Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 31993R2454

Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi

OV L 253, 11.10.1993., 1./766. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT)
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 02 Sējums 010 Lpp. 1 - 766
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 02 Sējums 010 Lpp. 1 - 766
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 02 Sējums 006 Lpp. 3 - 516
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 02 Sējums 006 Lpp. 3 - 516
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 02 Sējums 006 Lpp. 3 - 516
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 02 Sējums 006 Lpp. 3 - 516
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 02 Sējums 006 Lpp. 3 - 516
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 02 Sējums 006 Lpp. 3 - 516
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 02 Sējums 006 Lpp. 3 - 516
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 02 Sējums 006 Lpp. 3 - 516
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 02 Sējums 006 Lpp. 3 - 516
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 02 Sējums 007 Lpp. 3 - 584
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 02 Sējums 007 Lpp. 3 - 584
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 02 Sējums 001 Lpp. 3 - 572

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 30/04/2016; Atcelts ar 32016R0481

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1993/2454/oj

31993R2454



Oficiālais Vēstnesis L 253 , 11/10/1993 Lpp. 0001 - 0766
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 2 Sējums 10 Lpp. 0001
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 2 Sējums 10 Lpp. 0001


Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93

(1993. gada 2. jūlijs),

ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi [1], še turpmāk "Kodekss", — jo īpaši tās 249. pantu,

tā kā, pieņemot Kodeksu, muitas tiesību normas ir apkopotas vienotā tiesību aktā; tā kā minētās muitas tiesību normas Kodeksā tomēr mazliet mainītas, tās padarot saskanīgākas un vienkāršākas un novēršot atsevišķus izlaidumus; tā kā tādējādi Kodekss ir pilnīgi pabeigts Kopienas tiesību akts šajā jomā;

tā kā iemesli, kas bija par pamatu Kodeksa pieņemšanai, tādā pašā mērā attiecas arī uz muitas īstenošanas noteikumiem; tā kā tādēļ ir vēlams apkopot vienā regulā visus ar muitu saistītos īstenošanas noteikumus, kas pašlaik ir izkliedēti dažādās Kopienas regulās un direktīvās;

tā kā ar šo regulu izveidotajā Kopienu Muitas kodeksa īstenošanas kodeksā jāietver visi īstenošanas noteikumi muitas jomā; tā kā tomēr, ņemot vērā praksi:

- jāizdara daži grozījumi, lai minētos noteikumus pieskaņotu Kodeksa noteikumiem,

- ievērojot Kodeksa vispārējo piemērojamību, jāpaplašina darbības joma dažiem noteikumiem, kas šobrīd attiecas tikai uz konkrētām muitas procedūrām,

- daži noteikumi jāizsaka precīzāk, lai uzlabotu tiesisko drošību, tos piemērojot;

tā kā grozījumi galvenokārt attiecas uz noteikumiem par muitas parādu;

tā kā ir ieteicams līdz 1995. gada 1. janvārim ierobežot 791. panta 2. punkta piemērošanu un konkrēto jautājumu pārskatīt, ņemot vērā šajā laikā gūto pieredzi;

tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi saskan ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA

VISPĀRĪGI ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Jēdzienu definīcijas

1. pants

Šajā regulā:

1. "Kodekss" —

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi;

2. "ATA karnete" —

starptautiskais muitas dokuments pagaidu ievešanai, kas iedibināts ar ATA konvenciju;

3. "Komiteja" —

Muitas kodeksa komiteja, kas izveidota ar Kodeksa 247. pantu;

4. "Muitas sadarbības padome" —

organizācija, kas izveidota ar Briselē 1950. gada 15. decembrī noslēgto Konvenciju par Muitas sadarbības padomes dibināšanu;

5. "preču identifikācijai vajadzīgie dati" —

pirmkārt, dati, ko izmanto preču komerciālai identificēšanai un kas ļauj muitas dienestiem noteikt tarifa klasifikāciju, otrkārt, preču daudzums;

6. "nekomerciālas preces" —

preces, kurām attiecīgo muitas procedūru piemēro atsevišķos gadījumos un kuru raksturs un daudzums liecina, ka tās paredzētas preču saņēmēju vai vedēju privātai, personiskai vai ģimenes lietošanai vai kas acīmredzami domātas kā dāvanas;

7. "tirdzniecības politikas pasākumi" —

ar tarifu nesaistīti pasākumi, kas ir saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku pieņemti Kopienas noteikumi, ar kuriem reglamentē preču ievešanu un izvešanu, piemēram, uzraudzības vai drošības pasākumi, daudzumu ierobežojumi vai limiti un ievešanas vai izvešanas aizliegumi;

8. "muitas nomenklatūra" —

viena no Kodeksa 20. panta 6. punktā minētajām nomenklatūrām;

9. "Harmonizētā sistēmā" —

Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma;

10. "Līgums" —

Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums.

2. NODAĻA

Lēmumi

2. pants

Ja lēmuma lūdzējs nespēj sagādāt visus dokumentus un datus, kas vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, muitas dienesti sniedz to rīcībā esošos dokumentus un datus.

3. pants

Lēmumu par nodrošinājumu, kas bijis labvēlīgs personai, kura parakstījusi apņemšanos vajadzīgo summu iemaksāt, tiklīdz muitas dienesti izdevuši pirmo rakstisko prasību, atsauc, ja minētās saistības nav pildītas.

4. pants

Atsaukšana neskar preces, kurām atsaukšanas spēkā stāšanās brīdī saskaņā ar atsaukto atļauju jau piemēro kādu procedūru.

Tomēr muitas dienesti var prasīt, lai tādām precēm muitas dienestu noteiktā termiņā piemēro kādu muitas apstiprinātu režīmu vai izmantojumu.

II SADAĻA

SAISTOŠA IZZIŅA PAR TARIFU

1. NODAĻA

Definīcijas

5. pants

Šajā sadaļā:

1. "saistoša izziņa par tarifu" —

dati par tarifu, kas ir juridiski saistoši visu Kopienas dalībvalstu muitas pārvaldes iestādēm, ja ir izpildīti 6. un 7. panta nosacījumi;

2. "izziņas prasītājs" —

persona, kas muitas dienestiem iesniegusi lūgumu izdot saistošu izziņu par tarifu;

3. "izziņas turētājs" —

persona, ar kuras vārdu izdod saistošu izziņu par tarifu.

2. NODAĻA

Saistošas izziņas par tarifu saņemšanas kārtība. Izziņas izsniegšana izziņas prasītājam un nosūtīšana Komisijai

6. pants

1. Pieteikumus uz saistošu izziņu par tarifu iesniedz rakstveidā vai nu tās vienas vai vairāku dalībvalstu kompetentajiem muitas dienestiem, kuros izziņu paredzēts izmantot, vai arī tās dalībvalsts kompetentajiem muitas dienestiem, kurā reģistrēts izziņas prasītājs.

2. Pieteikums uz saistošu izziņu par tarifu attiecas tikai uz viena veida precēm.

3. Pieteikumā iekļaujami šādi dati:

a) izziņas turētāja vārds un adrese;

b) izziņas prasītāja vārds un adrese, ja prasītājs pats nav izziņas turētājs;

c) muitas nomenklatūra, pēc kuras preces klasificējamas. Ja izziņas prasītājs vēlas, lai preces tiktu klasificētas kādā no Kodeksa 20. panta 3. punkta b) apakšpunktā vai 6. punkta b) apakšpunktā minētājām nomenklatūrām, tad attiecīgā nomenklatūra skaidri jāmin pieteikumā uz saistošu izziņu par tarifu;

d) preču sīks apraksts, kas ļauj tās identificēt un noteikt to klasifikāciju muitas nomenklatūrā;

e) preču sastāvs un metodes, pēc kurām to var pārbaudīt, ja no tā ir atkarīga klasifikācija;

f) visi pieejamie paraugi, fotogrāfijas, plāni, katalogi vai citi dokumenti, kas var palīdzēt muitas dienestiem noteikt preču pareizo klasifikāciju muitas nomenklatūrā, tos pievienojot kā pielikumus;

g) paredzētā klasifikācija;

h) kārtība, kādā jebkuru no pievienotajiem dokumentiem iespējams tulkot attiecīgās dalībvalsts valodā (vai vienā no tās valodām), ja muitas dienestiem tas vajadzīgs;

i) dati, kas uzskatāmi par konfidenciāliem;

j) izziņas prasītāja norāde uz to, vai saskaņā ar viņa rīcībā esošajām ziņām Kopienā kāds jau ir pieteicies uz saistošu izziņu par tarifu attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm un vai tāda izziņa jau kādam ir izsniegta;

k) piekrišana sniegto ziņu glabāšanai Eiropas Kopienu Komisijas datu bāzēs; tomēr, izņemot Kodeksa 15. pantu, piemēro dalībvalstīs spēkā esošos noteikumus par informācijas aizsardzību.

4. Ja pēc muitas dienestu ieskatiem pieteikumā nav iekļauti visi dati, kas vajadzīgi pamatota atzinuma sniegšanai, tad muitas dienesti izziņas prasītājam lūdz iesniegt trūkstošās ziņas.

5. To muitas dienestu sarakstu, kurus dalībvalstis izraudzījušās, lai tie pieņemtu pieteikumus uz saistošu izziņu par tarifu vai izsniegtu tādu izziņu, publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

7. pants

1. Saistošu izziņu par tarifu izziņas prasītājam izdod iespējami drīz. Ja saistošu izziņu par tarifu nav bijis iespējams izsniegt izziņas prasītājam trīs mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, tad muitas dienesti sazinās ar izziņas prasītāju, lai paskaidrotu kavēšanās iemeslus un informētu, kad tās spēs izziņu izdot.

2. Saistošu izziņu par tarifu sniedz atbilstīgi veidlapai, kuras paraugs dots 1. pielikumā. Informatīvajā paziņojumā norāda, kuri dati uzskatāmi par konfidenciāliem. Min Kodeksa 243. pantā paredzētās apelācijas iespējas.

8. pants

1. Izziņotās saistošās izziņas par tarifu kopiju (2. eksemplārs 1. pielikumā) un faktus (4. eksemplārs tajā pašā pielikumā) attiecīgie dalībvalsts muitas dienesti tūlīt nosūta Komisijai. Nosūtīšanu izdara elektroniskā veidā un pēc iespējas drīz.

2. Ja kāda dalībvalsts to lūdz, Komisija tai tūlīt nosūta veidlapas kopijā iekļautos datus un citu attiecīgu informāciju. Nosūtīšanu izdara elektroniskā veidā un pēc iespējas drīz.

3. NODAĻA

Noteikumi, ko piemēro gadījumos, kad saistošā izziņā par tarifu atklāta nekonsekvence

9. pants

Ja Komisija atklāj, ka saistoša izziņa par tarifu attiecībā uz vienām un tām pašām precēm ir nekonsekventa, tā vajadzības gadījumā veic pasākumus, lai nodrošinātu muitas nomenklatūras vienādu piemērošanu.

4. NODAĻA

Saistošās izziņas par tarifu juridiskās sekas

10. pants

1. Neskarot Kodeksa 5. un 64. pantu, saistošu izziņu par tarifu drīkst izmantot vienīgi izziņas turētājs.

2. Kārtojot muitas formalitātes, muitas dienesti var prasīt, lai izziņas turētājs tās informē, ka viņa rīcībā ir saistoša izziņa par tarifu attiecībā uz muitojamām precēm.

3. Saistošas izziņas par tarifu turētājs to attiecībā uz konkrētām precēm drīkst izmanot vienīgi tad, ja muitas dienestiem pieņemamā veidā iespējams secināt, ka attiecīgās preces visos aspektos atbilst izdotajā izziņā aprakstītajām precēm.

4. Muitas dienesti var prasīt, lai šo izziņu tulko attiecīgās dalībvalsts valodā vai vienā no attiecīgās dalībvalsts valodām.

11. pants

Saistoša izziņa par tarifu, ko kādas dalībvalsts muitas dienesti izdevuši kopš 1991. gada 1. janvāra, ar tādiem pašiem nosacījumiem kļūst juridiski saistoša visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

12. pants

1. Pieņemot kādu no Kodeksa 12. panta 5. punktā minētiem aktiem vai pasākumiem, muitas dienestiattiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu to, ka saistošas izziņas par tarifu turpmāk izdod vienīgi saskaņā ar attiecīgo aktu vai pasākumu.

2. Piemērojot šā panta 1. punktu, vērā ņem šādus termiņus:

- attiecībā uz Kodeksa 12. panta 5. punkta a) apakšpunktā paredzētām regulām par grozījumiem muitas nomenklatūrā — minēto regulu piemērošanas dienu,

- attiecībā uz tā paša panta un punkta a) apakšpunktā paredzētām regulām, ar ko nosaka vai maina preču klasifikāciju muitas nomenklatūrā — dienu, kurā minētās regulas publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša L sērijā,

- attiecībā uz tā paša panta un punkta b) apakšpunktā paredzētiem pasākumiem, ar ko groza kombinētās nomenklatūras paskaidrojumu — dienu, kurā minētos pasākumus publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā,

- attiecībā uz tā paša panta un punkta b) apakšpunktā paredzētiem Eiropas Kopienas Tiesas spriedumiem — sprieduma pieņemšanas dienu,

- attiecībā uz tā paša panta un punkta b) apakšpunktā paredzētiem pasākumiem, ar ko Muitas sadarbības padome pieņem slepenu atzinumu vai groza harmonizētās sistēmas nomenklatūras paskaidrojumu — dienu, kurā Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā tiek publicēts Komisijas paziņojums.

3. Komisija šajā pantā minēto pasākumu un aktu pieņemšanas dienas iespējami drīz paziņo muitas dienestiem.

5. NODAĻA

Noteikumi, ko piemēro gadījumos, kad saistoša izziņa par tarifu zaudē spēku

13. pants

Ja atbilstīgi Kodeksa 12. panta 4. punkta otrajam teikumam un 12. panta 5. punktam saistoša izziņa par tarifu nav spēkā vai zaudē spēku, tad attiecīgās izziņas izdevējs muitas dienests pēc iespējas drīz par to informē Komisiju.

14. pants

1. Ja tādas saistošas izziņas par tarifu turētājs, kas zaudējusi spēku Kodeksa 12. panta 5. punktā minēto iemeslu dēļ, vēlas šādu izziņu konkrētā laika posmā izmantot atbilstīgi minētā panta 6. punktam, tad viņš par to informē muitas dienestus, iesniedzot arī visus vajadzīgos apstiprinošos dokumentus, kas ļauj pārbaudīt, vai ir ievēroti attiecīgie nosacījumi.

2. Izņēmuma gadījumos, ja Komisija saskaņā ar Kodeksa 12. panta 7. punkta pēdējo daļu pieņem pasākumu, kas ir izņēmums no minētā panta 6. punkta noteikumiem, vai ja nav ievēroti šā panta 1. punktā minētie nosacījumi attiecībā uz saistošas izziņas par tarifu izmantošanas turpināšanu, tad muitas dienesti par to rakstveidā informē izziņas turētāju.

6. NODAĻA

Pārejas noteikums

15. pants

Saistoša izziņa par tarifu, kas valsts līmenī izdota pirms 1991. gada 1. janvāra, paliek spēkā.

Taču valsts līmenī izdotā saistošā izziņa par tarifu, kuras spēkā esības termiņš pārsniedz 1997. gada 1. janvāri, no minētās dienas spēku zaudē.

III SADAĻA

LABVĒLĪGS TARIFA REŽĪMS, KO PIEMĒRO, PAMATOJOTIES UZ PREČU RAKSTURU

1. NODAĻA

Preces, uz kurām attiecas denaturācijas nosacījums

16. pants

Tālāk dotās tabulas 3. ailē uzskaitīto preču ierindošana 2. ailē uzskaitītajās tarifa apakšpozīcijās pieļaujama ar nosacījumu, ka attiecīgās preces ir denaturējot padarītas nederīgas cilvēku uzturam ar kādu no 4. ailē minētiem denaturantiem 5. ailē uzrādītajos daudzumos.

Nr. p. k. | KN kods | Apraksts | Denaturants |

Nosaukums | Maksimālais daudzums gramos, kas izmantojams uz 100 kg denaturējamā produkta |

(1) | (2) | (3) | (4) | (5) |

1 | 0408 | Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, vārīti tvaicējot vai ūdenī, formēti, saldēti vai citādi konservēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu:— olu dzeltenumi: | Terpentīneļļa | 500 |

Lavandas esence | 100 |

Rozmarīna eļļa | 150 |

Bērzu eļļa | 100 |

040811 | — — žāvēti: | Zivju milti, kas ietverti Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 23012000, ar īpatnēju aromātu, kas pēc svara procentiem sausnā satur vismaz: | |

62,5 % neattīrītu proteīnu un | |

6 % neattīrītu lipīdu (tauku sausnas) | 5000 |

04081190 | — — — pārējie | | |

040819 | — — pārējie | | |

04081990 | — — — pārējie | | |

040891 | — — žāvēti | | |

04089190 | — — — pārējie | | |

040899 | — — pārējie | | |

04089990 | — — — pārējie | | |

2 | 1106 | Milti un rupja maluma milti no pozīcijā 0713 iekļautiem pākšu dārzeņiem, no sāgo vai no pozīcijā 0714 iekļautām saknēm vai bumbuļiem; milti un pulveris no 8. nodaļā iekļautā produkta: | Zivju eļļa vai zivju aknu eļļa, filtrēta, bet ne dezodorēta vai atkrāsota, bez piedevām | 1000 |

110620 | — milti un rupja maluma milti no sāgo, saknēm vai bumbuļiem, kas minēti pozīcijā 0714: | Zivju milti, kas ietverti Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 23012000, ar īpatnēju aromātu, kas pēc svara procentiem sausnā satur vismaz: | |

11062010 | — — denaturēti | 62,5 % neattīrītu proteīnu un | |

6 % neattīrītu lipīdu (tauku sausnas) | 5000 |

Ķīmiskais nosaukums vai apraksts | Parastais nosaukums | Krāsu indekss |

4-sulfobenzolazorezorcīna vai 2,4-dihidroksibenzol-4-sulfoskābes nātrija sāls (krāsa: dzeltena) | Hrizoīns S | 14270 |

1-(4-sulfo-1-fenilazo)-4-aminobenzo-5-sulfoskābes dinātrija sāls (krāsa: dzeltena) | Noturīga, dzeltena AB | 13015 |

1-(4-sulfo-1-naftilazo)-2-naftol-3,6,8-trisulfoskābes tetranātrija sāls (krāsa: sarkana) | Spilgti sarkana 6 R | 16290 |

Tetrabromfluoresceīns (krāsa: fluorescējoši dzeltena) | Eozīns | 45380 |

Naftalīns | Naftalīns | — |

Ziepju pulveris | Ziepju pulveris | — |

Nātrija vai kālija dihromāts | Nātrija vai kālija dihromāts | — |

Dzelzs oksīdam vajadzētu būt tumši sarkanam līdz brūnam smalkam pulverim, no kura vismaz 90 % iziet caur sietu, kam acu lielums 0,10 mm | Dzelzs oksīds | — |

Nātrija hipohlorīts | Nātrija hipohlorīts | |

Nosaukums |

| |

3 | 250100 | Sāls (ieskaitot vārāmo sāli un denaturētu sāli) un tīrs nātrija hlorīds, arī ūdens šķīdumā; vai ar pretsaķepes vielu vai nesējvielu piedevu; jūras ūdens | | 6 |

— parastā sāls (ieskaitot vārāmo sāli un denaturētu sāli) un tīrs nātrija hlorīds, arī ūdens šķīdumā vai ar pretsaķepes vielu vai nesējvielu piedevu | | 6 |

— — pārējā: | | |

25010051 | — — — denaturēta vai rūpnieciskām vajadzībām (arī rafinēšanai), izņemot pārtikas produktu konservēšanu vai sagatavošanu cilvēku vai dzīvnieku uzturam | | 1 |

| 0,5 |

| 250 |

| 1000 |

| 30 |

| 250 |

| 3000 |

4 | 3502 | Albumīni (tostarp, divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrāti, kas satur vairāk nekā 80 svara % sūkalu proteīnu, rēķinot sausnā), albumināti un citi albumīna atvasinājumi: | Rozmarīna eļļa (tikai šķidriem albumīniem) Nerafinēta kampareļļa (šķidriem un cietiem albumīniem) Baltā kampareļļa (šķidriem un cietiem albumīniem) Nātrija azīds (šķidriem un cietiem albumīniem) Dietanolamīns (šķidriem un cietiem albumīniem) | 150200020001006000 |

350210 | — olu albumīns: | |

35021010 | — — nederīgs vai ko paredzēts padarīt nederīgu cilvēku uzturam | |

350290 | — pārējie | |

— — albumīni, izņemot olu albumīnu: | |

35029010 | — — — nederīgi vai ko paredzēts padarīt nederīgus cilvēku uzturam | |

17. pants

Denaturēšanu izdara tā, lai denaturējamais produkts un denaturants viendabīgi sajauktos un tos nevarētu ar ekonomiski izdevīgiem līdzekļiem atkal atdalīt.

18. pants

Ar izņēmumu no 16. panta, jebkura dalībvalsts uz laiku var atļaut izmanot kādu citu denaturantu, kas nav uzskaitīts minētā panta tabulas 4. ailē.

Tādā gadījumā 30 dienu laikā nosūta paziņojumu Komisijai, sniedzot sīkas ziņas par tādiem denaturantiem un izmantotajiem daudzumiem. Komisija pēc iespējas drīz par to informē pārējās dalībvalstis.

Šā jautājuma izskatīšanu uztic Komitejai.

Ja 18 mēnešu laikā no dienas, kad Komisija saņēmusi paziņojumu, Komiteja nav sniegusi atzinumu par to, vai attiecīgais denaturants iekļaujams minētās tabulas 4. ailē, tad tāda denaturantu pārtrauc lietot visās dalībvalstīs.

19. pants

Šo nodaļu bez ierobežojumiem piemēro Padomes Direktīvai 70/524/EEK [3].

2. NODAĻA

Nosacījumi atsevišķu veidu sēklu tarifu klasifikācijai

20. pants

Tālāk dotās tabulas 3. ailē uzskaitītās preces 2. ailē uzskaitītajās tarifa apakšpozīcijās ierindo tad, ja ir ievēroti 21.—24. pantā izklāstītie nosacījumi.

Nr. p. k. | KN kods | Apraksts |

1 | 0701 | Kartupeļi, svaigi vai dzesināti |

07011000 | — sēklas |

2 | 0712 | Kaltēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabalos vai šķēlēs, sasmalcināti vai sagrūsti, bet tālāk neapstrādāti: |

071290 | — pārējie dārzeņi; dārzeņu maisījumi: |

— — cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata): |

— — — hibrīdi sējai |

3 | 1001 | Kvieši, kā arī kviešu un rudzu maisījums: |

100190 | — pārējie |

10019010 | — — speltas kvieši sējai |

4 | 1005 | Kukurūza |

100510 | — sēklas: |

— — hibrīdi: |

10051011 | — — — divkāršie un topkrosa hibrīdi |

10051013 | — — — trīskāršie hibrīdi |

10051015 | — — — vienkāršie hibrīdi |

10051019 | — — — pārējie |

5 | 1006 | Rīsi |

100610 | — nelobīti (rupjie) rīsi |

10061010 | — — sējai |

6 | 100700 | Graudu sorgo |

10070010 | — hibrīdi sējai |

7 | 120100 | Sojas pupas, arī smalcinātas |

12010010 | — sējai |

8 | 1202 | Zemesrieksti, negrauzdēti un citādi negatavoti, arī lobīti vai smalcināti: |

120210 | — čaumalās |

12021010 | — — sējai |

9 | 120400 | Linsēklas, arī smalcinātas: |

12040010 | — sējai |

10 | 120500 | Rapšu sēklas, arī smalcinātas: |

12050010 | — sējai |

11 | 120600 | Saulgriežu sēklas, arī smalcinātas: |

12060010 | — sējai |

12 | 1207 | Citu eļļas augu sēklas un augļi, arī smalcināti: |

120710 | — palmu rieksti un kodoli: |

12071010 | — — sējai |

13 | 120720 | — kokvilnas sēklas: |

12072010 | — — sējai |

14 | 120730 | — rīcinauga sēklas: |

12073010 | — — sējai |

15 | 120740 | — sezama sēklas: |

12074010 | — — sējai |

16 | 120750 | — sinepju sēklas: |

12075010 | — — sējai |

17 | 120760 | — saflora sēklas: |

12076010 | — — sējai — pārējās |

18 | 120791 | — — magoņu sēklas: |

12079110 | — — — sējai |

19 | 120792 | — — sviestkoka (karitē) rieksti: |

12079210 | — — — sējai |

20 | 120799 | — — Pārējie: |

12079910 | — — — sējai |

21. pants

Sēklas kartupeļiem jāatbilst nosacījumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz Padomes Direktīvas 66/403/EEK [4] 15. pantu.

22. pants

Cukurkukurūzai, speltas kviešiem, hibrīdkukurūzai, rīsiem un sējai paredzētam sorgo jāatbilst nosacījumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz Padomes Direktīvas 66/402/EEK [5] 16. pantu.

23. pants

Sēklas eļļas augiem jāatbilst nosacījumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz Padomes Direktīvas 69/208/EEK [6] 15. pantu.

24. pants

To cukurkukurūzu, speltas kviešus, hibrīdkukurūzu, rīsus, sorgo hibrīdus un eļļas augu sēklas un augļus, uz kuriem neattiecas Padomes Direktīvas 66/402/EEK un 69/208/EEK, neiekļauj 20. pantā uzskaitītās apakšpozīcijās, ja vien attiecīgā persona dalībvalsts kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā nepierāda, ka tie tiešām paredzēti sējai.

3. NODAĻA

Nosacījumi, ar kuriem sietaudumu klasificē kā preci, ko pārdod pēc mēra

25. pants

Nesagatavotu sietaudumu, kas iekļauts KN kodā 59112000, tarifa klasifikācijā iekļauj ar nosacījumu, ka tas ir iezīmēts tā, kā tālāk aprakstīts.

Vienādos atstatumos gar drānas abām malām, bet neskarot eģes, ir zīme — taisnstūris un tā diagonāles, kur atstatums starp divām blakusesošām zīmēm, to mērot starp attiecīgo taisnstūru tuvāk esošām malām, nepārsniedz vienu metru un kur zīmes drānas malās ir izvietotas tā, lai tās būtu pa vidu starp pretējās malas zīmēm (katras zīmes centram jābūt vienādā attālumā no pretējās malas divu tuvāko zīmju centriem). Katra zīme jāizvieto tā, lai taisnstūra garās malas būtu paralēli drānas šķēriem (sk. zīmējumu).

+++++ TIFF +++++

Taisnstūra malu līniju biezumam jābūt 5 mm, bet diagonāļu līniju biezumam — 7 mm. Taisnstūrim jābūt vismaz 8 cm garam un 5 cm platam, mērot no līniju ārmalām.

Zīmēm jābūt uzdrukātām vienā krāsā, kas kontrastē ar drānas krāsu, un tām jābūt neizdzēšamām.

4. NODAĻA

Preces, par kurām jāuzrāda autentiskuma, tīrības vai citāds sertifikāts

26. pants

1. Tālāk dotās tabulas 3. ailē uzskaitītās preces, kuras ieved no 5. ailē minētajām valstīm, 2. ailē uzskaitītajās tarifa apakšpozīcijās ierindojamas tad, ja tiek uzrādīti sertifikāti, kas atbilst 27.—34. panta prasībām.

Sertifikātu paraugi ir doti 2.—8. pielikumā, kuri norādīti tabulas 4. ailē.

Autentiskuma sertifikāts jāuzrāda par vīnogām, viskiju, degvīnu un tabaku, sertifikāts par izcelsmes vietu — par vīnu, bet tīrības sertifikāts — par nātrija nitrātu.

2. Ar izņēmumu no 1. punkta, par KN kodos 22042141, 22042151, 22042941un 22042951iekļautu portvīna, madeiras, heresa un Setubalas muskatela izcelsmes vietas sertifikāta vietā uzrāda apstiprināto tirdzniecības dokumentu, kas aizpildīts un kura autentiskums apstiprināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 986/89 [7] 9. panta 2. punktu.

3. Tomēr tabaku, ko saskaņā ar Kopienas noteikumiem, to laižot brīvā apgrozībā, atbrīvo no muitas nodokļa, ierindo apakšpozīcijās 24011010—24011049 un 24012010—24012049, neuzrādot autentiskuma sertifikātu. Tādu sertifikātu neizsniedz un nepieņem attiecībā uz minēto veidu tabaku, ja vienā tiešā iepakojumā ir vairāk nekā viena veida tabaka.

4. Šajā pantā attiecībā uz precēm, kas tālāk dotajā tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 6:

a) "dūmos kaltēta Virdžīnijas tipa tabaka" ir tabaka, kas mākslīgos atmosfēras apstākļos apstrādāta, regulējot karstumu un ventilāciju un neļaujot dūmiem nonākt saskarsmē ar tabakas lapām; apstrādātās tabakas krāsa parasti ir robežās no citrondzeltenas līdz ļoti tumši oranžai vai sarkanai. Citas krāsas vai to savienojumi bieži rodas no atšķirīgas gatavības pakāpes vai kultivēšanas un apstrādes tehnoloģijas;

b) "ēnā kaltēta Bērlija tipa gaišā tabaka (ieskaitot Bērlija hibrīdus)" ir tabaka, kas apstrādāta dabiskos atmosfēras apstākļos un kurai nepiemīt dūmu smarža, ja ir izmantots papildu karstums vai gaisa cirkulācija; lapu krāsa parasti ir robežās no gaiši dzeltenbrūnas līdz iesārtai. Citas krāsas vai to savienojumi bieži rodas no atšķirīgām gatavības pakāpēm vai kultivēšanas un apstrādes tehnoloģijām;

c) "ēnā kaltēta Mērilendas tipa gaišā tabaka" ir tabaka, kas apstrādāta dabīgos atmosfēras apstākļos un kurai nepiemīt dūmu smarža, ja ir izmantots papildu karstums vai gaisa cirkulācija; lapu krāsa parasti ir no gaiši dzeltenas līdz tumši ķiršsarkanai. Citas krāsas vai to savienojumi bieži rodas no atšķirīgas gatavības pakāpes vai kultivēšanas un apstrādes tehnoloģijas;

d) "karstumā kaltēta tabaka" ir tabaka, kas apstrādāta mākslīgos atmosfēras apstākļos, izmantojot atklātu uguni, no kā tabaka daļēji uzsūkusi malkas dūmus. Karstumā kaltētas tabakas lapas parasti ir biezākas nekā Bērlija, ēnā kaltētas vai Mērilendas tabakas lapas, mērot no attiecīgas kāta pozīcijas. Krāsa parasti ir no dzeltenīgi brūnas līdz ļoti tumšbrūnai. Citas krāsas vai to savienojumi bieži rodas no atšķirīgas gatavības pakāpes vai kultivēšanas un apstrādes tehnoloģijas.

Nr. p. k. | KN kods | Apraksts | Pielikuma nr. | Izdevējs dienests |

Izvedēja valsts | Nosaukums | Reģistrācijas vieta |

(1) | (2) | (3) | (4) | (5) | (6) | (7) |

1 | 0806 | Vīnogas, svaigas vai žāvētas: | 2 | Amerikas Savienotās Valstis | United States Department of Agriculture vai tā pilnvarotas iestādes | Vašingtona |

080610 | — svaigas | | | | |

— — galda vīnogas | | | | |

— — — no 1. novembra līdz 14. jūlijam: | | | | |

08061011 | — — — — Emperor šķirnes (Vitis vinifera cv), no 1. decembra līdz 31. janvārim | | | | |

2 | 2106 | Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti: | 3 | Šveice | Union suisse du commerce de fromage SA/Schweizerische Käseunion AG/ Unione svizzera per il commercio del fromaggio SA | Berne |

210690 | — pārējie: | | |

21069010 | — — siera fondī | | Austrija | Österreichische Hartkäse Export GmbH | Insbruka |

Vīna nosaukums | |

Tokay (Aszu, Szamorodni) | Orszagos Borminosito Intezet Budapest II, Frenkel, Leo Utca I (Valsts vīnu apstiprināšanas institūts) |

| |

| | — pārējie vīni; vīnogu misa, kuras rūgšana novērsta vai izbeigta, pievienojot spirtu: | | | | |

| 220421 | — — traukos ar 2 l vai mazāku tilpumu | | | | |

| — — — pārējie: | | | | |

| — — — — ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju vairāk nekā 15 tilp. %, bet ne vairāk kā 18 tilp. % | | | | |

| 22042141 | — — — — — tokajietis (Aszu un Szamorodni) | 4 | Ungārija | | Budapešta |

| — — — — ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju vairāk nekā 18 tilp. %, bet ne vairāk kā 22 tilp. %: | | | |

| 22042151 | — — — — — tokajietis (Aszu un Szamorodni) | | | |

| 220429 | — — pārējie: | | | |

| — — — pārējie: | | | |

| — — — — ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju vairāk nekā 15 tilp. %, bet ne vairāk kā 18 tilp. %: | | | |

| 22042945 | — — — — — tokajietis (Aszu un Szamorodni) | | | |

| — — — — ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju vairāk nekā 18 tilp. %, bet ne vairāk kā 22 tilp. %: | | | |

| 22042955 | — — — — — tokajietis (Aszu un Szamorodni) | | | |

4 | 2208 | Nedenaturēts etilspirts ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju ne vairāk kā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni; salikti spirta izstrādājumi, ko lieto dzērienu ražošanā: | | Amerikas Savienotās Valstis | United States Department of the Treasury, Bureau of Alcohol, Tobacco and Firearms vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Vašingtona |

220830 | — viskiji: | | | | |

— — burbons, traukos ar tilpumu: | 5 | | | |

22083011 | — — — 2 l vai mazāk | | | | |

22083019 | — — — vairāk nekā 2 l | | | | |

5 | 220890 | — pārējie: | | | | |

— — degvīns ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju 45,4 tilp. % vai mazāk un plūmju, bumbieru vai ķiršu stiprie alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus), traukos ar tilpumu: | 6 | Somija | ALKO Limited | Salmisaaren-ranta, 7 00100 Helsinki 10 Somija |

— — — 2 l vai mazāk: | | | |

22089031 | — — — — degvīns | | | | |

— — pārējie alkoholiskie dzērieni, traukos ar tilpumu: | | | | |

— — — 2 l vai mazāk: | | | | |

— — — — stiprie alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus): | | | | |

22089035 | — — — — — pārējie | | | | |

6 | 2401 | Neapstrādāta tabaka; tabakas atkritumi: | 7 | Amerikas Savienotās Valstis | Tobacco Association of the United States vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Roli, Ziemeļkarolīna |

240110 | — tabaka ar neizgrieztu vidējo dzīslu: |

— — dūmos kaltēta Virdžīnijas tipa tabaka un ēnā kaltēta Bērlija tipa gaišā tabaka (tostarp, Bērlija hibrīdi); ēnā kaltēta Mērilendas tipa gaišā tabaka un karstumā kaltēta tabaka: | Kanāda | Directorate General Food Production and Inspection, Agriculture Branch, Canada vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Otava |

24011010 | — — — dūmos kaltēta Virdžīnijas tipa | Direction gènèrale de la production et de l'inspection, Section agriculture, Canada vai tās pilnvarotas iestādes [8] |

24011020 | — — — ēnā kaltēta gaišā Bērlija tipa (tostarp, Bērlija hibrīdi) | | |

24011030 | — — — ēnā kaltēta gaišā Mērilendas tipa | Argentīna | Cámara del Tabaco del Salta vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Salta |

— — — karstumā kaltēta tabaka: | | Cámara del Tabaco del Jujuy vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Sansalvadora de Huhuja |

24011041 | — — — — Kentuki tipa | |

24011049 | — — — — pārējā | | Cámara de Comercio Exterior de Misiones vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Posadasa |

240120 | — tabaka ar neizgrieztu vidējo dzīslu: | Bangladeša | Ministry of Agriculture, Department of Agriculture Extension, Cash Crop Division vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Daka |

— — dūmos kaltēta Virdžīnijas tipa tabaka un ēnā kaltēta Bērlija tipa gaišā tabaka (tostarp Bērlija hibrīdi); ēnā kaltēta Mērilendas tipa gaišā tabaka un karstumā kaltēta tabaka | Brazīlija | Carteira de Comercio Exterior do Banco do Brasil vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Riodežaneiro |

24012010 | — — — dūmos kaltēta Virdžīnijas tipa | Ķīna | Shanghai Import and Export Commodity Inspection Bureau of the People's Republic of China vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Šanhaja |

24012020 | — — — ēnā kaltēta gaišā Bērlija tipa (ieskaitot Bērlija hibrīdus) |

24012030 | — — — ēnā kaltēta gaišā Mērilendas tipa | Shangdong Import and Export Commodity Inspection Bureau of the People's Republic of China vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Cindao |

— — — karstumā kaltēta tabaka: |

24012041 | — — — — Kentuki tipa | Hubei Import and Export Commodity Inspection Bureau of the People's Republic of China vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Haņkou |

24012049 | — — — — pārējā |

| | Guangdong Import and Export Commodity Inspection Bureau of the People's Republic of China vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Guaņdžou |

| | Liaoning Import and Export Commodity Inspection Bureau of the People's Republic of China vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Daļana |

| | Yunnan Import and Export Commodity Inspection Bureau of the People's Republic of China vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Kuņmina |

| | Shenzhan Import and Export Commodity Inspection Bureau of the People's Republic of China vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Šeņdžana |

| | Hainan Import and Export Commodity Inspection Bureau of the People's Republic of China vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Hainaņa |

| | Kolumbija | Superintendencia de Industria y Comercio - División de Control de Normas y Calidades vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Bogota |

| | Kuba | Empresa Cubana del Tabaco "Cubatabaco" vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Havanna |

| | Gvatemala | Dirección de Comercio Interior y Exterior del Ministerio de Economía vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Gvatemalas pilsēta |

| | Indija | Tobacco Board vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Guntura |

| | Indonēzija | Lembaga Tembakou vai tās pilnvarotas iestādes [8] | |

- Lembaga Tembakou

Sumatra Utara

| Medana |

- Lembaga Tembakou

Java Tengah

| Sala |

- Lembaga Tembakou

Java Timur I

| Surabaja |

- Lembaga Tembakou

Java Timur II

| Džemberija |

| | Meksika | Secretaria de Comercio vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Mehiko |

| | Filipīnas | Philippine Virginia Tobacco Administration vai tās pilnvarotās iestādes [8] | Kesonsitija |

| | Dienvidkoreja | Office of Korean Monopoly Corporation vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Sintaņina |

| | Šrilanka | Departament of Commerce vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Kolombo |

| | Šveice | Administration fédérale des Douanes, Section de l'imposition du tabac vai tās pilnvarotas iestādes [8] | Berne |

| | Taizeme | Department of Foreign Trade, Ministry of Commerce vai tā pilnvarotas iestādes [8] | Bangkoka |

7 | 3102 | Minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi: | 8 | Čīle | Servicio Nacional de Geologia y Mineria | Santjago |

310250 | — nātrija nitrāts: | | | | |

31025010 | — — dabiskais nātrija nitrāts | | | | |

3105 | Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi, kas satur divus vai trīs no šiem augu barības elementiem — slāpekli, fosforu vai kāliju; pārējie mēslošanas līdzekļi; šajā nodaļā minētās preces tabletēs vai tamlīdzīgā formā vai iepakojumos ar bruto masu ne vairāk par 10 kg: | | | | |

310590 | — pārējie: | | | | |

31059010 | — — dabiskais nātrija un kālija nitrāts, kas sastāv no nātrija nitrāta un kālija nitrāta dabiskā maisījuma (nitrāta daļa var sasniegt 44 %) ar slāpekļa kopējo saturu ne lielāku par 16,3 svara %, rēķinot sausā bezūdens produktā | | | | |

27. pants

1. Sertifikātiem jāatbilst paraugiem, kas doti attiecīgos pielikumos, kuri norādīti 26. pantā dotās tabulas 4. ailē. Sertifikātus iespiež un aizpilda vienā no Eiropas Ekonomikas kopienas oficiālajām valodām, attiecīgā gadījumā — arī kādā no izvedējas valsts valodām.

2. Sertifikātu lielums ir aptuveni 210 × 297 milimetri.

Tiek izmantots šāds papīrs:

- par precēm, kas 26. panta tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 3 — balts papīrs bez mehāniskās papīra masas, kas derīgs rakstīšanai un sver ne mazāk kā 55 g/m2 un ne vairāk kā 65 g/m2.

Sertifikāta aversā ir iespiests sārts gijošēta aizsargraksta fons, lai novērstu mehāniskiem vai ķīmiskie līdzekļiem izdarītus viltojumus,

- par precēm, kas 26. panta tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 4 un 5 — balts papīrs ar dzeltenu malu, kas sver ne mazāk kā 40 g/m2,

- par pārējām minētajā tabulā uzskaitītām precēm — balts papīrs, kas sver vismaz 40 g/m2.

3. Par precēm, kas 26. panta tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 3, uz sertifikāta ārējām malām var būt dekoratīvs raksts joslā, kuras platums nepārsniedz 13 milimetrus.

4. Par precēm, kas 26. panta tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 2, sagatavo vienu sertifikāta oriģinālu un divas kopijas. Oriģināls ir baltā krāsā, pirmā kopija — sārta, bet otrā kopija — dzeltena.

5. Par precēm, kas 26. panta tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 2, katrā sertifikātā ir norādīts tās atsevišķais sērijas numurs, ko piešķir izdevējas iestādes, kam seko izdevējas iestādes izmantots valsts simbols.

Uz kopijām ir tāds pats sērijas numurs un valsts simbols kā uz oriģināla.

6. Tās dalībvalsts muitas dienesti, kurā preces deklarē laišanai brīvā apgrozībā, var prasīt sertifikāta tulkojumu.

28. pants

Sertifikātu aizpilda mašīnrakstā vai rokrakstā. Rokrakstā to aizpilda ar tinti, drukātiem burtiem.

29. pants

1. Sertifikātu vai — ja preces, kas 26. panta tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 1, 6 un 7, tiek ievestas pa daļām — sertifikāta fotokopiju saskaņā ar 34. pantu uzrāda ievedējas dalībvalsts muitas dienestiem kopā ar precēm, uz kurām sertifikāts attiecas, šādos termiņos, ko sāk skaitīt no sertifikāta izdošanas dienas:

- divu mēnešu laikā par precēm, kas tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 2,

- trīs mēnešu laikā par precēm, kas tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 1, 3 un 4,

- sešu mēnešu laikā par precēm, kas tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 5 un 7,

- 24 mēnešu laikā par precēm, kas tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 6.

2. Par precēm, kas 26. panta tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 2:

- sertifikāta oriģinālu un pirmo kopiju uzrāda attiecīgiem dienestiem,

- sertifikāta otro kopiju izdevēja iestāde nosūta tieši ievedējas dalībvalsts muitas dienestiem.

30. pants

1. Sertifikāts ir derīgs tikai tad, ja to pienācīgi vizējusi izdevēja iestāde, kas minēta 26. panta tabulas 6. ailē.

2. Pienācīgi vizēts sertifikāts ir tāds sertifikāts, kurā norādīta tā izdošanas vieta un datums, kā arī ir izdevējas iestādes zīmogs un vienas vai vairāku pilnvaroto parakstītāju paraksti.

31. pants

1. Izdevēju iestādi 26. pantā minētajā tabulā drīkst ierakstīt vienīgi tad, ja:

a) to par izdevēju iestādi atzīst izvedēja valsts;

b) tā apņemas pārbaudīt sertifikātos sniegtos datus;

c) tā apņemas pēc Komisijas vai dalībvalstu lūguma tām sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai būtu iespējams vērtēt sertifikātos norādītos datus.

2. Šās direktīvas 26. panta tabulu pārskata, kad vairs nav spēkā šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījums vai kad kāda izdevēja iestāde nav pildījusi vienu vai vairākas saistības.

32. pants

Uz rēķiniem, ko uzrāda kā apliecinājumu deklarācijām par laišanu brīvā apgrozībā, norāda attiecīgās viena vai vairāku sertifikātu sērijas numurus.

33. pants

26. panta tabulas 5. ailē minētās valstis nosūta Komisijai savu izdevēju iestāžu vai pilnvaroto iestāžu zīmogu paraugus. Komisija šo informāciju paziņo dalībvalstu muitas dienestiem.

34. pants

Par precēm, kas 26. panta tabulā uzskaitītas ar kārtas Nr. 1, 6 un 7, gadījumos, kad sūtīšana notiek pa daļām, sertifikāta oriģināla fotokopijas pievieno katrai sūtījuma daļai. Fotokopijas un sertifikāta oriģinālu uzrāda tai muitas iestādei, kurā atrodas preces.

Uz katras fotokopijas norāda sūtītāja vārdu/nosaukumu un adresi un izdara sarkanu atzīmi "Izraksts derīgs par … kg" (ar cipariem un vārdiem), kā arī norāda sūtījuma sadalīšanas vietu un datumu. Šo paziņojumu autentiskumu apstiprina ar muitas iestādes zīmogu un atbildīgās muitas amatpersonas parakstu. Datus par sūtījuma sadalīšanu ieraksta sertifikāta oriģinālā, ko patur attiecīgā muitas iestāde.

IV SADAĻA

PREČU IZCELSME

1. NODAĻA

Nepreferenciāla izcelsme

1. iedaļa

Apstrāde vai pārstrāde, kas dod izcelsmi

35. pants

Šajā nodaļā ir definēta tā apstrāde vai pārstrāde, kas — saistībā ar tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras XI iedaļā, un saistībā ar atsevišķiem produktiem, kas nav tekstilmateriāli vai tekstilizstrādājumi — uzskatāma par Kodeksa 24. panta kritērijiem atbilstošu un kas attiecīgajiem produktiem dod tās valsts izcelsmi, kurā tāda apstrāde vai pārstrāde veikta.

"Valsts" nozīmē attiecīgi vai nu kādu trešo valsti, vai Kopienu.

1. apakšiedaļa

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras XI iedaļā

36. pants

Saistībā ar tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem, kas iekļauti kombinētās nomenklatūras XI iedaļā, par pabeigtu procesu saskaņā ar 37. panta definīciju uzskata tādu apstrādi vai pārstrādi, kas dod izcelsmi atbilstīgi Kodeksa 24. pantam.

37. pants

Par pabeigtiem procesiem uzskata tādu apstrādi vai pārstrādi, pēc kuras iegūtie produkti ir ierindojami kādā no kombinētās nomenklatūras pozīcijām, kurās nav iekļautas dažādās izmantotās izejvielas bez noteiktas izcelsmes.

Tomēr saistībā ar 10. pielikumā uzskaitītiem produktiem tikai tā paša pielikuma 3. ailē minētos procesus attiecībā uz katru iegūto produktu uzskata par pabeigtiem neatkarīgi no tā, vai notiek pārklasificēšana citā pozīcijā.

Metode, pēc kuras piemērojami 10. pielikuma noteikumi, ir aprakstīta 9. pielikuma ievada piezīmēs.

38. pants

Piemērojot iepriekšējo pantu, jebkurā gadījumā tālāk aprakstīto apstrādi vai pārstrādi neuzskata par pietiekamu, lai piešķirtu noteiktas izcelsmes produktu statusu neatkarīgi no tā, vai notiek pārvietošana citā pozīcijā:

a) darbības, lai nodrošinātu produktu saglabāšanu labā stāvoklī, tos pārvadājot un uzglabājot (vēdināšana, izklāšana, žāvēšana, bojāto daļu atdalīšana un tamlīdzīgas darbības);

b) vienkāršas darbības — putekļu noslaucīšana, sijāšana vai vētīšana, šķirošana, klasificēšana, saskaņošana (tostarp, priekšmetu komplektu veidošana), mazgāšana, sagriešana;

c) (i) iepakojuma maiņa, kā arī sūtījumu sadalīšana un komplektēšana;

(ii) vienkārša pildīšana maisos vai kastēs, nostiprināšana uz dēļiem u. tml., kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

d) marķējuma, etiķešu vai citu atšķirības zīmju piestiprināšana produktiem vai to iepakojumam;

e) vienkārša produktu daļu komplektēšana, lai veidotu gatavu produktu;

f) vienas vai vairāku a)—e) apakšpunktā norādīto darbību apvienojums.

2. apakšiedaļa

Citi produkti, kas nav kombinētās nomenklatūras XI iedaļā iekļautie tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

39. pants

Saistībā ar 11. pielikumā uzskaitītiem iegūtiem produktiem tā paša pielikuma 3. ailē minēto apstrādi vai pārstrādi uzskata par tādu procesu vai darbību, kas dod izcelsmi atbilstīgi Kodeksa 24. pantam.

Metode, pēc kuras piemērojami 11. pielikuma noteikumi, ir aprakstīta 9. pielikuma ievada piezīmēs.

3. apakšiedaļa

Visiem produktiem kopēji noteikumi

40. pants

Ja 10. un 11. pielikuma sarakstos ir teikts, ka izcelsmi piešķir gadījumos, kad izmantoto izejvielu bez noteiktas izcelsmes vērtība nepārsniedz noteiktu procentu no iegūto produktu ražotāja cenas, tad tādu procentu aprēķina šādi:

- "vērtība" ir izmantoto izejvielu bez noteiktas izcelsmes muitas vērtība to ievešanas brīdī vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, tad pirmā noskaidrojamā cena, ko par šīm izejvielām maksā apstrādes valstī,

- "ražotāja cena" ir iegūtā produkta ražotāja cena, no kuras atņem visus iekšējos nodokļus, ko atlīdzina vai ko varētu atlīdzināt, attiecīgo produktu izvedot,

- "komplektēšanas darbību rezultātā iegūtā vērtība" ir vērtības pieaugums, ko rada pati komplektēšana kopā ar apdares un pārbaudes darbībām, kā arī tādu daļu iestrāde, kuru izcelsme ir valstī, kurā attiecīgās darbības veiktas, ieskaitot peļņu un vispārējās izmaksas, ko minētajā valstī maksā saistībā ar minētajām darbībām.

2. iedaļa

Īstenošanas noteikumi par rezerves daļām

41. pants

Būtiskas rezerves daļas, kas lietojamas kopā ar kādu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli, ko laiž brīvā apgrozībā vai kas izvests iepriekš, uzskata par tādas pašas izcelsmes kā attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli, ar noteikumu, ka ir ievēroti šajā iedaļā izklāstītie nosacījumi.

42. pants

Iepriekšējā pantā minēto izcelsmes prezumpciju pieņem vienīgi tad:

- ja tas vajadzīgs ievešanai galamērķa valstī,

- ja attiecīgās rezerves daļas iestrāde attiecīgajā iekārtā, mašīnā, aparātā vai transportlīdzeklī ražošanas stadijā nebūtu bijusi šķērslis Kopienas vai ražotājas valsts izcelsmes piešķiršanai tādai iekārtai, mašīnai, aparātam vai transportlīdzeklim.

43. pants

41. pantā:

a) "iekārta, mašīna, aparāts vai transportlīdzeklis" ir kombinētās nomenklatūras XVI, XVII un XVIII iedaļā uzskaitītās preces;

b) "būtiskas rezerves daļas" ir daļas:

- bez kurām a) apakšpunktā minētās brīvā apgrozībā laistās vai iepriekš izvestās preces nevar funkcionēt pilnvērtīgi,

- kuras ir minētajām precēm raksturīgas, un

- kuras paredzētas minēto preču parastai uzturēšanai vai tādu pašu bojātu vai nolietotu daļu aizstāšanai.

44. pants

Ja dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai pilnvarotām aģentūrām iesniedz izcelsmes sertifikāta pieteikumu saistībā ar 41. pantā definētām rezerves daļām, tad sertifikāta 6. ailē (pozīcijas numurs, marķējums, iepakojumu skaits un numuri, preču apraksts) un ar to saistītajā pieteikumā iekļauj attiecīgās personas deklarāciju par to, ka sertifikātā un pieteikumā minētās preces ir paredzētas iepriekš izvestas iekārtas, mašīnas, aparāta vai transportlīdzekļa parastai apkopei, kā arī sniedz precīzus datus par minēto iekārtu, mašīnu, aparātu vai agregātu.

Kad vien iespējams, attiecīgā persona sniedz arī datus par izcelsmes sertifikātu (izdevēja iestāde, sertifikāta numurs un izdošanas datums), ar kuru saskaņā izvesta iekārta, mašīna, aparāts vai transportlīdzeklis, kura apkopei attiecīgās daļas paredzētas.

45. pants

Ja, laižot brīvā apgrozībā Kopienā 41. pantā definētās būtiskās rezerves daļas, to izcelsmes pierādīšanai jāuzrāda izcelsmes sertifikāts, tad sertifikātā jāiekļauj 44. pantā minētie dati.

46. pants

Lai nodrošinātu šās iedaļas piemērošanu, dalībvalstu kompetentās iestādes var prasīt papildu pierādījumus, cita starpā:

- uzrādīt rēķinu vai tā kopiju, kas attiecas uz brīvā apgrozībā laistu vai iepriekš izvestu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli,

- līgumu, tā kopiju vai jebkādu citu dokumentu, kurā norādīts, ka piegādi izdara saistībā ar parastu apkopi.

3. iedaļa

Īstenošanas noteikumi par izcelsmes sertifikātiem

1. apakšiedaļa

Noteikumi par vispārējiem izcelsmes sertifikātiem

47. pants

Ja, ievedot produktus, to izcelsmi pierāda vai tā ir jāpierāda, uzrādot izcelsmes sertifikātu, tad tādam sertifikātam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) to ir izdevusi uzticama iestāde vai dibinājums, ko tādam nolūkam pienācīgi pilnvarojusi izdošanas valsts;

b) tajā iekļauti visi dati, kas vajadzīgi attiecīgo produktu identificēšanai, cita starpā:

- iepakojumu skaits, to veids un uz tiem esošais marķējums un numuri,

- produkta veids,

- produkta bruto un neto svars; tomēr šos datus var aizstāt ar citiem, piemēram, ar skaitu vai daudzumu, ja produkta svars pārvadāšanas laikā vērā ņemami mainās, ja produkta svaru nevar noteikt vai ja to parasti identificē pēc šiem citiem datiem,

- sūtītāja vārds/nosaukums;

c) tajā nepārprotami apliecināts, ka attiecīgā produkta izcelsme ir konkrētā valstī.

48. pants

1. Dalībvalstu kompetento iestāžu vai pilnvaroto aģentūru izdotam izcelsmes sertifikātam jāatbilst 47. panta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem.

2. Sertifikātus un to pieteikumus sagatavo veidlapās, kas atbilst 12. pielikumā dotajiem paraugiem.

3. Ar tādiem izcelsmes sertifikātiem apliecina, ka preču izcelsme ir Kopienā.

Tomēr, ja tas vajadzīgs saskaņā ar ārējās tirdzniecības prasībām, ar tām var arī apliecināt, ka preču izcelsme ir kādā konkrētā dalībvalstī.

Ja Kodeksa 24. pantā izklāstītie nosacījumi ir ievēroti vienīgi pēc vairākām darbībām vai procesiem, kas veikti dažādās dalībvalstīs, tad preču izcelsme var būt tikai Kopienā.

49. pants

Izcelsmes sertifikātus izdod pēc attiecīgās personas rakstiska lūguma.

Attiecīgos apstākļos, jo īpaši, ja pieteikuma iesniedzējs izvešanu izdara regulāri, dalībvalstis var lemt neprasīt iesniegt pieteikumu par katru izvešanas darbību, ar nosacījumu, ka ir ievēroti visi noteikumi, kas reglamentē izcelsmi.

Ja tas vajadzīgs saskaņā ar tirdzniecības prasībām, tad var izdot vienu vai vairākus izcelsmes sertifikāta papildeksemplārus.

Tādus eksemplārus sagatavo uz veidlapām, kas atbilst 12. pielikumā dotam paraugam.

50. pants

1. Sertifikāta izmēri ir 210 × 297 mm. Ir pieļaujams, ka garums ir par 5 mm mazāks vai par 8 mm lielāks. Izmanto rakstīšanai gatavotu baltu papīru bez mehāniskās papīra masas, kas sver vismaz 64 g/m2 vai — ja izmanto gaisa pasta papīru — 25 līdz 30 g/m2. Uz tā ir iespiests sarkanbrūns gijošēta aizsargraksta fons, lai novērstu mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem izdarītus viltojumus.

2. Pieteikuma veidlapa iespiežama izvedējas dalībvalsts valsts valodā vai vienā vai vairākās tās valsts valodās. Izcelsmes sertifikāta veidlapa iespiežama vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās vai — atkarā no tirdzniecības prakses un prasībām — jebkurā citā valodā.

3. Dalībvalstīm ir tiesības izcelsmes sertifikātu veidlapas iespiest pašām vai tās pasūtīt apstiprinātās tipogrāfijās. Otrā gadījumā katrā veidlapā jābūt atsaucei par tipogrāfijas apstiprinājumu. Katra izcelsmes sertifikāta veidlapā jābūt tipogrāfijas nosaukumam un adresei vai zīmei, pēc kuras tipogrāfiju var identificēt. Veidlapā arī jābūt uzdrukātam vai ar zīmogu uzspiestam kārtas numuram, pēc kura veidlapu var identificēt.

51. pants

Pieteikuma veidlapu un izcelsmes sertifikātu aizpilda tāpat mašīnrakstā vai rokrakstā drukātiem burtiem vienā no Kopienas oficiālajām valodām vai — atkarībā no tirdzniecības prakses un prasībām — jebkurā citā valodā.

52. pants

Katram izcelsmes sertifikātam jābūt ar kārtas numuru, pēc kura to identificēt. Arī sertifikāta pieteikumam un visām sertifikāta kopijām ir tāds pats kārtas numurs.

Papildus tam dalībvalstu kompetentās iestādes un pilnvarotās aģentūras minētos dokumentus var numurēt to izdošanas kārtībā.

53. pants

Dalībvalstu kompetentās iestādes lemj, vai un kādi papildu dati pievienojami pieteikumam. Tādus papildu datus prasa tikai tik, cik absolūti nepieciešams.

Katra dalībvalsts informē Komisiju par noteikumiem, ko tā pieņem atbilstīgi šā panta iepriekšējai daļai. Komisija šo informāciju tūlīt ziņo pārējām dalībvalstīm.

54. pants

Dalībvalstu kompetentās iestādes vai pilnvarotās aģentūras, kas izdevušas izcelsmes sertifikātus, to pieteikumus saglabā vismaz divus gadus.

Tomēr var saglabāt arī tikai pieteikumu kopijas, ar noteikumu, ka kopijām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir tāda pati pierādījuma vērtība.

2. apakšiedaļa

Īpaši noteikumi, kas attiecas uz tādu atsevišķu lauksaimniecības produktu izcelsmes sertifikātiem, kuri pakļautas īpašam ievešanas režīmam

55. pants

56.—65. pantā ir izklāstīti nosacījumi, kas attiecas uz tādu izcelsmes sertifikātu izmantošanu, kas izdoti par trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktiem, attiecībā uz ko ir ieviests īpašs nepreferenciāls režīms, ciktāl šāda režīma noteikumos ir atsauce uz tālāk minētiem noteikumiem.

a) Izcelsmes sertifikāti

56. pants

1. Izcelsmes sertifikātus par tādu trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktiem, attiecībā uz kurām ir ieviests īpašs nepreferenciāls ievešanas režīms, sagatavo veidlapā, kas atbilst 13. pielikumā dotajam paraugam.

2. Tādus sertifikātus izdod attiecīgo trešo valstu kompetentas pārvaldes iestādes, še turpmāk — izdevējas iestādes, ja produktus, uz ko sertifikāti attiecas, var uzskatīt par šo valstu izcelsmes produktiem saskaņā ar Kopienā spēkā esošiem noteikumiem.

3. Tāpat ar tādiem sertifikātiem apliecina visu vajadzīgo informāciju, kas prasīta Kopienas tiesību aktos, kuri reglamentē 55. pantā minēto īpašo ievešanas režīmu.

4. Neskarot 55. pantā minētos konkrētos noteikumus par īpašo ievešanas režīmu, izcelsmes sertifikātu derīguma termiņš ir desmit mēneši no dienas, kurā tās izdevušas izdevējas iestādes.

57. pants

1. Izcelsmes sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar šās apakšiedaļas noteikumiem, sastāv tikai no vienas lapas, uz kuras blakus dokumenta nosaukumam ir vārds "oriģināls".

Ja vajadzīgi papildeksemplāri, tad uz tiem blakus dokumenta nosaukumam ir atzīme "papildeksemplārs".

2. Kopienas kompetentās iestādes atzīst par derīgu tikai izcelsmes sertifikāta oriģinālu.

58. pants

1. Izcelsmes sertifikāta izmēri ir 210 × 297 mm; ir pieļaujams, ka garums ir par 8 mm lielāks vai par 5 mm mazāks. Izmanto baltu papīru bez mehāniskās papīra masas, kas sver vismaz 40 g/m2. Oriģināla aversā ir iespiests dzeltens gijošēta aizsargraksta fons, lai novērstu mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem izdarītus viltojumus.

2. Sertifikātus iespiež un aizpilda kādā no Kopienas oficiālajām valodām.

59. pants

1. Sertifikātu aizpilda mašīnrakstā vai izmanto automātiskas datu apstrādes sistēmu vai tamlīdzīgu procedūru.

2. Ierakstus nedrīkst dzēst, un nedrīkst rakstīt tiem virsū. Labojumi izdarāmi, nepareizo ierakstu svītrojot un vajadzības gadījumā klāt pierakstot pareizos datus. Tādiem labojumiem pievieno labotājas personas iniciāļus, un tos vizē izdevējas iestādes.

60. pants

1. Saskaņā ar 56.—59. pantu izdotu izcelsmes sertifikātu 5. ailē iekļauj papildu datus, kas varētu būt vajadzīgi, lai piemērotu īpašo ievešanas režīmu, uz ko tie attiecas, kā tas minēts 56. panta 3. punktā.

2. Sertifikātu 5., 6. un 7. ailes neizmantotos laukumus aizsvītro, lai vēlāk tur neko nevarētu ierakstīt.

61. pants

Katrā izcelsmes sertifikātā ir drukāts vai citādi ievietots sērijas numurs, pēc kura sertifikāts identificējams, kā arī izdevējas iestādes zīmogs un viena vai vairāku pilnvaroto parakstītāju paraksti.

Sertifikātu izdod, attiecīgos produktus izvedot, un izdevēja iestāde patur katra izdotā a sertifikāta kopiju.

62. pants

Izņēmuma kārtā iepriekš minētos sertifikātus var izdot pēc attiecīgo produktu izvešanas, ja izvešanas laikā tās nav izdotas nejaušas kļūdas vai bezdarbības, vai īpašu apstākļu dēļ.

Izdevējas iestādes 56.—61. pantā minēto izcelsmes sertifikātu nevar izdot ar atpakaļejošu spēku, kamēr tās nav pārbaudījušas, vai izvedēja pieteikumā sniegtie dati atbilst attiecīgajā izvešanas lietā iekļautajiem datiem.

Ar atpakaļejošu spēku izdotajos sertifikātos jābūt vienam no šiem ierakstiem:

- ,

- udstedt efterfølgende

- ,

- ,

- ,

- ,

- ,

- ,

- emitido a posteriori

ailē "Piezīmes".

b) Administratīvā sadarbība

63. pants

1. Ja kādiem lauksaimniecības produktiem piemērota īpaša ievešanas režīma noteikumos ir paredzēts izmantot 56.—62. pantā aprakstīto izcelsmes sertifikātu, tad tādu režīmu ir tiesības izmantot vienīgi pēc administratīvās sadarbības procedūras ieviešanas, ja vien attiecīgā režīma noteikumos nav paredzēts citādi.

Tādā nolūkā attiecīgās trešās valstis nosūta Eiropas Kopienu Komisijai:

- izcelsmes sertifikātu izdevēju iestāžu nosaukumus un adreses, kā arī minēto iestāžu zīmogu paraugus,

- to valdības iestāžu nosaukumus un adreses, kurām nosūtāmi tālāk 64. pantā minētie lūgumi attiecībā uz turpmāku izcelsmes sertifikātu pārbaudīšanu.

Komisija visu iepriekš minēto informāciju nosūta dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

2. Ja attiecīgās trešās valstis Komisijai 1. punktā minēto informāciju nenosūta, tad Kopienas kompetentās iestādes tām liedz tiesības piedalīties īpašajā ievešanas režīmā.

64. pants

1. Šās direktīvas 56.—62. pantā minētos izcelsmes sertifikātus turpmāk pārbauda izlases kārtā un tad, ja rodas pamatotas šaubas par sertifikāta autentiskumu vai tajā iekļautās informācijas pareizumu.

Saistībā ar izcelsmes jautājumiem pārbaudi izdara pēc muitas dienestu ierosinājuma.

Saistībā ar lauksaimniecības normām attiecīgos gadījumos pārbaudi var izdarīt citas kompetentas iestādes.

2. Piemērojot 1. punktu, Kopienas kompetentās iestādes izcelsmes sertifikātu vai tā kopiju nosūta atpakaļ izvedējas valsts izraudzītām valdības iestādēm, attiecīgā gadījumā norādot izziņas iemeslus pēc formas vai pēc būtības. Ja ir uzrādīts rēķins, tad tā oriģinālu vai kopiju pievieno atpakaļ nosūtītajam sertifikātam. Tāpat iestādes sniedz visu iegūto informāciju, kas liek domāt, ka sertifikātos iekļautie dati nav precīzi vai ka sertifikāts nav autentisks.

Ja Kopienas muitas dienesti lemj atcelt attiecīgā īpašā ievešanas režīma piemērošanu, kamēr nav zināmi pārbaudes rezultāti, tad tās ļauj produktus atlaist, pēc saviem ieskatiem veicot vajadzīgos piesardzības pasākumus.

65. pants

1. Turpmāku pārbaužu rezultātus pēc iespējas drīz paziņo Kopienas kompetentajām iestādēm.

Rezultātiem jābūt tādiem, lai uz to pamata būtu iespējams noteikt, vai saskaņā ar 64. panta nosacījumiem atpakaļ nosūtītie izcelsmes sertifikāti attiecas uz faktiski izvestām precēm un vai tādām precēm pienākas piemērot attiecīgo īpašo ievešanas režīmu.

2. Ja, vēlākais, pēc sešiem mēnešiem nav saņemta atbilde uz lūgumu izdarīt turpmāku pārbaudi, tad Kopienas muitas dienesti galīgi atsaka tiesības izmantot īpašo ievešanas režīmu.

2. NODAĻA

Preferenciāla izcelsme

1. iedaļa

Vispārējā preferenču sistēma

1. apakšiedaļa

Noteiktas izcelsmes produktu jēdziena definīcija

66. pants

Piemērojot noteikumus par vispārējām tarifa preferencēm, ko Kopiena piešķir atsevišķiem attīstības valstu izcelsmes produktiem, par produktiem ar izcelsmi uz tādiem atvieglojumiem tiesīgās valstīs (še turpmāk — "saņēmējas valstis") — ar noteikumu, ka šos produktus Kopienā ieved tieši saskaņā ar 75. pantu — uzskata šādus produktus:

a) tajā valstī pilnīgi iegūtus produktus;

b) tajā valstī iegūtus produktus, kuru ražošanā uzmantoti produkti, kas nav a) apakšpunktā minētie, ar noteikumu, ka minētie produkti ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 68. panta 1. punkta nozīmē.

67. pants

1. Šādus produktus uzskata par pilnīgi iegūtiem saņēmējā valstī 66. panta a) apakšpunkta nozīmē:

a) minerālu produktus, ko iegūst no saņēmējas valsts zemes vai tās jūras grunts;

b) saņēmējā valstī novāktus augu produktus;

c) saņēmējā valstī dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

d) saņēmējā valstī no dzīviem dzīvniekiem iegūtus produktus;

e) saņēmējā valstī medījot vai zvejojot iegūtus produktus;

f) jūras zvejas produktus un citus produktus, ko tās kuģi izcēluši no jūras;

g) produktus, ko izgatavo uz saņēmējas valsts zivju pārstrādes bāzes kuģiem, bet tikai no f) apakšpunktā minētiem produktiem;

h) saņēmējā valstī vāktus lietotus priekšmetus, kas derīgi vienīgi pārstrādāšanai izejvielās;

i) atkritumus un atliekas no saņēmējā valstī veiktām ražošanas darbībām;

j) produktus, kas iegūti no jūras grunts ārpus saņēmējas valsts teritoriāliem ūdeņiem — ar noteikumu, ka saņēmējai valstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot šo grunti;

k) produktus, ko saņēmējā valstī ražo tikai no a)—j) apakšpunktā minētiem produktiem.

2. Termins "saņēmējas valsts kuģi" 1. punkta f) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem:

- kuri saņēmējā valstī ir reģistrēti vai uzskaitīti,

- kas peld ar saņēmējas valsts karogu,

- no kuriem vismaz 50 % pieder saņēmējas valsts piederīgajiem vai tādai uzņēmējsabiedrībai ar galveno sēdekli attiecīgajā saņēmējā valstī, kuras viens vai vairāki vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs, kā arī lielākā daļa šādu padomju locekļu ir saņēmējas valsts piederīgie un turklāt — personālsabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā — kur vismaz puse kapitāla pieder saņēmējai valstij vai tās valsts iestādēm vai piederīgajiem,

- kuru kapteinis un virsnieki ir saņēmējas valsts piederīgie un

- kuru komandā vismaz 75 % ir saņēmējas valsts piederīgie.

3. Ar terminu "saņēmējas valsts" saprot arī attiecīgās valsts teritoriālos ūdeņus.

4. Kuģus, kas peld atklātā jūrā, arī zivju pārstrādes bāzes kuģus, uz kuriem apstrādā vai pārstrādā nozvejotās zivis, uzskata par to piederības saņēmējas valsts teritorijas daļu, ja vien tie atbilst 2. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem.

68. pants

1. Piemērojot 66. panta b) apakšpunktu, izejvielas bez noteiktas izcelsmes uzskata par pietiekami apstrādātām vai pārstrādātām, ja iegūto produktu klasificē citā pozīcijā nekā tajās, kurās iekļautas visas ražošanā izmantotās izejvielas bez noteiktas izcelsmes, ievērojot 2. un 3. punktu še tālāk.

14. pielikumā ir piezīmes attiecībā uz produktiem, kas izgatavoti no izejvielām bez noteiktas izcelsmes.

Šajos noteikumos izmantotie izteicieni "nodaļas" un "pozīcijas" ir tās nomenklatūras nodaļas un pozīcijas (četrciparu kodi), kas veido harmonizēto sistēmu.

Apzīmējums "klasificēts" norāda uz produkta vai materiāla ierindojumu konkrētā pozīcijā.

2. Attiecībā uz 15. pielikuma saraksta 1. un 2. ailē minētiem produktiem ir jāievēro uz attiecīgo produktu attiecinātie 3. ailē dotie nosacījumi, nevis 1. punkta noteikums.

a) Termins "vērtība" 15. pielikuma sarakstā ir izmantoto izejvielu bez noteiktas izcelsmes muitas vērtība to ievešanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, pirmā noskaidrojamā cena, ko par šīm izejvielām maksā attiecīgajā valstī. Ja jānosaka izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība, tad pēc analoģijas piemēro šo punktu.

b) termins "ražotāja cena" 15. pielikuma sarakstā ir cena, ko par iegūto produktu maksā ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir iekļauta visu ražošanā izmantoto izejvielu vērtība, no kuras atņem visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai ko varētu atmaksāt, iegūto produktu izvedot.

3. Piemērojot 66. panta b) apakšpunktu, nekādā gadījumā tālāk aprakstīto apstrādi vai pārstrādi neuzskata par pietiekamu, lai piešķirtu noteiktas izcelsmes produktu statusu neatkarīgi no tā, vai notiek pārcelšana citā pozīcijā:

a) darbības, lai nodrošinātu produktu saglabāšanu labā stāvoklī, tos pārvadājot un uzglabājot (vēdināšana, izklāšana, žāvēšana, dzesināšana, iesālīšana, apstrāde ar sēra dioksīdu vai citiem ūdens šķīdumiem, bojāto daļu atdalīšana un tamlīdzīgas darbības);

b) vienkāršas darbības — putekļu noslaucīšana, sijāšana vai vētīšana, šķirošana, klasificēšana, saskaņošana (ieskaitot priekšmetu komplektu veidošanu), mazgāšana, krāsošana, sagriešana;

c) (i) iepakojuma maiņa, kā arī sūtījumu sadalīšana un komplektēšana;

(ii) vienkārša pildīšana pudelēs, flakonos, maisos, kastēs, nostiprināšana uz dēļiem, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

d) marķējuma, etiķešu vai citu atšķirības zīmju piestiprināšana produktiem vai to iepakojumam;

e) vienkārša vienādu vai dažādu produktu sajaukšana, kur viena vai vairākas sajaukuma sastāvdaļas neatbilst šās sadaļas nosacījumiem un ko tādējādi nevar uzskatīt par noteiktas izcelsmes produktiem;

f) vienkārša produktu daļu komplektēšana, lai veidotu gatavu produktu;

g) vienas vai vairāku a)—f) apakšpunktā norādīto darbību apvienojums;

h) dzīvnieku kaušana.

69. pants

Lai noteiktu, vai produkta izcelsme ir saņēmējā valstī, nav jānoskaidro, vai tādu produktu iegūšanai izmantotā elektroenerģija un kurināmais, rūpnīcas un iekārtas, kā arī mašīnas un darbarīki ir vai nav ar izcelsmi trešās valstīs.

70. pants

1. Ar izņēmumu no 66. panta, lai noteiktu, vai kādā saņēmējā valstī ražota produkta izcelsme minētā panta nozīmē ir tādā valstī, ja tā ir kādas reģionālas grupas locekle, uzskata, ka tādu produktu izcelsme, kuru izcelsme ir kādā no šās reģionālās grupas valstīm un ko turpmāk izmanto ražošanā kādā citā tās pašas grupas valstī, ir turpmākās ražošanas valstī.

2. Galaprodukta izcelsmes valsti nosaka saskaņā ar 71. pantu.

3. Reģionālo uzkrāšanos piemēro vispārējās preferenču sistēmas (VPS) saņēmēju valstu trim atsevišķām reģionālām grupām:

a) Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienībai (ASEAN),

b) Vidusamerikas koptirgum (CACM),

c) Andu grupai.

4. Ar apzīmējumu "reģionāla grupa" attiecīgā gadījumā jāsaprot ASEAN, CACM vai Andu grupa.

71. pants

1. Produktiem, kuriem izcelsmes statuss piešķirts atbilstīgi 70. pantam, ir tās reģionālās grupas valsts izcelsme, kurā veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka:

- tādā pēdējā valstī pievienotā vērtība, kā definēts šā panta 3. punktā, pārsniedz augstāko muitas vērtību izmantotajiem produktiem ar izcelsmi jebkurā citā attiecīgās reģionālās grupas valstī,

- tādā pēdējā valstī veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 68. panta 3. punktā noteikto un, tekstilizstrādājumu gadījumā, arī visas 16. pielikumā minētās darbības.

2. Visos citos gadījumos produktiem ir tās reģionālās grupas valsts izcelsme, kurā noteiktas izcelsmes produktiem no pārējām attiecīgās reģionālās grupas valstīm bijusi vislielākā muitas vērtība.

3. "Pievienotā vērtība" ir ražotāja cena, no kuras atņem muitas vērtību par katru iestrādāto produktu ar izcelsmi citā attiecīgās reģionālās grupas valstī.

72. pants

1. 70. un 71. pantu piemēro tikai, ja:

a) noteikumi, ar ko saistībā ar reģionālo uzkrāšanos reglamentē tirdzniecību starp attiecīgās reģionālās grupas valstīm, ir vienādi ar šajā iedaļā izklāstītajiem noteikumiem;

b) katra reģionālās grupas valsts ir apņēmusies pildīt šās iedaļas nosacījumus vai nodrošināt to pildīšanu, kā arī paredzēt administratīvo sadarbību, kas vajadzīga gan Kopienai, gan pārējām reģionālās grupas valstīm, lai nodrošinātu pareizu A veidlapas izcelsmes sertifikātu izdošanu un A veidlapas un APR veidlapas izcelsmes sertifikātu pārbaudi.

Šādu apņemšanos Komisijai dara zināmu reģionālās grupas sekretariāts. Sekretariāti ir šādi:

- ASEAN Ģenerālsekretariāts,

- Vidusamerikas koptirgus Pastāvīgais sekretariāts,

- Junta del Acuerdo de Cartagena,

atkarībā no konkrētā gadījuma.

2. Tiklīdz kāda reģionālā grupa atbilst 1. punkta nosacījumiem, Komisija par to informē dalībvalstis.

73. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un mehānismus, ko nosūta kopā ar kādu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli un kas ir daļa no to parastā aprīkojuma un ietilpst to cenā vai netiek atdalīti atsevišķā rēķinā, uzskata par vienotu veselumu kopā ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli.

74. pants

Komplektus, kas definēti harmonizētās sistēmas 3. vispārīgajā noteikumā, uzskata par noteiktas izcelsmes produktiem, ja to priekšmeti ir noteiktas izcelsmes produkti. Taču gadījumos, kad komplektu veido gan noteiktas, gan nenoteiktas izcelsmes priekšmeti, visu komplektu uzskata par noteiktas izcelsmes, ar noteikumu, ka nenoteiktas izcelsmes priekšmetu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

75. pants

1. Uzskata, ka no izvešanas saņēmējas valsts Kopienā tieši ievesti ir:

a) produkti, kur nav vesti pa citas valsts teritoriju, izņemot — gadījumos, kad piemēro 70. pantu — citu tās pašas reģionālās grupas valsti;

b) produkti, kuri nav vesti pa citu valstu teritoriju, kas nav izvedējas saņēmējas valsts teritorija, vai — gadījumos, kad piemēro 70. pantu — pa tās pašas reģionālās grupas citu valstu teritoriju neatkarīgi no tā, vai tādās valstīs ir vai nav notikusi pārkraušana vai pagaidu uzglabāšana noliktavā, ar noteikumu, ka pārvadāšanai pa tādām valstīm ir pamatoti ģeogrāfiski iemesli vai tas darīts vienkārši pārvadāšanas prasību dēļ, un produkti:

- visu laiku bijuši tranzīta vai uzglabāšanas valsts muitas dienestu uzraudzībā,

- minētajās valstīs nav laisti tirdzniecībā vai nodoti patēriņam un

- nav tikuši pakļauti darbībām, kas nav izkraušana, iekraušana vai citas darbības ar nolūku tos saglabāt labā stāvoklī;

c) produkti, ko ved pa Austrijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas vai Šveices teritoriju un vēlāk pilnīgi vai daļēji atkal izved uz Kopienu, ar noteikumu, ka preces:

- visu laiku bijušas tranzīta vai uzglabāšanas valsts muitas dienestu uzraudzībā un

- nav tikušas pakļautas darbībām, kas nav izkraušana, iekraušana vai cita darbība ar nolūku tās saglabāt labā stāvoklī;

d) produkti, ko transportē pa cauruļvadiem caur teritoriju, kas nav saņēmējas izvešanas valsts teritorija.

2. Pierādījumus par to, ka ir ievēroti 1. punkta b) un c) apakšpunkta nosacījumi, Kopienas muitai sniedz, uzrādot:

a) izvedošajā saņēmējā valstī izdotu vienotu pārvadājuma dokumentu, kas attiecas uz pārvadāšanu caur tranzītvalsti; vai

b) tranzītvalsts muitas dienestu izdotu apliecinājumu, kurā

- sniegts preču precīzs apraksts,

- norādītas preču izkraušanas un otrreizējas iekraušanas dienas, norādot izmantotos kuģus, un

- apliecināti nosacījumi, ar kuriem saskaņā preces atradās tranzītvalstī; vai

c) ja netiek uzrādīti iepriekš minētie dokumenti, tad jebkādus citus pamatojošus dokumentus.

76. pants

Šajā iedaļā izklāstītos nosacījumus, kas attiecas uz noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu, saņēmējā valstī jāievēro bez pārtraukuma.

Ja no saņēmējas valsts uz citu valsti izvestus noteiktas izcelsmes produktus ieved atpakaļ, tad tos uzskata par nenoteiktas izcelsmes produktiem, ja vien kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā nevar pierādīt, ka:

- atpakaļ ievestās preces ir tās pašas, kas izvestas, un

- ar tām nav veiktas nekādas darbības, izņemot tās, kas vajadzīgas, lai saglabātu preces labā stāvoklī, kamēr tās atrodas attiecīgajā valstī.

77. pants

1. Izņēmumus no šiem noteikumiem var noteikt vismazāk attīstītajām VPS saņēmējām valstīm, ja to attaisno jau pastāvošās ražošanas attīstība vai jaunas ražošanas veidošana. Vismazāk attīstītās valstis ir tās valstis, kas uzskaitītas katru gadu pieņemtās Padomes regulās un EOTK lēmumos, ar ko piemēro vispārējās tarifa preferences.

Šai nolūkā attiecīgā valsts iesniedz Eiropas Kopienu Komisijai lūgumu noteikt izņēmumu, kam pievieno iemeslus saskaņā ar 3. punktu.

2. Lūgumus izskatot, jo īpaši ņem vērā:

a) gadījumus, kad pastāvošo izcelsmes noteikumu piemērošana būtiski ietekmētu kādas attiecīgās valsts nozares spēju turpināt izvešanu uz Kopienu, un, jo īpaši, gadījumus, kad tas varētu izraisīt nozares uzņēmumu slēgšanu;

b) īpašus gadījumus, kad var skaidri parādīt, ka izcelsmes noteikumi būtiski kavētu ieguldījumus nozarē, un kad ieguldījumu programmai labvēlīgs izņēmums palīdzētu minētos noteikumus izpildīt pakāpeniski;

c) pieņemamā lēmuma saimniecisko un sociālo ietekmi, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību.

3. Lai atvieglotu izņēmuma lūgumu izskatīšanu, lūguma iesniedzēja valsts sniedz iespējami pilnīgu informāciju lūguma pamatošanai, cita starpā sniedzot šādus datus:

- galaprodukta apraksts,

- attiecīgajā valstī pārstrādātu produktu raksturs un daudzums,

- ražošanas process,

- pievienotā vērtība,

- darbinieku skaits attiecīgajā uzņēmumā,

- paredzamais izvedums uz Kopienu,

- lūgtā termiņa pamatojums,

- citas piezīmes.

Tādi paši noteikumi attiecas uz lūgumiem pēc pagarinājuma.

2. apakšiedaļa

Izcelsmes pierādījumi

a) A veidlapas izcelsmes sertifikāts

78. pants

1. Šajā iedaļā definētiem noteiktas izcelsmes produktiem, tos ievedot Kopienā, piešķir 66. pantā minētās tarifa preferences, ja tiek uzrādīta A veidlapas izcelsmes sertifikāts, kura paraugs dots 17. pielikumā un ko izdevušas saņēmējas valsts muitas dienesti vai saņēmējas valsts citas valdības iestādes, ar noteikumu, ka minētā valsts:

- ir paziņojusi Eiropas Kopienu Komisijai 93. pantā prasīto informāciju un

- palīdz Kopienai, ļaujot dalībvalstu muitas dienestiem pārbaudīt dokumenta autentiskumu vai informācijas pareizumu attiecībā uz konkrēto produktu izcelsmi.

2. A veidlapas izcelsmes sertifikātu var izdot tikai tad, ja tas noder par dokumentālu pierādījumu saistībā ar 66. pantā minētajām tarifa preferencēm.

3. A veidlapas izcelsmes sertifikātu izdod tikai pēc izvedēja vai tā pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.

4. Izvedējs vai tā pilnvarots pārstāvis kopā ar pieteikumu iesniedz arī visus attiecīgus apliecinošus dokumentus, kas pierāda, ka izvedamajiem produktiem var izdot A veidlapas izcelsmes sertifikātu.

5. Saņēmējas valsts kompetentā valdības iestāde sertifikātu izdod, ja izvedamos produktus var uzskatīt par saņēmējas valsts izcelsmes produktiem atbilstīgi 1. apakšiedaļai.

6. Lai pārbaudītu, vai ir izpildīts 5. punkta nosacījums, kompetentajai valdības iestādei ir tiesības pieprasīt jebkādus dokumentālus pierādījumus vai izdarīt pēc tās ieskatiem vajadzīgas pārbaudes.

7. Izvedējas saņēmējas valsts kompetento valdības iestāžu pienākums ir nodrošināt sertifikātu un pieteikumu pareizu aizpildīšanu.

8. A veidlapas izcelsmes sertifikāta 2. ailes aizpildīšana nav obligāta. Savukārt 12. aili noteikti aizpilda, norādot vai nu "Eiropas Ekonomikas kopiena", vai kādu no dalībvalstīm. Tomēr gadījumos, kad piemēro 75. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 80. pantā minēto tranzīta procedūru, tā vietā saskaņā ar 83. panta 3. punkta pēdējo daļu jāmin viena no valstīm, kas pēdējā no minētajiem pantiem uzskaitīta kā ievešanas valsts.

9. A veidlapas izcelsmes sertifikāta izdošanas datumu norāda 11. ailē. Parakstam, ko šajā ailē jāieraksta apliecinātājai iestādei, ir jābūt rakstītam ar roku.

10. Izvedējas saņēmējas valsts kompetentās iestādes izdod A veidlapas izcelsmes sertifikātu, kad produktus, uz ko sertifikāts attiecas, izved. Sertifikātu izvedējam izdod tūlīt pēc faktiskās izvešanas vai tad, kad top skaidrs, ka izvešana notiks.

79. pants

Tā kā A veidlapas izcelsmes sertifikāts ir dokumentāls pierādījums saistībā ar 66. pantā minēto tarifa preferenču noteikumu piemērošanu, tad izvedējas valsts kompetentās valdības iestādes pienākums ir veikt pasākumus produktu izcelsmes un pārējo sertifikātā minēto apgalvojumu pārbaudīšanai.

80. pants

Šajā iedaļā definētiem noteiktas izcelsmes produktiem, tos ievedot Kopienā, piešķir 66. pantā minētās tarifa preferences, ja tiek uzrādīta A veidlapas izcelsmes sertifikāts, ko izdevušas Austrijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas vai Šveices kompetentās iestādes, pamatojoties uz izvedējas saņēmējas valsts kompetento iestāžu izdotu A veidlapas izcelsmes sertifikātu, ar noteikumu, ka ir ievēroti 75. panta nosacījumi un ka Austrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija vai Šveice palīdz Kopienai, ļaujot tās muitas dienestiem pārbaudīt A veidlapas izcelsmes sertifikātu autentiskumu un pareizumu. Pēc analoģijas piemēro 95. pantā aprakstīto pārbaudes procedūru. 95. panta 3. punkta pēdējā daļā noteikto termiņu pagarina līdz astoņiem mēnešiem.

81. pants

1. Izņēmuma gadījumos A veidlapas izcelsmes sertifikātu var izdot pēc attiecīgo produktu faktiskās izvešanas, ja izvešanas laikā tā nav izdota kļūdas vai bezdarbības, vai citu īpašu apstākļu dēļ, ar noteikumu, ka preces nav izvestas pirms 93. pantā prasītās informācijas paziņošanas Eiropas Kopienu Komisijai.

2. Kompetentā valdības iestāde var izdot sertifikātu ar atpakaļejošu spēku tikai pēc tam, kad ir pārbaudīts, ka izvedēja pieteikumā sniegtie dati atbilst attiecīgajos izvešanas dokumentos sniegtiem datiem un ka A veidlapas izcelsmes sertifikāts netika izdots, attiecīgos produktus izvedot.

3. Ar atpakaļejošu spēku izdotas A veidlapas izcelsmes sertifikāta 4. ailē ir vīza

vai

.

82. pants

1. A veidlapas izcelsmes sertifikāta zādzības, nozaudēšanas vai iznīcināšanas gadījumā izvedējs var lūgt izdevēju kompetento valdības iestādi izdot dublikātu, pamatojoties uz tās rīcībā esošiem izvešanas dokumentiem. Tā izdota A veidlapas sertifikāta dublikāta 4. ailē ir vīza "Duplicata" vai "Duplicate", kā arī pirmreizējā sertifikāta izdošanas datums un sērijas numurs.

2. Piemērojot 85. pantu, dublikāts stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājies spēkā oriģināls.

83. pants

1. Jebkurā laikā vienu vai vairākas A veidlapas izcelsmes sertifikātus var aizstāt ar vienu vai vairākiem citiem tādiem sertifikātiem, ar noteikumu, ka to izdara par attiecīgo produktu kontroli atbildīgie Kopienas muitas dienesti.

2. Saskaņā ar šo pantu vai 80. pantu izdotu atvietotāju sertifikātu uzskata par galīgu attiecīgo produktu izcelsmes sertifikātu. Atvietotāju sertifikātu izdod pēc atkalizvedēja rakstiska lūguma.

3. Atvietotāja sertifikāta augšējā labajā ailē norāda izdevējas starpniekvalsts nosaukumu.

Atvietotājas sertifikāta 4. ailē ir viena no šīm vīzām:

vai

, kā arī pirmreizējā izcelsmes sertifikāta izdošanas datums un sērijas numurs.

Atkalizvedēja vārdu/nosaukumu ieraksta 1. ailē.

Galīgā saņēmēja vārdu/nosaukumu var ierakstīt 2. ailē.

Norādes uz atkalizvedēja rēķinu jāsniedz 10. ailē.

Datus no pirmējā sertifikāta attiecībā uz atkalizvestajiem produktiem sniedz 3.—9. ailē.

Atvietotāja sertifikāta izdevēja iestāde savu apstiprinājumu ieraksta 11. ailē. Šī iestāde atbild tikai par atvietotāja sertifikāta izdošanu.

Atvietotāja sertifikāta 12. ailē ierakstāmos datus par izcelsmes valsti un galamērķa valsti ņem no pirmējā sertifikāta. Šajā ailē parakstās atkalizvedējs. Atkalizvedējs, kas labticīgi parakstās šajā ailē, neatbild par sākotnējā sertifikāta ierakstu pareizību.

4. Muitas iestāde, kurai uztic veikt šo darbību, pirmējā sertifikātā atzīmē sūtīto preču svaru, skaitu un veidu un norāda atbilstošās vienas vai vairāku atvietotāju sertifikātu sērijas numurus. Attiecīgā muitas iestāde sākotnējo sertifikātu saglabā vismaz divus gadus.

5. Atvietotājam sertifikātam var pievienot pirmreizējā sertifikāta fotokopiju.

84. pants

1. Ievērojot šā panta 4. punktu, 78. pantā minētās A veidlapas izcelsmes sertifikāta 7. ailē uzrāda autentiskuma sertifikātu, kas minēts Padomes Regulas (EEK) Nr. 3833/90 [9] 1. panta 4. punktā.

2. Šā panta 1. punktā minētajā sertifikātā ir atbilstīgi 3. punktam dots preču apraksts, kompetentās valdības iestādes zīmogs un tās amatpersonas pašrocīgs paraksts, kas ir pilnvarota apliecināt 7. ailē sniegtā preču apraksta autentiskumu.

3. Izcelsmes sertifikāta 7. ailē sniedzamais preču apraksts — atkarībā no attiecīgā produkta — ir šāds:

- vai

,

- vai

,

- vai

,

- vai

.

4. Ar izņēmumu no 1. un 2. punkta un neskarot 3. punktu, to iestāžu zīmogu, kas ir kompetentas apliecināt 3. punktā noteikto preču apraksta autentiskumu, nespiež A veidlapas izcelsmes sertifikāta 7. ailē, ja iestāde, kas ir pilnvarota izdot izcelsmes sertifikātu, ir arī tā valdības iestāde, kas ir pilnvarota izdot autentiskuma sertifikātu.

85. pants

1. A veidlapas izcelsmes sertifikātu 10 mēnešos no dienas, kad to izdevušas izvedējas saņēmējas valsts valdības iestādes, iesniedz tās ievedējas dalībvalsts muitas dienestiem, kurā uzrāda produktus.

2. A veidlapas izcelsmes sertifikātus, ko muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā noteiktā termiņa, var pieņemt ar nolūku piemērot 66. pantā minētās tarifa preferences, ja termiņa neievērošanas iemesls ir nepārvarama vara vai ārkārtēji apstākļi.

3. Tāpat muita tādus sertifikātus var pieņemt, ja produkti tai uzrādīti pirms minētā termiņa.

86. pants

1. Produktiem, ko no saņēmējas valsts sūta izstādīšanai citā valstī un pārdod ievešanai Kopienā, tos ievedot, piešķir 66. pantā minētās tarifa preferences, ar nosacījumu, ka produkti atbilst šās iedaļas prasībām, kas ļauj tos atzīt par produktiem ar izcelsmi saņēmējā izvešanas valstī, ar noteikumu, ka muitas dienestiem pieņemamā veidā tiek pierādīts, ka:

a) izvedējs produktus no izvedējas saņēmējas valsts teritorijas uz valsti, kur notiek izstāde, nosūtījis tieši;

b) šis izvedējs produktus ir pārdevis vai citādi nodevis kādai personai Kopienā;

c) produkti Kopienā ievesti tādā pašā stāvoklī, kādā tie nosūtīti uz izstādi;

d) kopš to nosūtīšanas uz izstādi, produkti nav izmantoti citiem mērķiem, izņemot izstādīšanu.

2. A veidlapas izcelsmes sertifikātu muitas dienestiem uzrāda parastajā kārtībā. Sertifikātā norāda izstādes nosaukumu un adresi. Vajadzības gadījumā var prasīt papildu dokumentālus pierādījumus par preču veidu un izstādīšanas nosacījumiem.

3. Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai tamlīdzīgai publiskai izstādīšanai, kuras nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās ar nolūku pārdot ārvalstu produktus un kuru laikā produkti paliek muitas uzraudzībā.

87. pants

A veidlapas izcelsmes sertifikātu ievedējas dalībvalsts muitas dienestiem uzrāda, lai apstiprinātu muitas deklarāciju. Minētie dienesti var arī prasīt, lai deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā pievieno ievedēja paziņojumu par to, ka produkti atbilst nosacījumiem, ar kuriem saskaņā piešķiramas 66. pantā minētās tarifa preferences.

88. pants

Neskarot 68. pantu, ja pēc tās personas lūguma, kura deklarē preces muitā, kādu nesamontētu vai izjauktu priekšmetu, kas iekļauts harmonizētās sistēmas 84. vai 85. nodaļā, atbilstīgi muitas dienestu paredzētiem nosacījumiem ieved vairākos sūtījumos, tad to uzskata par vienu priekšmetu, un A veidlapas izcelsmes sertifikātu var iesniegt attiecībā uz visu priekšmetu laikā, kad ieved pirmo sūtījumu.

b) APR veidlapa

89. pants

1. Neņemot vērā 78. pantu, saistībā ar produktiem, kas ir pasta sūtījumi (ieskaitot pakas), kā noteiktas izcelsmes statusa pierādījumu šās regulas nozīmē iesniedz APR veidlapu, kuras paraugs dots 18. pielikumā, ar noteikumu, ka sūtījumā ir tikai noteiktas izcelsmes produkti, kuru vērtība vienā sūtījumā nepārsniedz EUR 3000, un ar nosacījumu, ka saistībā ar minēto veidlapu ir sagaidāma 78. panta 1. punktā noteiktā palīdzība.

2. APR veidlapu aizpilda un paraksta izvedējs vai — uz viņa atbildību — viņa pilnvarots pārstāvis. Veidlapas 6. ailē parakstam ir jābūt rokrakstā.

3. APR veidlapu aizpilda par katru pasta sūtījumu. Kad veidlapa aizpildīta un parakstīta, izvedējs to pievieno pavadadresei, ja sūtījumu sūta ar paku pastu. Ja sūtījumu sūta ar vēstuļu pastu, tad izvedējs veidlapu ievieto pakā.

4. Ja izvedējvalstī jau ir pārbaudīts, vai sūtījumā iekļautās preces atbilst "noteiktas izcelsmes produkta" jēdzienam, tad izvedējs tādu pārbaudi var minēt APR veidlapas 7. ailē "Piezīmes".

5. Šie noteikumi neatbrīvo izvedējus no pienākuma pildīt citas formalitātes saskaņā ar muitas vai pasta noteikumiem.

6. APR veidlapām pēc analoģijas piemēro 85. un 87. pantu.

c) Citi noteikumi par izcelsmes pierādījumiem

90. pants

Produktus, ko privātpersonas kā sīkpakas sūta citām privātpersonām vai kas ir ceļotāju personiskajā bagāžā, atzīst par noteiktas izcelsmes produktiem, kuriem piešķir 66. pantā minētās tarifa preferences, neprasot uzrādīt A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai aizpildīt APR veidlapu, ar noteikumu, ka tādi ievedumi nav komerciāli, ka tie ir deklarēti kā atbilstoši minētā panta piemērošanas nosacījumiem un ka nav šaubu par tādas deklarācijas patiesumu.

Tādu produktu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt EUR 215 sīkpaku gadījumā vai EUR 600 — ceļotāju personiskās bagāžas gadījumā.

91. pants

1. Gadījumos, kad piemēro 70. pantu, attiecībā uz produktiem, ko izved no kādas reģionālas grupas vienas valsts uz tās pašas grupas citu valsti ar nolūku tos izmantot turpmākā apstrādē vai pārstrādē vai, ja turpmāka apstrāde vai pārstrāde nenotiek, ar nolūku atkal izvest, noteiktas izcelsmes statusu pierāda ar A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai APR veidlapu, kas izdota vai aizpildīta pirmajā valstī.

2. Saņēmējas valsts iestādes, kas atbild par A veidlapas izcelsmes sertifikātu izdošanu attiecībā uz tādiem produktiem, kuru ražošanā izmantoti produkti ar izcelsmi tās pašas reģionālās grupas citā valstī, ņem vērā to A veidlapas izcelsmes sertifikātu, ko izdevušas tādas citas valsts kompetentās iestādes, vai APR veidlapu, kas tādā citā valstī aizpildīta. Izcelsmes valsti, ko nosaka saskaņā ar 71. pantu, ieraksta A veidlapas izcelsmes sertifikātu 12. ailē vai APR veidlapas 8. ailē.

3. Tā izdotu A veidlapas izcelsmes sertifikātu 4. ailē jābūt vīzai

vai

.

92. pants

Ja atklājas, ka sertifikātā sniegtie paziņojumi mazliet nesakrīt ar dokumentiem, ko uzrāda muitas iestādei ar nolūku kārtot ar produktu ievešanu saistītās formalitātes, tad sertifikāts šā fakta dēļ nezaudē spēku, ar noteikumu, ka tiek pienācīgi konstatēts, ka sertifikāts atbilst uzrādītajiem produktiem.

3. apakšiedaļa

Administratīvās sadarbības metodes

93. pants

1. Saņēmējas valstis paziņo Eiropas Kopienu Komisijai to valdības iestāžu nosaukumus un adreses, kas ir pilnvarotas izdot A veidlapas izcelsmes sertifikātus, pievienojot to izmantoto zīmogu paraugus, kā arī to valdības iestāžu nosaukumus un adreses, kas atbild par A veidlapu un APR veidlapu pārbaudīšanu.

2. Saņēmējas valstis Eiropas Kopienu Komisijai paziņo arī to valdības iestāžu nosaukumus un adreses, kas ir tiesīgas izdot 84. pantā minētā autentiskuma sertifikāta, pievienojot to izmantoto zīmogu paraugus.

3. Komisija šo informāciju paziņo dalībvalstu muitas dienestiem.

94. pants

Piemērojot 66. panta noteikumus par tarifa preferencēm, katra saņēmēja valsts ievēro vai nodrošina to, ka tiek ievēroti noteikumi par A veidlapas izcelsmes sertifikātu aizpildīšanu un izdošanu, kā arī nosacījumi attiecībā uz APR veidlapas izmantošanu un attiecībā uz administratīvo sadarbību.

95. pants

1. A veidlapas izcelsmes sertifikātus un APR veidlapas turpmāk pārbauda izlases kārtā vai tad, kad muitas dienestiem ir pamatotas šaubas par attiecīgā dokumenta autentiskumu vai sniegto ziņu pareizumu attiecībā uz konkrēto produktu patieso izcelsmi.

2. Piemērojot 1. punktu, muitas dienesti A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai APR veidlapu nosūta atpakaļ kompetentajai valdības iestādei saņēmējā izvešanas valstī, attiecīgā gadījumā norādot izziņas iemeslus pēc formas vai pēc būtības. Ja ir iesniegts rēķins, tad APR veidlapai pievieno arī rēķinu vai tā kopiju. Tāpat muitas dienesti sniedz visu iegūto informāciju, kas liek domāt, ka minētajā sertifikātā vai veidlapā iekļautie dati nav precīzi.

Ja attiecīgās iestādes nolemj atcelt 66. pantā minētās tarifa preferences, kamēr nav zināmi pārbaudes rezultāti, tad tās ļauj produktus atlaist, veicot pēc saviem ieskatiem vajadzīgos piesardzības pasākumus.

3. Tiklīdz saskaņā ar 1. punktu iesniegts pieteikums par turpmāku pārbaudi, šādu pārbaudi izdara un par tās rezultātiem paziņo Kopienas muitas iestādēm ne ilgāk kā sešos mēnešos. Rezultātiem jābūt tādiem, lai uz to pamata būtu iespējams noteikt, vai A veidlapas izcelsmes sertifikāts vai APR veidlapa attiecas uz faktiski izvestajiem produktiem un vai tādiem produktiem tiešām pienācies piešķirt 66. pantā noteiktās tarifa preferences.

4. Saistībā ar A veidlapas izcelsmes sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar 91. pantu, atbildē ietver atsauces uz vērā ņemto A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai APR veidlapu.

5. Ja pamatotu šaubu gadījumā atbilde nav saņemta 3. punktā noteiktajā sešu mēnešu termiņā vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai attiecīgo produktu īsto izcelsmi, tad kompetentajām iestādēm nosūta otru paziņojumu. Ja pēc otrā paziņojuma pārbaudes rezultātus prasītājām iestādēm nedara zināmus četros mēnešos vai ja rezultāti neļauj noteikt attiecīgā dokumenta autentiskumu vai attiecīgo produktu īsto izcelsmi, tad, izņemot nepārvaramas varas gadījumā vai ārkārtas apstākļos, prasītājas iestādes liedz tiesības uz vispārējiem atvieglojumiem.

6. Ja pārbaudes procedūra vai cita pieejama informācija liecina par šās iedaļas noteikumu pārkāpšanu, tad saņēmējas izvešanas valsts vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc Kopienas lūguma pietiekami steidzami veic vajadzīgo izziņu vai to organizē, lai atklātu un novērstu tādus pārkāpumus, un tādā nolūkā attiecīgā saņēmējas valsts var aicināt minētajā izziņā piedalīties Kopienu.

7. A veidlapas izcelsmes sertifikātu turpmākas pārbaudīšanas vajadzībām saņēmējas izvešanas valsts kompetentās pārvaldes iestādes sertifikātu kopijas un visus ar tiem saistītus izvešanas dokumentus saglabā vismaz divus gadus.

96. pants

75. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 80. pantu attiecībā uz tarifa preferencēm, ko Austrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija un Šveice piešķir atsevišķiem attīstības valstu izcelsmes produktiem, piemēro tikai tiktāl, ciktāl šīs valstis piemēro līdzīgus noteikumus tiem, kas izklāstīti še iepriekš.

4. apakšiedaļa

Nobeiguma noteikums

97. pants

Neskarot 87. pantu, A veidlapas izcelsmes sertifikātus kopā ar dokumentāliem pierādījumiem par tiešu pārvadājumu var uzrādīt sešus mēnešus no dienas, kurā kādu valsti vai teritoriju pirmo reizi vai otrreizēji atzīst par VPS saņēmēju, attiecībā uz konkrētā gada Padomes regulās un EOTK lēmumos minētiem produktiem, kuri atrodas tranzītā vai Kopienā atrodas pagaidu glabāšanā, kuriem piemēro procedūru uzglabāšanai muitas noliktavā vai kuri atrodas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā.

2. iedaļa

Okupētās teritorijas

1. apakšiedaļa

Noteiktas izcelsmes produktu jēdziena definīcija

98. pants

1. Piemērojot noteikumus par tarifa preferencēm, ko Kopiena piešķir atsevišķiem okupēto teritoriju izcelsmes produktiem, ar nosacījumu, ka attiecīgie produkti ievesti tieši 103. panta nozīmē, šādus produktus uzskata par:

a) produktiem ar izcelsmi okupētajās teritorijās:

(i) attiecīgajās teritorijās pilnīgi iegūtus produktus;

(ii) minētajās teritorijās iegūtus produktus, kuru ražošanā izmantoti produkti, kas nav pilnīgi iegūti šajās teritorijās, ar noteikumu, ka minētie produkti ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 100. panta nozīmē. Taču šis nosacījums neattiecas uz produktiem, kuru izcelsme šās apakšiedaļas nozīmē ir Kopienā;

b) produktiem ar izcelsmi Kopienā:

(i) Kopienā pilnīgi iegūtus produktus;

(ii) Kopienā iegūtus produktus, kuru ražošanā izmantoti produkti, kas nav pilnīgi iegūti Kopienā, ar noteikumu, ka minētie produkti ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 100. panta nozīmē. Taču šis nosacījums neattiecas uz produktiem, kuru izcelsme šās apakšiedaļas nozīmē ir okupētajās teritorijās.

2. Termins "okupētās teritorijas" attiecas arī uz Izraēlas okupēto Jordānas upes Rietumkrastu un Gazas sektoru.

99. pants

Šādus produktus uzskata par pilnīgi iegūtiem okupētajās teritorijās:

a) minerālu produktus, ko iegūst no okupēto teritoriju zemes vai to jūras grunts;

b) okupētajās teritorijās novāktus augu produktus;

c) okupētajās teritorijās dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

d) produktus, kas ražoti no okupētajās teritorijās audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

e) okupētajās teritorijās medījot vai zvejojot iegūtus produktus;

f) okupētajās teritorijās savāktus lietotus priekšmetus, kas derīgi vienīgi pārstrādāšanai izejvielās;

g) atkritumus un atliekas no okupētajās teritorijās veiktām ražošanas darbībām;

h) produktus, kas iegūti no jūras grunts ārpus okupēto teritoriju teritoriālajiem ūdeņiem, ar noteikumu, ka attiecīgajai teritorijai ir ekskluzīvas tiesības izmantot šo grunti;

i) produktus, ko okupētajās teritorijās ražo tikai no a)—h) apakšpunktā minētiem produktiem.

100. pants

1. Piemērojot 98. panta 1. punkta a) apakšpunkta (ii) nodalījumu un b) apakšpunkta (ii) nodalījumu, izejvielas bez noteiktas izcelsmes uzskata par pietiekami apstrādātām vai pārstrādātām, ja saražoto produktu klasificē citā pozīcijā nekā tajās, kurās iekļautas visas ražošanā izmantotās izejvielas nez noteiktas izcelsmes, ievērojot šā panta 2. un 3. punktu.

Piemēro 68. panta 1. punkta otro, trešo un ceturto daļu.

2. Attiecībā uz 19. pielikuma saraksta 1. un 2. ailē minētiem produktiem ir jāievēro uz attiecīgo produktu attiecinātie 3. ailē dotie nosacījumi, nevis 1. punkta noteikums.

a) Termins "vērtība" 19. pielikuma sarakstā ir izmantoto izejvielu bez noteiktas izcelsmes muitas vērtība to ievešanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, pirmā noskaidrojamā cena, ko par šīm izejvielām maksā attiecīgajā teritorijā.

Ja jānosaka izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība, tad pēc analoģijas piemēro šā punkta iepriekšējo daļu.

b) termins "ražotāja cena" 19. pielikuma sarakstā ir cena, ko maksā ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir iekļauta visu ražošanā izmantoto materiālu vērtība, no kuras atņem visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai ko varētu atmaksāt, saražoto produktu izvedot.

3. Piemērojot 98. panta 1. punkta a) apakšpunkta (ii) nodalījumu un b) apakšpunkta (ii) nodalījumu, darbības, kas uzskaitītas 68. panta 3. punkta a)—h) apakšpunktā, neuzskata par pietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai piešķirtu noteiktas izcelsmes produktu statusu neatkarīgi no tā, vai notiek pārklasificēšana citā pozīcijā.

101. pants

Lai noteiktu, vai preču izcelsme ir okupētajās teritorijās, nav jānoskaidro, vai tādu preču iegūšanai izmantotā elektroenerģija, kurināmais, rūpnīcas, iekārtas, mašīnas un darbarīki, kā arī ražošanas gaitā izmantoti materiāli vai produkti, kuri nav iekļauti un kuri nav bijuši paredzēti iekļaušanai galaprodukta sastāvā, ir vai nav ar izcelsmi trešās valstīs.

102. pants

Šai iedaļai piemēro 73. un 74. pantu.

103. pants

1. Uzskata, ka no okupētajām teritorijām Kopienā un no Kopienas okupētajās teritorijās tieši ievesti ir:

a) produkti, kuru pārvadājumā nav braukts pa citas valsts teritoriju;

b) produkti, kuru pārvadājumā ir braukts pa teritorijām, kas nav okupētās teritorijas vai Kopiena, neatkarīgi no tā, vai tādās teritorijās ir vai nav notikusi pārkraušana vai pagaidu uzglabāšana noliktavā, ar noteikumu, ka pārvadāšanai caur tādām valstīm ir pamatoti ģeogrāfiski iemesli vai tas darīts vienkārši pārvadāšanas prasību dēļ un ka produkti:

- minētajās teritorijās nav nodoti patēriņam un

- nav tikuši pakļauti darbībām, kas nav izkraušana, iekraušana vai cita darbība, kuras nolūks ir tos saglabāt labā stāvoklī;

c) produkti, ko pārvadā pa cauruļvadiem caur teritorijām, kas nav okupētās teritorijas.

2. Pierādījumus par to, ka ir ievēroti 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumi, Kopienas muitas dienestiem vai okupēto teritoriju tirdzniecības kamerām sniedz, uzrādot:

a) okupētajās teritorijās vai Kopienā sagatavotu vienotu pārvadājuma dokumentu, kas attiecas uz pārvadāšanu caur tranzītvalsti; vai

b) tranzītvalsts muitas iestāžu apliecinājumu, kurā:

- sniegts produktu precīzs apraksts,

- norādītas produktu izkraušanas un otrreizējas iekraušanas dienas, norādot iesaistītos kuģus, un

- apliecināti nosacījumi, ar kuriem saskaņā preces atradušās tranzītvalstī; vai

c) ja netiek uzrādīti iepriekš minētie dokumenti, tad jebkādus citus pamatojošus dokumentus.

104. pants

Šajā iedaļā izklāstītie nosacījumi, kas attiecas uz noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu, Kopienā un okupētajās teritorijās jāievēro bez pārtraukuma.

Ja no Kopienas vai okupētajām teritorijām uz citu valsti izvestus noteiktas izcelsmes produktus ieved atpakaļ, tad tos uzskata par nenoteiktas izcelsmes produktiem, ja vien kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā nevar pierādīt, ka:

- atpakaļ ievestās preces ir tās pašas, kas izvestas, un

- ar tām nav veiktas nekādas darbības, izņemot tās, kas vajadzīgas, lai saglabātu preces labā stāvoklī, kamēr tās atrodas attiecīgajā valstī.

2. apakšiedaļa

Izcelsmes pierādījumi

a) Preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1

105. pants

Saistībā ar šo iedaļu izcelsmes statusu pierāda ar preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, kura paraugs dots 21. pielikumā.

106. pants

1. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod pēc izvedēja rakstiska pieteikuma vai, ja izvedējs uzņemas atbildību, pēc tā pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma. Pieteikumu sagatavo veidlapā, kuras paraugs dots 21. pielikumā, un to aizpilda saskaņā ar šās apakšiedaļas noteikumiem.

Okupēto teritoriju tirdzniecības kameras pieteikumus uz preču pārvadājumu sertifikātiem EUR.1 saglabā vismaz divus gadus.

2. Izvedējs vai tā pilnvarots pārstāvis kopā ar pieteikumu iesniedz arī visus apliecinošos dokumentus, kas pierāda, ka par izvedamajiem produktiem var izdot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1.

Izvedējs vai tā pilnvarots pārstāvis apņemas pēc kompetento iestāžu lūguma iesniegt jebkādus papildu pierādījumus, kas ļautu pārbaudīt izcelsmes statusu produktiem, kuri pretendē uz atvieglojumu režīmu, un apņemas ļaut minētajām iestādēm pārbaudīt tā grāmatvedību un produktu iegūšanas apstākļus.

3. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot tikai tad, ja tas noder par dokumentālu pierādījumu saistībā ar 98. pantā minēto tarifa atvieglojumu piemērošanu.

4. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod okupēto teritoriju tirdzniecības kameras vai izvedējas dalībvalsts muitas dienesti, ja izvedamās preces var uzskatīt par noteiktas izcelsmes produktiem šās iedaļas nozīmē.

5. Tā kā preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir dokumentāls pierādījums saistībā ar attiecīgā atvieglojumu režīma piemērošanu, tad okupēto teritoriju tirdzniecības kameru vai izvedējas dalībvalsts muitas dienestu pienākums ir veikt pasākumus preču izcelsmes un pārējo sertifikātā sniegto paziņojumu pārbaudīšanai.

6. Lai pārbaudītu, vai ir ievēroti 4. punkta nosacījumi, okupēto teritoriju tirdzniecības kamerām un izvedējas dalībvalsts muitas dienestiem ir tiesības prasīt jebkādus dokumentālus pierādījumus vai izdarīt jebkādas pēc to ieskatiem vajadzīgas pārbaudes.

7. Okupēto teritoriju tirdzniecības kameru un izvedējas dalībvalsts muitas iestāžu pienākums ir nodrošināt 1. punktā minēto veidlapu pareizu aizpildīšanu. Jo īpaši tās pārbauda, vai produktu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi negodīgi papildinājumi. Šim nolūkam produktu aprakstu aizpilda, neatstājot tukšas līnijas. Ja atvēlēto laukumu pilnīgi neaizpilda, tad zem pēdējās apraksta rindas novelk horizontālu svītru un tukšo laukumu pārsvītro.

8. Preču pārvadājumu sertifikāta izdošanas datumu ieraksta tajā sertifikāta daļā, kas rezervēta muitas dienestiem.

9. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 okupēto teritoriju tirdzniecības kameras vai izvedējas dalībvalsts muitas dienesti izdod, kad attiecīgos produktus izved. Sertifikātu izvedējam izsniedz tūlīt pēc faktiskās izvešanas vai tās nodrošināšanas.

107. pants

1. Izņēmuma apstākļos preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot arī pēc attiecīgo produktu izvešanas, ja izvešanas laikā tā nav izdota nejaušas kļūdas vai bezdarbības vai īpašu apstākļu dēļ.

2. Lai piemērotu 1. punktu, izvedēja pieteikumā:

- norāda vietu un dienu, kurā izvesti produkti, uz kuriem sertifikāts attiecas,

- apliecina, ka preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 nav izdots attiecīgo produktu izvešanas laikā, un min neizdošanas iemeslus.

3. Okupēto teritoriju tirdzniecības kameras vai izvedējas dalībvalsts muitas dienesti preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot ar atpakaļejošu spēku, bet tikai pēc tam, kad pārbaudījušas, vai izvedēja pieteikumā sniegtie dati atbilst attiecīgajā lietā iekļautajiem datiem.

Ar atpakaļejošu spēku izdotus sertifikātus vizē ar vienu no šādām frāzēm:

- ,

- udstedt efterfølgende

- ,

- ,

- ,

- ,

- ,

- ,

- .

4. Šā panta 3. punktā minēto vīzu ieraksta preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 ailē "Piezīmes".

108. pants

1. Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 zādzības, nozaudēšanas vai bojāejas gadījumā izvedējs var lūgt okupēto teritoriju tirdzniecības kameru vai izvedējas dalībvalsts muitas dienestu, kas sertifikātu izdevis, izdot dublikātu, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem izvešanas dokumentiem.

2. Tā izdotu dublikātu vizē ar vienu no šiem vārdiem:

- ,

- ,

- ,

- ,

- ,

- ,

- ,

- ,

- .

3. Šā panta 2. punktā minēto vīzu ieraksta preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 ailē "Piezīmes".

4. Dublikāts, kurā ir pirmējā sertifikāta EUR.1 izdošanas datums, stājas spēkā minētajā datumā.

109. pants

Jebkurā laikā vienu vai vairākas preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var aizstāt ar vienu vai vairākiem citiem preču pārvadājumu sertifikātiem EUR.1, ar noteikumu, ka to izdara Kopienas muitas iestāde, kurā preces atrodas.

110. pants

1. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 piecos mēnešos no dienas, kad to izdevušas okupēto teritoriju tirdzniecības kameras, iesniedz tās dalībvalsts muitas dienestiem, kurā uzrāda produktus.

2. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, ko dalībvalsts muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā noteiktā uzrādīšanas termiņa, var pieņemt ar nolūku piemērot atvieglojumu režīmu, ja iemesls sertifikāta neiesniegšanai termiņā ir nepārvarama vara vai ārkārtēji apstākļi.

3. Citos novēlotas uzrādīšanas gadījumos ievedējas dalībvalsts muitas dienesti sertifikātus var pieņemt, ja produkti tiem uzrādīti pirms minētā termiņa.

111. pants

1. Produktiem, ko no okupētajām teritorijām sūta izstādīšanai kādā trešā valstī un ko pēc izstādīšanas pārdod ievešanai Kopienā, tos ievedot, piešķir 98. pantā minētās tarifa preferences, ar nosacījumu, ka produkti atbilst šās iedaļas prasībām, kas ļauj tos atzīt par produktiem ar izcelsmi okupētajās teritorijās, ar noteikumu, ka muitas dienestiem pieņemamā veidā tiek pierādīts, ka:

a) izvedējs šos produktus nosūtījis no okupētajām teritorijām uz valsti, kur notiek izstāde, un tur tos izstādījis;

b) šis izvedējs produktus ir pārdevis vai citādi nodevis kādai personai Kopienā;

c) produkti Kopienā vai nu izstādes laikā, vai tūlīt pēc tam iesūtīti tādā pašā stāvoklī, kādā tie tika nosūtīti uz izstādi;

d) kopš to nosūtīšanas uz izstādi produkti nav izmantoti citiem mērķiem, tikai izstādīšanai.

2. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 muitas dienestiem uzrāda parastajā kārtībā. Sertifikātā norāda izstādes nosaukumu un adresi. Vajadzības gadījumā var prasīt papildu dokumentālus pierādījumus par preču veidu un to izstādīšanas nosacījumiem.

3. Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem un tamlīdzīgai publiskai izstādīšanai, kuru nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās ar nolūku pārdot ārvalstu produktus un kuras laikā produkti paliek muitas uzraudzībā.

112. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 iesniedz ievedējas dalībvalsts muitas dienestiem saskaņā ar šajā iedaļā aprakstīto procedūru. Minētie dienesti var prasīt sertifikāta tulkojumu.

Tāpat tie var prasīt, lai deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā pievienotu ievedēja apliecinājumu, ka produkti atbilst prasībām, kas jāievēro, lai piemērotu 98. pantā minētās tarifa preferences.

113. pants

Ja pēc deklarētāja lūguma kādu nemontētu vai izjauktu priekšmetu, kas iekļauts harmonizētās sistēmas 84. vai 85. nodaļā, atbilstīgi muitas dienestu paredzētiem nosacījumiem ieved vairākos sūtījumos, tad to uzskata par vienu priekšmetu un preču pārvadājumu sertifikātu var iesniegt attiecībā uz visu priekšmetu brīdī, kad ieved pirmo sūtījumu.

114. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 ievedējas dalībvalsts muitas dienesti glabā saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem.

b) EUR.2 veidlapa

115. pants

1. Neatkarīgi no 106. panta, ja kādā sūtījumā ir vienīgi noteiktas izcelsmes produkti un tā vērtība nepārsniedz EUR 2820, tad noteiktas izcelsmes pierādījums šās iedaļas nozīmē ir EUR.2 veidlapa, kuras paraugs dots 22. pielikumā.

2. EUR.2 veidlapu aizpilda un paraksta izvedējs vai — uz izvedēja atbildību — tā pilnvarots pārstāvis.

3. EUR.2 veidlapu aizpilda par katru sūtījumu.

4. Šie noteikumi neatbrīvo izvedējus no pienākuma pildīt citas formalitātes saskaņā ar muitas vai pasta noteikumiem.

5. Izvedējs, kurš aizpilda EUR.2 veidlapu, pēc okupēto teritoriju Tirdzniecības kameras lūguma iesniedz visus apliecinošus dokumentus attiecībā uz šās veidlapas izmantošanu.

116. pants

Ja tiek atklāts, ka preču pārvadājumu sertifikātā EUR.1 vai EUR.2 veidlapā sniegtie paziņojumi nedaudz nesakrīt ar dokumentiem, ko iesniedz muitas iestādei ar nolūku kārtot ar materiālu ievešanu saistītās formalitātes, tad dokuments šā fakta dēļ nezaudē spēku, ja tiek pienācīgi konstatēts, ka preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 vai EUR.2 veidlapa atbilst uzrādītajām precēm.

117. pants

1. Šādus produktus var ievest Kopienā kā noteiktas izcelsmes produktus šās iedaļas nozīmē, neprasot uzrādīt 105. vai 115. pantā minētos dokumentus:

a) produktus, ko privātpersonas sūta citām privātpersonām kā sīkpakas, ar noteikumu, ka produktu vērtība nepārsniedz EUR 200;

b) produktus, kas ir ceļotāju personiskajā bagāžā, ar noteikumu, ka produktu vērtība nepārsniedz EUR 565.

2. Šos noteikumus piemērot tikai tad, ja tādi ievedumi nav komerciāli, ja tie ir deklarēti kā atbilstoši attiecīgo atvieglojumu piemērošanas nosacījumiem un ja nav šaubu par tādas deklarācijas patiesumu.

3. apakšiedaļa

Administratīvās sadarbības metodes

118. pants

Okupētās teritorijas nosūta Komisijai tirdzniecības kameru zīmogu paraugus, kā arī to iestāžu adreses, kas ir kompetentas izdot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un turpmāk pārbaudīt šī sertifikāta un EUR.2 veidlapas.

Komisija šo informāciju nosūta dalībvalstu muitas dienestiem.

119. pants

1. Sertifikāta EUR.1 vai veidlapas EUR.2 turpmāk pārbauda izlases kārtā vai tad, ja ievedējas dalībvalsts muitas dienestiem vai okupēto teritoriju tirdzniecības kamerām rodas pamatotas šaubas par dokumenta autentiskumu vai informācijas pareizumu attiecībā uz konkrēto preču patieso izcelsmi.

2. Lai nodrošinātu 1. apakšiedaļas pienācīgu piemērošanu, okupētās teritorijas palīdz Kopienai, ļaujot dalībvalstu muitas dienestiem pārbaudīt preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un veidlapu EUR.2 autentiskumu un sniegto ziņu pareizumu attiecībā uz konkrēto produktu faktisko izcelsmi.

3. Piemērojot 1. punktu, ievedējas dalībvalsts vai teritorijas muitas dienesta sertifikātu EUR.1 vai veidlapu EUR.2, vai to kopijas nosūta atpakaļ okupēto teritoriju tirdzniecības kamerām vai izvedējas dalībvalsts muitas dienestiem, attiecīgā gadījumā norādot izziņas iemeslus pēc formas vai pēc būtības.

Prasītājas iestādes EUR.1 sertifikātam un veidlapai EUR.2 pievieno attiecīgos tirdzniecības dokumentus vai to kopijas, kā arī, lai pamatotu lūgumu pēc turpmākas pārbaudes, nosūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liek domāt, ka minētajā sertifikātā vai minētajā veidlapā iekļautie dati nav precīzi.

Ja ievedējas dalībvalsts muitas dienesti lemj apturēt atvieglojumu režīma piemērošanu, kamēr nav zināmi pārbaudes rezultāti, tad tās ļauj preces atlaist, veicot pēc saviem ieskatiem vajadzīgos piesardzības pasākumus.

4. Ievedējas dalībvalsts muitas dienestiem vai okupēto teritoriju tirdzniecības kamerām pārbaudes rezultātus dara zināmus sešos mēnešos. Rezultātiem jābūt tādiem, lai uz to pamata būtu iespējams noteikt, vai saskaņā ar 3. punktu atpakaļ nosūtīti dokumenti attiecas uz faktiski izvestām precēm un vai tādām precēm pienākas piemērot atvieglojumu režīmu.

Šim punktam piemēro 95. panta 5. punktu.

5. Turpmāk pārbaudot EUR.1 sertifikātus, okupēto teritoriju tirdzniecības kameras vai izvedējas dalībvalsts muitas dienesti izvešanas dokumentus vai to atvietotāju sertifikātu kopijas saglabā vismaz divus gadus.

3. iedaļa

Bosnijas un Hercegovinas Republika, Horvātijas Republika un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritorija

1. apakšiedaļa

Noteiktas izcelsmes produktu jēdziena definīcija

120. pants

Piemērojot noteikumus par tarifa preferencēm, ko Kopiena piešķir noteiktiem produktiem, kuru izcelsmes vieta ir Bosnijas un Hercegovinas Republika, Horvātijas Republika vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritorija, še turpmāk — "saņēmēja Republika", ar nosacījumu, ka attiecīgie produkti ievesti tieši 125. panta nozīmē, šādus produktus uzskata par:

1. produktiem ar izcelsmi saņēmējā Republikā:

a) saņēmējā Republikā pilnīgi iegūtus produktus;

b) saņēmējā Republikā saražotus produktus, kuru ražošanā izmantoti produkti, kas nav pilnīgi iegūti attiecīgajā Republikā, ar noteikumu, ka minētie produkti ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 122. panta nozīmē. Taču šis nosacījums neattiecas uz produktiem, kuru izcelsme šās apakšiedaļas nozīmē ir Kopienā, ar noteikumu, ka attiecīgajā saņēmējā Republikā tie ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti tā, ka tāda apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 122. panta 3. punktā minēto nepietiekamo apstrādi vai pārstrādi;

2. produktiem ar izcelsmi Kopienā:

a) Kopienā pilnīgi iegūtus produktus;

b) Kopienā saražotus produktus, kuru ražošanā izmantoti produkti, kas nav pilnīgi iegūti Kopienā, ar noteikumu, ka minētie produkti ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 122. panta nozīmē. Taču šis nosacījums neattiecas uz produktiem, kuru izcelsme šās apakšiedaļas nozīmē ir saņēmējā Republikā, ar noteikumu, ka Kopienā tie ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti tā, ka tāda apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 122. panta 3. punktā minēto nepietiekamo apstrādi vai pārstrādi.

121. pants

1. Par pilnīgi iegūtiem saņēmējā Republikā vai Kopienā uzskata 67. panta 1. punkta a)—k) apakšpunktā uzskaitītos produktus.

2. Šās regulas 67. panta 1. punkta f) apakšpunktā lietotais termins "saņēmējas valsts kuģi" attiecas tikai uz kuģiem,

- kuri ir reģistrēti vai uzskaitīti kādā dalībvalstī vai attiecīgajā saņēmējā Republikā,

- kas peld ar kādas dalībvalsts vai attiecīgās saņēmējas Republikas karogu,

- no kuriem vismaz 50 % pieder attiecīgo dalībvalstu vai saņēmējas Republikas piederīgajiem vai tādai uzņēmējsabiedrībai ar galveno sēdekli dalībvalstī vai saņēmējā Republikā, kuras viens vai vairāki vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs, kā arī lielākā daļa šādu padomju biedru ir attiecīgās dalībvalsts vai saņēmējas Republikas piederīgie un turklāt — personālsabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā — vismaz puse kapitāla pieder attiecīgajām dalībvalstīm vai saņēmējai Republikai, vai arī dalībvalstu vai saņēmējas Republikas valsts iestādēm vai piederīgajiem,

- kuru kapteinis un visi virsnieki ir attiecīgo dalībvalstu vai saņēmējas Republikas piederīgie un

- kuru komandā vismaz 75 % ir attiecīgo dalībvalstu vai saņēmējas Republikas piederīgie.

3. Termini "Kopiena" un "saņēmēja Republika" attiecas arī uz to teritoriālajiem ūdeņiem. Kuģus, kas peld atklātā jūrā, tostarp zivju pārstrādes bāzes kuģus, uz kuriem apstrādā vai pārstrādā nozvejotās zivis, uzskata par to piederības valsts teritorijas daļu, ar noteikumu, ka tie atbilst 2. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem.

122. pants

1. Piemērojot 120. pantu, izejvielas bez noteiktas izcelsmes uzskata par pietiekami apstrādātām vai pārstrādātām, ja saražoto produktu klasificē citā pozīcijā nekā tajās, kurās iekļautas visas ražošanā izmantotās izejvielas bez noteiktas izcelsmes, ievērojot šā panta 2. un 3. punktu.

Piemēro 68. panta 1. punkta otro, trešo un ceturto daļu.

2. Attiecībā uz 20. pielikuma saraksta 1. un 2. ailē minētiem produktiem ir jāievēro uz attiecīgo produktu attiecinātie 3. ailē dotie nosacījumi, nevis 1. punkta noteikums.

a) Ja 20. pielikuma sarakstā attiecībā uz kādu Kopienā vai saņēmējā Republikā saražotu produktu ir teikts, ka izcelsmes statusu nosaka pēc procentuālas attiecības, tad apstrādes vai pārstrādes gaitā pievienotā vērtība atbilst saražotā produkta ražotāja cenai, no kuras atņem Kopienā vai saņēmējā Republikā ievestu trešo valstu materiālu muitas vērtību.

b) "Vērtība" 20. pielikuma sarakstā ir izmantoto izejvielu bez noteiktas izcelsmes muitas vērtība to ievešanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, tad pirmā noskaidrojamā cena, ko par šīm izejvielām maksā attiecīgajā teritorijā.

Ja jānosaka izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība, tad iepriekšējo punktu piemēro pēc analoģijas.

c) "Ražotāja cena" 20. pielikuma sarakstā ir cena, ko par attiecīgo produktu maksā ražotājam, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir iekļauta visu ražošanā izmantoto materiālu vērtība, no kuras atņem visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai ko varētu atmaksāt, saražoto produktu izvedot.

3. Piemērojot 1. un 2. punktu, 68. panta 3. punkta a)—h) apakšpunktā minētās darbības uzskata par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai piešķirtu noteiktas izcelsmes produktu statusu neatkarīgi no tā, vai notiek pārklasificēšana citā pozīcijā.

123. pants

Lai noteiktu, vai preču izcelsme ir kādā saņēmējā Republikā vai Kopienā, nav jānoskaidro, vai tādu preču iegūšanai izmantotā elektroenerģija, kurināmais, rūpnīcas, iekārtas, mašīnas un darbarīki, kā arī ražošanas gaitā izmantotie materiāli vai produkti, kuri nav iekļauti un kuri nav paredzēti iekļaušanai galaprodukta sastāvā, ir vai nav ar izcelsmi trešās valstīs.

124. pants

Šai iedaļai piemēro 73. un 74. panta noteikumus.

125. pants

1. Šās regulas 120. pantā minētās tarifa preferences piemēro vienīgi tiem noteiktas izcelsmes produktiem vai materiāliem, ko no kādas saņēmējas Republikas teritorijas pārved uz Kopienas teritoriju, neiebraucot citā teritorijā. Taču preces ar izcelsmi kādā saņēmējā Republikā vai Kopienā, ko nosūta kā vienu sūtījumu, var pārvest pa citu teritoriju, kas nav kādas saņēmējas Republikas vai Kopienas teritorija, neatkarīgi no tā, vai tādā teritorijā notiek vai nenotiek pārkraušana vai pagaidu uzglabāšana noliktavā, ar noteikumu, ka preces tranzīta vai uzglabāšanas valstī visu laiku bijušas muitas dienestu uzraudzībā un nav tikušas pakļautas darbībām, kas nav izkraušana, iekraušana vai cita darbība, kuras nolūks ir tās saglabāt labā stāvokli.

Produktus ar izcelsmi saņēmējā Republikā vai Kopienā var pārvadāt pa cauruļvadiem caur teritoriju, kas nav Kopienas vai saņēmējas Republikas teritorija.

2. Pierādījumus par to, ka ir ievēroti 1. punkta nosacījumi, kompetentajiem muitas dienestiem sniedz, uzrādot:

a) izvedējā valstī vai teritorijā izdotu vienotu pārvadājuma dokumentu, kas attiecas uz pārvadāšanu caur tranzītvalsti; vai

b) tranzītvalsts muitas dienestu izdotu sertifikātu, kurā:

- sniegts preču precīzs apraksts,

- norādītas produktu izkraušanas un otrreizējas iekraušanas dienas, norādot iesaistītos kuģus,

- apliecināti nosacījumi, ar kuriem saskaņā preces atradušās tranzītvalstī, vai

c) ja netiek uzrādīti iepriekš minētie dokumenti, tad jebkādus citus pamatojošus dokumentus.

126. pants

Šajā iedaļā izklāstītie nosacījumi, kas attiecas uz noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu, Kopienā vai saņēmējā Republikā jāievēro bez pārtraukuma.

Ja no Kopienas vai kādas saņēmējas Republikas uz citu valsti izvestas noteiktas izcelsmes preces ieved atpakaļ, tad tās uzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas dienestiem pieņemamā veidā nevar pierādīt, ka:

- atpakaļ ievestās preces ir tās pašas, kas izvestas, un

- ar tām nav veiktas nekādas darbības, izņemot tās, kas vajadzīgas, lai saglabātu preces labā stāvoklī, kamēr tās atrodas attiecīgajā valstī.

2. apakšiedaļa

Izcelsmes pierādījumi

a) Preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1

127. pants

Saistībā ar šo iedaļu produktu izcelsmes statusu pierāda ar preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, kuras paraugs dots 21. pielikumā.

128. pants

1. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod pēc izvedēja rakstiska pieteikuma vai, ja izvedējs uzņemas atbildību, pēc tā pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma. Pieteikumu sagatavo veidlapā, kuras paraugs dots 21. pielikumā, un to aizpilda saskaņā ar šās apakšiedaļas noteikumiem.

Izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesta pieteikumus uz preču pārvadājumu sertifikātiem EUR.1 saglabā vismaz divus gadus.

2. Piemēro 106. panta 2. punkta noteikumus.

3. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot tikai tad, ja tas noder par dokumentālu pierādījumu saistībā ar 120. pantā minēto tarifa preferenču piemērošanu.

4. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti, ja preces var uzskatīt par noteiktas izcelsmes produktiem šās iedaļas nozīmē.

5. Gadījumos, kad preces uzskata par noteiktas izcelsmes produktiem 120. panta 1. punkta b) apakšpunkta pēdējā teikuma nozīmē vai tā paša panta 2. punkta b) apakšpunkta pēdējā teikuma nozīmē, preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 izdod tikai tad, ja tiek uzrādīts jau iepriekš izdots vai sagatavots izcelsmes pierādījums. Šo izcelsmes pierādījumu izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti saglabā vismaz divus gadus.

6. Tā kā preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir dokumentāls pierādījums saistībā ar 120. pantā minēto tarifa preferenču piemērošanu, tad izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestu pienākums ir veikt pasākumus preču izcelsmes un pārējo sertifikātā sniegto paziņojumu pārbaudīšanai.

7. Lai pārbaudītu, vai ir ievēroti 4. un 5. punkta nosacījumi, izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem ir tiesības prasīt jebkādus dokumentālus pierādījumus vai izdarīt jebkādas pēc to ieskatiem vajadzīgas pārbaudes.

8. Izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestu pienākums ir nodrošināt 127. pantā minētās veidlapas pareizu aizpildīšanu. Jo īpaši tās pārbauda, vai produktu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi negodīgi papildinājumi. Tādā nolūkā produktu aprakstu aizpilda, neatstājot tukšas līnijas. Ja atvēlēto laukumu pilnīgi neaizpilda, tad zem pēdējās apraksta rindas novelk horizontālu svītru un tukšo laukumu pārsvītro.

9. Preču pārvadājumu sertifikāta izdošanas datumu ieraksta tajā sertifikāta daļā, kas rezervēta muitas dienestiem.

10. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti izdod, kad attiecīgos produktus izved. Sertifikātu izvedējam izsniedz tūlīt pēc faktiskās izvešanas vai tās nodrošināšanas.

11. Saistībā ar Bosnijas un Hercegovinas Republiku un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritoriju atsauce uz "muitas dienestiem" šajā un nākamajos pantos jāsaprot kā atsauce un tautsaimniecības kamerām, ja minēto republiku tautsaimniecības kameras veic attiecīgās funkcijas.

129. pants

Uz šo iedaļu attiecas 107.—109. pants.

130. pants

1. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 piecos mēnešos no dienas, kad to izdevuši izvešanas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti, iesniedz tās ievešanas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem, kurā produkti ievesti.

2. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, ko ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā noteiktā uzrādīšanas termiņa, var pieņemt ar nolūku piemērot atvieglojumu režīmu, ja iemesls sertifikāta neiesniegšanai termiņā ir nepārvarama vara vai ārkārtēji apstākļi.

3. Citos novēlotas uzrādīšanas gadījumos ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas diensti sertifikātus var pieņemt, ja produkti tām uzrādīti minētajā termiņā.

131. pants

1. Produktiem, ko no Kopienas vai no saņēmējas Republikas sūta izstādīšanai citā valstī un pārdod ievešanai Kopienā, ievedot piešķir 120. pantā minētās tarifa preferences, ar nosacījumu, ka preces atbilst 1. apakšiedaļas prasībām, kas ļauj tās atzīt par precēm ar izcelsmi Kopienā vai saņēmējā Republikā, ar noteikumu, ka muitas dienestiem pieņemamā veidā tiek pierādīts, ka:

a) izvedējs šos produktus nosūtījis no Kopienas vai no saņēmējas Republikas uz valsti, kurā notiek izstāde, un tur tos izstādījis;

b) šis izvedējs produktus ir pārdevis vai citādi nodevis kādai personai saņēmējā Republikā vai Kopienā;

c) produkti saņēmējā Republikā vai Kopienā izstādes laikā vai tūlīt pēc tam iesūtīti tādā pašā stāvoklī, kādā tie nosūtīti uz izstādi;

d) kopš to nosūtīšanas uz izstādi produkti nav izmantoti citiem mērķiem, tikai izstādīšanai.

2. Piemēro 111. panta 2. un 3. punktu.

132. pants

Preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 iesniedz ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts vai saņēmējas Republikas noteiktu procedūru. Minētie dienesti var prasīt sertifikāta tulkojumu.

Tāpat tās var prasīt, lai ievešanas deklarācijai pievienotu ievedēja apliecinājumu, ka produkti atbilst prasībām, kas jāievēro, lai piemērotu 120. pantā minētās tarifa preferences.

133. pants

Neskarot 122. panta 3. punktu, ja pēc deklarētāja lūguma kādu nemontētu vai izjauktu priekšmetu, kas iekļauts harmonizētās sistēmas 84. vai 85. nodaļā, atbilstīgi muitas dienestu paredzētiem nosacījumiem ieved vairākos sūtījumos, tad to uzskata par vienu priekšmetu un preču pārvadājumu sertifikātu var iesniegt attiecībā uz visu priekšmetu laikā, kad ieved pirmo sūtījumu.

134. pants

Preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti glabā saskaņā ar Kopienā vai attiecīgajā saņēmējā Republikā spēkā esošiem noteikumiem.

b) EUR.2 veidlapa

135. pants

1. Neatkarīgi no 127. panta, ja kādā sūtījumā ir vienīgi noteiktas izcelsmes produkti un tā vērtība nepārsniedz EUR 3000, tad noteiktas izcelsmes pierādījums 1. apakšiedaļas nozīmē ir EUR.2 veidlapa, kuras paraugs dots 22. pielikumā.

2. EUR.2 veidlapu aizpilda un paraksta izvedējs vai, ja tas uzņemas atbildību, tā pilnvarots pārstāvis. Ja izvedējā dalībvalstī vai teritorijā jau ir pārbaudīts, vai sūtījumā iekļautās preces atbilst noteiktas izcelsmes produkta jēdzienam, tad izvedējs tādu pārbaudi var minēt EUR.2 veidlapas ailē "piezīmes".

3. EUR.2 veidlapu aizpilda par katru sūtījumu.

4. Šie noteikumi neatbrīvo izvedējus no pienākuma pildīt citas formalitātes saskaņā ar muitas vai pasta noteikumiem.

5. Izvedējs, kurš aizpilda EUR.2 veidlapu, pēc izvedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestu lūguma iesniedz visus apliecinošus dokumentus attiecībā uz šās veidlapas izmantošanu.

136. pants

Šādiem noteiktas izcelsmes produktiem 1. apakšiedaļas nozīmē, tos ievedot Kopienā vai saņēmējā Republikā, var piemērot 120. pantā minētās tarifa preferences, neprasot uzrādīt 127. vai 135. pantā minētos dokumentus:

a) produktus, ko privātpersonas kā sīkpakas sūta citām privātpersonām, ar noteikumu, ka produktu vērtība nepārsniedz EUR 215;

b) produktus, kas ir ceļotāju personiskajā bagāžā, ar noteikumu, ka produktu vērtība nepārsniedz EUR 600.

Uz šo iedaļu attiecas 117. panta 2. punkts.

3. apakšiedaļa

Administratīvās sadarbības metodes

137. pants

Saņēmējas republikas nosūta Komisijai to muitas dienestu zīmogu paraugus un adreses, kas ir kompetentas izdot preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 un turpmāk pārbaudīt šos sertifikātus un EUR.2 veidlapas. Komisija šo informāciju paziņo dalībvalstu muitas dienestiem.

138. pants

1. EUR.1 sertifikātus vai veidlapas EUR.2 turpmāk pārbauda izlases kārtībā vai tad, ja ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem rodas pamatotas šaubas par dokumenta autentiskumu vai sniegto ziņu pareizumu attiecībā uz konkrēto preču patieso izcelsmi.

2. Lai nodrošinātu šo noteikumu pienācīgu piemērošanu, saņēmēja Republika un Kopienas dalībvalsts ar savu muitas dienestu starpniecību sniedz savstarpēju palīdzību, pārbaudot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un veidlapu EUR.2 autentiskumu un sniegto ziņu pareizumu attiecībā uz konkrēto produktu patieso izcelsmi.

3. Piemērojot 1. punktu, ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienesti EUR.1 sertifikātu vai veidlapu EUR.2, vai to kopijas nosūta atpakaļ izvedējas dalībvalsts muitas dienestiem, attiecīgā gadījumā norādot izziņas iemeslus pēc formas vai pēc būtības.

Prasītāja iestāde sertifikātam EUR.1 vai veidlapai EUR.2 pievieno rēķinu vai tā kopiju, ja rēķins ticis uzrādīts, kā arī nosūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liek domāt, ka minētajā sertifikātā vai minētajā veidlapā iekļautie dati nav precīzi.

Ja ievedējas dalībvalsts muitas dienesti lemj pārtraukt 120. pantā minētās tarifa preferences, kamēr nav zināmi pārbaudes rezultāti, tad tie ļauj produktus atlaist, veicot pēc saviem ieskatiem vajadzīgos piesardzības pasākumus.

4. Ievedējas dalībvalsts vai saņēmējas Republikas muitas dienestiem pārbaudes rezultātus dara zināmus sešu mēnešu laikā. Rezultātiem jābūt tādiem, lai uz to pamata būtu iespējams noteikt, vai saskaņā ar 3. punktu atpakaļ nosūtīti dokumenti attiecas uz faktiski izvestiem produktiem un vai tādiem produktiem tiešām pienācies piemērot 120. pantā minētās tarifa preferences.

Ja pamatotu šaubu gadījumā atbilde nav saņemta sešos mēnešos no dienas, kad iesniegts lūgums izdarīt pārbaudi, vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai produktu īsto izcelsmi, tad, izņemot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļos, prasītājas iestādes liedz tiesības uz atvieglojumu režīmu.

5. Turpmāk pārbaudot EUR.1 sertifikātus, izvedējas valsts muitas dienesti sertifikātus, kā arī visus ar tiem saistītos izvešanas dokumentus saglabā vismaz divus gadus.

4. apakšiedaļa

Seūta un Meliļa

139. pants

1. Šajā iedaļā lietotais termins "Kopiena" neietver Seūtu un Meliļu. Termins "Kopienas izcelsmes produkti" neietver minēto reģionu izcelsmes produktus.

2. Šās iedaļas 1.—3. apakšiedaļa pēc analoģijas attiecas arī uz Seūtas un Meliļas izcelsmes produktiem, ievērojot 140. pantā izklāstītos īpašos nosacījumus.

140. pants

1. Šās regulas 120. panta vietā piemēro šā panta turpmākos punktus, un atsauces uz minēto pantu pēc analoģijas attiecina uz šo pantu.

2. Ar noteikumu, ka attiecīgie produkti ievesti tieši saskaņā ar 125. panta noteikumiem, šādus produktus uzskata par:

a) Seūtas un Meliļas izcelsmes produktiem:

(i) Seūtā un Meliļā pilnīgi iegūtus produktus;

(ii) Seūtā un Meliļā saražotus produktus, kuru ražošanā izmantoti produkti, kas nav minēti (i) nodalījumā, ar noteikumu, ka minētie produkti ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 122. panta nozīmē. Taču šis nosacījums neattiecas uz produktiem, kuru izcelsme 1. apakšiedaļas nozīmē ir Kopienā vai saņēmējā Republikā, ar noteikumu, ka Seūtā vai Meliļā tie ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti tā, ka tāda apstrāde vai pārstāde pārsniedz 122. panta 3. punktā minēto nepietiekamo apstrādi vai pārstrādi;

b) saņēmējas Republikas izcelsmes produktiem:

(i) saņēmējā Republikā pilnīgi iegūtus produktus;

(ii) saņēmējā Republikā saražotus produktus, kuru ražošanā izmantoti produkti, kas nav minēti (i) nodalījumā, ar noteikumu, ka minētie produkti ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 122. panta nozīmē. Taču šis nosacījums neattiecas uz produktiem, kuru izcelsme 1. apakšiedaļas nozīmē ir Seūtā un Meliļā vai Kopienā, ar noteikumu, ka tos pietiekami apstrādā vai pārstrādā tā, ka tāda apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 122. panta 3. punktā minēto nepietiekamo apstrādi vai pārstādi.

3. Seūtu un Meliļu uzskata par vienotu teritoriju.

4. Izvedējs vai tā pilnvarots pārstāvis ieraksta attiecīgās saņēmējas Republikas nosaukumu un "Seūta un Meliļa" EUR.1 preču pārvadājumu sertifikāta 2. ailē.

Turklāt, ja produkta izcelsme ir Seūtā un Meliļā, tad to norāda EUR.1 preču pārvadājumu sertifikāta 4. ailē.

5. Par šo noteikumu piemērošanu Seūtā un Meliļā atbild Spānijas muitas dienesti.

V SADAĻA

MUITAS VĒRTĪBA

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

141. pants

1. Piemērojot Kodeksa 28.—36. pantu un šo sadaļu, dalībvalstis ievēro 23. pielikumā izklāstītos noteikumus.

Noteikumus, kas doti 23. pielikuma pirmajā ailē, piemēro, ņemot vērā otrajā ailē doto skaidrojošo piezīmi.

2. Ja, nosakot muitas vērtību, ir jāatsaucas uz vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, tad piemēro 24. pielikuma noteikumus.

142. pants

1. Šajā sadaļā:

a) "Nolīgums" ir Nolīgums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta piemērošanu, kas noslēgts 1973.—1979. gada daudzpusējās tirdzniecības sarunās un minēts Kodeksa 31. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā;

b) "saražotas preces" aptver audzētas, izgatavotas un raktuvēs iegūtas preces;

c) "tādas pašas preces" ir vienā un tajā pašā valstī ražotas preces, kas ir vienādas visos aspektos, arī pēc fiziskām īpašībām, kvalitātes un reputācijas. Niecīgas izskata atšķirības nav šķērslis par tādām pašām uzskatīt preces, kas visādi citādi atbilst šai definīcijai;

d) "līdzīgas preces" ir vienā un tajā pašā valstī ražotas preces, kuras, lai gan nav vienādas no visiem aspektiem, ir ar līdzīgām īpašībām un sastāv no līdzīgiem materiāliem, kas ļauj tām izpildīt vienas un tās pašas funkcijas un būt komerciāli atvietojamām; nosakot, vai preces ir līdzīgas, ņem vērā preču kvalitāti, to reputāciju, preču zīmes esību u. c.;

e) "tā paša veida vai tipa preces" ir preces, kuras pieskaitāmas kādai preču grupai vai klāstam, ko ražo kādā konkrētā nozarē vai apakšnozarē un kas ietver arī tādas pašas vai līdzīgas preces.

2. "Tādas pašas preces" un "līdzīgas preces" neietver preces, kurās ietilpst vai kuru ražošanā bijis iesaistīts inženierdarbs, pētniecības un attīstības darbs, māksliniecisks darbs, dizaina darbs, kā arī plāni un skices, attiecībā uz ko nav paredzēti nekādi pielāgojumi Kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta (iv) nodalījumā, jo minētie darbi veikti Kopienā.

143. pants

1. Piemērojot Kodeksa 29. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 30. panta 2. punkta c) apakšpunktu, personas uzskata par saistītām tikai tad, ja:

a) kāda persona ir citas personas uzņēmuma valdes loceklis vai administratīvs vadītājs;

b) personas ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri (komercsabiedrību biedri);

c) personas ir darba devējs un darba ņēmējs;

d) kādai personai tieši vai netieši pieder, tā kontrolē vai tur 5 % vai vairāk abu tādu personu nesamaksātās balss akcijas vai daļas;

e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru;

f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona;

g) abas personas kopā tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu; vai

h) personas ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šāda radniecība:

- vīrs un sieva,

- tēvs vai māte un bērns,

- brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa,

- vectēvs vai vecmāmuļa un bērna bērns,

- tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns,

- vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla,

- svainis un svaine.

2. Piemērojot šo sadaļu, tādas uzņēmējdarbībā saistītas personas, no kurām viena persona ir otras personas vienīgais pārstāvis vai vienīgais koncesionārs neatkarīgi no apzīmējuma, par saistītām uzskata tikai tad, ja tās atbilst 1. punkta kritērijiem.

144. pants

1. Lai saskaņā ar Kodeksa 29. pantu noteiktu muitas vērtību precēm, par kurām laikā, kad notiek muitas vērtēšana, faktiski nekāda cena netiek maksāta, tad parasti par pamatu muitas vērtībai ņem cenu, kas minētajā laikā par darījumu būtu maksājama.

2. Komisija un dalībvalstis apspriežas Komitejā par 1. punkta piemērošanu.

145. pants

Ja laišanai brīvā apgrozībā deklarētas preces ir daļa no lielāka daudzuma tādu pašu preču, kas visas pirktas vienā darījumā, tad, piemērojot Kodeksa 29. panta 1. punktu, faktiski maksātā vai maksājamā cena ir cena, ko aprēķina proporcionāli, ņemot vērā tādā veidā deklarētu preču attiecību pret kopējo preču daudzumu.

Tāpat cenu nosaka proporcionāli arī tajos gadījumos, kad tiek nozaudēta daļa sūtījuma vai kad vērtējamās preces pirms laišanas brīvā apgrozībā ir sabojātas.

146. pants

Ja, piemērojot Kodeksa 29. panta 1. punktu, faktiski maksātā vai maksājamā cena ietver kādu summu, kas ir iekšējs nodoklis, ko konkrētām precēm piemēro izcelsmes vai izvešanas valstī, tad minēto summu muitas vērtībā neieskaita ar noteikumu, ka muitas dienstiem pieņemamā veidā var pierādīt, ka konkrētās preces ir tikušas vai tiks no tāda nodokļa atbrīvotas par labu pircējam.

147. pants

1. Piemērojot Kodeksa 29. pantu, faktu, ka preces, kuras ir pārdošanas darījuma priekšmets, deklarē laišanai brīvā apgrozībā, uzskata par adekvātu liecību, ka preces pārdotas izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju. Tādu liecību izmanto arī gadījumos, kad pirms vērtēšanas notikušas vairākas pārdošanas; tādos gadījumos, ievērojot 178.—181. pantu, par pamatu vērtēšanai var ņemt katru cenu, kas rodas pēc tādas pārdošanas.

2. Bet ja laikā starp pārdošanu un laišanu brīvā apgrozībā preces tiek izlietotas kādā trešā valstī, tad muitas vērtībai nav jābūt darījuma vērtībai.

3. Pircējam nav jāatbilst citiem nosacījumiem kā vien tam, ka viņam jābūt pirkuma līguma pusei.

148. pants

Ja, piemērojot Kodeksa 29. panta 1. punkta b) apakšpunktu, tiek konstatēts, ka ievesto preču pārdošanai vai cenai piemēro nosacījumus vai atlīdzinājumu, kuru vērtību saistībā ar vērtētajām precēm ir iespējams noteikt, tad tādu vērtību uzskata par netiešu maksājumu, ko pircējs maksā pārdevējam kā daļu no faktiski maksātās vai maksājamās cenas ar noteikumu, ka tāds nosacījums vai atlīdzinājums neattiecas:

a) uz darbību, kurai piemērojams Kodeksa 29. panta 3. punkta b) apakšpunkts; vai

b) uz faktoru, kura sakarā atbilstīgi Kodeksa 32. pantam palielināma faktiski maksātā vai maksājamā cena.

149. pants

1. Piemērojot Kodeksa 29. panta 3. punkta b) apakšpunktu, "realizācija" ir visas darbības, kas saistītas ar konkrēto preču reklamēšanu un pārdošanas veicināšanu, kā arī visas darbības, kas saistītas ar konkrēto preču garantijām.

2. Tādas pircēja veiktas darbības uzskata par darbībām, kas veiktas uz viņa paša rēķina, pat tad, ja pircējs tās veicis saskaņā ar kādu pienākumu, ko nosaka līgums ar pārdevēju.

150. pants

1. Piemērojot Kodeksa 30. panta 2. punkta a) apakšpunktu (tādu pašu preču darījuma vērtība), muitas vērtību nosaka, ņemot vērā tādu pašu preču darījuma vērtību pārdošanā, kas notikusi tādā pašā tirdzniecības līmenī un praktiski tādā pašā daudzumā kā vērtētās preces. Ja tādu pārdošanu neizdodas konstatēt, tad izmanto tādu pašu preču darījuma vērtību, kas pārdotas citā tirdzniecības līmenī un/vai citos daudzumos, izdarot attiecīgas korekcijas, ievērojot atšķirības, kam par iemeslu ir tāds cits tirdzniecības līmenis un/vai cits daudzums, ar noteikumu, ka korekcija veikta, pamatojoties uz sniegtiem pierādījumiem, ar ko skaidri argumentēta korekcijas pamatotība un pareizība neatkarīgi no tā, vai korekcijas iznākumā vērtība palielinās vai samazinās.

2. Ja darījuma vērtībā iekļauj Kodeksa 32. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās izmaksas un maksājumus, tad izdara korekciju, lai ņemtu vērā būtiskas atšķirības starp tādām izmaksām un maksājumiem par ievestām precēm, no vienas puses, un attiecīgām tādām pašām precēm, no otras puses, kam par iemeslu ir atšķirīgi attālumi un atšķirīgi pārvadāšanas veidi.

3. Ja, piemērojot šo pantu, tiek konstatēta vairāk nekā viena darījuma vērtība tādām pašām precēm, tad ievesto preču muitas vērtību nosaka pēc zemākās no tām.

4. Piemērojot šo pantu, darījuma vērtību citas personas ražotām precēm ņem vērā tikai tad, ja nav iespējams saskaņā ar 1. punktu konstatēt darījuma vērtību tādām pašām precēm, ko ražojusi tā pati persona, kas ražojusi vērtētās preces.

5. Piemērojot šo pantu, tādu pašu ievestu preču darījuma vērtība ir muitas vērtība, kas iepriekš noteikta saskaņā ar Kodeksa 29. pantu un ko koriģē atbilstīgi šā panta 1. un 2. punktam.

151. pants

1. Piemērojot Kodeksa 30. panta 2. punkta b) apakšpunktu (līdzīgu preču darījuma vērtība), muitas vērtību nosaka, ņemot vērā līdzīgu preču darījuma vērtību pārdošanā, kas notikusi tādā pašā tirdzniecības līmenī un praktiski tādā pašā daudzumā, kā vērtētās preces. Ja tādu pārdošanu neizdodas konstatēt, tad izmanto tādu līdzīgu preču darījuma vērtību, kas pārdotas citā tirdzniecības līmenī un/vai citos daudzumos, izdarot attiecīgas korekcijas, ievērojot atšķirības, kam par iemeslu ir tāds cits tirdzniecības līmenis un/vai cits daudzums, ar noteikumu, ka korekcija veikta, pamatojoties uz sniegtiem pierādījumiem, ar ko skaidri argumentēta korekcijas pamatotība un pareizība neatkarīgi no tā, vai korekcijas iznākumā vērtība palielinās vai samazinās.

2. Ja darījuma vērtībā iekļauj Kodeksa 32. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās izmaksas un maksājumus, tad izdara korekciju, lai ņemtu vērā būtiskas atšķirības starp tādām izmaksām un maksājumiem par ievestām precēm, no vienas puses, un attiecīgām līdzīgām precēm, no otras puses, kam par iemeslu ir atšķirīgi attālumi un atšķirīgi pārvadāšanas veidi.

3. Ja, piemērojot šo pantu, tiek konstatēta vairāk nekā viena darījuma vērtība līdzīgām precēm, tad ievesto preču muitas vērtības nosaka pēc zemākās no tām.

4. Piemērojot šo pantu, darījuma vērtību citas personas ražotām precēm ņem vērā tikai tad, ja nav iespējams saskaņā ar 1. punktu konstatēt darījuma vērtību līdzīgām precēm, ko ražojusi tā pati persona, kas ražojusi vērtētās preces.

5. Piemērojot šo pantu, līdzīgu ievestu preču darījuma vērtība ir muitas vērtība, kas iepriekš noteikta saskaņā ar Kodeksa 29. pantu un ko koriģē atbilstīgi šā panta 1. un 2. punktam.

152. pants

1. a) Ja ievestās preces vai tādas pašas vai līdzīgas ievestās preces Kopienā pārdod tādā stāvoklī, kādā tās ievestas, tad ievesto preču muitas vērtība, ko nosaka saskaņā ar Kodeksa 30. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ir balstīta uz vienas vienības cenu, par kādu ievestās preces vai tādas pašas vai līdzīgas ievestās preces tieši vai aptuveni vērtējamo preču ievešanas laikā tādējādi pārdod lielākajā kopapjomā personām, kas nav saistītas ar tām personām, no kurām preces pērk, atņemot šādus lielumus:

(i) vai nu komisijas maksas, ko parasti maksā vai par kuru maksāšanu vienojas, vai rezerves, ko parasti paredz peļņai un vispārējiem izdevumiem (ieskaitot tiešās un netiešās konkrēto preču realizācijas izmaksas), saistībā ar tā paša veida vai tipa ievestu preču pārdevumiem Kopienā;

(ii) pārvadāšanas un apdrošināšanas parastās izmaksas, kā arī saistītās izmaksas, kas rodas Kopienā;

(iii) ievedmuitas nodokļus un citus maksājumus, kas Kopienā maksājami saistībā ar preču ievešanu vai pārdošanu.

b) Ja ne ievestās preces, ne tādas pašas vai līdzīgas ievestās preces nepārdod tieši vai aptuveni vērtējamo preču ievešanas laikā, tad saskaņā ar šo pantu noteiktā ievesto preču muitas vērtība, ko citādi nosaka saskaņā ar 1. panta a) apakšpunktu, ir balstīta uz vienas vienības cenu, par kādu ievestās preces vai tādas pašas vai līdzīgas ievestās preces pārdod Kopienā tādā stāvoklī, kādā tās ievestas, vistuvākajā laikā pēc dienas, kad tika ievestas vērtējamās preces, bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc tādas ievešanas.

2. Ja ne ievestās preces, ne tādas pašas vai līdzīgas ievestās preces Kopienā nepārdod tādā stāvoklī, kādā tās ievestas, tad, ja ievedējs to lūdz, muitas vērtība ir balstīta uz vienas vienības cenu, par kādu ievestās preces pēc to tālākas pārstrādes lielākajā kopapjomā pārdod personām, kas nav saistītas ar tām personām, no kurām preces pērk, pienācīgi ņemot vērā minētās pārstrādes iznākumā pievienoto vērtību un 1. panta a) apakšpunktā minētos atņemamos lielumus.

3. Piemērojot šo pantu, vienas vienības cena, par kādu ievestās preces pārdod lielākajā kopapjomā, ir cena, par kādu vislielāko vienību skaitu personām, kas nav saistītas ar tām personām, no kurām preces pērk, pārdod pirmajā tirdzniecības līmenī pēc ievešanas, kādā tāda pārdošana notiek.

4. Jebkādu pārdošanu Kopienā personai, kas tieši vai netieši, bez atlīdzības vai par pazeminātu cenu piegādā Kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos elementus izmantošanai saistībā ar ievesto preču ražošanu un pārdošanu izvešanai, nevajadzētu ņemt vērā, nosakot vienas vienības cenu šā panta nozīmē.

5. Piemērojot 1. punkta b) apakšpunktu, "vistuvākajā laikā" nozīmē dienu, līdz kurai ievesto preču vai tādu pašu vai līdzīgu ievesto preču pārdošana notikusi pietiekamos daudzumos tā, lai varētu noteikt vienas vienības cenu.

153. pants

1. Piemērojot Kodeksa 30. panta 2. punkta d) apakšpunktu (izskaitļotā vērtība), muitas dienesti ar nolūku noteikt minēto vērtību nedrīkst prasīt vai likt nevienai personai, kas nav Kopienas rezidents, uzrādīt pārbaudei vai ļaut piekļūt uzskaitei vai citiem dokumentiem. Taču informāciju, ko preču ražotājs sniedz ar nolūku noteikt muitas vērtību saskaņā ar šo pantu, dalībvalstu muitas dienesti drīkst pārbaudīt trešās valstīs, ja tam piekrīt ražotājs un ar noteikumu, ka minētās iestādes par to laikus ziņo attiecīgās valsts iestādēm un ka pēdējām minētajām iestādēm pret tādu izmeklēšanu nav iebildumu.

2. Kodeksa 30. panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmajā ievilkumā minēto materiālu un izstrādājumu izmaksās vai vērtībā ir iekļautas to elementu izmaksas, kas minēti Kodeksa 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta (ii) un (iii) nodalījumā.

Tāpat minētajās izmaksās vai vērtībā pienācīgi proporcionāli iekļauj visu to Kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto produktu vai pakalpojumu vērtību, ko pircējs tieši vai netieši piegādājis vai sniedzis izmantošanai saistībā ar ievesto preču ražošanu. To Kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta (iv) nodalījumā minēto elementu vērtību, kurus veic Kopienā, iekļauj tikai tādā mērā, kādā par tādiem elementiem maksā ražotājs.

3. Ja izskaitļotās vērtības noteikšanā izmanto citu informāciju, kas nav ražotāja vai viņa uzdevumā sniegta informācija, tad, ievērojot Kodeksa 15. pantu, muitas dienesti informē deklarētāju, ja viņš to lūdz, par tādas informācijas avotu, izmantotiem datiem un uz tādu datu pamata veiktiem aprēķiniem.

4. Kodeksa 30. panta 2. punkta d) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētie "vispārējie izdevumi" ietver tās tiešās un netiešās izmaksas par izvešanai paredzētu preču ražošanu un pārdošanu, kas nav uzskaitītas Kodeksa 30. panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

154. pants

Ja Kodeksa 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta (ii) nodalījumā minētos konteinerus paredzēts ievest vairākkārt, tad to izmaksas pēc deklarētāja lūguma attiecīgi sadala saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.

155. pants

Piemērojot Kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta (iv) nodalījumu, pētniecības un projektu skiču izmaksas muitas vērtībā neieskaita.

156. pants

Ja muitas vērtību nosaka pēc citas metodes, nevis pēc darījuma vērtības, tad pēc analoģijas piemēro Kodeksa 33. panta c) apakšpunktu.

2. NODAĻA

Noteikumi par honorāriem un licences maksu

157. pants

1. Piemērojot Kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ar honorāriem un licences maksu cita starpā saprot maksājumus par tādu tiesību izmantošanu, kas saistītas ar

- ievestu preču ražošanu (jo īpaši ar patentiem, dizainparaugiem, modeļiem un ražošanas tehnoloģiskajām zināšanām) vai

- ievestu preču pārdošanu izvešanai (jo īpaši ar preču zīmēm, modeļiem), vai

- ievestu preču izmantošanu vai atkalpārdošanu (jo īpaši ar autortiesībām, ievestās precēs nenodalāmi iekļautiem ražošanas procesiem).

2. Neskarot Kodeksa 32. panta 5. punktu, ja ievestu preču muitas vērtību nosaka saskaņā ar Kodeksa 29. pantu, tad honorārus vai licences maksu faktiski maksātai vai maksājamai cenai pieskaita vienīgi tad, ja šis maksājums

- ir saistīts ar vērtējamām precēm, un

- ir paredzēts attiecīgo preču pārdošanas nosacījumos.

158. pants

1. Ja ievestās preces ir tikai Kopienā ražotu preču sastāvdaļa vai elements, tad par ievestām precēm faktiski maksāto vai maksājamo cenu koriģē tikai tad, ja attiecīgais honorārs vai licences maksa attiecas uz tādām precēm.

2. Ja preces ieved nesamontētas vai tās pirms atkalpārdošanas tikai mazliet jāapstrādā, piemēram, jāatšķaida vai jāiepako, tad tas neliedz honorāru vai licences maksu uzskatīt par saistītu ar ievestajām precēm.

3. Ja honorāri vai licences maksas attiecas daļēji uz ievestām precēm un daļēji uz citām sastāvdaļām vai elementiem, ko precēm pievieno pēc to ievešanas, vai arī uz darbībām vai pakalpojumiem, ko izdara pēc ievešanas, tad pienācīgu sadalīšanu veic vienīgi, pamatojoties uz objektīviem un izmērāmiem datiem saskaņā ar 23. pielikumā doto Kodeksa 32. panta 2. punkta skaidrojošo piezīmi.

159. pants

Honorāru vai licences maksu, kas saistīta ar tiesībām izmantot preču zīmi, faktiski maksātai vai maksājamai cenai pieskaita vienīgi tad, ja:

- honorārs vai licences maksa attiecas uz precēm, kuras tālāk pārdod tādā pašā stāvoklī vai kuras pēc ievešanas tikai nedaudz apstrādā,

- preces tirgū piedāvā ar preču zīmi, ko pievieno vai nu pirms, vai pēc ievešanas un par ko ir samaksāts honorārs vai licences maksa, un

- pircējam nav brīvas izvēles attiecīgās preces iegādāties no citiem piegādātājiem, kas nav saistīti ar pārdevēju.

160. pants

Kad pircējs maksā honorārus vai licences maksas trešai personai, tad 157. panta 2. punkta nosacījumus neuzskata par izpildītiem, ja vien pircējs vai ar to saistīta persona nelūdz pircējam tādu maksājumu izdarīt.

161. pants

Ja metode, pēc kuras aprēķina honorāra vai licences maksas summu, ir saistīta ar ievesto preču cenu, tad gadījumos, kad nav pretēju pierādījumu, var uzskatīt, ka tāda honorāra vai licences maksas maksājums ir saistīts ar vērtējamām precēm.

Taču, ja honorāra vai licences maksas summu aprēķina neatkarīgi no ievesto preču cenas, tad honorāra vai licences maksas maksājums tomēr var būt saistīts ar vērtējamām precēm.

162. pants

Piemērojot Kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu, honorāra vai licences maksas maksājuma saņēmēja dzīvesvietas valsti neuzskata par būtisku apsvērumu.

3. NODAĻA

Noteikumi par vietu, kur preces nonāk Kopienā

163. pants

1. Piemērojot Kodeksa 32. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 33. panta a) apakšpunktu, vieta, kur preces nonāk Kopienas muitas teritorijā, ir:

a) attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa jūru — izkraušanas vai pārkraušanas osta, ja pārkraušanu apliecina attiecīgās ostas muitas dienesti;

b) attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa jūru un pēc tam bez pārkraušanas pa iekšzemes ūdeņiem — pirmā osta, kur var izdarīt izkraušanu upes grīvā, kanālā vai tālāk iekšzemē, ja muitas iestādei tiek pierādīts, ka izkraušanas ostā frakts ir augstāka nekā pirmajā ostā;

c) attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa dzelzceļu, iekšējiem ūdeņiem vai autoceļiem — vieta, kur atrodas pirmā muitas iestāde;

d) attiecībā uz precēm, ko transportē citādi — vieta, kur tiek šķērsota Kopienas muitas teritorijas sauszemes robeža.

2. Precēm, kuras ieved Kopienas muitas teritorijā un tālāk pārved uz citu galamērķi tās pašas teritorijas citā daļā caur Austriju, Šveici, Ungāriju, Čehiju, Slovākiju vai Dienvidslāviju, kāda tā bija 1991. gada 1. janvārī, muitas vērtību nosaka, ņemot vērā pirmo vietu, kur preces nonāk Kopienas muitas teritorijā, ar noteikumu, ka attiecīgās preces caur Austrijas, Šveices, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas un iepriekš definētās Dienvidslāvijas teritoriju pa ierastu maršrutu pārved tieši uz galamērķi.

3. Precēm, ko ieved Kopienas muitas teritorijā un tad pārved pa jūru uz galamērķi tās pašas teritorijas citā daļā, muitas vērtību nosaka, ņemot vērā vietu, kur preces pirmo reizi nonākušas Kopienas muitas teritorijā, ar noteikumu, ka preces pa ierastu maršrutu pārved tieši uz galamērķi.

4. Šā panta 2. un 3. punktu piemēro arī gadījumos, kad preces ir izkrautas, pārkrautas vai uz laiku aizturētas Austrijas, Šveices, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas vai 2. punktā definētajā Dienvidslāvijas teritorijā vienīgi ar pārvadāšanu saistītu iemeslu dēļ.

5. Saistībā ar precēm, ko ieved Kopienas muitas teritorijā un ko no kāda Francijas aizjūras departamenta tieši pārved uz kādu citu Kopienas muitas teritorijas daļu vai otrādi, vērā ņem 1. un 2. punktā minēto vietu, kura atrodas tajā Kopienas muitas teritorijas daļā, no kuras preces nākušas, ja preces tādā vietā izkrautas vai pārkrautas un ja to apliecinājuši muitas dienesti.

6. Ja 2., 3. un 5. punkta nosacījumi nav spēkā, tad vērā ņem 1. punktā minēto vietu, kura atrodas tajā Kopienas muitas teritorijas daļā, uz kuru preces ir nosūtītas.

4. NODAĻA

Nosacījumi attiecībā uz pārvadāšanas izmaksām

164. pants

Piemērojot Kodeksa 32. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 33. panta a) apakšpunktu,

a) ja preces pārved ar vienu un to pašu transporta veidu uz vietu, kas atrodas tālāk par vietu, kur preces nonāk Kopienas muitas teritorijā, tad pārvadāšanas izmaksas aprēķina proporcionāli attālumam, kas veikts Kopienas muitas teritorijā un ārpus tās, ja vien muitas dienestiem netiek pierādīts, kādas izmaksas būtu radušās saskaņā ar vispārēju obligāto kravas pārvadāšanas likmju plānu preču pārvešanā uz vietu, kur tās nonāk Kopienas muitas teritorijā;

b) ja rēķinu par precēm sagatavo pēc vienotas franko cenas galapunktā, kas atbilst cenai vietā, kur preces nonāk Kopienas muitas teritorijā, tad pārvadāšanas izmaksas Kopienā no tādas cenas neatņem. Tomēr tādu atņemšanu pieļauj, ja muitas dienestiem pierāda, ka robežas franko cena būtu zemāka par vienoto franko cenu galapunktā;

c) ja pārvadāšana notiek bez atlīdzības vai to nodrošina pircējs, tad izmaksas par pārvadāšanu līdz vietai, kur preces nonāk Kopienas muitas teritorijā, kuras aprēķina saskaņā ar to kravas pārvadāšanas likmju plānu, ko parasti piemēro tiem pašiem transporta veidiem, iekļauj muitas vērtībā.

165. pants

1. Visus pasta maksājumus, ko saistībā ar precēm, ko sūta pa pastu, uzliek līdz galamērķa vietai, iekļauj šo preču muitas vērtībā, izņemot ievedējā valstī uzliktus papildu pasta maksājumus.

2. Tomēr deklarēto vērtību saistībā ar tādiem maksājumiem nekādi nekoriģē, nosakot nekomerciālu sūtījumu vērtību.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro precēm, ko sūta ar kurjerpastu, kas pazīstams kā "EMS kurjerpasts" (Dānijā — EMS-Jetpost, Vācijā — EMS-Kurierpostsendungen, Itālijā — CAI-Post).

166. pants

Preču muitas vērtībā iekļaujamās gaisa pārvadājumu izmaksas nosaka, piemērojot 25. pielikumā izklāstītos noteikumus un procentus.

5. NODAĻA

Noteiktu datu nesēju vērtēšana izmantošanai datu apstrādes iekārtās

167. pants

1. Neņemot vērā Kodeksa 29.—33. pantu, nosakot tādu ievestu datu nesēju muitas vērtību, kuros ir dati vai instrukcijas izmantošanai datu apstrādes iekārtās, ņem vērā tikai paša datu nesēja izmaksas vai vērtību. Ievestu datu nesēju ar datiem vai instrukcijām muitas vērtībā tādēļ neieskaita datu vai instrukciju izmaksas vai vērtību, ar noteikumu, ka tādas izmaksas vai vērtību var nošķirt no attiecīgā datu nesēja izmaksām vai vērtības.

2. Šajā pantā

a) "datu nesējs" neattiecas uz integrālshēmām, pusvadītājiem un tamlīdzīgām ierīcēm un priekšmetiem, kuros tādas integrālshēmas vai ierīces ir iekļautas;

b) "dati vai instrukcijas" neattiecas uz skaņas, kinematogrāfiskiem un video ierakstiem.

6. NODAĻA

Noteikumi par maiņas kursiem

168. pants

Piemērojot šās nodaļas 169.—172. Pantu:

a) "kotētais kurss" ir:

- pēdējais pārdošanas kurss, kas tirdznieciskiem darījumiem kotēts attiecīgās dalībvalsts visreprezentatīvākajā valūtas tirgū vai tirgos, vai

- citādi aprakstāms valūtas kurss, kas dalībvalsts šādi kotēts un izraudzīts par "kotēto kursu", ja vien tas iespējami precīzi atspoguļo attiecīgās valūtas dienas vērtību tirdznieciskos darījumos,

b) "publicēts" ir vispārēji darīts zināms attiecīgās dalībvalsts noteiktā veidā;

c) "valūta" ir jebkura naudas vienība, ko izmanto norēķiniem starp centrālajām bankām vai starptautiskajā tirgū.

169. pants

1. Ja preču muitas vērtības noteikšanai izmantotos faktorus izsaka laikā, kad tādu vērtību nosaka citā valūtā, nevis tās dalībvalsts valūtā, kurā notiek vērtēšana, tad maiņas kurss, kas izmantojams tādas vērtības noteikšanā attiecīgās dalībvalsts valūtā, ir kurss, kas kotēts mēneša priekšpēdējā trešdienā un publicēts tajā pašā vai nākamajā dienā.

2. Mēneša priekšpēdējā trešdienā kotēto kursu izmanto nākamā kalendārā mēnesī, ja vien nepiemēro saskaņā ar 171. pantu noteiktu kursu.

3. Ja priekšpēdējā trešdienā saskaņā ar 1. punktu maiņas kurss nav kotēts vai, ja tas ir kotēts, bet nav publicēts tajā pašā vai nākamajā dienā, tad pēdējo kursu, kas kotēts saistībā ar attiecīgo valūtu un publicēts iepriekšējo 14 dienu laikā, uzskata par tādā trešdienā kotētu kursu.

170. pants

Ja maiņas kursu nevar noteikt saskaņā ar 169. pantu, tad Kodeksa 35. panta piemērošanai izmanto maiņas kursu, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts un kas pēc iespējas precīzi atspoguļo attiecīgās valūtas kārtējo vērtību tirdznieciskos darījumos, kas izteikta attiecīgās dalībvalsts valūtā.

171. pants

1. Ja mēneša pēdējā trešdienā kotēts un tajā pašā vai nākamajā dienā publicēts maiņas kurss atšķiras par 5 vai vairāk % no kursa, kas saskaņā ar 169. pantu izmantojams nākamā mēnesī, tad no tāda nākamā mēneša pirmās trešdienas tāds kurss nomaina pēdējo minēto kursu un tiek izmantots Kodeksa 35. panta piemērošanai.

2. Ja laikā, kad rit kāds no piemērošanas posmiem, kas minēts iepriekš izklāstītajos noteikumos, kādā trešdienā kotēts un tajā pašā vai nākamajā dienā publicēts maiņas kurss atšķiras par 5 vai vairāk % no kursa, ko izmanto saskaņā ar šo nodaļu, tad tāds kurss no nākamās trešdienas nomaina pēdējo minēto kursu un tiek izmantots Kodeksa 35. panta piemērošanai. Mainīto kursu turpina lietot līdz kārtējā mēneša beigām ar noteikumu, ka tas nav jānomaina pret citu saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu.

3. Ja kādā dalībvalstī trešdienā maiņas kurss nav kotēts vai, ja kotēts, tomēr nav publicēts tajā pašā vai nākamajā dienā, tad, attiecīgajā dalībvalstī piemērojot 1. un 2. punktu, kotētais kurss ir tas kurss, kurš nesen kotēts un publicēts pirms attiecīgās trešdienas.

172. pants

Ja kādas dalībvalsts muitas dieensti ļauj deklarētājam attiecībā uz tādu deklarāciju par preču laišanu brīvā apgrozībā, ko iesniedz kā periodisku deklarāciju, dažus datus sniegt vēlāk, tad pēc deklarētāja lūguma tādā atļaujā var noteikt, ka muitas vērtības veidotājus elementus, kas izteikti konkrētā valūtā, minētās dalībvalsts valūtā pārvērš pēc vienota kursa. Tādā gadījumā izmanto saskaņā ar šo nodaļu noteiktu kursu, ko piemēro tā perioda pirmajā dienā, uz kuru attiecas konkrētā deklarācija.

7. NODAĻA

Vienkāršotas procedūras attiecībā uz atsevišķām ātrbojīgām precēm

173. pants

1. Lai noteiktu 26. pielikumā minēto produktu muitas vērtību, Komisija katrai klasifikācijas pozīcijai nosaka dalībvalstu valūtās izteiktu vienības vērtību uz 100 tīrsvara kg.

Vienības vērtības piemēro pa 14 dienu periodiem, un katrs periods sākas piektdienā.

2. Vienības vērtības nosaka, pamatojoties uz šādiem elementiem, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai attiecībā uz katru klasifikācijas pozīciju:

a) vidējā robežas franko vienības cena, nemuitota, izteikta attiecīgās dalībvalsts valūtā uz 100 tīrsvara kg un aprēķināta, pamatojoties uz nebojātu preču cenām 27. pielikumā minētajos tirdzniecības centros 174. panta 1. punktā minētajā bāzes periodā;

b) daudzumi, kas laisti brīvā apgrozībā kalendārā gada laikā, nomaksājot ievedmuitas nodokļus.

3. Vidējo robežas franko vienības cenu, kas nav muitota, aprēķina, pamatojoties uz bruto ieņēmumiem pārdošanas darījumos starp ievedējiem un vairumtirgotājiem. Taču attiecībā uz Londonas, Milānas un Renžī tirdzniecības centriem bruto ieņēmumi ir tajā tirdzniecības līmenī reģistrētie ieņēmumi, kādā attiecīgās preces minētajos centros pārdod visbiežāk.

No tādējādi iegūtiem iznākumiem atņem šādus lielumus:

- realizācijas rezervi 15 % apmērā saistībā ar Londonas, Milānas un Renžī tirdzniecības centriem un 8 % apmērā saistībā ar citiem tirdzniecības centriem,

- pārvadāšanas un apdrošināšanas izmaksas muitas teritorijā,

- standarta summu EUR 5 apmērā, kas atspoguļo visas pārējās izmaksas, kuras nav iekļaujamas muitas vērtībā.

Šo summu pārvērš dalībvalstu valūtās pēc pēdējiem spēkā esošiem kursiem, ko nosaka saskaņā ar Kodeksa 18. pantu,

- ievedmuitas nodokļus un citus maksājumus, kas nav iekļaujami muitas vērtībā.

4. Dalībvalstis var noteikt standarta summas, kas saistībā ar pārvadāšanas un apdrošināšanas izmaksām atskaitāmas saskaņā ar 3. punktu. Tādas standarta summas un to aprēķināšanas metodes tūlīt dara zināmas Komisijai.

174. pants

1. Aprēķinot 173. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās vidējās vienības cenas, bāzes periods ir 14 dienu periods, kas beidzas ceturtdienā iepriekšējā nedēļā pirms tās nedēļas, kurā nosakāmas jaunas vienības vērtības.

2. Dalībvalstis par vidējām vienības cenām ziņo vēlākais līdz plkst. 12.00 tās nedēļas pirmdienā, kurā nosaka vienības vērtības saskaņā ar 173. pantu. Ja minētā diena nav darba diena, tad minēto paziņošanu izdara iepriekšējā darba dienā.

3. Par daudzumiem, ko no katras klasifikācijas pozīcijas laiž brīvā apgrozībā kalendārā gada laikā, visas dalībvalstis Komisijai ziņo līdz nākamā gada 15. jūnijam.

175. pants

1. Šās regulas 173. panta 1. punktā minētās vienības vērtības Komisija nosaka katru otro otrdienu, pamatojoties uz vidējām svērtām vienības cenām, kas minētas 173. panta 2. punkta a) apakšpunktā, saistībā ar daudzumiem, kas minēti 173. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

2. Lai noteiktu vidējo svērto lielumu, katru 173. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto vidējo vienības cenu pārrēķina EUR pēc pēdējiem maiņas kursiem, ko noteikusi Komisija un kas publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī pirms nedēļas, kurā nosakāmas vienības vērtības. Tos pašus maiņas kursus piemēro, tādējādi iegūtas vienības vērtības pārvēršot atpakaļ dalībvalstu valūtās.

3. Pēdējās publicētās vienības vērtības piemēro, kamēr nav publicētas jaunas vērtības. Taču gadījumos, kad vienā vai vairākās dalībvalstīs cenas ievērojami svārstās tādēļ, ka, piemēram, uz laiku pārtrūkusi kāda konkrēta produkta ievešanas plūsma, var noteikt jaunas vienības vērtības, pamatojoties uz faktiskajām cenām tādu vērtību noteikšanas laikā.

176. pants

1. Sūtījumus, kuri muitas vērtēšanas laikā satur ne mazāk kā 5 % produkcijas, kas nemainītā veidā nav piemērota cilvēku patēriņam vai kuru vērtība kritusies vismaz par 20 % attiecībā pret nebojātas produkcijas vidējām tirgus cenām, uzskata par bojātiem.

2. Bojātus sūtījumus var vērtēt:

- vai nu pēc šķirošanas, piemērojot vienības vērtības nebojātajai daļa, bet bojāto daļu muitas uzraudzībā iznīcinot, vai

- piemērojot vienības vērtības, ko attiecībā uz nebojāto produkciju nosaka pēc tam, kad no sūtījuma svara atskaitīts procents, ko par bojātai daļai atbilstošu novērtējis zvērināts eksperts un ko apstiprinājuši muitas dienesti, vai

- piemērojot vienības vērtības, kas noteiktas attiecībā uz nebojāto produkciju un ko samazina par procentu, ko par bojātai daļai atbilstošu novērtējis zvērināts eksperts un ko apstiprinājuši muitas dienesti.

177. pants

1. Kad kāda persona deklarē vai kad tās vārdā tiek deklarēta viena vai vairāku tādu produktu muitas vērtība, kurus ieved, atsaucoties uz vienības vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar šo nodaļu, tad attiecīgā persona saistībā ar konkrēto vienu vai vairākiem produktiem pievienojas vienkāršotās procedūras sistēmai kārtējam kalendārajam gadam.

2. Ja vēlāk kāda persona lūdz, lai tās ievestā viena vai vairāku produktu muitas vērtēšanā izmantotu citu metodi, nevis vienkāršotās procedūras, tad attiecīgās dalībvalsts muitas dienestiem ir tiesības minētajai personai ziņot, ka tai saistībā ar konkrēto vienu vai vairāku produktu nebūs ļauts izmantot vienkāršotās procedūras kalendārā gada atlikušajā daļā; šādu izslēgšanu var pagarināt arī uz nākamo kalendāro gadu. Par šādi ziņotu izslēgšanu tūlīt ziņo Komisijai, kas savukārt par to tūlīt informē pārējo dalībvalstu muitas dienestus.

8. NODAĻA

Iesniedzamo datu un dokumentu deklarācijas

178. pants

1. Gadījumos, kad jānosaka muitas vērtība Kodeksa 28.—36. panta piemērošanai, attiecībā uz ievestajām precēm sniegtai muitas deklarācijai pievieno deklarāciju ar datiem, kas saistīti ar muitas vērtību (vērtības deklarāciju). Vērtības deklarāciju sagatavo veidlapā D.V.1, kuras paraugs dots 28. pielikumā, un attiecīgā gadījumā tai pievieno vienu vai vairākas veidlapas D.V.1 bis, kuras paraugs dots 29. pielikumā.

2. Īpaša prasība attiecībā uz 1. punktā minēto vērtības deklarāciju ir tāda, ka to sagatavo vienīgi tādas personas, kurām Kopienas muitas teritorijā ir dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta un kuru rīcībā ir attiecīgie fakti.

3. Muitas dienesti var neprasīt deklarāciju 1. punktā minētajā veidlapā, ja attiecīgo preču muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar Kodeksa 29. pantu. Tādos gadījumos 2. pantā minētās personas vai cita persona to vārdā muitas dienestiem iesniedz citu informāciju, kādu varētu prasīt ar nolūku noteikt muitas vērtību saskaņā ar kādu citu minētā Kodeksa pantu; tādu citu informāciju iesniedz muitas dienestu noteiktā formā un veidā.

4. Tiklīdz muitas iestādēm iesniegta 1. punktā minētā deklarācija, bet neizslēdzot iespēju piemērot sodus, uzskata, ka 2. punktā minētās personas ir uzņēmušās saistības attiecībā uz:

- deklarācijā sniegto datu pareizību un pilnīgumu,

- to dokumentu autentiskumu, ko iesniedz kā apliecinājumu šādiem datiem, un

- jebkādas papildu informācijas vai dokumentu iesniegšanu, kas vajadzīgs preču muitas vērtības noteikšanai.

5. Šis pants neattiecas uz precēm, kurām muitas vērtību nosaka saskaņā ar vienkāršotās procedūras sistēmu, kas ieviesta atbilstīgi 173.—177. pantam.

179. pants

1. Izņemot gadījumus, kad tas ir būtiski vajadzīgs ievedmuitas nodokļu pareizai uzlikšanai, muitas dienesti neprasa iesniegt 178. panta 1. punktā minēto deklarāciju vai kādu tās daļu:

a) ja ievesto preču muitas vērtība nepārsniedz EUR 5000 vienā sūtījumā ar noteikumu, ka sūtījums nav daļa no dalīta vai vairākkārtīga sūtījuma, ko viens un tas pats sūtītājs sūta vienam un tam pašam saņēmējam; vai

b) ja attiecīgie ievedumi nav komerciāli; vai

c) ja attiecīgo datu iesniegšana nav vajadzīga, lai piemērotu Eiropas Kopienu muitas tarifu, vai ja tarifā paredzētie muitas nodokļi nav uzliekami saskaņā ar īpašiem muitas noteikumiem.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vērtību, kas dota ECU, pārrēķina saskaņā ar Kodeksa 18. pantu. Muitas dienesti pārvēršanas rezultātā iegūtu summu var noapaļot uz augšu vai uz leju.

Muitas dienesti EUR izteiktās summas maiņas vērtību valsts valūtā var atstāt nelabotu, ja laikā, kad izdara Kodeksa 18. pantā minēto ikgadējo korekciju, attiecīgās summas pārvēršanas iznākumā — pirms šajā punktā paredzētās noapaļošanas — valsts valūtā izteiktā maiņas vērtība mainās par mazāk nekā 5 % vai samazinās.

3. Gadījumos, kad viens un tas pats pārdevējs kādas preces regulāri piegādā vienam un tam pašam pircējam ar vieniem un tiem pašiem tirdzniecības nosacījumiem, muitas dienesti var neprasīt katrai muitas deklarācijai par apliecinājumu iesniegt visus 178. panta 1. punktā minētos datus, bet prasa to darīt, ja mainās apstākļi vai vismaz reizi trijos gados.

4. Saskaņā ar šo pantu piešķirtus izņēmumus var atsaukt, un var prasīt iesniegt D.V.1 veidlapu, ja tiek konstatēts, ka nav bijis vai vairs netiek pildīts kāds nosacījums, ar kuru saskaņā uz izņēmumiem var pretendēt.

180. pants

Ja izmanto datorsistēmas vai ja uz konkrētām precēm attiecina kādu vispārēju, periodisku vai apkopojošu deklarāciju, tad datus, kas vajadzīgi muitas vērtības noteikšanai, muitas dienesti var ļaut iesniegt citā formā.

181. pants

1. Šās regulas 178. panta 2. punktā minētās personas muitas dienestiem iesniedz tā rēķina kopiju, uz kura pamata deklarē ievesto preču vērtību. Ja muitas vērtību deklarē rakstiski, tad muitas dienesti minēto kopiju patur.

2. Gadījumos, kad muitas vērtību deklarē rakstiski, ja ievesto preču rēķinu izsniedz personai, kas reģistrēta citā dalībvalstī, nekā tajā, kurā deklarē muitas vērtību, tad deklarētājs muitas dienestiem iesniedz divus rēķina eksemplārus. Vienu eksemplāru patur muitas dienesti; otru, uz kuras ir attiecīgās iestādes zīmogs un minētajā muitas iestādē iesniegtās deklarācijas sērijas numurs, izsniedz atpakaļ deklarētājam, lai viņš to nosūtītu personai, kurai rēķins sagatavots.

3. Muitas dienesti 2. punktu var attiecināt arī uz gadījumiem, kad persona, kurai rēķins sagatavots, ir reģistrēta dalībvalstī, kurā deklarē muitas vērtību.

VI SADAĻA

PREČU IEVEŠANA MUITAS TERITORIJĀ

1. NODAĻA

Attiecīgo personu veikta preču pārbaudīšana un paraugu ņemšana

182. pants

1. Atļauju pārbaudīt preces saskaņā ar Kodeksa 42. pantu piešķir personām, kuras ir pilnvarotas precēm noteikt muitas apstiprinātu režīmu vai izmantošanu un kuras izsaka mutisku lūgumu, ja vien muitas dienesti, ņemot vērā konkrētos apstākļus, neuzskata, ka vajadzīgs rakstisks lūgums.

Paraugu ņemšanu atļauj vienīgi pēc attiecīgās personas rakstiska lūguma.

2. Šā panta 1. punktā minēto lūgumu paraksta attiecīgā persona, un to iesniedz attiecīgiem muitas dienestiem. Lūgumā iekļauj šādus datus:

- lūguma iesniedzēja vārds/nosaukums un adrese,

- preču atrašanās vieta,

- kopsavilkuma deklarācijas numurs, ja tāda deklarācija jau pastāv, izņemot gadījumus, kad muitas iestāde apņemas ierakstīt tādu informāciju vai norādi uz iepriekšējo muitas procedūru, vai datus, pēc kuriem identificēt transportlīdzekli, kurā atrodas preces,

- visus citus datus, kas vajadzīgi preču identificēšanai.

Muitas dienesti savu atļauju dod ar atzīmi attiecīgās personas iesniegtajā lūgumā. Ja lūgums iesniegts par paraugu ņemšanu, tad minētās iestādes norāda paraugam ņemamo preču daudzumu.

3. Sākotnēji preces pārbauda un paraugus ņem muitas iestāžu uzraudzībā, un muitas dienesti norāda katrā atsevišķā gadījumā ievērojamās procedūras.

Attiecīgā persona uzņemas risku un sedz izmaksas attiecībā uz iepakošanu, svēršanu, pārsaiņošanu un citām ar precēm saistītām darbībām. Tāpat attiecīgā persona sedz visas ar analīzi saistītās izmaksas.

4. Saistībā ar paraugu ņemšanu kārto formalitātes, kas vajadzīgas, lai tiem piešķirtu kādu muitas apstiprinātu režīmu vai izmantošanu. Ja pārbaudes iznākumā paraugi tiek iznīcināti vai iet bojā, neuzskata, ka radies parāds. Atkritumiem un atlikumiem piemēro Kodeksa 182. panta 5. punktu.

2. NODAĻA

Kopsavilkuma deklarācija

183. pants

1. Kopsavilkuma deklarāciju paraksta persona, kas to sagatavo.

2. Kopsavilkuma deklarāciju vizē muitas dienesti, kas to patur, lai pārliecinātos, ka precēm, uz kurām deklarācija attiecas, Kodeksa 49. pantā paredzētā termiņā nosaka kādu muitas apstiprinātu režīmu vai izmantošanu.

3. Kopsavilkuma deklarācija precēm, kurām pirms to uzrādīšanas muitai piemēro tranzīta procedūru, ir galamērķa muitas iestādei paredzētā tranzīta dokumenta kopija.

4. Muitas dieensti var ļaut kopsavilkuma deklarāciju sagatavot ar datoru. Tādā gadījumā attiecīgi pielāgo 2. punkta noteikumus.

184. pants

1. Preces, par kurām ir sagatavota kopsavilkuma deklarācija, bet kuras nav izkrautas no transportlīdzekļa, ar ko tās pārvadā, 183. panta 1. punktā minētā persona pēc muitas dienestu lūguma neskartā veidā uzrāda par jaunu, kamēr attiecīgajām precēm nenosaka kādu muitas apstiprinātu režīmu vai izmantošanu.

2. Jebkurai personai, kas preces tur pēc to izkraušanas ar nolūku tās pārvietot vai uzglabāt, par saistošu kļūst pienākums pēc muitas dienestu lūguma preces neskartā veidā uzrādīt par jaunu.

3. NODAĻA

Pagaidu glabāšana

185. pants

1. Ja Kodeksa 51. panta 1. punktā minētās vietas ir pastāvīgi apstiprinātas kā vietas, kur preces var nodot pagaidu glabāšanā, tad tādas vietas sauc par "pagaidu glabāšanas vietām".

2. Lai nodrošinātu muitas noteikumu piemērošanu gadījumos, kad muitas iestādes pašas neapsaimnieko pagaidu glabāšanas vietas, muitas dienesti var prasīt, lai:

a) pagaidu glabāšanas vietas būtu ar divām atslēgām, un viena atslēga tiktu nodota minētajiem muitas dienestiem;

b) persona, kas saimnieko pagaidu glabāšanas vietā, uzskaitītu krājumus tā, lai būtu iespējams izsekot preču apritei.

186. pants

Preces pagaidu glabāšanas vietā nodod, pamatojoties uz kopsavilkuma deklarāciju. Taču muitas dienesti var likt iesniegt īpašu deklarāciju, kas sagatavota muitas dienestu noteiktā veidā.

187. pants

Neskarot Kodeksa 56. pantu un noteikumus, ko piemēro gadījumos, kad muitas dienesti preces pārdod, kopsavilkuma deklarācijas sagatavotāja persona vai — gadījumos, kad tāda deklarācija vēl nav iesniegta — Kodeksa 44. panta 2. punktā minētās personas atbild par to, lai tiktu īstenoti pasākumi, kurus muitas dienestiem jāveic saskaņā ar Kodeksa 53. panta 1. punktu, kā arī uzņemas segt tādu pasākumu izmaksas.

188. pants

Ja muitas dienesti pārdod preces saskaņā ar Kodeksa 53. pantu, tad tās to dara saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošiem noteikumiem.

4. NODAĻA

Īpaši noteikumi par precēm, ko sūta pa jūru vai pa gaisu

1. iedaļa

Vispārīgs noteikums

189. pants

Ja preces Kopienas muitas teritorijā no kādas trešās valsts ieved pa jūru vai pa gaisu un tās, pamatojoties uz vienotu pārvadājuma dokumentu, bez pārkraušanas sūta ar vienu un to pašu transportlīdzekli uz kādu citu Kopienas ostu vai lidostu, tad tādas preces muitas iestādēm Kodeksa 40. panta nozīmē uzrāda tikai tajā ostā vai lidostā, kur preces izkrauj vai pārkrauj.

2. iedaļa

Īpaši noteikumi par ceļotāju rokas bagāžu un nododamo bagāžu

190. pants

Šajā iedaļā:

a) "Kopienas lidosta" ir jebkura lidosta, kas atrodas Kopienas muitas teritorijā;

b) "starptautiska Kopienas lidosta" ir jebkura Kopienas lidosta, kas saskaņā ar kompetento iestāžu pilnvarojumu ir apstiprināta kā piemērota gaisa satiksmes nodrošināšanai ar trešām valstīm;

c) "Kopienas iekšējais lidojums" ir lidaparāta pārlidojums bez nolaišanās no vienas Kopienas lidostas uz citu, ja izlidošanas un ielidošanas lidostas ir Kopienas lidostas;

d) "Kopienas osta" ir jebkura jūras osta, kas atrodas Kopienas muitas teritorijā;

e) "Kopienas iekšējais jūras brauciens" ir tāda kuģa reiss bez piestāšanas no vienas Kopienas ostas uz otru, kurš regulāri kursē starp divām vai vairākām noteiktām Kopienas ostām;

f) "izpriecu kuģis" ir privāts kuģis, kas paredzēts ceļojumiem kuģa lietotāju brīvi izraudzītos maršrutos;

g) "tūrisma vai darījumu braucienu lidaparāts" ir privāts lidaparāts, kas paredzēts ceļojumiem maršrutos pēc lidaparāta lietotāju brīvas izvēles;

h) "bagāža" ir visas lietas, ko attiecīgā persona jebkādā veidā pārvadā ceļojuma laikā.

191. pants

Šajā iedaļā saistībā ar lidojumiem par bagāžu uzskata:

- nododamo bagāžu, ja to reģistrē izlidošanas lidostā un tā attiecīgajai personai nav pieejama ne lidojuma laikā, ne — attiecīgos gadījumos — nolaišanās vietās, kas minētas šās nodaļas 192. panta 1. un 2. punktā un 194. panta 1. un 2. punktā,

- rokas bagāžu, ja attiecīgā persona to ņem līdzi lidaparāta salonā.

192. pants

Visas pārbaudes un formalitātes attiecībā uz:

1. tādu personu rokas un nododamo bagāžu, kuras veic lidojumu ar lidaparātu, kas ierodas no kādas lidostas ārpus Kopienas un kas pēc nolaišanās kādā Kopienas lidostā turpina lidot uz citu Kopienas lidostu, izdara pēdējā minētajā lidostā ar noteikumu, ka tā ir starptautiska Kopienas lidosta; šādā gadījumā bagāžai piemēro noteikumus, kas attiecas uz tādu personu bagāžu, kuras ierodas no trešām valstīm, ja persona, kas ar bagāžu ceļo, kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā nevar pierādīt bagāžā esošo preču Kopienas statusu;

2. tādu personu rokas un nododamo bagāžu, kuras veic lidojumu ar lidaparātu, kas pirms lidojuma tālāk uz kādu lidostu ārpus Kopienas pietur kādā Kopienas lidostā, izdara izlidošanas lidostā, ar noteikumu, ka tā ir starptautiska Kopienas lidosta; šādā gadījumā rokas bagāžu var pārbaudīt Kopienas lidostā, kur lidaparāts pietur, lai pārliecinātos, ka bagāžā esošās preces atbilst Kopienas brīvās aprites nosacījumiem;

3. tādu personu bagāžu, kuras brauc ar vienu un to pašu kuģi un kuru brauciens sastāv no vairākiem posmiem, kas ietver izbraukšanu no kādas ostas ārpus Kopienas, vai pieturēšanu tādā ostā vai iebraukšanu tajā, izdara tajā ostā, kur atkarībā no konkrētā gadījuma attiecīgo bagāžu vai nu iekrauj, vai izkrauj.

193. pants

Visas pārbaudes un formalitātes attiecībā uz bagāžu, ko pārvadā personas:

1. uz izpriecu kuģiem, izdara jebkurā Kopienas ostā, neatkarīgi no šo kuģu izcelsmes vai galamērķa,

2. tūrisma vai darījumu braucienu lidaparātos, izdara:

- pirmajā ielidošanas lidostā, kurai jābūt starptautiskai Kopienas lidostai — attiecībā uz lidojumiem, kas sākas kādā lidostā ārpus Kopienas, ja lidaparāts pēc nolaišanās turpina ceļu uz kādu citu Kopienas lidostu,

- pēdējā starptautiskā Kopienas lidostā — attiecībā uz lidojumiem, kas sākas kādā Kopienas lidostā, ja lidaparāts pēc nolaišanās turpina ceļu uz kādu lidostu ārpus Kopienas.

194. pants

1. Ja bagāžu, ko ieved kādā Kopienas lidostā ar lidaparātu, kurš ierodas no lidostas ārpus Kopienas, minētajā Kopienas lidostā pārvieto uz citu lidaparātu, kas turpina ceļu Kopienas iekšējā lidojumā, tad:

- visas pārbaudes un formalitātes, kas piemērojamas nododamai bagāžai, izdara Kopienas iekšējā lidojuma ielidošanas lidostā, ar noteikumu, ka tā ir starptautiska Kopienas lidosta,

- visas pārbaudes attiecībā uz rokas bagāžu izdara pirmajā starptautiskā Kopienas lidostā; var izdarīt papildu pārbaudes Kopienas iekšējā lidojuma ierašanās lidostā, bet tikai izņēmuma gadījumos, kad tādas pārbaudes izrādās vajadzīgas pēc nododamās bagāžas pārbaudes,

- pārbaudes attiecībā uz nododamo bagāžu var izdarīt pirmajā Kopienas lidostā tikai izņēmuma gadījumos, kad tādas pārbaudes izrādās vajadzīgas pēc rokas bagāžas pārbaudes.

2. Ja bagāžu kādā Kopienas lidostā iekrauj lidaparātā, kas turpina ceļu Kopienas iekšējā lidojumā, bet tādu bagāžu kādā citā Kopienas lidostā jāpārkrauj lidaparātā, kura galamērķis ir lidosta ārpus Kopienas, tad:

- visas pārbaudes un formalitātes, kas piemērojamas nododamai bagāžai, izdara Kopienas iekšējā lidojuma izlidošanas lidostā, ar noteikumu, ka tā ir starptautiska Kopienas lidosta,

- visas pārbaudes attiecībā uz rokas bagāžu izdara pēdējā starptautiskā Kopienas lidostā; var izdarīt iepriekšējas pārbaudes Kopienas iekšējā lidojuma izlidošanas lidostā, bet tikai izņēmuma gadījumos, kad tādas pārbaudes izrādās vajadzīgas pēc nododamās bagāžas pārbaudes,

- attiecībā uz nododamo bagāžu pēdējā Kopienas lidostā var izdarīt papildu pārbaudes, bet tikai izņēmuma gadījumos, kad tādas pārbaudes izrādās vajadzīgas pēc rokas bagāžas pārbaudes.

3. Attiecībā uz bagāžu, ko kādā Kopienas lidostā ar regulārās gaisa satiksmes vai frakts lidaparātu ieved no kādas lidostas ārpus Kopienas un ko minētajā Kopienas lidostā pārvieto uz tūrisma vai darījumu braucienu lidaparātu, kurš turpina ceļu Kopienas iekšējā lidojumā — visas pārbaudes un formalitātes izdara regulārās gaisa satiksmes vai frakts lidaparāta ielidošanas lidostā.

4. Attiecībā uz bagāžu, ko kādā Kopienas lidostā iekrauj tūrisma vai darījumu braucienu lidaparātā, kurš turpina ceļu Kopienas iekšējā lidojumā, lai vēlāk tādu bagāžu citā Kopienas lidostā pārkrautu regulārās gaisa satiksmes vai frakts lidaparātā ar galamērķi lidostā ārpus Kopienas — visas pārbaudes un formalitātes izdara regulārās gaisa satiksmes vai frakts lidaparāta izlidošanas lidostā.

5. Dalībvalstis var izdarīt pārbaudes starptautiskā Kopienas lidostā, ja pārkrauj šādu nododamu bagāžu:

- nododamu bagāžu, ko ieved no kādas lidostas ārpus Kopienas un ko starptautiskā Kopienas lidostā pārkrauj lidaparātā, kuram jālido uz starptautisku lidostu tās pašas valsts teritorijā,

- nododamu bagāžu, kas kādā starptautiskā lidostā iekrauta lidaparātā un ko kādā citā starptautiskā lidostā tās pašas valsts teritorijā paredzēts pārkraut lidaparātā, kuram jālido uz kādu lidostu ārpus Kopienas.

195. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

- pēc ielidošanas personas nevar pārvietot preces, iekams nav pārbaudīta rokas bagāža, uz kuru neattiecas Padomes Regulas (EEK) Nr. 3925/91 [10] 1. pants,

- pirms izlidošanas personas nevar pārvietot preces pēc tam, kad ir pārbaudīta rokas bagāža, uz kuru neattiecas Padomes Regulas (EEK) Nr. 3925/91 1. pants,

- pēc ielidošanas tiek darīts viss, lai neļautu pārvietot preces, iekams nav pārbaudīta nododamā bagāža, uz kuru neattiecas Padomes Regulas (EEK) Nr. 3925/91 1. pants,

- pirms izlidošanas tiek darīts viss, lai neļautu pārvietot preces pēc tam, kad ir pārbaudīta nododamā bagāža, uz kuru neattiecas Padomes Regulas (EEK) Nr. 3925/91 1. pants,

196. pants

Nododamai bagāžai, ko reģistrē kādā Kopienas lidostā, attiecīgajā lidostā piestiprina birku. Birkas paraugs un tehniskais raksturojums ir dots 30. pielikumā.

197. pants

Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sarakstu ar lidostām, kas atbilst 190. panta b) apakšpunktā dotajai "starptautiskas Kopienas lidostas" definīcijai. Komisija šo sarakstu publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

VII SADAĻA

MUITAS DEKLARĀCIJAS — PARASTĀ PROCEDŪRA

1. NODAĻA

Rakstiskās muitas deklarācijas

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

198. pants

1. Ja muitas deklarācija attiecas uz diviem vai vairāk priekšmetiem, tad datus attiecībā uz katru priekšmetu uzskata par atsevišķu deklarāciju.

2. Rūpniecisku komplektu sastāvdaļas, kas ietilpst vienā KN kodā, uzskata par vienu preču vienību.

199. pants

Neskarot iespēju piemērot soda mērus, tiklīdz muitas iestādei ir iesniegta deklarētāja vai tā pārstāvja parakstīta deklarācija, tas saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem uzņemas atbildību par:

- deklarācijā sniegto ziņu pareizību,

- pievienoto dokumentu autentiskumu

un

- visu saistību pildīšanu attiecībā uz konkrētas procedūras piemērošanu konkrētām precēm.

200. pants

Deklarācijai pievienotus dokumentus patur muitas dienesti, ja vien minētie dienesti nenosaka citādi vai deklarētājam tie nav vajadzīgi citām darbībām. Pēdējā gadījumā muitas dienesti veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka attiecīgos dokumentus vēlāk var izmantot vienīgi saistībā ar to preču daudzumu vai vērtību, attiecībā uz ko šie dokumenti paliek spēkā.

201. pants

1. Deklarāciju iesniedz tai muitas iestādei, kurai uzrāda preces. Deklarāciju var iesniegt tūlīt pēc preču uzrādīšanas.

2. Muitas dienesti var ļaut deklarāciju iesniegt, pirms deklarētājs spēj uzrādīt preces. Tādā gadījumā muitas dienesti var noteikt termiņu preču uzrādīšanai, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Ja minētajā termiņā preces neuzrāda, uzskata, ka deklarācija nav iesniegta.

3. Ja deklarāciju iesniedz, pirms preces, uz kurām tā attiecas, nogādātas muitas iestādē vai citā muitas dienestu norādītā vietā, tad deklarāciju var pieņemt tikai pēc attiecīgo preču uzrādīšanas muitai.

202. pants

1. Deklarāciju kompetentajām iestādēm iesniedz norādītās darba dienās un stundās.

Taču pēc deklarētāja lūguma un uz viņa rēķinu muitas iestādes var ļaut deklarāciju iesniegt ārpus norādītām darba dienām un stundām.

2. Deklarācijas, kuras muitas iestādes darbiniekiem iesniedz kādā citā vietā, ko tādam nolūkam izraugās pēc muitas dienestu un attiecīgās personas savstarpējas vienošanās, uzskata par iesniegtām minētajā iestādē.

203. pants

Deklarācijā norāda deklarācijas pieņemšanas dienu.

204. pants

Muitas dienesti var ļaut vai prasīt, lai Kodeksa 65. pantā minētos labojumus izdarītu, iesniedzot jaunu deklarāciju, kas nomaina sākotnējo deklarāciju. Tādā gadījumā diena, kurā nosaka maksājamos nodokļus un piemēro citus attiecīgo muitas procedūru izpildes noteikumus, ir sākotnējās deklarācijas pieņemšanas diena.

2. iedaļa

Izmantojamie formulāri

205. pants

1. Saistībā ar kādas muitas procedūras piemērošanu precēm vai atkalizvešanu saskaņā ar Kodeksa 182. panta 3. punktu, oficiālais modelis rakstiskām deklarācijām, kas muitai iesniedzamas parastās procedūras kārtībā, ir vienotais administratīvais dokuments.

2. Minētajā nolūkā var izmantot arī citas veidlapas, ja to pieļauj attiecīgai muitas procedūrai piemēroti noteikumi.

3. Šā panta 1. un 2. punkta noteikumi neliedz:

- iztikt bez rakstiskās deklarācijas, kas 225.—236. pantā paredzēta attiecībā uz laišanu brīvā apgrozībā, izvešanu vai pagaidu ievešanu,

- dalībvalstīm neizmantot 1. punktā minēto formulāru, ja piemēro 237. un 238. pantā izklāstītos īpašos noteikumus par vēstuļu vai paku sūtījumiem,

- izmantot īpašas veidlapas, lai īpašos un muitas dienestu atļautos gadījumos atvieglotu deklarēšanu,

- dalībvalstīm atteikties no 1. punktā minētā formulāra gadījumos, kad ir noslēgti vai nākotnē paredzēts noslēgt līgumus vai vienošanās starp divu vai vairāku dalībvalstu pārvaldēm ar mērķi vienkāršot formalitātes visā tirdzniecībā starp tādām dalībvalstīm vai tās daļā,

- attiecīgām personām ar nolūku kārtot Kopienas tranzīta formalitātes izmantot kravas sarakstus attiecībā uz sūtījumiem, kuros ir vairāk nekā viena veida preces,

- apliecinot tādu preču Kopienas statusu, ko nepārvadā saskaņā ar Kopienas iekšējā tranzīta procedūru, drukāt izvešanas, tranzīta vai ievešanas deklarācijas un dokumentus, izmantojot oficiālas vai privātā sektora datu apstrādes sistēmas, vajadzības gadījumā uz balta papīra un ar dalībvalstu noteiktiem nosacījumiem,

- dalībvalstīm noteikt, ka gadījumos, kad deklarācijas apstrādā ar datorizētu apstrādes sistēmu, deklarācija 1. punkta nozīmē var būt vienotais administratīvais dokuments, kas drukāts, izmantojot tādu sistēmu.

4. Ja formalitātes kārto, izmantojot privātus vai publiskus datorus, ar ko arī izdrukā deklarācijas, tad muitas dienesti var noteikt, ka:

- ar roku rakstītu parakstu var aizstāt ar kādu citu identifikācijas paņēmienu, kura pamatā var būt kodu izmantošana un kuram ir tādas pašas juridiskās sekas kā ar roku rakstītam parakstam. Šo iespēju ļauj izmantot vienīgi tad, ja ir ievēroti kompetento iestāžu noteiktie tehniskie un administratīvie nosacījumi,

- tādā veidā sagatavotām deklarācijām autentiskumu var piešķirt tieši ar minētajām sistēmām, nevis manuāli vai mehāniski uzliekot muitas iestādes zīmogu un kompetentās amatpersonas parakstu.

5. Ja Kopienas tiesību aktos ir atsauce uz izvešanas, atkalizvešanas vai ievešanas deklarāciju vai kādu deklarāciju, ar kuru saskaņā precēm piemēro kādu citu muitas procedūru, tad dalībvalstis var prasīt vienīgi tos administratīvos dokumentus:

- kuri ir skaidri izveidoti ar Kopienas tiesību aktiem vai tādos aktos paredzēti,

- kurus prasa starptautiskās konvencijas, kas atbilst Līgumam,

- kurus prasa no uzņēmējiem, lai pēc viņu lūguma viņiem ļautu pretendēt uz kādu priekšrocību vai īpašām iespējām,

- kurus prasa, pienācīgi ņemot vērā Līguma noteikumus, lai piemērotu īpašas regulas, ko nevar piemērot, izmantojot vienīgi 1. punktā minēto dokumentu.

206. pants

Vienotā administratīvā dokumenta formulāru vajadzības gadījumā izmanto arī pārejas posmā, kas paredzēts Spānijas un Portugāles Pievienošanās aktā, saistībā ar tirdzniecību starp Kopienu, kāda tā bija 1985. gada 31. decembrī, un Spāniju vai Portugāli, kā arī starp Spāniju un Portugāli ar precēm, par kurām jāturpina maksāt noteikti muitas nodokļi un līdzīgas iedarbības maksājumi vai kuriem turpina piemērot citus Pievienošanās aktā paredzētus pasākumus.

Piemērojot šā panta pirmo daļu, to formulāru 2. eksemplāru un vajadzības gadījumā 7. eksemplāru, ko izmanto tirdzniecībā ar Spāniju un Portugāli vai šo dalībvalstu starpā, iznīcina.

Minēto veidlapu izmanto arī, tirgojot Kopienas preces starp tām Kopienas muitas teritorijas daļām, kurām piemēro Padomes Direktīvu 77/388/EEK [11], un tām Kopienas muitas teritorijas daļām, kurām minēto direktīvu nepiemēro, vai arī, tirgojot Kopienas preces starp tām Kopienas muitas teritorijas daļām, kurām minēto direktīvu nepiemēro.

207. pants

Neskarot 205. panta 3. punktu, ar nolūku kārtot izvešanas vai ievešanas formalitātes dalībvalstu muitas pārvaldes var vienmēr neprasīt uzrādīt attiecīgās dalībvalsts iestāžu vajadzībām paredzētā vienotā administratīvā dokumenta vienu vai vairākus eksemplārus ar noteikumu, ka attiecīgā informācija ir pieejama citā veidā.

208. pants

1. Vienoto administratīvo dokumentu sagatavo apakškomplektos ar atbilstošu eksemplāru skaitu, kāds vajadzīgs, lai nokārtotu formalitātes sakarā ar precēm piemērojamo muitas procedūru.

2. Ja pirms vai pēc Kopienas tranzīta procedūras vai kopīgās tranzīta procedūras piemēro kādu citu muitas procedūru, tad var uzrādīt apakškomplektu ar atbilstošu skaitu eksemplāru, kāds vajadzīgs, lai nokārtotu formalitātes sakarā ar tranzīta procedūru un pirms vai pēc tās piemēroto procedūru.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos apakškomplektus var iegūt:

- vai nu no pilna astoņu eksemplāru komplekta saskaņā ar 31. pielikumā doto paraugu,

- vai, jo īpaši gadījumos, kad deklarācijas apstrādā ar datoru, no diviem secīgiem komplektiem, kurā katrā ir pa četri eksemplāri, saskaņā ar 32. pielikumā doto paraugu.

4. Neskarot 205. panta 3. punktu, 222.—224. pantu vai 254.—289. pantu, attiecīgā gadījumā deklarāciju veidlapas var papildināt ar vienu vai vairākām turpinājuma formām, kuras uzrāda apakškomplektos ar atbilstošu skaitu deklarācijas eksemplāru, kāds vajadzīgs, lai nokārtotu formalitātes sakarā ar precēm piemērojamo muitas procedūru. Attiecīgā gadījumā var pievienot arī tos eksemplārus, kas vajadzīgi, lai nokārtotu formalitātes sakarā ar iepriekšējo vai nākamo muitas procedūru.

Turpinājuma apakškomplektus iegūst:

- vai nu no astoņu eksemplāru komplekta saskaņā ar 33. pielikumā doto paraugu,

- vai no diviem komplektiem, kurā katrā ir pa četri eksemplāri, saskaņā ar 34. pielikumā doto paraugu.

Turpinājuma veidlapas ir tā vienotā administratīvā dokumenta sastāvdaļa, uz kuru tās attiecas.

5. Ar izņēmumu no 4. punkta, muitas dienesti var noteikt, ka turpinājuma veidlapas nevar izmantot, ja deklarācijas sagatavo ar datoru.

209. pants

1. Gadījumos, kad piemēro 208. panta 2. punktu, katra iesaistītā puse atbild vienīgi par tiem datiem, kas attiecas uz procedūru, uz kuru tā pieteikusies kā deklarētājs, galvenais atbildīgais vai deklarētāja vai galvenā atbildīgā pārstāvis.

2. Piemērojot 1. punktu, ja deklarētājs izmanto vienotu administratīvo dokumentu, kas izdots iepriekšējās muitas procedūras laikā, tad pirms savas deklarācijas iesniegšanas viņam prasa pārbaudīt datu pareizību ailēs, par kurām viņš atbild, un tādu datu piemērotību attiecīgām precēm un prasītajai procedūrai, kā arī vajadzības gadījumā minētos datus papildināt.

Šā panta pirmajā daļā minētos gadījumos deklarētājs tūlīt informē muitas iestādes, kurām iesniegta deklarācija, par konstatētām nesakritībām starp attiecīgām precēm un datiem, kas par tām sniegti. Tādā gadījumā deklarētājs sagatavo deklarāciju jaunos vienotā administratīvā dokumenta eksemplāros.

210. pants

Ja vienoto administratīvo dokumentu izmanto attiecībā uz vairākām secīgām muitas procedūrām, tad muitas dienesti pārliecinās, vai deklarācijās sniegtie dati par dažādajām procedūrām saskan.

211. pants

Deklarācijas sagatavo vienā no Kopienas oficiālajām valodām, kas ir pieņemama tās dalībvalsts muitas dienestiem, kurā kārto formalitātes.

Vajadzības gadījumā galamērķa dalībvalsts muitas dienesti var prasīt no deklarētāja vai tā pārstāvja tādā dalībvalstī deklarācijas tulkojumu minētās dalībvalsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām. Tulkojums atvieto konkrētās deklarācijas attiecīgos datus.

Ar izņēmumu no šā panta iepriekšējās daļas, deklarāciju var sagatavot galamērķa dalībvalstij pieņemamā Kopienas oficiālā valodā visos gadījumos, kad minētajā dalībvalstī deklarāciju sagatavo uz eksemplāriem, kas nav tie, ko sākotnēji iesniedza izsūtīšanas dalībvalsts muitas iestādei.

212. pants

1. Vienoto administratīvo dokumentu aizpilda saskaņā ar 37. pielikumā doto skaidrojošo piezīmi, kā arī saskaņā ar papildu noteikumiem citos Kopienas tiesību aktos.

2. Muitas dienesti nodrošina to, ka lietotājiem ir viegli pieejamas 1. punktā minētās skaidrojošās piezīmes kopijas.

3. Dalībvalstu muitas pārvaldes skaidrojošo piezīmi vajadzības gadījumā var papildināt.

213. pants

Kodi, kas izmantojami 205. panta 1. punktā minēto veidlapu aizpildīšanai, ir doti 38. pielikumā.

214. pants

Gadījumos, kad saskaņā ar noteikumiem 205. panta 1. punktā minētajam formulāram vajadzīgi papildu eksemplāri, deklarētājs tādā nolūkā var izmantot minētā formulāra papildu lapas vai fotokopijas.

Tādas papildu lapas vai fotokopijas paraksta deklarētājs, tās iesniedz muitas dienestiem, un muitas dienesti tās vizē ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vienoto administratīvo dokumentu. Muitas dienesti papildu lapas vai fotokopijas pieņem kā oriģināldokumentus ar noteikumu, ka tās apmierina to kvalitāte un salasāmība.

215. pants

1. Šās regulas 205. panta 1. punktā minētos formulārus drukā uz paškopējoša papīra, kas derīgs rakstīšanai un sver vismaz 40 g/m2. Papīram jābūt pietiekami necaurredzamam, lai vienā pusē rakstītā informācija netraucētu salasīt otrā pusē rakstīto informāciju, un pietiekami izturīgam, lai ikdienas lietošanā tas viegli neplīstu vai neburzītos.

Visiem eksemplāriem izmanto baltu papīru. Tomēr Kopienas tranzītam izmantotos eksemplāros (1., 4., 5. un 7. eksemplārā) 1. aile (pirmais un trešais apakšnodalījums), 2., 3., 4., 5., 6., 8., 15., 17., 18., 19., 21., 25., 27., 31., 32., 33. aile (pirmais apakšnodalījums kreisajā pusē), 35., 38., 40., 44., 50., 51., 52., 53., 55. un 56. aile ir ar zaļu fonu.

Veidlapas iespiež ar zaļu tinti.

2. Aiļu izmēri ir viena desmitdaļa collas horizontāli un viena sestdaļa collas vertikāli. Apakšnodalījumu izmērs ir viena desmitdaļa collas horizontāli.

3. Dažādus eksemplārus ar krāsām iezīmē šādi:

a) 31. un 33. pielikumā dotiem paraugiem atbilstošām formām:

- 1., 2., 3. un 5. eksemplāra labajā malā ir nepārtraukta līnija attiecīgi sarkanā, zaļā, dzeltenā vai zilā krāsā,

- 4., 6., 7. un 8. eksemplāra labajā malā ir pārtraukta līnija attiecīgi zilā, sarkanā, zaļā vai dzeltenā krāsā;

b) 32. un 34. pielikumā dotiem paraugiem atbilstošām formām 1./6., 2./7., 3./8. un 4./5. eksemplāra labajā malā ir nepārtraukta līnija, no kuras tālāk pa labi ir pārtraukta līnija attiecīgi sarkanā, zaļā, dzeltenā un zilā krāsā.

Šo malu platums ir aptuveni 3 mm. Pārtrauktā līnija sastāv no kvadrātiņu virknes, kur katra kvadrātiņa sānu malas ir 3 mm un atstarpe starp kvadrātiņiem arī ir 3 mm.

4. Šās regulas 35. pielikumā ir redzami eksemplāri, kuros uz paškopējošā papīra ierakstāmi dati, kas minēti 31. un 33. pielikumā.

Šās regulas 36. pielikumā ir redzami eksemplāri, kuros uz paškopējošā papīra ierakstāmi dati, kas minēti 32. un 34. pielikumā.

5. Veidlapu izmērs ir 210 × 297 mm, bet garums var būt par 5 mm mazāks vai 8 mm lielāks.

6. Dalībvalstu muitas pārvaldes var prasīt, lai veidlapās būtu norādīts tipogrāfijas nosaukums un adrese vai kāda zīme, pēc kuras tipogrāfiju iespējams identificēt. Tāpat minētās pārvaldes var prasīt, lai tipogrāfija būtu iepriekš tehniski apstiprināta.

3. iedaļa

Dati, kas vajadzīgi saskaņā ar attiecīgo muitas procedūru

216. pants

1. Šās regulas 37. pielikumā ir dots aiļu maksimālais saraksts, kas izmantojams deklarācijās, piesakoties uz kādu muitas procedūru, ja izmanto vienoto administratīvo dokumentu.

2. Tāpat 37. pielikumā dots arī aiļu maksimālais saraksts, kas izmantojams deklarācijās, piesakoties uz kādu konkrētu muitas procedūru.

217. pants

205. panta 2. punktā minētajās veidlapās iekļaujamie dati ir atkarīgi no konkrētās veidlapas. Attiecīgā gadījumā minētos datus papildina ar noteikumiem par konkrēto muitas procedūru.

4. iedaļa

Muitas deklarācijai pievienojamie dokumenti

218. pants

1. Muitas deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā pievieno šādus dokumentus:

a) rēķinu, uz kura pamata deklarē preču muitas vērtību, kā prasīts 181. Pantā;

b) ja tā prasīts 178. pantā — datu deklarāciju, kas paredzēta deklarēto preču muitas vērtības noteikšanai un ko sagatavo saskaņā ar minētajā pantā izklāstītiem nosacījumiem;

c) dokumentus, kas vajadzīgi, lai piemērotu tarifa atvieglojumu režīmu vai citus pasākumus, kas ir izņēmumi no deklarētām precēm parasti piemērojamā muitas režīma;

d) visus citus dokumentus, kas vajadzīgi, lai piemērotu noteikumus, ar kuriem reglamentē deklarēto preču laišanu brīvā apgrozībā.

2. Muitas dienesti var prasīt, lai, iesniedzot deklarāciju, tiktu uzrādīti arī attiecīgi vai nu pārvadājuma dokumenti, vai dokumenti attiecībā uz iepriekšējo muitas procedūru.

Ja vienu vienību uzrāda divos vai vairāk iepakojumos, tad muitas dienesti var arī prasīt uzrādīt iepakojumu sarakstu vai tamlīdzīgu dokumentu, kurā norādīts katra iepakojuma saturs.

3. Taču gadījumos, kad preces pretendē uz nodokļiem saskaņā ar Kodeksa 81. pantu, 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētie dokumenti nav jāprasa.

Šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos dokumentus neprasa arī gadījumos, kad preces pretendē uz atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, ja vien muitas dienesti to neuzskata par vajadzīgu ar nolūku piemērot noteikumus, kas reglamentē konkrēto preču laišanu brīvā apgrozībā.

219. pants

1. Tranzīta deklarācijai pievieno pārvadājuma dokumentu. Nosūtītāja muitas iestāde formalitāšu kārtošanas laikā var neprasīt uzrādīt šo dokumentu. Tomēr pārvadājuma dokumentu pēc muitas iestādes vai citu kompetentu iestāžu lūguma uzrāda pārvadāšanas laikā.

2. Neskarot iespējamos vienkāršotos pasākumus, nosūtītājai muitas iestādei uzrāda muitas dokumentu attiecībā uz preču izvešanu/nosūtīšanu vai atkalizvešanu no Kopienas muitas teritorijas vai līdzīgas nozīmes dokumentu kopā ar tranzīta deklarāciju, uz ko tas attiecas.

3. Attiecīgā gadījumā muitas dienesti var prasīt uzrādīt dokumentu attiecībā uz iepriekšējo muitas procedūru.

220. pants

1. Deklarācijai, ar ko lūdz piemērot muitas procedūru ar saimniecisku nozīmi, izņemot procedūru "izvešana pārstrādei", pievieno šādus dokumentus:

a) 218. pantā uzskaitītos dokumentus, izņemot gadījumos, kad lūdz piemērot procedūru uzglabāšanai muitas noliktavā, kas nav D tipa noliktava;

b) atļauju konkrētajai muitas procedūrai vai — ja piemēro 556. panta 1. punkta otro daļu — kopiju pieteikumam uz atļauju, izņemot gadījumus, kad lūdz piemērot procedūru uzglabāšanai muitas noliktavā vai kad piemēro 568. panta 3. punktu, 656. panta 3. punktu vai 695. panta 3. punktu.

2. Deklarācijai, ar ko lūdz piemērot procedūru "izvešana pārstrādei", pievieno šādus dokumentus:

a) 221. pantā uzskaitītos dokumentus;

b) procedūras atļauju vai — ja piemēro 751. panta 1. punkta otro daļu — kopiju pieteikumam uz atļauju, izņemot gadījumus, kad piemēro 760. panta 2. punktu.

3. Šās regulas 218. panta 2. punktu piemēro deklarācijām, ar ko lūdz piemērot kādu no muitas procedūrām ar saimniecisku nozīmi.

4. Muitas dienesti var ļaut 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā minētos dokumentus turēt tām jebkurā brīdī pieejamus, nevis pievienot deklarācijai.

221. pants

1. Izvešanas vai atkalizvešanas deklarācijai pievieno visus dokumentus, kas vajadzīgi, lai pareizi uzliktu izvedmuitu un piemērotu noteikumus, kas reglamentē konkrēto preču izvešanu.

2. Izvešanas un atkalizvešanas deklarācijām piemēro 218. panta 2. punktu.

2. NODAĻA

Datorizētas muitas deklarācijas

222. pants

1. Muitas dienesti deklarētājam var ļaut 37. pielikumā minētos rakstiskās deklarācijas datus pilnīgi vai daļēji mainīt, nosūtot datorizētai apstrādei tādam nolūkam izraudzītai muitas iestādei kodificētus datus vai datus, kas sagatavoti citā minētās iestādes norādītā veidā un atbilst rakstiskās deklarācijās prasītiem datiem.

2. Muitas dienesti nosaka 1. punktā minēto datu iesūtīšanas kārtību.

223. pants

Cita starpā muitas dienesti var ļaut izmantot datorus šādā veidā:

- tās var noteikt, ka attiecīgo formalitāšu kārtošanai vajadzīgie dati ievadāmi to datorizētās deklarāciju apstrādes sistēmās, neprasot rakstisku deklarāciju,

- tās var noteikt, ka deklarācija 205. panta 1. punkta nozīmē ir datu ievadīšana datorā, ja netiek uzrādīts deklarācijai atbilstošs dokuments.

224. pants

1. Ja formalitātes kārto, izmantojot publiskas vai privātas datorsistēmas, tad muitas dienesti ļauj personām, kas to lūdz, ar roku rakstītu parakstu aizstāt ar līdzīgu identifikācijas paņēmienu, kura pamatā var būt kodu izmantošana un kuram ir tādas pašas juridiskas sekas kā ar roku rakstītam parakstam.

2. Muitas dienesti attiecīgām personām var ļaut 218.—221. pantā minētos apliecinošos dokumentus pilnīgi vai daļēji sagatavot un nosūtīt ar datoru.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās iespējas ļauj izmantot vienīgi tad, ja ir ievēroti muitas dienestu noteiktie tehniskie un administratīvie nosacījumi.

3. NODAĻA

Mutvārdu vai citādas muitas deklarācijas

1. iedaļa

Mutvārdu deklarācijas

225. pants

Muitas deklarāciju var izteikt mutvārdos, laižot brīvā apgrozībā šādas preces:

a) nekomerciālas preces:

- ceļotāju personiskajā bagāžā,

- ko sūta privātpersonām, vai

- citos mazsvarīgos gadījumos, ja to atļauj muitas dienesti;

b) komerciālas preces, ar noteikumu, ka

- viena deklarētāja viena sūtījuma kopējā vērtība nepārsniedz statistisko robežvērtību, kas noteikta spēkā esošos Kopienas noteikumos,

- sūtījums nav daļa no regulāri sūtītiem citiem sūtījumiem, un

- preces nepārvadā neatkarīgs pārvadātājs plašākā kravu apritē;

c) 229. pantā minētās preces, ja tās pretendē uz atvieglojumiem kā atpakaļ nosūtītas preces;

d) 230. panta b) un c) apakšpunktā minētās preces.

226. pants

Muitas deklarācijas var izteikt mutiski, izvedot:

a) nekomerciālas preces:

- ceļotāju personiskajā bagāžā, vai

- ko sūta privātpersonas;

b) 225. panta b) apakšpunktā minētās preces;

c) 231. panta b) un c) apakšpunktā minētās preces;

d) citas preces gadījumos ar niecīgu saimniecisko nozīmi, ja to atļauj muitas dienesti.

227. pants

1. Muitas dienesti var noteikt, ka 225. un 226. pantu nepiemēro, ja preču muitotāja persona rīkojas uz citas personas rēķinu kā muitas aģents.

2. Ja muitas dienesti nav pārliecināti, vai deklarētie dati ir pareizi vai pilnīgi, tad tie var likt iesniegt rakstveida deklarāciju.

228. pants

Ja precēm, ko muitai deklarē mutiski saskaņā ar 225. un 226. pantu, uzliek ievedmuitas vai izvedmuitas nodokli, tad muitas dienesti par nodokļa maksājumu attiecīgajai personai izsniedz kvīti.

229. pants

1. Muitas deklarācijas var izteikt mutiski attiecībā uz šādu preču pagaidu ievešanu saskaņā ar 696. pantā izklāstītiem nosacījumiem:

a) - 685. pantā uzskaitītajiem dzīvniekiem un iekārtām,

- 679. pantā uzskaitītajiem iepakojumiem,

- radio un televīzijas producēšanas un pārraidīšanas iekārtām, kā arī transportlīdzekļiem, kas īpaši pielāgoti izmantošanai iepriekš minētajam mērķim, un tādu transportlīdzekļu aprīkojumam, ko ieved publiskas vai privātas organizācijas, kas reģistrētas ārpus Kopienas muitas teritorijas un ko apstiprinājuši muitas dienesti, kuras izsniedz atļauju procedūrai ievest tādas iekārtas un transportlīdzekļus,

- instrumentiem un aparātiem, kas vajadzīgi ārstiem, lai sniegtu palīdzību pacientiem, kuri gaida orgānu pārstādīšanu — atbilstīgi 671. panta 2. punkta c) apakšpunktam;

b) 232. pantā minētām precēm;

c) citām precēm, ja to atļauj muitas dienesti.

2. Par 1. punktā minētām precēm mutiski deklarāciju var izteikt arī saistībā ar atkalizvešanu, ar ko tiek atsaukta pagaidu ievešanas procedūra.

2. iedaļa

Citādas muitas deklarācijas

230. pants

Šādas preces, ja tās muitai nedeklarē tieši, uzskata par deklarētām laišanai brīvā apgrozībā, veicot 233. pantā minētās darbības:

a) nekomerciālas preces ceļotāju personiskajā bagāžā, kas pretendē uz atvieglojumiem vai nu saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 918/83 [12] XI sadaļas I nodaļu, vai kā atpakaļ nosūtītas preces;

b) preces, kas pretendē uz atvieglojumiem saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 918/83 IX un X iedaļas I nodaļu;

c) transportlīdzekļus, kas pretendē uz atvieglojumiem kā atpakaļ nosūtītas preces;

d) preces, kuru ievešanai ir niecīga nozīme un kuras ir atbrīvotas no prasības tās uzrādīt muitas iestādei saskaņā ar Kodeksa 38. panta 4. punktu, ar noteikumu, ka par tām nav jāmaksā ievedmuitas nodoklis.

231. pants

Šādas preces, ja tās muitai nedeklarē tieši, uzskata par deklarētām izvešanai, veicot 233. panta b) apakšpunktā minēto darbību:

a) nekomerciālas preces ceļotāju personiskajā bagāžā, par kurām nav jāmaksā izvedmuita;

b) Kopienas muitas teritorijā reģistrētus transportlīdzekļus, ko paredzēts atkal ievest;

c) preces, kas minētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 918/83 II nodaļā;

d) citas preces gadījumos ar niecīgu saimniecisko nozīmi, ja to atļauj muitas dienesti.

232. pants

1. Šādas preces, ja tās muitai nedeklarē rakstiski vai mutiski, uzskata par deklarētām pagaidu ievešanai saskaņā ar 698. un 735. pantu, veicot 233. pantā minētās darbības:

a) ceļotāju personiskās mantas un preces, ko ieved 684. pantā definētajām sporta vajadzībām;

b) 718.—725. pantā uzskaitītos transportlīdzekļus.

2. Šā panta 1. punktā minētās preces, ja tās muitai nedeklarē rakstiski vai mutiski, uzskata par deklarētām atkalizvešanai, ar ko atsauc pagaidu ievešanas procedūru, veicot 233. pantā minētās darbības.

233. pants

Piemērojot 230.—232. pantu, šādas darbības uzskata par muitas deklarāciju:

a) gadījumos, kad preces nogādā muitas iestādē vai kādā citā vietā, kas izraudzīta vai apstiprināta saskaņā ar Kodeksa 38. panta 1. punkta a) apakšpunktu:

- iziešana caur zaļo koridoru "nav nekā deklarējama" muitas iestādēs, kur darbojas divu koridoru sistēma,

- iziešana cauri muitas iestādei, kurā nedarbojas minētā divu koridoru sistēma, pēc savas iniciatīvas neiesniedzot muitas deklarāciju,

- uzlīmes "bez deklarēšanas" vai muitas deklarācijas diska piestiprināšana vieglo automobiļu priekšējam logam, ja tādu iespēju paredz valsts tiesību akti;

b) gadījumos, kad pastāv atbrīvojums no saistības nogādāt preces muitā saskaņā ar Kodeksa 38. panta 4. punkta īstenošanas noteikumiem, kā arī izdarot izvešanu saskaņā ar 231. pantu vai atkalizvešanu saskaņā ar 232. panta 2. punktu:

- Kopienas muitas teritorijas šķērsošana.

234. pants

1. Ja ir izpildīti 230.—232. panta nosacījumi, tad uzskata, ka preces ir uzrādītas muitas iestādei Kodeksa 63. panta nozīmē, deklarācija pieņemta un atlaišana atvēlēta brīdī, kad tiek veikta kāda no 233. pantā minētajām darbībām.

2. Ja pārbaužu laikā tiek atklāts, ka veikta kāda no 233. pantā minētām darbībām, bet ievestās vai atlaistās preces neatbilst 230.—232. panta nosacījumiem, tad attiecīgās preces uzskata par nelikumīgi ievestām vai izvestām.

3. iedaļa

Noteikumi, kas kopīgi 1. un 2. iedaļai

235. pants

225.—232. pantu nepiemēro precēm, par kurām lūdz izmaksāt kompensāciju vai kādas citas summas vai lūdz atmaksāt nodokļus, vai kurām piemēro kādu aizliegumu, ierobežojumu vai kādu citu īpašu formalitāti.

236. pants

Piemērojot 1. un 2. iedaļu, "ceļotājs" ir:

A. saistībā ar ievešanu:

1. persona, kas uz laiku iebrauc Kopienas muitas teritorijā, bet parasti tur nedzīvo; un

2. persona, kas pēc pagaidu uzturēšanās kādā trešā valstī atgriežas Kopienas muitas teritorijā, kur tā pastāvīgi dzīvo;

B. saistībā ar izvešanu:

1. persona, kas uz laiku izbrauc no Kopienas muitas teritorijas, kur tā pastāvīgi dzīvo; un

2. persona, kas pēc pagaidu uzturēšanās atstāj Kopienas muitas teritoriju, kur tā pastāvīgi nedzīvo.

4. iedaļa

Pasta satiksme

237. pants

1. Par muitai deklarētiem uzskata šādus pasta sūtījumus:

A. laišanai brīvā apgrozībā:

a) laikā, kad tos ieved Kopienas muitas teritorijā:

- pastkartes un vēstules, kurās ir vienīgi personiski vēstījumi,

- vēstules Braila rakstā,

- iespieddarbus, par kuriem nav jāmaksā ievedmuitas nodoklis, un

- citus sūtījumus vēstulēs vai pakās, kas saskaņā ar Kodeksa 38. panta 4. punkta izņēmumu nav jānogādā muitā;

b) brīdī, kad tos uzrāda muitai:

- sūtījumus vēstulēs vai pakās, kas nav minēti a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka tiem pievieno C1 un/vai C2/CP3 deklarāciju;

B. izvešanai:

a) laikā, kad tos pieņem pasta iestādes, attiecībā uz sūtījumiem vēstulēs vai pakās, par ko nav jāmaksā izvedmuita;

b) laikā, kad tos uzrāda muitai, attiecībā uz sūtījumiem vēstulēs vai pakās, par ko jāmaksā izvedmuita, ar noteikumu, ka tiem pievieno C1 un/vai C2/CP3 deklarāciju.

2. Šā panta 1.A punktā minētos gadījumos — saņēmēju, bet 1.B punktā minētos gadījumos — sūtītāju uzskata par deklarētāju un, attiecīgos gadījumos, par parādnieku. Muitas dienesti var noteikt, ka par deklarētāju un attiecīgos gadījumos par parādnieku uzskata pasta pārvaldi.

3. Piemērojot 1. punktu, preces, par kurām nav jāmaksā nodoklis, uzskata par uzrādītām muitai Kodeksa 63. panta nozīmē, deklarāciju par pieņemtu un atlaišanu par atvēlētu:

a) saistībā ar ievešanu — kad preces ir piegādātas saņēmējam;

b) saistībā ar izvešanu — kad preces pieņem pasta iestādes.

4. Ja sūtījumus vēstulēs vai pakās, kas nogādājami muitā saskaņā ar Kodeksa 38. panta 4. punktu, uzrāda bez C1 un/vai C2/CP3 deklarācijas vai ja minētā deklarācija ir nepilnīga, tad muitas dienesti nosaka, kādā veidā iesniedzama vai papildināma muitas deklarācija.

238. pants

Šās regulas 237. pantu nepiemēro:

- sūtījumiem, kuros ir komerciālas preces, kuru kopējā vērtība pārsniedz statistisko robežvērtību, kas noteikta spēkā esošos Kopienas noteikumos; muitas dienesti var noteikt augstāku robežvērtību,

- sūtījumiem, kuros ir komerciālas preces un kuri ir daļa no regulāri veiktiem līdzīgiem sūtījumiem,

- ja muitas deklarāciju sagatavo rakstiski, mutiski vai ar datu apstrādes iekārtu,

- sūtījumiem, kuros ir 235. pantā minētās preces.

VIII SADAĻA

PREČU PĀRBAUDES, MUITAS IESTĀŽU KONSTATĒJUMI UN CITI MUITAS IESTĀŽU VEIKTI PASĀKUMI

239. pants

1. Preces pārbauda tādam nolūkam izraudzītās vietās un muitas dienestu noteiktos laikos.

2. Taču pēc deklarētāja lūguma muitas dienesti var ļaut preces pārbaudīt citās vietās un citos laikos, ar izņēmumu no 1. punkta.

Visas ar to saistītās izmaksas sedz deklarētājs.

240. pants

1. Ja muitas dienesti nolemj preces pārbaudīt, tad tās par to informē deklarētāju vai tā pārstāvi.

2. Ja muitas dienesti nolemj pārbaudīt tikai daļu no precēm, tad tās deklarētāju vai tā pārstāvi informē par to, kurus priekšmetus tās vēlas pārbaudīt. Muitas dienestu izvēle nav apstrīdama.

241. pants

1. Deklarētājs vai tā izraudzīta persona, kas piedalās preču pārbaudē, sniedz muitas dienestiem vajadzīgo palīdzību to darba atvieglošanai. Ja muitas dienesti sniegto palīdzību neuzskata par apmierinošu, tad tās var likt deklarētājam izraudzīties citu personu, kas spētu sniegt vajadzīgo palīdzību.

2. Ja deklarētājs atsakās piedalīties preču pārbaudē vai izraudzīties personu, kas spētu sniegt muitas dienestiem vajadzīgo palīdzību, tad muitas dienesti nosaka izpildes termiņu, ja vien neuzskata, ka pārbaudi var arī neveikt.

Ja, izpildes termiņam beidzoties, deklarētājs nav izpildījis muitas dienesta prasības, tad, lai piemērotu Kodeksa 75. panta a) apakšpunktu, muitas iestādes pārbauda preces, liekot ar to saistīto risku un izdevumus uzņemties deklarētājam un attiecīgā gadījumā pieaicinot ekspertus vai citas personas, ko izraugās saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem.

3. Konstatējumiem, ko muitas dienesti izdara, izdarot pārbaudes saskaņā ar 2. punkta otrajā daļā minētiem nosacījumiem, ir tāds pats likumīgums kā tad, ja pārbaudes būtu veiktas deklarētāja klātbūtnē.

4. Muitas dienesti var 2. un 3. punktā minēto pasākumu vietā uzskatīt deklarāciju par spēkā neesošu, ja ir skaidrs, ka deklarētāja atteikums piedalīties preču pārbaudē vai izraudzīties personu, kas spētu sniegt vajadzīgo palīdzību, netraucē un tā nolūks nav traucēt minētajām iestādēm konstatēt, ka ir pārkāpti noteikumi, kas reglamentē attiecīgās muitas procedūras piemērošanu precēm, vai tā iznākumā nenotiek izvairīšanās un nav nolūka izvairīties no Kodeksa 66. panta 1. punkta un 80. panta 2. punkta ievērošanas.

242. pants

1. Ja muitas dienesti nolemj ņemt paraugus, tad tās par to informē deklarētāju vai tā pārstāvi.

2. Paraugus ņem muitas dienesti paši. Taču tās var likt savā uzraudzībā to darīt deklarētājam vai tā izraudzītai personai.

Paraugus ņem saskaņā ar metodēm, kas paredzētas spēkā esošos noteikumos.

3. Paraugam nav jāņem lielāki daudzumi nekā vajadzīgs analīzei vai sīkākai pārbaudei, ieskaitot iespējamo kontroles analīzi.

243. pants

1. Deklarētājs vai tā izraudzīta persona, kas piedalās paraugu ņemšanā, sniedz muitas dienestiem vajadzīgo palīdzību šā darba atvieglošanai.

2. Ja deklarētājs atsakās piedalīties paraugu ņemšanā vai izraudzīties citu personu savā vietā, vai ja deklarētājs muitas dienestiem nepalīdz un neatvieglo darbu, tad piemēro 241. panta 1., 2. un 3. punktu.

244. pants

Kad muitas dienesti ņem paraugus analīzēm vai sīkākām pārbaudēm, tad tie ļauj attiecīgās preces atlaist, negaidot analīzes vai pārbaudes rezultātus, ja vien tādai rīcībai nav citi iemesli un ar noteikumu, ka gadījumos, kad radies vai varētu rasties muitas parāds, attiecīgie nodokļi jau iegrāmatoti un apmaksāti vai nodrošināti.

245. pants

1. Daudzumus, ko muitas iestāde ņem paraugiem, no deklarētā daudzuma neatrēķina.

2. Attiecībā uz izvešanas vai izvešanas pārstrādei deklarāciju deklarētājam attiecīgos apstākļos ir ļauts paraugiem ņemtos preču daudzumus aizstāt ar tādām pašām precēm tā, lai nokomplektētu pilnu sūtījumu.

246. pants

1. Ja analīzes vai sīkākas pārbaudes gaitā ņemtos paraugus neiznīcina, tad tos pēc deklarētāja lūguma un uz viņa rēķinu atdod atpakaļ, tiklīdz tie vairs nav vajadzīgi muitas dienestiem, jo īpaši pēc tam, kad ir izsmeltas visas deklarētāja tiesības pārsūdzēt muitas dienestu lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz konkrētās analīzes vai sīkākas pārbaudes rezultātiem.

2. Ja deklarētājs paraugus nelūdz atdot, tad muitas dienesti tos var iznīcināt vai paturēt. Tomēr īpašos gadījumos muitas dienesti deklarētājam var likt pāri palikušos paraugus ņemt atpakaļ.

247. pants

1. Kad muitas dienesti pārbauda deklarācijas, tām pievienotos dokumentus vai preces, tie vismaz tajos eksemplāros, ko tie patur, vai kādā no pievienotiem dokumentiem norāda pārbaudes priekšmetu un rezultātus. Ja preces pārbauda daļēji, sniedz arī datus par pārbaudīto sūtījumu.

Attiecīgā gadījumā muitas dienesti deklarācijā norāda arī to, ka deklarētājs vai tā pārstāvis nav piedalījies.

2. Ja deklarācijas, tai pievienoto dokumentu vai preču pārbaudes rezultāti nesaskan ar deklarācijā sniegtiem datiem, tad muitas dienesti vismaz tajā deklarācijas eksemplārā, ko tie patur, vai kādā no pievienotiem dokumentiem norāda datus, kas jāņem vērā, attiecīgajām precēm piemērojot maksājumus, attiecīgā gadījumā aprēķinot kompensācijas vai citas izvedot maksājamas summas, kā arī piemērojot citus noteikumus, kas reglamentē precēm piemēroto muitas procedūru.

3. Muitas dienesti konstatējumos attiecīgā gadījumā norāda izmantotos identifikācijas līdzekļus. Konstatējumus datē un tajos iekļauj informāciju, kas ļauj identificēt izdevēju amatpersonu.

4. Ja muitas dienesti ne deklarāciju, ne preces nepārbauda, tad tām deklarācija vai 1. punktā minētie pievienotie dokumenti nav jāvizē.

248. pants

1. Tiklīdz preces ļauj atlaist, jāiegrāmato ievedmuitas nodokļi, ko nosaka saskaņā ar deklarācijā sniegtajiem datiem. Ja muitas dienesti uzskata, ka pēc to veiktām pārbaudēm varētu noteikt lielākus ievedmuitas nodokļus nekā tos, kas iegūti, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem, tad tās var likt iemaksāt pietiekamu nodrošinājumu, lai segtu starpību starp summu, kas iegūta, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem, un summu, ko par precēm varētu reāli nākties maksāt. Taču deklarētājs nodrošinājuma iemaksāšanas vietā var lūgt uzreiz iegrāmatot to nodokļu summu, kādu par precēm varētu reāli nākties maksāt.

2. Ja pēc veiktajām pārbaudēm muitas dienestu noteiktā ievedmuitas nodokļu summa atšķiras no tās, kas iegūta, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem, tad tūlīt pēc preču atlaišanas kontos ieskaitāma tādējādi noteiktā summa.

3. Ja muitas dienestiem rodas šaubas par kāda aizlieguma vai ierobežojuma piemērojamību un to nevar izlemt, kamēr nav zināmi iestāžu pārbaužu rezultāti, tad attiecīgās preces nevar atlaist.

249. pants

1. Muitas dienesti nosaka atlaišanas veidu, pienācīgi ņemot vērā preču atrašanās vietu un īpašo uzraudzības kārtību.

2. Ja deklarāciju iesniedz rakstiski, tad uz tās vai attiecīgos gadījumos uz pievienota dokumenta izdara atsauci uz atlaišanu un tās datumu, un kopiju izsniedz atpakaļ deklarētājam.

250. pants

1. Ja muitas dienesti preces neļauj atlaist, pamatojoties uz kādu no iemesliem, kas uzskaitīti Kodeksa 75. panta a) apakšpunkta otrajā vai trešajā ievilkumā, tad tie deklarētājam atvēl termiņu, kurā stāvokli ar precēm noregulēt.

2. Ja Kodeksa 75. panta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētos apstākļos deklarētājs prasītos dokumentus nav uzrādījis 1. punktā minētajā termiņā, tad attiecīgo deklarāciju uzskata par nederīgu un muitas iestāde to uzskata par nederīgu. Piemēro Kodeksa 66. panta 3. punkta noteikumus.

3. Kodeksa 75. panta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā minētos apstākļos un neskarot pasākumus, ko veic saskaņā ar Kodeksa 66. panta 1. punkta pirmo daļu vai 182. pantu, ja deklarētājs nav ne samaksājis, ne garantējis 1. punktā noteiktā termiņā maksājamos nodokļus, tad muitas dienesti var sākt kārtot formalitātes preču pārdošanai. Tādā gadījumā, ja vien pa to laiku prasītie nosacījumi nav izpildīti, preces pārdod, attiecīgā gadījumā piespiedu pārdošanā, ja to pieļauj attiecīgo iestāžu dalībvalsts tiesību akti. Muitas dienesti par to informē deklarētāju.

Muitas dienesti attiecīgās preces var pārvest uz īpašām telpām to uzraudzībā, risku un izdevumus par to uzņemoties deklarētājam.

251. pants

Ar izņēmumu no Kodeksa 66. panta 2. punkta, muitas deklarāciju var atzīt par nederīgu pēc preču atlaišanas šādos gadījumos:

1. ja tiek konstatēts, ka preces kļūdas pēc deklarētas muitas procedūrā, ar kuru saskaņā maksājami ievedmuitas nodokļi, muitas dienesti nevis piemēro kādu citu muitas procedūru, bet atzīst deklarāciju par nederīgu, ja attiecīgu lūgumu izsaka trīs mēnešos no deklarācijas pieņemšanas dienas, ar noteikumu, ka:

- preču izmantošana nav bijusi pretrunā tās muitas procedūras nosacījumiem, kuru precēm vajadzējis piemērot,

- preces deklarējot, nolūks ir bijis piemērot citu muitas procedūru, un preces atbildušas visām tādas procedūras prasībām, un

- precēm tūlīt sāk piemērot to muitas procedūru, kādu bijis paredzēts piemērot sākumā.

Deklarācija, ar kuru precēm piemēro sākotnēji paredzēto procedūru, stājas spēkā dienā, kad pieņem par nederīgu atzīto deklarāciju.

Muitas dienesti pienācīgi pamatotos gadījumos trīs mēnešu termiņu var ļaut pārsniegt;

2. ja preces ir deklarētas izvešanas procedūrai vai procedūrai "izvešanai pārstrādei", tad deklarāciju atzīst par nederīgu ar noteikumu, ka:

a) gadījumos, kad precēm uzliek izvedmuitu, kad iesniedzams pieteikums uz ievedmuitas nodokļa atmaksāšanu, kompensācijām vai citām izveduma summām vai kad izvedot piemēro citus īpašus pasākumus:

- deklarētājs izvešanas muitas iestādei pierāda, ka preces nav izvestas ārpus Kopienas muitas teritorijas,

- deklarētājs minētajai iestādei iesniedz atpakaļ visus muitas deklarācijas eksemplārus, kā arī visus citus dokumentus, kas tam izsniegti deklarācijas pieņemšanas brīdī,

- deklarētājs izvešanas muitas iestādei pierāda, ka ir atlīdzinātas visas kompensācijas un citas summas, kas piešķirtas, pamatojoties uz attiecīgo preču izvešanas deklarāciju, vai ka attiecīgās struktūras ir veikušas pasākumus, lai nodrošinātu to, ka minētās kompensācijas un summas netiek maksātas, un

- deklarētājs saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem pilda visas citas saistības, ko nosaka izvešanas muitas iestāde tā, lai tiktu noregulēts stāvoklis ar precēm.

Deklarāciju atzīstot par nederīgu, tiek atcelti visi labojumi, kas izdarīti izvešanas sertifikātā vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātā, kas uzrādīts kopā ar deklarāciju.

Ja izvešanai deklarētas preces no Kopienas muitas teritorijas jāizved noteiktā termiņā, tad tāda termiņa neievērošana ir par iemeslu attiecīgās deklarācijas atzīšanai par nederīgu:

b) attiecībā uz citām precēm — izvešanas muitas iestāde ir informēta saskaņā ar 796. pantu, ka deklarētās preces nav izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

3. Ja par preču atkalizvešanu iesniedzama deklarācija, tad pēc analoģijas piemēro 2. punktu.

4. Ja Kopienas precēm piemēro procedūru uzglabāšanai muitas noliktavā Kodeksa 98. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, tad tādas procedūras pieteikuma deklarāciju var lūgt atzīt vai var atzīt par nederīgu ar noteikumu, ka ir veikti pasākumi, kas attiecīgos tiesību aktos paredzēti gadījumiem, ja netiek ievērots noteiktais režīms vai izmantojums.

Ja līdz tā termiņa beigām, līdz kuram precēm jāturpina piemērot procedūru uzglabāšanai muitas noliktavā, nav iesniegts pieteikums, lai piemērotu attiecīgos tiesību aktos noteiktu režīmu vai izmantošanu, tad muitas dienesti veic tādos tiesību aktos paredzētos pasākumus.

252. pants

Ja muitas dienesti preces pārdod saskaņā ar Kodeksa 75. pantu, tad tās to dara atbilstīgi 188. pantam.

IX SADAĻA

VIENKĀRŠOTAS PROCEDŪRAS

1. NODAĻA

Definīcijas

253. pants

1. Nepilnīgu deklarāciju procedūra ļauj muitas dienestiem pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt deklarāciju, kurā nav visi prasītie dati vai kurai nav pievienoti visi attiecīgai muitas procedūrai vajadzīgie dokumenti.

2. Vienkāršotās deklarēšanas procedūra ļauj preces nodot konkrētā muitas procedūrā, uzrādot vienkāršotu deklarāciju un vēlāk iesniedzot papildu deklarāciju, kas atkarībā no konkrētā gadījuma var būt vispārēja, periodiska vai apkopojoša.

3. Vietējās muitošanas procedūra ļauj preces nodot konkrētā muitas procedūrā attiecīgās personas telpās vai citās muitas dienestu izraudzītās vai apstiprinātās vietās.

2. NODAĻA

Deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā

1. iedaļa

Nepilnīgas deklarācijas

254. pants

Deklarācijās par laišanu brīvā apgrozībā, ko muitas dienesti pēc deklarētāja lūguma var pieņemt bez dažiem 37. pantā minētiem datiem, jābūt vismaz tiem datiem, kas minēti vienotā administratīvā dokumenta 1. ailē (pirmajā un otrajā apakšnodalījumā), 14., 21., 31., 37., 40. un 54. ailē un:

- preču pietiekami skaidram aprakstam, lai muitas dienesti tūlīt un nešaubīgi varētu noteikt attiecīgo kombinētās nomenklatūras pozīciju vai apakšpozīciju,

- ja precēm uzliekami procentuālie nodokļi — to vērtība muitas nolūkos vai — ja šķiet, ka deklarētājs tādu vērtību nespēj deklarēt — provizorisku norādi uz muitas dienestiem pieņemamu vērtību, pienācīgi cita starpā ņemot vērā deklarētāja rīcībā esošu informāciju,

- jebkādus citus datus, ko muitas dienesti uzskata par vajadzīgiem, lai identificētu preces, piemērotu noteikumus, ar kuriem reglamentē to laišanu brīvā apgrozībā, un noteiktu nodrošinājuma summu, kas maksājama pirms preču atlaišanas.

255. pants

1. Deklarācijām par laišanu brīvā apgrozībā, ko muitas dienesti pēc deklarētāja lūguma var pieņemt bez dažiem apliecinošiem dokumentiem, pievieno vismaz tos dokumentus, kas jāuzrāda, pirms deklarētās preces var laist brīvā apgrozībā.

2. Ar izņēmumu no 1. punkta, deklarāciju bez viena vai vairākiem dokumentiem, kas uzrādāmi pirms preču laišanas brīvā apgrozībā, var pieņemt, ja muitas dienestiem pieņemamā veidā pierāda, ka:

a) attiecīgie dokumenti pastāv un ir spēkā;

b) dokumentus deklarācijai nevar pievienot tādu iemeslu dēļ, kas nav deklarētāja varā;

c) deklarācijas novēlotas pieņemšanas iznākumā tiktu kavēta preču laišanu brīvā apgrozībā vai tiktu uzlikts lielākas likmes nodoklis.

Jebkurā gadījumā deklarācijā sniedz ziņas par trūkstošiem dokumentiem.

256. pants

1. Termiņš, ko muitas dienesti atvēl deklarētājam, lai tas varētu iesniegt ziņas vai uzrādīt dokumentus pēc deklarācijas pieņemšanas, nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi pēc tādas pieņemšanas.

Attiecībā uz dokumentu, kas vajadzīgs, lai ievedmuitas nodokli uzliktu pēc pazeminātas likmes vai nulles likmes, gadījumos, kad muitas dienestiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka preces, par kurām iesniegta nepilnīga deklarācija, var pretendēt uz tādu pazeminātu likmi vai nulles likmi, attiecīgā dokumenta iesniegšanas termiņu pēc deklarētāja lūguma var pagarināt. Termiņa pagarinājums nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus.

Ja trūkstošās ziņas vai dokumenti attiecas uz muitas vērtību, tad muitas dienesti gadījumos, kad tas absolūti nepieciešams, var noteikt ilgāku termiņu vai pagarināt iepriekš noteiktu termiņu. Kopējo atvēlēto termiņu nosaka, ņemot vērā jau atvēlētos spēkā esošos termiņus.

2. Ja pazeminātu ievedmuitas nodokļa likmi vai nulles likmi piemēro precēm, ko brīvā apgrozībā laiž atbilstīgi noteiktām tarifa kvotām vai ierobežojumiem, tad preces no atļautiem daudzumiem var atskaitīt tikai tad, kad dokumentu, uz kura pamata pazeminātā likme vai nulles likme piešķirta, reāli uzrāda. Jebkurā gadījumā dokumentu uzrāda:

- pirms dienas, kurā ar kādu Kopienas pasākumu tiek atjaunota parasto ievedmuitas nodokļu uzlikšana — gadījumos, kad piemēro tarifa ierobežojumus,

- pirms ir izsmelti visi noteiktie daudzumi — gadījumos, kad piemēro tarifa kvotas.

3. Ievērojot 1. un 2. punktu, dokumentu, uz kura pamata piešķirts likmes pazeminājums vai nulles ievedmuitas likme, var uzrādīt arī pēc tam, kad beidzies termiņš, uz kādu noteikta pazeminātā likme vai nulles likme, ar noteikumu, ka deklarācija attiecībā uz konkrētajām precēm ir pieņemta pirms minētās dienas.

257. pants

1. Muitas dienestim pieņemot nepilnīgu deklarāciju, tādējādi deklarētu preču atlaišana netiek kavēta, ja vien tam nav citu iemeslu. Neskarot 248. pantu, preču atlaišana notiek saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šā panta 2.—5. punktā.

2. Ja ziņu vai apliecinošu dokumentu uzrādīšana pēc deklarācijas pieņemšanas nevar ietekmēt nodokļu summu, kas uzliekama konkrētā deklarācijā ietvertām precēm, tad muitas dienesti tūlīt iegrāmato maksājamo summu, ko aprēķina parastā kārtībā.

3. Ja atbilstīgi 254. pantam deklarācijā minēta provizoriska vērtība, tad muitas dienesti:

- tūlīt iegrāmato nodokļu summu, ko nosaka, pamatojoties uz minēto provizorisko vērtību,

- attiecīgā gadījumā prasa iemaksāt nodrošinājumu, kas spētu segt starpību starp minēto provizorisko vērtību un summu, ko par precēm varētu nākties reāli maksāt.

4. Ja citos apstākļos, kas nav 3. punktā minētie, ziņu vai apliecinošu dokumentu uzrādīšana pēc deklarācijas pieņemšanas var ietekmēt nodokļu summu, kas uzliekama konkrētā deklarācijā ietvertām precēm un:

a) ja ziņu vai dokumentu vēlākas uzrādīšanas dēļ varētu uzlikt pazeminātas likmes nodokli, tad muitas dienesti:

- tūlīt iegrāmato pēc pazeminātas likmes maksājamos ievedmuitas nodokļus,

- prasa iemaksāt nodrošinājumu, kas spētu segt starpību starp minēto summu un summu, ko varētu nākties maksāt, ja ievedmuitas nodokļus par konkrētajām precēm aprēķinātu pēc parastās likmesl;

b) ja ziņu vai dokumentu vēlākas uzrādīšanas dēļ preces varētu atlaist, tās pilnīgi atbrīvojot no nodokļiem, tad muitas dienesti prasa iemaksāt nodrošinājumu, kas spētu segt summu, ko nāktos maksāt, ja nodokļus uzliktu pēc parastās likmes.

5. Neskarot iespējamas vēlākas izmaiņas, jo īpaši saistībā ar muitas vērtības galīgo noteikšanu, deklarētājām tiek dota iespēja nodrošinājuma vietā prasīt tūlīt iegrāmatot.

- to nodokļu summu, ko par precēm varētu nākties reāli maksāt — gadījumos, kad piemērojams 3. punkta otrais ievilkums vai 4. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums; vai

- pēc parastās likmes aprēķināto nodokļu summu — gadījumos, kad piemērojams 4. punkta b) apakšpunkts.

258. pants

Ja, beidzoties 256. pantā minētajam termiņam, deklarētājs nav sniedzis ziņas, kas vajadzīgas preču muitas vērtības galīgai noteikšanai, vai nav iesniedzis trūkstošas ziņas vai dokumentus, tad muitas dienesti kā par konkrētām precēm maksājamus nodokļus tūlīt iegrāmato nodrošinājumu, kas iemaksāts saskaņā ar 257. panta 3. punkta otro ievilkumu, 257. panta 4. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu vai 257. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

259. pants

Saskaņā ar 254.—257. pantā izklāstītiem nosacījumiem pieņemtu nepilnīgu deklarāciju var vai nu papildināt deklarētājs vai, par to vienojoties ar muitas dienestiem, aizstāt ar citu deklarāciju, kas atbilst Kodeksa 62. panta nosacījumiem.

Abos gadījumos datums, no kuras nosaka nodokļus un piemēro citus noteikumus par preču laišanu brīvā apgrozībā, ir nepilnīgās deklarācijas pieņemšanas datumsa.

2. iedaļa

Vienkāršotās deklarēšanas procedūra

260. pants

1. Iesniedzot rakstisku lūgumu, kurā iekļauta visa vajadzīgā informācija, deklarētājam ir ļauts saskaņā ar 261. un 262. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tur izklāstītā veidā deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā iesniegt vienkāršotā veidā brīdī, kad preces uzrāda muitai.

2. Vienkāršotā deklarācija var būt šādās formās:

- vai nu nepilnīga deklarācija vienotā administratīva dokumenta veidā, vai

- administratīvs vai tirdzniecisks dokuments, kam pievieno iesniegumu par laišanu brīvā apgrozībā.

Vienkāršotā deklarācijā iekļauj vismaz preču identificēšanai vajadzīgos datus.

3. Ja konkrētos apstākļos tas iespējams, muitas dienesti var ļaut 2. panta otrajā ievilkumā minēto iesniegumu par laišanu brīvā apgrozībā aizstāt ar vispārēju iesniegumu, ko attiecina uz noteiktā laika posmā paredzētām atlaišanas darbībām. Atsauci uz atļauju, kas dota, atbildot uz tādu vispārēju lūgumu, iekļauj tirdznieciskā vai administratīvā dokumentā, ko uzrāda atbilstīgi 1. punktam.

4. Vienkāršotai deklarācijai pievieno visus dokumentus, kas varētu būt vajadzīgi, lai ļautu preces laist brīvā apgrozībā. Piemēro 255. panta 2. punktu.

5. Šis pants neskar 278. pantu.

261. pants

1. Iepriekš 260. pantā minēto atļauju deklarētājam dod ar nosacījumu, ka ir iespējams efektīvi kontrolēt ievešanas aizliegumus vai ierobežojumus, kā arī citus noteikumus par laišanu brīvā apgrozībā.

2. Minēto atļauju principā nedod, ja lūguma iesniedzēja persona:

- ir rupji pārkāpusi vai vairākkārt pārkāpusi muitas noteikumus,

- preces laišanai brīvā apgrozībā deklarē neregulāri.

Atļauju var liegt arī tad, ja attiecīgā persona rīkojas uz citas personas rēķinu, kura preces laišanai brīvā apgrozībā deklarē neregulāri.

3. Neskarot Kodeksa 9. pantu, atļauju var atsaukt, ja iestājas 2. punktā minētie apstākļi.

262. pants

1. Šās regulas 260. pantā minētajā atļaujā:

- norāda vienu vai vairākas muitas iestādes, kas ir kompetentas pieņemt vienkāršotās deklarācijas,

- norāda vienkāršotās deklarācijas veidu un saturu,

- norāda preces, uz kurām atļauja attiecas, kā arī datus, kas iekļaujami vienkāršotajā deklarācijā preču identificēšanai,

- ietver atsauci uz nodrošinājumu, kas attiecīgajai personai jāiemaksā, lai segtu iespējamo muitas parādu.

Tāpat atļaujā norāda papildu deklarāciju formu un saturu un nosaka termiņus, kādos tās iesniedzamas tādam nolūkam izraudzītam muitas dienestam,.

2. Muitas dienesti var neprasīt papildu deklarāciju, ja vienkāršotā deklarācija attiecas uz precēm, kuru vērtība ir zemāka par statistisko robežvērtību, kas noteikta Kopienā spēkā esošos noteikumos, un ja vienkāršotajā deklarācijā jau ir iekļauta visa informācija, kas vajadzīga laišanai brīvā apgrozībā.

3. iedaļa

Vietējās muitošanas procedūra

263. pants

Atļauju izmantot vietējās muitošanas procedūru dod saskaņā ar 264.—266. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tajos izklāstītā veidā jebkurai personai, kura preces vēlas laist brīvā apgrozībā savās telpās vai citās vietās, kas minētas 253. pantā, un kura muitas dienestiem iesniedz attiecīgu rakstisku lūgumu, kurā iekļauj visus atļaujas došanai vajadzīgos datus:

- par precēm, kurām piemēro Kopienas vai kopējo tranzīta procedūru un saistībā ar kurām iepriekš minētai personai ir atļauts izmantot vienkāršotās procedūras, kas veicamas galamērķa muitas iestādē saskaņā ar 406.—409. pantu,

- par precēm, kurām jau iepriekš piemērota muitas procedūra ar saimniecisku nozīmi, neskarot 278. pantu,

- par precēm, kuras pēc tam, kad tās uzrādītas muitai atbilstīgi Kodeksa 40. pantam, nogādā minētajās telpās vai vietās saskaņā ar kādu tranzīta procedūru, kas nav pirmajā ievilkumā minētā procedūra,

- par precēm, kuras Kopienas muitas teritorijā atbilstīgi Kodeksa 41. panta b) punktam ieved, neprasot tās uzrādīt muitai.

264. pants

1. Iepriekš 263. punktā minēto atļauju dod ar noteikumu, ka:

- lūguma iesniedzēja uzskaite ļauj muitas dienestiem izdarīt efektīvas pārbaudes, ieskaitot vēlākas pārbaudes,

- ir iespējams efektīvi kontrolēt ievešanas aizliegumus vai ierobežojumus, kā arī citus noteikumus par laišanu brīvā apgrozībā.

2. Atļauju principā nedod, ja lūguma iesniedzējs:

- ir rupji pārkāpis vai vairākkārt pārkāpis muitas noteikumus,

- preces laišanai brīvā apgrozībā deklarē neregulāri.

265. pants

1. Neskarot Kodeksa 9. pantu, muitas dienesta atļauju var neatsaukt, ja:

- atļaujas turētājs muitas dienestu noteiktā termiņā izpilda saistības, vai

- kādas saistības nepildīšana reāli neietekmē attiecīgās procedūras pareizu norisi.

2. Atļauju principā atsauc, ja ir izdarīts 264. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā minēts pārkāpums.

3. Atļauju var atsaukt arī tad, ja ir spēkā 264. panta 2. punkta otrajā ievilkumā minētais apstāklis.

266. pants

1. Lai muitas dienesti varētu pārliecināties par darbību pareizu izpildi, 263. pantā minētais atļaujas turētājs, tiklīdz preces nogādātas attiecīgam nolūkam paredzētā vietā:

a) par tādu nogādi pienācīgi ziņo muitas dienestiem to norādītā formā un veidā ar nolūku lūgt preču atlaišanu;

b) attiecīgās preces ņem uzskaitē. Tādu uzskaiti var aizstāt ar citām formalitātēm, kas piedāvā līdzīgas muitas dienestu prasītas garantijas. Atzīmē ieraksta dienu un preču identificēšanai vajadzīgos datus;

c) muitas dienestiem dara pieejamus visus dokumentus, kuru uzrādīšana varētu būt vajadzīga, lai piemērotu noteikumus par preču laišanu brīvā apgrozībā.

2. Ar nosacījumu, ka tādējādi netiek ietekmēta darbību pareizas izpildes pārbaudīšana, muitas dienesti var:

a) ļaut paziņošanu, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, izdarīt, tiklīdz ir zināms par preču drīzu pienākšanu;

b) īpašos apstākļos, ja to nosaka konkrēto preču veids un straujais apgrozījums, neprasīt atļaujas turētājam ziņot kompetentajai muitas iestādei par katru preču pienākšanu, ar noteikumu, ka atļaujas turētājs attiecīgajai muitas iestādei sniedz visu informāciju, ko tas uzskata par vajadzīgu, lai muitas iestāde attiecīgā gadījumā preces varētu pārbaudīt.

Šādā gadījumā preču ņemšana attiecīgās personas uzskaitē tiek pielīdzināta atlaišanai.

267. pants

Šās regulas 263. pantā minētajā atļaujā izklāsta īpašos noteikumus par procedūras izpildi un, cita starpā, min:

- preces, uz kurām atļauja attiecas,

- 266. pantā minēto saistību formu un atsauci uz galvojumu, ko prasa sniegt attiecīgajai personai,

- preču atlaišanas laiku,

- termiņu, kādā attiecīgam nolūkam izraudzītai kompetentajai muitas iestādei iesniedzama papildu deklarācija,

- nosacījumus, ar kuriem saskaņā par precēm var iesniegt attiecīgi vispārējo, periodisko vai apkopojošo deklarāciju.

3. NODAĻA

Deklarācijas sakarā ar muitas procedūrām ar saimniecisku nozīmi

1. iedaļa

Pieteikšanās uz muitas procedūrām ar saimniecisku nozīmi

1. apakšiedaļa

Pieteikšanās uz muitas noliktavas procedūru

A. Nepilnīgas deklarācijas

268. pants

1. Deklarācijās attiecībā uz muitas noliktavas procedūru, ko ievešanas muitas iestāde pēc deklarētāja lūguma var pieņemt pat tad, ja tajās nav iekļauti visi 37. pielikumā minētie dati, iekļauj vismaz attiecīgo preču identificēšanai vajadzīgos datus, tostarp preču daudzumu.

2. Pēc analoģijas piemēro 255., 256. un 259. pantu.

3. Šis pants neattiecas uz deklarācijām attiecībā uz Kopienas lauksaimniecības produktu procedūru, kas minēta 529.—534. pantā.

B. Vienkāršotās deklarēšanas procedūra

269. pants

1. Deklarētājam, ja tas izsaka attiecīgu lūgumu, saskaņā ar 270. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tur izklāstītā veidā deklarāciju par procedūras reģistrāciju ļauj iesniegt vienkāršotā formā brīdī, kad preces uzrāda muitai.

Vienkāršotā deklarācija var būt šādās formās:

- vai nu 268. pantā minētā veida nepilnīga deklarācija, vai

- administratīvs vai tirdzniecisks dokuments, kam pievieno lūgumu nodot šajā procedūrā.

Vienkāršotā deklarācijā ietver 268. panta 1. punktā minētos datus.

2. Ja procedūru piemēro D tipa noliktavā, tad vienkāršotā deklarācijā iekļauj arī konkrēto preču pietiekami sīku aprakstu, lai preces tūlīt un nešaubīgi varētu klasificēt, kā arī muitas vērtību.

3. Šā panta 1. punktā minēto procedūru nepiemēro B un F tipa noliktavām, kā arī 529.—534. pantā minēto Kopienas lauksaimniecības produktu nodošanai procedūrā neviena tipa noliktavā.

270. pants

1. Iepriekš 269. panta 1. punktā minēto pieteikumu iesniedz rakstveidā un tajā iekļauj visus atļaujas došanai vajadzīgos datus.

Ja konkrētos apstākļos tas iespējams, 269. panta 1. punktā minēto pieteikumu var aizstāt ar vispārēju lūgumu, ko attiecina uz noteiktā laika posmā paredzētām darbībām.

Tādā gadījumā pieteikumu sagatavo saskaņā ar 497.—502. panta nosacījumiem un kopā ar pieteikumu saimniekot muitas noliktavā vai kā sākotnējās atļaujas grozījumu iesniedz muitas dienestam, kas izdevis procedūras atļauju.

2. Šās regulas 269. panta 1. punktā minēto atļauju attiecīgajai personai dod ar noteikumu, ka tādējādi netiek kavēta darbību pareiza izpilde.

3. Atļauju principā nedod, ja:

- nav dotas darbību pareizai izpildei vajadzīgās garantijas,

- attiecīgā persona preces procedūrā nodod neregulāri,

- attiecīgā persona ir rupji vai vairākkārt pārkāpusi muitas noteikumus.

4. Neskarot Kodeksa 9. pantu, atļauju var atsaukt, ja iestājas 3. punktā minētie apstākļi.

271. pants

Šās regulas 269. panta 1. punktā minētajā atļaujā izklāsta procedūras īstenošanas īpašos noteikumus, tostarp norādot:

- procedūras sākuma muitas iestādi(es),

- vienkāršoto deklarāciju formu un saturu.

Papildu deklarācija nav jāiesniedz.

C. Vietējās muitošanas procedūra

272. pants

1. Atļauju izmantot vietējās muitošanas procedūru dod saskaņā ar šā panta 2. punktā un 273. un 274. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tur izklāstītā veidā.

2. Pēc analoģijas piemēro 269. panta 2. punktu un 270. pantu.

273. pants

1. Lai muitas dienesti varētu nodrošināt darbību pareizu izpildi, atļaujas turētājs brīdī, kad preces pienāk tādam nolūkam izraudzītā vietā:

a) par preču pienākšanu pienācīgi ziņo muitas uzraudzības iestādei tā norādītā formā un veidā;

b) preces ņem krājumu uzskaitē;

c) tur muitas uzraudzības iestādei pieejamus visus dokumentus attiecībā uz preču nodošanu konkrētā procedūrā.

Preces ņemot krājumu uzskaitē atbilstīgi b) apakšpunktam, min vismaz dažus datus, kas noder preču komerciālai identificēšanai, tostarp preču daudzumu.

2. Piemēro 266. panta 2. punktu.

274. pants

Šās regulas 272. panta 1. punktā minētajā atļaujā izklāsta procedūras īstenošanas īpašos noteikumus un, cita starpā, norāda:

- preces, uz kurām atļauja attiecas,

- 273. pantā minēto saistību formu,

- preču atlaišanas laiku.

Papildu deklarācija nav jāiesniedz.

2. apakšiedaļa

Nodošana procedūrā "ievešana pārstrādei", pārstrādei muitas uzraudzībā vai pagaidu ievešanas procedūrā

A. Nepilnīgas deklarācijas

275. pants

1. Deklarācijās par nodošanu kādā muitas procedūrā ar saimniecisku nozīmi, izņemot izvešanu pārstrādei un muitas noliktavas procedūru, kuras procedūras sākuma muitas iestāde pēc deklarētāja lūguma var pieņemt bez dažiem 37. pielikumā minētiem datiem vai neprasot pievienot dažus 220. pantā minētos dokumentus, jābūt vismaz tiem datiem, kas minēti vienotā administratīvā dokumenta 14., 21., 31., 37., 40. un 54. ailē, kā arī 44. ailē, kā arī atsaucei uz atļauju vai

- atsaucei uz lūgumu gadījumos, kad piemēro 556. panta 1. punkta otro daļu, vai

- 568. panta 3. punktā, 656. panta 3. punktā vai 695. panta 3. punktā minētajai informācijai, ja to iespējams iekļaut šajā ailē, gadījumos, kad piemēro atļaujas izdošanas vienkāršotās procedūras.

2. Pēc analoģijas piemēro 255., 256. un 259. pantu.

3. Nododot preces procedūrā "ievešana pārstrādei" nodokļu atmaksas sistēmā, pēc analoģijas piemēro arī 257. un 258. pantu.

B. Vienkāršotās deklarēšanas un vietējās muitošanas procedūras

276. pants

Šās regulas 260.—267. un 270. panta noteikumus pēc analoģijas piemēro precēm, ko deklarē šajā apakšiedaļā reglamentētām muitas procedūrām ar saimniecisku nozīmi.

3. apakšiedaļa

Preces, ko deklarē procedūrai "izvešana pārstrādei"

277. pants

Šās regulas 279.—289. panta nosacījumus, ko piemēro izvešanai deklarētām precēm, pēc analoģijas piemēro arī precēm, kuras deklarē izvešanai procedūras "izvešana pārstrādei" kārtībā.

2. iedaļa

Muitas procedūras ar saimniecisku nozīmi izpilde

278. pants

1. Izpildot muitas procedūru ar saimniecisku nozīmi, izņemot izvešanas pārstrādei un muitas noliktavas procedūras, var piemērot vienkāršotās procedūras attiecībā uz laišanu brīvā apgrozībā, izvešanu un atkalizvešanu. Atkalizvešanas gadījumā pēc analoģijas piemēro 279.—289. pantu.

2. Šās regulas 254.—267. pantā minētās vienkāršotās procedūras var piemērot preču laišanai brīvā apgrozībā atbilstīgi procedūrai "izvešana pārstrādei".

3. Izpildot muitas noliktavas procedūru, var piemērot vienkāršotās procedūras attiecībā uz laišanu brīvā apgrozībā, izvešanu un atkalizvešanu.

Tomēr:

a) vienkāršotās procedūras nav ļauts piemērot precēm, kuras muitas noliktavas procedūrā nodod F tipa noliktavās;

b) precēm, kuras muitas noliktavas procedūrā nodod B tipa noliktavās, var piemērot vienīgi nepilnīgas deklarācijas un vienkāršotās deklarēšanas procedūru;

c) atļaujas izdošana D tipa noliktavām nozīmē, ka automātiski piemēro vietējās muitošanas procedūru laišanai brīvā apgrozībā.

Tomēr gadījumos, kad attiecīgā persona vēlas izmantot labvēlīgus muitošanas elementus, ko nav iespējams kontrolēt bez preču fiziskas pārbaudes, šo procedūru piemērot nevar. Tādā gadījumā var izmantot citas procedūras, kuru laikā preces uzrāda muitai;

d) vienkāršotās procedūras nepiemēro Kopienas lauksaimniecības precēm, kuras nodod muitas noliktavas procedūrā saskaņā ar 529.—534. pantu.

4. NODAĻA

Izvešanas deklarācijas

279. pants

Formalitātes, kas izvešanas muitas iestādē veicamas atbilstīgi 792. pantam, var vienkāršot saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem.

Šai nodaļai piemēro 793. un 796. pantu.

1. iedaļa

Nepilnīgas deklarācijas

280. pants

1. Izvešanas deklarācijās, ko muitas iestāde pēc deklarētāja lūguma var pieņemt bez dažiem 37. pielikumā minētiem datiem, jābūt vismaz tiem datiem, kas minēti vienotā administratīvā dokumenta 1. ailē (pirmajā apakšiedaļā), 2., 14., 17., 31., 33., 38., 44. un 54. ailē, kā arī:

- ja par precēm maksājama izvedmuita vai tām piemēro citus pasākumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku — visām ziņām, kas vajadzīgas izvedmuitas vai minēto pasākumu pareizai piemērošanai,

- jebkādām papildu ziņām, ko uzskata par vajadzīgu, lai identificētu preces, piemērotu noteikumus par preču izvešanu vai noteiktu pirms izvešanas iemaksājamo nodrošinājumu.

2. Muitas dienesti var ļaut deklarētājam neaizpildīt 17. un 33. aili, ar nosacījumu, ka tas deklarē, ka attiecīgo preču izvešanai nepiemēro aizliegumus vai ierobežojumus un ka muitas dienestiem nav pamata to apšaubīt, un ka preču apraksts ļauj tūlīt un nešaubīgi noteikt klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā.

3. Deklarācijas 3. kopijas 44. ailē ir viena no šīm vīzām:

- Exportación simplificada

- Forenklet udførsel

- Vereinfachte Ausfuhr

- Απλουστευμένη εξαγωγή

- Simplified exportation

- Exportation simplifée

- Esportazione semplificata

- Vereenvoudigde uitvoer

- .

4. Izvešanas deklarācijām pēc analoģijas piemēro 255.—259. pantu.

281. pants

Gadījumos, kad piemēro 789. pantu, papildu vai atvietotāju deklarāciju var iesniegt tajā muitas iestādē, kura atbild par vietu, kurā izvedējs reģistrēts. Ja apakšuzņēmējs nav reģistrēts tajā pašā dalībvalstī kur izvedējs, tad šo iespēju dod ar nosacījumu, ka starp attiecīgo dalībvalstu pārvaldes iestādēm ir noslēgti nolīgumi.

Nepilnīgajā deklarācijā norāda muitas iestādi, kurā paredzēts iesniegt papildu deklarāciju. Muitas iestāde, kurā iesniedz nepilnīgo deklarāciju, 1. un 2. eksemplāru nosūta muitas iestādei, kurā iesniedz papildu vai atvietotāju deklarāciju.

2. iedaļa

Vienkāršotās deklarēšanas procedūra

282. pants

1. Iesniedzot rakstisku lūgumu, kurā ietverta visa atļaujas došanai vajadzīgā informācija, deklarētājam atbilstīgi 261. un 262. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tur izklāstītā veidā pēc analoģijas ļauj izvešanas deklarāciju sagatavot vienkāršotā formā brīdī, kad preces uzrāda muitai.

2. Neskarot 288. pantu, vienkāršotās deklarācijas formulārs ir nepilnīgs vienotais administratīvais dokuments, kurā ietverti vismaz preču identificēšanai vajadzīgie dati. Pēc analoģijas piemēro 280. panta 3. un 4. punktu.

3. iedaļa

Vietējās muitošanas procedūra

283. pants

Pēc rakstiska pieteikuma atļauju izmantot vietējās muitošanas procedūru dod saskaņā ar 284. pantā izklāstītiem nosacījumiem un tur izklāstītā veidā jebkurai personai, še turpmāk "atzītais izvedējs", kura vēlas izpildīt izvešanas procedūras savās telpās vai citās muitas dienestu izraudzītās vai apstiprinātās vietās.

284. pants

Pēc analoģijas piemēro 264. un 265. pantu.

285. pants

1. Lai muitas dienesti varētu pārliecināties par darbību pareizu izpildi, pirms izvest preces no 283. pantā minētām vietām, atzītais izvedējs:

a) par tādu izvešanu pienācīgi ziņo muitas dienestiem to norādītā formā un veidā ar nolūku lūgt preču atlaišanu;

b) minētās preces ņem uzskaitē. Tādu uzskaiti var aizstāt ar citām formalitātēm, kas piedāvā līdzīgas muitas dienestu prasītas garantijas. Atzīmē ieraksta dienu un preču identificēšanai vajadzīgos datus;

c) muitas dienestiem dara pieejamus visus dokumentus, kuru uzrādīšana varētu būt vajadzīga, lai piemērotu noteikumus par preču izvešanu.

2. Īpašos apstākļos, ja to nosaka konkrēto preču veids un straujais apgrozījums, muitas dienesti var neprasīt atzītajam izvedējam ziņot kompetentajai muitas iestādei par katru preču izvešanu, ar noteikumu, ka izvedējs attiecīgajai muitas iestādei sniedz visu informāciju, ko tas uzskata par vajadzīgu, lai muitas iestāde attiecīgā gadījumā preces varētu pārbaudīt.

Šādā gadījumā preču reģistrēšana atzītā izvedēja uzskaitē tiek pielīdzināta atlaišanai.

286. pants

1. Lai pārbaudītu, vai preces tiešām ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas, vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplāru izmanto par izvešanas pierādījumu.

Atļaujā nosaka, ka vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplāram iepriekš piešķir autentiskumu.

2. Iepriekš autentiskumu var piešķirt šādos veidos:

a) A aili jau sākotnēji apzīmogo ar kompetentās muitas iestādes zīmogu un tajā parakstās minētās muitas iestādes amatpersona;

b) deklarāciju apzīmogo atzītais izvedējs, lietojot īpašu zīmogu, kurš atbilst 62. pielikumā dotajam paraugam.

Zīmoga nospiedumu uz veidlapām var iespiest jau spiestuvē, ja spiestuve ir apstiprināta.

3. Pirms sākt preču izvešanu, atzītais izvedējs:

- izpilda 285. pantā minētās procedūras,

- vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplārā ieraksta atsauci uz reģistrāciju savā uzskaitē un norāda reģistrācijas dienu.

4. Saskaņā ar 2. punktu aizpildītā 3. eksemplāra 44. ailē ieraksta:

- atļaujas numuru un izdevējas muitas iestādes nosaukumu,

- vienu no 280. panta 3. punktā minētām vīzām.

287. pants

1. Šās regulas 283. pantā minētajā atļaujā izklāsta procedūras īstenošanas īpašos noteikumus un, cita starpā, min:

- preces, uz kurām atļauja attiecas,

- 285. pantā minēto saistību formu,

- preču atlaišanas laiku,

- 3. eksemplāra saturu, kā arī veidu, kādā eksemplāram piešķirams autentiskums,

- papildu deklarācijas uzrādīšanas procedūru un iesniegšanas termiņu.

2. Atļaujā min atzītā izvedēja apņemšanos veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu drošu glabāšanu īpašajam zīmogam vai veidlapām ar izvešanas muitas iestādes zīmoga iespiedumu vai ar īpašā zīmoga iespiedumu.

4. iedaļa

2. un 3. iedaļai kopīgi noteikumi

288. pants

1. Vienotā administratīvā dokumenta vietā dalībvalstis var ļaut izmantot tirdzniecisku vai administratīvu dokumentu, kā arī citus informācijas nesējus, ja visa izvešanas darbība tiek veikta vienas dalībvalsts teritorijā vai ja tādu iespēju paredz starp attiecīgo dalībvalstu pārvaldēm noslēgti nolīgumi.

2. Šā panta 1. punktā minētajā dokumentā vai informācijas nesējā iekļauj vismaz preču identificēšanai vajadzīgos datus, kā arī vienu no 280. panta 3. punktā minētām vīzām, un tam pievieno lūgumu atļaut izvest.

Ja konkrētos apstākļos tas iespējams, muitas dienesti var ļaut šo lūgumu aizstāt ar vispārēju lūgumu, ko attiecina uz noteiktā laika posmā paredzētām izvešanas darbībām. Uz attiecīgā dokumenta vai informācijas nesēja izdara atsauci uz atļauju.

3. Tirdznieciskais vai administratīvais dokuments ir liecība par izvešanu no Kopienas muitas teritorijas tādā pašā mērā kā vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplārs. Ja izmanto citus informācijas nesējus, tad izvešanas vizēšanas kārtību attiecīgos gadījumos definē starp iesaistīto dalībvalstu pārvaldēm slēgtā nolīgumā.

289. pants

Ja visa izvešanas darbība risinās vienas dalībvalsts teritorijā, tad konkrētā dalībvalsts papildus 2. un 3. iedaļā minētajām procedūrām, ievērojot Kopienas politiku, var noteikt citus vienkāršojumus.

II DAĻA

MUITAS NOTEIKUMOS ATZĪTA IZMANTOŠANA

I SADAĻA

LAIŠANA BRĪVĀ APGROZĪBĀ

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

290. pants

1. Ja Kopienas preces izved ar ATA karneti atbilstīgi 797. pantam, tad tās var laist brīvā apgrozībā, pamatojoties uz ATA karneti.

2. Tādā gadījumā muitas iestāde, kurā preces laiž brīvā apgrozībā, veic izpilda šādas formalitātes:

a) pārbauda informāciju, kas dota atkalizvešanas kupona A—G ailēs;

b) aizpilda atkalizvešanas lapas pasakni un H aili;

c) patur atkalizvešanas kuponu.

3. Ja formalitātes, ar kurām izpilda Kopienas preču pagaidu izvešanas darbību, izpilda citā muitas iestādē, nevis tajā, caur kuru preces ieved Kopienas muitas teritorijā, tad preču pārvešanai no tādas muitas iestādes uz iestādi, kurā veic minētās formalitātes, formalitātes nav jākārto.

2. NODAĻA

Preču ielaišana labvēlīga tarifa režīmā, pamatojoties uz to īpašu izlietošanu

1. iedaļa

Preces, kas nav zirgi kaušanai

291. pants

1. Preces, ko brīvā apgrozībā laiž labvēlīgā tarifa režīmā, pamatojoties uz īpašo izmantošanu, ielaiž vienīgi tad, ja personai, kas preces ieved vai liek tās ievest brīvai apgrozībai, ir saņēmusi rakstītu atļauju.

2. Minēto atļauju pēc attiecīgās personas rakstveida lūguma izdod tās dalībvalsts muitas dienesti, kurā preces deklarē brīvai apgrozībai.

3. Saistībā ar 39. pielikumā uzskaitītām precēm lūgumā, cita starpā, jābūt šādām ziņām:

a) ierosinātās apstrādes vietas īss apraksts;

b) ierosinātās apstrādes veids;

c) iesaistīto preču veids un daudzums;

d) gadījumos, kad piemēro kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas 4.n) un 5. papildpiezīmi — iegūto preču veids, daudzums un tarifa apraksts.

4. Attiecīgā persona gādā par to, lai muitas dienestiem pieņemamā veidā būtu iespējams uzņēmumā izsekot precēm visā to apstrādes gaitā.

292. pants

1. Muitas dienesti var ierobežot 291. pantā minētās atļaujas derīguma termiņu.

2. Ja atļauja tiek atsaukta, tās turētājs par precēm, kas vēl nav nodotas īpašai izmantošanai, tūlīt maksā ievedmuitas nodokļus, ko nosaka saskaņā ar Kodeksa 208. pantu.

293. pants

Atļaujas turētājam ir pienākums:

a) nodod preces paredzētajai īpašajai izmantošanai;

b) kārtot un saglabāt uzskaiti, kas ļautu muitas dienestiem izdarīt pēc to ieskatiem vajadzīgas pārbaudes, lai nodrošinātu to, ka preces patiešām tiek izmantotas paredzētajā īpašajā veidā.

294. pants

1. Visas preces nodod paredzētajai īpašai izmantošanai viena gada laikā no dienas, kurā muitas dienesti pieņēmušas brīvās apgrozības deklarāciju.

2. Saistībā ar 40. pielikuma 2. daļā uzskaitītām precēm 1. punktā minētais termiņš ir pieci gadi.

3. Muitas dienesti 1. un 2. punktā minētos termiņus var pagarināt, ja iemesls preču nenodošanai paredzētajai īpašajai izmantošanai ir neparedzami apstākļi, nepārvarama vara vai preču apstrādei vai pārstrādei raksturīgas prasības.

4. Saistībā ar 39. pielikumā uzskaitītām precēm piemēro 1. un 3. punktu, izņemot gadījumus, kad noteikts citādi kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas 4.n) un 5. papildu piezīmē.

295. pants

1. Preces uzskata par nodotām attiecīgajai īpašajai izmantošanai:

1. attiecībā uz precēm, kuras izmantojamas tikai vienreiz — kad visas preces nodotas paredzētajai īpašajai izmantošanai saskaņā ar noteiktiem termiņiem;

2. attiecībā uz precēm, kuras izmantojamas vairākkārt — divus gadus pēc tam, kad preces pirmo reizi nodotas paredzētajai izmantošanai; tādas pirmās nodošanas dienu reģistrē 293. panta b) apakšpunktā minētajā uzskaitē, tomēr:

a) materiālus, kas uzskaitīti 40. pielikuma 1. daļā un ko aviosabiedrības izmanto lidaparātu apkopei un remontam vai nu saskaņā ar apmaiņas nolīgumiem vai savām vajadzībām, uzskata par nodotiem īpašajai izmantošanai brīdī, kad tos pirmo reizi nodod paredzētajam izmantojumam;

b) transportlīdzekļu daļas montāžai uzskata par nodotām īpašajai izmantošanai tad, kad transportlīdzekļus nodod citām personām;

c) preces, kas uzskaitītas 40. pielikuma 1. daļā un kas paredzētas dažu tipu lidaparātu būvēšanai, apkopei, pārbūvei vai aprīkošanai, uzskata par nodotām īpašajai izmantošanai tad, kad lidaparātu nodod citai personai, kas nav atļaujas turētājs, vai kad to atkal dara pieejamu tā īpašniekam, cita starpā, pēc apkopes, remonta vai pārbūves;

d) preces, kas uzskaitītas 40. pielikuma 2. daļā un kas paredzētas dažu tipu kuģu vai urbšanas vai ieguves platformu būvēšanai, remontam, apkopei, pārbūvei vai aprīkošanai, uzskata par nodotām īpašajai izmantošanai tad, kad kuģi vai urbšanas platformu nodod citai personai, kas nav atļaujas turētājs, vai kad to atkal dara pieejamu tās īpašniekam, cita starpā, pēc apkopes, remonta vai pārbūves;

e) preces, kas minētas 40. pielikuma 2. daļā un ko piegādā tieši uz kuģa aprīkošanas nolūkos, uzskata par nodotām īpašajai izmantošanai tādas piegādes brīdī;

f) civilās aviācijas lidaparātus uzskata par nodotiem konkrētai izmantošanai tad, kad tos ieraksta tādam nolūkam paredzētā publiskā reģistrā.

2. Atkritumus un lūžņus, kas rodas preču apstrādes vai pārstrādes gaitā un dabiskos zudumus uzskata par īpašai izmantošanai nodotām precēm.

296. pants

1. Atļaujas turētāja pierādītos pamatotos gadījumos muitas dienesti var ļaut šajā iedaļā minētās preces glabāt kopā ar tāda paša tipa un kvalitātes precēm, kurām ir tādas pašas tehniskās un fiziskās pazīmes.

Ja preces glabā tādā veidā, šī iedaļa attiecas uz preču daudzumu, kas vienlīdzīgs tam, ko laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar šo iedaļu.

2. Ar izņēmumu no 1. punkta, muitas dienesti var ļaut preces, kas uzskaitītas 39. pielikumā un ko laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar šo iedaļu, glabāt sajauktas ar citām tajā pašā pielikumā uzskaitītām precēm vai kopā ar neapstrādātām naftas eļļām, kas iekļautas KN kodā 27090000.

3. Preces, kas minētas 2. punktā, bet kas nav tāda paša tipa vai kvalitātes preces un kam nav tādas pašas tehniskās vai fiziskās pazīmes, jaukti glabāt ļauts tikai tad, ja visu glabājuma porciju paredzēts apstrādāt atbilstīgi kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas 4. un 5. papildpiezīmei.

297. pants

1. Ja preces Kopienā nodod citam īpašniekam, tad īpašumtiesību pārņēmējam jābūt atļaujai, kas izdota saskaņā ar 291. pantu.

2. Ar izņēmumu no 294. panta, visas preces jānodod paredzētajai īpašajai izmantošanai viena gada laikā no īpašumtiesību nodošanas dienas; taču šo termiņu var pagarināt saskaņā ar 294. panta 3. punktu.

298. pants

1. Preces, uz kurām attiecas 297. pants, pārsūtot no vienas dalībvalsts uz otru, izmanto 471.—495. pantā paredzēto T5 kontroleksemplāru, ievērojot 2.—8. punktā izklāstīto procedūru.

2. Nosūtītājs T5 kontroleksemplāru aizpilda sešos eksemplāros (vienu oriģinālu un piecas kopijas). Kopijas attiecīgi numurē.

T5 kontroleksemplārā tiek minēts:

- A ailē ("Nosūtītāja muitas iestāde") — kompetentā muitas iestāde izvešanas dalībvalstī,

- 2. ailē — nosūtītāja vārds vai nosaukums un pilna adrese,

- 8. ailē — saņēmēja vārds vai nosaukums un pilna adrese,

- ailē "Svarīga piezīme" (zem 14. ailes "Deklarētājs/Pārstāvis") — starp abiem esošajiem ievilkumiem iesprauž trešo: "gadījumā, ja preču nosūtīšana ir pakļauta "īpašā izmantojuma" kontrolei — tālāk norādītais nosūtītājs",

- attiecīgi 31. un 33. ailē — preču apraksts nosūtīšanas brīdī, tostarp vienību skaits un attiecīgais kombinētās nomenklatūras kods,

- 38. ailē — preču tīrsvars,

- 103. ailē — preču tīrais daudzums vārdos,

- 104. ailē — ievelk ķeksīti aili "Cits (precizēt)" un drukātiem burtiem izdara vienu no šādiem ierakstiem:

- DESTINO ESPECIAL: MERCANCÍAS QUE DEBEN PONERSE A DISPOSICIÓN DEL CESIONARIO [REGLAMENTO (CEE) No 2454/93, ARTÍCULO 298],

- SÆRLIGT ANVENDELSESFORMÅL: SKAL STILLES TIL RÅDIGHED FOR ERHVERVEREN (FORORDNING (EØF) Nr. 2454/93, ARTIKEL 298),

- BESONDERE VERWENDUNG: WAREN SIND DEM ÜBERNEHMER ZUR VERFÜGUNG ZU STELLEN (ARTIKEL 298 DER VERORDNUNG (EWG) Nr. 2454/93),

- ΕΙΔΙΚΟΣ ΠΡΟΟΡΙΣΜΟΣ: ΕΜΠΟΡΕΥΜΑΤΑ ΠΟΥ ΠΡΕΠΕΙ ΝΑ ΤΕΘΟΥΝ ΣΤΗ ΔΙΑΘΕΣΗ ΤΟΥ ΕΚΔΟΧΕΑ [ΚΑΝΟΝΙΣΜΟΣ (ΕΟΚ) αριθ. 2454/93, ΑΡΘΡΟ 298],

- END-USE: GOODS TO BE PLACED AT THE DISPOSAL OF THE TRANSFEREE (REGULATION (EEC) No 2454/93, ARTICLE 298),

- DESTINATION PARTICULIÈRE: MARCHANDISES À METTRE À LA DISPOSITION DU CESSIONNAIRE [RÈGLEMENT (CEE) No 2454/93, ARTICLE 298],

- DESTINAZIONE PARTICOLARE: MERCI DA METTERE A DISPOSIZIONE DEL CESSIONARIO [REGOLAMENTO (CEE) N. 2454/93, ARTICOLO 298],

- BIJZONDERE BESTEMMING: GOEDEREN TER BESCHIKKING TE STELLEN VAN DE CESSIONARIS (VERORDENING (EEG) Nr. 2454/93, ARTIKEL 298),

- DESTINO ESPECIAL: MERCADORIAS A PÔR À DISPOSIÇÃO DO CESSIONÁRIO [REGULAMENTO (CEE) N.o 2454/93, ARTIGO 298.o];

- 106. ailē:

a) gadījumos, kad preces pēc laišanas brīvā apgrozībā ir kādā veidā apstrādātas vai pārstrādātas — preču apraksts brīdī, kad tās laistas brīvā apgrozībā, kā arī attiecīgais KN kods;

b) deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā reģistrācijas numurs un datums, kā arī tā muitas iestādes nosaukums un adrese, kurā deklarācija iesniegta.

- E ailē, veidlapas otrā pusē ("Aizpilda nosūtīšanas dalībvalsts"):

- galamērķa dalībvalsts kompetentā muitas iestāde,

- preču nosūtīšanas diena.

3. Kravas nosūtītājs pirmo eksemplāru patur 293. panta b) apakšpunktā minētajā uzskaitē, bet otro un trešo eksemplāru pirms preču nosūtīšanas nosūta kompetentajai muitas iestādei tās noteiktā kārtībā. Ceturto un piekto eksemplāru, kā arī oriģinālu kravas nosūtītājs kopā ar precēm sūta kravas saņēmējam. Kompetentā muitas iestāde otro eksemplāru patur savā uzskaitē, bet trešo eksemplāru nosūta galamērķa dalībvalsts kompetentajai muitas iestādei.

4. Preces saņemot, kravas saņēmējs tās iekļauj 293. panta b) apakšpunktā minētajā uzskaitē, pievienojot oriģinālu; ceturto eksemplāru tūlīt nosūta galamērķa dalībvalsts kompetentajai muitas iestādei šās dalībvalsts noteiktā kārtībā, norādot preču pienākšanas dienu. Kravas saņēmējs tūlīt informē muitu par pārsniegtiem daudzumiem, iztrūkumiem, aizstāšanu vai citām novirzēm. Turklāt kravas saņēmējs nosūta piekto eksemplāru kravas nosūtītājam.

5. Šā panta 4. punktā minētajā dienā šajā nodaļā izklāstītie kravas nosūtītāja pienākumi tiek nodoti kravas saņēmējam. Līdz tam minētie pienākumi pildāmi kravas nosūtītājam.

6. Preces, ko sūta saskaņā ar šajā pantā noteikto procedūru, neuzrāda ne nosūtītājā muitas iestādē, ne galamērķa muitas iestādē.

7. Šā panta noteikumi vienlīdz attiecas arī uz precēm, kuru pārvadājuma maršruts starp divām vietām Kopienā iet caur kādas EBTA valsts teritoriju un kuras tālāk pārsūta no tādas valsts.

8. Nosūtīšanas dalībvalsts un galamērķa dalībvalsts muitas iestādes izdara periodiskas pārbaudes attiecīgi kravas nosūtītāja un kravas saņēmēja telpās. Kravas nosūtītājs un saņēmējs šajā ziņā sadarbojas ar muitas dienestiem un sniedz tām visu prasīto informāciju.

299. pants

1. Ar izņēmumu no 298. panta, aviosabiedrībām, kas ir iesaistītas starptautiskā satiksmē, nav jāizmanto T5 kontroleksemplārs, ja tās pārvadā materiālus lidaparātu apkopei vai remontam vai nu saskaņā ar apmaiņas nolīgumiem vai aviosabiedrību pašu vajadzībām.

Tādā gadījumā preces pārvadā ar aviopārvadājumu pavadzīmi vai līdzvērtīgu dokumentu saskaņā ar 298. panta 6. punktu.

2. Aviopārvadājumu pavadzīmē vai tai līdzvērtīgā dokumentā iekļauj vismaz šādus datus:

a) nosūtītājas aviosabiedrības nosaukums;

b) izlidošanas lidostas nosaukums;

c) saņēmējas aviosabiedrības nosaukums;

d) galamērķa lidostas nosaukums;

e) materiālu apraksts;

f) priekšmetu skaits.

Šā punkta iepriekšējā daļā minētos datus pēc izvēles var sniegt kodētā veidā vai atsaucoties uz kādu pievienotu dokumentu.

3. Aviopārvadājumu pavadzīmes vai tai līdzvērtīga dokumenta galvenajā lapā ir viena no šādām norādēm drukātiem burtiem:

- DESTINO ESPECIAL,

- SÆRLIGT ANVENDELSESFORMÅL,

- BESONDERE VERWENDUNG,

- ΕΙΔΙΚΟΣ ΠΡΟΟΡΙΣΜΟΣ,

- END-USE,

- DESTINATION PARTICULIÈRE,

- DESTINAZIONE PARTICOLARE,

- BIJZONDERE BESTEMMING,

- DESTINO ESPECIAL.

4. Katrā dalībvalstī katra aviosabiedrība, kas nosūta vai saņem 1. punktā minētos materiālus, kontroles vajadzībām kompetentiem muitas dienestiem dara pieejamu 293. panta b) apakšpunktā minēto uzskaiti.

5. Kravas nosūtītāja aviosabiedrība patur aviopārvadājumu pavadzīmes vai tai līdzvērtīga dokumenta kopiju savai uzskaitei un dara pieejamu papildu kopiju kompetentajai muitas iestādei kārtībā, kādu norāda izsūtīšanas dalībvalsts muitas dienesti.

Kravas saņēmēja aviosabiedrība patur aviopārvadājumu pavadzīmes vai tai līdzvērtīga dokumenta kopiju savai uzskaitei un uzrāda papildu kopiju kompetentajai muitas iestādei kārtībā, kādu norāda galamērķa dalībvalsts muitas dienesti.

6. Neskartos materiālus un aviopārvadājumu pavadzīmes vai tai līdzvērtīga dokumenta kopijas nogādā saņēmējai aviosabiedrībai vietās, ko norāda muitas dienesti aviosabiedrības reģistrācijas dalībvalstī. Materiālus iekļauj arī 293. panta b) apakšpunktā minētajā uzskaitē.

Materiālus un aviopārvadājumu pavadzīmes vai tai līdzvērtīga dokumenta kopijas piegādā un šā panta iepriekšējā daļā minēto reģistrāciju izdara piecās dienās pēc materiālu pārvadātāja lidaparāta izlidošanas.

7. Šajā pantā noteiktie pienākumi no kravas nosūtītājas aviosabiedrības pāriet kravas saņēmējai aviosabiedrībai tad, kad neskartos materiālus un aviopārvadājumu pavadzīmes vai tai līdzvērtīga dokumenta kopijas nogādā pēdējai minētajai aviosabiedrībai.

300. pants

Ja preces kādas dalībvalsts teritorijā nodod citai personai, tad par to ziņo muitas dienestiem. Minētie dienesti nosaka ziņošanas formu, termiņu un citas prasības. Ziņojumā skaidri jāmin preču nodošanas diena.

No nodošanas dienas pārņēmējs uzņemas šajā iedaļā noteiktās saistības attiecībā uz nodotajām precēm.

301. pants

1. Saskaņā ar 291. pantu izdotas atļaujas turētājam iesniedzot attiecīgu lūgumu, muitas dienesti, ievērojot pašu noteiktus nosacījumus, apstiprina vietas, še turpmāk "cietzemes bāzes", kurās var glabāt 40. pielikuma 2. daļas B iedaļā uzskaitītās preces un ar tām veikt jebkāda veida darbības.

2. Neskarot 298. pantu, papildus pienācīgai reģistrēšanai 293. panta b) apakšpunktā minētajā uzskaitē par 1. punktā minētām precēm citas formalitātes nav jākārto, ja preces pārvieto:

a) no cietzemes bāzēm uz platformām neatkarīgi no tā, vai tās atrodas teritoriālajos ūdeņos vai ārpus tiem, un otrādi;

b) attiecīgos gadījumos — no cietzemes bāzēm uz vietām, no kurām preces nosūta uz platformām, kā arī no vietām, kurās preces izkrauj no platformām, līdz cietzemes bāzēm;

c) no vietām, no kurām preces nosūta uz platformām neatkarīgi no tā, vai tās atrodas teritoriālajos ūdeņos vai ārpus tiem, gadījumos, kad preces nosūta uz platformām, tās nevedot caur cietzemes bāzēm, un otrādi;

d) starp platformām neatkarīgi no tā, vai tās atrodas teritoriālajos ūdeņos vai ārpus tiem.

302. pants

1. Muitas dienesti nedod apstiprinājumu citādai preču izmantošanai kā saskaņā ar 291. pantā minēto labvēlīgā tarifa režīmu, ja vien atļaujas turētājs muitas iestādēm pieņemamā veidā nepierāda, ka preces paredzētajai īpašajai izmantošanai nodot izrādījies neiespējami tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar atļaujas turētāja stāvokli vai pašām precēm.

2. Ar izņēmumu no 1. punkta, saistībā ar 40. pielikuma 1. un 2. daļā uzskaitītiem produktiem muitas dienesti dod apstiprinājumu citādai preču izmantošanai nekā saskaņā ar labvēlīgā tarifa režīmu, ja tās uzskata, ka tam ir saimniecisks pamatojums.

3. Šā panta iepriekšējā daļā minētais apstiprinājums tiek dots ar nosacījumu, ka atļaujas turētājs samaksā atbilstīgi Kodeksa 208. pantam noteiktus ievedmuitas nodokļus.

303. pants

1. Muitas dienesti nedod apstiprinājumu preču izvešanai no Kopienas muitas teritorijas vai preču iznīcināšanai muitas uzraudzībā, ja vien atļaujas turētājs muitas iestādēm pieņemamā veidā nepierāda, ka preces paredzētajai īpašajai izmantošanai nodot izrādījies neiespējami tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar atļaujas turētāja stāvokli vai pašām precēm.

Ja tiek dots apstiprinājums preču izvešanai no Kopienas muitas teritorijas, tad pēc izvešanas deklarācijas pieņemšanas preces uzskata par ārpuskopienas precēm.

Saistībā ar lauksaimniecības produktiem vienotā administratīvā dokumenta 44. ailē ir viena no šādām norādēm drukātiem burtiem:

- DESTINO ESPECIAL: MERCANCÍAS PREVISTAS PARA LA EXPORTACIÓN [REGLAMENTO (CEE) No 2454/93, ARTÍCULO 303]: APLICACIÓN DE LOS MONTANTES COMPENSATORIOS MONETARIOS Y RESTITUCIONES AGRARIAS EXCLUIDA,

- SÆRLIGT ANVENDELSESFORMÅL: VARER BESTEMT TIL UDFØRSEL I (FORORDNING (EØF) Nr. 2454/93, ARTIKEL 303): ANVENDELSE AF MONETÆRE UDLIGNINGSBELØB OG LANDBRUGSRESTITUTIONER ER UDELUKKET,

- BESONDERE VERWENDUNG: ZUR AUSFUHR VORGESEHENE WAREN (ARTIKEL 303 DER VERORDNUNG (EWG) Nr. 2454/93): ANWENDUNG DER WÄHRUNGSAUSGLEICHSBETRÄGE UND LANDWIRTSCHAFTLICHEN AUSFUHRERSTATTUNGEN AUSGESCHLOSSEN,

- ΕΙΔΙΚΟΣ ΠΡΟΟΡΙΣΜΟΣ: ΕΜΠΟΡΕΥΜΑΤΑ ΠΟΥ ΠΡΟΟΡΙΖΟΝΤΑΙ ΓΙΑ ΕΞΑΓΩΓΗ [ΚΑΝΟΝΙΣΜΟΣ (ΕΟΚ) αριθ. 2454/93, ΑΡΘΡΟ 303]: ΑΠΟΚΛΕΙΕΤΑΙ Η ΕΦΑΡΜΟΓΗ ΤΩΝ ΝΟΜΙΣΜΑΤΙΚΩΝ ΕΞΙΣΩΤΙΚΩΝ ΠΟΣΩΝ ΚΑΙ ΤΩΝ ΓΕΩΡΓΙΚΩΝ ΕΠΙΣΤΡΟΦΩΝ,

- END-USE: GOODS DESTINED FOR EXPORTATION (REGULATION (EEC) No 2454/93, ARTICLE 303). MONETARY COMPENSATORY AMOUNTS AND AGRICULTURAL REFUNDS NOT APPLICABLE,

- DESTINATION PARTICULIÈRE: MARCHANDISES PRÉVUES POUR L'EXPORTATION [RÈGLEMENT (CEE) No 2454/93, ARTICLE 303]: APPLICATION DES MONTANTS COMPENSATOIRES MONÉTAIRES ET RESTITUTIONS AGRICOLES EXCLUE,

- DESTINAZIONE PARTICOLARE: MERCI PREVISTE PER L'ESPORTAZIONE [REGOLAMENTO (CEE) N. 2454/93, ARTICOLO 303]: APPLICAZIONE DEI MONTANTI COMPENSATORI MONETARI E RESTITUZIONI AGRICOLE ESCLUSA,

- BIJZONDERE BESTEMMING: VOOR UITVOER BESTEMDE GOEDEREN (VERORDENING (EEG) Nr. 2454/93, ARTIKEL 303): TOEKENNING VAN MONETAIRE COMPENSERENDE BEDRAGEN EN LANDBOUWRESTITUTIES UITGESLOTEN,

- DESTINO ESPECIAL: MERCADORIAS PREVISTAS PARA A EXPORTAÇÃO [REGULAMENTO (CEE) N.o 2454/93, ARTIGO 303.o]: APLICAÇÃO DOS MONTANTES COMPENSATÓRIOS MONETARIOS E RESTITUIÇÕES AGRÍCOLAS EXCLUÍDA.

2. Ar izņēmumu no 1. punkta, saistībā ar 40. pielikuma 1. un 2. daļā uzskaitītām precēm muitas dienesti dod apstiprinājumu preču izvešanai no Kopienas muitas teritorijas, ja uzskata, ka tam ir saimniecisks pamatojums.

3. Šā panta 1. punkts neattiecas uz precēm, ko atbilstīgi 296. panta 3. punktam glabā jaukti, ja vien neizved vai neiznīcina visu jaukti glabāto porciju.

304. pants

1. Ja ievedmuitas nodoklis, ko saskaņā ar īpašas izmantošanas režīmu uzliek īpašai izmantošanai paredzētām precēm, nav zemāks par parastā kārtībā uzliktu ievedmuitas nodokli, tad minētās preces klasificē KN kodā, kurā ir atsauce uz īpašo izmantošanu, un šo iedaļu nepiemēro.

2. Šo iedaļu nepiemēro 41. pielikumā uzskaitītām precēm.

2. iedaļa

Zirgi kaušanai

305. pants

1. Kaušanai paredzētus zirgus, kas iekļauti KN kodā 01011910, laiž brīvā apgrozībā, ievērojot šādus nosacījumus:

a) saskaņā ar Kodeksa 208. pantu jāiemaksā nodrošinājums, kas segtu iespējamo muitas parādu; un

b) brīdī, kad notiek laišana brīvā apgrozībā, muitas iestādei pieņemamā veidā katrs zirgs jāiezīmē ar skaidri saskatāmu zīmi, uz kreisā pleca nogriežot spalvu ar šķērēm vai citādi X veidā, ar to norādot, ka zirgs paredzēts kaušanai, kā arī iegriežot numuru, pēc kura zirgu identificēt laikā no laišanas brīvā apgrozībā līdz kaušanai.

2. Iezīmējuma aprakstu iekļauj deklarācijā par zirgu laišanu brīvā apgrozībā. Deklarācijas kopiju sūta līdzi zirgu pārvadājumam, un tas nonāk pie 308. panta 1. punktā minētās iestādes.

3. Deklarētāja saistības ir noteiktas 293. pantā.

306. pants

1. Pēc laišanas brīvā apgrozībā zirgus ar muitas iestādes pienācīgi aizplombētu transportlīdzekli (neskarot valsts noteikumus par plombu uzlaušanu un aizstāšanu ārkārtas gadījumos) tieši pārved uz muitas dienestu atzītu kautuvi kaušanai.

2. Pēc ierašanās kautuvē transportlīdzeklim noņem plombu un zirgus izved kompetentās iestādes klātbūtnē.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro gadījumos, kad muitas iestāde, kurā dota atlaišanas atļauja, atrodas kautuvē, ja zirgus savā pārziņā tūlīt pārņem 308. panta 1. punktā minētā iestāde.

Turklāt gadījumos, kad muitas iestāde, kurā dota atlaišanas atļauja, atrodas pavisam netālu no kautuves, muitas dienesti plombēšanas vietā var veikt citus atbilstošus uzraudzības pasākumus, lai nodrošinātu to, ka zirgus pārved tieši uz kautuvi un tos savā pārziņā pārņem 308. panta 1. punktā minētā iestāde.

307. pants

Ja kādu zirgu kautuvē nevar identificēt vai ja nav ievērots 306. pants, tad kompetentā iestāde par to tūlīt informē kompetento muitas iestādi, kurā veic vajadzīgos pasākumus.

308. pants

1. Pierādījums par zirgu nokaušanu var būt vai nu sertifikāts ko izdod tam pilnvarota iestāde, vai vīza, ko minētā iestāde ieraksta 305. panta 2. punktā minētās deklarācijas kopijā un kas apliecina, ka nokautie dzīvnieki ir brīvās apgrozības deklarācijā minētie dzīvnieki.

2. 30 dienās pēc brīvās apgrozības deklarācijas pieņemšanas pierādījumiem par nokaušanu jānonāk muitas iestādē, kurā minētā deklarācija tikusi uzrādīta, vai nu tieši no 1. punktā minētās iestādes vai ar deklarētāja starpniecību saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts lēmumu.

II SADAĻA

TRANZĪTS

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

309. pants

Šajā sadaļā:

a) "transportlīdzeklis" konkrēti ir:

- ceļu transportlīdzeklis, piekabe vai puspiekabe,

- dzelzceļa pasažieru vai preču vagons,

- laiva vai kuģis,

- lidaparāts,

- konteiners 670. panta g) apakšpunkta nozīmē;

b) "nosūtītāja muitas iestāde" ir:

muitas iestāde, kurā sākas Kopienas tranzītpārvadājums;

c) "tranzīta muitas iestāde" ir:

- muitas iestāde vietā, kur notiek izvešana no Kopienas muitas teritorijas, ja sūtījumu no minētās teritorijas Kopienas tranzītpārvadājuma laikā izved pāri robežai starp kādu dalībvalsti un trešo valsti,

- muitas iestāde vietā, kur notiek ievešana Kopienas muitas teritorijā, ja preces Kopienas tranzītpārvadājuma laikā ir šķērsojušas kādas trešas valsts teritoriju;

d) "galamērķa muitas iestāde" ir:

muitas iestāde, kur preces, uz kurām attiecina Kopienas tranzīta procedūru, ir jāuzrāda, lai beigtu Kopienas tranzītpārvadājumu;

e) "galvojuma muitas iestāde" ir:

muitas iestāde, kur iesniedz vispārēju vai noteiktas summas galvojumu.

2. NODAĻA

Darbības joma

310. pants

1. Kopienas preces:

- par kurām nokārtotas muitas izvešanas formalitātes, lai saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku piešķirtu kompensācijas maksājumus par izvešanu uz trešām valstīm,

vai

- par kurām ievedmuitas nodokļu atmaksu vai atlaidi piešķir ar nosacījumu, ka preces no Kopienas muitas teritorijas atkal izved vai tās novieto muitas noliktavā, brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, vai tām piemēro muitas procedūru, kas nav laišana brīvā apgrozībā,

vai

- ko laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar procedūras "ievešana pārstrādei" nodokļu atmaksas sistēmu, lai tās vēlāk izvestu kā kompensācijas produktus, un par ko var iesniegt pieteikumu uz atmaksājumu saskaņā ar Kodeksa 128. pantu, ja attiecīgajai personai ir nolūks tādu pieteikumu iesniegt,

vai

- kurām piemēro kādu izvešanas nodokļu sistēmu un par kurām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, tās izvedot uz trešām valstīm, ir nokārtotas muitas formalitātes,

vai

- kuras nāk no intervences krājumiem, kurām piemēro kontroles pasākumus attiecībā uz to izmantojumu un/vai galamērķi un par kurām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, tās izvedot uz trešām valstīm, ir nokārtotas muitas formalitātes,

pārvadā atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai saskaņā ar Kodeksa 91. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2. Šā panta 1. punktā minētās preces, kuras no Kopienas muitas teritorijas neizved, uzskata par Kopienas precēm, ar noteikumu, ka tiek apliecināts, ka ir atcelta izvešanas deklarācija, muitas formalitātes attiecībā uz Kopienas pasākumiem, ar kuriem saskaņā prasīta preču izvešana no minētās muitas teritorijas, kā arī tādu formalitāšu sekas.

311. pants

Neskarot 310. panta 1. punktu, Kopienas preces, kuras nosūta:

a) no vienas Kopienas muitas teritorijas vietas uz citu, braucot cauri vienas vai vairāku EBTA valstu teritorijai;

b) saskaņā ar administratīvās sadarbības metodēm, kas noteiktas pārejas posmā, lai tirdzniecībā starp Kopienu, kāda tā bija 1985. gada 31. decembrī, un Spāniju un Portugāli, kā arī tirdzniecībā starp abām minētajām dalībvalstīm nodrošinātu brīvu apriti precēm, kurām vēl nav pilnīgi atcelta ievedmuita vai kurām vēl nepiemēro citus Pievienošanās aktā noteiktus pasākumus;

c) - no Kopienas muitas teritorijas daļas, kur piemēro Padomes Direktīvu 77/388/EEK, uz citu Kopienas muitas teritorijas daļu, kur minēto direktīvu nepiemēro, vai

- no Kopienas muitas teritorijas daļas, kur nepiemēro Padomes Direktīvu 77/388/EEK, uz citu Kopienas muitas teritorijas daļu, kur minēto direktīvu piemēro, vai

- no Kopienas muitas teritorijas daļas, kur nepiemēro Padomes Direktīvu 77/388/EEK, uz citu Kopienas muitas teritorijas daļu, kur arī minēto direktīvu nepiemēro,

pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai.

312. pants

Preces, kurām piemēro Kopienas tranzīta procedūru, atbilstīgi tādai procedūrai starp divām vietām Kopienas muitas teritorijā caur kādas trešās valsts teritoriju, kas nav EBTA valsts, var pārvadāt ar noteikumu, ka pārvadāšana caur tādu trešu valsti notiek ar kādā dalībvalstī sagatavotu vienotu pārvadājuma dokumentu; tādā gadījumā procedūras darbību trešas valsts teritorijā pārtrauc.

3. NODAĻA

Preču Kopienas statuss

313. pants

1. Ievērojot 2. punktā uzskaitītos izņēmumus, visas preces, ko pārvadā starp divām vietām Kopienas muitas teritorijā, uzskata par Kopienas precēm, ja vien nav konstatēts, ka tām nav Kopienas statusa.

2. Šādas preces neuzskata par Kopienas precēm, ja vien saskaņā ar 314.—323. pantu nav konstatēts, ka tām ir Kopienas preču statuss:

a) preces, ko pārvadā ar kādu no Kodeksa 163. panta 2. punkta b)—e) apakšpunktā minētiem dokumentiem;

b) preces, ko starp divām vietām Kopienas muitas teritorijā pārvadā caur kādas trešas valsts teritoriju;

c) preces, ko pārvadā:

- pa gaisu no kādas lidostas trešā valstī uz kādu lidostu Kopienas muitas teritorijā,

- pa jūru no kādas ostas trešā valstī uz kādu ostu Kopienas muitas teritorijā,

- pa jūru no brīvās zonas kādā ostā, kas atrodas Kopienas muitas teritorijā un kur preces kuģī iekrautas vai pārkrautas, uz citu ostu minētajā teritorijā, ja vien muitas dienesti kuģa dokumentos nav norādījuši, ka attiecīgais kuģis nāk no ostas daļas, kas nav iekļauta brīvajā zonā;

d) preces, ko sūtījumos sūta no pasta kantora, kurš atrodas Kopienas muitas teritorijā, ja pakām vai pavaddokumentiem ir pievienota 42. pielikumā dotam paraugam atbilstoša zīme. Nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienestu pienākums ir tādu zīmi pievienot vai uzdot to pievienot pakām un pavaddokumentiem, ja preces nav Kopienas preces,

e) preces, ko pa jūru no kādas ostas Kopienas muitas teritorijā uz kādu citu ostu tajā pašā teritorijā pārvadā

- ar kuģi, kas ierodas no trešas valsts ar trešā valstī iekrautām precēm un kas ir piestājis vienā vai vairākās Kopienas ostās, vai

- ar kuģi, kas iet uz trešu valsti ar Kopienas ostā iekrautām precēm, kuras paredzēts izkraut trešā valstī, un kas ir piestājis vienā vai vairākās Kopienas ostās, vai

- ar kuģi, kas posmā starp Kopienas izbraukšanas ostu un Kopienas galamērķa ostu piestājis vienā vai vairākās ostās trešās valstīs, vai

- ar kuģi, kas ierodas tieši brīvajā zonā, vai

- ar kuģi, kas piestājis ostā, kurā ir brīva zona, ja vien muitas dienesti kuģa dokumentos nav norādījuši, ka kuģis nāk no ostas daļas, kas nav iekļauta brīvajā zonā.

3. a) Neskarot Kodeksa 170. pantu, kuģa kapteiņa vai viņa pārstāvja pienākums ir par kuģa ierašanos informēt muitas dienestus ostā, kurā preces izkrauj, un norādīt no kuras ostas kuģis ar sākotnējo kravu izbraucis, kā arī visas ostas, kurās kuģis piestājis vai plānojis piestāt pirms Kopienas galamērķa ostas. Pēc attiecīga lūguma kuģa kapteinis iesniedz dotās informācijas apliecināšanai vajadzīgus dokumentus, piemēram, kuģa žurnālu.

Ja galamērķa ostas muitas dienestiem pieņemamā veidā netiek sniegta vajadzīgā informācija, tad visas ar attiecīgo kuģi pārvadātas preces uzskata par ārpuskopienas precēm, ja vien to Kopienas statusu nenosaka saskaņā ar 314.—323. pantu.

b) Lai pildītu a) apakšpunktā noteikto pienākumu, kuģa kapteinis vai tā pārstāvis muitas dienestiem Kopienas ostā, kurā preces izkrauj, var uzrādīt informācijas dokumenta kopiju, kurai autentiskumu piešķīrušas Kopienas muitas teritorijā esošas izbraukšanas ostas muitas dienesti un kurā norādīta paredzētā galamērķa osta, kā arī visas ostas, kurās kuģis varētu piestāt.

Taču informācijas dokumenta izmantošana ir obligāta, ja ar kuģi pārvadā Kodeksa 91. panta 1. punktā minētās preces.

c) Muitas dienesti galamērķa ostā var nepiemērot a) un b) apakšpunktu attiecībā uz kuģiem:

- kuri noteikti, piemēram, pamatojoties uz to kuģošanas darbību veidu un ģeogrāfisko tvērumu, kursē tikai starp Kopienas ostām un neapmeklē trešas valstis, vai

- kurus vada kuģošanas sabiedrības, kam ir atļauts izmantot 448. panta 11. punktā aprakstīto vienkāršoto procedūru.

314. pants

1. Iepriekš 313. panta 2. punkta a)—c) un e) apakšpunktā minētos gadījumos preču Kopienas statusu nosaka, izmantojot kādu no 315.—318. pantā paredzētiem dokumentiem vai saskaņā ar 319.—323. pantā sīki izklāstītām procedūrām.

2. Šā panta 1. punktā minētos dokumentus un sīki izstrādātās procedūras izmanto attiecībā uz precēm:

a) kuras paredzētas izvešanai;

vai

b) kurām piemēro 310. panta 1. punkta pirmo ievilkumu;

vai

c) kuras ir iesaiņojumos, kam nav Kopienas statusa;

vai

d) kuras no vienas dalībvalsts uz citu nepārvadā tieši.

Šādas preces uzskata par tieši pārvadātām no vienas dalībvalsts uz citu:

- preces, kuras pārvadā, nebraucot cauri trešas valsts teritorijai,

- preces, kuras pārvadā caur vienas vai vairāku trešu valstu teritoriju, ar nosacījumu, ka pārvadājums caur tādu valsti notiek ar kādā dalībvalstī sagatavotu vienotu pārvadājuma dokumentu.

315. pants

1. Pierādījumus par Kopienas statusu saskaņā ar šo pantu sniedz, uzrādot T2L dokumentu.

2. T2L dokumentu sagatavo veidlapā, kas atbilst 31. un 32. pielikumā dotajam 4. eksemplāra vai 4./5. eksemplāra paraugam.

Minētajai veidlapai pievieno vienu vai vairākas veidlapas, kas atbilst 33. un 34. pielikumā dotajam 4. eksemplāra vai 4./5. eksemplāra paraugam.

Ja dalībvalstis neļauj izmantot papildu veidlapas, jo deklarācijas sagatavo ar datorizētu sistēmu, tad veidlapai pievieno vienu vai vairākas veidlapas, kas atbilst 31. un 32. pielikumā dotajam 4. eksemplāra vai 4./5. eksemplāra paraugam.

3. Attiecīgā persona veidlapas 1. ailes labējā apakšiedaļā ieraksta "T2L", bet izmantoto papildu veidlapu 1. ailes labējā apakšiedaļā — "T2L BIS".

4. Ja T2L dokumentu sagatavo par sūtījumu, kurā ir divu vai vairāku veidu preces, tad ar šīm precēm saistītos datus var ierakstīt vienā vai vairākos kravas sarakstos 341. panta 2. punkta līdz 344. panta 2. punkta nozīmē, nevis T2L dokumentam izmantotās veidlapas 31. ailē "Preču iepakojumi un apraksts", 32. ailē "Pozīcijas nr.", 35. ailē "Bruto svars (kg)" un, attiecīgā gadījumā, 33. ailē "Preču kods", 38. ailē "Tīrsvars (kg)" un 44. ailē "Papildu informācija/uzrādītie dokumenti, sertifikāti un atļaujas".

Ja izmanto kravas sarakstus, tad T2L dokumentam izmantotās veidlapas attiecīgās ailes pārsvītro.

5. Šās regulas 342. panta b) apakšpunktā minētās ailes augšējā daļā ieraksta "T2L"; tās pašas ailes apakšējā daļa ir paredzēta muitas dienestu vīzai atbilstīgi 316. panta 2. punktam.

Kravas saraksta sleja "Nosūtīšanas/izvešanas valsts" nav jāaizpilda.

6. Kravas sarakstu sagatavo tikpat eksemplāros kā T2L dokumentu, uz kuru tas attiecas.

7. Ja vienam T2L dokumentam pievieno divus vai vairākus kravas sarakstus, tad attiecīgā persona tos pēc kārtas numurē; pievienoto kravas sarakstu skaitu ieraksta T2L dokumentam izmantotās veidlapas 4. ailē "Kravas saraksti".

316. pants

1. Ievērojot 324. pantu, T2L dokumentu sagatavo vienā eksemplārā.

2. T2L dokumentu un vajadzības gadījumā T2L BIS dokumentu(s) pēc attiecīgās personas lūguma vizē nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienesti. Vīzā jāiekļauj šāda informācija, ko pēc iespējas ieraksta minēto dokumentu C ailē (nosūtītāja muitas iestāde):

a) ja izmanto T2L dokumentu — nosūtītājas muitas iestādes nosaukums un zīmogs, kompetentās amatpersonas paraksts, vizēšanas datums un vai nu reģistrācijas numurs, vai nosūtīšanas deklarācijas numurs, ja tāda deklarācija ir vajadzīga;

b) ja izmanto T2L BIS dokumentu — T2L dokumenta numurs. Šo numuru iespiež vai nu ar zīmogu, uz kura redzams nosūtītājas muitas iestādes nosaukums, vai ieraksta ar roku. Ja numuru ieraksta ar roku, tad tam pievieno minētās muitas iestādes oficiālo zīmogu.

Dokumentus nogādā atpakaļ attiecīgajai personai, tiklīdz ir nokārtotas formalitātes, kas saistītas ar preču nosūtīšanu uz galamērķa dalībvalsti.

317. pants

1. Neskarot 315. un 316. pantu, pierādījumus par preču Kopienas statusu saskaņā ar šo pantu sniedz, uzrādot ar precēm saistītu faktūru vai pārvadājuma dokumentu.

2. Iepriekš 1. punktā minētajā faktūrā vai pārvadājuma dokumentā norāda vismaz kravas nosūtītāja vai deklarētāja — ja nosūtītājs un deklarētājs nav viena un tā pati persona — pilnu vārdu/nosaukumu un adresi, iepakojumu skaitu, veidu, marķējumu un numurus, preču aprakstu, bruto svaru kilogramos un, vajadzības gadījumā, konteineru numurus.

Deklarētājs minētajā dokumentā skaidri atzīmē "T2L" un pašrocīgi parakstās.

3. Deklarētāja pienācīgi aizpildītai un parakstītai faktūrai vai pārvadājuma dokumentam pēc deklarētāja lūguma autentiskumu piešķir nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienesti. Autentiskumu piešķir, norādot nosūtītājas muitas iestādes nosaukumu un uzliekot tā zīmogu, parakstoties kompetentajai amatpersonai un norādot autentiskuma piešķiršanas datumu, kā arī reģistrācijas numuru vai nosūtīšanas deklarācijas numuru, ja tāda deklarācija ir vajadzīga.

4. Ja kopējā vērtība Kopienas precēm, uz kurām attiecas faktūra vai pārvadājuma dokuments, kas aizpildīts un parakstīts saskaņā ar šā panta 2. punktu vai 224. panta 1. punktu, nepārsniedz EUR 10000, tad deklarētājam šis dokuments vai faktūra nav jāiesniedz vizēšanai nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienestiem.

Šā panta iepriekšējā daļā minētā gadījumā faktūrā vai pārvadājuma dokumentā papildus 2. punktā prasītai informācijai jāiekļauj ziņas par nosūtītāju muitas iestādi.

5. Šo pantu piemēro tikai tajos gadījumos, kad faktūra vai pārvadājuma dokuments attiecas vienīgi uz Kopienas precēm.

318. pants

Ja dokumentu, ar ko pierāda preču Kopienas statusu, izdod ar atpakaļejošu spēku, tad uz tā sarkanā krāsā ir viens no šādiem ierakstiem:

- Expedido a posteriori,

- Udstedt efterfølgende,

- Nachträglich ausgestellt,

- Εκδοθέν εκ των υστέρων,

- Issued retroactively,

- Délivré a posteriori,

- Rilasciato a posteriori,

- Achteraf afgegeven,

- Emitido a posteriori.

319. pants

1. Ja preces pārvadā ar TIR karneti vai ATA karneti, tad deklarētājs, ar nolūku pierādīt preču Kopienas statusu un ievērojot 314. panta 2. punktu, uz visiem attiecīgiem karnetes kuponiem, pirms uzrādīt karneti nosūtītājai muitas iestādei autentiskuma piešķiršanai, preču aprakstam paredzētajā ailē var ierakstīt "T2L" un savu parakstu. Uz visiem attiecīgiem kuponiem ierakstam "T2L" piešķir autentiskumu ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu un kompetentās amatpersonas parakstu.

2. Ja TIR karnete un ATA karnete attiecas gan uz Kopienas precēm, gan ārpuskopienas precēm, tad abu šo kategoriju preces norāda atsevišķi, un ierakstu "T2L" skaidri attiecina vienīgi uz Kopienas precēm.

320. pants

Gadījumos, kad jāpierāda Kopienas statuss mehāniskajiem ceļu transportlīdzekļiem, kas reģistrēti kādā dalībvalstī, tādus transportlīdzekļus uzskata par transportlīdzekļiem ar Kopienas statusu:

a) ja tiem ir reģistrācijas numura plāksnes un dokumenti un ja plāksnēs un dokumentos iekļautie reģistrācijas dati nepārprotami apliecina Kopienas statusu;

b) citos gadījumos — saskaņā ar 315.—323. pantu.

321. pants

Gadījumos, kad jāpierāda Kopienas statuss preču vagoniem, kas pieder kādas dalībvalsts dzelzceļa sabiedrībai, tādus vagonus uzskata par vagoniem ar Kopienas statusu:

a) ja Kopienas statusu apliecina uz vagoniem norādītie kodi un īpašuma zīme (īpaša burtu kombinācija);

b) citos gadījumos — ja tiek uzrādīts kāds no 315.—318. pantā minētiem dokumentiem.

322. pants

1. Gadījumos, kad jāpierāda Kopienas statuss iepakojumam, ko izmanto preču pārvadāšanai Kopienas iekšējā tirdzniecībā, ko var identificēt kā piederošu kādā dalībvalstī reģistrētai personai un ko pēc izlietošanas no kādas citas dalībvalsts tukšu nosūta atpakaļ, tādu iepakojumu uzskata par iepakojumu ar Kopienas statusu:

a) ja to deklarē kā Kopienas preces un nav šaubu par tādas deklarācijas patiesumu;

b) citos gadījumos — saskaņā ar 315.—323. pantu.

2. Šā panta 1. punktā paredzēto iespēju ļauj izmantot attiecībā uz tvertnēm, pakām, paliktņiem un tamlīdzīgiem materiāliem, izņemot konteinerus 670. panta nozīmē.

323. pants

Gadījumos, kad jāpierāda Kopienas statuss precēm pasažieru uzraudzītā bagāžā un ar noteikumu, ka preču paredzētais izmantojums nav tirdzniecisks, tās uzskata par precēm ar Kopienas statusu:

a) ja tās deklarē kā Kopienas preces un nav šaubu par tādas deklarācijas patiesumu;

b) citos gadījumos — saskaņā ar 315.—322. pantu.

324. pants

Dalībvalstu muitas dienesti savstarpēji palīdz pārbaudīt to dokumentu autentiskumu un pareizumu, kā arī to sīki izstrādāto procedūru likumību, ko saskaņā ar šo nodaļu izmanto preču Kopienas statusa pierādīšanai.

325. pants

Ar šo kā viena no administratīvās sadarbības metodēm, kas minētas Līguma 10. panta 2. punkta pirmajā daļā, tiek ieviests T2M dokuments. Šis dokuments ir pierādījums tam, ka dalībvalstu kuģu lomi, ko Kopienas muitas teritorijā nogādā nemainītā stāvoklī vai pēc tam, kad tie dalībvalstu kuģos apstrādāti tikai tādā mērā, ka apstrādes produkti netiek izslēgti no 3. nodaļas vai KN kodiem 1504 vai 2301, atbilst minētā Līguma 9. panta 2. punkta nosacījumiem.

326. pants

Par 325. pantā minētajiem lomiem un apstrādes produktiem saskaņā ar 329.—333. pantu sagatavo T2M dokumentu, ja:

a) kuģis, kas izvilcis lomu un — attiecīgos gadījumos — to uz kuģa apstrādājis, to pārved tieši uz kādu dalībvalsti, kas nav minētā kuģa dalībvalsts;

b) lomu uz kuģa apstrādā un apstrādes produktus tieši uz Kopienas muitas teritoriju pārved kādai dalībvalstij piederošs kuģis, kurā lomu pārkrāvis a) apakšpunktā minētais kuģis;

c) lomu vai apstrādes produktus tieši uz Kopienas muitas teritoriju pārved kādai dalībvalstij piederošs kuģis, kas nav minēts a) vai b) apakšpunktā un kurā pārkrauts loms vai apstrādes produkti;

d) kāds a), b) vai c) apakšpunktā minēts kuģis pārved lomu vai apstrādes produktus tieši uz kādu valsti vai teritoriju ārpus Kopienas, no kurienes tos nogādā Kopienas muitas teritorijā.

327. pants

1. T2M dokumenta veidlapa atbilst 43. pielikumā dotajam paraugam.

2. Oriģinālu drukā uz papīra bez mehāniskās papīra masas, kas derīgs rakstīšanai un sver vismaz 55 g/m2. Tam abās pusēs ir iespiests zaļš gijošēta aizsargraksta fons, lai novērstu mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem izdarītus viltojumus.

3. T2M veidlapas izmērs ir 210 × 297 mm, bet pieļaujams, ka garums ir vai nu par 5 mm mazāks, vai par 8 mm lielāks.

4. Veidlapas drukā kādā no Kopienas oficiālajām valodām, ko norāda tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurai pieder attiecīgais kuģis.

5. T2M veidlapas iesien komplektos pa 10, kur katrai veidlapai ir viens izņemams oriģināls un viena neizņemama ar koppapīru iegūta kopija. Iesietās grāmatiņas otrajā lapā izklāsta 44. pielikumā dotās piezīmes.

6. Uz katras T2M veidlapas ir atsevišķs sērijas numurs. Šis numurs ir viens un tas pats gan oriģinālam, gan kopijai.

7. Dalībvalstis T2M veidlapas var drukāt un iesiet grāmatiņās pašas, bet var arī šo darbu uzticēt apstiprinātām tipogrāfijām. Ja šo darbu veic apstiprinātas tipogrāfijas, tad katras grāmatiņas pirmajā lapā, kā arī katras veidlapas oriģinālā ir jābūt atzīmei par tipogrāfijas apstiprinājumu. Tāpat grāmatiņas pirmajā lapā un katras veidlapas oriģinālā ir jāatzīmē tipogrāfijas nosaukums un adrese vai zīme, pēc kuras tipogrāfiju var identificēt.

8. T2M veidlapas aizpilda vienā no Kopienas oficiālām valodām vai nu mašīnrakstā, vai salasāmā rokrakstā; pēdējā gadījumā raksta ar tinti, drukātiem burtiem. Ierakstus nedrīkst dzēst vai grozīt. Labojumus izdara, nepareizos vārdus pārsvītrojot un pievienojot vajadzīgos datus. Visus labojumus ar saviem iniciāļiem apliecina persona, kas parakstījusi attiecīgo deklarāciju.

328. pants

T2M veidlapu grāmatiņu pēc kuģa īpašnieka vai tā pārstāvja lūguma izdod kuģa reģistra ostas vai piederības ostas muitas dienesti. Veidlapu grāmatiņu izdod tikai tad, kad kuģa īpašnieks vai tā pārstāvis veidlapā lietotā valodā ir aizpildījis 1. un 2. aili visos grāmatiņas veidlapu oriģinālos un kopijās. Grāmatiņu izdodot, muitas dienesti aizpilda 3. aili visos grāmatiņas veidlapu oriģinālos un kopijās.

329. pants

Lomu izvilkušā kuģa kapteinis aizpilda 4., 5. un 8. aili vienas grāmatiņā iesietas veidlapas oriģinālā un kopijā:

a) ja lomu izkrauj dalībvalstī, kurai kuģis nepieder;

b) ja lomu pārkrauj kādai dalībvalstij piederošā citā kuģī;

c) ja lomu izkrauj kādā valstī vai teritorijā ārpus Kopienas muitas teritorijas.

330. pants

Ja lomu uz kuģa, ar kuru tas nozvejots, apstrādā, un apstrādes produkti ietilpst KN kodā 1504 vai 2301, tad minētā kuģa kapteinis aizpilda attiecīgā T2M dokumenta oriģināla un kopijas 4.—8. aili un apstrādi reģistrē kuģa žurnālā.

331. pants

Ja 329. panta b) apakšpunktā minēto lomu vai 330. pantā minētos apstrādes produktus pārkrauj, tad aizpilda arī T2M dokumenta oriģināla un kopijas 9. aili un pārkraušanas deklarāciju paraksta abi iesaistītie kapteiņi. T2M dokumenta oriģinālu izsniedz tā kuģa kapteinim, kurā lomu vai apstrādes produktus pārkrauj, un pārkraušanu reģistrē abu kuģu žurnālos.

332. pants

Ja 330. pantā minēto apstrādi izdara uz kādai dalībvalstij piederoša cita kuģa, kurā loms pārkrauts, tad šā kuģa kapteinis aizpilda 6., 7. un 10. aili T2M dokumenta oriģinālā, ko viņam nodod loma pārkraušanas brīdī, un apstrādi reģistrē sava kuģa žurnālā.

333. pants

Ja 329. panta b) apakšpunktā minēto lomu vai 330. pantā minētos apstrādes produktus pārkrauj otrreiz vai pārkrauj 332. pantā minētos apstrādes produktus, tad aizpilda arī T2M dokumenta oriģināla 11. aili un pārkraušanas deklarāciju paraksta abi iesaistītie kapteiņi.

T2M dokumenta oriģinālu izsniedz tā kuģa kapteinim, kurā lomu vai apstrādes produktus pārkrauj, un pārkraušanu reģistrē abu kuģu žurnālos.

334. pants

1. T2M dokumenta oriģinālu, kas sagatavots saskaņā ar 329. pantu vai attiecīgos gadījumos saskaņā ar 330.—333. pantu, uzrāda muitas iestādei, kurā 325. pantā minētos apstrādes produktus, uz kuriem dokuments attiecas, deklarē nodošanai kādā muitas procedūrā. Iestādēm ir tiesības prasīt dokumenta tulkojumu. Tāpat, lai pārbaudītu T2M dokumentā izdarītos ierakstus, iestādes var prasīt uzrādīt papildu dokumentus, cita starpā, 326. panta a), b) un c) apakšpunktā minēto kuģu dokumentus.

2. Gadījumos, kad 325. pantā minēto lomu vai apstrādes produktus, uz ko attiecas T2M dokuments, izkrauj kādā valstī vai teritorijā ārpus Kopienas, minētais dokuments ir derīgs vienīgi tad, ja tam pievieno tādas valsts vai teritorijas muitas dienestu izdotu sertifikātu.

Sertifikātā:

a) apliecina, ka loms vai apstrādes produkti, uz ko dokuments attiecas, attiecīgajā valstī vai teritorijā visu laiku atradušies muitas kontrolē un ka tur nav veiktas nekādas citas darbības kā vien tās, kas vajadzīgas loma vai produktu saglabāšanai;

b) norāda loma vai apstrādes produktu ievešanas un izvešanas dienas, kā arī veidu, kādā tos atkal nosūta uz Kopienu.

Ja minētā sertifikāta nav, tad tās dalībvalsts muitas dienesti, kurā lomu vai apstrādes produktus ieved, var pieņemt arī citus pēc to ieskatiem līdzvērtīgus dokumentus.

335. pants

1. Ja 325. pantā minēto lomu vai apstrādes produktus pārved uz kādu valsti vai teritoriju ārpus Kopienas muitas teritorijas pirms tos pa daļām nosūta uz Kopienas muitas teritoriju, tad 2M dokumenta oriģinālu, kas sagatavots saskaņā ar 329. pantu vai, attiecīgos gadījumos, saskaņā ar 330.—333. pantu, minētajā valstī vai teritorijā patur kapteinis vai tā pārstāvis. Dokumenta kopiju tūlīt nosūta zvejas kuģa reģistra ostas vai piederības ostas muitas iestādei.

2. Kapteinis vai tā pārstāvis par katru sūtījuma daļu sagatavo T2M dokumenta izrakstu, izmantojot veidlapu no T2M veidlapu grāmatiņas, kas izdota saskaņā ar 328. pantu.

Katrā izrakstā ir atsauce uz oriģināldokumentu, un 4. ailē norāda sūtījumā iekļauto produktu daudzumu un veidu.

Uz katra izraksta ir skaidri atzīmēts viens no šiem vārdiem:

- Extracto,

- Udskrift,

- Auszug,

- Απόσπασμα,

- Extract,

- Extrait,

- Estratto,

- Uittreksel,

- Extracto.

3. Par katru sūtījuma daļu T2M dokumenta izraksta oriģinālu kopā ar 334. panta 2. punktā minēto sertifikātu uzrāda tās dalībvalsts muitas iestādei, kurā sūtījuma daļā iekļautos produktus deklarē nodošanai kādā muitas procedūrā.

4. Iepriekš 3. punktā minētā muitas iestāde tūlīt nosūta muitas iestādei zvejas kuģa reģistra ostā vai piederības ostā T2M dokumenta izraksta apliecinātu kopiju. Kopijā ir atsauce uz muitas deklarāciju attiecībā uz paredzēto muitas procedūru.

5. T2M dokumenta oriģinālu patur, kamēr muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai nenodod visus produktus, uz kuriem dokuments attiecas.

Kapteinis vai tā pārstāvis attiecībā uz katru tādu apstrādi vai izmantošanu T2M oriģināla ailē "Piezīmes" ieraksta iepakojumu skaitu un veidu, bruto svaru (kg) un apstrādi vai izmantošanu, kādai preces nododamas. Ja preces apstrādei uz Kopienu atbilstīgi 2. punktam nosūta pa daļām, tad norāda arī attiecīgā izraksta numuru un datumu. Pēc tam, kad visi zivsaimniecības produkti, uz kuriem attiecas T2M dokumenta oriģināls, ir nodoti kādai muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai, minēto dokumentu tūlīt nosūta atpakaļ zvejas kuģa reģistra ostas vai piederības ostas muitas iestādei.

6. Lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu nomaksu, 3. punktā minēt muitas iestāde zivsaimniecības produktus ļauj muitot kā Kopienas statusa produktus tikai tad, ja tiek dots nodrošinājums. Nodrošinājumu atmaksā ar zvejas kuģa reģistra ostas vai piederības ostas muitas iestādes piekrišanu. Tādu piekrišanu dod ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad saņemts 5. punktā minētais T2M dokumenta oriģināls.

336. pants

Iepakojumam, ko uzrāda vienlaikus ar 325. pantā minēto lomu vai apstrādes produktiem, uz ko attiecas T2M dokuments, Kopienas iekšējo apstrādi atvēl tikai tad, ja muitas dienestiem var uzrādīt dokumentu, kurā apliecināts Kopienas statuss.

337. pants

Katru reizi zvejas kuģim atgriežoties reģistrācijas vai piederības ostā, ja kopš kuģa izbraukšanas ir izmantota T2M veidlapu grāmatiņa, īpašniekam vai tā pārstāvim grāmatiņa jāuzrāda izdevējai muitas iestādei kopiju pārbaudei.

Tāpat grāmatiņu uzrāda arī citos gadījumos, ja muitas dienesti to prasa.

Pēc katras pārbaudes grāmatiņu atdod tā izmantotājam, līdz izlietotas visas veidlapas.

338. pants

Ja kuģis, kam izdots 327. pantā minētā T2M veidlapu grāmatiņa, vēl nav izlietojis visas veidlapas, bet vairs neatbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai lomam atvēlētu Kopienas iekšējo apstrādi citās dalībvalstīs, grāmatiņu tūlīt nodod atpakaļ izdevējai muitas iestādei.

339. pants

Lai pienācīgi piemērotu 325.—340. pantu, dalībvalstu pārvaldes savstarpēji palīdz pārbaudīt T2M dokumentu autentiskumu un tajos sniegto datu pareizumu.

340. pants

1. Piemērojot 325. un 326. pantu, kuģus, kas pastāvīgi reģistrēti Seūtas vai Meliļas vietējā līmeņa kompetento iestāžu reģistros (registros de base), neuzskata par dalībvalstu kuģiem.

2. Muitas dienestiem tādu zvejas kuģu reģistrācijas vai piederības ostā, kas pastāvīgi reģistrēti Seūtas vai Meliļas vietējā līmeņa kompetento iestāžu reģistros (registros de base), nav tiesību izdot T2M veidlapu grāmatiņas.

3. Šās regulas 334. panta 2. punktu piemēro 326. pantā minētajiem lomiem un apstrādes produktiem, par kuriem sagatavots T2M dokuments un kurus izkrauj kādā Seūtas vai Meliļas ostā, lai tos pārkrautu un tālāk nosūtītu uz Kopienas muitas teritoriju. Turklāt tādu produktu izkraušanai, glabāšanai un pārkraušanai ierāda atsevišķas piestātnes, kas ir nodalītas no tām, kurās izkrauj, glabā un pārkrauj citiem galamērķiem paredzētus produktus.

4. NODAĻA

Kopienas ārējais tranzīts

1. iedaļa

Procedūra

341. pants

1. Par visām precēm, ko paredzēts pārvadāt saskaņā ar Kopienas ārējā tranzīta procedūru, atbilstīgi šai iedaļai sagatavo T1 deklarāciju. T1 deklarāciju sagatavo veidlapā pēc 31.—34. pielikumā dotiem paraugiem un izmanto saskaņā ar 37. un 38. pielikumā minētām piezīmēm.

2. Pēc 45. pielikumā dotā parauga sagatavotus kravas sarakstus saskaņā ar 343.—345. pantu un 383. pantu var izmantot kā Kopienas tranzīta deklarāciju aprakstošo daļu. Tāda kravas sarakstu izmantošana nekādā veidā neietekmē pienākumu kārtot formalitātes saistībā ar sūtīšanas un izvešanas procedūru vai jebkuru citu procedūru galamērķa dalībvalstī un pienākumu izmantot tādām formalitātēm paredzētās veidlapas.

Kravas saraksts ir jebkurš tirdzniecības dokuments saskaņā ar 342.—345. pantu, 383. pantu un 386.—388. pantu.

342. pants

Kravas sarakstā ir:

a) virsraksts "Kravas saraksts";

b) 70 × 55 mm aile ar nodalītu 70 × 15 mm augšdaļu, kur ieraksta burtu "T" un vienu no 346. panta 1. punktā minētajām vīzām, un ar 70 × 40 mm apakšdaļu, kur izdarīt 345. panta 3. punktā minētās atsauces;

c) slejas šādā secībā un ar šādiem virsrakstiem:

- kārtas nr.,

- iepakojumu marķējumi, numuri, skaits un veids; preču apraksts,

- nosūtīšanas/izvešanas valsts,

- bruto svars (kilogramos),

- aizpilda oficiālās iestādes.

Aiļu platumu var pielāgot pēc vajadzības. Taču aile ar virsrakstu "Aizpilda oficiālās iestādes" ir vismaz 30 mm plata. Var izmantot arī papildu laukumus, ne tikai a), b) un c) apakšpunktā norādītos.

343. pants

1. Aizpildot kravas sarakstu, var izmantot tikai veidlapas vienu pusi.

2. Pozīcijas kravas sarakstā numurē pēc kārtas.

3. Aiz katras pozīcijas attiecīgā gadījumā ieraksta īpašas norādes, kas prasītas Kopienas tiesību aktos, cita starpā, attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku, uzrādītiem dokumentiem, sertifikātiem un atļaujām.

4. Aiz pēdējā ieraksta novelk horizontālu svītru un atlikušo neizmantoto laukumu pārsvītro, lai vēlāk nebūtu iespējams izdarīt papildinājumus.

344. pants

1. Dalībvalstu muitas dienesti kā kravas sarakstus 341. panta 2. punkta nozīmē var ļaut izmantot sarakstus, kas pilnīgi neatbilst 341. panta 2. punkta otrai daļai un 342. pantam.

Tādus sarakstus ļauj izmantot tikai tad, ja:

a) tos uzrāda uzņēmumi, kuru grāmatvedības pamatā ir integrēta elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēma;

b) tos sagatavo un aizpilda muitas dienesti viegli izmantojamā veidā;

c) tajos katrai pozīcijai ir norādīts iepakojumu skaits, veids, marķējums un numuri, preču apraksts, nosūtīšanas/izvešanas valsts un bruto svars kilogramos.

2. Saskaņā ar 1. punktu kā kravas sarakstus var izmantot arī aprakstošos sarakstus, kas sagatavoti sūtīšanas/izvešanas formalitāšu kārtošanai, pat ja šādus sarakstus uzrāda uzņēmumi, kuru grāmatvedības pamatā nav elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēmas.

3. Dalībvalstu muitas dienesti var ļaut uzņēmumiem, kuru grāmatvedības pamatā ir elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēma un kuriem saskaņā ar 1. un 2. punktu ļauts izmantot īpaša veida kravas sarakstus, tādus sarakstus izmantot arī Kopienas tranzītpārvadājumiem, kuros pārvadā tikai viena veida preces, ja šādas iespējas nepieciešamību nosaka attiecīgā uzņēmuma datorprogrammu specifika.

345. pants

1. Ja galvenais atbildīgais kravas sarakstus izmanto sūtījumiem, kuros ir divu vai vairāku veidu preces, tad Kopienas tranzītam izmantotās veidlapas 15. aili "Nosūtīšanas/izvešanas valsts", 33. aili "Preču kods", 35. aili "Bruto svars (kg)", 38. aili "Neto svars (kg)" un vajadzības gadījumā 44. aili "Papildu informācija, uzrādītie dokumenti, sertifikāti un atļaujas" pārsvītro, bet 31. aili "Iepakojumi un preču apraksts" neizmanto, lai atzīmētu marķējumus, numurus, iepakojumu skaitu un veidu un preču aprakstu. Tādos gadījumā papildu veidlapas neizmanto.

2. Kravas sarakstu uzrāda tikpat eksemplāros, cik Kopienas tranzītam izmantoto veidlapu, uz kuru tas attiecas.

3. Deklarāciju reģistrējot, kravas sarakstam jābūt ar tādu pašu reģistrācijas numuru kā Kopienas tranzītam izmantotajai veidlapai, uz kuru tas attiecas. Numuru vai nu iespiež ar zīmogu, uz kura redzams nosūtītājas muitas iestādes nosaukums, vai ieraksta ar roku. Ja numuru ieraksta ar roku, tad tam jāuzliek nosūtītājas muitas iestādes oficiālais zīmogs.

Nosūtītājas muitas iestādes amatpersonas paraksts nav obligāts.

4. Ja vienai Kopienas tranzītam izmantotai veidlapai pievieno divus vai vairākus kravas sarakstus, tad uz katra no tiem jābūt kārtas numuram, ko piešķir galvenais atbildīgais: pievienoto kravas sarakstu numurus ieraksta minētās veidlapas 4. ailē "Kravas saraksti".

5. Uz vienota administratīva dokumenta veidlapas sagatavotu deklarāciju, kuras 1. ailes labajā apakšnodalījumā ir atzīmes "T1" vai "T2" un kurai pievienots viens vai vairāki kravas saraksti, 341. panta 1. punkta vai 381. panta piemērošanai uzskata par līdzvērtīgu attiecīgi vai nu Kopienas ārējā, vai iekšējā tranzīta deklarācijai.

346. pants

1. Ja preces pārvadā saskaņā ar Kopienas ārējā tranzīta procedūru, tad galvenais atbildīgais izmantotās veidlapas 1. ailes labajā apakšnodalījumā ieraksta atzīmi "T1". Ja izmanto papildu veidlapas, tad galvenais atbildīgais izmantoto papildu veidlapu 1. ailes labajā apakšnodalījumā ieraksta atzīmi "T1 BIS".

Gadījumos, kad dalībvalstis papildu veidlapas neļauj lietot, jo deklarāciju sagatavošanā izmanto datorizētu sistēmu, Kopienas tranzīta deklarācijas veidlapai pievieno vienu vai vairākas 31. un 32. pielikumā dotam paraugam atbilstošas veidlapas. Tādā gadījumā veidlapas 1. ailes labajā apakšnodalījumā ieraksta atzīmi "T1 BIS".

2. T1 deklarāciju paraksta galvenais atbildīgais, un nosūtītājai muitas iestādei uzrāda vismaz trīs eksemplārus.

3. Ja Kopienas tranzīta procedūra nosūtīšanas dalībvalstī seko kādai citai muitas procedūrai, tad T1 deklarācijā iekļauj atsaucas uz tādu procedūru vai uz attiecīgiem muitas dokumentiem.

347. pants

1. Vienu transportlīdzekli var izmantot preču iekraušanai vairāk nekā vienā nosūtītājā muitas iestādē un izkraušanai vairāk nekā vienā galamērķa muitas iestādē.

2. Katrā T1 deklarācijā ietver tikai tās preces, ko iekrauj vai ko paredzēts iekraut vienā transportlīdzeklī, lai tās pārvestu no vienas nosūtītājas muitas iestādes uz vienu galamērķa muitas iestādi.

Piemērojot šā panta pirmo daļu, ar nosacījumu, ka pārvadātās preces paredzēts sūtīt kopā, par vienu transportlīdzekli uzskata:

a) ceļu transportlīdzekli kopā ar piekabi(-ēm) vai puspiekabi(-ēm);

b) savienotu vagonu vai vagonešu sastāvu;

c) laivas, kas veido vienotu virkni;

d) konteinerus, kas iekrauti šajā pantā definētos transportlīdzekļos.

348. pants

1. Nosūtītāja muitas iestāde pieņem un reģistrē T1 deklarāciju, nosaka termiņu, kādā preces ir jāuzrāda galamērķa muitas iestādē, un veic pēc tā ieskatiem vajadzīgus identifikācijas pasākumus.

2. Nosūtītāja muitas iestāde T1 deklarācijā ieraksta vajadzīgos datus, patur vienu eksemplāru, bet pārējos nosūta atpakaļ galvenajam saistītam vai tā pārstāvim.

349. pants

1. Pēc vispārīga noteikuma preču identifikāciju nodrošina ar plombu.

2. Plombē:

a) preču kravas nodalījumu, ja transportlīdzeklis ir apstiprināts saskaņā ar citiem noteikumiem vai ja nosūtītāja muitas iestāde to ir atzinusi par piemērotu plombēšanai;

b) citos gadījumos — katru atsevišķu iepakojumu.

3. Transportlīdzekļus par piemērotiem plombēšanai var atzīt ar nosacījumu, ka:

a) plombas tiem ir vienkārši un efektīvi uzliekamas;

b) tie ir izgatavoti tā, ka preces nevar ne izkraut, ne iekraut, neatstājot redzamas ielaušanās pēdas vai neatlaužot plombu;

c) tajos nav slēptu tukšu vietu, kurās var paslēpt preces;

un

d) kravai paredzētās telpas ir viegli pieejamas muitas dienestu pārbaudēm.

4. Nosūtītāja muitas iestāde var neprasīt uzlikt plombu, ja, ņemot vērā citus iespējamos identifikācijas pasākumus, preces ir viegli identificējamas pēc preču apraksta T1 dokumentā vai papildu dokumentos.

350. pants

1. Preces pārvadā ar T1 dokumenta eksemplāriem, ko galvenajam saistītam vai tā pārstāvim atpakaļ nosūtījusi nosūtītāja muitas iestāde.

2. T1 dokumenta eksemplārus uzrāda saskaņā ar muitas dienestu norādījumiem.

351. pants

Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sarakstu ar tām muitas iestādēm, kas ir kompetentas nodarboties ar Kopienas tranzītpārvadājumiem, minot tādu muitas iestādu darba laikus.

Komisija šo informāciju paziņo pārējām dalībvalstīm.

352. pants

1. Sūtījumu un T1 dokumenta eksemplārus uzrāda katrā caurbraucamajā muitas iestādā.

2. Pārvadātājs katrā caurbraucamajā muitas iestādē uzrāda robežšķērsošanas paziņojumu, kas sagatavots veidlapā pēc 46. pielikumā dotā parauga.

3. Tranzīta muitas iestāde preces nepārbauda, ja vien nav aizdomu par noteikumu pārkāpumu.

4. Ja preces ved caur caurbraucamo muitas iestādi, kas nav T1 dokumentā minēt, tad muitas iestāde robežšķērsošanas paziņojumu tūlīt nosūta dokumentā minētajai muitas iestādei.

353. pants

Ja preces iekrauj vai izkrauj, klātesot starpposma muitas dienestiem, tad tādiem dienestiem uzrāda T1 dokumenta eksemplārus, ko nosūtījusi atpakaļ nosūtītāja muitas iestāde(-es).

354. pants

1. T1 dokumentā aprakstītās preces var pārkraut citā transportlīdzeklī tās dalībvalsts muitas dienestu uzraudzībā, kuras teritorijā pārkraušanu izdara, par to neprasot sagatavot jaunu deklarāciju. Tādā gadījumā kompetentie muitas dienesti T1 dokumentā ieraksta attiecīgos datus.

2. Muitas dienesti ar nosacījumiem, kādus tie uzskata par vajadzīgiem noteikt, var atļaut tādu pārkraušanu izdarīt bez uzraudzības. Tādā gadījumā pārvadātājs T1 dokumentā ieraksta attiecīgos datus un par to ziņo pārkraušanas dalībvalsts muitas dienstiem, lai saņemtu to vīzu.

355. pants

1. Ja pārvadājuma laikā plombas tiek atlauztas ārpus pārvadātāja kontroles esošu iemeslu dēļ, tad pārvadātājs tūlīt lūdz, lai muitas dienesti dalībvalstī, kurā transportlīdzeklis atrodas, sagatavotu apliecinātu ziņojumu. Attiecīgie muitas dienesti, ja iespējams, uzliek jaunas plombas.

2. Ja preces jāpārkrauj citā transportlīdzeklī kāda nelaimes gadījuma dēļ, tad piemēro 354. pantu.

3. Nenovēršamu briesmu gadījumā, kad tūlīt jāizkrauj visa krava vai tās daļa, pārvadātājs var rīkoties pēc savas ierosmes. Tādu rīcību viņš reģistrē T1 dokumentā. Šādos gadījumā piemēro 1. punktu.

4. Ja pārvadājuma laikā notikuša satiksmes vai cita negadījuma dēļ pārvadātājs nevar ievērot 348. pantā noteikto termiņu, tad viņš iespējami drīz par to informē 1. punktā minēto muitas dienestu. Muitas dienests attiecīgo informāciju ieraksta T1 dokumentā.

356. pants

1. Preces un T1 dokumentu uzrāda galamērķa muitas iestādē.

2. Galamērķa muitas iestāde T1 dokumenta eksemplāros ieraksta ziņas par veiktām pārbaudēm un vienu no eksemplāriem tūlīt nosūta nosūtītājai muitas iestādei, bet otru patur.

3. Kopienas tranzītpārvadājumu var noslēgt citā muitas iestādē, nekā T1 dokumentā norādītajā. Tāda muitas iestāde tad kļūst par galamērķa muitas iestādi.

4. Nosūtītājas muitas iestādes noteiktais termiņš, kādā preces uzrādāmas galamērķa muitas iestādē, ir saistošs to valstu muitas dienestiem, kuru teritoriju šķērso Kopienas tranzītpārvadājuma laikā, un minētie dienesti to nedrīkst mainīt.

5. Ja preces galamērķa muitas iestādē uzrāda pēc tam, kad beidzies nosūtītājas muitas iestādes noteiktais termiņš, bet termiņš nav ievērots tādu apstākļu dēļ, kas pēc galamērķa muitas iestādes ieskatiem ir pamatoti un nav pārvadātāja vai galvenā atbildīgā izraisīti, tad uzskata, ka pārvadātājs vai galvenais atbildīgais termiņu ir ievērojis.

357. pants

1. Persona, kas Kopienas tranzīta dokumentu un sūtījumu, uz ko tas attiecas, uzrāda galamērķa muitas iestādei, var lūgt izsniegt kvīti.

2. Kvīti, kas apliecina Kopienas tranzīta dokumenta un attiecīgā sūtījuma uzrādīšanu galamērķa muitas iestādē, sagatavo pēc 47. pielikumā dotā parauga. Taču kvīti par Kopienas tranzīta dokumenta saņemšanu var sagatavot arī uz attiecīgā dokumenta atpakaļ izsniegtā eksemplāra otras puses.

3. Kvīti jau iepriekš aizpilda attiecīgā persona. Kvītī var iekļaut dažādus datus par sūtījumu, izņemot ailē, ko paredzēts aizpildīt galamērķa muitas iestādei, un galamērķa muitas iestādes vīza ir spēkā tikai attiecībā uz šo aili.

358. pants

Katra dalībvalsts ir tiesīga izraudzīties vienu vai vairākas centrālas iestādes, kurām galamērķa valsts kompetentās muitas iestādes nogādā atpakaļ dokumentus. Kad tādas iestādes minētajam nolūkam izraudzītas, dalībvalstis par to informē Komisiju un nosaka, kādas kategorijas dokumenti nogādājami atpakaļ šajās iestādēs. Komisija savukārt par to informē pārējās dalībvalstis.

2. iedaļa

Galvojumi

1. apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi

359. pants

1. Kodeksa 94. panta 1. punktā minētās galvojums ir spēkā visā Kopienā.

2. Galvojums var būt vispārējs, kas attiecas uz vairākiem Kopienas tranzītpārvadājumiem, vai individuāls, kas attiecas uz vienu Kopienas tranzītpārvadājumu.

3. Ievērojot 373. panta 2. punktu, galvojums ir jebkuras Kodeksa 195. panta nosacījumiem atbilstošas fiziskas vai juridiskas personas solidārs galvojums.

4. Iepriekš 3. punktā minētais galvojuma dokuments atbilst paraugam, kas dots:

- 48. pielikumā — ja galvojums ir vispārējs,

- 49. pielikumā — ja galvojums ir individuāls,

- 50. pielikumā — ja galvojums ir noteiktas summas galvojums.

5. Ja to nosaka valsts normatīvie vai administratīvie akti vai kopēja prakse, tad dalībvalstis var ļaut galvojumu dot citā formā, ar nosacījumu, ka tam ir tāds pats juridisks spēks, kā pēc noteiktā parauga sagatavotam dokumentam.

2. apakšiedaļa

Vispārēji galvojumi

360. pants

Ja Kopienas ārējā tranzīta pārvadājumi, kuros pārvadā preces, ko Kopienas muitas teritorijā ieved no trešām valstīm, par kurām ir ziņota vai par kurām jāziņo īpaša informācija, jo īpaši, piemērojot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1468/81 [13], izraisa vērā ņemamas aizdomas par krāpšanu, tad dalībvalstu muitas pārvaldes, par to vienojoties ar Komisiju, veic īpašus pasākumus, lai uz laiku aizliegtu izmantot vispārējo galvojumu.

Kādas dalībvalsts muitas pārvaldes pieņemts lēmums aizliegt vispārējo galvojumu attiecas uz pārējo dalībvalstu muitas pārvaldēm.

Dalībvalstu muitas pārvaldes informē viena otru un Komisiju par lēmumiem, ko tās pieņem saskaņā ar šo pantu.

Pēc sešiem mēnešiem Komisija lemj, vai veiktos pasākumus turpināt.

361. pants

Neskarot 360. pantu, vispārējā galvojuma līmeni nosaka šādi:

1. Galvojuma summu nosaka vismaz 30 % apmērā no nodokļiem un citiem maksājumiem, kas maksājami saskaņā ar 4. punktā noteiktām procedūrām.

2. Vispārējo galvojumu nosaka nodokļu un citu maksājumu pilnā apmērā saskaņā ar 4. punktu, ja galvojums attiecas uz Kopienas ārējā tranzīta pārvadājumiem, kuros pārvadā preces:

- ko ieved Kopienas muitas teritorijā,

- kas uzskaitītas 53. pielikumā un

- par ko Komisija sniegusi īpašu informāciju attiecībā uz tranzītpārvadājumiem, kas rada vērā ņemamas aizdomas par krāpšanu, jo īpaši saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1468/81.

Taču muitas dienesta galvojumu var noteikt 50 % apmērā no nodokļiem un pārējiem maksājumiem personām:

- kas ir reģistrētas dalībvalstī, kurā galvojumu iesniedz,

- kas Kopienas tranzīta sistēmu izmanto regulāri,

- kuru finanšu stāvoklis ļauj tām pildīt saistības, un

- kas nav izdarījušas muitas vai nodokļu tiesību aktu smagus pārkāpumus.

Ja piemēro šo panta daļu, tad galvojuma muitas iestāde 362. panta 3. punktā minētā galvojuma sertifikāta 7. ailē ieraksta vienu no šādām frāzēm:

- aplicación del punto 2 del artículo 361 del Reglamento (CEE) no 2454/93,

- anvendelse af artikel 361, nr. 2, i forordning (EØF) nr. 2454/93,

- Anwendung von Artikel 361 Nummer 2 der Verordnung (EWG) Nr. 2454/93,

- Εφαρμογή του άρθρου 361 σημείο 2 δεύτερο εδάφιο του κανονισμού (ΕΟΚ) αριθ. 2454/93,

- application of Article 361 (2) of Regulation (EEC) No 2454/93,

- application de l'article 361 point 2 du règlement (CEE) no 2454/93,

- applicazione dell'articolo 361, punto 2 del regolamento (CEE) n. 2454/93,

- toepassing van artikel 361, punt 2, van Verordening (EEG) nr. 2454/93,

- aplicação do ponto 2 do artigo 361.o do Regulamento (CEE) n.o 2454/93.

3. Ja Kopienas tranzīta deklarācijā papildus 2. punktā minētām precēm ir iekļautas arī citas preces, tad noteikumus par vispārējā galvojuma summu piemēro, uzskatot, ka par katru no šīm divām preču kategorijām ir sagatavota atsevišķa deklarācija.

Taču vienas vai otras kategorijas preces neņem vērā, ja to daudzums vai vērtība ir samērā nenozīmīga.

4. Lai piemērotu šo pantu, vērtē:

- vienas nedēļas laikā veiktos sūtījumus,

- maksājamos nodokļus un pārējos maksājumus, ņemot vērā augstāko nodokļu līmeni kādā no iesaistītām valstīm.

Vērtēšanu izdara, pamatojoties uz attiecīgās personas tirdzniecības dokumentiem un uzskaites dokumentiem par pēdējā gadā pārvadātām precēm, iegūto summu dalot ar 52.

Jaunu uzņēmēju gadījumā galvojuma muitas iestāde, sadarbībā ar attiecīgo personu un pamatojoties uz jau pieejamiem datiem, izvērtē konkrētā laikā pārvadātu preču daudzumu, vērtību un tām piemērojamos nodokļus. No tā galvojuma muitas iestāde izsecina iespējamo vērtību un nodokļus precēm, ko varētu pārvadāt vienā nedēļā.

Galvojuma muitas iestāde katru gadu pārbauda vispārējā galvojuma summu, jo īpaši ņemot vērā nosūtītāju muitas iestāžu sniegto informāciju, un attiecīgā gadījumā summu koriģē.

362. pants

1. Vispārējo galvojumu iesniedz galvojuma muitas iestādē.

2. Galvojuma muitas iestāde nosaka galvojuma summu, apstiprina galvinieka saistības un izdod atļauju, kas galvenajam saistītajam galvojuma robežās ļauj veikt jebkuru Kopienas tranzītpārvadājumu no jebkuras nosūtītājas muitas iestādes.

3. Katrai personai, kas ir ieguvusi atļauju, saskaņā ar 363.—366. pantā izklāstītiem nosacījumiem izdod galvojuma sertifikāta vienu vai vairākus eksemplārus, ko sagatavo veidlapā pēc 51. pielikumā dotā parauga.

4. Uz galvojuma sertifikātu atsaucas katrā T1 dokumentā.

5. Galvojuma muitas iestāde atļauju var atsaukt, ja vairs nav spēkā nosacījumi, ar kuriem saskaņā tā izdota.

363. pants

1. Vai nu galvojuma sertifikāta izdošanas brīdī, vai arī vēlāk tā derīguma laikā, galvenais atbildīgais uz savu atbildību sertifikāta otrā pusē norāda vienu vai vairākas personas, kas ir pilnvarotas uz viņa rēķinu parakstīt Kopienas tranzīta deklarācijas. Galvenais atbildīgais norāda katras pilnvarotās personas uzvārdu un vārdu, aiz kura ir šās personas paraksta paraugs. Katru personas pilnvarojumu ar savu parakstu apliecina galvenais atbildīgais. Galvenajam saistītam ir tiesības pēc saviem ieskatiem pārsvītrot neizmantotās ailes.

2. Galvenais atbildīgais jebkurā laikā var izsvītrot kādas pilnvarotās personas vārdu no sertifikāta otras puses.

364. pants

Jebkuru personu, kuras vārds ir nosūtītājā muitas iestādē uzrādītas galvojuma sertifikāta otrā pusē, uzskata par galvenā atbildīgā pilnvarotu pārstāvi.

365. pants

Galvojuma sertifikāta derīguma termiņš nepārsniedz divus gadus. Taču šo termiņu galvojuma muitas iestāde var pagarināt uz vēl vienu termiņu, kas nav ilgāks par diviem gadiem.

366. pants

Ja galvojums tiek uzteikts, galvenajam atbildīgajam ir pienākums visas viņam izdotās vēl derīgās galvojuma sertifikātus tūlīt nodot galvojuma muitas iestādei.

Dalībvalstis Komisijai nosūta informāciju par atpakaļ neiesniegtām derīgiem sertifikātiem. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

3. apakšiedaļa

Noteiktas summas galvojums

367. pants

1. Dalībvalstis galviniekam, par to sagatavojot attiecīgu deklarāciju, var ļaut iemaksāt vienreizēju galvojumu pēc noteiktas summas EUR 7000 apmērā, ar to garantējot, ka tiks nomaksāti nodokļi un citi maksājumi, ko varētu nākties maksāt galvinieka pārziņā veikta Kopienas tranzītpārvadājuma laikā, neatkarīgi no tā, kurš ir galvenais atbildīgais. Šo noteikumu piemēro, neskarot 368. pantu.

2. Noteiktas summas galvojumu iemaksā galvojuma muitas iestādē

368. pants

1. Izņemot 2. un 3. punktā minētos gadījumus, nosūtītāja muitas iestāde neprasa galvojumu, kas pārsniegtu vienoto likmi EUR 7000 par katru Kopienas tranzīta deklarāciju, neatkarīgi no nodokļu un citu maksājumu summas, ko varētu nākties maksāt par precēm, uz kurām attiecas konkrētā deklarācija.

2. Ja īpašu apstākļu dēļ kāds pārvadājums ir saistīts ar paaugstinātu risku un tādēļ EUR 7000 galvojums acīmredzami ir nepietiekams, tad nosūtītāja muitas iestāde var prasīt lielāku summu EUR 7000 daudzkārtņos, lai nodrošinātu nodokļu nomaksu par nosūtāmo preču kopējo daudzumu.

3. Pārvadājot 52. pielikumā uzskaitītās preces, noteiktas summas galvojumu var palielināt, ja pārvadāto preču daudzums pārsniedz to daudzumu, kas atbilst vienotās likmes galvojumam EUR 7000 apmērā.

Tādā gadījumā vienotās likmes summu palielina līdz EUR 7000 daudzkārtnim, kas garantētu nosūtāmo preču daudzumu.

4. Šā panta 2. un 3. punktā minētos gadījumos galvenais atbildīgais nosūtītājai muitas iestādei iesniedz vienotās likmes galvojuma zīmes skaitā, kas atbilst prasītajam EUR 7000 daudzkārtnim.

369. pants

1. Ja Kopienas tranzīta deklarācijā papildus 52. pielikumā uzskaitītām precēm ir iekļautas arī citas preces, tad noteikumus par vienotās likmes galvojumu piemēro, uzskatot, ka par katru no šīm divām preču kategorijām ir sagatavota atsevišķa deklarācija.

2. Ar izņēmumu no 1. punkta, vienas vai otras kategorijas preces neņem vērā, ja to daudzums vai vērtība ir samērā nenozīmīga.

370. pants

1. Ar galvinieka saistību pieņemšanu galvojuma muitas iestādei galvinieks ir pilnvarots saskaņā ar galvojuma nosacījumiem izdot noteiktas summas galvojuma zīmi vai zīmes personām, kurām ir nodoms kļūt par galvenajiem atbildīgajiem kādā Kopienas tranzītpārvadājumā no savas izraudzītās nosūtītājas muitas iestādes.

2. Vienotās likmes galvojuma zīme atbilst 54. pielikumā dotam paraugam. Parauga otrā pusē minētos ierakstus var izdarīt arī uz zīmes pirmās lapas virs datiem par zīmes izdevēju, nemainot pārējos ierakstus.

3. Galvinieks uzņemas saistības līdz EUR 7000 par katru vienotās likmes galvojuma zīmi.

4. Neskarot 368. un 371. pantu, galvenais saistītas ar katru vienotās likmes galvojuma zīmi var veikt vienu Kopienas tranzītpārvadājumu. Galvojuma zīmi iesniedz nosūtītājai muitas iestādei, kur to patur.

371. pants

Galvinieks var izdot noteiktas summas galvojuma zīmes:

- kas neder Kopienas tranzītpārvadājumiem, kuru laikā pārvadā 52. pielikumā uzskaitītās preces, un

- ko var izmanot vairākos eksemplāros skaitā līdz septiņi par vienu transportlīdzekli 347. panta 2. punkta nozīmē attiecībā uz precēm, kas nav minētas iepriekšējā ievilkumā.

Tādā nolūkā galvinieks šādās noteiktas summas galvojuma zīmēs drukātiem burtiem pa diagonāli ieraksta vienu no šādām atzīmēm:

- VALIDEZ LIMITADA; APLICACIÓN DEL ARTÍCULO 371 DEL REGLAMENTO (CEE) No 2454/93,

- BEGRÆNSET GYLDIGHED - ARTIKEL 371, I FORORDNING (EØF) Nr. 2454/93,

- BESCHRÄNKTE GELTUNG - ARTIKEL 371 DER VERORDNUNG (EWG) Nr. 2454/93,

- ΠΕΡΙΟΡΙΣΜΕΝΗ ΙΣΧΥΣ: ΕΦΑΡΜΟΓΗ ΤΟΥ ΑΡΘΡΟΥ 371 ΤΟΥ ΚΑΝΟΝΙΣΜΟΥ (ΕΟΚ) αριθ. 2454/93,

- LIMITED VALIDITY - APPLICATION OF ARTICLE 371 OF REGULATION (EEC) No 2454/93,

- VALIDITÉ LIMITÉE - APPLICATION DE L'ARTICLE 371 DU RÈGLEMENT (CEE) No 2454/93,

- VALIDITÀ LIMITATA - APPLICAZIONE DELL'ARTICOLO 371 DEL REGOLAMENTO (CEE) N. 2454/93,

- BEPERKTE GELDIGHEID - TOEPASSING VAN ARTIKEL 371 VAN VERORDENING (EEG) Nr. 2454/93,

- VALIDADE LIMITADA; APLICAÇÃO DO ARTIGO 371.o DO REGULAMENTO (CEE) N.o 2454/93.

372. pants

Par galvojuma uzteikšanu dalībvalsts, kurai pieder attiecīgā galvojuma muitas iestāde, tūlīt ziņo pārējām dalībvalstīm.

4. apakšiedaļa

Individuāli galvojumi

373. pants

1. Individuālu galvojumu vienreizējam Kopienas tranzītpārvadājumam iesniedz nosūtītājā muitas iestādē. Nosūtītāja muitas iestāde nosaka galvojuma apmēru.

2. Šā panta 1. punktā minētais galvojums var būt skaidras naudas iemaksa nosūtītājā muitas iestādē. Tādā gadījumā to atlīdzina, kad nosūtītāja muitas iestādē dzēš T1 dokumentu.

5. apakšiedaļa

1.—4. apakšiedaļai kopīgi noteikumi

374. pants

Galvinieku atbrīvo no pienākumiem, kas noteikti Kodeksa 199. panta 1. punktā, kā arī no pienākumiem, kad pēc T1 deklarācijas reģistrēšanas pagājuši 12 mēneši, ja nosūtīšanas šanas dalībvalsts muitas dienesti viņu nav informējuši par T1 dokumenta dzēšanu.

Ja šā panta pirmajā daļā minētā termiņā muitas dienesti ir informējuši galvinieku par T1 dokumenta dzēšanu, tad viņam ziņo arī to, ka viņam ir jāmaksā vai varētu nākties maksāt summas, par ko viņš ir atbildīgs saistībā ar attiecīgo Kopienas tranzītpārvadājumu. Galviniekam šo paziņojumu jāsaņem vēlākais trīs gadu laikā pēc T1 deklarācijas reģistrācijas dienas. Ja paziņojums minētā termiņā nav dots, tad galvinieks ir atbrīvots arī no šīm saistībām.

6. apakšiedaļa

Atbrīvojums no galvojuma

375. pants

1. Lai piešķirtu atbrīvojumu no galvojuma Kopienas iekšējos tranzītpārvadājumos, pēc 55. pielikumā dotā parauga sagatavo apņemšanos, kas attiecīgajai personai jādod saskaņā ar Kodeksa 95. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

2. Ja to nosaka valsts normatīvie vai administratīvie akti vai kopēja prakse, dalībvalstis var ļaut attiecīgās personas apņemšanos sagatavot citādā formā, ar nosacījumu, ka tai ir tāda pati saistoša iedarbība, kā pēc noteiktā parauga sagatavotai.

376. pants

1. Saskaņā ar Kodeksa 95. panta 3. punktu atbrīvojumu no galvojuma nepiemēro precēm:

a) kuru kopējā vērtība pārsniedz EUR 100000 par sūtījumu;

vai

b) kuras uzskaitītas 56. pielikumā kā paaugstināta riska preces.

2. Atbrīvojumu no galvojuma nepiemēro, ja saskaņā ar 360. pantu ir aizliegts izmantot vispārējo galvojumu.

377. pants

1. Ja piemēro atbrīvojumu no galvojuma, tad uz attiecīgās T1 tranzīta deklarācijas izdara atsauci uz Kodeksa 95. panta 4. punktā minēto sertifikātu.

2. Sertifikāts par atbrīvojumu no galvojuma atbilst 57. pielikumā dotam paraugam.

3. Vai nu brīdī, kad izdod sertifikātu par atbrīvojumu no galvojuma, vai arī vēlāk tās derīguma laikā, galvenais atbildīgais uz savu atbildību sertifikāta otrā pusē norāda vienu vai vairākas personas, kas viņa uzdevumā ir pilnvarotas parakstīt Kopienas tranzīta deklarācijas. Galvenais atbildīgais norāda katras pilnvarotās personas uzvārdu un vārdu, aiz kura ir šās personas paraksta paraugs. Katru personas pilnvarojumu ar savu parakstu apliecina galvenais atbildīgais. Galvenajam saistītam ir tiesības pēc saviem ieskatiem pārsvītrot neizmantotās ailes.

Galvenais atbildīgais jebkurā laikā var izsvītrot kādas pilnvarotās personas vārdu no sertifikāta otras puses.

4. Jebkuru personu, kuras vārds ir ierakstīts otrā pusē sertifikātam par atbrīvojumu no galvojuma, ko uzrāda nosūtītājā muitas iestādē, uzskata par galvenā atbildīgā pilnvarotu pārstāvi.

5. Derīguma termiņš sertifikātam par atbrīvojumu no galvojuma nepārsniedz divus gadus. Taču šo termiņu iestādes, kas piešķīrušas atbrīvojumu, var pagarināt par laika posmu, kas nav ilgāks par diviem gadiem.

6. Ja atbrīvojumu no galvojuma atsauc, tad galvenais atbildīgais ir atbildīgs par visu viņam izdoto vēl derīgo sertifikātu par atbrīvojumu no galvojuma tūlītēju nodošanu atbrīvojuma piešķīrējām iestādēm.

Dalībvalstis Komisijai nosūta informāciju par atpakaļ neiesniegtām derīgām sertifikātiem.

Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

3. iedaļa

Pārkāpumi; likumīguma pierādīšana

378. pants

1. Neskarot Kodeksa 215. pantu, ja sūtījumu galamērķa muitas iestādē neuzrāda un nodarījuma vai pārkāpuma vietu nevar konstatēt, tad nodarījumu vai pārkāpumu uzskata par izdarītu:

- dalībvalstī, kurai pieder nosūtītāja muitas iestāde,

vai

- dalībvalstī, kurai pieder caurbraucamais muitas iestāde vietā, kur preces ieved Kopienā, un kurā iesniegts robežšķērsošanas paziņojums,

ja vien 379. panta 2. punktā minētā nosakāmā termiņā muitas dienestiem pieņemamā veidā netiek sniegti pierādījumi par tranzītpārvadājuma likumību vai par vietu, kurā nodarījums vai pārkāpums izdarīts.

2. Ja tādi pierādījumi netiek sniegti un ja tādēļ attiecīgo nodarījumu vai pārkāpumu uzskata par izdarītu nosūtīšanas dalībvalstī vai ievešanas dalībvalstī, kā tas minēts 1. punkta otrajā ievilkumā, tad attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Kopienas vai valsts noteikumiem ievāc par precēm maksājamos nodokļus un citus maksājumus.

3. Ja dalībvalsti, kurā nodarījums vai pārkāpums reāli izdarīts, atklāj pirms pagājuši trīs gadi no T1 deklarācijas reģistrācijas dienas, tad tāda dalībvalsts saskaņā ar Kopienas vai valsts noteikumiem piedzen par attiecīgām precēm nomaksātos nodokļus un citus maksājumus (izņemot tos nodokļus un maksājumus, kas atbilstoši otrajai daļai ievākti kā Kopienas pašas resursi). Tādā gadījumā, tiklīdz ir sniegti pierādījumi par tādu piedziņu, sākotnēji ievāktos nodokļus un citus maksājumus (izņemot tos, kas ievākti kā Kopienas pašas resursi) atmaksā.

4. Par tranzītpārvadājumu sniegtu galvojumu neatlaiž, pirms nav beidzies iepriekš minētais trīs gadu termiņš vai pirms nav nomaksāti nodokļi un citi maksājumi, ko piemēro dalībvalstī, kurā nodarījums vai pārkāpums reāli izdarīts.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodarījumus vai pārkāpumus risinātu un uzliktu iedarbīgus sodus.

379. pants

1. Ja sūtījumu galamērķa muitas iestādē neuzrāda un nodarījuma vai pārkāpuma vietu nevar konstatēt, tad nosūtītāja muitas iestāde par to ziņo galvenajam saistītam pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā līdz 11. mēneša beigām pēc Kopienas tranzīta deklarācijas reģistrācijas dienas.

2. Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā, cita starpā, min termiņu, līdz kuram muitas dienestiem pieņemamā veidā nosūtītājai muitas iestādei jāsniedz pierādījumi par tranzītpārvadājuma likumību vai par vietu, kur nodarījums vai pārkāpums faktiski izdarīts. Termiņš ir trīs mēneši no 1. punktā minētās paziņošanas. Ja līdz termiņa beigām pierādījumi nav sniegti, tad kompetentā dalībvalsts rīkojas, lai piedzītu attiecīgos nodokļus un citus maksājumus. Gadījumā, ja attiecīgā dalībvalsts nav tā, kurā atrodas nosūtītāja muitas iestāde, tad nosūtītāja muitas iestāde minētajai dalībvalstij tūlīt ziņo visu informāciju.

380. pants

Pierādījumus par tranzītpārvadājuma likumību 378. panta 1. punkta nozīmē muitas dienestiem pieņemamā veidā, cita starpā, sniedz:

a) uzrādot muitas dienestu apliecinātu dokumentu, kurā minēts, ka konkrētās preces ir uzrādītas vai nu galamērķa muitas iestādē vai, ja piemēro 406. pantu, atzītam kravas saņēmējam. Tādā dokumentā jāiekļauj pietiekami daudz informācijas, lai varētu identificēt minētās preces;

vai

b) uzrādot trešā valstī izsniegtu muitas dokumentu, kurš apliecina preču nodošanu patēriņam, vai arī šāda dokumenta kopiju vai fotokopiju; kopijas vai fotokopijas pareizību apliecina iestāde, kura apliecinājusi arī dokumenta oriģinālu, attiecīgās trešās valsts iestādes vai kādas dalībvalsts iestādes. Dokumentā jāiekļauj pietiekami daudz informācijas, lai varētu identificēt konkrētās preces.

5. NODAĻA

Kopienas iekšējais tranzīts

381. pants

1. Par visām precēm, ko pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai, sagatavo T2 deklarāciju. T2 deklarāciju sagatavo veidlapā pēc 31.—34. pielikumā dotā parauga, ko izmanto saskaņā ar 37. pielikuma noteikumiem.

2. Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai pēc analoģijas piemēro 4. nodaļu.

6. NODAĻA

4. un 5. nodaļai kopīgi noteikumi

382. pants

1. Ja kādā sūtījumā ir gan tādas preces, kas pārvadājamas atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai, gan tādas preces, kas pārvadājamas atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai, tad Kopienas tranzīta deklarācijai var pievienot papildu veidlapas, uz kurām atzīmē attiecīgi "T1 BIS" vai "T2 BIS".

Tādā gadījumā minētās veidlapas 1. ailes labējā nodalījumā ieraksta burtu "T"; tukšo laukumu pēc burta "T" pārsvītro; tāpat pārsvītro arī 32. aili "Pozīcijas nr.", 33. aili "Preču kods", 35. aili "Bruto svars (kg)", 38. aili "Neto svars (kg)" un 44. aili "Papildu informācija, uzrādītie dokumenti, sertifikāti un atļaujas". Izmantotās Kopienas tranzīta deklarācijas veidlapā 31. ailē "Iepakojumi un preču apraksts" iekļauj atsauci uz kārtas numuriem, kādi piešķirti papildu dokumentiem ar atzīmi "T1 BIS" un papildu dokumentiem ar atzīmi "T2 BIS".

2. Ja izmantotās veidlapas 1. ailes labējā nodalījumā nav izdarīta kāda no atzīmēm "T1", "T1 BIS", "T2" vai "T2 BIS" vai ja — gadījumos, kad sūtījumos ir gan tādas preces, kas pārvadājamas atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai, gan tādas preces, kas pārvadājamas atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai — nav ievēroti šā panta 1. punkta un 383. panta noteikumi, tad uzskata, ka preces ar tādiem dokumentiem pārvadā atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai.

Taču, uzliekot izvedmuitu vai piemērojot pasākumus attiecībā uz izvešanu saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku, uzskata, ka tādas preces pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai.

383. pants

Ja kādā sūtījumā ir gan tādas preces, kas pārvadājamas atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai, gan tādas preces, kas pārvadājamas atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai, tad sagatavo atsevišķus kravas sarakstus, ko var pievienot vienai Kopienas tranzīta deklarācijai.

Tādā gadījumā minētās veidlapas 1. ailes labējā nodalījumā ieraksta burtu "T". Tukšo laukumu pēc burta "T" pārsvītro; tāpat pārsvītro arī 15. aili "Nosūtīšanas/izvešanas valsts", 32. aili "Pozīcijas nr.", 33. aili "Preču kods", 35. aili "Bruto svars (kg)", 38. aili "Neto svars (kg)" un, vajadzības gadījumā, arī 44. aili "Papildu informācija, uzrādītie dokumenti, sertifikāti un atļaujas". Izmantotās veidlapas 31. ailē "Iepakojumi un preču apraksts" ieraksta kārtas numurus, kas piešķirti par katru no preču veidiem sagatavotiem kravas sarakstiem.

384. pants

Vajadzības gadījumā dalībvalstu muitas dienesti cits citam dara zināmus konstatētos faktus, dokumentus, ziņojumus, protokolus un informāciju par pārvadājumiem, kas veikti atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai, kā arī par nodarījumiem un pārkāpumiem saistībā ar šo procedūru.

385. pants

Tranzīta deklarācijas un dokumentus sagatavo kādā no Kopienas oficiālām valodām, kas ir pieņemama nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienestiem. Šis noteikums neattiecas uz noteiktas summas galvojuma zīmēm.

Vajadzības gadījumā muitas dienesti kādā citā dalībvalstī, kurā jāuzrāda deklarācijas un dokumenti, var prasīt tulkojumu tādas dalībvalsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām.

Galvojuma sertifikātā izmantojamo valodu nosaka muitas dienesti dalībvalstī, kura atbild par galvojuma muitas iestādi.

Valodu, kas izmantojama sertifikātā par atbrīvojumu no nodrošinājuma, nosaka muitas dienesti dalībvalstī, kurā piešķir atbrīvojumu no nodrošinājuma.

386. pants

1. Kravu sarakstiem, robežšķērsošanas paziņojumiem un kvītīm izmanto rakstīšanai sagatavotu papīru, kas sver vismaz 40 g/m2; papīram jābūt pietiekami izturīgam, lai ikdienas lietošanā tas viegli neplīstu vai neburzītos.

2. Noteiktas summas galvojuma zīmēm izmanto papīru bez mehāniskās papīra masas, kas derīgs rakstīšanai un sver vismaz 55 g/m2. Uz papīra ir iespiests sarkans gijošēta aizsargraksta fons, lai novērstu mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem izdarītus viltojumus.

3. Galvojuma sertifikātiem un sertifikātiem par atbrīvojumu no nodrošinājuma izmanto papīru bez mehāniskās papīra masas, kas sver vismaz 100 g/m2. Tam abās pusēs ir gijošēta aizsargraksta fons, lai novērstu mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem izdarītus viltojumus. Aizsargraksta fons ir:

- zaļā krāsā — galvojuma sertifikātiem,

- blāvi zilganā krāsā — sertifikātiem par atbrīvojumu no nodrošinājuma.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētais papīrs ir balts, izņemot 341. panta 2. punktā minētiem kravas sarakstiem, kuriem papīra krāsu izvēlas attiecīgās personas.

387. pants

Veidlapu izmēri ir šādi:

a) kravas sarakstam — 210 × 297 mm, bet garumā tas var būt par 5 mm īsāks vai par 8 mm garāks;

b) robežšķērsošanas paziņojumam, galvojuma sertifikātam un sertifikātam par atbrīvojumu no nodrošinājuma — 210 × 148 mm;

c) kvītij un noteiktas summas galvojuma zīmei — 148 × 105 mm.

388. pants

1. Uz noteiktas summas galvojuma zīmēm norāda iespiedēja nosaukumu un adresi vai zīmi, pēc kuras iespiedēju var identificēt. Katrai noteiktas summas galvojuma zīmei ir savs sērijas numurs.

2. Dalībvalstis ir atbildīgas par galvojuma sertifikātu un sertifikātu par atbrīvojumu no nodrošinājuma iespiešanu vai iespiešanas pasūtīšanu. Katram sertifikātam ir sērijas numurs, pēc kura to identificēt.

3. Galvojuma sertifikātu, sertifikātu par atbrīvojumu no nodrošinājuma un noteiktas summas galvojuma zīmju veidlapas aizpilda vai nu ar rakstāmmašīnu, vai citā mašīnraksta vai tamlīdzīgā tehnikā.

4. Kravas sarakstus, robežšķērsošanas paziņojumus un kvītis var aizpildīt ar rakstāmmašīnu, citā mašīnraksta vai tamlīdzīgā tehnikā, vai skaidri salasāmā rokrakstā; ja minētos dokumentus aizpilda rokrakstā, tad raksta ar tinti drukātiem burtiem.

5. Veidlapās neko nedzēš un neizdara grozījumus. Labojumus izdara, nepareizos vārdus pārsvītrojot un pievienojot vajadzīgos datus. Labojumus parafē persona, kas tos izdara, un tos skaidri apstiprina muitas dienesti.

7. NODAĻA

Vienkāršojumi

1. iedaļa

Vienkāršota procedūra, ar kuru saskaņā izsniedz preču Kopienas statusu apliecinošo dokumentu

389. pants

Neskarot 317. panta 4. punkta piemērošanu, dalībvalstu muitas dienesti var ļaut jebkurai personai, še turpmāk "atzītais nosūtītājs", kura atbilst 390. panta prasībām un kura piedāvā noteikt precēm Kopienas statusu, izmantojot vai nu T2L dokumentu saskaņā ar 315. panta 1. punktu, vai arī kādu no dokumentiem, kas paredzēti 317. pantā, še turpmāk "tirdzniecības dokumenti", lietot šādus dokumentus bez pienākuma tos iesniegt nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienestiem autentiskuma piešķiršanai.

390. pants

1. Iepriekš 389. pantā minēto atļauju piešķir tikai personām:

a) kuras bieži sūta preces;

b) kuru uzskaite ļauj muitas dienestiem pārbaudīt to darbības;

c) kuras nav izdarījušas rupjus vai vairākkārtējus muitas vai nodokļu tiesību pārkāpumus.

2. Muitas dienesti atļauju var atsaukt, ja atzītais nosūtītājs vairs neatbilst 1. punkta nosacījumiem vai nepilda šajā iedaļā vai atļaujā noteiktās prasības.

391. pants

1. Muitas dienestu izdotās atļaujās cita starpā norāda:

a) muitas iestādi, kura ir atbildīga par iepriekšēju autentiskuma piešķiršanu attiecīgo dokumentu veidlapām atbilstīgi 392. panta 1. punkta a) apakšpunktam;

b) veidu, kādā atzītajam nosūtītājam jāpierāda, ka veidlapas ir pareizi izmantotas.

2. Kompetentās iestādes nosaka termiņu un kārtību, kādā atzītajam nosūtītājam jāsazinās ar kompetento muitas iestādi, lai šī muitas iestāde pirms preču izsūtīšanas varētu izdarīt vajadzīgās pārbaudes.

392. pants

1. Atļaujā nosaka, ka C aili "Nosūtītāja muitas iestāde" uz pirmās lapas veidlapās, ko izmanto T2L dokumentam vai, attiecīgos gadījumos, T2L BIS dokumentam(-iem), vai uz tirdzniecības dokumentu pirmās lapas:

a) iepriekš apzīmogo ar 391. panta 1. punkta a) apakšpunktās minētā muitas iestādes zīmogu un paraksta šās muitas iestādes amatpersona;

vai

b) ar īpašu metāla zīmogu, ko atzinuši muitas dienesti un kas atbilst 62. pielikumā dotam paraugam, apzīmogo atzītais nosūtītājs; zīmoga nospiedums uz veidlapām var būt iepriekš iespiests, ja iespiešana ir uzticēta tādam nolūkam apstiprinātai tipogrāfijai.

2. Atzītais nosūtītājs veidlapu aizpilda un paraksta ne vēlāk kā preču nosūtīšanas brīdī. T2L dokumenta ailē, kas rezervēta nosūtītājas muitas iestādes kontrolei, vai skaidri redzamā vietā uz tirdzniecības dokumenta viņš ieraksta arī kompetentā muitas iestādes nosaukumu, dokumenta aizpildīšanas dienu un kādu no šādām frāzēm:

- Procedimiento simplificado,

- Forenklet fremgangsmåde,

- Vereinfachtes Verfahren,

- Απλουστευμένη διδικασία,

- Simplified procedure,

- Procédure simplifée,

- Procedura semplificata,

- Vereenvoudigde regeling,

- Procedimento simplificado.

3. Aizpildīta veidlapa, kurā ir kāda no 2. punktā dotajām frāzēm un kuru parakstījis atzītais nosūtītājs, ir līdzvērtīga dokumentam, ar ko apliecina preču Kopienas statusu.

393. pants

1. Muitas dienesti var ļaut atzītajam nosūtītājam neparakstīt izmantotos T2L dokumentus vai tirdzniecības dokumentus, ja uz tiem ir 62. pielikumā minētais īpašais zīmogs un ja tos sagatavo ar kādu elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēmu. Tādu atļauju dod ar nosacījumu, ka atzītais nosūtītājs iepriekš ir iesniedzis šīm iestādēm rakstisku apņemšanos atbildēt par tiesiskām sekām, kas izriet no visiem izdotiem T2L dokumentiem vai tirdzniecības dokumentiem, uz kuriem ir īpašais zīmogs.

2. Saskaņā ar 1. punktu sagatavotos T2L dokumentos vai tirdzniecības dokumentos, atzītā nosūtītāja paraksta vietā ir kāda no šādām frāzēm:

- Dispensa de firma,

- Fritaget for underskrift,

- Freistellung von der Unterschriftsleistung,

- Δεν απαιτείται υπογραφή,

- Signature waived,

- Dispense de signature,

- Dispensa dalla firma,

- Van ondertekening vrijgesteld,

- Dispensada a assinatura.

394. pants

Atzītais nosūtītājs izgatavo kopijas visiem saskaņā ar šo iedaļu izsniegtiem T2L dokumentiem vai tirdzniecības dokumentiem. Muitas dienesti nosaka kārtību, kādā dokumentu kopijas uzrādāmas kontroles vajadzībām un saglabājamas vismaz divus gadus.

395. pants

1. Atzītais nosūtītājs:

a) ievēro šās iedaļas un atļaujas noteikumus;

b) veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu drošu glabāšanu īpašajam zīmogam vai veidlapām, uz kurām ir 391. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās muitas iestādes zīmoga nospiedums vai īpašā zīmoga nospiedums.

2. Ja kāda persona ļaunprātīgi izmantojusi T2L dokumentu vai tirdzniecības dokumentu veidlapas, kas iepriekš apzīmogotas ar 391. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās muitas iestādes zīmogu vai ar īpašo zīmogu, tad atzītais nosūtītājs, neskarot iespējamus kriminālprocesus, ir atbildīgs par to, lai tiktu nomaksāti nodokļi un citi maksājumi, kas tādas ļaunprātīgas izmantošanas dēļ kādā dalībvalstī nav nomaksāti, ja vien viņš nepierāda muitas dienestiem, kuri viņu atzinuši, ka viņš ir veicis 1. panta b) apakšpunktā paredzētos pasākumus.

396. pants

Nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienesti šajā iedaļā paredzētās iespējas var neattiecināt uz dažu kategoriju precēm un pārvadāšanas veidiem.

2. iedaļa

Vienkāršotas tranzīta formalitātes, kas kārtojamas ievešanas un galamērķa muitas iestādēs

397. pants

Ja piemēro Kopienas tranzīta procedūru, tad ar šo procedūru saistītās formalitātes vienkāršo saskaņā ar šās iedaļas noteikumiem.

Tomēr šī iedaļa neattiecas uz precēm, uz kurām attiecas 463.—470. pants.

1. apakšiedaļa

Formalitātes nosūtītājā muitas iestādē

398. pants

Dalībvalstu muitas dienesti jebkurai personai, kas atbilst 399. panta nosacījumiem un kas plāno veikt Kopienas tranzītpārvadājumus (še turpmāk "atzītais nosūtītājs"), var atļaut nosūtītājā muitas iestādē neuzrādīt vai nu attiecīgās preces, vai arī Kopienas tranzīta deklarāciju attiecībā uz tādām precēm.

399. pants

1. Iepriekš 398. pantā minēto atļauju piešķir tikai tām personām:

a) kuras bieži sūta preces;

b) kuru uzskaite ļauj muitas dienestiem pārbaudīt to darbības;

c) kuras gadījumos, kad atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai tiek prasīts galvojums, sniedz vispārēju galvojumu; un

d) kuras nav izdarījušas rupjus vai vairākkārtējus muitas vai nodokļu tiesību pārkāpumus.

2. Muitas dienesti atļauju var atsaukt, ja pilnvarotais nosūtītājs vairs neatbilst 1. punkta nosacījumiem vai nepilda šajā iedaļā vai atļaujā iekļautās prasības.

400. pants

Muitas dienestu izdotās atļaujās cita starpā norāda:

a) vienu vai vairākas muitas iestādes, kuras saistībā ar sūtījumiem ir kompetentas būt par nosūtītājām muitas iestādēm;

b) termiņu un kārtību, kādā pilnvarotajam sūtītājam jāsniedz ziņas nosūtītājai muitas iestādei par paredzētiem sūtījumiem, lai muitas iestāde pirms preču izsūtīšanas varētu izdarīt vajadzīgās pārbaudes;

c) termiņu, kādā preces jāuzrāda galamērķa muitas iestādē;

d) veicamos identifikācijas pasākumus. Šādā nolūkā muitas dienesti var noteikt, ka uz transportlīdzekļa vai iepakojuma jābūt īpašām muitas dienestu apstiprinātām plombām, ko piestiprina pilnvarotais nosūtītājs.

401. pants

1. Atļaujā nosaka, ka nosūtītājai muitas iestādei paredzēto aili Kopienas tranzīta deklarācijas veidlapas pirmajā lapā:

a) iepriekš apzīmogo ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu un paraksta šās muitas iestādes amatpersona;

vai

b) atzītais nosūtītājs apzīmogo ar īpašu metāla zīmogu, ko apstiprinājuši muitas dienesti un kas atbilst 62. pielikumā dotam paraugam. Zīmoga nospiedums uz veidlapām var būt iepriekš iespiests, ja iespiešana ir uzticēta tādam nolūkam apstiprinātai tipogrāfijai.

Atzītais nosūtītājs minēto aili aizpilda, norādot preču nosūtīšanas dienu, un deklarāciju numurē saskaņā ar attiecīgiem atļaujā izklāstītiem noteikumiem.

2. Muitas dienesti var noteikt, ka identifikācijas nolūkos jāizmanto veidlapas ar īpašu atšķirības zīmi.

402. pants

1. Ne vēlāk kā preču nosūtīšanas brīdī atzītais nosūtītājs pienācīgi aizpildītas Kopienas tranzīta deklarācijas 1. un 4. eksemplāra ailē "Nosūtītājas muitas iestādes kontrole" ieraksta termiņu, kādā preces uzrādāmas galamērķa muitas iestādē, piemērotos identifikācijas pasākumus un vienu no šādām frāzēm:

- Procedimiento simplificado,

- Forenklet fremgangsmåde,

- Vereinfachtes Verfahren,

- Απλουστευμένη διαδικασία,

- Simplified procedure,

- Procédure simplifiée,

- Procedura semplificata,

- Vereenvoudigde regeling,

- Procedimento simplificado.

2. Pēc preču izsūtīšanas 1. eksemplāru tūlīt nosūta nosūtītājai muitas iestādei. Muitas dienestiem ir tiesības atļaujā noteikt, ka 1. eksemplārs nosūtītājai muitas iestādei nosūtāms, tiklīdz ir aizpildīta Kopienas tranzīta deklarācija. Pārējos eksemplārus sūta līdzi precēm saskaņā ar 341.—380. pantu.

3. Ja nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienesti pārbauda sūtījumu tā izsūtīšanas brīdī, tad tās to atzīmē Kopienas tranzīta deklarācijas 1. un 4. eksemplāra ailē "Kontrole nosūtītājā muitas iestādē".

403. pants

Pienācīgi aizpildīta Kopienas tranzīta deklarācija, kurā iekļauti 402. panta 1. punktā minētie ieraksti, ir līdzvērtīga Kopienas ārējā vai iekšējā tranzīta dokumentam un atzītais nosūtītājs, kurš deklarāciju parakstījis, ir galvenais atbildīgais.

404. pants

1. Muitas dienesti var ļaut atzītam nosūtītājam neparakstīt Kopienas tranzīta deklarācijas, ja uz tām ir 62. pielikumā minētais īpašais zīmogs un ja tās sagatavo ar elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēmu. Tādu atļauju dod ar nosacījumu, ka atzītais nosūtītājs iepriekš šīm iestādēm rakstiski apliecina, ka viņš ir galvenais atbildīgais visiem Kopienas tranzītpārvadājumiem, ko izdara ar Kopienas tranzīta dokumentiem ar īpašo zīmogu.

2. Saskaņā ar 1. punktu sagatavotu Kopienas tranzīta dokumentu ailē, kas paredzēta galvenā atbildīgā parakstam, ir viena no šādām frāzēm:

- Dispensa de firma,

- Fritaget for underskrift,

- Freistellung von der Unterschriftsleistung,

- Δεν απαιτείται υπογραφή,

- Signature waived,

- Dispense de signature,

- Dispensa dalla firma,

- Van ondertekening vrijgesteld,

- Dispensada a assinatura.

405. pants

1. Atzītais nosūtītājs:

a) ievēro šās apakšiedaļas un atļaujas noteikumus; un

b) veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu drošu glabāšanu īpašajam zīmogam vai veidlapām, uz kurām ir nosūtītājas muitas iestādes zīmoga vai īpašā zīmoga nospiedums.

2. Ja kāda persona ļaunprātīgi izmantojusi veidlapas, kas iepriekš apzīmogotas ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu vai ar īpašo zīmogu, tad atzītais nosūtītājs, neskarot iespējamus kriminālprocesus, ir atbildīgs par to, lai par precēm, ko pārvadā ar tādām veidlapām, tiktu nomaksāti konkrētā dalībvalstī maksājami nodokļi un citi maksājumi, ja vien viņš nepierāda muitas dienestiem, kuras viņu atzinušas, ka viņš ir veicis 1. panta b) apakšpunktā paredzētos pasākumus.

2. apakšiedaļa

Formalitātes galamērķa iestādē

406. pants

1. Dalībvalstu muitas dienesti var atļaut galamērķa muitas iestādē neuzrādīt atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai pārvadātas preces, ja tās ir paredzētas personai, kura atbilst 407. pantā izklāstītiem nosacījumiem (še turpmāk "atzītais saņēmējs") un kuru iepriekš atzinuši tās dalībvalsts muitas dienesti, kurai pieder galamērķa muitas iestāde.

2. Šā panta 1. punktā minētā gadījumā galvenā atbildīgā pienākumi saskaņā ar Kodeksa 96. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir izpildīti tad, kad sūtījumam pievienotie Kopienas tranzīta dokumentu eksemplāri, kā arī neskartās preces noteiktā termiņā ir nodotas atzītajam saņēmējam viņa telpās vai atļaujā norādītā vietā, pienācīgi ievērojot identifikācijas pasākumus.

3. Atzītais saņēmējs pēc pārvadātāja lūguma par katru sūtījumu, kas nodots saskaņā ar 2. punktu, izsniedz kvīti, tādējādi apliecinot dokumenta un preču piegādi.

407. pants

1. Iepriekš 406. pantā minēto atļauju izdod tikai tādām personām:

a) kuras bieži saņem sūtījumus atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai;

b) kuru uzskaite ļauj muitas dienestiem pārbaudīt veiktās darbības;

c) kuras nav izdarījušas rupjus vai vairākkārtējus muitas vai nodokļu tiesību pārkāpumus.

2. Muitas dienesti atļauju var atsaukt, ja atzītais saņēmējs vairs neatbilst 1. punkta nosacījumiem vai nepilda šajā apakšiedaļā vai atļaujā iekļautās prasības.

408. pants

1. Muitas dienestu izdotās atļaujās cita starpā norāda:

a) vienu vai vairākas muitas iestādes, kas ir kompetentas būt galamērķa muitas iestādes saistībā ar atzītā saņēmēja saņemtiem sūtījumiem;

b) termiņu un kārtību, kādā atzītam saņēmējam par preču atvešanu jāinformē galamērķa muitas iestāde, lai šī muitas iestāde preču atvešanas brīdī varētu izdarīt vajadzīgās pārbaudes.

2. Neskarot 410. pantu, muitas dienesti atļaujā norāda, vai galamērķa muitas iestādei jāveic kādas darbības, pirms atzītais saņēmējs var rīkoties ar atvestajām precēm.

409. pants

1. Atzītais saņēmējs attiecībā uz sūtījumiem, kas atvesti viņa telpās vai atļaujā norādītās vietās:

a) saskaņā ar atļaujā noteikto kārtību tūlīt informē galamērķa muitas iestādi par liekiem daudzumiem, iztrūkumiem, aizstāšanu vai citiem pārkāpumiem, piemēram, bojātām plombām;

b) tūlīt galamērķa muitas iestādei nosūta līdz ar precēm atvestos Kopienas tranzīta dokumenta eksemplārus, norādot atvešanas dienu un plombu stāvokli.

2. Galamērķa muitas iestāde minētajos Kopienas tranzīta dokumenta eksemplāros ieraksta vajadzīgos datus.

3. apakšiedaļa

Citi noteikumi

410. pants

Sākuma vai galamērķa dalībvalsts muitas dienesti var neattiecināt 398. un 406. pantā paredzētās iespējas uz dažu kategoriju precēm.

411. pants

1. Ja ir piešķirts atbrīvojums no Kopienas tranzīta deklarācijas uzrādīšanas nosūtītājā muitas iestādē attiecībā uz precēm, ko atbilstīgi 413.—442. pantam paredzēts sūtīt ar CIM pavadzīmi vai ar TR nodošanas dokumentu, tad muitas dienesti nosaka pasākumus, lai nodrošinātu to, ka uz CIM pavadzīmes 1., 2. un 3. eksemplāra vai uz TR nodošanas dokumenta 2., 3.A un 3.B eksemplāra tiek izdarītas atzīmes "T1" vai "T2".

2. Ja saskaņā ar 413.—442. pantu pārvadātas preces ir paredzētas atzītam saņēmējam, tad muitas dienesti var noteikt, ka, ar izņēmumu no 406. panta 2. punkta un 409. panta 1. punkta b) apakšpunkta, CIM pavadzīmes 2. un 3. eksemplāru vai TR nodošanas dokumenta 1., 2. un 3.A eksemplāru dzelzceļa sabiedrība vai pārvadāšanas uzņēmums nogādā tieši galamērķa muitas iestādē.

3. iedaļa

Vienkāršotas formalitātes attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa dzelzceļu

1. apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi par dzelzceļa pārvadājumiem

412. pants

Šās regulas 352. pantu nepiemēro preču pārvadājumiem pa dzelzceļu.

Ja saskaņā ar 352. panta 2. punktu vēl jāiesniedz robežšķērsošanas paziņojums, tad tādu paziņojumu aizstāj ar dzelzceļa sabiedrību uzskaites materiāliem.

413. pants

Gadījumos, kad piemēro Kopienas tranzīta procedūru, atbilstīgi šai procedūrai un saskaņā ar 414.—425. pantu un 441. un 442. pantu kārtojamās formalitātes vienkāršo attiecībā uz dzelzceļa sabiedrību preču pārvadājumiem ar "CIM kravas pavadzīmi un kurjersūtījumiem", še turpmāk "CIM kravas pavadzīme".

414. pants

CIM kravas pavadzīme ir līdzvērtīga:

a) T1 deklarācijai vai dokumentam, ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai;

b) T2 deklarācijai vai dokumentam, ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai.

415. pants

Dalībvalstu dzelzceļa sabiedrības savas valsts muitas dienestiem kontroles vajadzībām dara pieejamus to grāmatvedībās glabāto uzskaiti.

416. pants

1. Dzelzceļa sabiedrība, kas pieņem preces pārvadāšanai ar CIM kravas pavadzīmi, kura ir līdzvērtīga T1 vai T2 deklarācijai vai dokumentam, ir tāda pārvadājuma galvenais atbildīgais.

2. Tās dalībvalsts dzelzceļa sabiedrība, caur kuras teritoriju preces ieved Kopienā, ir galvenais atbildīgais pārvadājumos, kuriem preces pieņem trešo valstu dzelzceļa sabiedrības.

417. pants

Dzelzceļa sabiedrības nodrošina to, lai atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai pārvadāti sūtījumi būtu identificēti ar uzlīmēm, uz kurām ir piktogramma pēc 58. pielikumā dotā parauga.

Ja krava ir pilna, tad uzlīmes piestiprina CIM kravas pavadzīmei vai attiecīgam dzelzceļa vagonam, bet pārējos gadījumos — iepakojumam.

418. pants

Ja pārvadājuma līgumu groza tā, ka:

- pārvadājums, ko bija paredzēts beigt ārpus Kopienas muitas teritorijas, beidzas Kopienas muitas teritorijā,

- pārvadājums, ko bija paredzēts beigt Kopienas muitas teritorijā, beidzas ārpus tās,

tad dzelzceļa sabiedrības grozīto līgumu izpilda tikai ar nosūtītājas muitas iestādes iepriekšēju piekrišanu.

Visos citos gadījumos dzelzceļa sabiedrības grozīto līgumu var izpildīt; par attiecīgo grozījumu tās tūlīt ziņo nosūtītājai muitas iestādei.

419. pants

1. CIM kravas pavadzīmi nosūtītājā muitas iestādē uzrāda saistībā ar pārvadājumu, kam piemēro Kopienas tranzīta procedūru un kas sākas un ko paredzēts beigt Kopienas muitas teritorijā.

2. Ailē, kas CIM kravas pavadzīmes 1., 2. un 3. lapā rezervēta muitai, nosūtītāja muitas iestāde skaidri ieraksta:

- atzīmi "T1", ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai,

- atzīmi "T2", "T2 ES" vai "T2 PT", ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai saskaņā ar 311. panta b) apakšpunktu vai saskaņā ar Kodeksa 165. pantu.

Atzīmēm "T2", "T2 ES" vai "T2 PT" autentiskumu piešķir ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu.

3. Visus CIM kravas pavadzīmes eksemplārus nodod atpakaļ attiecīgai personai.

4. Šās regulas 311. panta a) apakšpunktā minētām precēm Kopienas iekšējā tranzīta procedūru piemēro visa ceļojuma garumā, ko saskaņā ar katras dalībvalsts noteikto kārtību veic no Kopienas izbraukšanas stacijas līdz galamērķa stacijai Kopienas muitas teritorijā, neprasot nosūtītājā muitas iestādē par precēm uzrādīt CIM kravas pavadzīmi un uzlikt 417. pantā minētās uzlīmes. Taču šis atbrīvojums neattiecas uz CIM kravas pavadzīmēm, ko sagatavo par precēm, kurām piemēro 463.—470. pantu.

5. Attiecībā uz 2. punktā minētām precēm par galamērķa muitas iestādi uzskata galamērķa stacijas muitas iestādi. Taču, ja preces laiž brīvā apgrozībā vai tām piemēro citu muitas procedūru kādā starpstacijā, tad galamērķa muitas iestāde ir par starpstaciju atbildīgā muitas iestāde.

Formalitātes attiecībā uz 311. panta a) apakšpunktā minētām precēm jākārto galamērķa muitas iestādē.

6. Lai veiktu 415. pantā minēto kontroli, dzelzceļa sabiedrības galamērķa valstī muitas dienestiem dara pieejamas visas CIM kravas pavadzīmes saistībā ar 4. punktā minētiem pārvadājumiem, ievērojot noteikumus, par kādiem minētās iestādes var savstarpēji vienoties.

7. Ja Kopienas preces no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti pa dzelzceļu pārved caur kādas trešas valsts teritoriju, kas nav EBTA valsts, tad piemēro Kopienas iekšējā tranzīta procedūru. Tādā gadījumā pēc analoģijas piemēro 4. punktu, 5. punkta otro daļu un 6. punktu.

420. pants

Pēc vispārīga noteikuma, ņemot vērā dzelzceļa sabiedrību piemērotos identifikācijas pasākumus, nosūtītājā muitas iestādē transportlīdzekli vai iepakojumus neplombē.

421. pants

1. Gadījumos, kas minēti 419. panta 5. punkta pirmajā daļā, tās dalībvalsts dzelzceļa sabiedrība, kas atbild par galamērķa muitas iestādi, šai muitas iestādei nosūta CIM kravas pavadzīmes 2. un 3. lapu.

2. Galamērķa muitas iestāde tūlīt pēc 2. lapas apzīmogošanas to nogādā atpakaļ dzelzceļa sabiedrībai, bet 3. lapu patur.

422. pants

1. Šās regulas 419. un 420. pantu piemēro pārvadājumiem, kas sākas Kopienas muitas teritorijā, bet beidzas ārpus tās.

2. Galamērķa muitas iestāde ir muitas iestāde robežstacijā, caur kuru tranzītpreces izved no Kopienas muitas teritorijas.

3. Galamērķa muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

423. pants

1. Ja pārvadājums sākas ārpus Kopienas muitas teritorijas, bet to paredzēts beigt Kopienas muitas teritorijā, tad nosūtītāja muitas iestāde ir muitas iestāde robežstacijā, caur kuru preces ieved Kopienas muitas teritorijā.

Nosūtītājā muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

2. Galamērķa muitas iestāde ir muitas iestāde galamērķa stacijā. Taču, ja preces laiž brīvā apgrozībā vai tām piemēro kādu citu muitas procedūru kādā starpstacijā, tad galamērķa muitas iestāde ir muitas iestāde šādā starpposma stacijā.

421. pantā minētās formalitātes kārto galamērķa muitas iestādē.

424. pants

1. Ja pārvadājums sākas un to plānots beigt ārpus Kopienas muitas teritorijas, tad sākuma un galamērķa muitas iestādes ir attiecīgi 423. panta 1. punktā un 422. panta 2. punktā minēt iestādes.

2. Ne sākuma, ne galamērķa muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

425. pants

Uzskata, ka saskaņā ar 423. panta 1. punktu vai 424. panta 1. punktu pārvadātām precēm piemēro Kopiena ārējā tranzīta procedūru, ja vien netiek pierādīts preču Kopienas statuss saskaņā ar 313.—340. pantu.

2. apakšiedaļa

Noteikumi par lielos konteineros pārvadātām precēm

426. pants

Ja piemēro Kopienas tranzīta procedūru, tad atbilstīgi tai kārtojamās formalitātes vienkāršo saskaņā ar 427.—442. pantu attiecībā uz precēm, ko dzelzceļa sabiedrības, izmantojot par starpniekiem pārvadāšanas uzņēmumus, pārvadā lielos konteineros ar nodošanas dokumentiem, kas šajā sadaļā dēvēti par "TR nodošanas dokumentiem". Tādiem pārvadājumiem pieskaita arī sūtījumu pārvadāšanu, ko pārvadāšanas uzņēmumi uz izbraukšanas staciju nosūtīšanas valstī un no galamērķa dzelzceļa stacijas galamērķa valstī veic citā veidā, nevis pa dzelzceļu, kā arī pārvadāšanu pa jūru posmā starp šīm divām stacijām.

427. pants

Piemērojot 426.—442. pantu:

1. "pārvadāšanas uzņēmums" ir uzņēmums, kura locekļi ir dzelzceļa sabiedrības un kurš nodibināts ar mērķi pārvadāt preces lielos konteineros ar TR nodošanas dokumentiem;

2. "liels konteiners" ir konteiners 670. panta g) apakšpunkta nozīmē, t. i.:

- tādas konstrukcijas, ka to var pienācīgi plombēt, ja tas vajadzīgs saskaņā ar 435. pantu,

- tāda lieluma, ka laukums, ko aptver četri apakšējie ārējie stūri, ir vismaz 7 m2.

3. "TR nodošanas dokuments" ir dokuments, kurā iekļauts pārvadājuma līgums, saskaņā ar ko pārvadāšanas uzņēmums apņemas starptautiska pārvadājuma kārtībā no sūtītāja līdz saņēmējam nogādāt vienu vai vairākus lielos konteinerus. TR nodošanas dokumenta labējā augšējā stūrī ir sērijas numurs, pēc kura dokumentu var identificēt. Sērijas numuram ir astoņi cipari, pirms kuriem ir burti "TR".

TR nodošanas dokuments sastāv no šādiem eksemplāriem numerācijas kārtībā:

— 1: eksemplārs pārvadāšanas uzņēmuma vadībai,

— 2: eksemplārs pārvadāšanas uzņēmuma pārstāvim galamērķa stacijas valstī,

— 3A: eksemplārs muitai,

— 3B: eksemplārs saņēmējam,

— 4: eksemplārs pārvadāšanas uzņēmuma vadībai,

— 5: eksemplārs pārvadāšanas uzņēmuma pārstāvim izbraukšanas stacijas valstī,

— 6: eksemplārs nosūtītājam.

Visiem TR nodošanas dokumenta eksemplāriem, izņemot 3.A eksemplāru, gar labās puses malu ir apmēram četrus centimetrus plata zaļa josla.

4. "Lielo konteineru saraksts", še turpmāk "saraksts", ir TR nodošanas dokumentam kā neatņemama sastāvdaļa pievienots dokuments, ko paredzēts attiecināt uz vairāku lielo konteineru sūtījumu no vienas un tās pašas izbraukšanas stacijas uz vienu un to pašu galamērķa staciju, šajās stacijās kārtojot muitas formalitātes.

Sarakstu sagatavo tikpat eksemplāros, cik TR nodošanas dokumentu, uz kuru tas attiecas.

Sarakstu skaitu ieraksta tādam nolūkam paredzētā ailē TR nodošanas dokumenta labējā augšējā stūrī.

Savukārt katra saraksta labējā augšējā stūrī ieraksta attiecīgā TR nodošanas dokumenta sērijas numuru.

428. pants

Pārvadāšanas uzņēmuma izmantotais TR nodošanas dokuments ir līdzvērtīgs:

a) attiecīgi T1 deklarācijai vai dokumentam, ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai,

b) attiecīgi T2 deklarācijai vai dokumentam, ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšēja tranzīta procedūrai.

429. pants

1. Katrā dalībvalstī pārvadāšanas uzņēmums, par starpnieku izmantojot savu vienu vai vairākus pārstāvjus attiecīgajā valstī, kontroles nolūkā dara pieejamus muitas dienestiem savā vai savu pārstāvju grāmatvedībās glabāto uzskaiti.

2. Pēc muitas dienestu lūguma pārvadāšanas uzņēmums vai tā viens vai vairāki pārstāvji attiecīgajā valstī minētajiem dienestiem tūlīt iesniedz dokumentus, grāmatvedības datus vai informāciju par jau pabeigtiem vai vēl nepabeigtiem pārvadājumiem, par ko muitas dienesti vēlas saņemt informāciju.

3. Ja saskaņā ar 428. pantu TR nodošanas dokumentus uzskata par līdzvērtīgiem T1 vai T2 deklarācijām vai dokumentiem, tad pārvadāšanas uzņēmums vai tā viens vai vairāki pārstāvji attiecīgajā valstī:

a) informē galamērķa muitas iestādi par visiem TR nodošanas dokumentiem, kuru 1. eksemplārs tiem nosūtīts bez muitas vīzas;

b) informē nosūtītāju muitas iestādi par visiem TR nodošanas dokumentiem, kuru 1. eksemplārs nav tiem nogādāts atpakaļ un saistībā uz kuriem tie nav varējuši pārliecināties, vai sūtījums pareizi uzrādīts galamērķa muitas iestādē vai izvests no Kopienas muitas teritorijas uz kādu trešu valsti saskaņā ar 437. pantu.

430. pants

1. Saistībā ar 426. pantā minētiem pārvadājumiem, ko pieņēmis kādas dalībvalsts pārvadāšanas uzņēmums, galvenais atbildīgais ir šās dalībvalsts dzelzceļa sabiedrība.

2. Saistībā ar 426. pantā minētiem pārvadājumiem, ko pieņēmis kādas trešas valsts pārvadāšanas uzņēmums, galvenais atbildīgais ir tās dalībvalsts dzelzceļa sabiedrība, caur kuras teritoriju preces ieved Kopienas muitas teritorijā.

431. pants

Ja ir kārtotas muitas formalitātes, veicot pārvedumu uz izbraukšanas staciju vai no galamērķa stacijas citā veidā, nevis pa dzelzceļu, tad katrs TR nodošanas dokuments var attiekties tikai uz vienu lielo konteineru.

432. pants

Pārvadāšanas uzņēmums nodrošina to, ka tranzītpārvadājumus, ko veic atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai, identificē ar uzlīmēm, uz kurām ir piktogramma pēc 58. pielikuma parauga. Uzlīmes piestiprina TR nodošanas dokumentam un attiecīgam vienam vai vairākiem lieliem konteineriem.

433. pants

Ja pārvadājuma līgumu groza tā, ka:

- pārvadājums, ko bija paredzēts beigt ārpus Kopienas muitas teritorijas, beidzas Kopienas muitas teritorijā,

- pārvadājums, ko bija paredzēts beigt Kopienas muitas teritorijā, beidzas ārpus tās,

tad pārvadāšanas uzņēmums grozīto līgumu izpilda tikai ar nosūtītājas muitas iestādes iepriekšēju piekrišanu.

Visos citos gadījumos pārvadāšanas uzņēmums grozīto līgumu var izpildīt; par attiecīgo grozījumu tas tūlīt ziņo nosūtītājai muitas iestādei.

434. pants

1. Ja tranzītpārvadājums, kam piemēro Kopienas tranzīta procedūru, sākas un to plānots beigt Kopienas muitas teritorijā, tad TR nodošanas dokumentu uzrāda nosūtītājā muitas iestādē.

2. Nosūtītāja muitas iestāde ailē, kas TR nodošanas dokumenta 2., 3.A un 3.B eksemplārā rezervēta muitai, skaidri ieraksta:

- atzīmi "T1", ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai,

- atzīmi "T2", "T2 ES" vai "T2 PT", ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai saskaņā ar 311. panta b) apakšpunktu vai saskaņā ar Kodeksa 165. pantu,

- atzīmēm "T2", "T2 ES" vai "T2 PT" autentiskumu piešķir ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu.

3. Ja saskaņā ar 311. panta b) apakšpunktu un Kodeksa 165. pantu TR nodošanas dokuments attiecas gan uz tādiem konteineriem, kuros preces pārvadā atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai, gan uz konteineriem, kuros preces pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai, tad nosūtītāja muitas iestāde ailē, kas TR nodošanas dokumenta 2., 3.A un 3.B eksemplārā rezervēta muitai, ieraksta atsevišķas atsauces uz konteineriem atkarībā no tā, kāda veida preces tajos pārvadā, un pretim atsaucēm izdara attiecīgi atzīmi "T1" vai atzīmes "T2", "T2 ES" vai "T2 PT".

4. Ja gadījumos, uz kuriem attiecas 3. punkts, izmanto lielo konteineru sarakstu, tad par katru konteineru kategoriju sagatavo atsevišķu sarakstu, un šo sarakstu sērijas numurus ieraksta ailē, kas TR nodošanas dokumenta 2., 3.A un 3.B eksemplārā rezervēta muitai. Blakus sarakstu sērijas numuriem atbilstīgi konteineru kategorijai, uz kuru konkrētais saraksts attiecas, izdara atzīmi "T1" vai atzīmes "T2", "T2 ES", "T2 PT".

5. Visus TR nodošanas dokumenta eksemplārus nogādā atpakaļ attiecīgajai personai.

6. Šās regulas 311. panta a) apakšpunktā minētām precēm Kopienas iekšējā tranzīta procedūru piemēro visa ceļojuma garumā saskaņā ar katras dalībvalsts noteikto kārtību, neprasot nosūtītājā muitas iestādē par precēm uzrādīt TR nodošanas dokumentu un uzlikt 432. pantā minētās uzlīmes. Taču šis atbrīvojums neattiecas uz TR nodošanas dokumentiem, ko sagatavo par precēm, kurām piemēro 463.—470. pantu.

7. Par 2. punktā minētām precēm TR nodošanas dokuments galamērķa muitas iestādē ir jāuzrāda, ja preces deklarē laišanai brīvā apgrozībā vai kādai citai muitas procedūrai.

Saistībā ar 311. panta a) apakšpunktā minētām precēm galamērķa muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

8. Lai veiktu 429. pantā minēto kontroli, pārvadāšanas uzņēmumi galamērķa valstī muitas dienestiem dara pieejamus visus TR nodošanas dokumentus saistībā ar 6. punktā minētiem pārvadājumiem, ievērojot noteikumus, par kādiem minētie dienesti var savstarpēji vienoties.

9. Ja Kopienas preces no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti pa dzelzceļu pārved caur kādas trešas valsts teritoriju, kas nav EBTA valsts, tad piemēro Kopienas iekšējā tranzīta procedūru. Tādā gadījumā pēc analoģijas piemēro 6. punktu, 7. punkta otro daļu un 8. punktu.

435. pants

Preču identifikāciju nodrošina saskaņā ar 349. pantu. Taču parasti nosūtītāja muitas iestāde lielos konteinerus neplombē, ja identifikācijas pasākumus veic dzelzceļa sabiedrības. Ja plombas uzliek, tad to norāda TR nodošanas dokumenta 3.A un 3.B eksemplāra ailē, kas rezervēta muitai.

436. pants

1. Šās regulas 434. panta 7. punkta pirmajā daļā minētos gadījumos pārvadāšanas uzņēmums TR nodošanas dokumenta 1., 2. un 3.A eksemplāru nodod galamērķa muitas iestādē.

2. Galamērķa muitas iestāde tūlīt vizē 1. un 2. eksemplāru un nodod tos atpakaļ pārvadāšanas uzņēmumam, bet 3.A eksemplāru patur.

437. pants

1. Ja pārvadājums sākas Kopienas muitas teritorijā, bet to plānots beigt ārpus tās, tad piemēro 434. panta 1.—5. punktu un 435. pantu.

2. Muitas iestāde robežstacijā, caur kuru preces izved no Kopienas muitas teritorijas, ir galamērķa muitas iestāde.

3. Galamērķa muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

438. pants

1. Ja pārvadājums sākas ārpus Kopienas muitas teritorijas, bet to paredzēts beigt Kopienas muitas teritorijā, tad nosūtītāja muitas iestāde ir muitas iestāde robežstacijā, caur kuru preces ieved Kopienas muitas teritorijā. Nosūtītājā muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

2. Muitas iestāde, kurā preces uzrāda, ir galamērķa muitas iestāde.

436. pantā minētās formalitātes kārto galamērķa muitas iestādē.

439. pants

1. Ja pārvadājums sākas un to plānots beigt ārpus Kopienas muitas teritorijas, tad nosūtītājas un galamērķa muitas iestādes ir attiecīgi 438. panta 1. punktā un 437. panta 2. punktā minētās muitas iestādes.

2. Nosūtītājā vai galamērķa muitas iestādē nekādas formalitātes nav jākārto.

440. pants

Uzskata, ka saskaņā ar 438. panta 1. punktu vai 439. panta 1. punktu pārvadātām precēm piemēro Kopiena ārējā tranzīta procedūru, ja vien netiek pierādīts preču Kopienas statuss saskaņā ar 313.—340. pantu.

3. apakšiedaļa

Citi noteikumi

441. pants

1. Šās regulas 341. panta 2. punkta otro daļu un 342.—344. pantu piemēro visiem kravas sarakstiem, ko pievieno CIM preču pavadzīmēm vai TR nodošanas dokumentiem. Sarakstu skaitu uzrāda ailē, kas attiecīgi vai nu CIM preču pavadzīmē, vai arī TR nodošanas dokumentā paredzēta ziņām par pavaddokumentiem.

Kravas sarakstā norāda arī tā vagona numuru, uz ko attiecas CIM preču pavadzīme, vai, attiecīgā gadījumā, tā konteinera numuru, kurā ir preces.

2. Ja Kopienas teritorijā sāktā pārvadājumā ir gan tādas preces, ko pārvadā atbilstīgi Kopiena ārējā tranzīta procedūrai, gan tādas preces, ko pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai, tad sagatavo atsevišķus kravas sarakstus; ja preces ar TR nodošanas dokumentiem pārvadā lielos konteineros, tad tādus atsevišķus sarakstus sagatavo par katru lielo konteineru, kurā ir abu kategoriju preces.

Par katru no abām preču kategorijām sagatavotu kravas sarakstu sērijas numurus ieraksta ailē, kas attiecīgi vai nu CIM preču pavadzīmē, vai arī TR nodošanas dokumentā ir paredzēta preču aprakstam.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos gadījumos un pildot 413.—442. pantā paredzētās procedūras, CIM preču pavadzīmei vai TR nodošanas dokumentam pievienotie kravas saraksti ir to sastāvdaļa, un šiem sarakstiem ir tāds pats juridisks spēks.

Uz šādu kravas sarakstu oriģināliem ir nosūtīšanas stacijas zīmogs.

4. apakšiedaļa

Parasto procedūru un vienkāršoto procedūru piemērošanas jomas

442. pants

1. Gadījumos, kad piemēro Kopienas tranzīta procedūru, 412.—441. panta noteikumi neliedz izmantot 341.—380. pantā noteiktās procedūras, un 415. un 417. pantu vai 429. un 432. pantu piemēro tā vai tā.

2. Šā panta 1. punktā minētos gadījumos brīdī, kad sagatavo CIM preču pavadzīmi vai TR nodošanas dokumentu, ailē, kas paredzēta ziņām par pavaddokumentiem, izdara skaidru atsauci uz Kopienas tranzīta dokumentu(-iem). Atsaucē par katru izmantoto dokumentu min dokumenta veidu, izdevēju muitas iestādi, datumu un reģistrācijas numuru.

Turklāt CIM preču pavadzīmes 2. eksemplāram vai TR nodošanas dokumenta 1. un 2. eksemplāram autentiskumu piešķir Kopienas pārvadājumā iesaistītā dzelzceļa sabiedrība. Dzelzceļa sabiedrība dokumentiem autentiskumu piešķir pēc tam, kad tā ir pārliecinājusies, ka preces pārvadā ar vienu vai vairākiem minētiem Kopienas tranzīta dokumentiem.

3. Ja Kopienas tranzītpārvadājumu veic ar TR nodošanas dokumentu saskaņā ar 426.—440. pantu, tad šādā pārvadājumā izmantotai CIM preču pavadzīmei nepiemēro šā panta 1. un 2. punktu un 413.—425. pantu. CIM preču pavadzīmes ailē, kas paredzēta ziņām par pavaddokumentiem, izdara skaidru atsauci uz TR nodošanas dokumentu. Atsaucē ietver vārdus "TR nodošanas dokuments", aiz kā ieraksta sērijas numuru.

8. NODAĻA

Īpaši noteikumi par dažiem pārvadāšanas veidiem

1. iedaļa

Aviopārvadājumi

443. pants

Attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa gaisu, Kopienas tranzīta procedūra ir obligāta tikai tad, ja preces iekrauj vai pārkrauj kādā Kopienas lidostā.

444. pants

1. Ja attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa gaisu no kādas Kopienas lidostas, saskaņā ar 443. pantu Kopienas tranzīta procedūra ir obligāta, tad Kopienas tranzīta deklarācijai līdzvērtīgs dokuments ir manifests, ar noteikumu, ka tajā iekļauta visa informācija, kas prasīta 9. pielikuma 3. papildinājumā Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju.

2. Ja pārvadājumā iekļautas gan preces, ko pārvadā atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai, gan preces, ko pārvadā atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai, tad tādas preces uzskaita atsevišķos manifestos.

3. Uz 1. un 2. punktā minētā viena vai vairākiem manifestiem ir vīza, ko datē un paraksta aviosabiedrība, tādējādi manifestus identificējot kā Kopienas tranzīta deklarāciju un norādot attiecīgo preču muitas statusu. Šādi aizpildītus un parakstītus manifestus uzskata attiecīgi vai nu par T1 deklarāciju, vai T2 deklarāciju.

Šā panta 1. un 2. punktā minētā manifestā min šādus datus:

- preču pārvadātājas aviosabiedrības nosaukums,

- reisa numurs,

- reisa diena,

- iekraušanas lidostas (izlidošanas lidostas) un izkraušanas lidostas (galamērķa lidostas) nosaukums,

un par katru manifestā iekļautu sūtījumu:

- aviopārvadājuma pavadzīmes numurs,

- iepakojumu skaits,

- preču īss apraksts vai, attiecīgos gadījumos, norāde "consolidated", ja vajadzīgs — saīsinātā formā (līdzvērtīgs "groupage"),

- bruto svars.

4. Aviosabiedrības, kas pārvadā preces ar 1.—3. punktā minētiem manifestiem, ir attiecīgā pārvadājuma galvenais atbildīgais.

5. Izņemot gadījumus, kad aviosabiedrība ir atzīts nosūtītājs 398. panta nozīmē, 1.—3. punktā minētos manifestus vienā vai vairākos eksemplāros autentiskuma piešķiršanai uzrāda izlidošanas lidostas muitas dienestiem, kuri vienu eksemplāru patur.

Kontroles vajadzībām minētās iestādes var likt uzrādīt visas aviopārvadājumu pavadzīmes, kas attiecas uz manifestā uzskaitītiem sūtījumiem.

6. Preces pārvadājošā aviosabiedrība informē galamērķa lidostas muitas dienestus par izlidošanas lidostas(-u) nosaukumu.

Galamērķa lidostas muitas dienesti šo prasību var neattiecināt uz aviosabiedrībām, par kuru izlidošanas lidostu(-ām) nav nekādu šaubu, jo tās strādā tikai konkrētos maršrutos vai apkalpo konkrētus reģionus.

7. Šā panta 1.—5. punktā minēto manifestu vienu eksemplāru uzrāda galamērķa lidostas muitas dienestiem. Minētie dienesti vienu manifestu eksemplāru patur.

8. Neskarot 7. punktu, muitas dienesti galamērķa lidostā kontroles vajadzībām var likt uzrādīt manifestus par visām minētajā lidostā izkrautām precēm.

Tāpat minētās iestādes kontroles vajadzībām var likt uzrādīt visas aviopārvadājumu pavadzīmes, kas attiecas uz manifestā uzskaitītiem sūtījumiem.

9. Galamērķa lidostas muitas dienesti katru mēnesi nosūta katras izlidošanas lidostas muitas dienestiem aviosabiedrību sagatavotu sarakstu, kurā uzskaitīti 1.—3. punktā minētie manifesti, kas galamērķī uzrādīti iepriekšējā mēnesī. Sarakstam autentiskumu piešķir galamērķa lidostas muitas dienesti.

Minētajā sarakstā, aprakstot katru manifestu, ietver šādu informāciju:

- manifesta atsauces numurs,

- preču pārvadātājas aviosabiedrības nosaukums (var būt saīsinājums),

- reisa numurs,

- reisa diena.

Muitas dienesti, ievērojot pašu izstrādātus nosacījumus un divpusējas vai daudzpusējas vienošanās, var pilnvarot aviosabiedrības pašas nosūtīt informāciju katras izlidošanas lidostas muitas dienestiem saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Muitas dienesti, kas tādu pilnvarojumu dod, par to ziņo pārējo dalībvalstu muitas dienestiem.

Ja tiek atklāti pārkāpumi saistībā ar informāciju, kas sniegta minētajā sarakstā uzskaitītos manifestos, tad galamērķa muitas iestāde par to informē nosūtītāju muitas iestādi, cita starpā atsaucoties uz aviopārvadājumu pavadzīmēm, kas attiecas uz konkrētām precēm.

10. Dalībvalstu muitas dienesti pēc attiecīgo aviosabiedrību lūguma, ievērojot divpusējas vai daudzpusējas vienošanās, 1. punktā minētā manifesta vietā var ļaut izmantot vienkāršotas Kopienas tranzīta procedūras, attiecīgo aviosabiedrību starpā izmantojot datu apmaiņas tehnoloģijas.

11. a) Ja pārvadājumu veic aviosabiedrība, kura ir reģistrēta vai kurai ir reģionāla pārstāvniecība Kopienas muitas teritorijā un kura:

- izmanto datu apmaiņas sistēmas, lai minētajā teritorijā pārsūtītu informāciju starp sākuma un galamērķa lidostām, un

- atbilst b) apakšpunkta nosacījumiem,

tad 1.—9. punktā aprakstīto Kopienas tranzīta procedūru pēc attiecīgi izteikta lūguma vienkāršo.

Saņemot lūgumu, tās dalībvalsts muitas dienesti, kurā aviosabiedrība ir reģistrēta, par to ziņo muitas dienestiem pārējās dalībvalstīs, kuru teritorijās atrodas sākuma un galamērķa lidostas, kas izmanto kopīgas datu apmaiņas tehnoloģijas.

Ja sešdesmit dienu laikā pēc paziņošanas nav saņemti iebildumi, tad muitas dienesti atļauj izmantot c) apakšpunktā aprakstīto vienkāršoto procedūru, ievērojot Kodeksa 97. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

Šī atļauja ir spēkā visās attiecīgās dalībvalstīs, bet to piemēro vienīgi tiem Kopienas tranzītpārvadājumiem, ko veic starp atļaujā minētām lidostām.

b) Tālāk c) apakšpunktā aprakstīto vienkāršoto procedūru piemēro tikai tām aviosabiedrībām:

- kas apkalpo vērā ņemamu skaitu Kopienas iekšējo lidojumu,

- kas bieži nosūta un saņem preces,

- kuru rakstītā vai datorizētā grāmatvedība ļauj muitas dienestiem pārbaudīt to darbības gan sākuma, gan galamērķa lidostā,

- kas nav izdarījušas rupjus vai vairākkārtējus muitas vai nodokļu tiesību pārkāpumus,

- kas muitas dienestiem dara pieejamu visu savu uzskaiti,

- kas piekrīt būt pilnīgi atbildīgas muitas dienestiem attiecībā uz saistību pildīšanu un sadarboties nodarījumu vai pārkāpumu risināšanā.

c) Vienkāršoto procedūru piemēro šādi:

- aviosabiedrība savā tirdzniecības uzskaitē saglabā liecības par visu sūtījumu statusu,

- izlidošanas lidostā izmantotais manifests, ko pārsūta, izmantojot datu apmaiņas sistēmu, kļūst par manifestu galamērķa lidostā,

- aviosabiedrība katrai manifesta pozīcijai norāda attiecīgo statusu T1, T2, TE (līdzvērtīgs T2 ES), TP (līdzvērtīgs T2 PT) vai C (līdzvērtīgs T2L),

- Kopienas tranzīta procedūru uzskata par pabeigtu, kad ar datu apmaiņas sistēmu pārsūtīts manifests ir pieejams muitas dienestiem galamērķa lidostā un kad tām ir uzrādītas preces,

- ar datu apmaiņas sistēmu pārsūtīta manifesta izdruku pēc pieprasījuma uzrāda muitas dienestiem sākuma un galamērķa lidostās,

- muitas dienesti izlidošanas lidostā pārbauda iepriekš veiktās sistēmu revīzijas, pamatojoties uz analīzi par potenciālo risku līmeni,

- muitas dienesti galamērķa lidostā pārbauda sistēmu revīzijas, pamatojoties uz analīzi par potenciālo risku līmeni, un vajadzības gadījumā nosūta pārbaudīšanai muitas dienestiem izlidošanas lidostā datus par manifestiem, kas pārsūtīti, izmantojot datu apmaiņas sistēmu,

- aviosabiedrība atbild par to, lai tiktu identificēti un muitas dienestiem paziņoti visi galamērķa lidostā atklāti nodarījumu vai pārkāpumi,

- muitas dienesti galamērķa lidostā, tiklīdz iespējams, ziņo muitas dienestiem izlidošanas lidostā par visiem nodarījumiem vai pārkāpumiem,

- nodarījumus vai pārkāpumus var risināt saskaņā ar procedūrām, par kurām savstarpēji vienojas aviosabiedrības un muitas dienesti sākuma un galamērķa lidostā.

445. pants

Ja attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa gaisu no kādas Kopienas lidostas, saskaņā ar 443. pantu Kopienas tranzīta procedūra ir obligāta, tad 444. pants nevienai attiecīgai personai neliedz izmantot 341.—380. pantā izklāstīto Kopienas tranzīta procedūru. Tādā gadījumā 444. pantā izklāstītās procedūras nepiemēro.

2. iedaļa

Pārvadājumi pa jūru

446. pants

Attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa jūru, Kopienas tranzīta procedūra ir obligāta tikai tad, ja preces iekrauj vai pārkrauj kādā Kopienas ostā.

447. pants

Kopienas tranzīta procedūru nepiemēro gadījumos, kad Kodeksa 91. panta 1. punktā minētās preces iekrauj kuģī ostā, kas atrodas Kopienas teritorijā:

- lai tās izvestu uz trešām valstīm, un tās neizkrauj vai nepārkrauj kādā citā ostā, kas atrodas Kopienas muitas teritorijā, vai

- lai tās pārvestu uz kādas ostas brīvo zonu; tādā gadījumā obligāti jāizmanto 313. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais informācijas dokuments.

448. pants

1. Ja attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa jūru no kādas Kopienas ostas, saskaņā ar 446. pantu Kopienas tranzīta procedūra ir obligāta, tad dalībvalstu muitas dienesti, pēc attiecīgo kuģošanas sabiedrību lūguma un ievērojot 2.—10. punktā izklāstītos nosacījumus, Kopienas tranzīta procedūras var vienkāršot, ļaujot kā Kopienas tranzīta deklarāciju vai dokumentu izmantot par attiecīgām precēm sagatavoto manifestu.

2. Saņemot lūgumu, tās dalībvalsts muitas dienesti, kurā kuģošanas sabiedrība ir reģistrēta, par to ziņo muitas dienestiem pārējās dalībvalstīs, kuru teritorijās atrodas plānotās sākuma un galamērķa ostas.

Ja sešdesmit dienu laikā pēc paziņošanas nav saņemti iebildumi, tad muitas dienesti kuģošanas sabiedrībai dot attiecīgo atļauju. Atļauja ir spēkā visās attiecīgās dalībvalstīs kā Kodeksa 97. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā divpusējā vai daudzpusējā vienošanās.

Ja atļauju nedod, tad piemēro 341.—380. pantā izklāstīto Kopienas tranzīta procedūru.

Šā panta noteikumi neliedz nevienai attiecīgai personai, tostarp kuģošanas sabiedrībām, kurām ir dota atļauja, attiecīgos gadījumos izmantot 341.—380. pantā izklāstītās Kopienas tranzīta procedūras.

3. Šā panta 1. punktā minēto atļauju dod tikai tām kuģošanas sabiedrībām:

- kuru uzskaite ļauj muitas dienestiem pārbaudīt to darbības,

- kas nav izdarījušas rupjus vai vairākkārtējus muitas vai nodokļu tiesību pārkāpumus,

- kas izmanto manifestus:

- kuros norādīts vismaz kuģošanas sabiedrības nosaukums un pilna adrese, kuģa identitāte, preču iekraušanas vieta, preču izkraušanas vieta, atsauce uz konosamentu un — par katru sūtījumu — tā numurs, preču apraksts, bruto svars kilogramos un, attiecīgos gadījumos, konteineru identifikācijas numuri:

- kurus muitas dienesti var viegli pārbaudīt un izmantot,

- kurus pienācīgi aizpildītus un parakstītus var uzrādīt muitas dienestiem pirms attiecīgo kuģu izbraukšanas.

4. Šā panta 1. punktā minētajā atļaujā atzīmē, ka gadījumos, kad pārvadājumā ietilpst gan tādas preces, kas pārvadājamas atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai, gan tādas preces, kas pārvadājamas atbilstīgi Kopienas iekšējā tranzīta procedūrai, tad šādas preces uzskaita atsevišķos manifestos.

5. Uz 1. un 3. punktā minētā viena vai vairākiem manifestiem ir vīza, ko datē un paraksta kuģošanas sabiedrība, tādējādi manifestus identificējot kā Kopienas tranzīta deklarāciju un norādot attiecīgo preču muitas statusu. Šādi aizpildītus un parakstītus manifestus uzskata attiecīgi vai nu par T1 deklarāciju, vai T2 deklarāciju.

6. Kuģošanas sabiedrība, kas pārvadā preces ar 1.—4. punktā minētiem manifestiem, ir attiecīgā pārvadājuma galvenais atbildīgais.

7. Izņemot gadījumus, kad kuģošanas sabiedrība ir atzīts nosūtītājs 398. panta nozīmē, 1.—4. punktā minētos manifestus vienā vai vairākos eksemplāros uzrāda vizēšanai sākuma ostas muitas dienestiem, kuri vienu eksemplāru patur.

8. Šā panta 1.—4. punktā minētos manifestus uzrāda vizēšanai galamērķa ostas muitas dienestiem. Šie dienesti patur manifestu vienu eksemplāru, lai vajadzības gadījumā preces varētu nodot muitas uzraudzībai.

9. Neskarot 8. punktu, galamērķa ostas muitas dienesti kontroles vajadzībām var likt uzrādīt manifestus un konosamentus par visām ostā izkrautām precēm.

10. Galamērķa ostas muitasdienesti katru mēnesi katras sākuma ostas muitas dienestiem nosūta kuģošanas sabiedrību vai to pārstāvju sagatavotu sarakstu, kurā uzskaitīti 1.—4. punktā minētie manifesti, kas uzrādīti iepriekšējā mēnesī. Sarakstam autentiskumu piešķir galamērķa ostas muitas dienesti.

Minētajā sarakstā, aprakstot katru manifestu, tiek ietverta šāda informācija:

- manifesta atsauces numurs,

- preču pārvadātājas kuģošanas sabiedrības nosaukums (var būt saīsinājums),

- izsūtīšanas diena.

Ja tiek atklāti pārkāpumi saistībā ar informāciju, kas sniegta minētajā sarakstā uzskaitītos manifestos, tad galamērķa muitas iestāde par to informē nosūtītāju muitas iestādi, cita starpā atsaucoties uz konosamentiem, kas attiecas uz konkrētām precēm.

11. a) Ja pārvadājumu veic starptautiska kuģošanas sabiedrība, kura ir reģistrēta vai kurai ir reģionāla pārstāvniecība Kopienas muitas teritorijā un kura atbilst b) apakšpunkta nosacījumiem, tad pēc tās lūguma 1.—10. punktā aprakstīto Kopienas tranzīta procedūru var vienkāršot vēl vairāk.

Saņemot lūgumu, tās dalībvalsts muitas dienesti, kurā kuģošanas sabiedrība ir reģistrēta, par to ziņo muitas dienestiem pārējās dalībvalstīs, kuru teritorijās atrodas plānotās sākuma un galamērķa ostas.

Ja sešdesmit dienu laikā pēc paziņošanas nav saņemti iebildumi, tad muitas dienesti ļauj izmantot c) apakšpunktā aprakstīto vienkāršoto procedūru, ievērojot Kodeksa 97. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

Šī atļauja ir spēkā visās attiecīgās dalībvalstīs, bet to piemēro vienīgi tiem tranzītpārvadājumiem, ko veic starp atļaujā minētām ostām.

b) Tālāk c) apakšpunktā aprakstīto vienkāršoto procedūru piemēro tikai tām kuģošanas sabiedrībām:

- kam ir ļauts izmantot manifestus saskaņā ar šā panta noteikumiem,

- kas apkalpo vērā ņemamu skaitu Kopienas iekšējo braucienu atzītos maršrutos,

- kas bieži nosūta un saņem preces,

- kas piekrīt būt pilnīgi atbildīgas muitas dienstiem attiecībā uz saistību pildīšanu un sadarboties nodarījumu vai pārkāpumu risināšanā.

c) Vienkāršoto procedūru piemēro šādi:

- kuģošanas sabiedrība savā tirdzniecības uzskaitē un manifestu kopijās saglabā liecības par visu sūtījumu statusu,

- kuģošanas sabiedrība var attiecināt vienu manifestu uz visām pārvadām precēm un katrā manifesta pozīcijā norāda attiecīgo statusu T1, T2, TE (līdzvērtīgs T2 ES), TP (līdzvērtīgs T2 PT) vai C (līdzvērtīgs T2L),

- Kopienas tranzīta procedūru uzskata par pabeigtu, kad muitas dienestiem galamērķa ostā ir uzrādīti manifesti un preces,

- muitas dienesti sākuma ostā pārbauda iepriekš veiktās sistēmu revīzijas, pamatojoties uz analīzi par potenciālo risku līmeni,

- muitas dienesti galamērķa ostā pārbauda sistēmu revīzijas, pamatojoties uz analīzi par potenciālo risku līmeni, un, vajadzības gadījumā, nosūta pārbaudīšanai muitas dienestiem izlidošanas lidostā datus par manifestiem,

- kuģošanas sabiedrība atbild par to, lai tiktu identificēti un muitas dienestiem paziņoti visi galamērķa ostā atklāti nodarījumi vai pārkāpumi,

- muitas dienesti galamērķa ostā, tiklīdz iespējams, ziņo muitas dienestiem sākuma ostā par visiem nodarījumiem vai pārkāpumiem.

449. pants

Ar izņēmumu no 446. panta, preces, kas iekrautas vai pārkrautas brīvajā zonā ostā, kas atrodas Kopienas muitas teritorijā, uzskata par iekrautām vai pārkrautām trešā valstī, ja vien muitas dienesti kuģa dokumentos nav atzīmējuši, ka minētais kuģis nāk no ostas daļas, kas nav brīvā zona.

3. iedaļa

Pārvietošana pa cauruļvadiem

450. pants

1. Ja piemēro Kopienas tranzīta procedūru, tad attiecībā uz precēm, ko pārvieto pa cauruļvadiem, šās procedūras formalitātes pielāgo saskaņā ar šā panta 2.—6. punktu.

2. Uzskata, ka precēm, ko pārvieto pa cauruļvadiem, Kopienas tranzīta procedūru piemēro:

- preces ievedot Kopienas muitas teritorijā — ja preces minētajā teritorijā ieved pa cauruļvadu,

- preces ievadot cauruļvadu sistēmā — ja preces jau atrodas Kopienas muitas teritorijā.

Vajadzības gadījumā preču Kopienas statusu nosaka saskaņā ar 313.—340. pantu.

3. Attiecībā uz 2. punktā minētām precēm galvenais atbildīgais ir tajā dalībvalstī reģistrētais cauruļvada saimnieks, caur kuras teritoriju preces ieved Kopienas muitas teritorijā, vai cauruļvada saimnieks tajā dalībvalstī, kurā sākas preču pārvietošana pa cauruļvadu.

4. Piemērojot Kodeksa 96. panta 2. punktu, par pārvadātāju uzskata tajā dalībvalstī reģistrēto cauruļvada saimnieku, caur kuras teritoriju preces pārvieto pa cauruļvadu.

5. Kopienas tranzītpārvadājumu uzskata par pabeigtu, kad pa cauruļvadu pārvietotās preces nonāk saņēmēja rūpnīcā vai kad tās pieņem saņēmēja izplatīšanas tīklā, kā arī ņem uzskaitē.

6. Preču pārvietošanā iesaistītie uzņēmumi veic uzskaiti un dara to pieejamu muitas dienestiem, lai tās vajadzības gadījumā varētu pārbaudīt 2.—4. punktā minētos Kopienas tranzītpārvadājumus.

9. NODAĻA

Pārvadāšana saskaņā ar TIR vai ATA karnetes procedūru

1. iedaļa

Kopīgi noteikumi

451. pants

1. Ja saskaņā ar Kodeksa 91. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 163. panta 2. punkta b) apakšpunktu preces pārvadā no vienas vietas Kopienas muitas teritorijā uz citu vietu tajā pašā teritorijā:

- saskaņā ar preču starptautisko pārvadājumu procedūru, izmantojot TIR karnetes (TIR konvencija),

- izmantojot ATA karnetes (ATA konvencija),

tad saistībā ar noteikumiem, ar ko reglamentē TIR vai ATA karnešu izmantošanu tādos pārvadājumos, Kopiena muitas teritoriju uzskata par vienotu teritoriju.

2. Gadījumos, kad ATA karnetes izmanto kā tranzīta dokumentus, "tranzīts" nozīmē preču pārvadāšanu no vienas muitas iestādes Kopienas muitas teritorijā uz citu muitas iestādi tajā pašā teritorijā.

452. pants

Ja ceļā no vienas vietas Kopienas muitas teritorijā uz citu vietu tajā pašā teritorijā preces ved caur kādu trešu valsti, tad saistībā ar TIR vai ATA procedūru veicamas formalitātes kārto vietās, kur preces uz laiku izved no Kopienas muitas teritoriju un kur tās atkal ieved minētajā teritorijā.

453. pants

1. Preces, ko Kopienas muitas teritorijā pārvadā ar TIR vai ATA karnetēm, uzskata par ārpuskopienas precēm, ja vien pienācīgi netiek pierādīts to Kopienas statuss.

2. Šā panta 1. punktā minēto preču Kopienas statusu nosaka saskaņā ar 314.—324. pantu.

454. pants

1. Šo pantu piemēro, neskarot TIR un ATA konvenciju īpašos noteikumus par galvotāju apvienību saistībām gadījumos, kad izmanto TIR vai ATA karnetes.

2. Ja saistībā ar pārvadājumiem, ko veic ar TIR vai ATA karnetēm, vai tādu pārvadājumu laikā kādā dalībvalstī tiek atklāts nodarījums vai pārkāpums, tad iespējamo nodokļu un citu maksājumu piedziņu saskaņā ar Kopienas vai valsts noteikumiem veic minētā dalībvalsts, neskarot kriminālprocesu iespējamību.

3. Ja nav iespējams noteikt, kurā teritorijā nodarījums vai pārkāpums izdarīts, tad uzskata, ka nodarījums vai pārkāpums izdarīts tajā dalībvalsti, kurā tas atklāts, ja vien 455. panta 1. punktā noteiktā termiņā muitas dienestiem pieņemamā veidā tām netiek sniegti pierādījumi par pārvadājuma likumību vai par vietu, kur nodarījums vai pārkāpums reāli izdarīts.

Ja tādi pierādījumi netiek sniegti un tādēļ nodarījumu vai pārkāpumu uzskata par izdarītu dalībvalstī, kurā tas atklāts, tad par precēm maksājamos nodokļus un citus maksājumus ievāc minētā dalībvalsts saskaņā ar Kopienas vai valsts noteikumiem.

Ja vēlāk konstatē dalībvalsti, kurā nodarījums vai pārkāpums reāli izdarīts, tad par precēm tādā dalībvalstī maksājamos nodokļus un citus maksājumus (izņemot tos, ko atbilstīgi otrajai daļai ievāc kā Kopienas pašas resursus) šai dalībvalstij atlīdzina tā dalībvalsts, kurā nodokļi un maksājumi ievākti sākotnēji. Pārmaksājumus atlīdzina personai, kas sākotnēji segusi maksājumus.

Ja nodokļu un citu maksājumu summa, kas sākotnēji ievākta un ko atlīdzina piedzinēja dalībvalsts, ir mazāka par to nodokļu un maksājumu summu, ko pienākas maksāt dalībvalstī, kurā nodarījums vai pārkāpums reāli izdarīts, tad pēdējā minētā dalībvalsts summu starpību ievāc saskaņā ar Kopienas vai valsts noteikumiem.

Dalībvalstu muitas pārvaldes veic vajadzīgos pasākumus, lai nodarījumus vai pārkāpumus risinātu un uzliktu iedarbīgus sodus.

455. pants

1. Ja tiek atklāts, ka saistībā ar pārvadājumiem, ko veic ar TIR vai ATA karnetēm, vai tādu pārvadājumu laikā ir izdarīts kāds nodarījums vai pārkāpums, tad muitas dienesti par to ziņo ATA vai TIR karnetes turētājam un galvotājai apvienībai termiņā, kāds noteikts TIR konvencijas 11. panta 1. punktā vai ATA konvencijas 6. panta 4. punktā.

2. Pierādījumus par to, ka ar TIR vai ATA karneti veikts pārvadājums ir noticis likumīgi 454. panta 3. punkta 1. daļas nozīmē, sniedz termiņā, kāds noteikts TIR konvencijas 11. panta 2. punktā vai ATA konvencijas 7. panta 1. un 2. punktā.

3. Tādus pierādījumus muitas dienestiem pieņemamā veidā var sniegt, piemēram:

a) uzrādot muitas dienestu apliecinātu dokumentu, kas pierāda, ka attiecīgās preces ir uzrādītas galamērķa muitas iestādē. Tādā dokumentā jābūt informācijai, pēc kuras preces iespējams identificēt; vai

b) uzrādot trešā valstī izsniegtu muitas dokumentu, kurš apstiprina preču nodošanu patēriņam, vai arī šāda dokumenta kopiju vai fotokopiju; kopijas vai fotokopijas pareizību apliecina vai nu iestāde, kas vizējusi dokumenta oriģinālu, vai attiecīgās trešās valsts iestādes, vai arī kādas dalībvalsts iestādes. Dokumentā jābūt informācijai, pēc kuras preces iespējams identificēt; vai

c) ja piemēro ATA konvenciju — sniedzot Konvencijas 8. pantā minētos pierādījumus.

2. iedaļa

Noteikumi par TIR karnetes procedūru

456. pants

Piemērojot TIR konvencijas 1. panta h) apakšpunktu, "muitas iestāde ceļā" ir jebkura muitas iestāde, caur kuru ceļu transportlīdzekli, sakabinātus transportlīdzekļus vai konteineru, kā tie definēti TIR konvencijā, ieved Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās TIR pārvadājuma laikā.

457. pants

Piemērojot TIR konvencijas 8. panta 4. punktu gadījumos, kad sūtījumu ieved Kopienas muitas teritorijā vai to uzsāk nosūtītājā muitas iestādē, kura atrodas Kopienas muitas teritorijā, galvotāja apvienība kļūst vai ir atbildīga muitas dienestiem katrā dalībvalstī, kuras teritorijā TIR sūtījumu ieved, līdz vietai, kurā sūtījumu no Kopienas muitas teritorijas izved vai līdz galamērķa muitas iestādei minētajā teritorijā.

3. iedaļa

Noteikumi par ATA karnetes procedūru

458. pants

1. Muitas dienesti katrā dalībvalstī izraugās koordinējošo muitas iestādi, kas risina ar ATA karnetēm saistītus pārkāpumus vai nelikumības.

Minētie dienesti par koordinējošo muitas iestāžu izraudzīšanu informē Komisiju, norādot šādu muitas iestāžu pilnas adreses. Koordinējošo muitas iestāžu sarakstu publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

2. Lai noteiktu dalībvalsti, kas atbild par nodokļu un citu maksājumu ievākšanu, dalībvalsts, kurā nodarījums vai pārkāpums, kas izdarīts, veicot pārvadājumu ar ATA karneti, ir atklāts 454. panta 3. punkta otrās daļas nozīmē, ir tā dalībvalsts, kurā preces ir atrastas vai, ja tās nav atrastas, tā dalībvalsts, kuras koordinējošai muitas iestādei ir pēdējais ieturētais karnetes kupons.

459. pants

1. Ja muitas dienesti kādā dalībvalstī konstatē, ka radies muitas parāds, tad pēc iespējas drīz galvotājai apvienībai, ar kuru šī dalībvalsts ir saistīta, nosūta piedziņas prasību. Ja parāds radies tādēļ, ka ar ATA karneti pārvadātas preces nav atkal izvestas vai tām nav noteikta muitas apstiprināta apstrāde vai izmantošana ATA konvencijā noteiktos termiņos, tad piedziņas prasību neiesūta ātrāk kā trīs mēnešus pēc karnetes derīguma termiņa beigām.

2. Koordinējošā muitas iestāde, kura iesniedz piedziņas prasību, pēc iespējas tajā pašā laikā koordinējošai muitas iestādei, kura jurisdikcijā atrodas pagaidu ievešanas muitas iestāde, nosūta informatīvu piezīmi, kas sagatavota pēc 59. pielikumā dotā parauga.

Informatīvajai piezīmei pievieno nenorakstītā kupona kopiju, ja nenorakstītais kupons atrodas pie koordinējošās muitas iestādes. Tāpat informatīvo piezīmi var izmantot arī citos gadījumos, kad to uzskata par vajadzīgu.

460. pants

1. Nodokļus, kas maksājami atbilstīgi 459. pantā minētai piedziņas prasībai, aprēķina pēc 60. pielikumā dotās nodokļu aprēķina veidlapas saskaņā ar tajā pašā pielikumā sniegtiem norādījumiem.

Nodokļu aprēķina veidlapu var nosūtīt vēlāk, nekā piedziņas prasību, taču ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc piedziņas prasības nosūtīšanas un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kurā muitas dienesti uzsāk piedziņas procesu.

2. Saskaņā ar 461. pantu, fakts, ka muitas pārvalde, ar kuru saistīta galvotāja apvienība, šai iestādei nosūta minēto nodokļu aprēķina veidlapu, neatbrīvo parējās Kopienas galvotājas apvienības no pienākuma maksāt nodokļus un citus maksājumus, ja tiek konstatēts, ka nodarījums vai pārkāpums izdarīts citā dalībvalstī nevis tajā, kurā uzsākts piedziņas process.

3. Nodokļu aprēķina veidlapu pēc vajadzības aizpilda divos vai trijos eksemplāros. Pirmais eksemplārs ir galvotājai apvienībai, kas saistīta ar muitas dienestu tajā dalībvalstī, kurā iesniegta piedziņas prasība. Otro eksemplāru patur izdevējs koordinējošā muitas iestāde. Vajadzības gadījumā izdevēja koordinējošā muitas iestāde trešo eksemplāru nosūta tam koordinējošai muitas iestādei, kura jurisdikcijā atrodas pagaidu ievešanas muitas iestāde.

461. pants

1. Ja tiek atklāts, ka nodarījums vai pārkāpums izdarīts citā dalībvalstī nevis tajā, kurā uzsākts piedziņas process, tad koordinējošā muitas iestāde sākotnējā procesa dalībvalstī lietu no savas puses slēdz.

2. Lai lietu slēgtu, minētā dalībvalsts nosūta koordinējošajai muitas iestādei procesa pārņēmējā dalībvalstī tās rīcībā esošās lietas saturu un vajadzības gadījumā atlīdzina galvotājai iestādei, ar ko tā saistīta, visas summas ko šī iestāde ieguldījusi vai sākotnēji apmaksājusi.

Taču lietu slēdz tikai tad, ja koordinējošā muitas iestāde sākotnējā procesa dalībvalstī no koordinējošās muitas iestādes procesa pārņēmējā dalībvalstī saņem apliecinājumu par jauna piedziņas procesa uzsākšanu saskaņā ar ATA konvencijas noteikumiem. Šo apliecinājumu sagatavo pēc 61. pielikumā dotā parauga.

3. Koordinējošā muitas iestāde dalībvalstī, kurā nodarījums vai pārkāpums izdarīts, piedziņas procesu pārņem un, vajadzības gadījumā, ievāc no galvotājas iestādes, ar ko tā saistīta, nodokļu un citu maksājumu summu pēc likmēm, kādas ir spēkā dalībvalstī, kurā šī muitas iestāde atrodas.

4. Process jāpārņem viena gada laikā pēc karnetes derīguma termiņa beigām, ar nosacījumu, ka maksājums nav kļuvis galīgs saskaņā ar ATA konvencijas 7. panta 2. vai 3. punktu. Ja minētai termiņš ir pārsniegts, tad piemēro 454. panta 3. punkta trešo un ceturto daļu.

10. NODAĻA

Pārvadāšana saskaņā ar veidlapas 302 procedūru

462. pants

1. Ja saskaņā ar Kodeksa 91. panta 2. punkta e) apakšpunktu un 163. panta 2. punkta e) apakšpunktu preces no vienas vietas Kopienas muitas teritorijā uz citu vietu tajā pašā teritorijā pārved ar veidlapu 302, kas izveidota atbilstīgi Ziemeļatlantijas līguma valstu konvencijai par to karaspēku tiesisko statusu, kura parakstīta 1951. gada 19. jūnijā Londonā, tad Kopienas muitas teritoriju saistībā ar noteikumiem, ar ko reglamentē minētās veidlapas izmantošanu šādos pārvadājumos, uzskata par vienotu teritoriju.

2. Ja 1. punktā minēta pārvadājuma laikā preces ved caur kādu trešu valsti, tad saistībā ar veidlapu 302 veicamas formalitātes kārto vietās, kur preces uz laiku izved no Kopienas muitas teritoriju un kur tās atkal ieved minētajā teritorijā.

3. Ja saistībā ar pārvadājumiem, ko veic ar veidlapu 302, vai tādu pārvadājumu laikā kādā dalībvalstī tiek atklāts nodarījums vai pārkāpums, tad iespējamo nodokļu un citu maksājumu piedziņu saskaņā ar Kopienas vai valsts noteikumiem veic minētā dalībvalsts, neskarot kriminālprocesu iespējamību.

4. Pēc analoģijas piemēro 454. panta 3. punktu.

11. NODAĻA

Kopienas tranzīta dokumentu izmantošana, lai piemērotu pasākumus attiecībā uz noteiktu preču izvešanu

463. pants

1. Šajā nodaļā ir izklāstīti nosacījumi, kas piemērojami precēm, kuras Kopienas muitas teritorijā pārvadā atbilstīgi kādai Kopienas tranzīta procedūrai vai atbilstīgi kādai citai muitas tranzīta procedūrai gadījumos, kad preču izvešana no Kopienas ir aizliegta vai kad izvešanai piemēro ierobežojumus, nodokļus vai citus maksājumus.

2. Tomēr šos nosacījumus piemēro vien tiktāl, ciktāl tas paredzēts saistībā ar pasākumu, ar kuru ieviests aizliegums, ierobežojums, nodokļi vai citi maksājumi un ciktāl tas neskar īpašos noteikumus, kas varētu būt piemērojami saistībā ar tādu pasākumu.

464. pants

Ja 463. panta 1. punktā minētām precēm piemēro kādu Kopienas tranzīta procedūru, tad galvenais atbildīgais Kopienas tranzīta dokumenta ailē "Preču apraksts" ieraksta vienu no šādām frāzēm:

- Salida de la Communidad sometida a restricciones,

- Udpassage fra Fællesskabet undergivet restriktioner,

- Ausgang aus der Gemeinschaft - Beschränkungen unterworfen,

- Έξοδος από την Κοινότητα υποκείμενη σε περιορισμούς,

- Export from the Community subject to restrictions,

- Sortie de la Communauté soumise à des restrictions,

- Uscita dalla Comunità assoggettata a restrizioni,

- Verlaten van de Gemeenschap aan beperkingen onderworpen,

- Saída da Comunidade sujeita a restrições,

- Salida de la Comunidad sujeta a pago de derechos,

- Udpassage fra Fællesskabet betinget af afgiftsbetaling,

- Ausgang aus der Gemeinschaft - Abgabenerhebungen unterworfen,

- Έξοδος από την Κοινότητα υποκείμενη σε επιθάρυνση,

- Export from the Community subject to duty,

- Sortie de la Communauté soumise à imposition,

- Uscita dalla Comunità assoggettata a tassazione,

- Verlaten van de Gemeenschap aan belastingheffing onderworpen,

- Saída da Comunidade sujeita a pagamento de imposições.

465. pants

1. Ja 463. panta 1. punktā minētām precēm piemēro tranzīta procedūru, kas nav Kopienas tranzīta procedūra, tad muitas iestāde, kurā kārto izsūtīšanas formalitātes, prasa aizpildīt 472. pantā minēto T5 kontroleksemplāru. Attiecīgā persona T5 kontroleksemplāra 104. ailē ieraksta vienu no 464. pantā dotām frāzēm.

2. Šā panta 1. punktā minētā muitas iestāde muitas dokumentā, ar ko preces paredzēts pārvadāt, ieraksta vienu no 464. pantā dotām frāzēm.

466. pants

Šās regulas 464. un 465. pantu nepiemēro, ja, deklarējot preces izvešanai no Kopienas muitas teritorijas, muitas iestādē, kur kārto izvešanas formalitātes, tiek sniegti pierādījumi, ka ir veikts administratīvs pasākums, ar kuru preces atbrīvotas no ierobežojuma, ka izvešanas nodokļi vai maksājumi ir samaksāti vai ka konkrētos apstākļos preces var ļaut izvest no Kopienas muitas teritorijas bez papildu formalitāšu kārtošanas.

467. pants

1. Ja saskaņā ar 463. panta 2. punktā minēto pasākumu jāsniedz galvojums, tad tādu galvojumu sniedz gadījumos, kad saskaņā ar muitas dokumentā ietverto informāciju 463. panta 1. punktā minētās preces, ko pārvadā no vienas vietas uz citu vietu Kopienas muitas teritorijā, no šās teritorijas izved ar transportu, kas nav aviotransports.

2. Galvojumu iesniedz vai nu tajā muitas iestādē, kurā veic preču izsūtīšanas brīdī kārtojamās formalitātes, vai arī jebkurā citā iestādē, ko tādam nolūkam izraugās minētās muitas iestādes piederības dalībvalsts, ievērojot šās dalībvalsts muitas dienestu izstrādātus noteikumus. Gadījumos, kad piemēro pasākumus, ar kuriem uzliek izvešanas nodokli vai citus maksājumus, galvojums nav jāsniedz, ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai, ja galvojums iesniegts citādi kā skaidrā naudā vai ja, pamatojoties uz galvenā atbildīgā identitāti, ir piešķirts atbrīvojums no nodrošinājuma.

468. pants

1. Šās regulas 465. pantu piemēro arī 463. panta 1. punktā minētām precēm, kuras ceļā no vienas vietas Kopienas muitas teritorijā uz citu vietu tajā pašā teritorijā šķērso kādas EBTA valsts teritoriju un kuras tālāk pārsūta no tādas valsts.

Ar izņēmumu no 482. panta, T5 kontroleksemplāra oriģinālu sūta līdzi precēm līdz kompetentajai muitas iestādei galamērķa dalībvalstī.

Nosūtītāja muitas iestāde nosaka termiņu, kādā preces atkal jāieved Kopienas muitas teritorijā.

2. Ja saskaņā ar 463. panta 2. punktā minēto pasākumu jāsniedz galvojumus, tad, ar izņēmumu no 467. panta, galvojumu sniedz par visiem pārvadājumiem, uz kuriem attiecas šā panta 1. punkts.

469. pants

Ja preces atkal nelaiž brīvā apritē uzreiz pēc to nogādāšanas galamērķa muitas iestādē, tad šā muitas iestādes ziņā ir attiecīgi rīkoties, lai īstenotu 463. panta 2. punktā minētos pasākumus.

470. pants

Ja 463. panta 1. punktā minētās preces pa gaisu vai citādi pārvadā saskaņā ar 467. pantu, bet tās neieved atpakaļ Kopienas muitas teritorijā noteiktā termiņā, tad tās uzskata par nelikumīgi izvestām no nosūtīšanas dalībvalsts uz trešu valsti, ja vien netiek konstatēts, ka preces zudušas nepārvaramas varas vai neparedzētu apstākļu dēļ.

12. NODAĻA

Noteikumi par dokumentiem (T5 kontroleksemplāru), kas izmantojami, piemērojot Kopienas pasākumus saistībā ar preču izmantošanas un/vai galamērķa pārbaudēm

471. pants

Šajā nodaļā:

a) "kompetentās iestādes" ir:

muitas dienesti vai citas iestādes, kas atbild par šās nodaļas piemērošanu;

b) "muitas iestāde" ir:

muitas iestāde vai cita iestāde, kas atbild par šās nodaļas piemērošanu vietējā līmenī.

472. pants

1. Ja, piemērojot kādu Kopienas pasākumu, tiek prasīti pierādījumi par to, ka ir ievēroti tāda pasākuma nosacījumi attiecībā uz Kopienas muitas teritorijā ievestu, no tās izvestu vai tajā pārvadātu preču izmantošanu un/vai galamērķi, tad tādus pierādījumus sniedz, uzrādot T5 kontroleksemplāru. T5 kontroleksemplārs ir aizpildīta T5 veidlapa, kurai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 478. pantu pievieno T5 BIS veidlapu vai vienu vai vairākus 479. vai 480. pantā paredzētos T5 kravas sarakstus.

Nav liegts vienlaikus, bet dažādiem mērķiem izmantot vairākus T5 kontroleksemplārus, ciktāl tas paredzēts Kopienas tiesību aktos.

2. Jebkurai personai, kas paraksta 1. punktā definētu T5 kontroleksemplāru, ir pienākums minētajā dokumentā aprakstītās preces nodot deklarētajam izmantojumam un/vai nosūtīt uz deklarēto galamērķi.

473. pants

T5 kontroleksemplāram izmantojamās veidlapas atbilst 63., 64. un 65. pielikumā dotiem paraugiem. Veidlapas aizpilda saskaņā ar 66. pielikumā doto skaidrojošo piezīmi un, attiecīgā gadījumā, arī saskaņā ar citos Kopienas tiesību aktos iekļautiem papildu noteikumiem. Dalībvalsts vajadzības gadījumā skaidrojošo piezīmi var izvērst.

T5 kontroleksemplāru izsniedz un izmanto saskaņā ar 476.—485. pantu.

474. pants

1. Izmanto rakstīšanai sagatavotu bāli zilu papīru, kas sver vismaz 40 g/m2. Papīram jābūt pietiekami biezam tā, lai lapas vienā pusē ierakstītā informācija netraucētu salasīt lapas otrā pusē ierakstīto informāciju. Papīram jābūt pietiekami izturīgam, lai ikdienas lietošanā tas viegli neplīstu vai neburzītos.

2. Veidlapu izmēri ir šādi:

a) T5 veidlapa (pēc parauga 63. pielikumā) un T5 BIS veidlapa (pēc parauga 64. pielikumā) ir 210 × 297 mm, bet garumā veidlapa var būt par 5 mm īsāka vai par 8 mm garāka,

b) T5 kravas saraksts ir 210 × 240 mm, bet garumā tas var būt par 5 mm īsāks vai par 8 mm garāks.

3. Veidlapu dažādos eksemplārus marķē šādās krāsās:

- oriģinālu labajā malā ir nepārtraukta melna mala,

- minētās malas platums ir aptuveni 3 mm.

4. Adresi, uz kādu veidlapas sūtāmas atpakaļ, kā arī svarīgo piezīmi veidlapas pirmajā lapā var iespiest sarkanā krāsā.

475. pants

Dalībvalstu kompetentās iestādes var prasīt, lai uz T5 kontroleksemplāru veidlapām būtu norādīts tipogrāfijas nosaukums un adrese vai kāda zīme, pēc kuras tipogrāfiju iespējams identificēt.

476. pants

T5 kontroleksemplāru sagatavo kādā no Kopienas oficiālajām valodām, kas ir pieņemama kompetentajām iestādēm nosūtīšanas dalībvalstī.

Kompetentās iestādes pārējās dalībvalstīs, kurās dokumentu uzrāda, vajadzības gadījumā var prasīt tulkojumu attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālām valodām.

477. pants

1. T5 kontroleksemplāru aizpilda ar rakstāmmašīnu vai citā mašīnraksta vai tamlīdzīgā tehnikā. To var aizpildīt arī salasāmā rokrakstā ar tinti un drukātiem burtiem.

Veidlapā neko nedrīkst dzēst vai pārrakstīt. Labojumi izdarāmi, nepareizos datus pārsvītrojot un, attiecīgā gadījumā, pierakstot pareizos datus. Šādā veidā izdarītiem labojumiem pievieno labotājas personas iniciāļus, un labojumu autentiskumu apstiprina kompetentās iestādes.

2. T5 kontroleksemplāru var arī sagatavot un aizpildīt, izmantojot mehānisku reproducēšanas tehniku, ar noteikumu, ka precīzi tiek ievēroti visi noteikumi par paraugiem, papīru, izmēru, lietojamo valodu, salasāmību, dzēšanas un pārrakstīšanas aizliegumu un labojumiem.

478. pants

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes to teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem var ļaut T5 kontroleksemplāru papildināt ar vienu vai vairākām T5 BIS veidlapām gadījumos, kad visas šīs veidlapas attiecas uz vienu un to pašu preču sūtījumu, ko iekrauj vienā transportlīdzeklī un kam ir viens saņēmējs un viens izmantojums un/vai galamērķis.

2. T5 BIS papildveidlapu skaitu norāda 3. ailē T5 kontroleksemplārā, kuram veidlapas pievieno. T5 kontroleksemplāra reģistrācijas numuru norāda katras T5 papildveidlapas ailē, kas paredzēta reģistrācijas datiem. Kopējo skaitu iepakojumu, uz kuriem attiecas T5 kontroleksemplārs un T5 papildveidlapas, ieraksta T5 kontroleksemplāra 6. ailē.

479. pants

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes to teritorijā reģistrētiem uzņēmumiem var ļaut T5 kontroleksemplāru papildināt ar vienu vai vairākiem T5 kravas sarakstiem, kuros iekļauj datus, ko parasti ieraksta T5 veidlapu 31., 33., 35., 38., 100., 103. un 105. ailē, ar noteikumu, ka visas veidlapas attiecas uz vienu un to pašu preču sūtījumu, ko iekrauj vienā transportlīdzeklī un kam ir viens saņēmējs un viens izmantojums un/vai galamērķis.

2. Aizpildot T5 kravas sarakstu, drīkst izmantot tikai vienu veidlapas pusi. Katru pozīciju T5 kravas sarakstā pēc kārtas numurē, un sniedz visus datus, kas prasīti sleju nosaukumos.

Aiz pēdējā ieraksta novelk horizontālu līniju un neizmantoto laukumu pārsvītro, lai vēlāk nevarētu izdarīt papildinājumus. Uzskaitīto preču iepakojumu kopējo skaitu un preču kopējo bruto un neto svaru norāda attiecīgo sleju apakšā.

3. Ja izmanto T5 kravas sarakstus, tad pārsvītro 31., 33., 35., 38., 100., 103. un 105. aili T5 kontroleksemplārā, uz kuru saraksti attiecas, un kontroleksemplāram nedrīkst pievienot T5 BIS veidlapas.

4. Izmantoto T5 kravas sarakstu skaitu norāda T5 kontroleksemplāra 4. ailē. T5 kontroleksemplāra reģistrācijas numuru norāda katra T5 kravas saraksta ailē, kas paredzēta reģistrācijas datiem. Kopējo skaitu iepakojumu, uz kuriem attiecas visi kravas saraksti, ieraksta T5 kontroleksemplāra 6. ailē.

480. pants

1. Ar 479. panta 1. punktā minēto atļauju uzņēmumiem, kuru uzskaiti veic, izmantojot elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēmu, var ļaut izmantot ar tādu datu apstrādes sistēmu sagatavotus T5 kravas sarakstus, kuri, lai gan tajos iekļauti visi dati, kas prasīti pēc 65. pielikuma parauga iespiestā sarakstā, tomēr neatbilst visiem 473.—475. un 477. panta nosacījumiem, kā arī 479. panta 2. punkta noteikumam, ka katra pozīcija sarakstā pēc kārtas jānumurē. Tomēr tādus sarakstus sagatavo un aizpilda tā, lai attiecīgie kompetentās muitas iestādes tos varētu lietot bez grūtībām.

2. Atļauju dod tikai tiem uzņēmumiem, kas veikuši muitas iestādēm pieņemamus drošības pasākumus.

3. Šās regulas 479. panta 1. punktā minēto kravas sarakstu vietā var ļaut izmantot aprakstošus sarakstus, kas sagatavoti nosūtīšanas/izvešanas formalitāšu kārtošanai, pat tad, ja aprakstošos sarakstus izmanto uzņēmumi, kuru uzskaites pamatā nav elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēma.

4. Atļaujas turētājs ir atbildīgs par gadījumiem, kad viņa sagatavotus kravas sarakstus kāda persona izmanto krāpšanai.

481. pants

1. Attiecīgā persona T5 kontroleksemplāru veidlapas un, attiecīgos gadījumos, T5 BIS papildveidlapas vai T5 kravas sarakstus sagatavo vienā oriģinālā ar vismaz vienu kopiju. Gan uz oriģināla, gan uz kopijām jābūt attiecīgās personas pašrocīgam parakstam.

2. T5 kontroleksemplārā un, attiecīgos gadījumos, T5 BIS papildveidlapās vai T5 kravas sarakstos iekļauj visus tos datus attiecībā uz preču aprakstu un jebkādu papildinformāciju, kas prasīta noteikumos par Kopienas pasākumu, ar ko noteikta kontrole.

3. Ja precēm nepiemēro Kopienas tranzīta procedūru, tad T5 kontroleksemplārā jāiekļauj atsauce uz dokumentu, kas apliecina citu tranzīta procedūru, ja tādu piemēro. Ja nepiemēro nevienu tranzīta procedūru, tad ieraksta vienu no šādām frāzēm:

- mercancías fuera del procedimiento de tránsito,

- ingen forsendelsesprocedure,

- nicht im Versandverfahren befindliche Waren,

- είτε σε μνεία "Εμπορεύματα εκτός διαδικασίας διαμετακόμισης",

- goods not covered by a transit procedure,

- marchandises hors procédure de transit,

- merci non vincolate ad una procedura di transito,

- goederen niet geplaatst onder een regeling voor douanevervoer,

- mercadorias não abrangidas por um procedimento de trânsito.

4. Kopienas tranzīta dokumentā vai dokumentā, kas attiecas uz citu izmantotu tranzīta procedūru, iekļauj atsauci uz vienu vai vairākiem izsniegtiem T5 kontroleksemplāriem.

482. pants

1. Ja preces pārvadā atbilstīgi Kopienas tranzīta procedūrai vai kādai citai muitas tranzīta procedūrai, tad T5 kontroleksemplāru izsniedz nosūtītāja muitas iestāde. Nosūtītāja muitas iestāde patur T5 kontroleksemplāra kopiju. T5 kontroleksemplāra oriģinālu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā dokumentu, kas attiecas uz izmantoto tranzīta procedūru, sūta līdzi precēm vismaz līdz muitas iestādei, kurā pārbauda preču izmantojumu un/vai galamērķi.

2. Ja precēm, kurām jāpārbauda to izmantojums un/vai galamērķis, tranzīta procedūru nepiemēro, tad T5 kontroleksemplāru izsniedz kompetentās iestādes nosūtīšanas dalībvalstī. Šīs kompetentās iestādes patur T5 kontroleksemplāra kopiju.

T5 kontroleksemplārā iekļauj vienu no 481. panta 3. punktā minētām frāzēm.

3. T5 kontroleksemplāram un, vajadzības gadījumā, T5 BIS veidlapai un/vai T5 kravas sarakstiem autentiskumu piešķir kompetentās iestādes nosūtīšanas dalībvalstī. Piešķirot autentiskumu, minēto dokumentu A ailē (aizpilda sākuma iestāde) tiek iekļauti šādi dati:

a) ja izmanto T5 kontroleksemplāru — nosūtītājas muitas iestādes nosaukums un zīmogs, kompetentās personas paraksts, autentiskuma piešķiršanas datums un reģistrācijas numurs, kurš veidlapā var būt iespiests jau iepriekš;

b) ja izmanto T5 BIS veidlapas un/vai T5 kravas sarakstus — uz T5 kontroleksemplāra norādītais numurs. Šo numuru vai nu iespiež ar zīmogu, uz kura redzams nosūtītājas muitas iestādes nosaukums, vai arī ieraksta ar roku. Ja numuru ieraksta ar roku, tad tam pievieno minētā muitas iestādes oficiālo zīmogu.

Tiklīdz visas administratīvās formalitātes nokārtotas, šo dokumentu oriģinālus nogādā atpakaļ attiecīgām personām.

4. Preces un T5 kontroleksemplāru oriģinālus uzrāda galamērķa muitas iestādē.

483. pants

1. Galamērķa muitas iestāde pārbauda vai uz savu atbildību uzdod pārbaudīt noteikto vai paredzēto izmantojumu un/vai galamērķi.

2. Galamērķa muitas iestāde reģistrē T5 kontroleksemplārā ierakstītos datus, attiecīgos gadījumos paturot kontroleksemplāra fotokopiju, kā arī veikto pārbaužu rezultātus.

3. Neskarot 485. pantu, pēc tam, kad nokārtotas visas formalitātes un dota galamērķa muitas iestādes vīza, galamērķa muitas iestāde T5 kontroleksemplāra oriģinālu nosūta atpakaļ pēc adreses, kas norādīta ailē "Nosūtīt atpakaļ uz šādu adresi".

484. pants

Personas, kas galamērķa muitas iestādē uzrāda T5 kontroleksemplāru un sūtījumu, uz kuru tas attiecas, var lūgt izsniegt kvīti, kas sagatavota pēc 47. pielikumā dotā parauga.

Kvīts neatvieto T5 kontroleksemplāru.

485. pants

1. Ja preces sūta ar T5 kontroleksemplāru, tad dalībvalstu muitas iestādes ļauj tādu sūtījumu un T5 kontroleksemplāru dalīt, pirms pabeigta procedūra, saistībā ar kuru veidlapa izsniegta. Sūtījumus, kas iegūti tādas dalīšanas iznākumā, var dalīt vēlreiz.

2. Šā panta 1. punkts neskar Kopienas pasākumu piemērošanu intervences produktiem, kuriem jāpārbauda izmantojums un/vai galamērķis un kurus pirms to īpašās izmantošanas un/vai galamērķa sasniegšanas pārstrādā kādā citā dalībvalstī.

3. Šā panta 1. punktā minēto dalīšanu veic saskaņā ar 4.—7. punktu. Dalībvalstīm ir tiesības nepiemērot šos noteikums gadījumos, kad visus dalīšanas iznākumā iegūtos sūtījumus paredzēts konkrēti izmantot vai nogādāt galamērķī tajā pašā dalībvalstī, kurā notiek dalīšana.

4. Muitas iestāde, kurā notiek dalīšanas, saskaņā ar 481. pantu par katru sadalītā sūtījuma daļu izsniedz T5 kontroleksemplāra izrakstu, šim nolūkam izmantojot T5 kontroleksemplāru.

Katrā izrakstā cita starpā iekļauj papildu informāciju, kas iekļauta sākotnējā T5 kontroleksemplāra 100., 104., 105., 106. un 107. ailē, kā arī norāda tīrsvaru un tīro daudzumu precēm, uz kurām konkrētais izraksts attiecas. Katra izraksta 106. ailē ieraksta sākotnējā T5 kontroleksemplāra reģistrācijas numuru un datumu, kā arī izdevēju muitas iestādi un valsti, izmantojot vienu no šādiem tekstiem:

- Extracto del ejemplar de control: …

(número, fecha, oficina y país de expedición)

- Udskrift af kontroleksemplar: …

(nummer, dato, udstedelsessted og land)

- Auszug aus dem Kontrollexemplar: …

(Nummer, Datum, ausstellende Stelle und Ausstellungsland)

- Απόσπασμα του αντιτύπου ελέγχου: …

(αριθμός, ημερομηνία, γραφείο και χώρα εκδόσεως)

- Extract of control copy: …

(Number, date, office and country of issue)

- Extrait de l'exemplaire de contrôle: …

(numéro, date, bureau et pays de délivrance)

- Estratto dell'esemplare di controllo: …

(numero, data, ufficio e paese di emissione)

- Uittreksel uit controle-exemplaar: …

(nummer, datum, kantoor en land van afgifte)

- Extracto do exemplar de controlo: …

(número, data, estância, país de emissão)

5. Muitas iestādē, kur notiek dalīšana, uz sākotnējā T5 kontroleksemplāra norāda, ka veidlapa ir sadalīta. To dara, ailē "izmantošanas un/vai galamērķa kontrole" ierakstot vienu no šādām frāzēm:

- … (número) extractos expedidos - copias adjuntas,

- … (antal) udstedte udskrifter - kopier vedføjet,

- … (Anzahl) Auszüge ausgestellt - Durchschriften liegen bei,

- … (αριθμός) εκδοθέντα αποσπάσματα -συνημμένα αντίγραφα,

- … (number) extracts issued - copies attached,

- … (nombre) extraits délivrés - copies ci-jointes,

- … (numero) estratti rilasciati - copie allegate,

- … (aantal) uittreksels afgegeven - kopieën bijgevoegd,

- .

Sākotnējo T5 kontroleksemplāru tūlīt nosūta atpakaļ pēc adreses, kas norādīta ailē "Nosūtīt atpakaļ uz šādu adresi", pievienojot arī izsniegto izrakstu kopijas.

Muitas iestādē, kurā notiek dalīšana, patur T5 kontroleksemplāra oriģināla un izsniegto izrakstu kopijas.

6. T5 kontroleksemplāru izrakstu oriģinālus, kā arī ar procedūru saistītos dokumentus, ja tādi pastāv, sūta līdzi katrai sadalītā sūtījuma daļai.

7. Kompetentās muitas iestādes dalībvalstī, kas ir galamērķis sadalītā sūtījuma daļām, pārbauda vai uz savu atbildību uzdod pārbaudīt noteikto vai paredzēto izmantojumu un/vai galamērķi. Minētās muitas iestādes izrakstos norāda vajadzīgos datus un saskaņā ar 483. panta 3. punktu izrakstus nosūta atpakaļ pēc adreses, kas norādīta ailē "Nosūtīt atpakaļ uz šādu adresi".

8. Ja sūtījumu dala otrreiz, kā minēts 1. punktā, tad pēc analoģijas piemēro 2.—7. punktu.

486. pants

1. T5 kontroleksemplāru var izdot ar atpakaļejošu spēku, ar nosacījumu, ka:

- attiecīgā persona nav atbildīga par nepieteikšanos uz šo dokumentu vai par tā neizsniegšanu preču izsūtīšanas brīdī, vai arī tā muitas iestādēm pieņemamā veidā var pierādīt, ka minēto darbību neveikšanas iemesls nav šās personas nolaidība vai ierasta nerūpība,

- attiecīgā persona pierāda, ka T5 kontroleksemplārs attiecas uz precēm, par kurām nokārtotas visas administratīvās formalitātes,

- attiecīgā persona uzrāda dokumentus, kas vajadzīgi T5 kontroleksemplāra izsniegšanai,

- muitas iestādēm pieņemamā veidā tiek konstatēts, ka T5 kontroleksemplāra izsniegšana ar atpakaļejošu spēku nevar dot finansiālas priekšrocības, kas citādi nepienāktos, ņemot vērā izmantoto tranzīta procedūru, preču muitas statusu un to izmantošanu un/vai galamērķi.

2. Ja T5 kontroleksemplāru izdod ar atpakaļejošu spēku, tad uz tā sarkanā krāsā ieraksta vienu no šādām frāzēm:

- Expedido a posteriori,

- Udstedt efterfølgende,

- Nachträglich ausgestellt,

- Εκδοθέν εκ των υστέρων,

- Issued retroactively,

- Délivré a posteriori,

- Rilasciato a posteriori,

- Achteraf afgegeven,

- Emitido a posteriori.

Tāpat attiecīgā persona T5 kontroleksemplārā ieraksta datus, pēc kuriem identificēt transportlīdzekli, ar kuru preces nosūtītas, izsūtīšanas dienu un, attiecīgos gadījumos, dienu, kurā preces uzrādītas galamērķa iestādē.

3. Ar atpakaļejošu spēku izdotā T5 kontroleksemplārā galamērķa muitas iestāde atzīmes var izdarīt vienīgi tad, ja šī muitas iestāde pārliecinās, ka preces, uz kurām dokuments attiecas, ir izlietotas tam mērķim un/vai nogādātas tajā galamērķī, kas paredzēts attiecīgā Kopienas pasākumā par šo preču ievešanu, izvešanu vai pārvadāšanu Kopienas muitas teritorijā.

4. T5 kontroleksemplāru, T5 kontroleksemplāru izrakstu, T5 BIS papildveidlapu un T5 kravas sarakstu dublikātus var izsniegt gadījumos, kad oriģināli ir nozaudēti. Uz dublikāta sarkaniem drukātiem burtiem ieraksta vārdu "DUBLIKĀTS", uzliek dublikāta izdevējas muitas iestādes zīmogu un parakstās kompetentā amatpersona.

487. pants

Ar izņēmumu no 472. panta un ja nav prasīts citādi noteikumos par attiecīgo Kopienas pasākumu, katrai dalībvalstij ir tiesības saskaņā ar valsts procedūrām prasīt pierādījumus par to, ka preces ir izmantotas paredzētam mērķim un/vai nogādātas paredzētā galamērķī, ar noteikumu, ka preces neizved no konkrētās dalībvalsts teritorijas pirms tās izlietotas paredzētam mērķim un/vai nogādātas paredzētā galamērķī.

488. pants

Dalībvalstu kompetentās iestādes savas kompetences robežās var ļaut personām, kas atbilst 489. panta nosacījumiem un plāno nosūtīt preces, par kurām jāsagatavo T5 kontroleksemplārs (še turpmāk "atzītais nosūtītājs"), nosūtītājā muitas iestādē neuzrādīt ne attiecīgās preces, ne par tām sagatavoto T5 kontroleksemplāru.

489. pants

1. Iepriekš 488. pantā minēto atļauju piešķir tikai tādām personām:

a) kuras bieži sūta preces;

b) kuru uzskaite ļauj muitas iestādēm pārbaudīt to darbības;

c) kuras nodrošina galvojumu, ja tas ir nosacījums T5 kontroleksemplāra izsniegšanai;

un

d) kuras nav izdarījušas rupjus vai vairākkārtējus muitas vai nodokļu tiesību aktu pārkāpumus.

2. Kompetentās iestādes veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek sniegts 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais galvojums.

490. pants

Kompetento iestāžu izdotā atļaujā cita starpā norāda:

a) vienu vai vairākas muitas iestādes, kuras saistībā ar sūtījumiem ir kompetentas būt par nosūtītājām muitas iestādēm;

b) termiņu un kārtību, kādā atzītajam sūtītājam jāsniedz ziņas nosūtītājai muitas iestādei par paredzētiem sūtījumiem, lai muitas iestāde pirms preču izsūtīšanas varētu izdarīt vajadzīgās pārbaudes;

c) termiņu, kādā preces jāuzrāda galamērķa muitas iestādē; šo termiņu nosaka, pamatojoties uz pārvadāšanas nosacījumiem;

d) veicamos identifikācijas pasākumus. Šādā nolūkā kompetentās iestādes var noteikt, ka uz transportlīdzekļa vai iepakojumiem jābūt īpašām muitas iestāžu apstiprinātām plombām, ko piestiprina atzītais nosūtītājs.

491. pants

1. Atļaujā nosaka, ka aili, ko T5 kontroleksemplāra veidlapā paredzēts aizpildīt nosūtītājai muitas iestādei:

a) iepriekš apzīmogo ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu un paraksta šās muitas iestādes amatpersona;

vai

b) atzītais nosūtītāja apzīmogo ar īpašu metāla zīmogu, ko apstiprinājušas muitas iestādes un kas atbilst 62. pielikumā dotam paraugam. Zīmoga nospiedums uz veidlapām var būt iepriekš iespiests, ja iespiešana ir uzticēta tādam nolūkam apstiprinātai tipogrāfijai.

Atzītais nosūtītājs šo aili aizpilda, norādot preču nosūtīšanas dienu, un piešķir deklarācijai numuru saskaņā ar šim nolūkam atļaujā izklāstītiem noteikumiem.

2. Kompetentās iestādes var noteikt, ka identifikācijas nolūkos jāizmanto veidlapas ar īpašu atšķirības zīmi.

492. pants

1. Atzītais nosūtītājs ne vēlāk kā preču izsūtīšanas brīdī pienācīgi aizpildīta T5 kontroleksemplāra ailē "Nosūtītājas muitas iestādes kontrole" attiecīgos gadījumos ieraksta termiņu, kādā preces uzrādāmas galamērķa muitas iestādē, atsauces uz nosūtīšanas dalībvalstī prasītiem izvešanas dokumentiem, piemērotos identifikācijas pasākumus un vienu no šādām vīzām:

- Procedimiento simplificado,

- Forenklet fremgangsmåde,

- Vereinfachtes Verfahren,

- Απλουστευμένη διαδικασία,

- Simplified procedure,

- Procédure simplifée,

- Procedura semplificata,

- Vereenvoudigde regeling,

- Procedimento simplificado.

2. Pēc preču izsūtīšanas atzītais nosūtītājs tūlīt nosūta nosūtītājai muitas iestādei T5 kontroleksemplāra kopiju, kam pievieno jebkādus īpašos dokumentus, uz kuru pamata T5 kontroleksemplārs ticis sagatavots.

3. Ja nosūtītāja muitas iestāde preču izsūtīšanas brīdī veic kontroli, tad šī muitas iestāde to atzīmē T5 kontroleksemplāra ailē "Kontrole nosūtītājā muitas iestādē".

4. Ar nolūku pierādīt, ka T5 kontroleksemplārā minētās preces ir izmantotas paredzētam mērķim un/vai sasniegušas paredzēto galamērķi, uzskata, ka pienācīgi aizpildītu T5 kontroleksemplāru, kurā ierakstīta 1. punktā prasītā informāciju un ko parakstījis atzītais nosūtītājs, ir izsniegusi nosūtītāja muitas iestāde, kura iepriekš veidlapām piešķīrusi autentiskumu saskaņā ar 491. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai uz kuru ir atsauce 491. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā īpašā zīmoga nospiedumā.

493. pants

1. Atzītais nosūtītājs:

a) ievēro šās nodaļas noteikumus un atļaujas nosacījumus;

b) veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu drošu glabāšanu īpašajam zīmogam vai veidlapām, uz kurām ir nosūtītājas muitas iestādes zīmoga vai īpašā zīmoga nospiedums.

2. Atzītais nosūtītājs uzņemas atbildību par sekām, jo īpaši finansiālām sekām, ko varētu izraisīt kļūdas, izlaidumi vai citi trūkumi viņa sagatavotā T5 kontroleksemplārā vai to procedūru izpildē, kas viņam ir saistošas saskaņā ar 488. pantā minēto atļauju.

3. Ja kāda persona ļaunprātīgi izmantojusi T5 kontroleksemplāra veidlapas, kas iepriekš apzīmogotas ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu vai ar īpašo zīmogu, tad atzītais nosūtītājs, neskarot iespējamus kriminālprocesus, ir atbildīgs par nenomaksātu nodokļu un citu maksājumu samaksāšanu, kā arī par ļaunprātīgās izmantošanas dēļ nelikumīgi gūtu mantisku labumu atlīdzināšanu, ja vien viņš nepierāda muitas iestādēm, kuras viņu atzinušas, ka viņš ir veicis 1. panta b) apakšpunktā paredzētos pasākumus.

494. pants

1. Kompetentās iestādes var atļaut atzītajam nosūtītājam neparakstīt T5 kontroleksemplāra veidlapas, uz kurām ir 62. pielikumā minētais īpašais zīmogs, ja veidlapas sagatavo, izmantojot elektroniskas vai automātiskas datu apstrādes sistēmu. Tādu atļauju dod ar nosacījumu, ka atzītais nosūtītājs iepriekš šīm iestādēm rakstiski ir apliecinājis, ka neatkarīgi no iespējamas kriminālvajāšanas atbild par nenomaksātu nodokļu un citu maksājumu samaksāšanu, kā arī par tādu mantisku labumu atlīdzināšanu, kas gūti, nelikumīgi izmantojot T5 kontroleksemplārus, uz kuriem ir īpašais zīmogs.

2. Saskaņā ar 1. punktu sagatavotu T5 kontroleksemplāru ailē, kas paredzēta deklarētāja parakstam, ieraksta vienu no šādām vīzām:

- Dispensa de firma,

- Fritaget for underskrift,

- Freistellung von der Unterschriftsleistung,

- Δεν απαιτείται υπογραφή,

- Signature waived,

- Dispense de signature,

- Dispensa dalla firma,

- Van ondertekening vrijgesteld,

- Dispensada a assinatura.

495. pants

Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2823/87 [14] I, II un III pielikumā dotās veidlapas, ko izmantoja pirms šās regulas stāšanās spēkā, var turpināt izmantot līdz ir izsmelti krājumi vai, vēlākais, līdz 1995. gada 31. decembrim.

III SADAĻA

MUITAS PROCEDŪRAS AR SAIMNIECISKU NOZĪMI

1. NODAĻA

Kopīgi noteikumi

1. iedaļa

Definīcijas

496. pants

Šajā sadaļā:

a) "muitas uzraudzības iestāde" ir muitas iestāde, ko atļaujas izdevējas dalībvalsts muitas dienesti pilnvarojuši uzraudzīt attiecīgo procedūru atbilstīgi atļaujā ietvertām norādēm;

b) "procedūras sākuma muitas iestāde" ir viena vai vairākas muitas iestādes, ko atļaujas izdevējas dalībvalsts muitas dienesti pilnvarojuši pieņemt deklarācijas par preču nodošanu atļaujā norādītai vienai vai vairākām procedūrām;

c) "procedūras noslēgšanas muitas iestāde" ir muitas iestāde, ko atļaujas izdevējas dalībvalsts muitas dienesti pēc tam, kad preces nodotas muitas procedūrā ar saimniecisku nozīmi, pilnvarojušas pieņemt deklarācijas par preču nodošanu atzītai muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai, kas norādīta atļaujā.

2. iedaļa

Atļauja izmantot procedūru — parastā procedūra

497. pants

1. Neskarot šā panta 3. punktu un 568., 656., 695. un 760. pantu, pieteikumu uz atļauju izmantot muitas procedūru ar saimniecisku nozīmi (tostarp, pieteikumus uz atļauju saimniekot muitas noliktavā vai izmantot muitas noliktavas procedūru), še turpmāk "pieteikums", iesniedz rakstveidā.

Pieteikums atbilst attiecīgam paraugam 67. pielikumā. Pieteikuma iesniedzējs pieteikumā sniedz visu informāciju pa pozīcijām, kas uzskaitītas minētajā paraugā, ņemot vērā 67/A—67/E pielikumu un piezīmes. Pieteikumā nav vajadzīgs pārrakstīt piezīmes. Pieteikumu datē un paraksta.

Ja izraudzītais muitas dienests pieteikumā sniegto informāciju uzskata par nepietiekamu, tad šis punkts neliedz šim dienestam pieteikuma iesniedzējam likt sagādāt papildu informāciju, kā arī prasīt citus datus, kas vajadzīgi noteikumu piemērošanai citās jomās ārpus šās sadaļas.

2. Pieteikumā iekļauj atsauci uz visiem apliecinošiem pierādījumiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pieteikumā sniedzamiem datiem un kuru uzrādīšana ir vajadzīga pieteikuma novērtēšanai, vai arī šādu pierādījumu vai dokumentu oriģinālus vai kopijas pievieno pieteikumam. Pieteikumu var izvērst uz vairākām lapām, ja jāsniedz plašāka informācija. Minētie dokumenti, pierādījumi vai papildu lapas ir attiecīgā pieteikuma sastāvdaļa. Pieteikumā norāda pielikumu skaitu.

3. Izskatot katru gadījumu atsevišķi, muitas dienesti atļaujas turētājam var ļaut iesniegt rakstisku pieteikumu uz atļaujas atjaunošanu vai grozīšanu, tādā pieteikumā iekļaujot datus par iepriekšējo atļauju un norādot izdarāmās izmaiņas.

4. Neskarot 568., 656., 695. un 760. pantā paredzētās vienkāršotās procedūras, pieteikumu, kas neatbilst šā panta prasībām un ko neiesniedz atbilstīgi 509., 555., 651., 691. un 750. pantam, nepieņem.

498. pants

Iesniedzēja parakstīta pieteikuma iesniegšana liecina, ka attiecīgā persona vēlas izmantot pieprasīto muitas procedūru un, neskarot iespēju piemērot sodus, saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošiem noteikumiem atbild par:

- deklarācijā sniegto ziņu pareizību,

- pievienoto dokumentu autentiskumu, un

- visu ar pieprasīto muitas procedūru saistīto pienākumu pildīšanu.

499. pants

1. Pirms atļaujas izdošanas muitas dienesti, kas ir kompetenti atļauju dot, pārliecinās, vai ir ievēroti visi atļaujas piešķiršanas nosacījumi.

2. Atļauju nedod, ja pieteikums nav pieņemams 497. panta 4. punkta nozīmē.

500. pants

1. Neskarot 568., 656., 695. un 760. pantu, atļauju izmantot muitas procedūru ar saimniecisku nozīmi kā tas paredzēts Kodeksa 85. pantā (tostarp, atļauju saimniekot muitas noliktavā vai izmantot muitas noliktavas procedūru) sagatavo pēc parauga, kas atbilst attiecīgiem noteikumiem 68/A—68/E pielikumā. Atļauju paraksta un datē.

2. Par atļaujas izdošanu ziņo pieteikuma iesniedzējam.

3. Neskarot 556. panta 1. punktā un 751. panta 1. punktā paredzētos izņēmumus, atļauja stājas spēkā tās izdošanas dienā.

4. Atļaujas var attiekties uz attiecīgās procedūras vienu vai vairākām reģistrācijām.

5. Ar izņēmumu no 1. punkta, ja pēc pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar 497. panta 3. punktu tiek atjaunota vai grozīta iepriekš izdota atļauja, tad muitas dienesti, katru gadījumu izskatot atsevišķi, var vai nu pieņemt lēmumu par maināmām ailēm, atsaucoties uz grozāmo atļauju, vai arī izdot jaunu atļauju.

501. pants

1. Ja nav spēkā kāds no atļaujas piešķiršanas nosacījumiem, tad muitas dienesti pieteikumu noraida.

2. Lēmumu par pieteikuma noraidīšanu pieņem rakstveidā, un to nosūta pretendentam saskaņā ar Kodeksa 6. panta 3. punktu.

502. pants

1. Muitas dienesti pieteikumus un to pielikumus, kā arī izdotās atļaujas patur.

2. Atļaujas piešķiršanas gadījumā pieteikumu, pielikumus un atļauju saglabā vismaz trīs gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā beidzas atļaujas derīguma termiņš, vai — ja dod atļauju saimniekot muitas noliktavā vai izmantot muitas noliktavas procedūru — vismaz trīs gadus pēc tā kalendārā mēneša beigām, kurā atļauju anulē vai atsauc.

3. Pieteikuma noraidīšanas vai atļaujas atcelšanas vai atsaukšanas gadījumā, pieteikumu un attiecīgi vai nu lēmumu par tā noraidīšanu, vai atļauju, kā arī visus pielikumus saglabā vismaz trīs gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā pieteikumu noraida vai atļauju anulē vai atsauc.

2. NODAĻA

Glabāšana muitas noliktavā

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

1. apakšiedaļa

Noliktavu definīcijas un veidi

503. pants

Šajā nodaļā:

a) "lauksaimniecības preces" ir preces, uz kurām attiecas regulas, kas minētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 565/80 [15] 1. pantā. Preces, uz kurām attiecas Padomes Regula (EEK) Nr. 3033/80 [16] (preces, kas iegūtas, pārstrādājot lauksaimniecību produktus) vai (EEK) Nr. 3035/80 [17] (lauksaimniecības produkti, ko izved kā preces, uz kurām neattiecas Līguma II pielikums), uzskata par lauksaimniecības precēm;

b) "avansa maksājums" ir pirms preču izvešanas veikts maksājums, kas līdzvērtīgs eksporta kompensācijai, ja tāds maksājums paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 565/80;

c) "priekšmaksas preces" ir preces, kuras paredzēts izvest nemainītā veidā un kurām piemēro avansa maksājumu, neatkarīgi no tāda maksājuma definējuma Kopienas noteikumos, kuros tas noteikts;

d) "priekšmaksas pamatprodukts" ir produkts, kuru paredzēts izvest kā pārstrādes produktu, kas apstrādāts vairāk, nekā minēts 532. pantā, un kuram piemēro avansa maksājumu;

e) "pārstrādes preces" ir produkti vai preces, kas iegūtas, apstrādājot priekšmaksas pamatproduktus, neatkarīgi no definējuma Kopienas noteikumos, kuros paredzēts avansa maksājums.

504. pants

1. Neskarot 2. un 3. punktu, muitas noliktavas, kurās preces glabā saskaņā ar muitas noliktavas procedūru, klasificē šādi:

- A tipa noliktava: publiska noliktava, kas atbilst Kodeksa 99. panta otrās daļas pirmajam ievilkumam un par ko atbild muitas noliktavas pārzinis,

- B tipa noliktava: publiska noliktava, kas atbilst Kodeksa 99. panta otrās daļas pirmajam ievilkumam un par ko saskaņā ar Kodeksa 102. panta 1. punktu atbild katrs tās lietotājs, ievērojot Kodeksa 105. panta otro daļu,

- C tipa noliktava: privāta noliktava, kura atbilst Kodeksa 99. panta otrās daļas otrajam ievilkumam un kuras noliktavas pārzinis ir tā pati persona, kas tās lietotājs, bet viņam nav noteikti jābūt preču īpašniekam,

- D tipa noliktava: privāta noliktava, kura atbilst Kodeksa 99. panta otrās daļas otrajam ievilkumam un kuras noliktavas pārzinis ir tā pati persona, kas tās lietotājs, bet viņam nav noteikti jābūt preču īpašniekam, piemērojot Kodeksa 112. panta 3. punktā minēto procedūru.

2. Muitas noliktavas procedūru privātā noliktavā, kura atbilst Kodeksa 99. panta otrās daļas otrajam ievilkumam un kuras noliktavas pārzinis ir tā pati persona, kas tās lietotājs, bet viņam nav noteikti jābūt preču īpašniekam, var piemērot arī saskaņā ar sistēmu, kas preces ļauj glabāt glabātavā, kura pieder atļaujas turētājam atbilstīgi Kodeksa 98. panta 3. punktam. Šo sistēmu klasificē kā E tipa noliktavu.

3. Ja publiskā noliktavā, kas atbilst Kodeksa 99. panta otrās daļas pirmajam ievilkumam, saimnieko muitas dienesti, tad to klasificē kā F tipa noliktavu.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minēto tipu noliktavas nedrīkst apvienot vienās un tajās pašās telpās vai vienā un tajā pašā atrašanās vietā.

2. apakšiedaļa

Muitas noliktavu izvietošana

505. pants

1. Izņemot E un F tipa noliktavas, muitas noliktava atrodas muitas dienestu atzītās telpās vai citā noteiktā vietā.

2. Ja muitas dienesti nolemj saimniekot F tipa noliktavā, tad tās izraugās attiecīgas telpas vai vietu. Tādu lēmumu publicē tāpat kā attiecīgās dalībvalsts normatīvos un administratīvos aktus.

3. Arī vietas, ko muitas dienesti saskaņā ar 185. pantu apstiprina kā "pagaidu glabātavas" vai kurās šie dienesti saimnieko, var atzīt par A tipa, B tipa, C tipa vai D tipa noliktavām vai tajās saimniekot kā F tipa noliktavās.

506. pants

A tipa, C tipa, D tipa un E tipa noliktavas saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3665/87 [18] 38. pantu var apstiprināt arī par provianta noliktavām.

3. apakšiedaļa

Tirdzniecības politikas pasākumi

507. pants

Ja Kopienas aktos paredzēta tirdzniecības politikas pasākumu piemērošana:

a) preču laišanai brīvā apgrozībā, tad tādus pasākumus nepiemēro ne tad, kad preces nodod muitas noliktavas procedūrā, ne arī vēlāk, kamēr preces paliek šajā noliktavā;

b) preču ievešanai Kopienas muitas teritorijā, tad tādus pasākumus sāk piemērot tad, kad ārpuskopienas preces nodod muitas noliktavas procedūrā;

c) preču izvešanai, tad tādus pasākumus piemēro tad, kad Kopienas preces izved no Kopienas muitas teritorijas pēc tam, kad tās nodotas muitas noliktavas procedūrā.

2. iedaļa

Noteikumi par atļaujas piešķiršanu

508. pants

Šās iedaļas noteikumus piemēro visu veidu noliktavām, izņemot F tipa noliktavām.

509. pants

Pieteikumu uz atļauju saskaņā ar 497. pantu un 67/A pielikumu iesniedz tās dalībvalsts izraudzītiem muitas dienestiem, kurā atrodas par muitas noliktavām apstiprināmās vietas, bet attiecībā uz E tipa noliktavām — tās dalībvalsts izraudzītām muitas dienestiem, kurā tiek veikta noliktavas pārziņa galvenā uzskaite.

510. pants

1. Atļauju var piešķirt tikai tad, ja pretendents apliecina, ka pastāv patiesa saimnieciska vajadzība preces uzglabāt noliktavā, un ja noliktava pamatā paredzēta preču glabāšanai; tomēr preces saskaņā ar Kodeksa 106. un 109. pantu var parastajā veidā apkopt, ievest pārstrādei vai pārstrādāt muitas uzraudzībā, ar noteikumu, ka tādas darbības nav svarīgākas par preču uzglabāšanu.

2. Piemērojot Kodeksa 86. pantu un vērtējot, vai muitas noliktavas uzraudzības un kontroles administratīvās izmaksas ir proporcionāli samērojamas ar vajadzību pēc preču uzglabāšanas, cita starpā ņem vērā muitas noliktavas tipu un procedūras, ko tajā iespējams piemērot.

511. pants

1. Atļaujas izdod muitas dienesti, kurus izraugās katra dalībvalsts, kurā iesniegts pieteikums saskaņā ar 509. pantu.

Atļaujas stājas spēkā to izdošanas dienā vai uz tām norādītā vēlākā dienā. Taču gadījumos, kad pretendents lūdz atļauju saimniekot privātā noliktavā un muitas dienesti rakstveidā, bet nevis izmantojot 68/A pielikumā minēto veidlapu, viņam īpašā kārtā ziņo par savu piekrišanu tādu atļauju dot, atļauja stājas spēkā tādas paziņošanas dienā. Paziņojuma kopiju pievieno atļaujai, un tā ir atļaujas sastāvdaļa.

2. Neskarot noteikumus par atcelšanu, atsaukšanu un grozīšanu, atļaujas izdod uz nenoteiktu laiku.

3. Cita starpā atļaujās norāda muitas iestādi, kas atbild par muitas noliktavas uzraudzīšanu. Tāpat atļaujās attiecīgos gadījumos var norādīt, ka preces, kas ir bīstamas, kas varētu bojāt citas preces vai kas citu iemeslu dēļ uzglabājamas īpašā veidā, jānovieto īpaši sagatavotās telpās.

Attiecībā uz privātām noliktavām atļaujā var norādīt arī to, kādu kategoriju preces noliktavā drīkst pieņemt.

4. Ja attiecīgā persona lūdz atļauju preces uzrādīt vai tās deklarēt procedūrai kādā muitas iestādē, kas nav muitas uzraudzības iestāde, un tas netraucētu konkrēto darbību pareizu izpildi, tad muitas dienesti var pilnvarot vienu vai vairākas muitas iestādes būt par procedūras sākuma muitas iestādēm.

Ja ir iesaistītas vairākas dalībvalstis, tad atļaujas izdevēji muitas dieneati atļaujas kopiju nosūta pārējiem attiecīgiem muitas dienestiem.

512. pants

1. Šās regulas 510. panta 1. punktā minēto saimnieciskās vajadzības kritēriju uzskata par neizpildītu, ja attiecīgā persona rakstveidā lūdz atļauju atsaukt.

2. Tāpat atļauju var atsaukt arī gadījumos, kad muitas dienesti uzskata, ka muitas noliktavu neizmanto vai vairs neizmanto pietiekami, lai attaisnotu tās pastāvēšanu.

3. iedaļa

Preču nodošana procedūrā

513. pants

1. Preces, ko nodod muitas noliktavas procedūrā, kā arī attiecīgās deklarācijas par nodošanu procedūrā, uzrāda muitas uzraudzības iestādē vai — ja piemēro 511. panta 4. punktu — atļaujā norādītajā procedūras sākuma muitas iestādē.

2. Gadījumos, kad piemēro 511. panta 4. punkta otro daļu, procedūras sākuma muitas iestāde, tiklīdz ir atļauta atlaišana, nosūta muitas uzraudzības iestādei šā panta 1. punktā minētās deklarācijas kopiju vai papildlapu vai tā administratīvā dokumenta vai tirdzniecības dokumenta kopiju, ko izmanto, preces nododot procedūrā. Minētās muitas iestādes nosaukumu un adresi norāda deklarācijas 44. ailē vai tirdzniecības dokumentā vai administratīvajā dokumentā.

Ja procedūras sākuma muitas iestāde to uzskata par vajadzīgu, tad tā var lūgt, lai muitas uzraudzības iestāde tai ziņotu par preču pienākšanu.

Noteikumus par muitas noliktavas procedūru piemēro no dienas, kurā procedūras sākuma muitas iestāde pieņem deklarāciju par procedūras reģistrāciju; šo deklarāciju izmanto arī preču pārvešanai, ko organizē pēc iespējas drīz, un preču ievešanai muitas noliktavas telpās, preces neuzrādot muitas uzraudzības iestādei.

Šo procedūru nepiemēro B tipa noliktavās.

3. Šā panta 2. punktā minēto procedūru var izmantot arī tad, ja attiecīgā persona to nav lūgusi, bet procedūras izmantošanai ir iemesli, kas saistīti ar muitas iestāžu iekšējo pārvaldi, jo īpaši, datorizētu procedūru izmantošanu.

1. apakšiedaļa

Parastā procedūra

514. pants

Šās regulas 513. pantā minēto deklarāciju sagatavo saskaņā ar 198.—252. pantu.

2. apakšiedaļa

Vienkāršotas procedūras

515. pants

Kodeksa 76. pantā paredzētās vienkāršotās procedūras piemēro saskaņā ar 268.—274. pantu.

516. pants

Šās regulas 514. un 515. pantā paredzētās procedūras piemēro arī gadījumos, kad muitas noliktavas procedūrā piesaka preces, ko pārved 505. panta 3. pantā minētā pagaidu glabātavā.

4. iedaļa

Saimniekošana muitas noliktavās un muitas noliktavas procedūra

1. apakšiedaļa

Krājumu uzskaite

517. pants

1. A tipa, C tipa, D tipa un E tipa noliktavās muitas dienesti par personu, kurai saskaņā ar Kodeksa 105. pantu uzdots veikt krājumu uzskaiti, izraugās noliktavas pārzini.

Krājumu uzskaiti dara pieejamu muitas uzraudzības iestādei, lai t varētu izdarīt vajadzīgās pārbaudes.

2. Saistībā ar B tipa muita noliktavām muitas uzraudzības iestāde patur deklarācijas par procedūras reģistrāciju vai tādai reģistrācijai izmantotus administratīvus dokumentus, lai uzraudzītu šo dokumentu dzēšanu. Krājumu uzskaite nav jāveic.

Neskarot citus Kopienas noteikumus par muitas dokumentu saglabāšanu, muitas uzraudzības iestāde savas iekšējās pārvaldības kārtībā var lemt, cik ilgi tādas deklarācija pie sevis saglabāt. Tādējādi noteiktu termiņu par pagarināt.

Ja preces, uz kurām deklarācija vai dokuments attiecas, noteiktā termiņā nav nodotas muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai, tad muitas uzraudzības iestāde prasa, lai preces tiktu nodotas tādai apstrādei vai izmantošanai vai lai sākotnējo deklarāciju vai procedūras reģistrācijas dokumentu aizstātu ar jaunu deklarāciju, kurā iekļaujami visi vecajā deklarācijā vai vecajā dokumentā iekļautie dati.

3. F tipa noliktavā muitas uzskaitē iekļauj visu 520. pantā minēto informāciju. Tāda uzskaite aizstāj Kodeksa 105. pantā minēto krājumu uzskaiti.

518. pants

Neskarot 517. panta 3. punktu, muitas uzraudzības iestāde krājumu uzskaiti neveic.

Taču minētā muitas iestāde var veidot visu pieņemto deklarāciju reģistru administratīvos nolūkos.

519. pants

Ja uzskaitē, ko noliktavas lietotājs veic tirdzniecības vai nodokļu vajadzībām, ir iekļauti visi uzraudzībai vajadzīgie dati, ņemot vērā muitas noliktavas tipu un procedūras piemērošanas un izpildes kārtību, un ja šādus datus iespējams izmantot uzraudzības vajadzībām, tad muitas dienesti tādu uzskaiti atzīst par Kodeksa 105. pantā minēto krājumu uzskaiti.

520. pants

1. Kodeksa 105. pantā minētā krājumu uzskaitē iekļauj visus datus, kas vajadzīgi procedūras pareizai piemērošanai un uzraudzībai.

Jāiekļauj šādi dati:

a) informācija, kas iekļauta procedūras reģistrācijas deklarācijas 1., 31., 37. un 38. ailē;

b) uzziņas dati deklarācijām, ar kurām preces nodod muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai, tādējādi pabeidzot muitas noliktavas procedūru;

c) datumi un uzziņas dati pārējiem muitas dokumentiem, kā arī visiem citiem dokumentiem, kas attiecas uz procedūras sākšanu un beigšanu, kā arī šādu dokumentu datumi;

d) informācija, kas ļauj uzraudzīt preces, tostarp, preču atrašanās vieta un dati par preču pārvietošanu starp muitas noliktavām pirms attiecīgo režīmu beigām;

e) informācija par preču kopīgu glabāšanu atbilstīgi 524. pantam;

f) citi dati, kas varētu būt vajadzīgi preču identificēšanai;

g) informācija par precēm piemērotajiem parastajiem apkopšanas veidiem;

h) informācija par preču pagaidu izvešanu no muitas noliktavas telpām.

2. D tipa noliktavu krājumu uzskaitē papildus 1. punktā uzskaitītai informācijai iekļauj arī to informāciju, kas minēta 37. pielikumā dotajā obligātajā sarakstā.

3. Jebkurā laikā krājumu uzskaitē jābūt redzamam preču krājumam, kam aizvien vēl piemēro muitas noliktavas procedūru. Muitas dienestu noteiktos laikos noliktavas pārzinis minēto krājumu sarakstu iesniedz muitas uzraudzības iestādei.

4. Gadījumos, kad piemēro Kodeksa 112. panta 2. punktu, krājumu uzskaitē norāda preču muitas vērtību pirms apstrādes.

5. Gadījumos, kad (saistībā ar procedūras sākšanu un beigšanu) piemēro vienkāršotas procedūras, šo pantu piemēro pēc analoģijas.

521. pants

1. Preces, ko nodod muitas noliktavas procedūrā A tipa, C tipa vai D tipa noliktavās, krājumu uzskaitē ņem saskaņā ar Kodeksa 107. pantu brīdī, kad tās fiziski nogādā muitas noliktavā, pamatojoties uz datiem, kurus atzīst vai pieņem muitas uzraudzības iestāde vai procedūras sākuma muitas iestāde saskaņā ar 513. panta 2. punktu.

2. Ja preces nodod procedūrā E tipa noliktavā, tad 1. punktā minēto reģistrēšanu uzskaitē veic brīdī, kad preces ieved atļaujas turētāja glabātavā.

3. Gadījumos, kad muitas noliktava saskaņā ar 505. panta 3. punktu vienlaikus ir arī pagaidu glabātava, 1. punktā minēto reģistrēšanu krājumu uzskaitē veic:

- pirms Kodeksa 49. pantā noteiktā termiņa beigām, ja precēm, ko glabā pagaidu glabātavā, muitas noliktavas procedūru sāk piemērot atbilstīgi 272. pantā minētai vietējās muitošanas procedūrai,

- pārējos gadījumos — brīdī, kad preces atlaiž, pēc tam, kad iesniegta deklarācija par preču nodošanu muitas noliktavas procedūrai.

4. Datus par procedūras pabeigšanu krājumu uzskaitē jāreģistrē

- līdz laikam, kad preces izved no muitas noliktavas telpām, ja piemēro kādu no vienkāršotām procedūrām,

- brīdī, kad preces atlaiž, pēc tam, kad uzrādīta deklarācija par preču nodošanu muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai — pārējos gadījumos.

2. apakšiedaļa

Parastie apkopšanas veidi

522. pants

1. Neskarot 2. un 3. punktu, parastie apkopšanas veidi, ko var piemēro ārpuskopienas precēm, ir uzskaitīti 69. pielikumā.

2. Ja apstrādes iznākumā precēm varētu uzlikt zemākus ievedmuitas nodokļus nekā tos, ko nāktos uzlikt pirms apstrādes, tad apstrādi var atļaut tikai ar nosacījumu, ka Kodeksa 112. panta 2. punktā minēto lūgumu iesniedz vienlaikus ar pieteikumu uz atļauju piemērot parastos apkopšanas veidus.

Tādā gadījumā nevar pieņemt lūgumu piemērot zemākus muitošanas elementus D tipa noliktavā, kā minēts Kodeksa 112. panta 3. punktā.

3. Ja apstrādes iznākumā precēm nāktos uzlikt augstākus ievedmuitas nodokļus nekā tos, ko precēm piemēro pirms apstrādes, tad attiecīgā persona neiesniedz Kodeksa 112. panta 2. punktā minēto lūgumu.

Tādā gadījumā D tipa noliktavas pārzinis atsakās no priekšrocībām, ko viņš varētu gūt tādēļ, ka apstrādātām precēm piemēro tādus muitošanas elementus, kādi atzīti vai pieņemti procedūras uzsākšanas laikā.

4. Ja muitas noliktavas procedūrā nodotas preces deklarē muitas apstiprinātai apstrādei vai izmantošana, kas nav laišana brīvā apgrozībā, un ja piemēro 2. punktu, tad 31. ailē deklarācijā par preču nodošanu attiecīgai muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai iekļauj vienu no šādām norādēm:

- Mercancías MU,

- SB varer,

- UB-Waren,

- Εμπορεύματα ΣΕ,

- UFH goods,

- Marchandises MU,

- Merci MU,

- GB-goederen,

- Mercadorias MU.

Šo norādi pārraksta visos dokumentos, kas attiecas uz precēm vēlāk piemērotu muitas procedūru vai pagaidu glabāšanu.

5. Ja preces, uz kurām attiecas 2. punkts, pēc to nodošanas vienā muitas procedūrā laiž brīvā apgrozībā vai nodod citā muitas procedūrā, kas varētu radīt muitas parādu, tad izmanto INF 8 informācijas lapu. INF 8 informācijas lapai sagatavo vienu oriģinālu un vienu kopiju, izmantojot veidlapu, kas atbilst 70. pielikumā dotam paraugam un turpat izklāstītiem noteikumiem.

Muitas dienesti, kuriem iesniedz deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā vai par kādu citu muitas procedūru, kas varētu radīt muitas parādu, vizētu INF 8 informācijas lapu izmanto, lai lūgtu tās noliktavas muitas uzraudzības iestādei, kurā piemēroti parastie apkopšanas veidi, norādīt deklarēto preču veidu, muitas vērtību un daudzumu, ko ņemtu vērā, ja precēm minētā apstrāde nebūtu piemērota.

INF 8 lapas oriģinālu nosūta attiecīgās muitas noliktavas muitas uzraudzības iestādei; lapas kopiju patur muitas dienesti, kas vizējušas veidlapas 14. aili.

Attiecīgās noliktavas muitas uzraudzības iestāde aizpilda 11., 12. un 13. aili, vizē 15. aili un nosūta INF 8 lapas oriģinālu atpakaļ 4. ailē minētai muitas iestādei.

6. Deklarētājs var lūgt INF 8 lapu izsniegt brīdī, kad tiek iesniegta 4. punktā minētā deklarācija.

Tādā gadījumā muitas uzraudzības iestāde aizpilda 11., 12. un 13. aili, vizē 15. aili un nosūta INF 8 lapas oriģinālu atpakaļ deklarētājam.

523. pants

1. Uz atļauju izdarīt parasto apkopšanu attiecīgā persona piesakās pirms tādas apstrādes veikšanas, katrā gadījumā atsevišķi iesniedzot muitas uzraudzības iestādei rakstisku pieteikumu.

2. Pieteikumā uz atļauju piemērot parastos apkopšanas veidus jāiekļauj visi dati, kas vajadzīgi, lai piemērotu noteikumus par muitas noliktavas procedūru, cita starpā, 522. panta 2. un 3. punktu.

Ja pieteikumu pieņem, tad muitas uzraudzības iestāde dod atļauju, attiecīgi vizējot un apzīmogojot pieteikumu. Tādā gadījumā pēc analoģijas piemēro 502. pantu.

3. Neskarot 522. pantu, atļaujā saimniekot muitas noliktavā vai — attiecībā uz E tipa noliktavām — atļaujā izmantot konkrēto procedūru, var norādīt parastos apkopšanas veidus, ko paredzēts piemērot saskaņā ar attiecīgo procedūru. Tādā gadījumā muitas uzraudzības iestādei tās noteiktā veidā dots paziņojums par to, ka ir paredzēts veikt apstrādi, aizstāj 1. punktā minēto pieteikumu.

3. apakšiedaļa

Dažādu muitas statusu preču kopēja glabāšana

524. pants

1. Ar noteikumu, ka tas neietekmē darbību pareizu veikšanu, muitas uzraudzības iestāde var ļaut Kopienas preces, kas nav Kodeksa 98. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās preces, glabāt kopā vienā glabātavā ar ārpuskopienas precēm.

2. Gadījumos, kad 1. punktā minētā kopējā glabāšana neļauj jebkurā laikā identificēt katra preču veida muitas statusu, tādu glabāšanu pieļauj tikai tad, ja preces ir ekvivalentas.

Ekvivalentas preces ir preces, kuras iekļautas vienā un tajā pašā kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā un kurām ir vienāda tirdznieciskā kvalitāte un vienāds tehniskais raksturojums.

4. apakšiedaļa

Pagaidu izvešana no noliktavas

525. pants

1. Pirms preču pagaidu izvešanas no muitas noliktavas telpām attiecīgā persona katrā gadījumā atsevišķi muitas uzraudzības iestādei iesniedz rakstisku pieteikumu uz attiecīgu atļauju.

2. Pieteikumos uz atļauju preces uz laiku izvest no noliktavas iekļauj visus datus, kas vajadzīgi, lai piemērotu muitas noliktavas procedūras noteikumus. Ja pieteikumu pieņem, tad muitas uzraudzības iestāde dod atļauju, attiecīgi vizējot un apzīmogojot pieteikumu.

Tādā gadījumā pēc analoģijas piemēro 502. pantu.

3. Atļaujās saimniekot muitas noliktavās var norādīt, ka ir atļauta preču pagaidu izvešana no noliktavas. Tādā gadījumā muitas uzraudzības iestādei tās noteiktā veidā dots paziņojums par to, ka preces uz laiku paredzēts izvest, aizstāj 1. punktā minēto pieteikumu.

4. Gadījumos, kad preču pagaidu izvešanas laikā tās parastos veidos apstrādā, piemēro 522. un 523. pantu.

5. apakšiedaļa

Preču pārvešana no vienas muitas noliktavas uz citu, nepārtraucot procedūru

526. pants

1. Lai preces pārvestu no vienas muitas noliktavas uz citu, nepārtraucot muitas noliktavas procedūru, 71. pielikumā aprakstīto kārtību izmanto atbilstīgi 205. pantam sagatavotu standarta veidlapu.

2. Šās regulas 72. pielikumā aprakstīto vienkāršoto procedūru piemēro:

- ja muitas noliktavā, no kuras preces pārved, saskaņā ar 253. panta 3. punktu ir ļauts izmantot vietējo muitošanas procedūru, savukārt muitas noliktavā, uz kuru preces pārved, saskaņā ar 272. pantu saistībā ar preču nodošanu procedūrā ir ļauts izmantot vienkāršoto vietējās muitošanas procedūru,

vai

- ja par abām noliktavām atbild viena un tā pati persona,

vai

- ja krājumu uzskaite ir savstarpēji saistīta elektroniskiem līdzekļiem.

3. Atbildību par precēm, ko pārved no vienas noliktavas uz citu, otrās noliktavas pārzinim nodod tad, kad viņš preces saņem un tās ņem savā krājumu uzskaitē.

4. Ja pārvedamās preces ir parastos veidos apstrādātas un ja piemēro 522. panta 2. punktu, tad 1. punktā minētajā dokumentā jānorāda pārvesto preču veids, muitas vērtība un daudzums, ko ņemtu vērā, ja rastos muitas parāds gadījumos, kad konkrētās preces tādā veidā nebūtu apstrādātas.

Attiecīgos gadījumos minētajām precēm piemēro 522. panta 4., 5. un 6. punktu.

5. Procedūrā nodotas preces no vienas muitas noliktavas uz citu nevar pārvest, nepārtraucot procedūru, ja kāda no šīm divām noliktavām ir B tipa noliktava.

6. apakšiedaļa

Inventāra saraksts

527. pants

Lai muitas noliktavā nodrošinātu pareizu saimniekošanu, muitas uzraudzības iestāde pēc saviem ieskatiem vajadzīgos gadījumus var likt periodiski vai citādi inventarizēt visas muitas noliktavas procedūrā nodotās preces vai to daļu.

5. iedaļa

Procedūras pabeigšana

528. pants

1. Ja ekvivalentas preces glabā kopā saskaņā ar 524. panta 2. punktu, tad preces, ko deklarē muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai, pēc attiecīgās personas izvēles var uzskatīt vai nu par Kopienas, vai ārpuskopienas precēm.

Šā panta pirmās daļas piemērošana nekādā gadījumā nedrīkst izraisīt noteikta muitas statusa piešķiršanu preču daudzumam, kas pārsniedz tādam statusam reāli atbilstošu daudzumu, kāds muitas noliktavā atrodas brīdī, kad muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai deklarētas preces no noliktavas izved.

2. Preču bojāejas vai neatgriežama zaudējuma gadījumā procedūrā nodoto preču bojāgājušo vai zaudēto daļu nosaka, ņemot vērā muitas noliktavas telpās esošu un šai procedūrā nodotu tāda paša veida preču daļu bojāejas vai zaudējuma laikā, ja vien noliktavas pārzinis nevar pierādīt procedūrā nodoto bojāgājušo vai zaudēto preču faktisko daudzumu.

6. iedaļa

Īpaši noteikumi par Kopienas lauksaimniecības produktiem

529. pants

Šās nodaļas 1.—5. iedaļu, izņemot 522. un 524. pantu, piemēro priekšmaksas precēm, kuras nodod muitas noliktavas procedūrā saskaņā ar Kodeksa 98. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

530. pants

1. Ja 513. panta 1. punktā minētā deklarācija attiecas uz priekšmaksas precēm, tad to sagatavo uz 205. pantā minētās veidlapas.

2. Šā panta 1. punktā minētā dokumenta kopija ir "maksājuma deklarācija", kas minēta Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3665/87 25. panta 1. punktā.

3. Deklarācijai pievieno visus dokumentus, kas jāuzrāda, lai priekšmaksas preces nodotu procedūrā, ieskaitot izvešanas sertifikātu vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu, kas minēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3719/88 [19]

531. pants

1. Neskarot 2. punktu, 530. pantā minēto deklarāciju attiecībā uz priekšmaksas preču nodošanu muitas noliktavas procedūrā var pieņemt tikai pēc nodrošinājuma iemaksāšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EEK) Nr. 565/80 6. pantam un Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3665/87 31. panta 1. un 2. punktam. Piemēro Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2220/85 [20].

2. Muitas dienesti 1. punktā minēto nodrošinājumu var ļaut iemaksāt pēc procedūras reģistrācijas deklarācijas pieņemšanas, ievērojot Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3665/87 31. panta 3. punktā izklāstītos nosacījumus.

532. pants

Neskarot Komisijas Regulu (EEK) Nr. 815/89 [21] attiecībā uz iekrāsotiem miežiem, muitas noliktavas procedūrā nodotas priekšmaksas preces var apstrādāt veidos, kādi paredzēti Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3665/87 28. panta 4. punktā; šie apkopšanas veidi ir uzskaitīti 73. pielikumā.

533. pants

1. Muitas noliktavas procedūra ir pabeigta tad, kad pieņem izvešanas deklarāciju.

2. Pēc izvešanas deklarācijas pieņemšanas preces paliek muitas kontrolē, līdz tās izved no Kopienas muitas teritorijas.

Šajā laika posmā preces var glabāt muitas noliktavas telpās, nepiemērojot muitas noliktavas procedūru.

3. Muitas uzraudzības iestāde šo pantu piemēro, neskarot kompetento iestāžu iespējamas pārbaudes saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku.

534. pants

1. Muitas noliktavas procedūrā nodotas priekšmaksas preces izvešanai deklarē, izmantojot 205. pantā minēto veidlapu.

2. Deklarācijai pievieno visus 221. pantā minētos dokumentus, ieskaitot izvešanas sertifikātu vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu, kas minēta Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3719/88.

3. Dienu, kurā preces izved no Kopienas muitas teritorijas, atzīmē uz 1. punktā minētā dokumenta otras puses.

Ja pirms izvešanas no Kopienas muitas teritorijas preces, par kurām pieņemta izvešanas deklarācija, šķērso daļu minētās teritorijas, tad piemēro procedūras, kas izklāstītas Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3665/87 6., 6.a un 7. pantā.

4. Preces, kas nodotas muitas apstiprinātai apstrādei, ko atbilstīgi Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3665/87 34. un 42. pantam uzskata par līdzvērtīgu izvešanai, uzskata par precēm, kas izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

7. iedaļa

Muitas noliktavas izmantošana, preces nenododot procedūrā

1. apakšiedaļa

Kopienas preces

535. pants

Priekšmaksas pamatproduktu apstādi muitas noliktavas telpās veic saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 565/80 4. pantu.

536. pants

1. Ja muitas dienesti prasa, lai Kopienas preces, kas nav Kodeksa 98. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā minētās preces un ko glabā muitas noliktavas telpās, iekļautu Kodeksa 105. pantā minētā krājumu uzskaitē saskaņā ar Kodeksa 106. panta 3. punktu, tad tādā uzskaitē skaidri norādāms preču muitas statuss.

2. Neskarot 524. pantu, muitas uzraudzības iestāde var paredzēt īpašas metodes tādu preču identificēšanai, jo īpaši, lai tās atšķirtu no tajās pašās telpās glabātām muitas noliktavas procedūrā nodotām precēm.

3. Šā panta 1. punktā minētām precēm var piemērot parastos apkopšanas veidus, ievešanu pārstrādei vai pārstrādi muitas uzraudzībā.

537. pants

Šādas preces var glabāt muitas noliktavas telpās, tās nenododot muitas noliktavas procedūrā:

- preces, kurām jāpaliek muitas kontrolē saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3665/87 3. panta 6. punktu,

- preces, kas Kopienas muitas teritorijā atrodas uz laiku, lai tās pārkrautu atbilstīgi minētās regulas 6.a pantam.

Tādām precēm piemēro 536. panta 1.—2. pantu.

2. apakšiedaļa

Ārpuskopienas preces

538. pants

1. Šo apakšnodaļu piemēro ievešanai pārstrādei (neuzlikšanas sistēma) vai pārstrādei muitas uzraudzībā, ko veic tādu A, C un D tipa muitas noliktavu telpās, kurās attiecībā uz procedūras reģistrāciju, atkalizvešanu vai laišanu brīvā apgrozībā ir atļauts izmantot vietējās muitošanas procedūru.

2. Ja šajā apakšiedaļā nav noteikts citādi, tad noteikumus par ievešanu pārstrādei un pārstrādi muitas uzraudzībā piemēro:

- ievešanai pārstrādei, izmantojot nodokļu atmaksas sistēmu,

- ievešanai pārstrādei (neuzlikšanas vai nodokļu atmaksas sistēma) vai pārstrādei muitas uzraudzībā, ko veic B vai F tipa noliktavu telpās vai telpās, kurās uzglabā preces, kas nodotas muitas noliktavas procedūrā E tipa noliktavā,

- darbībām, ko paredzēts veikt tādu A, C vai D tipa noliktavu telpās, kas neatbilst 1. punkta nosacījumiem.

539. pants

Muitas dienesti atļauju izmantot šajā apakšiedaļā minētās vienkāršotās procedūras nedod, ja netiek sniegtas attiecīgas garantijas par darbību pareizi veikšanu. Neskarot 510. pantu, muitas dienesti atļauju var nedot personām, kas ievešanu pārstrādei vai pārstrādi muitas uzraudzībā neveic bieži.

540. pants

Piemērojot procedūru "ievešana pārstrādei" vai pārstrādi muitas uzraudzībā, apstrādi 538. panta 1. punktā minēto muitas noliktavu telpās neveic, pirms nav dota 556. vai 651. pantā minētā atļauja.

Atļaujā jāmin muitas noliktava (norādot tās tipu), kurā darbības tiks veiktas.

541. pants

1. Lai izmantotu šajā apakšiedaļā paredzētās procedūras, atļaujas turētājs veic attiecīgi vai nu "uzskaiti par ievešanu pārstrādei" vai "uzskaiti par pārstrādi muitas uzraudzībā", kā tas minēts 556. panta 3. punktā un 651. panta 3. punktā, tādā uzskaitē iekļaujot arī uzziņas datus par atļauju.

2. Lai sagatavotu 595. pantā vai 664. pantā minēto procedūras izpildes kopsavilkumu, atsauce uz 1. punktā minētiem uzskaites ierakstiem aizstāj atsauci uz 595. panta 3. punktā vai 664. panta 3. punktā minētām deklarācijām un dokumentiem.

3. Ierakstiem "uzskaitē pār ievešanu pārstrādei" vai "uzskaitē par pārstrādi muitas uzraudzībā" jābūt tādiem, lai muitas dienesti pēc tiem jebkurā laikā varētu pārraudzīt visu to preču vai produktu precīzu stāvokli, kuriem piemēro vienu no šīm procedūrām.

542. pants

1. Ja preces procedūrā "ievešana pārstrādei" vai procedūrā, ar kuru saskaņā veic pārstrādi muitas uzraudzībā, nodod brīdī, kad preces ieved muitas noliktavas telpās, tad piemēro 276. pantā minēto vietējās muitošanas procedūru.

2. Izdarot ierakstu uzskaitē par ievešanu pārstrādei vai uzskaitē par pārstrādi muitas uzraudzībā, izdara atsauci uz dokumentu, ar kuru saskaņā preces pārvadātas.

543. pants

1. Ja procedūrā "ievešana pārstrādei" vai procedūrā, ar kuru saskaņā veic pārstrādi muitas uzraudzībā, nodod preces, kas jau atrodas muitas noliktavas telpās, tad piemēro 276. pantā minēto vietējās muitošanas procedūru.

2. Muitas noliktavas procedūru pabeidz, tās izpildi reģistrējot attiecīgi vai nu uzskaitē par ievešanu pārstrādei, vai arī uzskaitē par pārstrādi muitas uzraudzībā. Uzziņas datus par tādu reģistrāciju ieraksta muitas noliktavas krājumu uzskaitē.

544. pants

1. Ja muitas noliktavas procedūrā nodod kompensācijas produktus vai preces nemainītā veidā, kas muitas noliktavas telpās nodotas procedūrā "ievešana pārstrādei", vai pārstrādes produktus vai preces nemainītā veidā, kas muitas noliktavas telpās nodotas procedūrā, ar kuru saskaņā veic pārstrādi muitas uzraudzībā, tad piemēro 272. pantā minēto vietējās muitošanas procedūru.

2. Procedūru "ievešana pārstrādei" un procedūru, ar kuru saskaņā veic pārstrādi muitas uzraudzībā, pabeidz, to izpildi reģistrējot muitas noliktavas krājumu uzskaitē. Uzziņas datus par tādu reģistrāciju ieraksta attiecīgi vai nu uzskaitē par ievešanu pārstrādei, vai arī uzskaitē par pārstrādi muitas uzraudzībā.

3. Šās regulas 610. pantā minētās norādes ņem muitas noliktavas krājumu uzskaitē.

545. pants

1. Ja procedūru "ievešana pārstrādei" vai procedūru, ar kuru saskaņā veic pārstrādi muitas uzraudzībā, pabeidz brīdī, kad kompensācijas produktus, pārstrādes produktus vai preces nemainītā veidā izved no muitas noliktavas telpām, šos produktus vai preces atkalizvedot, tad piemēro 283. pantā minēto vietējās muitošanas procedūru.

2. Ja procedūru "ievešana pārstrādei" vai procedūru, ar kuru saskaņā veic pārstrādi muitas uzraudzībā, pabeidz brīdī, kad kompensācijas produktus, pārstrādes produktus vai preces nemainītā veidā izved no muitas noliktavas telpām, šos produktus vai preces laižot brīvā apgrozībā, tad piemēro 263.—267. pantā minēto vietējās muitošanas procedūru.

3. Ja procedūru "ievešana pārstrādei" vai procedūru, ar kuru saskaņā veic pārstrādi muitas uzraudzībā, pabeidz brīdī, kad kompensācijas produktus, pārstrādes produktus vai preces nemainītā veidā izved no muitas noliktavas telpām, šos produktus vai preces nododot kādā citā procedūrā, kas nav laišana brīvā apgrozībā vai atkalizvešana, tad piemēro tādam nolūkam paredzētas parastās vai vienkāršotās procedūras.

4. Izvedot no muitas noliktavas telpām kompensācijas produktus, pārstrādes produktus vai preces nemainītā veidā, muitas noliktavas krājumu uzskaitē tas nav jāreģistrē.

546. pants

Šās regulas 544. panta 2. punkts un 545. panta 2. un 4. punkts neskar Kodeksa 122., 135. un 136. pantu attiecībā uz maksājumu uzlikšanu precēm vai produktiem, kam piemēro procedūru "ievešana pārstrādei" vai procedūru pārstrādei muitas uzraudzībā.

547. pants

1. Ar noteikumu, ka tādējādi netiek kavēta darbību pareiza izpilde, muitas dieensti ļauj ārpuskopienas preces, kurām piemēro muitas noliktavas procedūru, un ievedamās preces vai kompensācijas produktus, kuriem piemēro procedūru "ievešana pārstrādei", glabāt kopā vienā un tajā pašā glabātavā.

2. Ja precēm piešķir muitas noliktavas procedūrā nodotu preču statusu vai procedūrā "ievešana pārstrādei" nodotu kompensācijas produktu vai preču nemainītā veidā statusu, tad uz šādām precēm attiecas visi attiecīgo procedūru reglamentējošie noteikumi, tostarp un jo īpaši, noteikumi par maksājumiem un kompensācijas procentu ievākšanu.

3. Pēc analoģijas piemēro 524. panta 2. punktu un 528. panta 1. un 2. punktu.

8. iedaļa

Informācijas apmaiņa

548. pants

Saskaņā ar šo nodaļu katra dalībvalsts informē Komisiju par vispārīgiem pasākumiem attiecībā uz:

- muitas dienestu izraudzīšanu atbilstīgi 509. pantam,

- Kodeksa 104. pantu,

- Kodeksa 106. panta 3. punktu,

- 513. panta 3. punktu.

Komisija šo informāciju publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

3. NODAĻA

Ievešana pārstrādei

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

549. pants

Šajā nodaļā:

a) "galvenie kompensācijas produkti" ir kompensācijas produkti, kuru ražošanai ļauts izmantot procedūru "ievešana pārstrādei";

b) "kompensācijas blakusprodukti" ir kompensācijas produkti, kas nav galvenie kompensācijas produkti un kuri neizbēgami rodas kā blakusprodukti apstrādes procesā;

c) "zaudējumi" ir tā ievedamo preču daļa, kas iznīkst un zūd apstrādes procesā, cita starpā, iztvaikojot, izžūstot, izplūstot vai aiztekot;

d) "kvantitatīvā metode" ir dažādos kompensācijas produktos iestrādātu ievedamo preču īpatsvara aprēķināšana, pamatojoties uz ievedamo preču daudzumu;

e) "vērtības metode" ir dažādos kompensācijas produktos iestrādātu ievedamo preču īpatsvara aprēķināšana, pamatojoties uz kompensācijas produktu vērtību;

f) "apstrādātāji" ir personas, kas veic visu apstrādi vai daļu no tās;

g) "līdzvērtīga kompensēšana" ir sistēma, kas saskaņā ar Kodeksa 115. panta 1. punkta a) apakšpunktu ļauj kompensācijas produktus iegūt no līdzvērtīgām precēm, kurām jāatbilst 569. panta 1. punkta nosacījumiem;

h) "iepriekšēja izvešana" ir sistēma, kas saskaņā ar Kodeksa 115. panta 1. punkta b) apakšpunktu ļauj no līdzvērtīgām precēm iegūtus kompensācijas produktus no Kopienas muitas teritorijas izvest pirms ievedamo preču nodošanas procedūrā, kurā izmanto neuzlikšanas sistēmu;

i) "trīsstūrveida satiksme" ir sistēma, ar kuru saskaņā ievedamās preces procedūrai Kopienā nodod citā muitas iestādē, nevis tajā, caur kuru veikta kompensācijas produktu iepriekšēja izvešana;

j) "atkalizvešanas termiņš" ir termiņš, līdz kuram produkti jānodod kādai no muitas apstiprinātām apstrādes darbībām, kas minētas Kodeksa 89. pantā;

k) "summēšana pa mēnešiem" ir Kodeksa 118. panta 2. punkta otrās daļas piemērošana atkalizvešanas termiņiem, kas sākas noteiktā kalendārā mēnesī;

l) "summēšana pa ceturkšņiem" ir Kodeksa 118. panta 2. punkta otrās daļas piemērošana atkalizvešanas termiņiem, kas sākas noteiktā ceturksnī.

550. pants

Kodeksa 114. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās preces, kuras var izmantot kā ražošanas palīgmateriālus, ir uzskaitītas 74. pielikumā.

2. iedaļa

Atļauja izmantot procedūru — parastā procedūra

551. pants

1. Atļauju izmantot neuzlikšanas sistēmu piešķir tikai tad, ja pretendentam tiešām ir nolūks galvenos kompensācijas produktus atkal izvest no Kopienas muitas teritorijas. Tādā gadījumā neuzlikšanas sistēmu var ļaut izmantot attiecībā uz visām precēm, ko paredzēts apstrādāt.

2. Atļauju izmantot nodokļu atmaksas sistēmu piešķir tikai Kodeksa 124. pantā minētos gadījumos, ja pastāv iespējas galvenos kompensācijas produktus no Kopienas muitas teritorijas izvest.

3. Ja ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz abu sistēmu izmantošanu, tad pretendents var lūgt atļauju izmantot vai nu neuzlikšanas sistēmu, vai arī nodokļu atmaksas sistēmu.

552. pants

1. Kodeksa 117. panta c) apakšpunktā izklāstītos saimnieciskos nosacījumus uzskata par izpildītiem, ja, cita starpā:

a) apstrāde ietver kādu no šādām darbībām, uz ko atsaucas, norādot attiecīgo kodu:

(i) darbības, ko veic pēc apstrādes līguma, kas noslēgts ar kādu trešā valstī reģistrētu personu. "Darbības pēc apstrādes līguma" ir atļaujas turētāja rīcībā tieši vai netieši nodotu ievedamo preču apstrāde, ko veic saskaņā ar specifikācijām uz ārpus muitas teritorijas reģistrēta pasūtītāja rēķinu, parasti prasot samaksāt tikai apstrādes izmaksas (kods 6201);

(ii) darbības, ko veic ar nekomerciālām precēm (kods 6202);

(iii) remonti, tostarp kapitālremonti un pielāgojumi (kods 6301);

(iv) parastā apstrāde, kuras mērķis ir saglabāt preces, uzlabot to izskatu vai tirdzniecisko kvalitāti vai sagatavot tās izplatīšanai vai atkalpārdošanai;

(v) darbības, kur vērtība katram ar atļauju ievestam preču tipam, kas izteikts ar astoņciparu KN kodu, nepārsniedz EUR 200000 uz vienu pretendentu vienā kalendārā gadā, neatkarīgi no apstrādātāju skaita.

Taču precēm un produktiem, kas uzskaitīti 75. pielikumā, vērtības ierobežojums ir EUR 100000. Minētā vērtība ir preču muitas vērtība, ko nosaka, pamatojoties uz pieteikuma iesniegšanas brīdī zināmiem datiem un uzrādītiem dokumentiem.

Šo punktu saskaņā ar Komitejas procedūru var nepiemērot īpašām ievedamajām precēm (kods 6400),

b) Kopienā neražo ar apstrādājamām precēm salīdzināmas preces (kods 6101);

"Salīdzināmas preces" ir preces, kas iekļautas tajā pašā astoņciparu KN kodā, kam ir tāda pati tirdznieciskā kvalitāte un kam ir tāds pats tehniskais raksturojums, ņemot vērā iegūstamos kompensācijas produktus,

c) salīdzināmas preces, kas definētas b) apakšpunktā, Kopienā neražo pietiekamā daudzumā (kods 6102);

d) salīdzināmas preces, kas definētas b) apakšpunktā, Kopienā reģistrēti ražotāji pretendentam nevar darīt pieejamas pietiekami īsā laikā. Tādas preces uzskata par nepieejamām "pietiekami īsā laikā", ja Kopienā reģistrēti ražotāji, neskatoties uz laicīgi izteiktu pieprasījumu, tās apstrādātājam nevar darīt pieejamas laikus tā, lai varētu tikt veikta paredzētā uzņēmējdarbība (kods 6103);

e) salīdzināmas preces, kas definētas b) apakšpunktā, Kopienā ražo, bet tās nevar izmantot šādu iemeslu dēļ:

(i) to cena paredzēto uzņēmējdarbību padarītu saimnieciski neiespējamu (kods 6104).

Lemjot, vai Kopienā saražotu salīdzināmu preču cena paredzēto uzņēmējdarbību padarītu saimnieciski neiespējamu, cita starpā jāņem vērā, kā Kopienā ražotu preču izmantošana ietekmētu kompensācijas produkta pašizmaksu, tātad arī produkta realizāciju trešas valsts tirgū, ņemot vērā:

- apstrādei paredzēto preču cenu pirms nodokļu nomaksas un Kopienā ražotu salīdzināmu preču cenu, atņemot dalībvalstu nodokļus, ko atlīdzina vai kas ir atlīdzināmi izvešanas brīdī, ieskaitot jebkādus kompensācijas maksājumus vai citas summas, ko piemēro saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku.

Tāpat, salīdzinot cenas, ņem vērā arī Kopienas preču tirdzniecības noteikumus, jo īpaši, maksāšanas nosacījumus un ierosinātos piegādes nosacījumus:

- par kompensācijas produktiem iegūstamo cenu trešas valsts tirgū, ko apliecina darījumu sarakste vai cita informācija;

(ii) tām nepiemīt kvalitāte vai īpašības, kas vajadzīgas, lai apstrādātājs varētu ražot attiecīgos kompensācijas produktus (kods 6105);

(iii) tās neatbilst prasībām, ko skaidri izteicis kompensācijas produktu pircējs trešā valstī (kods 6106);

(iv) kompensācijas produkti jāiegūst no ievedamajām precēm, lai ievērotu noteikumus par rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību (kods 6107);

f) pretendents, kas piesakās uz atļauju attiecībā uz konkrēta veida precēm, kuras procedūrā nododamas noteiktā termiņā:

(i) attiecīgajā termiņā 80 % no savām kopējām prasībām pēc tādām precēm, kas iestrādātas kompensācijas produktos, apmierina Kopienas muitas teritorijā, izmantojot Kopienā ražotas un b) apakšpunktā definētas salīdzināmas preces; lai izmantotu šo noteikumu, pretendentam muitas dienestiem jāiesniedz apliecinoši dokumenti, kuri šīm iestādēm ļauj pārliecināties, ka paredzēto Kopienas preču iepirkšanu reāli ir iespējams īstenot. Tādi apliecinoši dokumenti, kas jāpievieno pieteikumam, var būt, piemēram, tādu tirdzniecisku vai administratīvu dokumentu kopijas, kas attiecas vai nu uz kādā agrākā bāzes periodā veiktiem iepirkumiem, vai arī uz kārtējā periodā izdarītiem pasūtījumiem vai paredzētiem iepirkumiem.

Neskarot Kodeksa 87. panta 2. punktu, muitas dienesti attiecīgos gadījumos konkrētā perioda beigās pārbauda procentuālās daļas pareizību (kods 7001),

(ii) cenšas izsargāties no muitas dienestiem pieņemamā veidā pierādītām patiesām problēmām saistībā ar tāda veida preču apgādi, un Kopienā ražotu preču apgādes īpatsvars ir zemāks par (i) nodalījumā norādīto procentu (kods 7002);

(iii) muitas dienestiem pierāda, ka viņš attiecīgi rīkojas, lai preces apstrādei iegūtu Kopienā, bet Kopienas ražotāji nav atsaukušies (kods 7003);

(iv) būvē civilās aviācijas lidaparātus, ko paredzēts piegādāt aviosabiedrībām (kods 7004);

(v) veic civilās aviācijas lidaparātu remontu, modifikāciju vai pārbūvi (kods 7005).

2. Šā panta 1. punkta f) apakšpunkta (i) nodalījumu nepiemēro Līguma II pielikumā uzskaitītām precēm.

3. Pretendents pieteikumā min iemeslus, pamatojoties uz kuriem saimnieciskie nosacījumi uzskatāmi par izpildītiem 1. punkta nozīmē.

553. pants

1. Izņēmuma gadījumos, kad pretendents saimnieciskos nosacījumus uzskata par izpildītiem, pamatojoties uz citiem iemesliem, nevis 552. pantā uzskaitītiem, viņš tādus iemeslus min pieteikumā (kods 8000).

2. Ja muitas dienesti uzskata, ka saimnieciskie nosacījumi ir izpildīti citos gadījumos, kas nav 552. pantā uzskaitītie, tad atļauju piešķir uz ierobežotu laiku, kas nevar pārsniegt deviņus mēnešus.

Pieteikumā sniegtos datus par saimnieciskiem nosacījumiem viena mēneša laikā pēc atļaujas izdošanas ziņo Komisijai. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

Muitas dienesti pēc atļaujas turētāja lūguma var pagarināt atļaujas derīguma termiņu, ja laikus nav pieņemti attiecīgi noteikumi saskaņā ar Komitejas procedūru.

3. Ja muitas dienesti uzskata, ka būtu lietderīgi rīkot Kopienas līmeņa apspriedi, lai nodrošinātu atļaujas izdošanai vajadzīgo saimniecisko nosacījumu izpildi, tad šo iestāžu dalībvalsts to ziņo Komisijai, kas savukārt par to informē pārējās dalībvalstis.

Ja muitas dienesti uzskata, ka atļauju nevajadzētu izdot pirms apspriedes Kopiena līmenī, tad tās pēc iespējas drīz ziņo par pieteikuma datiem.

Ja muitas dienesti uzskata, ka atļauju var izdot pirms apspriešanās, tad pēc analoģijas piemēro 2. punktu.

554. pants

Vērtējot saimnieciskos nosacījumus, šādi fakti paši par sevi nav uzskatāmi par pamatu atļaujas izdošanai:

a) fakts, ka tādu salīdzināmo preču Kopienas ražotājs, ko varētu izmantot apstrādē, ir procedūras pretendenta konkurents uzņēmums;

b) fakts, ka preces Kopienā ražo tikai viens uzņēmums.

555. pants

1. Pieteikumu sagatavo atbilstīgi 497. pantam pēc 67/B pielikumā dotā parauga un to iesniedz persona, kurai var piešķirt atļauju saskaņā ar Kodeksa 86., 116. un 117. pantu.

2. a) Pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts izraudzītiem muitas dienestiem, kurā paredzēts veikt apstrādi.

b) Ja pretendents pats vai cita persona viņa vārdā plāno veikt vairākas secīgas apstrādes darbības dažādās dalībvalstīs, tad var iesniegt pieteikumu uz vienu atļauju.

Tādā gadījumā pieteikumu, kurā iekļauj datus par visu sekojušo apstrādi un konkrētām apstrādes vietām, iesniedz tās dalībvalsts muitas dienestiem, kurā paredzēts veikt pirmo no tādām apstrādes darbībām.

3. Ja apstrādi paredzēts veikt pēc apstrādes līguma, kas noslēgts starp divām Kopienā reģistrētām personām, tad pieteikumu iesniedz vai nu pasūtītājs, vai cita persona viņa uzdevumā.

4. Piemērojot Kodeksa 117. panta a) apakšpunkta otro teikumu, "nekomerciāla ievešana" ir 1. panta 6. punkta minēto preču ievešana.

556. pants

1. Neskarot 568. pantu, atļauju izdod tās iestādes, kurām iesniegts pieteikums saskaņā ar 555. panta 2. punktu, un to sagatavo atbilstīgi 500. pantam pēc 68/B pielikumā dotā parauga.

Ar izņēmumu no 500. panta 3. punkta, pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos muitas dienesti atļauju var izdot ar atpakaļejošu spēku. Taču atļaujas atpakaļejošais spēks nevar attiekties uz laiku pirms pieteikuma iesniegšanas.

2. Gadījumos, kad piemēro 555. panta 2. punkta b) apakšpunktu, atļauju nedrīkst izdod, ja tam piekrišanu nav devuši tās dalībvalsts izraudzītas muitas dienesti, kurā atrodas pieteikumā norādītās vietas. Piemēro šādu procedūru:

a) muitas dienesti, kurām iesniegts pieteikums, pēc tam, kad tās pārliecinājušās, ka saimnieciskos nosacījumus attiecībā uz plānoto darbību var uzskatīt par izpildītiem, pieteikumu un atļaujas projektu nosūta pārējo attiecīgo dalībvalstu muitas dienestiem; atļaujas projektā norāda vismaz ieguves normu, apstiprinātās identifikācijas metodes, muitas iestādes, kas minētas 68/B pielikumā dotā atļaujas parauga 11. punktā, vienkāršotās procedūras, ko izmanto procedūras uzsākšanai, pārvešanai un izpildei, kā arī noteikumus, kas jāievēro, cita starpā, attiecībā uz ziņošanu muitas uzraudzības iestādei;

b) muitas dienesti pēc paziņojuma saņemšanas pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc pieteikuma un atļaujas projekta iesūtīšanas izsūta iespējamos iebildumus;

c) šā punkta a) apakšpunktā minētie muitas dienesti pēc tam, kad tie veikušas vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu par ievedamajām precēm iespējamā muitas parāda nomaksu, var izdot atļauju, ja tās b) apakšpunktā minētā termiņā nav saņēmušas informāciju par iebildumiem pret atļaujas projektu;

d) atļaujas izdevēja dalībvalsts atļaujas kopiju nosūta visām iepriekš minētām dalībvalstīm.

Tādējādi izdotas atļaujas ir spēkā tikai iepriekš minētajās dalībvalstīs.

Dalībvalstis Komisijai ziņo to muitas dienestu nosaukumus un adreses, kas ir izraudzītas a) apakšpunktā minētā pieteikuma un atļaujas projekta pieņemšanai. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

3. Lai nodrošinātu procedūru reglamentējošo noteikumu pareizu piemērošanu un atvieglotu kontroles, muitas dienesti var prasīt turētājam veikt vai uzdot veikt krājumu uzskaiti, še turpmāk "uzskaite par ievešanu pārstrādei", kurā norāda procedūrā nodoto ievedamo preču un iegūto kompensācijas produktu daudzumus, kā arī visus datus, kas vajadzīgi darbību uzraudzīšanai un iespējamo ievedmuitas nodokļu pareizai aprēķināšanai.

"Uzskaiti par ievešanu pārstrādei" dara pieejamu muitas uzraudzības iestādei, lai tā varētu izdarīt pārbaudes, kas vajadzīgas procedūras pareizai izpildei. Ja apstrādi veic divos vai vairākos uzņēmumos, tad krājumu uzskaitē jebkurā laikā jābūt atspoguļotai informācijai par procedūras piemērošanu katrā no uzņēmumiem.

Ja procedūru iespējams pārraudzīt, pamatojoties uz uzskaiti, ko turētājs veic komerciāliem nolūkiem, tad muitas dienesti tādu uzskaiti atzīst par derīgu "uzskaiti par ievešanu pārstrādei" šā punkta iepriekšējās daļas nozīmē.

557. pants

Gadījumos, kad nepiemēro 556. panta 2. punktu un kad kompensācijas produktus paredzēts iegūt no citiem apstrādes produktiem, kas iegūti, pamatojoties uz jau izdotu atļauju, tad personai, kura pati vai kuras uzdevumā veic turpmāku apstrādi, atbilstīgi 67/B pielikumam jāiesniedz jauns pieteikums, tajā iekļaujot uzziņas datus uz jau iepriekš izdoto atļauju. Tādā gadījumā saimnieciskos nosacījumus uzskata par izpildītiem un otrreizēji nevērtē (kods 6303).

558. pants

1. Atļaujas derīguma termiņu nosaka muitas dienesti, ņemot vērā saimnieciskos nosacījumus un pretendenta īpašas vajadzības.

Ja derīguma termiņš pārsniedz divus gadus, tad nosacījumus, uz kuru pamata atļauja izdota, periodiski pārskata atļaujā noteiktos intervālos.

2. Ar izņēmumu no 1. punkta, derīguma termiņš atļaujai izmantot procedūru attiecībā uz 560. panta 2. punktā minētiem produktiem nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus.

559. pants

1. Izdodot atļauju, izraudzītās muitas dienesti nosaka termiņu, kādā kompensācijas produkti atkalizvedami saskaņā ar Kodeksa 118. pantu, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs atļaujā paredzētās apstrādes veikšanai attiecībā uz konkrētu preču daudzumu, procedūrā nodoto ievedamo preču daudzumu, kā arī laiku, kas vajadzīgs kompensācijas produktu nodošanai muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai.

2. Attiecīgos apstākļos atkalizvešanas termiņu var pagarināt pat pēc tam, kad beidzies sākotnējais termiņš.

560. pants

1. Neskarot 2. punktu, attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas ir Padomes Regulas (EEK) Nr. 565/80 1. pantā minētā veida produkti un kas atkalizvedami kā pārstrādes produkti vai kā preces minētās regulas 2. panta b) vai c) apakšpunkta nozīmē, atkalizvešanas termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

2. Attiecībā uz produktiem, kas minēti Padomes Regulas (EEK) Nr. 804/68 [22] 1. pantā un kas paredzēti, lai izgatavotu tajā pat pantā minētus produktus vai tās pašas regulas pielikumā minētas preces, atkalizvešanas termiņš nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus.

561. pants

1. Iepriekšējas izvešanas gadījumā muitas dienesti nosaka Kodeksa 118. panta 3. punktā minēto termiņu, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs ievedamo preču sagādei un pārvešanai uz Kopienu.

2. Iepriekš 1. punktā minētais termiņš nedrīkst pārsniegt:

- trīs mēnešus attiecībā uz precēm, kurām piemēro cenu regulēšanas mehānismu,

- saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2630/81 [23] izsniegta ievešanas sertifikāta derīguma termiņu attiecībā uz jēlcukuru, kas iekļauts KN kodā 170111 vai 170112,

- sešus mēnešus attiecībā uz citām precēm. Taču šo termiņu var pagarināt, ja atļaujas turētājs iesniedz pamatotu lūgumu, un ar noteikumu, ka kopējais termiņš nepārsniedz divpadsmit mēnešus. Attiecīgos apstākļos termiņu ļauj pagarināt pat pēc tam, kad beidzies sākotnējais termiņš.

562. pants

1. Iepriekš 559. un 560. pantā minētie termiņi sākas no dienas, kad pieņem vai nu deklarāciju par preču nodošanu procedūrā, vai arī — ja izmanto nodokļu atmaksas sistēmu — deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā.

2. Termiņi, ko nosaka saskaņā ar 561. pantu, sākas no dienas, kad pieņem izvešanas deklarāciju.

563. pants

1. Tās dalībvalsts pienācīgi pilnvaroti muitas dienesti, kurā piesakās uz atļauju, atļauj summēšanu pa mēnešiem vai pa ceturkšņiem, ja ievedamās preces procedūrā, ar kuru veic apstrādi vai atkalizvešanu kompensācijas produktu veidā, regulāri nodod tā, ka atkalizvešanas termiņš ir vairāk vai mazāk nemainīgs.

2. Gadījumos, kad atļauj summēšanu pa mēnešiem, visi konkrētā mēnesī sākušies atkalizvešanas termiņi beidzas tā kalendārā mēneša pēdējā dienā, kura laikā beigtos atkalizvešanas termiņš attiecībā uz pēdējo nodošanu procedūrā attiecīgajā mēnesī.

3. Gadījumos, kad atļauj summēšanu pa ceturkšņiem, visi konkrētā ceturksnī sākušies atkalizvešanas termiņi beidzas tā ceturkšņa pēdējā dienā, kura laikā beigtos atkalizvešanas termiņš attiecībā uz pēdējo nodošanu procedūrā attiecīgajā ceturksnī.

4. Summēšanu pa mēnešiem vai pa ceturkšņiem piemēro, ņemot vērā 76. pielikumā dotos piemērus.

564. pants

1. Ja summēšanu pa mēnešiem atļauj attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas minēti 560. panta 1. punktā, tad 563. panta 2. punktā minētie atkalizvešanas termiņi beidzas ne vēlāk kā piektā mēneša pēdējā dienā pēc tā mēneša, par kuru atļauta summēšana.

2. Ja summēšanu pa mēnešiem atļauj attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas minēti 560. panta 2. punktā, tad atkalizvešanas termiņi beidzas ne vēlāk kā ceturtā mēneša pēdējā dienā pēc tā mēneša, par kuru atļauta summēšana.

3. Ja summēšanu pa ceturkšņiem atļauj attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas minēti 560. panta 1. punktā, tad 563. panta 3. punktā minētie atkalizvešanas termiņi beidzas ne vēlāk kā nākamā ceturkšņa pēdējā dienā pēc tā ceturkšņa, par kuru atļauta summēšana.

4. Šās regulas 560. panta 2. punktā minētos produktus pa ceturkšņiem summēt neļauj.

565. pants

Šās regulas 563. un 564. pantā minētie termiņi sākas no dienas, kad pieņem deklarāciju par preču nodošanu procedūrā.

566. pants

1. Ievērojot 567. pantu, Kodeksa 114. panta 2. punkta f) apakšpunktā definēto ieguves normu vai Kodeksa 119. pantā minēto tādas normas noteikšanas metodi pēc iespējas nosaka, pamatojoties uz ražošanas datiem, un to var identificēt apstrādātāja uzņēmuma uzskaitē.

2. Minēto normu vai tās noteikšanas metodi nosaka saskaņā ar 1. punktu, un muitas dienesti to var retrospektīvi pārbaudīt.

567. pants

1. Šā panta 2. punktā minētās standarta ieguves normas piemēro tikai tādām ievedamajām precēm, kurām ir pienācīgi laba tirdzniecības kvalitāte, kas atbilst Kopienas tiesību aktos noteiktai standarta kvalitātei.

2. Šās regulas 77. pielikuma 5. ailē dotās standarta ieguves normas piemēro tā paša pielikuma 1. ailē uzskaitīto ievedamo preču ievešanai pārstrādei, kā iznākumā tiek saražoti 3. un 4. ailē uzskaitītie kompensācijas produkti.

3. iedaļa

Atļauja izmantot procedūru — vienkāršota procedūra

568. pants

1. Šo pantu piemēro gadījumos, kad apstrādi plānots veikt vienā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad izmanto līdzvērtīgās kompensēšanas sistēmu.

2. Gadījumos, kad procedūras uzsākšanai nepiemēro Kodeksa 76. pantā paredzētās vienkāršotās procedūras, kā arī 552. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos gadījumos muitas iestāde, kuru muitas dienesti pilnvarojuši dot atļauju vienkāršotas procedūras kārtībā, par pieteikumu uz atļauju var uzskatīt deklarāciju par procedūras reģistrāciju, izmantojot neuzlikšanas sistēmu, vai deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, izmantojot nodokļu atmaksas sistēmu.

Tādā gadījumā deklarācijas pieņemšanu uzskata par atļaujas došanu, lai gan tāda pieņemšana jebkurā gadījumā ir atkarīga no to nosacījumu ievērošanas, kas jāievēro atļaujas saņemšanai.

3. Saskaņā ar 2. punktu uzrādītām deklarācijām pievieno deklarētāja sagatavotu dokumentu, kurā pēc vajadzības iekļaujama tālāk uzskaitītā informācija, ja vien tādu informāciju nav iespējams ierakstīt deklarācijas veidlapas 44. ailē:

a) gadījumos, kad persona, kura piesakās izmantot procedūru, nav tā pati persona, kas deklarētājs — pretendenta vārds/nosaukums vai firma un adrese;

b) gadījumos, kad apstrādātājs nav pretendents vai deklarētājs — apstrādātāja vārds/nosaukums vai firma un adrese;

c) apstrādes veids;

d) kompensācijas produktu tirdzniecības un/vai tehniskais apraksts;

e) prognozētā ieguves norma vai, attiecīgos gadījumos, tādas normas noteikšanas metode;

f) prognozētais atkalizvešanas termiņš;

g) vieta, kurā paredzēts veikt apstrādi.

Pēc analoģijas piemēro 498. pantu.

4. Pēc analoģijas piemēro 502. pantu.

4. iedaļa

Līdzvērtīgā kompensēšana un iepriekšēja izvešana

1. apakšiedaļa

Līdzvērtīgā kompensēšana, izmantojot neuzlikšanas sistēmu un nodokļu atmaksas sistēmu

569. pants

1. Neskarot šā panta 2. punktu un 570. panta 2. punktu, ja izmanto līdzvērtīgo kompensēšanu, tad līdzvērtīgajām precēm jāietilpst tajā pašā KN koda astoņciparu apakšpozīcijā un jābūt ar tādu pašu tirdzniecisko kvalitāti un tādu pašu tehnisko raksturojumu kā ievedamajām precēm.

2. Uz 78. pielikumā uzskaitītām precēm attiecas tajā pašā pielikumā izklāstītie īpašie noteikumi.

3. Līdzvērtīgo kompensēšanu pieļauj tikai tad, ja attiecīgā persona to lūgusi pieteikumā un ja atļaujā norādīti 1. punktā minētie parametri, kas ir vienādi līdzvērtīgajām un ievedamajām precēm, kā arī veidi, kā tādus parametrus var pārbaudīt.

4. Ja atļaujā paredzēta līdzvērtīga kompensēšana, tad tajā norāda īpašos pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu tādai sistēmai piemērotu noteikumu ievērošanu.

5. Ja atļaujā nav paredzēta līdzvērtīga kompensēšana, bet atļaujas turētājs tādu sistēmu vēlas izmantot, tad viņš lūdz sākotnēji doto atļauju grozīt. Pieteikumu uz atļaujas grozīšanu sagatavo saskaņā ar 497. pantu.

570. pants

1. Attiecīgos apstākļos muitas dienesti var atļaut izmantot līdzvērtīgas preces tālākā ražošanas stadijā nekā ievedamās preces, ar noteikumu, ka līdzvērtīgo preču apstrādes galveno daļu veic atļaujas turētāja uzņēmumā vai uzņēmumā, kur apstrādi veic uz viņa rēķinu.

2. Jebkurā gadījumā pirms līdzvērtīgās kompensēšanas sistēmas izmantošanas attiecīgā persona nodrošina to, ka muitas dienesti var identificēt 569. panta 1. punktā minētos parametrus.

571. pants

1. Ja līdzvērtīgo kompensēšanu īsteno pirms iepriekšējas izvešanas, tad Kodeksa 115. panta 3. punktā minētā ievedamo preču vai līdzvērtīgu preču muitas statusa maiņa notiek brīdī, kad pieņem deklarāciju par procedūras pabeigšanu. Taču, ja atļaujas turētājs ievedamās preces Kopienas tirgū vai nu nemainītā veidā vai kompensācijas produktu veidā laiž pirms procedūras pabeigšanas, tad ievedamo preču un līdzvērtīgo preču muitas statusa maiņa notiek brīdī, kad preces laiž tirgū.

2. Šā panta 1. punktā minētā muitas statusa maiņa nemaina izvesto preču izcelsmi.

3. Ja preces nemainītā veidā vai kompensācijas produkti ir gājuši bojā vai neglābjami zuduši, tad ievedamo preču bojāgājušo vai neglābjami zudušo daļu aprēķina, ņemot vērā atļaujas turētāja rīcībā esošu ievedamo preču daļu tāda paša veida preču krājumos bojāejas vai zaudējuma laikā, ja vien viņš nevar pierādīt bojāgājušo vai zudušo ievedamo preču faktisko daudzumu.

2. apakšiedaļa

Iepriekšēja izvešana, izmantojot neuzlikšanas sistēmu

572. pants

1. Ja līdzvērtīgo kompensēšanu izmanto saskaņā ar neuzlikšanas sistēmu, tad pēc analoģijas piemēro 569. pantu, 570. pantu un 571. panta 2. un 3. punktu.

2. Iepriekšējas izvešanas gadījumā Kodeksa 115. panta 3. punktā minētā muitas statusa maiņa notiek:

- attiecībā uz izvestiem kompensācijas produktiem — tad, kad pieņem izvešanas deklarāciju, un ar nosacījumu, ka ievedamās preces nodod konkrētajā procedūrā,

- attiecībā uz ievedamajām precēm un līdzvērtīgām precēm — tad, kad konkrētajai procedūrai deklarētās ievedamās preces atlaiž.

5. iedaļa

Noteikumi, ko piemēro neuzlikšanas sistēmai

1. apakšiedaļa

Preču nodošana procedūrā

573. pants

1. Procedūras, kas attiecas uz preču nodošanu procedūrā "ievešana pārstrādei" (neuzlikšanas sistēma), piemēro arī ievedamajām precēm, izmantojot līdzvērtīgās kompensēšanas sistēmu, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta iepriekšēja izvešana vai ne.

2. Neskarot 570. panta 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai tiek veikta iepriekšēja izvešana vai ne, līdzvērtīgām precēm, ko izmanto, piemērojot līdzvērtīgās kompensēšanas sistēmu, nepiemēro kārtību attiecībā uz preču nodošanu procedūrā.

a) Parastā procedūra

574. pants

1. Izņemot gadījumus, kad piemēro 568. pantu, deklarāciju, ar ko ievedamās preces nodod procedūrā "ievešana pārstrādei" (neuzlikšanas sistēma), iesniedz vienā no procedūras sākuma muitas iestādēm, kas norādītas atļaujā.

2. Gadījumos, kad piemēro 568. pantu, 1. punktā minēto deklarāciju iesniedz attiecīgi pilnvarotā muitas iestādē.

575. pants

1. Iepriekš 574. pantā minēto deklarāciju sagatavo saskaņā ar 198.—252. pantu.

2. Neskarot 568. panta piemērošanu, preču aprakstam, ko sniedz 1. punktā minētā deklarācijā, jāatbilst atļaujā minētiem parametriem.

Ja izmanto līdzvērtīgās kompensēšanas sistēmu, tad deklarācijā iekļautajiem datiem jābūt pietiekami sīkiem, lai varētu izšķirt 569. panta 1. punktā minētos datus.

3. Piemērojot Kodeksa 62. panta 2. punktu, deklarācijai pievienojami 220. pantā minētie dokumenti; ja izmanto trīsstūrveida satiksmes sistēmu, tad saskaņā ar 604. pantu deklarācijai pievieno arī INF 5 lapu, izņemot gadījumos, kad piemēro 605. pantu.

b) Vienkāršotas procedūras

576. pants

1. Kodeksa 76. pantā paredzētās vienkāršotās procedūras piemēro saskaņā ar 275. un 276. pantu.

2. Šās regulas 276. pantā paredzēto vietējās muitošanas procedūru muitas dienesti neļauj izmantot personām, kurām nav pieejama 556. panta 3. punktā definētā krājumu uzskaite.

3. Kodeksa 76. panta 2. punktā minēto papildu deklarāciju iesniedz noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā tad, kad iesniedz procedūras izpildes kopsavilkumu.

2. apakšiedaļa

Procedūras pabeigšana

577. pants

1. Atbilstīgi Kodeksa 89. pantam procedūru "ievešana pārstrādei" (neuzlikšanas sistēma) attiecībā uz ievedamajām precēm pabeidz tad, kad kompensācijas produkti vai preces nemainītā veidā ir deklarētas citai muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai un kad ir izpildīti visi citi procedūras izmantošanas nosacījumi.

Gadījumos, kad piemēro Kodeksa 115. panta 1. punktu, procedūru pabeidz tad, kad muitas dienesti ir pieņēmušas deklarāciju attiecībā uz ārpuskopienas precēm.

2. Pabeidzot procedūru "ievešana pārstrādei", par izvešanu no Kopienas muitas teritorijas uzskata:

a) kompensācijas produktu piegādi personām, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963. gada 24. aprīļa Vīnes Konvenciju par konsulārajām attiecībām, citām konvencijām par konsulārajām attiecībām vai 1969. gada 16. decembra Ņujorkas Konvenciju par īpašām pārstāvniecībām;

b) kompensācijas produktu piegādi trešu valstu bruņotiem spēkiem, kas izvietoti kādas dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 918/83 136. pantu;

c) civilās aviācijas lidaparātu piegādi aviosabiedrībām, kas reģistrētas Kopienas muitas teritorijā;

d) civilās aviācijas lidaparātu remontu, modificēšanu vai pārbūvi, ko veic saskaņā ar procedūru "ievešana pārstrādei".

3. Procedūru beidzot, ņem vērā vai nu ievedamo preču daudzumu, kas atbilst kompensācijas produktiem, kuri nodoti kādai no 1. vai 2. punktā minētām apstrādēm vai izmantojumiem, vai tādai apstrādei vai izmantojumam nemainītā veidā nodotu preču daudzumu.

578. pants

Deklarācijā, ar kuru saskaņā kompensācijas produktus vai preces nemainītā veidā nodod kādai no muitas noteikumos atzītai izmantošanai, iekļauj visus procedūras pabeigšanai vajadzīgos datus.

579. pants

1. Ja ievedamo preču veids un/vai tehniskie parametri neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ mainās tā, ka nav iespējams iegūt kompensācijas produktus, par ko izdota atļauja ievešanai pārstrādei (neuzlikšanas sistēma), tad atļaujas turētājs par notikušo informē muitas uzraudzības iestādi.

2. Pēc analoģijas piemēro 571. panta 3. punktu.

3. Ja tāda veida vai parametru maiņa varētu ietekmēt atļaujas palikšanu spēkā vai saturu, tad 1. un 2. punkts neierobežo Kodeksa 9. pantu un 87. panta 2. punktu.

4. Šo pantu pēc analoģijas piemēro arī kompensācijas produktiem.

580. pants

1. Nosacījumus, ar kuriem saskaņā preces nemainītā veidā vai galvenos kompensācijas produktus laiž brīvā apgrozībā, uzskata par izpildītiem tad, ja attiecīgā persona deklarē, ka tā nespēj šos produktus vai preces nodot muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai, kurā nebūtu jāmaksā ievedmuitas nodokļi.

2. Muitas dienesti var atļaut vispārēju laišanu brīvā apgrozībā. Tādu atļauju dod tikai tad, ja tā nav pretrunā ar citiem Kopienas noteikumiem par laišanu brīvā apgrozībā.

3. Ievedamās preces var laist Kopienas tirgū kā kompensācijas produktus vai kā preces nemainītā veidā, tirgū laišanas brīdī nekārtojot ar laišanu brīvā apgrozībā saistītās formalitātes.

Vienīgi 4. punkta piemērošanas nolūkos tādā veidā tirgū laistas preces neuzskata par precēm, kas nodotas kādai no Kodeksa 89. pantā minētām muitas noteikumos atzītai izmantošanai.

4. Ievedamās preces kā kompensācijas produktus vai kā preces nemainītā veidā, par kurām izdota vispārēja atļauja laist brīvā apgrozībā un kuras, pienācīgi ievērojot 561. pantu, pēc atkalizvešanas termiņa beigām nav nodotas nevienai no Kodeksa 89. pantā minētām muitas noteikumos atzītai izmantošanai, pēc minētā termiņa izbeigšanās uzskata par brīvā apgrozībā laistām precēm, deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā uzskata par iesniegtu un pieņemtu un atlaišanu par atļautu.

5. Saskaņā ar 3. punktu tirgū laistas preces turpmāk uzskata par Kopienas precēm.

581. pants

Neskarot vienkāršoto procedūru izmantošanu, kompensācijas produktus vai preces nemainītā veidā, kas nododamas muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai, uzrāda galamērķa muitas iestādē, lai kārtotu muitas formalitātes, kādas attiecīgai apstrādei vai izmantošanai noteiktas saskaņā ar piemērojamiem vispārīgiem noteikumiem.

Taču muitas uzraudzības iestāde var ļaut attiecīgos produktus vai preces uzrādīt arī citā muitas iestādē, nevis tikai šā panta pirmajā daļā minētajā.

a) Parastās procedūras

582. pants

1. Izņemot gadījumus, kad piemēro 568. pantu, deklarāciju, ar ko pabeidz procedūru "ievešana pārstrādei" (neuzlikšanas sistēma), iesniedz vienā no procedūras noslēgšanas muitas iestādēm, kas norādītas atļaujā.

2. Gadījumos, kad piemēro 568. pantu, 1. punktā minēto deklarāciju iesniedz atļaujas izdevējai muitas iestādei.

3. Taču muitas uzraudzības iestāde var ļaut 1. punktā minēto deklarāciju iesniegt arī citā muitas iestādē, nevis tikai 1. un 2. punktā minētās muitas iestādēs.

583. pants

1. Iepriekš 582. pantā minēto deklarāciju sagatavo saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro attiecīgai muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai.

2. Šā panta 1. punktā minētā deklarācijā sniegtam aprakstam par kompensācijas produktiem vai precēm nemainītā veidā jāatbilst atļaujā norādītiem parametriem.

3. Piemērojot Kodeksa 62. panta 2. punktu, procedūras noslēgšanas deklarācijai pievieno dokumentus, kuru uzrādīšana ir vajadzīga, lai precēm piemērotu prasīto procedūru, kā tas noteikts 218.—221. pantā.

b) Vienkāršotas procedūras

584. pants

Kodeksa 76. pantā paredzētās vienkāršotās procedūras piemēro saskaņā ar 278. pantu.

c) Maksājumu uzlikšanas noteikumi

585. pants

1. Gadījumos, kad ievedamās preces ir olīveļļas, kas iekļautas kombinētās nomenklatūras pozīcijā 1509 vai 1510, un tās ir atļauts laist brīvā apgrozībā vai nu nemainītā stāvoklī, vai kā kompensācijas produktus, kas iekļauti KN kodā 15099000 vai 15100090, uzliek šādu lauksaimniecības maksājumu:

- lauksaimniecības maksājums, kas norādīts konkursa kārtībā izdotā ievešanas sertifikātā, ievērojot Komisijas 1978. gada 28. decembra Regulas (EEK) Nr. 3136/78 4. panta 2. punktu [24],

vai

- pēdējo obligāto lauksaimniecības maksājumu, ko Komisija noteikusi pirms pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, gadījumos, kad ir uzrādīts minētās regulas 6. pantā paredzētais sertifikāts vai kad brīvā apgrozībā laistais daudzums nepārsniedz 100 kilogramus.

2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumos, kad ievedamās preces ir olīvas, kas iekļautas KN kodā 07099039 vai 07112090, un kad ir atļauts laist brīvā apgrozībā kompensācijas produktus, kas iekļauti tarifa KN kodā 15099000 vai 15100090.

586. pants

Ja preces nemainītā veidā vai kompensācijas produktus laiž brīvā apgrozībā citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā preces nodotas procedūrā, tad dalībvalsts, kurā preces laiž apgrozībā, ievāc ievedmuitas nodokļus, kas minēti 611. pantā paredzētajā INF 1 lapā, ievērojot attiecīgos norādījumus.

587. pants

1. Ja kompensācijas produktus laiž brīvā apgrozībā un muitas parādu saskaņā ar Kodeksa 121. pantu aprēķina, pamatojoties uz konkrētām ievedamajām precēm atbilstošiem muitošanas elementiem, tad deklarācijas 15., 16., 34., 41. un 42. ailē iekļauj atsauci uz precēm nemainītā veidā.

2. Šā panta 1. punktā minētos datus neprasa sniegt, ja deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā pievieno 611. pantā minēto INF 1 informācijas lapu vai citu dokumentu, kurā iekļauti tādi paši dati kā INF 1 lapā.

588. pants

1. To kompensācijas produktu un apstrādes darbību saraksts, uz ko attiecas Kodeksa 122. panta a) apakšpunkta pirmais ievilkums, ir dots 79. pielikumā.

Piemērojot šo pantu, tādu kompensācijas produktu bojāeju, kuriem nepiemēro Kodeksa 122. panta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, uzskata par izvešanu no Kopienas muitas teritorijas.

2. Šā panta 1. punktā minēto kompensācijas produktu ievedmuitas nodokļu noteikšanas diena ir tā diena, kurā pieņem deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā.

3. Muitas uzraudzības iestāde var ļaut Kodeksa 122. panta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu piemērot arī tādiem atkritumiem, lūžņiem, atliekām vai atgriezumiem, kas nav uzskaitīti 1. punktā minētajā sarakstā.

Katra dalībvalsts ik pēc sešiem mēnešiem informē Komisiju par gadījumiem, kad piemērots šis punkts.

589. pants

1. Ja saistībā ar kompensācijas produktiem vai precēm nemainītā veidā ir radies muitas parāds, tad piemērojamajam ievedmuitas nodoklim uzrēķina kompensācijas procentus.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro:

- ja muitas parāds radies atbilstīgi Kodeksa 216. pantam,

- ja atkritumus un lūžņus, kas radušies Kodeksa 182. pantā paredzētās iznīcināšanas iznākumā, laiž brīvā apgrozībā,

- ja 79. pielikumā minētos kompensācijas blakusproduktus laiž brīvā apgrozībā, ar noteikumu, ka to daudzums ir proporcionāli samērojams ar galveno kompensācijas produktu izvestiem daudzumiem,

- ja kompensācijas procenti, ko aprēķina saskaņā ar 4. punktu, nepārsniedz EUR 20 uz vienu deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā,

- ja atļaujas turētājs lūdz laišanu brīvā apgrozībā un sniedz pierādījumus, ka īpašu apstākļu dēļ, kuru iemesls nav viņa nolaidība vai krāpšana, ir neiespējami vai neekonomiski izdarīt izvešanu saskaņā ar nosacījumiem, ko viņš paredzējis un attiecīgi pamatojis, piesakoties uz atļauju.

3. Lūgumu izskatīt lietu saskaņā ar 2. punkta piektajā ievilkumā minētiem nosacījumiem iesniedz atļaujas izdevējas dalībvalsts norādītām muitas dienestiem. Lietu pieņem tikai tad, ja tai pievieno visus apliecinošos dokumentus, kas vajadzīgi lietas pilnīgai izvērtēšanai.

Ja muitas dienests saņem lūgumu attiecībā uz kompensācijas procentiem par EUR 3000 vai mazāk uz vienu procedūras izpildes kopsavilkumu un konstatē, ka lūguma pamatojums liecina par situāciju, kas līdzinās 2. punkta piektajā ievilkumā paredzētajai, tad šī muitas iestāde nepiemēro 1. punktu. Tādā gadījumā muitas dieensts apliecinošos dokumentus saglabā trīs gadus.

Visos citos gadījumos, ja muitas dienests lūgumu plāno apmierināt, tā to nosūta Komisijai, pievienojot lietas pilnīgai izvērtēšanai vajadzīgos materiālus. Kompensācijas produktus vai preces nemainītā veidā saskaņā ar muitas dienestu dotu atļauju brīvā apgrozībā var laist, iemaksājot nodrošinājumu, kura apmēru nosaka saskaņā ar 4. punktu.

Komisija tūlīt pēc lietas saņemšanas par to informē attiecīgo dalībvalsti. Lūguma iesūtītāja dalībvalsts nepiemēro 1. punktu, ja Komisija to par iespējamiem iebildumiem neinformē divu mēnešu laikā pēc dienas, kad apstiprināta lietas saņemšana.

Komisija informē dalībvalstis par saņemtiem lūgumiem un rīcību saistībā ar tiem.

4. a) Gada procentu likmes nosaka Komisija, pamatojoties uz tādu reprezentatīvu īstermiņa likmju vidējo aritmētisko, ko katra dalībvalsts piemērojusi tādā pašā sešu mēnešu posmā iepriekšējā gadā.

Tādējādi noteiktas gada procentu likmes attiecas uz visiem muitas parādiem, kas radušies sešu mēnešu posmā.

Piemēro tai dalībvalstij noteikto likmi, kurā veiktas vai kurā vajadzēja veikt ievešanas pārstrādei darbības vai pirmo tādu darbību.

Likmes publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša L sērijā vismaz vienu mēnesi pirms to piemērošanas.

b) Procentus piemēro par katru kalendāro mēnesi laika posmā, kas sākas pirmajā dienā nākamajā mēnesī pēc tam, kad ievedamās preces, attiecībā uz kurām pabeidz procedūru, pirmo reizi nodotas procedūrā, un beidzas tā mēneša pēdējā dienā, kurā rodas muitas parāds.

Lai būtu vieglāk noteikt laika posmu, kas ņemams vērā kompensācijas procentu piemērošanai, jo īpaši attiecībā uz apstrādes darbībām, kurās ievedamo preču un/vai kompensācijas produktu skaits parasto noteikumu piemērošanu padara saimnieciski nepraktisku, muitas dienesti pēc attiecīgās personas lūguma procentu piemērošanas termiņu var ļaut noteikt, pamatojoties uz kompensācijas produktu iegūšanai izmantoto preču krājumu apgrozījuma posmiem.

Krājuma apgrozījuma posms ir vidējais laiks no brīža, kad kompensācijas produktu iegūšanai izmantojamās preces tiek nogādātas rūpnīcā, līdz brīdim, kad tās no rūpnīcas izved. Šo laika posmu izsaka kā attiecību pēc pašizmaksas starp to preču vidējo krājumu vērtību, kas vajadzīgas apstrādes produktu iegūšanai, un gada apgrozījumu.

Iegūto skaitli reizinot ar 12 un noapaļot uz augšu līdz veselam skaitlim, iegūst mēnešu skaitu, kam piemēro kompensācijas procentus.

Iepriekš minēto vienkāršojumu muitas dienesti ļauj izmantot tikai ar nosacījumu, ka var pārbaudīt krājumu apgrozījuma posmu.

Laika posms, uz kura pamata nosaka kompensācijas procentus, nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi.

c) Procentu summu aprēķina, pamatojoties uz piemērojamajiem ievedmuitas nodokļiem, a) apakšpunktā minēto procentu likmi un b) apakšpunktā minēto laika posmu.

590. pants

1. Īpašos gadījumos, jo īpaši tad, ja apstrādi veic divās vai vairākās dalībvalstīs, pēc attiecīgo personu lūguma kompensēšanas procentu aprēķināšanu un uzskaiti var veikt pēc vienkāršotām metodēm.

2. Kad attiecīgās dalībvalstis ir pārliecinājušās, ka ierosinātās procedūras var īstenot, tās par tām ziņo Komisijai, un Komisija par tām informē pārējās dalībvalstis. Procedūras, par kurām ziņots Komisijai, var piemērot, ja vien Komisija attiecīgām dalībvalstīm divos mēnešos pēc dienas, kad saņemts pieteikuma projekts, neziņo par iebildumiem pret to.

591. pants

1. Kompensācijas produktos iestrādātu ievedamo preču īpatsvaru aprēķina, ja tas vajadzīgs uzliekamās ievedmuitas noteikšanaiTādu aprēķinu neveic, ja cita starpā parāda summu nosaka, pamatojoties vienīgi uz Kodeksa 122. pantu.

2. Aprēķinu veic saskaņā ar 592.—594. pantā minētām metodēm vai saskaņā ar citām metodēm, kas nodrošina tādu pašu rezultātu.

592. pants

Kvantitatīvo metodi (kompensācijas produkti) izmanto, ja ievešanas pārstrādei iznākumā iegūst tikai viena veida kompensācijas produktu. Tādā gadījumā ievedamo preču daudzumu, kas atbilst kompensācijas produktu daudzumam, par ko radies muitas parāds, aprēķina, minēto preču kopējam daudzumam piemērojot koeficientu, kas ir attiecība starp kompensācijas produktu daudzumu, par ko radies muitas parāds, un kompensācijas produktu kopējo daudzumu.

593. pants

1. Kvantitatīvo metodi (ievedamās preces) izmanto, ja katrā kompensācijas produktā ir iekļauti visi ievedamo preču elementi.

Lemjot par to, vai izmantot šo metodi, zaudējumus neņem vērā.

Katra kompensācijas produkta ražošanā izmantoto ievedamo preču daudzumu nosaka, ievedamo preču kopējam daudzumam secīgi piemērojot koeficientu, kas ir attiecība starp katra veida kompensācijas produktā iekļauto ievedamo preču daudzumu un to preču kopējo daudzumu, kas iekļautas kompensācijas produktos kopumā.

Ievedamo preču daudzumu, kas atbilst to kompensācijas produktu daudzumam, saistībā ar kuriem radies muitas parāds, nosaka, minētā produkta ražošanā izmantotu ievedamo preču daudzumam, ko aprēķina saskaņā ar šā punkta trešo daļu, piemērojot saskaņā ar 592. pantā minēto metodi iegūtu koeficientu.

2. Ar izņēmumu no 1. punkta, kvantitatīvo metodi (ievedamās preces) piemēro arī apstrādei, kuras gaitā cietos kviešus pārstrādā "kuskusu" miltos, putraimos vai citos miltos.

594. pants

1. Gadījumos, kad nepiemēro 592. un 593. pantu, izmanto vērtības metodi. Taču ar atļaujas turētāja piekrišanu un vienkāršošanas nolūkos muitas dienesti vērtības metodes vietā var izmantot kvantitatīvo metodi (ievedamās preces), ja abas metodes dotu līdzīgu rezultātu.

2. Lai noteiktu katra veida kompensācijas produkta ražošanā izmantoto ievedamo preču daudzumu, ievedamo preču kopējam daudzumam piemēro secīgus koeficientus, kas ir katra kompensācijas produkta vērtības attiecība pret tādu produktu kopējo vērtību, ko aprēķina saskaņā ar 3. punktu.

3. Atbilstīgi Kodeksa 36. panta 1. punktam katra kompensācijas produkta vērtība, ko izmanto, piemērojot vērtības metodi, ir:

- nesena pārdošanas cena, par kādu Kopienā pārdoti tādi paši vai līdzīgi produkti, ar noteikumu, ka tādu cenu nav ietekmējušas pārdevēja un pircēja attiecības, vai, ja šāda cena nav zināma,

- nesena ražotāja cena Kopienā, ar noteikumu, ka tādu cenu nav ietekmējušas pārdevēja un pircēja attiecības.

Ja vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar šā panta pirmo daļu, tad muitas uzraudzības iestāde to nosaka, izmantojot jebkādu citu pamatotu metodi.

4. Ievedamo preču daudzumu, kas atbilst to kompensācijas produktu daudzumam, saistībā ar kuriem radies muitas parāds, aprēķina, attiecīgo produktu ražošanā izmantotu ievedamo preču daudzumam, ko aprēķina saskaņā ar 2. punktu, piemērojot saskaņā ar 592. pantā minēto metodi iegūtu koeficientu.

d) Procedūras izpildes kopsavilkums

595. pants

1. Neskarot 596. panta 3. punktu, atļaujas turētājs muitas uzraudzības iestādei iesniedz procedūras izpildes kopsavilkumu.

2. Cita starpā izpildes kopsavilkumā iekļaujami šādi dati:

a) atļaujas uzziņas dati;

b) katra veida ievedamo preču daudzums un uzziņas dati par deklarāciju, ar ko šīs preces nodotas procedūrā;

c) ievedamo preču kods kombinētajā nomenklatūrā;

d) ievedamo preču muitas vērtība un tām uzliekamo ievedmuitas nodokļu likme;

e) noteiktā ieguves norma;

f) kompensācijas produktu veids un daudzums un muitas noteikumos atzīta apstrāde vai izmantošana, kurai produkti nodoti, kā arī uzziņas dati par deklarāciju, ar ko minētie produkti nodoti muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai;

g) kompensācijas produktu vērtība, ja procedūras pabeigšanai izmanto vērtības metodi;

h) to ievedmuitas nodokļu summa, kas maksājama par ievedamo preču daudzumu, ko uzskata par laistu brīvā apgrozībā saskaņā ar 580. panta 3. punktu;

i) ievedamās preces, kas procedūrā nododas atbilstīgi trīsstūrveida satiksmes sistēmai.

3. Ja procedūru uzsāk un pabeidz, izmantojot vienkāršotās procedūras, tad izmanto Kodeksa 76. panta 34. punktā paredzētās deklarācijas un dokumentus. Tāpat izpildes kopsavilkumā norāda preču daudzumu, ko uzskata par laistu brīvā apgrozībā saskaņā ar 580. pantu.

596. pants

1. Izpildes kopsavilkumu iesniedz 30 dienās pēc tam, kad beidzies atkalizvešanas termiņš, ko attiecīgos gadījumos aprēķina saskaņā ar 565. pantu. Ja piemēro summēšanu pa mēnešiem vai ceturkšņiem, tad norēķinu iesniedz par katru mēnesi vai ceturksni.

2. Neskarot šā panta 3. punktu un 597. panta 4. punktu, gadījumos, kad izmanto iepriekšējas izvešanas sistēmu, kopsavilkumu iesniedz 30 dienās pēc tam, kad beidzies saskaņā ar 561. pantu noteiktais termiņš.

3. Muitas uzraudzības iestāde kopsavilkumu var sagatavot pati, ievērojot tos pašus 1. un 2. punktā minētos termiņus. Šo faktu norāda atļaujā.

597. pants

1. Ievedmuitu par ievedamajām precēm, kas ir vai nu kompensācijas produkti, vai arī preces nemainītā veidā, ko uzskata par laistām brīvā apgrozībā saskaņā ar 580. panta 3. punktu, maksā vismaz tad, kad uzrāda norēķinu, kura pamatā var būt kopsavilkuma deklarācija.

2. Ja ievedmuitas aprēķināšanai vajag zināt citus ar ievedamajām precēm saistītus muitošanas elementus, tad norēķinā norāda arī tādus komponentus, kā arī, attiecīgos gadījumos, kompensācijas produktos iestrādāto ievedamo preču īpatsvaru, ko nosaka saskaņā ar 592.—594. pantu.

3. Atļaujas turētājs muitas uzraudzības iestādei dara pieejamus visus dokumentus attiecībā uz precēm, ko uzskata par laistām brīvā apgrozībā saskaņā ar 580. panta 3. punktu, ja tādu dokumentu uzrādīšana ir vajadzīga, lai pareizi piemērotu noteikumus par preču laišanu brīvā apgrozībā.

4. Muitas uzraudzības iestāde var piekrist, ka:

a) 595. panta 1. punktā minēto kopsavilkumu sagatavo ar datoru vai citā veidā, kādu nosaka minētā muitas iestāde;

b) kopsavilkumu sagatavo deklarācijā par preču nodošanu procedūrā.

598. pants

Muitas uzraudzības iestāde kopsavilkumu anotē, pamatojoties uz veiktās pārbaudes iznākumu, par ko vajadzības gadījumā informē atļaujas turētāju, un norēķinu un saistītos dokumentus saglabā vismaz trīs kalendāros gadus pēc norēķina sagatavošanas gada. Taču minētā muitas iestāde var lemt, ka ar kopsavilkumu saistītie dokumenti jāglabā atļaujas turētājam. Tādā gadījumā minētos dokumentus saglabā tikpat ilgi.

599. pants

1. Ja ievedamās preces procedūrā nododas, pamatojoties uz vienu atļauju, bet izmantojot vairākas deklarācijas, tad kompensācijas produktus vai preces nemainītā veidā, kas nodotas muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai, uzskata par iegūtām no ievedamajām precēm, kas procedūrā nododas ar agrāko deklarāciju.

2. Ja atļaujas turētājs spēj uzrādīt konkrētās ievedamās preces, no kurām iegūti 1. punktā minētie kompensācijas produkti vai preces nemainītā veidā, tad 1. punktu nepiemēro.

3. apakšiedaļa

Trīsstūrveida satiksme

600. pants

Šās regulas 556. pantā minētie muitas dienesti trīsstūrveida satiksmi ļauj izmantot tikai kā daļu no iepriekšējās izvešanas sistēmas.

601. pants

1. Saistībā ar trīsstūrveida satiksmi izmanto INF 5 informācijas lapu.

2. INF 5 informācijas lapai pēc 81. pielikumā dotām norādēm veidlapā, kas atbilst tajā pat pielikumā dotam paraugam, sagatavo vienu oriģinālu un trīs kopijas, ko kopā uzrāda muitas iestādē, kurā kārto izvešanas formalitātes.

INF 5 informācijas lapu sagatavo attiecībā uz ievedamo preču daudzumu, kas atbilst izvesto kompensācijas produktu daudzumam. Ja preces ievest plānots vairākos secīgos sūtījumos, tad var sagatavot vairāk nekā vienu INF 5 lapu.

3. INF 5 informācijas lapas zādzības, zaudējuma vai bojāejas gadījumā ievedējs var lūgt lapas vizētāju muitas iestādi izdot dublikātu. Minētā muitas iestāde tādu lūgumu apmierina, ar noteikumu, ka var pierādīt, ka ievedamās preces, par kurām lūdz izdot dublikātu, nav nodotas procedūrā.

Tā izdotas INF 5 informācijas lapas oriģinālā un kopijās iekļauj vienu no šādām norādēm:

- DUPLICADO,

- DUPLIKAT,

- DUPLIKAT,

- ΑΝΤΙΓΡΑΦΟ,

- DUPLICATE,

- DUPLICATA,

- DUPLICATO,

- DUPLICAAT,

- SEGUNDA VIA.

602. pants

1. Izvešanas deklarāciju attiecībā uz kompensācijas produktiem uzrādot muitas iestādē, kurā kārto izvešanas formalitātes, uzrāda INF 5 lapu, kas sagatavota saskaņā ar 601. panta 2. punktu.

2. Ja kompensācijas produktus no Kopienas muitas teritorijas izved caur muitas iestādi, kurā pieņemta izvešanas deklarācija, tad minētā muitas iestāde vizē INF 5 lapas 8. un 10. aili un patur 1. kopiju, bet oriģinālu un pārējās kopijas izsniedz atpakaļ deklarētājam.

Ja minētā muitas iestāde nav muitas uzraudzības iestāde, tad tā vizē 1. kopiju un nosūta to muitas uzraudzības iestādei.

3. Ja kompensācijas produktus no Kopienas muitas teritorijas izved caur muitas iestādi, kas nav izvešanas deklarācijas pieņēmēja muitas iestāde, tad tādus produktus no Kopienas muitas teritorijas izved atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai.

Tranzīta dokumenta ailē, kas paredzēta preču aprakstam, ieraksta vienu no 610. panta 1. punktā minētām norādēm, kā arī burtus EX-IM.

Šajā punktā paredzētos gadījumos izvešanas deklarācijas pieņēmēja muitas iestāde aizpilda 9. aili, ierakstot datus par T1 dokumentu, kā arī atzīmi T1. Izvešanas muitas iestāde aizpilda 10. aili un 1. kopiju nosūta muitas uzraudzības iestādei, bet oriģinālu un pārējās kopija izsniedz atpakaļ deklarētājam.

4. Šā panta 3. punktā minētos kompensācijas produktus nedrīkst nodot citai apstrādei vai izmantošanai, kā vien tiešai izvešanai uz trešu valsti.

603. pants

Ievedamās preces procedūrai var nodot arī reģistrācijas muitas iestādē, kas nav sākotnēji norādītā, ja šādu maiņu pieļauj muitas uzraudzības iestāde vai tā muitas iestāde, kurā faktiski tiek veiktas reģistrācijas formalitātes un kura tādā gadījumā par šādu maiņu ziņo muitas uzraudzības iestādei.

604. pants

1. Deklarācijai par ievedamo preču nodošanu procedūrā jāpievieno INF 5 informācijas lapas oriģināls un 2. un 3. kopija.

2. Muitas iestāde, kurā uzrāda reģistrācijas deklarāciju, uz INF 5 informācijas lapas oriģināla un 2. un 3. kopijas atzīmē procedūrā nodoto ievedamo preču daudzumu un deklarācijas pieņemšanas datumu. Minētaā muitas iestāde 3. kopiju tūlīt nosūta muitas uzraudzības iestādei, oriģinālu izsniedz atpakaļ deklarētājam, bet 2. kopiju patur.

3. Tūlīt pēc 3. kopijas saņemšanas muitas uzraudzības iestāde ziņo atļaujas turētājam procedūrā nodoto ievedamo preču daudzumu un reģistrācijas datumu.

605. pants

Ja procedūras sākuma muitas iestāde un muitas iestāde, kurā kārto izvešanas formalitātes, atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī, tad muitas dienesti var paredzēt citas procedūras.

4. apakšiedaļa

Īpaši tirdzniecības politikas pasākumi

606. pants

Ja pieteikums uz atļauju attiecas uz precēm, kurām piemēro 607. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos tirdzniecības politikas pasākumus, tad pieteikuma iesniegšanas brīdī nav jāuzrāda nekāds sertifikāts, atļauja vai cits līdzīgs dokuments.

607. pants

1. Ja Kopienas aktos paredzēti īpaši tirdzniecības politikas pasākumi attiecībā uz:

a) preču laišanu brīvā apgrozībā, tad tādus pasākumus nepiemēro ne brīdī, kad preces nodod procedūrā "ievešana pārstrādei", ne šās procedūras piemērošanas laikā;

b) Kopienas muitas teritorijā ievestām precēm, tad tādus pasākumus piemēro brīdī, kad ievedamās preces nodod procedūrā "ievešana pārstrādei".

2. Ārpuskopienas preces pat tad, ja par tām nav jāmaksā ievedmuitas nodokļi, procedūrā var nodot arī, izmantojot neuzlikšanas sistēmu:

a) ar nolūku nepiemērot tirdzniecības politikas pasākumus attiecībā uz preču laišanu brīvā apgrozībā;

b) ar nolūku nepiemērot tirdzniecības politikas pasākumus, izvedot preces nemainītā veidā vai kompensācijas produktus, neskarot tirdzniecības politikas pasākumus attiecībā uz Kopienas izcelsmes produktu izvešanu.

3. Gadījumos, kad piemēro 1. punkta a) apakšpunktu vai 2. punktu, procedūras uzsākšanas brīdī nav jāuzrāda nekāds sertifikāts, atļauja vai cits attiecīgs dokuments.

608. pants

Ievērojot attiecīgus noteikumus, procedūrā nododu ārpuskopienas preču atkalizvešana nav iemesls piemērot tirdzniecības politikas pasākumus, ko piemēro, izvedot preces nemainītā veidā vai kompensācijas produktus, neskarot tirdzniecības politikas pasākumus attiecībā uz Kopienas izcelsmes produktu izvešanu.

609. pants

1. Laižot brīvā apgrozībā ievedamās preces kā preces nemainītā veidā vai kā kompensācijas produktus, kas nav 79. pielikumā uzskaitītie kompensācijas blakusprodukti, muitas dienesti piemēro tirdzniecības politikas pasākumus, kas attiecībā uz ievedamajām precēm bijuši spēkā laikā, kad tika pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā.

2. Ja laišanu brīvā apgrozībā lūdz dalībvalstī, kas nav tā, kurā ievedamās preces nodotas procedūrā, tad piemēro tirdzniecības politikas pasākumus, kas procedūras reģistrācijas dalībvalstī ir spēkā laikā, kad tiek pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā.

5. apakšiedaļa

Administratīvā sadarbība

610. pants

1. Ja kompensācijas produktus vai preces nemainītā veidā ieved brīvajā zonā vai novieto brīvajā noliktavā vai nodod kādā no neuzlikšanas procedūrām, kas ļauj izbeigt procedūru "ievešana pārstrādei", tad preču aprakstam paredzētajā ailē dokumentā, ko izmanto tādai muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai, vai — gadījumos, kad izmanto vienkāršotas procedūras — tirdzniecības dokumentā vai uzskaitē papildus informācijai, kas prasīta saistībā ar konkrēto procedūru, ieraksta vienu no šādām norādēm:

- Mercancías PA/S,

- A.F./S-varer,

- A.V./S-Waren,

- Εμπορεύματα ET/A,

- I.P./S. goods,

- Marchandises PA/S,

- Merci PA/S,

- AV/S-goederen,

- Mercadorias AA/S.

2. Ja saskaņā ar neuzlikšanas sistēmu procedūrā nodotām ievedamajām precēm piemēro īpašus tirdzniecības politikas pasākumus un tādus pasākumus turpina piemērot laikā, kad precēm vai nu kā precēm nemainītā veidā vai kā kompensācijas produktiem sāk piemērot kādu muitas procedūru vai kad tādas preces vai produktus ieved brīvajā zonā vai novieto brīvajā noliktavā, tad 1. punktā minēto norādi papildina ar vienu no šādām frāzēm:

- Politica comercial,

- Handelspolitik,

- Handelspolitik,

- Εμπορική πολιτική,

- Commercial policy,

- Politique commerciale,

- Politica commerciale,

- Handelspolitiek,

- Política comercial.

3. Procedūras noslēgšanas muitas iestāde pārliecinās par to, lai 1. un 2. punktā minētās norādes tiktu pienācīgi pārrakstītas dokumentos, ko izsniedz, lai aizstātu vai dzēstu minētajos punktos paredzētos dokumentus.

611. pants

1. INF 1 informācijas lapai pēc 82. pielikumā dotā parauga un saskaņā ar turpat izklāstītiem noteikumiem sagatavo vienu oriģinālu un divas kopijas.

2. Šā panta 1. punktā minēto INF 1 lapu izmanto:

a) nosakot Kodeksa 88. pantā minēto nodrošinājumu;

b) kompensācijas produktus vai preces nemainītā veidā laižot brīvā apgrozībā muitas iestādē, kas nav procedūras noslēgšanas muitas iestāde.

612. pants

Ja 611. panta 2. punkta a) apakšpunkta piemērošanai izmanto INF 1 lapu, tad uz to attiecīgi atsaucas 2. ailē.

613. pants

1. Ja saskaņā ar 611. panta 2. punkta b) apakšpunktu tiek lūgts laist brīvā apgrozībā vai nu visus kompensācijas produktus vai preces nemainītā veidā, vai to daļu, tad par deklarācijas pieņemšanu atbildīgie muitas dienesti, izmantojot INF 1 lapu, ko tās vizē, lūdz muitas uzraudzības iestādei norādīt:

- 9. ailes a) apakšpunktā — saskaņā ar Kodeksa 121. pantu vai 128. panta 4. punktu iekasējamo ievedmuitas nodokļu summu,

- 9. ailes b) apakšpunktā — saskaņā ar 589. pantu iekasējamo kompensācijas procentu apmēru,

- to ievedamo preču daudzumu, KN kodu un izcelsmi, ko izmanto brīvā apgrozībā laisto apstrādes produktu ražošanā.

Tāpat ievedmuitas nodokļu summā atspoguļo iespējamo starpību starp:

- summu ievedmuitas nodokļiem, ko nosaka, piemērojot Kodeksa 121. pantu, vai atmaksāto vai atlaisto ievedmuitas nodokļu summu, un

- jau uzskaitītu ievedmuitas nodokļu summu vai vēl atmaksājamu vai atlaižamu ievedmuitas nodokļu summu.

2. Ja deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā attiecas uz 610. panta 2. punktā minētām precēm un tirdzniecības politikas pasākumi ir piemērojami dalībvalstī, kurā tika dota atļauja izmantot procedūru, tad par deklarācijas pieņemšanu atbildīgie muitas dienesti, izmantojot INF 1 lapu, ko tās vizē, lūdz muitas uzraudzības iestādei norādīt, vai procedūrā "ievešana pārstrādei" nodotām precēm piemērojamie tirdzniecības pasākumi tiešām ir īstenoti.

3. INF 1 lapas oriģinālu un vienu kopiju nosūta muitas uzraudzības iestādei, bet vienu kopiju patur lapas vizētājas iestādes.

4. Ja INF 1 lapu izmanto tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanai, tad muitas uzraudzības iestāde, kas lapu saņem, par tās saņemšanu ziņo atļaujas turētājam.

5. Muitas uzraudzības iestāde, kurai nosūta INF 1 lapu, sniedz lapas 8., 9. un 10. ailē prasīto informāciju, to vizē, patur kopiju, bet oriģinālu nosūta atpakaļ. Taču minēto informāciju uzraudzības iestādei nav jāsniedz, ja beidzies uzskaites saglabāšanai noteiktais termiņš.

6. Lai aprēķinātu 1. punktā minēto summu, bet tikai un vienīgi tādā nolūkā, produktus, uz kuriem attiecas INF 1 lapa, uzskata par laistiem brīvā apgrozībā dienā, kad vizēta 2. aile.

614. pants

Ja laišanu brīvā apgrozībā lūdz gadījumos, kad INF 1 lapa ir sagatavota atbilstīgi 612. pantam, tad var izmantot to pašu INF 1 lapu, ar noteikumu, ka tajā norādīts:

- 9. ailes a) apakšpunktā — saskaņā ar Kodeksa 121. panta 1. punktu vai 128. panta 4. par ievedamajām precēm iekasējamo ievedmuitas nodokļu summa, un

- 11. ailē — datums, kad attiecīgās ievedamās preces pirmo reizi nodotas procedūrā.

Ja tāda informācija nav pieejama, tad saskaņā ar 613. pantu vizē jaunu INF 1 lapu.

615. pants

1. Atļaujas turētājs var lūgt vizēt INF 1 lapu, kad kompensācijas produktus vai preces nodod citam turētājam vai cita atzīta apstrādātāja rūpnīcai.

2. Tādā gadījumā muitas uzraudzības iestāde sniedz 614. pantā minētās norādes.

6. apakšiedaļa

Preču pārvešana

616. pants

1. Neskarot 617.—623. pantu, ja produktus vai preces pārved Kopienas muitas teritorijas robežās, vai nu nododot atļauju citam turētājam, vai izmantojot vienu un to pašu atļauju, tad attiecīgos produktus vai preces pārved saskaņā ar ārējā tranzīta noteikumiem.

2. Uz Kopienas ārējā tranzīta dokumenta vai cita dokumenta, ko pieņem par ārējā tranzīta dokumentu, jābūt 610. pantā minētām vīzām.

3. Ja tiek dota atļauja izmantot minētās pārvešanas procedūras, tad atļaujā iekļauj to aprakstu. Šīs procedūras aizstāj pārvadāšanas procedūras, kas noteiktas ārējā tranzīta režīmam. Produktus vai preces pārvedot no viena atļaujas turētāja pie cita atļaujas turētāja, pārvešanas procedūras min abās atļaujās.

Atļauju izmantot šīs procedūras var dot tikai tad, ja atļaujas turētājs savā rīcībā saglabā vai ir saglabājis uzskaiti par ievešanu pārstrādei, kas minēta 556. panta 3. punktā.

a) Noteikumi par preču vai produktu pārvešanu, izmantojot vienu atļauju

617. pants

Muitas dienesti atļauj kompensācijas produktus vai preces nemainītā veidā to tālākai apstrādei pārvest no viena apstrādātāja rūpnīcas uz cita apstrādātāja rūpnīcu, neprasot kārtot muitas formalitātes un nepārtraucot procedūru "ievešana pārstrādei", ar noteikumu, ka tādu pārvešanu nodod uzskaitē par ievešanu pārstrādei.

618. pants

Par pārvestajām precēm vai produktiem turpina atbildēt atļaujas turētājs.

b) Noteikumi par preču vai produktu pārvešanu no viena atļaujas turētāja pie cita atļaujas turētāja

619. pants

Muitas dienesti atļauj kompensācijas produktus vai preces nemainītā veidā pārvest no viena atļaujas turētāja pie cita atļaujas turētāja, ar noteikumu, ka pārvešanu saskaņā ar 83. pielikumā aprakstīto procedūru ņem sākotnējā turētāja uzskaitē par ievešanu pārstrādei.

620. pants

1. Atbildība par pārvestām precēm vai produktiem pāriet otra atļaujas turētāja ziņā tad, kad viņš minētās preces vai produktus pieņem un reģistrē savā uzskaitē par ievešanu pārstrādei.

2. Līdz ar minēto ņemšanu uzskaitē par ievešanu pārstrādei preces vai produkti ir par jaunu nodoti procedūrā otrās atļaujas turētāja vārdā.

c) Vispārīgi noteikumi

621. pants

1. Ar noteikumu, ka netiek kavēta darbību pareiza izpilde, muitas dienesti atbilstīgi citiem nosacījumiem, ko tās izstrādā, atļauj:

a) nekārtojot muitas formalitātes, ievedamās preces pārvest no procedūras sākuma muitas iestādes uz apstrādātāja rūpnīcu, kā arī kompensācijas produktus vai preces nemainītā veidā pārvest no apstrādātāja rūpnīcas uz procedūras noslēgšanas muitas iestādi;

b) jau iepriekš piešķirt autentiskumu 83. pielikumā minētām veidlapām, vai arī apstrādātājam aizpildīt 83. pielikumā minētās veidlapas, ko viņš apzīmogo ar īpašu metāla zīmogu, kuru apstiprinājusi attiecīgā iestāde;

c) kārtot formalitātes, izmantojot datorizētu sistēmu, ar noteikumu, ka ar tādu sistēmu ir iespējams pienācīgi īstenot šās nodaļas noteikumus.

2. Gadījumos, kad piemēro 1. punkta a) apakšpunktu, procedūras sākuma muitas iestādei jāinformē muitas uzraudzības iestāde par to, ka ievedamās preces nodotas procedūrā, savukārt procedūras noslēgšanas muitas iestādei jāinformē muitas uzraudzības iestāde par to, ka kompensācijas produkti vai preces nemainītā veidā ir izvestas, šo paziņošanu veicot ar attiecīgo deklarāciju pāri palikušo kopiju un pavaddokumentu nosūtīšanu.

622. pants

Atļaujas turētājs atbild par to, lai muitas dienestiem to noteiktā veidā tiktu iepriekš ziņots par plānotām pārvešanām.

623. pants

1. Gadījumos, kad piemēro šajā apakšiedaļā aprakstītās pārvešanas procedūras, 580. panta noteikumus par precēm, ko uzskata par laistām brīvā apgrozībā, var piemērot, ja tiek uzrādīts izpildes kopsavilkums, ar noteikumu, ka to neliedz darīt citi Kopienas noteikumi par laišanu brīvā apgrozībā.

2. Muitas uzraudzības iestāde informē visas attiecīgās procedūras sākuma muitas iestādes par pabeigtām procedūrām, sniedzot uzziņas datus uz procedūras reģistrācijas deklarācijām, ko tā ir pieņēmusi.

6. iedaļa

Noteikumi, ko piemēro nodokļu atmaksas sistēmai

1. apakšiedaļa

Laišana brīvā apgrozībā atbilstīgi nodokļu atmaksas sistēmai

624. pants

Procedūras, kas attiecībā uz laišanu brīvā apgrozībā ir noteiktas saskaņā ar nodokļu atmaksas sistēmu, piemēro ievedamajām precēm, tostarp tām ievedamajām precēm, uz kurām attiecas līdzvērtīgās kompensēšanas sistēma bez iepriekšējas izvešanas (īpaša laišana brīvā apgrozībā, neuzliekot ievedmuitas nodokļus).

a) Parastā procedūra

625. pants

1. Izņemot gadījumus, kad piemēro 568. pantu, deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā atbilstīgi nodokļu atmaksas sistēmai iesniedz vienā no procedūras sākuma muitas iestādēm, kas norādītas atļaujā.

2. Gadījumos, kad piemēro 568. pantu, 1. punktā minēto deklarāciju iesniedz vienā no attiecīgi pilnvarotām muitas iestādēm.

626. pants

1. Iepriekš 625. pantā minēto deklarāciju sagatavo saskaņā ar 198.—252. pantu.

2. Piemēro 575. panta 2. un 3. punktu.

b) Vienkāršotas procedūras

627. pants

1. Kodeksa 76. pantā minētās vienkāršotās procedūras laišanai brīvā apgrozībā atbilstīgi nodokļu atmaksas sistēmai piemēro saskaņā ar 275. un 276. pantu.

2. Piemēro 576. panta 2. punktu.

3. Kodeksa 76. panta 2. punktā minēto papildu deklarāciju iesniedz noteiktā termiņā, bet ne vēlāk kā tad, kad iesniedz atmaksas pieprasījumu.

2. apakšiedaļa

Nodokļu atmaksāšana vai atlaišana

628. pants

Šās regulas 577. panta 2. punktā minētos gadījumus uzskata par līdzvērtīgiem kompensācijas produktu izvešanai no Kopienas.

629. pants

Deklarācijā vai pieteikumā attiecībā uz kompensācijas produktu nodošanu kādai no Kodeksa 128. pantā minētām muitas noteikumos atzītai izmantošanai iekļauj visus datus, kas vajadzīgi atmaksas pieprasījuma pamatošanai.

630. pants

Neskarot vienkāršoto procedūru izmantošanu, visus kompensācijas produktus, ko paredzēts nodot kādai no atzītām muitas noteikumos atzītai izmantošanai, uzrāda procedūras noslēgšanas muitas iestādē un par tiem kārto muitas formalitātes, kādas attiecīgai apstrādei vai izmantošanai noteiktas piemērojamos vispārīgos noteikumos.

631. pants

1. Izņemot gadījumus, kad piemēro 568. pantu, deklarāciju par kompensācijas produktu nodošanu kādai no Kodeksa 128. pantā minētām muitas noteikumos atzītai izmantošanai iesniedz vienā no procedūras noslēgšanas muitas iestādēm, kas norādītas atļaujā.

2. Gadījumos, kad piemēro 568. pantu, 1. punktā minēto deklarāciju iesniedz atļaujas izdevējai muitas iestādei.

3. Taču muitas uzraudzības iestāde var ļaut 1. punktā minēto deklarāciju iesniegt arī citā muitas iestādē, nevis tikai 1. un 2. punktā minētajās.

632. pants

1. Iepriekš 631. pantā minēto deklarāciju sagatavo saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro attiecīgai muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai.

2. Piemēro 583. panta 2. un 3. punktu.

633. pants

Kodeksa 76. pantā paredzētās vienkāršotās procedūras attiecībā uz procedūras pabeigšanu piemēro saskaņā ar 278. pantu.

634. pants

1. Kompensācijas produktos iestrādātu ievedamo preču īpatsvaru aprēķina, ja tas vajadzīgs, lai noteiktu atmaksājamo vai atlaižamo ievedmuitu. Minēto aprēķinu neveic, ja visus kompensācijas produktus nodod kādai no Kodeksa 128. panta minētām apstrādēm vai izmantojumiem.

2. Aprēķinu veic saskaņā ar 635.—637. pantā minētām metodēm vai saskaņā ar citām metodēm, kas nodrošina tādu pašu rezultātu.

635. pants

Kvantitatīvo metodi (kompensācijas produkti) izmanto, ja ievešanas pārstrādei iznākumā iegūst tikai viena veida kompensācijas produktu. Tādā gadījumā ievedamo preču daudzumu, kas atbilst kompensācijas produktu daudzumam, par ko var prasīt atmaksu vai atlaišanu, aprēķina, minēto preču kopējam daudzumam piemērojot koeficientu, kas ir attiecība starp kompensācijas produktu daudzumu, par ko var prasīt atmaksu vai atlaišanu, pret kompensācijas produktu kopējo daudzumu.

636. pants

Kvantitatīvo metodi (ievedamās preces) izmanto, ja katrā kompensācijas produktā ir iekļauti visi brīvā apgrozībā laistu preču elementi.

Lemjot par to, vai izmantot šo metodi, zaudējumus neņem vērā.

Ievedamo preču daudzumu, kas saskaņā ar nodokļu atmaksas sistēmu tiek izmantots katra kompensācijas produkta ražošanā, nosaka, ievedamo preču kopējam daudzumam secīgi piemērojot koeficientu, kas atbilst katrā kompensācijas produktu tipā konstatētā minēto preču daudzuma attiecībai pret visos kompensācijas produktos konstatēto preču kopējo daudzumu.

Ievedamo preču daudzumu, kas saskaņā ar nodokļu atmaksas sistēmu atbilst to kompensācijas produktu daudzumam, par kuriem var pieprasīt atmaksu vai atlaišanu, nosaka, minētā produkta ražošanā izmantotajam ievedamo preču daudzumam, kas aprēķināts saskaņā ar trešo daļu, piemērojot koeficientu, kas noteikts ar 635. pantā norādīto metodi.

637. pants

1. Gadījumos, kad nevar piemērot 635. un 636. pantu, izmanto vērtības metodi. Taču ar atļaujas turētāja piekrišanu un vienkāršošanas nolūkos muitas dienesti vērtības metodes vietā var izmantot kvantitatīvo metodi (ievedamās preces), ja abas metodes dotu līdzīgu rezultātu.

2. Lai noteiktu katra veida kompensācijas produkta ražošanā izmantoto ievedamo preču daudzumu, ievedamo preču kopējam daudzumam piemēro secīgus koeficientus, kas ir attiecība starp katra kompensācijas produkta salīdzināmām vērtībām, ko aprēķina saskaņā ar 3. punktu.

3. Piemēro 594. panta 3. punktu.

4. Ievedamo preču daudzumu, kas atbilst to kompensācijas produktu daudzumam, saistībā ar ko var prasīt atmaksu vai atlaišanu, aprēķina, attiecīgo produktu ražošanā izmantotu ievedamo preču daudzumam, ko aprēķina saskaņā ar 2. punktu, piemērojot saskaņā ar 635. pantā minēto metodi iegūtu koeficientu.

638. pants

1. Ievedmuitas nodokļus atmaksā vai atlaiž tad, ja atļaujas turētājs muitas uzraudzības iestādei iesniedz prasību, še turpmāk "atmaksas pieprasījums/IP". Prasību iesniedz divos eksemplāros.

2. Ievērojot 4. punktu, gadījumos, kad atļauja izdota saskaņā ar 556. panta 2. punktu, atmaksas pieprasījumu/IP var iesniegt muitas uzraudzības iestādei tikai atļaujas izdevējā dalībvalstī.

3. Gadījumos, kad piemēro 557. pantu, atmaksu var prasīt tikai viens atļaujas turētājs.

4. Īpašos gadījumos, ja attiecīgās personas iesniedz rakstisku lūgumu un ja divas vai vairākas apstrādē iesaistītās dalībvalstis piekrīt ļaut atmaksas pieprasījumu/IP iesniegt citas dalībvalsts muitas dienestiem, nevis 2. punktā minētās dalībvalsts iestādēm, tad tās vispirms šo lūgumu nosūta Komisijai, tam pievienojot to procedūru projektu, kas plānotas, lai nodrošinātu 640. pantā minētās prasības pareizu sagatavošanu. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis. Komisijai ziņotās procedūras var sākt piemērot, ja vien Komisija attiecīgām dalībvalstīm divos mēnešos pēc dienas, kad saņemts attiecīgais projekts, neziņo par iebildumiem pret tādu pieteikumu.

639. pants

1. Kodeksa 128. panta 3. punktā minētais termiņš, kurā iesniedzams atmaksas pieprasījums/IP, nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kurā kompensācijas produkti nodoti kādai no Kodeksa 128. panta 1. punktā minētām muitas noteikumos atzītai izmantošanai.

2. Īpašos apstākļos muitas dienesti 1. punktā minēto termiņu var pagarināt pat pēc tam, kad tas beidzies.

640. pants

1. Atmaksas pieprasījumā/IP cita starpā iekļaujami šādi dati:

a) atļaujas uzziņas dati;

b) daudzums katra veida ievedamo precēm, par kurām prasa atmaksu vai atlaišanu;

c) ievedamo preču KN kods;

d) ievedamo preču muitas vērtība un uzliekamo ievedmuitas nodokļu likme, ko muitas dienesti apstiprinājuši dienā, kad pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā atbilstīgi nodokļu atmaksas sistēmai;

e) diena, kurā ievedamās preces laistas brīvā apgrozībā atbilstīgi nodokļu atmaksas sistēmai;

f) atsauce uz deklarācijām, ar kurām saskaņā ievedamās preces laistas brīvā apgrozībā atbilstīgi nodokļu atmaksas sistēmai;

g) kompensācijas produktu veids un daudzums, kā arī tiem paredzētā muitas noteikumos atzīta izmantošana;

h) kompensācijas produktu vērtība, ja procedūras pabeigšanai izmanto vērtības metodi;

i) noteiktā ieguves norma;

j) atsauce uz deklarācijām, ar kurām saskaņā kompensācijas produkti reģistrēti kādai no Kodeksa 128. pantā minētām muitas noteikumos atzītai izmantošanai;

k) atmaksājamo vai atlaižamo ievedmuitas nodokļu summa, kā arī visi ievāktie kompensācijas procenti, cita starpā ņemot vērā ievedmuitas nodokļus par citiem kompensācijas produktiem.

2. Ja ir piemērotas vienkāršotās procedūras attiecībā uz formalitāšu kārtošanu laišanai brīvā apgrozībā atbilstīgi nodokļu atmaksas sistēmai vai attiecībā uz izvešanu, tad izmanto Kodeksa 76. panta 3. punktā minētās deklarācijas un dokumentus.

641. pants

1. Ja muitas uzraudzības iestāde lemj, ka atļaujas turētājam jāsaglabā 640. panta 1. punkta f) un j) apakšpunktā paredzētās deklarācijas vai citi minētās muitas iestādes noteikti dokumenti, tad tādas deklarācijas un dokumentus dara pieejamus minētajai muitas iestādei.

2. Taču gadījumos, kad piemēro 646. pantu, prasībai pievieno attiecīgi vizētus INF 7 lapu oriģinālus.

642. pants

1. Muitas uzraudzības iestāde var ļaut prasībās neiekļaut visus 640. panta 1. punktā minētos datus, ja tas netraucē aprēķināt atmaksājamo vai atlaižamo summu.

2. Muitas uzraudzības iestāde var ļaut 640. panta 1. punktā minēto atmaksas pieprasījumu/IP sagatavot ar datoru vai minētās muitas iestādes norādītā citā veidā.

643. pants

Muitas uzraudzības iestāde atmaksas pieprasījumu/IP anotē, pamatojoties uz veiktās pārbaudes iznākumu, par ko tas informē atļaujas turētāju; minētā muitas iestāde prasību un ar to saistītus dokumentus saglabā vismaz trīs kalendāros gadus pēc tā gada beigām, kurā pieņemts lēmums par prasību.

Taču muitas uzraudzības iestāde var lemt, ka ar prasību saistītus dokumentus jāglabā atļaujas turētājam. Tādā gadījumā minētos dokumentus saglabā tikpat ilgi.

3. apakšiedaļa

Administratīvā sadarbība

644. pants

1. Ja kompensācijas produktus, piemērojot nodokļu atmaksas sistēmu, nodod kādā Kodeksa 128. panta 1. punkta otrajā ievilkumā minētā muitas noteikumos apstiprinātā izmantošanā, tā darot iespējamu atmaksu, tad ailē, kas atvēlēta preču aprakstam dokumentā, ko izmanto attiecīgai procedūrai vai ko izmanto brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, iekļauj vienu no šādām norādēm:

- Mercancías PA/R,

- A.F./T-varer,

- A.V./R-Waren,

- Εμπορεύματα ET/E,

- I.P./D. goods,

- Marchandises PA/R,

- Merci PA/R,

- AV/T-goederen,

- Mercadorias AA/D.

2. Procedūras noslēgšanas muitas iestāde pārliecinās, lai 1. punktā minētās norādes tiktu pārrakstītas visos izdodamajos dokumentos, kas nomaina vai dzēš 1. punktā minētos dokumentus.

645. pants

Ja ievešanas pārstrādei iznākumā iegūtus kompensācijas produktus, piemērojot nodokļu atmaksas sistēmu, atbilstīgi Kopienas ārējā tranzīta procedūrai nosūta citai muitas uzraudzības iestādei tajā pašā vai citā dalībvalstī, kas var būt par pamatu lūgumam pēc atmaksas, un ja par šiem produktiem iesniedz jaunu pieteikumu uz ievešanu pārstrādei, tad attiecīgi pilnvarotie muitas dienesti, kas atbild par jaunās atļaujas izdošanu, vai nu piemērojot neuzlikšanas sistēmu, vai nodokļu atmaksas sistēmu, ar nolūku noteikt uzliekamās ievedmuitas summu vai iespējamā muitas parāda summu izmanto 611. pantā minēto INF 1 lapu.

646. pants

1. INF 7 informācijas lapai pēc 84. pielikumā dotā parauga un saskaņā ar turpat izklāstītiem noteikumiem sagatavo vienu oriģinālu un vienu kopiju.

2. Šā panta 1. punktā minēto INF 7 lapu izmanto tad, ja apstrādes iznākumā iegūtos kompensācijas produktus, piemērojot nodokļu atmaksas sistēmu, bez atmaksas pieprasījuma iesniegšanas pārved uz muitas uzraudzības iestādi, kas nav tā iestāde, kurā notikusi laišana brīvā apgrozībā, un tur vai nu nemainītā veidā, vai arī pēc tālākas attiecīgi pilnvarotas apstrādes nodod muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai, par ko saskaņā ar Kodeksa 128. panta 1. punktu iespējama atmaksa vai atlaišana. Muitas iestāde, kurā produkti nodoti tādai apstrādei vai izmantošanai, vajadzības gadījumā pēc attiecīgās personas lūguma izsniedz INF 7 informācijas lapu.

647. pants

1. Informācijas lapu attiecīgā persona uzrāda vienlaikus ar muitas deklarāciju, ar ko piešķirta prasītā muitas noteikumos atzīta izmantošana.

2. Muitas iestāde, kurā uzrādīta 1. punktā minētā deklarācija, vizē INF 7 informācijas lapu, tās oriģinālu un vienu kopiju nosūta atpakaļ turētājam, bet otru kopiju patur.

7. iedaļa

Informācijas apmaiņa ar Komisiju

648. pants

1. Dalībvalstis Komisijai ziņo:

a) saistībā ar katru atļauju gadījumos, kad ievedamo preču vērtība uz vienu apstrādātāju vienā kalendārā gadā pārsniedz 552. panta 1. punkta a) apakšpunkta (v) nodalījumā noteiktos ierobežojumus — 85. pielikumā norādītos datus; šos datus nevajag ziņot, ja atļauja ievešanai pārstrādei ir izdota, pamatojoties uz vienu vai vairākiem saimnieciskiem nosacījumiem ar šādiem kodiem: 6106, 6107, 6201, 6202, 6301, 6302, 6303, 7004 vai 7005.

Taču attiecībā uz 560. panta 2. punktā minētiem produktiem dati jāsniedz par katru piešķirto atļauju neatkarīgi no produktu vērtības vai no saimniecisko nosacījumu kodiem;

b) saistībā ar katru atļaujas pieteikumu, ko noraida saimniecisko nosacījumu neatbilstības dēļ — 86. pielikumā norādītos datus;

c) datus par gadījumiem, kad nav piemērotas 567. pantā minētās standarta ieguves normas, jo, lai gan ievešana pārstrādei attiecas uz ievedamajām precēm, kas uzskaitītas 77. pielikuma 1. ailē, tomēr iegūtie kompensācijas produkti nav tādā pašā ražošanas stadijā esoši 3. vai 4. ailē minēti produkti.

2. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos datus ziņo nākamā mēnesī pēc tam, kad attiecīgi vai nu izdota atļauja, vai noraidīts pieteikums. Komisija šos datus nodod pārējām dalībvalstīm, un vajadzības gadījumā tos pārbauda Komiteja.

649. pants

1. Dalībvalstis Komisijai ziņo:

a) to muitas dienestu sarakstu, kurām iesniedzami pieteikumi uz atļaujām, izņemot 568. pantā paredzētos gadījumos;

b) to muitas iestāžu sarakstu, kas, piemērojot 568. pantu, ir pilnvarotas pieņemt deklarācijas par preču nodošanu procedūrā atbilstīgi neuzlikšanas sistēmai vai deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā atbilstīgi nodokļu atmaksas sistēmai.

2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju ziņo divus mēnešus pirms sāk piemērot šo regulu, savukārt pēc tam — nākamā mēnesī pēc tam, kad dalībvalsts groza muitas iestāžu jurisdikciju.

3. Tirgotāju vajadzībām Komisija šo informāciju publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

4. NODAĻA

Pārstrāde muitas uzraudzībā

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

650. pants

Atbilstīgi Kodeksa 131. pantam procedūru pārstrādei muitas uzraudzībā var izmantot attiecībā uz precēm, kas uzskaitītas 87. pielikumā dotā saraksta 1. ailē un ko paredzēts pārstrādāt saskaņā ar 2. ailē dotiem aprakstiem.

1. apakšiedaļa

Atļauja — parastā procedūra

651. pants

1. Pieteikumu sagatavo atbilstīgi 497. pantam pēc 67/C pielikumā dotā parauga, un to iesniedz persona, kurai var piešķirt atļauju saskaņā ar Kodeksa 86., 132. un 133. pantu.

2. a) Pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts izraudzītiem muitas dienestiem, kurā paredzēts veikt pārstrādi.

b) Pat tad, ja pārstrādi pretendentam pašam vai uz viņa rēķinu iecerēts veikt vairākās dalībvalstīs, var pieteikties uz vienu atļauju.

Tādā gadījumā pieteikumu, kurā iekļauj datus par visām secīgajām pārstrādēm un par konkrētām pārstrādes vietām, iesniedz tās dalībvalsts muitas dienestiem, kurā paredzēts veikt pirmo pārstrādi.

652. pants

1. Neskarot 656. pantu, atļauju izdod tās iestādes, kurām iesniegts pieteikums saskaņā ar 651. panta 2. punktu, un to sagatavo atbilstīgi 500. pantam pēc 68/C pielikumā dotā parauga.

2. Gadījumos, kad piemēro 651. panta 2. punkta b) apakšpunktu, atļauju nedrīkst izdod bez tās dalībvalsts izraudzītu muitas dienestu piekrišanas, kurā atrodas pieteikumā norādītās vietas. Piemēro šādu procedūru:

a) muitas dienesti, kuriem iesniegts pieteikums, pēc tam, kad tās pārliecinājušās, ka saimnieciskos nosacījumus attiecībā uz plānoto pārstrādi var uzskatīt par izpildītiem, pieteikumu un atļaujas projektu nosūta pārējo attiecīgo dalībvalstu muitas dienestiem; atļaujas projektā norāda vismaz ieguves normu, apstiprinātās identifikācijas metodes, muitas iestādes, kas minētas 68/C pielikumā dotā atļaujas parauga 9. punktā, vienkāršotās procedūras, ko izmanto procedūras uzsākšanai, pārvešanai un procedūras pabeigšanai, kā arī noteikumus, kas jāievēro, cita starpā, attiecībā uz ziņošanu muitas uzraudzības iestādei;

b) muitas dienesti pēc paziņojuma saņemšanas pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc pieteikuma un atļaujas projekta iesūtīšanas, izsūta iespējamos iebildumus;

c) šā punkta a) apakšpunktā minētie muitas dienesti pēc tam, kad tie veikuši vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu par ievedamajām precēm iespējamā muitas parāda nomaksu, var izdot atļauju, ja tās b) apakšpunktā minētā termiņā nav saņēmušas informāciju par iebildumiem pret atļaujas projektu;

d) atļaujas izdevēja dalībvalsts atļaujas kopiju nosūta visām iepriekš minētām dalībvalstīm.

Tādējādi izdotas atļaujas ir spēkā tikai iepriekš minētajās dalībvalstīs.

Dalībvalstis Komisijai ziņo to muitas dienestu nosaukumus un adreses, kas ir izraudzītas a) apakšpunktā minētā pieteikuma un atļaujas projekta pieņemšanai. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

3. Lai nodrošinātu procedūru reglamentējošo noteikumu pareizu piemērošanu un atvieglotu kontroles, muitas dienesti var prasīt atļaujas turētājam veikt vai uzdot veikt krājumu uzskaiti, kurā uzskaita procedūrā nodoto ievedamo preču un iegūto kompensācijas produktu daudzumus, kā arī visus datus, kas vajadzīgi darbību uzraudzīšanai un iespējamās ievedmuitas pareizai aprēķināšanai.

"Uzskaiti par pārstrādi muitas uzraudzībā" dara pieejamu muitas uzraudzības iestādei, lai tas varētu izdarīt pārbaudes, kas vajadzīgas procedūras pareizai izpildei.

Ja procedūru iespējams pārraudzīt, pamatojoties uz uzskaiti, ko pretendents veic komerciāliem nolūkiem, tad muitas dienesti tādu uzskaiti atzīst kā derīgu "uzskaiti par pārstrādi muita kontrolē".

653. pants

Muitas dienesti atļaujas derīguma termiņu nosaka katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā pretendenta īpašās vajadzības.

Ja derīguma termiņš pārsniedz divus gadus, tad nosacījumus, ar kādiem atļauja izdota, periodiski pārskata atļaujā noteiktos intervālos.

654. pants

1. Izdodot atļauju, muitas dienesti norāda termiņu, kādā pārstrādes produkti saskaņā ar Kodeksa 134. pantu nododami muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai, ņemot vērā pārstrādei vajadzīgo laiku, kā arī laiku, kas vajadzīgs kompensācijas produktu nodošanai muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai.

2. Attiecīgos apstākļos atļaujā norādīto termiņu var pagarināt pat pēc tam, kad beidzies sākotnējais termiņš.

655. pants

1. Ieguves normu vai Kodeksa 134. pantā minēto normas noteikšanas metodi pēc iespējas nosaka, pamatojoties uz ražošanas datiem, un to var identificēt atļaujas turētāja uzskaitē.

2. Minēto normu vai tās noteikšanas metodi nosaka saskaņā ar 1. punktu, un muitas dienesti to var retrospektīvi pārbaudīt.

2. apakšiedaļa

Atļauja — vienkāršotā procedūra

656. pants

1. Šo pantu piemēro, ja pārstrādi plānots veikt tikai vienā dalībvalstī.

2. Gadījumos, kad procedūras reģistrācijai nepiemēro Kodeksa 76. pantā minētās vienkāršotās procedūras, jebkura muitas iestāde, ko muitas dienesti ir pilnvarojuši izdot atļaujas vienkāršotu procedūru kārtībā, deklarāciju par preču nodošanu procedūrā uzskata par līdzvērtīgu pieteikumam uz atļauju. Tādā gadījumā deklarācijas pieņemšanu uzskata par atļaujas došanu, lai gan tāda pieņemšana jebkurā gadījumā ir atkarīga no to nosacījumu ievērošanas, kas jāievēro atļaujas saņemšanai.

3. Saskaņā ar 2. punktu uzrādītām deklarācijām pievieno deklarētāja sagatavotu dokumentu, kurā pēc vajadzības iekļaujama tālāk uzskaitītā informācija, ja vien tādu informāciju nav iespējams ierakstīt deklarācijas veidlapas 44. ailē:

a) gadījumos, kad persona, kura piesakās izmantot procedūru, nav tā pati persona, kas deklarētājs — pretendenta vārds vai firma un adrese;

b) gadījumos, kad pārstrādātājs nav pretendents vai deklarētājs — pārstrādātāja vārds vai firma un adrese;

c) pārstrādes veids;

d) iegūstamo pārstrādes produktu tirdzniecības un/vai tehniskais apraksts;

e) ieguves norma vai, attiecīgos gadījumos, tādas normas noteikšanai paredzētā metode;

f) termiņš, kāds piešķirts ievedamo preču nodošanai muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai;

g) vieta, kurā paredzēts veikt pārstrādi.

Pēc analoģijas piemēro 498. pantu.

4. Pēc analoģijas piemēro 502. pantu.

2. iedaļa

Preču nodošana procedūrā

657. pants

1. Izņemot gadījumus, kad piemēro 656. pantu, deklarāciju par preču nodošanu pārstrādei muitas uzraudzībā iesniedz vienā no procedūras sākuma muitas iestādēm, kas norādītas atļaujā.

2. Gadījumos, kad piemēro 656. pantu, 1. punktā minēto deklarāciju iesniedz attiecīgi pilnvarotā muitas iestādē.

658. pants

1. Iepriekš 657. pantā minēto deklarāciju sagatavo saskaņā ar 198.—252. pantu.

2. Neskarot 656. panta piemērošanu, preču aprakstam, ko sniedz 1. punktā minētā deklarācijā, jāatbilst atļaujā minētiem parametriem.

3. Piemērojot Kodeksa 62. panta 2. punktu, deklarācijai pievienojami 220. pantā minētie dokumenti.

659. pants

1. Kodeksa 76. pantā paredzētās vienkāršotās procedūras piemēro saskaņā ar 275. un 276. pantu.

2. Šās regulas 276. pantā paredzēto vietējās muitošanas procedūru muitas dienesti neļauj izmantot personām, kurām nav pieejama 652. panta 3. punktā minētā krājumu uzskaite.

3. Kodeksa 76. panta 2. punktā minēto papildu deklarāciju iesniedz noteiktā termiņā, bet ne vēlāk kā tad, kad iesniedz izpildes kopsavilkumu.

3. iedaļa

Procedūras pabeigšana

660. pants

1. Procedūru pabeidzot, ņem vērā vai nu to ievedamo preču daudzumu, kas, piemērojot ieguves normu, atbilst kompensācijas produktiem, vai arī nemainītā veidā atstātu preču daudzumu, ko nodod muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai.

2. Vajadzības gadījumā atbilstīgi Kodeksa 135. pantam pēc analoģijas piemēro 591.—594. pantā izklāstītos noteikumus par produktos iestrādāto ievedamo preču īpatsvaru.

661. pants

1. Izņemot gadījumus, kad piemēro 656. pantu, deklarāciju, ar ko pabeidz procedūru preču pārstrādei muitas uzraudzībā, iesniedz vienā no procedūras noslēgšanas muitas iestādēm, kas norādītas atļaujā.

2. Gadījumos, kad piemēro 656. pantu, 1. punktā minēto deklarāciju iesniedz atļaujas izdevējai muitas iestādei.

3. Taču muitas uzraudzības iestāde var ļaut 1. punktā minēto deklarāciju iesniegt arī citā muitas iestādē, nevis tikai 1. un 2. punktā minētajās muitas iestādēs.

662. pants

1. Iepriekš 661. pantā minēto deklarāciju sagatavo saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro attiecīgai muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai.

2. Šā panta 1. punktā minētā deklarācijā sniegtam aprakstam par pārstrādes produktiem vai ievedamajām precēm jāatbilst atļaujā norādītiem parametriem.

3. Piemēro 583. panta 3. punkta noteikumus.

663. pants

Kodeksa 76. pantā paredzētās vienkāršotās procedūras attiecībā uz procedūras pabeigšanu piemēro saskaņā ar 278. panta 1. punktu.

664. pants

1. Atļaujas turētājs muitas uzraudzības iestādei trīsdesmit dienās pēc tam, kad beidzies procedūras noslēgšanai atvēlētais termiņš, iesniedz procedūras izpildes kopsavilkumu.

2. Cita starpā kopsavilkumā iekļaujami šādi dati:

a) atļaujas uzziņas dati;

b) katra veida ievedamo preču daudzums un uzziņas dati par deklarāciju, ar ko šīs preces nodotas procedūrā;

c) ievedamo preču KN kods;

d) ievedamo preču muitas vērtība;

e) noteiktā ieguves norma;

f) pārstrādes produktu veids un daudzums un muitas noteikumos atzīta izmantošana, kam produkti nodoti, kā arī uzziņas dati par deklarāciju, ar ko minētie produkti nodoti muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai;

g) gadījumos, kad piemērojams 666. panta ceturtais ievilkums — apstrādes izmaksas;

h) pārstrādes produktu KN kods.

3. Ja procedūru uzsāk un pabeidz, izmantojot vienkāršotās procedūras, tad izmanto Kodeksa 76. panta 3. punktā paredzētās deklarācijas un dokumentus.

665. pants

1. Muitas uzraudzības iestāde var piekrist, ka:

a) 664. panta 2. punktā minēto norēķinu sagatavo ar datoru vai citā veidā, kādu nosaka minētā muitas iestāde;

b) norēķinu sagatavo uz deklarācijas par preču nodošanu procedūrā.

2. Piemēro 598. panta noteikumus.

3. Muitas uzraudzības iestāde norēķinu var sagatavot pati, ievērojot 664. panta 1. punktā noteikto termiņu. Šo faktu norāda atļaujā.

666. pants

Atbilstīgi Kodeksa 36. panta 1. punktam tad, kad pārstrādes produktus laiž brīvā apgrozībā, to muitas vērtība ir kāda no tālāk aprakstītām vērtībām pēc attiecīgās personas izvēles, šīs izvēles iespējas īstenojot dienā, kad pieņem deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā:

- muitas vērtība, ko tieši vai aptuveni tajā pašā laikā nosaka attiecībā uz tādām pašām vai līdzīgām precēm, ko ražo trešās valstīs,

- to pārdošanas cena, ar noteikumu, ka to neietekmē pircēja un pārdevēja attiecības,

- pārdošanas cena Kopienā tādām pašām vai līdzīgām precēm, ar noteikumu, ka to neietekmē pircēja un pārdevēja attiecības,

- ievedamo preču muitas vērtība, kurai pieskaita apstrādes izmaksas.

667. pants

Ja brīdī, kad pieņem deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, attiecīgām ievedamajām precēm piemēro tirdzniecības politikas pasākumus, tad tādus pasākumus nepiemēro kompensācijas produktiem, ja vien šie pasākumi netiek attiecināti arī uz produktiem, kas ir tādi paši kā kompensācijas produkti.

Tādā gadījumā minētos pasākumus piemēro tādam ievedamo preču daudzumam, ko faktiski izmanto brīvā apgrozībā laistu kompensācijas produktu ražošanā.

4. iedaļa

Informācijas apmaiņa ar Komisiju

668. pants

1. Dalībvalstis Komisijai ziņo:

a) saistībā ar katru atļauju gadījumos, kad procedūrā nodoto preču vērtība uz vienu pārstrādātāju vienā kalendārā gadā pārsniedz EUR 100000— 88. pielikumā norādītos datus;

b) saistībā ar katru atļaujas pieteikumu, ko noraida Kodeksa 133. panta 3) apakšpunktā minēto saimniecisko nosacījumu neatbilstības dēļ — 89. pielikumā norādītos datus.

2. Šā panta 1. punktā minētos datus ziņo nākamā mēnesī pēc tam, kad attiecīgi vai nu izdota atļauja, vai noraidīts pieteikums. Komisija šos datus izplata pārējām dalībvalstīm, un tos vajadzības gadījumā pārbauda Komiteja.

669. pants

1. Dalībvalstis Komisijai ziņo:

a) to muitas dienestu sarakstu, kurām iesniedzami pieteikumi uz atļaujām, izņemot gadījumos, kad to dara saskaņā ar 656. Pantu;

b) to muitas iestāžu sarakstu, kas ir pilnvarotas pieņemt deklarācijas par preču nodošanu procedūrā saskaņā ar 656. pantu.

2. Piemēro 649. panta 2. un 3. punktu.

5. NODAĻA

Pagaidu ievešanas procedūra

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

670. pants

Šajā nodaļā:

a) "ievešanas muitas iestāde" ir muitas iestāde, caur kuru preces ar ATA karneti ieved Kopienas muitas teritorijā;

b) "izvešanas muitas iestāde" ir muitas iestāde, caur kuru preces ar ATA karneti izved no Kopienas muitas teritorijas;

c) "transportlīdzeklis" ir jebkurš transportlīdzeklis, ko izmanto cilvēku vai preču pārvadāšanai. Šis termins attiecas arī uz rezerves daļām, parastām palīgdetaļām un aprīkojumu, ieskaitot aprīkojumu, ko izmanto ar konkrēto transportlīdzekli ievestu preču sakraušanai, nostiprināšanai vai aizsargāšanai;

d) "ārpus Kopienas muitas teritorijas reģistrēta persona" ir fiziska persona, kas parasti dzīvo ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai juridiska persona, kuras uzņēmējdarbības vieta reģistrēta ārpus minētās teritorijas;

e) "komerciāla izmantošana" ir transportlīdzekļa izmantošana ar mērķi pārvadāt cilvēkus par atlīdzību vai rūpnieciski vai komerciāli pārvadāt preces vai nu par atlīdzību, vai bez tās;

f) "privāta lietošana" ir transportlīdzekļa izmantošana tikai un vienīgi attiecīgās personas privātām vajadzībām, izslēdzot komerciālu izmantošanu;

g) "konteiners" ir transportlīdzekļa aprīkojums (mēbeļu kaste, noņemama tvertne, nomontējama virsbūve vai tamlīdzīgas struktūras):

- kas ir pilnīgi vai daļēji noslēgts preču novietošanai paredzēts nodalījums,

- kas paredzēts pastāvīgai lietošanai un tātad ir pietiekami stiprs daudzkārtējai izmantošanai,

- kas ir īpaši konstruēts, lai atvieglotu preču pārvadāšanu ar vienu vai vairākiem transporta veidiem bez vajadzības preces pārkraut,

- ko ir viegli pārvietot, jo īpaši, no viena transporta veida uz citu,

- ko ir viegli piepildīt un iztukšot un kura tilpība ir vismaz viens kubikmetrs.

Arī platformas uzskata par konteineriem.

Šis termins attiecas arī uz konteinera attiecīgām palīgierīcēm un aprīkojumu, ar noteikumu, ka to pārvadā kopā ar konteineru. Šis termins neattiecas uz transportlīdzekļiem, to palīgdetaļām vai rezerves daļām, iepakojumu vai paliktņiem.

Ar izņēmumu no pēdējā ievilkuma, gaisa pārvadājumos termins "konteiners" attiecas arī uz konteineriem, kuru tilpība ir mazāka par vienu kubikmetru;

h) "pārvadāšana ar muitas nodrošinājumu" ir konteinera izmantošana tādu preču pārvadāšanai, kuras identificē pēc konteinera muitas nodrošinājuma;

i) "nomontējama virsbūve" ir kravas nodalījums, kas nevar pārvietoties atsevišķi un ir īpaši konstruēts pārvadāšanai kopā ar ceļu transportlīdzekli, turklāt attiecīgā transportlīdzekļa šasija un virsbūves apakšējais rāmis ir īpaši konstruēts tādam nolūkam. Šī definīcija attiecas arī uz pārvietojamām tvertnēm, kas ir īpaši paredzētas kā kravas nodalījumi kombinētam transportam;

j) "daļēji noslēgti konteineri" ir aprīkojums, kas parasti sastāv no grīdas un virsbūves, ar ko nodalīta kravas telpa, kura līdzinās slēgtam konteineram; minētā virsbūve parasti ir metāla struktūra, kas iezīmē konteinera robežas; šāda veida konteineriem var būt arī viena vai vairākas sānu vai priekšas sienas; reizēm ir tikai jumts, ko ar grīdu saista vertikāli elementi; šāda veida konteinerus visbiežāk izmanto, lai pārvadātu lielgabarīta preces (piemēram, automobiļus);

k) "platforma" ir kravas platforma bez virsbūves vai ar daļēju virsbūvi, kas ir tāda paša garuma un platuma kā konteineri un kam malās augšā un apakšā ir stūrelementi, lai varētu izmantot tās pašas novietošanas un pacelšanas ierīces, ko izmanto konteineriem;

l) "konteinera palīgierīces un aprīkojums" cita starpā ir šādas ierīces pat tad, ja tās ir noņemamas:

(i) aprīkojums konteinera iekšējās temperatūras kontrolēšanai, pielāgošanai vai uzturēšanai;

(ii) mazas ierīces, piemēram temperatūras vai trieciena reģistrētāji, kuru mērķis ir rādīt vai reģistrēt apkārtējo apstākļu vai triecienu svārstības;

(iii) iekšēji nodalījumi, paliktņi, plaukti, balsti, āķi un tamlīdzīgs aprīkojums, kas vajadzīgs preču sakraušanai;

m) "paliktnis" ir iekārta, uz kuras var sakraut noteiktu daudzumu preču tā, lai šis daudzums veidotu vienu krāvuma vienību ar nolūku to pārvadāt vai kraut ar mehāniskām ierīcēm. Šo iekārtu veido divi klāji, kas atdalīti ar balstiem, vai viens klājs, kas balstās uz pamatnes elementiem, vai īpašs klājs, kas paredzēts pārvadāšanai pa gaisu; paliktnis ir pēc iespējas zems, bet pietiekami augsts, lai to varētu kraut ar autokrāvējiem ar dakšu vai ar paliktņu autokrāvējiem; platforma var būt ar virsbūvi, vai bez tās;

n) "konteinera vai paliktņa" saimnieks ir persona, kas kontrolē konteinera vai paliktņa pārvietošanu neatkarīgi no tā, vai šī persona ir vai nav konteinera vai paliktņa īpašnieks;

o) "konteineram vai paliktnim piemērotās procedūras izmantotājs" ir konteinera vai paliktņa saimnieks vai tā pārstāvis;

p) "iekšējā satiksme" ir tādu cilvēku vai preču pārvadāšana, kas iekāpj vai ko iekrauj Kopienas muitas teritorijā un kas izkāpj vai ko izkrauj tās pašas teritorijas citā vietā.

2. iedaļa

Tādu preču pagaidu ievešana, kas nav transportlīdzekļi

1. apakšiedaļa

Pagaidu ievešana ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas: piemērošanas joma un nosacījumi

a) Profesionālas iekārtas

671. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas ļauj izmantot attiecībā uz profesionālām iekārtām.

2. Profesionālas iekārtas ir:

a) preses, radio vai televīzijas iekārtas, kas vajadzīgas preses, radio vai televīzijas organizāciju pārstāvjiem, kuri reģistrēti ārpus Kopienas muitas teritorijas, bet minēto teritoriju apmeklē, lai veidotu reportāžas vai lai pārraidītu vai ierakstītu materiālu konkrētām programmām;

b) kinematogrāfijas iekārtas, kas vajadzīgas personai, kura reģistrēta ārpus Kopienas muitas teritorijas, bet minēto teritoriju apmeklē, lai uzņemtu vienu vai vairākas konkrētas filmas;

c) citas iekārtas, kas saistībā ar kādu arodu vai profesiju vajadzīgas personai, kura reģistrēta ārpus Kopienas muitas teritorijas, bet minēto teritoriju apmeklē konkrēta uzdevuma veikšanai. Šādām iekārtām nepieskaita iekārtas, ko paredzēts izmantot preču rūpnieciskai ražošanai vai iepakošanai vai (izņemot gadījumus, kad izmanto roku darbarīkus) dabas resursu izmantošanai, ēku celtniecībai, remontiem vai apkopei, zemes rakšanai vai tamlīdzīgiem darbiem;

d) iepriekš a), b) un c) apakšpunktā minētā aprīkojuma palīgaparāti un to palīgdetaļas.

Orientējošs saraksts ar precēm, kas uzskatāmas par profesionālām iekārtām, dots šās regulas 90. pielikumā.

3. Šā panta 1. punktā minēto pagaidu ievešanas procedūru ļauj izmantot, ar noteikumu, ka profesionālās iekārtas:

a) pieder personai, kura ir reģistrēta ārpus Kopienas muitas teritorijas;

b) ieved persona, kura ir reģistrēta ārpus minētās teritorijas;

c) izmanto tikai un vienīgi tā persona vai tikai un vienīgi tās personas uzraudzībā, kura apmeklē minēto teritoriju.

Taču c) apakšpunktā minēto nosacījumu nepiemēro kinematogrāfijas iekārtām, ko ieved filmu, televīzijas programmu vai audiovizuālu darbu veidošanai saskaņā ar kopražošanas līgumiem, kas noslēgti ar personām, kuras reģistrētas Kopienas muitas teritorijā.

Veidojot kopīgas radio vai televīzijas programmas, par profesionālām iekārtām var slēgt nomas līgumus vai tamlīdzīgus līgumus, kur līgumslēdzēja puse ir Kopienas muitas teritorijā reģistrēta persona.

672. pants

Vēlāk ievestas rezerves daļas uz laiku ievestu profesionālo iekārtu labošanai var pretendēt uz pagaidu ievešanas kārtību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā sākotnēji ievestās iekārtas.

b) Preces, ko izstāda vai izmanto izstādēs, gadatirgos, sanāksmēs vai tamlīdzīgos pasākumos

673. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas ļauj izmantot attiecībā uz:

a) precēm, ko paredzēts izstādīt vai demonstrēt kādā pasākumā;

b) precēm, ko paredzēts izmantot saistībā ar ievestu preču izstādīšanu kādā pasākumā, tostarp:

- precēm, kas vajadzīgas, lai demonstrētu ievestus mehānismus vai aparātus, ko paredzēts izstādīt,

- uzstādīšanas un dekorēšanas materiāliem, tostarp elektroiekārtām, ko paredzēts izmantot ārpus Kopienas reģistrētu personu pagaidu stendos,

- reklāmu un demonstrēšanas materiāliem un citam aprīkojumam, kas vajadzīgs izstādāmu ievesto preču publicitātei, piemēram, skaņas vai attēla ierakstiem, filmām un diapozitīviem, kā arī šāda aprīkojuma izmantošanai vajadzīgiem aparātiem;

c) iekārtām, tostarp mutiskās tulkošanas iekārtām, skaņas un attēla ierakstīšanas aparatūrai un mācību, zinātniskām vai kultūras filmām, ko paredzēts izmantot starptautiskās sanāksmēs, konferencēs vai kongresos;

d) dzīviem dzīvniekiem, kas paredzēti izstādīšanai vai līdzdalībai kādā pasākumā;

e) produktiem, kas pasākuma laikā iegūti no precēm, mehānismiem, aparātiem vai dzīvniekiem, kas ievesti uz laiku.

2. Pasākums ir:

a) tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstāde, gadatirgus vai tamlīdzīga skate vai demonstrējums;

b) izstāde vai sanāksme, kuras galvenais mērķis ir labdarība;

c) izstāde vai sanāksme, kuras galvenais mērķis ir atbalstīt kādu mācību, mākslas, amata vai sporta nozari vai zinātniskas, tehniskas, izglītības, kultūras, arodbiedrību vai tūrisma aktivitātes vai veicināt reliģijas zināšanas un praksi, kā arī tautu draudzību;

d) starptautisku organizāciju vai tādu organizāciju grupu pārstāvju sanāksme;

e) oficiāla vai piemiņas ceremonija vai pasākums;

izņemot izstādes, kas privātiem mērķiem organizētas veikalos vai uzņēmumu telpās, lai pārdotu ievestās preces.

c) Mācību līdzekļi un zinātniskas iekārtas

674. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas ļauj izmantot attiecībā uz:

a) mācību līdzekļiem;

b) tādu līdzekļu rezerves daļām un piederumiem;

c) instrumentiem, kas īpaši paredzēti minēto līdzekļu apkopei, pārbaudēm, kalibrēšanai vai remontam.

2. Mācību līdzekļi ir līdzekļi, ko paredzēts lietot tikai un vienīgi izglītībā vai arodmācībās, jo īpaši, modeļi, instrumenti, aparāti un mašīnas.

Saraksts ar precēm, kas uzskatāmas par mācību līdzekļiem, dots šās regulas 91. pielikumā.

3. Šā panta 1. punktā minēto pagaidu ievešanas procedūru ļauj izmantot, ar noteikumu, ka mācību līdzekļus, rezerves daļas, piederumus vai instrumentus:

a) ieved atzītas iestādes un izmanto tādu iestāžu uzraudzībā un atbildībā;

b) izmanto nekomerciālos nolūkos;

c) ieved samērīgā daudzumā, ņemot vērā ievešanas mērķi;

d) visu laiku, kamēr tie atrodas Kopienas muitas teritorijā, savā īpašumā saglabā persona, kura reģistrēta ārpus šās teritorijas.

4. Mācību līdzekļiem pagaidu ievešanas procedūru var piemērot divpadsmit mēnešus.

675. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas ļauj izmantot attiecībā uz:

a) zinātniskām iekārtām;

b) tādu iekārtu rezerves daļām un piederumiem;

c) instrumentiem, kas īpaši paredzēti, lai apkoptu, pārbaudītu, kalibrētu vai labotu zinātniskas iekārtas, ko Kopienas muitas teritorijā izmanto vienīgi zinātniskai pētniecībai vai mācībām.

2. "Zinātniskas iekārtas" ir zinātniskai pētniecībai vai mācībām izmantoti instrumenti, aparāti vai mašīnas.

3. Šā panta 1. punktā minēto pagaidu ievešanas procedūru ļauj izmantot, ar noteikumu, ka zinātniskās iekārtas, piederumus, rezerves daļas un instrumentus:

a) ieved atzītas iestādes un izmanto tādu iestāžu uzraudzībā un atbildībā;

b) izmanto nekomerciālos nolūkos;

c) ieved samērīgā daudzumā, ņemot vērā ievešanas mērķi;

d) visu laiku, kamēr tie atrodas Kopienas muitas teritorijā, savā īpašumā saglabā persona, kas reģistrēta ārpus šīs teritorijas.

4. Zinātniskām iekārtām pagaidu ievešanas procedūru var piemērot divpadsmit mēnešus.

676. pants

1. Piemērojot 674. panta 3. punkta a) apakšpunktu, "atzītas iestādes" ir publiskas vai privātas izglītības vai arodmācību iestādes, kas galvenokārt ir bezpeļņas iestādes un ko atļaujas izdevējas dalībvalsts izraudzītās iestādes ir atzinušas par mācību līdzekļu saņēmējām saistībā ar pagaidu ievešanas procedūru.

2. Piemērojot 675. panta 3. punkta a) apakšpunktu, "atzītas iestādes" ir publiskas vai privātas zinātnes vai mācību iestādes, kas galvenokārt ir bezpeļņas iestādes un ko atļaujas izdevējas dalībvalsts izraudzītās iestādes ir atzinušas par zinātnisku iekārtu saņēmējām saistībā ar pagaidu ievešanas procedūru.

d) Medicīnas, ķirurģijas un laboratoriju iekārtas

677. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas ļauj izmantot attiecībā uz medicīnas, ķirurģijas un laboratoriju iekārtām, kas paredzētas slimnīcām vai citām medicīnas iestādēm.

2. Šā panta 1. punktā minēto pagaidu ievešanas procedūru ļauj izmantot, ar noteikumu, ka minētās iekārtas:

a) ir patapinātas bez atlīdzības un sūtījumi nav regulāri;

b) ir paredzētas diagnostikai vai terapijai.

3. "Iekārtas, kuru sūtījumi nav regulāri" ir medicīnas, ķirurģijas vai laboratoriju iekārtas, ko nosūta saskaņā ar lūgumu, kuru izsaka kāda slimnīca vai cita medicīnas iestāde, kam radušies īpaši sarežģījumi un kam tādas iekārtas steidzami vajadzīgas, lai kompensētu savu iekārtu trūkumu.

e) Katastrofu seku likvidēšanas materiāli

678. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas ļauj izmantot attiecībā uz materiāliem, ko paredzēts izmantot, lai likvidētu Kopienas muitas teritorijā notikušu katastrofu sekas.

2. Šā panta 1. punktā minēto pagaidu ievešanas procedūru ļauj izmantot, ar noteikumu, ka minētos materiālus:

- ieved kā patapinājumus bez atlīdzības,

- paredz valsts struktūrām vai kompetento iestāžu apstiprinātām struktūrām.

f) Iepakojums

679. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas ļauj izmantot attiecībā uz iepakojumu.

2. "Iepakojums" ir:

a) konteineri, ko tādā pašā veidā, kādā tos ieved, izmanto vai ko paredzēts izmantot preču ārējai vai iekšējai iepakošanai;

b) balsti, uz kuriem preces uzripina, piesien vai citādi piestiprina;

izņemot tādus iesaiņojuma materiālus kā salmi, papīrs, stikla vate un skaidas, ja tos ieved vairumā.

3. Šā panta 1. punktā minēto pagaidu ievešanas procedūru piešķir, ar noteikumu, ka:

a) gadījumos, kad iepakojumu ieved piepildītu — to deklarē atkalizvešanai tukšu vai piepildītu;

b) gadījumos, kad iepakojumu ieved tukšu — to deklarē atkalizvešanai piepildītu.

4. Atbilstīgi pagaidu ievešanas procedūrai ievestu iepakojumu nekādā gadījumā nedrīkst izmantot iekšējai satiksmei, izņemot saistībā ar attiecīgo preču izvešanu no Kopienas muitas teritorijas. Ja iepakojumu ieved piepildītu, tad šo aizliegumu sāk piemērot pēc ievesto preču izkraušanas.

5. Iepakojumam pagaidu ievešanas procedūru var piemērot sešus mēnešus.

g) Citas preces, kas var pretendēt uz pagaidu ievešanu ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas

680. pants

Pagaidu ievešanas procedūru ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas ļauj izmantot attiecībā uz:

a) veidnēm, matricēm, blokiem, rasējumiem, skicēm un tamlīdzīgiem priekšmetiem, kas paredzēti Kopienas muitas teritorijā reģistrētai personai, ja vismaz 75 % ražojumu, kas iegūti, izmantojot šos priekšmetus, no minētās teritorijas izved;

b) mērinstrumentiem, kontroles un testēšanas instrumentiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem, kas paredzēti, lai Kopienas muitas teritorijā reģistrēta persona tos izmantotu ražošanas procesā, ja vismaz 75 % ražojumu, kas iegūti, izmantojot šos priekšmetus, no minētās teritorijas izved;

c) īpašiem darbarīkiem un instrumentiem, ko dara pieejamus personai, kas reģistrēta Kopienas muitas teritorijā un kas tos plāno izmantot tādu preču ražošanā, kuras pilnīgi paredzēts izvest, ar nosacījumu, ka tādus darbarīkus un instrumentus savā īpašumā saglabā persona, kas reģistrēta ārpus Kopienas muitas teritorijas;

d) jebkāda veida precēm, ko paredzēts pārbaudīt, demonstrēt vai ar ko paredzēts eksperimentēt, ieskaitot pārbaudes un eksperimentus, kas vajadzīgi modeļa apstiprināšanas procedūrām, bet kas nav pārbaudes, eksperimenti vai demonstrējumi peļņas gūšanai;

e) jebkāda veida precēm, ko paredzēts izmantot, lai veiktu pārbaudes, eksperimentus vai demonstrējumus, bet kas nav pārbaudes, eksperimenti vai demonstrējumi peļņas gūšanai;

f) konkrētas kategorijas preču raksturīgiem paraugiem, ko paredzēts demonstrēt, lai veicinātu tamlīdzīgu preču pasūtīšanu.

681. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas ļauj izmantot attiecībā uz atvietotājiem ražošanas līdzekļiem.

2. Atvietotājiem ražošanas līdzekļiem pagaidu ievešanas procedūru var piemērot sešus mēnešus.

3. "Atvietotāji ražošanas līdzekļi" ir instrumenti, aparāti un mašīnas, ko piegādātājs vai remontdarbu veicējs bez atlīdzības piedāvā klientam uz laiku, kamēr tiek piegādātas vai salabotas līdzīgas preces.

682. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas ļauj izmantot attiecībā uz

a) lietotām precēm, ko ieved, lai pārdotu izsolē;

b) precēm, ko ieved saskaņā ar pirkuma līgumu, ja ir sekmīgi pieņemšanas testu rezultāti;

c) mākslas darbiem, ko ieved izstādīšanai un, iespējams, pārdošanai;

d) gatavu zvērādu izstrādājumu, dārgakmeņu, paklāju un juvelierizstrādājumu akceptējamiem sūtījumiem, ar noteikumu, ka tādu sūtījumu konkrēto īpašību dēļ tos nevar ievest kā paraugus.

2. Šā panta 1. punkta a), b) un c) punktā minētām precēm pagaidu ievešanas procedūru var piemērot sešus mēnešus, bet d) punktā minētām precēm — četras nedēļas.

3. Piemērojot šo pantu:

- "lietotas preces" ir preces, kas nav jaunas tikko ražotas preces,

- "akceptējami sūtījumi" ir sūtījumi, ko nosūtītājs no savas puses vēlas pārdot un ko saņēmējs varētu izlemt pirkt pēc to pārbaudes.

683. pants

Pagaidu ievešanas procedūru ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas ļauj izmantot attiecībā uz:

a) kopētu un attīstītu kinofilmu pozitīviem un citiem ierakstītu attēlu nesējiem, kas paredzēti projicēšanai pirms komerciālas izmantošanas;

b) filmām, magnētiskām lentām, vadiem un citiem skaņu vai attēlu nesējiem, kuros ir paredzēts ierakstīt skaņu vai kurus paredzēts dublēt vai kopēt;

c) filmām, kas demonstrē ārzemju izstrādājumu vai iekārtu veidus vai darbību, ar noteikumu, ka šīs filmas nav paredzēts publiski rādīt par maksu;

d) datu nesējiem, ko bez atlīdzības nosūta izmantošanai automātiskai datu apstrādei.

684. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas ļauj izmantot attiecībā uz personiskām mantām un sportam ievestām precēm.

2. Piemērojot šo pantu:

a) "personiskas mantas" ir jauni vai lietoti priekšmeti, kas ceļotājam, ņemot vērā ceļošanas apstākļus, ceļojuma laikā pamatoti vajadzīgi personiskai lietošanai, izņemot komerciālos nolūkos ievestas preces;

b) "sportam ievestas preces" ir sporta inventārs un citi priekšmeti, ko ceļotāji izmanto Kopienas muitas teritorijā rīkotās sporta sacensībās, demonstrējumos vai treniņos.

3. Minēto preču orientējošs saraksts dots 92. pielikumā.

685. pants

Pagaidu ievešanas procedūru ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas ļauj izmantot attiecībā uz:

a) visu sugu dzīviem dzīvniekiem, ko ieved dresūrai, treniņiem, vairošanai vai veterinārai ārstēšanai;

b) visu sugu dzīviem dzīvniekiem, ko ieved, lai pārdzītu uz vasaras ganībām vai ganītu;

c) darba dzīvniekiem un iekārtām, kas pieder personai, kura reģistrēta ārpus Kopienas muitas teritorijas, bet ciešā tās tuvumā, ar noteikumu, ka minētā persona šīs preces ieved ar mērķi apstrādāt zemi Kopienas muitas teritorijā, veicot lauksaimniecības vai mežsaimniecības darbus, tostarp ciršanu vai koksnes pārvadāšanu, vai zivkopības vajadzībām;

d) tūrisma reklāmas materiāliem. Saraksts ar precēm, kas uzskatāmas par tūrisma reklāmas materiāliem, dots 93. pielikumā.

686. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas ļauj izmantot attiecībā uz jūrnieku dzīves kvalitātes uzlabošanas materiāliem.

2. Piemērojot šo pantu:

- "sadzīves priekšmeti" ir materiāli, ko jūrnieki izmanto kultūras, mācību, atpūtas, reliģiskām vai sporta nodarbībām,

- "jūrnieki" ir visas personas, kas ir kuģī klāja, veicot pienākumus saistībā ar kuģa ekspluatāciju vai apkalpošanu jūrā.

3. Saraksts ar precēm, kas uzskatāmas par jūrnieku sadzīves priekšmetiem, dots 94. pielikumā.

4. Šā panta 1. punktā minēto pagaidu ievešanas procedūru ļauj izmantot ar nosacījumu, ka attiecīgos materiālus:

a) izkrauj no starptautiskā jūras satiksmē iesaistīta kuģa, lai komandas locekļi tos varētu izmantot krastā, bet ne ilgāk kā uz laiku, kamēr kuģis atrodas ostā;

b) ieved pagaidu lietošanai kultūras vai sociālās iestādēs ne ilgāk kā divpadsmit mēnešus. "Kultūras vai sabiedriskas iestādes" ir jūrnieku viesmītnes, klubi un atpūtas centri, ko apsaimnieko vai nu oficiālas iestādes, vai reliģiskas vai citas bezpeļņas organizācijas, kā arī svētnīcas, kur regulāri rīko dievkalpojumus jūrniekiem.

687. pants

Pagaidu ievešanas procedūru ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas ļauj izmantot attiecībā uz dažādu veidu iekārtām, ko valsts iestāžu uzraudzībā un uz šo iestāžu atbildību izmanto vispārējas nozīmes infrastruktūras celtniecībai, remontam vai apkopei pierobežas zonās.

688. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas ļauj izmantot attiecībā uz precēm, ko Kopienas muitas teritorijā uz laiku ieved kādā īpašā situācijā, kam nav saimnieciskas nozīmes.

2. Ja reizēm uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, Kopienas muitas teritorijā ieved preces, kuru vērtība nepārsniedz EUR 4000, to uzskata par īpašu situāciju, kam nav saimnieciskas nozīmes.

689. pants

1. Katra dalībvalsts var lemt Kodeksa 142. pantā minētā daļējā atbrīvojuma vietā piešķirt pilnīgu atbrīvojumu precēm, ko attiecīgās dalībvalsts teritorijā ieved tikai reizēm un uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

2. Pēc tam, kad Komiteja izvērtējusi 746. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos paziņojumus, var tikt pieņemti noteikumi, kuru mērķis ir izslēgt no 1. panta piemērošanas jomas darbības, par kurām konstatēts, ka tās negatīvi ietekmē konkurences apstākļu Kopienā vai kaitē Kopienā reģistrētu uzņēmēju interesēm.

2. apakšiedaļa

Īpaši noteikumi par precēm, kas var pretendēt uz daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas

690. pants

Atbilstīgi Kodeksa 142. panta 2. punktam saraksts ar precēm, kurām nav atļauts piemērot pagaidu ievešanas procedūru ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas, ir dots 95. pielikumā.

3. apakšiedaļa

Atļauja izmantot procedūru

a) Parastā procedūra

691. pants

1. Pieteikumu sagatavo atbilstīgi 497. pantam pēc 67/D pielikumā dotā parauga, un to iesniedz persona, kurai var piešķirt atļauju saskaņā ar Kodeksa 86. un 138. pantu.

2. a) Pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts izraudzītiem muitas dienestiem, kurā preces paredzēts izmantot.

b) Pat tad, ja preces plānots izmantot vairākās dalībvalstīs, pieteikumu var iesniegt uz vienu kopēju atļauju. Šādu pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts izraudzītiem muitas dienestiem, kurā preces plānots izmantot vispirms.

Tādā gadījumā pieteikumā norāda uz laiku ievesto preču izmantošanas secību, kā arī vietas, kurās šīs preces plānots izmantot.

692. pants

1. Neskarot 695. pantu, atļauju izdod tās iestādes, kurām iesniegts pieteikums saskaņā ar 691. panta 2. punktu, un to sagatavo atbilstīgi 500. pantam pēc 68/D pielikumā dotā parauga.

2. Gadījumos, kad piemēro 691. panta 2. punkta b) apakšpunktu, atļauju nedrīkst izdot bez tās dalībvalsts izraudzītu muitas dienestu piekrišanas, kurā atrodas pieteikumā norādītās vietas. Piemēro šādu procedūru:

a) muitas dienests, kuram iesniegts pieteikums, pieteikumu un atļaujas projektu izsūta pārējiem attiecīgiem muitas dienestiem; atļaujas projektā norāda vismaz izmantošanas vietas, preču tirdzniecības un/vai tehnisko aprakstu, paredzamo daudzumu un vērtību, pantu, ar kuru saskaņā tiek lūgta atļauja, ierosinātās identifikācijas metodes, muitas iestādes, kas minētas 68/D pielikumā dotā atļaujas parauga 8. punktā, un, attiecīgā gadījumā, noteikumus, kas jāievēro, cita starpā, attiecībā uz ziņošanu muitas uzraudzības iestādei;

b) pārējie attiecīgie muitas dienesti pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc pieteikuma un atļaujas projekta iesūtīšanas, izsūta iespējamos iebildumus;

c) šā punkta a) apakšpunktā minētie muitas dienesti var izdot atļauju, ja tās b) apakšpunktā minētā termiņā nav saņēmušas informāciju par iebildumiem pret atļaujas projektu;

d) atļaujas izdevēja dalībvalsts atļaujas kopiju nosūta visām iepriekš minētām dalībvalstīm.

Tādējādi izdotas atļaujas ir spēkā tikai iepriekš minētajās dalībvalstīs.

Dalībvalstis Komisijai ziņo to muitas dienestu nosaukumus un adreses, kas ir izraudzīti a) apakšpunktā minētā pieteikuma un atļaujas projekta pieņemšanai. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

693. pants

Muitas dienesti atļaujas derīguma termiņu nosaka katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā pretendenta īpašās vajadzības.

694. pants

1. Izdodot atļauju, izraudzītie muitas dienesti nosaka termiņu, kādā ievestās preces nododamas atļautai muitas noteikumos atzītai preču izmantošanai, ņemot vērā termiņus, kas noteikti Kodeksa 140. panta 2. punktā un 674., 675., 677., 679., 681., 682 un 688. pantā, kā arī laiku, kas vajadzīgs pagaidu ievešanas mērķa sasniegšanai.

2. Piemērojot Kodeksa 140. panta 3. punktu, īpaši apstākļi ir apstākļi, kuru dēļ preces jāizmanto ilgāk, lai īstenotu pagaidu ievešanas mērķi.

3. Atļauju pagarinot, ņem vērā apstākļus, kas atļaujas turētājam nav ļāvuši pildīt preču atkalizvešanas saistības sākotnēji noteiktā termiņā.

b) Vienkāršotas procedūras

695. pants

1. Šo pantu var piemērot gan gadījumos, kad preces izmanto vienā dalībvalstī, gan gadījumos, kad tās izmanto vairākās dalībvalstīs. Šo pantu piemēro jebkurā gadījumā, kad nav prasīts piemērot Kodeksa 142. panta 1. punktu vai 688. un 689. pantu.

2. Gadījumos, kad procedūras reģistrācijai nepiemēro Kodeksa 76. pantā minētās vienkāršotās procedūras, jebkura muitas iestāde, ko muitas dienesti ir pilnvarojuši izdot atļaujas vienkāršotu procedūru kārtībā, deklarāciju par preču nodošanu procedūrā uzskata par līdzvērtīgu pieteikumam uz atļauju.

Tādā gadījumā deklarācijas pieņemšanu uzskata par atļaujas došanu, lai gan tāda pieņemšana jebkurā gadījumā ir atkarīga no to nosacījumu ievērošanas, kas jāievēro atļaujas saņemšanai, tostarp no veidlapas 44. ailē norādītās kontroles muitas iestādes lēmuma.

3. Saskaņā ar 2. punktu uzrādītām deklarācijām pievieno deklarētāja sagatavotu dokumentu, kurā pēc vajadzības iekļaujama tālāk uzskaitītā informācija, ja vien tādu informāciju nav iespējams ierakstīt deklarācijas veidlapas 44. ailē:

a) gadījumos, kad persona, kura piesakās izmantot procedūru, nav tā pati persona, kas deklarētājs — pretendenta un, attiecīgā gadījumā, preču īpašnieka vārds un adrese;

b) gadījumos, kad izmantotājs nav pretendents vai deklarētājs — preču izmantotāja vārds vai firma un adrese;

c) pants, ar kuru saskaņā pieteikumu iesniedz;

d) termiņš, kādā precēm paredzēts piemērot procedūru;

e) preču izmantošanas vieta;

f) vai tiek izmantotas 713. un 714. pantā minētās procedūras.

Pēc analoģijas piemēro 498. pantu.

4. Pēc analoģijas piemēro 502. pantu.

696. pants

1. Šās regulas 229. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētie gadījumi ir spēkā ar nosacījumu, ka deklarētājs papildus mutiskai deklarācijai uzrāda arī preču sarakstu, kurā norādīts:

a) deklarētāja vārds un adrese;

b) preču tirdzniecības apraksts;

c) preču vērtība;

d) preču paredzētais palikšanas ilgums attiecīgā dalībvalstī;

e) precīza informācija par katra veida preču skaitu;

f) izmantošanas vieta — 229. panta 1. punkta a) apakšpunkta ceturtajā ievilkumā minētos gadījumos.

2. Pretendenta datētu un parakstītu preču sarakstu divos eksemplāros iesniedz muitas iestādei; muitas iestāde vienu eksemplāru vizē un izsniedz atpakaļ attiecīgai personai, bet otru eksemplāru patur.

Muitas iestādes vīza uz preču saraksta ir līdzvērtīga atļaujai.

3. Preču sarakstus, kas attiecas uz 229. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā minētiem dzīvniekiem un iekārtām, saistībā ar visām ievešanām Kopienas muitas teritorijā var izmantot vienu gadu.

Tādus preču sarakstus katru gadu kompetentajai muitas iestādei iesniedz pirms pirmās pagaidu ievešanas.

697. pants

1. ATA karnetes uzrādīšanu muitas dienestu attiecīgi pilnvarotai muitas iestādei ar nolūku izmantot pagaidu ievešanas procedūru uzskata par līdzvērtīgu atļaujas pieteikuma iesniegšanai, savukārt karnetes (pagaidu ievešanas kupona) pieņemšanu uzskata par līdzvērtīgu atļaujai izmantot procedūru.

2. Preces, ko uz laiku var ievest saskaņā ar 1. punktā aprakstīto procedūru, ir uzskaitītas 96. pielikumā.

3. ATA karnetes muitas iestāde pieņem tikai tad, ja tās:

a) ir izsniegtas ATA konvencijas līgumslēdzējā pusē valstī un ja tās vizējusi un par tām galvojusi organizācija, kas ir dalībniece starptautiskā galvojumu tīklā.

Komisija dalībvalstīm izsūta tādu valstu un galvotāju organizāciju sarakstu;

b) pirmās lapas attiecīgā iedaļā ir apliecinājuši muitas dienesti; un

c) ir derīgas visā Kopienas muitas teritorijā.

698. pants

Izņemot gadījumus, kad muitas dienesti izsaka citādu prasību, ceļotāju personiskām mantām un sportam ievestām precēm, kas minētas 684. pantā, pagaidu ievešanas procedūru ļauj piemērot, neprasot rakstisku pieteikumu vai atļauju.

Tādā gadījumā 223. pantā minēto darbību uzskata par pieteikšanos uz pagaidu ievešanu, savukārt muitas dienestu neiejaukšanos — par atļaujas došanu.

4. apakšiedaļa

Preču nodošana procedūrā

699. pants

1. Izņemot gadījumus, kad piemēro 695.—697. pantu, deklarāciju par preču nodošanu pagaidu ievešanas procedūrā iesniedz vienā no procedūras sākuma muitas iestādēm, kas norādītas atļaujā.

2. Gadījumos, kad piemēro 695. vai 696. pantu, 701. punktā minēto deklarāciju vai preču sarakstu iesniedz attiecīgi pilnvarotā muitas iestādē.

3. Gadījumos, kad piemēro 697. pantu, ar nolūku preces nodot pagaidu ievešanas procedūrā ATA karneti iesniedz šādās muitas iestādēs:

a) attiecībā uz precēm, kas minētas 95. pielikuma 2.—9., 11. un 20. punktā — procedūras sākuma muitas iestādē, kam ir teritoriāla jurisdikcija pār plānoto preču izmantošanas vietu;

b) citos gadījumos — jebkurā ievešanas muitas iestādē, kas pilnvarota būt par procedūras sākuma muitas iestādi. Tādos gadījumos šāda ievešanas muitas iestāde ir arī procedūras sākuma muitas iestāde.

Izņēmuma gadījumos, kad ievešanas muitas iestāde, kas tiesīga būt par procedūras sākuma iestādi, nespēj pārbaudīt, vai ir ievēroti visi nosacījumi pagaidu ievešanas procedūras izmantošanai, tā ļauj preces ar ATA karneti kā tranzīta dokumentu vest uz galamērķa muitas iestādi, kas spēj tādas pārbaudes izdarīt.

4. Dalībvalstu muitas diensti pilnvaro muitas iestādes būt vai nu par procedūras sākuma muitas iestādēm, vai par ievešanas muitas iestādēm, kas darbojas kā procedūras sākuma muitas iestādēs.

700. pants

Piemērojot Kodeksa 88. pantu, gadījumi, kuros par preču nodošanu pagaidu ievešanas procedūrā neprasa iemaksāt nodrošinājumu, ir uzskaitīti 97. pielikumā.

a) Parastā procedūra

701. pants

1. Iepriekš 699. panta 1. un 2. punktā minēto deklarāciju sagatavo saskaņā ar 198.—252. pantu.

2. Neskarot 695. panta piemērošanu, preču aprakstam, ko sniedz 1. punktā minētā deklarācijā, jāatbilst atļaujā minētiem parametriem.

3. Gadījumos, kad piemēro 699. panta 3. punktu, procedūras sākuma muitas iestāde rīkojas šādi:

a) pārbauda informāciju, kas dota ievešanas kupona A—G ailēs;

b) aizpilda ievešanas kupona pasakni un H aili; H ailes b) apakšpunktā ierakstāmais preču atkalizvešanas termiņš nedrīkst būt vēlāks par dienu, kurā beidzas karnetes derīguma termiņš, neskarot Kodeksa 140. panta 2. punktā minētos īpašos termiņus;

c) atkalizvešanas kuponā H ailes e) apakšpunktā ieraksta procedūras sākuma muitas iestādes nosaukumu un adresi; un

d) patur ievešanas kuponu.

b) Vienkāršotas procedūras

702. pants

Kodeksa 76. pantā paredzētās vienkāršotās procedūras piemēro saskaņā ar 275. un 276. pantu.

5. apakšiedaļa

Procedūras pabeigšana

a) Vispārīgi noteikumi par Kodeksa 89. pantā noteikto muitas noteikumos atzītai izmantošanai

703. pants

Preces nodot muitas noteikumos atzītai izmantošanai, piemērojot pagaidu ievešanas procedūru ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas, atļauj tad, ja tiek samaksātas Kodeksa 143. pantā noteiktās summas.

704. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru attiecībā uz precēm, kas ievestas saskaņā ar 673. pantu, uzskata par pabeigtu tad, kad šīs preces ir patērētas, iznīcinātas vai bez atlīdzības izdalītas pasākumu dalībniekiem.

Taču tādām 673. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētām precēm un produktiem jāatbilst pasākuma veidam, apmeklētāju skaitam un izstādītāja dalības aktīvumam.

2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz alkoholiskiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un degvielu.

b) Parastās procedūras

705. pants

1. Izņemot gadījumus, kad piemēro 695.—697. pantu, deklarāciju par pagaidu ievešanas procedūras pabeigšanu iesniedz vienā no procedūras noslēgšanas muitas iestādēm, kas norādītas atļaujā.

2. Gadījumos, kad piemēro 695. pantu, attiecīgi vai nu 1. punktā minēto deklarāciju, vai arī preču sarakstu iesniedz atļaujas izdevējai muitas iestādei.

3. Gadījumos, kad piemēro 697. pantu, ATA karneti uzrāda attiecīgi pilnvarotai procedūras noslēgšanas muitas iestādei.

4. Taču muitas uzraudzības iestāde var ļaut 1. un 2. punktā minēto deklarāciju iesniegt arī citā muitas iestādē, nevis tikai 1. un 2. punktā minētajās muitas iestādēs.

706. pants

1. Iepriekš 705. panta 1. un 2. punktā minēto deklarāciju sagatavo saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro attiecīgai muitas noteikumos atzītai izmantošanai.

2. Ievesto preču aprakstam, ko sniedz 1. punktā minētā deklarācijā, jāatbilst atļaujā minētiem parametriem.

3. Gadījumos, kad piemēro 705. panta 3. punktu, procedūras noslēgšanas muitas iestāde:

a) aizpilda atkalizvešanas kupona pasakni un H aili;

b) ietur atkalizvešanas kuponu un to tūlīt nosūta atpakaļ H ailes e) apakšpunktā minētai muitas iestādei.

c) Vienkāršotas procedūras

707. pants

Kodeksa 76. pantā paredzētās vienkāršotās procedūras piemēro saskaņā ar 278. pantu.

6. apakšiedaļa

Maksājumu uzlikšanas noteikumi

708. pants

Atbilstīgi Kodeksa 144. panta 1. punktam attiecībā uz 673. pantā un 682. panta 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā minētām precēm laiks, ko ņem vērā muitas parāda noteikšanai, ir laiks, kad pieņem deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā.

709. pants

1. Ja ievešanas preces, kurām iepriekš piemērota pagaidu ievešanas procedūra, laiž brīvā apgrozībā, tad kompensācijas procentus maksā par visu uzliekamo ievedmuitu.

2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz tādu preču laišanu brīvā apgrozībā, kurām pagaidu ievešanas procedūra piemērota saskaņā ar 673., 678., 682., 684. pantu un 685. panta d) apakšpunktu.

3. a) Gada procentu likmes nosaka atbilstīgi 589. panta 4. punkta a) apakšpunktam.

b) Procentus piemēro par katru kalendāro mēnesi par laika posmu, kas sākas mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ievešanas preces, attiecībā uz kurām pabeidz procedūru, pirmo reizi nodotas procedūrā, un beidzas mēneša pēdējā dienā pēc tam, kad minētās preces laistas brīvā apgrozībā. Kompensācijas procentu uzlikšanai vērā ņemamais laika posms nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi.

c) Procentu summu aprēķina, pamatojoties uz ievedmuitu, a) apakšpunktā minēto procentu likmi un b) apakšpunktā minēto laika posmu.

710. pants

Ja saistībā ar pagaidu ievešanu, ko veic ar ATA karneti, vai tādas ievešanas laikā tiek atklāts kāds nodarījums vai pārkāpums, tad maksājamās ievedmuitas piedziņai pēc analoģijas piemēro 630. un 631. pantu, kā arī 634.—637. pantu attiecībā uz ATA karnetes izmantošanu par tranzīta dokumentu.

7. apakšiedaļa

Administratīvā sadarbība

711. pants

Ja ievestās preces novieto brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā vai nodod kādai no pieļaujamām nosacītā atbrīvojuma procedūrām, kas ļauj pabeigt pagaidu ievešanas procedūru, tad preču aprakstam paredzētajā ailē dokumentā, kas saistīts ar muitas apstiprinātu apstrādi vai izmantošanu, vai — gadījumos, kad izmanto vienkāršotas procedūras — komercdokumentā vai uzskaitē papildus informācijai, kas prasīta saistībā ar konkrēto procedūru, ieraksta vienu no šādām norādēm:

- Mercancías IT,

- MI-varer,

- V.V.-Waren,

- Εμπορεύματα ΠΕ,

- T.A. goods,

- Marchandises AT,

- Merci A.T.,

- TI-goederen,

- Mercadorias I.T.

8. apakšiedaļa

Preču pārvešana

712. pants

1. Neskarot 713. un 714. pantu, ja preces pārved Kopienas muitas teritorijas robežās, vai nu nododot atļauju citam turētājam, vai izmantojot vienu un to pašu atļauju, tad attiecīgās preces pārved saskaņā ar ārējā tranzīta noteikumiem.

2. Uz ārējā tranzīta dokumenta vai uz cita dokumenta, ko pieņem par ārējā tranzīta dokumentu, jānorāda atkalizvešanas termiņš un jāiekļauj viena no 711. pantā minētām vīzām.

713. pants

1. Pēc attiecīgās personas lūguma 712. panta 1. punktā minētās preces var pārvest, nenododot atļauju citam turētājam, saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktā minētām pārvešanas procedūrām.

2. Ja tiek dota atļauja izmantot tādas pārvešanas procedūras, tad atļaujā iekļauj to aprakstu. Tās aizstāj pārvešanas procedūras, kas noteiktas saistībā ar ārējā tranzīta režīmu.

3. Muitas dienesti atļauj preces pārvest no procedūras sākuma muitas iestādes uz procedūras noslēgšanas muitas iestādi, neprasot kārtot citas muitas formalitātes, kā vien 715. panta 3. punktā noteiktās, un nepārtraucot pagaidu ievešanas procedūru.

4. Par pārvestām precēm turpina atbildēt atļaujas turētājs.

5. Atļaujas turētājs muitas dienestiem to noteiktā veidā un kārtībā iepriekš ziņo par plānotām pārvešanām.

714. pants

1. Ar noteikumu, ka tādējādi netiek traucēta darbību pareiza izpilde, muitas dienesti atbilstīgi citiem to noteiktiem nosacījumiem ievestas preces bez muitas formalitāšu kārtošanas ļauj pārvest no ievešanas muitas iestādes uz izmantošanas vietu un no izmantošanas vietas un izvešanas muitas iestādi.

2. Attiecīgā persona muitas uzraudzības iestādi informē par to, ka tiek atkal izvestas preces, kas ievestas saskaņā ar pagaidu ievešanas procedūru, nosūtot izsniegtās izvešanas deklarācijas kopiju.

715. pants

1. Ja brīdī, kad preces nodod ārējā tranzīta procedūrā, piemēro 712. pantu, tad kompetentās iestādes pēc atļaujas turētāja lūguma vizē šā panta 3. punktā minēto informācijas lapu.

2. Gadījumos, kad piemēro 713. pantu, šā panta 3. punktā minēto informācijas lapu vizē vai nu brīdī, kad preces nodod procedūrā, vai arī, uzsākot pārvešanu.

3. Informācijas lapai, še turpmāk "INF 6 lapa", sagatavo vienu oriģinālu un divas kopijas. To sagatavo veidlapā, kas atbilst 98. pielikumā dotam paraugam.

716. pants

1. INF 6 lapā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai muitas dienesti redzētu:

- datumu, kurā ievestās preces nodotas pagaidu ievešanas procedūrā,

- tādā datumā noteiktus muitošanas elementus,

- summu, kādā jau uzlikta ievedmuita saskaņā ar daļēja atbrīvojuma režīmu, un tādā nolūkā vērā ņemto termiņu.

2. INF 6 lapas oriģinālu un vienu kopiju izdod atpakaļ attiecīgajai personai; vienu kopiju patur tās vizētāja muitas iestāde; otru kopiju attiecīgā persona nodod procedūras noslēgšanas muitas iestādei, un pēc tās vizēšanas attiecīgā persona to nosūta atpakaļ muitas iestādei, kas to vizējusi sākotnēji.

3. iedaļa

Transportlīdzekļu pagaidu ievešana

1. apakšiedaļa

Pagaidu ievešana ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas: piemērošanas joma un nosacījumi

717. pants

Neskarot 718. panta 7. punktu, 719. panta 10. punkta b) apakšpunktu un 11. punktu, 721. panta 5. punktu, 722. panta 3. punktu un 723. panta 3. un 7. punktu, tālāk a)—d) daļās minētos transportlīdzekļus nedrīkst aizdot, iznomāt, ieķīlāt, nodot citam īpašniekam vai nodot Kopienā reģistrētas personas rīcībā.

a) Ceļu transportlīdzekļi

718. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru piemēro ceļu transportlīdzekļiem, ko paredzēts izmantot komerciāli.

2. Piemērojot šo pantu, "transportlīdzekļi" ir ceļu transportlīdzekļi un to piekabes.

3. Neskarot 4. punktu, 1. punktā minēto pagaidu ievešanas procedūru ļauj izmantot, ja transportlīdzekļi atbilst šādiem nosacījumiem:

a) tos ieved persona, kas reģistrēta ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai cita persona tādas personas vārdā;

b) tos komerciāliem nolūkiem izmanto iepriekš minētā persona vai cita persona tās vārdā;

c) tie ir reģistrēti ārpus Kopienas muitas teritorijas uz tādas personas vārda, kas arī ir reģistrēta ārpus minētās teritorijas. Taču gadījumā, ja transportlīdzeklis nav reģistrēts, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja attiecīgais transportlīdzeklis pieder personai, kas reģistrēta ārpus Kopienas muitas teritorijas;

d) tos izmanto tikai tādos pārvadājumos, kuri sākas vai beidzas ārpus Kopienas muitas teritorijas.

4. Ja piekabe ir piestiprināta mehāniskam transportlīdzeklim, kas reģistrēts Kopienas muitas teritorijā, tad pagaidu ievešanas procedūru var ļaut izmantot pat tad, ja nav izpildīti 3. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi.

5. Ievērojot 3. punkta nosacījumus, 1. punktā minētie transportlīdzekļi Kopienas muitas teritorijā var palikt uz laiku, kāds vajadzīgs, lai izpildītu darbības, kuru dēļ lūgta pagaidu ievešana, piemēram, pasažieru pārvadāšana, uzņemšana vai izsēdināšana, preču iekraušana vai izkraušana, pārvadājumi vai apkope.

6. Piemērojot 3. punkta a) un b) apakšpunktu, personām, kas rīkojas ārpus Kopienas muitas teritorijas reģistrētu personu vārdā, jāsaņem attiecīgās personas pilnvarojums.

7. Ar izņēmumu no 3. punkta:

a) ievērojot 6. punkta prasības, komerciālam izmantojumam paredzētus transportlīdzekļus var vadīt fiziskas personas, kas reģistrētas Kopienas muitas teritorijā;

b) muitas dienesti var:

- izņēmuma gadījumos atļaut Kopienas muitas teritorijā reģistrētām personām saskaņā ar pagaidu ievešanas procedūru ievest un izmantot transportlīdzekļus komerciālām vajadzībām, to darīt atļaujot uz ierobežotu laiku, ko nosaka minētās muitas iestādes, ņemot vērā attiecīgā gadījuma apstākļus,

- atļaut fiziskām personām, kuras reģistrētas Kopienas muitas teritorijā, bet kuru darba devējas personas ir reģistrētas ārpus minētās teritorijas, šajā teritorijā ievest un komerciālos nolūkos izmantot tādiem darba devējiem piederošus transportlīdzekļus. Saskaņā ar pagaidu ievešanas procedūru ievestu transportlīdzekli drīkst izmantot arī privātām vajadzībām, ja tāda izmantošana ir neregulāra, pakārtota komerciālai izmantošanai un paredzēta darba līgumā;

c) komerciālam izmantojumam paredzētus transportlīdzekļus var izmantot arī iekšējā satiksmē, ja to pieļauj transporta jomā piemērotie noteikumi, jo īpaši, noteikumi par ievešanu un izmantošanu.

719. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru piemēro ceļu transportlīdzekļiem, ko paredzēts izmantot privāti.

2. Piemērojot šo pantu, "transportlīdzekļi" ir ceļu transportlīdzekļi un to kravas vai dzīvojamās piekabes.

3. Šā panta 1. punktā minēto pagaidu ievešanas procedūru ļauj piemērot, ja transportlīdzekļi atbilst šādiem nosacījumiem:

a) tos ieved persona, kas reģistrēta ārpus Kopienas muitas teritorijas;

b) tos privātām vajadzībām izmanto attiecīgā persona;

c) tie ir reģistrēti ārpus Kopienas muitas teritorijas uz tādas personas vārda, kas arī ir reģistrēta ārpus minētās teritorijas. Taču gadījumā, ja transportlīdzeklis nav reģistrēts, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja attiecīgais transportlīdzeklis pieder personai, kas reģistrēta ārpus Kopienas muitas teritorijas.

4. Ar izņēmumu no 3. punkta:

a) procedūru ļauj izmantot arī attiecībā uz ārpuskopienas transportlīdzekļiem, kas Kopienas muitas teritorijā reģistrēti ar pagaidu sēriju, lai tos vēlāk atkal izvestu, un kam ir reģistrācijas numura plāksne, kura izdota ārpus minētās teritorijas reģistrētai personai;

b) muitas dienesti var atļaut fiziskām personām, kuras reģistrētas Kopienas muitas teritorijā, bet kuru darba devējas personas ir reģistrētas ārpus minētās teritorijas, šajā teritorijā ievest un izmantot tādiem darba devējiem piederošus transportlīdzekļus kā privātām vajadzībām, tā par atlīdzību veiktām darbībām, kas nav definētas kā komerciāls izmantojums, ar nosacījumu, ka tas paredzēts darba līgumā.

5. Tāpat pagaidu ievešanas procedūru piemēro šādos gadījumos:

a) ja privātu transportlīdzekli, kas reģistrēts tā lietotāja pastāvīgās dzīvesvietas valstī, Kopienas muitas teritorijā regulāri izmanto pārbraucieniem no lietotāja dzīvesvietas uz darbavietu un atpakaļ. Procedūras izmantošanas atļaujai citus laika ierobežojumu nepiemēro;

b) ja students privātu transportlīdzekli, kas reģistrēts viņa pastāvīgās dzīvesvietas valstī, izmanto Kopienas muitas teritorijā, kur viņš uzturas vienīgi studiju nolūkos.

6. Neskarot 5. punkta a) apakšpunktu, 1. punktā minētie transportlīdzekļi Kopienas muitas teritorijā var palikt:

a) sešus mēnešus no divpadsmit, neatkarīgi no tā, vai tiek veikts viens brauciens vai vairāki braucieni ar pārtraukumiem;

b) uz laiku, kamēr students uzturas Kopienas muitas teritorijā — 5. punkta b) apakšpunktā minētos gadījumos.

7. Šā panta 5. punkta b) apakšpunktu un 6. punkta b) apakšpunktu pēc analoģijas piemēro personām, kas pilda noteikta ilguma pienākumus.

8. Piemērojot 3. punkta a) un b) apakšpunktu, transportlīdzekļus privātai lietošanai pēc to ievešanas nav atļauts iznomāt, aizdot vai nodot citām personām vai — gadījumos, kad ievešanas brīdī tie jau ir iznomāti, aizdoti vai nodoti citām personām — tos Kopienas muitas teritorijā otrreizēji iznomāt, aizdot vai nodot citām personām citos nolūkos, kā vien tūlītējai atkalizvešanai.

9. Atbilstīgi 8. punktam privātai lietošanai paredzētus transportlīdzekļus, kas pieder autonomas uzņēmumam, kurš reģistrēts ārpus Kopienas muitas teritorijas, var otrreizēji iznomāt ārpus Kopienas muitas teritorijas reģistrētai fiziskai personai ar nolūku transportlīdzekli atkal izvest muitas dienestu noteiktā termiņā, ja tādi transportlīdzekļi Kopienas muitas teritorijā atrodas saistībā ar nomas līguma izpildi.

10. Neatkarīgi no 8. punkta:

a) ārpus Kopienas muitas teritorijas reģistrētas fiziskas personas laulātais, kā arī tiešie priekšteči un pēcnācēji, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus minētās teritorijas, var izmantot privātu transportlīdzekli, kas jau ievests saskaņā ar pagaidu ievešanas procedūru;

b) privātai lietošanai paredzētu transportlīdzekli reizēm var izmantot fiziskas personas, kas reģistrētas Kopienas muitas teritorijā, ja tās rīkojas procedūras izmantotāja vārdā vai norādījumā un ja procedūras izmantotājs pats atrodas minētajā teritorijā.

11. Ar izņēmumu no 717. panta:

a) 9. punktā minēto pagaidu ievešanas procedūru ļauj izmantot fiziskām personām, kuras reģistrētas Kopienas muitas teritorijā; transportlīdzekļus no Kopienas muitas teritorijas var izvest arī autonomas uzņēmuma darbinieks, kas dzīvo minētajā teritorijā;

b) Kopienas muitas teritorijā reģistrēta fiziska persona ar nolūku atgriezties savas dzīvesvietas dalībvalstī privātai lietošanai var nomāt vai aizņemties transportlīdzekli ārpus minētās teritorijas, ja tāds transportlīdzeklis atbilst 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem. Tāda transportlīdzekļa atkalizvešanas termiņu nosaka muitas dienesti, ņemot vērā attiecīgā gadījuma apstākļus;

c) muitas dienesti var atļaut 4. punktā minēto pagaidu ievešanas procedūru izmantot Kopienas muitas teritorijā reģistrētām fiziskām personām, kas gatavojas pārvākties uz pastāvīgu dzīvesvietu ārpus minētās teritorijas, ievērojot šādus nosacījumus:

- attiecīgā persona minētajām iestādēm pieņemamā veidā sniedz pierādījumus par dzīvesvietas maiņu,

- transportlīdzeklis jāizved trīs mēnešos no reģistrācijas dienas.

12. Piemērojot 6. punkta a) apakšpunktu, lai pārtrauktu laika posmu, kādā saskaņā ar procedūru ievests transportlīdzeklis atrodas Kopienas muitas teritorijā, pagaidu ievešanas procedūras izmantotājs par to ziņo muitas dienestiem un ievēro pasākumus, ko minētie dienesti uzskata par vajadzīgiem, lai novērstu transportlīdzekļa pagaidu izmantošanu.

720. pants

1. Šās regulas 719. pantu, izņemot tā 12. punktu, pēc analoģijas piemēro arī jājamdzīvniekiem un darba dzīvniekiem, kā arī to vilktiem transportlīdzekļiem, kas iebrauc Kopienas muitas teritorijā.

2. Šā panta 1. punktā minētie dzīvnieki un to vilkti transportlīdzekļi Kopienas muitas teritorijā var palikt trīs mēnešus.

b) Dzelzceļa transportlīdzekļi

721. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru piemēro dzelzceļa transportlīdzekļiem.

2. Piemērojot šo pantu, "dzelzceļa transportlīdzekļi" ir motorvagoni, dzelzceļa vagoni un to sastāvi, kā arī jebkāda veida ritošie sastāvi, ko izmanto cilvēku vai preču pārvadāšanai.

3. Šā panta 1. punktā minēto pagaidu ievešanas procedūru ļauj izmantot, ja dzelzceļa transportlīdzekļi atbilst šādiem nosacījumiem:

a) tie pieder personai, kura reģistrēta ārpus Kopienas muitas teritorijas;

b) tie ir reģistrēts dzelzceļa tīklā ārpus Kopienas muitas teritorijas.

4. Dzelzceļa transportlīdzekļi Kopienas muitas teritorijā var palikt 12 mēnešus.

5. Ar izņēmumu no 717. panta:

a) dzelzceļa transportlīdzekļus var nodot Kopienas muitas teritorijā reģistrētas personas rīcībā ar nosacījumu, ka to izmanto kopīgi atbilstīgi nolīgumam, ar kuru saskaņā viens tīkls var izmantot otra tīkla ritošo sastāvu kā savējo;

b) izņēmuma gadījumos muitas dienesti atļauj Kopienas muitas teritorijā reģistrētām personām ievest un izmantot vagonus, ko paredzēts izmantot tādu preču pārvadāšanai, kurām piemēro pagaidu ievešanas procedūru, to darīt atļaujot uz ierobežotu laiku, ko nosaka minētie muitas dienesti, ņemot vērā attiecīgā gadījuma apstākļus.

c) Gaisa transportlīdzekļi

722. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru piemēro gaisa transportlīdzekļiem.

2. Šā panta 1. punktā minētie transportlīdzekļi Kopienas muitas teritorijā var palikt uz laiku, kāds vajadzīgs, lai izpildītu darbības, kuru dēļ lūgta pagaidu ievešana, piemēram, pasažieru pārvadāšana, uzņemšana vai izsēdināšana, preču iekraušana vai izkraušana, pārvadājumi vai apkope.

3. Šās regulas 718. panta 6., 7. un 8. punktu pēc analoģijas piemēro arī lidaparātiem, ko paredzēts izmantot komerciāli. Cita starpā izņēmuma gadījumos muitas dienesti atļauj Kopienas muitas teritorijā reģistrētām personām ievest un izmantot pagaidu ievešanas procedūrā nodotus lidaparātus, to darīt atļaujot uz ierobežotu laiku, ko nosaka minētie muitas dienesti, ņemot vērā attiecīgā gadījuma apstākļus.

4. Ja 1. punktā minētos transportlīdzekļus izmanto privātā gaisa satiksmē, tad piemēro 719. panta 3. punkta nosacījumus.

5. Šā panta 4. punktā minētie transportlīdzekļi Kopienas muitas teritorijā var palikt sešus mēnešus no divpadsmit, neatkarīgi no tā, vai tiek veikts viens lidojums vai vairāki lidojumi ar pārtraukumiem.

6. Šās regulas 719. panta 8.—12. punktu pēc analoģijas piemēro arī lidaparātiem privātai lietošanai.

d) Jūras vai iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļi

723. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru piemēro jūras vai iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļiem.

2. Šā panta 1. punktā minētie transportlīdzekļi Kopienas muitas teritorijā var palikt uz laiku, kāds vajadzīgs, lai izpildītu darbības, kuru dēļ lūgta pagaidu ievešana, piemēram, pasažieru pārvadāšana, uzņemšana vai izsēdināšana, preču iekraušana vai izkraušana, pārvadājumi vai apkope.

3. Šās regulas 718. panta 6. un 7. punktu pēc analoģijas piemēro arī jūras vai iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļiem, ko paredzēts izmantot komerciāli. Cita starpā izņēmuma gadījumos muitas dienesti atļauj Kopienas muitas teritorijā reģistrētām personām ievest un izmantot pagaidu ievešanas procedūrā nodotus kuģus, to darīt atļaujot uz ierobežotu laiku, ko nosaka minētās muitas dienestis, ņemot vērā attiecīgā gadījuma apstākļus.

4. Ja 1. punktā minētos transportlīdzekļus izmanto privātā jūras vai iekšējo ūdensceļu satiksmē, tad piemēro 719. panta 3. punkta nosacījumus.

5. Šā panta 4. punktā minētie transportlīdzekļi Kopienas muitas teritorijā var palikt sešus mēnešus no divpadsmit, neatkarīgi no tā, vai tiek veikts viens brauciens vai vairāki braucieni ar pārtraukumiem.

6. Šās regulas 719. panta 8. un 12. punktu pēc analoģijas piemēro arī jūras vai iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļiem privātai lietošanai.

7. Ar izņēmumu no 717. panta, izņēmuma gadījumos, kad kāda ezera ostu infrastruktūra ārpus Kopienas muitas teritorijas nav piemērota tam, lai tur piestātu jūras vai iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļi privātai lietošanai, muitas dienesti var atļaut Kopienas muitas teritorijā reģistrētām fiziskām personām ievest pagaidu ievešanas procedūrā nodotus kuģus un tos izmantot ezera Kopienas daļā, ja daļa ezera atrodas minētajā teritorijā, bet otra daļa — kuģa reģistrācijas valstī. Attiecīgā persona muitas dienestiem pieņemamā veidā tiem sniedz pierādījumus par ezera ostu infrastruktūras nepiemērotību.

e) Paliktņi

724. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru piemēro paliktņiem.

2. Paliktņi, kurus iespējams identificēt, Kopienas muitas teritorijā var palikt 12 mēnešus, taču šo termiņu pēc attiecīgās personas lūguma var saīsināt.

3. Paliktņi, kas nav 2. punktā minētie, Kopienas muitas teritorijā var palikt sešus mēnešus, taču šo termiņu pēc attiecīgās personas lūguma var saīsināt.

f) Konteineri

725. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru piemēro konteineriem, kas brīdī, kad tos Kopienas muitas teritorijā ieved to īpašnieki, saimnieki vai abu iepriekšējo pārstāvji, ir apstiprināti pārvadāšanai ar muitas nodrošinājumu vai citām zīmēm.

2. Konteinerus, kas nav 1. punktā minētie, saskaņā ar pagaidu ievešanas procedūru ļauj ievest ar tās dalībvalsts muitas dienestu atļauju, kurā lūgta procedūras piemērošana.

3. Konteineri, kuriem piemēro pagaidu ievešanas procedūru, Kopienas muitas teritorijā var palikt 12 mēnešus.

4. Konteinerus, kuriem piemēro pagaidu ievešanas procedūru, pirms to izvešanas no Kopienas muitas teritorijas var izmantot iekšējā satiksmē. Taču katrā reizē, kad konteineri atrodas kādā dalībvalstī, tos tādējādi var izmantot tikai vienu reizi, lai attiecīgās dalībvalsts teritorijā iekrautas preces pārvestu uz citu vietu tās pašas dalībvalsts teritorijā, ja citādi konteineri minētajā teritorijā būtu jāpārved bez kravas.

5. Neskarot 729. panta 1. punktu, konteineru palīgierīces un parasto konteineru aprīkojumu var ievest gan kopā ar konteineru, vēlāk šīs palīgierīces un aprīkojumu atkal izvedot vai nu atsevišķi, vai ar citu konteineru, gan atsevišķi, vēlāk šīs palīgierīces un aprīkojumu atkal izvedot kopā ar konteineru.

726. pants

1. Šās regulas 725. panta 1. punktu piemēro arī tādiem konteineriem, kas nav apstiprināti pārvadāšanai ar muitas nodrošinājumu, ja uz tiem atbilstošā un skaidri redzamā vietā neizdzēšami norādīta šāda informācija:

a) īpašnieka vai saimnieka identitāte;

b) identifikācijas zīmes un numuri, ko konteineram piešķīris tā īpašnieks vai saimnieks;

c) taras svars, tajā ieskaitot visu konteineram pastāvīgi piestiprināto aprīkojumu; un

d) konteinera piederības valsts.

Taču c) apakšpunktā minētā informācija nav jāatzīmē uz pārvietojamiem konteineriem, ko izmanto kombinētos dzelzceļa un autoceļa pārvadājumos, savukārt d) apakšpunktā minētā informācija nav jāatzīmē uz konteineriem, ko izmanto gaisa pārvadājumos.

2. Konteinera piederības valsti var atzīmēt vai nu ar pilnu nosaukumu, vai izmantojot ISO divburtu valsts kodu, kas noteikts starptautiskajā standartā ISO 3166, vai ar atšķirības iniciāļiem, ko izmanto ceļu transportlīdzekļu reģistrācijas valsts apzīmēšanai starptautiskā ceļu satiksmē, vai — gadījumos, kad kombinētos dzelzceļa un autoceļa pārvadājumos izmanto pārvietojamus konteinerus — ar numuriem. Īpašnieka vai saimnieka identitāti var norādīt vai nu ar tā pilnu vārdu/nosaukumu, vai atzītu identifikācijas norādi, bet ne ar tādiem simboliem kā emblēmas vai karogi.

3. Ja pēc atzīmēm, kas atbilst 1. un 2. punkta noteikumiem, var konstatēt, ka konteiners pieder kādai dalībvalstij, tad uzskata, ka tas atbilst Līguma 9. un 10. panta nosacījumiem.

Taču procedūras izmantotājs pēc tās dalībvalsts muitas dienestu lūguma, kurā konteiners atrodas, sniedz informāciju par konteinera muitas statusu.

727. pants

1. Konteinerus:

a) uz kuriem papildus 726. panta 1. punktā prasītai informācijai ir arī šādi dati, ko saskaņā ar 2. punktu norāda uz apstiprinājuma plāksnes:

- ražotāja sērijas numurs (ražotāja numurs), un

- gadījumos, kad uz konteineriem attiecas modeļa apstiprināšana — modeļa identifikācijas numuri vai burti;

b) kuri atbilst 2. punktā minētiem tehniskiem nosacījumiem; un

c) kurus saskaņā ar 2. punktā minētām procedūrām atzinusi kāda dalībvalsts vai kāda 99. pielikumā uzskaitītā valsts,

uzskata par apstiprinātiem pārvadāšanai ar muitas nodrošinājumu.

2. Tehniskiem noteikumiem, ar kuriem saskaņā konteinerus var apstiprināt pārvadāšanai ar muitas nodrošinājumu, kā arī ar tādu apstiprināšanu saistītām procedūrām jāatbilst tiem noteikumiem, kas iekļauti attiecīgi vai nu I vai II daļā 7. pielikumā TIR konvencijā, kas pievienota Padomes Regulai (EEK) Nr. 2112/78 [25]. Visi spēkā stājušies TIR konvencijas 7. pielikuma grozījumi attiecas arī uz šo regulu.

Minētos noteikumus piemēro saskaņā ar minētā 7. pielikuma III daļas skaidrojošām piezīmēm.

3. Ja tiek konstatēts, ka apstiprināti konteineri tomēr neatbilst 2. pantā minētiem tehniskiem noteikumiem vai ka kādam konteineram ir būtisks defekts, kā dēļ tas vairs neatbilst standartiem, ar kuriem saskaņā tas tika apstiprināts pārvadāšanai ar muitas nodrošinājumu, tad attiecīgā muitas iestāde rīkojas saskaņā ar 100. pielikumu.

728. pants

Šās regulas 725. panta 4. punktu piemēro saskaņā ar 101. pielikuma skaidrojošo piezīmi.

g) Rezerves daļas, palīgdetaļas un parastais aprīkojums

729. pants

1. Pagaidu ievešanas procedūru ļauj izmantot attiecībā uz parastām rezerves daļām, palīgdetaļām un aprīkojumu, tostarp attiecībā uz rīkiem, ko izmanto, lai sakrautu, nostiprinātu vai aizsargātu preces, kuras ieved vai nu kopā ar transportlīdzekli, kam rīki paredzēti, vai atsevišķi.

2. Rezerves daļas, ko ieved vai nu kopā ar transportlīdzekli, kam tās paredzētas, vai atsevišķi, drīkst izmantot tikai un vienīgi attiecīgo transportlīdzekļu maziem remontiem vai parastai apkopei.

3. Transportlīdzekļa parastu apkopi vai remontu, kas kļuvis nepieciešams ceļā uz Kopienas muitas teritoriju vai pārvietojoties pa minēto teritoriju, neuzskata par izmaiņām Kodeksa 137. panta izpratnē, un to pagaidu ievešanas laikā ir atļauts veikt.

2. apakšiedaļa

Atļauja izmantot procedūru

a) Vispārīgi noteikumi

730. pants

Izņemot gadījumus, kad piemēro 724. panta 3. punktu un 725. panta 2. punktu, un neskarot 728. pantu, transportlīdzekļus saskaņā ar pagaidu ievešanas procedūru drīkst ievest bez rakstiska pieteikuma vai atļaujas.

Tādā gadījumā 233. pantā minēto darbību uzskata par pieteikšanos uz pagaidu ievešanu, savukārt muitas dienestu neiejaukšanos — par atļaujas došanu.

731. pants

Procedūru saskaņā ar 730. pantā aprakstīto kārtību attiecībā uz 724. panta 2. punktā minētiem paliktņiem un 725. panta 1. punktā minētiem konteineriem var atļaut izmantot, ar noteikumu, ka procedūras izmantotājs:

a) ir pārstāvēts Kopienas muitas teritorijā un muitas dienestiem katrā dalībvalstī, kurā paliktņus vai konteinerus paredzēts ievest, sniedz datus, pēc kuriem var identificēt viņa pārstāvi un noteikt tāda pārstāvja pilnvarojuma apmēru;

b) pēc tās dalībvalsts izraudzīto muitas dienestu lūguma, kurā paliktņus vai konteinerus ieved, sniedz informāciju par dienu un vietu, kādā paliktņus vai konteinerus ieved Kopienas muitas teritorijā, par dienu un vietu, kādā tos no minētās teritorijas izved, kā arī par paliktņu vai konteineru pārvadāšanu minētajā teritorijā.

b) Īpaši gadījumi

732. pants

1. Gadījumos, kad piemēro 724. panta 3. punktu un 725. panta 2. punktu, ar nolūku izmantot pagaidu ievešanas procedūru saimnieks vai tā pārstāvis iesniedz pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajai muitas iestādei, kurā procedūrā nodotos paliktņus vai konteinerus ieved Kopienas muitas teritorijā.

2. Pieteikumu sagatavo rakstveidā jebkādā muitas dienestiem pieņemamā formā. Pieteikumā iekļaujama šāda informācija:

a) saimnieka vai tā pārstāvja vārds/nosaukums, firma un adrese;

b) apņemšanās ievērot 731. panta b) apakšpunktu;

c) gadījumos, kad piemēro 724. panta 3. punktu — paliktņu skaits un apraksts.

3. Pieteikums var būt vispārējs un attiekties uz vairākām pagaidu ievešanām.

4. Ja notiek tikai viena pagaidu ievešana, tad pieteikuma vietā iesniedz 736. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sarakstu.

733. pants

1. Muitas iestādes, kurai iesniedz pieteikumu, pieņem attiecīgu lēmumu un attiecīgos gadījumos izdod pagaidu ievešanas atļauju, še turpmāk "atļauja".

2. Atļauju piešķir tikai tādiem konteineriem, kurus atkalizvešanas reizē var identificēt.

3. Atļauju paraksta kompetentā muitas iestāde, paturot vienu kopiju. Cita starpā kompetentā muitas iestāde norāda metodi, pēc kādas saimniekam jāsniedz 731. panta b) apakšpunktā minētā informācija.

4. Atļauja var būt vispārēja un attiekties uz vairākām pagaidu ievešanām.

5. Ja notiek tikai viena pagaidu ievešana, tad faktu, ka muitas dienesti pieņem 736. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sarakstu, uzskata par līdzvērtīgu atļaujas došanai.

c) Kodeksa 140. pantā minētie termiņi

734. pants

Piemērojot Kodeksa 140. panta 3. punktu, 694. panta 2. punkts attiecas uz transportlīdzekļiem. Ja procedūras izmantotājs var pierādīt, ka 724. panta 3. un 4. punktā minētie paliktņi vai 725. panta 1. un 2. punktā minētie konteineri kādu laiku nav lietoti, tad tādu nelietošanu uzskata par īpašiem apstākļiem, kuru dēļ iespējams termiņa pagarinājums.

3. apakšiedaļa

Preču nodošana procedūrā

735. pants

1. Transportlīdzekļus pagaidu ievešanas procedūrā nodod saskaņā ar 232. panta 1. punktu.

2. Atbilstīgi Kodeksa 88. pantam par nedeklarētu transportlīdzekļu nodošanu pagaidu ievešanas procedūrā neprasa sniegt nodrošinājumu.

736. pants

1. Ar izņēmumu no 735. panta 1. punkta, ja muitas uzraudzības iestāde brīdī, kad notiek procedūras reģistrācija vai kad tiek veiktas pārbaudes, secina, ka pastāv nopietns risks, ka netiks pildītas saistības transportlīdzekli atkal izvest, tad pagaidu ievešanas procedūru piemēro tikai tad, ja:

a) tiek uzrādīta deklarācija, kas sagatavota saskaņā ar 205. panta 1. punktu, vai 205. panta 3. punktā minēts dokuments, kas paredzēts kādā starptautiskā konvencijā;

b) attiecībā uz konteineriem — tiek sniegta 229. panta 1. punktā minēta mutiska deklarācija, kā arī saraksts.

Tādā sarakstā norādāmi šādi dati:

(i) saimnieka vai tā pārstāvja vārds/nosaukums, firma un adrese;

(ii) konteineru identifikācijas dati;

(iii) konteineru skaits un parasto rezerves daļu, palīgdetaļu un aprīkojuma daudzums un veids.

2. Ar izņēmumu no 735. panta 1. punkta, saistībā ar 729. panta 1. punktā minētiem priekšmetiem, ko ieved atsevišķi no transportlīdzekļa, kuram tie paredzēti, jākārto 1. punkta a) apakšpunktā minētās formalitātes, neskarot plašākas prasības, kas varētu būt piemērojamas saskaņā ar spēkā esošiem nolīgumiem.

3. Ar izņēmumu no 735. panta 2. punkta, ja muitas uzraudzības iestāde uzskata, ka piemērojams 1. punkts un ka iespējamā muitas parāda nomaksa nav droša, tad tiek prasīts nodrošinājums.

737. pants

1. Transportlīdzekļus, ko pagaidu ievešanas procedūrā nodod pēc tam, kad pabeigta procedūra "ievešana pārstrādei", uzskata par Kopienas muitas teritorijā ievestiem transportlīdzekļiem.

2. Par dienu, kad šā panta 1. punktā minētos transportlīdzekļus nodod pagaidu ievešanas procedūrā, uzskata dienu, kad tos pirmo reizi izmanto saskaņā ar jauno procedūru.

3. Lai sagatavotu procedūras "ievešana pārstrādei" izpildes norēķinu, pagaidu ievešanas procedūras izmantotājs atļaujas ievešanai pārstrādei turētājam izdod sertifikātu, kas atvieto 595. panta 3. punktā minētos dokumentus.

4. apakšiedaļa

Procedūras pabeigšana

738. pants

Remontu vai apkopes iznākumā aizstātas detaļas, kā arī bojātas vai defektīvas jaunas rezerves daļas nodod muitas noteikumos atzītai izmantošanai, kas atļauta saistībā ar konkrētām ievestām precēm.

739. pants

Attiecībā uz 721. pantā minētiem dzelzceļa transportlīdzekļiem un 724. pantā minētiem paliktņiem, ko saskaņā ar kādu nolīgumu izmanto kopā, procedūru uzskata par pabeigtu arī tad, kad viena un tā paša veida dzelzceļa transportlīdzekļus vai paliktņus, kas ir viena un tā paša veida vai kuru vērtība ir līdzvērtīga to paliktņu vērtībai, kuri nodoti Kopienas muitas teritorijā reģistrētas personas rīcība, nodod atļautai muitas noteikumos atzītai izmantošanai.

740. pants

1. Ja transportlīdzekļus pagaidu ievešanas procedūrā nodod saskaņā ar 735. pantu, tad procedūru pabeidz:

a) saistībā ar atkalizvešanu — 232. panta 2. punktā noteiktā kārtībā;

b) saistībā ar deklarēšanu citai muitas noteikumos atzītai izmantošanai — kārtībā, kas noteikta attiecībā uz deklarēšanu konkrētai apstrādei vai izmantošanai.

2. Gadījumos, kad piemērots 736. pants, pagaidu ievešanas procedūru saistībā ar attiecīgiem transportlīdzekļiem pabeidz, šos transportlīdzekļus nododot atļautai muitas noteikumos atzītai izmantošanai kopā ar 736. pantā minēto deklarāciju vai dokumentu līdz tāda termiņa beigām, kādu nosaka muitas iestāde, kurā uzrādīts minētais dokuments vai iesniegta minētā deklarācija.

5. apakšiedaļa

Nobeiguma noteikumi

741. pants

Šī iedaļa neietekmē transporta nozarē spēkā esošus noteikumus, jo īpaši tos, ar kuriem reglamentēti piekļuves un izmantošanas nosacījumi.

742. pants

Muitas dienesti transportlīdzekļiem piešķirtu pagaidu ievešanas atļauju var atsaukt, ja tās, neskarot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus vai vēl labvēlīgākus izņēmumus atbilstīgi spēkā esošiem nolīgumiem, cita starpā konstatē, ka:

- komerciālam izmantojumam paredzēti ceļu transportlīdzekļi ir lietoti iekšējā satiksmē,

- privātai lietošanai paredzēti transportlīdzekļi ir lietoti iekšējā satiksmē komerciālam izmantojumam,

- transportlīdzekļi pēc to ievešanas ir iznomāti, aizdoti vai nodoti citām personām vai — gadījumos, kad ievešanas laikā tie jau bijuši iznomāti, aizdoti vai nodoti citām personām — tie Kopienas muitas teritorijā otrreiz iznomāti, aizdoti vai nodoti citām personām citos nolūkos, nevis tūlītējai atkalizvešanai.

4. iedaļa

Īpašā procedūras pabeigšanas kārtība

743. pants

Piemērojot šo nodaļu, pamatotos izņēmuma gadījumos ar muitas dienestu piekrišanu vienmēr ir iespējams preces nodot Valsts kasei.

5. iedaļa

Tirdzniecības politikas pasākumi

744. pants

Ja Kopienas aktos paredzēti tirdzniecības politikas pasākumi attiecībā uz:

a) preču laišanu brīvā apgrozībā, tad tādus pasākumus nepiemēro ne brīdī, kad preces nodod pagaidu ievešanas procedūrā, ne šās procedūras piemērošanas laikā;

b) Kopienas muitas teritorijā ievestām precēm, tad tādus pasākumus piemēro brīdī, kad preces nodod pagaidu ievešanas procedūrā;

c) izvešanu, tad tādus pasākumus nepiemēro ārpuskopienas preču atkalizvešanai no Kopienas muitas teritorijas pēc tam, kad konkrētās preces nodotas pagaidu ievešanas procedūrā.

745. pants

Ievesto preču laišanai brīvā apgrozībā muitas dienesti piemēro tirdzniecības politikas pasākumus, kas attiecībā uz konkrētām precēm bijuši spēkā laikā, kad tika pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā.

6. iedaļa

Informācijas apmaiņa

746. pants

1. Dalībvalstis Komisijai ziņo

a) par gadījumiem, kad saskaņā ar 229. panta 1. punkta c) apakšpunktu ir piemērots 696. pants;

b) 102. pantā minēto informāciju par katru atļauju, ja ievesto preču vērtība pārsniedz EUR 4000 un pagaidu ievešana tikusi atļauta saskaņā ar 688. Pantu;

c) 103. pantā minēto informāciju par katru atļauju, ja pagaidu ievešana atļauta saskaņā ar 689. pantu.

2. Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto informāciju iesūta katru gadu līdz 15. martam un 15. septembrim par iepriekšējos sešos mēnešos izdotām atļaujām. Komisija šo informāciju izplata pārējām dalībvalstīm, un vajadzības gadījumā to pārbauda Komiteja.

747. pants

1. Dalībvalstis Komisijai nosūta:

a) sarakstu ar muitas dienestiem, kurām iesniedzami pieteikumi saskaņā ar citiem noteikumiem, nekā 695., 696. un 697. pantā paredzētajiem;

b) sarakstu ar muitas iestādēm, kas ir pilnvarotas pieņemt deklarācijas par nodošanu procedūrā atbilstīgi 695., 696. un 697. pantam.

2. Piemēro 649. panta 2. un 3. punktu.

6. NODAĻA

Izvešana pārstrādei

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

748. pants

Piemērojot šo nodaļu:

a) "galvenie kompensācijas produkti" ir kompensācijas produkti, kuru ražošanai ļauts izmantot procedūru "izvešana pārstrādei";

b) "kompensācijas blakusprodukti" ir kompensācijas produkti, kas nav tie, attiecībā uz kuriem atļauts izmantot procedūru, bet kuri neizbēgami rodas izvešanas pārstrādei procesā;

c) "zaudējumi" ir tā uz laiku izvesto preču daļa, kas iznīkst vai zūd apstrādes procesā, cita starpā, iztvaikojot, izžūstot, izplūstot vai aiztekot;

d) "kvantitatīvā metode" ir dažādos kompensācijas produktos iestrādātu uz laiku izvestu preču īpatsvara aprēķināšana, pamatojoties uz tādu preču daudzumu;

e) "vērtības metode" ir dažādos kompensācijas produktos iestrādātu uz laiku izvestu preču īpatsvara aprēķināšana, pamatojoties uz tādu preču vērtību;

f) "iepriekšēja ievešana" ir Kodeksa 154. panta 4. punktā paredzētā sistēma;

g) "trīsstūrveida satiksme" ir sistēma, ar kuru saskaņā kompensācijas produktus laiž brīvā apgrozībā ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas citā muitas pārvaldē, nevis tajā, no kuras preces uz laiku izveda;

h) "atskaitāmā summa" ir ievedmuita, ko uz laiku izvestām precēm uzliktu, ja tās Kopienas muitas teritorijā ievestu no valsts, kurā tās apstrādātas vai kur izdarīta pēdējā apstrādes darbība;

i) "kraušanas, pārvadāšanas un apdrošināšanas izmaksas" ir visas izmaksas, kas radušās saistībā ar preču kraušanu, pārvadāšanu un apdrošināšanu, ieskaitot:

- komisijas maksas un brokeru maksas, izņemot iepirkšanas komisijas maksas,

- izmaksas par konteineriem, kas nav neatņemami saistīti ar precēm, ko uz laiku izved,

- iepakošanas izmaksas, ieskaitot gan darbaspēku, gan materiālus,

- saistībā ar preču pārvadāšanu radušās kraušanas izmaksas.

1. apakšiedaļa

Atļauja izmantot procedūru — parastā procedūra

749. pants

1. Piemērojot Kodeksa 148. panta b) apakšpunktu, muitas dienesti pārliecinās par to, vai ir iespējams konstatēt, vai kompensācijas produkti ir ražoti no īslaicīgi izvestām precēm, cita starpā ņemot vērā:

a) īpaša marķējuma vai partijas numura norādi vai aprakstu;

b) plombu, zīmogu, nospieduma zīmju vai citu atšķirības zīmju esību;

c) paraugu ņemšanu, rasējumus vai tehniskos aprakstus;

d) analīžu veikšanu;

e) ar attiecīgo darījumu saistītus apliecinošus dokumentus (piemēram, līgumus, saraksti vai rēķinus), kas skaidri norāda, ka kompensācijas produktus paredzēts ražot no īslaicīgi izvestām precēm.

Muitas dienesti var izmantot arī "informācijas dokumentu ar mērķi atvieglot uz laiku izvest preces, kuras no vienas valsts nosūta uz citu valsti ražošanai, apstrādei vai remontam", kas paredzēts Muitas sadarbības padomes 1963. gada 3. decembra ieteikumā, kurš dots 104. pielikumā.

2. Ja procedūru lūdz saistībā ar preču remontu, tad neatkarīgi no tā, vai tiek vai netiek izmantota standarta apmaiņas sistēma, muitas dienesti pārliecinās par to, vai uz laiku izvedamās preces ir iespējams remontēt. Ja muitas dienesti uzskata, ka šis nosacījums nav izpildīts, tad tās atļauju nedod.

3. Ja lūdz izmantot standarta apmaiņas sistēmu, tad muitas dienesti cita starpā veic 1. punkta a), c), d) vai e) apakšpunktā uzskaitītās pārbaudes. Piemērojot 1. punkta e) apakšpunktu, apliecinošos dokumentos skaidri jānorāda, ka attiecīgo remontu veiks ar aizstāšanu atbilstīgi Kodeksa 155. panta 1. punkta nosacījumiem.

4. Piemērojot 3. punktu, muitas dienesti cita starpā pārliecinās par to, ka procedūru ar nolūku izdarīt Kodeksa 154. panta 1. punktā paredzētu aizstāšanu neatļauj izmantot preču tehnisko rādītāju uzlabošanai.

Tādā nolūkā muitas iestādes pārbauda:

- ar remontu saistītus līgumus un citus apliecinošus dokumentus, kā arī

- ar īslaicīgi izvestām precēm vai tādās precēs iestrādātām precēm saistītus pārdošanas vai nomas līgumus un/vai rēķinus, jo īpaši, minēto līgumu nosacījumus.

5. Ja nav iespējams konstatēt, vai kompensācijas produktus ražos no īslaicīgi izvestām precēm, un muitas dienestiem tiek iesniegts pieteikums uz Kodeksa 148. panta b) apakšpunktā paredzēto izņēmumu, tad muitas dienesti šo pieteikumu nosūta Komisijai.

750. pants

1. Pieteikumu sagatavo atbilstīgi 497. pantam pēc 67/E pielikumā dotā parauga, un to iesniedz persona, kurai var piešķirt atļauju saskaņā ar Kodeksa 86., 147. un 148. pantu.

2. a) Pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts izraudzītām muitas dienestiem, kurā atrodas uz laiku izvestās preces.

b) Pat tad, ja preces plānots izvest no vairākām dalībvalstīm, pieteikumu var iesniegt uz vienu kopēju atļauju. Tādu pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts izraudzītām muitas dienestiem, kurā atrodas daļa preču.

Tādā gadījumā pieteikumā norāda datus par visām secīgām apstrādes darbībām un paredzētām pagaidu izvešanas vietām.

751. pants

1. Neskarot 760. un 761. pantu, atļauju izdod muitas dienesti, kurām iesniegts pieteikums saskaņā ar 750. panta 2. punktu, un to sagatavo atbilstīgi 500. pantam pēc 68/E pielikumā dotā parauga.

Ar izņēmumu no 500. panta 3. punkta, pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos muitas dienesti atļauju var izdot ar atpakaļejošu spēku. Taču atļaujas atpakaļejošais spēks nevar attiekties uz laiku pirms pieteikuma iesniegšanas. Šo izņēmumu nepiemēro standarta apmaiņai ar iepriekšēju ievešanu.

2. Gadījumos, kad piemēro 750. panta 2. punkta b) apakšpunktu, atļauju nedrīkst izdod bez tās dalībvalsts izraudzītu muitas dienestu piekrišanas, kurā atrodas pieteikumā norādītās vietas. Piemēro šādu procedūru:

a) muitas dienesti, kurām iesniegts pieteikums, pēc tam, kad tās pārliecinājušās, ka saimnieciskos nosacījumus attiecībā uz plānoto darbību var uzskatīt par izpildītiem, pieteikumu un atļaujas projektu nosūta pārējo attiecīgo dalībvalstu muitas dienestiem; atļaujas projektā norāda vismaz ieguves normu, apstiprinātās identifikācijas metodes, muitas iestādes, kas minētas 68/E pielikumā dotā atļaujas parauga 11. punktā, vajadzības gadījumā — par attiecīgo režīmu atbildīgo muitas iestādi ("muitas uzraudzības iestāde"), vienkāršotās procedūras, ko izmanto preču nodošanai režīmā vai laišanai brīvā apgrozībā saskaņā ar režīmu, kā arī noteikumus, kas jāievēro, cita starpā, attiecībā uz ziņošanu muitas uzraudzības iestādei,

b) pārējie attiecīgie muitas dienesti pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc pieteikuma un atļaujas projekta iesūtīšanas, izsūta iespējamos iebildumus,

c) šā punkta a) apakšpunktā minētie muitas dienesti var izdot atļauju, ja tās b) apakšpunktā minētā termiņā nav saņēmušas informāciju par iebildumiem pret atļaujas projektu,

d) atļaujas izdevēja dalībvalsts atļaujas kopiju nosūta visām iepriekš minētām dalībvalstīm.

Tādējādi izdotas atļaujas ir spēkā tikai iepriekš minētajās dalībvalstīs.

Dalībvalstis Komisijai ziņo to muitas dienestu nosaukumus un adreses, kas ir izraudzītas a) apakšpunktā minētā pieteikuma un atļaujas projekta pieņemšanai. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

752. pants

1. Atļauju izmantot standarta apmaiņas sistēmu bez iepriekšējas ievešanas drīkst izmantot arī attiecībā uz kompensācijas produktu atkalievešanu atvietotāju produktu vietā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi nosacījumi.

2. Attiecīgos apstākļos, ja ir izpildīti visi nosacījumi, lai ļautu izmantot standarta apmaiņas sistēmu bez iepriekšējas ievešanas, muitas dienesti tādas atļaujas izvešanai pārstrādei turētājam, kurā minētās sistēmas izmantošana nav paredzēta, atļauj ievest atvietotājus produktus.

Attiecīgā persona šādu lūgumu iesniedz ne vēlāk kā konkrēto produktu ievešanas laikā.

753. pants

Atļaujas derīguma termiņu nosaka muitas dienesti, ņemot vērā saimnieciskos nosacījumus un pretendenta īpašās vajadzības.

Ja derīguma termiņš pārsniedz divus gadus, tad saimnieciskos nosacījumus, ar kādiem atļauja izdota, periodiski pārskata atļaujā noteiktos intervālos.

754. pants

1. Termiņu, kādā kompensācijas produkti atkalievedami Kopienas muitas teritorijā, nosaka, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs apstrādei un uz laiku izvestu preču un kompensācijas produktu pārvadāšanai. Minēto termiņu sāk skaitīt no dienas, kad pieņem procedūras reģistrācijas deklarāciju.

2. Ja izmanto standarta apmaiņas sistēmu bez iepriekšējas ievešanas, tad termiņu, kādā atvietotāji produkti atkalievedami Kopienas muitas teritorijā, nosaka, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs uz laiku izvesto preču aizstāšanai un šo preču vai atvietotāju produktu pārvadāšanai. Minēto termiņu sāk skaitīt no dienas, kad pieņem procedūras reģistrācijas deklarāciju.

3. Šā panta 1. punktā minēto produktu atkalievešanu, kā arī 2. punktā minēto atvietotāju produktu atkalievešanu uzskata par pabeigtu tad, kad produktus:

- laiž brīvā apgrozībā,

- nodod brīvajā zonā, brīvajā noliktavā vai muitas noliktavas vai procedūrā "ievešana pārstrādei", vai

- nodod Kopienas ārējā tranzīta procedūrā.

4. Šā panta piemērošanai vērā ņemamā diena ir tā diena, kad pieņem deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā vai deklarāciju par produktu nodošanu 3. punktā minētajai muitas noteikumos atzītai izmantošanai, vai diena, kad produktus nodod brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā.

755. pants

Attiecīgos apstākļos 754. pantā minēto termiņu var pagarināt pat tad, ja jau beidzies sākotnējais termiņš.

756. pants

1. Attiecīgos apstākļos Kodeksa 157. pantā minēto termiņu var pagarināt pat pēc tam, kad beidzies sākotnējais termiņš.

2. Piemērojot Kodeksa 157. panta 1. punktu, preču ievešanu brīvajā zonā, novietošanu brīvajā noliktavā vai nodošanu muitas noliktavas procedūrā, ja mērķis ir preces vēlāk izvest, uzskata par izvešanu.

757. pants

Neskarot 758. pantu, Kodeksa 149. panta 2. punktā minēto ieguves normu nosaka ne vēlāk kā brīdī, kad preces nodod procedūrā, ņemot vērā plānoto darbību tehniskos datus, ja tie ir pieejami, vai, ja tādi dati nav pieejami, Kopienā pieejamos datus par tāda paša veida darbībām.

758. pants

Attiecīgos apstākļos muitas dienesti ieguves normu var noteikt pēc preču nodošanas procedūrā, bet ne vēlāk kā brīdī, kad pieņem deklarāciju par kompensācijas produktu laišanu brīvā apgrozībā.

759. pants

1. Piemērojot Kodeksa 147. panta 2. punktu, 751. pantā minēto atļauju izdod pēc tās personas lūguma, kura veic preču pagaidu izvešanu, pat tad, ja apstrādi veic cita persona. Šo izņēmumu lūdz pieteikumā, ko iesniedz pretendenta reģistrācijas dalībvalsts muitas dienestiem. To piemēro arī trīsstūrveida satiksmei.

Atļauju izdod pretendentam.

Šis izņēmums ļauj personai, kura nav atļaujas turētāja, kompensācijas produktus deklarēt laišanai brīvā apgrozībā un saņemt procedūras izmantošanas atļauju.

2. Pieteikumam jāpievieno visi apliecinošie dokumenti, kas vajadzīgi tā izskatīšanai. Cita starpā apliecinošajos dokumentos norāda:

- priekšrocības, kādas rastos, ja piemērotu Kodeksa 147. panta 2. punktu, t. i., kā palielinātos izvešanas preču noiets salīdzinājumā ar noietu parastos apstākļos,

- pierādījumus par to, ka lūgtais izņēmums nekaitētu to Kopienas ražotāju būtiskajām interesēm, kuri ražo tādus pašus vai atkalievedamajiem kompensācijas produktiem līdzīgus produktus.

3. Tiklīdz muitas dienesti ir ievākuši visu vajadzīgo informāciju, tās pieteikumu kopā ar savu atzinumu nosūta Komisijai.

Kad Komisija pieteikumu saņēmusi, tā attiecīgo informāciju nosūta dalībvalstīm.

Komisija saskaņā ar Komitejas procedūru lemj, vai un ar kādiem nosacījumiem atļauju dot, un, jo īpaši, norāda pārbaudes pasākumus, lai nodrošinātu Kodeksa 151. pantā minētā atbrīvojuma piešķiršanu vienīgi tādiem kompensācijas produktiem, kuros tiešām iestrādātas uz laiku izvestās preces.

2. apakšiedaļa

Atļauja izmantot procedūru — vienkāršotas procedūras

760. pants

1. Gadījumos, kad procedūras reģistrācijai nepiemēro Kodeksa 76. pantā minētās vienkāršotās procedūras un kad apstrādes darbības ir preču remonts, muitas iestāde, ko muitas dienesti ir pilnvarojuši izdot atļaujas vienkāršotu procedūru kārtībā, deklarāciju par preču nodošanu procedūrā uzskata par līdzvērtīgu pieteikumam uz atļauju.

Tādā gadījumā deklarācijas pieņemšanu uzskata par atļaujas došanu, lai gan tāda pieņemšana jebkurā gadījumā ir atkarīga no to nosacījumu ievērošanas, kas jāievēro atļaujas saņemšanai.

2. Saskaņā ar 1. punktu uzrādītām deklarācijām pievieno deklarētāja sagatavotu dokumentu, kurā pēc vajadzības iekļaujama tālāk uzskaitītā informācija, ja vien tādu informāciju nav iespējams ierakstīt deklarācijas veidlapas 44. ailē:

a) gadījumos, kad persona, kura piesakās izmantot procedūru, nav tā pati persona, kas deklarētājs — pretendenta vārds/nosaukums vai firma un adrese;

b) kompensācijas produktu tirdzniecības un/vai tehniskais apraksts;

c) apstrādes veids;

d) laiks, kas vajadzīgs kompensācijas produktu atkalievešanai;

e) ieguves norma vai, attiecīgos gadījumos, tādas normas noteikšanas metode;

f) identificēšanas līdzekļi.

Pēc analoģijas piemēro 498. pantu.

3. Pēc analoģijas piemēro 502. pantu.

761. pants

1. Ja apstrādes darbības ir nekomerciāli remonti vai nu par atlīdzību, vai bez tās, tad muitas dienestu izraudzīta muitas iestāde pēc deklarētāja lūguma deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā uzskata par līdzvērtīgu pieteikumam uz atļauju. Tādā gadījumā deklarācijas pieņemšanu uzskata par atļaujas došanu, lai gan tāda pieņemšana jebkurā gadījumā ir atkarīga no to nosacījumu ievērošanas, kas jāievēro atļaujas saņemšanai.

2. Piemērojot 1. punktu, "nekomerciāli remonti" ir tādi preču remonti, tostarp preču atjaunošana sākotnējā stāvoklī un salabošana:

- ko veic neregulāri, un

- ko piemēro tikai tādām precēm, kuras paredzētas ievedēja vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai un kuru īpašības vai daudzums neliecina par komerciāliem nodomiem.

3. Preču nekomerciālo dabu pierāda pretendents. Muitas iestāde neļauj izmantot 1. punktā aprakstīto kārtību, ja nav izpildīti visi nosacījumi.

2. iedaļa

Preču nodošana procedūrā

762. pants

Kārtību, kas attiecas uz preču nodošanu procedūrā "izvešana pārstrādei", piemēro uz laiku izvestām precēm, tostarp tām, kuras izmanto saskaņā ar standarta apmaiņas sistēmu gan ar iepriekšēju ievešanu, gan bez tās.

1. apakšiedaļa

Parastā procedūra

763. pants

1. Izņemot gadījumus, kad piemēro 760. un 761. pantu, deklarāciju, ar ko uz laiku izvestas preces nodod procedūrā "izvešana pārstrādei" (izvešanas deklarācija), iesniedz vienā no procedūras sākuma muitas iestādēm, kas norādītas atļaujā.

2. Gadījumos, kad piemēro 760. pantu, 1. punktā minēto deklarāciju iesniedz attiecīgi pilnvarotā muitas iestādē.

764. pants

1. Iepriekš 763. pantā minēto deklarāciju sagatavo saskaņā ar noteikumiem par izvešanu.

2. Neskarot 761. panta piemērošanu, preču aprakstam, ko sniedz 1. punktā minētā deklarācijā, jāatbilst atļaujā minētiem parametriem.

3. Piemēro 658. panta 3. punktu.

2. apakšiedaļa

Vienkāršotas procedūras

765. pants

Kodeksa 76. pantā paredzētās vienkāršotās procedūras piemēro saskaņā ar 277. pantu.

3. iedaļa

Pretendēšana uz atbrīvojumu saistībā ar procedūru

766. pants

Neskarot 754. pantu (attiecībā uz Kodeksa 149. panta 1. punktā minēto termiņu), uz atbrīvojumu saistībā ar procedūru "izvešana pārstrādei" var pretendēt tad, ja tiek iesniegta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā.

767. pants

1. Izņemot gadījumus, kad piemēro 760. un 761. pantu, deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā iesniedz vienā no procedūras noslēgšanas muitas iestādēm, kas norādītas atļaujā.

2. Gadījumos, kad piemēro 760. pantu, 1. punktā minēto deklarāciju iesniedz atļaujas izdevējai muitas iestādei.

3. Gadījumos, kad piemēro 761. pantu, deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā iesniedz muitas iestādei, ko attiecīgi pilnvarojuši muitas dienesti.

4. Taču muitas uzraudzības iestāde var ļaut 1. punktā minēto deklarāciju iesniegt arī citā muitas iestādē, nevis tikai 1. un 2. punktā minētajās muitas iestādēs.

768. pants

1. Iepriekš 767. pantā minēto deklarāciju sagatavo saskaņā ar 198.—252. pantu.

2. Neskarot 761. panta piemērošanu, kompensācijas produktu vai atvietotāju produktu aprakstam, ko sniedz 1. punktā minētā deklarācijā, jāatbilst atļaujā minētiem parametriem.

3. Piemērojot Kodeksa 62. panta 2. punktu, deklarācijai pievieno dokumentus, kuru uzrādīšana ir vajadzīga, lai preces laistu brīvā apgrozībā, kā tas noteikts 218.—221. pantā, kā arī:

- procedūras reģistrācijas deklarācijas kopiju vai — saistībā ar trīsstūrveida satiksmi — INF 2 veidlapu atbilstīgi 781. pantam, un

- ja deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā iesniedz pēc tam, kad beigušies Kodeksa 149. panta 1. punktā noteiktie termiņi, un ja piemēro 754. panta 3. punktu — visus apliecinošus dokumentus, pēc kuriem var pārbaudīt, vai apstrādes vai atvietotāji produkti minētajos termiņos nodoti muitas noteikumos atzītai izmantošanai.

769. pants

Kodeksa 76. pantā paredzētās vienkāršotās procedūras laišanai brīvā apgrozībā saistībā ar procedūru piemēro saskaņā ar 254.—267. un 278. pantu.

4. iedaļa

Noteikumi par maksājumu uzlikšanu

770. pants

Aprēķinot Kodeksa 151. panta 2. punkta pirmajā daļā minēto atskaitāmo summu, neņem vērā

a) maksājumus, kas paredzēti:

- 14. panta 2. punktā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2727/75 par labības tirgu [26],

- 13. panta 1. punktā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2759/75 par cūkgaļas tirgu [27],

- 8. panta 1. punktā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2771/75 par olu tirgu [28],

- 8. panta 1. punktā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2777/75 par putnu gaļas tirgu [29],

- 25. un 25.a pantā Padomes Regulā (EEK) Nr. 1035/72 par augļu un dārzeņu nozari [30],

- 53. panta 3. punktā Padomes Regulā (EEK) Nr. 822/87 par vīna tirgu [31],

b) antidempinga maksājumus un kompensācijas maksājumus,

ko uz laiku izvestām precēm uzliktu, ja tās attiecīgajā dalībvalstī būtu ievestas no apstrādes vai pēdējās apstrādes valsts.

771. pants

1. Gadījumos, kad piemēro Kodeksa 151. panta 2. punkta otro daļu, kraušanas, pārvadāšanas un apdrošināšanas izmaksas par īslaicīgi izvestām precēm līdz vietai, kur veic apstrādi vai pēdējo apstrādi, neieskaita:

- uz laiku izvesto preču vērtībā, ko ņem vērā, saskaņa ar Kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta (i) nodalījumu nosakot kompensācijas produktu muitas vērtību,

- apstrādes izmaksās, ja uz laiku izvesto preču vērtību nevar noteikt saskaņā ar pirmajā ievilkumā minēto 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta (i) nodalījumu.

2. Šā panta 1. punktā minētās apstrādes izmaksās ieskaita kompensācijas produktu kraušanas, pārvadāšanas un apdrošināšanas izmaksas no apstrādes vai pēdējās apstrādes vietas līdz vietai, kurā attiecīgos produktus ieved Kopienas muitas teritorijā.

3. Kodeksa 153. pantā minētās remonta izmaksas veido kopējais maksājums, ko atļaujas turētājs par veiktiem remontiem samaksājis vai kas tam jāmaksā remonta veicējai personai vai tās labā, kā arī visi tie maksājumi, ko atļaujas turētājs atbilstīgi nosacījumiem attiecībā uz īslaicīgi izvestu preču remontu samaksājis vai kas tam jāmaksā vai nu remonta veicējai personai, vai arī trešai pusei, kas pilda remonta veicējas personas saistības.

Minētajiem maksājumiem nav noteikti jābūt naudas pārskaitījumiem. Maksājumus var izdarīt, izmantojot akreditīvus vai tirgojamus dokumentus, un maksājumi var būt kā tieši, tā netieši.

Šās regulas 143. pantu piemēro, vērtējot attiecības starp atļaujas turētāju un uzņēmēju.

772. pants

1. Kompensācijas produktos iestrādātu uz laiku izvestu preču īpatsvaru aprēķina pēc kādas no metodēm, kas minētas 773.—775. pantā, ja visus konkrētas apstrādes iznākumā iegūtus kompensācijas produktus, kas nav 774. panta 3. punktā minētie kompensācijas blakusprodukti, brīvā apgrozībā nelaiž vienlaikus.

2. Tālāk 773.—775. pantā minētos aprēķinus veic atbilstīgi 105. pielikumā dotiem piemēriem vai pēc citas metodes, kas dod tādu pašu rezultātu.

773. pants

1. Ja no viena vai vairāku veidu uz laiku izvestām precēm izvešanā pārstrādei iegūst tikai viena veida kompensācijas produktu, tad summu, kas atskaitāma brīdī, kad kompensācijas produktus laiž brīvā apgrozībā, nosaka pēc kvantitatīvās metodes (kompensācijas produkti).

2. Piemērojot 1. punktu, katra veida uz laiku izvestu preču daudzumu, kas atbilst brīvā apgrozībā laistu kompensācijas produktu daudzumam, kurš ņemams vērā atskaitāmās summas noteikšanā, aprēķina, katra veida minēto preču kopējam daudzumam piemērojot koeficientu, kas ir attiecība starp brīvā apgrozībā laisto kompensācijas produktu daudzumu un kompensācijas produktu kopējo daudzumu.

774. pants

1. Ja no viena vai vairāku veidu uz laiku izvestām precēm izvešanā pārstrādei iegūst vairāku veidu kompensācijas produktus un katrā kompensācijas produktu veidā ir iekļauti šo preču visi elementi, tad summu, kas atskaitāma brīdī, kad kompensācijas produktus laiž brīvā apgrozībā, nosaka pēc kvantitatīvās metodes (uz laiku izvestas preces).

2. Lemjot par to, vai izmantojama 1. punktā minētā metode, zaudējumus neņem vērā.

3. Nosakot uz laiku izvestu preču īpatsvaru, kompensācijas blakusproduktus, kas ir atkritumi, lūžņi, atliekas vai atgriezumi, uzskata par zaudējumiem.

4. Piemērojot 1. punktu, katra veida uz laiku izvestu preču daudzumu, kas izmantots katra veida kompensācijas produkta ražošanā, nosaka, katra veida uz laiku izvestu preču kopējam daudzumam secīgi piemērojot koeficientu, kas ir attiecība starp katra veida kompensācijas produktā iestrādāto minēto preču daudzumu un minēto preču kopējo daudzumu, kas iestrādāts kompensācijas produktos kopumā.

5. Katra veida uz laiku izvestu preču daudzumu, kas atbilst brīvā apgrozībā laistu katra veida kompensācijas produktu daudzumam, kurš ņemams vērā atskaitāmās summas noteikšanā, aprēķina, katra veida uz laiku izvestu preču daudzumam, kas izmantots katra veida kompensācijas produktu ražošanā un ko aprēķina saskaņā ar 4. punktu, piemērojot koeficientu, kuru iegūst pēc 773. panta 2. punktā minētās metodes.

775. pants

1. Gadījumos, kad nepiemēro 773. un 774. pantu, izmanto vērtības metodi.

Taču ar atļaujas turētāja piekrišanu un vienkāršošanas nolūkos muitas dienesti vērtības metodes vietā var izmantot kvantitatīvo metodi (uz laiku izvestas preces), ja abas metodes dotu līdzīgu rezultātu.

2. Lai noteiktu katra veida kompensācijas produkta ražošanā izmantoto uz laiku izvesto preču daudzumu, uz laiku izvesto preču kopējam daudzumam piemēro secīgus koeficientus, kas ir katra kompensācijas produkta vērtības attiecība pret tādu produktu kopējo vērtību.

3. Ja viena veida kompensācijas produkts netiek atkal ievests, tad vērtības metodes nolūkos tādu produktu vērtība ir tādu pašu vai līdzīgu produktu nesena pārdošanas cena Kopienā, ar noteikumu, ka tādu cenu neietekmē pārdevēja un pircēja attiecības.

Vērtējot pārdevēja un pircēja attiecības, piemēro 143. pantu.

Ja vērtību nevar noteikt, piemērojot iepriekš izklāstītos noteikumus, tad muitas dienesti to nosaka pēc jebkuras citas pamatotas metodes.

4. Katra veida uz laiku izvestu preču daudzumu, kas atbilst brīvā apgrozībā laista katra veida kompensācijas produkta daudzumam, kurš ņemams vērā atskaitāmās summas noteikšanā, aprēķina, katra veida uz laiku izvestu preču daudzumam, kas izmantots minēto produktu ražošanā un ko aprēķina saskaņā ar 2. punktu, piemērojot koeficientu, kuru iegūst pēc 773. panta 2. punktā minētās metodes.

776. pants

1. Ja ir izdota atļauja veikt izvešanu pārstrādei, kas nav remonts, un ja muitas dienesti pēc vienošanās ar atļaujas turētāju spēj aptuveni noteikt nodokļa summu, kas maksājama saskaņā ar noteikumiem par daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas, tad attiecībā uz uzņēmumiem, kuros izvešanu pārstrādei veic bieži, minētās iestādes var noteikt vidēju likmi visām saskaņā ar konkrēto atļauju veicamām apstrādes darbībām (summēta procedūras pabeigšana).

2. Šā panta 1. punktā minēto likmi pa laika posmiem, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, nosaka, pamatojoties uz:

- aptuveno prognozi par konkrētā laika posmā maksājamo summu, vai

- pieredzi, kas gūta saistībā ar agrākā līdzvērtīgā laika posmā iekasētām summām.

Vajadzības gadījumā likmi palielina, lai iegrāmatotā ievedmuitas summa nebūtu mazāka par maksājamo summu.

3. Šā panta 1. punktā minēto likmi uz laiku — uz bāzes periodu, kas vienāds ar 2. punktā minētam aprēķinam noteikto periodu — piemēro brīvā apgrozībā laistu kompensācijas produktu apstrādes izmaksām, un katru reizi, kad produktus laiž brīvā apgrozībā, ievedmuitas precīzu summu nav jāaprēķina.

4. Ievedmuitas summu, ko iegūst saskaņā ar šo pantu, iegrāmato atbilstīgi Kodeksa 217.—232. pantā izklāstītiem nosacījumiem un turpat noteiktā termiņā.

5. Katra bāzes perioda beigās muitas dienesti veic summēto procedūras pabeigšanu un saskaņā ar noteikumiem par daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas veic noslēguma aprēķinu.

6. Ja pēc noslēguma aprēķina izrādās, ka iegrāmatotā ievedmuitas summa ir pārāk liela vai, neskatoties uz atbilstīgi 2. punktam veiktu palielinājumu, iegrāmatotā ievedmuitas summa ir mazāka par maksājamo summu, tad veic korekciju.

5. iedaļa

Trīsstūrveida satiksme

777. pants

1. Šās regulas 751. pantā minētie muitas dienesti atļauj izmantot trīsstūrveida satiksmi vai nu:

a) saistībā ar Kodeksa 147. vai 152. pantā minēto atļauju; vai arī

b) pēc atļaujas turētāja īpaša lūguma, ko iesniedz pēc atļaujas došanas, bet pirms kompensācijas produktu vai atvietotāju produktu laišanas brīvā apgrozībā.

2. Trīsstūrveida satiksmi neatļauj izmantot saistībā ar standarta apmaiņas sistēmu bez iepriekšējas ievešanas.

778. pants

1. Neskarot 783. punktu, gadījumos, kad izmanto trīsstūrveida satiksmes sistēmu, lieto INF 2 informācijas lapu.

2. INF 2 informācijas lapai pēc 106. pielikumā dotā parauga un saskaņā ar turpat izklāstītiem noteikumiem sagatavo vienu oriģinālu un vienu kopiju, ko kopā uzrāda ievešanas muitas iestādē.

INF 2 informācijas lapu sagatavo par procedūrā nododu preču daudzumu. Ja kompensācijas vai atvietotājus produktus paredzēts atkal ievest vairākos sūtījumos caur dažādām muitas iestādēm, tad ievešanas muitas iestāde pēc atļaujas turētāja lūguma izsniedz atbilstošā skaitā INF 2 lapas, kas sagatavotas par procedūrā nododu preču daudzumu.

3. INF 2 informācijas lapas zādzības, zaudējuma vai bojāejas gadījumā atļaujas izvešanai pārstrādei turētājs var lūgt lapas vizētāju muitas iestādi izdot dublikātu. Minētā muitas iestāde tādu lūgumu apmierina, ar noteikumu, ka var pierādīt, ka uz laiku izvestās preces, par kurām lūdz izdot dublikātu, nav atkal ievestas.

Uz tādējādi izdota dublikāta ir viena no šādām norādēm:

- DUPLICADO,

- DUPLIKAT,

- DUPLIKAT,

- ΑΝΤΙΓΡΑΦΟ,

- DUPLICATE,

- DUPLICATA,

- DUPLICATO,

- DUPLICAAT,

- SEGUNDA VIA.

4. Lūgumu izsniegt INF 2 lapu uzskata par Kodeksa 150. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atļaujas turētāja piekrišanu.

779. pants

1. Procedūras sākuma muitas iestāde vizē INF 2 informācijas lapas oriģinālu un kopiju. Kopiju minētā muitas iestāde patur, bet oriģinālu izsniedz atpakaļ deklarētājam.

2. Ja procedūras sākuma muitas iestāde uzskata, ka muitas iestādei, kurā uzrādīs deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, vajadzēs kādus atļaujas datus, kas nav prasīti informācijas lapā, tad tas tādus datus informācijas lapā ieraksta.

3. INF 2 informācijas lapas oriģinālu uzrāda muitas iestādē, caur kuru preces izved no Kopienas muitas teritorijas. Šī muitas iestāde uz lapas oriģināla apliecina, ka preces no minētās teritorijas izvestas, un lapu atdod atpakaļ tās uzrādītājai personai.

780. pants

1. Ja no procedūras sākuma muitas iestādes tiek prasīta INF 2 informācijas lapas vizēšana, tad minētā muitas iestāde 16. ailē norāda uz laiku izvesto preču identificēšanas līdzekļus.

2. Ja tiek ņemti paraugi vai tiek izmantoti attēli vai tehniski apraksti, tad 1. punktā minētā muitas iestāde tādiem paraugiem, attēliem vai tehniskiem aprakstiem piešķir autentiskumu, vai nu precēm, ja tas iespējams, vai iepakojumam piestiprinot neviltojamu muitas nodrošinājumu.

Paraugiem, attēliem vai tehniskiem aprakstiem neaizstājamā veidā piestiprina uzlīmi ar attiecīgās muitas iestādes zīmogu un izvešanas deklarācijas uzziņas datiem.

3. Saskaņā ar 2. punktu autentiskus un plombētus paraugus, attēlus vai tehniskus aprakstus nogādā atpakaļ izvedējam, kas tos ar neskartām plombām uzrāda tad, kad atkal ieved kompensācijas vai atvietotājus produktus.

4. Ja ir vajadzīga analīze, kuras rezultāti būs zināmi tikai pēc tam, kad muitas iestāde jau vizējusi INF 2 informācijas lapu, tad dokumentu ar analīzes rezultātiem izvedējam nodod aizzīmogotā, pret viltojumiem nodrošinātā aploksnē.

781. pants

1. Kompensācijas vai atvietotāju produktu ievedējs INF 2 informācijas lapas oriģinālu un, attiecīgos gadījumos, 780. panta 3. un 4. punktā minētos identificēšanas līdzekļus uzrāda procedūras noslēgšanas muitas iestādē brīdī, kad viņš iesniedz deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā.

2. Ja kompensācijas vai atvietotājus produktus brīvā apgrozībā laiž vienā sūtījumā vai vairākos sūtījumos, bet vienā un tajā pašā muitas iestādē, tad šī muitas iestāde uz INF 2 informācijas lapas oriģināla atzīmē uz laiku izvesto preču daudzumus, kas atbilst brīvā apgrozībā laistu kompensācijas vai atvietotāju produktu daudzumiem. Kad INF 2 informācijas lapu dzēš, to pievieno attiecīgajai deklarācijai. Ja tas netiek darīts, tad lapu nogādā atpakaļ deklarētājam, un šo faktu atzīmē 205. pantā paredzētās IM veidlapas 44. ailē.

3. Ja kompensācijas vai atvietotājus produktus brīvā apgrozībā laiž vairākos sūtījumos vairākās muitas iestādēs un ja nav piemērots 778. panta 2. punkts, tad muitas iestāde, kurā iesniegta pirmā deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, pēc deklarētāja lūguma sākotnējo INF 2 informācijas lapu aizstāj ar jaunu INF 2 lapu, ko sagatavo par vēl brīvā apgrozībā nelaisto uz laiku izvesto preču daudzumu. Muitas iestāde uz atvietotājām informācijas lapām norāda sākotnējās informācijas lapas numuru un izdevēju muitas iestādi. Daudzumus, ko reģistrē atvietotājās informācijas lapās, atskaita no daudzumiem, kas reģistrēti sākotnējā INF 2 informācijas lapā, kuru pēc šādas dzēšanas pievieno sākotnējai deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā. Dzēšot katru atvietotāju informācijas lapu, to pievieno attiecīgai deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā.

782. pants

Procedūras noslēgšanas muitas iestāde ir pilnvarota lūgt INF 2 informācijas lapas vizētājai muitas iestādei vēl pēc muitošanas pārbaudīt informācijas lapas autentiskumu un tajā iekļauto datu vai tajā minētas informācijas pareizumu.

INF 2 informācijas lapas vizētāja muitas iestāde šo lūgumu apmierina iespējami drīz.

783. pants

Attiecībā uz noteiktām trīsstūrveida satiksmes plūsmām var izmantot vienkāršotas informācijas un kontroles procedūras.

Saistībā ar konkrētu plūsmu ierosinātu procedūru projektu attiecīgās dalībvalstis pirms procedūras piemērošanas nosūta Komisijai. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

Komisijai ziņotas vienkāršotas procedūras var sākt piemērot, ja vien Komisija attiecīgām dalībvalstīm divos mēnešos pēc projekta saņemšanas dienas neziņo par iebildumiem pret tādu procedūru īstenošanu.

6. iedaļa

Tirdzniecības politikas pasākumi

784. pants

1. Ar izvešanu saistītus tirdzniecības politikas pasākumus piemēro tad, kad pieņem procedūras reģistrācijas deklarāciju.

2. Šā panta 1. punkts neskar lēmumus, ar ko var ļaut neatskaitīt no izvešanas kvotām KN kodā 2620 iekļautos pelnus un citas atliekas, kas satur varu un vara sakausējumus, un KN kodā 740400 iekļautos vara un vara sakausējumu atgriezumus.

785. pants

1. Kad Kodeksa 145. panta 1. punktā minētie kompensācijas produkti ir laisti brīvā apgrozībā, īpašos tirdzniecības politikas pasākumus, kas attiecībā uz tādiem produktiem ir spēkā laikā, kad tiek pieņemta deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, piemēro tikai tad, ja tādu produktu izcelsme nav Kopienā Kodeksa 23. un 24. panta izpratnē.

2. Ar ievešanu saistītus tirdzniecības politikas pasākumus nepiemēro, ja izmanto standarta apmaiņas sistēmu, un tāpat tos nepiemēro remontiem vai papildu apstrādei, ko paredzēts veikt saskaņā ar Kodeksa 123. pantu.

7. iedaļa

Administratīvā sadarbība

786. pants

1. Par katru pieteikumu uz atļauju, kas noraidīts, pamatojoties uz saimniecisko nosacījumu neievērošanu, dalībvalstis Komisijai nosūta 107. pielikumā minēto informāciju.

2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju nosūta nākamā mēnesī pēc pieteikuma noraidīšanas. Komisija šo informāciju izplata pārējām dalībvalstīm, un vajadzības gadījumā to izskata Komiteja.

787. pants

1. Dalībvalstis Komisijai nosūta:

a) to muitas dienestu sarakstu, kurām iesniedzami pieteikumi uz atļaujām, izņemot gadījumos, kad to dara saskaņā ar 760. un 761. Pantu;

b) to muitas iestāžu sarakstu, kas ir pilnvarotas izdot atļaujas atbilstīgi 760. un 761. pantam.

2. Piemēro 649. panta 2. un 3. punktu.

IV SADAĻA

AR IZVEŠANU SAISTĪTI PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Galīga izvešana

788. pants

1. Par izvedēju Kodeksa 161. panta 5. punkta izpratnē uzskata personu, kuras vārdā tiek sagatavota izvešanas deklarācija un kura deklarācijas pieņemšanas laikā ir vai nu preču īpašnieks, vai kurai ir līdzīgas tiesības rīkoties ar precēm.

2. Ja saskaņā ar līgumu, uz kura pamata veic izvešanu, īpašumtiesības vai tamlīdzīgas tiesības rīkoties ar precēm ir ārpus Kopienas reģistrētai personai, tad par izvedēju uzskata to līgumslēdzēju pusi, kura ir reģistrēta Kopienā.

789. pants

Ja tiek slēgti apakšlīgumi, tad izvešanas deklarāciju var iesniegt arī tai muitas iestādei, kura atbild par apakšuzņēmēja reģistrācijas vietu.

790. pants

Ja administratīvu iemeslu dēļ nevar piemērot Kodeksa 161. panta 5. punkta pirmo teikumu, tad deklarāciju attiecīgā dalībvalstī var iesniegt jebkurā muitas iestādē, kurai ir kompetence saistībā ar konkrēto darbību.

791. pants

1. Ja ir attiecīgi pamatoti iemesli, tad izvešanas deklarāciju var pieņemt:

- cita muitas iestāde, kas nav Kodeksa 161. panta 5. punkta pirmajā teikumā minētā,

vai

- cita muitas iestāde, kas nav 790. pantā minētā.

Tādā gadījumā, pārbaudot aizliegumu un ierobežojumu piemērošanu, ņem vērā šādu īpašu situāciju.

2. Ja 1. punktā minētos gadījumos nav nokārtotas izvešanas formalitātes izvedējā dalībvalstī, tad muitas iestāde, kurā iesniegta izvešanas deklarācija, izvedējā dalībvalstī izraudzītai muitas iestādei nosūta vienotā administratīvā dokumenta kopiju.

792. pants

Neskarot 207. pantu, ja izvešanas deklarāciju sagatavo uz vienotā administratīvā dokumenta pamata, izmanto 1., 2. un 3. eksemplāru. Muitas iestāde, kurā iesniegta izvešanas deklarācija (izvešanas muitas iestāde), apzīmogo A aili un attiecīgos gadījumos aizpilda D aili. Preces atļaujot atlaist, izvešanas muitas iestāde patur 1. eksemplāru, 2. eksemplāru nosūta izvešanas muitas iestādes dalībvalsts statistikas iestādei, bet 3. eksemplāru izsniedz atpakaļ attiecīgai personai.

793. pants

1. Vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplāru, kā arī izvešanai atlaistās preces muitai uzrāda izvešanas muitas iestādē.

2. "Izvešanas muitas iestāde" ir:

a) saistībā ar precēm, ko izved pa dzelzceļu, pa pastu, pa gaisu vai pa jūru — muitas iestāde, kas atbild par vietu, kurā preces saskaņā ar vienotu pārvadājumu līgumu pārvešanai uz trešu valsti pārņem dzelzceļa sabiedrības, pasta iestādes, aviosabiedrības vai kuģošanas sabiedrības;

b) saistībā ar precēm, ko izved pa cauruļvadu, kā arī attiecībā uz elektroenerģiju — muitas iestāde, kuru izraudzījusies tā dalībvalsts, kurā reģistrēts izvedējs;

c) saistībā ar precēm, ko izved citos veidos, kā arī a) un b) apakšpunktā neparedzētos gadījumos — pēdējā muitas iestāde pirms preču izvešanas no Kopienas muitas teritorijas.

3. Izvešanas muitas iestāde pārliecinās par to, vai uzrādītās preces atbilst deklarētajām precēm, un pārrauga to fizisko izvešanu, ko tas apliecina ar vīzu 3. eksemplāra otrā pusē. Vīza ir zīmogs ar muitas iestādes nosaukumu un datumu. Izvešanas muitas iestāde 3. eksemplāru atdod atpakaļ uzrādītājai personai, lai tā to savukārt nogādātu atpakaļ deklarētājam.

Ja izvešanu veic pa daļām, tad vīzu dod tikai par faktiski izvestām precēm. Ja izvešanu pa daļām veic caur vairākām muitas iestādēm, tad izvešanas muitas iestāde, kurā tiek uzrādīts 3. eksemplāra oriģināls, pēc attiecīgi pamatota lūguma apliecina 3. eksemplāra kopiju par konkrēto preču katru daļu, lai šo kopiju varētu uzrādīt citā attiecīgā izvešanas muitas iestādē. Uz 3. eksemplāra oriģināla izdara attiecīgu atzīmi.

Ja visu darbību veic vienas dalībvalsts teritorijā, tad šī dalībvalsts var paredzēt, ka 3. eksemplārs nav jāvizē, un tādā gadījumā šo eksemplāru neizsniedz atpakaļ.

4. Ja izvešanas muitas iestāde konstatē preču iztrūkumu, tad tā izdara attiecīgu atzīmi uz uzrādītās deklarācijas kopijas un par to informē izvešanas muitas iestādi.

Ja izvešanas muitas iestāde konstatē preču pārpalikumu, tad tas šīs preces liedz izvest, kamēr nav nokārtotas izvešanas formalitātes.

Ja izvešanas muitas iestāde konstatē preču veidu nesakritību, tad tas šīs preces liedz izvest, kamēr nav nokārtotas izvešanas formalitātes, un par to informē izvešanas muitas iestādi.

5. Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos gadījumos izvešanas muitas iestāde izvešanas deklarācijas 3. eksemplāru saskaņā ar 3. punktu vizē pēc tam, kad tas uz pārvadājuma dokumenta sarkaniem burtiem atzīmējis vīzu "Izvešana" un uzlicis zīmogu. Ja gadījumos, kad pārvadājumus veic pa regulāriem jūras maršrutiem vai kā tiešus pārvedumus vai reisus uz galamērķi trešās valstīs, uzņēmēji darbību likumību spēj garantēt citiem līdzekļiem, tad vīza "Izvešana" nav obligāta.

6. Attiecībā uz precēm, ko uz trešu valsti vai uz izvešanas muitas iestādi nosūta saskaņā ar tranzīta procedūru, nosūtītāja muitas iestāde 3. eksemplāru vizē saskaņā ar 3. punktu un nogādā atpakaļ deklarētājam pēc tam, kad tas uz visiem tranzīta dokumenta eksemplāriem vai citiem atvietotājiem dokumentiem sarkaniem burtiem atzīmējis vīzu "Izvešana". Izvešanas muitas iestāde pārbauda preču fizisko izvešanu.

Šā panta pirmo daļu nepiemēro gadījumos, kad saskaņā ar 419. panta 4. un 7. punktu un 434. panta 6. un 9. punktu netiek prasīta uzrādīšana nosūtītājā muitas iestādē.

7. Izvešanas muitas iestāde var likt izvedējam sniegt pierādījumus par to, ka preces izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

794. pants

1. Preces, uz kurām neattiecas aizliegumi vai ierobežojumi un kuru vērtība uz vienu sūtījumu un uz vienu deklarētāju nepārsniedz EUR 3000, var deklarēt izvešanas muitas iestādē.

Dalībvalstis var noteikt, ka šo noteikumu nepiemēro gadījumos, kad izvešanas deklarācijas sagatavotāja persona ir profesionāls muitas aģents, kas rīkojas citu vārdā.

2. Mutiskas deklarācijas var sniegt tikai izvešanas muitas iestādē.

795. pants

Ja preces no Kopienas muitas teritorijas izved bez izvešanas deklarācijas, tad šo deklarāciju izvedējs iesniedz vēlāk tajā muitas iestādē, kura atbild par vietu, kurā izvedējs ir reģistrēts. Tādos gadījumos piemēro 790. pantu.

Tādu deklarāciju pieņem tikai tad, ja izvedējs attiecīgās muitas iestādes muitas dienestiem pieņemamā veidā sniedz pierādījumus par konkrēto preču veidu un daudzumu un par apstākļiem, kādos konkrētās preces izvestas no Kopienas muitas teritorijas. Minētā muitas iestāde vizē vienotā administratīvā dokumenta 3. eksemplāru.

Deklarācijas vēlāka pieņemšana neliedz uzlikt attiecīgos noteikumos paredzētus sodus un neskar sekas, kas varētu rasties saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku.

796. pants

1. Ja izvešanai atlaistas preces netiek izvestas no Kopienas muitas teritorijas, tad izvedējs par to tūlīt ziņo izvešanas muitas iestādei. Šai muitas iestādei nogādā atpakaļ attiecīgās deklarācijas 3. eksemplāru.

2. Ja gadījumos, kas minēti 793. panta 5. vai 6. punktā, saskaņā ar izmaiņām pārvadājuma līgumā pārvadājums, kuru bija paredzēts beigt ārpus Kopienas muitas teritorijas, beidzas minētajā teritorijā, tad attiecīgie uzņēmumi vai iestādes grozīto līgumu var izpildīt tikai tad, ja tam piekrīt 793. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā muitas iestāde vai — saistībā ar tranzītpārvadājumiem — nosūtītāja muitas iestāde. Tādos gadījumos jānogādā atpakaļ 3. eksemplārs.

2. NODAĻA

Pagaidu izvešana ar ATA karneti

797. pants

1. ATA karneti izvešanai var izmantot tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) ATA karnete ir izdota kādā Kopienas dalībvalstī un to ir vizējusi un par to ir galvojusi kāda Kopienā reģistrēta organizācija, kas ir dalībniece starptautiskā galvotāju tīklā.

Komisija publicē tādu organizāciju sarakstu;

b) ATA karneti izmanto vienīgi saistībā ar tādām Kopienas precēm:

- par kurām laikā, kad notikusi izvešana no Kopienas muitas teritorijas, nav kārtotas muitas izvešanas formalitātes ar nolūku nodrošināt saskaņā ar lauksaimniecības politiku pienākošos kompensācijas maksājumus vai citus izvešanas maksājumus,

- par kurām saskaņā ar lauksaimniecības politiku kopā ar prasību konkrētās preces izvest nav piešķirtas citas finansiālas priekšrocības,

- par kurām nav iesniegts atmaksāšanas lūgums;

c) tiek uzrādīti 221. pantā minētie dokumenti. Muitas dienesti var likt uzrādīt pārvadājuma dokumentu;

d) jābūt nolūkam preces atkal ievest.

2. Pagaidu izvešanai nododot preces, par kurām izdota ATA karnete, izvešanas muitas iestāde veic šādas formalitātes:

a) salīdzina izvešanas kupona A—G ailē sniegto informāciju ar precēm, uz kurām attiecas ATA karnete;

b) attiecīgos gadījumos karnetes pirmā lapā aizpilda aili "Muitas dienestu apliecinājums";

c) aizpilda izvešanas kupona pasakni un H aili;

d) ieraksta savu nosaukumu atkalievešanas kupona H.b) ailē;

e) patur izvešanas kuponu.

3. Ja tā izvešanas muitas iestāde, kas atrodas iekšzemē, nav izvešanas muitas iestāde, kas atrodas uz robežas, tad iekšzemē esošā izvešanas muitas iestāde veic 2. punktā minētās formalitātes, bet neaizpilda izvešanas pasakņa 7. aili, kas jāaizpilda izvešanas muitas iestādei uz robežas.

4. Preču atkalievešanai atvēlētais termiņš, ko muitas dienesti norāda izvešanas kupona H.b) ailē, nedrīkst pārsniegt karnetes derīguma termiņu.

798. pants

Ja preces, kas izvestas no Kopienas muitas teritorijas ar ATA karneti, vairs nav plānots atkal ievest, tad izvešanas muitas iestādei uzrāda izvešanas deklarāciju, kurā iekļauj 37. pielikumā minētos datus.

Kad tiek uzrādīta attiecīgā karnete, minētā muitas iestāde vizē izvešanas deklarācijas 3. eksemplāru un dzēš atkalievešanas kuponu un pasakni.

V SADAĻA

CITAS MUITAS APSTIPRINĀTAS APSTRĀDES VAI IZMANTOJUMI

1. NODAĻA

Brīvās zonas un brīvās noliktavas

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

799. pants

1. Šajā nodaļā "uzņēmējs" ir jebkura persona, kas uzglabā, apstrādā, pārdod vai pērk preces brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā.

2. Šās regulas 503. pantā dotās definīcijas attiecas arī uz šo nodaļu.

800. pants

Ja Kopienas aktos paredzēti tirdzniecības pasākumi attiecībā uz:

a) preču laišanu brīvā apgrozībā, tad tādus pasākumus nepiemēro ne brīdī, kad preces nodod brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, ne vēlāk, kamēr preces tur paliek;

b) preču ievešanu Kopienas muitas teritorijā, tad tādus pasākumus piemēro, kad brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā nodod ārpuskopienas preces;

c) preču izvešanu, tad tādus pasākumus piemēro, kad Kopienas preces no brīvās zonas vai no brīvās noliktavas izved no Kopienas muitas teritorijas. Tādas preces pārrauga muitas dienesti.

801. pants

Jebkura persona drīkst lūgt daļā Kopienas muitas teritorijas izveidot brīvu zonu vai brīvu noliktavu.

Kopienā izmantotās brīvās zonas ir uzskaitītas 108. pielikumā.

802. pants

Brīvo zonu iežogojumam un brīvo noliktavu telpām jābūt tādām, lai muitas dienesti no ārpuses tās varētu ērti pārraudzīt un lai preces nebūtu iespējams pretlikumīgi izvest.

Iežogojumam piegulošajai teritorijai jābūt tādai, lai muitas dienesti to varētu pienācīgi pārraudzīt. Iekļūt šajā teritorijā ir atļauts vienīgi ar muitas dienestu piekrišanu.

803. pants

1. Uz atļauju brīvajā zonā būvēt ēkas piesakās rakstiski.

2. Šā panta 1. punktā minētā atļaujā norāda darbības veidu, kādai ēka paredzēta, kā arī sniedz citu informāciju, lai muitas dienesti varētu izvērtēt, vai atļaujas piešķiršanai ir pamats.

3. Muitas dienesti atļauju dod gadījumos, kad tas nepārkāpj muitas likumdošanu.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro arī gadījumos, kad brīvajā zonā esošu ēku vai ēku, kas ir brīva noliktava, pārbūvē.

804. pants

Neskarot Kodeksa 168. panta 1. punktā minēto uzraudzību, muitas dienesti Kodeksa 168. panta 2. un 4. punktā minētās pārbaudes veic vienīgi atlases kārtībā vai tad, ja pastāv šaubas par attiecīgu tiesību aktu ievērošanu.

2. iedaļa

Brīvās zonās vai brīvās noliktavās veiktas darbības un krājumu uzskaites apstiprināšana

805. pants

Saistībā ar darbībām, kas minētas Kodeksa 176. panta 1. punktā, paziņošanu, kas minēta Kodeksa 172. panta 1. punktā, veic, iesniedzot pieteikumu uz 808. pantā minētās krājumu uzskaites apstiprināšanu.

806. pants

Uzņēmējs veic vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa nodarbinātas personas ievēro muitas tiesību normas.

807. pants

1. Pirms sākt darboties brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, pārstrādātājam no muitas dienestiem jāsaņem apstiprinājums par Kodeksa 176. pantā minēto krājumu uzskaiti.

2. Šā panta 1. punktā minēto apstiprinājumu dod tikai tādām personām, kas var garantēt to, ka tiks ievēroti brīvām zonām un brīvām noliktavām piemērotie noteikumi.

808. pants

1. Iepriekš 807. pantā minēto pieteikumu uz apstiprinājumu, še turpmāk "pieteikums", rakstiski iesniedz tās dalībvalsts izraudzītām muitas dienestiem, kurā atrodas attiecīgā brīvā zona vai brīvā noliktava.

2. Pieteikumā norāda, kuras no Kodeksa 176. panta 1. punktā minētām darbībām paredzēts veikt. Tāpat pieteikumā sīki apraksta krājumu uzskaiti, kas jau tiek veikta vai ko plānots veikt, to preču veidu un muitas statusu, uz kurām attiecas konkrētās darbības, vajadzības gadījumā — muitas procedūru, ar kuru saskaņā šīs darbības plānots veikt, kā arī jebkādu citu informāciju, kas muitas dienestiem vajadzīga, lai nodrošinātu brīvām zonām un brīvām noliktavām piemērotu noteikumu pareizu ievērošanu.

3. Pieteikumus un ar tiem saistītus dokumentus muitas dienesti saglabā vismaz trīs gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā pārstrādātājs beidz darbību brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā.

809. pants

Krājumu uzskaites apstiprinājumu, datētu un parakstītu, dod rakstveidā.

Par apstiprinājumu ziņo pretendentam.

Kopiju saglabā tikpat ilgi, cik minēts 808. panta 3. punktā.

810. pants

1. Muitas dienesti apstiprinājumu labo vai atsauc, ja tās personai, kurai apstiprinājums dots, aizliedz veikt kādu darbību brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā saskaņā ar Kodeksa 172. panta 2. vai 3. punktu.

2. Muitas dienesti apstiprinājumu atsauc, ja tās atklāj preču vairākkārtēju nozušanu, ko tām pieņemamā veidā nevar izskaidrot.

3. Ja apstiprinājumu atsauc, tad brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā vairs nav atļauts veikt darbības, uz kurām attiecas krājumu uzskaite.

3. iedaļa

Preču nodošana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā

811. pants

Neskarot 812. un 813. pantu, kad preces ieved brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, tās nav jāuzrāda un nav jāiesniedz muitas deklarācija.

Preču nogādi vietās, kurās paredzēts veikt attiecīgās darbības, tūlīt ņem 807. pantā minētā krājumu uzskaitē.

812. pants

Kodeksa 168. panta 4. punktā minētais pārvadājuma dokuments ir jebkurš ar pārvadājumu saistīts dokuments, piemēram, pavadzīme, paziņojums par piegādi, manifests vai pavadadrese, ar noteikumu, ka šādos dokumentos sniegta visa preču identificēšanai vajadzīgā informācija.

813. pants

1. Neskarot procedūras pabeigšanas vienkāršotu kārtību, ja preces, kurām piemēro kādu muitas procedūru, jāuzrāda muitas dienestiem saskaņā ar Kodeksa 170. panta 2. punkta a) apakšpunktu, tad kopā ar precēm jāuzrāda arī attiecīgs dokuments.

2. Ja procedūru "ievešana pārstrādei" vai pagaidu ievešanas procedūru pabeidz, kompensācijas produktus vai ievedamās preces sākotnēji nododot Kopienas ārējā tranzīta procedūrā, kam seko nodošana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā ar nolūku produktus vai preces vēlāk no Kopienas muitas teritorijas izvest, tad muitas dienesti atlases kārtībā pārbauda, vai krājumu uzskaitē ir reģistrētas 817. panta 3. punkta f) apakšpunktā minētās norādes.

Tāpat muitas dienesti pārliecinās par to, vai gadījumos, kad viens pārstrādātājs preces brīvajā zonā nodod citam pārstrādātājam, šis fakts tiek reģistrēts saņēmēja pārstrādātāja krājumu uzskaitē.

814. pants

Ja preces brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā ir ļauts novietot saskaņā ar lēmumu atmaksāt vai atlaist ievedmuitu, tad muitas dienesti izdod 887. panta 5. punktā minēto sertifikātu.

815. pants

Neskarot 823. pantu, nododot brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā preces, par kurām maksājama izvedmuita vai uz kurām attiecas citi izvešanas noteikumi un kuras muitas dienesti saskaņā ar Kodeksa 170. panta 3. punktu prasa uzrādīt muitas iestādē, nav nedz jāuzrāda kāds dokuments preču reģistrācijas laikā, nedz sistemātiski un vispārēji jāpārbauda pilnīgi visas nododamās preces.

816. pants

Ja muitas dienesti apliecina preču Kopienas vai ārpuskopienas statusu saskaņā ar Kodeksa 170. panta 4. punktu, tad tās izmanto 109. pielikumā doto veidlapu un ievēro turpat izklāstītos noteikumus.

4. iedaļa

Saimniekošana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā

817. pants

1. Pārstrādātājs, kurš saskaņā ar 807. pantu veic apstiprināto krājumu uzskaiti, tajā reģistrē visus datus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu.

2. Ja pārstrādātājs atklāj preču nelikumīgu nozušanu, viņš par to ziņo muitas dienestiem.

3. Neskarot 824. pantu, krājumu uzskaitē iekļaujami šādi dati:

a) dati par marķējumu, identifikācijas numuri, iepakojumu skaits un veids, preču daudzums un parastais tirdzniecības apraksts un, attiecīgos gadījumos, konteinera identifikācijas atzīmes;

b) informācija, kas vajadzīga preču uzraudzīšanai, jo īpaši, informācija par preču atrašanās vietu;

c) uzziņas dati pārvadājuma dokumentam, ko izmanto, preces ievedot brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā un izvedot no tās;

d) norāde par muitas statusu un, attiecīgos gadījumos, uzziņas dati sertifikātam, ar kuru muitas statusu apliecina saskaņā ar 816. pantu;

e) dati par parastiem apkopšanas veidiem;

f) gadījumos, kad ar preču ievešanu brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā tiek pabeigta procedūra "ievešana pārstrādei", pagaidu ievešanas procedūra vai muitas noliktavas procedūra, vai arī Kopienas ārējā tranzīta procedūra, kura pati par sevi pārtrauc kādu no iepriekš minētām procedūrām — norādes, kas minētas:

- 522. panta 4. punktā,

- 610. panta 1. punktā un 644. panta 1. punktā,

- 711. pantā,

g) gadījumos, kad preces Kopienas ārējā tranzīta procedūrā nododas pēc tam, kad tās izvestas no brīvas zonas vai brīvas noliktavas, un šo ārējā tranzīta procedūru pabeidz, preces atkal ievedot brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā — 818. panta 4. punktā minētā norāde;

h) dati par precēm, kurām brīdī, kad tās laiž brīvā apgrozībā vai uz laiku ieved, nepiemēro ievedmuitu vai tirdzniecības politikas pasākumus un kuru izmantošana un galamērķis ir jāpārbauda.

4. Gadījumos, kad uzskaite jāveic kādas muitas procedūras vajadzībām, tādā uzskaitē iekļautā informācija nav jānorāda 1. punktā minētā krājumu uzskaitē.

818. pants

1. Kodeksa 173. panta b) apakšpunktā minētie parastie apkopšanas veidi ir 69. pielikumā definētie veidi.

2. Ja apstrādes iznākumā ārpuskopienas precēm varētu uzlikt mazāku ievedmuitu salīdzinājumā ar to, kāda uzliekama pirms apstrādes, tad tādu apstrādi drīkst veikt ar nosacījumu, ka saskaņā ar 523. panta 1. un 2. punktu Kodeksa 178. panta 2. punktā minēto lūgumu iesniedz vienlaikus ar pieteikumu uz atļauju.

3. Ja apstrādes iznākumā precēm varētu uzlikt lielāku ievedmuitu salīdzinājumā ar to, kāda uzliekama pirms apstrādes, tad tādu apstrādi veic bez atļaujas, un attiecīgā persona vairs nedrīkst iesniegt Kodeksa 178. panta 2. punktā minēto lūgumu.

4. Ja brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā nodotas preces deklarē kādai muitas noteikumos atzītai izmantošanai, kas nav laišana brīvā apgrozībā vai atkalizvešana, vai nodod pagaidu glabāšanā un piemēro 2. punktu, tad 31. ailē deklarācijā, ar ko preces nodod tādai apstrādei vai izmantošanai, vai preču aprakstam paredzētā ailē dokumentā, ko izmanto pagaidu glabāšanai, ir viena no šādām norādēm:

- Mercancías MU,

- SB-varer,

- UB-Waren,

- Εμπορεύματα ΣΕ,

- UFH goods,

- Marchandises MU,

- Merci MU,

- GB-goederen,

- Mercadorias MU.

5. Ja preces, uz kurām attiecas 2. punkts, pēc tam, kad tās nodotas kādā muitas procedūrā, laiž brīvā apgrozībā vai nodod citā muitas procedūrā, kas varētu radīt muitas parādu, izmanto 70. pielikumā minēto INF 8 informācijas lapu.

Muitas dienesti, kuros preces nodod laišanai brīvā apgrozībā vai citā muitas procedūrā, kas varētu radīt muitas parādu, INF 8 informācijas lapu, ko tie vizē, izmanto, lai lūgtu tiem muitas dienestiem, kuru kompetencē ir pārraudzīt brīvo zonu vai brīvo noliktavu, kurā veikta parastā apkope, norādīt deklarēto preču veidu, muitas vērtību un daudzumu, ko ņemtu vērā, ja attiecīgās preces tādos veidos nebūtu apkoptas.

INF 8 veidlapas oriģinālu nosūta muitas dienestiem, kuru kompetencē ir pārraudzīt brīvo zonu vai brīvo noliktavu; kopiju patur muitas dienesti, kas vizējuši veidlapas 14. aili.

Muitas dienests, kura kompetencē ir brīvās zonas vai brīvās noliktavas pārraudzīšana, ieraksta informāciju 11., 12. un 13. ailē, vizē 15. aili un INF 8 veidlapas oriģinālu nosūta atpakaļ 4. ailē minētajai muitas iestādei.

6. Deklarētājs INF 8 veidlapu brīdī, kad preces izved no brīvās zonas vai brīvās noliktavas, var lūgt izsniegt arī tad, ja preces nodod kādā citā muitas procedūrā, kas nav laišana brīvā apgrozībā vai atkalizvešana.

Tādā gadījumā muitas dienests, kuras kompetencē ir brīvās zonas vai brīvās noliktavas pārraudzīšana, ieraksta informāciju 11., 12. un 13. ailē, vizē 15. aili un INF 8 veidlapas oriģinālu izsniedz atpakaļ deklarētājam.

819. pants

1. Neskarot Kodeksa 175. panta 2. punktu, ja brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā brīvā apgrozībā laiž ārpuskopienas preces, tad 253. panta 3. punktā paredzēto procedūru piemēro bez muitas dienestu iepriekšējas atļaujas. Tādā gadījumā 809. pantā minētā krājumu uzskaites apstiprināšana ietver arī tādas krājumu uzskaites izmantošanu, lai pārbaudītu laišanas brīvā apgrozībā vienkāršoto procedūru.

2. Saskaņā ar 1. punktu brīvā apgrozībā laistu preču Kopienas statusu apliecina ar 109. pielikumā minēto dokumentu, ko izsniedz pārstrādātājs.

5. iedaļa

Preču izvešana no brīvām zonām vai brīvām noliktavām

820. pants

Datus par preču izvešanu no vietām, ko izmanto attiecīgās darbības veikšanai, tūlīt ņem 807. pantā minētajā krājumu uzskaitē, lai šos datus varētu izmantot par pamatu 822. pantā minētām muitas dienestu pārbaudēm.

821. pants

Neskarot procedūras, kas ievērojamas gadījumos, kad izvešanai piemēro izvedmuitu vai tirdzniecības politikas pasākumus, kā arī neskarot 6. iedaļas noteikumus, ja preces no Kopienas muitas teritorijas izved tieši, tad nav jāuzrāda ne preces, ne muitas deklarācija.

822. pants

Neskarot 827. pantu, lai pārliecinātos par to, vai ir ievēroti noteikumi par tādu preču izvešanu, atkalizvešanu vai nosūtīšanu, kas izvestas no brīvas zonas vai brīvas noliktavas, muitas dienesti atlases kārtībā pārbauda pārstrādātāja krājumu uzskaiti.

6. iedaļa

Īpaši noteikumi par Kopienas lauksaimniecības precēm

823. pants

1. Priekšmaksas preces, kas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā nodotas saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 565/80 5. pantu, uzrāda un par tām iesniedz muitas deklarāciju.

2. Šā panta 1. punktā minēto deklarāciju sagatavo saskaņā ar 530. pantu.

824. pants

Šās regulas 807. pantā minētā krājumu uzskaitē papildus 817. pantā minētiem datiem norāda dienu, kurā priekšmaksas preces nodotas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, kā arī reģistrācijas deklarācijas uzziņas datus.

825. pants

Darbībām ar priekšmaksas precēm piemēro 532. pantu.

826. pants

Priekšmaksas pamatproduktu apstrādi brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā veic saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 565/80 4. pantu.

827. pants

1. Priekšmaksas preces deklarē izvešanai un izved no Kopienas muitas teritorijas termiņos, kas noteikti Kopienas tiesību aktos attiecībā uz lauksaimniecību.

2. Šā panta 1. punktā minēto deklarāciju sagatavo saskaņā ar 534. pantu.

3. Neskarot Padomes Regulu (EEK) Nr. 386/90 [32], muitas dienesti, pamatojoties uz krājumu uzskaiti, atlases kārtībā pārbauda, vai 1. punktā minētie termiņi ir ievēroti.

828. pants

Provianta noliktavu brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā var veidot saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3665/87 [33] 38. pantu.

7. iedaļa

Procedūras, kas piemērojamas gadījumos, kad brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā izmanto procedūru "ievešana pārstrādei" (atlikšanas sistēma) vai pārstrādi muitas kontrolē

829. pants

Apstrādi, ko brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā veic saskaņā ar procedūru "ievešana pārstrādei" (atlikšanas sistēma) vai kā pārstrādi muitas kontrolē, neveic, pirms nav dota 556. vai 652. pantā minētā atļauja.

Atļaujā norāda brīvo zonu vai brīvo noliktavu, kurā paredzēts veikt apstrādi.

830. pants

Muitas dienesti neļauj izmantot šajā iedaļā paredzētās vienkāršotās procedūras, ja netiek garantēta darbību pareiza veikšana.

Muitas dienesti atļauju var atteikt personām, kuras ievešanu pārstrādei vai pārstrādi muitas kontrolē neveic bieži.

831. pants

1. Atļaujas turētājs saskaņā ar 556. panta 3. punktu vai 652. panta 3. punktu veic uzskaiti par ievešanu pārstrādei vai uzskaiti par pārstrādi muitas kontrolē, šādā uzskaitē iekļaujot arī atļaujas uzziņas datus.

2. Gatavojot 595. vai 664. pantā minēto izpildes norēķinu, atsauce uz ierakstiem 1. punktā minētā uzskaitē aizstāj atsauci uz 595. panta 3. punktā vai 664. panta 3. punktā minētām deklarācijām un dokumentiem.

832. pants

1. Ja preces procedūrā "ievešana pārstrādei" vai pārstrādei muitas kontrolē nodod brīdī, kad tās ieved brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, tad piemēro 276. pantā paredzēto vietējās muitošanas procedūru.

2. Taču pārstrādātājs preču nodošanai procedūrā "ievešana pārstrādei" vai pārstrādei muitas kontrolē var lūgt piemērot parasto procedūru.

3. Gadījumos, kad saskaņā ar 276. pantu piemēro vietējās muitošanas procedūru, ieraksts uzskaitē par ievešanu pārstrādei vai uzskaitē par pārstrādi muitas kontrolē aizstāj ierakstu brīvās zonas vai brīvās noliktavas krājumu uzskaitē.

4. Ierakstā uzskaitē par ievešanu pārstrādei vai uzskaitē par pārstrādi muitas kontrolē iekļauj atsauci uz dokumentu, ar kuru preces pārvadātas.

833. pants

1. Ja procedūrā "ievešana pārstrādei" vai pārstrādei muitas kontrolē nodod preces, kas jau atrodas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, tad piemēro 276. pantā paredzēto vietējās muitošanas procedūru.

2. Uzziņas datus par ierakstiem uzskaitē par ievešanu pārstrādei vai uzskaitē par pārstrādi muitas kontrolē ņem brīvās zonas vai brīvās noliktavas krājumu uzskaitē.

834. pants

1. Procedūru "ievešana pārstrādei" vai pārstrādi muitas kontrolē attiecībā uz brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā novietotiem kompensācijas produktiem, pārstrādes produktiem vai precēm nemainītā veidā pabeidz, izdarot attiecīgu ierakstu brīvās zonas vai brīvās noliktavas krājumu uzskaitē. Uzziņas datus par tādu ierakstu reģistrē attiecīgi vai nu uzskaitē par ievešanu pārstrādei, vai uzskaitē par pārstrādi muitas kontrolē.

2. Brīvās zonas vai brīvās noliktavas krājumu uzskaitē ieraksta 610. pantā minētās norādes.

835. pants

1. Ja procedūru "ievešana pārstrādei" attiecībā uz kompensācijas produktiem vai precēm nemainītā veidā vai pārstrādi muitas kontrolē attiecībā uz pārstrādes produktiem vai precēm nemainītā veidā pabeidz brīdī, kad minētos produktus vai preces no brīvās zonas vai brīvās noliktavas izved atkalizvešanas kārtībā, tad piemēro 283. pantā paredzēto vietējās muitošanas procedūru.

Neskarot procedūras, kas ievērojamas gadījumos, kad izvešanai piemēro izvedmuitu vai tirdzniecības politikas pasākumus, ja produktus vai preces, kas atrodas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, no Kopienas muitas teritorijas izved tieši, tad netiek prasīta izvešanas deklarācija.

2. Ja procedūru "ievešana pārstrādei" attiecībā uz kompensācijas produktiem vai precēm nemainītā veidā vai pārstrādi muitas kontrolē attiecībā uz pārstrādes produktiem vai precēm nemainītā veidā pabeidz brīdī, kad minētos produktus vai preces no brīvās zonas vai brīvās noliktavas izved, tās laižot brīvā apgrozībā, tad piemēro 263.—276. pantā paredzēto vietējās muitošanas procedūru.

3. Ja procedūru "ievešana pārstrādei" vai pārstrādi muitas kontrolē pabeidz brīdī, kad kompensācijas produktus, pārstrādes produktus vai preces nemainītā veidā no brīvā zonas vai brīvās noliktas izved, lai tās nodotu citā procedūrā, kas nav laišana brīvā apgrozībā vai izvešana, tad piemēro tādiem gadījumiem paredzētas parastās vai vienkāršotās procedūras.

4. Pēc analoģijas piemēro 832. panta 2. punktu.

5. Gadījumos, kad piemēro 1. un 2. punktu, kompensācijas produktus, pārstrādes produktus vai preces nemainītā veidā izvedot no brīvas zonas vai brīvas noliktavas, šis fakts brīvās zonas vai brīvās noliktavas krājumu uzskaitē nav jāreģistrē.

836. pants

Šās regulas 835. panta 2. un 5. punkts neskar Kodeksa 122., 135. un 136. panta piemērošanu attiecībā uz maksājumu uzlikšanu precēm vai produktiem, kam piemēro procedūru "ievešana pārstrādei" vai procedūru pārstrādei muitas kontrolē.

837. pants

Pēc katra ceturkšņa līdz nākamā mēneša beigām Vācijas Federatīvās Republikas muitas dienesti nosūta Komisijai 85. pielikumā minēto informāciju par iepriekšējā ceturksnī Vecajā Hamburgas brīvostā izdotām vai grozītām atļaujām, uz kurām neattiecas procedūrai "ievešana pārstrādei" noteiktie saimnieciskie nosacījumi.

838. pants

Kopienas statusu kompensācijas vai pārstrādes produktiem vai precēm nemainītā veidā, ko laiž brīvā apgrozībā vai nu brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, vai arī no turienes izvedot, apliecina ar 109. pielikumā minēto dokumentu, ko izsniedz pārstrādātājs.

Šā panta pirmo daļu piemēro arī tādiem kompensācijas produktiem vai precēm nemainītā veidā, ko Kopienas tirgū laiž saskaņā ar 580. panta 3. punktu.

839. pants

Ierakstiem uzskaitē par ievešanu pārstrādei vai uzskaitē par pārstrādi muitas kontrolē jābūt tādiem, lai muitas dienesti jebkurā laikā varētu pārbaudīt visu to preču vai produktu stāvokli, kas nodoti kādā no attiecīgām procedūrām vai brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā.

8. iedaļa

Informācijas iesniegšana

840. pants

1. Dalībvalstu muitas dienesti Komisijai dara zināmu šādu informāciju:

a) brīvās zonas, ko dalībvalstis izraugās, vai jau izraudzītas brīvās zonas, kas sāk darboties, kā arī brīvās noliktavas, ko dalībvalstis ir atļāvušas veidot un ekspluatēt, neatkarīgi no tādu zonu vai noliktavu apraksta;

b) izraudzītie muitas muitas dienesti, kuriem iesniedzams 808. pantā minētais pieteikums;

c) izmaiņas kārtībā, ar kuru saskaņā atbilstīgi Kodeksa 173. pantam kontrolē procedūru "ievešana pārstrādei" vai pārstrādi muitas kontrolē.

2. Komisija 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju publicē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

2. NODAĻA

Atkalizvešana, iznīcināšana un atteikšanās par labu valsts kasei

841. pants

Ja atkalizvešanai tiek prasīta muitas deklarācija, tad pēc analoģijas piemēro 788.—796. pantu, neskarot īpašos noteikumus, kas varētu būt piemērojami, pabeidzot iepriekšējo muitas procedūru ar saimniecisku ietekmi.

842. pants

1. Piemērojot Kodeksa 182. panta 3. punktu, paziņojumu par preču iznīcināšanu sagatavo rakstiski, un to paraksta attiecīgā persona. Paziņošana jāveic laicīgi, lai muitas dienesti varētu pārraudzīt iznīcināšanu.

2. Ja par konkrētām precēm muitas dienesti jau ir pieņēmuši deklarāciju, tad šie dienesti deklarācijā izdara atsauci uz iznīcināšanu un deklarāciju dzēš saskaņā ar Kodeksa 66. pantu.

Muitas dienesti, kas piedalās preču iznīcināšanā, veidlapā vai deklarācijā ieraksta iznīcināšanas rezultātā radušos atkritumu vai lūžņu veidu un daudzumu, lai noteiktu tiem piemērojamos muitošanas elementus, kas izmantojami, atkritumus vai lūžņus nododot citai muitas noteikumos atzītai izmantošanai.

3. Šā panta 2. punkta pirmās daļas noteikumi pēc analoģijas attiecas arī uz precēm, no kurām atsakās par labu valsts kasei.

VI SADAĻA

PRECES, KO IZVED NO KOPIENAS MUITAS TERITORIJAS

843. pants

1. Ja nevienā muitas procedūrā nenodotas preces, kuru izvešana no Kopienas ir aizliegts vai kuru izvešanai piemēro ierobežojumus, izvedmuitu vai citus izvešanas maksājumus, no Kopienas muitas teritorijas izved ar nolūku tās ievest atpakaļ tās pašas teritorijas citā daļā, tad par tādu izvešanu saskaņā ar 472.—495. pantu jāsagatavo T5 kontroleksemplārs.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro aviosabiedrību vai kuģošanas sabiedrību pārvadājumiem, ar noteikumu, ka tādus jūras pārvadājumus regulāri pa tiešu maršrutu veic bez piestāšanas ārpus Kopienas muitas teritorijas.

3. T5 kontroleksemplāru var sagatavot jebkura muitas iestāde, kurā uzrāda attiecīgās preces, un to kopā ar attiecīgajām precēm jāuzrāda izvešanas muitas iestādē.

4. Kontroleksemplārā norādāmi šādi dati:

- 31. un 33. ailē — preču apraksts un attiecīgais kombinētās nomenklatūras kods,

- 38. ailē — preču tīrsvars,

- 104. ailē — jāievelk ķeksītis ailē

"Cits (norādīt konkrēti)"

un drukātiem burtiem jāieraksta viena no šādām frāzēm:

"Izvešana no Kopienas ierobežota. Preces paredzēts ievest atpakaļ Kopienas teritorijā",

"Par izvešanu no Kopienas uzliekams nodoklis. Preces paredzēts ievest atpakaļ Kopienas teritorijā".

5. T5 kontroleksemplāra oriģinālu kopā ar precēm uzrāda muitas iestādē, kas atbild par vietu, kurā preces ieved atpakaļ Kopienas muitas teritorijā.

6. Iepriekš 5. punktā minētā muitas iestāde pēc tam, kad tā vizējusi aili "J: Izmantošanas un/vai galamērķa kontrole", ievelkot krustiņu pirmajā ailē un ierakstot datumu, kurā preces ieved atpakaļ Kopienas muitas teritorijā, T5 kontroleksemplāru tūlīt nosūta atpakaļ tā sagatavotājai muitas iestādei.

Ailē "Piezīmes" reģistrē pārkāpumus.

III DAĻA

ATPAKAĻ NOSŪTĪTAS PRECES

844. pants

1. Saskaņā ar Kodeksa 185. panta 2. punkta b) apakšpunktu šādas preces atbrīvo no ievedmuitas:

- iepriekš no Kopienas muitas teritorijas izvestas preces, par kurām ir nokārtotas muitas izvešanas formalitātes, lai saņemtu kompensācijas maksājumus vai citas summas, kas saistībā ar izvešanu paredzētas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku,

vai

- preces, par kurām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku ir piešķirtas citas finansiālas priekšrocības, kas nav minētie kompensācijas maksājumi vai citas summas, bet kas rada saistības šīs preces izvest,

ar noteikumu, ka tiek konstatēts, ka kompensācijas maksājumi vai citas summas ir atmaksātas, ka kompetentās iestādes ir veikušas vajadzīgos pasākumus tādu summu ieturēšanai, ka citas finansiālās priekšrocības ir atceltas un ka šīs preces:

(i) valstī, uz kuru tās tika nosūtītas, nevarēja nodot vietējam patēriņam, pamatojoties uz tādā valstī spēkā esošiem tiesību aktiem;

(ii) sūtījuma saņēmējs sūta atpakaļ kā defektīvas vai neatbilstošas attiecīgā līguma noteikumiem;

(iii) tiek atkal ievestas uz Kopienas muitas teritoriju, jo tās nebija iespējams izmantot paredzētam mērķim tādu apstākļu dēļ, kas ir ārpus izvedēja kontroles.

2. Iepriekš 1. punkta (iii) nodalījumā minētie apstākļi, cita starpā, ir šādi:

a) preces uz Kopienas muitas teritoriju sūta atpakaļ tādēļ, ka pirms to piegādes saņēmējam ir bojātas vai nu pašas preces, vai arī transportlīdzeklis, ar kurām tās pārvadā;

b) preces, kas sākotnēji izvestas ar nolūku tās patērēt vai pārdot tirdzniecības izstādē vai tamlīdzīgā pasākumā, tādā veidā nav patērētas vai pārdotas;

c) preces nav bijis iespējams nogādāt saņēmējam, pamatojoties uz tā fizisku vai juridisku nespēju pildīt līgumu, ar kuru saskaņā preces izvestas;

d) preces nav bijis iespējams nogādāt saņēmējam, pamatojoties uz dabas apstākļiem vai politiskiem vai sociāliem nemieriem, vai arī preces saņēmējam piegādātas pēc obligātā piegādes termiņa, kas noteikts līgumā, ar kuru saskaņā preces izvestas;

e) produkti, uz kuriem attiecas kopīga augļu un dārzeņu tirgus organizācija, ir izvesti un nosūtīti pārdošanai pa sūtījumiem, bet tie nav pārdoti galamērķa trešas valsts tirgū.

3. Preces, ko saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku izved ar izvešanas sertifikātu vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu, no ievedmuitas neatbrīvo, ja vien netiek konstatēts, ka ir ievēroti attiecīgie Kopienas noteikumi.

4. Šā panta 1. punktā minētās preces no ievedmuitas neatbrīvo, ja tās brīvā apgrozībā Kopienas muitas teritorijā nelaiž divpadsmit mēnešu laikā no dienas, kurā nokārtotas ar to izvešanu saistītās muitas formalitātes.

845. pants

Atpakaļ nosūtītas preces no ievedmuitas atbrīvo pat tad, ja tās ir tikai daļa no precēm, kas iepriekš izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

Tas pats attiecas uz precēm, kas ir rezerves daļas vai palīgdetaļas iepriekš no Kopienas muitas teritorijas izvestām mašīnām, instrumentiem, aparātiem vai citiem produktiem.

846. pants

1. Ar izņēmumu no Kodeksa 186. panta, no ievedmuitas atbrīvo preces šādās situācijās:

a) preces, kas pēc to izvešanas no Kopienas muitas teritorijas, apstrādās vienīgi tik daudz, cik tas vajadzīgs to saglabāšanai labā stāvoklī, vai kurām mainīts vienīgi izskats;

b) preces, kas pēc to izvešanas no Kopienas muitas teritorijas, apstrādātas vairāk, nekā tas vajadzīgs tikai to saglabāšanai labā stāvoklī vai izskata maiņai, bet kas izrādījušās defektīvas vai nederīgas paredzētajam izmantojumam, ar noteikumu, ka ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

- preču apstrādes vienīgai nolūks bijis preču remonts vai atjaunošana labā stāvoklī,

- preču nederība paredzētajam izmantojumam tikusi atklāta tikai pēc tam, kad apstrāde jau sākta.

2. Ja atpakaļ nosūtītas preces apstrādātas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu un ja tādas apstrādes dēļ gadījumos, kad piemērotu režīmu "izvešana pārstrādei", šīm precēm būtu uzliekama ievedmuita, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par ievedmuitas uzlikšanu saskaņā ar minēto režīmu.

Taču, ja preces remontētas vai atjaunotas labā stāvoklī, pamatojoties uz neparedzamiem apstākļiem ārpus Kopienas muitas teritorijas, un ja šo faktu muitas dienestiem pieņemamā veidā apliecina, tad atbrīvojumu no ievedmuitas piešķir ar noteikumu, ka atpakaļ nosūtīto preču vērtība pēc attiecīgā remonta vai atjaunošanas nav lielāka par šo preču vērtību laikā, kad tās izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

3. Piemērojot 2. punkta otro daļu:

a) "remonts vai atjaunošana labā stāvoklī" ir darbības, kuru mērķis ir labot aktuālus defektus vai materiālus bojājumus, kas precēm radušies ārpus Kopienas muitas teritorijas, un bez kuru veikšanas preces vairs nevarētu parastā veidā izmantot paredzētiem mērķiem;

b) atpakaļ nosūtīto preču vērtību pēc remonta vai atjaunošanas neuzskata par lielāku par šo preču vērtību laikā, kad tās izvestas no Kopienas muitas teritorijas, ja remonts vai atjaunošana veikta tikai tādā apmērā, kāds vajadzīgs, lai preces varētu turpināt izmantot tādā pašā veidā kā to izvešanas laikā.

Gadījumos, kad, veicot remontu vai atjaunošanu labā stāvoklī, precēs jāiekļauj rezerves daļas, izmanto tikai tās rezerves daļas, kas absolūti nepieciešamas, lai preces varētu izmanot tādā pašā veidā kā to izvešanas laikā.

847. pants

Kārtojot muitas izvešanas formalitātes, muitas dieensti pēc attiecīgās personas lūguma izsniedz dokumentu, kurā iekļauj informāciju, kas vajadzīga preču identificēšanai, tās nosūtot atpakaļ uz Kopienas muitas teritoriju.

848. pants

1. Atpakaļ nosūtīt ļauj šādas preces:

- preces, par kurām papildus deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā tiek uzrādīti šādi dokumenti:

a) izvešanas deklarācijas eksemplārs, ko muitas dienesti izsnieguši atpakaļ izvedējam, vai minētā dokumenta kopija, ko par pareizu apliecinājušas minētie dienesti; vai

b) 850. pantā minētā informācijas lapa.

Ja pierādījumi, kas pieejami muitas dienestiem atkalievešanas muitas iestādē vai ko šie dienesti var uzzināt no attiecīgās personas, liecina, ka brīvai apgrozībai deklarētās preces sākotnēji izvestas no Kopienas muitas teritorijas un izvešanas laikā ir izpildīti atpakaļ nosūtīšanas nosacījumi, tad a) un b) apakšpunktā minētos dokumentus neprasa uzrādīt.

- preces, par kurām Kopienā ir izdota ATA karnete.

Šīs preces ļauts nosūtīt atpakaļ, ievērojot Kodeksa 185. pantā noteiktos limitus, pat tad, ja beidzies ATA karnetes derīguma termiņš.

Jebkurā gadījumā kārto 290. panta 2. punktā noteiktās formalitātes.

2. Šā panta 1. punkta pirmais ievilkums neattiecas uz starptautiskiem pārvadājumiem, kuros pārvadā iepakojuma materiālus, transportlīdzekļus vai konkrētas preces, ko ieved saskaņā ar kādu īpašu muitas režīmu, ja konkrētos apstākļos muitas dokumentus neprasa uzrādīt atbilstīgi autonomiem vai līgtiem noteikumiem.

Tāpat minētais ievilkums neattiecas uz gadījumiem, kad preces laišanai brīvā apgrozībā var deklarēt mutiski vai citādi.

3. Muitas dienesti atkalievešanas muitas iestādē gadījumos, kad tās to uzskata par vajadzīgu, var prasīt, lai attiecīgā persona sniegtu papildu pierādījumus, kas cita starpā vajadzīgi atpakaļ nosūtīto preču identificēšanai.

849. pants

1. Deklarācijai par tādu preču laišanu brīvā apgrozībā, par kuru izvešanu varētu būt bijis jākārto muitas izvešanas formalitātes, lai saņemtu kompensācijas maksājumus vai citas summas, kas saistībā ar izvešanu paredzētas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, pievieno ne tikai 848. pantā minētos dokumentus, bet arī sertifikātu, ko izdevušas iestādes, kuras izvešanas dalībvalstī atbild par tādu kompensācijas maksājumu vai summu piešķiršanu. Šajā sertifikātā iekļaujami dati, kas vajadzīgi, lai muitas iestāde, kurā attiecīgās preces deklarētas brīvai apgrozībai, varētu redzēt, ka šis sertifikāts attiecas uz konkrētām precēm.

2. Ja par preču izvešanu nav kārtotas muitas izvešanas formalitātes, lai saņemtu kompensācijas maksājumus vai citas summas, kas saistībā ar izvešanu paredzētas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, tad sertifikātā iekļauj vienu no šādām norādēm:

- Sin concesión de restituciones u otras cantidades a la exportación;

- Ingen restitutioner eller andre beløb ydet ved udførslen;

- Keine Ausfuhrerstattungen oder sonstige Ausfuhrvergünstigungen;

- Δεν έτυχαν επιδοτήσεων ή άλλων χορηγήσεων κατά την εξαγωγή;

- No refunds or other amounts granted on exportation;

- Sans octroi de restitutions ou autres montants à l'exportation;

- Senza concessione di restituzioni o altri importi all'esportazione;

- Geen restituties of andere bij de uitvoer verleende bedragen;

- Sem concessão de restituicões ou outros montantes na exportação.

3. Ja par preču izvešanu ir kārtotas muitas izvešanas formalitātes, lai saņemtu kompensācijas maksājumus vai citas summas, kas saistībā ar izvešanu paredzētas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, tad sertifikātā iekļauj vienu no šādām norādēm:

- Restituciones y otras cantidades a la exportación reintegradas por … (cantidad);

- De ved udførslen ydede restitutioner eller andre beløb er tilbagebetalt for … (mængde);

- Ausfuhrerstattungen und sonstige Ausfuhrvergünstigungen für… (Menge) zurückbezahlt;

- Επιδοτήσεις και άλλες χορηγήσεις κατά την εξαγωγή επεστράφησαν για … (ποσότης);

- Refunds and other amounts on exportation repaid for … (quantity);

- Restitutions et autres montants à l'exportation remboursés pour … (quantité);

- Restituzioni e altri importi all'esportazione rimborsati per … (quantità);

- Restituties en andere bedragen bij de uitvoer voor … (hoeveelheid) terugbetaald;

- Restituições e outros montantes na exportação reembolsados para … (quantidade);

vai

- Titulo de pago de restituciones u otras cantidades a la exportación anulado por … (cantidad);

- Ret til udbetaling af restitutioner eller andre beløb ved udførslen er annullerei for … (mængde);

- Auszahlungsanordnung über die Ausfuhrerstattungen und sonstigen Ausfuhrvergünstigungen für… (Menge) ungültig gemacht;

- Αποδεικτικό πληρωμής επιδοτήσεων ή άλλων χορηγήσεων κατά την εξαγωγή ακυρωμένο για … (ποσότης),

- Entitlement to payment of refunds or other amounts on exportation cancelled for … (quantity);

- Titre de paiement des restitutions ou autres montants à l'exportation annulé pour … (quantité);

- Titolo di pagamento delle restituzioni o di altri importi all'esportazione annullato per … (quantità);

- Aanspraak op restituties of andere bedragen bij uitvoer vervallen voor … (hoeveelheid);

- Titulo de pagamento de restituições ou outros montantes na exportação anulado para … (quantidade);

atkarībā no tā, vai muitas iestādes jau ir vai vēl nav izmaksājušas kompensācijas maksājumus vai citas summas, kas pienākas līdz ar izvešanu.

4. Gadījumā, kas minēts 848. panta 1. punkta pirmā ievilkuma b) apakšpunktā, 1. punktā minēto sertifikātu sagatavo kā 850. pantā minēto INF 3 informācijas lapu.

5. Ja muitas dienesti muitas iestādē, kurā preces deklarē laišanai brīvā apgrozībā, spēj pārliecināties, ka kompensācijas maksājumi vai citas summas, kas saistībā ar izvešanu paredzētas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, nav piešķirtas un nevar tikt piešķirtas vēlāk, tad 1. punktā minētais sertifikāts netiek prasīts.

850. pants

INF 3 informācijas lapai veidlapā, kas atbilst 110. pielikumā dotam paraugam, sagatavo vienu oriģinālu un divas kopijas.

851. pants

1. Ievērojot šā panta 3. punktu, INF 3 informācijas lapu muitas dienesti izvešanas muitas iestādē pēc izvedēja lūguma izdod tad, kad par attiecīgām precēm ir nokārtotas izvešanas formalitātes, ja izvedējs paziņo, ka šīs preces varētu ievest atpakaļ caur citu muitas iestādi, kas nav izvešanas muitas iestāde.

2. Tāpat INF 3 informācijas lapu muitas dienesti izvešanas muitas iestādē pēc izvedēja lūguma var izdot pēc izvešanas formalitāšu nokārtošanas par attiecīgām precēm, ar noteikumu, ka šīs iestādes, pamatojoties uz to rīcībā esošu informāciju, redz, ka izvedēja lūgumā norādītie dati attiecas uz izvestajām precēm.

3. Attiecībā uz 849. panta 1. punktā minētām precēm INF 3 informācijas lapu var izdot tikai pēc tam, kad ir nokārtotas attiecīgās muitas izvešanas formalitātes, ja ir ievērots šā panta 2. punkts.

Turklāt minēto informācijas lapu var izdot tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) muitas dienesti iepriekš ir aizpildījuši un vizējuši B aili; un

b) gadījumos, kad tiek prasīts aizpildīt A aili — muitas dienesti iepriekš ir aizpildījušas un vizējušas arī šo aili.

852. pants

1. INF 3 informācijas lapā iekļauj visus informācijas punktus, kas muitas dienestiem vajadzīga izvesto preču identificēšanai.

2. Gadījumos, kad izvestās preces Kopienas muitas teritorijā paredzēts ievest atpakaļ caur vairākām muitas iestādēm, kas nav izvešanas muitas iestādes, izvedējs var lūgt izdot vairākas INF 3 informācijas lapas, kas aptver izvesto preču kopējo daudzumu.

Tāpat izvedējs var lūgt INF 3 informācijas lapas izdevējām muitas dienestiem šo lapu aizstāt ar vairākām jaunām INF 3 informācijas lapām, kas aptver sākotnējā INF 3 informācijas lapā iekļauto preču kopējo daudzumu.

Izvedējs var lūgt INF 3 informācijas lapu izdot tikai par daļu no izvestajām precēm.

853. pants

INF 3 informācijas lapas oriģinālu un vienu kopiju izsniedz atpakaļ izvedējam uzrādīšanai atkalievešanas muitas piestādē. Otru kopiju savā arhīvā patur informācijas lapas izdevējas muitas dienesti.

854. pants

Atkalievešanas muitas iestāde INF 3 informācijas lapas oriģinālā un kopijā ieraksta izvesto preču daudzumu, kas atbrīvots no ievedmuitas, oriģinālu patur, bet kopiju, kurā reģistrē brīvās apgrozības deklarācijas atsauces numuru un datumu, nosūta informācijas lapas izdevējiem muitas dienestiem.

Minētie muitas dienesti šo kopiju salīdzina ar to rīcībā esošo kopiju un noglabā arhīvā.

855. pants

INF 3 informācijas lapas oriģināla zādzības, zaudējuma vai bojāejas gadījumā attiecīgā persona var lūgt izdevējas muitas dienestus izdot dublikātu. Muitas dienesti piemērotos apstākļos lūgumu izpilda. Tādējādi izdotā dublikātā iekļauj vienu no šādām atzīmēm:

- DUPLICADO,

- DUPLIKAT,

- DUPLIKAT,

- ΑΝΤΙΓΡΑΦΟ,

- DUPLICATE,

- DUPLICATA,

- DUPLICATO,

- DUPLICAAT,

- SEGUNDA VIA.

Muitas dienesti dublikāta izdošanas faktu atzīmē to rīcībā esošajā INF 3 informācijas lapas kopijā.

856. pants

1. Izvešanas muitas iestādes muitas dienesti pēc atkalievešanas muitas iestādes muitas dienestu lūguma tiem sniedz visas to rīcībā esošās ziņas, lai augstākminētie dienesti varētu noteikt, vai preces atbilst nosacījumiem, kas ievērojami, lai piemērotu šajā daļā paredzētās priekšrocības.

2. Iepriekš 1. punktā minētās informācijas lūgšanai un nosūtīšanai var izmantot INF 3 informācijas lapu.

IV DAĻA

MUITAS PARĀDS

I SADAĻA

PARĀDA NODROŠINĀJUMS

857. pants

1. Bez skaidras naudas iemaksas vai galvojuma Kodeksa 193., 194. un 195. panta nozīmē un skaidras naudas iemaksas vai nodrošinājuma, ko dalībvalstis var prasīt, neievērojot Kodeksa 194. panta 1. punkta nosacījumus, pastāv šādi nodrošinājuma veidi:

a) tiek nodibināta hipotēka, zemes gabala apgrūtinājums, lietošanas ķīla vai cita par līdzvērtīgu uzskatāma tiesība sakarā ar nekustamu lietu;

b) tiek cedēts prasījums vai — neatkarīgi no tā, vai notiek atteikšanās no valdījuma — tiek ieķīlātas preces, vērtspapīri, prasījumi vai, jo īpaši, krājbankas grāmatiņa vai ieraksts publiskā parādu reģistrā;

c) trešā persona, ko tādam nolūkam apstiprinājuši muitas dienesti, uzņemas kopīgas līgumsaistības par parādu pilnā apmērā un, jo īpaši, tiek iesniegts vekselis, kura apmaksāšanu garantē tāda treša persona;

d) tiek iemaksāta skaidra nauda vai dots tai līdzvērtīgs nodrošinājums valūtā, kas nav tās dalībvalsts valūta, kurā tiek dots nodrošinājums;

e) ja ir iemaksāta dalības maksa — līdzdalība vispārējā nodrošinājumu sistēmā, ko pārvalda muitas dienesti.

2. Apstākļus, kādos ļauts izmantot 1. punktā minētos nodrošinājuma veidus, kā arī tādu nodrošinājuma veidu izmantošanas nosacījumus nosaka muitas dienesti.

858. pants

Ja nodrošinājums ir skaidras naudas noguldījums, tad muitas dienestiem procenti par to nav jāmaksā.

II SADAĻA

PARĀDA RAŠANĀS

1. NODAĻA

Saistību nepildīšana, kas būtiski neietekmē pagaidu glabāšanu vai muitas procedūru

859. pants

Uzskata, ka šāda saistību nepildīšana būtiski neietekmē pagaidu glabāšanas vai muitas procedūras pareizu norisi Kodeksa 204. panta 1. punkta izpratnē, ar noteikumu, ka:

- saistību nepildīšanas mērķis nav bijis nelikumīgi izvairīties no muitas uzraudzības pār precēm,

- saistību nepildīšanas cēlonis nav attiecīgās personas acīm redzama nolaidība un

- vēlāk tiek nokārtotas visas formalitātes, kas vajadzīgas preču stāvokļa labošanai:

1. ir nokavēts termiņš, kāds noteikts preču nodošanai muitas noteikumos atzītai izmantošanai, kas paredzēta saskaņā ar attiecīgo pagaidu glabāšanu vai muitas procedūru, ja šo termiņu būtu bijis iespējams pagarināt, laicīgi uz to piesakoties;

2. attiecībā uz precēm, kurām piemēro kādu tranzīta procedūru — ir nokavēts termiņš, kādā preces uzrādāmas galamērķa muitas iestādē, ja preces uzrāda vēlāk;

3. attiecībā uz precēm, kuras nodotas pagaidu glabāšanā vai nodotas muitas noliktavas procedūrā — preces ir apstrādātas bez muitas dienestu iepriekšējas atļaujas, ar noteikumu, ka pieteikšanās gadījumā tāda apstrāde būtu atļauta;

4. attiecībā uz precēm, kurām piemēro pagaidu ievešanas procedūru — preces ir izmantotas citādi, nekā paredzēts atļaujā, ar noteikumu, ka pieteikšanās gadījumā tāda izmantošana saskaņā ar konkrēto procedūru būtu atļauta;

5. attiecībā uz precēm, kuras nodotas pagaidu glabāšanā vai nodotas kādā muitas procedūrā — preces ir pārvestas bez atļaujas, ar noteikumu, ka preces pēc muitas dienestu lūguma var uzrādīt;

6. attiecībā uz precēm, kuras nodotas pagaidu glabāšanā vai nodotas kādā muitas procedūrā — preces ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas vai ievestas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, par to nenokārtojot vajadzīgās formalitātes;

7. attiecībā uz precēm, kurām, pamatojoties uz to īpašo izmantošanu, piešķirti tarifa atvieglojumi — preces, par to neziņojot muitas dienestiem, ir nodotas citam īpašniekam pirms to nodošanas paredzētajai izmantošanai, ar noteikumu, ka:

a) īpašnieka maiņa ir reģistrēta sākotnējā īpašnieka krājumu uzskaitē;

un

b) īpašumtiesību pārņēmējs saistībā ar konkrētām precēm ir atļaujas turētājs.

860. pants

Muitas dienesti uzskata, ka ir radies Kodeksa 204. panta 1. punktā minētais muitas parāds, ja vien persona, kura būtu parādnieks, nepierāda, ka ir izpildīti 859. pantā uzskaitītie nosacījumi.

861. pants

Fakts, ka 859. pantā uzskaitītā saistību nepildīšana nerada muitas parādu, neliedz piemērot krimināltiesības vai noteikumus par tādu atļauju anulēšanu vai atsaukšanu, kas izdotas saskaņā ar attiecīgo muitas procedūru.

2. NODAĻA

Dabiskie zudumi

862. pants

1. Piemērojot Kodeksa 206. pantu, muitas iestādes pēc attiecīgās persona lūguma ņem vērā iztrūkstošus daudzumus, ja tiek pierādīts, ka konstatētie zudumi radušies preču dabas, nevis minētās personas neuzmanības vai ļaunprātības dēļ.

2. Neuzmanība vai ļaunprātība, cita starpā, ir muitas dienestu vai ierastās prakses noteiktu, attiecīgām precēm piemērojamu pārvadāšanas, kraušanas, glabāšanas vai apstrādes noteikumu neievērošana.

863. pants

Muitas dienesti var neprasīt attiecīgai personai pierādīt to, ka preces neatgriežami zudušas tām piemītošo īpašību dēļ, ja šīs iestādes pārliecinās, ka zudumam nav cita izskaidrojuma.

864. pants

Piemēro dalībvalstu noteikumus par standarta likmēm attiecībā uz neatgriežamiem zaudējumiem preču rakstura dēļ, ja attiecīgā persona nepierāda, ka patiesais zudums pārsniedz to, kas aprēķināts, attiecīgajām precēm piemērojot standarta likmi.

3. NODAĻA

Preču muitas statuss dažās izņēmuma situācijās

865. pants

Muitas deklarācijas uzrādīšanu par attiecīgām precēm vai līdzīgas darbības ar tādu pašu juridisko spēku, kā arī dokumenta uzrādīšanu muitas iestādēm ar nolūku saņemt to vīzu uzskata par muitas uzraudzības pārtraukšanu Kodeksa 203. panta 1. punkta izpratnē, ja šo darbību iznākumā precēm nepareizi piešķirts Kopienas muitas statuss.

866. pants

Neskarot noteikumus par attiecīgām precēm piemērojamiem aizliegumiem vai ierobežojumiem, ja saistībā ar ievešanu muitas parāds ir radies atbilstīgi Kodeksa 202., 203., 204. vai 205. pantam un ja ir atmaksāta ievedmuita, tad šīs preces uzskata par Kopienas precēm un par to neprasa uzrādīt deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā.

867. pants

Preču konfiskācija saskaņā ar Kodeksa 233. panta c) un d) apakšpunktu neietekmē attiecīgo preču muitas statusu.

III SADAĻA

IEGRĀMATOŠANA UN PĒCMUITOŠANA

868. pants

Dalībvalstīm nav jāiegrāmato nodokļi, kuru summa ir mazāka par EUR 10.

Ja vienas pēcmuitošanas darbības summa ir mazāka par EUR 10, tad ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu pēcmuitošanu neizdara.

869. pants

Muitas dienesti pašas nolemj neiegrāmatot neievāktus nodokļus šādos gadījumos:

a) kad ir piemēroti tarifa atvieglojumi saistībā ar tarifa kvotu, tarifa limitiem vai citiem režīmiem, uz kuriem tiesības beigušās muitas deklarācijas pieņemšanas laikā, šo faktu pirms attiecīgo preču laišanas brīvā apgrozībā nepublicējot Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī vai, ja šo faktu nepublicē, to pienācīgā veidā to nedarot zināmu attiecīgajā dalībvalstī, turklāt persona, kas no savas puses atbild par maksājumu, rīkojusies labticīgi un ievērojusi visus noteikumus par muitas deklarāciju;

b) kad šie dienesti uzskata par izpildītiem Kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus, ar noteikumu, ka summa, ko no attiecīgā pārstrādātāja neiekasē par vienu vai vairākām izvešanas darbībām, bet vienas kļūdas iznākumā, ir mazāka par EUR 2000;

c) kad dalībvalstij, kurai pakļauti minētie dienesti, tā rīkoties atļauts saskaņā ar 875. pantu.

870. pants

1. Katra dalībvalsts nosūta Komisijai sarakstu ar gadījumiem, kuros piemēroti 869. panta a), b) vai c) apakšpunkta noteikumi, katru gadījumu īsi aprakstot.

2. Iepriekš 1. punktā minēto sarakstu iesūta katra gada pirmajā un trešajā ceturksnī par visiem gadījumiem, kuros lemts neiegrāmatot neievāktos nodokļus iepriekšējā pusgada laikā.

3. Komisija šo sarakstu izsūta pārējām dalībvalstīm.

4. Komiteja sarakstus periodiski pārskata.

871. pants

Gadījumos, kas nav 869. pantā minēti gadījumi un kuros muitas dienesti vai nu uzskata, ka Kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie nosacījumi ir izpildīti, vai arī nešaubās par minētajos noteikumos iekļauto kritēriju precīzu piemērošanas jomu attiecībā uz konkrētu gadījumu, minētie dienesti attiecīgo gadījumu iesniedz Komisijai, lai varētu tikt pieņemts lēmums saskaņā ar 872.—876. pantā izklāstīto procedūru. Komisijai iesniegtā lietā jāiekļauj visa informācija, kas vajadzīga lietas pilnīgai izskatīšanai.

Komisija par lietas saņemšanu tūlīt informē pārējās dalībvalstis.

Ja tiek konstatēts, ka dalībvalsts iesniegta informācija nav pietiekama, lai lēmumu par attiecīgo lietu varētu pieņemt, pārzinot visus faktus, tad Komisija var likt iesniegt papildu informāciju.

872. pants

Piecpadsmit dienu laikā pēc 871. panta pirmajā daļā minētās lietas saņemšanas, Komisija dalībvalstīm izsūta tās kopiju.

Attiecīgās lietas izskatīšanu pēc iespējas drīz iekļauj Kodeksa 247. pantā paredzētās Komitejas sanāksmes darba kārtībā.

873. pants

Pēc apspriedes ar ekspertu grupu, ko veido visu dalībvalstu pārstāvji, kuri sanāk Komitejā konkrētās lietas izskatīšanai, Komisija lemj, vai konkrētos apstākļos ir pieļaujama attiecīgo nodokļu neiegrāmatošana.

Lēmums jāpieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kurā Komisija saņēmusi 871. panta pirmajā daļā minēto lietu. Ja Komisija secina, ka lēmuma pieņemšanai no dalībvalsts jālūdz papildu informācija, tad sešu mēnešu termiņu pagarina uz papildu termiņu, kas līdzvērtīgs laika posmam no brīža, kad Komisija nosūtījusi lūgumu pēc papildu informācijas, līdz brīdim, kad Komisija šo informāciju saņem.

874. pants

Attiecīgo dalībvalsti par 873. pantā minēto lēmumu informē iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad beidzies tajā pašā pantā minētais termiņš.

Lēmuma kopiju nosūta pārējām dalībvalstīm.

875. pants

Ja ar 873. pantā minēto lēmumu tiek noteikts, ka konkrētos apstākļos attiecīgos nodokļus var negrāmatot, tad Komisija no faktu viedokļa un no tiesību viedokļa līdzīgos gadījumos ar saviem nosacījumiem var atļaut vienai vai vairākām dalībvalstīm neizdarīt pēcmuitas iegrāmatošanu.

Tādā gadījumā 873. pantā minēto lēmumu nosūta arī visām tām dalībvalstīm, kam dota tāda atļauja.

876. pants

Ja Komisijai lēmumu neizdodas pieņemt 873. pantā minētā termiņā vai ja tā lēmumu nepaziņo attiecīgai dalībvalstij 874. pantā minētā termiņā, tad šās dalībvalsts muitas dienesti attiecīgos nodokļus neiegrāmato.

IV SADAĻA

IEVEDMUITAS VAI IZVEDMUITAS ATMAKSĀŠANA VAI ATLAIŠANA

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

877. pants

1. Šajā sadaļā:

a) "iegrāmatošanas muitas iestāde" ir muitas iestāde, kur iegrāmatota ievedmuita vai izvedmuita, ko lūdz atmaksāt vai atlaist;

b) "lēmuma pieņēmēja muitas dienests" ir muitas dienests, kuras kompetencē ir lemt par pieteikumu par ievedmuitas vai izvedmuitas atmaksu vai atlaišanu dalībvalstī, kurā attiecīgie nodokļi iegrāmatoti;

a) "muitas uzraudzības iestāde" ir muitas iestāde, kam ir jurisdikcija pār precēm, saistībā ar kurām iegrāmatota ievedmuita vai izvedmuita, ko lūdz atmaksāt vai atlaist, un kas veic pieteikuma izvērtēšanai vajadzīgas pārbaudes;

d) "izpildītāja muitas iestāde" ir muitas piestāde, kas pieņem pasākumus, lai nodrošinātu to, ka lēmums par ievedmuitas vai izvedmuitas atmaksāšanu vai atlaišanu tiek pareizi izpildīts.

2. Iegrāmatošanas muitas iestādes, lēmuma pieņēmējas muitas dienesta, muitas uzraudzības iestādes un izpildītājas muitas iestādes pienākumus pilnīgi vai daļēji var izdarīt viena un tā pati muitas iestāde.

2. NODAĻA

Kodeksa 236.—239. panta piemērošanas noteikumi

1. iedaļa

Pieteikumu iesniegšana

878. pants

1. Pieteikumu par ievedmuitas vai izvedmuitas atmaksu vai atlaišanu, še turpmāk "atmaksas vai atlaišanas pieteikums", iesniedz persona, kura samaksājusi vai kurai jāmaksā šie nodokļi, vai personas, kuras pārņēmušas minētās tiesības un saistības.

Atmaksas vai atlaišanas pieteikumu var iesniegt arī šā punkta pirmajā daļā minēto personu pārstāvis.

2. Neskarot 882. pantu, atmaksas vai atlaišanas pieteikumam pēc 111. pielikumā dotās veidlapas parauga un atbilstīgi turpat izklāstītiem noteikumiem sagatavo vienu oriģinālu un vienu kopiju.

Taču atmaksas vai atlaišanas pieteikumu pēc 1. punktā minēto personu lūguma var sagatavot tukšā lapā, ar noteikumu, ka šādā pieteikumā iekļauj visu minētajā pielikumā prasīto informāciju.

879. pants

1. Pieteikumu uz atmaksāšanu vai atlaišanu, kam pievieno Kodeksa 6. panta 1. punktā minētos dokumentus, jāiesniedz iegrāmatošanas muitas iestādē, ja vien muitas dienesti šim nolūkam neizraugās kādu citu muitas iestādi; minētā muitas iestāde tūlīt pēc pieteikuma saņemšanas to nosūta lēmuma pieņēmējai muitas dienestam, ja šī iestāde pati nav izraudzīta par tādu iestādi.

2. Iepriekš 1. punktā minētā muitas iestāde pieteikuma oriģinālā un kopijā ieraksta pieteikuma saņemšanas datumu. Kopiju šī muitas iestāde izsniedz atpakaļ pretendentam.

Gadījumos, kad ir piemērota 878. panta 2. punkta otrā daļa, muitas iestāde pieteikuma saņemšanu pretendentam apliecina rakstiski.

880. pants

Neskarot īpašus noteikumus, kas šajā jomā pieņemti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, pieteikumam attiecībā uz precēm, par kurām brīdī, kad iesniegta attiecīga muitas deklarācija, ir uzrādīts ievešanas vai izvešanas sertifikāts vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikāts, jāpievieno arī par tādas atļaujas vai sertifikāta izdošanu atbildīgās iestādes apliecinājums par to, ka ir veikti vajadzīgie pasākumi atļaujas vai sertifikāta darbības dzēšanai.

Taču tādu apliecinājumu neprasa:

- ja muitas dienests, kuram iesniegts pieteikums, atļauju vai sertifikātu izdevis pats,

- ja pieteikuma iesniegšanas pamatojumā ieviesusies būtiska kļūda, kurai nav nekāda ietekme uz atļauju vai sertifikātu.

881. pants

1. Šās regulas 879. pantā minētā muitas iestāde var pieņemt pieteikumu, kurā nav iekļauta visa informācija, kas prasīta 878. pana 2. punktā minētā veidlapā. Taču pieteikumā jāiekļauj vismaz 1.—3. un 7. ailē ierakstāmā informācija.

2. Gadījumos, kad piemēro 1. punktu, minētā muitas iestāde nosaka termiņu, kādā iesniedzami trūkstoši dati un/vai dokumenti.

3. Ja 2. punktā minēto muitas iestādes noteikto termiņu neievēro, tad pieteikumu uzskata par atsauktu.

Par to tūlīt informē pretendentu.

882. pants

1. Saistībā ar atpakaļ nosūtītām precēm, kurām brīdī, kad tās izvestas no Kopienas muitas teritorijas, iekasēta izvedmuita, šo izvedmuitu atmaksā vai atlīdzina tikai tad, ja muitas dienestiem iesniedz attiecīgu lūgumu, kam pievieno:

a) maksājumu apliecinošu dokumentu — ja attiecīgās summas jau iekasētas;

b) oriģinālu vai atkalievešanas muitas iestādes apliecinātu kopiju deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā, kas sagatavota par šīm atpakaļ nosūtītām precēm.

Šajā dokumentā atkalievešanas muitas iestāde ieraksta vienu no šādām vīzām:

- ,

- ,

- ,

- Εμπορεύματα επανεισαγόμενα κατ' εφαρμογή του άρθρου 185 παράγραφος 2 στοιχείο β) του κώδικα

- ,

- ,

- Merci in reintroduzione in applicazione dell'arti-colo 185, parágrafo 2, lettera b) del códice

- ,

- Mercadorias de retorno por aplicação da alínea b) do n.o 2 do artigo 185.o do código;

c) izvešanas deklarācijas eksemplāru, kas izvedējam izsniegts atpakaļ pēc izvešanas formalitāšu nokārtošanas par attiecīgām precēm, vai šā eksemplāra kopiju, ko apliecinājis izvešanas muitas iestāde.

Ja lēmuma pieņēmējam muitas dienestam jau ir dati, kas iekļaujami a), b) vai c) apakšpunktā minētās deklarācijās, tad šīs deklarācijas neprasa uzrādīt.

2. Šā panta 1. punktā minēto lūgumu 879. pantā minētajai muitas iestādei jāiesniedz 12 mēnešu laikā no dienas, kad pieņemta izvešanas deklarācija.

2. iedaļa

Atmaksāšanas vai atlaišanas atļaujas procedūra

883. pants

Lēmuma pieņēmējs muitas dienests muitas formalitātes attiecībā uz atmaksu vai atlaišanu var atļaut kārtot pirms nolēmuma par atmaksas vai atlaišanas pieteikumu. Tāda atļauja nekādā ziņā neskar lēmumu par pieteikumu.

884. pants

Neskarot 883. pantu, kamēr nav pieņemts lēmums par atmaksas vai atlaišanas pieteikumu, preces, par kurām lūdz nodokļu atmaksāšanu vai atlaišanu, nedrīkst pārvest uz citu vietu, kas nav minēta pieteikumā, ja vien pretendents par šādu pārvešanu iepriekš neziņo 879. pantā minētajai muitas iestādei, kas savukārt par to informē lēmuma pieņēmēju muitas dienestu.

885. pants

1. Ja saistībā ar atmaksas vai atlaišanas pieteikumu vajadzīgas papildu ziņas vai preces jāpārbauda, lai pārliecinātos, vai ir izpildīti Kodeksā un šajā sadaļā izklāstītie atmaksas vai atlaišanas nosacījumi, tad lēmuma pieņēmējs muitas dienests veic vajadzīgos pasākumus, vajadzības gadījumā lūdzot palīdzību muitas uzraudzības iestādei, precīzi definējot prasīto papildu informāciju vai veicamās pārbaudes.

Muitas uzraudzības iestāde šādu lūgumu tūlīt izpilda un iegūto informāciju un pārbaužu rezultātus nosūta lēmuma pieņēmējam muitas dienestam.

2. Gadījumos, kad pieteikums attiecas uz precēm, kas atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā attiecīgā ievedmuita vai izvedmuita iegrāmatota, piemēro šās sadaļas 4. nodaļas noteikumus.

886. pants

1. Tiklīdz lēmuma pieņēmējam muitas dienestam ir visi vajadzīgie dati, tas izdod rakstisku lēmumu par atmaksas vai atlaišanas pieteikumu saskaņā ar Kodeksa 6. panta 2. un 3. punktu.

2. Ja pieteikumu pieņem, tad lēmumā iekļauj visus lēmuma izpildei vajadzīgos datus.

Atkarībā no apstākļiem lēmumā iekļaujami šādi dati vai daļa no tiem:

a) informācija, kas vajadzīga attiecīgo preču identificēšanai;

b) ievedmuitas vai izvedmuitas atmaksāšanas vai atlaišanas pamatojums, kā arī atsauce uz attiecīgo Kodeksa pantu un, attiecīgā gadījumā, attiecīgo šās sadaļas pantu;

c) preču iespējamais izmantojums vai iespējamais galamērķis atkarībā no konkrētam gadījumam Kodeksā paredzētām iespējām, kā arī, attiecīgos gadījumos, saskaņā ar īpašu lēmuma pieņēmēja muitas dienesta atļauju;

d) termiņš, kādā nokārtojamas formalitātes saistībā ar ievedmuitas vai izvedmuitas atmaksāšanu vai atlaišanu;

e) paziņojums, ka ievedmuitu vai izvedmuitu neatmaksās vai neatlaidīs, kamēr izpildītāja muitas iestāde nebūs informējusis lēmuma pieņēmēju muitas dienestu par to, ka ir nokārtotas atmaksāšanas vai atlaišanas formalitātes;

f) prasības, kas attiecībā uz precēm vēl jāievēro līdz lēmuma izpildei;

g) paziņojums saņēmējam, ka viņam līdz ar preču uzrādīšanu lēmuma oriģināls jāiesniedz pēc sava ieskata izraudzītam izpildītājai muitas iestādei.

887. pants

1. Izpildītāja muitas iestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka:

- attiecīgos gadījumos ir ievērotas Kodeksa 886. panta 2. punkta f) apakšpunkta prasības,

- visos gadījumos preces faktiski izmanto tādā veidā un nosūta uz to galamērķi, kas norādīts lēmumā par ievedmuitas vai izvedmuitas atmaksāšanu vai atlaišanu.

2. Ja lēmumā ir norādīts, ka preces var novietot muitas noliktavā, brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, un saņēmējs šo iespēju izmanto, tad izpildītājā muitas iestādē jākārto attiecīgās formalitātes.

3. Ja lēmumā par nodokļa atmaksāšanu vai atlaišanu ir norādīts, kā preces izmantojamas vai uz kādu galamērķi nosūtāmas, ko var pārbaudīt tikai tādā dalībvalstī, kurā neatrodas izpildītāja muitas iestāde, tad, uzrādot T5 kontroleksemplāru, kas izdots un ko izmanto saskaņā ar 471.—495. pantu, kā arī saskaņā ar šo pantu, sniedz pierādījumus par tādu nosacīju ievērošanu.

T5 kontroleksemplārā iekļaujami šādi dati:

a) 33 ailē — preču kods kombinētajā nomenklatūrā;

b) 103. ailē — preču tīrsvars ar vārdiem;

c) 104. ailē — atkarībā no konkrētā gadījuma vai nu vārdi "izvešana no Kopienas muitas teritorijas", vai viena no šādām frāzēm iedaļā "cits":

- Piegāde bez atlīdzības šādai labdarības organizācijai:…,

- Iznīcināšana muitas uzraudzībā,

- Nodošana šādā muitas procedūrā…,

- Nodošana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā;

d) 106. ailē — uzziņas dati lēmumam, ar kuru piešķirta nodokļu atmaksāšana vai atlaišana;

e) 107. ailē — vārdi "Regulas (EEK) Nr. 2454/93 877.—912. pants".

4. Muitas uzraudzības iestāde, kura pārbauda vai kura vārdā kāds pārbauda to, vai preces faktiski izmantotas noteiktajam mērķim vai nogādātas noteiktajā galamērķī, kontroles dokumentā aizpilda aili "Izmantošanas un/vai galamērķa kontrole", ievelkot krustiņu pretim vārdiem "izmantotas un/vai nogādātas galamērķī saskaņā ar norādēm lapas otrā pusē" un ierakstot datumu.

5. Kad izpildītāja muitas iestāde ir pārliecinājusies, ka ir ievēroti 1. punkta nosacījumi, tas nosūta attiecīgu apliecinājumu lēmuma pieņēmējam muitas dienestam.

888. pants

Lēmuma pieņēmējs muitas dienests, kas ir pieņēmis pieteikumu par nodokļu atmaksu vai atlaišanu, nodokļus atmaksā vai atlaiž tikai tad, kad ir saņemts 887. panta 5. punktā minētais apliecinājums.

889. pants

1. Ja atmaksas vai atlaišanas lūgums ir pamatots ar faktu, ka brīdī, kad tika pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, attiecīgajām precēm piemērota pazemināta ievedmuitas nodokļa likme vai ievedmuitas nulles likme saskaņā ar tarifa kvotu, tarifa robežlīmeni vai citiem tarifa atvieglojumiem, tad nodokli atmaksā vai atlaiž tikai ar nosacījumu, ka brīdī, kad iesniegts pieteikums uz atmaksāšanu vai atlaišanu, kam pievieno vajadzīgos dokumentus:

- gadījumos, kad piemērota tarifa kvota — kvota vēl nav izsmelta,

- citos gadījumos — vēl nav atjaunota parasti piemērotā nodokļa likme.

Pat tad, ja nav izpildīti šā panta iepriekšējā daļā minētie nosacījumi, nodokli atmaksā vai atlaiž, ja precēm nulles likme vai pazeminātā likme nav piemērota muitas dienestu kļūdas dēļ un deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā bija iekļauti visi dati un tai pievienoti visi dokumenti, kas vajadzīgi pazeminātās likmes vai nulles likmes piemērošanai.

2. Katra dalībvalsts nosūta Komisijai sarakstu ar gadījumiem, kuros piemērota 1. panta otrā daļa, katru gadījumu īsi aprakstot.

Piemēro 870. panta 2., 3. un 4. punktu.

890. pants

Ja kopā ar atmaksas vai atlaišanas pieteikumu iesniedz izcelsmes sertifikātu, preču pārvadājumu sertifikātu, Kopienas iekšējā tranzīta dokumentu vai citu attiecīgu dokumentu, kurā norādīts, ka ievestās preces brīdī, kad tika pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, varēja pretendēt uz Kopienas režīmu vai tarifa atvieglojumu režīmu, tad lēmuma pieņēmējs muitas dienests tādu pieteikumu pieņem tikai tad, ja tiek pierādīts, ka:

- tādējādi iesniegts dokuments attiecas uz konkrētām precēm un ir izpildīti visi tāda dokumenta pieņemšanas nosacījumi,

- ir izpildīti visi citi tarifa atvieglojumu režīma piešķiršanas nosacījumi.

Nodokli atmaksā vai atlaiž, uzrādot preces. Ja preces izpildītājai muitas iestādei nevar uzrādīt, tad šī muitas iestāde atmaksāšanu vai atlaišanu piešķir tikai tad, ja tam ir nepārprotami pierādījumi par to, ka pēc muitošanas uzrādītais sertifikāts vai dokuments attiecas uz konkrētām precēm.

891. pants

Nodokli neatmaksā vai neatlaiž, ja pieteikumam kā apliecinošu dokumentu pievieno sertifikātus par maksājumu iepriekšēju noteikšanu.

892. pants

Ievedmuitu saskaņā ar Kodeksa 238. pantu neatmaksā vai neatlaiž, ja:

- preču trūkumi tika ņemti vērā, izstrādājot līguma nosacījumus, jo īpaši, nosakot cenu, ar kādu preces nodotas muitas procedūrā ar pienākumu maksāt ievedmuitu,

- ievedējs preces pārdod pēc tam, kad ir konstatēti to trūkumi vai neatbilstība līguma nosacījumiem.

893. pants

1. Neskarot 900. panta 1. punkta c) apakšpunktu, lēmuma pieņēmējs muitas dienests nosaka termiņu muitas formalitāšu kārtošanai saistībā ar nodokļu atmaksāšanu vai atlaišanu, turklāt šis termiņš nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem no dienas, kad paziņots lēmums par ievedmuitas vai izvedmuitas atmaksāšanu vai atlaišanu.

2. Šā panta 1. punktā noteiktā termiņa neievērošanas gadījumā tiek zaudētas tiesības uz atmaksāšanu vai atlaišanu, ja vien persona, uz kuru attiecas lēmums, nepierāda, ka termiņu ievērot kavēja neparedzami apstākļi vai nepārvarama vara.

894. pants

Ja lēmuma pieņēmēja muitas dienesta atļautas preču iznīcināšanas iznākumā rodas atkritumi vai lūžņi, tad pēc tam, kad ir pieņemts lēmums, kas atļauj atmaksu vai atlaišanu, šādus atkritumus vai lūžņus uzskata par ārpuskopienas precēm.

895. pants

Gadījumos, kad tiek dota Kodeksa 238. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā minētā atļauja, muitas dienesti veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka preces, ko nodod muitas noliktavā, brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, vēlāk varētu atzīt par ārpuskopienas precēm.

896. pants

1. Precēm, kuras atbilstīgi kopējai lauksaimniecības politikai nodod kādā muitas procedūrā, ar kuru saskaņā jāmaksā ievedmuita, kas paredzēts ievešanas sertifikātā vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātā, Kodeksa 237., 238. un 239. panta labvēlīgos noteikumus piemēro tikai tad, ja 879. pantā minētā muitas iestāde pārliecinās, ka kompetentās iestādes veikušas vajadzīgos pasākumus, lai atceltu iedarbību sertifikātam, ar kuru saskaņā notikusi ievešana.

2. Šā panta 1. punktu piemēro arī attiecībā uz atkalizvešanu, novietošanu muitas noliktavā, brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā un preču iznīcināšanu.

897. pants

Ja prece, ko izved, atkal izved, iznīcina vai nodod citai muitas noteikumos atzītai izmantošanai, nav vesela prece, bet gan preces viena vai vairākas palīgdetaļas vai sastāvdaļas, tad atmaksājamā vai atlaižamā summa ir starpība starp ievedmuitas summu par veselu preci un ievedmuitas summu, ko uzliktu preces pārējām daļām, ja šīs daļas nemainītā veidā būtu nodotas kādā muitas procedūrā, ar kuru saskaņā dienā, kad tādējādi nodota veselā prece, maksājama ievedmuita.

898. pants

Kodeksa 240. pantā minētā summa ir EUR 10.

3. NODAĻA

Īpaši noteikumi Kodeksa 239. panta piemērošanai

1. iedaļa

Lēmumi, kas jāpieņem dalībvalstu muitas dienestiem

899. pants

Neskarot citus gadījumus, ko katru atsevišķi izskata saskaņā ar 905.—909. pantā izklāstīto procedūru, ja lēmuma pieņēmēja muitas dienests konstatē, ka saskaņā ar Kodeksa 239. panta 2. punktu iesniegts atmaksas vai atlaišanas pieteikums:

- ir pamatots ar kādu no 900.—903. pantā minētiem apstākļiem un ka šos apstākļus nav radījusi attiecīgās personas maldinoša rīcība vai acīm redzama nolaidība, tad minētā muitas iestāde ievedmuitu atmaksā vai atlīdzina.

"Attiecīgā persona" ir 878. panta 1. punktā minētā viena vai vairākas personas vai to pārstāvji, kā arī jebkura cita persona, kas bijusi iesaistīta muitas formalitāšu kārtošanā saistībā ar konkrētām precēm vai devusi rīkojumus tādu formalitāšu kārtošanai:

- ir pamatots ar kādu no 904. pantā minētiem apstākļiem, tad minētā muitas iestāde ievedmuitu neatmaksā vai neatlaiž.

900. pants

1. Ievedmuitu atmaksā vai atlīdzina, ja:

a) ārpuskopienas preces, kas nodotas kādā muitas procedūrā, ar kuru saskaņā piešķirts pilnīgs vai daļējs atbrīvojums no ievedmuitas, vai preces, kas, pamatojoties uz to īpašo izmantošanu, brīvā apgrozībā laistas ar tarifa atvieglojumiem, nozog, ar noteikumu, ka preces tūlīt atrod un atjauno sākotnējā muitas statusā tādā pašā stāvoklī, kādā tās bija nozagšanas brīdī;

b) ārpuskopienas preces, kas nodotas kādai muitas procedūras, ar kuru saskaņā piešķirts pilnīgs vai daļējs atbrīvojums no ievedmuitas, no šādas procedūras nejauši tiek izņemtas, ar noteikumu, ka, tiklīdz kļūda atklāta, šīs preces atjauno sākotnējā muitas statusā tādā pašā stāvoklī, kādā tās bijušas izņemšanas brīdī;

c) nav iespējams izmantot mehānismu, kas paredzēts, lai atvērtu transportlīdzekli, kurā atrodas iepriekš brīvā apgrozībā laistas preces, un tātad arī nav iespējams šīs preces galamērķī izkraut, ar noteikumu, ka šīs preces tūlīt atkal izved;

d) sākotnēji brīvā apgrozībā laistas preces vēlāk saskaņā ar režīmu "izvešana pārstrādei" nogādā atpakaļ to ārpuskopienas piegādātājam, lai viņš bez atlīdzības novērstu trūkumus, kas pastāvējuši pirms preču atlaišanas (pat tad, ja šie trūkumi atklāti pēc preču atlaišanas), vai lai viņš preces pielāgotu līgumam, ar kuru saskaņā preces laistas brīvā apgrozībā, bet piegādātājs nolemj preces paturēt, jo viņš trūkumus nespēj labot vai tas būtu neekonomiski;

e) laikā, kad muitas dienesti lemj pēc muitošanas iegrāmatot ievedmuitu, ko faktiski nākas maksāt par brīvā apgrozībā laistām precēm, kurām piemēro pilnīgu atbrīvojumu no nodokļiem, tiek konstatēts, ka attiecīgās preces no Kopienas muitas teritorijas atkal izvestas bez muitas uzraudzības, ar noteikumu, ka tiek secināts, ka Kodeksā noteiktie būtiskie nosacījumi attiecīgās ievedmuitas atmaksāšanai vai atlaišanai atkalizvešanas brīdī būtu izpildīti, ja ievedmuitas būtu iekasēta brīdī, kad preces laistas brīvā apgrozībā;

f) tiesas instance ir aizliegusi laist tirgū preci, kas iepriekš nodota kādā muitas procedūrā, ar kuru saskaņā attiecīgai personai parastos apstākļos jāmaksā ievedmuita, un minēto preci no Kopienas muitas teritorijas atkal izved vai to iznīcina muitas dienestu kontrolē, ar noteikumu, ka tiek secināts, ka attiecīgā prece faktiski Kopienā nav izmantota;

g) preces ir nodotas kādā muitas procedūrā, ar kuru saskaņā deklarētājam ievedmuitu ir ļauts maksāt pēc savas ierosmes, un nevis deklarētāja vainas pēc šīs preces nav bijis iespējams nogādāt saņēmējam;

h) preces sūtījuma saņēmējam adresētas sūtītāja kļūdas dēļ;

i) preces izrādās nederīgas mērķim, kādam sūtījuma saņēmējs tās paredzējis izmantot, jo šis saņēmējs savā pasūtījumā pieļāvis acīm redzamu fakta kļūdu;

j) pēc tam, kad preces atlaistas kādā muitas procedūrā, ar kuru saskaņā maksājama ievedmuita, tiek konstatēts, ka preču atlaišanas brīdī tās nav atbildušas noteikumiem par to izmantošanu vai realizāciju un tādēļ tās nevar izmantot sūtījuma saņēmēja paredzētam mērķim;

k) sūtījuma saņēmējs preces paredzētam mērķim nevar izmantot vai šāda izmantošana ir būtiski ierobežota tādēļ, ka pēc preču atlaišanas kādā muitas procedūrā, ar kuru saskaņā maksājama ievedmuita, šajā ziņā lemt tiesīgas iestādes ir noteikušas kādus vispārējus pasākumus;

l) ne attiecīgās personas vainas dēļ muitas dienesti nevar piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas, uz ko attiecīgā persona ir pieteikusies saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem, un šie muitas dienesti maksājamo ievedmuitu attiecīgi iegrāmato;

m) preces sūtījuma saņēmējam piegādātas pēc saistošā piegādes termiņa, kas noteikts līgumā, atbilstīgi kuram preces nodotas muitas procedūrā, ar kuru saskaņā maksājama ievedmuita;

n) preces Kopienas muitas teritorijā nav bijis iespējams pārdot un tās bez atlīdzības ir nodotas labdarības organizācijām, kuras:

- darbojas kādā trešā valstī, ar noteikumu, ka šīs organizācijas ir pārstāvētas Kopienā,

vai

- darbojas Kopienas muitas teritorijā, ar noteikumu, ka šīs organizācijas ir tiesīgas pretendēt uz atvieglojumiem saistībā ar brīvai apgrozībai paredzētu līdzīgu preču ievešanu no trešām valstīm.

2. Neskarot 3. punktu, 1. punkta c) un f)—n) apakšpunktā minētos gadījumos, izņemot tādus gadījumus, kad preces iznīcina saskaņā ar valsts iestādes pavēli vai bez atlīdzības piegādā labdarības organizācijām, kuras darbojas Kopienā, ievedmuitu atmaksā vai atlīdzina tikai ar nosacījumu, ka preces no Kopienas muitas teritorijas atkal izved muitas dienestu uzraudzībā.

Saņemot attiecīgu lūgumu, lēmuma pieņēmējs dienests var atļaut preču atkalizvešanu aizstāt ar preču iznīcināšanu vai — ar nolūku preces atkal izvest vēlāk — nodošanu Kopienas ārējā tranzīta procedūrā vai muitas noliktavā, brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā.

Preces, kurām piemēro kādu no minētajiem režīmiem, uzskata par ārpuskopienas precēm.

Tādā gadījumā muitas dienesti veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka preces, kas nodotas muitas noliktavā, brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, vēlāk varētu identificēt kā ārpuskopienas preces.

3. Šā panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā minētos gadījumos ievedmuitu atmaksā vai atlīdzina tikai ar nosacījumu, ka preces atkal izved sākotnējam piegādātājam vai uz citu šā piegādātāja norādītu adresi.

4. Turklāt muitas uzraudzības iestādei jāpārliecinās, ka preces pirms atkalizvešanas nav ne izmantotas, ne pārdotas.

901. pants

1. Ievedmuitu atmaksā vai atlīdzina, ja:

a) preces, kas kļūdas pēc nodotas muitas procedūrā, ar kuru saskaņā maksājama ievedmuita, no Kopienas muitas teritorijas ir atkal izvestas, šīs preces iepriekš nenododot muitas procedūrā, kurā tās būtu vajadzējis nodot, ar noteikumu, ka izpildīti pārējie Kodeksa 237. pantā paredzētie nosacījumi;

b) preces ir izvestas vai iznīcinātas saskaņā ar Kodeksa 238. panta 2. punkta b) apakšpunktu bez muitas uzraudzības, ar noteikumu, ka ir izpildīti pārējie tajā pašā pantā paredzētie nosacījumi;

c) preces ir atkal izvestas vai iznīcinātas bez muitas uzraudzības saskaņā ar 900. panta 1. punkta c) un f)—n) apakšpunktu, ar noteikumu, ka ir izpildīti pārējie 900. panta 2. un 4. punktā paredzētie nosacījumi.

2. Iepriekš 1. punktā minētos apstākļos ievedmuitu atmaksā vai atlaiž tikai ar nosacījumu, ka:

a) tiek sniegti visi pierādījumi, kas lēmuma pieņēmējam muitas dienestam vajadzīgi, lai tā pārliecinātos, ka preces, par kurām lūdz atmaksāšanu vai atlaišanu:

- tiešām ir atkal izvestas no Kopienas muitas teritorijas, vai

- ir iznīcinātas tādu iestāžu vai personu uzraudzībā, kas ir pilnvarotas šo iznīcināšanu oficiāli apliecināt;

b) lēmuma pieņēmējam muitas dienestam tiek nodoti atpakaļ visi dokumenti, kas apliecina attiecīgo preču Kopienas statusu un ar kuriem attiecīgās preces varētu būt izvestas no Kopienas muitas teritorijas, vai tiek sniegti citi pierādījumi, ko minētā iestāde uzskata par vajadzīgiem, lai tā pārliecinātos, ka minētos dokumentus vēlāk nevarēs izmantot preču ievešanai Kopienā.

902. pants

1. Piemērojot 901. panta 2. punktu:

a) pierādījumi, kas lēmuma pieņēmējam muitas dienestam vajadzīgi, lai tā pārliecinātos, ka preces, par kurām lūdz atmaksāšanu vai atlaišanu, tiešām ir atkal izvestas no Kopienas muitas teritorijas, ir šādi pretendenta uzrādīti pierādījumi:

- oriģināls vai apliecināta kopija deklarācijai par preču izvešanu no Kopienas muitas teritorijas,

un

- tās muitas iestādes apliecinājums, caur kuru preces reāli izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

Ja tādu apliecinājumu nevar uzrādīt, tad par preču izvešanu no Kopienas muitas teritorijas var tikt izmantoti šādi pierādījumi:

- galamērķa trešas valsts muitas iestādes apliecinājums par to, ka preces ir pienākušas, vai

- galamērķa trešā valstī par precēm iesniegtas muitas deklarācijas oriģināls vai apliecināta kopija.

Šiem dokumentiem jāpievieno šādi administratīvi vai komerciāli dokumenti, kas lēmuma pieņēmējam muitas dienestam ļauj pārbaudīt, vai no Kopienas muitas teritorijas izvestās preces ir tās pašas, kas deklarētas muitas procedūrai, ar kuru saskaņā maksājama ievedmuita:

- minētās procedūras deklarācijas oriģināls vai apliecināta kopija,

un

- ja lēmuma pieņēmējs muitas dienests to uzskata par vajadzīgu — komerciāli vai administratīvi dokumenti (piemēram, rēķini, ziņas par sūtījumu, tranzīta dokumenti vai veselības izziņas), kuros iekļauts preču pilnīgs apraksts (tirdzniecības apraksts, daudzumi, marķējumi un citi identificēšanas dati) un kas uzrādīti kopā ar attiecīgās procedūras deklarāciju, deklarāciju par izvešanu no Kopienas muitas teritorijas vai galamērķa trešā valstī par precēm uzrādītu muitas deklarāciju;

b) pierādījumi, kas lēmuma pieņēmējam muitas dienestam vajadzīgi, lai tā pārliecinātos, ka preces, par kurām lūdz atmaksāšanu vai atlaišanu, tiešām ir iznīcinātas tādu iestāžu vai personu uzraudzībā, kas ir pilnvarotas šo iznīcināšanu oficiāli apliecināt, ir šādi pretendenta uzrādīti pierādījumi:

- ziņojums vai deklarācija par iznīcināšanu, ko sagatavo iestādes, kuru uzraudzībā preces iznīcinātas, vai tāda ziņojuma vai deklarācijas apliecināta kopija, vai

- apliecinājums, ko sagatavojusi persona, kura ir pilnvarota apliecināt iznīcināšanu, kam pievieno pierādījumus par šās personas pilnvarām.

Minētajos dokumentos iekļauj iznīcināto preču pietiekami pilnīgu aprakstu (tirdzniecības aprakstu, daudzumus, marķējumus vai citus identificēšanas datus), lai, šo aprakstu salīdzinot ar datiem, kas iekļauti deklarācijā par muitas procedūru, ar kuru saskaņā maksājama ievedmuita, un tai pievienotiem komercdokumentiem (rēķiniem, ziņām par sūtījumu u. tml.), muitas dienesti varētu pārliecināties, ka iznīcinātās preces ir tās pašas, kas deklarētas minētajai procedūrai.

2. Ja ar 1. punktā minētiem pierādījumiem nepietiek, lai lēmuma pieņēmējs muitas dienests par tai iesniegto lietu lemtu, pilnībā pārzinot faktus, vai ja kādi pierādījumi nav pieejami, tad tādus pierādījumus var papildināt vai aizstāt ar jebkādiem citiem dokumentiem, ko minētais dienests uzskata par vajadzīgiem.

903. pants

1. Nododot brīvai apgrozībai atpakaļ nosūtītas preces, par kurām laikā, kad tās izveda no Kopienas muitas teritorijas, tika iekasēta izvedmuita, ir tiesības uz iekasēto summu atmaksāšanu.

2. Šā panta 1. punktu piemēro tikai tādām precēm, kuras ir kādā no 844. pantā minētām situācijām.

Muitas iestādei, kurā preces deklarē laišanai brīvā apgrozībā, tam pieņemamā veidā jāpierāda, ka preces ir kādā no Kodeksa 185. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētām situācijām.

3. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumos, kad atpakaļ nosūtītās preces ir tikai daļa no tām precēm, kas iepriekš izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

904. pants

Ievedmuitu neatmaksā vai neatlaiž, ja vienīgais atmaksas vai atlaišanas pieteikuma pamatojums ir kāds no šādiem apstākļiem:

a) preces, kas iepriekš nodotas muitas procedūrā, ar kuru saskaņā maksājama ievedmuita, no Kopienas muitas teritorijas ir atkal izvestas citu iemeslu dēļ, kas nav Kodeksa 237. vai 238. pantā vai šās regulas 900. vai 901. pantā minētie iemesli, t. i., preces nav bijis iespējams pārdot;

b) preces, kas nodotas muitas procedūrā, ar kuru saskaņā maksājama ievedmuita, jebkāda iemesla pēc, izņemot gadījumus, kad Kopienas tiesību aktos skaidri noteikts citādi, ir iznīcinātas pēc tam, kad muitas dienesti šīs preces ir atlaiduši;

c) lai brīvai apgrozībai deklarētām precēm lūgtu tarifa atvieglojumus, ir uzrādīti dokumenti, kurus vēlāk atklāj par viltotiem, nepatiesiem vai konkrētam mērķim nederīgiem, pat tad, ja šādi dokumenti uzrādīti labticīgi.

2. iedaļa

Lēmumi, kas jāpieņem Komisijai

905. pants

1. Ja lēmuma pieņēmējs muitas dienests, kuram iesniegts atmaksas vai atlaišanas pieteikums saskaņā ar Kodeksa 239. panta 2. punktu, nevar pieņemt lēmumu uz 899. panta pamata, bet pieteikumam ir pievienoti pierādījumi, ko varētu uzskatīt par īpašu situāciju, kurā attiecīgo personu nevar apsūdzēt maldināšanā vai acīm redzamā nolaidībā, tad šā dienesta piederības dalībvalsts šo lietu nosūta Komisijai izskatīšanai saskaņā ar 906.—909. pantā izklāstīto procedūru.

Terminu "attiecīgā persona" tulko saskaņā ar 899. pantu.

Visos citos gadījumos lēmuma pieņēmējs muitas dienests pieteikumu noraida.

2. Komisijai nosūtītā lietā iekļauj visus faktus, kas vajadzīgi lietas pilnīgai izvērtēšanai.

Komisija par lietas saņemšanu tūlīt informē attiecīgo dalībvalsti.

Ja tiek konstatēts, ka dalībvalsts iesniegta informācija nav pietiekama, lai lēmumu par attiecīgo lietu varētu pieņemt, pārzinot visus faktus, tad Komisija var likt iesniegt papildu informāciju.

3. Negaidot, kamēr tiek pabeigta 906.—909. pantā izklāstītā procedūra, lēmuma pieņēmējs muitas dienests, saņemot attiecīgu lūgumu, var atļauj muitas formalitātes saistībā ar preču atkalizvešanu vai iznīcināšanu kārtot pirms Komisija ir pieņēmusi nolēmumu par attiecīgo pieteikumu. Tāda atļauja nekādā ziņā neskar galīgo lēmumu par pieteikumu.

906. pants

Piecpadsmit dienu laikā pēc 905. panta 2. punktā minētās lietas saņemšanas Komisija lietas kopiju izsūta dalībvalstīm.

Attiecīgās lietas izskatīšanu pēc iespējas drīz iekļauj Kodeksa 247. pantā paredzētās Komitejas sanāksmes darba kārtībā.

907. pants

Pēc apspriedes ar ekspertu grupu, ko veido visu dalībvalstu pārstāvji, kuri sanāk Komitejā konkrētās lietas izskatīšanai, Komisija lemj, vai izskatītā īpašā situācijā pienākas atmaksāšana vai atlaišana.

Lēmums jāpieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kurā Komisija saņēmusi 905. panta 2. punktā minēto lietu. Ja Komisija secina, ka lēmuma pieņemšanai no dalībvalsts jālūdz papildu informācija, tad sešu mēnešu termiņu pagarina uz papildu termiņu, kas līdzvērtīgs laika posmam no brīža, kad Komisija nosūtījusi lūgumu pēc papildu informācijas, līdz brīdim, kad Komisija šo informāciju saņem.

908. pants

1. Attiecīgo dalībvalsti par 907. pantā minēto lēmumu informē pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad beidzies tajā pašā pantā minētais termiņš.

Lēmuma kopiju nosūta pārējām dalībvalstīm.

2. Lēmuma pieņēmēja iestāde lemj, vai pieņemt vai noraidīt pieteikumu, kas tai iesniegts, pamatojoties uz saskaņā ar 1. punktu paziņotu Komisijas lēmumu.

3. Ja ar 907. pantā minēto lēmumu tiek noteikts, ka konkrētos apstākļos atmaksāšana vai atlaišana pienākas, tad Komisija no faktu viedokļa un no tiesību viedokļa līdzīgos gadījumos ar saviem nosacījumiem var atļaut vienai vai vairākām dalībvalstīm atmaksāt vai atlaist nodokļus.

Tādā gadījumā 907. pantā minēto lēmumu nosūta arī visām tām dalībvalstīm, kam dota tāda atļauja.

909. pants

Ja Komisijai lēmumu neizdodas pieņemt 907. pantā minētā termiņā vai ja tā lēmumu nepaziņo attiecīgai dalībvalstij 907. pantā minētā termiņā, tad lēmuma pieņēmējs muitas dienests pieteikumu apmierina.

4. NODAĻA

Dalībvalstu muitas dienestu savstarpēja administratīvā palīdzība

910. pants

Šās regulas 885. panta 2. punktā minētos gadījumos lēmuma pieņēmējs muitas dienests savu lūgumu muitas uzraudzības iestādei nosūta divos eksemplāros, ko rakstiski sagatavo veidlapā, kuras paraugs dots 112. pielikumā. Lūgumam pievieno oriģinālus vai kopijas no atmaksas vai atlaišanas pieteikuma, kā arī visiem vajadzīgiem dokumentiem, lai muitas uzraudzības iestāde iegūtu vajadzīgo informāciju vai veiktu prasītās pārbaudes.

911. pants

1. Divu nedēļu laikā pēc lūguma saņemšanas dienas muitas uzraudzības iestāde iegūst lēmuma pieņēmēja muitas dienesta lūgto informāciju vai veic šā dienesta prasītās pārbaudes. Muitas uzraudzības iestāde gūtos rezultātus reģistrē šim nolūkam paredzētā ailē 910. pantā minētā dokumenta oriģinālā un šo dokumentu, tam pievienojot arī visus iesūtītos saistītos dokumentus, nosūta atpakaļ lēmuma pieņēmējam muitas dienestam.

2. Ja muitas uzraudzības iestāde lūgto informāciju nespēj iegūt vai prasītās pārbaudes nespēj izdarīt 1. punktā minētā divu nedēļu termiņā, tad tas minētajā termiņā apliecina lūguma saņemšanu, nosūtot lēmuma pieņēmējam muitas dienestam attiecīgi anotētu 910. pantā minēto dokumentu.

912. pants

Izpildītāja muitas iestāde 887. panta 5. punktā minēto apliecinājumu lēmuma pieņēmējam muitas dienestam nosūta veidlapā, kas atbilst 113. pielikumā dotam paraugam.

V DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

913. pants

Tiek atceltas šādas regulas un direktīvas:

- Komisijas 1970. gada 9. janvāra Regula (EEK) Nr. 37/70 par tādu būtisku rezerves daļu izcelsmes noteikšanu, kas paredzētas iepriekš nosūtītām iekārtām, mašīnām, aparātiem vai transportlīdzekļiem [34],

- Komisijas 1970. gada 23. decembra Regula (EEK) Nr. 2632/70, kurā noteikta izcelsme radio un televīzijas uztvērējiem [35],

- Komisijas 1971. gada 12. februāra Regula (EEK) Nr. 315/71 par vermuta gatavošanai paredzētu bāzes vīnu un vermuta izcelsmes noteikšanu [36],

- Komisijas 1971. gada 27. aprīļa Regula (EEK) Nr. 861/71 par magnetofonu izcelsmes noteikšanu [37],

- Komisijas 1973. gada 14. novembra Regula (EEK) Nr. 3103/73 par izcelsmes sertifikātiem un pieteikšanos uz tiem [38],

- Komisijas 1976. gada 26. novembra Regula (EEK) Nr. 2945/76, kurā izstrādāti piemērošanas noteikumi Padomes Regulai (EEK) Nr. 754/76 par muitas režīmu, kas piemērojams uz Kopienas muitas teritoriju atpakaļ nosūtītām precēm [39], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Spānijas un Portugāles Pievienošanās aktu,

- Komisijas 1978. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 137/79 par administratīvās sadarbības īpašas metodes ieviešanu, lai dalībvalstu kuģu nozvejai piemērotu Kopienas iekšējo režīmu [40], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3399/91 [41],

- Komisijas 1980. gada 11. jūnija Regula (EEK) Nr. 1494/80 par paskaidrojumiem un vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem saistībā ar muitas vērtību [42],

- Komisijas 1980. gada 11. jūnija Regula (EEK) Nr. 1495/80, ar ko tiek īstenoti daži noteikumi Padomes Regulā (EEK) Nr. 1224/80 par preču vērtēšanu muitas vajadzībām [43], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 558/91 [44],

- Komisijas 1980. gada 11. jūnija Regula (EEK) Nr. 1496/80 par muitas vērtības datu deklarēšanu un par iesniedzamiem dokumentiem [45], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 979/93 [46],

- Komisijas 1980. gada 20. jūnija Regula (EEK) Nr. 1574/80, kurā izstrādāti īstenošanas noteikumi 16. un 17. pantam Padomes Regulā (EEK) Nr. 1430/79 par ievedmuitas vai izvedmuitas atmaksāšanu vai atlaišanu [47],

- Komisijas 1980. gada 5. decembra Regula (EEK) Nr. 3177/80 par ievešanas vietu, kas ņemama vērā, piemērojot 14. panta 2. punktu Padomes Regulā (EEK) Nr. 1224/80 par preču vērtēšanu muitas vajadzībām [48], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2779/90 [49],

- Komisijas 1980. gada 5. decembra Regula (EEK) Nr. 3179/80 par pasta maksājumiem, kas ņemami vērā, nosakot muitas vērtību pa pastu sūtītām precēm [50], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1264/90 [51],

- Komisijas 1981. gada 12. februāra Regula (EEK) Nr. 553/81 par izcelsmes sertifikātiem un pieteikšanos uz tiem [52],

- Komisijas 1981. gada 12. jūnija Regula (EEK) Nr. 1577/81, ar ko tiek ieviestas vienkāršotas procedūras konkrētu ātrbojīgu preču muitas vērtības noteikšanai [53], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3334/90 [54],

- Komisijas 1981. gada 17. decembra Direktīva 82/57/EEK, kas paredz dažus īstenošanas noteikumus Padomes Direktīvai 79/695/EEK par procedūru saskaņošanu preču laišanai brīvā apgrozībā [55], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 83/371/EEK [56],

- Komisijas 1982. gada 23. aprīļa Direktīva 82/347/EEK, kas paredz dažus īstenošanas noteikumus Padomes Direktīvai 81/177/EEK par Kopienas preču izvešanas procedūru saskaņošanu [57],

- Komisijas 1983. gada 28. oktobra Regula (EEK) Nr. 3040/83, kas paredz īstenošanas noteikumus 2. un 14. pantam Padomes Regulā (EEK) Nr. 1430/79 par ievedmuitas vai izvedmuitas atmaksāšanu vai atlaišanu [58],

- Komisijas 1983. gada 9. novembra Regula (EEK) Nr. 3158/83 par honorāriem un licences maksām saistībā ar muitas vērtību [59],

- Komisijas 1984. gada 13. jūnija Regula (EEK) Nr. 1751/84, kas paredz dažus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 3599/82 [60], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3693/92 [61],

- Komisijas 1984. gada 17. decembra Regula (EEK) Nr. 3548/84, ar ko paredz dažus piemērošanas noteikumus Regulai (EEK) Nr. 2763/83 par kārtību, kādā ir atļauts muitas kontrolē pārstrādāt preces pirms to laišanas brīvā apgrozībā [62], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2361/87 [63],

- Komisijas 1985. gada 27. jūnija Regula (EEK) Nr. 1766/85 par valūtas maiņas kursiem, kas izmantojami muitas vērtības noteikšanai [64], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 593/91 [65],

- Komisijas 1986. gada 11. decembra Regula (EEK) Nr. 3787/86 par tādu atļauju anulēšanu vai atsaukšanu, kas izdotas saskaņā ar konkrētām muitas procedūrām ar saimniecisku ietekmi [66],

- Komisijas 1986. gada 12. decembra Regula (EEK) Nr. 3799/86, ar ko paredz īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 1430/79 par ievedmuitas vai izvedmuitas atmaksāšanu vai atlaišanu [67],

- Komisijas 1987. gada 31. jūlija Regula (EEK) Nr. 2458/87, ar ko paredz īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2473/86 par atvieglojumu režīmu izvešanai pārstrādei un standarta apmaiņas sistēmu [68], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3692/92 [69],

- Komisijas 1987. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 4128/87, ar ko paredz nosacījumus, ar kādiem atļauts ievest dūmos kaltētu Virdžīnijas tipa tabaku, ēnā kaltētu gaišā Bērlija tipa tabaku (tostarp, Bērlija hibrīdus), ēnā kaltētu gaišā Mērilendas tipa tabaku un karstumā kaltētu tabaku, kas iekļauta kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijās 24011010—24011049, 24011049 un 24012010—24012049 [70],

- Komisijas 1987. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 4129/87, ar ko paredz nosacījus, ar kuriem saskaņā kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijās, kas uzskaitītas Eiropas Ekonomikas kopienas un Dienvidslāvijas Nolīguma C pielikumā, iekļaujami noteikti mājas liellopu sugas dzīvi dzīvnieki un noteikta liellopu sugas gaļa [71],

- Komisijas 1987. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 4130/87, ar ko paredz nosacījumus, ar kādiem atļauts ievest "Emperor" šķirnes (Vitis vinifera cv) svaigas galda vīnogas, kas iekļautas kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 08061011 [72],

- Komisijas 1987. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 4131/87, ar ko paredz nosacījumus, ar kādiem atļauts ievest portvīnu, madeiru, heresu, Setubalas muskatelu un tokajieti (Aszu un Szamorodni), kas iekļauti kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijās 22042141, 22042151, 22042941, 22042945, 22042951un 22042955 [73], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2490/91 [74],

- Komisijas 1987. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 4132/87, ar ko paredz nosacījumus, ar kādiem kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijās 22083011 un 22083019 iekļaujams burbons [75],

- Komisijas 1987. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 4133/87, ar ko paredz nosacījumus, ar kādiem Kopienā atļauts ievest degvīnu, kas iekļauts kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijās 22089031 un 22089059, piemērojot tarifa nosacījumus, kas paredzēti starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Somijas Republiku noslēgtajā nolīgumā par savstarpējo tirdzniecību ar vīniem un stiprajiem alkoholiskiem dzērieniem [76],

- Komisijas 1987. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 4134/87, ar ko paredz nosacījumus, ar kādiem kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 21069010 iekļaujami izstrādājumi, kas pazīstami kā siera fondī [77],

- Komisijas 1987. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 4135/87, kurā izstrādāti nosacījumi, ar kādiem ļauts ievest dabīgo nātrija nitrātu un dabīgo kālija nātrija nitrātu, kas attiecīgi iekļauti kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijās 31025010 un 31059110 [78],

- Komisijas 1987. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 4136/87, ar ko paredz nosacījumus, ar kādiem kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 01011910iekļaujami kaušanai paredzēti zirgi [79],

- Komisijas 1987. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 4137/87, ar ko paredz nosacījumus, ar kādiem preces ierindojamas kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijās 04081190, 04089190, 04089990, 11062010, 25010051, 35021010un 35029010 [80],

- Komisijas 1987. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 4138/87, ar ko paredz nosacījumus, ar kādiem kartupeļi, cukurkukurūza, labība, eļļas augu sēklas un augļi, kas paredzēti sēšanai, tos ievedot, var pretendēt uz atvieglotu tarifu, pamatojoties uz to īpašo izmantošanu [81],

- Komisijas 1987. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 4139/87, ar ko paredz nosacījumus, ar kādiem noteikti naftas produkti, tos ievedot, var pretendēt uz atvieglotu tarifu, pamatojoties uz to īpašo izmantošanu [82],

- Komisijas 1987. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 4140/87, ar ko paredz nosacījumus, ar kādiem kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 59112000iekļaujams nesagatavots sietautums [83],

- Komisijas 1987. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 4141/87, ar ko paredz nosacījumus, ar kādiem noteiktu kategoriju lidaparātiem un kuģiem paredzētas preces, tās ievedot, var pretendēt uz atvieglotu tarifu, pamatojoties uz to īpašo izmantošanu [84], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1418/81 [85],

- Komisijas 1987. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 4142/87, ar ko paredz nosacījumus, ar kādiem noteiktas preces, tās ievedot, var pretendēt uz atvieglotu tarifu, pamatojoties uz to īpašo izmantošanu [86], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3803/92 [87],

- Komisijas 1988. gada 4. marta Regula (EEK) Nr. 693/88, kurā definēts noteiktas izcelsmes produktu jēdziens ar nolūku piemērot tarifa atvieglojumus, ko Eiropas Ekonomikas kopiena piešķīrusi noteiktiem jaunattīstības valstu produktiem [88], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3660/92 [89],

- Komisijas 1988. gada 14. marta Regula (EEK) Nr. 809/88, kurā definēts "noteiktas izcelsmes produktu" jēdziens un noteiktas administratīvās sadarbības metodes, kas piemērojamas, uz Kopienu ievedot okupēto teritoriju izcelsmes produktus [90], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2774/88 [91],

- Komisijas 1988. gada 21. decembra Regula (EEK) Nr. 4027/88, kurā izstrādāti noteikumi par k