(1)

Ziņošanas prasībām ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu pienācīgu uzraudzību un pareizu izpildi. Tomēr ir svarīgi šādas prasības racionalizēt, lai nodrošinātu, ka tās atbilst mērķim, kādam tās bija paredzētas, un lai ierobežotu administratīvo slogu.

(2)

2023. gada 16. marta paziņojumā “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada” Komisija apņēmās racionalizēt un vienkāršot ziņošanas prasības, ar galīgo mērķi samazināt šādu slogu par 25 %, neapdraudot saistītos politikas mērķus.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 1999/2/EK (3), 2000/14/EK (4), 2011/24/ES (5) un 2014/53/ES (6) ir ietvertas vairākas ziņošanas prasības tādās jomā kā pārtika un pārtikas sastāvdaļas, āra troksnis, pacientu tiesības un radioiekārtas.

(4)

Ievērojot Direktīvas 1999/2/EK 7. panta 3. punktu, dalībvalstīm katru gadu ir jāziņo Komisijai par to pārbaužu rezultātiem, ko tās veikušas jonizējošās apstarošanas iekārtās, un par to pārbaužu rezultātiem, kas veiktas produktu tirdzniecības posmā. Minētās direktīvas 7. panta 4. punktā ir paredzēts, ka Komisijai ir jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ziņojums, kas balstīts uz informāciju, ko katru gadu iesniedz dalībvalstis. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (7) 113. pantā ir paredzēts, ka katrai dalībvalstij ir katru gadu līdz 31. augustam jāiesniedz Komisijai ziņojums, kurā izklāstīti to oficiālo kontroļu rezultāti, kas veiktas iepriekšējā gadā saskaņā ar tās valsts daudzgadu kontroles plānu. Valsts daudzgadu kontroles plāniem cita starpā ir jāaptver Direktīvas 1999/2/EK darbības joma. Turklāt Regulas (ES) 2017/625 114. pantā ir paredzēts, ka Komisijai katru gadu ir jāpublisko ikgadējs ziņojums par oficiālo kontroļu darbību dalībvalstīs, ņemot vērā ikgadējos ziņojumus, ko iesniegušas dalībvalstis saskaņā ar minētās regulas 113. pantu. Tā kā Regulas (ES) 2017/625 113. un 114. pantā noteiktie ikgadējās ziņošanas pienākumi jau nodrošina Savienības tiesību aktu izpildi un uzraudzību attiecībā uz apstaroto pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, tiem līdzīgais ikgadējās ziņošanas pienākums, kas pašlaik ir noteikts Direktīvā 1999/2/EK, būtu jāsvītro, lai samazinātu administratīvo slogu kompetentajām iestādēm un Komisijai.

(5)

Ievērojot Direktīvas 2000/14/EK 16. pantu, ražotājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem ir jānosūta dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai EK atbilstības deklarācijas kopijas attiecībā uz iekārtām, kuras paredzētas lietošanai ārpus telpām un uz kurām attiecas minētā direktīva. Komisijai ir jāsavāc šie dati un regulāri jāpublicē attiecīgā informācija. Attiecīgo informāciju par to iekārtu trokšņa emisijām, uz kurām attiecas Direktīva 2000/14/EK, patērētāji var atrast tieši uz iekārtām, jo minētās direktīvas 4. panta 1. punktā cita starpā ir paredzēta norāde par garantēto skaņas intensitātes līmenis uz iekārtas. Tādēļ Direktīvas 2000/14/EK 16. pantā noteiktie dalībvalstu un Komisijas pienākumi nodrošināt dokumentāciju, vākt datus un publicēt informāciju ir lieki un būtu jāsvītro, lai nodrošinātu racionālu pieeju un ierobežotu administratīvo slogu uzņēmumiem un iestādēm.

(6)

Ievērojot Direktīvas 2000/14/EK 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu, Komisijai ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskats par trokšņa datiem, kas savākti saskaņā ar minētās direktīvas 16. pantu. Tā kā šādi dati par troksni vairs netiks vākti, arī šis pienākums būtu jāsvītro.

(7)

Ievērojot Direktīvas 2011/24/ES 20. panta 1. punktu, Komisijai ik pēc trim gadiem ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par minētās direktīvas darbību. Minētais ziņojums lielā mērā balstās uz valstu kompetento iestāžu sniegto palīdzību un informāciju. Komisijas Īstenošanas lēmuma 2014/287/ES (8) 14. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Eiropas references tīkli, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvu 2011/24/ES, ir jāizvērtē reizi piecos gados. Lai saskaņotu ziņošanas un izvērtēšanas prasības un samazinātu administratīvo slogu Komisijai un dalībvalstīm, kurām ir jāsniedz informācija par Direktīvas 2011/24/ES īstenošanu, būtu jāmaina Komisijai noteiktais ziņošanas biežums, paredzot, ka ir jāziņo reizi piecos gados. Tā kā jaunākais ziņojums par Direktīvas 2011/24/ES darbību tika publicēts 2022. gadā, nākamais ziņojums būtu jāpublicē 2027. gadā.

(8)

Ievērojot Direktīvas 2014/53/ES 47. panta 1. punktu, dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai regulāri ziņojumi par minētās direktīvas piemērošanu vismaz reizi divos gados. Šādas obligātas ziņošanas biežums ir lielāks, nekā nepieciešams. Lai nodrošinātu racionālu pieeju un ierobežotu administratīvo slogu dalībvalstīm, dalībvalstu obligātās ziņošanas biežums būtu jāmaina, paredzot ziņošanu reizi piecos gados, lai tas atbilstu Komisijas pienākumam saskaņā ar minētās direktīvas 47. panta 2. punktu sniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par minētās direktīvas darbību. Šāds biežums joprojām nodrošinās Komisijai informāciju, kura vajadzīga novērtējumam, kas tai jāveic, pieņemot deleģētos aktus, ievērojot Direktīvas 2014/53/ES 5. panta 2. punktu, kuros konkretizē, uz kurām radioiekārtu kategorijām attiecas reģistrācijas prasība, un ļaus Komisijai efektīvāk izmantot informāciju no dalībvalstu ziņojumiem.

(9)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, racionalizēt Direktīvās 1999/2/EK, 2000/14/EK, 2011/24/ES un 2014/53/ES noteiktās ziņošanas prasības, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(10)

Tādēļ Direktīvas 1999/2/EK, 2000/14/EK, 2011/24/ES un 2014/53/ES būtu attiecīgi jāgroza,

1)

direktīvas 16. pantu svītro;

2)

direktīvas 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu svītro.