16.10.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 298/22

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA 2014/98/ES

(2014. gada 15. oktobris),

ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/90/EK attiecībā uz konkrētām prasībām, kuras noteiktas tās I pielikumā minētajām augļaugu ģintīm un sugām, konkrētām prasībām, kas jāievēro piegādātājiem, un sīki izstrādātiem noteikumiem par oficiālajām pārbaudēm

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Direktīvu 2008/90/EK par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (1), un jo īpaši tās 4. pantu, 6. panta 4. punktu, 9. panta 1. punktu un 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Noteikumos par pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla sertificēšanu un tirdzniecību jāņem vērā šajā direktīvā iekļauto dažādo ģinšu un sugu atšķirīgie ražošanas cikli.

(2)	Lai nodrošinātu no pirmsbāzes materiāla atvasinātā pavairošanas materiāla un augļaugu veselību un kvalitāti, pirmsbāzes materiālam jāatbilst ļoti stingrām veselības un kvalitātes prasībām.

(3)

Lai nodrošinātu pirmsbāzes materiāla identifikāciju un kvalitāti, ir lietderīgi paredzēt noteikumus, kas ļautu noteikt un pārbaudīt minētā materiāla atbilstību šķirnei, pie kuras tas pieder. Turklāt pirmsbāzes materiāla identifikācija un kvalitāte būtu jānodrošina, izstrādājot šā materiāla pavairošanas noteikumus, kuros var iekļaut arī atjaunošanu un multiplicēšanu. Lai nodrošinātu pirmsbāzes materiāla veselību, ir svarīgi izstrādāt noteikumus par attiecīgo ģinšu un sugu atbrīvošanu no kaitīgajiem organismiem, pārbaudēm, paraugu ņemšanu un testēšanu. Turklāt materiāla kvalitāte būtu jānodrošina, pieņemot noteikumus par defektiem.

(4)	Lai nodrošinātu to potcelmu identifikāciju un kvalitāti, kuri nepieder pie kādas šķirnes, minētajiem potcelmiem būtu jāatbilst to sugu aprakstam, pie kurām tie pieder.

(5)

Jānodrošina, ka tiek identificēti augi, no kuriem ir paredzēts ņemt materiālu bāzes materiāla vai sertificēta materiāla, izņemot augļaugu, ražošanai. Šie augi tiek saukti par “mātesaugiem”. Mātesaugiem, kas paredzēti pirmsbāzes materiāla ražošanai (“pirmsbāzes mātesaugi”), būtu jāatbilst tādām pašām prasībām, kādām atbilst pirmsbāzes materiāls. Pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāls būtu jāidentificē visā ražošanas procesā. Atbildīgajai oficiālajai iestādei būtu jānosaka pirmsbāzes mātesauga atbilstība šķirnes aprakstam, veicot šķirnes raksturīgo pazīmju novērošanu. Turklāt būtu regulāri jāpārbauda pirmsbāzes mātesauga un atvasinātā pirmsbāzes materiāla atbilstība šķirnes aprakstam.

(6)

Attiecībā uz sertificēšanai paredzēto materiālu atbilstība šķirnes aprakstam būtu jānosaka, pamatojoties uz minētās šķirnes oficiālu aprakstu, kas nodrošina, ka šķirne ir atšķirīga, viendabīga un noturīga, aprakstu, kurš pievienots reģistrācijas pieteikumam vai pieteikumam par augu šķirņu aizsardzības tiesībām, vai oficiāli atzītu aprakstu. Attiecībā uz šķirni, kurai ir oficiāli atzīts apraksts, ir lietderīgi paredzēt, ka šķirne tiek reģistrēta valsts reģistrā, lai nodrošinātu, ka minētais apraksts atbilst sertificējamam materiālam.

(7)

Attiecībā uz pirmsbāzes un bāzes materiālu vajadzētu būt arī iespējai noteikt atbilstību šķirnes aprakstam, pamatojoties uz aprakstu, kas pievienots pieteikumam par šķirnes reģistrāciju dalībvalstī, un aprakstam, kas pievienots pieteikumam par augu šķirņu aizsardzības tiesību reģistrāciju, ar nosacījumu, ka ziņojums ir jau pieejams Savienībā vai trešā valstī un tajā norādīts, ka attiecīgā šķirne ir atšķirīga, viendabīga un noturīga. Minētā iespēja tiek nodrošināta ar mērķi, lai paātrinātu sertifikācijas procesa sākotnējos posmus tajos gadījumos, kad šķirnes reģistrācija ir tuvu noslēgumam, taču joprojām nav pabeigta. Taču, lai saistībā ar minēto materiālu nodrošinātu pārredzamību un lietotāji varētu pieņemt apzinātu lēmumu, tā tirdzniecība būtu atļaujama tikai tad, kad šķirnes reģistrācija ir pabeigta.

(8)

Ir svarīgi, lai tiktu piemēroti stingri noteikumi attiecībā uz pirmsbāzes materiāla aizsardzību no jebkāda veida inficēšanās ar kaitīgajiem organismiem. Tāpēc piegādātājiem būtu jāuztur pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāls noteiktās telpās, kuras ir aizsargātas pret kukaiņiem un kurās ir nodrošināta aizsardzība pret infekciju, ko izraisa gaisā sastopami slimības pārnēsātāji un jebkuri citi iespējami avoti. Šā paša iemesla dēļ pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāls būtu jāaudzē vai jāražo izolēti no augsnes – podos ar bezaugsnes vai sterilizētu augšanas substrātu. Tomēr, lai ievērotu konkrētas ražošanas vajadzības, dalībvalstīm būtu jādod iespēja pieprasīt atļauju ražot pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu lauka apstākļos ar nosacījumu, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai novērstu inficēšanos ar attiecīgajiem kaitīgajiem organismiem.

(9)

Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2) ir paredzēti noteikumi, kas liedz ievest Savienībā konkrētus kaitīgus organismus un novērš to izplatību. Tajā ir iekļautas prasības attiecībā uz konkrētām ģintīm un sugām, kas papildina šīs direktīvas sertifikācijas prasības attiecībā uz kaitīgiem organismiem, kuri minēti Direktīvā 2000/29/EK. Būtu jāparedz papildu noteikumi par citiem kaitīgiem organismiem. Ja kaitīgie organismi var radīt nepieļaujamus bojājumus attiecīgo ģinšu vai sugu pirmsbāzes materiāla veselībai vai lietderībai, būtu jāparedz to iznīcināšanas pasākumi. Šie kaitīgie organismi būtu jāuzskaita. Ja kaitīgie organismi var radīt šādus bojājumus tikai tad, kad to koncentrācija pārsniedz noteiktu līmeni, tad būtu jāiznīcina tikai tāds kaitīgo organismu daudzums, kas pārsniedz šo līmeni. Šie kaitīgie organismi būtu jāuzskaita atsevišķi no obligāti iznīcināmiem kaitīgajiem organismiem.

(10)

Pirmsbāzes mātesaugu kandidāti ir pavairošanas materiāla un augļaugu ražošanas un sertifikācijas procesa sākumpunkts. Tādēļ, lai nodrošinātu aizsardzību pret attiecīgajiem kaitīgajiem organismiem, tiem būtu jāpiemēro visstingrākās fitosanitārās prasības. Ņemot vērā atbilstošo augu ģinšu vai sugu un attiecīgo kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības un raksturīgās pazīmes, būtu jāparedz pirmsbāzes mātesaugu kandidātu vizuālās pārbaudes, lai atklātu I pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismu. Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, no katra pirmsbāzes mātesauga kandidāta būtu jāpaņem paraugs un jāveic tā testēšana, lai nodrošinātu precīzus konstatējumus. Būtu jāveic katra pirmsbāzes mātesauga kandidāta testēšana attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem kaitīgajiem organismiem, lai droši garantētu konkrēto kaitīgo organismu neesību. Ļoti līdzīgas prasības būtu jāpiemēro pirmsbāzes mātesaugiem, kas tiek ražoti, izmantojot atjaunošanas metodi, jo tie ir svarīgi turpmākajam ražošanas un sertifikācijas procesam.

(11)

Ņemot vērā atbilstošo augu ģinšu vai sugu un attiecīgo kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības un raksturīgās pazīmes, būtu jāparedz pirmsbāzes mātesaugu vai pirmsbāzes materiāla vizuālās pārbaudes, lai atklātu I un II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus. Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, no pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāla būtu jāpaņem paraugi un jāveic to testēšana, lai nodrošinātu precīzus konstatējumus.

(12)

Ņemot vērā atbilstošo augu ģinšu vai sugu un attiecīgo kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības un raksturīgās pazīmes, būtu jāizstrādā atbilstīgi noteikumi par bāzes mātesaugu, bāzes materiāla, sertificētu mātesaugu un sertificēta materiāla vizuālo pārbaužu, paraugu ņemšanas un testēšanas biežumu. Šiem noteikumiem būtu jāpamatojas uz atbildīgo oficiālo iestāžu un augļaugu ražotāju pieredzi, kas gūta valstu sertifikācijas sistēmu piemērošanas laikā. Šajos noteikumos būtu jāņem vērā konkrētas kategorijas lietotāju vajadzības.

(13)

Konkrētu kaitīgo organismu, jo īpaši nematožu, klātbūtne augsnē var radīt nepieļaujamus bojājumus attiecīgo augu veselībai un lietderībai, ja minētie kaitīgie organismi pārnēsā vīrusus, kas ietekmē attiecīgās ģintis vai sugas. Tāpēc šie kaitīgie organismi būtu jāuzskaita un jāidentificē atsevišķi un viņu klātbūtne konkrētajā augsnē nebūtu pieļaujama, ja vien testēšanā netiek atklāts, ka tie ir brīvi no attiecīgajiem vīrusiem. Paraugu ņemšanai un testēšanai būtu jāuzrāda šo kaitīgo organismu vai attiecīgo vīrusu klātbūtne. Paredzot paraugu ņemšanas un testēšanas noteikumus, būtu jāņem vērā dažādas pavairošanas materiāla un augļaugu kategorijas. Tomēr noteiktos apstākļos ir samērīgi atļaut, ka paraugu ņemšana un testēšana nav jāveic, ja saimniekaugi nav auguši ražošanas laukā vismaz piecus gadus.

(14)

Ja paraugu ņemšana un testēšana tiek veiktas, tām būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas (EPPO) protokoliem vai citiem starptautiski atzītiem protokoliem. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Savienībā veiktajā paraugu ņemšanas un testēšanas praksē tiek ņemti vērā jaunākie starptautiskie zinātnes un tehnikas sasniegumi. Ja šādi protokoli nav pieejami, paraugu ņemšanai un testēšanai būtu jānotiek saskaņā ar attiecīgiem protokoliem, kas izstrādāti valsts līmenī.

(15)	Pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla kvalitāti un lietderību var ietekmēt bojājumi, krāsas pārmaiņas, rētaudi, izkalšana un citi defekti. Tāpēc būtu jānosaka, ka pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālam jābūt praktiski bez šādiem bojājumiem.

(16)

Lai garantētu pavairošanas materiāla pienācīgu kvalitāti, būtu jāparedz noteikumi par tā uzturēšanu attiecīgos apstākļos. Šiem nosacījumiem vajadzētu būt atkarīgiem no sertificējamā pavairošanas materiāla un augļaugu kategorijas. Ņemot vērā jaunākās tendences, ir svarīgi arī atļaut izmantot uzturēšanas metodi, kas zināma kā krioprezervācija, kurā atdzesēšanai tiek izmantotas ļoti zemas temperatūras. To uzskata par lietderīgu alternatīvu in vitro kultūrai, jo pavairošanas materiāla īpašības saglabājas nemainīgas, ja uzglabāšanu veic šādā temperatūrā.

(17)	Bāzes materiāls ir nākamais ražošanas procesa posms pēc pirmsbāzes materiāla. Tāpēc mātesaugi, kas paredzēti bāzes materiāla ražošanai (“bāzes mātesaugi”), būtu vai nu jāaudzē no pirmsbāzes materiāla, vai jāmultiplicē no citiem bāzes mātesaugiem.

(18)

Identifikācijas, veselības un kvalitātes prasībām attiecībā uz bāzes materiālu vajadzētu būt tādām pašām kā prasībām attiecībā uz pirmsbāzes materiālu, jo šīs prasības ir vienlīdz svarīgas arī bāzes materiāla veselībai un lietderībai. Tomēr būtu jādod iespēja bāzes materiālu ražot atklātos laukos, lai atvieglotu tā efektīvu pavairošanu, veidojot nākamās paaudzes un kategorijas. Tāpēc bāzes materiāla uzturēšanas prasībās būtu jāparedz iespēja uzturēt bāzes materiālu no kukaiņiem aizsargātās telpās vai laukos, kas izolēti no potenciālajiem infekcijas avotiem – gaisā sastopamiem slimības pārnēsātājiem, sakņu kontakta, savstarpējas inficēšanās, izmantojot tehniku, potēšanas rīkus un jebkurus citus iespējamos avotus.

(19)

Būtu jāparedz iespēja vairākās paaudzēs multiplicēt bāzes mātesaugus, kas tiek audzēti no pirmsbāzes materiāla, lai varētu iegūt pietiekamu skaitu bāzes mātesaugu, kas nepieciešami bāzes un sertificēta materiāla ražošanai. Bāzes mātesaugu dažādās paaudzes būtu jāuzglabā atsevišķi cita no citas un jāidentificē visā ražošanas procesā.

(20)	Sertificēts materiāls un sertificēti augļaugi var būt ražošanas procesa nākamais posms pēc pirmsbāzes materiāla vai bāzes materiāla. Tāpēc mātesaugi, kas paredzēti sertificēta materiāla ražošanai (“sertificēti mātesaugi”), būtu jāaudzē vai nu no pirmsbāzes materiāla, vai bāzes materiāla.

(21)

Būtu jāpieņem obligātās prasības saskaņotas procedūras nodrošināšanai, lai varētu noteikt un pārbaudīt atbilstību šķirnes aprakstam saistībā ar pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas jākvalificē kā CAC (Conformitas Agraria Communitatis) materiāls. Šīm prasībām nevajadzētu būt tik stingrām kā prasībām attiecībā uz pirmsbāzes, bāzes un sertificētu materiālu, jo lietotājiem nav pārāk lielas cerības attiecībā uz CAC materiāla veselību un kvalitāti un tam tiek piemērotas vienkāršākas ražošanas procedūras un posmi. Tomēr piegādātājiem būtu jānodrošina pavairošanai izmantojamā materiāla identificēšana. Turklāt būtu jānodrošina, ka tiek piemēroti kvalitātes un veselības standarti, kas atbilst CAC materiāla kultivēšanai un pavairošanas materiāla lietotāju vajadzībām. Ņemot vērā to kaitīgo organismu veidu, kas ietekmē konkrētas sugas, proti, Citrus L., Fortunella Swingle un Poncirus Raf., ir nepieciešami īpaši noteikumi par vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, lai nodrošinātu, ka attiecīgais pavairošanas materiāls vai augļaugi ir pienācīgā kvalitātē un veselīgi.

(22)

Lai atbildīgā oficiālā iestāde varētu veikt oficiālas pārbaudes un noteikt, vai pavairošanas materiāls un augļaugi atbilst kvalitātes un veselības standartiem, kas paredzēti šajā direktīvā minētajā oficiālajā sertificēšanā, piegādātājam būtu jāizstrādā plāns attiecībā uz konkrētajām ģintīm vai sugām, lai varētu noteikt un uzraudzīt kritiskos punktus pavairošanas materiāla un augļaugu ražošanas procesā, un būtu jāsaglabā visi dokumenti par minēto uzraudzību. Plāns un dokumenti par lauka pārbaudēm, paraugu ņemšanu un testēšanu būtu jāglabā tik ilgi, kamēr attiecīgais pavairošanas materiāls vai augļaugi ir piegādātāja uzraudzībā, un vismaz trīs gadus pēc tam, kad minētais pavairošanas materiāls vai augļaugi ir likvidēti vai laisti tirgū.Minētais periods ir vajadzīgs, lai varētu noteikt kaitīgos organismus uz kokaugiem tajos gadījumos, kad simptomi kļūst redzami tikai vairākus gadus pēc inficēšanās.

(23)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pavairošanas materiālu un augļaugus oficiāli pārbauda ražošanas un tirdzniecības laikā, lai pārliecinātos par atbilstību šajā direktīvā paredzētajām prasībām un nosacījumiem. Lai nodrošinātu saskaņotu procedūru oficiālu pārbaužu veikšanai, būtu jāizstrādā noteikumi attiecībā uz vizuālu pārbaudi un vajadzības gadījumā paraugu ņemšanu un testēšanu.

(24)

Lai novērstu jebkādus pārtraukumus tirdzniecībā, dalībvalstīm būtu jādod iespēja pārejas periodā atļaut savā teritorijā laist tirgū pavairošanas materiālu un augļaugus, kas ražoti no pirmsbāzes, bāzes un sertificētiem mātesaugiem vai CAC mātesaugiem, kuri jau pastāvēja šīs direktīvas piemērošanas dienā, pat ja minētais materiāls vai augļaugi neatbilst jaunajiem nosacījumiem.

(25)	Komisijas Direktīvas 93/48/EEK (3) un 93/64/EEK (4) būtu jāatceļ.

(26)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļaugu ģinšu un sugu pavairojamā materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. NODAĻA

DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:

1)	“mātesaugs” ir identificēts augs, kas paredzēts pavairošanai;

2)	“pirmsbāzes mātesauga kandidāts” ir mātesaugs, ko piegādātājs ir paredzējis pieņemt par pirmsbāzes mātesaugu;

3)	“pirmsbāzes mātesaugs” ir mātesaugs, kas paredzēts pirmsbāzes materiāla ražošanai;

4)	“bāzes mātesaugs” ir mātesaugs, kas paredzēts bāzes materiāla ražošanai;

5)	“sertificēts mātesaugs” ir mātesaugs, kas paredzēts sertificēta materiāla ražošanai;

6)	“kaitīgais organisms” ir jebkuras sugas, dzimtas vai biotipa augs, dzīvnieks vai patogēns, kas var kaitēt augiem vai augu produktiem un kas uzskaitīts I, II un III pielikumā;

7)	“vizuālā pārbaude” ir augu vai augu daļu pārbaude ar neapbruņotu aci, lupu, stereoskopu vai mikroskopu;

8)	“testēšana” ir pārbaude, kas nav vizuālā pārbaude;

9)	“augļaugs” ir augs, kas pavairots no mātesauga un tiek audzēts augļu ražošanai, lai varētu pārbaudīt minētā mātesauga šķirnes identitāti;

10)	“kategorija” ir pirmsbāzes materiāls, bāzes materiāls, sertificēts materiāls vai CAC materiāls;

11)	“multiplicēšana” ir mātesaugu veģetatīvā ražošana, lai iegūtu pietiekami daudz mātesaugu tajā pašā kategorijā;

12)	“mātesauga atjaunošana” ir mātesauga aizstāšana ar augu, kas ir veģetatīvi ražots no tā;

13)	“mikropavairošana” ir augu materiāla multiplicēšana, lai saražotu daudz augu, izmantojot diferencētu veģetatīvo pumpuru vai diferencētu veģetatīvo meristēmu in vitro kultūru, kas paņemta no auga;

14)

“praktiski bez bojājumiem” nozīmē, ka defekti, kas varētu mazināt pavairošanas materiāla vai augļaugu kvalitāti un lietderību, pastāv tādā līmenī, kurš ir vienāds ar vai zemāks par to līmeni, kas gaidāms labas kultivēšanas un apstrādāšanas rezultātā, un minētais līmenis atbilst labai kultivēšanas un apstrādāšanas praksei;

15)	“praktiski bez kaitīgajiem organismiem” nozīmē, ka kaitīgo organismu koncentrācija uz pavairošanas materiāla vai augļaugiem ir pietiekami zema, lai nodrošinātu pavairošanas materiāla pieņemamu kvalitāti un lietderību;

16)	“laboratorija” ir jebkura telpa, ko izmanto pavairošanas materiāla un augļaugu testēšanai;

17)	“krioprezervācija” ir augu materiāla uzturēšana, atdzesējot to līdz ļoti zemām temperatūrām, lai saglabātu materiāla dzīvotspēju.

2. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pavairošanas materiāls un augļaugi, kas pieder pie Direktīvas 2008/90/EK I pielikumā uzskaitītajām ģintīm un sugām, ražošanas un tirdzniecības laikā attiecīgi atbilst šīs direktīvas 3.–27. pantam.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka, ražojot pavairošanas materiālu un augļaugus, kas pieder pie Direktīvas 2008/90/EK I pielikumā uzskaitītajām ģintīm un sugām, piegādātāji ievēro 28. un 29. pantā izklāstītās prasības.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ražošanas un tirdzniecības laikā pavairošanas materiāls un augļaugi, kas pieder pie Direktīvas 2008/90/EK I pielikumā uzskaitītajām ģintīm un sugām, tiek oficiāli pārbaudīti saskaņā ar 30. pantu.

4.   Pavairošanas materiālu, kas atbilst noteiktas kategorijas prasībām, nedrīkst jaukt kopā ar citu kategoriju materiālu.

2. NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PAVAIROŠANAS MATERIĀLU UN – VAJADZĪBAS GADĪJUMĀ – AUGĻAUGIEM

1. IEDAĻA

Prasības attiecībā uz pirmsbāzes materiālu

3. pants

Prasības attiecībā uz pirmsbāzes materiāla sertificēšanu

1.   Pavairošanas materiālu, izņemot mātesaugus un izņemot potcelmus, kas nepieder pie kādas šķirnes, pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā pirmsbāzes materiālu, ja ir konstatēts, ka tas atbilst šādām prasībām:

a)	tas tiek pavairots tieši no mātesauga saskaņā ar 13. pantu vai 14. pantu;

b)	tas atbilst šķirnes aprakstam, un atbilstība šķirnes aprakstam ir pārbaudīta atbilstīgi 7. pantam;

c)	tas tiek uzturēts atbilstīgi 8. pantam;

d)	tas atbilst 10. pantā minētajām veselības prasībām;

e)	ja Komisija ir piešķīrusi atkāpi atbilstīgi 8. panta 4. punktam, lai audzētu pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem, augsne atbilst 11. pantā minētajām prasībām;

f)	tas atbilst 12. panta noteikumiem par defektiem.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais mātesaugs vai nu ir pieņemts saskaņā ar 5. pantu, vai iegūts, veicot multiplicēšanu saskaņā ar 13. pantu vai mikropavairošanu saskaņā ar 14. pantu.

3.   Ja pirmsbāzes mātesaugs vai pirmsbāzes materiāls vairs neatbilst 7.–12. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāla. Minēto nošķirto mātesaugu vai materiālu drīkst izmantot kā bāzes, sertificētu vai CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām attiecībā uz konkrētajām kategorijām.

Tā vietā, lai nošķirtu minēto mātesaugu vai materiālu, piegādātājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētais mātesaugs vai materiāls atkal atbilst šīm prasībām.

4. pants

Prasības, lai potcelmus, kas nepieder pie kādas šķirnes, sertificētu kā pirmsbāzes materiālu

1.   Potcelmu, kas nepieder pie kādas šķirnes, pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā pirmsbāzes materiālu, ja ir konstatēts, ka tas atbilst šādām prasībām:

a)	izmantojot veģetatīvo pavairošanu vai dzimumvairošanos, tas ir tieši pavairots no mātesauga; dzimumvairošanās gadījumā apputeksnētājkoki (apputeksnētāji) tiek ražoti tieši no mātesauga, izmantojot veģetatīvo pavairošanu;

b)	tas atbilst šķirnes aprakstam;

c)	tas tiek uzturēts atbilstīgi 8. pantam;

d)	tas atbilst 10. pantā minētajām veselības prasībām;

e)	ja Komisija ir piešķīrusi atkāpi atbilstīgi 8. panta 4. punktam, lai audzētu pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem, augsne atbilst 11. pantā minētajām prasībām;

f)	tas atbilst 12. pantā noteikumiem par defektiem.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais mātesaugs vai nu ir pieņemts saskaņā ar 6. pantu, vai iegūts, veicot multiplicēšanu saskaņā ar 13. pantu vai mikropavairošanu saskaņā ar 14. pantu.

3.   Ja potcelms, kas ir pirmsbāzes mātesaugs vai pirmsbāzes materiāls, vairs neatbilst 8.–12. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāla. Minēto nošķirto potcelmu drīkst izmantot kā bāzes, sertificētu vai CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām attiecībā uz konkrētajām kategorijām.

Tā vietā, lai nošķirtu minēto potcelmu, piegādātājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētais potcelms atkal atbilst šīm prasībām.

5. pants

Prasības attiecībā uz pirmsbāzes mātesauga pieņemšanu

1.   Atbildīgā oficiālā iestāde pieņem augu kā pirmsbāzes mātesaugu, ja tas atbilst 7.–12. panta prasībām un ja tā atbilstība šķirnes aprakstam ir noteikta saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu.

Minētā pieņemšana notiek, pamatojoties uz oficiālo pārbaudi, testēšanas rezultātiem, dokumentiem un procedūrām atbilstīgi 30. pantam.

2.   Atbildīgā oficiālā iestāde nosaka pirmsbāzes mātesauga atbilstību šķirnes aprakstam, veicot šķirnes raksturīgo pazīmju novērošanu. Minētā novērošana pamatojas uz vienu no šiem elementiem:

a)	oficiālo aprakstu šķirnēm, kas reģistrētas kādā no valsts reģistriem, un šķirnēm, kas ir juridiski aizsargātas saskaņā ar augu šķirņu aizsardzības tiesībām;

b)	aprakstu, kas pievienots pieteikumam par šķirnēm, attiecībā uz kurām kādā dalībvalstī ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, kā minēts Komisijas Īstenošanas direktīvas 2014/97/ES (5) 5. panta 1. punktā;

c)	aprakstu, kas pievienots pieteikumam par šķirnēm, attiecībā uz kurām ir iesniegts reģistrācijas pieteikums par augu šķirņu aizsardzības tiesībām;

d)	oficiāli atzītu aprakstu, ja aprakstītā šķirne ir reģistrēta valsts reģistrā.

3.   Ja tiek piemērots šā panta 2. punkta b) vai c) apakšpunkts, pirmsbāzes mātesaugu pieņem tikai tad, ja ir pieejams ziņojums, ko sagatavojusi jebkura atbildīgā oficiālā iestāde Savienībā vai trešā valstī un kas pierāda, ka attiecīgā šķirne ir atšķirīga, viendabīga un noturīga. Taču, ja šķirnes reģistrācija vēl nav pabeigta, attiecīgo mātesaugu un no tā saražoto materiālu drīkst izmantot tikai bāzes vai sertificēta materiāla ražošanai un nedrīkst tirgot kā pirmsbāzes, bāzes vai sertificētu materiālu.

4.   Ja atbilstību šķirnes aprakstam var noteikt, tikai pamatojoties uz augļauga raksturīgajām pazīmēm, šķirnes raksturīgo pazīmju novērošanu veic, izmantojot augļus no augļauga, kas pavairots no pirmsbāzes mātesauga. Šos augļaugus uzglabā atsevišķi no pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāla.

Augļaugus vizuāli pārbauda vispiemērotākajos gada periodos, ņemot vērā attiecīgo augu ģinšu vai sugu augšanas apstākļus un klimatiskos apstākļus.

6. pants

Prasības attiecībā uz tāda potcelma pieņemšanu, kas nepieder pie kādas šķirnes

Atbildīgā oficiālā iestāde pieņem potcelmu, kas nepieder pie kādas šķirnes, kā pirmsbāzes mātesaugu, ja tas atbilst šķirnes aprakstam un 8.–12. panta prasībām.

Minētā pieņemšana notiek, pamatojoties uz oficiālo pārbaudi, testēšanas rezultātiem, dokumentiem un procedūrām, ko izmanto piegādātājs atbilstīgi 30. pantam.

7. pants

Pārbaude saistībā ar atbilstību šķirnes aprakstam

Atbildīgā oficiālā iestāde un attiecīgā gadījumā piegādātājs saskaņā ar 5. panta 2. un 3. punktu regulāri pārbauda pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla atbilstību šķirnes aprakstam, pienācīgā kārtā ņemot vērā attiecīgo šķirni un izmantoto pavairošanas metodi.

Papildus regulārām pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla pārbaudēm atbildīgā oficiālā iestāde un attiecīgā gadījumā piegādātājs pēc katras atjaunošanas pārbauda iegūtos pirmsbāzes mātesaugus.

8. pants

Prasības attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla uzturēšanu

1.   Visā ražošanas procesā piegādātāji uztur pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu telpās, kuras ir paredzētas attiecīgajām ģintīm vai sugām, kuras ir aizsargātas pret kukaiņiem un kurās ir nodrošināta aizsardzība pret infekciju, ko izraisa gaisā sastopami slimības pārnēsātāji un jebkuri citi iespējami avoti.

Pirmsbāzes mātesauga kandidātus uzglabā, nodrošinot aizsardzību pret kukaiņiem un fiziski izolējot tos no pirmsbāzes mātesaugiem, ievietojot tos pirmajā daļā minētajās telpās, kamēr ir pabeigti visi testi saistībā ar atbilstību 9. panta 1. un 2. punktam.

2.   Pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu uztur tā, lai nodrošinātu, ka visā ražošanas procesā tie tiek individuāli identificēti.

3.   Pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu audzē vai ražo izolēti no augsnes – podos ar bezaugsnes vai sterilizētu augšanas substrātu. Tos identificē ar marķējumu, kas nodrošina to izsekojamību.

4.   Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, attiecībā uz konkrētām ģintīm vai sugām dalībvalsts var saņemt atļauju ražot pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu laukā, kur netiek nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem. Šādu materiālu identificē ar marķējumu, lai nodrošinātu tā izsekojamību. Minēto atļauju piešķir, ja attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai novērstu augu inficēšanos, ko izraisa gaisā sastopamie slimības pārnēsātāji, sakņu kontakts, savstarpēja inficēšanās, izmantojot tehniku, potēšanas rīkus un jebkurus citus iespējamos avotus.

5.   Pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu drīkst uzturēt, izmantojot krioprezervāciju.

6.   Pirmsbāzes mātesaugus drīkst izmantot tikai noteiktu laiku, kas tiek aprēķināts, pamatojoties uz šķirnes noturību vai vides apstākļiem, kuros tie tiek audzēti, un jebkuriem citiem faktoriem, kas ietekmē šķirnes noturību.

9. pants

Veselības prasības attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugu kandidātiem un pirmsbāzes mātesaugiem, kas tiek ražoti, izmantojot atjaunošanu

1.   Pirmsbāzes mātesauga kandidāts ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās un laukos, konstatē, ka attiecīgais pirmsbāzes mātesauga kandidāts ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs ņem paraugus no attiecīgā pirmsbāzes mātesauga kandidāta un veic to testēšanu.

2.   Pirmsbāzes mātesauga kandidāts ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās un laukos, kā arī paraugu ņemšanu un testēšanu, konstatē, ka attiecīgais pirmsbāzes mātesauga kandidāts ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Minēto paraugu ņemšanu un testēšanu veic vispiemērotākajā gada periodā, ņemot vērā konkrētā auga augšanas apstākļus un klimatiskos apstākļus, kā arī minētajam augam raksturīgo kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības. Paraugu ņemšanu un testēšanu var veikt arī jebkurā citā laikā, ja rodas šaubas par šo kaitīgo organismu klātbūtni.

3.   Attiecībā uz 1. un 2. punktā paredzēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas (EPPO) protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, atbildīgā oficiālā iestāde piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs iesniedz paraugus laboratorijās, kuras atbildīgā oficiālā iestāde ir oficiāli atzinusi.

Indikatoraugu bioloģiskā indeksēšana ir vīrusu, viroīdu, vīrusveidīgu slimību un fitoplazmu testēšanas metode, ko piemēro pirmsbāzes mātesaugu kandidātiem. Citas testa metodes drīkst piemērot, ja dalībvalsts, pamatojoties uz zinātnisko pierādījumu salīdzinošo izvērtēšanu, uzskata, ka tās sniedz tikpat drošus rezultātus kā indikatoraugu bioloģiskā indeksēšana.

4.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, ja pirmsbāzes mātesauga kandidāts ir sējenis, vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu paredz tikai attiecībā uz vīrusiem, viroīdiem vai vīrusveidīgām slimībām, ko pārnēsā putekšņi un kas uzskaitīti II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu, ja oficiālā pārbaudē tiek apstiprināts, ka attiecīgais sējenis ir izaudzēts no sēklas, kura iegūta no auga, kam nav šo vīrusu, viroīdu vai vīrusveidīgu slimību izraisītu simptomu, un ka minētais sējenis ir uzturēts atbilstoši 8. panta 1. un 3. punkta prasībām.

5.   Šā panta 1. un 3. punktu piemēro arī attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugiem, kas tiek ražoti, izmantojot atjaunošanu.

Pirmsbāzes mātesaugs, kas tiek ražots, izmantojot atjaunošanu, ir bez vīrusiem un viroīdiem, kuri uzskaitīti II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, kā arī paraugu ņemšanu un testēšanu, konstatē, ka minētais pirmsbāzes mātesaugs ir bez šiem vīrusiem un viroīdiem.

Vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

10. pants

Veselības prasības attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālu

1.   Pirmsbāzes mātesaugs vai pirmsbāzes materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgais pirmsbāzes mātesaugs vai pirmsbāzes materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

To pirmsbāzes mātesaugu vai pirmsbāzes materiāla īpatsvars, kas invadēti ar I pielikuma B daļā uzskaitītajiem kaitīgajiem organismiem, nedrīkst pārsniegt pielikumā norādītos pieļaujamos līmeņus. Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgie pirmsbāzes mātesaugi vai pirmsbāzes materiāls atbilst šiem līmeņiem. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs ņem paraugus no attiecīgā pirmsbāzes mātesauga vai pirmsbāzes materiāla un veic to testēšanu.

2.   Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs veic pirmsbāzes mātesauga vai pirmsbāzes materiāla vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, kā izklāstīts IV pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

3.   Attiecībā uz šā panta 1. punktā paredzēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, atbildīgā oficiālā iestāde piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs iesniedz paraugus laboratorijās, kuras atbildīgā oficiālā iestāde ir oficiāli atzinusi.

4.   Šā panta 1. punktu nepiemēro pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālam krioprezervācijas laikā.

11. pants

Augsnes prasības

1.   Pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu drīkst audzēt tikai tādā augsnē, kurā nav kaitīgo organismu, kas uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu un kas pārnēsā vīrusus, kuri ietekmē minēto ģinti vai sugu. Šādu kaitīgo organismu neesību konstatē, ņemot paraugus un veicot testēšanu.

Minēto paraugu ņemšanu veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, pirms attiecīgie pirmsbāzes mātesaugi vai pirmsbāzes materiāls tiek stādīti, un minētās procedūras atkārto augu augšanas laikā, ja ir aizdomas par pirmajā daļā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

Minēto paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ņemot vērā klimatiskos apstākļus un III pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības, ja šie kaitīgie organismi ir raksturīgi konkrētajiem pirmsbāzes mātesaugiem vai pirmsbāzes materiālam.

2.   Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic, ja augi, kas ir saimniekaugi kaitīgajiem organismiem, kuri uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrētu ģinti vai sugu, nav audzēti ražošanas augsnē vismaz piecus gadus un ja par attiecīgo kaitīgo organismu neesību minētajā augsnē nerodas nekādas šaubas.

Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic, ja atbildīgā oficiālā iestāde, pamatojoties uz oficiālās pārbaudes rezultātiem, secina, ka augsnē nav kaitīgo organismu, kas uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu un kas pārnēsā vīrusus, kuri ietekmē minēto ģinti vai sugu.

3.   Attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, dalībvalstis piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

12. pants

Prasības attiecībā uz defektiem, kas varētu mazināt kvalitāti

Vizuālajās pārbaudēs konstatē, ka pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāls ir praktiski bez defektiem. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs. Bojājumus, krāsas pārmaiņas, rētaudus vai izkalšanu uzskata par defektiem, ja tie ietekmē pavairošanas materiāla kvalitāti un lietderību.

13. pants

Prasības attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugu multiplicēšanu, atjaunošanu un pavairošanu

1.   Piegādātājs drīkst multiplicēt vai atjaunot pirmsbāzes mātesaugu, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 1. punktu.

2.   Piegādātājs drīkst pavairot pirmsbāzes mātesaugu, lai ražotu pirmsbāzes materiālu.

3.   Pirmsbāzes mātesaugu multiplicēšana, atjaunošana un pavairošana notiek saskaņā ar 4. punktā minētajiem protokoliem.

4.   Dalībvalstis piemēro protokolus par pirmsbāzes mātesaugu multiplicēšanu, atjaunošanu un pavairošanu. Dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, dalībvalstis piemēro attiecīgus protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

Šā punkta pirmajā daļā minētie protokoli ir pārbaudīti saistībā ar attiecīgajām ģintīm vai sugām noteiktu periodu, ko uzskata par pietiekamu šīm ģintīm vai sugām. Minēto laika periodu uzskata par pietiekamu, ja tas ļauj apstiprināt augu fenotipu atbilstību šķirnes aprakstam, pamatojoties uz augļu ražošanas vai potcelmu veģetatīvās attīstības vērojumiem.

5.   Piegādātājs drīkst atjaunot pirmsbāzes mātesaugu tikai līdz 8. panta 6. punktā minētā perioda beigām.

14. pants

Prasības attiecībā uz multiplicēšanu, atjaunošanu un pavairošanu, veicot pirmsbāzes mātesaugu mikropavairošanu

1.   Multiplicēšana, atjaunošana un pavairošana, veicot pirmsbāzes mātesaugu mikropavairošanu, lai ražotu citus pirmsbāzes mātesaugus vai pirmsbāzes materiālu, notiek saskaņā ar šā panta 2. punktā minētajiem protokoliem.

2.   Dalībvalstis piemēro protokolus attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla mikropavairošanu, proti, EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, dalībvalstis piemēro attiecīgus protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

Dalībvalstis piemēro tikai tos protokolus, kas pārbaudīti saistībā ar attiecīgajām ģintīm vai sugām noteiktu periodu, kuru uzskata par pietiekamu, lai varētu apstiprināt augu fenotipu atbilstību šķirnes aprakstam, pamatojoties uz augļu ražošanas vai potcelmu veģetatīvās attīstības vērojumiem.

2. IEDAĻA

Prasības attiecībā uz bāzes materiālu

15. pants

Prasības attiecībā uz bāzes materiāla sertificēšanu

1.   Pavairošanas materiālu, izņemot bāzes mātesaugus un izņemot potcelmus, kas nepieder pie kādas šķirnes, pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā bāzes materiālu, ja tas atbilst šā panta 2., 3. un 4. punkta prasībām.

2.   Pavairošanas materiālu pavairo no bāzes mātesauga.

Bāzes mātesaugs atbilst vienai no šīm prasībām:

a)	tas ir audzēts no pirmsbāzes materiāla; vai

b)	tas ir ražots, multiplicējot bāzes mātesaugu saskaņā ar 19. pantu.

3.   Pavairošanas materiāls atbilst 7. pantā, 8. panta 6. punktā un 12. pantā izklāstītajām prasībām.

4.   Pavairošanas materiāls atbilst papildu prasībām attiecībā uz:

a)	veselību, kā izklāstīts 16. pantā;

b)	augsni, kā izklāstīts 17. pantā;

c)	bāzes mātesaugu un bāzes materiāla uzturēšanu, kā izklāstīts 18. pantā;

d)	pavairošanas īpašajiem nosacījumiem, kā izklāstīts 19. pantā.

5.   Potcelmu, kas nepieder pie kādas šķirnes, pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā bāzes materiālu, ja tas atbilst šķirnes aprakstam, 8. panta 2. un 6. punktā izklāstītajām prasībām un 12., 16.,17., 18. un 19. panta papildu prasībām.

6.   Šajā iedaļā jebkuru atsauci 3. un 5. punktā minētajos noteikumos uz pirmsbāzes mātesaugiem uzskata par atsauci uz bāzes mātesaugiem un jebkuru atsauci uz pirmsbāzes materiālu uzskata par atsauci uz bāzes materiālu.

7.   Ja bāzes mātesaugs vai bāzes materiāls vairs neatbilst 7. panta, 8. panta 2. un 6. punkta, 12., 16. un 17. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem bāzes mātesaugiem un bāzes materiāla. Minēto nošķirto mātesaugu vai materiālu drīkst izmantot kā sertificētu vai CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām attiecībā uz konkrētajām kategorijām.

Tā vietā, lai nošķirtu minēto mātesaugu vai materiālu, piegādātājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētais mātesaugs vai materiāls atkal atbilst šīm prasībām.

8.   Ja potcelms, kas nepieder pie kādas šķirnes, ir bāzes mātesaugs vai bāzes materiāls, kas vairs neatbilst 8. panta 2. un 6. punkta, 12., 16. un 17. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem bāzes mātesaugiem un bāzes materiāla. Minēto nošķirto potcelmu drīkst izmantot kā sertificētu vai CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām attiecībā uz konkrētajām kategorijām.

Tā vietā, lai nošķirtu minēto potcelmu, piegādātājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētais potcelms atkal atbilst šīm prasībām.

16. pants

Veselības prasības

1.   Bāzes mātesaugs vai bāzes materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgais bāzes mātesaugs vai bāzes materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

To bāzes mātesaugu vai bāzes materiāla īpatsvars, kas invadēti ar I pielikuma B daļā uzskaitītajiem kaitīgajiem organismiem, nedrīkst pārsniegt minētajā pielikumā norādītos pieļaujamos līmeņus. Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgie bāzes mātesaugi vai bāzes materiāls atbilst šiem līmeņiem. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs ņem paraugus no attiecīgā bāzes mātesauga vai bāzes materiāla un veic to testēšanu.

2.   Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs veic bāzes mātesauga vai bāzes materiāla vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, kā izklāstīts IV pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

3.   Attiecībā uz 1. punktā paredzēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, atbildīgā oficiālā iestāde piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs iesniedz paraugus laboratorijās, kuras atbildīgā oficiālā iestāde ir oficiāli atzinusi.

4.   Šā panta 1. punktu nepiemēro bāzes mātesaugiem un bāzes materiālam krioprezervācijas laikā.

17. pants

Augsnes prasības

1.   Bāzes mātesaugus un bāzes materiālu drīkst audzēt tikai tādā augsnē, kurā nav kaitīgo organismu, kas uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu un kas pārnēsā vīrusus, kuri ietekmē minēto ģinti vai sugu. To, ka nav šādu kaitīgo organismu, kas pārnēsā vīrusus, konstatē, ņemot paraugus un veicot testēšanu.

Minēto paraugu ņemšanu veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, pirms attiecīgie bāzes mātesaugi vai bāzes materiāls tiek stādīti, un minētās procedūras atkārto augu augšanas laikā, ja ir aizdomas par pirmajā daļā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

Minēto paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ņemot vērā klimatiskos apstākļus un III pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības, ja šie kaitīgie organismi ir raksturīgi konkrētajiem bāzes mātesaugiem vai bāzes materiālam.

2.   Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic, ja augi, kas ir saimniekaugi kaitīgajiem organismiem, kuri uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu, nav audzēti ražošanas augsnē vismaz piecus gadus un ja par attiecīgo kaitīgo organismu neesību minētajā augsnē nerodas nekādas šaubas.

Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic, ja atbildīgā oficiālā iestāde, pamatojoties uz oficiālās pārbaudes rezultātiem, secina, ka augsnē nav kaitīgo organismu, kas uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu un kas pārnēsā vīrusus, kuri ietekmē minēto ģinti vai sugu.

3.   Attiecībā uz 1. punktā minēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, dalībvalstis piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

18. pants

Prasības attiecībā uz bāzes mātesaugu un bāzes materiāla uzturēšanu

1.   Bāzes mātesaugus un bāzes materiālu uztur laukos, kas izolēti no potenciālajiem infekcijas avotiem – gaisā sastopamiem slimības pārnēsātājiem, sakņu kontakta, savstarpējas inficēšanās, izmantojot tehniku, potēšanas rīkus un jebkurus citus iespējamos avotus.

2.   Šā panta 1. punktā minētais lauku izolācijas attālums ir atkarīgs no reģionāliem apstākļiem, pavairošanas materiāla veida, kaitīgo organismu klātbūtnes attiecīgajā teritorijā un saistītajiem riskiem, par ko informē atbildīgā oficiālā iestāde, pamatojoties uz oficiālas pārbaudes rezultātiem.

19. pants

Multiplicēšanas nosacījumi

1.   Bāzes mātesaugus, kas tiek audzēti no pirmsbāzes materiāla, 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt vairākās paaudzēs, lai iegūtu vajadzīgo skaitu bāzes mātesaugu. Bāzes mātesaugus multiplicē saskaņā ar 13. pantu vai multiplicē, izmantojot mikropavairošanu saskaņā ar 14. pantu. Bāzes mātesaugu maksimāli pieļaujamais paaudžu skaits un maksimāli pieļaujamais dzīves ilgums ir noteikts V pielikumā attiecībā uz konkrētām ģintīm vai sugām.

2.   Ja tiek atļautas vairākas bāzes mātesaugu paaudzes, katru paaudzi, izņemot pirmo, drīkst atvasināt no jebkuras iepriekšējās paaudzes.

3.   Dažādas pavairošanas materiāla paaudzes uzglabā atsevišķi.

3. IEDAĻA

Prasības attiecībā uz sertificētu materiālu

20. pants

Prasības attiecībā uz sertificēta materiāla sertificēšanu

1.   Pavairošanas materiālu, izņemot mātesaugus, un augļaugus pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā sertificētu materiālu, ja tie atbilst šā panta 2., 3. un 4. punktā izklāstītajām prasībām.

2.   Pavairošanas materiālu un augļaugus pavairo no sertificēta mātesauga.

Sertificēts mātesaugs atbilst vienai no šīm prasībām:

a)	tas ir audzēts no pirmsbāzes materiāla;

b)	tas ir audzēts no bāzes materiāla.

3.   Pavairošanas materiāls un augļaugi atbilst 7. pantā, 8. panta 6. punktā, 12. pantā, 21. pantā un 22. pantā izklāstītajām prasībām.

4.   Pavairošanas materiāls un augļaugi atbilst 21. pantā izklāstītajām veselības prasībām.

Pavairošanas materiālu un augļaugus pavairo no sertificēta mātesauga, kas atbilst 22. pantā izklāstītajām augsnes prasībām.

5.   Potcelmu, kas nepieder pie kādas šķirnes, pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā sertificētu materiālu, ja tas atbilst šķirnes aprakstam, 8. panta 6. punktā izklāstītajām prasībām un 12., 21. un 22. panta papildu prasībām.

6.   Šajā iedaļā jebkuru atsauci 3. un 5. punktā minētajos noteikumos uz pirmsbāzes mātesaugiem uzskata par atsauci uz sertificētiem mātesaugiem un jebkuru atsauci uz pirmsbāzes materiālu uzskata par atsauci uz sertificētu materiālu.

7.   Ja sertificēts mātesaugs vai sertificēts materiāls vairs neatbilst 7. panta, 8. panta 6. punkta, 12. panta, 21. panta un 22. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem sertificētiem mātesaugiem un sertificēta materiāla. Minēto nošķirto mātesaugu vai materiālu drīkst izmantot kā CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst 4. iedaļā izklāstītajām prasībām.

Tā vietā, lai nošķirtu minēto mātesaugu vai materiālu, piegādātājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētais mātesaugs vai materiāls atkal atbilst šīm prasībām.

8.   Ja potcelms, kas nepieder pie kādas šķirnes, ir sertificēts mātesaugs vai sertificēts materiāls, kas vairs neatbilst 8. panta 6. punkta, 12. panta, 21. panta un 22. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem sertificētiem mātesaugiem un sertificēta materiāla. Minēto nošķirto mātesaugu vai materiālu drīkst izmantot kā CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst 4. iedaļā izklāstītajām prasībām.

Tā vietā, lai nošķirtu minēto potcelmu, piegādātājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētais potcelms atkal atbilst šīm prasībām.

21. pants

Veselības prasības

1.   Sertificēts mātesaugs vai sertificēts materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgais sertificētais mātesaugs vai sertificētais materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

To sertificēto mātesaugu vai sertificētā materiāla īpatsvars, kas invadēti ar I pielikuma B daļā uzskaitītajiem kaitīgajiem organismiem, nedrīkst pārsniegt pielikumā norādītos pieļaujamos līmeņus. Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgie sertificētie mātesaugi vai sertificētais materiāls atbilst šiem līmeņiem. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs ņem paraugus no attiecīgā sertificētā mātesauga vai sertificētā materiāla un veic to testēšanu.

2.   Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs veic sertificēta mātesauga vai sertificēta materiāla vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, kā izklāstīts IV pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

3.   Attiecībā uz 1. punktā paredzēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, atbildīgā oficiālā iestāde piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs iesniedz paraugus laboratorijās, kuras atbildīgā oficiālā iestāde ir oficiāli atzinusi.

4.   Šā panta 1. punktu nepiemēro sertificētiem mātesaugiem un sertificētam materiālam krioprezervācijas laikā.

22. pants

Augsnes prasības

1.   Sertificētus mātesaugus drīkst audzēt tikai tādā augsnē, kurā nav kaitīgo organismu, kas uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu un kas pārnēsā vīrusus, kuri ietekmē minēto ģinti vai sugu. To, ka nav šādu kaitīgo organismu, kas pārnēsā vīrusus, konstatē, ņemot paraugus un veicot testēšanu.

Minēto paraugu ņemšanu veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, pirms attiecīgie sertificētie mātesaugi tiek stādīti, un minētās procedūras atkārto augu augšanas laikā, ja ir aizdomas par pirmajā daļā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

Minēto paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ņemot vērā klimatiskos apstākļus un III pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības, ja šie kaitīgie organismi ir raksturīgi konkrētiem sertificētiem mātesaugiem vai sertificētam materiālam.

2.   Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic, ja augi, kas ir saimniekaugi kaitīgajiem organismiem, kuri uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu, nav audzēti ražošanas augsnē vismaz piecus gadus un ja par attiecīgo kaitīgo organismu neesamību minētajā augsnē nerodas nekādas šaubas.

Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic, ja atbildīgā oficiālā iestāde, pamatojoties uz oficiālās pārbaudes rezultātiem, secina, ka augsnē nav kaitīgo organismu, kas uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu un kas pārnēsā vīrusus, kuri ietekmē minēto ģinti vai sugu.

Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic sertificētu augļaugu gadījumā.

3.   Attiecībā uz 1. punktā minēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, dalībvalstis piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma nodrošina šos protokolus citām dalībvalstīm un Komisijai.

4. IEDAĻA

Prasības attiecībā uz CAC materiālu

23. pants

Nosacījumi attiecībā uz CAC materiālu, izņemot potcelmus, kas nepieder pie kādas šķirnes

1.   CAC materiālu, izņemot potcelmus, kas nepieder pie kādas šķirnes, drīkst laist tirgū tikai tad, ja konstatēts, ka tas atbilst šādām prasībām:

a)	tas ir pavairots no identificēta materiālu avota, ko piegādātājs ir reģistrējis;

b)	tas atbilst šķirnes aprakstam saskaņā ar 25. pantu;

c)	tas atbilst 26. pantā izklāstītajām veselības prasībām;

d)	tas atbilst 27. panta prasībām attiecībā uz defektiem.

2.   Piegādātājs veic darbības, lai atbilstu 1. punktā izklāstītajām prasībām.

3.   Ja CAC materiāls vairs neatbilst 1. punktā izklāstītajām prasībām, piegādātājs veic vienu no šīm darbībām:

a)	nošķir minēto materiālu no pārējā CAC materiāla; vai

b)	veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka materiāls atkal atbilst šīm prasībām.

24. pants

Nosacījumi attiecībā uz CAC materiālu saistībā ar potcelmiem, kas nepieder pie kādas šķirnes

1.   Attiecībā uz potcelmiem, kas nepieder pie kādai šķirnes, CAC materiāls atbilst šādām prasībām:

a)	tas atbilst šķirnes aprakstam;

b)	tas atbilst 26. pantā izklāstītajām veselības prasībām;

c)	tas atbilst 27. panta prasībām attiecībā uz defektiem.

2.   Piegādātājs veic pasākumus, lai atbilstu šā panta 1. punktā izklāstītajām prasībām.

3.   Ja CAC materiāls vairs neatbilst šā panta 1. punktā izklāstītajām prasībām, piegādātājs veic vienu no šīm darbībām:

a)	nošķir minēto materiālu no pārējā CAC materiāla; vai

b)	veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka materiāls atkal atbilst šīm prasībām.

25. pants

Atbilstība šķirnes aprakstam

1.   CAC materiāla atbilstību šķirnes aprakstam nosaka, veicot šķirnes raksturīgo pazīmju novērošanu. Minētā novērošana pamatojas uz vienu no šiem elementiem:

a)	reģistrēto šķirņu oficiālo aprakstu, kā minēts Īstenošanas direktīvā 2014/97/ES, un to šķirņu oficiālo aprakstu, kuras ir juridiski aizsargātas saskaņā ar augu šķirņu aizsardzības tiesībām;

b)	aprakstu, kas pievienots pieteikumam par šķirnēm, attiecībā uz kurām kādā dalībvalstī ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, kā minēts Īstenošanas direktīvā 2014/97/ES;

c)	aprakstu, kas pievienots pieteikumam par augu šķirņu aizsardzības tiesībām;

d)	oficiāli atzītu šķirnes aprakstu, kā minēts Direktīvas 2008/90/EK 7. panta 2. punkta c) apakšpunkta iii) punktā.

2.   CAC materiāla atbilstību šķirnes aprakstam regulāri pārbauda, veicot attiecīgā CAC materiāla šķirnes raksturīgo pazīmju novērošanu.

26. pants

Veselības prasības

1.   CAC materiāls ir praktiski bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikumā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, piegādātājs konstatē, ka attiecīgais CAC materiāls ir praktiski bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikumā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, piegādātājs ņem paraugus no attiecīgā CAC materiāla un veic to testēšanu.

2.   Piegādātājs veic CAC materiāla vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, kā izklāstīts IV pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro CAC materiālam krioprezervācijas laikā.

4.   Papildus 1. un 2. punkta prasībām CAC materiāls, kas pieder pie sugām Citrus L., Fortunella Swingle un Poncirus Raf., atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a)	to ražo no identificēta materiālu avota, un minētais materiālu avots, pamatojoties uz paraugu ņemšanu un testēšanu, ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti attiecībā uz šīm sugām II pielikumā;

b)	kopš pēdējā veģetācijas cikla sākuma, pamatojoties uz vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, konstatēts, ka tas ir praktiski bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti II pielikumā attiecībā uz šīm sugām.

27. pants

Prasības attiecībā uz defektiem

Vizuālajās pārbaudēs konstatē, ka CAC materiāls ir praktiski bez defektiem. Bojājumus, krāsas pārmaiņas, rētaudus vai izkalšanu uzskata par defektiem, ja tie ietekmē pavairošanas materiāla kvalitāti un lietderību.

3. NODAĻA

ĪPAŠAS PRASĪBAS PIEGĀDĀTĀJIEM, KAS IESAISTĪTI PAVAIROŠANAS MATERIĀLA UN AUGĻAUGU RAŽOŠANĀ VAI ATAUDZĒŠANĀ

28. pants

Plāns ražošanas procesa kritisko punktu noteikšanai un uzraudzībai

Pavairošanas materiāla un augļaugu ražošanas laikā dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji attiecībā uz konkrētām ģintīm vai sugām izstrādā plānu ražošanas procesa kritisko punktu noteikšanai un uzraudzībai. Plāns attiecas vismaz uz šādiem elementiem:

a)	augu atrašanās vieta un skaits;

b)	to kultivācijas laiks;

c)	pavairošanas darbības;

d)	iepakošanas, uzglabāšanas un transportēšanas darbības.

29. pants

Uzraudzības informācijas saglabāšana, lai tā būtu pieejama pārbaudei

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji glabā dokumentus ar informāciju par kritisko punktu uzraudzību, kā minēts Direktīvas 2008/90/EK 6. panta 1. punktā, un pēc pieprasījuma iesniedz tos pārbaudei.

2.   Šie dokumenti ir pieejami vismaz trīs gadus kopš attiecīgā materiāla ražošanas.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji glabā dokumentus par lauka pārbaudēm, paraugu ņemšanu un testēšanu tik ilgi, kamēr viņi kontrolē attiecīgo pavairošanas materiālu vai augļaugus, un vismaz trīs gadus pēc tam, kad minētais pavairošanas materiāls un augļaugi ir likvidēti vai laisti tirgū.

4. NODAĻA

OFICIĀLĀS PĀRBAUDES

30. pants

Vispārīgās prasības attiecībā uz oficiālajām pārbaudēm

1.   Oficiālās pārbaudes ir vizuālās pārbaudes un vajadzības gadījumā paraugu ņemšana un testēšana.

2.   Oficiālo pārbaužu laikā atbildīgā oficiālā iestāde īpašu uzmanību pievērš tam, vai:

a)	piegādātājs faktiski izmanto piemērotas metodes, lai pārbaudītu katru ražošanas procesa kritisko punktu;

b)	piegādātāja personāls kopumā ir kompetents veikt pasākumus, kas izklāstīti Direktīvas 2008/90/EK 6. panta 1. punktā.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgās oficiālās iestādes izstrādā un glabā dokumentus par visu veikto lauka pārbaužu, paraugu ņemšanas un testēšanas rezultātiem un datumiem.

5. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2016. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās nekavējoties nosūta Komisijai minēto normatīvo un administratīvo aktu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2017. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos normatīvos un administratīvos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā iekļaujama šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

32. pants

Pārejas noteikumi

Dalībvalstis līdz 2022. gada 31. decembrim var atļaut savā teritorijā laist tirgū pavairošanas materiālu un augļaugus, kas ražoti no pirmsbāzes, bāzes un sertificētiem mātesaugiem vai CAC materiāla, kurš pastāvēja līdz 2017. gada 1. janvārim un līdz 2022. gada 31. decembrim ir oficiāli sertificēts vai atbilst nosacījumiem, lai kvalificētu kā CAC materiālu. Laižot tirgū, šādu pavairošanas materiālu un augļaugus identificē, marķējumā un dokumentā norādot atsauci uz šo pantu.

33. pants

Atcelšana

Direktīva 93/48/EEK un Direktīva 93/64/EEK tiek atceltas.

34. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

35. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  OV L 267, 8.10.2008., 8. lpp.

(2)  Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 1993. gada 23. jūnija Direktīva 93/48/EEK, kas nosaka grafiku, kurā norādīti izpildāmie nosacījumi attiecībā uz augļaugu pavairojamo materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļkopībai, ievērojot Padomes Direktīvu 92/34/EEK (OV L 250, 7.10.1993., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 1993. gada 5. jūlija Direktīva 93/64/EEK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus, kuri attiecas uz piegādātāju un uzņēmumu pārraudzību un kontroli, ievērojot Padomes Direktīvu 92/34/EEK par augļu ražošanai paredzētā augļaugu pavairošanas materiāla un augļaugu tirdzniecību (OV L 250, 7.10.1993., 33. lpp.).

(5)  Komisijas 2014. gada 15. oktobra Īstenošanas direktīva 2014/…/ES, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/90/EK attiecībā uz piegādātāju un šķirņu reģistrāciju un kopējo šķirņu sarakstu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 16. lpp.).

---

---

---

---

---

---