumi ir līgumi starp divām personām, kuras vienojas kādā konkrētā laika posmā un saskaņā ar iepriekš paredzētiem noteikumiem veikt savstarpējus maksājumus attiecībā uz kādu paredzētu parādsaistību summu. Divi dominējošie veidi ir procentu likmes mijmaiņas darījumi un valūtas mijmaiņas darījumi. Procentu likmes mijmaiņas darījumi paredz to, ka savstarpēji tiek maksāti dažāda veida procenti, piemēram, fiksētas likmes un mainīgas likmes procenti, divu dažādu mainīgu likmju procenti, procenti ar fiksētu likmi vienā valūtā un mainīgu likmi citā utt. (skat. 4.47. punktu). Valūtu mijmaiņas darījumi paredz to, ka noteiktā laika posmā un saskaņā ar iepriekš paredzētiem noteikumiem tiek veikta noteiktas divu dažādu valūtu summas maiņa ar atmaksājumu kādā vēlākā datumā, kas ietver gan procentus, gan kapitālu;

e) nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi, bet tikai tad, ja tiem ir tirgus vērtība, jo tie ir apgrozāmi tirgū vai par tiem tirgū var saņemt atlīdzību. Nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi ir līgumi, ar ko divas personas, lai aizsargātos pret procentu likmju maiņām, vienojas par summu, kas ir jāsamaksā kādā paredzētā norēķinu dienā, pamatojoties uz nosacītu (fiktīvu) kapitāla summu, kura nekad nav mainīta. Maksājumi ir saistīti ar starpību starp nestandartizēto procentu likmes nākotnes līgumu vienošanās likmi un to tirgus likmi, kas dominē norēķinu dienā. Sistēmā tos ieraksta kā īpašuma ienākumu (skat. 4.47. punktu).

5.68. Apakškategorijā AF.34 neietilpst:

a) pamatinstruments, kas ir pamatā atvasinātajam finanšu instrumentam;

b) atmaksājamās peļņas maksājumi, kas saistīti ar atvasinātiem finanšu instrumentiem. Tos klasificē "citos noguldījumos" (AF.29) (skat. 5.46. punkta e) apakšpunktu) vai "aizdevumos" (AF.4) (skat. 5.81. punkta c) apakšpunktu) atkarībā no iesaistītās institucionālās vienības;

c) sekundārie instrumenti, kas nav apgrozāmi tirgū un par ko tirgū nevar saņemt atlīdzību.

AIZDEVUMI (F.4)

Definīcija. | Kategorija "aizdevumi" (F.4) sastāv no visiem darījumiem ar aizdevumiem (AF.4), kas ir finanšu aktīvi, kas radušies, kad kreditori aizdod līdzekļus debitoriem vai nu tieši, vai ar brokeru starpniecību, un ko vai nu pierāda ar neapgrozāmiem dokumentiem, vai nepierāda ar dokumentiem. |

5.69. 5.70. Parasti aizdevumus raksturo šādas īpašības:

a) nosacījumus, kas regulē aizdevumu, vai nu ir noteikusi finanšu sabiedrība, kura piešķir aizdevumu, vai tos ir apsprieduši aizdevējs un aizņēmējs tieši vai ar brokera starpniecību;

b) iniciatīva attiecībā uz aizdevumu parasti nāk no aizņēmēja;

c) aizdevums ir beznosacījuma parāds kreditoram, kas jāatmaksā noteiktā termiņā un kas nes procentus.

5.71. Kategoriju F.4 attiecīgos gadījumos var sadalīt divās finanšu darījumu apakškategorijās:

a) īstermiņa aizdevumi (F.41);

b) ilgtermiņa aizdevumi (F.42).

Īstermiņa aizdevumi (F.41)

Definīcija. | Apakškategorija "īstermiņa aizdevumi" (F.41) sastāv no visiem darījumiem ar īstermiņa aizdevumiem (AF.41), kas ir aizdevumi ar īstermiņa sākotnējo maksājuma termiņu (skat. 5.22. punktu) un aizdevumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma. |

5.72. Ilgtermiņa aizdevumi (F.42)

Definīcija. | Apakškategorija "ilgtermiņa aizdevumi" (F.42) sastāv no visiem darījumiem ar ilgtermiņa aizdevumiem (AF.42), kas ir aizdevumi ar ilgtermiņa sākotnējo maksājuma termiņu (skat. 5.22. punktu). |

5.73. 5.74. Atšķirību starp darījumiem ar aizdevumiem (F.4) un darījumiem ar noguldījumiem (F.22, F.29) bieži var pamatot ar kritēriju — kurš uzņemas darījuma iniciatīvu. Gadījumos, kad iniciatīvu uzņemas aizņēmējs, darījums jāklasificē kategorijā "aizdevumi". Gadījumos, kad iniciatīvu uzņemas aizdevējs, darījums jāklasificē vienā no "noguldījumu" apakškategorijām. Tomēr kritērijs "kurš uzņemas iniciatīvu" bieži ir sprieduma objekts.

5.75. Pēc vienošanās īstermiņa aizdevumus, kas piešķirti monetārajām finanšu rezidentiestādēm vai nerezidentiestādēm, parasti klasificē vienā no "noguldījumu" apakškategorijām (AF.22, AF.29), un īstermiņa noguldījumus, ko pieņēmušas institucionālas vienības, kas nav monetārās finanšu rezidentiestādes vai nerezidentiestādes, parasti klasificē apakškategorijā "īstermiņa aizdevumi" (AF.41). Tāpēc noguldījumi ir galvenokārt monetāro finanšu rezidentiestāžu un nerezidentiestāžu saistības (skat. 5.44. līdz 5.49. punktu), kamēr monetārajām finanšu iestādēm sistēmā parasti nav īstermiņa aizdevuma saistību.

5.76. Analītiskā ziņā var būt noderīgi atļaut izņēmumus no minētajiem vienošanās veidiem. Piemēri ir krājnoguldījumi valsts pārvaldei un nemonetārie zelta mijmaiņas darījumi starp monetārām finanšu iestādēm (skat. 5.81. punkta e) apakšpunktu) [8] Ārvalstu valūtas maiņas darījumus starp centrālo banku un citām monetārajām finanšu iestādēm, tas ir, ka centrālā banka iegādājas ārvalstu valūtu no citas monetārās finanšu iestādes apmaiņā pret noguldījumu centrālajā bankā, un kad tur ir saistības apgriezt darījumu otrādi vēlākā datumā, neklasificē aizdevumu kategorijā. Tā ir atkāpe no NKS 1993 (11.33.)..

5.77. Atšķirību darījumiem ar aizdevumiem (F.4) un darījumiem ar vērtspapīriem, kas nav akcijas (F.3), var pamatot ar finanšu aktīvu tirgojamības pakāpi un tās saistību.

5.78. Vērtspapīru emisijas sastāv no liela identisku dokumentu skaita, kur katrs ir par apaļu summu un kas kopā veido kopējo aizņēmuma summu. Salīdzinājumā ar šo vairākumā gadījumu aizdevumus raksturo viens dokuments, un darījumi ar aizdevumiem notiek starp vienu kreditoru un vienu debitoru. Sindicēto aizdevumu gadījumā aizdevumus tomēr piešķir vairāki kreditori.

5.79. Pastāv sekundārā tirdzniecība ar aizdevumiem. Tomēr individuālus aizdevumus tirgo tikai gadījuma pēc. Gadījumos, kad aizdevums kļūst apgrozāms organizētā tirgū, tas jāklasificē kategorijā "vērtspapīri, kas nav akcijas". Parasti ir iesaistīta sākotnējā aizdevuma izteikta konversija (skat. 5.62. punkta j) un k) apakšpunktu).

5.80. Vairākumā gadījumu standarta aizdevumus piedāvā finanšu sabiedrības, un tos bieži piešķir mājsaimniecībām. Finanšu sabiedrības nosaka nosacījumus, un mājsaimniecības var tikai izvēlēties — pieņemt tos vai nepieņemt. Salīdzinājumā ar minēto, nestandarta aizdevumu nosacījumi parasti rodas pārrunu rezultātā starp kreditoru un debitoru. Tas ir svarīgs kritērijs, kas atvieglo nestandarta aizdevumu un vērtspapīru, kas nav akcijas, atšķiršanu. Publiskas vērtspapīru emisijas gadījumā emisijas nosacījumus nosaka aizņēmējs, iespējams, pēc apspriešanās ar mātesbanku. Privātas vērtspapīru emisijas gadījumā tomēr kreditors un debitors sarunu gaitā vienojas par emisijas nosacījumiem (skat. 5.62. punkta i) apakšpunktu).

5.81. Kategorijā AF.4 ietilpst:

a) atlikumi tekošajos kontos, piemēram, grupu iekšējie saldo starp nefinanšu sabiedrībām un to nerezidentmeitasuzņēmumiem, bet izņemot saldo, kas ir monetāro finanšu iestāžu saistības, ko klasificē noguldījumu apakškategorijās;

b) saldo, kas pienākas darbiniekiem, jo viņi piedalās sabiedrības peļņā;

c) atmaksājami peļņas maksājumi, kas saistīti ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, kas ir institucionālo vienību, izņemot monetārās finanšu iestādes, saistības (skat. 5.46. punkta e) apakšpunktu);

d) īstermiņa atpirkšanas līgumi (repos), kas ir institucionālo vienību, izņemot monetārās finanšu iestādes, saistības (skat. 5.46. punkta f) apakšpunktu), un ilgtermiņa atpirkšanas līgumi;

e) aizdevumi, kas rodas no nemonetāriem zelta mijmaiņas darījumiem. Tas ir līgums, kas ietver nemonetārā zelta pagaidu apmaiņu pret noguldījumiem. To ekonomiskais raksturs ir līdzīgs kolateralizēto aizdevumu raksturam tādā ziņā, ka zelta pircējs sniedz pārdevējam ar zeltu garantētu avansu par līguma laiku, un saņem peļņu no fiksētās cenas, kad zeltu atpērk;

f) aizdevumi, kas ir bankas akceptētu pārvedu vekseļu ekvivalenti (skat. 5.58. punkta d) apakšpunktu);

g) finanšu izpirkumnomas un īrējumpirkšanas līgumi [9] Skat. II pielikumu "Ilglietojuma preču izpirkumnoma un īrējumpirkšana".;

h) aizdevumi, lai finansētu tirdzniecības kredītus;

i) hipotekārie kredīti;

j) patēriņa kredīti;

k) apgrozības kredīti;

l) nomaksas aizdevumi;

m) aizdevumi, ko maksā kā garantiju, lai izpildītu dažus pienākumus.

5.82. Kategorijā AF.4 vēl ietilpst:

a) finanšu prasījumi vai saistības, kas rodas no vidēja termiņa finansiālas palīdzības dalībvalstu maksājumu bilancei. Aizdevumus pārvalda EMI [10] Eiropas Monetārā institūta statūtu protokola, kas pievienots Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, 6.1. panta trešais ievilkums.;

b) finanšu prasījumi pret SVF, ko pierāda aizdevumi saskaņā ar Vispārējo aizņēmuma nolīgumu vai saskaņā ar īpašu aizņēmuma līgumu noteikumiem, kas noslēgti ar biedriem;

Saistības pret SVF, ko pierāda aizdevumi saskaņā ar Strukturālo pielāgojumu programmu, Pastiprināto strukturālo pielāgojumu programmu un Ieguldījumu fondu.

5.83. Kategorijā AF.4 neietilpst:

a) citas debitoru un kreditoru saistības (AF.7), izņemot tirdzniecības kredītus un avansus (AF.71);

b) finanšu aktīvi un saistības, kas rodas nerezidentu īpašumtiesību dēļ uz nekustamajiem aktīviem, tādiem kā zemi un ēkām. Tos klasificē apakšpozīcijā "cits pašu kapitāls" (AF.513) (skat. 5.95. punkta f) apakšpunktu).

5.84. Aizdevumi var būt visu sektoru un pārējās pasaules finanšu aktīvi vai saistības. Tomēr monetārajām finanšu iestādēm sistēmā parasti nav īstermiņa aizdevumsaistību.

5.85. Īstermiņa aizdevumu un ilgtermiņa aizdevumu apakškategorijas sistēmā nav sadalītas apakšpozīcijās. Tomēr analītiskā ziņā konkrēti ilgtermiņa aizdevumus būtu lietderīgi sadalīt patēriņa kredītā [11] Patērētāja kredīts ir aizdevumi, kas piešķirti mājsaimniecībām, kas tādu darījumu gadījumā darbojas mērķiem, kuri nav to darījumu un profesionālie mērķi. Hipotekārie aizdevumi māju celtniecības vai pirkuma finansēšanai (citu salīdzinošu aizdevumu starpā) neietilpst. Nolūks ir patērētāja kredītu attiecināt tikai uz kredītiem, ko izlieto preču un/vai pakalpojumu pirkšanai, ko mājsaimniecības patērē individuāli. Valsts praksē var būt nepieciešama kāda atšķirīga definīcija., hipotekārajos aizdevumos [12] Hipotekārie aizdevumi ir ilgtermiņa aizdevumi, ko nodrošina ar hipotēku uz mājokli, kuru aizņēmējs izmanto paša izmitināšanai. Valsts praksē var būt nepieciešama kāda atšķirīga definīcija. un citos aizdevumos.

AKCIJAS UN CITS PAŠU KAPITĀLS (F.5)

Definīcija. | Kategorija "akcijas un cits pašu kapitāls" (F.5) sastāv no visiem darījumiem ar akcijām un citu pašu kapitālu (AF.5), kas ir finanšu aktīvi, kuri pārstāv īpašumtiesības uz sabiedrībām vai kvazisabiedrībām. Tādi finanšu aktīvi parasti dod turētājiem tiesības uz daļu no sabiedrību vai kvazisabiedrību peļņas un uz daļu no pašu tīrajiem aktīviem sabiedrības likvidācijas gadījumā. Akcijas, ko piedāvā pārdošanai, bet kas emisijas laikā nav parakstītas, sistēmā neieraksta. Akcijas un citu pašu kapitālu atlīdzina, kad tos nopērk emitentsabiedrība vai kad tos apmaina pret sabiedrības tīrajiem aktīviem tās likvidācijas gadījumā. |

Definīcija. | Apakškategorija "akcijas un cits pašu kapitāls, izņemot kopfondu akcijas" (F.51) sastāv no visiem darījumiem ar akcijām un citu pašu kapitālu, izņemot kopfondu akcijas (AF.51), kas ir finanšu aktīvi, izņemot kopfondu akcijas, kuri pārstāv īpašumtiesības uz sabiedrībām vai kvazisabiedrībām. Tādi finanšu aktīvi parasti dod turētājiem tiesības uz daļu no sabiedrību vai kvazisabiedrību peļņas un uz daļu no pašu tīrajiem aktīviem sabiedrības likvidācijas gadījumā. |

5.89. Apakškategoriju F.51 attiecīgos gadījumos var sadalīt trīs finanšu darījumu apakšpozīcijās:

a) kotētās akcijas, izņemot kopfondu akcijas (F.511);

b) nekotētās akcijas, izņemot kopfondu akcijas (F.512);

c) cits pašu kapitāls (F.513).

Kotētās akcijas, izņemot kopfondu akcijas (F.511), un nekotētās akcijas, izņemot kopfondu akcijas (F.512)

Definīcija. | Apakšpozīcija "kotētās akcijas, izņemot kopfondu akcijas" (F.511) sastāv no visiem darījumiem ar kotētajām akcijām, izņemot kopfondu akcijas (AF.511), un apakšpozīcija "nekotētās akcijas, izņemot kopfondu akcijas" (F.512) sastāv no visiem darījumiem ar nekotētām akcijām, izņemot kopfondu akcijas (AF.512). Akcijas, kas ietver labumu nesošos procentus sabiedrību kapitālā vērtspapīru veidā, kas principā ir apgrozāmi. Apakšpozīcija AF.511 attiecas uz akcijām, kuru cenas ir kotētas atzītā fondu biržā vai cita veida otrreizējā tirgū, un apakšpozīcija AF.512 attiecas uz nekotētām akcijām. |

5.90. 5.91. Apakšpozīcijās AF.511 un AF.512 ietilpst:

a) kapitāla akcijas, ko emitējušas sabiedrības ar ierobežotu atbildību: tie ir vērtspapīri, kas dod īpašniekiem līdzīpašnieku statusu un dod viņiem tiesības gan uz akciju kopējā sadalītajā peļņā, gan uz akciju tīrajos aktīvos likvidācijas gadījumā;

b) lietotāja akcijas sabiedrībās ar ierobežotu atbildību: tās ir akcijas, kuru kapitāls ir atmaksāts, bet ko patur to turētāji, kuri turpina būt par līdzīpašniekiem un saglabā tiesības gan uz akciju peļņā, kas paliek pēc dividenžu samaksas par atlikušo ierakstīto pamatkapitālu, gan uz akciju jebkurā pārpalikumā, kas var palikt likvidācijas gadījumā, tas ir, tīrajos aktīvos, no kuriem atskaitīts atlikušais statūtkapitāls;

c) dividenžu akcijas, ko emitējušas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, tie ir vērtspapīri:

1) kuriem saskaņā ar valsti un apstākļiem, kuros tie radīti, ir dažādi nosaukumi, piemēram, dibinātāju akcijas, peļņas akcijas, dividenžu akcijas utt. un kas nav statūtkapitāla daļa;

2) kas nedod to turētājiem līdzīpašnieku statusu vārda īstajā nozīmē (tiesības uz akciju statūtkapitāla atmaksājumā, tiesības uz peļņu no minētā kapitāla, tiesības balsot akcionāru sapulcēs utt.);

3) kas dod to turētājiem tiesības uz proporcionālu daļu no jebkuras peļņas, kura paliek pēc dividenžu izmaksas par statūtkapitālu, un uz daļu jebkura pārpalikuma, kurš paliek likvidācijas gadījumā;

d) priekšrocību akcijas, kas paredz dalību atlikumvērtības sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā. Tās var būt vai var nebūt kotētas atzītā biržā.

5.92. Apakšpozīcijās AF.511 un AF.512 neietilpst:

a) akcijas, ko piedāvā pārdošanai, bet kas nav parakstītas emisijas laikā. Tās sistēmā neieraksta;

b) parādzīmes un aizdevumu kapitāls, ko var konvertēt akcijās. Tos norāda kontos apakškategorijā AF.33 līdz laikam, kad tos konvertē (skat. 5.62. punkta l) apakšpunktu);

c) partneru ar neierobežotu atbildību (neierobežotu partneru) pašu kapitāls inkorporētās personālsabiedrībās. To klasificē apakšpozīcijā AF.513;

d) valsts ieguldījumi starptautisku organizāciju kapitālā, kas juridiski izveidotas kā sabiedrības ar akciju kapitālu. Tos klasificē apakšpozīcijā AF.513 (skat. 5.95. punkta c) apakšpunktu).

5.93. Apakšpozīcijās F.511 un F.512 neietilpst prēmiju akciju emisija, kas ir jauno akciju pārvešana akcionāriem proporcionāli viņu turējumiem. Tāda emisija, kas nemaina ne sabiedrības saistības pret akcionāriem, ne aktīvu proporcionālo daļu, kas katram akcionāram ir sabiedrībā, neveido finanšu darījumu, un to neieraksta sistēmā (skat. 6.56. punktu). Tas pats attiecas uz akciju dalīto emisiju.

Cits pašu kapitāls (F.513)

Definīcija. | Apakšpozīcija "cits pašu kapitāls" (F.513) sastāv no visiem darījumiem ar citu pašu kapitālu (AF.513), kas ir visu veidu pašu kapitāls, ko neklasificē apakšpozīcijās AF.511 un AF.512, un apakškategorijā AF.52. |

5.94. 5.95. Apakšpozīcijā AF.513 ietilpst:

a) sabiedrību visu veidu pašu kapitāls, kas nav akcijas:

1) pašu kapitāls inkorporētās personālsabiedrībās, ko parakstījuši neierobežots skaits partneru;

2) pašu kapitāls sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, kuru īpašnieki ir partneri un nevis akcionāri;

3) kapitāls, kas ieguldīts parastās personālsabiedrībās vai komandītsabiedrībās, ko atzīst par patstāvīgām juridiskām personām;

4) kapitāls, kas ieguldīts kooperatīvās sabiedrībās, kuras atzītas par patstāvīgām juridiskām personām;

b) valsts pārvaldes ieguldījumi tādu valsts uzņēmumu kapitālā, kuru kapitāls nav sadalīts akcijās un ko saskaņā ar īpašiem tiesību aktiem atzīst par patstāvīgām juridiskām personām (skat. 2.16. punkta c) apakšpunktu);

c) valsts ieguldījumi starptautisku un pārvalstisku organizāciju kapitālā, kur vienīgais izņēmums ir SVF, pat ja tās juridiski ir izveidotas kā uzņēmumi ar akciju kapitālu (piem., Eiropas Investīciju banka);

d) Eiropas Monetārā institūta finanšu resursi, kas paredzēti no valstu centrālo banku iemaksām [14] Eiropas Monetārā institūta statūtu protokola, kas pievienots Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, 16.2. pants.;

e) kapitāls, kas ieguldīts finanšu un nefinanšu kvazisabiedrībās (skat. 2.13. punkta f) apakšpunktu). Tādu ieguldījumu summa atbilst jaunajiem ieguldījumiem (skaidrā naudā vai natūrā), no kā atskaitīti visi kapitāla atvilkumi (skat. 4.61. punktu);

f) finanšu aktīvi, kas nerezidentvienībām ir attiecībā pret nosacītām rezidentvienībām (skat. 2.15. punktu), un otrādi.

Kopfondu akcijas (F.52)

Definīcija. | Apakškategorija "kopfondu akcijas" (F.52) sastāv no visiem darījumiem ar kopfondu akcijām (AF.52), kas ir akcijas, ko emitējusi īpaša veida finanšu sabiedrība, kuras vienīgais nolūks ir ieguldīt iekasētos līdzekļus naudas tirgū, kapitāla tirgū un/vai nekustamajā īpašumā. |

5.96. 5.97. Apakškategorijā AF.52 ietilpst akcijas, ko emitējušas finanšu sabiedrības un ko atkarībā no valsts sauc par kopfondiem, kopīgiem ieguldījumu fondiem vai citām kolektīvo ieguldījumu shēmām, piem., VKIU, neatkarīgi no tā, vai tie ir atklāti, daļēji atklāti vai slēgti fondi. Tādas akcijas var būt kotētas vai nekotētas. Ja tās ir nekotētas, tad tās parasti ir atmaksājamas pēc pieprasījuma par vērtību, kas atbilst to daļai finanšu sabiedrības pašu līdzekļos. Tādus pašu līdzekļus regulāri revalvē, ņemot vērā to dažādo sastāvdaļu tirgus cenas.

APDROŠINĀŠANAS TEHNISKĀS REZERVES (F.6) [15] Skat. III pielikumā apstrādes aprakstu par apdrošināšanu sociālās apdrošināšanas un citas apdrošināšanas sistēmā.

Definīcija. | Kategorija "apdrošināšanas tehniskās rezerves" (F.6) sastāv no visiem darījumiem ar apdrošināšanas tehniskajām rezervēm (AF.6), kas ir apdrošināšanas sabiedrību un (autonomo un neautonomo) pensiju fondu tehniskie uzkrājumi attiecībā pret apdrošinājuma ņēmējiem vai labuma guvējiem, kā noteikts Padomes 1991. gada 19. decembra Direktīvā 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem. |

Definīcija. | Apakškategorija "mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs un pensiju fondu rezervēs" (F.61) sastāv no visiem darījumiem ar mājsaimniecību tīro pašu kapitālu dzīvības apdrošināšanas rezervēs un pensiju fondu rezervēs (AF.61), kas ir tehniskie uzkrājumi, kuri izveidoti attiecīgajās sabiedrībās un kvazisabiedrībās, lai pēc noteikto nosacījumu izpildes izmaksātu paredzētos prasījumus un pabalstus. |

5.105. Apakškategorija F.61 ir sadalīta divās finanšu darījumu apakšpozīcijās:

a) mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs (F.61);

b) mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls pensiju fondu rezervēs (F.612).

Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs (F.611)

Definīcija. | Apakšpozīcija "mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs" (F.611) sastāv no visiem darījumiem ar mājsaimniecību tīro pašu kapitālu dzīvības apdrošināšanas rezervēs (AF.611), kas ir tehniskie uzkrājumi atliktajiem riskiem un tehniskie uzkrājumi apdrošināšanai ar peļņu, kas termiņa beigās palielina apdrošināšanas polišu, dotāciju ar peļņu un tamlīdzīgu polišu vērtību. |

5.106. 5.107. Apakšpozīcijā AF.611 ietilpst dzīvības apdrošināšanas uzkrājumi, uzkrājumi gratifikācijām un atlaidēm un tehniskie uzkrājumi dzīvības apdrošināšanas polisēm, kur ieguldījuma risku uzņemas apdrošinājuma ņēmēji, kā noteikts Padomes 1991. gada 19. decembra Direktīvas 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem kontiem 27., 29. un 31. pantā.

5.108. Darījumi ar mājsaimniecību tīro pašu kapitālu dzīvības apdrošināšanas rezervēs sastāv no papildinājumiem, no kā atskaitīti samazinājumi, kas jāizšķir no nominālajiem turēšanas ienākumiem vai zaudējumiem par līdzekļiem, ko ieguldījušas apdrošināšanas sabiedrības (skat. 6.57. punktu).

Papildinājumos ietilpst:

a) faktiskās prēmijas, kas nopelnītas kārtējā grāmatvedības pārskata laika posmā;

b) plus prēmiju papildinājumi, kuri atbilst ienākumiem no uzkrājumu ieguldījumiem, kas ir attiecināmi uz apdrošinājuma ņēmējām mājsaimniecībām;

c) mīnus pakalpojuma maksa par dzīvības apdrošināšanu.

Samazinājumos ietilpst:

a) summas, kas termiņa beigās pienākas dotāciju un tamlīdzīgu apdrošinājuma polišu turētājiem, un summas, kas pienākas labumguvējiem apdrošinātu personu nāves gadījumā;

b) plus maksājumi, kas pienākas par polisēm, kuras atsauktas pirms termiņa beigām.

5.109. Dzīvības apdrošināšanas rezerves ir rezidentmājsaimniecību vai nerezidentmājsaimniecību finanšu aktīvi un rezidentu vai nerezidentu apdrošināšanas sabiedrību saistības.

Gadījumā, ja grupas apdrošināšanu izņem, piemēram, sabiedrība savu darbinieku vārdā, tad darba ņēmējus, nevis darba devējus uzskata par kreditoriem, jo tās uzskata par reālajiem apdrošinājuma ņēmējiem.

Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls pensiju fondu rezervēs (F.612)

Definīcija. | Apakšpozīcija "mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls pensiju fondu rezervēs" (F.612) sastāv no visiem darījumiem ar mājsaimniecību tīro pašu kapitālu pensiju fondu rezervēs (AF.612), kas ir tehniskie uzkrājumi, ko tur autonomie un neautonomie pensiju fondi, kurus izveidojuši darba devēji un/vai darba ņēmēji vai pašnodarbināto personu grupas darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajām personām. |

5.110. 5.111. Darījumi ar mājsaimniecību tīro pašu kapitālu pensiju fondu rezervēs sastāv no papildinājumiem, no kā atskaitīti samazinājumi, kas jāatšķir no nominālajiem turēšanas ienākumiem vai zaudējumiem par līdzekļiem, ko ieguldījuši pensiju fondi (skat. 6.57. punktu).

Papildinājumos ietilpst:

a) faktiskās iemaksas pensiju fondos, ko maksā darba ņēmēji, darba devēji, pašnodarbinātās personas vai citas institucionālas vienības indivīdu vai mājsaimniecību vārdā, kam ir prasījumi pret fondiem, un kas nopelnītas kārtējā grāmatvedības laika posmā;

b) plus iemaksas papildinājumi, kuri atbilst ienākumam, kas nopelnīts no pensiju fondu uzkrājumu ieguldījuma, kas ir attiecināms uz dalībmājsaimniecībām;

c) mīnus maksa par pakalpojumiem līdzekļu pārvaldes laikā.

Samazinājumos ietilpst:

a) sociālie pabalsti, kas vienādi ar summām, kuras regulāru maksājumu vai citu pabalstu veidā jāizmaksā pensionāriem vai viņu apgādājamiem;

b) plus pabalsti, kas sastāv no jebkuriem vienreizējiem maksājumiem, kas jāizmaksā personām, kad tās aiziet pensijā.

5.112. Darījumos ar mājsaimniecību tīro pašu kapitālu pensiju fondu rezervēs neietilpst līdzekļi, kas pārvesti no neautonomiem pensiju fondiem uz autonomiem pensiju fondiem, ko klasificē apakšsektorā "apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi" (S.125), kas notiek tā rezultātā, ka vienus līdzekļus konvertē citos. Tāds notikums jāieraksta kategorijā "izmaiņas sektoru klasifikācijā un struktūrā" (K.12.1) kontā "citas izmaiņas aktīvu apjomos" (skat. 6.30. punktu).

5.113. Pensiju fondu rezerves ir rezidentmājsaimniecību un nerezidentmājsaimniecību finanšu aktīvi, bet ne to institucionālo vienību finanšu aktīvi, kuras tos pārvalda.

Apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa un atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves (F.62)

Definīcija. | Apakškategorija "apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa un atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves" (F.62) sastāv no visiem darījumiem ar apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksu un atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezervēm (AF.62), kas ir tehniski uzkrājumi, kurus izveido apdrošināšanas sabiedrības un (autonomi un neautonomi) pensiju fondi par: a)summu, kas raksturo to bruto parakstīto prēmiju daļu, kas jāiedala šādā grāmatvedības pārskata laika posmā (apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa);b)kopējo lēsto maksājumu summu, kas apdrošināšanas uzņēmumam vajadzīga visu apdrošināšanas atlīdzības prasījumu apmierināšanai par prasījumiem (apdrošināšanas gadījumiem), kas iestājušies līdz grāmatvedības pārskata laika posma beigām, neatkarīgi no tā, vai par tiem ir vai nav paziņots; no tādiem maksājumiem atskaita par tādiem prasījumiem jau samaksātās summas (uzkrājumi atliktajām apdrošināšanas atlīdzību prasībām). |

5.115. Apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa rodas no tā, ka apdrošināšanas prēmijas parasti jāmaksā laika posma sākumā, uz kuru attiecas apdrošināšana, un tāds laika posms parasti nesakrīt ar pašu grāmatvedības pārskata laika posmu. Tāpēc grāmatvedības pārskata laika posma beigās, kad sastāda bilanci, daļu apdrošināšanas prēmiju, kas maksājamas grāmatvedības pārskata laika posmā, paredz risku nosegšanai turpmākajā laika posmā. Apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksu nosaka, pamatojoties uz iesaistīto risku proporcionālo daļu attiecībā pret laiku par laika posmu, kas palicis līdz līguma termiņa beigām.

Finanšu kontā apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa, kas ierakstīta starp apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas sabiedrībām, sastāv no tām prēmiju daļām, kas maksājamas kārtējā grāmatvedības pārskata laika posmā un ar ko paredzēts nosegt atliktos riskus tajā laika posmā.

5.116. Apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa ir apdrošinājuma ņēmēju finanšu aktīvi. Ja tāda priekšsamaksa attiecas uz dzīvības apdrošināšanu, tad apdrošinājuma ņēmēji ir rezidentmājsaimniecības vai nerezidentmājsaimniecības. Ja tā attiecas uz nedzīvības apdrošināšanu, tad apdrošinājuma ņēmēji var piederēt jebkuram ekonomikas sektoram vai pārējai pasaulei. Apdrošinājuma ņēmēju samaksātās apdrošināšanas prēmijas vai sociālās iemaksas var uzskatīt par kritēriju, lai sadalītu apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksas starp ekonomikas sektoriem un pārējo pasauli.

5.117. Apdrošināšanas sabiedrības tur atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves, lai nosegtu summas, ko tās gatavojas izmaksāt par prasījumiem, kas vēl nav nokārtoti, jo, piemēram, tos apstrīd. Uzskata, ka derīgu prasījumu, ko apdrošināšanas sabiedrības pieņēmušas, maksājuma termiņš ir tad, kad notiek notikums, kurš rada prasījumu, neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks paiet apstrīdēto prasījumu nokārtošanai.

5.118. Atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves ir labuma guvēju finanšu aktīvi, kas var piederēt jebkuram ekonomikas sektoram vai pārējai pasaulei.

5.119. Apakškategorijā AF.62 ietilpst uzkrājumi nenopelnītām prēmijām, citi tehniski uzkrājumi, atliktās prasības un izlīdzināšanas uzkrājumi, kā noteikts 25., 26., 28. un 30. pantā Padomes 1991. gada 19. decembra Direktīvā 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem.

CITAS DEBITORU UN KREDITORU SAISTĪBAS (F.7)

Definīcija. | Kategorija "citas debitoru un kreditoru saistības" (F.7) sastāv no visiem darījumiem ar citām debitoru un kreditoru saistībām (AF.7), kas ir finanšu prasījumi, ko rada kā ekvivalentu finanšu vai nefinanšu darījumam gadījumos, kad ir laika starpība starp tādu darījumu un atbilstošo maksājumu. |

5.120. 5.121. Kategorijā F.7 ietilpst darījumi ar finanšu prasījumiem, kuri rodas no agriem vai vēliem maksājumiem par darījumiem ar precēm vai pakalpojumiem, sadales darījumiem vai otrreizējas tirdzniecības ar finanšu aktīviem. Tie sastāv no ekvivalentiem darījumiem maksājuma gadījumā, kura termiņš ir pienācis, bet kas vēl nav samaksāts. Parādus, kas rodas no ienākuma, kurš uzkrājas laikā, un termiņa nokavējumus arī klasificē šajā kategorijā.

5.122. Kategorijā F.7 neietilpst:

a) statistiskas neatbilstības, izņemot laika starpību starp darījumiem ar precēm un pakalpojumiem, sadales darījumiem vai finanšu darījumiem un atbilstošajiem maksājumiem;

b) posteņi, par kuriem nav pietiekamas informācijas, lai tos klasificētu. Klasifikācijas pamatā jābūt jebkurai pieejamai informācijai;

c) posteņi, par kuru raksturu nekas nav zināms;

d) maksājumu bilances jauktais postenis, ko apraksta kā tīrās kļūdas un izlaidumus;

e) agri vai vēli maksājumi (tostarp termiņa nokavējumi) gadījumā, ja tiek radīti finanšu aktīvi vai izpirktas saistības, ko neklasificē kategorijā F.7. Tie paliek klasificēti savā kategorijā.

5.123. Kategorija F.7 ir sadalīta divās finanšu darījumu apakškategorijās:

a) tirdzniecības kredīti un avansi (F.71);

b) citas debitoru un kreditoru saistības, izņemot tirdzniecības kredītus un avansus (F.79).

Tirdzniecības kredīti un avansi (F.71)

Definīcija. | Apakškategorija "tirdzniecības kredīti un avansi" (F.71) sastāv no visiem darījumiem ar tirdzniecības kredītiem un avansiem (AF.71), kas ir finanšu prasījumi, kuri rodas no kredīta tieša pagarinājuma, ko piegādātāji sniedz pircējiem par preču un pakalpojumu darījumiem, un avansa maksājumiem par nepabeigtiem ražojumiem vai kas jāražo un kas saistīti ar tādiem darījumiem. |

5.124. 5.125. Apakškategorijā AF.71 ietilpst:

a) finanšu prasījumi, kuri attiecas uz preču vai pakalpojumu piegādi, par kuriem maksājums vēl nav veikts;

b) tirdzniecības kredīts, ko pieņēmušas faktūrkreditēšanas sabiedrības, izņemot gadījumus, kad runa ir par aizdevumu;

c) ēku nomas maksa, kas uzkrājas laikā;

d) termiņa nokavējumi attiecībā uz maksājumiem par precēm un pakalpojumiem, ja tos nepierāda aizdevums.

5.126. Apakškategorijā AF.71 neietilpst aizdevumi tirdzniecības kredītu finansēšanai. Tos klasificē kategorijā AF.4 (skat. 5.81. punkta h) apakšpunktu).

5.127. Tirdzniecības kredīti un avansi var būt visu sektoru un pārējās pasaules finanšu aktīvi vai saistības.

Citas debitoru un kreditoru saistības, izņemot tirdzniecības kredītus un avansus (F.79)

Definīcija. | Apakškategorija "citas debitoru un kreditoru saistības, izņemot tirdzniecības kredītus un avansus" (F.79) sastāv no visiem darījumiem ar citām debitoru un kreditoru saistībām, izņemot tirdzniecības kredītus un avansus (AF.79), kas ir finanšu prasījumi, kuri rodas no laika starpības starp sadales darījumiem vai finanšu darījumiem otrreizējā tirgū un atbilstošo maksājumu. Tur ietilpst arī finanšu prasījumi, kas maksājami, jo laika gaitā ir uzkrājies ienākums. |

5.128. 5.129. Apakškategorijā AF.79 ietilpst finanšu prasījumi, kas radušies laika starpības dēļ starp uzkrātajiem darījumiem un maksājumiem, kas izdarīti par, piemēram:

a) nodokļiem;

b) sociālajām iemaksām;

c) algām;

d) rentēm par zemi un zemaugsnes (zemes dzīļu) aktīviem;

e) dividendēm;

f) procentiem;

g) darījumiem ar finanšu aktīviem otrreizējos tirgos.

5.130. Vēlams procentu ekvivalento finanšu darījumu, kas uzkrājas par finanšu aktīviem (skat. 5.17. punktu), ierakstīt kā reinvestētu tajā finanšu aktīvā. Ierakstot procentus tomēr būs jāievēro valsts prakse. Ja procentu uzkrājumu neieraksta kā reinvestētu finanšu aktīvā, tad tas jāklasificē apakškategorijā F.79.

5.131. Procentu izmaksas termiņa dienā ieraksta divus finanšu darījumus (skat. 5.17. punktu): pirmkārt, ja notiek maksājums, tad darījumu ar finanšu aktīvu, ko izmanto maksājumam, vai, ja nenotiek maksājums, tad procentu parāda pieaugumu, kas jāieraksta apakškategorijā F.79; otrkārt, ekvivalento finanšu darījumu, kas samazina kreditora tīro finanšu prasījumu pret debitoru.

ĀRPUSBILANCES POSTENIS: TIEŠIE ĀRVALSTU IEGULDĪJUMI (F.m)

Definīcija. | Tiešie ārvalstu ieguldījumi (F.m) sastāv no visiem darījumiem ar tiešiem ārvalstu ieguldījumiem (AF.m), kas ir ieguldījumi, kuri ietver ilgtermiņa attiecības, kas atspoguļo kādas ekonomikas institucionālas rezidentvienības ("tiešais ieguldītājs") ilgstošu interesi institucionālā vienībā, kas ir rezidente citā ekonomikā, atšķirīgā no ieguldītāja ekonomikas ("tiešo ieguldījumu uzņēmums"). Tiešā ieguldītāja nolūks ir ievērojami ietekmēt citas ekonomikas rezidentuzņēmuma vadību. Tiešie ieguldījumi ietver gan sākotnējo darījumu starp tiešo ieguldītāju un tiešo ieguldījumu uzņēmumu, gan visus turpmākos kapitāla darījumus starp tiem un starp saistītajiem uzņēmumiem, gan inkorporētiem, gan neinkorporētiem. |

Naudas turētājsektoru finanšu aktīvi | | Naudas radītājsektoru saistības |

Kopā | Sadalījums pa sektoriem | Sadalījums pa sektoriem | Kopā |

| | AF.1 | | |

| | AF.2 | | |

| | tostarp: | MX2 | |

| | MX−2 | |

| | AF.3 | | |

| | AF.33 | | |

| | tostarp: | MX33 | |

| | MX−33 | |

| | AF.34 | | |

| | tostarp: | MX34 | |

| | MX−34 | |

| | AF.4 | | |

| | AF.41 | | |

| | tostarp: | MX41 | |

| | MX−41 | |

| | AF.42 | | |

| | tostarp: | MX42 | |

| | MX−42 | |

| | AF.5 | | |

| | AF.51 | | |

| | tostarp: | MX51 | |

| | MX−51 | |

| | AF.52 | | |

| | tostarp: | MX52 | |

| | MX−52 | |

| | AF.6 | | |

| | AF.7 | | |

| | AF.71 | | |

| | tostarp: | MX71 | |

| | MX−71 | |

| | AF.79 | | |

| | Finanšu aktīvi un saistības kopā, tostarp MX | |

6. NODAĻA

CITAS PLŪSMAS

6.01. Citas plūsmas attiecas uz pamatkapitāla patēriņu (K.1), nefinanšu neražoto aktīvu iegādēm un realizācijām (K.2) un citām izmaiņām aktīvos (K.3 līdz K.12).

Citās aktīvu izmaiņās ietilpst dažāda veida izmaiņas aktīvos, saistībās un tīrajā vērtībā, kas nav tādu darījumu rezultāts, ko ieraksta kapitāla un finanšu kontos. Tās attiecas uz citām apjoma izmaiņām (K.3 līdz K.10 un K.12), kā arī uz turēšanas ienākumiem un zaudējumiem (K.11).

PAMATKAPITĀLA PATĒRIŅŠ (K.1)

Definīcija. | Pamatkapitāla patēriņš (K.1) raksturo pamatlīdzekļu daudzumu, kas izlietoti attiecīgajā laika posmā normāla nodiluma un plīsumu, kā arī paredzamas novecošanas dēļ, ieskaitot pamatlīdzekļu zudumu uzkrājumu, kas rodas nejauša bojājuma dēļ, pret ko ir apdrošināts. |

6.02. 6.03. Pamatkapitāla patēriņš jāaprēķina par visiem pamatlīdzekļiem (izņemot dzīvniekus), ieskaitot gan materiālus pamatlīdzekļus, gan nemateriālus pamatlīdzekļus, tādus kā minerālu izpētes izmaksas un programmatūra, lieli neražoto aktīvu uzlabojumi un ar neražotiem aktīviem saistītu īpašumtiesību pārejas izmaksas.

6.04. Pamatkapitāla patēriņš (kas jāatšķir no amortizācijas nodokļiem vai amortizācijas, ko norāda uzņēmumu pārskatos) jāaplēš, par pamatu ņemot pamatlīdzekļu krājumus un tādu preču dažādo kategoriju iespējamo vidējo ekonomiskās darbības laiku. Lai aprēķinātu pamatlīdzekļu krājumus, iesaka izmantot nepārtrauktās inventarizācijas metodi (NIM) ikreiz, kad trūkst tiešas informācijas par pamatlīdzekļu krājumiem. Pamatlīdzekļu krājumi jāvērtē pēc kārtējā laika posma pircēja cenām.

Pamatlīdzekļu zudumus, kas rodas nejauša bojājuma dēļ, kas ir apdrošināts, ņem vērā, aprēķinot attiecīgo preču vidējo kalpošanas laiku. Par ekonomiku kopumā var sagaidīt, ka faktiskais normālais nejaušais bojājums kādā konkrētā grāmatvedības pārskata laika posmā būs vienāds ar vidējo vai tuvs tam. Tomēr atsevišķām vienībām un vienību grupējumiem faktiskais normālais un vidējais nejaušais bojājums var atšķirties. Tādā gadījumā sektoros jebkuru starpību ieraksta kā citas izmaiņas pamatlīdzekļu apjomā.

Pamatkapitāla patēriņu aprēķina pēc lineārās metodes, pēc kuras pamatlīdzekļa vērtību noraksta, ievērojot nemainīgu likmi visā preces kalpošanas laikā.

Atkarībā no pamatlīdzekļa efektivitātes samazināšanās modeļa tomēr var pieprasīt pamatkapitāla patēriņa aprēķinu atbilstīgi ģeometriskās amortizācijas metodei.

6.05. Kontu sistēmā pamatkapitāla patēriņu ieraksta katra līdzsvarošanas posteņa pozīcijā, ko norāda bruto vai neto. "Bruto" ieraksts nozīmē, ka nav atskaitīts pamatkapitāla patēriņš, bet "neto" ieraksts ir ieraksts pēc pamatkapitāla patēriņa atskaitīšanas.

NERAŽOTO NEFINANŠU AKTĪVU IEGĀDES, NO KURĀM ATSKAITĪTAS TO REALIZĀCIJAS (K.2)

Definīcija. | Neražotie nefinanšu aktīvisastāv no zemes un citiem materiāliem neražotiem aktīviem, ko var izmantot preču un pakalpojumu ražošanā, un nemateriāliem neražotiem aktīviem. |

Definīcija. | Citas aktīvu izmaiņas ir plūsmas, kas nav tādu darījumu rezultāts, ko ieraksta kapitāla un finanšu kontos. Atšķir divus citu izmaiņu veidus. Pirmais veids sastāv no izmaiņām aktīvu apjomā. Otrais sastāv no aktīvu, saistību un tīrās vērtības izmaiņām, kas radušās cenu līmeņa un struktūras izmaiņu dēļ un kuru rezultātā rodas turēšanas ienākumi vai zaudējumi. |

CITAS APJOMA IZMAIŅAS (K.3 līdz K.10 UN K.12)

6.15. Citas apjoma izmaiņas ir plūsmas ar dažādām funkcijām. Viena svarīga funkcija ir ļaut iekļaut sistēmā un no tās izslēgt dažus aktīvus parastajā notikumu gaitā — piem., dabā atrodamu aktīvu iekļaušanu un izslēgšanu. Tas ir svarīgi dabas aktīvu atklāšanas, sarukšanas un izsīkšanas ierakstīšanai. Otra funkcija ir datēt ārkārtas, neparedzētu notikumu ietekmi, kas skar no aktīviem atvasināmus ekonomiskos labumus.

6.16. Citas apjoma izmaiņas attiecas uz deviņām kategorijām:

a) neražoto aktīvu ekonomiskā rašanās (K.3);

b) ražoto aktīvu ekonomiskā rašanās (K.4);

c) nekultivēto bioloģisko resursu dabiskais pieaugums (K.5);

d) neražoto aktīvu ekonomiskā izzušana (K.6);

e) katastrofāli zaudējumi (K.7);

f) nekompensējami aresti (K.8);

h) citur neminētas citas nefinanšu aktīvu apjoma izmaiņas (K.9);

i) citur neminētas citas finanšu aktīvu apjoma izmaiņas (K.10);

j) izmaiņas klasifikācijās un struktūrā (K.12).

NERAŽOTO AKTĪVU EKONOMISKĀ RAŠANĀS (K.3)

6.17. Nefinanšu neražoto aktīvu ekonomiskā rašanās (K.3) raksturo tādu aktīvu apjoma palielinājumu, kas nav ražošanas rezultāts.

Šeit ietilpst:

a) bruto palielinājumi izmantojamo zemaugsnes (zemes dzīļu) resursu līmenī: drošas akmeņogļu, naftas, dabas gāzes, metālus saturošu minerālu vai metālus nesaturošu minerālu rezerves, kas ir ekonomiski izmantojamas. Te ietilpst arī palielinājums rezervēs, attiecībā uz ko izmantojums kļūst ekonomisks tehnoloģiskā progresa vai relatīvo cenu izmaiņu dēļ;

b) citu dabas aktīvu pārvedumi ekonomiskā darbībā: dabā atrodamas vienības, kas maina statusu, ko kvalificē kā ekonomiskus aktīvus, kur ekonomiski aktīvi ir vienības, pār kurām institucionālās vienības realizē īpašumtiesības un no kurām to īpašnieki var iegūt ekonomisku labumu (piem., pirmmežu izmantošana, zemes pārveidošana no savvaļas vai tuksnešaina stāvokļa par zemi, ko var izmantot ekonomiskiem mērķiem, zemes reģenerācija);

c) kvalitātes izmaiņas neražotos aktīvos, kas radušās ekonomisko izlietojumu izmaiņu dēļ. Kvalitātes izmaiņas uzskata par izmaiņām apjomā. Šeit ierakstītās kvalitātes izmaiņas notiek kā ekvivalentās izmaiņas ekonomiskajā izlietojumā, ko norāda kā izmaiņas klasifikācijā (skat. 6.32. punktu), piem., no kultivētas zemes uz zemi, kas atrodas zem ēkām;

d) nemateriālu neražotu aktīvu rašanās. Nemateriāli neražotie nefinanšu aktīvi rodas tad, kad patentē vienības vai uzraksta pārvedamus līgumus. Arī tad, kad uzņēmumus pārdod par cenām, kas pārsniedz to pašu līdzekļus (skat. 7.05. punktu), pirkšanas cenas pārpalikums pār pašu līdzekļiem ir aktīva "nemateriālā vērtība". Vērtību, ko nepierāda pārdevums/pirkums, neuzskata par ekonomisku aktīvu.

RAŽOTO AKTĪVU EKONOMISKĀ RAŠANĀS (K.4)

6.18. Ražoto aktīvu ekonomiskā rašanās (K.4) notiek tādu preču gadījumā, kas vēl nav ierakstītas bilancēs. Būtiskas vai īpašas vērtības atzīšanu uzskata par ekonomisko rašanos, kas jāieraksta kontā "citas izmaiņas apjomā".

Ražoto aktīvu ekonomiskā rašanās var būt šāda veida:

a) vērtslietas, tādas kā dārgakmeņi un mākslas priekšmeti, ja pirmo reizi atzīst priekšmeta augsto vērtību vai māksliniecisko nozīmīgumu, kas vēl nav ierakstīts bilancēs;

b) vēstures pieminekļi, ja pirmo reizi atzīst kādas struktūras vai teritorijas īpašo arheoloģisko, vēsturisko vai kultūras nozīmīgumu, kas vēl nav ierakstīts bilancēs.

NEKULTIVĒTO BIOLOĢISKO RESURSU DABISKAIS PIEAUGUMS (K.5)

6.19. Nekultivēto bioloģisko resursu dabisko pieaugumu (K.5) tieši nekontrolē, nevada un par to neatbild institucionāla vienība, un tādējādi tas nav ražošana. Palielinājums tādos ekonomiskos aktīvos kā dabiska koksne uz celma vai zivis grīvas ūdeņos tad jāuzskata par ekonomisku rašanos.

6.20. Dabiskais pieaugums jāieraksta kā papildinājums (K.5); tādu resursu sarukšana jāieraksta kā ekonomiskā izzušana (K.61). Praksē tomēr var ierakstīt tikai neto dabisko pieaugumu, jo fiziskie mērījumi, kas, iespējams, būs vienīgais ierakstam pieejamais pamats, faktiski ir neto mērījumi.

NERAŽOTO AKTĪVU EKONOMISKĀ IZZUŠANA (K.6)

6.21. Neražoto nefinanšu aktīvu ekonomiskajā izzušanā (K.6) ietilpst:

a) dabas ekonomisko aktīvu sarukšana (K.61), kas attiecas uz zemaugsnes (zemes dzīļu) aktīvu iegulu samazināšanos un nekultivēto bioloģisko resursu sarukšanu, kuri iekļauti aktīvu robežās (skat. 6.19. punktu);

b) cita neražoto aktīvu ekonomiskā izzušana (K.62):

1) citi samazinājumi izmantojamo zemaugsnes (zemes dzīļu) resursu līmenī (izmantojamības atkārtoti novērtējumi tehnoloģijas vai relatīvo cenu izmaiņu dēļ);

2) kvalitātes izmaiņas neražotos aktīvos, kas radušās ekonomisko izlietojumu izmaiņu dēļ;

3) neražoto aktīvu izsīkšana ekonomiskās darbības dēļ. Ietverta ir zemes, ūdens resursu un citu dabas aktīvu izsīkšana principā;

4) nemateriālās vērtības norakstīšana, pārvedamu līgumu dzēšana un patentu aizsardzības beigšanās.

KATASTROFĀLI ZAUDĒJUMI (K.7)

6.22. Katastrofāli zaudējumi (K.7), ko ieraksta kā citas izmaiņas aktīvu apjomā, ir rezultāts liela mēroga, atsevišķiem un atpazīstamiem notikumiem, kas var iznīcināt posteņus jebkurā ekonomisko (nefinanšu vai finanšu) aktīvu kategorijā.

6.23. Tādos notikumos ietilpst lielas zemestrīces, vulkānu izvirdumi, paisuma viļņi, ārkārtīgi spēcīgas viesuļvētras, sausums un citas dabas katastrofas; kari, sacelšanās un citi politiski notikumi; kā arī tehnoloģiskas avārijas, tādas kā lielas toksisku vielu izplūdes vai radioaktīvu daļiņu izmešana gaisā.

Šeit jo īpaši ietilpst:

a) zemes kvalitātes pasliktināšanās, ko rada nenormāli plūdi vai vēja radīti bojājumi;

b) kultivētu aktīvu iznīkšana sausuma vai slimības uzliesmojuma dēļ;

c) ēku, iekārtu vai vērtslietu iešana bojā meža ugunsgrēkos vai zemestrīcēs;

d) valūtas vai uzrādītāja vērtspapīru nejauša iznīcināšana dabas katastrofu vai politisku notikumu rezultātā.

NEKOMPENSĒJAMI ARESTI (K.8)

6.24. Nekompensējami aresti (K.8) notiek tad, kad valdības vai citas institucionālas vienības pārņem valdījumā citu institucionālo vienību, tostarp nerezidentvienību, aktīvus, bez pilnas kompensācijas un tādu apsvērumu dēļ, kas nav nodokļu, soda naudu vai tamlīdzīgu nodevu maksājumi. Tāda vienpusēja aresta nekompensētā daļa nav kapitāla pārvedums, ko ieraksta kapitāla kontā.

CITUR NEMINĒTAS CITAS NEFINANŠU AKTĪVU APJOMA IZMAIŅAS (K.9)

6.25. Kontā "citas nefinanšu aktīvu izmaiņas" (K.9) ieraksta negaidītu notikumu ietekmi uz ekonomiskajiem labumiem, kas atvasināmi no aktīviem.

Šeit ietilpst:

a) neparedzēta novecošana. Pamatkapitāla patēriņš neattiecas uz pamatlīdzekļu neparedzētu novecošanu, un summas, kas ietverta to normāli sagaidāmajai novecošanai, var nepietikt faktiskajai novecošanai. Tāpēc ieraksti jāizdara par pamatlīdzekļu vērtības samazinājumu, kas rodas uzlabotu tehnoloģiju ieviešanas dēļ;

b) starpība starp rezervēm, kas ietvertas pamatkapitāla patēriņā par normālu bojājumu, un faktiskajiem zaudējumiem. Pamatkapitāla patēriņš neattiecas uz neparedzētu bojājumu, un summas, kas ietverta to normāli sagaidāmajam bojājumam, var nepietikt faktiskajam bojājumam (vai pārsniegt to). Tāpēc jāizdara korekcijas par pamatlīdzekļu vērtības neparedzēto samazinājumu (vai palielinājumu), kas radies tādu notikumu dēļ;

c) pamatlīdzekļu izsīkšana, kas nav uzskaitīta pamatkapitāla patēriņā: pamatlīdzekļu vērtības samazinājums, kas rodas, piemēram, gaisa un lietus skābuma neparedzētas ietekmes dēļ uz ēku virsmām vai automašīnu korpusiem;

d) ražošanas iekārtu pamešana, pirms tās pabeigtas vai pirms sākts tās ekonomiski izmantot;

e) krājumu ārkārtas zudumi (piem., ugunsgrēka radīta bojājuma, zādzību dēļ, kukaiņu invāzijas dēļ graudu noliktavās);

f) statistiskas neatbilstības attiecībā uz nefinanšu aktīviem starp slēguma bilanci un atbilstošo sākuma bilanci.

CITUR NEMINĒTAS CITAS FINANŠU AKTĪVU UN SAISTĪBU APJOMA IZMAIŅAS (K.10)

6.26. Šeit jāieraksta jebkuras finanšu aktīvu un saistību izmaiņas, kas nav ierakstītas finanšu kontā finanšu darījumu dēļ, kas nav attiecināmas uz pārvērtēšanas kontā ierakstītajiem turēšanas ienākumiem un zaudējumiem, kas nav izmaiņas klasifikācijās un struktūrā un kas nav radušās katastrofālu zaudējumu un nekompensējamu arestu dēļ.

6.27. K.10 kategorijā ietilpst:

a) SDR piešķīrumi un dzēsumi (AF.12) (skat. 5.33. līdz 5.35. punktu).

Attiecībā uz SDR nepastāv pat nosacītas saistības. Līdz ar to mehānismu, pēc kura veido SDR (minēts kā SDR piešķīrumi) un dzēš SDR (SDR dzēsumi), neuzskata par tādu, kura rezultātā veic darījumu, bet gan izdara ierakstus kontā "citas izmaiņas aktīvu apjomā". SDR piešķīrumi palielina monetāro iestāžu finanšu aktīvus, SDR dzēsumi samazina to finanšu aktīvus;

b) citas apjoma izmaiņas, kas saistītas ar noteikto pabalstu pensiju fondiem.

Noteikto pabalstu pensiju shēmas ir tās, kurās iesaistītajiem darba ņēmējiem apsolīto pensiju pabalstu līmenis ir garantēts. Pabalsti ar kādu formulu ir piesaistīti dalībnieku dienesta ilgumam un algai un pilnīgi nav atkarīgi no fonda aktīviem. Noteikto pabalstu shēmām ieraksts kontā "citas aktīvu apjoma izmaiņas" ietver izmaiņas aktuāri noteiktajās saistībās, kas rodas no izmaiņām pabalstu struktūrā un kas jāatšķir no izmaiņām labuma guvēju vecuma un dienestu sastāvā. Pabalstu struktūras izmaiņu piemēri ir šādi: formulas izmaiņas, pensionēšanās vecuma samazinājumi vai gada pieauguma finansējums (ko parasti nosaka kā pastāvīgus x procentus gadā) turpmākajām pensijām vai visām pensijām maksāšanas gaitā;

c) valūtas vai uzrādītāja vērtspapīru ārkārtas zudumi, piem., ugunsgrēka radīta bojājuma vai zādzības dēļ;

d) bezcerīgu parādu norakstīšana, ko veic kreditori.

Šeit jāuzskaita kreditora vienpusējs atzinums, ka finanšu aktīvu vairs nevar iekasēt bankrota vai citu iemeslu dēļ, un minētā finanšu aktīva izņemšana no kreditora bilances pēc tam, kā arī ekvivalento debitora saistību izņemšana. Tomēr gadījumos, kad debitora institucionālo vienību kontrolē kreditors, parāda norakstīšanu, ko veic kreditors, ja tas nav darīts bankrota dēļ, ieraksta uzkrājumu kontos;

e) statistiska neatbilstība attiecībā uz finanšu aktīviem un saistībām starp slēguma bilanci un atbilstošo sākuma bilanci.

6.28. K.10 kategorijā neietilpst:

a) parāda dzēšana pēc savstarpējas vienošanās starp debitoru un kreditoru (parāda dzēšana vai parāda atlaišana): to uzskata par darījumu starp kreditoru un debitoru (skat. 4.165. punkta f) apakšpunktu un 5.16. punktu), nevis par citām apjoma izmaiņām;

b) parāda noliegšana: saistību vienpusēju dzēšanu, ko veic debitors, sistēmā neatzīst.

IZMAIŅAS KLASIFIKĀCIJĀS UN STRUKTŪRĀ (K.12)

6.29. Izmaiņas klasifikācijās un struktūrā (K.12) ietver izmaiņas institucionālo vienību sektoru klasifikācijā un struktūrā (K.12.1) un izmaiņas aktīvu un saistību klasifikācijā (K.12.2).

IZMAIŅAS SEKTORU KLASIFIKĀCIJĀS UN STRUKTŪRĀ (K.12.1)

6.30. Institucionālas vienības pārklasificēšana no viena sektora citā pārved visu tās bilanci, piem., institucionāla vienība, kas klasificēta mājsaimniecību sektorā, kļūst par kvazisabiedrību, kas jāpārklasificē sabiedrību sektorā.

Izmaiņas institucionālo vienību struktūrā attiecas uz dažu finanšu aktīvu un saistību rašanos un izzušanu, kas rodas sabiedrības pārstrukturēšanas dēļ. Kad sabiedrība izzūd kā patstāvīga juridiska persona, jo to absorbē viena vai vairākas sabiedrības, visi finanšu aktīvi un saistības, tostarp akcijas un cits pašu kapitāls, kas pastāvēja starp minēto sabiedrību un tām, kas to absorbēja, no sistēmas izzūd. Tomēr sabiedrības akciju un cita pašu kapitāla pirkšana apvienošanās ietvaros jāieraksta kā finanšu darījums starp pircējsabiedrību un iepriekšējo īpašnieku. Esošo akciju aizstāšana ar pārņēmējsabiedrības vai jaunās sabiedrības akcijām jāieraksta kā akciju izpirkšana, ko pavada jaunu akciju emisija. Finanšu aktīvi un saistības, kas pastāvēja starp pārņemto sabiedrību un trešajām pusēm, paliek nemainīgi un pāriet pie pārņēmējsabiedrības(-ām).

Analogi, kad sabiedrību juridiski sadala divās vai vairākās institucionālās vienībās, jaunos finanšu aktīvus un saistības (finanšu aktīvu rašanos) ieraksta šajā kategorijā (K.12.1).

IZMAIŅAS AKTĪVU UN SAISTĪBU KLASIFIKĀCIJĀS (K.12.2)

6.31. Kategorijā K.12.2 atšķir zelta monetizāciju/demonetizāciju (K.12.21) un izmaiņas aktīvu un saistību klasifikācijā, kas nav zelta monetizācija/demonetizācija (K.12.22).

6.32. Zelta monetizāciju/demonetizāciju (K.12.21) ieraksta monetāro iestāžu kontā "citas aktīvu apjoma izmaiņas", tas ir, centrālās bankas (S.121) vai centrālās valdības (S.1311) apakšsektorā.

Zelta monetizācija notiek, kad monetārās iestādes pārklasificē zeltu no vērtslietu krājumiem uz rezerves krājumiem, ko tur monetārās iestādes. Kontā "citas aktīvu apjoma izmaiņas" tad ieraksta samazinājumu to vērtslietu turējumā un palielinājumu to monetārā zelta turējumā.

Monetārā zelta tiešu iepirkšanu no citām monetārajām iestādēm klasificē kā darījumus ar monetāro zeltu (F.11). Visi citi pirkumi, tostarp pirkumi no finanšu starpniekiem vai ar organizēta zelta tirgus starpniecību, jāieraksta kā vērtslietu pirkums, pēc kura notiek klasifikācijas maiņa.

Zelta demonetizācija notiek tad, kad monetārās iestādes pārveido zeltu no rezerves aktīviem vērtslietās. Monetāro iestāžu monetārā zelta turējumi tad samazinās, bet vērtslietu — palielinās. Monetārā zelta tiešu pārdošanu citām monetārajām iestādēm klasificē kā darījumus ar monetāro zeltu (F.11). Visi citi pārdevumi, tostarp pārdevumi finanšu starpniekiem vai ar organizēta zelta tirgus starpniecību, jāieraksta kā vērtslietu pārdevums, pirms kura notiek klasifikācijas maiņa.

6.33. Izmaiņas aktīvu vai saistību klasifikācijā, kas nav zelta monetizācija/demonetizācija (K.12.22): piemēri ir zemes izmantošanas izmaiņas vai mājokļu pārveidošana komerciālai izmantošanai vai otrādi. Zemes gadījumā abi ieraksti (negatīvs ieraksts vecajai kategorijai, pozitīvs ieraksts jaunajai kategorijai) jāizdara ar to pašu vērtību kategorijā K.12.22. Izmaiņas zemes vērtībā, kas rodas no tādas izmaiņas izmantošanā, ieraksta kā neražotu aktīvu ekonomisku rašanos (skat. 6.17. punkta c) apakšpunktu) vai izzušanu (skat. 6.21. punkta c) apakšpunktu), ko uzskata par apjoma izmaiņām.

K.12.22. kategorijā neietilpst obligāciju pārveidošana akcijās. Tādu pārveidošanu ieraksta kā divus finanšu darījumus (skat. 5.62. punkta l) apakšpunktu).

6.34. Ierakstus par citām apjoma izmaiņām (K.3 līdz K.10 un K12) ieraksta sektoru, kopējās ekonomikas un pārējās pasaules kontā "citas aktīvu apjoma izmaiņas".

NOMINĀLIE TURĒŠANAS IENĀKUMI/ZAUDĒJUMI (K.11)

6.35. Nominālie turēšanas ienākumi [3] Terminu "turēšanas ienākumi" izmanto, attiecinot to gan uz turēšanas ienākumiem, gan zaudējumiem, ar skaidru sapratni, ka turēšanas ienākumi var būt gan negatīvi, gan pozitīvi. Līdzīgi, terminu "aktīvs" var lietot abējādi, attiecinot to gan uz aktīviem, gan saistībām. ir tā "aktīvu, saistību un līdz ar to tīrās vērtības citu izmaiņu" kategorija, kas atspoguļo izmaiņas to cenu līmenī un struktūrā. Nominālos turēšanas ienākumus sadala neitrālajos turēšanas ienākumos un reālajos turēšanas ienākumos.

Definīcija. | Nominālos turēšanas ienākumus (K.11) par noteiktu aktīva daudzumu definē kā vērtības izmaiņas tāda aktīva īpašniekam tā cenas izmaiņas dēļ. Nominālos turēšanas ienākumus par saistībām definē kā tādu saistību vērtības izmaiņas to cenas izmaiņas dēļ, bet ar pretēju zīmi. |

6.36. 6.37. Pozitīvi turēšanas ienākumi rodas palielinājuma dēļ kāda aktīva vērtībā vai samazinājuma dēļ kādu saistību vērtībā. Negatīvi turēšanas ienākumi, tas ir, turēšanas zaudējums rodas samazinājuma dēļ kāda aktīva vērtībā vai palielinājuma dēļ kādu saistību vērtībā.

6.38. Nominālie turēšanas ienākumi, kas ierakstīti pārvērtēšanas kontā, tādējādi uzkrājas par aktīviem vai saistībām, realizētiem vai nerealizētiem. Uzskata, ka turēšanas ienākumus realizē tad, kad pārdod, atlīdzina, izlieto vai citādi realizē attiecīgo aktīvu vai atmaksā saistības. Nerealizētie ienākumi līdz ar to ir tādi, kas uzkrājas par grāmatvedības pārskata laika posma beigās joprojām īpašumā esošu aktīvu vai joprojām nenomaksātām saistībām. Par realizētiem ienākumiem parasti uzskata ienākumus, kas realizēti visā laika posmā, kurā aktīvs bijis īpašumā vai saistības nenomaksātas, neatkarīgi no tā, vai tāds laika posms sakrīt ar grāmatvedības pārskata laika posmu vai nesakrīt. Tomēr, tā kā turēšanas ienākumus sistēmā ieraksta, ņemot vērā uzkrājumus, atšķirība starp realizētajiem un nerealizētajiem ienākumiem, kaut arī noderīga dažos nolūkos, neparādās klasifikācijās un kontos.

6.39. Turēšanas ienākumos ietilpst ienākumi par visiem aktīvu veidiem: nefinanšu ražotiem un neražotiem aktīviem un finanšu aktīviem. Tādējādi ir iekļauti arī turēšanas ienākumi par visiem preču veidiem, ko tur ražotāji, tostarp nepabeigtiem ražojumiem.

6.40. Nominālie turēšanas ienākumi var uzkrāties par aktīviem, ko tur jebkuru laika posmu grāmatvedības pārskata laika posmā, un nevis tikai par aktīviem, kas parādās sākuma bilancē un slēguma bilancē. Nominālos turēšanas ienākumus, kas uzkrājas konkrēta aktīva vai kāda īpaša aktīva veida konkrēta daudzuma īpašniekam starp diviem brīžiem laikā, definē šādi:

tāda aktīva kārtējā vērtība vēlākā laika brīdī,

atskaitot

tāda aktīva kārtējo vērtību agrākā laika brīdī,

pieņemot, ka pats aktīvs starplaikā nemainās kvalitatīvi vai kvantitatīvi. Nominālos turēšanas ienākumus (G), kas uzkrājas par noteiktu kāda aktīva daudzumu q starp laikiem o un t, var izteikt šādi:

G =

q

kur po un pt ir aktīva cenas attiecīgi laikos o un t. Finanšu aktīviem un saistībām ar fiksētām kārtējām vērtībām, kam gan po, gan pt pēc definīcijas ir vienādi ar vienību, nominālie turēšanas ienākumi vienmēr ir nulle.

6.41. Nominālo turēšanas ienākumu aprēķina nolūkā aktīvu iegādes un realizācijas jāvērtē tādā pat veidā kā kapitāla un finanšu kontos, un aktīvu krājumi jāvērtē tādā pat veidā kā bilancēs. Pamatlīdzekļu gadījumā iegādes vērtība ir summa, ko pircējs samaksājis ražotājam vai pārdevējam un kam pieskaitītas īpašumtiesību pārejas saistītās izmaksas, kas radušās pircējam. Esoša pamatlīdzekļa realizācijas vērtība ir summa, ko pārdevējs saņēmis no pircēja un no kuras atskaitītas īpašumtiesību pārejas izmaksas, kas radušās pārdevējam.

Var atšķirt četras dažādas situācijas, kurās rodas nominālie turēšanas ienākumi:

1) aktīvu tur visu grāmatvedības pārskata laika posmu: nominālie turēšanas ienākumi, kas uzkrājas grāmatvedības pārskata laika posmā, ir vienādi ar slēguma bilances vērtību, no kuras atskaitīta sākuma bilances vērtība. Minētās vērtības ir aktīvu lēstās vērtības, ja tie tiktu iegādāti bilanču sastādīšanas laikā. Nominālie ienākumi ir nerealizēti;

2) aktīvu tur laika posma sākumā, bet laika posmā pārdod: nominālie turēšanas ienākumi, kas uzkrājas, ir vienādi ar faktisko vai lēsto realizācijas vērtību, no kuras atskaitīta sākuma bilances vērtība. Nominālie ienākumi ir realizēti;

3) aktīvu iegādājas laika posmā un joprojām tur laika posma beigās: nominālie turēšanas ienākumi, kas uzkrājas, ir vienādi ar slēguma bilances vērtību, no kuras atskaitīta aktīva faktiskā vai lēstā iegādes vērtība. Nominālie ienākumi ir nerealizēti;

4) aktīvu iegādājas un realizē grāmatvedības pārskata laika posmā: nominālie turēšanas ienākumi, kas uzkrājas, ir vienādi ar faktisko vai lēsto realizācijas vērtību vai faktisko vai lēsto iegādes vērtību. Nominālie ienākumi ir realizēti.

6.42. Iekļautie nominālie turēšanas ienākumi ir tie, kas uzkrājas par aktīviem un saistībām neatkarīgi no tā, vai tie ir realizēti vai nav. Tos ieraksta sektoru, kopējās ekonomikas un pārējās pasaules pārvērtēšanas kontā.

NEITRĀLIE TURĒŠANAS IENĀKUMI/ZAUDĒJUMI (K.11.1)

Definīcija. | Neitrālos turēšanas ienākumus (K.11.1) par aktīvu definē kā turēšanas ienākumu vērtību, kas uzkrātos, ja aktīva cena mainītos laikā tieši proporcionāli vispārējam cenu līmenim. |

6.43. Neitrālos turēšanas ienākumus identificē, lai atvieglotu reālo turēšanas ienākumu atvasināšanu, kas atkārtoti sadala reālo pirktspēju starp sektoriem.

6.44. Pieņemsim, ka vispārīgo cenu indeksu apzīmē ar r. Neitrālos turēšanas ienākumus (NG) par noteiktu aktīva daudzumu q starp laikiem o un t norāda ar šādu izteiksmi:

NG = p

q

kur po × q ir aktīva kārtējā vērtība laikā o, un rt/ro — izmaiņu koeficients vispārējā cenu indeksā starp laikiem o un t. To pašu terminu rt/ro piemēro visiem aktīviem un saistībām.

6.45. Nav ideāla vispārējā cenu indeksa, kas būtu piemērots neitrālo turēšanas ienākumu aprēķināšanai. Pēc vienošanās vispārējais cenu indekss, kas jāpiemēro neitrālo turēšanas ienākumu aprēķinam, ir cenu indekss galīgajiem nacionālajiem izlietojumiem, izņemot izmaiņas krājumos.

6.46. Neitrālos turēšanas ienākumus ieraksta neitrālo turēšanas ienākumu un zaudējumu kontā, kas ir sektoru, kopējās ekonomikas un pārējās pasaules pārvērtēšanas konta apakškonts.

REĀLIE TURĒŠANAS IENĀKUMI/ZAUDĒJUMI (K.11.2)

Definīcija. | Reālos turēšanas ienākumus (K.11.2) par aktīvu definē kā starpību starp nominālajiem un neitrālajiem turēšanas ienākumiem attiecībā uz tādu aktīvu. |

6.47. Reālos turēšanas ienākumus (RG) par noteiktu aktīva daudzumu q starp laikiem o un t norāda šādi:

RG = G − NG

vai

RG =

p

q

Aktīvu reālo turēšanas ienākumu vērtības tādējādi ir atkarīgas no to cenu kustības attiecīgajā laika posmā attiecībā pret citu cenu vidējo kustību, ko mēra pēc vispārējā cenu indeksa.

6.48. Reālos turēšanas ienākumus ieraksta reālo turēšanas ienākumu un zaudējumu kontā, kas ir sektoru, kopējās ekonomikas un pārējās pasaules pārvērtēšanas konta apakškonts.

TURĒŠANAS IENĀKUMI PĒC FINANŠU AKTĪVA VEIDA

Valūta un noguldījumi (AF.2)

6.49. Valūtas un noguldījumu, kas nosaukti valsts valūtā, kārtējās vērtības paliek nemainīgas laikā. Tāda aktīva "cena" vienmēr ir viens, kamēr daudzumu norāda valūtas vienību skaits, kurā tie nosaukti. Nominālie turēšanas ienākumi par tādiem aktīviem vienmēr ir nulle. Šī iemesla dēļ starpību starp tādu aktīvu sākuma un slēguma krājumu vērtībām, izņemot citas aktīvu apjoma izmaiņas, pilnīgi izskaidro darījumu vērtība ar aktīviem. Šis ir gadījums, kad parasti ir iespējams secināt pēdējo no bilances skaitļiem.

6.50. Lai aprēķinātu neitrālos un reālos turēšanas ienākumus par fiksētas kārtējās vērtības aktīviem, ir tomēr vajadzīgi dati par darījumu laikiem un vērtībām, kā arī sākuma un slēguma bilances vērtības. Pieņemsim, piemēram, ka aizdevums tiek paņemts un atmaksāts grāmatvedības pārskata laika posmā, kamēr vispārējais cenu līmenis ceļas. No kreditora viedokļa neitrālais ienākums par aizdevumu ir pozitīvs un reālais ienākums — negatīvs, un summa ir atkarīga no laika ilguma, kurā aizdevums ir neatmaksāts, un inflācijas koeficienta. Nav iespējams ierakstīt tādus reālus zaudējumus, ja nav datu par aizdevumiem, kas paņemti un atmaksāti grāmatvedības pārskata laika posmā, un par laikiem, kad tie paņemti un atmaksāti. Parasti var secināt, ka, ja pozitīvo un negatīvo darījumu kopējā absolūtā vērtība ir liela attiecībā pret sākuma un slēguma bilances līmeni, tad neitrālo un reālo turēšanas ienākumu par finanšu aktīviem un saistībām, kam ir fiksētas kārtējās vērtības, aptuvenās aplēses, ko iegūst tikai no bilances datiem, var būt nepietiekamas. Pat ar finanšu darījumu ierakstīšanu, ņemot vērā bruto bāzi, tas ir, paņemto un atmaksāto aizdevumu ierakstīšanu atsevišķi, atšķirot no aizdevumu kopējās vērtības, no kā atskaitīti atmaksājumi, var būt nepietiekami, ja nav informācijas par aizdevumu laiku.

Aizdevumi (AF.4) un citas debitoru un kreditoru saistības (AF.7)

6.51. Tie paši noteikumi par valūtu un noguldījumiem attiecas uz aizdevumiem un citām kreditoru un debitoru saistībām, ko netirgo. Tomēr, ja esošu aizdevumu vai tirdzniecības kredītu pārdod citai institucionālai vienībai, tad starpība starp izpirkšanas cenu un darījuma cenu jāieraksta pārdevēja un pircēja pārvērtēšanas kontā darījuma laikā.

Vērtspapīri, kas nav akcijas (AF.3)

6.52. Ja obligāciju emitē ar piemaksu vai diskontu, ieskaitot augsta diskonta un bezkupona obligācijas, tad starpība starp tās emisijas cenu un nominālo vai izpirkšanas vērtību, kad pienāk tās maksājuma termiņš, mēra procentus, kas emitentam jāmaksā visā obligācijas pastāvēšanas laikā. Tādus procentus ieraksta kā īpašuma ienākumu, ko maksā obligācijas emitents un saņem obligācijas turētājs papildus jebkuriem kuponu procentiem, ko faktiski maksā emitents ar precizētiem starplaikiem obligācijas pastāvēšanas laikā. Procentus, kas uzkrājas, ieraksta finanšu kontā kā tādus, ko obligācijas īpašnieks vienlaikus atkārtoti iegulda obligācijā (skat. 5.17. punktu). Tāpēc to ieraksta finanšu kontā kā aktīva iegādi, ko pievieno esošajam aktīvam [4] Sistēma iesaka šādu apstrādi, bet ļauj ierakstīt tādus procentus citās kreditoru/debitoru saistībās (AF.7), ja ir prasīta atbilstība valsts praksei (skat. 5.130. punktu).. Tādējādi obligācijas tirgus vērtības pakāpeniskais palielinājums, kas piedēvējams uzkrāto, atkārtoti ieguldīto procentu uzkrājumam, atspoguļo nesamaksātās pamatsummas, tas ir, aktīva izmēra palielinājumu. Tas būtībā ir daudzuma vai apjoma palielinājums, nevis cenas palielinājums. Tas nerada nekādus turēšanas ienākumus obligācijas turētājam vai turēšanas zaudējumus obligācijas emitentam. Situācija ir analoga situācijai ar kādu preci, piemēram, vīnu, kas nogatavojas uzglabāšanas laikā. Jebkurš vīna cenas palielinājums, kas piedēvējams tā kvalitātes uzlabojumam, atspoguļo apjoma, nevis cenas palielinājumu. Obligācijas mainās kvalitatīvi laikā līdz ar maksājuma termiņa tuvošanos, un ir būtiski atzīt, ka to vērtību palielinājumi, kas rodas uzkrāto procentu uzkrāšanās dēļ, nav cenu izmaiņas un nerada turēšanas ienākumus.

6.53. Fiksētās procentu likmes obligāciju cenas tomēr arī mainās, kad mainās procentu tirgus likmes, un cenas mainās pretēji proporcionāli līdz ar procentu likmju kustību. Jo tuvāk obligācijas maksājuma termiņš, jo mazāka konkrētas procentu likmes izmaiņas ietekme uz atsevišķas obligācijas cenu. Izmaiņas obligāciju cenās, kas attiecināmas uz procentu tirgus likmju izmaiņām, veido cenas, nevis daudzuma izmaiņas. Tāpēc tās rada nominālos turēšanas ienākumus vai zaudējumus gan obligāciju emitentiem, gan turētājiem. Procentu likmju palielinājums rada nominālus turēšanas ienākumus obligācijas emitentam un līdzvērtīgus nominālus turēšanas zaudējumus obligācijas turētājam, un otrādi, ja procentu likmes samazinās.

Nominālie turēšanas ienākumi vai zaudējumi var uzkrāties par vekseļiem tāpat kā par obligācijām. Tomēr, tā kā vekseļi ir īstermiņa vērtspapīri ar daudz īsāku maksājuma termiņu, turēšanas ienākumi, ko rada procentu likmes izmaiņas, parasti ir daudz mazāki nekā par obligācijām ar tādu pašu nominālvērtību.

6.54. Obligāciju pārveidošanu akcijās ieraksta kā divus finanšu darījumus (skat. 5.62. punkta l) apakšpunktu). Tā parasti notiek par cenu, kas ir mazāka par akciju tirgus cenu, un rezultātā radušies turēšanas ienākumi jāieraksta kā cenu izmaiņas pārvērtēšanas kontā.

6.55. Atvasināto finanšu instrumentu (AF.34) vērtība var mainīties pamatinstrumenta vērtības izmaiņu rezultātā, pamatinstrumenta cenas nepastāvīguma izmaiņu rezultātā vai tāpēc, ka tuvojas izpildes vai maksājuma termiņš. Visas tādas izmaiņas vērtībā jāuzskata par cenu izmaiņām un jāieraksta pozīcijā K.11.

Akcijas un cits pašu kapitāls (AF.5)

6.56. Prēmijas akcijas (skat. 5.93. punktu) palielina akciju skaitu un emitēto akciju nominālvērtību, bet teorētiski negroza akciju kopuma tirgus vērtību. Pēc vienošanās tās vispār neieraksta kontos. Tomēr tādu akciju mērķis ir uzlabot akciju likviditāti tirgū, un tādēļ emitēto akciju kopējā tirgus vērtība var palielināties: jebkuras tādas izmaiņas jāieraksta kā pārvērtēšanas ietekme.

Apdrošināšanas tehniskās rezerves (AF.6)

6.57. Izmaiņas mājsaimniecību tīrajā pašu kapitālā dzīvības apdrošināšanas rezervēs un pensiju fondu rezervēs (AF.61), kas notiek starp grāmatvedības pārskata laika posma sākumu un beigām un kas rodas no nominālajiem turēšanas ienākumiem vai zaudējumiem par rezervēm, ko ieguldījušas apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi, ieraksta pārvērtēšanas kontā, kā arī kontā "izmaiņas apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksā un atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezervēs" (AF.62), kas rodas no turēšanas ienākumiem vai zaudējumiem.

FINANŠU AKTĪVI ĀRVALSTU VALŪTĀ

6.58. Finanšu aktīvu ārvalstu valūtā vērtību mēra pēc to kārtējās tirgus vērtības ārvalstu valūtā, kas konvertēta valsts valūtā pēc kārtējā maiņas kursa. Tāpēc nominālie turēšanas ienākumi var rasties ne tikai tādēļ, ka mainās aktīva cena vietējā valūtā, bet arī tādēļ, ka mainās maiņas kurss. Nominālo turēšanas ienākumu, kas uzkrājas grāmatvedības pārskata laika posmā, kopējo vērtību var aprēķināt parastajā veidā, atskaitot darījumu vērtību no starpības starp sākuma bilances un slēguma bilances vērtībām. Šajā nolūkā darījumi ar finanšu aktīviem ārvalstu valūtā jākonvertē valsts valūtā, izmantojot maiņas kursus darījumu laikā, turpretim sākuma bilances un slēguma bilances vērtības jākonvertē, izmantojot maiņas kursus, kuri dominē dienās, uz kurām attiecas bilances. Tas nozīmē, ka darījumu — iegādes, no kurām atskaitītas realizācijas — kopējo vērtību, kas izteikta ārvalstu valūtā, faktiski konvertē pēc vidējā maiņas kursa, kur svarīgi ir tādu darījumu vērtības, kas notikuši dažādās dienās.

7. NODAĻA

BILANCES

Definīcija. | Bilance ir paziņojums, kas sastādīts noteiktā laika brīdī par īpašumā esošo aktīvu un maksājamo saistību vērtību. Līdzsvarošanas posteni sauc par tīro vērtību (B.90). Bilancē ierakstīto aktīvu un saistību krājumus novērtē pēc tirgus cenām, kas dominē tirgū dienā, uz kuru attiecas bilance. |

7.01. 7.02. Bilanci sastāda par sektoriem, kopējo ekonomiku un pārējo pasauli.

Bilancē par sektoru kā līdzsvarošanas posteni — ko bieži dēvē par nacionālo bagātību — norāda nefinanšu aktīvu un tīro finanšu aktīvu summu attiecībā pret pārējo pasauli.

Bilance par pārējo pasauli, ko sauc par ārējo aktīvu un saistību kontu, pilnībā sastāv no finanšu aktīviem un saistībām.

7.03. Uzskata, ka sabiedrībām ir tīrā vērtība papildus emitēto akciju un cita pašu kapitāla vērtībai. Kvazisabiedrību gadījumā tīrā vērtība ir nulle, jo pieņem, ka īpašnieku pašu kapitāls ir vienāds ar tā aktīviem, no kuriem atskaitītas tā saistības. Tāpēc tiešo ieguldījumu rezidentuzņēmumu, kas ir nerezidentuzņēmumu filiāles un ko tāpēc uzskata par kvazisabiedrībām, tīrā vērtība ir nulle.

7.04. Starpību starp kopējiem finanšu aktīviem un kopējām saistībām sauc par tīrajiem finanšu aktīviem (skat. 7.67. punktu).

7.05. Nefinanšu un finanšu sabiedrību sektoriem pašu līdzekļu aprēķins sniedz analītiski nozīmīgu rādītāju.

Pašu līdzekļi ir tīrās vērtības (B.90) un emitēto akciju, un cita pašu kapitāla (AF.5) summa.

7.06. Bilance noslēdz kontu secību, norādot galarezultātu, kas gūts no ierakstiem ražošanas, ienākuma sadales un izlietojuma, kā arī uzkrājumu kontos (skat. 8. nodaļu: "Kontu secība un līdzsvarošanas posteņi").

7.07. Bilance attiecas uz aktīvu un saistību vērtību noteiktā laika brīdī. Bilances jāsastāda grāmatvedības pārskata laika posma sākumā (tad pat, kad ir iepriekšējā laika posma beigas) un tā beigās.

7.08. Grāmatvedības uzskaites pamatidentitāte sasaista sākuma bilanci un slēguma bilanci:

īpaša aktīvu veida krājumu vērtība sākuma bilancē; |

plus | darījumi: iegādāto aktīvu kopējā vērtība, no kuras atskaitīta realizēto aktīvu kopējā vērtība, kuri iegādāti/realizēti darījumos grāmatvedības pārskata laika posmā: darījumus ar nefinanšu aktīviem ieraksta kapitāla kontā un darījumus ar finanšu aktīviem — finanšu kontā; |

mīnus | pamatkapitāla patēriņš; |

plus | citas apjoma izmaiņas: citu pozitīvu vai negatīvu turēto aktīvu apjomu izmaiņu vērtība (piemēram, zemaugsnes (zemes dzīļu) aktīvu atklāšanas dēļ vai aktīvu iznīcināšanas dēļ, kas noticis kara vai dabas katastrofas rezultātā): minētās izmaiņas ieraksta kontā "citas izmaiņas aktīvu apjomā"; |

plus | pārvērtējumi: pozitīvu vai negatīvu nominālo turēšanas ienākumu vērtība, kas uzkrājas laika posmā un rodas no aktīvu cenas izmaiņas: minētās izmaiņas ieraksta pārvērtēšanas kontā; |

ir identiska aktīvu krājumu vērtībai slēguma bilancē. |

Grāmatvedības uzskaites saites starp sākuma bilanci un slēguma bilanci ar darījumu un citu aktīvu izmaiņu starpniecību (citas izmaiņas apjomā un turēšanas ienākumos) ir shematiski norādītas 7.2. pielikumā.

AKTĪVU VEIDI

7.09. Aktīvi, ko ieraksta bilancēs, ir ekonomiskie aktīvi.

Definīcija. | Ekonomiskie aktīvi ir vienības, kas funkcionē kā vērtību krājumi, pār kuriem institucionālās vienības, individuāli vai kolektīvi, realizē īpašumtiesības un no kuriem to īpašnieki, tos turot vai izmantojot kādu laika posmu, var gūt ekonomisku labumu. |

7.10. 7.11. Ekonomiskie aktīvi sastāv no primārā ienākuma (darbības rezultāta, kas rodas, izmantojot pašiem, un īpašuma ienākuma, ļaujot izmantot citiem), kas gūts no aktīva izmantošanas, un vērtības, tajā skaitā turēšanas ienākumiem un zaudējumiem, kas varētu rasties, realizējot aktīvu vai to izbeidzot.

7.12. Ekonomisko aktīvu klasifikācijas un seguma apskats ir dots 7.1. tabulā. Katras aktīvu kategorijas sīki izstrādāta Definīcija ir izklāstīta šīs nodaļas 7.1. pielikumā.

Aktīvu robežās neietilpst:

a) cilvēka kapitāls;

b) dabas aktīvi, kas nav ekonomiski aktīvi (piem., gaiss, upju ūdens);

c) eventuāli aktīvi, kas nav finanšu aktīvi (skat. 7.22. punktu).

7.13. Atšķir trīs aktīvu kategorijas:

a) ražotie nefinanšu aktīvi;

b) neražotie nefinanšu aktīvi;

c) finanšu aktīvi.

RAŽOTIE NEFINANŠU AKTĪVI (AN.1)

Definīcija. | Ražotie aktīvi (AN.1) ir nefinanšu aktīvi, kas radušies kā ražošanas procesu produkcija. |

7.14. 7.15. Ražoto aktīvu klasifikācija ir paredzēta, lai aktīvus atšķirtu, pamatojoties uz to nozīmi ražošanā. Tie sastāv no pamatlīdzekļiem [2] Divi ilglietojuma preču veidi, ko lieto ražotāji, nav iekļauti bruto ieguldījumos pamatkapitālā: nelieli darbarīki un daži militārā aprīkojuma veidi. Tāpēc nav atbilstošu aktīvu. Turklāt, transporta iekārtas un citas iekārtas un aprīkojumu, ko mājsaimniecības iegādājušās galapatēriņam, neuzskata par pamatlīdzekļiem. Tos iekļauj ārpusbilances postenī "ilglietojuma patēriņa preces" bilancē (skat. 7.63. punktu)., ko ilgāk nekā gadu atkārtoti vai nepārtraukti izmanto ražošanā; krājuma, ko izlieto ražošanā kā starpproduktu patēriņu, pārdod vai kā citādi realizē; un vērtslietām. Pēdējās neizmanto galvenokārt ražošanai vai patēriņam, bet gan iegādājas un tur galvenokārt kā vērtību krājumus.

NERAŽOTIE NEFINANŠU AKTĪVI (AN.2)

Definīcija. | Neražotie aktīvi (AN.2) ir ekonomiskie aktīvi, kas radušies citādi, nevis ražošanas procesos. Tie sastāv no materiāliem aktīviem un nemateriāliem aktīviem. |

7.16. 7.17. Klasifikācija ir paredzēta, lai aktīvus atšķirtu, pamatojoties uz veidu, kā tie rodas. Daži no minētajiem aktīviem rodas dabā, savukārt citi, ko var nosaukt par sabiedrības izstrādātiem jēdzieniem, rodas juridisku vai grāmatvedības darbību rezultātā.

7.18. Visi materiālie neražotie aktīvi ir dabas aktīvi. To, kādus dabas aktīvus iekļaut, nosaka saskaņā ar ekonomiskā aktīva vispārīgo definīciju pēc tā, vai aktīvi ir pakļauti efektīvām īpašumtiesībām un spēj dot saviem īpašniekiem ekonomiskus labumus, ņemot vērā esošo tehnoloģiju, zināšanas, ekonomiskās iespējas, pieejamos resursus un attiecīgo cenu kopumu. Turklāt nav iekļauti dabas aktīvi, pār kuriem nav realizētas vai nevar realizēt īpašumtiesības, tādi kā atklāta jūra vai gaiss.

7.19. Nemateriālos neražotos aktīvos ietilpst patentētas vienības, pārvedami līgumi, nemateriālā vērtība utt. Vienības, ko nepierāda juridiskas vai grāmatvedības darbības — kā patenta piešķiršana vai ekonomiska labuma nodošana trešajai personai — nav iekļautas.

FINANŠU AKTĪVI UN SAISTĪBAS (AF.)

Definīcija. | Finanšu aktīvi (AF.) ir ekonomiski aktīvi, kas ietver maksāšanas līdzekļus, finanšu prasījumus un ekonomiskos aktīvus, kas pēc īpašībām tuvi finanšu prasījumiem. |

7.20. 7.21. Maksāšanas līdzekļi sastāv no monetārā zelta, speciālām aizņēmumtiesībām, valūtas un pārvedamiem noguldījumiem. Finanšu prasījumi dod tiesības saviem īpašniekiem, kreditoriem, saņemt maksājumu vai maksājumu sērijas bez jebkādas atbildes rīcības no citu institucionālu vienību, debitoru, kas uzņēmušies ekvivalentās saistības, puses.

Pēc rakstura finanšu prasījumiem tuvu ekonomisko aktīvu piemēri ir akcijas un cits pašu kapitāls, un daļēji eventuāli aktīvi. Uzskata, ka institucionālā vienība, kas emitējusi tādu finanšu aktīvu, ir uzņēmusies ekvivalentas saistības.

7.22. Eventuālie aktīvi ir līguma noteikumi starp institucionālām vienībām, kā arī starp tām un pārējo pasauli, kuros precizē vienu vai vairākus nosacījumus, kas jāizpilda, pirms notiek finanšu darījums. Piemēri ir trešo personu maksājumu garantijas, akreditīvi, kredītlīnijas, parāda vērtspapīru izdošanas līdzekļi un daudzi atvasinātie instrumenti. Sistēmā eventuāls aktīvs ir finanšu aktīvs gadījumos, kad līguma noteikumam pašam ir tirgus vērtība, jo tas ir tirgojams vai arī to var kompensēt tirgū. Pretējā gadījumā eventuālu aktīvu sistēmā neieraksta [2] Apdrošināšanas tehniskās rezerves (AF.6) ir apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu beznosacījuma saistības. Tomēr individuālo apdrošinājuma ņēmēju un labuma guvēju ekvivalentie finanšu aktīvi ir eventuāli aktīvi vairākumā gadījumu..

7.23. Sistēmā katram finanšu aktīvam ir ekvivalentas saistības, izņemot tos finanšu aktīvus, kas klasificēti kategorijā "monetārais zelts un speciālas aizņēmumtiesības" (AF.1).

7.24. Finanšu aktīvu un saistību klasifikācija atbilst finanšu darījumu klasifikācijai. Tāpēc finanšu aktīvu un saistību kategoriju, apakškategoriju un apakšpozīciju definīcijas un papildu skaidrojumi ir sniegti tikai vienreiz EKS — finanšu darījumu nodaļā. Bilanču nodaļā nav atkārtotas definīcijas un to skaidrojumi, kas sniegti galvenajā tekstā, bet tās 1. pielikumā ir sniegts visu sistēmā definēto aktīvu un saistību kopsavilkums.

7.1. tabula. Aktīvu klasifikācija

AN. | NEFINANŠU AKTĪVI (AN.1 + AN.2) |

AN.1 | Ražotie aktīvi |

AN.11 | Pamatlīdzekļi |

AN.111 | Materiālie pamatlīdzekļi |

AN.1111 | Mājokļi |

AN.1112 | Citas ēkas un struktūras |

AN.11121 | Nedzīvojamās ēkas |

AN.11122 | Citas struktūras |

AN.1113 | Iekārtas un aprīkojums |

AN.11131 | Transportlīdzekļi |

AN.11132 | Citas iekārtas un aprīkojums |

AN.1114 | Kultivētie aktīvi |

AN.11141 | Lauksaimniecības dzīvnieki ciltsdarbiem, piena ieguvei, vilkšanas darbiem utt. |

AN.11142 | Vīna dārzi, augļu dārzi un citas koku plantācijas, kas atkārtoti ražo augļus |

AN.112 | Nemateriālie pamatlīdzekļi |

AN.1121 | Minerālu izpēte |

AN.1122 | Datorprogrammatūra |

AN.1123 | Izklaides, literatūras vai mākslas oriģināldarbi |

AN.1129 | Citi nemateriālie pamatlīdzekļi |

AN.12 | Krājumi |

AN.121 | Materiāli un piegādes |

AN.122 | Nepabeigti ražojumi |

AN.1221 | Nepabeigti kultivēto aktīvu ražojumi |

AN.1222 | Citi nepabeigti ražojumi |

AN.123 | Gatavās preces |

AN.124 | Preces atkalpārdošanai |

AN.13 | Vērtslietas |

AN.131 | Dārgmetāli un dārgakmeņi |

AN.132 | Senlietas un citi mākslas priekšmeti |

AN.139 | Citas vērtslietas |

AN.2 | Neražotie aktīvi |

AN.21 | Materiālie neražotie aktīvi |

AN.211 | Zeme |

AN.2111 | Zeme zem ēkām un struktūrām |

AN.2112 | Kultivētā zeme |

AN.2113 | Zeme atpūtas un izklaides vietām un saistītie virszemes ūdeņi |

AN.2119 | Cita zeme un saistītie virszemes ūdeņi |

AN.212 | Zemaugsnes (zemes dzīļu) aktīvi |

AN.2121 | Akmeņogļu, naftas un dabas gāzes resursi |

AN.2122 | Metālus saturošu minerālu rezerves |

AN.2123 | Metālus nesaturošu minerālu rezerves |

AN.213 | Nekultivēti bioloģiskie resursi |

AN.214 | Ūdens resursi |

AN.22 | Nemateriālie neražotie aktīvi |

AN.221 | Patentētas vienības |

AN.222 | Nomas un citi pārvedami līgumi |

AN.223 | Nemateriālā vērtība |

AN.229 | Citi nemateriālie neražotie aktīvi |

AF. | FINANŠU AKTĪVI(AF.1 + AF.2 + AF.3 + AF.4 + AF.5 + AF.6 + AF.7) |

AF.1 | Monetārais zelts un speciālas aizņēmumtiesības (SDR) |

AF.11 | Monetārais zelts |

AF.12 | Speciālas aizņēmumtiesības (SDR) |

AF.2 | Valūta un noguldījumi |

AF.21 | Valūta |

AF.22 | Pārvedami noguldījumi |

AF.29 | Citi noguldījumi |

AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas |

AF.33 | Vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus |

AF.331 | Īstermiņa |

AF.332 | Ilgtermiņa |

AF.34 | Atvasinātie finanšu instrumenti |

AF.4 | Aizdevumi |

AF.41 | Īstermiņa |

AF.42 | Ilgtermiņa |

AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls |

AF.51 | Akcijas un cits pašu kapitāls, izņemot kopfondu akcijas |

AF.511 | Kotētās akcijas |

AF.512 | Nekotētās akcijas |

AF.513 | Cits pašu kapitāls |

AF.52 | Kopfondu akcijas |

AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves |

AF.61 | Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs un pensiju fondu rezervēs |

AF.611 | Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs |

AF.612 | Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls pensiju fondu rezervēs |

AF.62 | Apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa un atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves |

AF.7 | Citas debitoru un kreditoru saistības |

AF.71 | Tirdzniecības kredīti un avansi |

AF.79 | Citi |

BILANCES IERAKSTU VĒRTĒŠANA

VISPĀRĒJI VĒRTĒŠANAS PRINCIPI

7.25. Konkrēts postenis bilancē jāvērtē, it kā tas būtu iegūts dienā, uz kuru bilance attiecas, ieskaitot visas saistītās īpašumtiesību pārejas izmaksas nefinanšu aktīvu gadījumā. Tas nozīmē, ka aktīvi un saistības jāvērtē, izmantojot kārtējās tirgus cenas dienā, uz kuru attiecas bilance.

Tas nozīmē, ka aktīvi jāvērtē, ņemot vērā:

a) pircēja cenas, ja tie ir pirkti;

b) bāzes cenas, ja tie ir ražoti pašu vajadzībām, un tamlīdzīgu preču bāzes cenas vai to izmaksu summas, ja bāzes cenas nav pieejamas.

7.26. Ideālā gadījumā minētajām cenām būtu jābūt cenām, kas novērojamas tirgū. Ja novērojamu cenu nav, kā var notikt, ja nesenajā pagātnē nav novēroti attiecīgo posteņu pirkumi/pārdevumi, tad jācenšas aplēst, kādas būtu cenas, ja aktīvi būtu iegādāti tirgū dienā, uz kuru attiecas bilance.

7.27. Papildus cenām, kas novērotas tirgos vai aplēstas no novērotajām cenām vai izmaksām, kas radušās, kārtējās cenas bilances vērtēšanai var tuvināt:

a) pārvērtējot un uzkrājot iegādes, no kurām atskaitītas realizācijas, vai

b) pēc nākotnes ienākumu tagadnes vai diskontētās vērtības.

7.28. Tirgus cenas parasti ir pieejamas par daudziem finanšu aktīviem, esošu nekustamo īpašumu (ēkām un citām struktūrām, kā arī zemi, kas atrodas zem tām), esošiem transportlīdzekļiem, augu kultūrām un lauksaimniecības dzīvniekiem, kā arī par jaunražotiem pamatlīdzekļiem un krājumiem.

7.29. Par dažiem pārvērtētajiem aktīviem sākotnējās iegādes cenas noraksta, sadalot pa visu aktīva paredzamo ekspluatācijas laiku. Tāda aktīva vērtību kādā konkrētā tā ekspluatācijas laika brīdī iegūst pēc tā kārtējās iegādes cenas, no kuras atskaitīta minēto norakstījumu uzkrātā vērtība. Vairākumu pamatlīdzekļu var ierakstīt bilancēs pēc kārtējām pircēja cenām, kas norakstītas par pamatkapitāla uzkrāto patēriņu (norakstītās aizstāšanas izmaksas) [3] Visu joprojām lietošanā esošo pamatlīdzekļu norakstījumu vērtību summu apraksta kā tīro kapitāla krājumu. Bruto kapitāla krājumā ietilpst pamatkapitāla uzkrātā patēriņa vērtības..

7.30. Gadījumā ar aktīviem, par kuriem ieguvumi vai nu aizkavējas (kā gadījumā ar kokmateriāliem), vai ir sadalīti ilgstošā laika posmā (kā ar zemes dzīļu aktīviem), jāizmanto diskonta likme, lai aprēķinātu paredzēto nākotnes ienākumu tagadnes vērtību.

Diskonta likme jāatvasina no informācijas, kura pamatota ar darījumiem ar īpaša veida attiecīgiem aktīviem — mežiem, kalnraktuvēm un akmeņlauztuvēm (karjeriem), nevis jāizmanto vispārējā procentu likme.

7.31. Ārvalstu valūtā nosaukto aktīvu un saistību vērtība jākonvertē valsts valūtā pēc tirgus valūtas maiņas kursa, kas dominē dienā, uz kuru attiecas bilance. Minētajam kursam jābūt viduspunktam starp tūlītējiem pirkšanas un pārdošanas kursiem attiecībā uz valūtas darījumiem.

7.32. Kārtējo tirgus vērtību alternatīvas var būt noderīgas dažiem analītiskiem nolūkiem, un tās var norādīt kā ārpusbilances posteņus bilancēs. Alternatīvās vērtēšanas piemēri ietver nominālo vērtību attiecībā uz ilgtermiņa obligācijām un pārvērtēto iemaksāto un ekvivalento vērtību attiecībā uz uzņēmuma akciju kapitālu.

NEFINANŠU AKTĪVI (AN.)

RAŽOTIE AKTĪVI (AN.1)

Pamatlīdzekļi (AN.11)

Materiālie pamatlīdzekļi (AN.111)

7.33. Materiālie pamatlīdzekļi, ja iespējams, jāieraksta tirgus cenās (vai bāzes cenās gadījumā ar jaunu aktīvu ražošanu pašu vajadzībām), ja nav iespējams, tad kārtējās pircēja cenās, kas norakstītas pēc pamatkapitāla uzkrātā patēriņa. Pircēja īpašumtiesību pārejas izmaksas, kas saistītas ar tādiem aktīviem, attiecīgi norakstītas, tiek iekļautas bilances vērtībā.

Nemateriālie pamatlīdzekļi (AN.112)

7.34. Minerālu izpēte jāieraksta, vai nu ņemot vērā tās uzkrātās summas, kas samaksātas saskaņā ar citām institucionālajām vienībām piešķirtiem līgumiem, vai tās izmaksas, kas radušās par izpēti, kura veikta uz pašu rēķina. Tā izpētes daļa, kas veikta pagātnē un vēl nav pilnībā norakstīta, jāpārvērtē pēc kārtējā laika posma cenām un izmaksām.

7.35. Datorprogrammatūra jāvērtē, ņemot vērā tirgū samaksāto pircēja cenu, aplēsto bāzes cenu, ja tā ražota uzņēmuma iekšienē, vai ražošanas izmaksas, ja tādas cenas nav pieejamas. Programmatūra, kas iegādāta iepriekšējos gados un vēl nav pilnībā norakstīta, jāpārvērtē kārtējās cenās vai izmaksās (kas drīkst būt mazākas par sākotnējo cenu vai izmaksām).

7.36. Izklaides, literatūras vai mākslas oriģināldarbi un citi nemateriālie pamatlīdzekļi jāvērtē pēc iegādes cenas, ja ar tādiem nemateriālajiem aktīviem faktiski tirgojas tirgos. Pašu vajadzībām ražotu nemateriālo aktīvu gadījumā var būt vajadzīgs tos vērtēt, ņemot vērā ražošanas izmaksas, kas atbilstoši pārvērtētas kārtējā laika posma cenās un norakstītas. Citādi var būt vajadzīgs izmantot paredzēto nākotnes ieņēmumu tagadnes vērtības aplēses, kas jāsaņem tādu aktīvu īpašniekiem.

Krājumi (AN.12)

7.37. Krājumi jāvērtē cenās, kas dominē dienā, uz kuru attiecas bilance, nevis cenās, par kurām ražojumi tika novērtēti, kad tos ierakstīja krājumos.

7.38. Materiālu krājumus un piegādes vērtē pircēja cenās, un gatavu preču un nepabeigtu ražojumu krājumus vērtē bāzes cenās. Tādu preču krājumus, kas paredzētas atkalpārdošanai vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā bez turpmākas pārstrādes, vērtē cenās, kuras dominē dienā, uz kuru attiecas bilance, neiekļaujot transporta izmaksas, kas radušās vairumtirgotājiem vai mazumtirgotājiem. Nepabeigtu ražojumu krājumu slēguma bilances vērtību var aprēķināt, piemērojot to kopējo ražošanas izmaksu daļu, kas radusies līdz laika posma beigām, tamlīdzīga gatava ražojuma bāzes cenai dienā, uz kuru attiecas bilance. Ja gatavo ražojumu bāzes cena nav pieejama, tad to var novērtēt pēc ražošanas izmaksu vērtības, kam pieskaitīts uzcenojums par sagaidāmo tīro darbības rezultātu vai (aplēsto tīro) jaukto ienākumu.

Vienreizlietojamu kultūru (izņemot kokmateriālus) audzēšanu un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, ko audzē nokaušanai, var vērtēt pēc tādu ražojumu cenām tirgos. Koksni uz celma vērtē, diskontējot nākotnes ieņēmumus no kokmateriālu pārdošanas kārtējās cenās pēc tam, kad atskaitīti izdevumi par audzes sagatavošanu ciršanai, ciršanu utt.

Vērtslietas (AN.13)

7.39. Vērtslietas (mākslas darbi, senlietas, juvelierizstrādājumi, dārgakmeņi, nemonetārais zelts (skat. 5.30. punktu) un citi metāli) jāvērtē kārtējās cenās. Tiktāl, ciktāl minētajiem aktīviem pastāv organizētie tirgi, tie jāvērtē pēc faktiskajām vai lēstajām cenām, ko par tiem samaksātu, ja tos pirktu tirgū, ieskaitot visus aģentu honorārus vai komisijas maksas, dienā, uz kuru attiecas bilance. Citādi tie jāvērtē pēc iegādes cenām, kas pārvērtētas pēc kārtējo cenu līmeņa.

NERAŽOTIE AKTĪVI (AN.2)

Materiālie neražotie aktīvi (AN.21)

Zeme (AN.211)

7.40. Kapitāla kontā izdevumus par zemes uzlabojumiem un izmaksas par zemes īpašumtiesību pāreju ieraksta kā bruto ieguldījumus pamatkapitālā, atsevišķi no pašas zemes.

Ja zemes vērtību nevar atdalīt no ēku un citu struktūru vērtības, kas uz tās atrodas, tad aktīvi jāklasificē pēc tā, kam visticamāk ir lielākā vērtība.

Bilancē zemi vērtē pēc tās kārtējās tirgus cenas.

Tāda cena nav obligāti vienāda ar visu sastāvdaļu vērtību, kuras veido zemes ieguves izmaksas ieguves laikā. Konkrēti kārtējā tirgus cena var nenosegt īpašumtiesību pārejas izmaksas vai izdevumus par zemes uzlabojumiem, kas vēl nav norakstīti līdz nullei. Tāpēc var būt vajadzīgs ierakstīt minētās summas, vai nu pilnībā, vai daļēji, kā turēšanas zaudējumus pārvērtēšanas kontā.

Zemaugsnes (zemes dzīļu) aktīvi (AN.212)

7.41. Drošas tādu minerāliegulu rezerves, kas atrodas uz vai zem zemes virsmas un ir ekonomiski izmantojamas, ņemot vērā pašreizējo tehnoloģiju un attiecīgās cenas, vērtē pēc paredzēto tīro ienākumu tagadnes vērtības, kas rodas no tādu aktīvu komerciālas izmantošanas.

Citi dabas aktīvi (AN.213 un AN.214)

7.42. Tā kā maz ticams, ka būs pieejamas novērojamas cenas par tādiem aktīviem, tie jāvērtē pēc paredzēto nākotnes ienākumu tagadnes vērtības.

Nemateriālie neražotie aktīvi (AN.22)

7.43. Nemateriālie neražotie aktīvi (patentētas vienības, nomas vai citi pārvedami līgumi un nemateriālā vērtība) jāvērtē pēc kārtējām cenām, kad ar tiem faktiski tirgojas tirgos. Citādi būs jāveic paredzēto nākotnes ienākumu tagadnes vērtības aplēses, kas tādu aktīvu īpašniekiem jāsaņem.

FINANŠU AKTĪVI UN SAISTĪBAS (AF)

7.44. Finanšu aktīvi un saistības principā jāvērtē pēc kārtējām cenām. Tiem jāpiešķir vienāda vērtība neatkarīgi no tā, vai tos norāda kā finanšu aktīvus vai saistības. Cenās neiekļauj maksu par pakalpojumiem, nodevas, komisijas maksas un tamlīdzīgus maksājumus, ko ieraksta kā pakalpojumus, kas sniegti darījumu veikšanas laikā.

Monetārais zelts un SDR (AF.1)

7.45. Monetārais zelts (AF.11) jāvērtē pēc cenas, kas noteikta organizētajos zelta tirgos.

SDR (AF.12) vērtību ik dienas nosaka SVF, un kursus attiecībā pret iekšzemes valūtām var iegūt no ārvalstu valūtas tirgiem.

Valūta un noguldījumi (AF.2)

7.46. Valūtai (AF.21) novērtējums ir valūtas nominālā vai norādītā vērtība.

Noguldījumiem (AF.22, AF.29) bilancēs ierakstāmās vērtības ir pamatsummas, kas debitoriem pēc līguma jāatmaksā kreditoriem saskaņā ar noguldījumu noteikumiem, ja noguldījumus likvidē bilances izveides dienā. Vērtībās var ietilpt uzkrātie procenti (skat. 5.130. punktu).

Vērtspapīri, kas nav akcijas (AF.3)

7.47. Pieņemtajai vērtēšanai jāatbilst uzkrāto procentu apstrādei un to klasifikācijai īpašās aktīvu pozīcijās (skat. 5.128., 5.130., 5.138. punktu). Ja uzkrātie procenti finanšu kontā jāuzskata par reinvestētiem atbilstošajos vērtspapīros, tad bilancē vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (AF.33), jāvērtē kārtējās tirgus cenās tā, lai tie ietvertu uzkrāto procentu vērtību. Minēto vērtspapīru kopējai kārtējai tirgus vērtībai ir divas atšķirīga apjoma sastāvdaļas, no kurām viena raksturo pamatsummu, bet otra — uzkrātos procentus. Tādējādi kopapjomā ietilpst uzkrātie procenti (t.i., tas ir emitēto vērtspapīru vienību skaits, kam pieskaitīts no uzkrātajiem procentiem radies papildapjoms, skat. 6.52. punktu), bet cenā, kas jāpiemēro katrai no minētajām apjoma vienībām, uzkrātie procenti nav iekļauti.

Ja finanšu kontā uzkrāto procentu vērtība ir iekļauta ailē F.79 (Citas debitoru un kreditoru saistības), nevis ailē F.33 (Vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus), tad uzkrāto procentu vērtība arī bilancē jāiekļauj ailē AF.79.

7.48. Īstermiņa vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (AF.331), jāvērtē to kārtējās tirgus vērtībās.

Ja kārtējās tirgus vērtības nav pieejamas, tad:

a) īstermiņa vērtspapīri, kas emitēti nominālvērtībā, jāvērtē pēc norādītās vērtības, kam pieskaitīti uzkrātie procenti, kas nav maksājami vai nav samaksāti;

b) diskontētie vērtspapīri jāvērtē pēc emisijas cenas, kam pieskaitīti uzkrātie procenti.

Minētie tuvinājumi jāierobežo un jāattiecina tikai uz vērtspapīriem, kuru sākotnējais maksājuma termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.

7.49. Ilgtermiņa vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (AF.332), vienmēr jāvērtē to kārtējās tirgus vērtībās, vai tās būtu obligācijas, par ko regulāri maksā procentus, augsta diskonta vai bezkupona obligācijas, par ko maksā ļoti mazus procentus vai tos vispār nemaksā.

7.50. Atvasinātie finanšu instrumenti (AF.34) bilancēs jāiekļauj to kārtējās tirgus cenās. Gadījumā, ja nepastāv kotētas tirgus cenas (piem., ārpusbiržas iespēju darījumi), atvasināts finanšu instruments jāvērtē vai nu pēc summas, kas vajadzīga, lai izpirktu vai kompensētu līgumu, vai pēc samaksāto prēmiju summas.

Pēc vienošanās uzskata, ka atvasināta finanšu instrumenta emitents ir uzņēmies ekvivalentas saistības.

Aizdevumi (AF.4)

7.51. Vērtības, kas jāieraksta gan kreditoru, gan debitoru bilancēs, ir pamatsummas, kas debitoriem pēc līguma jāatmaksā kreditoriem pat tādos gadījumos, kad aizdevums tika tirgots ar diskontu vai prēmiju.

Akcijas un cits pašu kapitāls (AF.5)

7.52. Akcijas un cits pašu kapitāls jāvērtē to kārtējās cenās. To pašu kārtējo cenu pieņem gan aktīvu, gan saistību pusei, kaut gan akcijas un cits pašu kapitāls juridiski nav emitenta saistības, bet īpašumtiesības par sabiedrības likvidācijas vērtību, kuras summa iepriekš nav zināma.

7.53. Kotētās akcijas (AF.511) jāvērtē reprezentatīvās vidējās tirgus cenās, ko novēro fondu biržā vai citos organizētos finanšu tirgos.

7.54. Nekotēto akciju vērtība (AF.512), ko regulāri netirgo organizētos tirgos, jāaplēš pēc kotēto akciju vērtībām. Tomēr minētajās aplēsēs jāņem vērā starpība starp abiem akciju veidiem, proti, to likviditāte, un jāņem vērā rezerves, kas uzkrātas sabiedrības un tās uzņēmuma filiāles dzīves laikā.

7.55. Piemērotās aplēses metode lielā mērā ir atkarīga no pieejamās pamatstatistikas. Tajā var ņemt vērā, piemēram, datus par apvienošanās darbībām, kurās iesaistītas nekotētas akcijas. Turklāt gadījumos, kad tādu sabiedrību rezerves, kuras emitē nekotētas akcijas, pēc vidējiem rādītājiem — proporcionāli savam nominālkapitālam, atšķiras no tādu sabiedrību rezervēm, kuras emitē kotētas akcijas, būtu lietderīgi aprēķināt nekotēto akciju kārtējo cenu proporcionāli skaitļiem, kuros iekļautas rezerves, tādiem kā sabiedrības bilancē norādītā tīrā vērtība vai atbilstoši EPS principiem sastādītie pašu fondi.

nekotēto akciju kārtējā cena = kotēto akciju kārtējā cena ×

Kārtējās cenas proporcija pret pašu līdzekļiem katrā uzņēmuma filiālē var atšķirties. Tāpēc vēlams aprēķināt nekotēto akciju kārtējo cenu katrai filiālei atsevišķi. Starp kotētām un nekotētām sabiedrībām var būt citas atšķirības, kam var būt ietekme uz aplēses metodi.

7.56. Cits pašu kapitāls (AF.513) bieži ir īpašu institucionālu vienību (kvazisabiedrību, valsts īpašumā esošu sabiedrību, starptautisku organizāciju, nosacītu vienību utt.) saistības. Parasti tas jāvērtē atbilstīgi īpašām metodēm kā pašu līdzekļu vai nominālvērtības metode. Pašu līdzekļu metode konkrēti ir sistemātiski jāizmanto kvazisabiedrībām, jo pēc vienošanās to tīrā vērtība ir vienāda ar nulli.

7.57. Kopfondu akcijas (AF.52) jāvērtē pēc to kārtējās cenas fondu biržā, ja tās ir kotētas, vai pēc to kārtējās izpirkšanas vērtības, ja tās izpirkt var pats fonds.

Apdrošināšanas tehniskās rezerves (AF.6)

7.58. Gadījumā ar mājsaimniecību tīro pašu kapitālu dzīvības apdrošināšanas rezervēs (AF.611) var noskaidrot personu aktuāri noteikto prasījumu uz kapitāla vai ienākuma izmaksu tagadnes vērtību. Minētajā vērtībā ietilpst dzīvības apdrošināšanas sabiedrību saistības par rezervēm atliktajiem riskiem un rezervēm apdrošināšanai ar peļņu, kas pēc termiņa beigām papildina apdrošinājumu vērtību par dotāciju ar peļņu vai līdzīgām polisēm. Apdrošināšanas ar peļņu gadījumā rezervēs ietilpst turēšanas ienākumi.

7.59. Gadījumā, ja runa ir par mājsaimniecību tīro pašu kapitālu pensiju fondu rezervēs (AF.612), fondu saistību, kā arī mājsaimniecību finanšu aktīvu, raksturs ir atkarīgs no pensiju shēmas veida.

Noteikto pabalstu pensiju shēmas ir tās, kurās darba ņēmējiem, kas ir iesaistīti, apsolīto pensiju pabalstu līmenis ir garantēts. Noteikto pabalstu pensiju shēmas saistības ir vienādas ar apsolīto pabalstu tagadnes vērtību. Tā kā shēmā uz laiku var būt nepietiekami vai pārmērīgi līdzekļi, noteikto pabalstu pensiju shēmai var būt pozitīva vai negatīva tīrā vērtība.

Naudas pirkumu pensiju shēmas ir tās, par kurām pabalsti ir tieši atkarīgi no fonda aktīviem. Naudas pirkumu pensiju shēmas saistības ir fondu aktīvu kārtējā tirgus vērtība. Fondu tīrā vērtība vienmēr ir nulle.

7.60. Apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksas vērtību, kas ir daļa no AF.62, nosaka proporcionāli iesaistītajiem riskiem attiecībā pret laiku par to laika posmu, kas palicis līdz līguma termiņa beigām. Atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezervju vērtība, kas arī ir daļa no AF.62, ir to summu pašreizējā vērtība, ko paredzams izmaksāt atlīdzības pieprasījumu nokārtošanai, ieskaitot apstrīdamus prasījumus.

Citi debitoru un kreditoru konti (AF.7)

7.61. Tirdzniecības kredīti un avansi (AF.71) vai citi debitoru/kreditoru saistībposteņi (AF.79) gan attiecībā uz kreditoriem, gan debitoriem jāvērtē pēc summas, kas debitoriem pēc līguma jāatmaksā kreditoriem, kad saistības dzēš.

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

7.62. Lai norādītu specializētākas analītiskas intereses posteņus par īpašiem sektoriem, bilancēs jāiekļauj divi ārpusbilances posteņi:

a) ilglietojuma patēriņa preces (AN.m);

b) tiešie ārvalstu ieguldījumi (AF.m).

Ilglietojuma patēriņa preces (AN.m)

7.63. Ilglietojuma patēriņa preces ir ilglietojuma preces, ko mājsaimniecības atkārtoti izmanto galapatēriņam laika posmos, kas pārsniedz vienu gadu. Tās ir iekļautas bilancēs tikai kā ārpusbilances posteņi. To iekļaušana kā bilances sastāvdaļa būtu atbilstoša, ja sistēmā būtu pieņemts, ka ilglietojuma preces pakāpeniski izmanto tādos ražošanas procesos, kuru produkcija sastāv no pakalpojumiem. Bet ilglietojuma patēriņa preces par tādām neuzskata.

7.64. To ilglietojuma patēriņa preču krājumi, ko tur mājsaimniecības: transportlīdzekļi un citas iekārtas un aprīkojums, jāvērtē pēc kārtējām cenām, gan pieskaitot, gan atskaitot uzkrātās maksas, kas vienādas ar pamatkapitāla patēriņu. No skaitļiem, kas bilancē norādīti kā ārpusbilances posteņi, jābūt atskaitītām minētajām uzkrātajām maksām.

7.65. Ilglietojuma preces, kas atrodas neinkorporēto uzņēmumu īpašnieku īpašumā, daļēji var izmantot uzņēmumi ražošanai un daļēji — mājsaimniecību locekļi galapatēriņam. Vērtībām, kas par uzņēmumu norādītas bilancē, jāatspoguļo izmantojuma proporcija, kas jāattiecina uz uzņēmumu.

Tiešie ārvalstu ieguldījumi (AF.m)

7.66. Tiešie ieguldījumi sastāv no finanšu aktīviem, ne fiziska kapitāla, jo tiešo ieguldījumu uzņēmums ir sabiedrība vai kvazisabiedrība, kas ir rezidents citā valstī. Finanšu aktīvi un saistības, kas veido tiešos ieguldījumus, jāieraksta atbilstoši finanšu aktīvu raksturam kategorijās "aktīvi un cits pašu kapitāls", "aizdevumi" un "citas debitoru/kreditoru saistības". Tiešo ieguldījumu summas, kas iekļautas katrā no minētajām kategorijām, jāieraksta atsevišķi kā ārpusbilances postenis.

FINANŠU BILANCES

7.67. Sektora vai pārējās pasaules finanšu bilancē kreisajā pusē norāda finanšu aktīvus un labajā pusē — saistības. Finanšu bilances līdzsvarošanas posteņi ir tīrie finanšu aktīvi (BF.90).

7.68. Sektora finanšu bilance var būt konsolidēta vai nekonsolidēta. Nekonsolidētajā finanšu bilancē norāda nozarē klasificēto institucionālo vienību finanšu aktīvus un saistības. Salīdzinājumā ar nekonsolidēto finanšu bilanci, minētos finanšu aktīvus un saistības izslēdz no konsolidētās finanšu bilances, kuru ekvivalenti ir attiecīgi tajā pašā nozarē klasificēto institucionālo vienību saistības vai finanšu aktīvi. Ārējais aktīvu un saistību konts, kas ir pārējās pasaules finanšu bilance (skat. 8.77. punktu), ir konsolidēts pēc definīcijas.

7.69. Kāda sektora vai pārējās pasaules debitoru un kreditoru finanšu bilance ir finanšu bilances paplašinājums, kas papildus norāda finanšu aktīvu sadalījumu debitoru sektorā un saistību sadalījumu kreditoru sektorā. Tāpēc tā sniedz informāciju par debitoru un kreditoru attiecībām un atbilst debitoru un kreditoru finanšu kontam (skat. 5.13. punktu).

7.1. pielikums

Katras aktīvu kategorijas definīcija

Aktīvu klasifikācija | Definīcijas |

NEFINANŠU AKTĪVI (AN.) | Vienības, īpašumtiesības pār kurām (individuāli vai kolektīvi) realizē institucionālās vienības un kuru īpašnieki, tās turot vai izmantojot/lietojot kādā laika posmā, var gūt ekonomisku labumu, un kuras sastāv no gan ražotiem, gan neražotiem materiāliem aktīviem un vairākuma nemateriālu aktīvu, par kuriem nav ierakstītas atbilstošas saistības. |

Ražotie aktīvi (AN.1) | Nefinanšu aktīvi, kas radušies kā ražošanas procesu produkcija. Ražotie aktīvi sastāv no pamatlīdzekļiem, krājumiem un vērtslietām, kā noteikts turpmāk. |

Pamatlīdzekļi (AN.11) | Ražotie aktīvi, ko ilgāk nekā gadu atkārtoti vai nepārtraukti izmanto ražošanas procesos. Pamatlīdzekļi sastāv no materiāliem pamatlīdzekļiem un nemateriāliem pamatlīdzekļiem, kā noteikts turpmāk. |

Materiālie pamatlīdzekļi (AN.111) | Pamatlīdzekļi, kuru sastāvā ietilpst mājokļi; citas ēkas un struktūras; iekārtas un aprīkojums, un kultivētie aktīvi, kā noteikts turpmāk. |

Mājokļi (AN.1111) | Ēkas, ko izmanto tikai vai galvenokārt dzīvošanai, tostarp saistītās struktūras, kā garāžas un viss pastāvīgais aprīkojums, ko parasti uzstāda dzīvojamās ēkās. Iekļautas ir arī peldošās mītnes, liellaivas (baržas), pārvietojamās mājas un dzīvojamie vieglie automobiļi, ko izmanto kā galvenās dzīvesvietas, tāpat arī vēstures pieminekļi, ko identificē galvenokārt kā mājokļus. Ir iekļautas arī būvlaukuma atbrīvošanas un sagatavošanas izmaksas. Kā piemēru var minēt dzīvojamās ēkas, tādas kā viena vai divu dzīvokļu ēkas, un citas dzīvojamās ēkas, kas paredzētas nepārejošai izmantošanai. Nepabeigti mājokļi arī ir iekļauti tiktāl, ciktāl uzskata, ka to galīgajam izmantotājam pieder īpašumtiesības, vai nu tāpēc, ka celtniecība notiek uz viņa rēķina, vai tāpēc, ka to pierāda pārdošanas/pirkšanas līguma pastāvēšana. Mājokļus, kas iegādāti militārajam personālam, iekļauj, ja tos tāpat kā civilvienību iegādātus mājokļus izmanto izmitināšanas pakalpojumu sniegšanai. |

Citas ēkas un struktūras (AN.1112) | Nedzīvojamās ēkas un citas struktūras, kā noteikts turpmāk. Nepabeigtas ēkas un struktūras arī ir iekļautas tiktāl, ciktāl uzskata, ka to galīgajam izmantotājam pieder īpašumtiesības, vai nu tāpēc, ka celtniecība notiek pašu vajadzībām, vai tāpēc, ka to pierāda pārdošanas/pirkšanas līguma pastāvēšana. Militāriem nolūkiem iegādātas ēkas un struktūras iekļauj tiktāl, ciktāl tās atgādina civilās ēkas, kas iegādātas ražošanas nolūkiem un tiek tādā pašā veidā izmantotas. |

Nedzīvojamās ēkas (AN.11121) | Ēkas, kas nav mājokļi, tostarp aprīkojums, kas ir struktūru neatņemamas sastāvdaļas, un būvlaukuma attīrīšanas un sagatavošanas izmaksas. Ir iekļauti arī vēstures pieminekļi, ko identificē galvenokārt kā nedzīvojamās ēkas. Kā piemēru var minēt noliktavu un rūpnieciskās ēkas, tirdzniecības ēkas, ēkas sabiedrības izklaidei, viesnīcas, restorānus, ēkas, ko izmanto izglītības vai veselības nolūkiem utt. |

Citas struktūras (AN.11122) | Struktūras, izņemot ēkas, ieskaitot izmaksas par ielām, kanalizācijas caurulēm un būvlaukuma attīrīšanu un sagatavošanu, kas nav paredzētas dzīvojamām vai nedzīvojamām ēkām. Ir iekļauti arī vēstures pieminekļi, kurus nav iespējams identificēt kā mājokļus vai nedzīvojamās ēkas, un vertikālas ejas, horizontālas ejas un citas struktūras, kas saistītas ar zemaugsnes (zemes dzīļu) aktīvu ieguvi. (Lielus zemes uzlabojumus, tādus kā dambji vai aizsprosti plūdu apkarošanai, iekļauj zemes vērtībā.) Piemēri ir automaģistrāles, ielas, ceļi, dzelzceļi un lidlauka skrejceļi, tilti, virszemes automaģistrāles, tuneļi un apakšzemes pārejas (horizontālas ejas), ūdensceļi, ostas, dambji/aizsprosti un citas hidrotehniskas ierīces, liela attāluma cauruļvadi, sakaru un elektrības līnijas, vietējie cauruļvadi un kabeļi, palīgierīces, būves izrakteņu ieguvei un apstrādei un būves sportam un izklaidei. |

Iekārtas un aprīkojums (AN.1113) | Transportlīdzekļi un citas iekārtas un aprīkojums, kā noteikts turpmāk, ko nav iegādājušās mājsaimniecības galapatēriņam. Darbarīkus, kas ir salīdzinoši lēti un ko iepērk salīdzinoši vienmērīgā tempā, tādus kā rokas darbarīki, var neiekļaut. Neiekļauj arī iekārtas un aprīkojumu, kas sastāda ēkas daļu un ir iekļauts mājokļos un nedzīvojamās ēkās. Nepabeigtas iekārtas un aprīkojumu neiekļauj, ja vien tos neražo pašu patēriņam, jo uzskata, ka galapatērētājs iegūst īpašumtiesības tikai pēc aktīvu piegādes. Militāriem nolūkiem iegādātas iekārtas un aprīkojumu iekļauj tiktāl, ciktāl tie atgādina preces, ko iegādājušās civilvienības ražošanas nolūkos un ko militāros nolūkos izmanto tieši tāpat. Iekārtas un aprīkojumu, ko mājsaimniecības iegādājušās galapatēriņam, neuzskata par aktīvu. Tā vietā tos iekļauj ārpusbilances postenī "ilglietojuma patēriņa preces" mājsaimniecību bilancē. Peldošās mītnes, liellaivas (baržas), pārvietojamās mājas un dzīvojamie vieglie automobiļi, ko mājsaimniecības izmanto kā galvenās dzīvesvietas, iekļauj "mājokļos". |

Transportlīdzekļi (AN.11131) | Iekārtas cilvēku un priekšmetu pārvietošanai. Piemēri ir ražojumi, kas nav daļas, kuras iekļautas CPAapakšnodaļā DM "transportlīdzekļi", tādi kā mehāniskie transportlīdzekļi, piekabes un puspiekabes, kuģi, dzelzceļa un tramvaju lokomotīves un ritošais sastāvs, lidaparāti un kosmosa kuģi, kā arī motocikli, velosipēdi utt. |

Citas iekārtas un aprīkojums (AN.11132) | Iekārtas un aprīkojums, kas citur nav klasificēti. Piemēri ir ražojumi, kas nav daļas, uzstādīšanas, remonta un ekspluatācijas pakalpojumi, kas iekļauti 29.1. CPA grupā, iekārtas mehāniskās enerģijas ražošanai un izmantošanai, izņemot lidaparātu, transportlīdzekļu un motociklu dzinējus; 29.2. grupā, citas vispārējas lietošanas iekārtas; 29.3. grupā, lauksaimniecības un mežsaimniecības iekārtas; 29.4. grupā, darbgaldi; 29.5. grupā, citas īpašas lietošanas iekārtas; CPA 30. Nodaļā, biroju iekārtas un datori; 31. nodaļā, elektriskās iekārtas un aparatūra, kas citur nav minētas; 32. nodaļā, radio, televīzijas un sakaru iekārtas un aparatūra, un 33. nodaļā, medicīnas, precīzijas un optikas instrumenti un pulksteņi. Citi piemēri ir ražojumi, kas nav daļas, uzstādīšanas, remonta un ekspluatācijas pakalpojumi, kuri iekļauti CPA kategorijā 23.30.2, degvielas/kurināmā elementi (kārtridži) kodolreaktoriem, kas nav radioaktīvi; CPA 36.1. grupā, mēbeles; 36.3. grupā, mūzikas instrumenti; 36.4. grupā, sporta preces un 28.3. grupā, tvaika ģeneratori, izņemot centrālapkures karstā ūdens katlus. |

Kultivētie aktīvi (AN.1114) | Lauksaimniecības dzīvnieki ciltsdarbam, piena ieguvei, vilkšanas darbiem utt., un vīna dārzi, augļu dārzi un citas tādu koku plantācijas, kas atkārtoti ražo augļus un ko tieši kontrolē un pārvalda, un par ko tieši atbild institucionālās vienības, kā noteikts turpmāk. Negatavus kultivētos aktīvus neiekļauj, ja vien tos neražo pašu vajadzībām. |

Lauksaimniecības dzīvnieki ciltsdarbam, piena ieguvei, vilkšanas darbiem utt. (AN.11141) | Lauksaimniecības dzīvnieki, kurus tur to ražojumu dēļ, ko tie dod gadu no gada. Tajos ietilpst vaislas dzīvnieki (arī zivis un mājputni), piena govis, darba lopi, aitas vai citi dzīvnieki, ko izmanto vilnas ražošanai, un dzīvnieki, ko izmanto pārvadāšanas, sacīkšu vai izklaides nolūkos. |

Vīna dārzi, augļu dārzi un citas koku plantācijas, kas atkārtoti ražo augļus (AN.11142) | Koki (arī vīnogulāji un krūmi), kurus kultivē to ražojumu dēļ, ko tie dod gadu no gada, un arī tie, ko kultivē, lai iegūtu augļus un riekstus, sulas un sveķus, kā arī mizas un lapu ražojumus. |

Nemateriālie pamatlīdzekļi (AN.112) | Pamatlīdzekļi, kuru sastāvā ietilpst minerālu izpēte, datorprogrammatūra, izklaides, literatūras vai mākslas oriģināldarbi, un citi nemateriālie pamatlīdzekļi, kā noteikts turpmāk, un ko paredzēts izmantot ilgāk nekā vienu gadu. |

Minerālu izpēte (AN.1121) | To izdevumu vērtība, kas radušies par naftas un dabas gāzes, kā arī nenaftas iegulu izpēti. Minētajos izdevumos iekļauj pirmslicences izmaksas, licences un ieguves izmaksas, novērtēšanas izmaksas un izmaksas par faktiskajiem izpētes urbumiem, kā arī izmaksas par uzmērīšanu no gaisa un citiem apsekojumiem, pārvadāšanas izmaksas utt., kas radušās, lai būtu iespējams veikt testus. |

Datorprogrammatūra (AN.1122) | Datoru programmas, programmu apraksti un palīgmateriāli gan sistēmu, gan piemērošanas programmatūrām. Pirktās programmatūras un uz pašu rēķina attīstītās programmatūras iekļauj tad, ja izdevumi ir lieli. Iekļauj arī lielus izdevumus par tādu datoru datu bāžu pirkumiem, attīstīšanu un paplašināšanu, ko paredzēts izmantot ilgāk nekā gadu, neatkarīgi no tā, vai tās tiek tirgotas vai netiek tirgotas. |

Izklaides, literatūras vai mākslas oriģināldarbi (AN.1123) | Filmu oriģināleksemplāri, skaņu ieraksti, manuskripti, lentes, maketi utt., uz kuriem ir ierakstīti vai kas ietver sevī drāmas izpildījumus, radio un televīzijas programmas, muzikālus sniegumus, sporta pasākumus, literatūras un mākslas darbus utt. Iekļauti ir darbi, kas ražoti uz pašu rēķina. Dažos gadījumos, kā ar filmām, var būt vairāki oriģināleksemplāri. |

Citi nemateriāli pamatlīdzekļi (AN.1129) | Jauna informācija, specializētas zināšanas utt., kas citur nav klasificētas un ko izmantot ražošanā drīkst tikai tās vienības, kuras realizē īpašumtiesības pār tām, vai citas vienības, kam pirmās piešķīrušas licenci. |

Krājumi (AN.12) | Ražotie aktīvi, kuru sastāvā ietilpst preces un pakalpojumi, kuri radušies kārtējā laika posmā vai agrākā laika posmā un ko tur pārdošanai, izmantošanai ražošanā vai citam izmantojumam kaut kad vēlāk. To sastāvā ietilpst materiāli un piegādes, nepabeigti ražojumi, gatavas preces un preces atkalpārdošanai, kā noteikts turpmāk. Iekļauti ir visi krājumi, kas ir valdības rīcībā, tostarp, bet ne tikai, stratēģisko materiālu, graudu un citu valstij īpaši nozīmīgu preču krājumi. |

Materiāli un piegādes (AN.121) | Preces, ko to īpašnieki plāno izmantot kā starpposma ieguldāmos resursus pašu ražošanas procesos, nevis atkalpārdošanai. |

Nepabeigti ražojumi (AN.122) | Preces un pakalpojumi, kas ir daļēji pabeigti, bet ko parasti nenodod citām vienībām bez turpmākas pārstrādes, vai kas nav gatavi un kuru pārstrādes procesu vēlākā laika posmā turpinās tas pats ražotājs. Nav iekļautas daļēji pabeigtas struktūras, par kurām uzskata, ka to galīgajam izmantotājam pieder īpašumtiesības, vai nu tāpēc, ka ražošana notiek pašu vajadzībām, vai tāpēc, ka to pierāda pārdošanas/pirkšanas līguma pastāvēšana. To sastāvā ietilpst nepabeigti kultivēto aktīvu ražojumi un citi nepabeigti ražojumi, kā noteikts turpmāk. |

Nepabeigti kultivēto aktīvu ražojumi (AN.1221) | Lauksaimniecības dzīvnieki, kurus audzē ražojumu dēļ, ko iegūst tikai pēc minēto dzīvnieku nokaušanas, tādi kā mājputni un zivis, ko audzē komerciāliem nolūkiem, koki un cita veģetācija, kas dod vienreizējus ražojumus pēc to iznīcināšanas, un negatavi kultivētie aktīvi, kas dod atkārtotus ražojumus. |

Citi nepabeigti ražojumi (AN.1222) | Preces, kas nav kultivētie aktīvi, un pakalpojumi, ko ražotājs ir daļēji pārstrādājis, izgatavojis vai salicis kopā, bet ko parasti nepārdod, nenosūta un nenodod citiem bez turpmākas pārstrādes. |

Gatavas preces (AN.123) | Preces, kas ir gatavas pārdošanai vai nosūtīšanai, ko veic ražotājs. |

Preces atkalpārdošanai (AN.124) | Preces, ko iepirkuši uzņēmumi, kā, piemēram, vairumtirgotāji un mazumtirgotāji, lai tās atkalpārdotu bez turpmākas pārstrādes (tas ir, nepārveidojot tās citādi, kā vien noformējot patērētājam pievilcīgākā veidā). |

Vērtslietas (AN.13) | Ražotie aktīvi, ko neizmanto galvenokārt ražošanai vai patēriņam, attiecībā uz kuriem sagaida, ka to reālā vērtība palielināsies vai vismaz nesamazināsies, kuru stāvoklis laikā normālos apstākļos nepasliktinās un ko iegādājas un tur galvenokārt kā vērtības krājumus. Vērtslietas sastāv no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, senlietām un citiem mākslas priekšmetiem, un citām vērtslietām, kā noteikts turpmāk. |

Dārgmetāli un dārgakmeņi (AN.131) | Dārgmetāli un dārgakmeņi, ko uzņēmumi netur, lai izmantotu kā ieguldāmos resursus ražošanas procesos. |

Senlietas un citi mākslas priekšmeti (AN.132) | Gleznas, skulptūras utt., ko atzīst par mākslas priekšmetiem un senlietām. |

Citas vērtslietas (AN.139) | Vērtslietas, kas citur nav klasificētas, tādas kā no dārgakmeņiem un dārgmetāliem izgatavotas kolekcijas un juvelierizstrādājumi, kam ir ievērojama vērtība. |

Neražotie aktīvi (AN.2) | Nefinanšu aktīvi, kas rodas citādi, nevis ražošanas procesos. Neražotie aktīvi sastāv no materiāliem aktīviem un nemateriāliem aktīviem, kā noteikts turpmāk. Ir iekļautas arī izmaksas par īpašumtiesību pāreju uz tādiem aktīviem un tādu aktīvu lieliem uzlabojumiem. |

Materiālie neražotie aktīvi (AN.21) | Neražotie aktīvi, kas rodas dabā un kuru īpašumtiesības nevar ne realizēt, ne nodot. Nav iekļauti dabas aktīvi, kuru īpašumtiesības nav realizētas vai kuras nevar realizēt, tādi kā atklāta jūra vai gaiss. Materiālo neražoto aktīvu sastāvā ietilpst zeme, zemaugsnes (zemes dzīļu) aktīvi, nekultivēti bioloģiskie resursi un ūdens resursi, kā noteikts turpmāk. |

Zeme (AN.211) | Zeme, tostarp augsne, kas to pārklāj, un visi saistītie virszemes ūdeņi, pār ko var realizēt īpašumtiesības. Ir iekļauti arī visi lielie uzlabojumi, ko fiziski nevar atdalīt no pašas zemes. Nav iekļautas ēkas vai citas struktūras, kas uz tās atrodas vai iet caur to; kultivētas kultūras, koki un dzīvnieki; zemaugsnes (zemes dzīļu) aktīvi; nekultivēti bioloģiskie resursi un pazemes ūdens resursi. Zeme sastāv no zemes zem ēkām un struktūrām, kultivētās zemes, zemes, ko izmanto izklaides un sporta nolūkiem, un saistītajiem virszemes ūdeņiem, un citas zemes un saistītajiem virszemes ūdeņiem, kā noteikts turpmāk. |

Zeme zem ēkām un struktūrām (AN.2111) | Zeme, uz kuras būvē mājokļus, nedzīvojamās ēkas un struktūras vai kurā ir ierakti to pamati, tostarp pagalmi un dārzi, ko uzskata par saimniecību vai ar saimniecību nesaistītu mājokļu sastāvdaļu, un piekļuves ceļi saimniecībām. |

Kultivētā zeme (AN.2112) | Zeme, uz kuras veic lauksaimniecības vai dārzkopības ražošanu tirdzniecības vai iztikas nolūkos, principā iekļaujot arī zemi, uz kuras atrodas plantācijas, augļu dārzi un vīna dārzi. |

Zeme, ko izmanto izklaides un sporta nolūkos, un saistītie virszemes ūdeņi (AN.2113) | Zeme, ko izmanto kā privātā īpašumā esošas atpūtas zonas, parkus un izklaides vietas, kā arī saistītie virszemes ūdeņi. |

Cita zeme un saistītie virszemes ūdeņi (AN.2119) | Zeme, kas citur nav klasificēta, tostarp privātie dārzi un zemes gabali, ko nekultivē iztikas vai tirdzniecības nolūkos, komunālās ganības, zeme ap mājokļiem, kas pārsniedz tos pagalmus un dārzus, kurus uzskata par saimniecību vai ar saimniecību nesaistītu mājokļu sastāvdaļu, un saistītie virszemes ūdeņi. |

Zemaugsnes (zemes dzīļu) aktīvi (AN.212) | Drošas minerāliegulu rezerves, kas atrodas uz zemes virsmas vai zem tās un ir ekonomiski izmantojamas, ņemot vērā pašreizējo tehnoloģiju un attiecīgās cenas. Īpašumtiesības uz zemaugsnes (zemes dzīļu) aktīviem parasti ir nodalāmas no īpašumtiesībām uz pašu zemi. Zemaugsnes (zemes dzīļu) aktīvi sastāv no akmeņogļu, naftas un dabas gāzes rezervēm, metālus saturošu minerālu rezervēm un metālus nesaturošu minerālu rezervēm, kā noteikts turpmāk. |

Akmeņogļu, naftas un dabas gāzes rezerves (AN.2121) | Antracīta, bitumenogļu un brūnogļu (lignīta) iegulas; naftas un dabas gāzes rezerves un lauki. |

Metālus saturošu minerālu rezerves (AN.2122) | Dzelzs, krāsaino metālu un dārgmetālu rūdas iegulas. |

Metālus nesaturošu minerālu rezerves (AN.2123) | Akmens karjeri un māla un smilts šahtas; ķīmisko un mēslojuma minerālu iegulas; sāls iegulas; kvarca, ģipša, dabisko dārgakmeņu, asfalta un bitumena, kūdras un citu metālus nesaturošu minerālu, kas nav akmeņogles un nafta, iegulas. |

Nekultivēti bioloģiskie resursi (AN.213) | Dzīvnieki un augi, kas dod vienreizējus vai atkārtotus ražojumus un pār kuriem tiek realizētas īpašumtiesības, bet kuru dabisko pieaugumu un/vai reģenerāciju tieši nekontrolē, nevada un par to neatbild institucionālās vienības. Piemēri ir dabiskie meži un zvejniecība valsts teritorijā. Jāiekļauj tikai tie resursi, ko pašlaik izmanto vai, iespējams, drīz izmantos ekonomiskos nolūkos. |

Ūdens resursi (AN.214) | Ūdeni radoši un citi gruntsūdens resursi tiktāl, ciktāl to trūkums izraisa īpašumtiesību un/vai izmantošanas tiesību realizāciju, tirgus novērtējumu un ekonomiskas kontroles pasākumus. |

Nemateriālie neražotie aktīvi (AN.22) | Neražoti aktīvi, kas ir sabiedrības izstrādāti jēdzieni. Tos pierāda juridiskas vai grāmatvedības uzskaites darbības — kā patenta piešķiršana vai ekonomiska labuma nodošana trešajai personai. Daži dod tiesības saviem īpašniekiem iesaistīties dažās īpašās darbībās un neļaut to darīt citām institucionālām vienībām, ja vien tām nav īpašnieka atļaujas. Nemateriālo neražoto aktīvu sastāvā ietilpst patentētas vienības, nomas un citi pārvedami līgumi, nemateriālā vērtība un citi nemateriālie neražotie aktīvi. |

Patentētas vienības (AN.221) | Izgudrojumi tehnisku jauninājumu kategorijās, kam saskaņā ar tiesību aktiem vai ar tiesas lēmumu var piešķirt patentaizsardzību. Kā piemērus var minēt vielu, procesu, mehānismu, elektrisko un elektronisko ķēžu un ierīču, farmaceitisko preparātu un jaunu dzīvu būtņu pasugu, ko izveido mākslīgi, izveidi. |

Nomas un citi pārvedami līgumi (AN.222) | Nomas vai līgumi, saskaņā ar kuriem nomniekam ir tiesības nodot nomu trešajai personai neatkarīgi no iznomātāja. Piemēri ir zemes, ēku un citu struktūru noma, koncesijas vai ekskluzīvas tiesības ekspluatēt minerālu iegulas vai zvejas vietas, pārvedami līgumi ar sportistiem un autoriem, un iespēju līgumi pirkt vēl nesaražotus materiālos aktīvus. Nemateriālajos nefinanšu aktīvos nav iekļautas nomas par iekārtu īri. |

Nemateriālā vērtība (AN.223) | Starpība starp vērtību, ko samaksā par kādu uzņēmumu kā darbojošos koncernu, un tā aktīvu summu, no kuriem atskaitītas tā saistības, un kur katrs postenis ir atsevišķi identificēts un novērtēts. Nemateriālā vērtība līdz ar to ietver jebko no ilgtermiņa labuma uzņēmumam, kas nav atsevišķi identificēts kā aktīvs, kā arī tā fakta vērtību, ka aktīvu grupu izmanto kopīgi, nevis kā atsevišķu aktīvu kolekciju. |

Citi nemateriālie neražotie aktīvi (AN.229) | Nemateriālie neražotie aktīvi, kas citur nav klasificēti. |

FINANŠU AKTĪVI UN SAISTĪBAS (AF.) | Finanšu aktīvi ir ekonomiski aktīvi, kas ietver maksāšanas līdzekļus, finanšu prasījumus un ekonomiskos aktīvus, kas pēc rakstura ir tuvi finanšu prasījumiem. Maksāšanas līdzekļi sastāv no monetārā zelta, speciālām aizņēmumtiesībām, valūtas un pārvedamiem noguldījumiem. Finanšu prasījumi dod tiesības saviem īpašniekiem, kreditoriem, saņemt maksājumu vai maksājumu sērijas bez jebkādas atbildes rīcības no citu institucionālu vienību, debitoru puses, kas uzņēmušies ekvivalentās saistības. Pēc rakstura finanšu prasījumiem tuvu ekonomisko aktīvu piemēri ir atvasinātie finanšu instrumenti un akcijas, un cits pašu kapitāls. |

Monetārais zelts un SDR (AF.1) | Finanšu aktīvi, ko klasificē šajā kategorijā, ir vienīgie finanšu aktīvi, par kuriem sistēmā nav ekvivalentu saistību. |

Monetārais zelts (AF.11) | Zelts, ko monetārās iestādes vai citi, kas ir pakļauti iestāžu efektīvai kontrolei, tur kā ārvalstu valūtas rezervju sastāvdaļu. |

Speciālas aizņēmumtiesības (SDR) (AF.12) | Starptautiski rezervju aktīvi, ko izveidojis Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un piešķīris saviem biedriem, lai tie papildinātu esošos rezervju aktīvus. |

Valūta un noguldījumi (AF.2) | Apgrozībā esošā valūta un visi noguldījumu veidi valsts un ārvalstu valūtā. |

Valūta (AF.21) | Apgrozībā esošās naudaszīmes un monētas, ko parasti izmanto maksājumu veikšanai. |

Pārvedami noguldījumi (AF.22) | Noguldījumi (valsts vai ārvalstu valūtā), kas ir tūlīt konvertējami valūtā vai pārvedami ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu un tamlīdzīgi, turklāt abas darbības veicamas bez ievērojamiem ierobežojumiem vai līgumsodiem. |

Citi noguldījumi (AF.29) | Noguldījumi (valsts vai ārvalstu valūtā), kas nav pārvedami noguldījumi. Citus noguldījumus nevar izmantot maksājumu veikšanai jebkurā laikā, un tie nav konvertējami valūtā vai pārvedamos noguldījumos bez jebkāda veida ievērojamiem ierobežojumiem vai līgumsoda. |

Vērtspapīri, kas nav akcijas (AF.3) | Finanšu aktīvi, kas ir tirgojami, un uzrādītāja instrumenti, ko parasti tirgo otršķirīgos tirgos un kas nedod to turētājam nekādas īpašumtiesības institucionālajā emitentvienībā. |

Vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (AF.33) | Vērtspapīri, kas nav akcijas un kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu mainīgu ienākumu kuponu maksājumu (procentu) veidā un/vai norādītu fiksētu summu konkrētā dienā vai dienās, vai sākot no dienas, kas noteikta emisijas laikā. |

Īstermiņa vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (AF.331) | Vērtspapīri, kas nav akcijas un kuru sākotnējais maksimālais maksājuma termiņš parasti ir viens gads vai mazāk, bet izņēmuma gadījumos — divi gadi, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus. |

Ilgtermiņa vērtspapīri, kas nav akcijas, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus (AF.332) | Vērtspapīri, kas nav akcijas un kuru sākotnējais minimālais maksājuma termiņš parasti ir vairāk nekā viens gads, bet izņēmuma gadījumos — vairāk nekā divi gadi, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus. |

Atvasinātie finanšu instrumenti (AF.34) | Finanšu aktīvi, kuru pamatā ir atšķirīgs pamatinstruments, vai kas no tāda atvasināti. Pamatinstruments parasti ir cits finanšu aktīvs, bet var būt arī prece vai indekss. |

Aizdevumi (AF.4) | Finanšu aktīvi, ko rada kreditori, kuri aizdod līdzekļus parādniekiem, vai nu tieši, vai ar brokeru starpniecību, un ko vai nu pierāda ar netirgojamiem dokumentiem, vai nepierāda ar dokumentiem. |

Īstermiņa aizdevumi (AF.41) | Aizdevumi, kuru sākotnējais maksājuma termiņš parasti ir viens gads vai mazāk, bet izņēmuma gadījumos — divi gadi, maksimāli, un aizdevumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma. |

Ilgtermiņa aizdevumi (AF.42) | Aizdevumi, kuru sākotnējais minimālais maksājuma termiņš parasti ir vairāk nekā viens gads, bet izņēmuma gadījumos — vairāk nekā divi gadi. |

Akcijas un cits pašu kapitāls (AF.5) | Finanšu aktīvi, kas atspoguļo īpašumtiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Tādi finanšu aktīvi parasti dod turētājiem tiesības uz daļu no sabiedrību vai kvazisabiedrību peļņas un uz daļu no to tīrajiem aktīviem sabiedrības vai kvazisabiedrības likvidācijas gadījumā. |

Akcijas un cits pašu kapitāls, izņemot kopfondu akcijas (AF.51) | Finanšu aktīvi, kas nav kopfondu akcijas un kas atspoguļo īpašumtiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Tādi finanšu aktīvi parasti dod turētājiem tiesības uz daļu no sabiedrību vai kvazisabiedrību peļņas un uz daļu no to tīrajiem aktīviem sabiedrības vai kvazisabiedrības likvidācijas gadījumā. |

Kotētās akcijas, izņemot kopfondu akcijas (AF.511) | Akcijas, kas ietver labumu nesošos procentus sabiedrību kapitālā vērtspapīru veidā, kas principā ir apgrozāmi. Kotētās akcijas ietver tās akcijas, kuru cena ir kotēta atzītā fondu biržā vai cita veida otrreizējā tirgū. |

Nekotētās akcijas, izņemot kopfondu akcijas (AF.512) | Nekotētās akcijas ietver tās akcijas, kas nav kotētas. |

Cits pašu kapitāls (AF.513) | Visi pašu kapitāla veidi, kas nav klasificēti apakšpozīcijās AF.511 un 512 un apakškategorijā AF.52. |

Kopfondu akcijas (AF.52) | Akcijas, ko emitē īpašs finanšu sabiedrību veids, kuru ekskluzīvs nolūks ir ieguldīt līdzekļus, kas iegūti naudas tirgū, kapitāla tirgū un/vai nekustamā īpašuma tirgū. |

Apdrošināšanas tehniskās rezerves (AF.6) | Apdrošināšanas sabiedrību un (autonomo un neautonomo) pensiju fondu tehniskie uzkrājumi attiecībā pret apdrošinājuma ņēmējiem vai labuma guvējiem, kā noteikts Padomes 1991. gada 19. decembra Direktīvā 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem. |

Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs un pensiju fondu rezervēs (AF.61) | Uzkrājumi, kas attiecīgajās sabiedrībās atlikti, lai pēc noteikto nosacījumu izpildes iegūtu paredzētos prasījumus un pabalstus. |

Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs (AF.611) | Uzkrājumi atliktajiem riskiem un uzkrājumi apdrošināšanai ar peļņu, kas pēc termiņa beigām papildina apdrošinājumu vērtību par dotāciju ar peļņu vai līdzīgām polisēm |

Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls pensiju fondu rezervēs (AF.612) | Uzkrājumi, ko tur autonomi un neautonomi pensiju fondi, kurus izveidojuši darba devēji un/vai darba ņēmēji vai pašnodarbinātu personu grupas, lai nodrošinātu pensijas darba ņēmējiem vai pašnodarbinātām personām. |

Apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa un atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves (AF.62) | Uzkrājumi, ko izveidojušas apdrošināšanas sabiedrības un (autonomi un neautonomi) pensiju fondi, par: summu, kas raksturo to bruto parakstīto prēmiju daļu, kas jāiedala šādā grāmatvedības pārskata laika posmā (apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa),kopējo lēsto maksājumu summu, kas apdrošināšanas uzņēmumam vajadzīga visu apdrošināšanas atlīdzības prasījumu apmierināšanai par apdrošināšanas gadījumiem, kas iestājušies līdz grāmatvedības pārskata laika posma beigām, neatkarīgi no tā, vai par tiem ir vai nav paziņots; no tādiem maksājumiem atskaita par šādiem apdrošināšanas gadījumiem jau samaksātās summas (uzkrājumi atliktajām apdrošināšanas atlīdzību prasībām). |

Citi debitoru un kreditoru konti (AF.7) | Finanšu aktīvi, ko izveido kā finanšu vai nefinanšu darījuma ekvivalentu gadījumos, kad ir atšķirība laikā starp minēto darījumu un atbilstošo maksājumu. |

Tirdzniecības kredīti un avansi (AF.71) | Finanšu aktīvi, kas rodas no kredīta tieša pagarinājuma, ko veic piegādātāji un pircēji par preču un pakalpojumu darījumiem un avansa maksājumiem par darbu, kas tiek veikts vai kas jāuzsāk un ir saistīts ar tādiem darījumiem. |

Citi debitoru un kreditoru konti, izņemot tirdzniecības kredītus un avansus (AF.79) | Finanšu aktīvi, kas rodas no atšķirībām laikā starp sadales darījumiem vai finanšu darījumiem otrreizējā tirgū un atbilstošo maksājumu. Tur ietilpst arī finanšu prasījumi, kas maksājami, jo laika gaitā ir uzkrājies ienākums. |

Ārpusbilances posteņi | Sistēmā ir vajadzīgi vairāki līdzsvarošanas posteņi, lai uzrādītu aktīvus, kas nav atsevišķi identificēti centrālajā sistēmā un attiecībā uz kuriem pastāv specializētāka analītiska interese. |

Ilglietojuma patēriņa preces (AN.m) | Ilglietojuma preces, ko mājsaimniecības iegādājušās galapatēriņam (tas ir, tās, ko mājsaimniecības neizmanto kā vērtību krājumus vai ko mājsaimniecību īpašumā esoši neinkorporēti uzņēmumi neizmanto ražošanas nolūkos). |

Tieši ārvalstu ieguldījumi (AF.m) | Tieši ārvalstu ieguldījumi ietver ilgtermiņa attiecības, kas atspoguļo kādas saimniecības institucionālas rezidentvienības ilgstošu interesi (tiešais ieguldītājs) institucionālā vienībā, kas ir rezidents citā saimniecībā, atšķirīgā no ieguldītāja saimniecības (tiešo ieguldījumu uzņēmums). Tiešā ieguldītāja nolūks ir ievērojami ietekmēt citas saimniecības rezidentuzņēmuma vadību. |

AN. …, AF. … ir no aktīvu klasifikācijas.

Aktīvu, saistību un tīrās vērtības klasifikācija | IV.1 Sākuma bilance | III.1 un III.2 Darījumi | III.3.1 Citas izmaiņas apjomā | III.3.2 Turēšanas ienākumi | IV.3 Slēguma bilance |

III.3.2.1 Neitrālie turēšanas ienākumi un zaudējumi | III.3.2.2 Reālie turēšanas ienākumi un zaudējumi |

Nefinanšu aktīvi | AN. | P.5, K.1, K.2 | K.3, K.4, K.5, K.6, K.7, K.8, K.9, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AN. |

Ražotie aktīvi | AN.1 | P.5, K.1 | K.4, K.7, K.8, K.9, K. 12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AN.1 |

Pamatlīdzekļi | AN.11 | P.51, K.1 | K.4, K.7, K.8, K.9, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AN.11 |

Materiālie pamatlīdzekļi | AN.111 | P.511, K.1 | K.4, K.7, K.8, K.9, K. 12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AN.111 |

Mājokļi | AN.1111 | P.511, K.1 | K.4, K.7, K.8, K.9, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AN.1111 |

Citas ēkas un struktūras | AN.1112 | P.511, K.1 | K.4, K.7, K.8, K.9, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AN.1112 |

Iekārtas un aprīkojums | AN.1113 | P.511, K.1 | K.7, K.8, K.9, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AN.1113 |

Kultivētie aktīvi | AN.1114 | P.511, K.1 | K.7, K.8, K.9, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AN.1114 |

Nemateriālie pamatlīdzekļi | AN.112 | P.512, K.1 | K.7, K.8, K.9, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AN.112 |

Krājumi | AN.12 | P.52 | K.7, K.8, K.9, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AN.12 |

Vērtslietas | AN.13 | P.53 | K.4, K.7, K.8, K.9, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AN.13 |

Neražotie aktīvi | AN.2 | K.2, P.51, K.1 | K.3, K.5, K.61, K.62, K.7, K.8, K.9, K.12.1, K.12.2 | K.11.1 | K.11.2 | AN.2 |

Materiālie neražotie aktīvi | AN.21 | K.21, P.513, K.1 | K.3, K.5, K.61, K.62, K.7, K.8, K.9, K.12.1, K.12.2 | K.11.1 | K.11.2 | AN.21 |

Zeme | AN.211 | K.21, P.513, K.1 | K.3, K.62, K.7, K.8, K.9, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AN.211 |

Zemaugsnes (zemes dzīļu) aktīvi | AN.212 | K.21, P.513, | K.3, K.61, K.62, K.7, K.8, K.9, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AN.212 |

Nekultivēti bioloģiskie resursi | AN.213 | K.21, P.513, | K.3, K.5, K.61, K.62, K.7, K.8, K.9, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AN.213 |

Ūdens resursi | AN.214 | K.21, P.513, | K.3, K.61, K.62, K.7, K.8, K.9, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AN.214 |

Nemateriālie neražotie aktīvi | AN.22 | K.22, P.513, | K.3, K.62, K.7, K.8, K.9, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AN.22 |

Finanšu aktīvi/saistības | AF. | F. | K.7, K.8, K.10, K.12.1, K.12.21, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AF. |

Monetārais zelts un SDR (tikai aktīvi) | AF.1 | F.1 | K.7, K.8, K.10, K.12.1, K.12.21, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AF.1 |

Valūta un noguldījumi | AF.2 | F.2 | K.7, K.8, K.10, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AF.2 |

Vērtspapīri, kas nav akcijas | AF.3 | F.3 | K.7, K.8, K.10, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AF.3 |

Aizdevumi | AF.4 | F.4 | K.7, K.8, K.10, K.12.1.K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AF.4 |

Akcijas un cits pašu kapitāls | AF.5 | F.5 | K.7, K.8, K.10, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AF.5 |

Apdrošināšanas tehniskās rezerves | AF.6 | F.6 | K.7, K.8, K.10, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AF.6 |

Citi debitoru un kreditoru konti | AF.7 | F.7 | K.7, K.8, K.10, K.12.1, K.12.22 | K.11.1 | K.11.2 | AF.7 |

Tīrā vērtība | B.90 | B.10.1 | B.10.2 | B.10.31 | B.10.32 | B.90 |

Līdzsvarošanas posteņi

B.10.1 | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ |

B.10.2 | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās citu izmaiņu dēļ aktīvu apjomā |

B.10.31 | Izmaiņas tīrajā vērtībā, kas radušās neitrālo turēšanas ienākumu/zaudējumu dēļ |

B.10.32 | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās reālo turēšanas ienākumu/zaudējumu dēļ |

B.90 | Tīrā vērtība |

Darījumi ar finanšu aktīviem un saistībām

F. | Darījumi ar finanšu aktīviem un saistībām |

F.1 | Monetārais zelts un SDR |

F.2 | Valūta un noguldījumi |

F.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas |

F.4 | Aizdevumi |

F.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls |

F.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves |

F.7 | Citi debitoru/kreditoru konti |

Darījumi ar precēm un pakalpojumiem

P.5 | Bruto kapitālieguldījumi |

P.51 | Bruto ieguldījumi pamatkapitālā |

P.511 | Materiālo pamatlīdzekļu iegādes, no kurām atskaitītas realizācijas |

P.512 | Nemateriālo pamatlīdzekļu iegādes, no kurām atskaitītas realizācijas |

P.513 | Neražoto nefinanšu aktīvu vērtības papildinājumi |

P.52 | Izmaiņas krājumos |

P.53 | Vērtslietu iegādes, no kurām atskaitītas realizācijas |

Citi uzkrājumu ieraksti

K.1 | Pamatkapitāla patēriņš |

K.2 | Neražoto nefinanšu aktīvu iegādes, no kurām atskaitītas realizācijas |

K.21 | Zemes un citu materiālu neražotu aktīvu iegādes, no kurām atskaitītas realizācijas |

K.22 | Nemateriālo neražoto aktīvu iegādes, no kurām atskaitītas realizācijas |

K.3 | Neražoto aktīvu ekonomiskā rašanās |

K.4 | Ražoto aktīvu ekonomiskā rašanās |

K.5 | Nekultivēto bioloģisko resursu dabiskais pieaugums |

K.61 | Dabas aktīvu sarukšana |

K.62 | Cita neražoto aktīvu ekonomiskā izzušana |

K.7 | Katastrofāli zaudējumi |

K.8 | Nekompensējami aresti |

K.9 | Citur neminētas citas izmaiņas nefinanšu aktīvu apjomā |

K.10 | Citur neminētas citas izmaiņas finanšu aktīvu un saistību apjomā |

K.11 | Nominālie turēšanas ienākumi/zaudējumi |

K.11.1 | Neitrālie turēšanas ienākumi/zaudējumi |

K.11.2 | Reālie turēšanas ienākumi/zaudējumi |

K.12 | Izmaiņas klasifikācijās un struktūrā |

K.12.1 | Izmaiņas sektoru klasifikācijā un struktūrā |

K.12.21 | Zelta monetizācija/demonetizācija |

K.12.22 | Aktīvu vai saistību klasifikācijas izmaiņas, kas nav zelta monetizācija/demonetizācija |

8. NODAĻA

KONTU SECĪBA UN LĪDZSVAROŠANAS POSTEŅI

8.01. EKS ieraksta plūsmas un krājumus noteiktas kontu kārtības secībā, aprakstot ekonomisko ciklu no ienākuma radīšanas, tā sadali un pārdali un, visbeidzot, − tā uzkrāšanu aktīvu veidā.

8.02. Katrā no kontiem uzrāda darījumus, kuri savstarpēji līdzsvarojas, vai nu izmantoto definīciju dēļ, vai tāpēc, ka ievērojams atlikums (saldo) tiek pārnests uz nākamo kontu.

8.03. Darījumu strukturēta ierakstīšana atbilstīgi loģiskai ekonomiskās dzīves analīzei sniedz rādītājus, kas vajadzīgi nozares, institucionāla sektora vai apakšsektora, vai kopējās ekonomikas izpētei. Kontu sadalījums ir saplānots tā, lai atspoguļotu būtiskāko ekonomisko informāciju.

8.04. Kontus grupē trīs kategorijās:

a) tekošie konti;

b) uzkrājumu konti;

c) bilances.

Tekošie konti attiecas uz ienākuma radīšanu, sadali un pārdali un tā izlietojumu galapatēriņa veidā. Visbeidzot, tie ļauj aprēķināt ietaupījumus, kas ir būtisks uzkrājumu faktors.

Uzkrājumu konti analizē dažādās izmaiņu sastāvdaļas dažādo vienību aktīvos un saistībās un ļauj ierakstīt izmaiņas tīrajā vērtībā (starpībā starp aktīviem un saistībām).

Bilancēs norāda dažādo vienību kopējos aktīvus un saistības grāmatvedības pārskata perioda sākumā un beigās kopā ar to tīro vērtību. Plūsmas par katru aktīva un saistību posteni, ko ieraksta uzkrājumu kontos, atkal norāda izmaiņas bilances kontā.

8.05. Kontu secība pilnībā vai daļēji attiecas uz institucionālajām vienībām, institucionālajiem sektoriem un apakšsektoriem, nozarēm un kopējo ekonomiku.

8.06. Līdzsvarošanas posteņus nosaka gan bruto, gan neto. Tie ir bruto, ja aprēķināti pirms pamatkapitāla patēriņa atskaitīšanas, un neto, ja aprēķināti pēc tādas atskaitīšanas. Nozīmīgāk ir izteikt ienākuma poteņus neto izteiksmē.

8.07. Kontus noformē dažādi:

a) integrētu ekonomisko kontu veidā, kuros vienā tabulā norāda kontus par visiem institucionālajiem sektoriem, kopējo ekonomiku un pārējo pasauli;

b) kontu secības veidā, norādot sīkāku informāciju. Tabulas, kurās norāda katra konta noformējumu, ir dotas šīs nodaļas iedaļā ar nosaukumu "Kontu secība";

c) matricu veidā, kurās katru kontu norāda ar rindas/slejas pāri.

8.08. Kontu, līdzsvarošanas posteņu un galveno rādītāju konspektīvs noformējums.

8.1. tabula. Kontu, līdzsvarošanas posteņu un galveno rādītāju konspektīvs noformējums

Konti | Līdzsvarošanas posteņi | Galvenie rādītāji |

Pilnīga institucionālo sektoru kontu secība |

| | | | |

Tekošie konti | I.Ražošanas konts | I.Ražošanas konts | | | B.1Pievienotā vērtība | Iekšzemes produkts (kopprodukts, tīrais kopprodukts) |

II.Ienākuma sadales un izlietojuma konti | II.1.Ienākuma primārās sadales konti | II.1.1.Ienākuma radīšanas konts | | B.2Darbības rezultāts |

| B.3Jauktais ienākums |

II.1.2.Primārā ienākuma sadales konts | II.1.2.1.Uzņēmējdarbības ienākuma konts | B.4Uzņēmējdarbības ienākums |

II.1.2.2.Cita primārā ienākuma sadales konts | B.5Primārā ienākuma atlikums | Nacionālais ienākums (bruto nacionālais ienākums, tīrais nacionālais ienākums) |

II.2.Ienākuma otrreizējās sadales konts | B.6Izmantojamais ienākums | Nacionālais izmantojamais ienākums |

II.3.Ienākuma pārdales natūrā konts | B.7Koriģētais izmantojamais ienākums |

II.4.Ienākuma izlietojuma konts | B.8Ietaupījumi | Nacionālie ietaupījumi |

II.4.1.Izmantojamā ienākuma izlietojuma konts |

II.4.2.Koriģētā izmantojamā ienākuma izlietojuma konts |

Uzkrājumu konti | III.Uzkrājumu konti | III.1.Kapitāla konts | III.1.1.Konts "Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ" | | B.10.1Konts "Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ" | |

III.1.2.Nefinanšu aktīvu iegādes konts | | B.9Tīrais aizdevums/tīrais aizņēmums | |

| B.9Tīrais aizdevums/tīrais aizņēmums | |

III.2.Finanšu konts | III.3.1.Konts "Citas izmaiņas aktīvu apjomā" | | B.10.2Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās citu izmaiņu dēļ aktīvu apjomā | |

III.3.Aktīvu citu izmaiņu konti | | |

III.3.2.Pārvērtēšanas konti | III.3.2.1.Neitrālie turēšanas ienākumi/zaudējumi | B.10.3Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās nominālo turēšanas ienākumu/zaudējumu dēļ | |

III.3.2.2.Reālie turēšanas ienākumi/zaudējumi | |

B.10.31Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās neitrālo turēšanas ienākumu/zaudējumu dēļ | |

B.10.32Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās reālo turēšanas ienākumu/zaudējumu dēļ | |

Bilances | IV.Bilances | IV.1.Sākuma bilance | | | B.90Tīrā vērtība | Nacionālā vērtība |

IV.2.Izmaiņas bilancē | | | B.10Tīrās vērtības izmaiņas, kopā | Izmaiņas nacionālajā vērtībā |

IV.3.Slēguma bilance | | | B.90Tīrā vērtība | Nacionālā vērtība |

0.Preču un pakalpojumu konts | Darījumu konti | | |

0.Preču un pakalpojumu konts | | |

| Pārējās pasaules konts (ārējo darījumu konts) |

Tekošie konti | V.Pārējās pasaules konts | V.I.Preču un pakalpojumu ārējais konts | | | B.11Preču un pakalpojumu ārējais saldo | Preču un pakalpojumu ārējais saldo |

| | Kārtējais ārējais saldo |

V.II.Primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējais konts | | | B.12Kārtējais ārējais saldo |

Uzkrājumu konti | V.III.Ārējo uzkrājumu konti | V.III.1Kapitāla konts | V.III.1.1.Konts "Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ" | B.10.1Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās kārtējā ārējā saldo un kapitāla pārvedumu dēļ |

V.III.1.2.Nefinanšu aktīvu iegādes konts | B.9Tīrais aizdevums/tīrais aizņēmums | Tīrais aizdevums/tīrais aizņēmums |

B.9Tīrais aizdevums/tīrais aizņēmums |

V.III.2Finanšu konts |

V.III.3Aktīvu citu izmaiņu konts | V.III.3.1.Citas aktīvu apjoma izmaiņas | B.10.2Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās citu izmaiņu dēļ aktīvu apjomā |

V.III.3.2.Pārvērtēšanas konti |

Bilances | V.IV.Ārējais aktīvu un saistību konts | V.IV.1Sākuma bilance | B.10.3Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās nominālo turēšanas ienākumu/zaudējumu, neitrālo turēšanas ienākumu/zaudējumu, reālo turēšanas ienākumu/zaudējumu dēļ |

V.IV.2Izmaiņas bilancē |

| | V.IV.3Slēguma bilance |

| | B. 90Tīrā vērtība |

| | B. 10Tīrās vērtības izmaiņas | Tīrā ārējā finanšu pozīcija |

| | B. 90Tīrā vērtība | Tīrā ārējā finanšu pozīcija |

KONTU SECĪBA

8.09. Kontu secība sastāv no trīs galvenajām kontu kategorijām:

a) tekošie konti:

1) ražošanas konts (I);

2) ienākuma sadales un izlietojuma konti (II);

b) uzkrājumu konti (III);

c) bilances (IV).

TEKOŠIE KONTI

Ražošanas konts (I) [1] Skat. 3. nodaļu: "Darījumi ar ražojumiem".

8.10. Ražošanas kontā (I) norāda darījumus, kas attiecas uz pašu ražošanas procesu. To sastāda par institucionālajiem sektoriem un par nozarēm. Tā resursos iekļauj produkciju, un tā izlietojumos — starpproduktu patēriņu.

8.11. Ražošanas kontu var izmantot, lai iegūtu vienu no svarīgākajiem līdzsvarošanas posteņiem sistēmā — pievienoto vērtību vai vērtību, ko radījusi jebkura vienība, kas iesaistīta ražošanas darbībā, kā arī vienu būtisku rādītāju: iekšzemes kopproduktu. Pievienotā vērtība ir ekonomiski nozīmīga gan institucionālajiem sektoriem, gan nozarēm.

8.12. Tāpat kā ar šādu kontu līdzsvarošanas posteņiem, pievienoto vērtību (konta līdzsvarošanas posteni) var aprēķināt pirms vai pēc pamatkapitāla patēriņa, tas ir, bruto vai neto. Ņemot vērā to, ka produkciju vērtē bāzes cenās un starpproduktu patēriņu — pircēja cenās, pievienotajā vērtībā neiekļauj ražojumu nodokļus, no kuriem atskaitītas subsīdijas.

8.13. Ražošanas kontā kopējā ekonomikas līmenī resursos, papildus preču un pakalpojumu produkcijai, iekļauj ražojumu nodokļus, no kuriem atskaitītas subsīdijas. Tādējādi tas ļauj iekšzemes kopproduktu ( tirgus cenās) iegūt kā līdzsvarošanas posteni.

8.14. Tā kā netieši novērtētos finanšu starpniecības pakalpojumus (FISIM) neiedala pa lietotāju sektoriem, tad visu FISIM produkcijas vērtību uzskata par nominālā sektora starpproduktu patēriņu ar nulles produkciju un negatīvu pievienoto vērtību, kas pēc lieluma vienāda ar starpproduktu patēriņu, tikai ir ar pretēju zīmi. Tādējādi visu sektoru un nozaru pievienoto vērtību samazina kopumā par minēto summu. Lai atvieglotu kontu noformējumu, ir iespējams neiekļaut papildu sleju nominālajam sektoram, bet tā vietā ņemt vērā atbilstošo rādītāju slejā "kopējā ekonomika".

Ienākuma sadales un izlietojuma konti (II)

8.15. Ienākuma sadali un izlietojumu analizē četros posmos: ienākuma primārā sadale, otrreizējā sadale, pārdale natūrā un izlietojums.

Pirmais posms attiecas uz ienākuma radīšanu tieši ražošanas procesa rezultātā un tā sadali starp ražošanas faktoriem (darbaspēku, kapitālu) un valsts pārvaldi (ar ražošanas un ievedmuitas nodokļu un subsīdiju starpniecību). Tas ļauj noteikt darbības rezultātu (vai jaukto ienākumu mājsaimniecību gadījumā) un primāro ienākumu.

Otrais posms izseko ienākuma pārdali, kas notiek ar pārvedumiem, kuri nav sociālie pārvedumi natūrā. Tas dod izmantojamo ienākumu.

Trešais posms apraksta pārdali, kas notiek ar sociālajiem pārvedumiem natūrā, kas dod koriģēto izmantojamo ienākumu.

Ceturtais posms apraksta ienākuma patēriņu un ietaupīšanu, kas dod ietaupījumus.

8.2. tabula. Konts I: ražošanas konts

P.11 Finanšu sabiedrības: 102, ieskaitot 48 par FISIM (P.119).

P 2 Kopējā ekonomika: 1904 atbilstoši institucionālo sektoru summai (1856) un FISIM (48).

B.1g Kopējā ekonomika: 1824 atbilstoši institucionālo sektoru (1739) summai, kam pieskaitīti nodokļi un atskaitītas subsīdijas par ražojumiem (133), un atskaitīti FISIM (48).

Izlietojumi | Darījumi un līdzsvarošanas posteņi | Resursi |

Kopā | Atbilstošie ieraksti | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 BIMA | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Valsts pārvalde | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | | | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Valsts pārvalde | S.14 Mājsaimniecības | S.15 BIMA | S.1 Kopējā ekonomika | Atbilstošie ieraksti | Kopā |

Preču un pakalpojumu konts | Pārējās pasaules konts | Pārējās pasaules konts | Preču un pakalpojumu konts |

3595 | 3595 | | P.1 | Produkcija | 1753 | 102 | 434 | 1269 | 37 | 3595 | | | 3595 |

3048 | 3048 | | | | | | | | P.11 | Tirgus produkcija/FISIM | 1722 | 102 | 74 | 1129 | 21 | 3048 | | | 3048 |

171 | 171 | | | | | | | | P.12 | Produkcija pašu galapatēriņam | 31 | 0 | 0 | 140 | 0 | 171 | | | 171 |

376 | 376 | | | | | | | | P.13 | Cita ārpustirgus produkcija | | | 360 | | 16 | 376 | | | 376 |

1904 | | | 1904 | 6 | 694 | 246 | 29 | 881 | P.2 | Starpproduktu patēriņš/FISIM | | | | | | | | 1904 | 1904 |

133 | 133 | | | | | | | | D.21-D.31 | Ražojumu nodokļi, no kuriem atskaitītas subsīdijas | | | | | | 133 | | | 133 |

1824 | | | 1824 | 31 | 575 | 188 | 73 | 872 | B.1b/B.1 * b | Bruto pievienotā vērtība/iekšzemes kopprodukts | | | | | | | | | |

222 | | | 222 | 3 | 42 | 30 | 10 | 137 | K.1 | Pamatkapitāla patēriņš | | | | | | | | | |

1602 | | | 1602 | 28 | 533 | 158 | 63 | 735 | B.1n/B.1 * n | Tīrā pievienotā vērtība/iekšzemes tīrais kopprodukts | | | | | | | | | |

Ienākuma primārās sadales konti (II.1)

Ienākuma radīšanas konts (II.1.1)

Ienākuma radīšanas konta izklāsts pēc institucionālā sektora ir parādīts 8.3. tabulā.

8.16. Ienākuma radīšanas kontu noformē arī pēc nozares — piegādes un izlietojuma tabulu slejās.

8.17. Ienākuma radīšanas kontā formulē sektorus, apakšsektorus un nozares, kas ir drīzāk primārā ienākuma avots, nevis galamērķis.

8.18. Tajā analizē, kādā mērā pievienotā vērtība var nosegt darba ņēmēju kompensāciju un citus nodokļus, no kuriem atskaitītas ražošanas subsīdijas. Tajā mēra darbības rezultātu, kas ir ražošanas darbību pārpalikums (vai deficīts), pirms ņemti vērā procenti, rentes vai maksas, kas ražošanas vienībai:

a) jāmaksā par finanšu aktīviem vai par materiāliem neražotiem aktīviem, ko tā aizņēmusies vai iznomājusi;

b) jāsaņem par finanšu aktīviem vai par materiāliem neražotiem aktīviem, kas ir tās īpašumā.

Darbības rezultāts atbilst ienākumam, ko vienība saņem no to ražošanas iekārtu izmantošanas pašu vajadzībām. Tas ir pēdējais līdzsvarošanas postenis, ko var aprēķināt gan par nozarēm, gan par institucionālajiem sektoriem un apakšsektoriem.

8.19. Mājsaimniecības sektora neinkorporēto uzņēmumu gadījumā ienākuma radīšanas konta līdzsvarošanas postenis netieši ietver faktoru, kurš atbilst atalgojumam par darbu, ko veicis īpašnieks vai viņa ģimenes locekļi un ko nevar atšķirt no viņa kā uzņēmēja peļņas. To sauc par "jaukto ienākumu".

8.20. Gadījumā, kad īpašnieku apsaimniekotāju mājsaimniecības veic izmitināšanas pakalpojumus pašu vajadzībām, ienākuma radīšanas konta līdzsvarošanas postenis ir darbības rezultāts.

Primārā ienākuma sadales konts (II.1.2)

8.21. Atšķirībā no radīšanas konta, primārā ienākuma sadales konts attiecas uz rezidentvienībām un institucionālajiem sektoriem kā uz primārā ienākuma saņēmējiem, nevis kā uz ražotājiem.

8.22. "Primārais ienākums" ir ienākums, ko rezidentvienības saņem savas tiešas dalības dēļ ražošanas procesā, un ienākums, ko saņem finanšu aktīva vai materiāla neražota aktīva īpašnieks apmaiņā pret līdzekļu nodrošināšanu vai materiālā neražotā aktīva nodošanu citas institucionālas vienības rīcībā.

8.23. Primārā ienākuma sadales kontu (II.1.2) var aprēķināt tikai par institucionālajiem sektoriem un apakšsektoriem, jo nozaru gadījumā nav iespējams sadalīt dažas plūsmas, kas saistītas ar finansēšanu (kapitāla aizdevumiem un aizņēmumiem) un aktīviem.

8.24. Tā kā netieši novērtētos finanšu starpniecības pakalpojumus (FISIM) neiedala pie lietotāju sektoriem, tad ieraksti, kas norāda procentus, ir ieraksti par faktiskajiem maksājamajiem un saņemamajiem procentiem. Korekciju izdara resursos slejā "finanšu sabiedrības" (ar negatīvu zīmi) un slejā "nominālais sektors" (ar pozitīvu zīmi). Lai atvieglotu kontu noformējumu, ir iespējams neiekļaut papildu sleju nominālajam sektoram, bet tā vietā noformēt atbilstošo skaitli slejā "kopējā ekonomika".

8.25. Primārā ienākuma sadales kontu sadala uzņēmējdarbības ienākuma kontā (II.1.2.1) un cita primārā ienākuma sadales kontā (II.1.2.2).

Uzņēmējdarbības ienākuma konts (II.1.2.1)

8.26. Uzņēmējdarbības ienākuma konta nolūks ir noteikt līdzsvarošanas posteni atbilstoši kārtējās peļņas jēdzienam pirms sadales un ienākuma nodokļa, kā to parasti lieto uzņēmumu uzskaitē.

8.3. tabula. Konts II.1.1: ienākuma radīšanas konts

Izlietojumi | Darījumi un līdzsvarošanas posteņi | Resursi |

Kopā | Atbilstošie ieraksti | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 BIMA | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Valsts pārvalde | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | | | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Valsts pārvalde | S.14 Mājsaimniecības | S.15 BIMA | S.1 Kopējā ekonomika | Atbilstošie ieraksti | Kopā |

Preču un pakalpojumu konts | Pārējās pasaules konts | Pārējās pasaules konts | Preču un pakalpojumu konts |

| | B.1b/B.1*b | Bruto pievienotā vērtība/iekšzemes kopprodukts | 872 | 73 | 188 | 575 | 31 | 1824 | | | 1824 |

| | | | | | | | | B.1n/B.1 * n | Tīrā pievienotā vērtība/iekšzemes tīrais kopprodukts | 735 | 63 | 158 | 533 | 28 | 1602 | | | 1602 |

762 | | | 762 | 23 | 39 | 140 | 15 | 545 | D.1 | Darba ņēmēju kompensācija | | | | | | | | | |

569 | | | 569 | 12 | 39 | 87 | 10 | 421 | D.11 | Algas | | | | | | | | | |

193 | | | 193 | 11 | 0 | 53 | 5 | 124 | D.12 | Darba devēju sociālās iemaksas | | | | | | | | | |

174 | | | 174 | 10 | 0 | 48 | 4 | 112 | D.121 | Darba devēju faktiskās sociālās iemaksas | | | | | | | | | |

19 | | | 19 | 1 | 0 | 5 | 1 | 12 | D.122 | Darba devēju aprēķinātās sociālās iemaksas | | | | | | | | | |

235 | | 0 | 235 | 0 | 3 | 2 | 3 | 86 | D.2 | Ražošanas un ievedmuitas nodokļi | | | | | | | | 0 | |

141 | | 0 | 141 | | | | | | D.21 | Nodokļi par ražojumiem | | | | | | | | 0 | |

121 | | 0 | 121 | | | | | | D.211 | Pievienotās vērtības veida nodokļi (PVN) | | | | | | | | 0 | |

17 | | 0 | 17 | | | | | | D.212 | Ievedmuitas nodokļi un nodevas, izņemot PVN | | | | | | | | 0 | |

17 | | 0 | 17 | | | | | | D.2121 | Ievedmuitas nodevas | | | | | | | | 0 | |

0 | | 0 | 0 | | | | | | D.2122 | Ievedmuitas nodokļi, izņemot PVN un nodevas | | | | | | | | 0 | |

3 | | 0 | 3 | | | | | | D.214 | Nodokļi par ražojumiem, izņemot PVN un ievedmuitas nodokļus | | | | | | | | 0 | |

94 | | 0 | 94 | 0 | 3 | 2 | 3 | 86 | D.29 | Citi ražošanas nodokļi | | | | | | | | 0 | |

− 44 | | 0 | − 44 | 0 | − 1 | 0 | 0 | − 35 | D.3 | Subsīdijas | | | | | | | | 0 | |

− 8 | | 0 | − 8 | | | | | | D.31 | Subsīdijas par ražojumiem | | | | | | | | 0 | |

0 | | 0 | 0 | | | | | | D.311 | Importa subsīdijas | | | | | | | | 0 | |

− 8 | | 0 | − 8 | | | | | | D.319 | Citas subsīdijas par ražojumiem | | | | | | | | 0 | |

− 36 | | 0 | − 36 | 0 | − 1 | 0 | 0 | − 35 | D.39 | Citas ražošanas subsīdijas | | | | | | | | 0 | |

429 | | | 429 | 8 | 92 | 46 | 55 | 276 | B.2g | Bruto darbības rezultāts | | | | | | | | | |

442 | | | 442 | | 442 | | | | B.3g | Bruto jauktais ienākums | | | | | | | | | |

217 | | | 217 | 5 | 60 | 16 | 45 | 139 | B.2n | Tīrais darbības rezultāts | | | | | | | | | |

432 | | | 432 | | 432 | | | | B.3n | Tīrais jauktais ienākums | | | | | | | | | |

8.4. tabula. Konts II.1.2: primārā ienākuma sadales konts

FISIM korekcija par kopējo ekonomiku (0) ir finanšu sabiedrību sektora (+ 48) un nominālā sektora (+ 48) summa.

Izlietojumi | Darījumi un līdzsvarošanas posteņi | Resursi |

Kopā | Atbilstošie ieraksti | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 BIMA | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Valsts pārvalde | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | | | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Valsts pārvalde | S.14 Mājsaimniecības | S.15 BIMA | S.1 Kopējā ekonomika | Atbilstošie ieraksti | Kopā |

Preču un pakalpojumu konts | Pārējās pasaules konts | Pārējās pasaules konts | Preču un pakalpojumu konts |

| | B.2g | Bruto darbības rezultāts | 276 | 55 | 46 | 92 | 8 | 429 | | | 429 |

| | | | | | | | | B.3g | Bruto jauktais ienākums | | | | 442 | | 442 | | | 442 |

| | | | | | | | | B.2n | Tīrais darbības rezultāts | 139 | 45 | 16 | 60 | 5 | 217 | | | 217 |

| | | | | | | | | B.3n | Tīrais jauktais ienākums | | | | 432 | | 432 | | | 432 |

6 | | 6 | | | | | | | D.1 | Darba ņēmēju kompensācija | | | | 766 | | 766 | 2 | | 768 |

6 | | 6 | | | | | | | D.11 | Algas | | | | 573 | | 573 | 2 | | 575 |

| | | | | | | | | D.12 | Darba devēju sociālās iemaksas | | | | 193 | | 193 | 0 | | 193 |

| | | | | | | | | D.121 | Darba devēju faktiskās sociālās iemaksas | | | | 174 | | 174 | 0 | | 174 |

| | | | | | | | | D.122 | Darba devēju aprēķinātās sociālās iemaksas | | | | 19 | | 19 | 0 | | 19 |

| | 0 | | | | | | | D.2 | Ražošanas nodokļi un ievedmuitas nodokļi | | | 235 | | | 235 | 0 | | 235 |

| | 0 | | | | | | | D.21 | Nodokļi par ražojumiem | | | 141 | | | 141 | 0 | | 141 |

| | 0 | | | | | | | D.211 | Pievienotās vērtības veida nodokļi (PVN) | | | 121 | | | 121 | 0 | | 121 |

| | 0 | | | | | | | D.212 | Ievedmuitas nodokļi un nodevas, izņemot PVN | | | 17 | | | 17 | 0 | | 17 |

| | 0 | | | | | | | D.2121 | Ievedmuitas nodevas | | | 17 | | | 17 | 0 | | 17 |

| | 0 | | | | | | | D.2122 | Ievedmuitas nodokļi, izņemot PVN un nodevas | | | 0 | | | 0 | 0 | | 0 |

| | | | | | | | | D.214 | Nodokļi par ražojumiem, izņemot PVN un ievedmuitas nodokļus | | | 3 | | | 3 | 0 | | 3 |

| | 0 | | | | | | | D.29 | Citi ražošanas nodokļi | | | 94 | | | 94 | 0 | | 94 |

| | 0 | | | | | | | D.3 | Subsīdijas | | | − 44 | | | − 44 | 0 | | − 44 |

| | 0 | | | | | | | D.31 | Subsīdijas par ražojumiem | | | − 8 | | | − 8 | 0 | | − 8 |

| | 0 | | | | | | | D.311 | Importa subsīdijas | | | 0 | | | 0 | 0 | | 0 |

| | 0 | | | | | | | D.319 | Citas subsīdijas par ražojumiem | | | − 8 | | | − 8 | 0 | | − 8 |

| | 0 | | | | | | | D.39 | Citas ražošanas subsīdijas | | | − 36 | | | − 36 | 0 | | − 36 |

446 | | 66 | 380 | 7 | 44 | 46 | 138 | 145 | D.4 | Īpašuma ienākums | 78 | 160 | 30 | 134 | 5 | 407 | 39 | | 446 |

222 | | 16 | 206 | 7 | 17 | 39 | 77 | 66 | D.41 | Procenti | 25 | 125 | 12 | 33 | 5 | 200 | 22 | | 222 |

0 | | | 0 | | | | | | P.119 | Korekcija FISIM | | − 48 | | | | 0 | | | 0 |

120 | | 36 | 84 | 0 | | 0 | 36 | 48 | D.42 | Sabiedrību sadalītais ienākums | 3 | 25 | 18 | 57 | 0 | 103 | 17 | | 120 |

60 | | 0 | 60 | | | | 36 | 24 | D.421 | Dividendes | 3 | 25 | 5 | 13 | 0 | 46 | 14 | | 60 |

60 | | 36 | 24 | | | | 0 | 24 | D.422 | Atvilkumi no kvazisabiedrību ienākuma | | | 13 | 44 | 0 | 57 | 3 | | 60 |

14 | | 14 | 0 | 0 | | 0 | 0 | 0 | D.43 | Reinvestētie ieņēmumi no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem | 4 | 7 | 0 | 3 | 0 | 14 | 0 | | 14 |

25 | | | 25 | | | | 25 | | D.44 | Īpašuma ienākums, ko attiecina uz apdrošinājuma ņēmējiem | 5 | 0 | 0 | 20 | 0 | 25 | 0 | | 25 |

65 | | | 65 | 0 | 27 | 7 | 0 | 31 | D.45 | Rente | 41 | 3 | 0 | 21 | 0 | 65 | | | 65 |

1855 | | | 1855 | 6 | 1390 | 221 | 29 | 209 | B.5g/B.5 * g | Bruto primārā ienākuma atlikums/bruto nacionālais ienākums | | | | | | | | | |

1633 | | | 1633 | 3 | 1348 | 191 | 19 | 72 | B.5n/B.5 * n | Tīrais primārā ienākuma atlikums/tīrais nacionālais ienākums | | | | | | | | | |

8.27. Valsts pārvaldes un bezpeļņas iestāžu, kas apkalpo mājsaimniecības, gadījumā šis konts attiecas tikai uz to tirgus darbībām.

8.28. Uzņēmējdarbības ienākums atbilst darbības rezultātam vai jauktajam ienākumam (resursu pusē):

plus | īpašuma ienākums, kas jāsaņem saistībā ar finanšu un citiem aktīviem, kuri pieder uzņēmumam (resursu pusē); |

mīnus | procenti par parādiem, kas uzņēmumam jāmaksā, un rentes, kas jāmaksā par zemi un citiem neražotiem materiāliem aktīviem, ko rentē uzņēmums (izlietojumu pusē). |

Īpašuma ienākumu, kas jāmaksā dividenžu vai reinvestēto ieņēmumu veidā, ko saņem no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem, neatskaita no uzņēmējdarbības ienākuma.

Cita primārā ienākuma sadales konts (II.1.2.2)

8.29. Cita primārā ienākuma sadales konta nolūks ir atgriezties no uzņēmējdarbības ienākuma jēdziena pie primārā ienākuma jēdziena. Tāpēc tajā ietilpst primārā ienākuma faktori, kas nav iekļauti uzņēmējdarbības ienākuma kontā:

a) sabiedrību gadījumā — sadalītās dividendes un reinvestētie ieņēmumi no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem (izlietojumu pusē);

b) mājsaimniecību gadījumā:

1) maksājamais īpašuma ienākums, izņemot rentes un procentus, kas jāmaksā saistībā ar uzņēmējdarbību (izlietojumu pusē);

2) darba ņēmēju kompensācija (resursu pusē);

3) saņemamais īpašuma ienākums, izņemot to, kas jāsaņem saistībā ar uzņēmuma darbību (resursu pusē);

c) valsts pārvaldes gadījumā:

1) maksājamais īpašuma ienākums, izņemot to, kas jāmaksā saistībā ar tirgus darbībām (izlietojumu pusē);

2) ražošanas un ievedmuitas nodokļi, no kā atskaitītas subsīdijas (resursu pusē);

3) saņemamais īpašuma ienākums, izņemot to, kas jāsaņem saistībā ar tirgus darbībām (resursu pusē).

Ienākuma otrreizējās sadales konts (II.2)

8.30. Ienākuma otrreizējās sadales kontā norāda, kā institucionāla sektora primārā ienākuma atlikumu sadala, to pārdalot: kārtējie ienākuma, bagātības utt. nodokļi, sociālās iemaksas un pabalsti (izņemot sociālos pārvedumus natūrā) un citi kārtējie pārvedumi.

8.31. Konta līdzsvarošanas postenis ir izmantojamais ienākums, kas atspoguļo kārtējos darījumus un noteikti izslēdz kapitāla pārvedumus, reālos turēšanas ienākumus un zaudējumus, kā arī tādu notikumu sekas kā dabas katastrofas.

8.32. Sociālās iemaksas ieraksta [2] Sociālajās iemaksās, ko norāda mājsaimniecību ienākuma otrreizējās sadales konta izlietojumu pusē, ir atskaitīta maksa par pensiju fondu un citu apdrošināšanas uzņēmumu pakalpojumiem, kuru resursus pilnībā vai daļēji sastāda faktiskās sociālās iemaksas. izlietojumu pusē mājsaimniecību ienākuma otrreizējās sadales kontā un resursu pusē institucionālo sektoru, kas atbild par sociālās apdrošināšanas pārvaldību, ienākuma otrreizējās sadales kontā. Ja darba devējiem tās jāmaksā par saviem darba ņēmējiem, tad tās vispirms iekļauj pie darba ņēmēju kompensācijas izlietojumu pusē darba devēju ienākuma radīšanas kontā, jo tās veido daļu algu izmaksu; tās ieraksta arī kā darba ņēmēju kompensāciju resursu pusē mājsaimniecību primārā ienākuma sadales kontā, jo tās atbilst pabalstiem mājsaimniecībām.

8.5. tabula. Konts II.1.2.1: uzņēmējdarbības ienākums un konts II.1.2.2: cita primārā ienākuma sadale

Resursi | Izlietojumi | Konti | Kopā | Atbilstošie ieraksti | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 BIMA | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Valsts pārvalde | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | Darījumi un līdzsvarošanas posteņi | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Valsts pārvalde | S.14 Mājsaimniecības | S.15 BIMA | S.1 Kopējā ekonomika | Atbilstošie ieraksti | Kopā | Konti |

Preču un pakalpojumu konts | Pārējās pasaules konts | | | Pārējās pasaules konts | Preču un pakalpojumu konts |

II.1.2.1.Uzņēmējdarbības ienākums | | | B.2g | Bruto darbības rezultāts | 276 | 55 | 46 | 92 | 8 | 429 | 429 | II.1.2.1.Uzņēmējdarbības ienākums |

| | | | | | | | | B.3g | Bruto jauktais ienākums | | | | 442 | | 442 | | | 442 | | |

| | | | | | | | | B.2n | Tīrais darbības rezultāts | 139 | 45 | 16 | 60 | 5 | 217 | | | 217 | | |

| | | | | | | | | B.3n | Tīrais jauktais ienākums | | | | 432 | | 432 | | | 432 | | |

244 | | 27 | 217 | 2 | 7 | 9 | 102 | 97 | D.4 | Īpašuma ienākums | 78 | 160 | 4 | 5 | 0 | 247 | 21 | | 268 | | |

160 | | 13 | 147 | 2 | 0 | 2 | 77 | 66 | D.41 | Procenti | 25 | 125 | 0 | 0 | 0 | 150 | 16 | | 166 | | |

0 | | | 0 | | | | | | D.119 | Korekcija FISIM | | − 48 | | | | 0 | | | 0 | | |

| | | | | | | | | D.42 | Sabiedrību sadalītais ienākums | 3 | 25 | 4 | 5 | 0 | 37 | 5 | | 42 | | |

| | | | | | | | | D.421 | Dividendes | 3 | 25 | 4 | 5 | 0 | 37 | 5 | | 42 | | |

| | | | | | | | | D.422 | Atvilkumi no kvazisabiedrību ienākuma | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | | 0 | | |

14 | | 14 | | | | | | | D.43 | Reinvestētie ieņēmumi no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem | 4 | 7 | 0 | | | 11 | | | 11 | | |

25 | | | 25 | | | | 25 | | D.44 | Īpašuma ienākums, ko attiecina uz apdrošinājuma ņēmējiem | 5 | 0 | 0 | 0 | | 5 | | | 5 | | |

45 | | | 45 | 0 | 7 | 7 | 0 | 31 | D.45 | Rente | 41 | 3 | 0 | | | 44 | | | 44 | | |

901 | | | 901 | 6 | 532 | 41 | 65 | 257 | B.4b | Bruto uzņēmējdarbības ienākums | | | | | | | | | | | |

679 | | | 679 | 3 | 490 | 11 | 55 | 120 | B.4n | Tīrais uzņēmējdarbības ienākums | | | | | | | | | | | |

II.1.2.2.Cita primārā ienākuma sadale | | | | | | | | | | B.4g | Bruto uzņēmējdarbības ienākums | 257 | 65 | 41 | 532 | 6 | 901 | | | 901 | II.1.2.2.Cita primārā ienākuma ienākuma sadales konts | | |

| | | | | | | | | | B.4n | Tīrais uzņēmējdarbības ienākums | 120 | 55 | 11 | 490 | 3 | 679 | | | 679 | | | |

| 6 | | 6 | | | | | | | D.1 | Darba ņēmēju kompensācija | | | | 766 | | 766 | 2 | | 768 | | | |

| 6 | | 6 | | | | | | | D.11 | Algas | | | | 573 | | 573 | 2 | | 575 | | | |

| | | | | | | | | | D.12 | Darba devēju sociālās iemaksas | | | | 193 | | 193 | 0 | | 193 | | | |

| | | | | | | | | | D.121 | Darba devēju faktiskās sociālās iemaksas | | | | 174 | | 174 | 0 | | 174 | | | |

| | | | | | | | | | D.122 | Darba devēju aprēķinātās sociālās iemaksas | | | | 19 | | 19 | 0 | | 19 | | | |

| 0 | | 0 | | | | | | | D.2 | Ražošanas un ievedmuitas nodokļi | | | 235 | | | 235 | 0 | | 235 | | | |

| 0 | | 0 | | | | | | | D.21 | Nodokļi par ražojumiem | | | 141 | | | 141 | 0 | | 141 | | | |

| 0 | | 0 | | | | | | | D.211 | Pievienotās vērtības veida nodokļi (PVN) | | | 121 | | | 121 | 0 | | 121 | | | |

| 0 | | 0 | | | | | | | D.212 | Ievedmuitas nodokļi un nodevas, izņemot PVN | | | 17 | | | 17 | 0 | | 17 | | | |

| 0 | | 0 | | | | | | | D.2121 | Ievedmuitas nodevas | | | 17 | | | 17 | 0 | | 17 | | | |

| 0 | | 0 | | | | | | | D.2122 | Ievedmuitas nodokļi, izņemot PVN un nodevas | | | 0 | | | 0 | 0 | | 0 | | | |

| 0 | | 0 | | | | | | | D.214 | Nodokļi par ražojumiem, izņemot PVN un ievedmuitas nodokļus | | | 3 | | | 3 | 0 | | 3 | | | |

| 0 | | 0 | | | | | | | D.29 | Citi ražošanas nodokļi | | | 94 | | | 94 | 0 | | 94 | | | |

| 0 | | 0 | | | | | | | D.3 | Subsīdijas | | | − 44 | | | − 44 | 0 | | − 44 | | | |

| 0 | | 0 | | | | | | | D.31 | Subsīdijas par ražojumiem | | | − 8 | | | − 8 | 0 | | − 8 | | | |

| 0 | | 0 | | | | | | | D.311 | Importa subsīdijas | | | 0 | | | 0 | 0 | | 0 | | | |

| 0 | | 0 | | | | | | | D.319 | Citas subsīdijas par ražojumiem | | | − 8 | | | − 8 | 0 | | − 8 | | | |

| 0 | | 0 | | | | | | | D.39 | Citas ražošanas subsīdijas | | | − 36 | | | − 36 | 0 | | − 36 | | | |

| 202 | | 39 | 163 | 5 | 37 | 37 | 36 | 48 | D.4 | Īpašuma ienākums | | | 26 | 129 | 5 | 160 | 18 | | 178 | | | |

| 62 | | 3 | 59 | 5 | 17 | 37 | | | D.41 | Procenti | | | 12 | 33 | 5 | 50 | 6 | | 56 | | | |

| 120 | | 36 | 84 | | | | 36 | 48 | D.42 | Sabiedrību sadalītais ienākums | | | 14 | 52 | 0 | 66 | 12 | | 78 | | | |

| 60 | | 0 | 60 | | | | 36 | 24 | D.421 | Dividendes | | | 1 | 8 | 0 | 9 | 9 | | 18 | | | |

| 60 | | 36 | 24 | | | | 0 | 24 | D.422 | Atvilkumi no kvazisabiedrību ienākuma | | | 13 | 44 | 0 | 57 | 3 | | 60 | | | |

| 0 | | | 0 | | | | 0 | 0 | D.43 | Reinvestētie ieņēmumi no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem | | | | 3 | 0 | 3 | | | 3 | | | |

| | | | | | | | | | D.44 | Īpašuma ienākums, ko attiecina uz apdrošinājuma ņēmējiem | | | | 20 | 0 | 20 | | | 20 | | | |

| 20 | | | 20 | 0 | 20 | | | | D.45 | Rente | | | | 21 | 0 | 21 | | | 21 | | | |

| 1855 | | | 1855 | 6 | 1390 | 221 | 29 | 209 | B.5g/B.5 * g | Bruto primārā ienākuma atlikums/bruto nacionālais ienākums | | | | | | | | | | | | |

| 1633 | | | 1633 | 3 | 1348 | 191 | 19 | 72 | B.5n/B.5 * n | Tīrais primārā ienākuma atlikums/tīrais nacionālais ienākums | | | | | | | | | | | | |

8.6. tabula. Konts II.2: ienākuma otrreizējās sadales konts

Izlietojumi | Resursi | Kopā | Atbilstošie ieraksti | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 BIMA | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Valsts pārvalde | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | Darījumi un līdzsvarošanas posteņi | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Valsts pārvalde | S.14 Mājsaimniecības | S.15 BIMA | S.1 Kopējā ekonomika | Atbilstošie ieraksti |

Preču un pakalpojumu konts | Pārējās pasaules konts | | | Pārējās pasaules konts | Preču un pakalpojumu konts | Kopā |

| | B.5g/B.5 * g | Bruto primārā ienākuma atlikums/bruto nacionālais ienākums | 209 | 29 | 221 | 1390 | 6 | 1855 | 1855 | | |

| | | | | | | | | B.5n/B.5 * n | Tīrais primārā ienākuma atlikums/tīrais nacionālais ienākums | 72 | 19 | 191 | 1348 | 3 | 1633 | | | 1633 | | |

213 | | 1 | 212 | | 178 | | 10 | 24 | D.5 | Ienākuma, bagātības, utt. kārtējie nodokļi | | | 213 | | | 213 | | | 213 | | |

204 | | 1 | 203 | | 176 | | 7 | 20 | D.51 | Ienākuma nodokļi | | | 204 | | | 204 | | | 204 | | |

9 | | | 9 | | 2 | | 3 | 4 | D.59 | Citi kārtējie nodokļi | | | 9 | | | 9 | | | 9 | | |

322 | | | 322 | | 322 | | | | D.61 | Sociālās iemaksas | 14 | 39 | 268 | | 1 | 322 | | | 322 | | |

303 | | | 303 | | 303 | | | | D.611 | Faktiskās sociālās iemaksas | 2 | 38 | 263 | | | 303 | | | 303 | | |

174 | | | 174 | | 174 | | | | D.6111 | Darba devēju faktiskās sociālās iemaksas | 1 | 18 | 155 | | | 174 | | | 174 | | |

160 | | | 160 | | 160 | | | | D.61111 | Darba devēju obligātās faktiskās sociālās iemaksas | 1 | 15 | 144 | | | 160 | | | 160 | | |

14 | | | 14 | | 14 | | | | D.61112 | Darba devēju brīvprātīgās faktiskās sociālās iemaksas | | 3 | 11 | | | 14 | | | 14 | | |

97 | | | 97 | | 97 | | | | D.6112 | Darba ņēmēju sociālās iemaksas | 1 | 20 | 76 | | | 97 | | | 97 | | |

85 | | | 85 | | 85 | | | | D.61121 | Darba ņēmēju obligātās sociālās iemaksas | 1 | 15 | 69 | | | 85 | | | 85 | | |

12 | | | 12 | | 12 | | | | D.61122 | Darba ņēmēju brīvprātīgās sociālās iemaksas | | 5 | 7 | | | 12 | | | 12 | | |

32 | | | 32 | | 32 | | | | D.6113 | Pašnodarbināto un nenodarbināto personu sociālās iemaksas | | | 32 | | | 32 | | | 32 | | |

22 | | | 22 | | 22 | | | | D.61131 | Pašnodarbināto un nenodarbināto personu obligātās sociālās iemaksas | | | 22 | | | 22 | | | 22 | | |

10 | | | 10 | | 10 | | | | D.61132 | Pašnodarbināto un nenodarbināto personu brīvprātīgās sociālās iemaksas | | | 10 | | | 10 | | | 10 | | |

19 | | | 19 | | 19 | | | | D.612 | Aprēķinātās sociālās iemaksas | 12 | 1 | 5 | | 1 | 19 | | | 19 | | |

332 | | | 332 | 1 | | 289 | 29 | 13 | D.62 | Sociālie pabalsti, kas nav sociālie pabalsti natūrā | | | | 332 | | 332 | | | 332 | | |

232 | | | 232 | | | 232 | | | D.621 | Sociālās nodrošināšanas pabalsti skaidrā naudā | | | | 232 | | 232 | | | 232 | | |

29 | | | 29 | | | | 28 | 1 | D.622 | Privāti fondētie sociālie pabalsti | | | | 29 | | 29 | | | 29 | | |

19 | | | 19 | 1 | | 5 | 1 | 12 | D.623 | Nefinansētie darba ņēmēju sociālie pabalsti | | | | 19 | | 19 | | | 19 | | |

52 | | | 52 | | | 52 | | | D.624 | Sociālās palīdzības pabalsti skaidrā naudā | | | | 52 | | 52 | | | 52 | | |

278 | | 9 | 269 | 2 | 71 | 139 | 46 | 11 | D.7 | Citi kārtējie pārvedumi | 10 | 49 | 108 | 36 | 36 | 239 | 39 | | 278 | | |

45 | | 2 | 43 | | 31 | 4 | | 8 | D.71 | Nedzīvības tīrās apdrošināšanas prēmijas | | 45 | | | | 45 | | | 45 | | |

45 | | | 45 | | | | 45 | | D.72 | Nedzīvības apdrošināšanas prasījumi | 6 | | 1 | 35 | | 42 | 3 | | 45 | | |

96 | | | 96 | | | 96 | | | D.73 | Kārtējie pārvedumi valsts pārvaldē | | | 96 | | | 96 | | | 96 | | |

32 | | 1 | 31 | | | 31 | | | D.74 | Kārtējā starptautiskā sadarbība | | | 1 | | | 1 | 31 | | 32 | | |

56 | | 2 | 54 | 2 | 40 | 8 | 1 | 3 | D.75 | Dažādi kārtējie pārvedumi | 4 | 4 | 10 | 1 | 36 | 55 | 1 | | 56 | | |

1826 | | | 1826 | 40 | 1187 | 382 | 32 | 185 | B.6g | Bruto izmantojamais ienākums | | | | | | | | | | | |

1604 | | | 1604 | 37 | 1145 | 352 | 22 | 48 | B.6n | Tīrais izmantojamais ienākums | | | | | | | | | | | |

8.7. tabula. Konts II.3: ienākuma pārdales natūrā konts

Izlietojumi | Resursi | Kopā | Atbilstošie ieraksti | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 BIMA | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Valsts pārvalde | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | Darījumi un līdzsvarošanas posteņi | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Valsts pārvalde | S.14 Mājsaimniecības | S.15 BIMA | S.1 Kopējā ekonomika | Atbilstošie ieraksti |

Preču un pakalpojumu konts | Pārējās pasaules konts | | | Pārējās pasaules konts | Preču un pakalpojumu konts | Kopā |

| | B.6g | Bruto izmantojamais ienākums | 185 | 32 | 382 | 1187 | 40 | 1826 | 1826 | | |

| | | | | | | | | B.6n | Tīrais izmantojamais ienākums | 48 | 22 | 352 | 1145 | 37 | 1604 | | | 1604 | | |

219 | | | 219 | 13 | | 206 | | | D.63 | Sociālie pārvedumi natūrā | | | | 219 | | 219 | | | 219 | | |

162 | | | 162 | 0 | | 162 | | | D.631 | Sociālie pabalsti natūrā | | | | 162 | | 162 | | | 162 | | |

78 | | | 78 | | | 78 | | | D.6311 | Sociālās nodrošināšanas pabalsti, atlīdzinājumi | | | | 78 | | 78 | | | 78 | | |

65 | | | 65 | | | 65 | | | D.6312 | Citi sociālās nodrošināšanas pabalsti natūrā | | | | 65 | | 65 | | | 65 | | |

19 | | | 19 | 0 | | 19 | | | D.6313 | Sociālās palīdzības pabalsti natūrā | | | | 19 | | 19 | | | 19 | | |

57 | | | 57 | 13 | | 44 | | | D.632 | Individuālu ārpustirgus preču un pakalpojumu pārvedumi | | | | 57 | | 57 | | | 57 | | |

1826 | | | 1826 | 27 | 1406 | 176 | 32 | 185 | B.7b | Bruto koriģētais izmantojamais ienākums | | | | | | | | | | | |

1604 | | | 1604 | 24 | 1364 | 146 | 22 | 48 | B.7n | Tīrais koriģētais izmantojamais ienākums | | | | | | | | | | | |

Ienākuma pārdales natūrā konts (II.3)

8.33. Ienākuma pārdales natūrā konts sniedz plašāku ieskatu par mājsaimniecību ienākumu, iekļaujot plūsmas, kuras atbilst to individuālo preču un pakalpojumu izlietojumam, ko minētās mājsaimniecības saņem bez maksas, tas ir, sociālo pabalstu natūrā un individuālo ārpustirgus preču un pakalpojumu pārvedumus, abas minētās plūsmu kategorijas sagrupējot kopā jēdzienā "sociālie pārvedumi natūrā". Tas atvieglo salīdzinājumus laikā, ja ir atšķirības vai izmaiņas ekonomiskajos un sociālajos apstākļos, un papildus analizē valsts pārvaldes lomu ienākuma pārdalē.

8.34. Sociālos pārvedumus natūrā ieraksta resursu pusē ienākuma pārdales natūrā kontā mājsaimniecību gadījumā un izlietojumu pusē valsts pārvaldes un bezpeļņas iestāžu, kas apkalpo mājsaimniecības, gadījumā.

8.35. Ienākuma pārdales natūrā konta līdzsvarošanas postenis ir koriģētais izmantojamais ienākums.

Ienākuma izlietojuma konts (II.4)

8.36. Par institucionālajiem sektoriem ar galapatēriņu ienākuma izlietojuma konts parāda, kā izmantojamais ienākums (vai koriģētais izmantojamais ienākums) ir sadalīts starp galapatēriņa izdevumiem (vai faktisko galapatēriņu) un ietaupījumiem.

8.37. Sistēmā tikai valdībai, BIMA un mājsaimniecībām ir galapatēriņš. Turklāt ienākuma izlietojuma kontā attiecībā uz mājsaimniecībām un pensiju fondiem ietilpst korekcijas postenis (D.8. Korekcija, lai ņemtu vērā izmaiņas mājsaimniecību tīrajā pašu kapitālā pensiju fondu rezervēs), kas attiecas uz veidu, kādā ieraksta darījumus starp mājsaimniecībām un pensiju fondiem [3] Skat. 4. nodaļu: "Sadales darījumi"..

Izmantojamā ienākuma izlietojuma konts (II.4.1)

8.38. Izmantojamā ienākuma izlietojuma kontā ietilpst galapatēriņa izdevumu jēdziens, ko finansē dažādie attiecīgie sektori: mājsaimniecības, valsts pārvalde un bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai.

8.39. Izmantojamā ienākuma izlietojuma konta līdzsvarošanas postenis ir ietaupījumi.

Koriģētā izmantojamā ienākuma izlietojuma konts (II.4.2)

8.40. Koriģētā izmantojamā ienākuma izlietojuma kontā ietilpst faktiskā galapatēriņa jēdziens, kas atbilst to preču un pakalpojumu vērtībai, kas faktiski ir mājsaimniecību rīcībā galapatēriņam, pat ja to iegādi finansē valsts pārvalde vai bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai. Tādēļ valsts pārvaldes faktiskais galapatēriņš atbilst tikai kolektīvajam galapatēriņam. Tā kā bezpeļņas iestāžu, kas apkalpo mājsaimniecības, galapatēriņa izdevumus uzskata pilnībā par individuāliem, tad to faktiskais galapatēriņš ir nulle.

8.41. Kopējās ekonomikas līmenī galapatēriņa izdevumi un faktiskais galapatēriņš ir vienādi; atšķiras tikai sadalījums pa institucionālajiem sektoriem. Tas pats ir spēkā attiecībā uz izmantojamo ienākumu un koriģēto izmantojamo ienākumu.

8.42. Ietaupījumi ir līdzsvarošanas postenis abās ienākuma izlietojuma konta versijās. To vērtība ir vienāda visiem sektoriem neatkarīgi no tā, vai tie iegūti, atskaitot galapatēriņa izdevumus no izmantojamā ienākuma vai atskaitot faktisko galapatēriņu no koriģētā izmantojamā ienākuma.

8.8. tabula. Konts II.4.1: izmantojamā ienākuma izlietojuma konts

Izlietojumi | Resursi | Kopā | Atbilstošie ieraksti | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 BIMA | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Valsts pārvalde | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | Darījumi un līdzsvarošanas posteņi | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Valsts pārvalde | S.14 Mājsaimniecības | S.15 BIMA | S.1 Kopējā ekonomika | Atbilstošie ieraksti |

Preču un pakalpojumu konts | Pārējās pasaules konts | | | Pārējās pasaules konts | Preču un pakalpojumu konts | Kopā |

| | B.6g | Bruto izmantojamais ienākums | 185 | 32 | 382 | 1187 | 40 | 1826 | 1826 | | |

| | | | | | | | | B.6n | Tīrais izmantojamais ienākums | 48 | 22 | 352 | 1145 | 37 | 1604 | | | 1604 | | |

1371 | | | 1371 | 13 | 996 | 362 | | | P.3 | Galapatēriņa izdevumi | | | | | | | | 1371 | 1371 | | |

1215 | | | 1215 | 13 | 996 | 206 | | | P.31 | Individuālā patēriņa izdevumi | | | | | | | | 1215 | 1215 | | |

156 | | | 156 | | | 156 | | | P.32 | Kolektīvā patēriņa izdevumi | | | | | | | | 156 | 156 | | |

11 | | 0 | 11 | 0 | | 0 | 11 | 0 | D.8 | Korekcija sakarā ar izmaiņām mājsaimniecību tīrajā pašu kapitālā pensiju fondu rezervēs | | | | 11 | | 11 | 0 | | 11 | | |

455 | | | 455 | 27 | 202 | 20 | 21 | 185 | B.8g | Bruto ietaupījumi | | | | | | | | | | | |

233 | | | 233 | 24 | 160 | − 10 | 11 | 48 | B.8n | Tīrie ietaupījumi | | | | | | | | | | | |

− 41 | | − 41 | | | | | | | B.12 | Kārtējais ārējais saldo | | | | | | | | | | | |

8.43. Ietaupījumi ir (pozitīvā vai negatīvā) summa, kas rodas no kārtējiem darījumiem un kas veido saikni ar uzkrājumu. Ja ietaupījumi ir pozitīvi, tad neiztērēto ienākumu izlieto aktīvu iegādei vai saistību nokārtošanai. Ja ietaupījumi ir negatīvi, tad tiek likvidēti daži aktīvi vai pieaug dažas saistības.

UZKRĀJUMU KONTI (III) [4] Skat. 5. nodaļu: "Finanšu darījumi" un 6. nodaļu: "Citas plūsmas".

8.44. Uzkrājumu konti ir plūsmas konti. Tajos ieraksta dažādos apstākļus, kāpēc notikušas izmaiņas aktīvu un saistību vienībās, un izmaiņas to tīrajā vērtībā.

8.45. Izmaiņas aktīvos ieraksta kontu kreisajā pusē (ar plusu vai mīnusu), bet izmaiņas saistībās un tīrajā vērtībā — labajā pusē (ar plusu vai mīnusu).

Kapitāla konts (III.1)

8.46. Kapitāla kontā ieraksta rezidentvienību veiktas nefinanšu aktīvu iegādes, no kā atskaitītas to realizācijas, un mēra tīrās vērtības pārmaiņas, kas radušās ietaupījumu (galīgais līdzsvarošanas postenis kārtējos kontos) un kapitāla pārvedumu dēļ.

8.47. Kapitāla konts ļauj noteikt pakāpi, kādā nefinanšu iegādes, no kurām atskaitītas realizācijas, ir finansētas no ietaupījumiem un ar kapitāla pārvedumiem. Tajā norāda tīro aizdevumu, kas atbilst summai, kura kādai vienībai vai sektoram ir tieši vai netieši pieejama, lai finansētu citas vienības vai sektorus, vai tīro aizņēmumu, kas atbilst summai, kura kādai vienībai vai sektoram obligāti jāaizņemas no citām vienībām vai sektoriem.

Konts "Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ" (III.1.1)

8.48. Šis konts ļauj noteikt tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ, kas atbilst tīrajiem ietaupījumiem, kam pieskaitīti saņemamie kapitāla pārvedumi un no kā atskaitīti maksājamie kapitāla pārvedumi.

Nefinanšu aktīvu iegādes konts (III.1.2)

8.49. Šajā kontā ieraksta nefinanšu aktīvu iegādes, no kā atskaitītas realizācijas, lai atgrieztos no tīrās vērtības pārmaiņu jēdziena, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ, pie tīrā aizdevuma un aizņēmuma.

Finanšu konts (III.2)

8.50. Finanšu kontā pēc finanšu instrumenta veida ieraksta finanšu aktīvu un saistību izmaiņas, kas veido tīro aizdevumu vai aizņēmumu.

8.51. Aktīvu un saistību klasifikācija, ko izmanto finanšu kontā, ir vienāda ar to, ko izmanto bilancēs.

Konts "Citas izmaiņas aktīvos" (III.3)

8.52. Aktīvu apjoma citu izmaiņu kontā ieraksta vienību aktīvu un saistību izmaiņas, kas nav saistībā ar ietaupījumiem un bagātības brīvprātīgiem pārvedumiem, ko ieraksta kapitāla un finanšu kontā. Tas ir sadalīts divās daļās: aktīvu apjoma citu izmaiņu konts (III.3.1.) un pārvērtēšanas konts (III.3.2.).

8.9. tabula. Konts II.4.2: koriģētā izmantojamā ienākuma izlietojuma konts

Izlietojumi | Resursi | Kopā | Atbilstošie ieraksti | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 BIMA | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Valsts pārvalde | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | Darījumi un līdzsvarošanas posteņi | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Valsts pārvalde | S.14 Mājsaimniecības | S.15 BIMA | S.1 Kopējā ekonomika | Atbilstošie ieraksti |

Preču un pakalpojumu konts | Pārējās pasaules konts | | | Pārējās pasaules konts | Preču un pakalpojumu konts | Kopā |

| | B.7g | Bruto koriģētais izmantojamais ienākums | 185 | 32 | 176 | 1406 | 27 | 1826 | 1826 | | |

| | | | | | | | | B.7n | Tīrais koriģētais izmantojamais ienākums | 48 | 22 | 146 | 1364 | 24 | 1604 | | | 1604 | | |

1371 | | | 1371 | | 1215 | 156 | | | P.4 | Faktiskais galapatēriņš | | | | | | | | 1371 | 1371 | | |

1215 | | | 1215 | | 1215 | | | | P.41 | Faktiskais individuālais patēriņš | | | | | | | | 1215 | 1215 | | |

156 | | | 156 | | | 156 | | | P.42 | Faktiskais kolektīvais patēriņš | | | | | | | | 156 | 156 | | |

11 | | 0 | 11 | 0 | | 0 | 11 | 0 | D.8 | Korekcija sakarā ar izmaiņām mājsaimniecību tīrajā pašu kapitālā pensiju fondu rezervēs | | | | 11 | | 11 | 0 | | 11 | | |

455 | | | 455 | 27 | 202 | 20 | 21 | 185 | B.8g | Bruto ietaupījumi | | | | | | | | | | | |

233 | | | 233 | 24 | 160 | − 10 | 11 | 48 | B.8n | Tīrie ietaupījumi | | | | | | | | | | | |

− 41 | | − 41 | | | | | | | B.12 | Kārtējais ārējais saldo | | | | | | | | | | | |

8.10. tabula. Konts III.1.1.: konts "Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ"

Aktīvu izmaiņas | Saistību un tīrās vērtības izmaiņas | Kopā | Atbilstošie ieraksti | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 BIMA | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Valsts pārvalde | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | Darījumi un līdzsvarošanas posteņi | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Valsts pārvalde | S.14 Mājsaimniecības | S.15 BIMA | S.1 Kopējā ekonomika | Atbilstošie ieraksti |

Preču un pakalpojumu konts | Pārējās pasaules konts | | | Pārējās pasaules konts | Preču un pakalpojumu konts | Kopā |

| | B.8n | Tīrie ietaupījumi | 48 | 11 | − 10 | 160 | 24 | 233 | 233 | | |

| | | | | | | | | B.12 | Kārtējais ārējais saldo | | | | | | | − 41 | | − 41 | | |

| | | | | | | | | D.9 | Saņemamie kapitāla pārvedumi | 33 | | 6 | 23 | | 62 | 4 | | 66 | | |

| | | | | | | | | D.91 | Saņemamie kapitāla nodokļi | | | 2 | | | 2 | | | 2 | | |

| | | | | | | | | D.92 | Saņemamās ieguldījumu dotācijas | 23 | | | | | 23 | 4 | | 27 | | |

| | | | | | | | | D.99 | Citi saņemamie kapitāla pārvedumi | 10 | | 4 | 23 | | 37 | | | 37 | | |

| | | | | | | | | D.9 | Maksājamie kapitāla pārvedumi | − 16 | − 7 | − 34 | − 5 | − 3 | − 65 | − 1 | | − 66 | | |

| | | | | | | | | D.91 | Maksājamie kapitāla nodokļi | | | | − 2 | | − 2 | | | − 2 | | |

| | | | | | | | | D.92 | Maksājamās ieguldījumu dotācijas | | | − 27 | | | − 27 | | | − 27 | | |

| | | | | | | | | D.99 | Citi maksājamie kapitāla pārvedumi | − 16 | − 7 | − 7 | − 3 | − 3 | − 36 | − 1 | | − 37 | | |

192 | | − 38 | 230 | 21 | 178 | − 38 | 4 | 65 | B.10.1 | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ | | | | | | | | | | | |

8.11. tabula. Konts III.1.2.: konts "Nefinanšu aktīvu iegādes"

Aktīvu izmaiņas | Saistību un tīrās vērtības izmaiņas | Kopā | Atbilstošie ieraksti | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 BIMA | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Valsts pārvalde | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | Darījumi un līdzsvarošanas posteņi | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Valsts pārvalde | S.14 Mājsaimniecības | S.15 BIMA | S.1 Kopējā ekonomika | Atbilstošie ieraksti |

Preču un pakalpojumu konts | Pārējās pasaules konts | | | Pārējās pasaules konts | Preču un pakalpojumu konts | Kopā |

| | B.10.1 | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ | 65 | 4 | − 38 | 178 | 21 | 230 | − 38 | 192 | | |

376 | | | 376 | 19 | 61 | 37 | 9 | 250 | P.51 | Bruto ieguldījumi pamatkapitālā | | | | | | | | 376 | 376 | | |

303 | | | 303 | 14 | 49 | 23 | 8 | 209 | P.511 | Materiālo pamatlīdzekļu iegādes, no kā atskaitītas to realizācijas | | | | | | | | 303 | 303 | | |

305 | | | 305 | 13 | 50 | 24 | 7 | 211 | P.5111 | Jaunu materiālo pamatlīdzekļu iegādes | | | | | | | | 305 | 305 | | |

11 | | | 11 | 1 | 4 | 1 | 1 | 4 | P.5112 | Esošu materiālo pamatlīdzekļu iegādes | | | | | | | | 11 | 11 | | |

− 13 | | | − 13 | | − 5 | − 2 | | − 6 | P.5113 | Esošo materiālo pamatlīdzekļu realizācijas | | | | | | | | − 13 | − 13 | | |

51 | | | 51 | 5 | 12 | 12 | 1 | 21 | P.512 | Nemateriālo pamatlīdzekļu iegādes, no kā atskaitītas to realizācijas | | | | | | | | 51 | 51 | | |

53 | | | 53 | 10 | 9 | 12 | 1 | 21 | P.5121 | Jaunu nemateriālo pamatlīdzekļu iegādes | | | | | | | | 53 | 53 | | |

6 | | | 6 | | 3 | 2 | | 1 | P.5122 | Esošu nemateriālo pamatlīdzekļu iegādes | | | | | | | | 6 | 6 | | |

− 8 | | | − 8 | − 5 | | − 2 | | − 1 | P.5123 | Esošu nemateriālo pamatlīdzekļu realizācijas | | | | | | | | − 8 | − 8 | | |

22 | | | 22 | | | 2 | | 20 | P.513 | Neražoto nefinanšu aktīvu vērtības papildinājumi | | | | | | | | 22 | 22 | | |

5 | | | 5 | | | 2 | | 3 | P.5131 | Neražoto nefinanšu aktīvu lieli uzlabojumi | | | | | | | | 5 | 5 | | |

17 | | | 17 | | | | | 17 | P.5132 | Neražoto nefinanšu aktīvu īpašumtiesību pārejas izmaksas | | | | | | | | 17 | 17 | | |

− 222 | | | − 222 | − 3 | − 42 | − 30 | − 10 | − 137 | K.1 | Pamatkapitāla patēriņš | | | | | | | | | | | |

28 | | | 28 | | 2 | | | 26 | P.52 | Krājumu izmaiņas | | | | | | | | 28 | 28 | | |

10 | | | 10 | | 5 | 3 | | 2 | P.53 | Vērtslietu iegādes, no kurām atskaitītas to realizācijas | | | | | | | | 10 | 10 | | |

| | | | 1 | 4 | 2 | | − 7 | K.2 | Neražoto nefinanšu aktīvu iegādes, no kā atskaitītas to realizācijas | | | | | | | | | | | |

| | | | 1 | 3 | 2 | | − 6 | K.21 | Zemes un citu materiālo neražoto aktīvu iegādes, no kā atskaitītas to realizācijas | | | | | | | | | | | |

| | | | | 1 | | | − 1 | K.22 | Nemateriālo neražoto aktīvu iegādes, no kā atskaitītas to realizācijas | | | | | | | | | | | |

| | − 38 | 38 | 4 | 148 | − 50 | 5 | − 69 | B.9 | Tīrais aizdevums (+) tīrais aizņēmums (−) | | | | | | | | | | | |

8.12. tabula. Konts III.2: finanšu konts

Aktīvu izmaiņas | Saistību un tīrās vērtības izmaiņas | Kopā | Atbilstošie ieraksti | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 BIMA | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Valsts pārvalde | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | Darījumi un līdzsvarošanas posteņi | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Valsts pārvalde | S.14 Mājsaimniecības | S.15 BIMA | S.1 Kopējā ekonomika | Atbilstošie ieraksti |

Preču un pakalpojumu konts | Pārējās pasaules konts | | | Pārējās pasaules konts | Preču un pakalpojumu konts | Kopā |

| | B.9 | Tīrais aizdevums (+)/tīrais aizņēmums(−) | − 69 | 5 | − 50 | 148 | 4 | 38 | − 38 | 0 | | |

691 | | 50 | 641 | 32 | 181 | 120 | 237 | 71 | F | Finanšu aktīvu tīrā iegāde | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | F | Saistību tīrā uzņemšanās | 140 | 232 | 170 | 33 | 28 | 603 | 88 | | 691 | | |

| | 1 | − 1 | | | | − 1 | | F.1 | Monetārais zelts un SDR | | | | | | | | | | | |

130 | | 11 | 119 | 12 | 68 | 7 | 15 | 17 | F.2 | Valūta un noguldījumi | | 130 | 2 | | | 132 | − 2 | | 130 | | |

37 | | 3 | 34 | 2 | 10 | 2 | 15 | 5 | F.21 | Valūta | | 35 | | | | 35 | 2 | | 37 | | |

64 | | 2 | 62 | 7 | 41 | 4 | | 10 | F.22 | Pārvedami noguldījumi | | 63 | 2 | | | 65 | − 1 | | 64 | | |

29 | | 6 | 23 | 3 | 17 | 1 | | 2 | F.29 | Citi noguldījumi | | 32 | | | | 32 | − 3 | | 29 | | |

143 | | 5 | 138 | 12 | 29 | 26 | 53 | 18 | F.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 6 | 53 | 64 | | | 123 | 20 | | 143 | | |

254 | | 10 | 244 | | 5 | 45 | 167 | 27 | F.4 | Aizdevumi | 71 | | 94 | 28 | 24 | 217 | 37 | | 254 | | |

86 | | 3 | 83 | | 3 | 1 | 63 | 16 | F.41 | Īstermiņa | 16 | | 32 | 11 | 17 | 76 | 10 | | 86 | | |

168 | | 7 | 161 | | 2 | 44 | 104 | 11 | F.42 | Ilgtermiņa | 55 | | 62 | 17 | 7 | 141 | 27 | | 168 | | |

46 | | 2 | 44 | | 3 | 36 | 3 | 2 | F.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 26 | 13 | | | 4 | 43 | 3 | | 46 | | |

36 | | | 36 | | 36 | | | | F.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | | 36 | | | | 36 | | | 36 | | |

33 | | | 33 | | 33 | | | | F.61 | Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs un pensiju fondu rezervēs | | 33 | | | | 33 | | | 33 | | |

22 | | | 22 | | 22 | | | | F.611 | Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs | | 22 | | | | 22 | | | 22 | | |

11 | | | 11 | | 11 | | | | F.612 | Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls pensiju fondu rezervēs | | 11 | | | | 11 | | | 11 | | |

3 | | | 3 | | 3 | | | | F.62 | Apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa un atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves | | 3 | | | | 3 | | | 3 | | |

82 | | 21 | 61 | 8 | 40 | 6 | | 7 | F.7 | Citas debitoru/kreditoru saistības | 37 | | 10 | 5 | | 52 | 30 | | 82 | | |

36 | | 18 | 18 | | 11 | 1 | | 6 | F.71 | Tirdzniecības kredīti un avansi | 8 | | 6 | 4 | | 18 | 18 | | 36 | | |

46 | | 3 | 43 | 8 | 29 | 5 | | 1 | F.79 | Citas debitoru/kreditoru saistības, izņemot tirdzniecības kredītus un avansus | 29 | | 4 | 1 | | 34 | 12 | | 46 | | |

Konts "Citas izmaiņas aktīvu apjomā" (III.3.1)

8.53. Aprite, ko ieraksta citu aktīvu apjoma izmaiņu kontā, ietekmē attiecīgo vienību, sektoru un apakšsektoru bilanču tīro vērtību. Tādas izmaiņas, ko sauc par tīrās vērtības izmaiņām, kas radušās citu aktīvu apjoma izmaiņu dēļ, ir konta līdzsvarošanas postenis.

Pārvērtēšanas konts (III.3.2)

8.54. Pārvērtēšanas kontā ieraksta aktīvu un saistību vērtības izmaiņas, kas radušās to cenu izmaiņu dēļ.

Lai konkrēti noteiktu aktīvu vai saistības, tādas izmaiņas mēra kā:

a) vai nu starpību starp tā (to) vērtību grāmatvedības pārskata perioda beigās un tā (to) vērtību grāmatvedības pārskata perioda sākumā vai datumā, kad to (tās) pirmo reizi ierakstīja bilancē;

b) vai starpību starp tā (to) vērtību datumā, kad to izrakstīja no bilances, un tā (to) vērtību grāmatvedības pārskata perioda sākumā vai datumā, kad to (tās) pirmo reizi ierakstīja bilancē.

Starpību sauc par nominālajiem turēšanas ienākumiem (vai zaudējumiem).

Nominālie turēšanas ienākumi atbilst aktīva pozitīvajai pārvērtēšanai vai (finanšu) saistību negatīvajai pārvērtēšanai.

Nominālie turēšanas zaudējumi atbilst aktīva negatīvajai pārvērtēšanai vai (finanšu) saistību pozitīvajai pārvērtēšanai.

8.55. Plūsmas, ko ieraksta pārvērtēšanas kontā, maina attiecīgo vienību bilanču tīro vērtību. Tādas izmaiņas, ko sauc par "tīrās vērtības izmaiņām, kas radušās nominālo turēšanas ienākumu un zaudējumu dēļ", ir konta līdzsvarošanas postenis. Tās ieraksta saistību un tīrās vērtības izmaiņu pusē.

8.56. Pārvērtēšanas kontu sadala divos apakškontos: neitrālo turēšanas ienākumu un zaudējumu konts (III.3.2.1.) un reālo turēšanas ienākumu un zaudējumu konts (III.3.2.2.).

Neitrālo turēšanas ienākumu un zaudējumu konts (III.3.2.1)

8.57. Neitrālo turēšanas ienākumu un zaudējumu kontā ieraksta aktīvu un saistību apjoma izmaiņas proporcionāli vispārējā cenu līmeņa izmaiņām. Tādas izmaiņas atbilst pārvērtējumam, kas vajadzīgs, lai uzturētu aktīvu un saistību vispārējo pirktspēju. Vispārējais cenu indekss, kas jāpiemēro tādam aprēķinam, ir cenu indekss galīgajiem nacionālajiem izlietojumiem, izņemot krājumu izmaiņas.

Reālo turēšanas ienākumu un zaudējumu konts (III.3.2.2)

8.58. Reālie turēšanas ienākumi un zaudējumi mēra starpību starp nominālajiem turēšanas ienākumiem un zaudējumiem un neitrālajiem turēšanas ienākumiem un zaudējumiem.

8.59. Ja konkrēta aktīva nominālie turēšanas ienākumi, no kā atskaitīti nominālie turēšanas zaudējumi, pārsniedz neitrālos turēšanas ienākumus, no kā atskaitīti neitrālie turēšanas zaudējumi, tad vienībai, kas minēto aktīvu tur, ir reāli turēšanas ienākumi par minēto aktīvu. Minētie ienākumi liecina par to, ka aktīva vidējā cena vidēji ir palielinājusies straujāk nekā vispārējais cenu līmenis. Pretējā gadījumā aktīva relatīvās cenas kritums rada reālus turēšanas zaudējumus vienībai, kas to tur.

Tāpat saistību relatīvās cenas pieaugums rada reālus saistību turēšanas zaudējumus, turpretim saistību relatīvās cenas samazinājums rada reālus saistību turēšanas ienākumus.

8.13. tabula. Konts III.3.1.: konts "Citas izmaiņas aktīvu apjomā"

Aktīvu izmaiņas | Saistību un tīrās vērtības izmaiņas | Kopā | Atbilstošie ieraksti | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 BIMA | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Valsts pārvalde | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | Darījumi, citas plūsmas un līdzsvarošanas posteņi | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Valsts pārvalde | S.14 Mājsaimniecības | S.15 BIMA | S.1 Kopējā ekonomika | Atbilstošie ieraksti |

Preču un pakalpojumu konts | Pārējās pasaules konts | | | Pārējās pasaules konts | Preču un pakalpojumu konts | Kopā |

10 | 10 | | − 2 | 12 | AN | Nefinanšu aktīvi | | | | | |

− 7 | | | − 7 | | | − 3 | − 2 | − 2 | AN.1 | Ražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

3 | | | 3 | | | 3 | | | K.4 | Ražoto aktīvu ekonomiskā rašanās | | | | | | | | | | | |

− 9 | | | − 9 | | | − 4 | | − 5 | K.7 | Katastrofāli zaudējumi | | | | | | | | | | | |

| | | | | | 1 | | − 1 | K.8 | Nekompensējami aresti | | | | | | | | | | | |

1 | | | 1 | | | | | 1 | K.9 | Citur neminētas citas izmaiņas nefinanšu aktīvu apjomā | | | | | | | | | | | |

− 2 | | | − 2 | | | − 3 | − 2 | 3 | K.12 | Izmaiņas klasifikācijās un struktūrā | | | | | | | | | | | |

| | | | | | − 3 | | 3 | K.12.1 | Izmaiņas sektoru klasifikācijās un struktūrā | | | | | | | | | | | |

− 2 | | | − 2 | | | | − 2 | | K.12.2 | Izmaiņas aktīvu un saistību klasifikācijā | | | | | | | | | | | |

− 2 | | | − 2 | | | | − 2 | | K.12.21 | Zelta monetizācija/demonetizācija | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | K.12.22 | Aktīvu vai saistību klasifikācijas izmaiņas, kas nav zelta monetizācija/demonetizācija | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | no kurām: | | | | | | | | | | | |

− 4 | | | − 4 | | | − 3 | | − 1 | AN.11 | Pamatlīdzekļi | | | | | | | | | | | |

− 1 | | | − 1 | | | | | − 1 | AN.12 | Krājumi | | | | | | | | | | | |

− 2 | | | − 2 | | | | − 2 | | AN.13 | Vērtslietas | | | | | | | | | | | |

17 | | | 17 | | | 3 | | 14 | AN.2 | Neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

24 | | | 24 | | | | | 24 | K.3 | Neražoto aktīvu ekonomiskā rašanās | | | | | | | | | | | |

4 | | | 4 | | | 4 | | | K.5 | Nekultivēto bioloģisko resursu dabiskais pieaugums | | | | | | | | | | | |

− 9 | | | − 9 | | | − 2 | | − 7 | K.6 | Neražoto aktīvu ekonomiskā izzušana | | | | | | | | | | | |

− 8 | | | − 8 | | | − 2 | | − 6 | K.61 | Dabas aktīvu sarukšana | | | | | | | | | | | |

− 1 | | | − 1 | | | | | − 1 | K.62 | Neražoto aktīvu cita ekonomiskā izzušana | | | | | | | | | | | |

− 2 | | | − 2 | | | − 2 | | | K.7 | Katastrofāli zaudējumi | | | | | | | | | | | |

| | | | | | 4 | | − 4 | K.8 | Nekompensējami aresti | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | K.9 | Citur neminētas citas izmaiņas nefinanšu aktīvu apjomā | | | | | | | | | | | |

| | | | | | − 1 | | 1 | K.12 | Izmaiņas klasifikācijās un struktūrā | | | | | | | | | | | |

| | | | | | − 1 | | 1 | K.12.1 | Izmaiņas sektoru klasifikācijās un struktūrā | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | K.12.2 | Izmaiņas aktīvu un saistību klasifikācijā | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | K.12.22 | Aktīvu vai saistību klasifikācijas izmaiņas, kas nav zelta monetizācija/demonetizācija | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | no kuriem: | | | | | | | | | | | |

17 | | | 17 | | | 3 | | 14 | AN.21 | Materiālie neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | AN.22 | Nemateriālie neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

5 | | | 5 | | 2 | 1 | | 2 | AF | Finanšu aktīvi/saistības | − 3 | 2 | − 1 | | | − 2 | | | | | |

| | | | | | | | | K.7 | Katastrofāli zaudējumi | | | | | | | | | | | |

| | | | | | 3 | − 3 | | K.8 | Nekompensējami aresti | | | | | | | | | | | |

3 | | | 3 | | 2 | | 1 | | K.10 | Citur neminētas citas izmaiņas finanšu aktīvu un saistību apjomā | − 4 | 2 | | | | − 2 | | | | | |

2 | | | 2 | | | − 2 | 2 | 2 | K.12 | Izmaiņas klasifikācijās un struktūrā | 1 | | − 1 | | | | | | | | |

| | | | | | − 2 | | 2 | K.12.1 | Izmaiņas sektoru klasifikācijās un struktūrā | 1 | | − 1 | | | | | | | | |

2 | | | 2 | | | | 2 | | K.12.2 | Izmaiņas aktīvu un saistību klasifikācijā | | | | | | | | | | | |

2 | | | 2 | | | | 2 | | K.12.21 | Zelta monetizācija/demonetizācija | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | K.12.22 | Aktīvu vai saistību klasifikācijas izmaiņas, kas nav zelta monetizācija/demonetizācija | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | no kurām: | | | | | | | | | | | |

7 | | | 7 | | | | 7 | | AF.1 | Monetārais zelts un SDR | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | AF.2 | Valūta un noguldījumi | | | | | | | | | | | |

| | | | | | 3 | − 3 | | AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | | | | | | | | | | | |

− 4 | | | − 4 | | | | − 4 | | AF.4 | Aizdevumi | − 3 | | − 1 | | | − 4 | | | | | |

| | | | | | − 2 | | 2 | AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | | | | | | | | | | | |

2 | | | 2 | | 2 | | | | AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | | 2 | | | | 2 | | | | | |

| | | | | | | | | AF.7 | Citas debitoru/kreditoru saistības | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | B.10.2 | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās citu izmaiņu dēļ aktīvu apjomā | 17 | − 4 | 2 | 2 | | 17 | | | | | |

8.14. tabula. Konts III.3.2.: pārvērtēšanas konts

Aktīvu izmaiņas | Saistību un tīrās vērtības izmaiņas | Konti | Kopā | Atbilstošie ieraksti | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 BIMA | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Valsts pārvalde | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | Citas plūsmas un līdzsvarošanas posteņi | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Valsts pārvalde | S.14 Mājsaimniecības | S.15 BIMA | S.1 Kopējā ekonomika | Atbilstošie ieraksti | Kopā | Konti |

Preču un pakalpojumu konts | Pārējās pasaules konts | | | Pārējās pasaules konts | Preču un pakalpojumu konts |

III.3.2Pārvērtēšanas konts | | | K.11 | Nominālie turēšanas ienākumi/zaudējumi | | | | III.3.2.Pārvērtēšanas konts |

280 | | | 280 | 8 | 80 | 44 | 4 | 144 | AN | Nefinanšu aktīvi | | | | | | | | | | | |

126 | | | 126 | 5 | 35 | 20 | 2 | 63 | AN.1 | Ražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

111 | | | 111 | 5 | 28 | 18 | 2 | 58 | AN.11 | Pamatlīdzekļi | | | | | | | | | | | |

7 | | | 7 | | 2 | 1 | | 4 | AN.12 | Krājumi | | | | | | | | | | | |

8 | | | 8 | | 5 | 1 | | 1 | AN.13 | Vērtslietas | | | | | | | | | | | |

154 | | | 154 | 3 | 45 | 23 | 2 | 81 | AN.2 | Neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

152 | | | 152 | 3 | 45 | 23 | 1 | 80 | AN.21 | Materiālie neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

2 | | | 2 | | | | | 1 | AN.22 | Nemateriālie neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

91 | | 7 | 84 | 1 | 16 | 2 | 57 | 8 | AF | Finanšu aktīvi/saistības | 18 | 51 | 7 | | | 76 | 3 | | 78 | | |

12 | | | 12 | | | 1 | 11 | | AF.1 | Monetārais zelts un SDR | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | AF.2 | Valūta un noguldījumi | | | | | | | | | | | |

44 | | 4 | 40 | 1 | 6 | | 30 | 3 | AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 1 | 34 | 7 | | | 42 | 2 | | 44 | | |

| | | | | | | | | AF.4 | Aizdevumi | | | | | | | | | | | |

34 | | 3 | 31 | 1 | 10 | | 16 | 5 | AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 16 | 17 | | | | 34 | | | 34 | | |

| | | | | | | | | AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | AF.7 | Citas debitoru/kreditoru saistības | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | B.10.3 | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās neitrālo turēšanas ienākumu/zaudējumu dēļ | 134 | 10 | 38 | 96 | 10 | 288 | 4 | | 292 | | |

III.3.2.1.Neitrālo turēšanas ienākumu konts | | | | | | | | | | K.11.1 | Neitrālie turēšanas ienākumi/zaudējumi | | | | | | | | | | III.3.2.1.Neitrālo turēšanas ienākumu konts | | |

198 | | | 198 | 6 | 56 | 32 | 3 | 101 | AN | Nefinanšu aktīvi | | | | | | | | | | | |

121 | | | 121 | 5 | 34 | 20 | 2 | 60 | AN.1 | Ražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

111 | | | 111 | 5 | 28 | 18 | 2 | 58 | AN.11 | Pamatlīdzekļi | | | | | | | | | | | |

5 | | | 5 | | 2 | 1 | | 2 | AN.12 | Krājumi | | | | | | | | | | | |

5 | | | 5 | | 4 | 1 | | 1 | AN.13 | Vērtslietas | | | | | | | | | | | |

78 | | | 78 | 2 | 22 | 12 | 1 | 41 | AN.2 | Neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

76 | | | 76 | 2 | 22 | 12 | 1 | 40 | AN.21 | Materiālie neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

1 | | | 1 | | | | | 1 | AN.22 | Nemateriālie neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

147 | | 11 | 136 | 3 | 36 | 8 | 70 | 18 | AF | Finanšu aktīvi/saistības | 36 | 68 | 14 | 6 | 2 | 126 | 6 | | 132 | | |

15 | | | 15 | | | 2 | 14 | | AF.1 | Monetārais zelts un SDR | | | | | | | | | | | |

32 | | 2 | 30 | 2 | 17 | 3 | | 8 | AF.2 | Valūta un noguldījumi | 1 | 26 | 2 | | 1 | 29 | 2 | | 32 | | |

28 | | 3 | 25 | 1 | 4 | | 19 | 2 | AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 1 | 21 | 4 | | | 26 | 2 | | 28 | | |

29 | | 1 | 28 | | | 2 | 24 | 1 | AF.4 | Aizdevumi | 18 | | 7 | 3 | 1 | 29 | | | 29 | | |

28 | | 2 | 26 | | 8 | | 13 | 4 | AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 14 | 14 | | | | 28 | | | 28 | | |

8 | | 1 | 7 | | 6 | | 1 | 1 | AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | | 7 | | | | 7 | 1 | | 8 | | |

7 | | 3 | 5 | | 1 | | | 3 | AF.7 | Citas debitoru/kreditoru saistības | 3 | | | 2 | 1 | 6 | 1 | | 7 | | |

| | | | | | | | | B.10.31 | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās neitrālo turēšanas ienākumu/zaudējumu dēļ | 82 | 5 | 26 | 87 | 8 | 208 | 6 | | 214 | | |

III.3.2.2.Reālo turēšanas ienākumu konts | | | | | | | | | | K.11.2 | Reālie turēšanas ienākumi/zaudējumi | | | | | | | | | | III.3.2.2.Reālo turēšanas ienākumu konts | | |

81 | | | 81 | 2 | 24 | 12 | 1 | 43 | AN | Nefinanšu aktīvi | | | | | | | | | | | |

5 | | | 5 | | 1 | | | 3 | AN.1 | Ražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | AN.11 | Pamatlīdzekļi | | | | | | | | | | | |

3 | | | 3 | | | | | 3 | AN.12 | Krājums | | | | | | | | | | | |

2 | | | 2 | | 1 | | | | AN.13 | Vērtslietas | | | | | | | | | | | |

77 | | | 77 | 2 | 22 | 12 | 1 | 40 | AN.2 | Neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

76 | | | 76 | 2 | 22 | 12 | 1 | 40 | AN.21 | Materiālie neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

1 | | | 1 | | | | | | AN.22 | Nemateriālie neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

− 57 | | − 5 | − 52 | − 2 | − 20 | − 6 | − 13 | − 10 | AF | Finanšu aktīvi/saistības | − 18 | − 17 | − 7 | − 6 | − 2 | − 50 | − 3 | | − 54 | | |

− 3 | | | − 3 | | | | − 3 | | AF.1 | Monetārais zelts un SDR | | | | | | | | | | | |

− 32 | | − 2 | − 30 | − 2 | − 17 | − 3 | | − 8 | AF.2 | Valūta un noguldījumi | − 1 | − 26 | − 2 | | − 1 | − 29 | − 2 | | − 32 | | |

17 | | 1 | 15 | | 2 | | 11 | 1 | AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 1 | 13 | 3 | | | 16 | 1 | | 17 | | |

− 29 | | − 1 | − 28 | | | − 2 | − 24 | − 1 | AF.4 | Aizdevumi | − 18 | | − 7 | − 3 | − 1 | − 29 | | | − 29 | | |

6 | | | 5 | | 2 | | 3 | 1 | AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 3 | 3 | | | | 6 | | | 6 | | |

− 8 | | − 1 | − 7 | | − 6 | | − 1 | − 1 | AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | | − 7 | | | | − 7 | − 1 | | − 8 | | |

− 7 | | − 3 | − 5 | | − 1 | | | − 3 | AF.7 | Citas debitoru/kreditoru saistības | − 3 | | | − 2 | − 1 | − 6 | − 1 | | − 7 | | |

| | | | | | | | | B.10.32 | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās reālo turēšanas ienākumu/zaudējumu dēļ | 51 | 5 | 12 | 9 | 2 | 80 | − 1 | | 78 | | |

BILANCES (IV) [5] Skat. 7. nodaļu: "Bilances".

8.60. Bilanču mērķis ir sniegt kopskatu par vienības aktīviem, saistībām un tīro vērtību grāmatvedības pārskata perioda sākumā un beigās un par izmaiņām starp bilancēm. Secība ir šāda:

a) sākuma bilance (IV.1);

b) izmaiņas bilancē (IV.2);

c) slēguma bilance (IV.3).

Sākuma bilance (IV.1)

8.61. Sākuma bilancē ieraksta to aktīvu un saistību vērtību, ko vienības tur grāmatvedības pārskata perioda sākumā.

Minētos posteņus sadala kategorijās, pamatojoties uz aktīvu un saistību klasifikāciju.

Tos vērtē kārtējās cenās grāmatvedības pārskata perioda sākumā.

Starpība starp aktīviem un saistībām — līdzsvarošanas postenis kontā — ir tīrā vērtība grāmatvedības pārskata perioda sākumā.

Izmaiņas bilancē (IV.2)

8.62. Bilances izmaiņu kontā ieraksta aktīvu un saistību vērtības izmaiņas grāmatvedības pārskata periodā un sasummē summas, kas ierakstītas dažādajos uzkrājumu kontos, tas ir, tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ, tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās citu aktīvu apjomu izmaiņu dēļ, un tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās nominālo turēšanas ienākumu un zaudējumu dēļ.

Slēguma bilance (IV.3)

8.63. Slēguma bilancē ieraksta to aktīvu un saistību vērtību, ko vienības tur grāmatvedības pārskata perioda beigās. Minētos posteņus sadala kategorijās, pamatojoties uz to pašu klasifikāciju, ko izmantoja sākuma bilancē, un novērtē kārtējās cenās laika posma beigās.

Starpība starp aktīviem un saistībām ir tīrā vērtība grāmatvedības pārskata perioda beigās.

8.64. Aktīva vai saistību vērtība slēguma bilancēs ir vienāda ar summu, ko veido to vērtība sākuma bilancēs, un ar summu, kas par minēto posteni ierakstīta bilances izmaiņu kontā.

PĀRĒJĀS PASAULES KONTI (V)

8.65. Pārējās pasaules kontos ieraksta darījumus starp rezidentvienībām un nerezidentvienībām. Pārējā pasaule kā tāda neveido institucionālu sektoru, bet sistēmas struktūrā tai ir līdzīga nozīme.

8.66. Pārējās pasaules kontu secībā ir ievērots tas pats vispārējais modelis, kas institucionālo sektoru kontos, tas ir:

a) tekošie konti;

b) uzkrājumu konti;

c) bilances.

8.67. Minētos kontus sastāda no pārējās pasaules viedokļa. Tādējādi resurss pārējai pasaulei ir izlietojums kopējai ekonomikai un otrādi. Tāpat finanšu aktīvs, ko tur pārējā pasaule, ir saistības kopējai ekonomikai un otrādi (izņemot monetāro zeltu un speciālās aizņēmumtiesības).

8.15. tabula. Konts IV: bilances

Aktīvi | Saistības un tīrā vērtība | Konti | Kopā | Atbilstošie ieraksti | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 BIMA | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Valsts pārvalde | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | Darījumi, citas plūsmas, krājumi un līdzsvarošanas posteņi | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Valsts pārvalde | S.14 Mājsaimniecības | S.15 BIMA | S.1 Kopējā ekonomika | Atbilstošie ieraksti | Kopā | Konti |

Preču un pakalpojumu konts | Pārējās pasaules konts | | | Pārējās pasaules konts | Preču un pakalpojumu konts |

IV.1.Sākuma bilance | 9922 | 9922 | 324 | 2822 | 1591 | 144 | 5041 | AN | Nefinanšu aktīvi | | | | |

| 6047 | | | 6047 | 243 | 1698 | 1001 | 104 | 3001 | AN.1 | Ražotie aktīvi | | | | | | | | | | | | |

| 5544 | | | 5544 | 231 | 1423 | 913 | 99 | 2878 | AN.11 | Pamatlīdzekļi | | | | | | | | | | | | |

| 231 | | | 231 | 2 | 97 | 47 | | 85 | AN.12 | Krājumi | | | | | | | | | | | | |

| 272 | | | 272 | 10 | 178 | 41 | 5 | 38 | AN.13 | Vērtslietas | | | | | | | | | | | | |

| 3875 | | | 375 | 81 | 1124 | 590 | 40 | 2040 | AN.2 | Neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | | |

| 3809 | | | 3809 | 81 | 1124 | 578 | 37 | 1989 | AN.21 | Materiālie neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | | |

| 66 | | | 66 | | | 12 | 3 | 51 | AN.22 | Nemateriālie neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | | |

| 7365 | | 573 | 6792 | 172 | 1819 | 396 | 3508 | 897 | AF | Finanšu aktīvi/saistības | 1817 | 3384 | 687 | 289 | 121 | 6298 | 297 | | 6595 | IV.1.Sākuma bilance | | |

| 770 | | | 770 | | | 80 | 690 | | AF.1 | Monetārais zelts un SDR | | | | | | | | | | | | |

| 1587 | | 105 | 1482 | 110 | 840 | 150 | | 382 | AF.2 | Valūta un noguldījumi | 40 | 1281 | 102 | 10 | 38 | 1471 | 116 | | 1587 | | | |

| 1388 | | 125 | 1263 | 25 | 198 | | 950 | 90 | AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 44 | 1053 | 212 | 2 | | 1311 | 77 | | 1388 | | | |

| 1454 | | 70 | 1384 | 8 | 24 | 115 | 1187 | 50 | AF.4 | Aizdevumi | 897 | | 328 | 169 | 43 | 1437 | 17 | | 1454 | | | |

| 1409 | | 113 | 1296 | 22 | 411 | 12 | 651 | 200 | AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 687 | 715 | 4 | | | 1406 | 3 | | 1409 | | | |

| 396 | | 26 | 370 | 4 | 291 | 20 | 30 | 25 | AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | 12 | 335 | 19 | | 5 | 371 | 25 | | 396 | | | |

| 361 | | 134 | 227 | 3 | 55 | 19 | | 150 | AF.7 | Citas debitoru/kreditoru saistības | 137 | | 22 | 108 | 35 | 302 | 59 | | 361 | | | |

| | | | | | | | | | B.90 | Tīrā vērtība | 4121 | 268 | 1300 | 4352 | 375 | 10416 | 276 | | 10692 | | | |

IV.2.Izmaiņas bilancē | | | | | | | | | | | Kopējās izmaiņas aktīvos/saistībās | | | | | | | | | | | | |

| 482 | | | 482 | 25 | 110 | 56 | 1 | 290 | AN | Nefinanšu aktīvi | | | | | | | | | | | | |

| 289 | | | 289 | 21 | 61 | 25 | − 1 | 182 | AN.1 | Ražotie aktīvi | | | | | | | | | | | | |

| 239 | | | 239 | 21 | 47 | 20 | 1 | 150 | AN.11 | Pamatlīdzekļi | | | | | | | | | | | | |

| 34 | | | 34 | | 4 | 1 | | 29 | AN.12 | Krājumi | | | | | | | | | | | | |

| 16 | | | 16 | | 10 | 4 | − 2 | 3 | AN.13 | Vērtslietas | | | | | | | | | | | | |

| 193 | | | 193 | 4 | 49 | 30 | 2 | 108 | AN.2 | Neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | | |

| 191 | | | 191 | 4 | 48 | 30 | 1 | 108 | AN.21 | Materiālie neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | | |

| 2 | | | 2 | | 1 | | | | AN.22 | Nemateriālie neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | | |

| 787 | | 57 | 730 | 33 | 199 | 123 | 294 | 81 | AF | Finanšu aktīvi/saistības | 155 | 285 | 176 | 33 | 28 | 677 | 91 | | 767 | IV.2.Izmaiņas bilancē | | |

| 19 | | 1 | 18 | | | 1 | 17 | | AF.1 | Monetārais zelts un SDR | | | | | | | | | | | | |

| 130 | | 11 | 119 | 12 | 68 | 7 | 15 | 17 | AF.2 | Valūta un noguldījumi | | 130 | 2 | | | 132 | − 2 | | 130 | | | |

| 187 | | 9 | 178 | 13 | 35 | 29 | 80 | 21 | AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 7 | 87 | 71 | | | 165 | 22 | | 187 | | | |

| 250 | | 10 | 240 | | 5 | 45 | 163 | 27 | AF.4 | Aizdevumi | 68 | | 93 | 28 | 24 | 213 | 37 | | 250 | | | |

| 80 | | 5 | 75 | 1 | 13 | 34 | 19 | 9 | AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 42 | 30 | | | 4 | 77 | 3 | | 80 | | | |

| 38 | | | 38 | | 38 | | | | AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | | 38 | | | | 38 | | | 38 | | | |

| 82 | | 21 | 61 | 8 | 40 | 6 | | 7 | AF.7 | Citas debitoru/kreditoru saistības | 37 | | 10 | 5 | | 52 | 30 | | 82 | | | |

| | | | | | | | | | B.10 | Tīrās kopvērtības izmaiņas, kas radušās dēļ: | 216 | 10 | 2 | 276 | 31 | 535 | − 34 | | 501 | | | |

| | | | | | | | | | B.10.1 | Ietaupījumi un kapitāla pārvedumi | 65 | 4 | − 38 | 178 | 21 | 230 | − 38 | | 192 | | | |

| | | | | | | | | | B.10.2 | Citas aktīvu apjoma izmaiņas | 17 | − 4 | 2 | 2 | | 17 | | | 17 | | | |

| | | | | | | | | | B.10.3 | Nominālie turēšanas ienākumi/zaudējumi | 134 | 10 | 38 | 96 | 10 | 288 | 4 | | 292 | | | |

| | | | | | | | | | B.10.31 | Neitrālie turēšanas ienākumi/zaudējumi | 82 | 5 | 26 | 87 | 8 | 208 | 6 | | 214 | | | |

| | | | | | | | | | B.10.32 | Reālie turēšanas ienākumi/zaudējumi | 51 | 5 | 12 | 9 | 2 | 80 | − 1 | | 78 | | | |

IV.3.Slēguma bilance | 10404 | | | 10404 | 349 | 2932 | 1647 | 145 | 5331 | AN | Nefinanšu aktīvi | | | | | | | | | | | | |

| 6336 | | | 6336 | 264 | 1759 | 1026 | 103 | 3183 | AN.1 | Ražotie aktīvi | | | | | | | | | | | | |

| 5783 | | | 5783 | 252 | 1470 | 933 | 100 | 3028 | AN.11 | Pamatlīdzekļi | | | | | | | | | | | | |

| 265 | | | 265 | 2 | 101 | 48 | | 114 | AN.12 | Krājumi | | | | | | | | | | | | |

| 288 | | | 288 | 10 | 188 | 45 | 3 | 41 | AN.13 | Vērtslietas | | | | | | | | | | | | |

| 4068 | | | 4068 | 85 | 1173 | 620 | 42 | 2148 | AN.2 | Neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | | |

| 4000 | | | 4000 | 85 | 1172 | 608 | 38 | 2097 | AN.21 | Materiālie neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | | |

| 68 | | | 68 | | 1 | 12 | 3 | 51 | AN.22 | Nemateriālie neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | | |

| 8152 | | 630 | 7522 | 205 | 2018 | 519 | 3802 | 978 | AF | Finanšu aktīvi/saistības | 1972 | 3669 | 863 | 322 | 149 | 6975 | 388 | | 7362 | IV.3.Slēguma bilance | | |

| 788 | | | 788 | | | 81 | 707 | | AF.1 | Monetārais zelts un SDR | | | | | | | | | | | | |

| 1717 | | 116 | 1601 | 122 | 908 | 157 | 15 | 399 | AF.2 | Valūta un noguldījumi | 40 | 1411 | 104 | 10 | 38 | 1603 | 114 | | 1717 | | | |

| 1575 | | 134 | 1441 | 38 | 233 | 29 | 1030 | 111 | AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 51 | 1140 | 283 | 2 | | 1476 | 99 | | 1575 | | | |

| 1704 | | 80 | 1624 | 8 | 29 | 160 | 1350 | 77 | AF.4 | Aizdevumi | 965 | | 421 | 197 | 67 | 1650 | 54 | | 1704 | | | |

| 1489 | | 118 | 171 | 23 | 424 | 46 | 670 | 209 | AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 729 | 745 | 4 | | 4 | 1483 | 6 | | 1489 | | | |

| 434 | | 26 | 408 | 4 | 329 | 20 | 30 | 25 | AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | 12 | 373 | 19 | | 5 | 409 | 25 | | 434 | | | |

| 443 | | 155 | 288 | 11 | 95 | 25 | | 157 | AF.7 | Citas debitoru/kreditoru saistības | 174 | | 32 | 113 | 35 | 354 | 89 | | 443 | | | |

| | | | | | | | | | B.90 | Tīrā vērtība | 4337 | 278 | 1302 | 4628 | 406 | 10951 | 242 | | 11193 | | | |

TEKOŠIE KONTI

Preču un pakalpojumu ārējais konts (V.I)

8.68. Preču un pakalpojumu importu ieraksta konta resursu pusē, bet preču un pakalpojumu eksportu — izlietojumu pusē. Starpība starp resursiem un izlietojumiem ir konta līdzsvarošanas postenis, ko sauc par "preču un pakalpojumu ārējo saldo". Ja tas ir pozitīvs, tad ir pārpalikums pārējai pasaulei un deficīts kopējai ekonomikai, un otrādi, ja tas ir negatīvs.

8.69. Lai būtu konsekvence ar rezidentvienību produkcijas mēriem, importu vērtē pēc bāzes cenas ekvivalenta, tas ir, atskaitot ievedmuitas nodokļus, bet iekļaujot importa subsīdijas.

Preču importu, kas ierakstīts preču un pakalpojumu ārējā kontā, vērtē FOB, tas ir, uz eksporta valsts robežas. Preču eksportu arī vērtē FOB.

Ja transporta un apdrošināšanas pakalpojumus, kas iekļauti preču importa FOB vērtībā (tas ir, starp rūpnīcu un eksporta valsts robežu), ir sniegušas rezidentvienības, tad tie jāiekļauj pakalpojumu eksporta vērtībā attiecībā uz ekonomiku, kura importē preces. Pretēji, ja transporta un apdrošināšanas pakalpojumus, kas iekļauti preču eksporta FOB vērtībā, ir sniegušas nerezidentvienības, tad tie jāiekļauj pakalpojumu importa vērtībā attiecībā uz ekonomiku, kura eksportē preces.

Primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējais konts (V.II)

8.70. Primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā konta mērķis ir noteikt kārtējo ārējo saldo, kas sistēmas struktūrā atbilst institucionālo sektoru ietaupījumiem. Šis konts ir saīsināts institucionāla sektora secības variants, un tajā ietver kontus no primārā ienākuma sadales konta līdz ienākuma izlietojuma kontam.

8.71. Resursu pusē primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējais konts parāda preču un pakalpojumu ārējo saldo. Resursu vai izlietojumu pusē tajā ieraksta arī visus sadales darījumus, kas var attiekties uz pārējo pasauli, atsevišķi no kapitāla pārvedumiem.

ĀRĒJO UZKRĀJUMU KONTI (V.III)

Kapitāla konts (V.III.1)

8.72. Pārējās pasaules kapitāla kontā ieraksta nerezidentvienību veiktas neražoto nefinanšu aktīvu iegādes, no kā atskaitītas to realizācijas, un mēra tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ.

8.73. Kapitāla konta līdzsvarošanas postenis ir pārējās pasaules tīrais aizdevums vai aizņēmums. Tas ir vienāds ar institucionālo rezidentvienību tīrā aizdevuma vai aizņēmuma summu, tikai ar pretēju zīmi.

Finanšu konts (V.III.2)

8.74. Pārējās pasaules finanšu konta izklāsts ir identisks institucionālo sektoru finanšu konta izklāstam.

Konts "Citas izmaiņas aktīvos" (V.III.3)

8.75. Attiecībā uz institucionālajiem sektoriem tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās aktīvu apjoma citu izmaiņu un nominālo turēšanas ienākumu un zaudējumu dēļ, nosaka vēlāk, pašus turēšanas ienākumus un zaudējumus sadalot neitrālajos un reālajos turēšanas ienākumos un zaudējumos.

8.76. Pārējās pasaules uzkrājumu kontos un bilancēs ražoto aktīvu nav saskaņā ar vienošanos, ka līdz ar nosacītas institucionālas vienības radīšanu uzskata, ka pārējā pasaule ir iegādājusies finanšu aktīvu, un otrādi gadījumos ar aktīviem, ko citās ekonomikās tur rezidentvienības.

BILANCES (V.IV)

8.77. Pārējās pasaules bilancēs ir ietverti finanšu aktīvi un saistības. Aktīvu pusē tajās ieraksta monetārā zelta un SDR kopējās iegādes, no kā atskaitītas realizācijas starp nerezidentvienībām un rezidentvienībām.

8.16. tabula. Pilnīga pārējās pasaules kontu secība (ārējo darījumu konts)

V.I. Preču un pakalpojumu ārējais konts

Izlietojumi | Resursi |

P.6 | Preču un pakalpojumu eksports | 536 | P.7 | Preču un pakalpojumu imports | 497 |

P.61 | Preču eksports | 462 | P.71 | Preču imports | 392 |

P.62 | Pakalpojumu eksports | 74 | P.72 | Pakalpojumu imports | 105 |

B.11 | Preču un pakalpojumu ārējais saldo | − 39 | | | |

V.II. Primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējais konts

Izlietojumi | Resursi |

D.1 | Darba ņēmēju kompensācija | 6 | B.11 | Preču un pakalpojumu ārējais saldo | − 39 |

D.11 | Algas | 6 | | | |

| | | D.1 | Darba ņēmēju kompensācija | 2 |

D.2 | Ražošanas nodokļi un ievedmuitas nodokļi | 0 | D.11 | Algas | 2 |

D.21 | Nodokļi par ražojumiem | 0 | D.12 | Darba devēju sociālās iemaksas | 0 |

D.211 | Pievienotās vērtības veida nodokļi (PVN) | 0 | D.121 | Darba devēju faktiskās sociālās iemaksas | 0 |

D.212 | Ievedmuitas nodokļi un nodevas, izņemot PVN | 0 | D.122 | Darba devēju aprēķinātās sociālās iemaksas | 0 |

D.2121 | Ievedmuitas nodevas | 0 | | | |

D.2122 | Ievedmuitas nodokļi, izņemot PVN un nodevas | 0 | D.2 | Ražošanas nodokļi un ievedmuitas nodokļi | 0 |

| | | D.21 | Nodokļi par ražojumiem | 0 |

D.214 | Nodokļi par ražojumiem, izņemot PVN un ievedmuitas nodokļus | | D.211 | Pievienotās vērtības veida nodokļi (PVN) | 0 |

D.29 | Citi ražošanas nodokļi | 0 | D.212 | Ievedmuitas nodokļi un nodevas, izņemot PVN | 0 |

| | | D.2121 | Ievedmuitas nodevas | 0 |

D.3 | Subsīdijas | 0 | D.2122 | Ievedmuitas nodokļi, izņemot PVN un nodevas | 0 |

D.31 | Subsīdijas par ražojumiem | 0 | | | |

D.311 | Importa subsīdijas | 0 | D.214 | Nodokļi par ražojumiem, izņemot PVN un ievedmuitas nodokļus | 0 |

| | | D.29 | Citi ražošanas nodokļi | 0 |

D.319 | Citas subsīdijas par ražojumiem | 0 | | | |

D.39 | Citas ražošanas subsīdijas | 0 | D.3 | Subsīdijas | 0 |

| | | D.31 | Subsīdijas par ražojumiem | 0 |

D.4 | Īpašuma ienākums | 66 | D.311 | Importa subsīdijas | 0 |

D.41 | Procenti | 16 | | | |

D.42 | Sabiedrību sadalītais ienākums | 36 | D.319 | Citas subsīdijas par ražojumiem | 0 |

D.421 | Dividendes | 0 | D.39 | Citas ražošanas subsīdijas | 0 |

D.422 | Atvilkumi no kvazisabiedrību ienākuma | 36 | | | |

D.43 | Reinvestētie ieņēmumi no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem | 14 | D.4 | Īpašuma ienākums | 39 |

| | | D.41 | Procenti | 22 |

D.5 | Ienākuma, bagātības utt. kārtējie nodokļi | 1 | D.42 | Sabiedrību sadalītais ienākums | 17 |

D.51 | Ienākuma nodokļi | 1 | D.421 | Dividendes | 14 |

D.59 | Citi kārtējie nodokļi | 0 | D.422 | Atvilkumi no kvazisabiedrību ienākuma | 3 |

| | | D.43 | Reinvestētie ieņēmumi no tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem | 0 |

D.61 | Sociālās iemaksas | 0 | D.44 | Īpašuma ienākums, ko attiecina uz apdrošinājuma ņēmējiem | 0 |

D.611 | Faktiskās sociālās iemaksas | 0 | | | |

D.6111 | Darba devēju faktiskās sociālās iemaksas | 0 | D.5 | Ienākuma, bagātības utt. kārtējie nodokļi | 0 |

D.61111 | Darba devēju obligātās faktiskās sociālās iemaksas | 0 | D.51 | Ienākuma nodokļi | 0 |

D.61112 | Darba devēju brīvprātīgās faktiskās sociālās iemaksas | 0 | D.59 | Citi kārtējie nodokļi | 0 |

D.6112 | Darba ņēmēju sociālās iemaksas | 0 | | | |

D.61121 | Darba ņēmēju obligātās sociālās iemaksas | 0 | D.61 | Sociālās iemaksas | 0 |

D.61122 | Darba ņēmēju brīvprātīgās sociālās iemaksas | 0 | D.611 | Faktiskās sociālās iemaksas | 0 |

D.612 | Aprēķinātās sociālās iemaksas | 0 | D.6111 | Darba devēju faktiskās sociālās iemaksas | 0 |

| | | D.61111 | Darba devēju obligātās faktiskās sociālās iemaksas | 0 |

D.62 | Sociālie pabalsti, kas nav sociālie pabalsti natūrā | 0 | D.61112 | Darba devēju brīvprātīgās faktiskās sociālās iemaksas | 0 |

D.622 | Privāti fondētie sociālie pabalsti | 0 | D.6112 | Darba ņēmēju sociālās iemaksas | 0 |

D.623 | Nefondētie darba ņēmēju sociālie pabalsti | 0 | D.61121 | Darba ņēmēju obligātās sociālās iemaksas | 0 |

D.7 | Citi kārtējie pārvedumi | 9 | D.61122 | Darba ņēmēju brīvprātīgās sociālās iemaksas | 0 |

D.71 | Nedzīvības tīrās apdrošināšanas prēmijas | 2 | D.612 | Aprēķinātās sociālās iemaksas | 0 |

D.74 | Kārtējā starptautiskā sadarbība | 1 | D.62 | Sociālie pabalsti, kas nav sociālie pabalsti natūrā | 0 |

D.75 | Dažādi kārtējie pārvedumi | 2 | D.621 | Sociālās nodrošināšanas pabalsti skaidrā naudā | 0 |

| | | D.622 | Privāti fondētie sociālie pabalsti | 0 |

D.8 | Korekcija sakarā ar izmaiņām mājsaimniecību tīrajā pašu kapitālā pensiju fondu rezervēs | 0 | D.624 | Sociālās palīdzības pabalsti skaidrā naudā | 0 |

| | | D.7 | Citi kārtējie pārvedumi | 39 |

| | | D.72 | Nedzīvības apdrošināšanas prasījumi | 3 |

| | | D.74 | Kārtējā starptautiskā sadarbība | 31 |

| | | D.75 | Dažādi kārtējie pārvedumi | 1 |

| | | D.8 | Korekcija sakarā ar izmaiņām mājsaimniecību tīrajā pašu kapitālā pensiju fondu rezervēs | 0 |

B.12 | Kārtējais ārējais saldo | − 41 | | | |

V.III. Uzkrājumu konti

V.III.1. Kapitāla konti

V.III.1.1. Konts "Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ"

Izlietojumi | Resursi |

B.10.1 | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ | − 38 | B.12 | Kārtējais ārējais saldo | − 41 |

| | | D.9 | Saņemamie kapitāla pārvedumi | 4 |

| | | D.91 | Kapitāla nodokļi | 0 |

| | | D.92 | Ieguldījumu dotācijas | 4 |

| | | D.99 | Citi kapitāla pārvedumi | 0 |

| | | D.9 | Maksājamie kapitāla pārvedumi | − 1 |

| | | D.91 | Kapitāla nodokļi | 0 |

| | | D.92 | Ieguldījumu dotācijas | 0 |

| | | D.99 | Citi kapitāla pārvedumi | − 1 |

V.III.1.2. konts "Nefinanšu aktīvu iegādes"

Aktīvu izmaiņas | Saistību un tīrās vērtības izmaiņas |

K.2 | Neražoto nefinanšu aktīvu iegādes, no kā atskaitītas to realizācijas | 0 | B.10.1 | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ | − 38 |

K.21 | Zemes un citu materiālo neražoto aktīvu iegādes, no kā atskaitītas to realizācijas | 0 | | | |

K.22 | Nemateriālo neražoto aktīvu iegādes, no kā atskaitītas to realizācijas | 0 | | | |

B.9 | Tīrais aizdevums (+)/tīrais aizņēmums (−) | − 38 | | | |

V.III.2. Finanšu konts

Aktīvu izmaiņas | Saistību un tīrās vērtības izmaiņas |

F | Finanšu aktīvu tīrā iegāde | 50 | F | Saistību tīrā uzņemšanās | 88 |

F.1 | Monetārais zelts un SDR | 1 | | | |

F.2 | Valūta un noguldījumi | 11 | F.2 | Valūta un noguldījumi | − 2 |

F.21 | Valūta | 3 | F.21 | Valūta | 2 |

F.22 | Pārvedami noguldījumi | 2 | F.22 | Pārvedami noguldījumi | − 1 |

F.29 | Citi noguldījumi | 6 | F.29 | Citi noguldījumi | − 3 |

F.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 5 | F.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 20 |

F.4 | Aizdevumi | 10 | F.4 | Aizdevumi | 37 |

F.41 | Īstermiņa | 3 | F.41 | Īstermiņa | 10 |

F.42 | Ilgtermiņa | 7 | F.42 | Ilgtermiņa | 27 |

F.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 2 | F.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 3 |

F.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | 0 | F.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | 0 |

F.61 | Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs un pensiju fondu rezervēs | 0 | F.61 | Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs un pensiju fondu rezervēs | 0 |

F.611 | Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls dzīvības apdrošināšanas rezervēs | 0 | F.612 | Mājsaimniecību tīrais pašu kapitāls pensiju fondu rezervēs | 0 |

F.62 | Apdrošināšanas prēmiju priekšsamaksa un atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerves | 0 | | | |

| | | F.7 | Citas kreditoru saistības | 30 |

F.7 | Citas debitoru saistības | 21 | F.71 | Tirdzniecības kredīti un avansi | 18 |

F.71 | Tirdzniecības kredīti un avansi | 18 | F.79 | Citas kreditoru saistības, izņemot tirdzniecības kredītus un avansus | 12 |

F.79 | Citas debitoru saistības, izņemot tirdzniecības kredītus un avansus | 3 | | | |

| | | B.9 | Tīrais aizdevums (+)/ tīrais aizņēmums (−) | − 38 |

V.III.3. Aktīvu citu izmaiņu konti

V.III.3.1. Konts "Citas izmaiņas aktīvu apjomā"

Aktīvu izmaiņas | Saistību un tīrās vērtības izmaiņas |

AN | Nefinanšu aktīvi | 0 | AF | Saistības | 0 |

AN.2 | Neražotie aktīvi | 0 | K.7 | Katastrofāli zaudējumi | 0 |

K.8 | Nekompensējami aresti | 0 | K.8 | Nekompensējami aresti | 0 |

K.12 | Izmaiņas klasifikācijās un struktūrā | 0 | K.10 | Citur neminētas citas izmaiņas finanšu aktīvu un saistību apjomā | 0 |

K.12.2 | Izmaiņas aktīvu un saistību klasifikācijā | 0 | K.12 | Izmaiņas klasifikācijās un struktūrā | 0 |

K.12.22 | Aktīvu vai saistību klasifikācijas izmaiņas, kas nav zelta monetizācija/demonetizācija | 0 | K.12.1 | Izmaiņas sektoru klasifikācijās un struktūrā | 0 |

tostarp: AN.21 | Materiālie neražotie aktīvi | 0 | K.12.2 | Izmaiņas aktīvu un saistību klasifikācijā | 0 |

K.12.22 | Aktīvu vai saistību klasifikācijas izmaiņas, kas nav zelta monetizācija/demonetizācija | 0 |

AN.22 | Nemateriālie neražotie aktīvi | 0 | tostarp: AF.2 | Valūta un noguldījumi | 0 |

AF | Finanšu aktīvi | 0 | AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 0 |

K.7 | Katastrofāli zaudējumi | 0 | AF.4 | Aizdevumi | 0 |

K.8 | Nekompensējami aresti | 0 | AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 0 |

K.10 | Citur neminētas citas izmaiņas finanšu aktīvu un saistību apjomā | 0 | AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | 0 |

K.12 | Izmaiņas klasifikācijās un struktūrā | 0 | AF.7 | Citas kreditoru saistības | 0 |

K.12.2 | Izmaiņas aktīvu un saistību klasifikācijā | 0 | | | |

K.12.22 | Aktīvu vai saistību klasifikācijas izmaiņas, kas nav zelta monetizācija/demonetizācija | 0 | | | |

tostarp: AF.1 | Monetārais zelts un SDR | 0 | | | |

AF.2 | Valūta un noguldījumi | 0 | | | |

AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 0 | | | |

AF.4 | Aizdevumi | 0 | | | |

AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 0 | | | |

AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | 0 | | | |

AF.7 | Citas debitoru saistības | 0 | | | |

| | | B.10.2 | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās citu izmaiņu dēļ aktīvu apjomā | 0 |

V.III.3.2. Pārvērtēšanas konts

Aktīvu izmaiņas | Saistību un tīrās vērtības izmaiņas |

K.11 | Nominālie turēšanas ienākumi(+)/zaudējumi(−): | | K.11 | Nominālie turēšanas ienākumi(+)/zaudējumi(−): | |

AN.2 | Neražotie aktīvi | 0 | AF | Saistības | 3 |

AN.21 | Materiālie neražotie aktīvi | 0 | AF.2 | Valūta un noguldījumi | 0 |

AN.22 | Nemateriālie neražotie aktīvi | 0 | AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 2 |

| | | AF.4 | Aizdevumi | 0 |

AF | Finanšu aktīvi | 7 | AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 0 |

AF.1 | Monetārais zelts un SDR | 0 | AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | 0 |

AF.2 | Valūta un noguldījumi | 0 | AF.7 | Citas kreditoru saistības | 0 |

AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 4 | | | |

AF.4 | Aizdevumi | 0 | | | |

AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 3 | | | |

AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | 0 | | | |

AF.7 | Citas debitoru saistības | | | | |

| | | B.10.3. | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās nominālo turēšanas ienākumu/zaudējumu dēļ | 4 |

V.III.3.2.1. Neitrālo turēšanas ienākumu/zaudējumu konts

Aktīvu izmaiņas | Saistību un tīrās vērtības izmaiņas |

K.11.1 | Neitrālie turēšanas ienākumi (+)/zaudējumi (−): | | K.11.1 | Neitrālie turēšanas ienākumi (+)/zaudējumi (−): | |

AN.2 | Neražotie aktīvi | 0 | AF | Saistības | 6 |

AN.21 | Materiālie neražotie aktīvi | 0 | AF.2 | Valūta un noguldījumi | 2 |

AN.22 | Nemateriālie neražotie aktīvi | 0 | AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 2 |

| | | AF.4 | Aizdevumi | 0 |

AF | Finanšu aktīvi | 11 | AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 0 |

AF.1 | Monetārais zelts un SDR | 0 | AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | 1 |

AF.2 | Valūta un noguldījumi | 2 | AF.7 | Citas kreditoru saistības | 1 |

AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 3 | | | |

AF.4 | Aizdevumi | 1 | | | |

AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 2 | | | |

AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | 1 | | | |

AF.7 | Citas debitoru saistības | 3 | | | |

| | | B.10.31 | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās neitrālo turēšanas ienākumu/zaudējumu dēļ | 6 |

V.III.3.2.2. Reālo turēšanas ienākumu/zaudējumu konts

Aktīvu izmaiņas | Saistību un tīrās vērtības izmaiņas |

K.11.2 | Reālie ienākumi (+)/zaudējumi (−): | | K.11.2 | Reālie ienākumi (+)/zaudējumi (−): | |

AN.2 | Neražotie aktīvi | 0 | AF | Saistības | − 3 |

AN.21 | Materiālie neražotie aktīvi | 0 | AF.2 | Valūta un noguldījumi | − 2 |

AN.22 | Nemateriālie neražotie aktīvi | 0 | AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 1 |

| | | AF.4 | Aizdevumi | 0 |

AF | Finanšu aktīvi | − 5 | AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 0 |

AF.1 | Monetārais zelts un SDR | 0 | AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | − 1 |

AF.2 | Valūta un noguldījumi | − 2 | AF.7 | Citas kreditoru saistības | − 1 |

AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 1 | | | |

AF.4 | Aizdevumi | − 1 | | | |

AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 0 | | | |

AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | − 1 | | | |

AF.7 | Citas debitoru saistības | − 3 | | | |

| | | B.10.32 | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās reālo turēšanas ienākumu/zaudējumu dēļ | 4 |

V.IV. Ārējais aktīvu un saistību konts

V.IV.1. Sākuma bilance

Aktīvi | Saistības un tīrā vērtība |

AN | Nefinanšu aktīvi | 0 | AF | Saistības | 297 |

AN.2 | Neražotie aktīvi | 0 | AF.2 | Valūta un noguldījumi | 116 |

AN.21 | Materiālie neražotie aktīvi | 0 | AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 77 |

AN.22 | Nemateriālie neražotie aktīvi | 0 | AF.4 | Aizdevumi | 17 |

| | | AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 3 |

AF | Finanšu aktīvi | 573 | AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | 25 |

AF.1 | Monetārais zelts un SDR | 0 | AF.7 | Citas kreditoru saistības | 59 |

AF.2 | Valūta un noguldījumi | 105 | | | |

AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 125 | | | |

AF.4 | Aizdevumi | 70 | | | |

AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 113 | | | |

AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | 26 | | | |

AF.7 | Citas debitoru saistības | 134 | | | |

| | | B.90 | Tīrā vērtība | 276 |

V.IV.2. Izmaiņas bilancē

Aktīvi | Saistības un tīrā vērtība |

| Kopējās izmaiņas aktīvos | | | Kopējās izmaiņas saistībās | |

AN | Nefinanšu aktīvi | 0 | AF | Saistības | 91 |

AN.2 | Neražotie aktīvi | 0 | AF.2 | Valūta un noguldījumi | − 2 |

AN.21 | Materiālie neražotie aktīvi | 0 | AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 22 |

AN.22 | Nemateriālie neražotie aktīvi | 0 | AF.4 | Aizdevumi | 37 |

| | | AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 3 |

AF | Finanšu aktīvi | 57 | AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | 0 |

AF.1 | Monetārais zelts un SDR | 1 | AF.7 | Citas kreditoru saistības | 30 |

AF.2 | Valūta un noguldījumi | 11 | | | |

AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 9 | | | |

AF.4 | Aizdevumi | 10 | | | |

AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 5 | | | |

AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | 0 | | | |

AF.7 | Citas debitoru saistības | 21 | | | |

| | | B.10 | Tīrās kopvērtības izmaiņas, kas radušās: | − 34 |

| | | B.10.1 | ietaupījumu un sociālo pārvedumu dēļ | − 38 |

| | | B.10.2 | citu aktīvu apjoma izmaiņu dēļ | 0 |

| | | B.10.3 | nominālo turēšanas ienākumu/zaudējumu dēļ | 4 |

| | | B.10.31 | neitrālo turēšanas ienākumu/zaudējumu dēļ | 6 |

| | | B.10.32 | reālo turēšanas ienākumu/zaudējumu dēļ | − 1 |

V.IV.3. Slēguma bilance

Aktīvi | Saistības un tīrā vērtība |

AN | Nefinanšu aktīvi | 0 | AF | Saistības | 388 |

AN.2 | Neražotie aktīvi | 0 | AF.2 | Valūta un noguldījumi | 114 |

AN.21 | Materiālie neražotie aktīvi | 0 | AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 99 |

AN.22 | Nemateriālie neražotie aktīvi | 0 | AF.4 | Aizdevumi | 54 |

| | | AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 6 |

AF | Finanšu aktīvi | 630 | AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | 25 |

AF.1 | Monetārais zelts un SDR | 0 | AF.7 | Citas kreditoru saistības | 89 |

AF.2 | Valūta un noguldījumi | 116 | | | |

AF.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 134 | | | |

AF.4 | Aizdevumi | 80 | | | |

AF.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 118 | | | |

AF.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | 26 | | | |

AF.7 | Citas debitoru saistības | 155 | | | |

| | | B.90 | Tīrā vērtība | 242 |

Preču un pakalpojumu konts (0)

8.78. Preču un pakalpojumu konta mērķis ir parādīt, pēc ražojuma grupas un par kopējo ekonomiku, kā izlieto pieejamos ražojumus.

8.79. Tādējādi, pēc ražojuma grupas un par kopējo ekonomiku, tas parāda resursus (produkciju un importu) un preču un pakalpojumu izlietojumus (starpproduktu patēriņu, galapatēriņu, bruto ieguldījumus pamatkapitālā, krājumu izmaiņas, vērtslietu iegādes, no kā atskaitītas realizācijas, eksportu).

8.80. Ņemot vērā veidu, kādā produkciju vērtē bāzes cenās un izlietojumus pircēja cenās, nodokļi par ražojumiem, no kuriem atskaitītas subsīdijas par ražojumiem, jāiekļauj resursu daļā.

8.81. Izlietojumus ieraksta preču un pakalpojumu konta labajā pusē, bet resursus — kreisajā, tas ir, pretējā pusē tai, ko izmanto tekošajos kontos par institucionālajiem sektoriem, jo ražojumu plūsmas ir monetāro plūsmu ekvivalenti.

8.82. Preču un pakalpojumu konts pēc definīcijas ir līdzsvarā un līdz ar to tam nav līdzsvarošanas posteņa.

8.17. tabula. Konts 0: preču un pakalpojumu konts

Resursi | Izlietojumi |

P.1 | Produkcija | 3595 | P.2 | Starpproduktu patēriņš | 1904 |

P.11 | Tirgus produkcija | 3048 | | | |

P.12 | Produkcija pašu vajadzībām | 171 | P.3/P.4 | Galapatēriņa izdevumi/faktiskais galapatēriņš | 1371 |

P.13 | Cita ārpustirgus produkcija | 376 | P.31/P.41 | Individuālā patēriņa izdevumi/faktiskais individuālais patēriņš | 1215 |

D.21 | Nodokļi par ražojumiem | 141 | P.32/P.42 | Kolektīvā patēriņa izdevumi/faktiskais kolektīvais patēriņš | 156 |

D.31 | Subsīdijas par ražojumiem | − 8 | | | |

| | | P.51 | Bruto ieguldījumi pamatkapitālā | 376 |

P.7 | Preču un pakalpojumu imports | 497 | P.511 | Materiālo pamatlīdzekļu iegādes, no kā atskaitītas to realizācijas | 303 |

P.71 | Preču imports | 392 | P.5111 | Jaunu materiālo pamatlīdzekļu iegādes | 305 |

P.72 | Pakalpojumu imports | 105 | P.5112 | Esošu materiālo pamatlīdzekļu iegādes | 11 |

| | | P.5113 | Esošu materiālo pamatlīdzekļu realizācijas | − 13 |

| | | P.512 | Nemateriālo pamatlīdzekļu iegādes, no kā atskaitītas to realizācijas | 51 |

| | | P.5121 | Jaunu nemateriālo pamatlīdzekļu iegādes | 53 |

| | | P.5122 | Esošu nemateriālo pamatlīdzekļu iegādes | 6 |

| | | P.5123 | Esošu nemateriālo pamatlīdzekļu realizācijas | − 8 |

| | | P.513 | Neražoto nefinanšu aktīvu vērtības papildinājumi | 22 |

| | | P.5131 | Neražoto nefinanšu aktīvu lieli uzlabojumi | 5 |

| | | P.5132 | Neražotu nefinanšu aktīvu īpašumtiesību pārejas izmaksas | 17 |

| | | P.52 | Krājumu izmaiņas | 28 |

| | | P.53 | Vērtslietu iegādes, no kurām atskaitītas to realizācijas | 10 |

| | | P.6 | Preču un pakalpojumu eksports | 536 |

| | | P.61 | Preču eksports | 462 |

| | | P.62 | Pakalpojumu eksports | 74 |

INTEGRĒTIE EKONOMISKIE KONTI

8.83. Integrētie ekonomiskie konti sniedz koncentrētu kopskatu par ekonomikas kontiem: tekošajiem kontiem, uzkrājumu kontiem un bilancēm.

Tie sagrupē vienā tabulā visu institucionālo sektoru, kopējās ekonomikas un pārējās pasaules kontus un līdzsvaro visas plūsmas un visus aktīvus un saistības. Tie ļauj arī tieši nolasīt rādītājus.

8.84. Integrēto ekonomisko kontu tabulā izlietojumus, aktīvus un aktīvu izmaiņas ieraksta kreisajā pusē, turpretim resursus, saistības, saistību izmaiņas un tīro vērtību ieraksta labajā pusē.

8.85. Lai tabula būtu lasāma, vienlaikus sniedzot kopskatu par visu ekonomisko procesu, izmantotajiem summēšanas līmeņiem jābūt pēc iespējas savietojamiem ar sistēmas struktūras izpratni.

8.86. Slejas tabulā raksturo institucionālos sektorus, proti, nefinanšu sabiedrības, finanšu sabiedrības, valsts pārvaldi, bezpeļņas iestādes mājsaimniecību apkalpošanai un mājsaimniecības. Tur ir arī sleja kopējai ekonomikai, sleja pārējai pasaulei un sleja, kas līdzsvaro preču un pakalpojumu izlietojumus un resursus.

8.87. Rindas tabulā raksturo dažādās darījumu, aktīvu un saistību, līdzsvarošanas posteņu un dažu rādītāju kategorijas.

8.18. tabula. Integrētie ekonomiskie konti

TEKOŠIE KONTI

Izlietojumi | Resursi | Konti | Kopā | Preces un pakalpojumi (resursi) | Pārējā pasaule | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 BIMA | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Valsts pārvalde | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | Kods | Darījumi un citas plūsmas, krājumi un līdzsvarošanas posteņi | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Valsts pārvalde | S.14 Mājsaimniecības | S.15 BIMA | S.1 Kopējā ekonomika | Pārējā pasaule | Preces un pakalpojumi (izlietojumi) | Kopā | Konti |

I.Preču un pakalpojumu ražošana/ārējais konts | 497 | 497 | | | | | | | | P.7 | Preču un pakalpojumu imports | | | | | | | 497 | | 497 | I.Preču un pakalpojumu ražošana/ārējais konts | | |

536 | | 536 | | | | | | | P.6 | Preču un pakalpojumu eksports | | | | | | | | 536 | 536 | | |

3595 | 3595 | | | | | | | | P.1 | Produkcija | 1753 | 102 | 434 | 1269 | 37 | 3595 | | | 3595 | | |

1904 | | | 1904 | 6 | 694 | 246 | 29 | 881 | P.2 | Starpproduktu patēriņš | | | | | | | | 1904 | 1904 | | |

133 | 133 | | | | | | | | D.21-D.31 | Ražojumu nodokļi, no kuriem atskaitītas subsīdijas | | | | | | 133 | | | 133 | | |

1824 | | | 1824 | 31 | 575 | 188 | 73 | 872 | B.1g/B.1*g | Bruto pievienotā vērtība/iekšzemes kopprodukts | 872 | 73 | 188 | 575 | 31 | 1824 | | | 1824 | II.1.1.Ienākuma radīšanas konts | | |

222 | | | 222 | 3 | 42 | 30 | 10 | 137 | K.1 | Pamatkapitāla patēriņš | | | | | | | | | | | |

1602 | | | 1602 | 28 | 533 | 158 | 63 | 735 | B.1n/B.1*n | Tīrā pievienotā vērtība/iekšzemes tīrais kopprodukts | 735 | 63 | 158 | 533 | 28 | 1602 | | | 1602 | | |

− 39 | | − 39 | | | | | | | B.11 | Preču un pakalpojumu ārējais saldo | | | | | | | − 39 | | − 39 | | |

II.1.1.Ienākuma radīšanas konts | 768 | | 6 | 762 | 23 | 39 | 140 | 15 | 545 | D.1 | Darba ņēmēju kompensācija | | | | 766 | | 766 | 2 | | 768 | II.1.2.Primārā ienākuma sadales konts | | |

191 | | 0 | 191 | 0 | 2 | 2 | 3 | 51 | D.2-D.3 | Ražošanas un ievedmuitas nodokļi, no kā atskaitītas subsīdijas | | | 191 | | | 191 | 0 | | 191 | | |

133 | | 0 | 133 | | | | | | D.21-D.31 | Ražojumu nodokļi, no kuriem atskaitītas subsīdijas | | | 133 | | | 133 | 0 | | 133 | | |

58 | | 0 | 58 | 0 | 2 | 2 | 3 | 51 | D.29-D.39 | Citi ražošanas nodokļi, no kā atskaitītas subsīdijas | | | 58 | | | 58 | 0 | | 58 | | |

429 | | | 429 | 8 | 92 | 46 | 55 | 279 | B.2g | Bruto darbības rezultāts | 276 | 55 | 46 | 92 | 8 | 429 | | | 429 | | |

| 442 | | | 442 | | 442 | | | | B.3g | Bruto jauktais ienākums | | | | 442 | | 442 | | | 442 | | | |

| 217 | | | 217 | 5 | 60 | 16 | 45 | 139 | B.2n | Tīrais darbības rezultāts | 139 | 45 | 16 | 60 | 5 | 217 | | | 217 | | | |

| 432 | | | 432 | | 432 | | | | B.3n | Tīrais jauktais ienākums | | | | 432 | | 432 | | | 432 | | | |

II.1.2.Primārā ienākuma sadales konts | 446 | | 66 | 380 | 7 | 44 | 46 | 138 | 145 | D.4 | Īpašuma ienākums | 78 | 160 | 30 | 134 | 5 | 407 | 39 | | 446 | | | |

1855 | | | 1855 | 6 | 1390 | 221 | 29 | 209 | B.5g | Bruto primārā ienākuma atlikums/bruto nacionālais ienākums | 209 | 29 | 221 | 1390 | 6 | 1855 | | | 1855 | II.2.Ienākuma otrreizējās sadales konts | | |

1633 | | | 1633 | 3 | 1348 | 191 | 19 | 72 | B.5n/B.5*n | Tīrais primārā ienākuma atlikums/tīrais nacionālais ienākums | 72 | 19 | 191 | 1348 | 3 | 1633 | | | 1633 | | |

II.2.Ienākuma otrreizējās sadales konts | 213 | | 1 | 212 | 0 | 178 | 0 | 10 | 24 | D.5 | Ienākuma, mantas utt. kārtējie nodokļi | | | 213 | | | 213 | 0 | | 213 | | |

322 | | 0 | 322 | | 322 | | | | D.61 | Sociālās iemaksas | 14 | 39 | 268 | 0 | 1 | 322 | 0 | | 322 | | |

332 | | 0 | 332 | 1 | 0 | 289 | 29 | 13 | D.62 | Sociālie pabalsti, kas nav sociālie pabalsti natūrā | | | | 332 | | 332 | 0 | | 332 | | |

278 | | 9 | 269 | 2 | 71 | 139 | 46 | 11 | D.7 | Citi kārtējie pārvedumi | 10 | 49 | 108 | 36 | 36 | 239 | 39 | | 278 | | |

1826 | | | 1826 | 40 | 1187 | 382 | 32 | 185 | B.6g | Bruto izmantojamais ienākums | 185 | 32 | 382 | 1187 | 40 | 1826 | | | 1826 | II.3.Ienākuma pārdales natūrā konts | | |

1604 | | | 1604 | 37 | 1145 | 352 | 22 | 48 | B.6n | Tīrais izmantojamais ienākums | 48 | 22 | 352 | 1145 | 37 | 1604 | | | 1604 | | |

II.3.Ienākuma pārdales natūrā konts | 219 | | | 219 | 13 | | 206 | | | D.63 | Sociālie pārvedumi natūrā | | | | 219 | | 219 | | | 219 | | |

1826 | | | 1826 | 27 | 1406 | 176 | 32 | 185 | B.7g | Bruto koriģētais izmantojamais ienākums | 185 | 32 | 176 | 1406 | 27 | 1826 | | | 1826 | II.4.Ienākuma izlietojuma konts | | |

1604 | | | 1604 | 24 | 1364 | 146 | 22 | 48 | B.7n | Tīrais koriģētais izmantojamais ienākums | 48 | 22 | 146 | 1364 | 24 | 1604 | | | 1604 | | |

II.4.Ienākuma izlietojuma konts | | | | | | | | | | B.6g | Bruto izmantojamais ienākums | 185 | 32 | 382 | 1187 | 40 | 1826 | | | 1826 | | |

| | | | | | | | | B.6n | Tīrais izmantojamais ienākums | 48 | 22 | 352 | 1145 | 37 | 1604 | | | 1604 | | |

1371 | | | 1371 | | 1215 | 156 | | | P.4 | Faktiskais galapatēriņš | | | | | | | | 1371 | 1371 | | |

1371 | | | 1371 | 13 | 996 | 362 | | | P.3 | Galapatēriņa izdevumi | | | | | | | | 1371 | 1371 | | |

11 | | 0 | 11 | 0 | | 0 | 11 | 0 | D.8 | Korekcija sakarā ar izmaiņām mājsaimniecību tīrajā pašu kapitālā pensiju fondu rezervēs | | | | 11 | | 11 | 0 | | 11 | | |

455 | | | 455 | 27 | 202 | 20 | 21 | 185 | B.8g | Bruto ietaupījumi | | | | | | | | | | | |

233 | | | 233 | 24 | 160 | − 10 | 11 | 48 | B.8n | Tīrie ietaupījumi | | | | | | | | | | | |

− 41 | | − 41 | | | | | | | B.12 | Kārtējais ārējais saldo | | | | | | | | | | | |

UZKRĀJUMU KONTI

Aktīvu izmaiņas | Saistību un tīrās vērtības izmaiņas | Konti | Kopā | Preces un pakalpojumi (resursi) | Pārējā pasaule | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 BIMA | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Valsts pārvalde | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | Kods | Darījumi un citas plūsmas, krājumi un līdzsvarošanas posteņi | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Valsts pārvalde | S.14 Mājsaimniecības | S.15 BIMA | S.1 Kopējā ekonomika | Pārējā pasaule | Preces un pakalpojumi (izlietojumi) | Kopā | Konti |

III.1.1.Konts "Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ" | | | | | | | | | | B.8n | Tīrie ietaupījumi | 48 | 11 | − 10 | 160 | 24 | 233 | | | 233 | III.1.1.Konts "Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ" | | |

| | | | | | | | | B.12 | Kārtējais ārējais saldo | | | | | | | − 41 | | − 41 | | |

| | | | | | | | | D.9 | Saņemamie kapitāla pārvedumi | 33 | 0 | 6 | 23 | 0 | 62 | 4 | | 66 | | |

| | | | | | | | | D.9 | Maksājamie kapitāla pārvedumi (−) | − 16 | − 7 | − 34 | − 5 | − 3 | − 65 | − 1 | | − 66 | | |

192 | | − 38 | 230 | 21 | 178 | − 38 | 4 | 65 | B.10.1 | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ | 65 | 4 | − 38 | 178 | 21 | 230 | − 38 | | 192 | III.1.2.Nefinanšu aktīvu iegādes konts | | |

III.1.2.Nefinanšu aktīvu iegādes konts | 376 | | | 376 | 19 | 61 | 37 | 9 | 250 | P.51 | Bruto ieguldījumi pamatkapitālā | | | | | | | | 376 | 376 | | |

− 222 | | | − 222 | − 3 | − 42 | − 30 | − 10 | − 137 | K.1 | Pamatkapitāla patēriņš (−) | | | | | | | | | | | |

28 | | | 28 | 0 | 2 | 0 | 0 | 26 | P.52 | Krājumu izmaiņas | | | | | | | | 28 | 28 | | |

10 | | | 10 | 0 | 5 | 3 | 0 | 2 | P.53 | Vērtslietu iegādes, no kurām atskaitītas to realizācijas | | | | | | | | 10 | 10 | | |

0 | | 0 | 0 | 1 | 4 | 2 | 0 | − 7 | K.2 | Neražoto nefinanšu aktīvu iegādes, no kā atskaitītas to realizācijas | | | | | | | | | | | |

0 | | − 38 | 38 | 4 | 148 | − 50 | 5 | − 69 | B.9 | Tīrais aizdevums (+)/tīrais aizņēmums (−) | − 69 | 5 | − 50 | 148 | 4 | 38 | − 38 | | | III.2.Finanšu konts | | |

III.2.Finanšu konts | 691 | | 50 | 641 | 32 | 181 | 120 | 237 | 71 | F | Finanšu aktīvu tīrā iegāde | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | F | Saistību tīrā uzņemšanās | 140 | 232 | 170 | 33 | 28 | 603 | 88 | | 691 | | |

0 | | 1 | − 1 | | | 0 | − 1 | | F.1 | Monetārais zelts un SDR | | | | | | | | | | | |

130 | | 11 | 119 | 12 | 68 | 7 | 15 | 17 | F.2 | Valūta un noguldījumi | 0 | 130 | 2 | 0 | 0 | 132 | − 2 | | 130 | | |

143 | | 5 | 138 | 12 | 29 | 26 | 53 | 18 | F.3 | Vērtspapīri, kas nav akcijas | 6 | 53 | 64 | 0 | 0 | 123 | 20 | | 143 | | |

254 | | 10 | 244 | 0 | 5 | 45 | 167 | 27 | F.4 | Aizdevumi | 71 | 0 | 94 | 28 | 24 | 217 | 37 | | 254 | | |

46 | | 2 | 44 | 0 | 3 | 36 | 3 | 2 | F.5 | Akcijas un cits pašu kapitāls | 26 | 13 | 0 | | 4 | 43 | 3 | | 46 | | |

36 | | 0 | 36 | 0 | 36 | 0 | 0 | 0 | F.6 | Apdrošināšanas tehniskās rezerves | 0 | 36 | 0 | | 0 | 36 | 0 | | 36 | | |

82 | | 21 | 61 | 8 | 40 | 6 | 0 | 7 | F.7 | Citas debitoru/kreditoru saistības | 37 | 0 | 10 | 5 | 0 | 52 | 30 | | 82 | | |

III.3.1.Konts "Citas izmaiņas aktīvu apjomā" | 15 | | | 15 | 0 | 2 | 1 | − 2 | 14 | K.3-10 un K.12 | Citas apjoma izmaiņas, kopā | − 3 | 2 | − 1 | 0 | 0 | − 2 | 0 | | − 2 | III.3.1.Konts "Citas izmaiņas aktīvu apjomā" | | |

24 | | | 24 | 0 | 0 | 0 | 0 | 24 | K.3 | Neražoto aktīvu ekonomiskā rašanās | | | | | | | | | | | |

3 | | | 3 | 0 | 0 | 3 | 0 | 0 | K.4 | Ražoto aktīvu ekonomiskā rašanās | | | | | | | | | | | |

4 | | | 4 | 0 | 0 | 4 | 0 | 0 | K.5 | Nekultivēto bioloģisko resursu dabiskais pieaugums | | | | | | | | | | | |

− 9 | | | − 9 | 0 | 0 | − 2 | 0 | − 7 | K.6 | Neražoto aktīvu ekonomiskā izzušana | | | | | | | | | | | |

− 11 | | 0 | − 11 | 0 | 0 | − 6 | 0 | − 5 | K.7 | Katastrofāli zaudējumi | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | | 0 | | |

0 | | 0 | 0 | 0 | 0 | 8 | − 3 | − 5 | K.8 | Nekompensējami aresti | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | | 0 | | |

1 | | | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 | K.9 | Citur neminētas citas izmaiņas nefinanšu aktīvu apjomā | | | | | | | | | | | |

3 | | 0 | 3 | 0 | 2 | 0 | 1 | 0 | K.10 | Citur neminētas citas izmaiņas finanšu aktīvu un saistību apjomā | − 4 | 2 | 0 | 0 | 0 | − 2 | 0 | | − 2 | | |

0 | | 0 | 0 | 0 | 0 | − 6 | 0 | 6 | K.12 | Izmaiņas klasifikācijās un struktūrā | 1 | 0 | − 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | | 0 | | |

| | | | | | | | | tostarp: | | | | | | | | | | | | |

10 | | 0 | 10 | 0 | 0 | 0 | − 2 | 12 | AN | Nefinanšu aktīvi | | | | | | | | | | | |

− 7 | | | − 7 | 0 | 0 | − 3 | − 2 | − 2 | AN.1 | Ražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

17 | | 0 | 17 | 0 | 0 | 3 | 0 | 14 | AN.2 | Neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

5 | | 0 | 5 | 0 | 2 | 1 | 0 | 2 | AF | Finanšu aktīvi/saistības | − 3 | 2 | − 1 | 0 | 0 | − 2 | 0 | | − 2 | | |

| | | | | | | | | B.10.2 | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās citu izmaiņu dēļ aktīvu apjomā | 17 | − 4 | 2 | 2 | 0 | 17 | 0 | | 17 | | |

III.3.2.Pārvērtēšanas konts | | | | | | | | | | K.11 | Nominālie turēšanas ienākumi/zaudējumi | | | | | | | | | | III.3.2.Pārvērtēšanas konts | | |

280 | | 0 | 280 | 8 | 80 | 44 | 4 | 144 | AN | Nefinanšu aktīvi | | | | | | | | | | | |

126 | | | 126 | 5 | 35 | 20 | 2 | 63 | AN.1 | Ražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

154 | | 0 | 154 | 3 | 45 | 23 | 2 | 81 | AN.2 | Neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

91 | | 7 | 84 | 1 | 16 | 2 | 57 | 8 | AF | Finanšu aktīvi/saistības | 18 | 51 | 7 | 0 | 0 | 76 | 3 | | 78 | | |

| | | | | | | | | B.10.3 | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās nominālo turēšanas ienākumu(+)/zaudējumu(−)dēļ | 134 | 10 | 38 | 96 | 10 | 288 | 4 | | 292 | | |

BILANCES

Aktīvi | Saistības un tīrā vērtība | Konti | Kopā | Preces un pakalpojumi (resursi) | Pārējā pasaule | S.1 Kopējā ekonomika | S.15 BIMA | S.14 Mājsaimniecības | S.13 Valsts pārvalde | S.12 Finanšu sabiedrības | S.11 Nefinanšu sabiedrības | Kods | Darījumi un citas plūsmas, krājumi un līdzsvarošanas posteņi | S.11 Nefinanšu sabiedrības | S.12 Finanšu sabiedrības | S.13 Valsts pārvalde | S.14 Mājsaimniecības | S.15 BIMA | S.1 Kopējā ekonomika | Pārējā pasaule | Preces un pakalpojumi (izlietojumi) | Kopā | Konti |

IV.1.Sākuma bilance | 9922 | | 0 | 9922 | 324 | 2822 | 1591 | 144 | 5041 | AN. | Nefinanšu aktīvi | | | | | | | | | | IV.1.Sākuma bilance | | |

6047 | | | 6047 | 243 | 1698 | 1001 | 104 | 3001 | AN.1 | Ražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

3875 | | 0 | 3875 | 81 | 1124 | 590 | 40 | 2040 | AN.2 | Neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

7365 | | 573 | 6792 | 172 | 1819 | 396 | 3508 | 897 | AF | Finanšu aktīvi/saistības | 1817 | 3384 | 687 | 289 | 121 | 6298 | 297 | | 6595 | | |

| | | | | | | | | B.90 | Tīrā vērtība | 4121 | 268 | 1300 | 4352 | 375 | 10416 | 276 | | 10692 | | |

IV.2.Izmaiņas bilancē | | | | | | | | | | | Kopējās izmaiņas aktīvos | | | | | | | | | | IV.2.Izmaiņas bilancē | | |

482 | | 0 | 482 | 25 | 110 | 56 | 1 | 290 | AN | Nefinanšu aktīvi | | | | | | | | | | | |

289 | | | 289 | 21 | 61 | 25 | − 1 | 182 | AN.1 | Ražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

193 | | 0 | 193 | 4 | 49 | 30 | 2 | 108 | AN.2 | Neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

787 | | 57 | 730 | 33 | 199 | 123 | 294 | 81 | AF | Finanšu aktīvi/saistības | 155 | 285 | 176 | 33 | 28 | 677 | 91 | | 767 | | |

| | | | | | | | | B.10 | Tīrās vērtības izmaiņas, kopā | 216 | 10 | 2 | 276 | 31 | 535 | − 34 | | 501 | | |

| | | | | | | | | B.10.1 | Ietaupījumi un kapitāla pārvedumi | 65 | 4 | − 38 | 178 | 21 | 230 | − 38 | | 192 | | |

| | | | | | | | | B.10.2 | Citas aktīvu apjoma izmaiņas | 17 | − 4 | 2 | 2 | 0 | 17 | 0 | | 17 | | |

| | | | | | | | | B.10.3 | Nominālie turēšanas ienākumi(+)/zaudējumi(−) | 134 | 10 | 38 | 96 | 10 | 288 | 4 | | 292 | | |

IV.3.Slēguma bilance | | | 0 | 10404 | 349 | 2932 | 1647 | 145 | 5331 | AN | Nefinanšu aktīvi | | | | | | | | | | IV.3.Slēguma bilance | | |

6336 | | | 6336 | 264 | 1759 | 1026 | 103 | 3183 | AN.1 | Ražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

4068 | | 0 | 4068 | 85 | 1173 | 620 | 42 | 2148 | AN.2 | Neražotie aktīvi | | | | | | | | | | | |

8152 | | 630 | 7522 | 205 | 2018 | 519 | 3802 | 978 | AF | Finanšu aktīvi/saistības | 1972 | 3669 | 863 | 322 | 149 | 6975 | 388 | | 7362 | | |

| | | | | | | | | B.90 | Tīrā vērtība | 4337 | 278 | 1302 | 4628 | 406 | 10951 | 242 | | 11193 | | |

RĀDĪTĀJI

8.88. Rādītāji rāda kopējās ekonomikas darbības rezultātu un galvenos lielumus, lai veiktu makroekonomisko analīzi un salīdzinājumus laikā un telpā.

IEKŠZEMES KOPPRODUKTS TIRGUS CENĀS (IKP)

8.89. Iekšzemes kopprodukts tirgus cenās ir ražotājvienību rezidentu ražošanas darbības galarezultāts. To var noteikt trīs veidos:

a) IKP ir dažādo institucionālo sektoru vai dažādo nozaru bruto pievienotās vērtības summa, kam pieskaitīti nodokļi un atskaitītas subsīdijas par ražojumiem (kas nav sadalīti pa sektoriem un nozarēm). Tas ir arī kopējās ekonomikas ražošanas konta līdzsvarošanas postenis;

b) IKP ir institucionālo rezidentvienību veiktu preču un pakalpojumu galīgo izlietojumu (faktiskā galapatēriņa un bruto kapitālieguldījumu) summa, kam pieskaitīts preču un pakalpojumu eksports un atskaitīts imports;

c) IKP ir izlietojumu summa kopējās ekonomikas ienākuma radīšanas kontā (darba ņēmēju kompensācija, ražošanas un ievedmuitas nodokļi, no kā atskaitītas subsīdijas, bruto darbības rezultāts un kopējās ekonomikas jauktais ienākums).

8.90. Atskaitot no IKP pamatkapitāla patēriņu, mēs iegūstam iekšzemes neto produktu (INP) tirgus cenās.

KOPĒJĀS EKONOMIKAS DARBĪBAS REZULTĀTS

8.91. Kopējās ekonomikas bruto (vai neto) darbības rezultāts ir dažādo nozaru vai dažādo institucionālo sektoru bruto (vai neto) darbības rezultātu summa.

KOPĒJĀS EKONOMIKAS JAUKTAIS IENĀKUMS

8.92. Kopējās ekonomikas bruto (vai neto) jauktais ienākums ir identisks ar mājsaimniecības sektora bruto (vai neto) jaukto ienākumu.

KOPĒJĀS EKONOMIKAS UZŅĒMĒJDARBĪBAS IENĀKUMS

8.93. Kopējās ekonomikas bruto (vai neto) uzņēmējdarbības ienākums ir dažādo sektoru bruto (vai neto) uzņēmējdarbības ienākuma summa.

NACIONĀLAIS IENĀKUMS (TIRGUS CENĀS)

8.94. Nacionālais kopienākums (vai nacionālais tīrais ienākums) (tirgus cenās) raksturo kopējo primāro ienākumu, kas jāsaņem institucionālajām rezidentvienībām: darba ņēmēju kompensāciju, ražošanas un ievedmuitas nodokļus, no kā atskaitītas subsīdijas, īpašuma ienākumu (saņemamo, no kā atskaitīts maksājamais), (bruto vai neto) darbības rezultātu un (bruto vai neto) jaukto ienākumu.

Nacionālais kopienākums (tirgus cenās) ir vienāds ar IKP, no kā atskaitīts primārais ienākums, kas rezidentvienībām jāmaksā nerezidentvienībām, un kam pieskaitīts primārais ienākums, kas rezidentvienībām jāsaņem no pārējās pasaules.

Nacionālais kopienākums (tirgus cenās) ir jēdzieniski identisks ar nacionālo kopproduktu (NKP) (tirgus cenās), kā to līdz šim saprata nacionālajos kontos vispār.

Tomēr EKS 1979 NKP tika aprēķināts citādi [6] EKS 1979, NKP (tirgus cenās) aprēķināja, pieskaitot iekšzemes kopproduktam (tirgus cenās) darba ņēmēju kompensāciju un īpašuma ienākumu, kas saņemts no pārējās pasaules, un atskaitot attiecīgās plūsmas, kas samaksātas pārējai pasaulei..

Nacionālais ienākums nav ražošanas jēdziens, bet ienākuma jēdziens, kas ir nozīmīgāks, ja to izsaka neto izteiksmē, tas ir, pēc pamatkapitāla patēriņa atskaitīšanas.

NACIONĀLAIS IZMANTOJAMAIS IENĀKUMS

8.95. Nacionālais izmantojamais kopienākums (vai tīrais ienākums) ir institucionālo sektoru izmantojamais kopienākums (vai tīrais ienākums). Nacionālais izmantojamais kopienākums (vai tīrais ienākums) ir vienāds ar nacionālo kopienākumu (vai tīro ienākumu) (tirgus cenās), no kā atskaitīti kārtējie pārvedumi (kārtējie ienākuma, bagātības utt. nodokļi, sociālās iemaksas, sociālie pabalsti un citi kārtējie pārvedumi), kas jāmaksā nerezidentvienībām, un kam pieskaitīti kārtējie pārvedumi, kas jāsaņem rezidentvienībām no pārējās pasaules.

IETAUPĪJUMI

8.96. Šis rādītājs mēra to nacionālā izmantojamā ienākuma daļu, kas nav izlietota galapatēriņa izdevumiem. Bruto (vai neto) nacionālie ietaupījumi ir dažādo institucionālo sektoru bruto (vai neto) ietaupījumi.

KĀRTĒJAIS ĀRĒJAIS SALDO

8.97 Līdzsvarošanas postenis primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā raksturo kopējās ekonomikas pārpalikumu (ja tas ir negatīvs) vai deficītu (ja tas ir pozitīvs) attiecībā uz tās kārtējiem darījumiem (tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem, primāro ienākumu, kārtējiem pārvedumiem) ar pārējo pasauli.

KOPĒJĀS EKONOMIKAS TĪRAIS AIZDEVUMS (+) VAI AIZŅĒMUMS (−)

8.98. Kopējās ekonomikas tīrais aizdevums (+) vai aizņēmums (−) ir institucionālo sektoru tīrā aizdevuma vai aizņēmuma summa. Tas raksturo neto resursus, ko kopējā ekonomika nodod pārējās pasaules rīcībā (ja tas ir pozitīvs) vai ko saņem no pārējās pasaules (ja tas ir negatīvs). Kopējās ekonomikas tīrais aizdevums (+) vai aizņēmums (−) ir vienāds ar pārējās pasaules tīro aizņēmumu (−) vai aizdevumu (+), tikai ar pretēju zīmi.

KOPĒJĀS EKONOMIKAS TĪRĀ VĒRTĪBA

8.99. Kopējās ekonomikas tīrā vērtība ir institucionālo sektoru tīro vērtību summa. Tā raksturo kopējās ekonomikas nefinanšu aktīvu vērtību, no kuras atskaitīts pārējās pasaules finanšu aktīvu un saistību saldo.

MATRICAS NOFORMĒJUMS

8.100. Iepriekšējās šīs nodaļas daļās tika parādīta (T-) kontu secība. Vienlaikus sistēmas jēdzieni un definīcijas pieļauj citus noformējuma paņēmienus. Tie ļauj gūt papildu ieskatu un veikt dažāda veida analīzes.

8.101. Izejvielu un produkcijas tabula ir plaši izmantots matricas ietvars, lai sniegtu detalizētu un loģiski sakārtotu informāciju par preču un pakalpojumu plūsmu un par ražošanas izmaksu struktūru. Šajā matricā ir vairāk informācijas nekā (T-) kontos par precēm un pakalpojumiem, ražošanu un ienākuma radīšanu; piemēram, galapatēriņa izdevumus norāda pēc ražojuma grupas vai izcelsmes nozares, bet starpproduktu patēriņu norāda gan pēc ražojuma grupas vai izcelsmes nozares, gan pēc ražojuma grupas vai galamērķa nozares. Neapkopotas saiknes starp tādiem kontiem turpmāk aizpilda EKS piegādes un izlietojuma tabulās, izmantojot ražojumu grupu produkcijas specifikāciju pēc nozares.

8.102. Šīs iedaļas atlikušajā daļā tiks parādīts, pirmkārt, ka arī pilnīgu kontu secību un līdzsvarošanas posteņus var noformēt matricas formātā. Šajā tabulā visus darījumus izklāsta attiecīgi par kopējo ekonomiku un par pārējo pasauli. Turklāt ir iekļauts preču un pakalpojumu rādītāju konts.

8.103. Vēl tiks aplūkoti vispārējie mērķi, kam var kalpot uzskaites matrica. Būtiska īpašība ir plašs iespēju klāsts tādas matricas paplašināšanai vai koncentrēšanai saskaņā ar īpašiem apstākļiem un vajadzībām. Visbeidzot, būs parādīts, kā tas darbojas praksē. Jo īpaši, saiknes starp piegādes un izlietojuma tabulām un sektoru kontiem tiks izstrādātas, iekļaujot darba kontus, lai iegūtu sociālās uzskaites matricas (SUM) ietvaru. SUM, cita starpā, ļauj integrētāk analizēt ekonomiskās un sociālās politikas jautājumus, tostarp, bezdarbu.

EKS KONTU MATRICAS NOFORMĒJUMS

8.104. 8.19. tabulā ir izklāstīta pilnīga kontu secība un līdzsvarošanas posteņi matricā. Tādā nolūkā nav sīkāk sadalīti ienākuma primārās sadales konts, ienākuma izlietojuma konts un aktīvu citu izmaiņu konts. Turklāt paliek atklāta iespēja apvienot vai neapvienot kontu "Ienākuma pārdale natūrā" un ienākuma otrreizējās sadales kontu. Visbeidzot, ir iekļauts konts, kurā ieraksta tīro vērtību.

8.105. Rādītāji, kas ir šīs iedaļas tabulās, precīzi atbilst skaitliskajam piemēram, kas izstrādāts šīs nodaļas iepriekšējā daļā. Visās matricās ailes, kurās ietverts līdzsvarošanas postenis, ir ierāmētas ar līnijām treknraksta izcēlumā.

8.106. Matricas noformējums ļauj katru darījumu raksturot ar vienu ierakstu un no tā pozīcijas secināt par darījuma būtību. Katru kontu raksturo ar rindas un slejas pāri, un ievēro vienošanos, ka resursus norāda rindās, bet izlietojumus — slejās. Piemēram, iekšzemes tīro kopproduktu (1602) maksā ekonomikas ražotāji, bet saņem ienākuma primārās sadales kontā. 8.19. tabulā to parāda šūnā (3,2), tas ir, 3. rindā un 2. slejā. Tā kā šajā tabulā atsevišķā kontā ir parādīti darījumi ar pārējo pasauli, tā diagonālie posteņi, tas ir, šūnas (3,3), (4,4), (5,5), (6,6), (7,7) un (8,8), ietver tikai darījumus starp institucionālām rezidentvienībām.

8.107. Rindu un sleju summām nav nosaukumu. To galvenā funkcija matricas uzskaitē ir nodrošināt, lai visi konti patiešām raksturotu pilnīgu saldo tādā ziņā, ka kopējie ienākumi (rindu summas) ir vienādi ar kopējiem izdevumiem (sleju summas). Savukārt nozīmīgus līdzsvarošanas posteņus, kas sasaista turpmākos kontus, var atvasināt tikai tad, ja šis nosacījums ir izpildīts.

8.108. 1. rindā norāda preču un pakalpojumu izlietojumus pēc pircēja cenām: starpproduktu patēriņu (1904) 2. slejā, galapatēriņu (1371) 5. slejā, bruto kapitālieguldījumus (414) 7. slejā un eksportu (536) 14. slejā.

8.109. Elementi 1. rindā saskaita preču un pakalpojumu kopējo izlietojumu pēc pircēja cenām (4225). 1. slejā parāda preču un pakalpojumu piegādi (kas arī kopsummā, protams, dod 4225). Produkciju (pēc bāzes cenām), kam pieskaitīti nodokļi un atskaitītas subsīdijas par ražojumiem (3728), parāda krustpunktā ar 2. rindu. Importa (497) izcelsme ir preču un pakalpojumu ārējā kontā (14. rinda).

8.110. 2. rinda parāda produkciju (pēc bāzes cenām), kam pieskaitīti nodokļi un atskaitītas subsīdijas par ražojumiem. Tāda vērtējuma dēļ 2. rindas summā (3728) un blakusesošās 2. slejas summā ir ietverti nodokļi, no kā atskaitītas subsīdijas par ražojumiem. Tas nodrošina, ka minētie nodokļi tiek iekļauti 2. konta līdzsvarošanas postenī, iekšzemes tīrais kopprodukts, skat. šūnu (3,2). Vairumu līdzsvarošanas posteņu var aprēķināt bruto vai neto. Šajā matricā visi līdzsvarošanas posteņi ir norādīti neto. Pamatkapitāla patēriņš (222) ir iekļauts tieši kapitāla apakškontā par nefinanšu aktīvu iegādi (7. rinda un 2. sleja).

8.111. 3. rindā norāda primārā ienākuma ieņēmumus, ko saņem kopējā ekonomika: iekšzemes tīrais kopprodukts šūnā (3,2), īpašuma ienākums no citiem rezidentsektoriem (341) pa diagonāli un primārā ienākuma plūsmas no pārējās pasaules (72) šūnā (3,15). Tā kā šī matrica sīkāk nesadala ienākuma primārās sadales kontu, tā nesadala pievienoto vērtību, kas ražotājiem jāmaksā, dažādās pievienotās vērtības kategorijās, kā ierakstīts ienākuma radīšanas kontā.

8.112. Atsevišķi no diagonālā posteņa, 3. slejā ir iekļauts primārais ienākums, kas maksājams pārējai pasaulei (41) šūnā (15,3), un līdzsvarošanas postenis, tīrais nacionālais ienākums (1633), kas savieno šo kontu ar nākamo.

8.113. Šī matrica atstāj atklātu iespēju apvienot vai neapvienot ienākuma pārdales natūrā kontu un ienākuma otrreizējās sadales kontu. Ja ienākuma pārdali natūrā nenorāda, tad diagonāle ietver kārtējos pārvedumus, izņemot sociālos pārvedumus natūrā, starp rezidentsektoriem (1096). Tādi pārvedumi sastāv no kārtējiem ienākuma, bagātības utt. nodokļiem, sociālajām iemaksām un pabalstiem (izņemot sociālos pārvedumus natūrā) un citiem kārtējiem pārvedumiem. Ja ir iekļauta ienākuma pārdale natūrā, tad 4. konta diagonālē ieraksta arī sociālos pārvedumus natūrā; kopā ar pārējām kārtējo pārvedumu plūsmām tas ir vienāds ar 1315. Abos gadījumos 4. rinda sākas ar tīro nacionālo ienākumu, turpretim kārtējos pārvedumus no pārējās pasaules (10) ieraksta šūnā (4,15). 4. slejā papildus diagonālajam postenim norāda kārtējos pārvedumus pārējai pasaulei (39), šūnā (15,4), turpretim līdzsvarošanas posteni, (koriģēto) tīro izmantojamo ienākumu (1604), ieliek (koriģētā) izmantojamā ienākuma izlietojuma kontā.

8.114. Ja ienākuma pārdali natūrā iekļauj, tad 5. konts ir koriģētā izmantojamā ienākuma izlietojuma konts. Pretējā gadījumā šis konts ir izmantojamā ienākuma izlietojuma konts. Rādītāju līmenī tas ir tikai terminoloģijas jautājums, jo kopējais izmantojamais ienākums ir vienāds ar kopējo koriģēto izmantojamo ienākumu, un kopējie galapatēriņa izdevumi ir vienādi ar kopējo faktisko galapatēriņu. Atsevišķi no izmantojamā ienākuma šā konta rindā ieraksta korekciju par izmaiņām mājsaimniecību tīrajā pašu kapitālā rezidentu pensiju fondos (11) pa diagonāli un korekciju par izmaiņām mājsaimniecību tīrajā pašu kapitālā nerezidentu pensiju fondos (0) 15. slejā. Slejā ietilpst, papildus galapatēriņam (1371) un diagonālajam postenim, korekcija par izmaiņām nerezidentmājsaimniecību tīrajā pašu kapitālā rezidentu pensiju fondos (0), skat. šūnu (15,5), un līdzsvarošanas postenis, tīrie ietaupījumi (233), ko ieliek pirmajā kapitāla apakškontā (konts 6).

8.115. Kapitāla kontam ir divi apakškonti. Pirmkārt, tīrās vērtības izmaiņu, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ, konta rindā tīros ietaupījumus palielina ar kapitāla pārvedumiem, kas jāsaņem no rezidentsektoriem (61), skat. šūnu (6,6), un no ārzemēm (1), skat. šūnu (6,16).

Šā konta slejā norāda kapitāla pārvedumus, kas jāmaksā rezidentsektoriem un uz ārzemēm (4), skat. šūnu (16,6). Tas dod līdzsvarošanas posteni — tīrās vērtības izmaiņas, kuras rodas ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ (230) un ko pārnes uz bilances izmaiņu kontu (konts 11).

8.116. Nākamais, nefinanšu aktīvu iegādes konta rindā norāda pamatkapitāla patēriņu (šūna 7,2), neražoto nefinanšu aktīvu iegādes, no kā atskaitītas to realizācijas un ko veikušas rezidentvienības (0), skat. šūnu (7,7), un nerezidentvienības (0), skat. šūnu (7,17), un aktīvu izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ (833), skat. šūnu (7,12). Tas dod kopsummu, kas pieejama rezidentiem aktīvu iegādei. Tādu iegādi parāda divos posmos: pirmkārt, nefinanšu aktīvu iegādi šā konta slejā un tad finanšu aktīvu (tostarp ārējo finanšu aktīvu) iegādi nākamā konta slejā. Šā konta slejā, kontā 7, tādējādi ietilpst bruto kapitālieguldījumi (šūna 1,7), iepriekš apspriestais diagonālais postenis (7,7), saistību izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ (603), skat. šūnu (12,7), un līdzsvarošanas postenis — kopējās ekonomikas tīrais aizdevums (38), ko iekļauj nākamajā kontā, par finanšu darījumiem.

8.117. Konts 8, finanšu konts, sākas ar kopējās ekonomikas tīro aizdevumu (šūna 8,7) un pieskaita finanšu darījumus starp rezidentsektoriem (553) uz diagonāles un arī ārējo saistību tīro uzņemšanos (50), skat. šūnu (8,18). Slejā ietilpst diagonālais postenis un ārējo finanšu aktīvu tīrā iegāde (88) šūnā (18,8). Protams, ārējo saistību tīrā uzņemšanās, kam pieskaitīts kopējās ekonomikas tīrais aizdevums, ir vienādi ar ārējo finanšu aktīvu tīro iegādi, tā ka arī šajā kontā līdzsvars starp rindu un sleju kopsummām tiek saglabāts.

8.118. Aktīvu citu izmaiņu kontā, kontā 9, rindā ieraksta aktīvu izmaiņas, kas radušās citu izmaiņu dēļ (379), skat. šūnu (9,12), un slejā ieraksta saistību izmaiņas, kas radušās citu izmaiņu dēļ (74), skat. šūnu (12,9), un līdzsvarošanas posteni, tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās citu izmaiņu dēļ (305), skat. šūnu (11,9).

8.119. Pēdējie četri konti par kopējo ekonomiku attiecas uz bilancēm un izmaiņām tajās. Pirmkārt, sākuma bilancē rindā norāda aktīvu sākuma krājumus (16714), skat. šūnu (10,12), un slejā — saistību sākuma krājumus (6298), skat. šūnu (12,10), un sākuma tīro vērtību (10416), skat. šūnu (13,10). Nākamais, bilances izmaiņu kontā abas tādu izmaiņu sastāvdaļas ieraksta rindā, skat. šūnas (11,6) un (11,9), un kopējās tīrās vērtības izmaiņas (535) — slejā, skat. šūnu (13,11). Tad slēguma bilancē rindā ieraksta saistību sākuma krājumus (šūna 12,10), abas saistību izmaiņu sastāvdaļas (šūnas 12,7 un 12,9) un slēguma tīro vērtību (10951), skat. šūnu (12,13). Protams, tādu elementu summa ir vienāda ar aktīvu slēguma krājumu, ko arī aprēķina šā konta slejā: aktīvu sākuma krājums (šūna 10,12), kam pieskaita abas aktīvu izmaiņu sastāvdaļas, skat. šūnas (7,12) un (9,12). Visbeidzot, papildu kontā par tīro vērtību rindā norāda sākuma tīro vērtību (šūna 13,10) un kopējās izmaiņas tīrajā vērtībā (šūna 13,11), bet slēguma tīro vērtību — slejā (šūna 12,13).

8.120. Par pārējo pasauli iekļauj tos pašu kontus kā par kopējo ekonomiku, kaut arī mazliet summārākā veidā. Pirmkārt, preču un pakalpojumu ārējā kontā rindā norāda kopējās ekonomikas importu (šūna 14,1) un slejā — eksportu (šūna 1,14) un līdzsvarošanas posteni (šūna 15,14), preču un pakalpojumu ārējo saldo (−39). Jāievēro, ka visus kontu līdzsvarošanas posteņus par pārējo pasauli skata no pārējās pasaules viedokļa. Lai iegūtu būtiskus rādītājus par kopējo ekonomiku, zīmei jābūt pretējai.

8.121. Otrkārt, primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējā kontā ieraksta iepriekšējā konta līdzsvarošanas posteni, kā arī primāro ienākumu, kārtējos pārvedumus un korekciju par izmaiņām mājsaimniecību tīrajā pašu kapitālā pensiju fondos, attiecīgi pārējai pasaulei un no tās. Minētie posteņi ir apspriesti jau iepriekš. Tas viss dod kārtējo ārējo saldo (−41), ko parāda šūnā (16,15).

8.122. Treškārt, kapitāla konts pārējai pasaulei arī ir sadalīts divos apakškontos: vienā ieraksta kārtējo ārējo saldo, kapitāla pārvedumus pārējai pasaulei un no tās un līdzsvarošanas posteni, izmaiņas tīrajā ārējā finanšu pozīcijā, kas radušās kārtējā ārējā saldo un kapitāla pārvedumu dēļ (−38), skat. šūnu (21,16); otrā ieraksta aktīvu izmaiņas, kas radušās kārtējā ārējā saldo un kapitāla pārvedumu dēļ (50), skat. šūnu (17,22), neražoto nefinanšu aktīvu iegādes, no kā atskaitītas to realizācijas un ko veikušas nerezidentvienības, skat. šūnu (7,17), saistību izmaiņas, kas radušās kārtējā ārējā saldo un kapitāla pārvedumu dēļ (88), skat. šūnu (22,17), un līdzsvarošanas posteni, pārējās pasaules tīro aizdevumu (−38), ko pārnes uz nākamo kontu.

8.123. Ceturtkārt, finanšu kontā rindā norāda ārējo finanšu aktīvu tīro iegādi (šūna 18,8) un pārējās pasaules tīro aizdevumu (šūna 18,17), bet slejā — ārējo saistību tīro uzņemšanos (šūna 8,18). Piektkārt, aktīvu citu izmaiņu kontā rindā norāda tādas aktīvu izmaiņas (7), skat. šūnu (19,22), un slejā — tādas saistību izmaiņas (3), skat. šūnu (22,19), un arī līdzsvarošanas posteni, tīrās ārējās finanšu pozīcijas izmaiņas, kas radušās citu izmaiņu dēļ (4), skat. šūnu (21,19).

8.124. Visbeidzot, bilances par pārējo pasauli ir analogas bilancēm par kopējo ekonomiku. Iepriekš vēl neminētie elementi ir: ārējo aktīvu sākuma krājums (573), skat. šūnu (20,22), ārējo saistību sākuma krājums (297), skat. šūnu (22,20), pārējās pasaules sākuma tīrā ārējā finanšu pozīcija attiecībā pret kopējo ekonomiku (276), skat. šūnu (23,20), pārējās pasaules tīrās ārējās finanšu pozīcijas kopējās izmaiņas (−34), skat. šūnu (23,21), un pārējās pasaules slēguma finanšu pozīcija attiecībā pret kopējo ekonomiku (242), skat. šūnu (22,23).

8.125. Nākamais solis, tādu samazinātā formāta matricu var sadalīt, lai norādītu pilnīgu kontu secību, ieskaitot sīku informāciju par darītājiem un darījumu kategorijām. Tomēr pilnīgu matricveida uzskaites potenciālu var īstenot, ja visus kontus nedetalizē vienādi, bet par katru kontu atlasa būtiskāko klasifikāciju. Šo īpašību vairāk apskata nākamajā apakšpunktā.

KONTU MATRICU ĪPAŠĪBAS

8.126. Katru ierakstu rādītāju matricā, kā 8.19. tabulu, var uzskatīt par apakšmatricu lielo kopumu, kurā norāda darītāju kategorijas, kuras iesaistītas jebkurā no attiecīgo darījumu komplekta pusēm. Ļoti noderīga iespēja kontu matricu noformējumā ir tā, ka katrā kontā var atlasīt dažādus darītāju un to grupējumu veidus, nezaudējot pilnīgās uzskaites sistēmas saskaņu un integrāciju. Tas nozīmē, ka var piemērot "daudzkārtīgu dalību un daudzkārtīgu sadalījumu sektoros", izvēloties katrā kontā kādu vienību un vienību klasifikāciju, kas ir būtiskākās attiecīgajam ekonomisko plūsmu komplektam.

8.127. Principā katru kontu var sadalīt divos diezgan dažādos veidos: sadalot kopējo ekonomiku vienību grupās vai pierakstot darījumu kategorijas, kas norādītas kādā kontā, dažādiem apakškontiem. Piemēram, kopējās ekonomikas sīkāks sadalījums pirmajos piecos kontos var būt šāds:

a) atšķirt ražojumus preču un pakalpojumu kontā un klasificēt tos pēc ražojumu grupām;

b) atšķirt vietējās darbības veida vienības ražošanas kontā un klasificēt tās pēc nozares;

c) atšķirt institucionālās vienības kontos par ienākuma primāro un otrreizējo sadali un par ienākuma izlietojumu un klasificēt tās pēc institucionālā (apakš)sektora.

8.128. Tādai sīkākai sadalei ir divi lieli rezultāti. Pirmkārt, par visām darījumu kategorijām, kas atšķirtas atsevišķā minēto kontu šūnā, kļūst skaidrs, kura maksātājvienību grupa ko ir samainījusi ar saņēmējvienību grupu. Otrkārt, savstarpējo saistību starp dažādām ekonomiskajām plūsmām atklāj ar detalizētām saistklasifikācijām. Piemēram, iepriekšējā punktā minētajā piemērā ir norādīta vienkārša cirkulāra ienākuma plūsma mezolīmenī, attēlojot šādi:

a) apakšmatrica (3,2) rāda, kurš institucionālais apakšsektors saņem primāro ienākumu un izmantojamo ienākumu no kura institucionālā apakšsektora (protams, ienākuma sadales kontos un ienākuma izlietojuma kontos var piemērot atšķirīgas klasifikācijas, bet tad minētās apakšmatricas vairs nebūs diagonālas);

b) apakšmatricas (4,3) un (5,4) rāda, kurš institucionālais apakšsektors saņem primāro ienākumu un izmantojamo ienākumu no kura institucionālā apakšsektora (protams, ienākuma sadales kontos un ienākuma izlietojuma kontos var piemērot atšķirīgas klasifikācijas, bet tad minētās apakšmatricas vairs nebūs diagonālas);

c) apakšmatrica (1,5) rāda, kuri institucionālie apakšsektori patērē kuras ražojumu grupas, un

d) apakšmatrica (2,1) rāda, kura nozare izgatavo kuras ražojumu grupas.

8.129. Sastādot tādu matricu, ir ērti sākt ar uzskaites struktūras projektēšanu, kas ir būtiska paredzētajam piemērojumam. Vēlāk katrā kontā atlasa atbilstošākās vienības un vienību klasifikācijas. Praksē tas tomēr būs interaktīvs process. Var pieņemt, piemēram, ka ir darījumu kategorija, par kuru ir zināmi tikai kopējie ieņēmumi un darītāju maksājumi (apakšmatricas rindas un slejas kopsummas), bet nav zināms, kurš maksājumus izdarījis (apakšmatricas iekšējā struktūra). To var atrisināt, iekļaujot nosacītu, nesadalītu kontu.

8.130. Kontu matricas noformējumam ir šādas, bet ne tikai šādas, vispārīgas īpašības:

a) detalizēts matricas noformējums ir noderīgs matemātiskajai apstrādei, izmantojot matricas algebru; tas var būt noderīgi arī, līdzsvarojot kontus;

b) detalizēta matrica norāda savstarpēji saistītu darījumu vienlaicīgu sadalījumu, kas notiek starp maksātājvienībām un saņēmējvienībām; rezultātā, tas ir atbilstošs formāts, lai mezolīmenī atklātu savstarpējo saistību starp ekonomiskajām plūsmām; tas ietver plūsmas, kurās iesaistīti divi dažādi vienību veidi (piem., vairāku mājsaimniecību apakšsektoru galapatēriņa izdevumi par dažādām preču un pakalpojumu kategorijām);

c) par kontu komplektu, kurā norāda starp maksātājvienībām un saņēmējvienībām notiekošu darījumu sadalījumu, matricveida noformējums ir koncentrētāks nekā citas noformējuma metodes; maksājumu no vienas vienības puses un ieņēmumu no citas vienības puses, kas iesaistīti katrā darījumā, parāda ar vienu atsevišķu ierakstu.

8.131. Rādītāju matrica par kopējo ekonomiku var kalpot kā atsauces tabula turpmākām, detalizētākām tabulām. Tiklīdz lasītājs ir iepazīstināts ar sistēmas daļu (piegādes un izlietojuma tabulas, sektoru konti utt.) detalizētu noformējumu, detalizēto apakšmatricu saistībai ar rādītāju matricu jābūt skaidrai, izmantojot kodu sistēmu. Matricas formāts ir jo īpaši izdevīgs, ja nav iespējams vai vēlams parādīt vienlīdz detalizētu klasifikāciju visos sistēmas kontos.

8.132. Matricveida noformējums ir piemērots instruments sistēmas elastīguma izpētei. Piemēram, var turpmāk izstrādāt savstarpējās saistības starp sistēmas sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem, lai iegūtu sociālās uzskaites matricu. SUM pieeja ir izklāstīta un atspoguļota nākamajā šīs nodaļas apakšiedaļā.

SAMAZINĀTA FORMĀTA MATRICAS PIELĀGOŠANA ĪPAŠIEM ANALĪZES VEIDIEM

8.133. Piegādes un izlietojuma tabulas izvēlas rindu un sleju klasifikāciju, kas ir vispiemērotākā, lai aprakstītu attiecīgos ekonomiskos procesus, proti, ražojumu ražošanas un izlietošanas procesus. Tomēr tādās matricās neiekļauj savstarpējo saistību starp pievienoto vērtību un galīgajiem izdevumiem. Paplašinot piegādes un izlietojuma tabulu vai izejvielu un produkcijas tabulu, lai parādītu visu ienākuma cirkulāro plūsmu mezolīmenī, var saprast sociālās uzskaites matricas (SUM) būtisko īpašību.

8.134. SUM šeit definē šādi: EKS kontu noformējums matricā, kas izstrādā saiknes starp piegādes un izlietojuma tabulu un sektoru kontiem. SUM parasti koncentrējas uz cilvēku nozīmi saimniecībā, ko, cita starpā, var atspoguļot ar mājsaimniecību sektora papildu sadalījumu un neapkopotu darbaspēka tirgu raksturojumu (tas ir, atšķirot dažādas darba ņēmēju kategorijas).

8.135. Svarīgs sociālais jautājums ir nodarbinātības (bezdarba) līmenis un sastāvs. SUM parasti sniedz papildinformāciju par šo jautājumu, izmantojot darba ņēmēju kompensācijas sadalījumu pēc darba ņēmēju veida. Tādu sadalījumu piemēro gan darbaspēka izlietojumam pēc nozares, kā norādīts piegādes un izlietojuma tabulās, gan darbaspēka piegādei pēc sociāli ekonomiskās apakšgrupas, kā norādīts primārā ienākuma sadales kontā par mājsaimniecībām. Tas nozīmē, ka matrica rāda ne tikai dažādu ražojumu grupu piegādi un izlietojumu, bet arī dažādu darbaspēka pakalpojumu kategoriju piegādi un izlietojumu.

8.136. (Paš)nodarbināto klasifikācijas pamatā var būt darbības pamata un (galveno) darba īpašību apvienojums, kā dzimums, izglītošana, vecums un dzīvesvieta, no vienas puses, un nodarbošanās, darba līguma veids (pilna slodze/nepilna slodze, pastāvīgs/pagaidu) un nodarbinātības reģions un apakšsektors, no otras puses. Citam apsvērumam jābūt tādam, ka grupas iekšējās svārstības relatīvajās algas likmju izmaiņās ir mazākas nekā starpgrupu svārstības. Klasifikācija pēc nodarbinātības nozares ir mazāk būtiska, jo tas SUM jau ir parādīts ar pievienotās vērtības saistklasifikāciju.

8.137. Rezidentpersonas, kas nodarbinātas nerezidentuzņēmumos, un nerezidentpersonas, kas strādā rezidentuzņēmumiem, plus darba ņēmēji, kas uz laiku strādā ārzemēs, jānorāda atsevišķi. Tādējādi nodarbinātību var aplēst, saskaitot (nacionālo) nodarbināto vienību skaitu. Acīmredzot, tas ietver pašnodarbinātos, kuru darbaspēka ieguldījumu un aprēķināto atlīdzinājumu tad var nošķirt no pārējā tīrā jauktā ienākuma sociālās uzskaites matricā.

8.19. tabula. Pilnīgas kopējās ekonomikas kontu secības un līdzsvarošanas posteņu matricas noformējums

Konts | 0. Preces un pakalpojumi | I.-IV. KOPĒJĀ EKONOMIKA | V. PĀRĒJĀ PASAULE | Kopā |

| 1 | I. Ražošana | II.1. Ienākuma primārā sadale | II.2./3. Ienākuma (natūrā) otrreizējā sadale (pārdale) | II.4. (Koriģētā) izmantojamā ienākuma izlietojums | III.1.1. Ietaupījumi un kapitāla pārvedumi | III.1.2. Nefinanšu aktīvu iegāde | III.2. Finanšu | III.3. Citas izmaiņas aktīvos | IV.1. Sākuma bilance | IV.2. Izmaiņas bilancē | IV.3. Slēguma bilance | Tīrā vērtība | V.1. Ārējās preces un pakalpojumi | V.2. Ārējais primārais ienākums un kārtējie pārvedumi | V.3.1.1. Ietaupījumi un kapitāla pārvedumi | V.3.1.2. Nefinanšu aktīvu iegāde | V.3.2. Finanšu | V.3.3. Citas izmaiņas aktīvos | V.4.1. Sākuma bilance | V.4.2. Izmaiņas bilancē | V.4.3. Slēguma bilance | Tīrā vērtība |

| 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 |

0. Preces un pakalpojumi | 1 | Tirdzniecības un transporta peļņa | Starpproduktu patēriņš | | | Galapatēriņš | | Bruto kapitālieguldījumi | | | | | | | Preču un pakalpojumu eksports | | | | | | | | | |

| 0 | 1904 | | | 1371 | | 414 | | | | | | | 536 | | | | | | | | | | 4225 |

KOPĒJĀ EKONOMIKA | I. Ražošana | 2 | Produkcija un Ražojumu nodokļi, no kuriem atskaitītas subsīdijas | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |

| 3728 | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 3728 |

II.1. Ienākuma primārā sadale | 3 | | Iekšzemes tīrais kopprodukts | Īpašuma ienākums | | | | | | | | | | | | Primārais ienākums no pārējās pasaules | | | | | | | | | |

| | 1602 | 341 | | | | | | | | | | | | 72 | | | | | | | | | 2015 |

II.2./3. Ienākuma (natūrā) otrreizējā sadale (pārdale) | 4 | | | Tīrais nacionālais ienākums | Kārtējie pārvedumi (1315) | | | | | | | | | | | Kārtējie pārvedumi no pārējās pasaules | | | | | | | | | |

| | | 1633 | 1096 | | | | | | | | | | | 10 | | | | | | | | | 2739 |

II.4. (Koriģētā) izmantojamā ienākuma izlietojums | 5 | | | | Tīrais (koriģētais) izmantojamais ienākums | Korekcija sakarā ar izmaiņām mājsaimniecību tīrajā pašu kapitālā pensiju fondos | | | | | | | | | | Korekcija sakarā ar izmaiņām mājsaimniecību tīrajā pašu kapitālā pensiju fondos no pārējās pasaules | | | | | | | | | |

| | | | 1604 | 11 | | | | | | | | | | 0 | | | | | | | | | 1615 |

III.1.1. Ietaupījumi un kapitāla pārvedumi | 6 | | | | | Tīrie ietaupījumi | Kapitāla pārvedumi | | | | | | | | | | Kapitāla pārvedumi no pārējās pasaules | | | | | | | | |

| | | | | 233 | 61 | | | | | | | | | | 1 | | | | | | | | 295 |

III.1.2. Nefinanšu aktīvu iegāde | 7 | | Pamatkapitāla patēriņš | | | | | Neražoto nefinanšu aktīvu iegādes, no kā atskaitītas to realizācijas | | | | | Aktīvu izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ | | | | | Neražoto nefinanšu aktīvu iegādes, no kā atskaitītas to realizācijas | | | | | | | |

| | 222 | | | | | 0 | | | | | 833 | | | | | 0 | | | | | | | 1055 |

III.2. Finanšu | 8 | | | | | | | Kopējās iecības tīrais aizdevums | Finanšu aktīvu tīrās iegādes (=saistību tīrā uzņemšanās) | | | | | | | | | | Ārējo saistību tīrā uzņemšanās | | | | | | |

| | | | | | | 38 | 553 | | | | | | | | | | 50 | | | | | | 641 |

III.3. Citas izmaiņas aktīvos | 9 | | | | | | | | | | | | Aktīvu izmaiņas, kas radušās dēļ citām izmaiņām | | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | | | | 379 | | | | | | | | | | | | 379 |

IV.1. Sākuma bilance | 10 | | | | | | | | | | | | Aktīvu sākuma krājums | | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | | | | 16714 | | | | | | | | | | | | 16714 |

IV.2. Izmaiņas bilancē | 11 | | | | | | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ | | | Tīrās vērtības izmaiņas, kas radušās dēļ citām izmaiņām | | | | | | | | | | | | | | | |

| | | | | | 230 | | | 305 | | | | | | | | | | | | | | | 535 |

IV.3. Slēguma bilance | 12 | | | | | | | Saistību izmaiņas, kas radušās ietaupījumu un kapitāla pārvedumu dēļ | | Saistību izmaiņas, kas radušās dēļ citām izmaiņām | Saistību sākuma krājumi | | | Slēguma tīrā vērtība | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | 603 | | 74 | 6298 | | | 10951 | | | | | | | | | | | 17926 |

Tīrā vērtība | 13 | | | | | | | | | | Sākuma tīrā vērtība | Tīrās vērtības izmaiņas, kopā | | | | | | | | | | | | | |

| | | | | | | | | | 10416 | 535 | | | | | | | | | | | | | 10951 |

8.138. Jo īpaši, salīdzinot 1) visu nodarbināto personu ienākumu, kā norādīts SUM, 2) tāda ienākuma sadalījumu pēc nostrādātajām stundām un vidējām algas likmēm par stundu un 3) potenciālo darbaspēka piegādi pēc personas veida un mājsaimniecību grupas (ko izsaka "pilnas slodzes" ekvivalentos), iegūst detalizētu informāciju par bezdarbnieku sastāvu, kā arī rādītāju ("pilnas slodzes ekvivalents bezdarbs"), kas gan konceptuāli, gan skaitliski ir atbilstīgs citiem makroekonomiskajiem rādītājiem; tos var atvasināt arī no SUM ietvara. Turklāt nodarbināto personu (ieskaitot ārzemniekus) skaita pretstatījums potenciālajam darbaspēkam šajā datu komplektā atklāj bezdarbu, kā to pieņemts definēt.

8.139. Šajā posmā varbūt ir lietderīgi izstrādāt ilustratīvu SUM. Tādā nolūkā 8.20. tabulā ar piemēru ilustrē SUM projektu, kurā ieraksta visus darījumus, kurus atšķir sistēmā (tas ir, visas plūsmas, izņemot "citas aktīvu izmaiņas"). Galvenais jaunums attiecas uz jaunu nozīmi, kas piesaistīta ienākuma radīšanas kontam, lai atvieglotu saikni starp detalizētu darbaspēka tirgus analīzi un nacionālajiem kontiem. Šeit norādītā rādītāju SUM nozīmē summāru tabulu, uz kuru var atsaukties turpmākās, detalizētākās tabulās. Iespējamos klasifikāciju veidus katrā kontā norāda iekavās rindu un sleju virsrakstos.

8.140. Kontu secība šajā matricā ir tāda pati kā 8.19. tabulā. Matricas pārvēršana rādītāju SUM, kas šeit noformēta, nozīmē, ka:

a) tiek dzēsts aktīvu citu izmaiņu konts, sākuma bilance, bilances izmaiņu konts, slēguma bilance un tīrās vērtības konts, gan par kopējo saimniecību, gan par pārējo pasauli, un ka tiek dzēsts ārējais finanšu konts;

b) tiek sīkāk sadalīts ienākuma primārās sadales konts un otrs kapitāla apakškonts un

c) tiek apvienoti abi kapitāla apakškonti (izņemot ieguldījumus pamatkapitālā) un tiek apvienoti preču un pakalpojumu ārējais konts un primārā ienākuma un kārtējo pārvedumu ārējais konts.

8.141. Pirmās divas rindas un slejas 8.20. tabulā satur piegādes un izlietojuma tabulas apkopotu versiju, kas šeit izteikti sasaistīta ar pārējiem sistēmas kontiem. Jāatzīmē, ka piegādes tabulas rindas un slejas (šūna II,I) ir transponētas.

8.142. Trešajā kontā ieraksta ienākuma radīšanu, un šim kontam ir liela nozīme. To klasificē pēc primāro ievadāmo datu kategorijas: 1) dažādo veidu darba ņēmēju kompensācija, 2) citi ražošanas nodokļi, no kā atskaitītas subsīdijas, 3) tīrais darbības rezultāts un 4) tīrais jauktais ienākums.

8.143. Šeit šis konts ietver darījumus starp diviem dažādiem vienību veidiem. Jo īpaši, tas attiecas uz darba ņēmēju kompensāciju, ko ieraksta kā darījumus (darbs apmaiņā pret kompensāciju) starp institucionālu vienību (darba devēju) un personu (darba ņēmēju). Šajā SUM nodarbinātās personas uzskata par atsevišķām vienībām, kas saņem darba ņēmēju kompensāciju, ienākuma radīšanas kontā un sadala tādu ienākumu savām mājsaimniecībām — primārā ienākuma sadales kontā. Tādas vienības vēlāk klasificē (paš)nodarbināto personu grupās. Šis noformējums kalpo tam, lai integrētu darba tirgus analīzi un nacionālos kontus.

8.144. (Atlikušais) jauktais ienākums un darbības rezultāts paliek ražotājvienībā, bet ražotājvienību klasifikācijai nav jābūt tādai pašai kā ražošanas kontos. Tik tiešām, dažas klasifikācijas pēc institucionālā apakšsektora ir jo īpaši svarīgas darbības rezultātam un jauktajam ienākumam. Tas nozīmē tādu pievienotās vērtības sastāvdaļu saistklasifikāciju pēc nozares un institucionālā apakšsektora SUM.

8.145. Tā kā līdzsvarošanas postenis šūnā (III,II) ir vienāds ar kopējo iekšzemes pievienoto vērtību, tad primāro ievadāmo datu kategorijas ietver visas personas, kas nodarbinātas rezidentuzņēmumos. III slejā rezidentuzņēmumos nodarbināto nerezidentpersonu kompensāciju tad nodod pārējai pasaulei. Nozīmīgu nacionālo līdzsvarošanas posteni iegūst tikai III kontā, ja vispirms pieskaita nerezidentuzņēmumos nodarbināto rezidentpersonu kompensāciju. To izdara III rindā, un tādam nolūkam var radīt atsevišķu kategoriju "nerezidentuzņēmumos nodarbinātas rezidentpersonas". Papildu priekšrocība tādas kategorijas iekļaušanai ir tāda, ka tā atvieglo nodarbinātības, kā to parasti definē, aplēses.

8.146. Tā visa rezultāts ir tāds, ka ienākuma radīšanas kontu noslēdz ar jaunu līdzsvarošanas posteni (1473), pa vidu starp kopējo tīro pievienoto vērtību un tīro nacionālo ienākumu. Šis līdzsvarošanas postenis, ko sauc par kopējo tīro radīto ienākumu, bāzes cenās, dod kopējo ienākumu, ko nopelnījušas institucionālās rezidentvienības tādēļ, ka ir nodarbojušās ar ražošanu.

8.147. Detalizētas SUM primārā ienākuma sadales konts norāda mājsaimniecības darba ienākumu(-us) kā iemaksu, ko veicis viens vai vairāki (paš)nodarbināti mājsaimniecības locekļi. Cita starpā, tas norādīs, kādā mērā katra mājsaimniecību grupa ir atkarīga no vairākiem (darba) ienākuma avotiem. Atsevišķi no tā, darījumu kategorijas ienākuma sadales un izlietojuma kontos ir tādas pašas kā iepriekšējā tabulā.

8.148. Šajā SUM projektā kapitāla un finanšu konti ir sasaistīti, finanšu kontu klasificējot nevis pēc institucionālā sektora, bet pēc finanšu aktīva. Rezultātā, šīs SUM sīkāks sadalījums pēc institucionālā apakšsektora parādītu gan dažāda veida finanšu aktīvu iegādes, no kā atskaitītas realizācijas, skat. šūnu (IX,VII), un dažāda veida saistību uzņemšanos, no kā atskaitīti atmaksājumi, skat. šūnu (VII,IX). Minētās abas darījumu kategorijas ir apvienotas tiktāl, ciktāl ir iesaistīta pārējā pasaule. Tas kalpo, lai iekļautu līdzsvarošanas posteni "tīrais aizdevums" 8.20. tabulā, kaut gan ar pretēju zīmi, skatot no nacionālās ekonomikas viedokļa (šūna IX,XI).

8.149. Liela daļa no tīrās vērtības kopējā apjoma izmaiņām, iespējams, sastāv no pamatlīdzekļu pieaugumiem. Ja ir īpaša interese par kādas ekonomikas attīstības dinamiku, tad ir svarīgi norādīt, kurās nozarēs ražošanas jauda ir palielinājusies. Tas ir konta "ieguldījumi pamatkapitālā" (konts VIII) mērķis, ko iekļauj šajā SUM. Detalizētākā tabulā tad būtu norādīts:

a) kurš kur iegulda — šā konta rindās — šūna (VIII,VII) un

b) kur un ko iegulda — slejās — šūna (I,VII).

Šajā gadījumā "kurš" attiecas uz institucionālu apakšsektoru, "kur" attiecas uz nozari un "ko" attiecas uz ražojumu grupu. Ar minētā konta "ieguldījumi pamatkapitālā" starpniecību SUM mezolīmenī norāda saiknes, kuras pastāv starp ieguldījumiem pamatkapitālā pēc institucionālā sektora, kā norādīts kapitāla kontā, un ieguldījumiem pamatkapitālā pēc ražojumu grupas, kas ietvertas piegādes un izlietojuma tabulās.

8.150. 8.21. tabula kalpo tam, lai ilustrētu, kāda veida informāciju var iegūt no detalizētākas SUM. Tās galvenais nolūks ir parādīt:

a) ienākuma cirkulāro plūsmu, ieskaitot darba ienākuma sīkāku sadalījumu pēc dažām darba ņēmēju kategorijām; tas ļauj sīkāk analizēt saikni starp nozaru pievienoto vērtību un mājsaimniecību apakšgrupu primāro ienākumu;

b) savstarpējo atkarību starp ienākuma sadali un ražošanas struktūru; cita starpā, tas ir saistīts ar dažādu mājsaimniecību apakšgrupu dažādajiem pieprasījuma modeļiem;

c) ietaupījumu iedalījumu pa apakšsektoriem, ieskaitot ieguldījumu pamatkapitālā sīkāku sadalījumu pēc ieguldītājnozares; tas ļauj sīkāk analizēt saikni starp apakšsektoru ieguldījumiem pamatkapitālā un ieguldījumiem pamatkapitālā pēc ražojuma grupas.

Noformējuma nolūkā grupu skaits katrā kontā tiek saglabāts minimāls. Skaidrs, ka pilnīgā SUM jābūt atšķirtām vairākām kategorijām kontā.

8.151. Tā kā SUM ietver gan ienākuma, gan izdevumu plūsmas un piegādes un izlietojuma tabulas mezolīmenī, tad tā var kalpot kā formāts plaša kontu komplekta aplēsēm. SUM pieeja ir īpaši noderīga, ja ir vēlme saskaņot informāciju par, piemēram, ražošanu un starptautisko tirdzniecību, ar datiem, piemēram, par darbaspēka apsekojumu, mājsaimniecību budžeta apsekojumu un ieguldījumu apsekojumu nozarēs. Turklāt kontu iekļaušana SUM struktūrā nozīmē, ka to līdzsvarošanai var piemērot matricu algebru.

8.152. Lielāka bāzes datu skaita integrācija nozīmē to, ka būs iespējams uzraudzīt, analizēt un savstarpēji sasaistīt lielāku skaitu politikas jautājumu. Jo īpaši, ar SUM ir iespējama nodarbinātības un ienākuma sadales aspektu sasaiste ar vairāk makroorientētiem mērķiem, kā iekšzemes tīrā kopprodukta pieaugums, maksājumu bilances līdzsvars, stabili cenu līmeņi utt. Turklāt SUM sniedz satvaru un saskanīgus (bāzes gada) datus par visas ekonomikas (vispārējais līdzsvars) modeļiem, kur detalizēti klasificē dalībniekus, tostarp nozares, darba veidus un mājsaimniecību apakšgrupas.

8.153. 8.22. tabulā norāda daļu informācijas, kas ietverta pilnīgā SUM. Tā skatās uz kopējo tīro pievienoto vērtību, tas ir, rādītāju 8.20. tabulas šūnu (3,2), caur palielināmo stiklu. Lai atvieglotu savstarpējo norādi ar piegādes un izlietojuma tabulu, nozares klasificē tikai pēc NACE 1. red. iedaļām. Vīriešu un sieviešu darba ienākumu sadala pēc nodarbošanās kategorijas un nodarbināto personu dzīvesvietas. Tīro darbības rezultātu norāda atbilstīgi uzņēmuma (apakš)sektoram, pie kura uzņēmums pieder, un tīro jaukto ienākumu — atbilstīgi mājsaimniecības uzņēmuma atrašanās vietai. Piemēram, jauktajā ienākumā joprojām ietilpst aprēķinātais atalgojums par pašnodarbināto darbu. Skaidrs, ka šās tabulas skaitļi summējas kopā ar blakusesošajām kopsummām, kas norādītas 8.20. un 8.21. tabulā. Piemēram, kopējā tīrā pievienotā vērtība parādās labajā apakšējā stūrī.

8.154. Papildu informācija, ko var iegūt no tādas tabulas, ir šāda (bet ne tikai):

a) sieviešu darba ienākuma daļa pēc nozares un reģiona;

b) sieviešu darba ienākuma koncentrācijas pakāpe noteiktā nodarbošanās kategorijā, pēc nozares un reģiona;

c) darba ienākuma sastāvs pēc nodarbošanās katrā nozarē un reģionā, par abiem dzimumiem;

d) jauktā ienākuma reģionālais sadalījums pēc nozares;

e) valsts uzņēmumu un ārvalstu kontrolēto sabiedrību svars katras nozares darbības rezultātā.

8.155. Šajā tabulā detalizēta informācija par darba ņēmēju kompensāciju nāk no darba statistikas; tās integrācija nacionālo kontu struktūrā uzlabos gan šā avota, gan nacionālo kontu būtiskumu, kā arī uzticamību.

Darba ienākumu, kā tas norādīts šajā tabulā, var sadalīt apjoma un cenas sastāvdaļās pēc darba veida un nozares: pilnas slodzes ekvivalentā nodarbinātība un attiecīgi (svērtās, pilnās slodzes ekvivalenta) darba algas likmes. Atsevišķi no tā, pilnīgā SUM ir ietverta arī tabula, kurā norāda tāda darba ienākuma un attiecīgās nodarbinātības iedalījumu mājsaimniecību grupām. Tamlīdzīgus darījumus var norādīt par pašnodarbinātā aprēķināto darba ienākumu.

Datu kopums, kas ietver pašnodarbināto personu vienību aprēķinātā darba ienākuma aplēses, kā arī visa darba ienākuma sadalījumu apjoma un cenas sastāvdaļās, veido detalizētus darba datus, kas ir visai noderīgi visu veidu analīzei un ko tieši sasaista ar visiem svarīgajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, ieskaitot nodarbinātību (tas ir, kopējo nodarbināto personu vienību skaitu) un pilnas slodzes ekvivalentu nodarbinātību (tas ir, kopējo darba ieguldāmo resursu apjomu).

8.20. tabula. Sociālo kontu matricas shematisks noformējums

KONTS | 0. Preces un pakalpojumi (ražojumi) | KOPĒJĀ EKONOMIKA | PĀRĒJĀ PASAULE | KOPĀ |

| I = 1 | I. Ražošana (nozares) | II.1.1. Ienākuma radīšana (primāro ievadāmo datu kategorijas) | II.1. Primārā ienākuma ienākuma sadales konts (institucionālie sektori) | II.2. Ienākuma otrreizējā sadale (institucionālie sektori) | II.4. Izmantojamā ienākuma izlietojums (institucionālie sektori) | Kapitāls (institucionālie sektori) | Bruto ieguldījumi pamatkapitālā (nozares) | III.2. Finanses (finanšu aktīvi) | Kārtējie (tekošie) | Kapitāls |

| II = 2 | III = 3a | IV = 3b | V = 4 | VI = 5 | VII = 6/7a | VIII = 7b | IX = 8 | X = 14/15 | XI = 16/17 |

0. Preces un pakalpojumi (ražojums) I = 1 | I = 1 | Tirdzniecības un transporta peļņa | Starpproduktu patēriņš | | | | Galapatēriņš | Krājumu izmaiņas | Bruto ieguldījumi pamatkapitālā | | Preču un pakalpojumu eksports | |

| 0 | 1904 | | | | 1371 | 38 | 376 | | 536 | | 4225 |

KOPĒJĀ EKONOMIKA | I. Ražošana (nozares) | II = 2 | Produkcija | | | | | | | | | | |

| 3595 | | | | | | | | | | | 3595 |

II.1.1. Ienākuma radīšana (primāro ievadāmo datu kategorijas) | III = 3a | | TĪRĀ PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA (BĀZES CENAS) | | | | | | | | Darba ņēmēju kompensācija no pārējās pasaules | | |

| | 1469 | | | | | | | | 6 | | 1475 |

II.1.2 Primārā ienākuma ienākuma sadales konts (institucionālie sektori) | IV = 3b | Ražojumu nodokļi, no kuriem atskaitītas subsīdijas | | TĪRAIS RADĪTAIS IENĀKUMS (BĀZES CENAS) | Īpašuma ienākums | | | | | | Īpašuma ienākums un ražošanas nodokļi, no kā atskaitītas subsīdijas, no pārējās pasaules | | |

| 133 | | 1473 | 341 | | | | | | 66 | | 2013 |

KONTS | 0. Preces un pakalpojumi (ražojumi) | KOPĒJĀ EKONOMIKA | PĀRĒJĀ PASAULE | KOPĀ |

| | | | Ia | Ib | Ic | I. Ražošana (nozares) | II. 1.1. Ienākuma radīšana (primāro ievadāmo datu kategorijas) | II.1. Primārā ienākuma ienākuma sadales konts (institucionālie sektori) | II.2. Ienākuma otrreizējā sadale (institucionālie sektori) | II.4. Izmantojamā ienākuma izlietojums (institucionālie sektori) | Kapitāls (institucionālie sektori) | Bruto ieguldījumi pamatkapitālā (nozares) | III. 2. Finanšu (finanšu aktīvi) | Kārtējie (tekošie) | Kapitāls |

| | | | IIa | IIb | IIc | IIIa | IIIb | IIIc | IIId | IIIe | IIIf | IIIg | IVa | IVb | IVc | IVd | Va | Vb | Vc | Vd | VIa | VIb | VIc | VId | VIIa | VIIb | VIIc | VIId | VIIIa | VIIIb | VIIIc | IXa | IXb | IXc | X | XI |

0. Preces un pakalpojumi (ražojumi) Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ražojumi (0)IaRūdas un minerāli, elektroenerģija, apstrādes rūpniecība un būvniecība (1-5)IbPakalpojumi (6-9)Ic | Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ražojumi (0) | Ia | | | 3 | 71 | 14 | | | | | | | | | | | | | | | | 16 | 12 | - | 2 | - | 1 | - | - | 2 | - | - | | | | 7 | | 128 |

Rūdas un minerāli, elektroenerģija, apstrādes rūpniecība un būvniecība (1-5) | Ib | | | | | | 36 | 969 | 246 | | | | | | | | | | | | | | | | 339 | 269 | - | 3 | 2 | 4 | 28 | 3 | 9 | 109 | 233 | | | | 435 | | 2685 |

Pakalpojumi (6-9) | Ic | | | | 2 | 76 | − 78 | 7 | 209 | 349 | | | | | | | | | | | | | | | | 208 | 152 | 13 | 357 | - | - | - | - | - | 23 | - | | | | 94 | | 1412 |

KOPĒJĀ EKONOMIKA | I. Ražošana (nozares) Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A-B)IIaKalnrūpniecība, apstrādes rūpniecība, elektroenerģija un būvniecība (C-F)IIbPakalpojumi (G-P)IIc | Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A-B) | IIa | | | 87 | 2 | - | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 89 |

Kalnrūpniecība, apstrādes rūpniecība, elektroenerģija un būvniecība (C-F) | IIb | | | - | 2112 | 11 | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 2123 |

Pakalpojumi (G-P) | IIc | | | - | 39 | 1344 | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 1383 |

II.1.1. Ienākuma radīšana (primāro ievadāmo datu kategorijas) | Darba ņēmēju kompensācija | Iekšzemes | Rezidenti vīrieši | IIIa | | | | 8 | 311 | 153 | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 472 |

Rezidentes sievietes | IIIb | | | | 1 | 95 | 192 | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 288 |

Nerezidenti | IIIc | | | | - | 1 | 1 | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 2 |

Rezidenti ārvalstīs | IIId | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 6 | | 6 |

Citi ražošanas nodokļi, no kā atskaitītas subsīdijas | IIIe | | | | | | − 2 | 49 | 11 | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 58 |

Tīrais darbības rezultāts | IIIf | | | | | | 11 | 64 | 142 | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 217 |

Tīrais jauktais ienākums | IIIg | | | | | | 14 | 262 | 156 | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 432 |

II.1.2. Primārā ienākuma ienākuma sadales konts (institucionālie sektori) | Mājsaimniecības, darba ņēmēji | IVa | | | | | | | | | 452 | 278 | - | 6 | - | - | 16 | - | - | 15 | 11 | | | | | | | | | | | | | | | | | | | - | | 778 |

Mājsaimniecības, citi | IVb | | | | | | | | | 20 | 10 | - | - | - | 60 | 416 | - | - | 52 | 24 | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 32 | | 614 |

Sabiedrības un BIMA | IVc | | | | | | | | | - | - | - | - | - | 141 | - | 3 | 28 | 174 | 11 | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 27 | | 384 |

Valsts pārvalde | IVd | | | 2 | 111 | 20 | | | | - | - | - | - | 58 | 16 | - | - | - | 23 | - | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 7 | | 237 |

II.2. Ienākuma otrreizējā sadale (institucionālie sektori) Mājsaimniecības, darba ņēmējiVaMājsaimniecības, citiVbSabiedrības un BIMAVcValsts pārvaldeVd | Mājsaimniecības, darba ņēmēji | Va | | | | | | | | | | | | | | | | 771 | | | | - | - | 56 | 197 | | | | | | | | | | | | | | | - | | 1024 |

Mājsaimniecības, citi | Vb | | | | | | | | | | | | | | | | | 577 | | | - | - | 23 | 92 | | | | | | | | | | | | | | | - | | 692 |

Sabiedrības un BIMA | Vc | | | | | | | | | | | | | | | | | | 94 | | 58 | 59 | 16 | 12 | | | | | | | | | | | | | | | 4 | | 243 |

Valsts pārvalde | Vd | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 191 | 320 | 134 | 37 | 92 | | | | | | | | | | | | | | | 6 | | 780 |

II.4. Izmantojamā ienākuma izlietojums (institucionālie sektori) | Mājsaimniecības, darba ņēmēji | VIa | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 646 | | | | - | - | 2 | - | | | | | | | | | | | - | | 648 |

Mājsaimniecības, citi | VIb | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 499 | | | - | - | 9 | - | | | | | | | | | | | - | | 508 |

Sabiedrības un BIMA | VIc | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 107 | | - | - | - | - | | | | | | | | | | | - | | 107 |

Valsts pārvalde | VId | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 352 | - | - | - | - | | | | | | | | | | | - | | 352 |

Kapitāls (institucionālie sektori) Mājsaimniecības, darba ņēmējiVIIaMājsaimniecības, citiVIIbSabiedrības un BIMAVIIcValsts pārvaldeVIId | Mājsaimniecības, darba ņēmēji | VIIa | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 85 | | | | - | - | - | - | | | | - | - | 1 | | - | 86 |

Mājsaimniecības, citi | VIIb | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 75 | | | - | - | 16 | 7 | | | | - | 28 | 4 | | - | 130 |

Sabiedrības un BIMA | VIIc | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 83 | | - | 4 | 4 | 25 | | | | 130 | 95 | 175 | | - | 516 |

Valsts pārvalde | VIId | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | − 10 | 1 | 4 | - | - | | | | 2 | 94 | 74 | | 1 | 166 |

Bruto ieguldījumi pamatkapitālā (nozares) Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A-B)VIIIaKalnrūpniecība, apstrādes rūpniecība, elektroenerģija un būvniecība (C-F)VIIIbPakalpojumi (G-P)VIIIc | Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A-B) | VIIIa | | | | | | 11 | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | - | - | - | - | | | | | | | | | 11 |

Kalnrūpniecība, apstrādes rūpniecība, elektroenerģija un būvniecība (C-F) | VIIIb | | | | | | | 92 | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | - | 4 | 36 | - | | | | | | | | | 132 |

Pakalpojumi (G-P) | VIIIc | | | | | | | | 119 | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 1 | 14 | 92 | 7 | | | | | | | | | 233 |

III. 2. Finanses (finanšu aktīvi) Valūta un noguldījumiIXaAizdevumiIXbCiti finanšu aktīviIXc | Valūta un noguldījumi | IXa | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 56 | 12 | 44 | 7 | | | | | | | | 13 | 132 |

Aizdevumi | IXb | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | - | 5 | 194 | 45 | | | | | | | | − 27 | 217 |

Citi finanšu aktīvi | IXc | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | 26 | 82 | 102 | 68 | | | | | | | | − 24 | 254 |

PĀRĒJĀ PASAULE | Kārtējie (tekošie) | X | | | | 37 | 345 | 115 | | | | | | 2 | | | | | 4 | 9 | 26 | - | - | - | 4 | 35 | - | - | - | - | | | | | | | | | | | | | 577 |

Kapitāls | XI | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | - | - | - | 4 | | | | | | | − 41 | | − 37 |

Kopā | | | | | | 128 | 2685 | 1412 | 89 | 2123 | 1383 | 472 | 288 | 2 | 6 | 58 | 217 | 432 | 778 | 614 | 384 | 237 | 1024 | 692 | 243 | 780 | 648 | 508 | 107 | 352 | 86 | 130 | 516 | 166 | 11 | 132 | 233 | 132 | 217 | 254 | 577 | − 37 | |

8.22. tabula. Detalizētas apakšmatricas piemērs. Tīrā pievienotā vērtība (bāzes cenās)

(8.20. tabula, šūna 3,2) | NOZARES (pēc NACE iedaļām) | Kopā |

| | | | Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība | Zivsaimniecība | Kalnrūpniecība un derīgo izrakteņu ieguve | Apstrādes rūpniecība | Elektroenerģijas, gāzes un ūdens piegāde | Būvniecība | Vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, mehānisko transportlīdzekļu un mājsaimniecības preču remonts | Viesnīcas un restorāni | Transports, glabāšana un sakari | Finanšu starpniecība | Darbības ar nekustamo īpašumu, noma un darījumi | Valsts pārvalde, aizsardzība un obligātā sociālā nodrošināšana | Izglītība | Veselība un sociālais darbs | Citi komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi | Netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi | II |

| | | | IIa1 | IIa2 | IIb1 | IIb2 | IIb3 | IIb4 | IIc1 | IIc2 | IIc3 | IIc4 | IIc5 | IIc6 | IIc7 | IIc8 | IIc9 | IIc10 |

Darba ņēmēju kompensācija | IEKŠZEMES | Rezidenti vīrieši | Lauksaimniecība | Lauku | IIIa1 | 6,2 | 0,5 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,1 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | | 6,8 |

Pilsētas | IIIa2 | 0,2 | 0,2 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,1 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | | 0,5 |

Roku darbs | Lauku | IIIa3 | 0,2 | 0,0 | 3,2 | 21,1 | 0,6 | 12,4 | 1,9 | 0,1 | 2,8 | 0,6 | 0,1 | 0,2 | 0,8 | 0,2 | 1,8 | | 46,0 |

Pilsētas | IIIa4 | 0,0 | 0,0 | 1,8 | 105,3 | 9,8 | 27,4 | 4,0 | 0,4 | 7,9 | 1,5 | 0,4 | 0,9 | 1,0 | 0,8 | 4,7 | | 165,9 |

Kalpotāji, pārdošana, apkalpošana | Lauku | IIIa5 | 0,2 | 0,0 | 0,5 | 5,9 | 0,0 | 0,9 | 3,0 | 0,2 | 0,5 | 3,7 | 0,6 | 1,5 | 0,6 | 0,0 | 2,4 | | 20,0 |

Pilsētas | IIIa6 | 0,0 | 0,1 | 1,5 | 35,6 | 2,1 | 3,7 | 6,6 | 0,5 | 1,8 | 6,9 | 3,0 | 5,8 | 0,6 | 0,4 | 7,3 | | 75,9 |

Speciālisti, vadītāji utt. | Lauku | IIIa7 | 0,1 | 0,0 | 1,7 | 17,7 | 0,2 | 2,6 | 0,7 | 0,2 | 0,3 | 1,8 | 1,3 | 2,7 | 14,0 | 1,0 | 1,8 | | 46,1 |

Pilsētas | IIIa8 | 0,0 | 0,0 | 2,5 | 47,7 | 2,7 | 4,4 | 1,3 | 0,4 | 1,0 | 5,6 | 5,9 | 10,6 | 20,1 | 4,1 | 4,7 | | 111,0 |

Rezidentes sievietes | Lauksaimniecība | Lauku | IIIb1 | 1,0 | 0,1 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | | 1,1 |

Pilsētas | IIIb2 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | | 0,0 |

Roku darbs | Lauku | IIIb3 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 5,7 | 0,0 | 0,0 | 0,1 | 0,1 | 0,0 | 0,1 | 0,0 | 0,1 | 0,4 | 0,2 | 0,8 | | 7,5 |

Pilsētas | IIIb4 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 13,6 | 0,0 | 0,1 | 0,2 | 0,2 | 0,1 | 0,3 | 0,2 | 0,3 | 0,4 | 0,8 | 2,6 | | 18,8 |

Kalpotāji, pārdošana, apkalpošana | Lauku | IIIb5 | 0,0 | 0,0 | 0,4 | 5,6 | 0,1 | 1,3 | 6,2 | 0,6 | 0,4 | 1,6 | 0,8 | 1,8 | 4,3 | 0,6 | 24,2 | | 47,8 |

Pilsētas | IIIb6 | 0,0 | 0,0 | 1,2 | 49,6 | 2,9 | 4,6 | 14,3 | 2,5 | 1,0 | 8,8 | 4,7 | 9,0 | 4,9 | 2,0 | 36,6 | | 142,1 |

Speciālisti, vadītāji utt. | Lauku | IIIb7 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 1,3 | 0,0 | 0,1 | 0,2 | 0,0 | 0,0 | 1,0 | 0,3 | 0,9 | 9,3 | 2,4 | 5,5 | | 21,0 |

Pilsētas | IIIb8 | 0,0 | 0,0 | 0,1 | 7,3 | 0,1 | 0,3 | 0,3 | 0,1 | 0,0 | 3,6 | 1,1 | 4,8 | 10,6 | 9,8 | 11,2 | | 49,3 |

Darba ņēmēji nerezidentes | IIIc | | | 0,1 | 0,1 | 0,1 | 0,9 | 0,0 | 0,2 | 0,2 | 0,0 | 0,1 | 0,0 | 0,0 | 0,3 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | | 2,0 |

Rezidenti nerezidentuzņēmumos | IIId | | | | − 2,0 | 0,0 | − 2,0 | 41,1 | 4,9 | 5,0 | 0,0 | 0,0 | − 6,0 | 8,3 | 3,7 | 1,0 | 0,0 | 0,0 | 4,0 | | 58,0 |

Citi ražošanas nodokļi, no kā atskaitītas subsīdijas | IIIe | | | | | | | | | | | | | | | 60,0 | | | | | | 60,0 |

Tīrais darbības rezultāts | Mājsaimniecības (īpašnieku apsaimniekoti mājokļi) | IIIf1 | | | | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | 21,0 | | 21,0 |

BIMA un valdības neinkorporētie uzņēmumi | IIIf2 | | | | 0,1 | 0,0 | 2,7 | 8,0 | 9,0 | 1,1 | − 12,1 | 0,1 | 3,6 | 1,5 | 1,0 | | 0,0 | 6,2 | 10,1 | − 5,0 | 26,3 |

Sabiedrības | Valsts | IIIf3 | | | 10,7 | 0,2 | 0,4 | 13,0 | 0,1 | 21,9 | 6,0 | 2,7 | 7,1 | 14,8 | 49,0 | | 0,0 | 1,3 | 11,5 | − 35,0 | 103,7 |

Nacionālas privātas | IIIf4 | | | 0,0 | 0,0 | 1,4 | 6,0 | 0,0 | 0,4 | 0,5 | 0,3 | 1,8 | 2,2 | 1,5 | | 0,0 | 0,0 | 0,0 | − 8,0 | 6,1 |

Ārvalstu | IIIf5 | | | 12,3 | 1,4 | 0,0 | 65,4 | 0,0 | 9,4 | 10,7 | 0,5 | 0,5 | 3,0 | 32,9 | 0,0 | 0,0 | 3,4 | 2,1 | | 141,6 |

Jauktais ienākums, tīrais | Lauku | IIIg1 | | | | 0,2 | 0,2 | 0,0 | 161,6 | 0,0 | 25,6 | 20,4 | 4,3 | 2,5 | 2,0 | 61,1 | 0,0 | 0,0 | 7,6 | 4,9 | | 290,4 |

Pilsētas | IIIg2 | | | | 8,0 | 1,0 | 13,0 | 317,3 | 18,5 | 58,0 | 39,0 | 5,3 | 15,9 | 35,5 | 18,4 | 39,1 | 67,0 | 22,3 | 103,6 | | 761,8 |

Starpsummas: | Darba ņēmēju kompensācija (ko apmaksā rezidentražotāji) | | | | | 6,9 | 0,8 | 11,1 | 233,3 | 15,4 | 51,4 | 17,5 | 1,8 | 14,3 | 20,1 | 11,3 | 21,9 | 37,1 | 6,5 | 22,7 | | 472,2 |

—Rezidenti vīriešiIIIa | IIIa | | | | 1,0 | 0,1 | 1,7 | 83,1 | 3,0 | 6,4 | 21,3 | 3,5 | 1,5 | 15,4 | 7,1 | 16,9 | 29,9 | 15,8 | 80,9 | | 287,6 |

—Rezidentes sievietesIIIb | IIIb | | | | 0,1 | 0,1 | 0,1 | 0,9 | 0,0 | 0,2 | 0,2 | 0,0 | 0,1 | 0,0 | 0,0 | 0,3 | 0,0 | 0,0 | 0,0 | | 2,0 |

—NerezidentiIIIc | IIIc | | | | 23,2 | 1,8 | 4,5 | 254,0 | 9,1 | 58,4 | 25,5 | 8,0 | 15,5 | 23,5 | 205,5 | 0,0 | 0,0 | 18,5 | 49,6 | − 48,0 | 649,1 |

Jauktais ienākums un darbības rezultāts | | | | | 10,8 | 0,2 | 4,5 | 27,0 | 9,1 | 23,4 | − 5,6 | 3,1 | 12,5 | 18,5 | 111,5 | 0,0 | 0,0 | 7,5 | 42,6 | − 48,0 | 217,1 |

—Tīrais darbības rezultātsIIIf | IIIf | | | | 12,4 | 1,6 | 0,0 | 227,0 | 0,0 | 35,0 | 31,1 | 4,9 | 3,0 | 5,0 | 94,0 | 0,0 | 0,0 | 11,0 | 7,0 | | 432,0 |

—Tīrais jauktais ienākumsIIIg | IIIg | | | | 29,2 | 2,8 | 15,5 | 612,4 | 32,5 | 121,4 | 64,5 | 13,3 | 25,4 | 67,3 | 227,6 | 40,1 | 67,0 | 40,8 | 157,2 | − 48,0 | 1468,9 |

9. NODAĻA

IZEJVIELU UN PRODUKCIJAS SISTĒMA

9.01. Izejvielu un produkcijas sistēma sastāv no trijiem tabulu veidiem:

a) piegādes un izlietojuma tabulām;

b) tabulām, kas sasaista piegādes un izlietojuma tabulas ar sektoru kontiem;

c) simetriskajām izejvielu un produkcijas tabulām.

9.02. Piegādes un izlietojuma tabulas ir matricas pēc nozares un ražojuma, kurās ļoti sīki apraksta nacionālās ekonomikas iekšzemes ražošanas procesus un darījumus ar ražojumiem. Tādās tabulās norāda:

a) ražošanas izmaksu struktūru un ienākumu, kas radīts ražošanas procesā;

b) nacionālajā ekonomikā saražoto preču un pakalpojumu plūsmas;

c) preču un pakalpojumu plūsmas ar pārējo pasauli.

9.03. Piegādes tabulā norāda preču un pakalpojumu piegādi pēc ražojuma un pēc piegādātāja veida, nošķirot iekšzemes produkciju un importu. Vienkāršots piegādes tabulas piemērs ir dots 9.1. tabulā.

9.1. tabula. Vienkāršota piegādes tabula

Piegādes | Nozares | Pārējā pasaule | Kopā |

| | (1) | (2) | (3) |

Ražojumi | (1) | Produkcija pēc ražojuma un pēc nozares | Imports pēc ražojuma | Kopējā piegāde pēc ražojuma |

Kopā | (2) | Kopējā produkcija pēc nozares | Kopējais imports | Kopējā piegāde |

9.04. Izlietojuma tabulā norāda preču un pakalpojumu izlietojumu pēc ražojuma un pēc izlietojuma veida, tas ir, kā starpproduktu patēriņu (pēc nozares), galapatēriņu, bruto kapitālieguldījumus vai eksportu. Turklāt tabulā norāda bruto pievienotās vērtības sastāvdaļas, tas ir, darba ņēmēju kompensāciju, citus ražošanas nodokļus, no kuriem atskaitītas subsīdijas, tīro jaukto ienākumu, tīro darbības rezultātu un pamatkapitāla patēriņu. Vienkāršots izlietojuma tabulas piemērs ir dots 9.2. tabulā.

9.2. tabula. Vienkāršota izlietojuma tabula

Izlietojumi | Nozares | PĀRĒJĀ PASAULE | Galapatēriņš | Bruto kapitālieguldījumi | Kopā |

| | (1) | (2) | (3) | (4) | (5) |

Ražojumi | (1) | Starpproduktu patēriņš pēc ražojuma un pēc nozares | Eksports | Galapatēriņa izdevumi | Bruto kapitālieguldījumi | Kopējais izlietojums pēc ražojuma |

Pievienotās vērtības sastāvdaļas | (2) | Pievienotā vērtība pēc sastāvdaļas un pēc nozares | | | | |

Kopā | (3) | Kopējās izejvielas pēc nozares | | | | |

9.05. Starp piegādes un izlietojuma tabulām uz preci attiecas divi identitātes veidi (ar noteikumu, ka piegādes un izlietojumu vērtē pastāvīgi, skat. 9.5. un 9.6. tabulu):

a) identitāte pēc nozares. Produkcija pēc nozares = izejvielas pēc nozares. Mūsu vienkāršotās piegādes un izlietojuma tabulas izteiksmē tas norāda, ka rindas vektoram šūnā (2,1) 9.1. tabulā jābūt vienādam ar rindas vektoru šūnā (3,1) 9.2. tabulā.

Tā par katru nozari:

produkcija = starpproduktu patēriņš + pievienotā vērtība;

b) identitāte pēc ražojuma. Kopējā piegāde pēc ražojuma = kopējais izlietojums pēc ražojuma.

Mūsu vienkāršoto tabulu izteiksmē slejas vektoram šūnā (1,3) 9.1. tabulā jābūt vienādam ar slejas vektoru šūnā (1,5) 9.2. tabulā.

Tā par katru ražojumu:

produkcija + imports = starpproduktu patēriņš + eksports + galapatēriņa izdevumi + bruto kapitālieguldījumi.

Minētās identitātes pēc nozares un ražojuma var izmantot, lai pārbaudītu un uzlabotu aplēšu konsekvenci un pilnīgumu (skat. 9.11. punktu).

9.06. Piegādes un izlietojuma tabulas ir centrālā sistēma visām tabulām pēc nozares, piem., tabulām par nodarbinātību, bruto ieguldījumiem pamatkapitālā un kapitāla akcijām.

9.07. Piegādes un izlietojuma tabulās ietilpst visas plūsmas šādos kontos:

a) preču un pakalpojumu kontā;

b) ražošanas kontā;

c) ienākuma radīšanas kontā.

9.08. Piegādes tabulu un izlietojuma tabulu var arī apvienot un noformēt kā vienotu tabulu. To var panākt, pievienojot tabulai divas rindas un vienu sleju — produkcijai un importam (skat. 9.3. tabulu). Jāatzīmē, ka rindas un slejas no piegādes tabulas, kas noformētas 9.03. punktā, ir šeit transponētas.

9.3. tabula. Vienkāršota apvienota piegādes un izlietojuma tabula

| | Ražojumi | Nozares | PĀRĒJĀ PASAULE | Galapatēriņš | Bruto kapitālieguldījumi | Kopā |

| | (1) | (2) | (3) | (4) | (5) | (6) |

Ražojumi | (1) | — | Starpproduktu patēriņš | Eksports | Galapatēriņa izdevumi | Bruto kapitālieguldījumi | Kopējais izlietojums pēc ražojuma |

Nozares | (2) | Produkcija | — | — | — | — | Kopējā produkcija pēc nozares |

Pievienotās vērtības sastāvdaļas | (3) | — | Pievienotā vērtība | | | | |

PĀRĒJĀ PASAULE | (4) | Imports | — | | | | |

Kopā | (5) | Kopējā piegāde pēc ražojuma | Kopējās izejvielas pēc nozares | | | | |

9.09. Simetriska izejvielu un produkcijas tabula ir matrica pa ražojumiem vai pa nozarēm, kurā sīki aprakstīti nacionālās ekonomikas iekšzemes ražošanas procesi un darījumi ar ražojumiem. Simetriska izejvielu un produkcijas tabula pārkārto vienotā tabulā piegādes un izlietojumu. Ir viena liela konceptuāla atšķirība starp simetrisku izejvielu un produkcijas tabulu un apvienotu piegādes un izlietojuma tabulu: piegādes un izlietojuma tabulā statistika sasaista ražojumus ar nozarēm, turpretim simetriskajā izejvielu un produkcijas tabulā statistika sasaista ražojumus ar ražojumiem vai nozares ar nozarēm. Tādējādi simetriskā izejvielu un produkcijas tabulā gan rindām, gan slejām izmanto vai nu ražojumu vai nozares klasifikāciju (skat. 9.4. tabulu).

9.4. tabula. Vienkāršota simetriska izejvielu un produkcijas tabula (pa ražojumiem)

| | Ražojumi | PĀRĒJĀ PASAULE | Galapatēriņa izdevumi | Bruto kapitālieguldījumi | Kopā |

| | (1) | (2) | (3) | (4) | (5) |

Ražojumi | (1) | Starpproduktu patēriņš | Eksports | Galapatēriņa izdevumi | Bruto kapitālieguldījumi | Kopējais izlietojums pēc ražojuma |

Pievienotās vērtības sastāvdaļas | (2) | Pievienotā vērtība | — | — | — | — |

PĀRĒJĀ PASAULE | (3) | Imports | — | — | — | — |

Kopā | (3) | Kopējā piegāde pēc ražojuma | — | — | — | Kopējā piegāde = Kopējais izlietojums |

9.10. Vairums statistiskās informācijas, ko var iegūt no ražotāju vienībām, rāda, kādus ražojumu veidus tās ir saražojušas/pārdevušas un, parasti ne tik sīki, kāda veida ražojumus tās ir iepirkušas/izlietojušas. Piegādes un izlietojuma tabulu formāts parasti ir veidots tā, lai tas saskanētu ar šo statistiskās informācijas veidu (tas ir, nozare pēc ražojuma). Turpretim informācija par "ražojumu pēc ražojuma" vai "nozari pēc nozares", ko prasa simetriskā izejvielu un produkcijas tabula, bieži nav pieejama. Piemēram, nozaru apsekojumos parasti sniedz informāciju par izlietotajiem ražojumu veidiem un par saražotajiem ražojumiem. Tomēr informācija par izejvielām ražojumos un par katra ražojuma pievienotās vērtības sastāvdaļām parasti nav iegūstama. Ideālā variantā uzņēmuma administrācijai jānorāda visas izmaksas, kas attiecinātas uz dažādajiem produkcijas veidiem, un vienlaikus jānorāda starpproduktu patēriņa sastāvs pēc ražojuma veida. Tāpēc praksē informācija, kas sakārtota piegādes un izlietojuma tabulu veidā, ir praktisks sākuma punkts analītiskākas informācijas salikumam simetriskajās izejvielu un produkcijas tabulās. Informāciju par nozarēm pēc ražojuma, kas iekļauta piegādes un izlietojuma tabulās, var pārveidot statistikas informācijā "ražojums pēc ražojuma" vai "nozare pēc nozares", pievienojot papildu statistisko informāciju par izejvielu struktūrām, vai pieņemot nemainīgas izejvielu struktūras pēc ražojuma vai pēc nozares (skat. 9. 54.-9.60. punktu).

9.11. Piegādes un izlietojuma tabulas kalpo gan statistiskiem, gan analītiskiem nolūkiem.

Svarīgi statistiskie nolūki ir šādi:

a) identificēt nepilnības un neatbilstības pamata datu avotos;

b) svērt un aprēķināt indeksa numurus un cenu un apjoma pasākumus;

c) veikt aplēses pēc atlikuma (mainīga lieluma aplēšana, vispirms aplēšot visus citus mainīgos lielumus identitātē), piem., par specifisku ražojumu ražošanu vai galapatēriņu;

d) pārbaudīt un uzlabot datu, kas ietverti piegādes un izlietojuma tabulās, un atvasināto datu (kā tie, kas ietverti ražošanas kontos) konsekvenci, ticamību un pilnīgumu. Tādēļ līdzsvarošanas process nav jāierobežo līdz piegādes un izlietojuma tabulām par pašreizējām cenām:

1) sastādot piegādes un izlietojuma tabulas pēc pašreizējām un nemainīgām cenām par diviem gadiem vai vairāk, apjomu, vērtību un cenu izmaiņu aplēses var līdzsvarot vienlaikus: salīdzinājums ar integrējošām piegādes un izlietojuma tabulām par vienu atsevišķu gadu ir integrācijas sistēmas efektivitātes liels uzlabojums;

2) ar tabulu palīdzību, kas norāda saikni ar sektoru kontiem, var veikt tiešu salīdzinājumu ar jaunāko informāciju, piem., informāciju par ienākumu, ietaupījumiem un tīro aizdevumu (kas aprēķināts finanšu darījumu rezultātā). Tas vismaz garantē, ka pēc līdzsvarošanas procesa iegūst atbilstību starp piegādes un izlietojuma tabulām un sektoru kontiem;

3) cenšoties atvasināt simetriskās izejvielu un produkcijas tabulas no piegādes un izlietojuma tabulām, var atklāties neatbilstības un trūkumi piegādes un izlietojuma tabulās. Šajā sakarā līdz ar to ir arī atgriezeniskā saikne no simetriskajām izejvielu un produkcijas tabulām uz piegādes un izlietojuma tabulām;

e) aplēst skaitļus par laika posmiem, par kuriem ir pieejama mazāk ticama informācija, piem., aplēst gada datus, par pamatu izmantojot detalizētus piegādes un izlietojuma datus par etalongadu, vai aplēst ceturkšņa datus, par pamatu izmantojot gada piegādes un izlietojuma tabulas.

9.12. Piegādes un izlietojuma tabulas un simetriskās izejvielu un produkcijas tabulas sniedz detalizētu ainu par iesaistīto preču, pakalpojumu un darbaspēka piegādes un izlietojuma, kā arī par primārā ienākuma sastāvu. Tādas tabulas un no tām atvasināmās proporcijas, kā ražīguma dati, ir svarīgs objekts ekonomiskajai analīzei.

9.13. Piegādes un izlietojuma tabulas un simetriskās izejvielu un produkcijas tabulas var izmantot arī ekonomiskajai analīzei. Abiem tabulu veidiem ir dažādas priekšrocības. Lai aprēķinātu tiešo un netiešo ietekmi, piegādes un izlietojuma tabulām jāpiemēro specifiski pieņēmumi vai papildu statistiskā informācija. Kumulatīvās ietekmes aprēķinam tādi pieņēmumi un papildu datu prasības ir visstiprākās. Faktiski prasības aprēķināt kumulatīvo ietekmi ar piegādes un izlietojuma tabulu iznākumā dod simetriskas izejvielu un produkcijas tabulas izveidi. Tāpēc kumulatīvās ietekmes aprēķinam simetriskā izejvielu un produkcijas tabula ir vēlamais instruments. Tomēr, lai aprēķinātu tiešo ietekmi un pirmās kārtas ietekmi, parasti priekšroku dod piegādes un izlietojuma tabulām, kas koriģētas ar atlasītu pieņēmumu (vai papildu statistiskās informācijas) daudzumu, jo:

a) aprēķins ir mazāk atkarīgs no pieņēmumiem;

b) piegādes un izlietojuma tabulā ir sīkāka informācija nekā simetriskajā izejvielu un produkcijas tabulā;

c) informāciju piegādes un izlietojuma tabulā var labāk sasaistīt ar citiem statistikas datu veidiem.

Tādas īpašības ir arī noderīgas, kad piegādes un izlietojuma tabulas integrē makroekonomiskajā modelī: rezultātā iegūtais vispārējais modelis ir tuvāks reālajai statistikai, var norādīt daudz sīkas informācijas, un to var relatīvi viegli sasaistīt ar jomām, par kurām ir pieejami citi statistiskie dati, piem., par darbaspēka tirgu vai vidi.

9.14. Piegādes un izlietojuma tabulas un simetriskās izejvielu un produkcijas tabulas var izmantot, lai aprēķinātu:

a) cenu vai nodokļu likmju izmaiņu ietekmi uz piegādes vai izlietojuma vērtībām;

b) apjoma izmaiņu ietekmi uz piegādes vai izlietojuma vērtībām;

c) piegādes cenu izmaiņu ietekmi uz izlietojuma cenām;

d) izlietojuma apjoma izmaiņu ietekmi uz piegādes apjomu;

e) piegādes apjoma izmaiņu ietekmi uz izlietojuma apjomu.

Aprēķini var norādīt gan netiešu, gan tiešu ietekmi. Piemēram, nozīmīgs enerģijas cenu pieaugums ietekmēs ne tikai tās nozares, kas intensīvi izmanto enerģiju, bet arī tās nozares, kuras izmanto energointensīvo ražotāju produkciju. Ar tādu pieņēmumu palīdzību aplēses par tādas netiešas ietekmes apjomu var secināt no piegādes un izlietojuma un simetriskajām izejvielu un produkcijas tabulām. Parasto pieņēmumu piemēri ir šādi:

a) nemainīga izejvielu struktūra vērtību izteiksmē;

b) nemainīgs produkcijas vērtības sastāvs pēc nozares un pēc ražojuma;

c) nemainīgs mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu vērtības sastāvs pēc ražojuma.

Tādi pieņēmumi ir diezgan strikti, jo nozīmē, ka nemainās relatīvās cenas, ka ražošanas procesi tehniski paliek tie paši un ka nenotiek aizstāšana starp mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu kategorijām. Tomēr tādus vispārīgos pieņēmumus var grozīt, vispirms ļaujot ieviest izmaiņas relatīvajās cenās, piem., Ļeontjeva cenu modelis. Tad to var paplašināt ar ekonometriskām vai cita veida aplēsēm par relatīvo cenu un citu mainīgo lielumu ietekmi uz tehniskajiem koeficientiem vai mājsaimniecību galapatēriņa izdevumiem.

Aprēķini jāierobežo līdz preču un pakalpojumu piegādei un izlietojumam. Tos var piemērot arī darbaspēka piegādei un izlietojumam un pievienotās vērtības sastāvdaļām.

9.15. Piegādes un izlietojuma tabulas un simetrisko izejvielu un produkcijas tabulu var integrēt makroekonomiskajos modeļos, lai sniegtu detalizētu jaunāko mezoekonomisko pamatojumu. Īpaši analīzes veidi, kam noder piegādes un izlietojuma tabulas un simetriskā izejvielu un produkcijas tabula, ir, piemēram, šādi:

a) ražošanas, izmaksu struktūras un produktivitātes analīze;

b) cenu analīze;

c) nodarbinātības analīze;

d) kapitālieguldījumu struktūras, galapatēriņa, eksporta utt. analīze;

e) attiecību starp iekšzemes ražošanu un vidi analīze (piem., koncentrēšanās uz specifisku ražojumu izlietojumu, piemēram, degviela, papīrs un stikls);

f) vajadzīgās enerģijas importa analīze;

g) jauno tehnoloģiju ietekmes analīze;

h) nodokļu likmju un noteikumu izmaiņu ietekmes jutīguma analīze.

PIEGĀDES UN IZLIETOJUMA TABULAS

9.16. Tabulās Nr. 9.5. un 9.6. piegādes un izlietojuma tabulas ir parādītas sīkāk.

9.17. Klasifikācija, ko izmanto par nozarēm, NACE 1. red., un klasifikācija, ko izmanto par ražojumiem, ir CPA; minētās klasifikācijas ir pilnībā saskaņotas viena ar otru: katrā apkopojuma līmenī CPA norāda galvenos nozaru ražojumus atbilstīgi NACE 1. red.

9.18. Piegādes un izlietojuma tabulās ražojumu klasifikācija ir vismaz tikpat detalizēta kā nozaru klasifikācija, piem., trīs ciparu līmenis CPA un divciparu līmenis NACE 1. red.

9.19. Atšķirību starp tirgus produkciju, produkciju pašu galapatēriņam un citu ārpustirgus produkciju izmanto tikai nozares kopējai produkcijai; atšķirība netiek prasīta par katru ražojumu grupu.

9.20. Atšķirību starp tirgus ražotājiem un ražotājiem pašu galapatēriņam, no vienas puses, un citiem ārpustirgus ražotājiem, no otras puses, izmanto tikai pēc nozares, ja vienā nozarē ir abi ražotāju veidi. Tāpēc parasti tādu atšķirību izmanto, tikai apakšklasificējot ļoti ierobežotu nozaru skaitu, piem., veselības aprūpi un izglītību (skat. 3.66. punktu).

9.21. Imports un eksports sīkāk jāsadala šādi:

a) piegādes Eiropas Savienības iekšienē;

b) imports un eksports ar citām valstīm.

9.5. tabula. Piegādes tabula bāzes cenās, tostarp pārveide pircēja cenās

| | | | Nozares (NACE) 1 2 3 4 … … n | ∑ (1) | Imports CIF | Kopējā piegāde bāzes cenās | Tirdzniecības un transporta peļņa | Ražojumu nodokļi, no kuriem atskaitītas subsīdijas | Kopējā piegāde pircēja cenās |

| | | | |

| | | | | (1) | (2) | (3) | (4) | (5) | (6) | (7) |

| Ražojumi (CPA) | | 1 | (1) | Produkcija pēc ražojuma un pēc nozares bāzes cenās | | | | | | |

| 2 | | | | | | | | |

| 3 | | | | | | | | |

| 4 | | | | | | | | |

| . | | | | | | | | |

| . | | | | | | | | |

| . | | | | | | | | |

| . | | | | | | | | |

| . | | | | | | | | |

| . | | | | | | | | |

| m | | | | | | | | |

(Korekcijas posteņi) | | | (2) | Kopējā produkcija pēc nozares | | | | 0 | | |

∑ (1) | | | (3) | | | | | | | | |

| tostarp | | | | | | 0 | | 0 | | |

Tirgus produkcija | | | | | | 0 | | 0 | | |

9.6. tabula. Izlietojuma tabula pircēja cenās

| | | | Nozares (NACE) 1 2 3 … … n | ∑ (1) | Galīgie izlietojumi a) b) c) d) e) f) | ∑ (3) | ∑ (1) + ∑ (3) |

| | | | |

| | | | | (1) | (2) | (3) | (4) | (5) |

| Ražojumi (CPA) | | 1 | (1) | Starpproduktu patēriņš pircēja cenās pēc ražojuma un pēc nozares | | Galīgie izlietojumi pircēja cenās/FOB: Galapatēriņa izdevumi:a)mājsaimniecībub)BIMAc)valdībasBruto kapitālieguldījumi:d)bruto ieguldījumi pamatkapitālā un vērtslietase)izmaiņas krājumosf)eksports (FOB) | | |

| 2 | | | | | | |

| 3 | | | | | | |

| 4 | | | | | | |

| . | | | | | | |

| . | | | | | | |

| . | | | | | | |

| . | | | | | | |

| . | | | | | | |

| m | | | | | | |

(Korekcijas posteņi) | | | (2) | Kopējais starpproduktu patēriņš pēc nozares | | Kopējie galīgie izlietojumi pēc veida | | Kopējais izlietojums |

∑ (1) | | | | (3) | Pievienotās vērtības sastāvdaļas pēc nozares | | | | |

| Citi tīrie ražošanas nodokļi | | | (4) | Pievienotā vērtība pēc nozares | | | | |

Pamatkapitāla patēriņš | | | (5) | Produkcija bāzes cenās pēc nozares | | | | |

Tīrais darbības rezultāts | | | (6) | | | | | |

9.22. Piegādes tabulā preču un pakalpojumu plūsmas vērtē bāzes cenās. Izlietojuma tabulā preču un pakalpojumu plūsmas vērtē pircēja cenās. Lai iegūtu identitātes starp piegādi un izlietojumu, 9.5. tabulā norāda arī piegādes par bāzes cenām pāreju pie piegādes par pircēja cenām. Tā kā piegādei jābūt vienādai ar izlietojumu, tabula atspoguļo arī izlietojumu par pircēja cenām pāreju pie izlietojumiem par bāzes cenām. Rezultātā no tādas pārejas var atvasināt divas identitātes:

a) piegāde pircēja cenās ir vienāda ar izlietojumu pircēja cenās;

b) piegāde bāzes cenās ir vienāda ar izlietojumu bāzes cenās.

9.23. Pievienoto vērtību reģistrē bāzes cenās. Tas ir tīrais produkcijas rezultāts, ko vērtē bāzes cenās, atskaitot starpproduktu patēriņu, ko vērtē pircēja cenās.

9.24. Pievienotā vērtība pēc faktoru izmaksām nav jēdziens EKS. Tomēr, to var atvasināt no pievienotās vērtības bāzes cenās, atskaitot citus ražošanas nodokļus, no kuriem atskaitītas subsīdijas.

9.25. IKP vērtē tirgus cenās. Minēto koprādītāju var atvasināt no piegādes un izlietojuma tabulām trīs dažādos veidos:

a) koprādītājs par produkciju bāzes cenās pēc nozares, no kā atskaita koprādītāju par starpproduktu patēriņu pircēja cenās pēc nozares un kam pieskaita tīros nodokļus par ražojumiem (ražošanas pieeja); starpproduktu patēriņš pēc nozares ietver netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu izlietojumu, ko ieraksta nominālā nozarē (skat. 9.33. punktu);

b) pievienotās vērtības bāzes cenās pēc nozares dažādo sastāvdaļu koprādītāji, no kā atskaita netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu izlietojumu (ko ieraksta nominālajā nozarē, skat. 9.33. punktu) un kam pieskaita tīros nodokļus par ražojumiem (ienākuma pieeja);

c) galīgā izlietojuma kategoriju summa, atskaitot importu: eksports- imports+galapatēriņa izdevumi+bruto kapitālieguldījumi (visi pircēja cenās) (izdevumu pieeja).

9.26. Izlietojuma tabulā 9.6. ir ietverta arī papildinformācija: bruto ieguldījumi pamatkapitālā, pamatlīdzekļu krājumi un ieguldāmie darbaspēka resursi pēc nozares. Tāda informācija ir būtiska ražīguma analīzei un var kalpot arī vairākiem citiem analīzes veidiem, piem., nodarbinātības analīzei.

9.27. EKS pamatlīdzekļu krājumus vērtē tirgus cenās, kuras dominē bilances datumā. Attiecībā uz agrākos gados iepirktiem pamatlīdzekļiem tas nozīmē, ka iepriekšējo gadu pamatkapitāla patēriņš jāatskaita no jaunu tāda paša veida un kvalitātes aktīvu pašreizējām tirgus cenām. Tādu tīro pamatkapitāla krājumu jēdzienu var izmantot, aprēķinot kapitāla intensitāti. Tomēr ražīguma analīzē biežāk izmanto specifisku bruto jēdzienu "pamatkapitāla krājumi". Atbilstīgi tādam bruto jēdzienam visi pamatlīdzekļi jāvērtē jaunu tāda paša veida un kvalitātes aktīvu pašreizējās tirgus cenās; neveic atskaitījumus par kapitāla patēriņu pēdējā un agrākos gados. Pamatkapitāla krājumu bruto jēdziens nav standartjēdziens EKS, bet to var viegli aprēķināt ar nepārtrauktās inventarizācijas metodes palīdzību. Ņemot vērā tādu bruto datu lielo izmantojumu, iesaka gan bruto, gan neto datus par pamatkapitāla krājumiem iekļaut kā papildu informāciju.

9.28. Ražīguma analīzei vēlamais ieguldāmo darbaspēka resursu mainīgais lielums ir nostrādātās stundas. Izdarot secinājumus par nodarbinātajām personām, darbavietu skaits arī var būt būtisks. Abus mainīgos lielumus var klasificēt sīkāk, piem., daļā, kas attiecas uz darba ņēmējiem, un daļā, kas attiecas uz pašnodarbinātām personām.

9.29. Piegādes un izlietojuma tabulu pareizai sastādīšanai un sapratnei ir svarīgi atcerēties dažas no uzskaites normām, ko izmanto EKS:

a) papilddarbību produkciju atsevišķi neieraksta; visus ieguldāmos resursus, ko patērē papilddarbībā, uzskata par resursiem, ko iegulda galvenajā vai blakusdarbībā, ko tā atbalsta. Papilddarbības var būt, piemēram, tirgdarbība, uzskaite, uzglabāšana un tīrīšana (skat. 3.12. un 3.13. punktu);

b) preces vai pakalpojumus, ko saražo un patērē vienā un tajā pašā grāmatvedības pārskata laika posmā un vienā un tajā pašā vietējā DVV, atsevišķi neidentificē. Tāpēc tos neieraksta kā daļu no tās vietējās DVV produkcijas vai starpproduktu patēriņa. Tas var attiekties, piemēram, uz:

1) sēšanai un stādīšanai paredzētām sēklām un augiem;

2) akmeņoglēm, ko brikešu ražošanā patērē akmeņogļu raktuvēs;

3) elektroenerģiju, ko patērē spēkstacijas;

c) nelielu apstrādi, ekspluatāciju, apkalpošanu vai remontu citu vietējo DVV vārdā jāieraksta neto, tas ir, izņemot iesaistīto preču vērtību. Turpretim, ja preces ir pakļautas ievērojamām fiziskām izmaiņām, tad darījums jāieraksta bruto, tas ir, kā iesaistīto preču pirkums un pārdevums;

d) ilglietojuma preces var būt nomātas vai var būt operatīvās izpirkumnomas objekts. Tādos gadījumos tās ieraksta kā ieguldījumus pamatkapitālā vai pamatkapitāla krājumus to īpašnieka nozarē; lietotāja nozarē ieraksta starpproduktu patēriņu pēc nomas summas;

e) personas, kas strādā ar pagaidu aģentūru starpniecību, ieraksta kā nodarbinātas tādu aģentūru nozarē un nevis nozarēs, kurās tās faktiski strādā. Rezultātā, pēdējās nozarēs maksājumus tādām personām ieraksta kā starpproduktu patēriņu un nevis kā darba ņēmēju kompensāciju. Nolīgto darbaspēku ieraksta līdzīgi;

f) nodarbinātība un darba ņēmēju kompensācija EKS ir plaši jēdzieni:

1) nodarbinātību sociālu apsvērumu dēļ arī rēķina kā nodarbinātību; tas attiecas, piemēram, uz invalīdu iekārtošanu darbā, uz nodarbinātības projektiem cilvēkiem, kas ilgu laiku bijuši nenodarbināti, un uz nodarbinātības programmām jauniem cilvēkiem, kuri meklē darbu. Tādēļ iesaistītie cilvēki ir darba ņēmēji un saņem darba ņēmēju kompensāciju (nevis sociālos pārvedumus), kaut arī viņu ražīgums var būt (daudz) zemāks nekā pārējo darba ņēmēju ražīgums;

2) nodarbinātība ietver arī dažus gadījumus, kad iesaistītajām personām nemaz nav jāstrādā, piem., personas, kas atlaistas no darba, bet kādu laiku saņem maksājumus no sava bijušā darba devēja. Tomēr ieguldītos darbaspēka resursus nostrādāto stundu izteiksmē šī vienošanās nesagroza, jo faktiski nostrādātu stundu nav.

9.30. Piegādes un izlietojuma tabulās jāievieš divi korekcijas posteņi, lai saskaņotu importa vērtējumus piegādes un izlietojuma tabulās un sektoru kontos (skat. arī 9.5. un 9.6. tabulu).

Piegādes tabulā preču importu vērtē pēc CIF lielumiem. Tas ir importa izmaksu pārspīlējums, ja transporta un apdrošināšanas pakalpojumus, kas iekļauti CIF vērtībā, sniedz rezidenti (piem., transports uz pašu rēķina vai transporta pakalpojumi, ko sniedz specializēti rezidentpārvadātāji). Lai iegūtu pareizo līdzsvaru starp importu un eksportu, pakalpojumu eksports līdz ar to arī jāpalielina par tādu importa pārspīlējuma summu. Sektoru kontos preču importu vērtē pēc FOB vērtībām. Tas ir importa pārspīlējums tāpat kā CIF vērtējuma gadījumā. Tomēr FOB vērtējuma gadījumā pārspīlējums ir mazāks, kas nozīmē, ka aprēķinātais eksporta pieaugums arī ir mazāks. Dažādu vērtēšanas principu izmantošanas rezultāts ir tāds, ka tīrais kopējais imports ir tāds pats, taču gan kopējais imports, gan kopējais eksports ir lielāks CIF vērtējumiem. Abus vērtēšanas principus var saskaņot piegādes un izlietojuma tabulās, ieviešot korekcijas posteņus gan importam, gan eksportam. Korekcijas posteņiem jābūt vienādiem ar rezidentu sniegto transporta un apdrošināšanas pakalpojumu vērtību, kas iekļauta CIF vērtībā, bet ne FOB vērtībā, tas ir, atsaucoties uz transportu un apdrošināšanu no eksportētājvalsts robežas līdz importētājvalsts robežai. Tādiem korekcijas posteņiem, reiz tie iekļauti piegādes un izlietojuma tabulās, vairs nav vajadzīga īpaša apstrāde izejvielu un produkcijas aprēķinos.

9.31. Esošu preču nodošanu ieraksta kā negatīvus izdevumus pārdevējam un kā pozitīvus izdevumus pircējam. Par attiecīgo ražojumu grupu esošas preces nodošanas rezultātā izdara pārklasifikāciju starp izlietojumiem. Vienīgi darījuma izmaksas nav pārklasifikācija: tās ieraksta kā uzņēmuma vai profesionālu pakalpojumu izlietojumu. Apraksta un analīzes nolūkā var būt noderīgi par dažām ražojumu grupām norādīt atsevišķi esošo preču pārejas relatīvo lielumu, piem., lietotu mašīnu svarīgumu vai otrreizējā pārstrādē iegūta papīra svarīgumu.

9.32. Rezidentu tiešos pirkumus ārzemēs un nerezidentu pirkumus iekšzemē parasti aplēš kā īpašu uzdevumu statistikas sastādīšanas procesā. Tos ievieš kā korekciju importa, eksporta un, par ārvalstīs veikto pirkumu patēriņa daļas summu, galapatēriņa izdevumu sākotnējām aplēsēm. Lai iegūtu līdzsvaru starp piegādi un izlietojumu pēc ražojuma, visi tādi pirkumi jāsadala pa dažādajām iesaistītajām ražojumu grupām. Par ražojumu grupām, kur tādi pirkumu veidi ir svarīgi, tos var norādīt kā apakškategoriju, piem., izdevumi par izmitināšanu.

9.33. Visās piegādes un izlietojuma tabulās NACE 1. red. nozaru klasifikāciju paplašina ar nominālu nozari netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu izlietojumam. Piegādes tabulā par šo nozari darījumus neieraksta vispār. Izlietojuma tabulā netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu kopējo izlietojumu ieraksta kā minētās nominālās nozares starpproduktu patēriņu. Tā kā šai nominālajai nozarei nav nekādu citu darījumu, tad tās tīrais darbības rezultāts ir negatīvs par tās starpproduktu patēriņa summu; visas citas tās pievienotās vērtības sastāvdaļa ir nulle. Tādēļ tās kopējā bruto pievienotā vērtība ir vienāda ar tās (negatīvo) tīro darbības rezultātu.

9.34. Pāreja no piegādes un izlietojuma bāzes cenās uz pircēja cenām ietver:

a) tirdzniecības peļņas normu pārdalīšanu;

b) transporta peļņas normu pārdalīšanu;

c) ražojumu nodokļu pieskaitīšanu (izņemot atskaitāmo PVN);

d) ražojumu subsīdiju atskaitīšanu.

Tādas pārejas aplēse ir svarīga līdzsvarošanas procesa daļa. Atsevišķās tabulās var norādīt pāreju sīkāk (skat. 9.7. un 9.8. tabulu). Tādas tabulas var arī izmantot svarīgiem analītiskiem nolūkiem, piem., cenu analīzei un ražojumu nodokļu likmju izmaiņu seku analīzei.

9.35. Parasti, sagatavojot piegādes un izlietojuma tabulas un pareizi līdzsvarojot abas puses, vienmēr ir uzsvara izvēle starp diviem pretējiem statistikas datu korekcijas veidiem:

a) katra ražojuma piegādi bāzes cenās var pielāgot pircēja cenu vērtējumam, lai atļautu līdzsvarošanu ar izlietojumiem pircēja cenās;

b) katru no izlietojumiem pircēja cenās var pielāgot bāzes cenu vērtējumam, lai tas atbilstu piegādei bāzes cenās.

9.36. Praksē var būt vajadzīgi abi līdzsvaru veidi, lai izveidotu piegādes un izlietojuma tabulu. Abām alternatīvām piemēro vai tās pieprasa līdzīgus korekcijas veidus, tas ir, par ražojumu nodokļiem, no kā atskaitītas subsīdijas, un tirdzniecības un transporta peļņas normas pēc ražojuma. Faktiski pirmā alternatīva nav iespējama bez otrās, jo parasti nav iespējams zināt slejas par ražojumu nodokļiem, par ražojumu subsīdijām un tirdzniecības un transporta peļņas normām, kas sadalītas pēc ražojumiem piegādes tabulā, ja vien no izlietojuma tabulas pēc pircēja cenām nav zināms sadalījums starp atsevišķu ražojumu izlietojumiem (9.6. tabula).

9.37. Līdz ar to līdzsvarošanas procesā ir iesaistītas šādas tabulas:

a) piegādes un izlietojuma tabulas 9.5 un 9.6, kas rāda piegādes un izlietojumu pēc ražojuma pircēja cenās, un līdzsvarošanas kopsummu galarezultātus bāzes cenās;

b) tabulas par tirdzniecības un transporta peļņas normām un par ražojumu nodokļiem, no kā atskaitītas subsīdijas (tabulas 9.7 un 9.8).

9.38. Piegādes un izlietojuma pāreja no bāzes cenām uz pircēja cenām (skat. 9.34. punktu) ir tirdzniecības peļņas normu pārdalīšana: vērtēšana bāzes cenās nozīmē, ka tirdzniecības peļņas normas ieraksta kā daļu ražojumu tirdzniecības, turpretim vērtēšana pircēja cenās nozīmē, ka tirdzniecības peļņas normas sadala ražojumiem, uz kuriem tās attiecas. Analoga situācija attiecas uz transporta peļņas normām.

9.39. Tirdzniecības peļņas normu kopsumma pēc ražojuma ir vienāda ar tirdzniecības peļņas normu kopsummu pēc tirdzniecības nozares, kam pieskaitītas sekundārās tirdzniecības peļņas normas pēc citām nozarēm. Analogs vienādojums attiecas uz transporta peļņas normām.

9.7. tabula. Vienkārša tirdzniecības un transporta peļņas tabula

| | | | Nozares (NACE) 1 2 3 … … n | ∑ (1) | Galīgie izlietojumi a) b) c) d) e) f) | ∑ (3) | ∑ (1) + ∑ (3) |

| | | | (1) | (2) | (3) | (4) | (5) |

Ražojumi (CPA) 1(1)23......m) | 1 | (1) | Tirdzniecības un transporta peļņas normas par starpproduktu patēriņu pēc ražojuma un pēc nozares | | Tirdzniecības un transporta peļņas normas par galīgiem izlietojumiem: Galapatēriņa izdevumi:a)mājsaimniecībub)BIMAc)valdībasBruto kapitālieguldījumi:d)bruto ieguldījumi pamatkapitālā un vērtslietase)izmaiņas krājumosf)eksports | | | |

2 | | Tirdzniecības un transporta peļņas normas par starpproduktu patēriņu pēc nozares | | Tirdzniecības un transporta peļņas normas par galīgajiem izlietojumiem pēc veida | | Tirdzniecības un transporta peļņas normas, kopā | |

9.8. tabula. Vienkārša tabula "Ražojumu nodokļi, no kā atskaitītas subsīdijas"

| | | | Nozares (NACE) 1 2 3 … … n | ∑ (1) | Galīgie izlietojumi a) b) c) d) e) f) | ∑ (3) | ∑ (1) + ∑ (3) |

| | | | (1) | (2) | (3) | (4) | (5) |

Ražojumi (CPA) 1(1)23......m) | 1 | (1) | Nodokļi, no kā atskaitītas subsīdijas, par ražojumiem starpproduktu patēriņam pēc ražojuma un pēc nozares | | Ražojumu, kas paredzēti galīgajiem izlietojumiem, nodokļi, no kā atskaitītas subsīdijas: Galapatēriņa izdevumi:a)mājsaimniecībub)BIMAc)valdībasBruto kapitālieguldījumi:d)bruto ieguldījumi pamatkapitālā un vērtslietase)izmaiņas krājumosf)eksports | | | |

2 | | Nodokļi, no kā atskaitītas subsīdijas, par ražojumiem starpproduktu patēriņam pēc nozares | | Nodokļi, no kā atskaitītas subsīdijas, par ražojumiem galīgajiem izlietojumiem, pēc veida | | Ražojumu nodokļi, no kā atskaitītas subsīdijas, kopā | |

9.40. Transporta peļņas normas ietver transportēšanas izmaksas, ko pircēji maksā atsevišķi un kas iekļautas ražojumu izlietojumā pircēja cenās, bet ne izgatavotāja produkcijas bāzes cenās vai vairumtirgotāju vai mazumtirgotāju tirdzniecības peļņas normās. Tādās transporta peļņas normās jo īpaši ietilpst:

a) preču transports no izgatavošanas vietas līdz vietai, kur pircējs tās pieņem gadījumā, ja izgatavotājs maksā trešajai personai par transportu, ja minēto summu iekļauj atsevišķā rēķinā pircējam;

b) preču transports, ko organizē izgatavotājs vai vairumtirgotājs vai mazumtirgotājs tādā veidā, ka pircējam atsevišķi jāmaksā par transporta izmaksām, pat ja transporta pakalpojumus sniedz pats izgatavotājs vai vairumtirgotājs vai mazumtirgotājs.

Visas citas preču transportēšanas izmaksas neieraksta kā transporta peļņas normu, piem.:

a) ja izgatavotājs pats transportē preces, tad tādas transportēšanas izmaksas būs iekļautas izgatavotāja produkcijas bāzes cenās; tāds transports raksturo papilddarbību, un individuālās transporta izmaksas nebūs identificējamas kā transportēšanas izmaksas;

b) ja izgatavotājs organizē, lai preces transportētu bez atsevišķa faktūrrēķina par transporta pakalpojumiem, tad tādas transportēšanas izmaksas tiks iekļautas izgatavotāja produkcijas bāzes cenās; tādas transportēšanas izmaksas būs identificējamas kā tādas, un tās ierakstīs kā daļu izgatavotāja starpproduktu patēriņa;

c) ja vairumtirgotāji un mazumtirgotāji noorganizē preču pārvešanu no vietas, kur viņi tās pieņem, līdz vietai, kur tās pieņem cits pircējs, tādas izmaksas tiks iekļautas tirdzniecības peļņas normā, ja pircējam nepieprasa atsevišķu maksu par transportēšanu. Un atkal, tāpat kā gadījumā ar izgatavotājiem, tādas izmaksas var raksturot vairumtirgotāju un mazumtirgotāju vai starpproduktu patēriņa pircēju papilddarbību, tādējādi ietilpstot tirdzniecības peļņas normā, bet ne transporta peļņas normā;

d) ja mājsaimniecība nopērk preces galapatēriņa nolūkos un organizē trešās personas transportu, tad tādas transporta izmaksas ieraksta kā galapatēriņa izdevumus par transporta pakalpojumiem un neiekļauj tirdzniecības vai transporta peļņas normā.

9.41. 9.7. tabula rāda mazliet vienkāršotu ainu par tirdzniecības un transporta peļņas normu matricu, jo:

a) nav parādīta izteikta atšķirība starp tirdzniecības un transporta peļņas normu. Abus peļņas normu veidus var norādīt par katru ražojumu grupu. Cits risinājums ir izveidot atsevišķas tabulas: vienu tirdzniecības peļņas normai un vienu transporta peļņas normai;

b) attiecībā uz tirdzniecības peļņas normu jānosaka atšķirība starp vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, lai ņemtu vērā atšķirības to cenās. Sastādot tabulas, jāapzinās, ka vairumtirgotāji var arī pārdot tieši mājsaimniecībām (piem., mēbeles) un ka mazumtirgotāji var arī pārdot nozarēm (piem., kafejnīcām un restorāniem);

c) aprēķinot un analizējot tirdzniecības peļņas normas par ražojumiem galapatēriņa izdevumiem, ko veic mājsaimniecības, par katru ražojumu grupu var atšķirt arī svarīgākos sadales kanālus, lai ņemtu vērā atšķirības to cenās; atšķirība starp vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību tiešām ir pārāk aptuvena. Piemēram, mājsaimniecības var nopirkt preces un pakalpojumus lielveikalā, pārtikas preču veikalā, ziedu veikalā, universālveikalā, ārzemēs vai iegūt tos kā ienākumu natūrā. Turklāt par dažiem ražojumiem sekundārā realizācija var būt ļoti svarīga, piem., cigarešu gadījumā tas var attiekties uz realizāciju kafejnīcās, restorānos un degvielas uzpildes stacijās. Protams, tādu daudz smalkāku atšķirību var īstenot tikai tad, ja pieejamie datu avoti sniedz pietiekamu informāciju par vismaz aptuvenām katra sadales kanāla svarīguma aplēsēm;

d) aprēķinot transporta peļņas normas, atšķirība pēc transporta veida (piem., pa dzelzceļu, gaisu, jūru/iekšzemes ūdensceļu vai ceļu) var būt ļoti noderīga.

9.42. Ražošanas un ievedmuitas nodokļu sastāvā ietilpst:

a) nodokļi par ražojumiem (D.21):

1. pievienotās vērtības veida nodokļi (PVN) (D.211);

2. ievedmuitas nodokļi un nodevas, izņemot PVN (D.212);

3. nodokļi par ražojumiem, izņemot PVN un ievedmuitas nodokļus (D.214);

b) citi ražošanas nodokļi (D.29).

Līdzīgas kategorijas ir attiecībā uz ražošanas un importa subsīdijām. Subsīdijas apstrādā tā, it kā tās būtu negatīvi ražošanas un ievedmuitas nodokļi.

Visu minēto kategoriju definīcijas ir sniegtas 4.14. līdz 4.39. punktā.

9.43. Piegāde pēc bāzes cenām ietver citus tīros ražošanas nodokļus, tas ir, no kā atskaitītas citas ražošanas subsīdijas. Lai veiktu pāreju no bāzes cenām uz pircēja cenām (vai otrādi, skat. 9.34. punktu), jāpieskaita dažādie ražojumu nodokļi un jāatskaita dažādās ražojumu subsīdijas (vai otrādi).

9.44. PVN var būt atskaitāms, neatskaitāms vai vienkārši nepiemērojams:

a) atskaitāmu PVN parasti piemēro vairākumam starpproduktu patēriņa, vairākumam bruto ieguldījumu pamatkapitālā un daļai krājumu izmaiņu;

b) neatskaitāmu PVN bieži piemēro galapatēriņa izdevumiem, daļām bruto ieguldījumu pamatkapitālā, daļai krājumu izmaiņām un daļai starpproduktu patēriņa;

c) PVN parasti nav piemērojams:

1. eksportam (vismaz eksportam uz valstīm ārpus Eiropas Savienības);

2. precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas PVN nulles likme, neatkarīgi no to izlietojuma;

3. ražotājiem, kas atbrīvoti no PVN reģistrācijas, piem., mazajiem uzņēmējiem un reliģiskajām organizācijām.

9.45. PVN ieraksta neto EKS: visas piegādes vērtē bāzes cenās, tas ir, izņemot rēķinā iekļauto PVN; starpproduktu patēriņu un galīgo izlietojumu ieraksta pircēja cenās, tas ir, izņemot atskaitāmo PVN.

9.46. 9.8. tabula par ražojumu nodokļiem, no kā atskaitītas subsīdijas, ir vienkāršota, jo:

a) dažādie ražojumu nodokļu veidi nav atšķirti un subsīdijas nenorāda atsevišķi;

b) dažādas nodokļu likmes un subsīdijas var piemērot dažādiem sadales kanāliem, tāpēc pēdējā arī būtu jāatšķir, ja pastāv būtiska un pietiekama informācija.

9.47. Nodokļi un subsīdijas par ražojumiem atbilst summām, kas jāsamaksā pēc tam, kad tās apliecinātas ar nodokļu aprēķinu, deklarācijām utt. vai faktiski samaksātām summām (skatīt 4.27. punktu). Nodokļus (un subsīdijas) par ražojumiem parasti aplēš pēc ražojuma, piemērojot oficiālās nodokļu (subsīdiju) likmes dažādajām plūsmām. Vēlāk jāanalizē atšķirības starp nodokļu aprēķiniem vai faktiski samaksātajām summām.

a) Dažas no minētajām atšķirībām rāda, ka ražojumu nodokļu sākotnējā aplēse neatbilst EKS definīcijām:

1. atbrīvojuma gadījumā ražojumu nodokļu sākotnējā aplēse tāpēc jāsamazina;

2. gadījumā, kad izvairās no ražojumu nodokļu maksāšanas (piem., nodokļu maksāšana ir obligāta, bet nav nodokļu aprēķina), ražojumu nodokļu aplēse ir jāsamazina;

3. naudas sodu gadījumā ražojumu nodokļu aplēses jāpalielina.

Ražojumu nodokļu aplēšu izmaiņas līdztekus ietekmē mainīgos lielumus, ko aplēš, pieskaitot vai atskaitot ražojumu nodokļu aplēses. Piemēram, specifiskas ražojumu grupas produkciju bāzes cenās var aplēst, atskaitot inter alia ražojumus nodokļus no aplēstā izlietojuma pircēja cenās. Tomēr produkcijas aplēses bāzes cenās var arī apvienot inter alia ar ražojumu nodokļu aplēsēm, lai iegūtu izlietojumu aplēses pircēja cenās.

b) Piegādes un izlietojuma tabulā nav jāņem vērā daži citi atšķirību veidi:

1. laika atšķirības, piem., maksājumi var attiekties uz vairāku gadu nodokļu aprēķiniem;

2. maksātnespējīgi uzņēmumi (bankroti): tas jāieraksta kā citas izmaiņas finanšu aktīvu un saistību apjomā, tas ir, tās nav ierakstāmas piegādes un izlietojuma tabulā.

c) Dažos gadījumos atšķirības var arī norādīt, ka ražojumu nodokļu un subsīdiju sākotnējā aplēsē ir ieviesusies būtiska kļūda, piem., kāda ražojuma produkcijas nepietiekamas aplēses rezultātā. Tad var pamatot arī preču un pakalpojumu plūsmu aplēšu grozījumus.

Pārejā no ražojuma izlietojumiem pircēja cenās uz bāzes cenām ražojumu nodokļu un subsīdiju sākotnējo aplēšu grozījumus var norādīt kā atsevišķu posteni. Tomēr par visiem izejvielu un produkcijas aprēķiniem būs nepieciešams iedalīt šo grozījumu pēc ražojuma, pat ja to var pamatot tikai ar vienkāršu matemātisku apstiprinājumu, piem., proporcionālu iedalījumu.

9.48. Izlietojuma tabulā 9.6. nav norādīts, kādā mērā izlietotās preces un pakalpojumi ir ražoti iekšzemē vai importēti. Tāda informācija ir vajadzīga visām analīzēm, kurās saiknei starp preču un pakalpojumu piegādi un izlietojumu ir nozīme nacionālajā ekonomikā. Konkrēts gadījums ir analizēt eksporta vai galapatēriņa izdevumu izmaiņu ietekmi uz importu, iekšzemes ražošanu un saistītiem mainīgiem lielumiem, piemēram, nodarbinātība. Faktiski to piemēro vairākumam analīžu, kas norādītas 9.14. un 9.15. punktā. Tāpēc izejvielu un produkcijas sistēma ietver arī izlietojuma tabulu par importētajiem ražojumiem un tabulu par iekšzemē ražotajām precēm un pakalpojumiem (9.9. un 9.10. tabula).

9.49. Izlietojuma tabula par importētajiem ražojumiem jāsastāda, izmantojot visu par importa izlietojumiem pieejamo informāciju, piem., par dažiem ražojumiem var būt zināmi lielākie importētājuzņēmumi un par dažiem ražotājiem var būt informācija par importa apjomu. Parasti tomēr tiešās statistiskās informācijas par importa izlietojumu ir maz. Tāpēc tāda informācija parasti jāpapildina ar pieņēmumiem pēc ražojuma grupas.

9.50. Iekšzemē ražoto preču un pakalpojumu izlietojuma tabulu tad var iegūt, atskaitot importēto ražojumu izlietojuma tabulu no vispārīgās izlietojuma tabulas.

9.9. tabula. Izlietojuma tabula attiecībā uz importu

| | | | Nozares (NACE) 1 2 3 … … n | ∑ (1) | Galīgie izlietojumi a) b) c) d) e) f) | ∑ (3) | ∑ (1) + ∑ (3) |

| | | | (1) | (2) | (3) | (4) | (5) |

Ražojumi (CPA) 1(1)23......m | 1 | (1) | Par importētajiem ražojumiem: Starpproduktu patēriņš pēc CIF vērtībām pēc ražojuma un pēc nozares | | Par importētajiem ražojumiem: Galīgie izlietojumi pēc CIF vērtībām: Galapatēriņa izdevumi:a)mājsaimniecībub)BIMAc)valdībasBruto kapitālieguldījumi:d)bruto ieguldījumi pamatkapitālā un vērtslietase)izmaiņas krājumosf)eksports | | | |

2 | | Kopējais importēto ražojumu starpproduktu patēriņš pēc nozares | | Kopējais importēto ražojumu galīgais izlietojums pēc veida | | Kopējais imports | |

9.10. tabula. Izlietojuma tabula bāzes cenās attiecībā uz iekšzemes produkciju

| | | Nozares (NACE) 1 2 3 … … n | ∑ (1) | Galīgie izlietojumi a) b) c) d) e) f) | ∑ (3) | ∑ (1) + ∑ (3) |

| | | (1) | (2) | (3) | (4) | (5) |

Ražojumi (CPA) 1(1)23.....m | 1 | (1) | Par iekšzemes produkciju: Starpproduktu patēriņš bāzes cenās pēc ražojuma un pēc nozares | | Par iekšzemes produkciju: Galīgie izlietojumi bāzes cenās: Galapatēriņa izdevumi:a)mājsaimniecībub)BIMAc)valdībasBruto kapitālieguldījumi:d)bruto ieguldījumi pamatkapitālā un vērtslietase)izmaiņas krājumosf)eksports | | |

2 | | Kopējais iekšzemes produkcijas starpproduktu patēriņš bāzes cenās pēc nozares | | Iekšzemes produkcijas galīgais izlietojums bāzes cenās | | Kopējā iekšzemes produkcija |

3 | | Kopējais importēto ražojumu starpproduktu patēriņš pēc nozares | | Iekšzemes produkcijas galīgais izlietojums bāzes cenās | | Kopējais imports |

. | | Tīrie nodokļi par ražojumiem starpproduktu patēriņam pēc nozares | | Tīrie nodokļi par ražojumu galīgo izlietojumu | | Kopējie tīrie nodokļi par ražojumiem |

. | | Kopējais starpproduktu patēriņš pircēja cenās pēc nozares | | Kopējie galīgie izlietojumi pēc veida | | Kopējais izlietojums |

. | | Pievienotās vērtības sastāvdaļas pēc nozares | | | | |

. | | Pievienotā vērtība pēc nozares | | | | |

. | | Produkcija bāzes cenās pēc nozares | | | | |

9.51. Lai izmantotu specifiskākiem nolūkiem, iepriekš noformētās piegādes un izlietojuma tabulas var grozīt, ieviešot alternatīvas un papildu klasifikācijas. Svarīgi konkrētie gadījumi ir:

a) detalizētākas ražojumu un nozaru klasifikācijas, kuru pamatā ir nacionālās klasifikācijas, vai lai ņemtu vērā specifiskas vajadzības, piem., lai analizētu pētniecības un attīstības nozīmi nacionālajā ekonomikā;

b) detalizētāks importa un eksporta ģeogrāfiskais sadalījums, piem., Eiropas Savienības iekšējā tirdzniecība, apakšklasificēta pēc valsts, un Eiropas Savienības ārējā tirdzniecība, apakšklasificēta pēc saimnieciskajiem reģioniem un pēc dažām īpašām valstīm, tādām kā Amerikas Savienotās Valstis un Japāna;

c) importa klasifikācija:

1. tādu ražojumu imports, ko ražo arī iekšzemē ("konkurējošais imports");

2. tādu ražojumu imports, ko iekšzemē neražo ("papildimports").

Var sagaidīt, ka abiem importa veidiem ir atšķirīgas attiecības ar nacionālo ekonomiku un atšķirīga nozīme. Konkurējošais imports var būt analīzes un ekonomiskās politikas objekts, jo tas var būt iekšzemes produkcijas aizstājējs; tāpēc tos var iekļaut kā (potenciālā) galīgā izlietojuma atsevišķu kategoriju izlietojuma tabulās. Attiecībā uz papildimportu analīze koncentrēsies galvenokārt uz tā cenu vai apjoma izmaiņu ietekmi uz nacionālo ekonomiku (piem., naftas krīzes gadījumā);

d) darba ņēmēju kompensācijas klasifikācija pēc tādiem kritērijiem kā izglītības līmenis, daļēja slodze/pilna slodze, vecums un dzimums. Šo klasifikāciju tad var piemērot arī papildinformācijai par nodarbinātību. Tādējādi piegādes un izlietojuma tabulas var izmantot arī visiem darba tirgus analīzes veidiem;

e) darba ņēmēju kompensācijas sadalījums:

1. algas, tostarp

- darba ņēmēju sociālās iemaksas [1] Šā jēdziena vispārējā aplēse var būt vajadzīga, ja darba ņēmēja sociālā iemaksa ir atkarīga ne tikai no algas, bet arī, piem., no citiem darba ņēmēja ieņēmumiem, vecuma un ģimenes stāvokļa.;

2. darba devēju sociālās iemaksas.

Tāds sadalījums ļauj analizēt sociālo iemaksu nozīmi ieguldīto darbaspēka resursu cenā un novirzīt šo apgrūtinājumu bruto darbības rezultāta virzienā;

f) galapatēriņa klasifikācija pēc nolūka (mājsaimniecībām: COICOP, un valdībai: COFOG). Minēto izdevumu funkcionālā klasifikācija ļauj novērtēt katras funkcijas ietekmi ekonomikas daļā. Piemēram, tad var novērtēt valsts un privāto izdevumu nozīmīgumu par veselības aprūpi, transportu un izglītību. Cits konkrēts gadījums ir analizēt to, kā valdības izdevumi par aizsardzību ietekmē dažas iekšzemes nozares, jo īpaši lidaparātu, smagkravas automobiļu un ieroču ražotājus;

g) ieguldījumu pamatkapitālā un pamatkapitāla krājumu pārklasifikācija par pamatlīdzekļiem, ko īpašnieks iznomājis, piem., operatīvās izpirkumnomas gadījumā: pamatlīdzekļus var ierakstīt tā, it kā tie būtu lietotāja īpašumā (atšķirībā no standarta apstrādes EKS). Tādas pārklasifikācijas nolūks ir padarīt salīdzināmas nozaru, kuras nomā pamatlīdzekļus, un nozaru, kurām pieder tamlīdzīgi pamatlīdzekļi, izmaksu struktūras. Konsekventai uzskaitei minētā pārklasifikācija pieprasa arī nomnieka starpproduktu patēriņa un iznomātāja produkcijas grozījumus par pamatlīdzekļa nomas summu;

h) nodarbinātības un darba ņēmēju kompensācijas pārklasifikācija par nolīgtu darbaspēku un personām, kuras strādā ar pagaidu nodarbinātības aģentūru starpniecību: tādas pārklasifikācijas nolūks ir padarīt nozaru izmaksu struktūru salīdzināmāku, ierakstot personas kā darba ņēmējus nozarēs, "kurās tās faktiski strādā". Tāda pārklasifikācija ietver arī iesaistīto nozaru starpproduktu patēriņa un produkcijas jēdzienu grozījumu.

TABULAS, KAS SASAISTA PIEGĀDES UN IZLIETOJUMA TABULAS AR SEKTORU KONTIEM

9.52. Informācijai piegādes un izlietojuma tabulās jābūt sasaistītai ar sektoru kontiem, lai nodrošinātu, ka piegādes un izlietojuma tabula ir saskaņota ar sektoru kontiem. To sasniedz, ieviešot tabulu ar mainīgiem lielumiem, kas saistklasificēta pēc nozares un pēc sektora (skat. 9.11. tabulu).

+++++ TIFF +++++

SIMETRISKĀS IZEJVIELU UN PRODUKCIJAS TABULAS

9.53. EKS izejvielu un produkcijas tabula pa atsevišķiem ražojumiem ir svarīgākā simetriskā izejvielu un produkcijas tabula, un šī tabula ir aprakstīta šeit.

9.54. Izejvielu un produkcijas tabulu pa atsevišķiem ražojumiem (skat. 9.4. un 9.12. tabulu) var sastādīt, konvertējot piegādes un izlietojuma tabulas, abas bāzes cenās. Tas ietver formāta maiņu, tas ir, no divām asimetriskām tabulām uz vienu simetrisku tabulu (skat. 9.09. punktu). Konversiju var sadalīt trijos posmos:

a) blakusražojumu, kas iekļauti piegādes tabulā, sadalījums pa nozarēm, kurās tie ir galvenie ražojumi;

b) izlietojuma tabulas sleju pārkārtošana no izejvielām nozarēs uz izejvielām viendabīgās nozarēs (bez rindu apkopošanas);

c) jaunās izlietojumu tabulas detalizēto ražojumu (rindu) apkopošana uz viendabīgajām nozarēm, kas norādītas slejās, ja vajadzīgs.

9.55. Solis a) ietver produkcijas pārvedumus blakusražojumu veidā piegādes tabulā. Tā kā blakusražojumi parādās kā "ārpusdiagonāles" ieraksti piegādes tabulā, šis pārvedumu veids ir salīdzinoši vienkāršs. Tādus blakusražojumus uzskata par papildinājumiem nozarēs, kurās tie ir galvenie, un tos izņem no nozarēm, kurās tos saražoja.

9.56. Solis b) ir sarežģītāks, jo pamatdati par izejvielām attiecas uz nozarēm, nevis uz katru atsevišķu ražojumu, ko saražojusi katra nozare. Šeit veicamais konversijas veids rezultātā rada izejvielu pārvedumu, kas saistīts ar tās nozares blakusprodukciju, kurā tāda blakusprodukcija tika saražota, uz nozari, kurai tās galvenokārt (raksturīgi) pieder. Veicot pāreju, var izmantot divas dažādas pieejas:

1. izmantojot papildu statistisko un tehnisko informāciju;

2. izmantojot pieņēmumus.

9.57. Papildu statistiskā un tehniskā informācija jāizmanto pēc iespējas vairāk. Piemēram, var būt iespējams iegūt specifisku informāciju par izejvielām, kas vajadzīgas, lai ražotu zināmus produkcijas veidus. Tomēr tāda veida informācija parasti ir nepilnīga. Visbeidzot, parasti būs nepieciešams izmantot vienkāršus pieņēmumus, lai veiktu pārvedumus.

9.12. tabula. Simetriska izejvielu un produkcijas tabula bāzes cenās (pēc ražojumiem)

| | | Ražojumi (CPA) 1 2 3 … … n | ∑ (1) | Galīgie izlietojumi a) b) c) d) e) f) | ∑ (3) | ∑ (1) + ∑ (3) |

| | | (1) | (2) | (3) | (4) | (5) |

Ražojumi (CPA) 1(1)23......n | 1 | (1) | Starpproduktu patēriņš bāzes cenās pēc ražojuma un pēc ražojuma | | Galīgie izlietojumi bāzes cenās: Galapatēriņa izdevumi:a)mājsaimniecībub)BIMAc)valdībasBruto kapitālieguldījumi:d)bruto ieguldījumi pamatkapitālā un vērtslietase)izmaiņas krājumosf)eksports | | |

2 | | Kopējais starpproduktu patēriņš bāzes cenās pēc ražojuma | | Galīgais izlietojums bāzes cenās pēc veida | | Kopējais izlietojums bāzes cenās |

3 | | Tīrie nodokļi par ražojumiem pēc ražojuma | | Tīrie nodokļi par ražojumiem pēc galīgā izlietojuma veida | | Kopējie tīrie nodokļi par ražojumiem |

. | | Kopējais starpproduktu patēriņš pircēja cenās pēc ražojuma | | Kopējie galīgie izlietojumi pēc veida pircēja cenās | | Kopējie tīrie nodokļi pircēja cenās |

. | | Pievienotās vērtības sastāvdaļas pēc ražojuma | | | | |

. | | Pievienotā vērtība pēc ražojuma | | | | |

. | | Produkcija bāzes cenās pēc ražojuma | | | | |

. | | Imports CIF pēc ražojuma | | | | |

. | | Piegāde bāzes cenās pēc ražojuma | | | | |

9.58. Pieņēmumu pamatā, ko izmanto, lai pārvestu produkciju un saistītās izejvielas, ir divi tehnoloģisko pieņēmumu veidi:

a) nozaru tehnoloģija, pieņemot, ka visi ražojumi, ko saražojušas vietējās DVV kādā nozarē, ir saražotas vienā un tajā pašā izejvielu struktūrā;

b) ražojumu tehnoloģija, pieņemot, ka visiem ražojumiem kādā ražojumu grupā ir viena un tā pati izejvielu struktūra, neatkarīgi no tā, kāda nozare tos ražo.

Labākā pieņēmuma izvēle nav viegla, tā katrā atsevišķā gadījumā jāpiemēro. Tai tiešām jābūt atkarīgai no nacionālo nozaru struktūras, piem., no specializācijas pakāpes, un no to nacionālo tehnoloģiju viendabīguma, ko izmanto ražojumu ražošanai vienā un tajā pašā ražojumu grupā. Piemēram, zābakus var izgatavot no ādas vai no plastmasas. Tādējādi vienas ražojumu tehnoloģijas pieņemšana attiecībā uz visiem zābakiem (vai ja izmanto lielāku apkopojuma pakāpi, piem., apaviem) var būt problemātiska; nozares tehnoloģijas pieņemšana tad var būt labāka alternatīva.

Ražojumu tehnoloģijas pieņēmuma vienkārša piemērošana bieži vien ir devusi nepieņemamus rezultātus tiktāl, ciktāl dažreiz radītie izejvielu un produkcijas koeficienti ir neticami vai pat neiespējami, piemēram, negatīvi koeficienti. Neiespējamie koeficienti var rasties mērījumu kļūdu dēļ un neviendabīguma dēļ (ražojumu maisījuma dēļ) nozarē, kurā pārvestais ražojums ir galvenais ražojums. To var pārvarēt, izdarot korekcijas, ņemot vērā papildinformāciju vai pēc iespējas pilnīgākā mērā izmantojot apzinātus novērtējumus. Protams, cits risinājums ir piemērot nozaru tehnoloģijas alternatīvo pieņēmumu. Praksē jaukto tehnoloģiju pieņēmumu izmantošana, kas apvienoti ar papildinformāciju, ir labākā stratēģija simetrisko izejvielu un produkcijas tabulu sastādīšanai.

9.59. Pieņēmumu nozīmes svarīgums ir atkarīgs no blakusražošanas pakāpes, kas savukārt ir atkarīga ne tikai no tā, kā tiek organizēta ražošana saimniecībā, bet arī no ražojumu sadalījuma. Jo detalizētāks ražojumu sadalījums, jo vairāk blakusprodukcijas var sagaidīt.

9.60. Solis c) ietver ražojumu apkopojumu jaunajā izlietojumu tabulā līdz nozarēm, kas tos rada, atbilstīgi a) solim, un rezultātā rodas simetriska izejvielu un produkcijas tabula ar ražojumiem, kas saistklasificēti pret blakusražojumiem. Kamēr minētie grozījumi sākas no datiem, kas pamatoti uz vietējām DVV, rezultātā iegūtie ieraksti tiek izdarīti tā, lai tie atbilstu "viendabīgo ražošanas vienību" ierakstiem.

9.61. Klasifikācijas simetriskajā izejvielu un produkcijas tabulā sakrīt ar klasifikācijām piegādes un izlietojuma tabulās, jo pirmās ir pēdējo pārveide (izņemot, protams, klasifikāciju pēc nozares/viendabīgās nozares).

9.62. Simetriskajai izejvielu un produkcijas tabulai 9.12. jāpievieno vismaz divas tabulas:

a) matrica, kurā norāda importa izlietojumu; šīs tabulas formāts ir tāds pats kā importa tabulas formāts, kas atbalsta piegādes un izlietojuma tabulas (skat. 9.10. tabulu), izņemot to, ka izmanto klasifikāciju "pēc ražojuma";

b) simetriska izejvielu un produkcijas tabula par iekšzemes produkciju (9.13. tabula).

Pēdējā tabula jāizmanto, aprēķinot uzkrātos koeficientus, tas ir, Ļeontjeva inversiju. 9.13. tabulas izteiksmē Ļeontjeva inversija ir inversija starpībai starp identitātes matricu I un tehnisko koeficientu matricu, kas iegūta no matricas ((1), (1)). Ļeontjeva inversija var būt aprēķināta arī par iekšzemes produkciju un konkurējošo importu (skat. 9.51. punktu). Tad pieņem, ka konkurējošais imports ir ražots tāpat kā konkurējošā iekšzemes produkcija.

9.13. tabula. Simetriska izejvielu un produkcijas tabula attiecībā uz iekšzemes produkciju (pēc ražojumiem)

| | | Ražojumi (CPA) 1 2 3 … … n | ∑ (1) | Galīgie izlietojumi a) b) c) d) e) f) | ∑ (3) | ∑ (1) + ∑ (3) |

| | | (1) | (2) | (3) | (4) | (5) |

Ražojumi (CPA) 1(1)23......n | 1 | (1) | Par iekšzemes produkciju: Starpproduktu patēriņš bāzes cenās pēc ražojuma un pēc ražojuma | | Par iekšzemes produkciju: Galīgie izlietojumi bāzes cenās: Galapatēriņa izdevumi:a)mājsaimniecībub)BIMAc)valdībasBruto kapitālieguldījumi:d)bruto ieguldījumi pamatkapitālā un vērtslietase)izmaiņas krājumosf)eksports | | |

2 | | Kopējais iekšzemes produkcijas starpproduktu patēriņš bāzes cenās pēc ražojuma | | Iekšzemes produkcijas galīgais izlietojums bāzes cenās | | Kopējā iekšzemes produkcija |

3 | | Kopējais importēto ražojumu starpproduktu patēriņš pēc ražojuma | | Iekšzemes produkcijas galīgais izlietojums bāzes cenās | | Kopējais imports |

. | | Tīrie nodokļi par ražojumiem starpproduktu patēriņam pēc ražojuma | | Tīrie nodokļi par ražojumiem pēc galīgā izlietojuma | | Kopējie tīrie nodokļi par ražojumiem |

. | | Kopējais starpproduktu patēriņš pircēja cenās pēc ražojuma | | Kopējie galīgie izlietojumi pēc veida | | Kopējais izlietojums |

. | | Pievienotās vērtības sastāvdaļas pēc ražojuma | | | | |

. | | Pievienotā vērtība pēc ražojuma | | | | |

. | | Produkcija bāzes cenās pēc ražojuma | | | | |

10. NODAĻA

CENAS UN APJOMA RĀDĪTĀJI

10.01. Ekonomisko kontu sistēmā visas plūsmas un krājumus izsaka naudas vienībās. Naudas vienība ir vienīgais kopsaucējs, ko var izmantot, lai novērtētu ārkārtīgi dažādos darījumus, kas ierakstīti kontos, un atvasinātu nozīmīgus līdzsvarošanas posteņus.

Sarežģījums, izmantojot naudas vienību kā mērvienību, ir tas, ka šī vienība nav stabila, un tas arī nav starptautisks standarts. Lielākās rūpes ekonomiskajā analīzē ir izmērīt ekonomisko izaugsmi apjoma izteiksmē starp dažādiem laika posmiem. Tad dažu ekonomisko rādītāju vērtības izmaiņās jāatšķir izmaiņas, kas rodas tikai cenu izmaiņu dēļ, un atlikums, ko sauc par izmaiņām "apjomā".

Ekonomiskajā analīzē veic arī telpiskus salīdzinājumus, tas ir, starp dažādām nacionālajām ekonomikām. To centrā ir ražošanas līmeņa un ienākuma starptautiskie salīdzinājumi apjoma izteiksmē, bet ņem vērā arī cenu līmeni. Tāpēc atšķirības ekonomisko rādītāju vērtībā starp valstu pāriem vai grupām jāsadala reizinātājos — tādās sastāvdaļās, kas atspoguļo apjoma atšķirības un cenu atšķirības.

10.02. Ja runa ir par plūsmu un krājumu laika salīdzinājumiem, tad vienlīdz liela nozīme jāpiešķir gan cenu, gan apjomu izmaiņu rūpīgiem mērījumiem. Īstermiņā cenu izmaiņu novērošanai nav mazāka nozīme kā piedāvājuma un pieprasījuma apjoma mērījumiem. Ilgākā termiņā ekonomiskās izaugsmes pētījumos jāņem vērā kustība dažādo preču un pakalpojumu veidu relatīvajās cenās.

Pamatmērķis nav vienkārši nodrošināt visaptverošus cenu un apjomu izmaiņu rādītājus par galvenajiem sistēmas rādītājiem, bet apkopot savstarpēji atkarīgu rādītāju komplektu, kas ļauj veikt sistemātisku un detalizētu inflācijas un ekonomiskās izaugsmes un svārstību analīzi.

10.03. Vispārīgais noteikums telpiskajiem salīdzinājumiem ir tas, ka jāveic precīzi mērījumi gan par ekonomisko rādītāju apjoma, gan par cenu sastāvdaļām. Tā kā atšķirība starp Laspjēra un Pāšes formulām bieži ir nozīmīga telpiskajos salīdzinājumos, Fišera indeksa formula ir vienīgā pieņemamā šai nolūkā.

10.04. Ekonomiskajiem kontiem ir tā priekšrocība, ka tie sniedz piemērotu sistēmu apjoma un cenu indeksa sistēmas izveidei, kā arī nodrošina statistikas datu konsekvenci.

Kontu veidošanas pieejas priekšrocības var apkopot šādi:

a) jēdzieniskā līmenī tāda kontu veidošanas sistēmas izmantošana, kas nosedz visu ekonomisko sistēmu, prasa konsekventi precizēt cenas un fizikālās vienības par dažādajiem ražojumiem un plūsmām sistēmā. Tāda veida sistēmā ir obligāti, piemēram, lai cenas un apjoma jēdzieni par konkrētu ražojumu grupu būtu vienādi identificēti gan resursos, gan izlietojumos;

b) statistikas līmenī ekonomisko kontu sistēmas izmantošana uzliek kontu veidošanas ierobežojumus, kas jāievēro gan par kārtējām, gan par nemainīgajām cenām, un parasti būs vajadzīgas dažas korekcijas, lai nodrošinātu cenas un apjoma datu konsekvenci;

c) turklāt integrētas cenu un apjoma indeksu sistēmas izveide ekonomisko kontu sistēmas kontekstā nodrošina nacionālās uzskaites speciālistu ar papildu pārbaudēm. Pieņemot, ka pastāv līdzsvarota piegādes un izlietojuma tabulu sistēma kārtējās cenās, tādu līdzsvarotu tabulu izveide nemainīgās cenās nozīmē, ka automātiski var atvasināt netiešo cenu indeksu sistēmu. Tādu atvasināto indeksu ticamības izskatīšana var izraisīt nemainīgo cenu datu pārskatīšanu un korekcijas, un dažos gadījumos pat nemainīgo cenu vērtības pārskatīšanu un korekcijas;

d) visbeidzot, kontu veidošanas pieeja ļauj izmērīt cenu un apjoma izmaiņas par dažiem līdzsvarošanas posteņiem kontos, pēdējos atvasinot pēc definīcijas, izmantojot citus datus kontos.

10.05. Kaut gan integrētajai sistēmai, kuras pamatā ir darījumu ar precēm un pakalpojumu līdzsvars gan vispārējā līmenī, gan pēc nozares, ir priekšrocības, tomēr jāatzīst, ka tādējādi iegūtie cenu un apjoma indeksi neatbilst visām vajadzībām un neatbild uz visiem iespējamiem jautājumiem par cenu vai apjoma izmaiņu priekšmetu. Kontu veidošanas ierobežojumi un cenu un apjomu indeksa formulu izvēle, lai gan tas ir būtiski saskaņotas sistēmas izveidei, dažreiz var būt kavēklis. Ir vajadzīga arī informācija par īsākiem laika posmiem kā mēneši vai ceturkšņi. Tādos gadījumos var izrādīties noderīgi citi cenas un apjoma indeksu veidi.

CENAS UN APJOMA INDEKSU DARBĪBAS JOMA KONTU SISTĒMĀ

10.06. Starp plūsmām, kas parādās ekonomiskajos kontos par kārtējām cenām, ir dažas (galvenokārt attiecībā uz ražojumiem), kurās atšķirība starp cenu un apjoma izmaiņām ir līdzīga atšķirībai mikroekonomiskajā līmenī. Daudzām citām plūsmām sistēmā atšķirība ir daudz mazāk redzama.

Pirmajā gadījumā plūsmas attiecas uz grupu elementāru darījumu ar precēm un pakalpojumiem, kur katras vērtība ir līdzvērtīga ražojumu fizikālo vienību skaitam un to attiecīgajai vienības cenai. Tādā gadījumā ir pietiekami zināt konkrētās plūsmas sadalījumu elementāros darījumos, lai noteiktu tās cenas un apjoma vidējo svārstību.

Pēdējā gadījumā, kas attiecas uz vairākiem darījumiem, kuri saistīti ar sadali un finanšu starpniecību, kā arī ar līdzsvarošanas posteņiem, piemēram, pievienoto vērtību, ir grūti vai pat neiespējami tieši sadalīt kārtējās vērtības cenas un apjomu sastāvdaļās un ir jāpieņem īpaši risinājumi.

Ir jāmēra arī vairāku tādu rādītāju reālā pirktspēja, kā darba ņēmēju kompensācija, mājsaimniecību izmantojamais ienākums vai nacionālais ienākums. To var izdarīt, piemēram, veicot tiem deflāciju ar preču un pakalpojumu cenu indeksu, ko par tām var nopirkt.

10.07. Jāuzsver, ka mērķis un procedūra, kas jāievēro, mērot reālo pirktspēju, būtiski atšķiras no tiem, ko ievēro, veicot deflāciju precēm un pakalpojumiem, un līdzsvarošanas posteņiem. Attiecībā uz tiem var izveidot integrētu cenu un apjoma indeksu sistēmu, kas, cita starpā, ir noderīga ekonomiskās izaugsmes mērīšanai. Pēdējā veida plūsmu vērtējumi reālā izteiksmē izmanto plūsmu cenu indeksus, kas nav apsvērti un kas var atšķirties atkarībā no analīzes mērķa: tā var būt tikai vienošanās un to nevar izdarīt vienotā veidā integrētas cenu un apjoma indeksu sistēmas ietvaros.

CENAS UN APJOMA INDEKSU INTEGRĒTĀ SISTĒMA

10.08. Sistemātiskais kārtējo vērtību izmaiņu sadalījums sastāvdaļās "cenas izmaiņas" un "apjoma izmaiņas" ir ierobežots līdz darījumus raksturojošām plūsmām, ko ieraksta preču un pakalpojumu kontos (0) un ražošanas kontos (I); to veic gan par datiem, kas attiecas uz individuālām nozarēm, gan par tiem, kas attiecas uz kopējo ekonomiku. Plūsmas, kas raksturo līdzsvarošanas posteņus, piemēram, pievienoto vērtību, nevar tieši sadalīt reizinātājos — cenas un apjoma sastāvdaļās; to var izdarīt tikai netieši, izmantojot attiecīgās darījumu plūsmas.

Kontu veidošanas sistēmas izmantošana uzliek dubultu ierobežojumu datu aprēķiniem:

a) preču un pakalpojumu konta saldo par jebkuru divu gadu secību jābūt iegūtam gan nemainīgās, gan kārtējās cenās;

b) katrai plūsmai kopējās ekonomikas līmenī jābūt vienādai ar atbilstošo plūsmu summu par dažādajām nozarēm.

Trešais ierobežojums, kas nav raksturīgs kontu sistēmas izmantošanā, bet rodas apzinātā izvēlē, ir tas, ka katra izmaiņa darījumu vērtībā jāattiecina vai nu uz izmaiņām cenā, vai uz izmaiņām apjomā, vai uz abu apvienojumu.

Ja minētās trīs prasības ir izpildītas, tad preču un pakalpojumu kontu un ražošanas kontu vērtēšana nemainīgās cenās nozīmē, ka var iegūt integrētu komplektu ar cenu un apjoma indeksiem.

10.09. Saliekot tādu integrētu komplektu, jāņem vērā šādi posteņi.

| |

| |

Darījumi ar ražojumiem

Produkcija | P.1 | |

Tirgus produkcija | | P.11 |

Produkcija pašu galapatēriņam | | P.12 |

Cita ārpustirgus produkcija | | P.13 |

Starpproduktu patēriņš | P.2 | |

Galapatēriņa izdevumi | P.3 | |

Individuālā galapatēriņa izdevumi | | P.31 |

Kolektīvā galapatēriņa izdevumi | | P.32 |

Faktiskais galapatēriņš | P.4 | |

Faktiskais individuālais galapatēriņš | | P.41 |

Faktiskais kolektīvais galapatēriņš | | P.42 |

Bruto kapitālieguldījumi | P.5 | |

Bruto ieguldījumi pamatkapitālā | | P.51 |

Krājumu izmaiņas | | P.52 |

Vērtslietu iegādes, no kurām atskaitītas to realizācijas | | P.53 |

Preču un pakalpojumu eksports | P.6 | |

Preču eksports | | P.61 |

Pakalpojumu eksports | | P.62 |

Preču un pakalpojumu imports | P.7 | |

Preču imports | | P.71 |

Pakalpojumu imports | | P.72 |

Ražojumu nodokļi un subsīdijas

Ražojumu nodokļi, izņemot PVN | | D.212 un D.214 |

Subsīdijas par ražojumiem | | D.31 |

PVN par ražojumiem | | D.211 |

Pamatkapitāla patēriņš | K.1 | |

Līdzsvarošanas posteņi

Pievienotā vērtība | B.1 | |

Iekšzemes kopprodukts | B.1*g | |

CENU UN APJOMA INDEKSI CITIEM RĀDĪTĀJIEM

10.10. Papildus iepriekš apsvērtajiem cenu un apjoma rādītājiem šādus rādītājus var sadalīt arī pašu cenas un apjoma sastāvdaļās. Tādu rādītāju mērķi ir atšķirīgi.

Krājumi | AN.12 |

Ražoto pamatlīdzekļu krājumi | AN.11 |

Darba ņēmēju kompensācija | D.1 |

Krājumiem attiecīgi katra laika posma sākumā un beigās jābūt aprēķinātiem nemainīgajās cenās, lai aplēstu krājumu apjoma izmaiņas tajā laika posmā.

Ražoto pamatlīdzekļu krājumi jāaprēķina nemainīgajās cenās, lai aplēstu kapitāla produkcijas koeficientus, kā arī, lai iegūtu pamatu aplēsēm par pamatkapitāla patēriņu nemainīgajās cenās.

Darba ņēmēju kompensācija jāaprēķina nemainīgajās cenās, lai mērītu ražīgumu, un dažos gadījumos arī, lai aplēstu produkciju, izmantojot nemainīgo cenu datus par izejvielām.

10.11. Darba ņēmēju kompensācija ir ienākuma elements. Lai mērītu pirktspēju, to var novērtēt reālā izteiksmē, veicot tai deflāciju ar indeksu, kurš atspoguļo darba ņēmēju pirkto ražojumu cenas. Arī citus ienākuma elementus, tādus kā mājsaimniecību izmantojamais ienākums un nacionālais ienākums, var mērīt reālā izteiksmē tādā pašā vispārīgā veidā.

VISPĀRĒJIE PRINCIPI CENAS UN APJOMA INDEKSU MĒRĪŠANAI

TIRGUS RAŽOJUMU CENU UN APJOMU NOTEIKŠANA

10.12. Cenas un apjoma indeksu integrētas sistēmas izveides pamatā ir pieņēmums, ka atsevišķas viendabīgas preces vai pakalpojuma līmenī vērtība v ir vienāda ar vienības cenu par daudzumu p, kas reizināts ar vienību daudzuma skaitu q, tas ir,

Definīcija. | Cenu definē kā tāda ražojuma vienas vienības vērtību, kuras daudzumi ir pilnīgi viendabīgi ne tikai fiziskā nozīmē, bet arī attiecībā uz vairākām citām īpašībām, kas aprakstītas 10.16. punktā. Lai tie būtu pieskaitāmi ekonomiskā nozīmē, daudzumiem jābūt identiskiem un ar vienādu vienības cenu. Katra rādītāja par darījumiem ar precēm un pakalpojumiem, ko norāda kontos, cenu un daudzuma rādītāji jāsaliek tā, lai vērtības indekss = cenas indekss × apjoma indekssTas nozīmē, ka katra izmaiņa konkrētas plūsmas vērtībā jāattiecina vai nu uz izmaiņām cenā, vai uz izmaiņām apjomā, vai uz abu apvienojumu. |

10.13. 10.14. Par darījumiem ar precēm daudzos gadījumos ir viegli definēt darījumā iesaistītās fizikālās vienības un tādējādi arī cenu par vienību. Vairākos gadījumos, piemēram, unikālu kapitāla preču gadījumā, tas ir grūtāk, un ir jāpieņem īpaši risinājumi.

Par darījumiem ar pakalpojumiem bieži ir grūtāk precizēt īpašības, kas nosaka fiziskās vienības, un var rasties viedokļu atšķirības par izmantojamiem kritērijiem. Tas var attiekties uz svarīgām nozarēm, piemēram, finanšu starpniecības pakalpojumiem, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, pakalpojumiem uzņēmumiem, izglītību, pētījumiem un attīstību, veselību vai atpūtu. Ņemot vērā pakalpojumu nozaru pieaugošo nozīmi, ir būtiski atrast kopīgus risinājumus fizikālo vienību izvēles problēmai, pat ja tās ir tikai norunas.

KVALITĀTES ATŠĶIRĪBAS UN CENU ATŠĶIRĪBAS

10.15. Fizikālās un citas īpašības, kas jāņem vērā, identificējot ražojumus, veido kvalitātes atšķirības, un tās ir nozīmīgas, vienlaikus radot sarežģītas statistiskas problēmas.

Fakts ir tāds, ka daudzām precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti īpašam nolūkam, ir vairāki atšķirīgas kvalitātes paveidi, katrs ar savu cenu.

10.16. Šādi faktori atspoguļo kvalitātes atšķirības:

a) fizikālās īpašības;

b) piegādes dažādās vietās;

c) piegādes dažādos dienas laikos vai dažādos laika posmos gadā;

d) atšķirības pārdošanas nosacījumos vai apstākļos vai vidē, kādos preces vai pakalpojumus piegādā.

Atšķirības pārējos faktoros ar konkrētām fizikālām īpašībām nozīmē, ka fizikālās vienības nav identiskas ekonomiskā nozīmē un ka dažādu vienību vērtība ir atšķirīga. Tādas atšķirības vienības vērtībās uzskata par apjoma atšķirībām, nevis par cenas atšķirībām.

Īstenībā maksājums, ko veic preču pirkšanas laikā, sedz ne tikai preces cenu, bet arī ar preču piegādi saistīto pakalpojumu cenu. Tas nozīmē, ka principā identiskas preces, kas pārdotas par dažādām cenām un dažādos apstākļos, jāuzskata par dažādiem ražojumiem. Šis slēdziens ir izteikti atzīts piegādes un izlietojuma tabulās, kur tirdzniecības un transporta peļņas normas vērtību (kas raksturo galvenos pakalpojumus, kuri saistīti ar preču piegādi) ieraksta atsevišķi.

10.17. Konkrētā tirgū un atsevišķā laika posmā vairāku vienības vērtību līdzāspastāvēšanu var uzskatīt par pierādījumu kvalitātes atšķirību pastāvēšanai, izņemot 10.19. punktā aprakstītos gadījumus. Attiecīgi dažādie mašīnu modeļi un pat dažādas viena modeļa versijas jāuzskata par atšķirīgiem ražojumiem: līdzīgi jānošķir dzelzceļa braucieni pirmajā klasē un otrajā klasē.

Cenas un apjoma rādītāju aprēķināšanas nolūkā jāizmanto pēc iespējas detalizētāka ražojumu klasifikācija tā, lai katram identificētajam ražojumam būtu maksimāls viendabīgums, neatkarīgi no detalizācijas pakāpes, ko izmanto rezultātu uzrādīšanā.

10.18. Kvalitātes dimensija jāņem vērā arī tad, ja jāieraksta izmaiņas laikā. Kvalitātes izmaiņas, kas radušās, piemēram, ražojuma fizikālo īpašību grozījumu dēļ, jāuzskata par apjoma, nevis cenas izmaiņām. Jāņem vērā arī apkopojuma ietekme. Plūsmas sastāva izmaiņas, kas nozīmē, piemēram, izmaiņas par labu augstākai vidējai kvalitātei, jāieraksta kā apjoma pieaugums, nevis kā cenas pieaugums. Tas nozīmē, ka par to produkciju izmaiņu ietekmi, kuras pastāv starp tirgiem ar atšķirīgām cenām, piemēram, iekšējais pret ārējo vai rūpnieciskie izlietojumi pret patēriņa ražojumu tirgiem, uzskatīs apjoma, nevis cenas izmaiņas. Var secināt arī to, ka cenu izmaiņas par konkrētu plūsmu var rasties tikai tāpēc, ka ir notikušas cenu izmaiņas individuālo darījumu līmenī.

Definīcija. | Novērotu vienības vērtības atšķirību pastāvēšana nav jāuzskata par kvalitātes atšķirību rādītāju šādos apstākļos, proti, ja trūkst informācijas, ja ir cenu diskriminācija, kura atspoguļo ierobežojumus izvēles brīvībā, un ja pastāv paralēlie tirgi. Tādos gadījumos vienību vērtību atšķirības uzskata par cenu atšķirībām. |

10.19. 10.20. Informācijas trūkums nozīmē, ka pircēji ne vienmēr ir pienācīgi informēti par esošajām cenu atšķirībām un līdz ar to netīši veic pirkumus par augstākām cenām. Tas vai arī pretējais var notikt arī situācijās, kad atsevišķi pircēji un pārdevēji apspriežas vai kaulējas par cenu. No otras puses, atšķirība starp tādas preces vidējo cenu, kas nopirkta tirgū, kur bieži notiek tāda kaulēšanās, un tādas pašas preces cenu, kas pārdota citādā mazumtirdzniecības preču tirgū, piemēram, lielveikalā, parasti jāuzskata par tādu, kas atspoguļo kvalitātes atšķirības, kuras radušās atšķirīgu pārdošanas nosacījumu dēļ.

10.21. Cenu diskriminācija nozīmē, ka pārdevēji var spēt no dažādām pircēju kategorijām iekasēt dažādas cenas par identiskām precēm un pakalpojumiem, ko pārdod tieši tādos pašos apstākļos. Tādos gadījumos īpašai kategorijai piederošam pircējam nav izvēles brīvības vai arī tā ir maza. Pieņemtais princips ir tāds, ka cenu variācijas jāuzskata par cenu diskrimināciju, ja iekasē dažādas cenas par identiskām vienībām, ko pārdod vienādos apstākļos skaidri nodalāmā tirgū. Cenu variācijas, kas rodas tādas diskriminācijas dēļ, neveido atšķirības apjomā.

Preču atkārtotas tirgošanas iespēja konkrētā tirgū nozīmē, ka cenu diskrimināciju par tādiem ražojumu veidiem vairākumā gadījumu var pieņemt kā nenozīmīgu. Cenu atšķirības, kas var pastāvēt precēm, parasti var izskaidrot kā tādas, kas radušās informācijas trūkuma vai paralēlu tirgu pastāvēšanas dēļ.

Pakalpojumu nozarēs, piemēram, transportēšanā, ražotāji var iekasēt zemākas cenas no indivīdu grupām, kuru ienākumi parasti ir zemāki, piemēram, no pensionāriem vai studentiem. Ja viņi var ceļot ikreiz, kad to vēlas, tā jāuzskata par cenu diskrimināciju. Tomēr, ja iekasē zemāku braukšanas maksu ar nosacījumu, ka viņi ceļo noteiktos laikos, parasti ne sastrēguma stundās, tad viņiem piedāvā zemākas kvalitātes transportu.

10.22. Paralēli tirgi var pastāvēt dažādu apsvērumu dēļ. Pircēji var nespēt nopirkt par zemāku cenu tik daudz, cik viņi vēlētos, jo par tādu cenu ir nepietiekamas piegādes, un var pastāvēt sekundārs, paralēls tirgus, kurā kotē augstākas cenas. Ir arī paralēla tirgus pastāvēšanas iespēja, ja pārdevēji var iekasēt zemākas cenas, jo tā viņi var izvairīties no dažiem nodokļiem. Arī tādos gadījumos cenu variācija veido cenas, nevis apjoma atšķirību.

10.23. Var gadīties izmaiņas plūsmas struktūrā, kas ietekmē tās kopējo vērtību, ja informācijas trūkuma, cenu diskriminācijas un paralēlu tirgu pastāvēšanas apstākļos identiskus ražojumus pārdod par dažādām cenām.

Pieņemsim, ka zināmu daudzumu konkrētas preces vai pakalpojuma par zemāku cenu pārdod konkrētai pircēju kategorijai bez jebkādām piedāvātās preces vai pakalpojuma īpašību, pārdošanas vietas, laika vai nosacījumu, vai citu faktoru atšķirībām. Turpmāks samazinājums proporcijā, kas pārdots par zemāku cenu, paceļ vidējo cenu, ko maksā preces vai pakalpojuma pircēji. Tas jāieraksta kā cenas, nevis apjoma pieaugums.

PRINCIPI ATTIECĪBĀ UZ ĀRPUSTIRGUS PAKALPOJUMIEM

10.24. Visaptverošas cenu un apjoma indeksu sistēmas izveide, kas nosegtu visas preču un pakalpojumu piegādes un izlietojumus, saduras ar īpašām grūtībām, mērot ārpustirgus pakalpojumu produkciju. Minētie pakalpojumi atšķiras no tirgus pakalpojumiem ar to, ka tos nepārdod par tirgus cenu, un to vērtību pēc pašreizējām cenām aprēķina pēc vienošanās par radušos izmaksu summu. Tādas izmaksas ir starpproduktu patēriņš, darba ņēmēju kompensācija, citi ražošanas nodokļi, no kā atskaitītas subsīdijas, un pamatkapitāla patēriņš.

10.25. Ja nav vienības tirgus cenas, tad izmaiņas ārpustirgus pakalpojuma "vienības izmaksās" var uzskatīt par cenu izmaiņas tuvinājumu. Ja ārpustirgus pakalpojumus patērē individuāli, tad principā ir iespējams aplēst daudzumus, kas ir viendabīgi un kas atspoguļo tādu pakalpojumuizmantošanu un piemēro vienības izmaksas bāzes gadam, lai iegūtu datus nemainīgās cenās. Pēc tāda produkcijas un mērījuma veida būs iespējams analizēt ražīguma izmaiņas par individuāliem ārpustirgus pakalpojumiem. Parasti nav iespējams konstatēt kolektīvo pakalpojumu vienības izmaksas un daudzumus, kas atspoguļo to izmantošanu. Ja mēģina ņemt vērā kolektīvo pakalpojumu ražīguma izmaiņas ar netiešām metodēm, tad lietotājiem tas jādara zināms.

10.26. Ekonomisko kontu kontekstā ir ļoti svarīgi pieņemt principu, ka ārpustirgus pakalpojumu veikšana un patēriņš, tāpat kā preču un tirgus pakalpojumu veikšana un patēriņš, jānosaka minēto preču un pakalpojumu faktisko plūsmu izteiksmē, nevis no to izmantošanas iegūto galarezultātu izteiksmē. Tā kā tādi rezultāti ir atkarīgi arī no vairākiem citiem faktoriem, nav iespējams izmērīt, piemēram, mācīšanas pakalpojumu apjomu pēc izglītības līmeņa celšanās vai medicīnas pakalpojumu apjomu pēc iedzīvotāju veselības uzlabošanās.

PRINCIPI ATTIECĪBĀ UZ PIEVIENOTO VĒRTĪBU UN IKP

10.27. Pievienotā vērtība, līdzsvarošanas postenis ražošanas kontā, ir vienīgais līdzsvarošanas postenis, kas veido daļu no cenas un apjoma indeksu integrētās sistēmas. Īpašākā šā posteņa īpašība tomēr jāuzsver kā ar to saistītā apjoma un cenas indeksu nozīmīgums.

Atšķirībā no dažādajām preču un pakalpojumu plūsmām, pievienotā vērtība neraksturo nevienu atsevišķu darījumu kategoriju. Tāpēc to nevar tieši sadalīt cenas sastāvdaļā un apjoma sastāvdaļā.

Definīcija. | Pievienoto