Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 31993R0959

Padomes Regula (EEK) Nr. 959/93 (1993. gada 5. aprīlis) par statistikas informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz attiecībā uz augkopības produktiem, kas nav labības produkti

OV L 98, 24.4.1993., 1./13. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT)
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 03 Sējums 049 Lpp. 120 - 132
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 03 Sējums 049 Lpp. 120 - 132
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 03 Sējums 014 Lpp. 156 - 168
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 03 Sējums 014 Lpp. 156 - 168
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 03 Sējums 014 Lpp. 156 - 168
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 03 Sējums 014 Lpp. 156 - 168
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 03 Sējums 014 Lpp. 156 - 168
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 03 Sējums 014 Lpp. 156 - 168
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 03 Sējums 014 Lpp. 156 - 168
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 03 Sējums 014 Lpp. 156 - 168
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 03 Sējums 014 Lpp. 156 - 168
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 03 Sējums 012 Lpp. 239 - 252
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 03 Sējums 012 Lpp. 239 - 252

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 31/12/2009; Atcelts ar 32009R0543 . Jaunākā konsolidētā versija: 01/01/2007

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1993/959/oj

31993R0959



Oficiālais Vēstnesis L 098 , 24/04/1993 Lpp. 0001 - 0013
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 3 Sējums 49 Lpp. 0120
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 3 Sējums 49 Lpp. 0120


Padomes Regula (EEK) Nr. 959/93

(1993. gada 5. aprīlis)

par statistikas informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz attiecībā uz augkopības produktiem, kas nav labības produkti

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā, lai veiktu uzdevumus, kas Komisijai jāveic saskaņā ar Līgumu un regulām par kopējo lauksaimniecības politiku, Komisijai vajadzīgi ar objektīvām metodēm iegūti droši, salīdzināmi un atjaunināti dati par apstrādātajām platībām, ražām un augkopības produktu ražošanu, izņemot labības produktu ražošanu;

tā kā jāatzīst, cik svarīga lauksaimniecības tirgu organizācijā un vadībā ir augkopības ražošanas nozare, izņemot labības ražošanu, kas norāda uz to, ka, pamatojoties uz Kopienas noteikumiem, būtu pastiprināti jāveic statistiskā izpēte;

tā kā būtu jāņem vērā pieredze, ko statistikas dienesti ieguvuši, veicot šo izpēti daudzu gadu garumā;

tā kā šīs regulas nolūks ir noteikt, kāda statistiskā informācija jāsniedz, norādīt, kad šī informācija ir pietiekami uzticama, un noteikt papildu tehnisko informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu ražošanas datus, tādējādi nodrošinot izpētes objektivitāti un to, ka attiecīgajā apgabalā tā ir reprezentatīva, un ražošana notiek, plaši apmainoties ar pieredzi, ietverot tikšanās un ziņojumus, kā arī noteikt izpildes termiņus;

tā kā attiecībā uz dažiem augkopības produktiem, kas nav labības produkti, katru gadu jādara zināmi arī reģionālie dati;

tā kā pēc trim šīs regulas spēkā esamības gadiem Komisijai jāsniedz ziņojums vajadzības gadījumā kopā ar priekšlikumiem statistiskās izpētes uzlabošanai;

tā kā gadījumā, ja statistikas metodēs jāveic izmaiņas, pārejas posmā rodas papildu darbs dalībvalstīm, kam no 1993. līdz 1995. gadam vajadzīgs Kopienas finansiālais ieguldījums, uzskata, ka vajadzīgā summa ir 1 miljons ECU gadā;

tā kā neatkarīgi no tā, ka dalībvalstu statistikas dienestiem būtu jāpaliek atbildīgiem par datu savākšanu un izpētes organizēšanu valstu līmenī, Komisijai jānodrošina statistiskās informācijas vākšana, koordinēšana un saskaņošana Eiropas līmenī un jāparedz saskaņota metodoloģija Kopienas stratēģijas vadībai;

tā kā, lai atvieglotu šīs regulas piemērošanu, būtu jāturpina cieša dalībvalstu un Komisijas sadarbība, jo īpaši ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgās komitejas starpniecību, kura izveidota ar Lēmumu 72/279/EEK [3],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I IEDAĻA

Mērķi

1. pants

Dalībvalstis Komisijai ik gadu sniedz datus par augkopības produktu ražošanu un platībām, izņemot labības produktu ražošanu un platības, kā noteikts šīs regulas 2. un 6. pantā, pienācīgi ņemot vērā Padomes 1990. gada 11. jūnija Regulu (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 par tādu datu nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuriem attiecas statistikas konfidencialitāte [4].

II IEDAĻA

Valsts līmenī sniedzamie dati

2. pants

1. Dalībvalstis katru gadu sniedz datus par galvenajām platībām un sekundārajām platībām saskaņā ar I pielikumā sniegtajām definīcijām, par visiem aramzemes izmantošanas veidiem, kas uzskaitīti II pielikumā. Tikai IX pielikumā norādītajām dalībvalstīm gada statistiskajā izpētē jāaptver sekundārās platības un jāsniedz dati par tām.

2. Dalībvalstis turklāt sniedz datus par ilggadīgo zālāju un ilggadīgo kultūru galvenajām platībām un citām platībām, kā noteikts attiecīgi II pielikuma K, L, M un N daļā. Šos datus var iegūt pilnīgi vai daļēji ar augsnes novērošanas metodēm un no avotiem, kas nav 3. panta 1. punktā minētās pilnīgās izpētes dati, un šādiem avotiem obligāti nav jābūt gada izpētes datiem.

3. Katra dalībvalsts arī iesniedz gada datus par:

- vidējo ražu un

- novākto produkciju attiecībā uz katru produktu, kā precizēts III pielikumā.

III IEDAĻA

Metodes un specifikācijas

3. pants

1. Katras dalībvalsts specifikācijai par II pielikumā minētās aramzemes izmantošanu datus par galvenajām platībām iegūst, veicot vienu pilnīgu ikgadēju statistisko izpēti, kam vajadzētu būt kā skaitīšanai vai reprezentatīvai izpētei. Šī izpēte var aptvert pārējās lauksaimnieciski izmantotās platības, kas nav aramzemes.

2. Ar Komisijas piekrišanu dalībvalstis tomēr var izmantot administratīvus avotus kā aizstājēju tiem datiem par aramzemi, kuri iegūti no 1. punktā minētās pilnīgās izpētes.

3. Ja no Kopienas avotiem nav pieejami nedz attiecīgā gada statistiskās izpētes dati par ilggadīgo kultūru platībām, ilggadīgo zālāju platībām un citām lauksaimnieciski izmantotajām platībām (kā noteikts II pielikuma K, L, M un N daļā), nedz arī gada novērtējumi par izmaiņām šādā zemes izmantojumā, dalībvalstis par attiecīgo gadu un par minēto zemes izmantojumu var iesniegt novērtējumus.

4. Vispārējo izpēti, kas minēta 1. punktā, veic, izmantojot statistikā atzītas metodes, kuras atbilst kvalitātes, objektivitātes un ticamības prasībām.

5. Dalībvalstis, kas uzskaitītas IX pielikumā, var izvēlēties vienu no divām atšķirīgām metodoloģiskām pieejām attiecībā uz izpēti par zemes izmantošanu saskaņā ar definīcijām I pielikumā:

- vai nu īstā laika pieeju, pēc kuras, veicot izpēti, pievēršas galvenajai platībai, sniedzot papildu informāciju par sekundāro platību vēlāk,

- vai arī ex-post zemes izmantošanas novērtējumu (veicot vienu un to pašu izpēti, pievēršas gan galvenajai, gan sekundārajai platībai), kas notiek ražas sezonas beigās. Tikai IX pielikumā minētajām dalībvalstīm jānorāda sekundārās platības.

6. Datus par mazāk nozīmīgām platībām, kā minēts VIII pielikumā, var iegūt no citiem informācijas avotiem, kas neatbilst visām šīs regulas prasībām.

7. Lai izpildītu šīs iedaļas prasības, saskaņā ar 8. panta 3. punktu var vienoties par pārejas pasākumiem.

4. pants

1. Veicot galveno aramzemes platību paraugu izpēti, paraugi jāizraugās tā, lai tie būtu reprezentatīvi attiecībā uz 95 % kopējās platības, kur audzē kultūras, kas nav labība.

Dati par galvenajām platībām jāpapildina ar novērtējumu, kā pamatā ir dati no citiem avotiem un kas attiecas uz aramzemes platību, ko neaptver paraugi un kur audzē kultūras, kas nav labība.

2. Tās zemes izpēte, uz kuras aug ilggadīgie zālāji, ilggadīgās kultūras, un citu lauksaimnieciski izmantoto platību izpēte, izņemot aramzemi, ir pēc iespējas reprezentatīva. Ilggadīgie zālāji ietver arī lauksaimnieciski izmantoto zemes platību ārpus lauku saimniecībām.

3. Galveno aramzemes platību paraugu izpētei jābūt tādai, lai katrā dalībvalstī un katrai no atsevišķajām galveno platību grupām (kā precizēts IV pielikumā) būtu panākta atbilstība vismaz attiecībā uz vienu no šādiem diviem kritērijiem:

a) variāciju koeficients nepārsniedz IV pielikumā noteikto;

b) standarta kļūda nepārsniedz IV pielikumā noteikto.

4. Par precizitātes līmeni, kāds vajadzīgs ilggadīgo zālāju, ilggadīgo kultūru un citu lauksaimnieciski izmantoto platību, izņemot aramzemi, novērtējumam, lemj saskaņā ar 12. pantā noteikto kārtību, tiklīdz dalībvalstis nosūtījušas Komisijai 8. panta 1. punktā minētos ziņojumus.

5. pants

1. Ražošanas vai ražu izpēti veic, izmantojot metodes, kas ir statistikā atzītas attiecībā uz kvalitāti, objektivitāti un ticamību.

2. Ar Komisijas piekrišanu dalībvalstis tomēr var izmantot administratīvus avotus kā aizstājēju datiem par ražošanu vai ražām, ko iegūst, veicot ražošanas vai ražu izpēti, kā minēts 1. punktā.

3. Par precizitātes līmeni, kādam jāatbilst katras III pielikumā ietvertās kultūras ražošanas novērtējumam, lemj saskaņā ar 12. pantā noteikto kārtību, līdzko dalībvalstis nosūtījušas Komisijai 8. panta 1. punktā minētos ziņojumus.

4. Par jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga turpmākai ražošanas novērtējumu standartizācijai, lemj saskaņā ar 12. pantā noteikto procedūru, līdzko dalībvalstis nosūtījušas Komisijai 8. panta 1. punktā minētos ziņojumus.

IV IEDAĻA

Reģionālā līmenī sniedzamie dati

6. pants

1. Gada dati par VI pielikumā norādītajos reģionos apstrādātajām platībām, ražām un novākto produkciju attiecībā uz V pielikumā norādītajām kultūrām jānosūta Komisijai. Apstrādātās platības ir definētas V pielikumā.

Ja nav pieejami reģionu dati par konkrētu gadu attiecībā uz ilggadīgo kultūru, ilggadīgo zālāju un citām lauksaimnieciski izmantotajām platībām (kā definēts II pielikuma K, L, M un N daļā), dalībvalstis var iesniegt novērtējumus par minēto gadu attiecībā uz minētajām platībām, kā precizēts V pielikumā.

2. Dalībvalstīm jāsniedz dati par platībām un produktiem tikai attiecībā uz kultūrām, kuru platība pārsniedz platību, ko uzskata par mazāk svarīgu, kā norādīts VIII pielikumā.

3. Dalībvalstīm jāsniedz dati par apstrādātajām platībām, kā noteikts V pielikumā, un par novākto produkciju tikai attiecībā uz katrai noteiktajai kultūrai vissvarīgāko reģionu. Attiecībā uz katru šo kultūru dati jāiesniedz par tiem reģioniem, kuri kopā ņemti – sakārtoti dilstošā secībā – pārstāv vismaz 80 % no konkrētas kultūras platības salīdzinājumā ar kopējo šīs kultūras platību attiecīgajā dalībvalstī.

V IEDAĻA

Izpildes termiņi, pieredzes apmaiņa un pārejas pasākumi

7. pants

1. Še turpmāk kalendāro gadu, kurā sākas ražas novākšana, sauc par ražas gadu.

2. Attiecībā uz II pielikumā norādītajām izmantotajām zemes platībām dalībvalstis iesniedz Komisijai pagaidu valsts līmeņa datus par apstrādātajām platībām vēlākais līdz ražas gada 1. oktobrim. Galīgos datus par šīm apstrādātajām platībām iesniedz vēlākais līdz nākamajam 1. aprīlim pēc ražas gada.

3. Sākotnējos valsts ražu un ražošanas datu novērtējumus attiecībā uz VII pielikumā precizētajiem produktiem iesniedz vēlākais minētajā pielikumā noteiktajos termiņos. Pagaidu datus par ražu un ražošanu attiecībā uz III pielikumā noteiktajiem produktiem iesniedz vēlākais līdz nākamajam 15. aprīlim pēc ražas gada un galīgos datus – visvēlākais līdz nākamajam 1. oktobrim pēc ražas gada.

4. Ja ražas un ražošanas dati attiecas uz pārskatītiem platību datiem, tad būtu jāiesniedz arī minētie platību dati.

5. Reģionālos datus, kas minēti 6. pantā, iesniedz vienlaikus ar galīgajiem valsts datiem, un reģionālie dati atbilst galīgajiem valsts datiem.

8. pants

1. Dalībvalstis 12 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniedz Komisijai sīku metodoloģisku ziņojumu, kurā apraksta, kā ir iegūti dati par izmantoto platību, aramzemi un platību atsevišķām kultūrām. Dalībvalstis arī paskaidro, kā attiecīgajās valstīs un vajadzības gadījumā reģionos, aprēķina ražu un produkciju, un norāda attiecīgo datu reprezentivitāti un uzticamību. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sastāda ziņojumu kopsavilkumu.

2. Dalībvalstis trīs mēnešu laikā informē Komisiju par jebkādām izmaiņām informācijā, kas paredzēta 1. punktā.

3. Ja atsevišķi metodoloģiskie ziņojumi parāda, ka dalībvalsts tuvākajā nākotnē nevar izpildīt šīs regulas prasības, un ja ir vajadzīgas izmaiņas izpētes paņēmienos un metodoloģijā, tad Komisija, sadarbojoties ar attiecīgo dalībvalsti, var noteikt pārejas posmu, kas nepārsniedz divus gadus, lai ieviestu šai regulai atbilstīgu izpētes programmu.

4. Metodoloģiskos ziņojumus, pārejas pasākumus, datu pieejamību, datu ticamību un citus attiecīgus jautājumus, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu, divas reizes gadā izskata Lauksaimniecības statistikas pastāvīgās komitejas kompetentā darba grupā.

9. pants

Ne vēlāk kā 1995. gada beigās Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz:

- ziņojumu par pieredzi, kas gūta statistiskajā izpētē un no novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu,

- vajadzības gadījumā priekšlikumus dalībvalstīs spēkā esošo pasākumu uzlabošanai un saskaņošanai.

10. pants

Šīs regulas I līdz IX pielikumu pēc vajadzības groza saskaņā ar 12. pantā noteikto kārtību.

VI IEDAĻA

Finanšu pasākumi

11. pants

1. No 1993. līdz 1995. gadam Kopiena katru gadu iesaistās dalībvalstu izdevumu segšanā, kas radušies, veicot darbus 2. un 6. pantā minēto metodoloģisko pamatu un datu salīdzināmības uzlabošanai; uzskatāms, ka šim ieguldījumam vajadzīgā summa ir 1 miljons ECU gadā.

2. Pieejamo apropriāciju lielumu par katru finanšu gadu nosaka budžeta lēmēja iestāde.

3. Lēmumu par ieguldījuma apjomu, ko piešķir katrai dalībvalstij, pieņem, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts prasības, un saskaņā ar 12. pantā noteikto kārtību.

VII IEDAĻA

Nobeiguma noteikumi

12. pants

1. Gadījumos, kad jāievēro šajā pantā paredzētā procedūra, Lauksaimniecības statistikas pastāvīgās komitejas, še turpmāk komiteja, priekšsēdētājs vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc dalībvalsts pieprasījuma nodod jautājumu izskatīšanai komitejā.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu laikā, ko priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības. Komisija pieņem lēmumus ar 54 balsu vairākumu, dalībvalstu balsis vērtē, kā noteikts Līguma 148. panta 2. punktā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. a) Komisija pieņem ierosinātos pasākumus, ja tie ir saskaņā ar komitejas atzinumu.

b) Ja ierosinātie pasākumi nav saskaņā ar komitejas atzinumu vai ja atzinums nav sniegts, Komisija tūlīt iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja trijos mēnešos pēc priekšlikuma iesniegšanas Padome nav pieņēmusi nekādu lēmumu, Komisija apstiprina ierosinātos pasākumus.

13. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 1993. gada 5. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

N. Helveg Petersen

[1] OV C 335, 18.12.1992., 35. lpp.

[2] Atzinums sniegts 1993. gada 12. februārī (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[3] OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.

[4] OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS

I. PĀRSKATA VIENĪBA

Pārskata vienība ir lauksaimniecības uzņēmuma [1] aramzeme (kā definēts II pielikumā) vai viens no zemes gabaliem, kas izraudzīti par vienībām vispusīgā pārskatā par dalībvalsts aramzemi.

II.A. ZEMES IZMANTOŠANĀ PAVEIKTĀ NOVĒRTĒJUMS

Pārskata vienības galvenās un sekundārās platības klasificē šādi:

Pārskata vienības platība

1. Vispārējs gadījums

Pārskata vienības attiecīgā zemes gabala galveno platību vispārējā gadījumā, ja zemes gabals ražas gadā ir aizņemts tikai vienreiz, nepārprotami nosaka tas, ar ko platība aizņemta. (Šajā gadījumā minētā zemes gabala sekundārā platība ir vienāda ar nulli).

2. Īpaši gadījumi

2.1. Secīga ražas novākšana

Galvenā platība: Ja aramzemes gabalu attiecīgā ražas gadā izmanto vairāk nekā vienreiz (secīga augkopība) un ja katru reizi platībā ir tikai viena kultūra, tad galveno platību nosaka pēc kultūras ar lielāko vērtību. Ja produkcijas vērtība nenosaka, kura ir galvenā kultūra, tad par galveno kultūru uzskata kultūru, kas aizņem zemi ilgākajā laika posmā.

Sekundārā platība: Visas citas aizņemtības uzskata par sekundārām platībām.

2.2. Apvienotā augkopība

Galvenā platība: Ja aramzemes gabalu visā attiecīgā ražas gada augšanas sezonā izmanto vienam un tam pašam kultūru apvienojumam (apvienotā augkopība), tad galveno platību sadala proporcionāli attiecīgajām kultūrām.

Sekundārā platība: Šajā gadījumā nav sekundārās platības.

2.3. Secīgas un apvienotas augkopības apvienojums

Galvenā platība: Ja aramzemes gabalu attiecīgajā ražas gadā izmanto vairāk nekā vienreiz un apvienojot secīgas un apvienotas kultūras, tad katru kultūru apvienojumu, kas aizņem zemi vienā un tajā pašā laika posmā, novērtē atsevišķi, un par galveno platību uzskata apvienojumu vai atsevišķu kultūru ar lielāko vērtību. Ja minēto platību izmanto apvienotai augkopībai, galveno platību starp attiecīgajām kultūrām sadala proporcionāli.

Sekundārā platība: Visas citas aizņemtības uzskata par sekundārām platībām.

II.B. ZEMES IZMANTOŠANAS REĀLAJĀ LAIKĀ NOVĒRTĒJUMS

Pārskata vienības attiecīgā zemes gabala galveno platību vai reģistrēto platību definē kā aramzemes faktisko izmantojumu attiecīgā ražas gada brīdī, ko nolemts izmantot par atskaites dienu zemes izmantošanas pārskatā.

Apvienotās augkopības gadījumā (skat. II.A 2.2. punktu) galveno platību vai reģistrēto platību sadala proporcionāli starp attiecīgajām kultūrām.

[1] Skat. Komisijas 1989. gada 26. oktobra Lēmumu 89/651/EEK (OV L 391, 30.12.1989. 1. lpp.)

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

2. PANTA 1. UN 2. PUNKTĀ MINĒTO PLATĪBU SPECIFIKĀCIJA

Apraksts | Cronos kods | Galvenā platība vai reģistrētā platība (Ha) | Sekundārā platība vai papildu platība (Ha) |

| |

A.Kopā graudaugi | | 1050 | |

—Rīss | | 1250 | | |

B.Žāvēti pākšaugi | | 1300 | | |

—Sējas zirņi | | 1320 | | |

—Pārējie žāvētie zirņi | | 1311 | | |

—Lauka pupas | | 1335 (ieskaitot 1338) | | |

—Žāvētas pupas | | 1331 | | |

—Lupīnas | | 1343 | | |

—Pārējie žāvētie pākšaugi | | 1341, 1342, 1349 | | |

C.Sakņaugi | | 1350 | | |

—Kartupeļi | | 1360 | | |

—Cukurbietes | | 1370 | | |

—Lopbarības bietes | | 1381 | | |

—Pārējie sakņaugi(piem., lopbarības kāposti, rāceņi) | | 1382 | | |

D.Tehniskās kultūras | | 1400 | | |

—Rapši un ripši | | 1420 | | |

—Saulgriežu sēklas | | 1450 | | |

—Sojas pupas | | 1470 | | |

—Lini un linsēklas | | 1520 + 1460 | | |

—Kokvilna un kokvilnas sēklas | | 1540 + 1490 | | |

—Pārējo eļļas augu sēklas(piem., magoņu, sinepju, sezama utt.) | | 1480 (izņemot 1490) | | |

—Kaņepes | | 1530 | | |

—Tabaka | | 1550 | | |

—Apiņi | | 1560 | | |

—Pārējās tehniskās kultūras(piem., šķiedraugi, ārstniecības augi, aromātiskie augi vai garšaugi) | | 1570 + 1571 | | |

E.Kopējā žāvēta rupjā barība(no aramzemes) | | 2600 | | |

—Rupjā lopbarība zaļmasā no aramzemes: | | 2610 | | |

—Zaļā kukurūza | | 2625 | | |

—Pārējā rupjā lopbarība zaļmasā | | 2612, 2671, 2672 un 2673 | | |

—Zālāji aramzemē un ganības | | 2680 | | |

F.Svaigi dārzeņi (iekļaujot zemenes), auguši brīvā dabā vai zem zema nepieejama seguma | | 1600 + 2260 | | |

G.Ziedi un dekoratīvie augi, auguši brīvā dabā vai zem zema nepieejama seguma | | 3001 | | |

H.Sēklām novācamās platības | | 3310 | | |

I.Papuves (iekļaujot zaļmēslojumu) | | 2696 | | |

J.Aramzeme (A – 1) | | 0001 | | |

K.Daudzgadīgās ganības | | 0002 | | |

L.Zeme zem daudzgadīgajām kultūrām (izņemot zemenes) | | (0003-2260) | | |

to skaitā: | | | | |

Augļu dārzi | | 2040 | | |

Vīna dārzi | | 2410 | | |

Olīvkoku stādījumi | | 2450 | | |

M.Zemstikla kultūras | | 1111 | | |

to skaitā: | | | | |

Svaigi dārzeņi | | 1112 | | |

Ziedi un dekoratīvie augi | | 1113 | | |

Daudzgadīgas kultūras | | 1114 | | |

N.Pārējās platības, iekļaujot piemājas dārziņus | | 0004 | | |

O.Izmantotās lauksaimniecības platības(A – I) + (K – N) | | 0005 | | |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

TO PRODUKTU SARAKSTS, KURI MINĒTI 2. PANTA 3. PUNKTĀ

+++++ TIFF +++++

NB:

Datus par graudaugiem un rīsu jau vāc saskaņā ar Padomes 1990. gada 26. marta Regulu (EEK) Nr. 837/90.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

VAJADZĪGĀS PRECIZITĀTES SPECIFIKĀCIJA KATRĀ DALĪBVALSTĪ PAR 4. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTAJĀM PLATĪBU GRUPĀM

Cronos kods | Apraksts | Maksimālais pieļaujamais variāciju koeficients | Maksimālā pieļaujamā standartkļūda |

1300 | B.Žāvēti pākšaugi | 3 | 5000 ha |

1350 | C.Sakņaugi | 3 | 5000 ha |

1400 | D.Tehniskās kultūras | 3 | 5000 ha |

2600 | E.Kopējā rupjā barība (no aramzemes) | 2 | 5000 ha |

1600 + 2260 | F.Svaigie dārzeņi (iekļaujot zemenes) | 3 | 5000 ha |

2696 | I.Papuve (iekļaujot zaļmēslojumu) | 3 | 5000 ha |

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

REGULAS 6. PANTĀ MINĒTO PLATĪBU UN PRODUKTU SPECIFIKĀCIJA

+++++ TIFF +++++

NB:

Lielie burti B, C, D, I, J, K, L un O attiecas uz virsrakstiem II pielikumā.

--------------------------------------------------

VI IEDAĻA

Finanšu pasākumi

Dalībvalstis | Reģionu iedalījums pēc |

Belgique – België | Provinces/Provincies — Vlaas Gewest/région wallone |

Danmark | — |

BR Deutschland | Bundesländer |

Ελλάδα | Υπηρεσίες Περιφεριακής Ανάπτυξης |

España | Comunidades autónomas |

France | Régions de programme |

Ireland | — |

Italia | Regioni |

Luxembourg | — |

Nederland | Provincies |

Portugal | NUTS II |

United Kingdom | Standard regions |

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

TERMIŅI ATSEVIŠĶU PRODUKTU RAŽAS UN RAŽOŠANAS SĀKOTNĒJAI NOVĒRTĒŠANAI VALSTU LĪMENĪ (7. PANTA 3. PUNKTS)

+++++ TIFF +++++

NB:

Datus par graudaugiem un rīsu jau vāc saskaņā ar Padomes 1990. gada 26. marta Regulu (EEK) Nr. 837/90.

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

NELIELAS NOZĪMES PLATĪBAS UN PLATĪBAS, KAS JĀIEKĻAUJ REGULĀRAJĀ STATISTIKAS IZPĒTĒ

+++++ TIFF +++++

Lielie burti B, C, D, E, F, G, H un I attiecas uz virsrakstiem II pielikumā.

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

Šādām dalībvalstīm ikgadējā statistikas izpētē ir jāiekļauj sekundārās platības:

- Grieķijai,

- Spānijai,

- Itālijai,

- Portugālei.

Sekundāro platību definīciju skat. I pielikumā.

--------------------------------------------------

Augša