(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (4) ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)

Dabasgāzes iekšējais tirgus, ko pakāpeniski ievieš kopš 1999. gada, tiek veidots, lai visiem patērētājiem Savienībā būtu izvēles iespējas – neatkarīgi no tā, vai šie patērētāji ir iedzīvotāji vai uzņēmumi, rastos jaunas uzņēmējdarbības izdevības, attīstītos pārrobežu tirdzniecība, tādējādi paaugstinot efektivitāti, panākot konkurētspējīgākas cenas un labāku pakalpojuma kvalitāti, kā arī sniedzot ieguldījumu piegādes drošības un ilgtspējas pilnveidē.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/55/EK (5) un Direktīva 2009/73/EK ir devušas nozīmīgu ieguldījumu dabasgāzes iekšējā tirgus izveidē.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/943 (6) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/944 (7) tika sperts vēl viens solis, lai attīstītu tādu elektroenerģijas iekšējo tirgu, kura centrā ir iedzīvotāji, un sasniegtu Savienības mērķus saistībā ar pārkārtošanos uz tīras enerģijas sistēmu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Dabasgāzes iekšējais tirgus būtu jāveido pēc tādiem pašiem principiem un, jo īpaši, būtu jānodrošina vienāds patērētāju aizsardzības līmenis. Savienības enerģētikas politikā jo īpaši būtu jāpievēršas neaizsargātiem lietotājiem un jānovērš enerģētiskā nabadzība.

(5)

Savienības apņemšanās mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pausta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (8). Iekšējā tirgus noteikumi par gāzveida kurināmajiem/degvielām ir jāsaskaņo ar minēto regulu. Ņemot vērā minēto kontekstu, Savienība turpmākajos dokumentos ir izklāstījusi, kā tiks atjaunināts tās enerģijas tirgus, tostarp panākta gāzes tirgus dekarbonizācija: Komisijas 2020. gada 8. jūlija paziņojumos “Klimatneitrālas ekonomikas dzinējspēks: ES Energosistēmas integrācijas stratēģija” (“ES Energosistēmas integrācijas stratēģija”) un “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai” (“Ūdeņraža stratēģija”), kā arī Eiropas Parlamenta 2020. gada 10. jūlija Rezolūcijā par visaptverošu Eiropas pieeju enerģijas uzkrāšanai (9). Šai direktīvai būtu jāsekmē Savienības mērķa – samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas – sasniegšana, vienlaikus nodrošinot piegādes drošību un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējā tirgus labu funkcionēšanu.

(6)

Šī direktīva papildina attiecīgo Savienības politiku un leģislatīvos instrumentus, jo īpaši tos, kas pieņemti, ievērojot Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas Zaļais kurss”, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/857 (10), (ES) 2023/957 (11), (ES) 2023/1805 (12) un (ES) 2023/2405 (13) un Direktīvas (ES) 2023/959 (14), (ES) 2023/1791 (15) un (ES) 2023/2413 (16), kuru mērķis ir stimulēt Savienības ekonomikas dekarbonizāciju un nodrošināt, ka tā turpina virzību uz klimatneitrālu Savienību līdz 2050. gadam saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119. Šīs direktīvas galvenais mērķis ir veicināt un atvieglot šādu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, nodrošinot ūdeņraža tirgus palielināšanos un efektīva dabasgāzes tirgus pastāvēšanu.

(7)

Komisijas 2022. gada 8. marta paziņojumā “REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai (REPowerEU)”, kas tika pieņemts pēc tam, kad Krievija bija sākusi neprovocēto un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu, uzsvērts, ka ir svarīgi diversificēt gāzes piegādes, lai pakāpeniski izbeigtu Savienības atkarību no Krievijas enerģijas. Minētajā paziņojumā tika atzīts, ka izšķiroša loma varētu būt ilgtspējīga biometāna izvēršanai un atjaunīga ūdeņraža ieviešanai, un tāpēc abi likumdevēji tika aicināti ātri pieņemt šo direktīvu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1789 (17).

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (18) gāzes tirgus dalībniekiem uzliek virkni pienākumu. Valsts regulatīvajām iestādēm, kā minēts minētajā regulā, vajadzētu būt atbildīgām par minētās regulas īstenošanu dalībvalstīs. Minētie noteikumi ir būtisks elements, ar kura palīdzību nodrošināt, ka uz gāzes tirdzniecību attiecas pārredzamības pienākumi.

(9)

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt atjaunīgās gāzes, mazoglekļa gāzes un ūdeņraža iekļūšanu energosistēmā, tādējādi dodot iespēju atteikties no fosilās gāzes, un ļaut atjaunīgajai gāzei, mazoglekļa gāzei un ūdeņradim iegūt nozīmīgu lomu Savienības 2030. gada klimata mērķu un klimatneitralitātes līdz 2050. gadam sasniegšanā. Šīs direktīvas mērķis arī ir izveidot tādu tiesisko regulējumu, kurā visiem tirgus dalībniekiem ir iespēja un stimuls atteikties no fosilās gāzes un savas darbības plānot tā, lai izvairītos no iesīkstes efekta, un tās mērķis ir nodrošināt pakāpenisku un savlaicīgu atteikšanos no fosilās gāzes, jo īpaši visos attiecīgajos rūpniecības sektoros un apkures vajadzībām.

(10)

Ilgtspējīga biometāna integrēšana dabasgāzes sistēmā saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (19), veicina Savienības klimata mērķu sasniegšanu un palīdz diversificēt enerģijas piegādi. Pieprasījumi tīklam pieslēgt atjaunīgās gāzes ražošanu būtu jāizvērtē saprātīgos termiņos, un attiecībā uz tiem būtu jānodrošina attiecīgo regulatīvo iestāžu uzraudzība. Vajadzētu būt iespējai priekšroku dot pieprasījumiem, kas attiecas uz atjaunīgās gāzes ražošanas pieslēgšanu pārvades un sadales līmenī, pretstatā pieprasījumiem, kas attiecas uz dabasgāzes un mazoglekļa gāzes ražošanas pieslēgšanu.

(11)

ES ūdeņraža stratēģijā ir atzīts, ka, tā kā dalībvalstīm ir dažāds atjaunīgā ūdeņraža ražošanas potenciāls, iekšējam tirgum, kurā netiek ierobežota pārrobežu tirdzniecība, ir ievērojama ietekme uz konkurētspēju, pieejamību cenas ziņā un piegādes drošību. Turklāt ES ūdeņraža stratēģijā uzsvērts, ka virzība uz likvīdu tirgu, kurā ūdeņradis tiek tirgots kā prece, jauniem ražotājiem atvieglotu ienākšanu tirgū, kā arī sekmētu ciešāku integrāciju ar citiem energonesējiem un dotu nozīmīgus cenu signālus, pēc kuriem vadīties, pieņemot lēmumus par investīcijām un darbību. Tādēļ šīs direktīvas noteikumiem būtu jāatvieglo ūdeņraža tirgu izveide, ūdeņraža kā preces tirdzniecība un likvīda tirdzniecība no mezgliem. Dalībvalstīm būtu jālikvidē visi nepamatotie šķēršļi minētajā sakarā. Lai arī pastāv atšķirības esošie noteikumi, ar kuru palīdzību elektroenerģijas un dabasgāzes tirgos tika dota iespēja veikt efektīvas komercdarbības un attīstīt tirdzniecību, būtu jāapsver saistībā ar ūdeņraža tirgu. Lai gan šajā direktīvā ir noteikti vispārīgi principi, kas piemērojami ūdeņraža tirgus darbībai, minēto principu piemērošanā ir lietderīgi ņemt vērā ūdeņraža tirgus attīstības stadiju.

(12)

Saskaņā ar ES Ūdeņraža stratēģiju sagaidāms, ka atjaunīgs ūdeņradis lielā mērogā tiks izvērsts no 2030. gada, dodot iespēju dekarbonizēt dažas nozares, tai skaitā aviāciju un kuģniecību, kā arī rūpniecības sektorus, kurus ir grūti dekarbonizēt. Visiem galalietotājiem, kam būs savienojums ar ūdeņraža sistēmām, vajadzētu būt tādām patērētāju pamattiesībām, kādas ir galalietotājiem, kuriem ir savienojums ar dabasgāzes sistēmu, tai skaitā tiesībām mainīt piegādātāju un precīzai rēķina informācijai. Ja lietotājam ir savienojums ar ūdeņraža tīklu, piemēram, rūpnieciskam lietotājam, tam vajadzētu būt tādām pašām patērētāju aizsardzības tiesībām, kādas ir dabasgāzes lietotājam. Tomēr ūdeņraža sistēmai nebūtu jāpiemēro patērētāju noteikumi, ar kuriem paredzēts veicināt mājsaimniecības lietotāju dalību tirgū, piemēram, noteikumi par cenu salīdzināšanas instrumentiem un aktīviem lietotājiem.

(13)

Saskaņā ar ES Ūdeņraža stratēģiju Savienības prioritāte ir attīstīt atjaunīgo ūdeņradi, ko ražo, izmantojot galvenokārt vēja un saules enerģiju. Uz atjaunīgo ūdeņradi, ko ražo, izmantojot no biomasas iegūtu enerģiju, attiecas biogāzes definīcija, kas noteikta Direktīvā (ES) 2018/2001. Atjaunīgais ūdeņradis vislabāk sader ar Savienības klimatneitralitātes un nulles piesārņojuma ilgtermiņa mērķi un integrēto energosistēmu. Tomēr atjaunīgā ūdeņraža ražošana, visticamāk, netiks izvērsta tik ātri, lai apmierinātu gaidāmo ūdeņraža pieprasījuma pieaugumu Savienībā. Tāpēc saskaņā ar Savienības klimata mērķrādītājiem mazoglekļa kurināmie/degvielas, piemēram, mazoglekļa ūdeņradis, var būt nozīmīgs elements enerģētiskajā pārkārtošanā, jo īpaši īstermiņā un vidējā termiņā, lai strauji mazinātu esošo kurināmo/degvielu radītās emisijas un veicinātu Savienības lietotāju pārkārtošanos grūti dekarbonizējamās nozarēs, kurās energoefektīvāki vai izmaksu ziņā efektīvāki risinājumi nav pieejami. Lai sekmētu pārkārtošanos, ir jānosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu robežvērtības mazoglekļa ūdeņradim un sintētiskajiem gāzveida kurināmajiem/degvielām. Šīm robežvērtībām būtu jākļūst stingrākām attiecībā uz ūdeņradi, ko ražo iekārtās, kuras sāk darbību pēc 2031. gada 1. janvāra, lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību un labāk simulētu dinamisko virzību uz ūdeņraža ražošanā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

(14)

ES Energosistēmas integrācijas stratēģijā ir uzsvērta nepieciešamība Savienības mērogā izvērst sertifikācijas sistēmu, kurā būtu ietverti mazoglekļa kurināmie/degvielas, lai dalībvalstis varētu tos salīdzināt ar citiem dekarbonizācijas risinājumiem un apsvērt to izmantošanu energoresursu struktūrā kā reālu risinājumu. Mazoglekļa kurināmo/degvielu sertifikācijai vajadzētu būt saskanīgai ar atjaunīgo kurināmo/degvielu sertifikācijas procesu. Tāpēc ir lietderīgi atsaukties uz Direktīvas (ES) 2018/2001 noteikumiem par atjaunīgo kurināmo/degvielu sertifikāciju un tos pēc analoģijas piemērot mazoglekļa kurināmajiem/degvielām. Lai nodrošinātu, ka mazoglekļa kurināmajiem/degvielām ir tāda pati dekarbonizācijas ietekme kā atjaunīgām alternatīvām, ir svarīgi, ka tie tiek sertificēti, piemērojot līdzīgu metodisko pieeju, kuras pamatā ir to radīto kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites cikla novērtējums. Šādā aprites cikla novērtējumā būtu jāņem vērā mazoglekļa kurināmo/degvielu ražošanas radītās emisijas visā piegādes ķēdē, tostarp emisijas no primārās enerģijas iegūšanas, pārstrādes un transporta, un būtu jāņem vērā netiešās emisijas, kas izriet no neelastīgo ievadīto produktu novirzīšanas un faktiskajiem oglekļa uztveršanas rādītājiem. Metāna augšposma emisiju noteikšanā būtu jābalstās uz pasākumiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2024/1787 (20) Tas ļautu ieviest visaptverošu Savienības mēroga sertifikācijas sistēmu, kurā būtu ietverta visa Savienības energoresursu struktūra. Ņemot vērā, ka mazoglekļa kurināmie/degvielas un mazoglekļa ūdeņradis nav atjaunīgi kurināmie/degvielas, to terminoloģiju un sertifikāciju nevarēja iekļaut Direktīvas (ES) 2018/2001 tvērumā. Tāpēc tie tiek iekļauti šajā direktīvā.

(15)

Metāns un ūdeņradis veicina globālo sasilšanu. Tāpēc saskaņā ar principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” un lai samazinātu to klimatisko ietekmi, būtu jānovērš to noplūde no dabasgāzes un ūdeņraža sistēmām. Dabasgāzes pārvadei, sadalei un uzglabāšanai pazemes krātuvēs un sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem ir jāatbilst attiecīgajiem Regulas (ES) 2024/1787 noteikumiem. Minētajā regulā ir paredzēti noteikumi par metāna emisiju precīzu mērīšanu, kvantificēšanu, monitoringu, ziņošanu un verifikāciju Savienības enerģētikas sektorā, kā arī par minēto emisiju samazināšanu, tostarp, izmantojot noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojumus, nosakot novēršanas pienākumus un nosakot ierobežojumus novadīšanai atmosfērā un sadedzināšanai lāpā. Turklāt šajā direktīvā būtu jāparedz, ka ūdeņraža tīkla, krātuvju un termināļu operatoriem jāveic pasākumi, lai savās darbībās nepieļautu un līdz minimumam samazinātu ūdeņraža emisijas un lai visos attiecīgajos komponentos, par kuriem operators ir atbildīgs, regulāri veiktu ūdeņraža noplūdes atklāšanas un remonta apsekojumus. Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāziņo par ūdeņraža noplūdes vidiskajiem un klimatiskajiem riskiem un attiecīgā gadījumā, lai mazinātu iespējamus ūdeņraža noplūdes riskus, būtu jāiesniedz priekšlikumi pasākumiem, kas ietvertu maksimālos ūdeņraža noplūdes rādītājus. Ja šādi pasākumi tiek pieņemti, tie būtu jāņem vērā no mazoglekļa kurināmajiem/degvielām iegūto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu novērtēšanas metodikā.

(16)

Lai nodrošinātu, ka Savienības pieprasījuma apmierināšanai ūdeņradis ir strauji pieejams lielos daudzumos, ticama ir iespēja, ka papildus Savienībā saražotajam ūdeņradim tiks veikts atjaunīgā ūdeņraža un mazoglekļa ūdeņraža imports. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm saskaņā ar to attiecīgo kompetenci ir savstarpēji izdevīgi iesaistīties atklātā un konstruktīvā dialogā, lai izveidotu sadarbību ar trešām valstīm. Šāda sadarbība varētu jo īpaši sekmēt to, ka tiek veicināta tīru un jaunu tehnoloģiju tirgu izveide zināšanu nodošanas ceļā un augsta līmeņa vides aizsardzība, ilgtspēja un klimata pārmaiņu mazināšana un ka netiek pieļauta nelabvēlīga sociālā ietekme un nelabvēlīga ietekme uz vidi. Minētajā kontekstā Savienība varētu uzņemties vadošu lomu mazoglekļa kurināmo/degvielu globālo sertifikācijas standartu izstrādē un ar klimata diplomātijas palīdzību nostiprināt savu pasaules līdera pozīciju klimata jomā, lai veidotu savstarpēji izdevīgu sadarbību ar eksporta partneriem.

(17)

Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) garantētās brīvības Savienības pilsoņiem – inter alia, brīva preču aprite, brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība – ir sasniedzamas vienīgi pilnībā atvērtā tirgū, kas ļauj visiem patērētājiem brīvi izvēlēties piegādātājus un visiem piegādātājiem brīvi veikt piegādes lietotājiem.

(18)

Lai Savienība īstenotu savu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti –, centieniem dekarbonizēt gāzes tirgu būtu jāiet soli solī ar atjaunīgo energoresursu plašāku izmantošanu saskaņā ar Savienības mērķrādītāju satvaru, kas izveidots ar Direktīvu (ES) 2018/2001, un papildu dekarbonizācijas centieniem, kam pamatā ir citi nefosilie energoresursi. Attiecībā uz pilnībā atvērtu tirgu dalībvalstīm joprojām vajadzētu būt iespējai plānot savu energoresursu struktūru, tostarp kombinēti izmantot atjaunīgos kurināmos/degvielas un mazoglekļa kurināmos/degvielas, ņemot vērā konkrētos apstākļus valstī. Tāpēc, kad Savienība izstrādā atjaunīgo kurināmo/degvielu vai mazoglekļa kurināmo/degvielu atbalsta, tostarp finansiālā atbalsta, shēmas, tai būtu jāatbalsta Savienības mērķrādītāju sasniegšana, savukārt dalībvalstīm būtu jāpatur tiesības izvēlēties kuru atjaunīgo kurināmo/degvielu vai mazoglekļa kurināmo/degvielu energoresursu tās atbalsta, ja vispār kādu atbalsta, ar noteikumu, ka šādi kurināmie/degvielas atbilst kritērijiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2018/2001 un šajā direktīvā, un ka šādas atbalsta shēmas saskan ar piemērojamo valsts atbalsta tiesisko regulējumu, kam pamatā ir LESD 107. un 108. pants. Bez tam dalībvalstis var nolemt noteikt papildu prasības attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu atbilstoši valsts dekarbonizācijas stratēģijai.

(19)

Šajā direktīvā galvenā nozīme būtu jāpiešķir patērētāju interesēm, un pakalpojuma kvalitātei vajadzētu būt vienai no dabasgāzes un ūdeņraža uzņēmumu galvenajām atbildības jomām. Ir jāpastiprina un jānodrošina pašreizējās patērētāju tiesības un tiesības uz pamatpakalpojumiem, tai skaitā enerģiju, un jānovērš enerģētiskā nabadzība, kā sacīts Komisijas 2017. gada 26. aprīļa paziņojumā, kas izveidoja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kuru Eiropas Parlaments, Padome un Komisija proklamēja un parakstīja 2017. gada 17. novembrī Gēteborgas sociālajā samitā, un tajās būtu jāietver lielāka pārredzamība. Tāpēc būtu jāizvairās dabasgāzes vai elektroenerģijas tīklu tarifus izmantot ūdeņraža tīklu šķērssubsidēšanai. Patērētāju aizsardzībai būtu jānodrošina, ka visi patērētāji plašākā Savienības perspektīvā gūst labumu no dabasgāzes tirgus, kurā valda konkurence. Patērētāju tiesību ievērošana būtu jāīsteno dalībvalstīm vai, ja dalībvalstis tā ir paredzējušas, regulatīvajām iestādēm.

(20)

Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir noteikts, ka enerģija ir viens no pamatpakalpojumiem, kam jābūt pieejamam ikvienam, un aicināts atbalstīt pasākumus tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs (20. princips). ANO ilgtspējīgas attīstības 7. mērķis aicina nodrošināt visiem piekļuvi pieejamai, uzticamai, ilgtspējīgai un modernai enerģijai.

(21)

Ir turpmāk jāpilnveido sabiedriskā pakalpojuma saistības un no tām izrietošās kopējās obligātās prasības, lai visiem patērētājiem, jo īpaši neaizsargātiem patērētājiem, nodrošinātu ieguvumus no konkurences un taisnīgām cenām. Sabiedriskā pakalpojuma prasības būtu jāinterpretē valstu līmenī, ņemot vērā situāciju attiecīgajā valstī. Dalībvalstīm tomēr būtu jāievēro Savienības tiesību akti.

(22)

Lai veicinātu tādu siltumapgādes dekarbonizāciju, kam pamatā ir iekļautība, patērētājiem ir jāsaņem informācija par ilgtspējīgām alternatīvām, uz kurām tie var pāriet, un piekļuve piemērotām finansēšanas iespējām un subsīdijām. Dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas nepieciešami, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi, ko uz galalietotājiem – tostarp enerģētiskās nabadzības skartiem lietotājiem un neaizsargātiem lietotājiem – atstāj kurināmā/degvielas maiņa vai pieslēgšanās centralizētai siltumapgādei, ko īsteno, ievērojot šo direktīvu. Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm būtu pēc iespējas labāk jāizmanto finansējums, arī publiskā sektora finansējums un Savienības līmeņa finansēšanas instrumenti, lai negatīvo ietekmi samazinātu līdz minimumam un nodrošinātu taisnīgu un iekļaujošu enerģētikas pārkārtošanu.

(23)

Dalībvalstīm vajadzētu būt plašai rīcības brīvībai noteikt sabiedriskā pakalpojuma saistības dabasgāzes uzņēmumiem, tiecoties sasniegt vispārējās ekonomiskās interesēs izvirzītos mērķus, bet neapgrūtinot pārkārtošanos uz integrētu un ļoti energoefektīvu energosistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamie energoresursi, kā noteikts attiecīgajos Savienības mērķrādītājos, tiesību aktos un stratēģijās. Tomēr sabiedriskā pakalpojuma saistības dabasgāzes piegādes cenu noteikšanas veidā ir pašos pamatos tirgu kropļojošs pasākums, kas bieži noved pie tarifu deficīta uzkrāšanās, patērētāju izvēles sašaurināšanas, vājākiem stimuliem energotaupībai un investīcijām energoefektivitātē, zemākiem pakalpojumu standartiem, patērētāju vājākas iesaistīšanās un mazākas apmierinātības, un konkurences ierobežojumiem un mazāka inovatīvu produktu un pakalpojumu klāsta tirgū. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu piemērot citus politikas instrumentus, jo īpaši mērķtiecīgus sociālās politikas pasākumus, lai garantētu iedzīvotājiem dabasgāzes piegādi par pieejamām cenām. Publiskās intervences dabasgāzes piegādes cenu noteikšanā principā tirgus kropļojošs pasākums. Tāpēc šāda iejaukšanās būtu jāveic tikai attiecīgā gadījumā un kā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, un tām būtu jāpiemēro konkrēti nosacījumi. Pilnībā liberalizēts, pienācīgi funkcionējošs dabasgāzes mazumtirgus rosinātu gan cenu, gan ārpuscenu konkurenci esošo piegādātāju starpā un dotu stimulu jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū, tādējādi uzlabojot patērētāju izvēles iespējas un apmierinātību. Saskaņā ar šo direktīvu vajadzētu būt iespējai regulētas cenas, tostarp cenas, kas ir zemākas par pašizmaksu, piemērot enerģētiskās nabadzības skartiem un neaizsargātiem mājsaimniecību lietotājiem un konkrētos gadījumos – mājsaimniecību lietotājiem un mikrouzņēmumiem. Dabasgāzes cenu krīzes laikā, kad vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības dabasgāzes cenas ievērojami pieaug, būtu dalībvalstīm jāļauj regulētās cenas uz laiku attiecināt arī uz būtiskiem sabiedriskiem pakalpojumiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1938 (21) 2. panta 4. punktā, un uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Attiecībā uz mājsaimniecību lietotājiem, būtiskiem sabiedriskiem pakalpojumiem un MVU, būtu jāļauj dalībvalstīm dabasgāzes cenu krīzes laikā izņēmuma kārtā un uz laiku noteikt regulētas cenas, kas ir zemākas par pašizmaksu, ar noteikumu, ka tas nerada traucējumus starp piegādātājiem un ka piegādātājiem tiek kompensētas izmaksas, kas saistītas ar piegādi zem pašizmaksas.Tomēr ir jānodrošina, ka šāds cenu regulējums ir mērķtiecīgs un nerada stimulus palielināt patēriņu. Tāpēc šādai izņēmuma kārtā un uz laiku noteiktai cenu regulēšanas paplašināšanai būtu jāattiecas tikai uz 80 % no mājsaimniecību vidējā patēriņa mājsaimniecību lietotājiem un uz 70 % no iepriekšējā gada patēriņa būtiskiem sabiedriskiem pakalpojumiem un MVU. Padomei vajadzētu būt iespējai pēc Komisijas priekšlikuma ar īstenošanas lēmumu izsludināt reģionālu vai Savienības mēroga dabasgāzes cenu krīzi. Pamatā izvērtējumam par to, vai pastāv šāda dabasgāzes cenu krīze, būtu jāliek salīdzinājums ar cenām normālas tirgus darbības laikā, un tāpēc tajā nebūtu jāietver ietekme, ko izraisījušas iepriekšējās dabasgāzes cenu krīzes, kas izsludinātas, ievērojot šo direktīvu. Šādā īstenošanas lēmumā būtu jānorāda arī laikposms, kādā ir spēkā izsludinātā dabasgāzes cenu krīze, kuras laikā piemēro regulēto cenu pagaidu pagarinājumu. Minētajam laikposmam nevajadzētu būt ilgākam par vienu gadu. Ja dabasgāzes cenu krīzes izsludināšanas nosacījumi turpina pastāvēt, Padomei pēc Komisijas priekšlikuma, vajadzētu būt iespējai pagarināt minētā īstenošanas lēmuma spēkā esības termiņu. Īstenošanas pilnvaru piešķiršana Padomei ir pamatota, ņemot vērā nozīmīgo horizontālo ietekmi, ko uz dalībvalstīm atstāj lēmums izsludināt dabasgāzes cenu krīzi un tādējādi noteikt plašākas iespējas īstenot publiskas intervences attiecībā uz cenu noteikšanu par dabasgāzes piegādi. Šāda ietekme ir būtiska gan skarto patērētāju skaita ziņā, gan šādu patērētāju kategoriju nozīmīguma ziņā. Īstenošanas pilnvaru piešķiršana Padomei nozīmē arī to, ka tiek pienācīgi ņemta vērā šāda dabasgāzes cenu krīzes izsludināšanas lēmuma politiskais raksturs, proti, nepieciešamība rūpīgi līdzsvarot dažādos politikas apsvērumus, kas ir nozīmīgi dalībvalstu lēmumam īstenot enerģijas cenu noteikšanu. Jebkurā gadījumā, tam, ka tiek izsludināta reģionāla vai Savienības mēroga dabasgāzes cenu krīze, būtu jāgarantē godīga konkurence visās dalībvalstīs, ko šāds lēmums ietekmē, lai iekšējais tirgus netiktu nepamatoti izkropļots.

(24)

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības dabasgāzes piegādes cenu noteikšanas veidā būtu jāizmanto, neapejot atvērtu tirgu principu, ja ir skaidri noteikti apstākļi un skaidri noteiktiem labuma guvējiem, un tām būtu jānosaka laika ierobežojums. Šādi apstākļi varētu rasties, ja piegāde ir stipri ierobežota un tā rezultātā dabasgāzes cenas ir ievērojami augstākas nekā parasti vai ja pastāv tirgus nepilnības gadījumā, kad regulatīvo iestāžu un konkurences iestāžu intervence ir izrādījusies neefektīva. Šādi apstākļi nesamērīgi ietekmētu mājsaimniecību lietotājus un jo īpaši neaizsargātus lietotājus, kuri enerģijas rēķinu apmaksai parasti tērē lielāku daļu no savā rīcībā esošajiem ienākumiem nekā tie patērētāji, kuru ienākumi ir augsti. Lai mazinātu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību kropļojošo ietekmi dabasgāzes piegādes cenu noteikšanā, dalībvalstīm, kuras īsteno šādu intervenci, būtu jāievieš papildu pasākumi, tostarp pasākumi, lai novērstu kropļojošu ietekmi cenu noteikšanā vairumtirgos, vai pasākumi energoefektivitātes veicināšanai, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem lietotājiem un enerģētiskās nabadzības skartiem lietotājiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visi tie, kas gūst labumu no regulētām cenām, var gūt labumu no piedāvājumiem, kādi pieejami tirgū, kurā valda konkurence, ja tie izvēlas to darīt. Turklāt tiem būtu tieši un regulāri jāsaņem informācija par piedāvājumiem un ietaupījumiem, kādi pieejami tirgū, kurā valda konkurence, un tiem būtu jāsaņem palīdzība, lai viņi spētu reaģēt uz tirgū balstītiem piedāvājumiem un gūt labumu no tiem.

(25)

Publiskām intervencēm dabasgāzes piegādes cenas noteikšanā nebūtu jāizraisa tieša šķērssubsidēšana starp dažādām lietotāju kategorijām. Saskaņā ar minēto principu cenu sistēmas nedrīkst tieši likt konkrētām lietotāju kategorijām segt izmaksas par cenu intervencēm, kuras ietekmē citas lietotāju kategorijas. Sabiedrisko pakalpojumu saistībām, nosakot cenas, būtu jāattiecas tikai uz dabasgāzes piegādi, jo nav sagaidāms, ka mājsaimniecību lietotāji apkures vajadzībām plaši izmantos ūdeņradi. Paredzams, ka ūdeņraža tirgus attieksies galvenokārt uz rūpniecību, kurai nav nepieciešamas šādas publiskās intervences.

(26)

Patērētājiem būtu jādara pieejama skaidra un saprotama informācija par viņu tiesībām saistībā ar enerģētikas nozari. Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ar dalībvalstīm, regulatīvajām iestādēm, patērētāju struktūrām un dabasgāzes uzņēmumiem, ir sagatavojusi pieejamu, lietotājiem draudzīgu enerģijas patērētāju kontrolsarakstu, kas patērētājiem sniedz praktisku informāciju par viņu tiesībām. Šis enerģijas patērētāju kontrolsaraksts būtu jāatjaunina, jānodrošina visiem patērētājiem, un tam vajadzētu būt publiski pieejamam.

(27)

Dalībvalstīm būtu jāņem vērā tas, ka, lai pārkārtošanās noritētu veiksmīgi, ir jāpastiprina ieguldījumi dabasgāzes un ūdeņraža nozarēs strādājošo izglītībā, mācībās un prasmēs, tai skaitā saistībā ar infrastruktūras attīstīšanu, energoefektivitāti un galapatēriņa lietojumiem, kuros tiek izmantotas rentablākas un dekarbonizētas alternatīvas. Šādi ieguldījumi būtu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2023/1791.

(28)

Tirgus noteikumiem būtu jāaizsargā un jāpiešķir lietotājiem tiesības izvēlēties pašus energoefektīvākos risinājumus, lai jauna atjaunīga gāze un ūdeņradis un mazoglekļa gāze un ūdeņradis pilnībā iekļautos enerģētikas pārkārtošanā.

(29)

Dabasgāzei joprojām ir svarīga nozīme enerģijas piegādē, jo mājsaimniecību no dabasgāzes iegūtās enerģijas patēriņš joprojām ir lielāks nekā elektroenerģijas patēriņš. Lai arī elektrifikācija ir svarīgs zaļās pārkārtošanās elements, tomēr mājsaimniecību dabasgāzes patēriņš nākotnē joprojām saglabāsies, tai skaitā pieaugs atjaunīgās gāzes, jo īpaši biometāna, patērētais apjoms.

(30)

Dabasgāzes sektorā, arī dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū, noteikumi par patērētāju iesaistīšanos un aizsardzību nav pielāgoti enerģētikas pārkārtošanas vajadzībām.

(31)

Dabasgāzes tirgus ir pakļauts zemai lietotāju apmierinātībai un iesaistei, kā arī jaunas atjaunīgās gāzes un mazoglekļa gāzes ieviešana norit lēni, un tas atspoguļo ierobežotu konkurenci daudzās dalībvalstīs. Dabasgāzes cenas mājsaimniecību lietotājiem pēdējos desmit gados ir pieaugušas, izraisot to, ka mājsaimniecību lietotāji par patērēto dabasgāzi maksā divas vai trīs reizes vairāk nekā rūpnieciskie lietotāji.

(32)

Tāpat kā elektroenerģijas nozarē, lai nodrošinātu, ka patērētāji var piedalīties enerģētikas pārkārtošanā un gūt labumu no pieejamākām cenām, labiem pakalpojumu standartiem un iedarbīgām tādu piedāvājumu izvēles iespējām, kas atspoguļo tehnoloģiju attīstību, ir būtiski dabasgāzes nozarē nodrošināt tirgus elastību un pienācīgu Savienības tiesisko regulējumu patērētāju tiesību jomā.

(33)

Sagaidāms, ka pāreja no fosilās gāzes uz atjaunīgām alternatīvām notiks tad, ja no atjaunīgiem avotiem iegūta enerģija kļūs par patērētājiem pievilcīgu, nediskriminējošu izvēli, pamatojoties uz patiešām pārredzamu informāciju, ja pārkārtošanās izmaksas tiks sadalītas taisnīgi starp dažādām patērētāju un tirgus dalībnieku grupām. Taču pāriet no dabasgāzes uz citām tehnoloģijām parasti nav viegli iesīkstes efekta dēļ, kas saistīts ar pamatā esošo aprīkojumu. Vienlaikus ar dabasgāzes infrastruktūras ekspluatācijas pārtraukšanu būtu jāveic pasākumi, kuru mērķis ir novērst negatīvo ietekmi uz galalietotājiem, jo īpaši neaizsargātiem lietotājiem un enerģētiskās nabadzības skartiem mājsaimniecību lietotājiem, kā arī pasākumi, ar kuriem risina enerģētiskās pārkārtošanas izraisītu nevienlīdzību. Dabasgāzes patērētāji būtu jāaizsargā no tarifu pieauguma laikā, kad nākas amortizēt dabasgāzes aktīvus, no gāzes un ūdeņraža izmantotāju šķērssubsidēšanas un no dabasgāzes tarifu pieauguma, kas izriet no lietotāju bāzes samazināšanās.

(34)

Lai novērstu pašreizējos trūkumus dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū, ir jānovērš pastāvošās konkurences problēmas un tehniskie šķēršļi, kas neļauj veidoties alternatīvai, atjaunojamos resursos bāzētai energoapgādei, jauniem pakalpojumiem, labākam pakalpojumu līmenim un zemākām patēriņa cenām, un vienlaikus jānodrošina neaizsargāto lietotāju un enerģētiskās nabadzības skarto lietotāju aizsardzība.

(35)

Lai enerģētikas nozarēs pastāvīgi nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības un spēcināšanas līmeni, leģislatīvajam satvaram dekarbonizētā dabasgāzes tirgū būtu jāatspoguļo elektroenerģijas tirgus lietotāju aizsardzības noteikumi un attiecīgā gadījumā tā spēcināšanas noteikumi, un tajā būtu jāņem vērā energosistēmas efektivitāte, kā arī mērķi, ko Savienība noteikusi attiecībā uz piegādes drošību, energoefektivitāti un atjaunīgo enerģiju.

(36)

Lai pieeja, kas paredz konkrētu elektroenerģijas tirgus aspektu atspoguļošanu, būtu saskanīga un efektīva, tai būtu jāaptver visi patērētāju aizsardzības un spēcināšanas noteikumi, ja vien tie ir piemēroti un pielāgojami dabasgāzes tirgum. Tam būtu jāaptver pamata līgumiskās tiesības, noteikumi par rēķina informāciju, elektroenerģijas piegādātāja maiņu, uzticamu salīdzināšanas instrumentu pieejamību, neaizsargātu patērētāju un enerģētiskās nabadzības skartu patērētāju aizsardzību, pienācīgas datu aizsardzības nodrošināšanu viedajiem skaitītājiem un datu pārvaldībai, un par efektīvu strīdu alternatīvu izšķiršanu.

(37)

Cenšoties panākt noteikumu saskanību dažādās nozarēs, valsts pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem radītais slogs būtu jāierobežo un jānodrošina tā proporcionalitāte, paļaujoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar tiesību aktiem, kas iekļauti paketē “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2018/1999 (22), (ES) 2019/941 (23), (ES) 2019/942 (24), (ES) 2019/943 un Direktīvām (ES) 2018/844 (25), (ES) 2018/2001, (ES) 2018/2002 (26) un (ES) 2019/944.

(38)

Sagaidāms, ka dabasgāzes sektora modernizācija dos būtiskus ekonomiskus un vidiskos ieguvumus gan lielākas mazumtirdzniecības konkurences, gan sociālā un sadales, gan lietotāju iespēcināšanas ziņā, tai skaitā stingrākas līgumiskās tiesības un labāku pieejamo informāciju par patēriņu un enerģijas avotiem, kā rezultātā tiks izdarītas izvēles par labu zaļākiem risinājumiem, kā arī tiks īstenoti energoefektivitātes pasākumi un fosilās gāzes izmantošanas samazināšana vai pāreja no fosilās gāzes uz ilgtspējīgākiem enerģijas avotiem. Interešu energokopienām būtu jāsekmē atjaunīgās gāzes ieviešana tirgū.

(39)

Piegādātāja maiņa ir svarīgs lietotāja iesaistīšanās rādītājs, kā arī svarīgs instruments, ar kuru veicināt konkurenci dabasgāzes un ūdeņraža tirgos, un tāpēc tā būtu jāgarantē kā lietotāju pamattiesības. Tomēr piegādātāja maiņas rādītāji dalībvalstīs joprojām ir nepastāvīgi, un patērētājus cenšas atturēt gan no enerģijas avota, gan no piegādātāja maiņas, nosakot maksas par atslēgšanu vai līguma izbeigšanu. Lai gan šādu maksu atcelšana varētu ierobežot lietotāju izvēli, jo vairs nebūs pieejami produkti, kas paredz atalgot uzticīgus lietotājus, šo maksu izmantošanas turpmāka ierobežošana uzlabotu patērētāju labklājību un iesaisti, kā arī vairotu konkurenci tirgū.

(40)

Īsāki piegādātāja maiņas laiki, visticamāk, iedrošinās lietotājus meklēt enerģiju par labāku cenu un mainīt piegādātāju. Arvien vairāk izmantojot informācijas tehnoloģijas, līdz 2026. gadam piegādātāja maiņas tehnisko procesu, proti, jauna piegādātāja reģistrēšanu uzskaites punktā pie tirgus operatora, parasti būtu jāspēj paveikt 24 stundu laikā jebkurā darbdienā. Ja līdz 2026. gadam tiktu nodrošināts, ka piegādātāja maiņas tehnisko procesu var paveikt 24 stundās, samazinātos piegādātāja maiņas laiks un palielinātos patērētāju iesaiste un konkurence mazumtirdzniecībā.

(41)

Piegādātāja maiņa, ko dabasgāzes un ūdeņraža tirgos var veikt 24 stundu laikā, atspoguļotu to, kas jau tiek piemērots elektroenerģijas tirgū, kur ir līdzīgas aizmugursistēmas funkcijas un IT datubāzu prasības. Piegādātāja maiņas laika saskaņošana starp nozarēm nāktu par labu visiem patērētājiem, jo īpaši tiem, uz kuriem attiecas duālās degvielas līgumi. Īsākam patērētāju piegādātāja maiņas laikam nebūtu jāietekmē piegādātāja līdzsvarošanas pienākumi.

(42)

Vairāki faktori lietotājiem liedz piekļūt dažādiem tirgus informācijas avotiem, kas tiem pieejami, šo informāciju izprast un attiecīgi rīkoties. Tālab būtu jāuzlabo piedāvājumu salīdzināmība, nodrošinot pienācīgu lietotāju informāciju pamatojoties uz lietotājiem paredzētiem salīdzināšanas instrumentiem, un būtu jānovērš nepamatoti šķēršļi piegādātāja maiņai, nepamatoti neierobežojot lietotāju izvēli. Tāpat vitāli svarīgi ir, lai piegādātāji sniegtu lietotājiem skaidru un saprotamu informāciju pirms līguma slēgšanas, lai lietotāji pilnībā apzinātos līguma detalizētos aspektus un tā sekas.

(43)

Neatkarīgi salīdzināšanas instrumenti, tostarp tīmekļa vietnes, ir iedarbīgs veids, kā mazāki lietotāji var salīdzināt dažādu tirgū pieejamo enerģijas piedāvājumu priekšrocības. Tiem būtu jācenšas ietvert pēc iespējas plašāku pieejamo piedāvājumu klāstu un pēc iespējas pilnīgāk aptvert tirgu, lai lietotājiem sniegtu pilnīgu pārskatu. Ja kā piedāvājuma būtiska iezīme tiek akcentēts vidiskais sniegums, salīdzināšanas instrumentos būtu jāiestrādā arī minētā vidiskā snieguma apraksts. Ir ļoti svarīgi, lai mazākiem lietotājiem būtu pieejams vismaz viens salīdzināšanas instruments un lai ar šādiem instrumentiem sniegtā informācija būtu uzticama, objektīva, pārredzama un viegli saprotama. Šajā nolūkā dalībvalstis varētu paredzēt salīdzināšanas instrumentu, ko nodrošina valsts iestāde vai privāts uzņēmums, un par salīdzināšanas instrumentu kritērijiem apspriesties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp organizācijām, kas pārstāv patērētāju intereses.

(44)

Galalietotājiem arī vajadzētu būt iespējai pašražoto atjaunīgo gāzi patērēt, uzkrāt un pārdot, vienlaikus ievērojot tiesību aktus, kas piemērojami atjaunīgās gāzes ražošanai, jo īpaši attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, un piedalīties visos dabasgāzes tirgos, nodrošinot sistēmai palīgpakalpojumus, piemēram, enerģijas uzkrāšanu, vienlaikus saglabājot savas galalietotāju tiesības saskaņā ar šo direktīvu. Aktīvu lietotāju kolektīvie pasākumi dod iespējas pakalpojumu sniedzējiem un vietējiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU, veicināt sistēmas balansēšanu un elastību. Dalībvalstīm būtu jāspēj to tiesību aktos paredzēt dažādus noteikumus attiecībā uz nodokļiem un nodevām atsevišķiem aktīviem lietotājiem un aktīviem lietotājiem, kuri rīkojas kopā.

(45)

Rēķini un rēķinu informācija ir svarīgs līdzeklis galalietotāju informēšanai un stiprināšanai. Enerģijas rēķini joprojām ir izplatīts patērētāju bažu un sūdzību cēlonis – tas ir viens no iemesliem, kāpēc patērētāju apmierinātība un iesaistīšanās dabasgāzes sektorā pastāvīgi ir zema. Gāzes sektora noteikumos par rēķinu informāciju tiesības, kas piešķirtas patērētājiem elektroenerģijas nozarē, tiek iekļautas vēlāk. Tāpēc tās ir jāsaskaņo, un jānosaka prasību minimums rēķiniem un rēķinu informācijai, lai patērētājiem būtu pieeja pārredzamai, pilnīgai un viegli saprotamai informācijai. Rēķinos galalietotājiem būtu jāizklāsta informācija par viņu patēriņu un izmaksām, par oglekļa dioksīda emisijām un par atjaunīgās gāzes un mazoglekļa gāzes īpatsvaru, tādējādi veicinot salīdzināšanu starp piedāvājumiem, kad tiek mainīts piegādātājs vai enerģijas avots, kā arī informācija par galalietotāju patērētāju tiesībām, piemēram, par strīdu alternatīvu izšķiršanu. Turklāt rēķinam vajadzētu būt kā instrumentam, ar kuru aktīvi iesaistīt patērētājus tirgū, lai patērētāji varētu pārvaldīt patēriņu un izvēlēties zaļākus risinājumus. Ir svarīgi patērētājiem sniegt visaptverošu un precīzu informāciju, lai viņi apzinātos savu vidisko ietekmi un tādējādi varētu izdarīt savu izvēli par labu ilgtspējīgākajiem enerģijas nesējiem. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva (ES) 2023/1791.

(46)

Lai lietotājiem palīdzētu kontrolēt dabasgāzes patēriņu un izmaksas, ir svarīgi regulāri sniegt precīzu rēķina informāciju, kuras pamatā ir faktiskais dabasgāzes patēriņš. Tomēr lietotājiem, jo īpaši mājsaimniecību lietotājiem, vajadzētu būt pieejamai elastīgai kārtībai faktiskajai viņu rēķinu apmaksai.

(47)

Galvenais lietotāju apgādes faktors ir piekļuve objektīviem un pārredzamiem patēriņa datiem. Tādējādi patērētājiem vajadzētu būt iespējai piekļūt saviem patēriņa datiem un ar tiem saistītajām cenām un pakalpojumu izmaksām, tostarp attiecīgā gadījumā tādu papildpakalpojumu cenām kā apdrošināšana un energoefektivitātes pakalpojumi, lai tie varētu aicināt konkurentus uz šīs informācijas pamata sagatavot piedāvājumu. Patērētājiem būtu arī jānodrošina tiesības būt pienācīgi informētiem par savu enerģijas patēriņu. Priekšapmaksai nevajadzētu tās izmantotājus nostādīt nesamērīgi neizdevīgā situācijā, savukārt dažādām maksājumu sistēmām vajadzētu būt nediskriminējošām. Patērētājiem pietiekami bieži sniegta informācija par enerģijas rēķinu būtu jārada stimuls enerģiju taupīt, jo lietotāji skaidri redzēs, kā ieguldījumi energoefektivitātē un patēriņa paradumu maiņa ietekmē viņu energopatēriņa rēķinus.

(48)

Visi valsts līmeņa lēmumi par dabasgāzes viedās uzskaites sistēmu ieviešanu būtu jāpieņem pēc tam, kad veikts izmaksu un ieguvumu novērtējums. Šādos novērtējumos būtu jāņem vērā viedo uzskaites sistēmu ieviešanas ilgtermiņa ieguvumi patērētājiem un visai vērtības ķēdei. Ja novērtējumā secina, ka šādu uzskaites sistēmu ieviešana ir ekonomiski pamatota un rentabla tikai lietotājiem, kas patērē noteiktu dabasgāzes daudzumu, dalībvalstīm, uzsākot ieviešanu, vajadzētu būt iespējai to ņemt vērā. Šādi novērtējumi būtu regulāri jāpārskata, reaģējot uz būtiskām izmaiņām to pamatā esošajos pieņēmumos un jebkurā gadījumā – vismaz reizi četros gados, lai ņemtu vērā tehnoloģiju straujo attīstību. Viedo uzskaites sistēmu ierobežotu īstenošanu, piemēram, izmēģinājuma projektus un testēšanas posmus, neuzskata par šādu sistēmu ieviešanu šīs direktīvas nozīmē.

(49)

Lai palīdzētu galalietotājiem aktīvi piedalīties tirgū, ieviešot viedās uzskaites sistēmas, tajās pienācīga uzmanība būtu jāvelta attiecīgo pieejamo standartu, tostarp standartu, kas nodrošina sadarbspēju datu modeļa līmenī un lietojuma līmenī, izmantošanai, paraugpraksei un tam, kāda nozīme ir datu apmaiņas attīstībai, jauniem un inovatīviem energopakalpojumiem. Turklāt viedajām uzskaites sistēmām, kuras tiek ieviestas, nevajadzētu būt šķērslim piegādātāja maiņai un dabasgāzes patērētāju gadījumā tām vajadzētu būt aprīkotām ar mērķim piemērotām funkcijām, kas ļauj galalietotājiem laikus piekļūt saviem patēriņa datiem, mainīt savus paradumus attiecībā uz enerģiju, saņemt par to atlīdzību un gūt ietaupījumus savos rēķinos. Patērētāju grupām būtu jāsaņem padomi par to, kā izmantot viedos skaitītājus tā, lai uzlabotu savu energoefektivitāti.

(50)

Dalībvalstīm, kas viedās uzskaites sistēmas dabasgāzes sistēmā neievieš sistemātiski, būtu jāļauj patērētājiem gūt labumu no viedā skaitītāja uzstādīšanas pēc pieprasījuma saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem, sedzot ar to saistītās izmaksas, un būtu tiem jāsniedz visa attiecīgā informācija.

(51)

Līdz ar viedo uzskaites sistēmu ieviešanu dalībvalstīs pašlaik jau ir vai tiek izstrādāti dažādi datu pārvaldības modeļi. Lai kāds būtu izvēlētais datu pārvaldības modelis, dalībvalstīm katrā ziņā vajadzētu paredzēt pārredzamus nosacījumus, kā datiem var piekļūt bez diskriminācijas, un nodrošināt visaugstākā līmeņa kiberdrošību un datu aizsardzību, kā arī datu apstrādes struktūru objektivitāti.

(52)

Efektīvi un visiem patērētājiem pieejami strīdu izšķiršanas līdzekļi garantē patērētāju lielāku aizsardzību. Dalībvalstīm būtu jāparedz ātras un efektīvas sūdzību izskatīšanas procedūras. Informācija par sūdzību izskatīšanu būtu jāsniedz lietotāju līgumos un rēķinu informācijā.

(53)

Novērtējot savu ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismu darbību, dalībvalstīm būtu jāņem vērā dabasgāzes uzņēmumu līdzdalība un atbilstība prasībām.

(54)

Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, piemēram, jāparedz sociālā nodrošinājuma pabalsti, lai neaizsargātiem lietotājiem nodrošinātu nepieciešamo piegādi, un jāparedz atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai un atjaunīgās enerģijas ieviešanai, lai ilgtspējīgi novērstu enerģētisko nabadzību, tostarp plašākā nabadzības kontekstā. Šādi pasākumi var būt atšķirīgi, ņemot vērā konkrētus apstākļus attiecīgajās dalībvalstīs, un varētu ietvert sociālās vai enerģētikas politikas pasākumus attiecībā uz jebkādu dabasgāzes un ūdeņraža rēķinu apmaksu, uz investīcijām dzīvojamo ēku energoefektivitātē vai uz patērētāju aizsardzību, piemēram, aizsardzību pret atslēgšanu.

(55)

Komisijas Ieteikumā (ES) 2020/1563 (27) (2020. gada 14. oktobris) un Ieteikumā (ES) 2023/2407 (28) (2023. gada 20. oktobris) par enerģētisko nabadzību ir izklāstīta paraugprakse enerģētiskās nabadzības definēšanai valsts līmenī, tostarp attiecībā uz atbilstošiem rādītājiem enerģētiskās nabadzības mērīšanai, un strukturāliem pasākumiem un uzlabojumiem, ko dalībvalstis spēj veikt, lai pievērstos enerģētiskās nabadzības pamatcēloņiem. Ir akcentētas investīcijas strukturālos pasākumos nolūkā risināt mājokļu un ierīču zemas energoefektivitātes problēmu un dekarbonizācijā un atjaunīgo energoresursu izmantošanā, kā arī citos pasākumos, kuru mērķis ir nodrošināt informāciju par to, kā samazināt rēķinus par enerģiju un ieviest energotaupības paņēmienus, atbalstīt iedzīvotājus, lai tie pievienotos energokopienām, vai veicināt pāreju uz atjaunīgās enerģijas risinājumiem.

(56)

Atslēgšana būtiski ietekmē lietotāju piekļuvi dabasgāzes piegādei, kas viņiem nepieciešama, jo īpaši mājokļu apsildei. Dabasgāzes atslēgšana īpaši nelabvēlīgi ietekmē enerģētiskās nabadzības skartos lietotājus un neaizsargātos lietotājus, un dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai novērstu minēto lietotāju atslēgšanu ekonomisku vai komerciālu iemeslu dēļ. Dalībvalstīm ir pieejami vairāki rīki un labā prakse, kas cita starpā ietver (bet ne tikai) atslēgšanās aizliegumus visa gada garumā vai sezonāli, parādu novēršanu un ilgtspējīgus risinājumus, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem lietotājiem samaksāt rēķinus par enerģiju. Dalībvalstīm būtu jānosaka vispiemērotākie instrumenti, pamatojoties uz valsts apstākļiem. Šādiem pasākumiem nebūtu jāietekmē tas, ka tīkla operatori ārkārtas situācijā uz laiku atslēdz lietotājus, par to iepriekš nepaziņojot, ja atslēgšanu veic drošuma apsvērumu dēļ, un, ja iespējams, par to iepriekš paziņojot, ja atslēgšanu veic uzturēšanas iemeslu dēļ.

(57)

Lietotājiem ir tiesības izmantot sūdzību procedūras, ko pārvalda viņu piegādātāji, kā arī ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras, lai nodrošinātu, ka viņu tiesības tiek īstenotas efektīvi un ka viņi nenonāk nelabvēlīgākā situācijā domstarpību gadījumā ar piegādātājiem, jo īpaši attiecībā uz rēķiniem vai maksājamo summu. Ja lietotāji izmanto minētās procedūras, piegādātājiem nebūtu jāizbeidz līgumi, pamatojoties uz faktiem, kas joprojām tiek apstrīdēti. Gan piegādātājiem, gan lietotājiem būtu jāturpina pildīt savas līgumiskās tiesības un pienākumus, jo īpaši piegādāt dabasgāzi un maksāt par minēto dabasgāzi, un sūdzību procedūrām nebūtu jārada pamats ļaunprātībām, kas dod lietotājiem iespēju nepildīt līgumsaistības, tostarp apmaksāt rēķinus. Dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstīgi pasākumi, lai izvairītos no tā, ka minētās sūdzību vai strīdu izšķiršanas procedūras tiek izmantotas kropļoti.

(58)

Lai patērētājiem nodrošinātu piegādes nepārtrauktību jo īpaši gadījumos, kad piegādātājs bankrotē, dalībvalstīs vajadzētu ieviest pēdējā garantētā piegādātāja režīmu vai piemērot līdzvērtīgus pasākumus. Vajadzētu būt iespējai izraudzīties pēdējo garantēto piegādātāju vai nu pirms piegādātāja bankrota, vai arī bankrota brīdī. Šādu pēdējo garantēto piegādātāju var uzskatīt par universālā pakalpojuma sniedzēju. Pēdējais garantētais piegādātājs varētu būt tāda vertikāli integrēta uzņēmuma pārdošanas nodaļa, kas veic arī sadales funkcijas, ar noteikumu, ka tas atbilst šīs direktīvas nodalīšanas prasībām. Tomēr tam nebūtu jānozīmē, ka dalībvalstīm ir pienākums veikt piegādi par noteiktu nemainīgu minimālo cenu. Ja dalībvalsts uzliek pēdējam garantētam piegādātājam pienākumu piegādāt dabasgāzi lietotājam, kurš nesaņem tirgū balstītus piedāvājumus, būtu jāpiemēro šīs direktīvas 4. pantā izklāstītos nosacījumus, un pienākums regulētu cenu var ietvert tikai tiktāl, ciktāl lietotājam ir tiesības gūt labumu no regulētām cenām. Izvērtējot to, vai piedāvājumi, ko saņem lietotāji, kuri nav mājsaimniecības, ir balstīti tirgū, dalībvalstīm būtu jāņem vērā individuālie komerciālie un tehniskie apstākļi. Ja pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas dalībvalsts, izmantojot taisnīgu, pārredzamu un nediskriminējošu procedūru, jau ir izraudzījusies dabasgāzes pēdējo garantēto piegādātāju, pēdējā garantētā piegādātāja izraudzīšanai nav nepieciešams sākt jaunu procedūru.

(59)

Administratīvo atļauju piešķiršanas procesu vienkāršošanai un paātrināšanai un skaidriem termiņiem, ko nosaka par atļaujas izdošanu kompetento iestāžu lēmumiem, būtu jānodrošina, ka ūdeņraža ražotņu un ūdeņraža sistēmu infrastruktūras ieviešana var notikt pienācīgā tempā, netraucējot publiskām apspriedēm. Būtu jāpieprasa dalībvalstīm ziņot par progresu. To iepriekš apstiprināto atļauju, piemēram, licenču, atļauju, koncesiju, piekrišanu vai apstiprinājumu, saglabāšana, kas atbilstīgi valsts tiesību aktiem piešķirtas dabasgāzes cauruļvadu un citu tīkla aktīvu izbūvei un darbībai, ir vajadzīga, kad gāzveida enerģijas nesējs, ko transportē pa dabasgāzes cauruļvadiem, no dabasgāzes mainās uz (tīru) ūdeņradi. Minētajai iepriekš apstiprināto atļauju saglabāšanai nevajadzētu ietekmēt ūdeņraža infrastruktūras tehniskā drošuma prasību spēkā esamību, kā arī kompetento iestāžu iespēju uzraudzīt atbilstību šādām prasībām un veikt piemērotus un samērīgus izpildes pasākumus, tostarp – ja tas ir pamatoti – iespēju atsaukt iepriekš apstiprinātās atļaujas. Tam būtu jānovērš nepamatota kavēšanās esošo dabasgāzes cauruļvadu un citu tīkla aktīvu pārprofilēšanā ūdeņraža transportēšanai. Būtu jāizvairās no tā, ka ūdeņraža sistēmas infrastruktūras atļauju piešķiršanas nosacījumi ir būtiski atšķirīgi, izņemot, ja tam ir pamatots iemesls. Uz tehnisku drošuma apsvērumu pamata varētu apsvērt atšķirīgu pieeju saistībā ar iepriekš apstiprināto atļauju saglabāšanu vai jaunu atļauju piešķiršanu. Atļaujas piešķiršanas procedūras noteikumi būtu jāpiemēro, neskarot starptautiskos un Savienības tiesību aktus, tai skaitā noteikumus par vides un cilvēku veselības aizsardzību. Pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos atļaujas piešķiršanas termiņu var pagarināt par ilgākais vienu gadu.

(60)

Ar norādījumu sniegšanu pieteikumu iesniedzējiem administratīvās atļaujas iesniegšanas un piešķiršanas procesa laikā, izmantojot administratīvu kontaktpunktu, ir iecerēts mazināt sarežģītību projekta virzītājiem un uzlabot efektivitāti un pārredzamību. Efektivitāti varētu uzlabot iespēja pieteikuma iesniedzējiem attiecīgos dokumentus iesniegt digitālā formā un rokasgrāmatas pieejamība. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka iestādes, kas īsteno atļaujas piešķiršanas procedūru, ir aktīvi iesaistītas atlikušo šķēršļu, tai skaitā nefinanšu šķēršļu, novēršanā, piemēram, nepietiekamas zināšanas, digitālie resursi vai cilvēkresursi, kas kavē aizvien lielāka atļauju pieprasījumu skaita apstrādi. Administratīvās jaudas trūkumam nebūtu jākavē atļauju piešķiršanas procedūras attiecībā uz savienojumiem ar pārvades vai sadales tīklu. Turklāt šādām atļauju piešķiršanas procedūrām nebūtu jārāda šķēršļi valsts atjaunīgās enerģijas mērķrādītāja sasniegšanai.

(61)

Nenodalot tīklus no ražošanas un piegādes darbībām (efektīva nodalīšana), pastāv risks ne vien saskarties ar diskrimināciju tīkla vadīšanā, bet arī risks, ka vertikāli integrēti uzņēmumi zaudē stimulu veikt pienācīgus ieguldījumus tīklos.

(62)

Efektīvi nodalīt var tikai vienā veidā – likvidējot vertikāli integrētu uzņēmumu motivāciju diskriminēt konkurentus attiecībā uz piekļuvi tīkliem un ieguldījumiem. Acīmredzami efektīvs un stabils risinājums dabiskā interešu konflikta novēršanai un piegādes drošības panākšanai ir īpašumtiesību nodalīšana, kas paredz tīkla īpašnieka norīkošanu par sistēmas operatoru un viņa neatkarību no piegādes un ražošanas interesēm. Tādēļ Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija rezolūcijā par gāzes un elektroenerģijas iekšējo tirgu perspektīvām minēts, ka īpašumtiesību nodalīšana pārvades līmenī uzskatāma par visefektīvāko līdzekli, lai nediskriminējoši veicinātu ieguldījumus infrastruktūrā, jaunu dalībnieku taisnīgu piekļuvi tīklam un pārredzamību tirgū. Nodalot īpašumtiesības, minēto iemeslu dēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tai pašai personai nav iespēju kontrolēt ražošanas vai piegādes uzņēmumu un vienlaikus kontrolēt pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu vai izmantot savas tiesības šajos uzņēmumos. Un otrādi – ja persona kontrolē pārvades sistēmu vai pārvades sistēmas operatoru, būtu jāizslēdz iespēja šai pašai personai kontrolēt ražošanas vai piegādes uzņēmumu vai izmantot savas tiesības šajā uzņēmumā. Ievērojot minētos ierobežojumus, ražošanas vai piegādes uzņēmumam vajadzētu būt iespējai kļūt par pārvades sistēmas operatora vai pārvades sistēmas mazākuma akcionāru.

(63)

Visām nodalīšanas sistēmām būtu efektīvi jānovērš jebkāds interešu konflikts starp ražotājiem, piegādātājiem un pārvades sistēmu operatoriem, lai veicinātu vajadzīgos ieguldījumus un jaunpienācējiem garantētu piekļuvi tirgum saskaņā ar pārredzamu un efektīvu regulējumu, un regulatīvajām iestādēm tās nedrīkstētu kļūt par pārmērīgi apgrūtinošu regulatīvu kārtību.

(64)

Termina “kontrole” definīcija šajā direktīvā ir pieskaņota Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (29) noteikumiem.

(65)

Ņemot vērā elektroenerģijas un dabasgāzes sektoru vertikālo saikni, nodalīšanas noteikumi būtu jāattiecina uz dabasgāzes, ūdeņraža un elektroenerģijas sektoriem, kā detalizēti paredzēts šajā direktīvā.

(66)

Attiecībā uz ūdeņraža sektoru nekavējoties būtu jāpiemēro noteikumi par vertikālo nodalīšanu. Šāds risinājums ir vēlamāks nekā dārga ex-post nodalīšana gadījumā, ja sektorā rastos izteikta vertikālā integrācija.

(67)

Nodalot īpašumtiesības, lai panāktu tīkla darbības pilnīgu neatkarību no piegādes un ražošanas interesēm un novērstu konfidenciālas informācijas apmaiņu, viena un tā pati persona nedrīkstētu būt vadības loceklis gan pārvades sistēmas operatorā vai pārvades sistēmā, gan uzņēmumā, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām. Šā paša iemesla dēļ viena un tā pati persona nedrīkstētu iecelt pārvades sistēmas operatora vai pārvades sistēmas vadības locekļus un kontrolēt ražošanas vai piegādes uzņēmumu vai izmantot savas tiesības šādā uzņēmumā.

(68)

Izveidojot sistēmas operatoru vai pārvades operatoru, kas ir neatkarīgs no piegādes un ražošanas interesēm, vertikāli integrētam uzņēmumam būtu jāvar paturēt savā īpašumā tīkla aktīvus, vienlaikus nodrošinot interešu efektīvu nodalīšanu, ar nosacījumu, ka neatkarīgais sistēmas operators vai neatkarīgais pārvades operators veic visas tīkla operatora funkcijas un ka tiek nodrošināts sīki izstrādāts regulējums un aptveroši regulatīvās kontroles mehānismi.

(69)

Ja 2009. gada 3. septembrī uzņēmums, kam pieder pārvades sistēma, bija daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, dalībvalstīm būtu jādod iespēja izvēlēties starp īpašumtiesību nodalīšanu un sistēmas operatora vai pārvades operatora izveidi, kas ir neatkarīgs no piegādes un ražošanas interesēm.

(70)

Lai pilnībā aizsargātu vertikāli integrētu uzņēmumu īpašnieku intereses, dalībvalstīm būtu jādod izvēles iespējas īpašumtiesību nodalīšanas īstenošanā – izmantot tiešu nodalīšanu vai sadalīt integrētā uzņēmuma akcijas tīkla uzņēmuma akcijās un piegādes un ražošanas uzņēmuma akcijās, ievērojot īpašumtiesību nodalīšanas prasības.

(71)

Neatkarīga sistēmas operatora vai neatkarīga pārvades operatora risinājuma pilnīga efektivitāte būtu jānodrošina ar īpašiem papildu noteikumiem. Noteikumi par neatkarīgu pārvades operatoru nodrošina atbilstīgu regulējumu, kas garantē godīgu konkurenci, pietiekamus ieguldījumus, tirgus pieejamību jaunpienācējiem un dabasgāzes un ūdeņraža tirgu integrāciju. Saskaņā ar noteikumiem par neatkarīgu sistēmas operatoru veiktas efektīvas nodalīšanas pamatā ir divi stūrakmeņi – organizatorisku pasākumu kopums, kas ietver arī pasākumus pārvades sistēmu operatoru vadībai, un to pasākumu kopums, kuri attiecas uz investīcijām, jaunu ražošanas jaudu piesaisti tīklam un tirgus integrāciju, īstenojot reģionālo sadarbību. Pārvades sistēmas operatora neatkarība, inter alia, būtu jānodrošina, izmantojot arī dažus “miera periodus”, kad vertikāli integrētajā uzņēmumā nenotiek nekāda pārvaldes vai cita atbilstīga darbība, kas nodrošinātu piekļuvi informācijai, kādu varētu iegūt arī ieņemot amatu pārvaldē.

(72)

Lai attīstītu konkurenci dabasgāzes un ūdeņraža iekšējos tirgos, lieliem lietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji un ir iesaistīti liela mēroga komercdarbībā, vajadzētu būt iespējai izvēlēties piegādātājus un slēgt līgumus ar vairākiem piegādātājiem, lai nodrošinātu tiem vajadzīgo dabasgāzes un ūdeņraža daudzumu. Būtu jānodrošina šādu lietotāju aizsardzība pret ekskluzīvu tiesību klauzulām, ar ko liedz iespēju pieņemt konkurējošus vai papildu piedāvājumus.

(73)

Dalībvalstij vajadzētu būt tiesībām izvēlēties pilnīgu īpašumtiesību nodalīšanu savā teritorijā. Ja dalībvalsts ir īstenojusi šīs tiesības, uzņēmumam nevajadzētu būt tiesībām izveidot neatkarīgu sistēmas operatoru vai neatkarīgu pārvades operatoru, ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi. Turklāt uzņēmums, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, nevajadzētu tieši vai netieši īstenot kontroli vai jebkādas tiesības attiecībā uz pārvades sistēmas operatoru no dalībvalsts, kas ir izvēlējusies pilnu īpašumtiesību nodalīšanu.

(74)

Dabasgāzes iekšējā tirgū pastāv dažādi tirgus organizēšanas veidi. Pasākumiem, ko dalībvalstis var īstenot, lai nodrošinātu vienādus noteikumus, būtu jābalstās uz prevalējošām vispārējo interešu vajadzībām. Būtu jāapspriežas ar Komisiju par minēto pasākumu saderīgumu ar LESD un citiem attiecīgiem Savienības tiesību aktiem.

(75)

Īstenojot efektīvu nodalīšanu, būtu jāievēro nediskriminācijas princips starp publisko un privāto sektoru. Tādēļ vienai un tai pašai personai nevajadzētu būt iespējai atsevišķi vai kolektīvi īstenot kontroli vai citas tiesības, pārkāpjot īpašumtiesību nodalīšanas noteikumus vai neatkarīga sistēmas operatora risinājumu, atsevišķi vai kopā, attiecībā uz pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu un piegādes vai ražošanas uzņēmumu institūciju sastāvu, balsojumu vai lēmumu pieņemšanu. Attiecībā uz īpašumtiesību nodalīšanu un neatkarīga sistēmas operatora risinājumu, ja attiecīgā dalībvalsts var pierādīt, ka prasība ir izpildīta, divām atsevišķām publiskām struktūrām būtu jāvar kontrolēt ražošanas un piegādes darbības, no vienas puses, un pārvades darbības, no otras puses.

(76)

Pilnīgi efektīva tīkla darbību nodalīšana no piegādes un ražošanas darbībām būtu jāpiemēro visā Savienībā gan attiecībā uz Savienības, gan trešo valstu uzņēmumiem. Lai tīkla darbības un piegādes un ražošanas darbības Savienībā saglabātos neatkarīgas viena no otras, regulatīvajām iestādēm būtu jāpiešķir pilnvarojums atteikt sertifikāciju pārvades sistēmu operatoriem, kas neievēro nodalīšanas noteikumus. Lai nodrošinātu minēto noteikumu konsekventu piemērošanu visā Savienībā, regulatīvajām iestādēm, pieņemot lēmumus par sertifikāciju, būtu maksimāli jāņem vērā Komisijas atzinums. Lai panāktu arī to, ka tiek ievērotas Savienības starptautiskās saistības un solidaritāte un energoapgādes drošība Savienībā, Komisijai vajadzētu būt tiesībām sniegt atzinumu par tāda pārvades sistēmas īpašnieka vai pārvades sistēmas operatora sertifikāciju, kuru kontrolē persona no trešās valsts. Veicot minēto novērtējumu, Komisijai būtu jāņem vērā komerciālās attiecības, kas varētu negatīvi ietekmēt operatora stimulu un spēju pildīt savus pienākumus, kā arī Savienības starptautiskās saistības un jebkādi citi konkrēti lietas fakti un apstākļi. Šādiem faktiem un apstākļiem būtu jāietver dabasgāzes piegāžu samazināšana, izmantojot to kā ieroci, un manipulācijām ar tirgiem, tīši traucējot dabasgāzes plūsmas, kas nepārprotami var tieši un nopietni ietekmēt būtiskas Savienības un dalībvalstu starptautiskās drošības intereses.

(77)

Ūdeņraža cauruļvadu tīkliem vajadzētu būt efektīvas un ilgtspējīgas ūdeņraža transportēšanas veidam gan uz sauszemes, gan atkrastē. Tā kā to izbūvei ir vajadzīgi lieli kapitālizdevumi, ūdeņraža cauruļvadu tīkli varētu būt dabisks pamats monopolu radīšanai. Dabasgāzes tīklu reglamentēšanā gūtā pieredze ir parādījusi, ka, lai izejvielu tirgū saglabātu konkurenci, ir svarīgi nodrošināt atklātu un nediskriminējošu piekļuvi cauruļvadu tīkliem. Tāpēc gan sauszemes, gan atkrastes ūdeņraža tīkliem Savienībā būtu jāpiemēro iedibinātie tīkla darbības principi, piemēram, trešo personu piekļuve.

(78)

“Ūdeņraža pārvades” un “ūdeņraža sadales” definīcijas šajā direktīvā būtu jābalsta uz attiecīgo tīklu kategoriju funkcijām un pieslēgtās infrastruktūras veidiem.

(79)

Ūdeņraža starpsavienotāji, būdami ūdeņraža tīkli, kas kalpo svarīgajam mērķim savienot dalībvalstu ūdeņraža tīklus, būtu jāekspluatē ūdeņraža pārvades tīklu operatoriem. Ļoti ierobežotos gadījumos un tad, ja ūdeņraža sadales tīkls ir noteikts attiecīgajā tīkla attīstības plānā, to var pieslēgt ūdeņraža pārvades tīklam citā dalībvalstī. Ja vien minētais sadales tīkls nav papildus pieslēgts ūdeņraža pārvades vai sadales tīklam dalībvalstī, kurā ūdeņraža sadales tīkls atrodas, tas būtu jāekspluatē kā ūdeņraža sadales tīkls.

(80)

Ūdeņraža sadales tīkliem, kas galvenokārt paredzēti piegādes veikšanai tieši savienotiem lietotājiem, būtu piemērojams vieglāks regulējums attiecībā uz vertikālo nodalīšanu un tīkla plānošanu. Starp šādiem tīkliem nebūtu jāietver ūdeņraža starpsavienotāji vai tiem nevajadzētu būt pieslēgtiem nozīmīgai infrastruktūrai, piemēram, termināļiem vai liela mēroga pazemes krātuvēm, ja vien attiecīgais tīkls nav pārprofilēts dabasgāzes tīkls) vai ūdeņraža starpsavienotājiem. Pieslēgumā starp liela mēroga pazemes krātuvi un sadales sistēmu, kuras abas ir pārprofilētas ūdeņraža izmantošanai, kā esošās sadales sistēmas paplašinājumu var uzbūvēt jaunu neliela garuma savienojuma cauruļvadu ūdeņraža transportēšanai starp tām. Tomēr nevajadzētu ierobežot mazāku pazemes vai virszemes ūdeņraža krātuvju, tostarp viegli izveidojamu ūdeņraža uzglabāšanas tvertņu, pieslēgšanu ūdeņraža sadales tīkliem, jo paredzams, ka tām būs būtiska nozīme minēto tīklu līdzsvarošanā.

(81)

Ūdeņraža tīklu darbība būtu jānošķir no enerģijas ražošanas un piegādes darbībām, lai tīklu operatoru vārdā izvairītos interešu konflikta riska. Izvairīšanās no šādiem interešu konfliktiem tiktu garantēta, ja ūdeņraža pārvades tīklu īpašumtiesības tiktu nošķirtas no dalības enerģijas ražošanā un piegādē. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paļauties uz integrētā ūdeņraža pārvades tīkla operatora alternatīvo nodalīšanas modeli dabasgāzes pārvades sistēmu operatoriem, uz kuriem attiecas neatkarīgā pārvades operatora nodalīšanas modelis, un esošajiem vertikāli integrētajiem ūdeņraža tīkliem. Dabasgāzes pārvades sistēmu operatori, kas izmanto atkāpi saskaņā ar šo direktīvu, būtu jāuzskata par sertificētiem, lai noteiktu, vai tie ir tiesīgi izmantot integrētā ūdeņraža pārvades tīkla operatora modeli. Dalībvalstīm vajadzētu arī būt spējīgām atļaut izmantot neatkarīgā ūdeņraža pārvades tīkla operatora modeli, ar ko vertikāli integrētajiem ūdeņraža pārvades tīklu īpašniekiem atļauj saglabāt savu tīklu īpašumtiesības, vienlaikus nodrošinot šādu tīklu nediskriminējošu darbību.

(82)

Tā kā kopīga ūdeņraža tīklu un dabasgāzes vai elektroenerģijas tīklu darbība var izveidot sinerģijas un tāpēc tā būtu jāatļauj, ūdeņraža pārvades tīkla operatora darbības būtu jāorganizē atsevišķā tiesību subjektā, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā finansēšanu un piekļuves tarifu izmantošanu. Atkāpes no minētās juridiskās horizontālās nodalīšanas prasības būtu jāpiešķir tikai uz laiku ar nosacījumu, ka regulatīvo iestāžu veiktā izmaksu un ieguvumu analīze ir pozitīva un tās veic ietekmes novērtējumu. Ņemot vērā to attālināto atrašanās vietu un ierobežoto tirgus apjomu, šādas atkāpes būtu automātiski jāpiešķir Igaunijai, Latvijai un Lietuvai līdz 2031. gadam. Jebkurā gadījumā pārredzamība attiecībā finansēšanu un piekļuves tarifu izmantošanu būtu jānodrošina, regulatīvo iestāžu uzraudzībā skaidri un pārredzami nošķirot kontus. Ja ūdeņraža tīkla operators ir daļa no uzņēmuma, kas nodarbojas ar dabasgāzes vai elektroenerģijas pārvadi vai sadali, tad tīkla operatoram būtu jāiesniedz regulatīvajai iestādei saraksts, kurā sīki uzskaitīti uzņēmuma infrastruktūras aktīvi saistībā ar tīkla izmantošanu ūdeņraža vai dabasgāzes vajadzībām, ar mērķi garantēt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz regulējamo aktīvu bāzes nošķiršanu. Minētais saraksts būtu jāatjaunina ierastajā kontu revīzijas kārtībā.

(83)

Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz regulēto darbību izmaksām un finansēšanu, ūdeņraža pārvades tīkla darbība būtu jānošķir no citām tīkla darbībām, ko veic attiecībā uz citiem enerģijas nesējiem, vismaz saistībā ar tīkla operatoru juridisko formu un pārskatiem. Lai juridiski nošķirtu ūdeņraža pārvades tīklu operatorus, par pietiekamu būtu jāuzskata meitasuzņēmuma vai atsevišķas juridiskas personas izveide dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmas operatora grupas struktūrā, neveicot funkcionālu pārvaldības nodalīšanu vai vadības vai personāla nodalīšanu. Tādējādi būtu jāpanāk pārredzamība attiecībā uz regulēto darbību izmaksām un finansēšanu, nezaudējot sinerģijas un izmaksu priekšrocības, ko varētu sniegt vairāku tīklu darbība.

(84)

Ūdeņraža tīkliem būtu jāpiemēro trešo personu piekļuve, lai ūdeņraža piegādes tirgū nodrošinātu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Reglamentēta trešo personu piekļuve, kuras pamatā ir regulēti piekļuves tarifi, vajadzētu būt pamatnoteikumam ilgtermiņā. Lai ūdeņraža tirgus attīstības posmā operatoriem nodrošinātu nepieciešamo elastību un samazinātu administratīvās izmaksas, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai līdz 2032. gada 31. decembrim atļaut izmantot trešo personu piekļuvi, par ko notikušas sarunas.

(85)

Arī ūdeņradim var izmantot tikai daļas no dabiskām pazemes krātuvēm, ko izmanto dabasgāzei, piemēram, sāls krātuves, ūdens nesējslāņus un noplicinātas gāzes atradnes. Minēto liela mēroga pazemes ūdeņraža krātuvju pieejamība dalībvalstīs ir ierobežota, un to izvietojums nav vienmērīgs. Ņemot vērā iespējamo labvēlīgo ietekmi uz ūdeņraža transportēšanu un ūdeņraža tirgu darbību, piekļuvei šādiem liela mēroga pazemes krātuvēm galu galā būtu jāpiemēro noteikumi par reglamentētu trešo personu piekļuvi, lai tirgus dalībniekiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tomēr ūdeņraža tirgu attīstības posmā dalībvalstīm vajadzētu būt elastīgai iespējai līdz 2032. gada 31. decembrim izmantot arī apspriestus piekļuves režīmus.

(86)

Paredzams, ka ūdeņradis un ūdeņraža atvasinājumi, piemēram, amonjaks, vai sašķidrinātā organiskā ūdeņraža nesēji tiks importēti un transportēti Savienībā. Tomēr pagaidām nav skaidrs, ar kādiem līdzekļiem un kādā veidā ūdeņradis tiks transportēts, un, visticamāk, dažādi līdzekļi un veidi pastāvēs vienlaikus un savstarpēji konkurēs. Šī direktīva nodrošina tiesisko regulējumu attiecībā uz gāzveida ūdeņraža infrastruktūru un tirgiem. Līdz ar to tikai tad, ja citi ūdeņraža veidi vai tā atvasinājumi un iekārtas, kas ar tiem rīkojas, ir būtiski, lai nodrošinātu tāda gāzveida ūdeņraža tirgus izveidi, kurā valda konkurence, šajā direktīvā būtu jānosaka to loma un noteikumi.

(87)

Termināļi, kuros sašķidrināto ūdeņradi vai sašķidrināto amonjaku, kas transportēts ar kuģiem, izņem un pārveido gāzveida ūdeņradī, uzskata par ūdeņraža importēšanas līdzekli, bet tie konkurē ar citiem ūdeņraža transportēšanas līdzekļiem. Lai arī būtu jānodrošina trešo personu piekļuve šādiem termināļiem, dalībvalstīm būtu jānodrošina sistēma, kurā var vienoties par trešo personu piekļuvi, ar mērķi samazināt operatoru un regulatīvo iestāžu administratīvās izmaksas. Uzglabāšanai, kas saistīta ar termināli un kam ir piešķirta trešo personu piekļuve, vajadzētu būt proporcionālai termināļa kapacitātei pārveidot un ievadīt ūdeņradi tīklā. Tomēr var nebūt nepieciešams īstenot trešo personu piekļuvi kravas automobiļu iekraušanas pakalpojumiem ar noteikumu, ka šāda darbība nav palīgpakalpojums, kas saistīts ar ūdeņraža turpmāku pārveidošanu un ievadīšanu tīklā.

(88)

Dalībvalstis var izvēlēties pakāpeniski atteikties no dabasgāzes, lai sasniegtu Regulā (ES) 2021/1119 nosprausto klimatneitralitātes mērķi, vai citu tehnisku iemeslu dēļ. Ir svarīgi nodrošināt skaidru regulējumu, kas ļautu atteikt piekļuvi un, iespējams, atslēgt tīkla izmantotājus, lai sasniegtu minētos politikas mērķus. Vajadzētu būt iespējai atteikt piekļuvi tīkla izmantotājiem vai atslēgt tīkla lietotājus saistībā ar infrastruktūru, kura tiks izņemta no ekspluatācijas saskaņā ar tīkla attīstības plānu pārvades līmenī, vai arī ja ir noteikta izņemšana no ekspluatācijas sadales līmenī. Vienlaikus būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai šādos apstākļos aizsargātu tīkla izmantotājus, un ir arī svarīgi, lai lēmumi par piekļuves atteikumu un atslēgšanu tiktu pakļauti objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, ko izstrādājušas regulatīvās iestādes.

(89)

Esošajiem vertikāli integrētajiem ūdeņraža tīkliem vajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt atkāpes no šīs direktīvas prasībām ar noteikumu, ka minētie tīkli netiek būtiski paplašināti un ka šāda atkāpe nekaitē konkurencei vai ūdeņraža infrastruktūrai, vai tirgus attīstībai, un par to būtu regulāri jāpārliecinās.

(90)

Vietējām ūdeņraža kopām vajadzētu būt svarīgam Savienības ūdeņraža ekonomikas pamatu pamatam. Šādas kopas varētu gūt labumu no vienkāršotām regulatīvajām prasībām ūdeņraža tirgus attīstības posmā, jo īpaši attiecībā uz īpašumtiesību nodalīšanas piemērošanu tīkliem, kas apgādā tirgus dalībniekus šādās kopās. Attiecīgajās vienkāršotajās regulatīvajās prasībās būtu jāņem vērā arī vajadzība pēc regulatīvas elastības attiecībā uz tiešiem cauruļvadiem starp ūdeņraža ražotājiem un individuāliem lietotājiem.

(91)

Cauruļvadu starpsavienotājus ar trešām valstīm var izmantot ūdeņraža importa vai eksporta transportēšanai. Šī direktīva būtu jāpiemēro ūdeņraža cauruļvadu līnijām uz trešām valstīm un no tām tikai dalībvalstu teritorijā. Ekspluatācijas noteikumi attiecībā uz ūdeņraža starpsavienotājiem ar trešām valstīm būtu jāiekļauj starptautiskā nolīgumā starp Savienību un savienotām trešām valstīm. Šāds starptautisks nolīgums nebūtu jāuzskata par nepieciešamu, ja dalībvalsts, kas ir savienota vai plāno tikt savienota ar ūdeņraža starpsavienotāju, risina sarunas un noslēdz starpvaldību nolīgumu ar attiecīgām trešām valstīm saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto pilnvarojuma procedūru, lai nodrošinātu saskaņotu tiesisko regulējumu un tā konsekventu piemērošanu visai infrastruktūrai.

(92)

Lai nodrošinātu Savienības ūdeņraža tīklu efektīvu darbību, ūdeņraža tīkla operatoriem ciešā sadarbībā ar citiem ūdeņraža tīkla operatoriem, kā arī ar citiem sistēmas operatoriem, ar kuru tīkliem ir savienots vai var tikt savienots viņu tīkls, tostarp nolūkā veicināt energosistēmas integrāciju, vajadzētu būt atbildīgiem par tīkla darbību, uzturēšanu un attīstīšanu.

(93)

Ūdeņraža pārvades tīklu operatoriem būtu jāizbūvē pietiekama pārrobežu jauda ūdeņraža transportēšanai, ņemot vērā visu ekonomiski pamatoto un tehniski iespējamo jaudas pieprasījumu, tādējādi sekmējot tirgus integrāciju.

(94)

Saskaņā ar ES Ūdeņraža stratēģiju ir svarīgi pievērst uzmanību ūdeņraža transportēšanai un izmantošanai tīrā veidā. Šajā ziņā ir svarīgi, lai ūdeņraža sistēma transportētu, uzglabātu un apstrādātu augstas tīrības pakāpes ūdeņradi, ņemot vērā ūdeņraža tiešo lietotāju kvalitātes prasības, pretstatā ūdeņradim, kas piemaisīts dabasgāzes sistēmā. Tāpat ir svarīgi, lai ūdeņraža kvalitātes standartos būtu paredzēti papildu kritēriji, ar ko nosaka vispārpieņemtos ūdeņraža tīrības līmeņus. Eiropas standartizācijas iestādēm tehniskās standartizācijas procesā jānosaka pieļaujamo ūdeņraža tīrības līmeņu diapazons un citi būtiski ūdeņraža kvalitātes parametri, piemēram, kontaminanti.

(95)

Dažos gadījumos cita starpā atkarībā no ūdeņraža tīklu topogrāfijas un ūdeņraža tīkliem pievienoto tiešo izmantotāju populācijas var rasties nepieciešamība, ka ūdeņraža tīklu operatori veic ūdeņraža kvalitātes vadību, piemēram, attīrīšanu. Tāpēc regulatīvajām iestādēm būtu jāuzdod ūdeņraža tīklu operatoriem savos tīklos nodrošināt efektīvu ūdeņraža kvalitātes vadību, ja tas ir nepieciešams sistēmas pārvaldīšanai. Uzņemoties šādas darbības, ūdeņraža tīklu operatoriem būtu jānodrošina stabila ūdeņraža kvalitāte tiešajiem izmantotājiem, sevišķi nozarēs, kurās grūti panākt dekarbonizāciju, un tas būtu jādara, ievērojot piemērojamos kvalitātes standartus.

(96)

Ja dabasgāzes sistēmu operatori vai ūdeņraža tīklu operatori noraida piekļuves vai savienošanas pieprasījumu nepietiekamas jaudas dēļ, tiem būtu attiecīgi jāpamato šāds atteikums, un operatoriem vajadzētu būt pienākumam uzlabot savu sistēmu, lai pieprasītos savienojumus vai piekļuvi varētu nodrošināt, ja tas ir izdarāms ekonomiski un atbilst attiecīgajam plānošanas pasākumam.

(97)

Būtu jānovērš arī šķēršļi dabasgāzes iekšējā tirgus izveides pabeigšanai, kurus rada tas, ka dabasgāzes pārvades līnijām uz trešām valstīm un no tām netiek piemēroti Savienības tirgus noteikumi. Ir jānodrošina, ka noteikumi, kas piemērojami dabasgāzes pārvades līnijām, kuras savieno divas vai vairākas dalībvalstis, Savienībā ir piemērojami arī dabasgāzes pārvades līnijām uz trešām valstīm un no tām. Tam būtu jānodrošina tiesiskā regulējuma konsekvence Savienībā, vienlaikus izvairoties no konkurences kropļojumiem Savienības iekšējā enerģijas tirgū un no negatīvas ietekmes uz piegādes drošību. Tam būtu jāuzlabo arī pārredzamība un tirgus dalībniekiem, jo īpaši dabasgāzes infrastruktūras investoriem un sistēmas izmantotājiem, jāsniedz juridiskā noteiktība attiecībā uz piemērojamo tiesisko regulējumu.

(98)

Dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas dibināšanas līguma (30) līgumslēdzējām pusēm vajadzētu cieši sadarboties visos jautājumos, kas skar integrēta un dekarbonizēta dabasgāzes tirgus izveidi, un tās nedrīkstētu veikt pasākumus, kas apdraud dalībvalstu un līgumslēdzēju pušu dabasgāzes tirgu ciešāku integrāciju vai piegādes drošību. Minētais varētu ietvert sadarbību dabasgāzes uzglabāšanas jaudas jautājumos un ekspertu iesaistīšanu attiecīgās dabasgāzes riska reģionālās grupās.

(99)

Cauruļvadi, kas trešās valsts naftas vai dabasgāzes ražošanas projektu savieno ar pārstrādes uzņēmumu vai pēdējo piekrastes termināli dalībvalsts teritorijā, būtu jāuzskata par sākumposma pārvades cauruļvadu tīkliem. Cauruļvadi, kas naftas vai dabasgāzes ražošanas projektu dalībvalstī savieno ar pārstrādes uzņēmumu vai pēdējo piekrastes termināli trešās valsts teritorijā, šajā direktīvā nebūtu jāuzskata par sākumposma pārvades cauruļvadu tīkliem, jo šādiem cauruļvadiem, visticamāk, nav ievērojamas ietekmes uz iekšējo enerģijas tirgu.

(100)

Pārvades sistēmu operatoriem vajadzētu būt iespējai brīvi slēgt tehniskus nolīgumus ar pārvades sistēmu operatoriem vai citām struktūrām trešās valstīs par jautājumiem, kas attiecas uz pārvades sistēmu darbību un starpsavienojumiem, ar noteikumu, ka šādu nolīgumu saturs ir saderīgs ar Savienības tiesību aktiem.

(101)

Tehniskiem nolīgumiem starp pārvades sistēmu operatoriem vai citām struktūrām par pārvades līniju darbību būtu jāpaliek spēkā ar noteikumu, ka tie atbilst Savienības tiesību aktiem un regulatīvās iestādes attiecīgajiem lēmumiem.

(102)

Ja pastāv šādi tehniski nolīgumi, šajā direktīvā nav prasīts slēgt starptautisku nolīgumu starp dalībvalsti un trešo valsti vai nolīgumu starp Savienību un trešo valsti par attiecīgās dabasgāzes pārvades līnijas darbību.

(103)

Šī direktīva būtu jāpiemēro dabasgāzes pārvades līnijām uz trešām valstīm un no tām tikai dalībvalstu teritorijā. Attiecībā uz atklātā jūrā izvietotām dabasgāzes pārvades līnijām šai direktīvai vajadzētu būt piemērojamai tās dalībvalsts teritoriālajā jūrā, kurā atrodas pirmais starpsavienojuma punkts ar dalībvalstu tīklu.

(104)

Vajadzētu būt iespējai esošos nolīgumus, kas noslēgti starp dalībvalsti un trešo valsti par pārvades līniju darbību, paturēt spēkā saskaņā ar šo direktīvu.

(105)

Attiecībā uz nolīgumiem vai daļām nolīgumos ar trešām valstīm, kuri var ietekmēt Savienības kopīgos noteikumus, būtu jāizveido saskaņota un pārredzama procedūra, saskaņā ar kuru dalībvalstij pēc tās lūguma atļautu grozīt, paplašināt, pielāgot, atjaunot vai slēgt nolīgumu ar trešo valsti par pārvades līnijas vai sākumposma pārvades cauruļvadu tīkla darbību starp dalībvalsti un trešo valsti. Procedūrai nevajadzētu kavēt šīs direktīvas īstenošanu un nevajadzētu skart Savienības un dalībvalstu kompetenču sadalījumu, un tā būtu jāpiemēro esošiem un jauniem nolīgumiem.

(106)

Ja ir skaidrs, ka nolīguma priekšmets ietilpst daļēji Savienības un daļēji dalībvalsts kompetencē, ir būtiski nodrošināt ciešu sadarbību starp minēto dalībvalsti un Savienības iestādēm.

(107)

Lai šīs direktīvas īstenošanai nodrošinātu vienotus nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt lēmumus, ar ko dalībvalstij atļauj vai atsaka atļauju grozīt, paplašināt, pielāgot, atjaunot vai slēgt nolīgumu ar trešo valsti. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (31).

(108)

Energoapgādes drošība ir būtisks sabiedrības drošības aspekts, un tāpēc tā ir cieši saistīta ar dabasgāzes iekšējā tirgus efektīvu darbību un dalībvalstu izolēto dabasgāzes tirgu integrāciju. Dabasgāzi Savienības iedzīvotājiem var piegādāt vienīgi pa tīklu. Funkcionējoši atvērti dabasgāzes tirgi un jo īpaši tīkli un citi aktīvi, kas saistīti ar dabasgāzes piegādi, ir būtiski sabiedrības drošībai, ekonomikas konkurētspējai un Savienības pilsoņu labklājībai. Tālab personām no trešām valstīm būtu jāļauj kontrolēt kādu pārvades sistēmu vai pārvades sistēmas operatoru vienīgi tad, ja tās ievēro Savienībā spēkā esošās efektīvas nodalīšanas prasības. Neskarot Savienības starptautiskās saistības, Savienība uzskata, ka dabasgāzes pārvades sistēmas sektors Savienībai ir ļoti svarīgs, tādēļ ir vajadzīgi papildu drošības pasākumi, lai uzturētu Savienības energoapgādes drošību, izvairoties no apdraudējumiem sabiedriskajai kārtībai un sabiedrības drošībai Savienībā, kā arī Savienības pilsoņu labklājībai. Lai Savienības energoapgāde būtu droša, jo īpaši jāizvērtē, cik neatkarīgi darbojas tīkli, kādā mērā Savienība un dalībvalstis ir atkarīgas no trešo valstu enerģijas piegādēm un kādā veidā konkrētā trešā valstī veic iekšzemes un ārējo tirdzniecību un ieguldījumus enerģētikas jomā. Tālab piegādes drošība būtu jāizvērtē, ņemot vērā katra gadījuma faktiskos apstākļus, kā arī tiesības un pienākumus, ko uzliek starptautiskās tiesības, jo īpaši starptautiski nolīgumi, ko Savienība ir noslēgusi ar attiecīgo trešo valsti. Komisijai attiecīgos gadījumos būtu jāsniedz ieteikumi, lai ar trešām valstīm risinātu sarunas saistībā ar attiecīgiem nolīgumiem par Savienības energoapgādes drošību, vai iekļaut vajadzīgos jautājumus citās sarunās ar minētajām trešām valstīm.

(109)

Ir jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu pārredzamus un nediskriminējošus tarifus attiecībā uz piekļuvi transportēšanai. Šie tarifi jāpiemēro visiem izmantotājiem, tos nediskriminējot. Ja dabasgāzes krātuve, saspiestas gāzes uzglabāšana sistēma vai palīgpakalpojums darbojas tirgū, kurā valda pietiekama konkurence, piekļuvi varētu atļaut, pamatojoties uz pārredzamiem un nediskriminējošiem mehānismiem uz tirgus bāzes.

(110)

Jāpanāk dabasgāzes uzglabāšanas sistēmu operatoru neatkarība, lai pilnveidotu trešo personu piekļuvi dabasgāzes krātuvēm, kas ir tehniski vai ekonomiski nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi lietotāju apgādes sistēmai. Tādēļ dabasgāzes krātuves jāpārvalda juridiski nodalītām struktūrām ar efektīvām tiesībām pieņemt lēmumus par aktīviem, kas vajadzīgi dabasgāzes krātuvju uzturēšanai, vadīšanai un attīstīšanai. Ir jāpalielina arī pārredzamība trešām personām piedāvāto dabasgāzes uzglabāšanas jaudu pārvaldīšanā, paredzot, ka dalībvalstis nosaka un publicē atbilstošu nediskriminējošu, skaidru un publisku regulējumu, ko piemēro dabasgāzes krātuvēm. Lai noteiktu minēto pienākumu, nevajadzētu pieņemt jaunu lēmumu par piekļuves režīmiem, bet tam būtu jāuzlabo pārredzamība attiecībā uz piekļuves režīmu dabasgāzes krātuvēm. Komerciāli jutīgas informācijas konfidencialitātes prasības ir īpaši svarīgas, ja tās skar būtībā stratēģiskus datus vai ja dabasgāzes krātuvei ir tikai viens izmantotājs.

(111)

No nediskriminējošas piekļuves sadales tīkliem ir atkarīga piekļuve lietotājiem mazumtirdzniecības līmenī. Taču diskriminācijas iespējas trešo personu piekļuves un ieguldījumu ziņā sadales līmenī ir mazākas nekā pārvades līmenī, kur pārslodze un ražošanas interešu ietekme kopumā ir lielāka nekā sadales līmenī. Lai noteiktu vienādus noteikumus mazumtirdzniecībā, būtu jāuzrauga sadales sistēmu operatoru darbība, lai tie neizmantotu vertikāli integrēta uzņēmuma priekšrocības attiecībā uz to konkurētspēju tirgū, jo īpaši saistībā ar mājsaimniecību lietotājiem vai maziem lietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji.

(112)

Dalībvalstīm būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai atbalstītu ilgtspējīga biometāna vai citu veidu gāzes, ko tehniski un droši var ievadīt dabasgāzes sistēmā un transportēt pa dabasgāzes sistēmu, plašāku izmantošanu, un to ražotājiem būtu jādod nediskriminējoša piekļuve minētajai sistēmai – ar noteikumu, ka šāda piekļuve pastāvīgi ir saskaņota ar atbilstīgajiem tehniskajiem noteikumiem un drošuma standartiem, un ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi.

(113)

Atjaunīgās gāzes un mazoglekļa gāzes ražotāji bieži ir pievienoti sadales tīklam. Lai sekmētu ieviešanu un tirgus integrāciju, ir svarīgi, ka tiem ir neierobežota piekļuve vairumtirdzniecības tirgum un attiecīgajiem virtuālajiem tirdzniecības punktiem. Atjaunīgās gāzes un mazoglekļa gāzes piekļuve vairumtirdzniecības tirgum būtu jāatvieglo, nosakot ieejas-izejas sistēmu, kas ļauj iekļaut sadales sistēmas un galu galā nodrošina, ka visām ražotnēm ir piekļuve tirgum neatkarīgi no tā, vai tās ir savienotas ar sadales vai pārvades sistēmu. Turklāt Regulā (ES) 2024/1789 ir noteikts, ka sadales sistēmas operatoriem un pārvades sistēmas operatoriem ir jāsadarbojas, lai būtu iespējama reversā plūsma no sadales uz pārvades tīklu vai būtu alternatīvi līdzekļi, ar kuriem veicināt atjaunīgās gāzes un mazoglekļa gāzes tirgus integrāciju.

(114)

Lai izvairītos no pārmērīga finansiāla un administratīva sloga radīšanas mazajiem sadales sistēmu operatoriem, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai vajadzības gadījumā atbrīvot attiecīgos uzņēmumus no juridiskās nodalīšanas prasībām.

(115)

Ja slēgtu sadales sistēmu izmanto, lai nodrošinātu integrētas energoapgādes optimālu efektivitāti, kurai nepieciešami īpaši darbības standarti, vai ja slēgtu sadales sistēmu galvenokārt uztur sistēmas īpašnieka lietošanai, vajadzētu būt iespējai uz sadales sistēmas operatoru neattiecināt saistības, kas sadales sistēmas operatora un sistēmas izmantotāju attiecību īpašā rakstura dēļ radītu nevajadzīgu administratīvo slogu. Rūpniecisko, komerciālo vai koplietošanas pakalpojumu vietās, piemēram, vilcienu staciju ēkās, lidostās, slimnīcās, lielās nometņu vietās ar integrētu aprīkojumu vai ķīmiskās rūpniecības vietās varētu ierīkot slēgtas sadales sistēmas, ņemot vērā to darbību specializēto raksturu.

(116)

Tā, kā dabasgāzes sistēmā tiek integrēti arvien lielāki atjaunīgās gāzes un mazoglekļa gāzes apjomi, Savienībā transportētās un patērētās gāzes kvalitāte mainās. Lai nodrošinātu efektīvu dabasgāzes sistēmas darbību, pārvades sistēmu operatoriem vajadzētu būt atbildīgiem par gāzes kvalitātes vadību viņu objektos. Ja atjaunīgās gāzes un mazoglekļa gāzes ievadīšana notiek sadales līmenī un ja tas ir vajadzīgs, lai valdītu to ietekmi uz gāzes kvalitāti, regulatīvās iestādes var noteikt sadales sistēmu operatoriem uzdevumu nodrošināt, ka to objektos gāzes kvalitātes vadība notiek efektīvi. Veicot gāzes kvalitātes vadības uzdevumus, pārvades un sadales sistēmu operatoriem būtu jāievēro piemērojamie gāzes kvalitātes standarti.

(117)

Lai dabasgāzes iekšējais tirgus darbotos pareizi, regulatīvajām iestādēm ir jāspēj pieņemt lēmumus par visiem nozīmīgiem regulēšanas jautājumiem un jābūt pilnīgi neatkarīgām no visām citām publiskām un privātām interesēm. Noteikumi par regulatīvās iestādes neatkarību attiecībā uz piešķirtā budžeta īstenošanu būtu jāīsteno ar dalībvalstu budžeta normatīvajiem aktiem noteiktā regulējuma ietvaros. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pienācīgi ņemt vērā cilvēkresursu pieejamību un valdes lielumu, vienlaikus veicinot regulatīvo iestāžu neatkarību no jebkādām politiskām vai ekonomiskām interesēm vai iejaukšanās, īstenojot atbilstīgu rotācijas sistēmu.

(118)

Lai visiem tirgus dalībniekiem, tostarp jaunpienācējiem, nodrošinātu efektīvu piekļuvi tirgum, ir vajadzīgi nediskriminējoši un izmaksas atspoguļojoši balansēšanas mehānismi. Tas būtu jāpanāk, izveidojot tādus pārredzamus, uz tirgu balstītus mehānismus dabasgāzes piegādei un iepirkšanai, kas vajadzīgi atbilstīgi balansēšanas prasībām. Regulatīvajām iestādēm būtu jāieņem aktīva nostāja, lai nodrošinātu to, ka balansēšanas cenas ir nediskriminējošas un atspoguļo izmaksas. Vienlaikus būtu jānodrošina atbilstīgi stimuli, lai balansētu gāzes pievadi un izvadi un neapdraudētu sistēmu.

(119)

Regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt iespējai noteikt vai apstiprināt tarifus vai to aprēķināšanas metodiku, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora vai sadales sistēmas operatora, vai sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatora priekšlikumu, vai arī pamatojoties uz priekšlikumu, par ko vienojušies šie operatori un tīkla izmantotāji. Pildot šos uzdevumus, regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina, ka pārvades un sadales tarifi ir nediskriminējoši un atspoguļo izmaksas, kā arī jāņem vērā tīkla robežizmaksas, no kurām ilgtermiņā izvairās, izmantojot pieprasījuma regulēšanas pasākumus.

(120)

Regulatīvajām iestādēm ciešā sadarbībā ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), kas izveidota ar Regulu (ES) 2019/942, būtu jāveicina tāds iekšējais ūdeņraža tirgus, kurš ir atvērts, drošs un vidiski ilgtspējīgs, kurā ir konkurence un nav ierobežotas pārrobežu plūsmas. Lai ūdeņraža iekšējais tirgus darbotos pareizi, regulatīvajām iestādēm ir jāspēj pieņemt lēmumus par visiem nozīmīgiem regulēšanas jautājumiem.

(121)

Regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām pieņemt saistošus lēmumus attiecībā uz dabasgāzes vai ūdeņraža uzņēmumiem un piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas dabasgāzes uzņēmumiem vai ūdeņraža uzņēmumiem, kas nepilda saistības, vai ierosināt, lai kompetenta tiesa tiem piemēro šādas sankcijas. Neskarot konkurences noteikumu piemērošanu, regulatīvajām iestādēm būtu jāpiešķir arī pilnvaras pieņemt lēmumus par vajadzīgajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka lietotāji gūst labumu no efektīvas konkurētspējas sekmēšanas, kas nodrošina dabasgāzes un ūdeņraža iekšējā tirgus pareizu darbību. Gāzes realizācijas programmu izveide ir viens no iespējamiem pasākumiem, ko var izmantot, lai veicinātu efektīvu konkurenci un nodrošinātu tirgus pareizu darbību.

(122)

Tāpat regulatīvajām iestādēm būtu jāpiešķir pilnvaras palīdzēt nodrošināt augstas prasības attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu, vienlaikus veicinot tirgus atvēršanu, kā arī palīdzēt nodrošināt neaizsargāto lietotāju aizsardzību un patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu pilnīgu efektivitāti. Minētie noteikumi nedrīkstētu skart ne Komisijas pilnvaras konkurences noteikumu piemērošanā, tostarp pilnvaras izskatīt apvienošanās gadījumus ar Savienības dimensiju, ne noteikumus par iekšējo tirgu, piemēram, kapitāla brīvu apriti. Neatkarīgā struktūra, pie kuras var griezties puse, ko ietekmē regulatīvās iestādes lēmums, varētu būt tiesa vai cita tiesu iestāde, kam ir pilnvaras veikt tiesas izskatīšanu.

(123)

Regulatīvo iestāžu pilnvaru saskaņošanai būtu jāietver tiesības nodrošināt stimulus uzņēmumiem un piemērot gāzes uzņēmumiem iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas vai ierosināt, lai kompetenta tiesa piemēro šādas sankcijas. Turklāt regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām pieprasīt atbilstīgu informāciju no uzņēmumiem, veikt pienācīgu un pietiekamu izmeklēšanu un izšķirt domstarpības.

(124)

Regulatīvajām iestādēm un ACER būtu jāsniedz informācija par ūdeņraža tirgu, lai nodrošinātu pārredzamību, tai skaitā par tādiem aspektiem kā piedāvājums un pieprasījums, transporta infrastruktūra, pakalpojuma kvalitāte, pārrobežu tirdzniecība, ieguldījumi, vairumtirdzniecības un patērētāju cenas, kā arī tirgus likviditāte.

(125)

Pārvades sistēmu operatoriem ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvus ieguldījumus dabasgāzes un ūdeņraža tīklos. Lai optimizētu plānošanu attiecībā uz visiem enerģijas nesējiem un mazinātu atšķirības starp dažādajām valstu un Savienības mēroga tīkla plānošanas pieejām, būtu jāievieš papildu prasības par konsekventu plānošanu. Lai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvu infrastruktūras izvēršanu un izvairītos no balasta aktīviem, tīkla plānošanā būtu jāņem vērā arī pieaugošās savstarpējās saiknes starp dabasgāzi un elektroenerģiju, kā arī ūdeņradi, un attiecīgā gadījumā – centralizēto siltumapgādi. Bez elektroenerģijas-dabasgāzes aktīviem ūdeņraža un elektroenerģijas savstarpējās saiknes var ietvert arī ūdeņraža spēkstacijas. Tīkla plānošanai vajadzētu būt pārredzamai, un vajadzētu būt iespējai tajā piedalīties attiecīgajām ieinteresētajām personām. Tādēļ operatoriem vajadzētu būt pienākumam īstenot plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 401/2009 (32), var sniegt atzinumu par kopīgajiem scenārijiem. Ūdeņraža tīkla attīstības plānam vajadzētu būt vērstam uz ūdeņraža izmantošanu nozarēs, kurās grūti panākt dekarbonizāciju un nav pieejamas energoefektīvākas un rentablākas alternatīvas.

(126)

Izvietojot to vienā vietā, ūdeņraža ražošana un patēriņš notiek vienā un tajā pašā vietā vai atrodas pēc iespējas tuvu, tādējādi nodrošinot stabilu ūdeņraža kvalitāti galapatēriņā un līdz minimumam samazinot izmaksas un ietekmi uz vidi, kā arī ūdeņraža noplūdes, kas saistītas ar transportēšanu. Ūdeņraža tīklu operatoriem būtu jāsadarbojas ar savienoto un kaimiņos esošo ūdeņraža tīklu operatoriem, lai nodrošinātu iespējami efektīvāko savienojumu.

(127)

Izstrādājot tīkla attīstības plānu, ir svarīgi, ka infrastruktūras operatori ņem vērā principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” un sistēmas efektivitātes principus, kas noteikti Komisijas 2021. gada 28. septembra“Ieteikumā par principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”: no principiem pie prakses – Vadlīnijas un piemēri principa ieviešanai lēmumu pieņemšanā enerģētikas nozarē un ārpus tās”, jo īpaši paredzamo patēriņu, ko izmanto kopīga scenārija izstrādē. Pieprasījuma puses risinājumi būtu jānosaka par prioritāriem, kad vien tie ir rentablāki nekā ieguldījumi infrastruktūrā.

(128)

ES Energosistēmas integrācijas stratēģijā ir uzsvērts, ka, lai sasniegtu dekarbonizācijas mērķus, ir svarīgi, ka notiek energosistēmas koordinēta plānošana un darbība. Tāpēc ir nepieciešams sagatavot tīkla attīstības plānus, kuru pamatā ir kopīgs scenārijs, kas izstrādāts starpnozaru līmenī. Vienlaikus saglabājot spēju identificēt atsevišķus nozaru tīkla modeļus un atsevišķas nodaļas kopīga tīkla attīstības plāna gadījumā, infrastruktūras operatoriem būtu jācenšas panākt augstāka līmeņa integrāciju, ņemot vērā sistēmas vajadzības, kas aptver vairāk nekā tikai konkrētus enerģijas nesējus.

(129)

Tīkla attīstības plāns ir svarīgs elements, lai varētu apzināt infrastruktūras trūkumus un sniegt informāciju par infrastruktūru, ko vai nu ir nepieciešamas izveidot, vai ko var dezekspluatēt un izmantot citiem nolūkiem, piemēram, ūdeņraža transportēšanai. Tā tas ir neatkarīgi no tīkla operatoriem izvēlētā nodalīšanas modeļa.

(130)

Ja tīkla attīstības plānā tiek sniegta informācija par infrastruktūru, ko var dezekspluatēt, tas var nozīmēt, ka infrastruktūra tiek pastāvīgi izņemta no ekspluatācijas, to vai nu atstājot neizmantotu vai demontējot, vai darot to pieejamu izmantošanai citiem nolūkiem, piemēram, ūdeņraža transportēšanai. Saistībā ar paaugstinātas infrastruktūras pārredzamības mērķi ir ņemts vērā tas, ka pārprofilēta infrastruktūra ir salīdzinoši lētāka nekā no jauna izbūvēta infrastruktūra, un tādējādi pārejai vajadzētu būt izmaksu ziņā efektīvākai.

(131)

Dalībvalstīs, kurās paredzēts izvērst ūdeņraža sadales tīklu, ūdeņraža infrastruktūras attīstībai vajadzētu būt balstītai uz reālistiskām un tālredzīgām pieprasījuma prognozēm, tostarp iespējamajām vajadzībām no elektroenerģijas sistēmas un grūti dekarbonizējamo nozaru perspektīvas. Ja dalībvalstis jaunas ūdeņraža infrastruktūras līdzfinansēšanas vajadzībām nolemj atļaut piemērot īpašas maksas, plānā būtu jāpamato regulatīvās iestādes novērtējums attiecībā uz minētajām maksām. Plāns būtu jāiesniedz reizi četros gados. Pirms 2032. gada 31. decembra tas būtu iesniedzams regulatīvajai iestādei vai citai kompetentajai iestādei. Pēc minētā datuma tas iesniedzams tikai regulatīvajai iestādei.

(132)

Uz tīkla attīstības plānā esošās informācijas pamata būtu jāspēj prognozēt ietekmi uz tarifiem, balstoties uz plānošanas, izņemšanas no ekspluatācijas vai pārprofilēšanas ietekmi uz regulējamo aktīvu bāzi.

(133)

Tā vietā, lai sniegtu valsts tīkla attīstības plānu, kurā ir runa par atsevišķas dalībvalsts līmeni, būtu jāatļauj dalībvalstīm izvēlēties sagatavot reģionāla līmeņa tīkla attīstības plānu, ietverot vairāk nekā vienu dalībvalsti un saskaņā ar brīvprātīgu reģionālā dabasgāzes tirgus integrāciju.

(134)

Pretēji situācijai saistībā ar elektroenerģiju dabasgāzes nozīme nākotnē pakāpeniski mazināsies, un tas ietekmē arī pieprasījumu pēc ieguldījumiem infrastruktūrā. Tāpēc tīkla attīstības plānā ir jālīdzsvaro konkurences jautājumi un jāizvairās no balasta aktīviem.

(135)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties stratēģiski slēgt un pielāgot daļu no savas sadales sistēmas, lai pakāpeniski izbeigtu dabasgāzes piegādi mājsaimniecību lietotājiem, nolūkā nodrošināt pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un efektīvu sistēmu.

(136)

Dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums ūdeņraža sadales tīklu operatoriem ūdeņraža sadales tīkla plānos norādīt ūdeņraža tīkla infrastruktūru, ko tie plāno attīstīt un pārprofilēt. Dabasgāzes sadales sistēmu operatoriem vajadzētu būt pienākumam izstrādāt tīkla izņemšanas no ekspluatācijas plānus, ja paredzams, ka dabasgāzes pieprasījums samazināsies tiktāl, ka dabasgāzes sadales sistēmas vai šādu sistēmu daļas būs jāizņem no ekspluatācijas. Dabasgāzes sadales sistēmu operatoriem un ūdeņraža sadales tīklu operatoriem var atļaut izstrādāt kopīgus plānus, ja tie darbojas vienā un tajā pašā teritorijā un ja ir paredzēts pārprofilēt tīkla daļas. Minētajiem plāniem būtu jāatbilst tīkla attīstības desmit gadu plāniem. Sadales tīklu attīstības plāniem un dabasgāzes izņemšanas no ekspluatācijas plāniem būtu jāveicina energoefektivitāte un energosistēmas integrācija, ņemot vērā vietējos siltumapgādes un aukstumapgādes plānus. Minētajiem plāniem būtu jāpalīdz sasniegt Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājus, un tiem vajadzētu būt balstītiem uz pamatotiem pieņēmumiem par dabasgāzes un ūdeņraža pieprasījumu un ražošanu. Būtu jānosaka pienākums operatoriem plāna sagatavošanas laikā īstenot apspriešanos ar attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalību un plāna projektus darīt publiski pieejamus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka regulatīvās iestādes sniedz norādījumus, ja sadales sistēmas daļas nāktos izņemt no ekspluatācijas, jo īpaši pirms tiem sākotnēji prognozētā amortizācijas laika beigām.

(137)

Satvaram, kas reglamentē pieslēguma izmaksu un maksu aprēķināšanu un piemērošanu biometāna ražotājiem, ir svarīga nozīme ilgtspējīga biometāna integrēšanā Savienības dabasgāzes tīklos. Dalībvalstīm būtu jānodrošina regulējums, lai atvieglotu biometāna ražotņu efektīvu pieslēgšanu pārvades vai sadales sistēmām. Nosakot vai apstiprinot tarifus vai metodiku, kas jāizmanto pārvades un sadales sistēmu operatoriem, regulatīvajām iestādēm, neskarot to neatkarību minēto uzdevumu izpildē, būtu jāsaglabā iespēja ņemt vērā izmaksas, kas radušās minētajiem sistēmu operatoriem, un investīcijas, ko tie veikuši.

(138)

Savienībā ir jāvirzās uz starpsavienotiem ūdeņraža tirgiem, tādējādi veicinot ieguldījumus pārrobežu ūdeņraža infrastruktūrā.

(139)

Ir jāpalielina uzticība tirgum, tā likviditāte un tirgus dalībnieku skaits, un tādēļ ir jāveic tādu uzņēmumu, kas nodarbojas ar dabasgāzes piegādi, lielāka regulatīvā pārraudzība. Šīm prasībām nevajadzētu būt pretrunā spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē finanšu tirgus, un tām vajadzētu būt saderīgām ar minētajiem noteikumiem. Regulatīvajām iestādēm un finanšu tirgus regulatoriem ir jāsadarbojas, lai savstarpēji palīdzētu labāk pārraudzīt attiecīgos tirgus. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt dabasgāzes piegādes uzņēmumu finansiālo stabilitāti kā kritēriju tam, lai piešķirtu atļauju dabasgāzes pārdošanai, tostarp tālākpārdošanai. Šādiem kritērijiem vajadzētu būt pilnībā pārredzamiem un nediskriminējošiem.

(140)

Dabasgāzi galvenokārt un aizvien vairāk Savienībā importē no trešām valstīm. Savienības tiesību aktos būtu jāņem vērā dabasgāzes tirgus īpatnības, piemēram, zināmu strukturālo neelastību, ko rada piegādātāju koncentrācija, piegāžu ilgtermiņa līgumus vai likviditātes trūkums piegādes beigu posmā. Tādēļ ir vajadzīga lielāka pārredzamība, tostarp attiecībā uz cenu veidošanos.

(141)

Pirms Komisija pieņem pamatnostādnes, ar ko sīkāk nosaka lietvedības prasības, ACER un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (33), būtu jāapspriežas par minēto pamatnostādņu saturu un jākonsultē Komisija par to. ACER un EVTI būtu arī jāsadarbojas, lai turpmāk izpētītu to, vai uz darījumiem ar gāzes piegādes līgumiem un dabasgāzes atvasinātajiem instrumentiem būtu jāattiecina pārredzamības prasības pirmstirdzniecības vai pēctirdzniecības posmā, un, ja tā ir, tad kādām vajadzētu būt šīm prasībām.

(142)

Dalībvalstīm vai, ja dalībvalstis tā ir paredzējušas, regulatīvajai iestādei būtu jāveicina pārtraucamu piegādes līgumu izstrāde.

(143)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, ņemot vērā vajadzīgās kvalitātes prasības, biometānu vai citus gāzes veidus var bez diskriminācijas ievadīt dabasgāzes sistēmā ar noteikumu, ka šī piekļuve ir pastāvīgi saderīga ar atbilstīgajiem tehniskajiem noteikumiem un drošuma standartiem. Šiem noteikumiem un standartiem būtu jānodrošina, ka biometānu vai citus gāzes veidus var tehniski un droši ievadīt un transportēt dabasgāzes sistēmā, un tajos būtu jāpievēršas to ķīmiskajām īpašībām.

(144)

Ilgtermiņa līgumi ieņem nozīmīgu vietu dalībvalstu dabasgāzes piegādē. Tomēr tiem nevajadzētu būt šķērslim atjaunīgās gāzes un mazoglekļa gāzes ienākšanai tirgū, un tāpēc neattīrītas fosilās gāzes piegādes līgumiem nevajadzētu būt spēkā pēc 2049. gada 31. decembra. Šādiem līgumiem vienmēr būtu jāsaskan ar šīs direktīvas mērķiem un jābūt saderīgiem ar LESD, tostarp ar konkurences noteikumiem. Ilgtermiņa līgumi ir jāņem vērā, plānojot uzņēmumu piegādes un transportēšanas jaudu. Lai gan neattīrīta fosilā gāze joprojām ir svarīga, tās nozīme Savienības energoapgādes nodrošināšanas kontekstā pakāpeniski mazināsies. Dalībvalstīm būtu jānodrošina pakāpeniska atteikšanās no fosilās gāzes, ņemot vērā alternatīvu pieejamību. Ja tas paredzēts dalībvalstu integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt beigu datumu ilgtermiņa līgumiem par neattīrītu fosilo gāzi, kas ir agrāks par 2049. gada 31. decembri.

(145)

Lai nodrošinātu augstu sabiedrisko pakalpojumu standartu uzturēšanu Savienībā, par visiem pasākumiem, ko dalībvalstis veic, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, būtu regulāri jāinformē Komisija. Komisijai būtu regulāri jāpublicē ziņojums, kurā analizēti valstu līmenī veiktie pasākumi sabiedrisko pakalpojumu mērķu sasniegšanā un salīdzināta to efektivitāte, lai sniegtu ieteikumus par valstīs veicamajiem pasākumiem, tādējādi panākot augstus sabiedrisko pakalpojumu standartus.

(146)

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ievērošana ir šīs direktīvas pamatprasība, un šajā direktīvā ir svarīgi precizēt kopējos minimālos standartus, kurus ievēro visas dalībvalstis un kuros ņemti vērā mērķi attiecībā uz kopīgu aizsardzību, enerģētiskās nabadzības apkarošanu, cenu pārraudzību, piegādes drošību, vides aizsardzību un līdzvērtīgu konkurences līmeni visās dalībvalstīs. Svarīgi, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības varētu interpretēt katrā valstī, ņemot vērā apstākļus valstī un ievērojot Savienības tiesību aktus.

(147)

Pasākumi, ko dalībvalstis īsteno, lai sasniegtu sociālās un ekonomiskās kohēzijas mērķus, jo īpaši varētu ietvert adekvātu ekonomisku stimulu nodrošināšanu, attiecīgā gadījumā izmantojot visus esošos Savienības un valstu instrumentus. Šie instrumenti var ietvert atbildības mehānismus, lai garantētu vajadzīgos ieguldījumus.

(148)

Ciktāl dalībvalstu veiktie pasākumi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildei ir valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, pastāv LESD 108. panta 3. punktā noteikts pienākums paziņot par šīm saistībām Komisijai.

(149)

Tirgus cenām būtu jānodrošina pareizie stimuli tīklu attīstībai.

(150)

Dažām dalībvalstīm, ņemot vērā to dabasgāzes tirgu vēsturiskās iezīmes un brieduma pakāpi, vajadzētu būt iespējai atkāpties no konkrētiem šajā direktīvā paredzētiem noteikumiem, lai novērstu nepamatotu sodīšanu un veicinātu dabasgāzes tirgu efektīvu attīstību minētajās dalībvalstīs. Tas jo īpaši attiecas uz Luksemburgu, ņemot vērā tās tirgus īpatnības, un uz visām tām dalībvalstīm, kuras vēl nav savienotas ar citu dalībvalstu starpsavienoto sistēmu vai kuras vēl nav saņēmušas pirmo komerciālo piegādi saskaņā ar savu pirmo ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgumu. Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu vienādu piemērošanu, atkāpēm dalībvalstīm, kuras vēl nav savienotas ar citu dalībvalstu starpsavienoto sistēmu vai kuras vēl nav saņēmušas pirmo komerciālo piegādi saskaņā ar savu pirmo ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līguma, vajadzētu būt pagaidu atkāpēm, un tās būtu jāpiemēro tikai līdz brīdim, kad minētās dalībvalstis spēs izpildīt augstākus standartus attiecībā uz tirgus atvēršanu un savienotību ar Savienības integrēto dabasgāzes sistēmu. Ja piemēro šādu atkāpi, tai būtu jāattiecas arī uz visiem šīs direktīvas noteikumiem, kas papildina vai prasa iepriekš piemērot jebkuru no noteikumiem, no kuriem ir piešķirta atkāpe.

(151)

Godīgas konkurences veicināšanai un vieglai dažādu piegādātāju pieejamībai vajadzētu būt īpaši svarīgiem faktoriem dalībvalstīs, lai ļautu patērētājiem pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā liberalizēts dabasgāzes iekšējais tirgus.

(152)

Lai izveidotu dabasgāzes iekšējo tirgu, dalībvalstīm būtu jāveicina savu valstu tīklu integrācija un tīklu operatoru sadarbība Savienības un reģionālā līmenī, integrējot arī izolētās sistēmas, kas veido Savienībā pastāvošās “gāzes salas”.

(153)

Reģionālo tirgu brīvprātīga integrācija, jo īpaši tirgu apvienošana, var dot dažādus ieguvumus atkarībā no šo tirgu īpatnībām. Tirgu integrācija var būt iespēja labāk izmantot infrastruktūru, ja tai nav negatīva ietekme uz kaimiņu tirgiem, piemēram, lielāki pārrobežu tarifi. Tā arī ir iespēja palielināt konkurenci, likviditāti un tirdzniecību, kas nāks par labu tiešajiem patērētājiem reģionā, jo tiks piesaistīti piegādātāji, kuri citkārt neiesaistītos mazā tirgus dēļ. Tirgus integrācija arī dod iespēju izveidot lielākas zonas, kurām ir piekļuve vairākiem piegādes avotiem. Šāda diversifikācija varētu ietekmēt vairumtirdzniecības tirgus cenas, jo pieaug konkurence starp avotiem, un, ja jaunajā apvienotajā zonā nav iekšējo šķēršļu, var uzlaboties piegādes drošība. Tirgus integrācija varētu būt pamats, lai saņemtu papildu atbalstu dabasgāzes tirgus pārveidošanai, arī atjaunīgās gāzes un mazoglekļa gāzes ieviešanai. Dalībvalstīm, regulatīvajām iestādēm un pārvades sistēmu operatoriem būtu jāsadarbojas, lai veicinātu reģionālu integrāciju.

(154)

Vienam no galvenajiem šīs direktīvas mērķiem vajadzētu būt īsta dabasgāzes iekšējā tirgus izveidei, izmantojot Savienībā vienotu tīklu, un tādēļ regulatīvo jautājumu risināšanai par pārrobežu savienojumiem un reģionālajiem tirgiem vajadzētu būt regulatīvo iestāžu galvenajam uzdevumam, attiecīgajā gadījumā cieši sadarbojoties ar ACER.

(155)

Vienam no šīs direktīvas galvenajiem mērķiem vajadzētu būt arī panākt kopējus noteikumus, lai nodrošinātu īstu iekšējo tirgu un plaši pieejamu dabasgāzes piegādi. Šajā nolūkā neizkropļotas tirgus cenas nodrošinātu stimulu pārrobežu tirdzniecībai, vienlaikus radot cenu konverģenci.

(156)

Regulatīvajām iestādēm būtu arī jāsniedz informācija par tirgu, lai Komisija varētu veikt savas funkcijas – novērot un uzraudzīt dabasgāzes iekšējo tirgu un tā attīstību īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp tādus aspektus kā piedāvājums un pieprasījums, pārvades un sadales infrastruktūra, pakalpojumu kvalitāte, pārrobežu tirdzniecība, pārslodzes vadība, ieguldījumi, vairumtirdzniecības un patērētāju cenas, tirgus likviditāte, kā arī vides aizsardzības un efektivitātes uzlabošana. Regulatīvajām iestādēm būtu jāziņo valstu konkurences iestādēm un Komisijai par tām dalībvalstīm, kurās cenas kropļo konkurenci un apdraud tirgus pareizu darbību.

(157)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, izveidot pilnībā funkcionējošu dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi tā mēroga un iedarbības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(158)

Ievērojot Regulu (ES) 2024/1789, Komisija var pieņemt pamatnostādnes vai tīkla kodeksus, lai sasniegtu vajadzīgo saskaņotības pakāpi. Šādas pamatnostādnes vai tīkla kodeksi, kas ir saistoši ar Komisijas īstenošanas regulām pieņemti noteikumi, attiecībā uz dažiem šīs direktīvas noteikumiem ir arī piemērots instruments, ko pēc vajadzības var ātri pielāgot.

(159)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt pamatnostādnes, kas vajadzīgas, lai panāktu minimālo saskaņotības pakāpi šīs direktīvas mērķa sasniegšanai.

(160)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota, jo īpaši pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-543/17 (34).

(161)

Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Tāpēc šī direktīva būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem, jo īpaši tiesībām uz personas datu aizsardzību, kas garantētas ar Hartas 8. pantu. Ir būtiski, lai personas datu apstrāde saskaņā ar šo direktīvu atbilstu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (35).

(162)

Lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus vai lai papildinātu to attiecībā uz dažām konkrētām jomām, kas ir būtiskas šīs direktīvas mērķu sasniegšanai, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to, lai sniegtu pamatnostādnes par minimālajiem kritērijiem, ar kuriem nodrošina pārvades sistēmas vai ūdeņraža pārvades tīkla īpašnieka un dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas vai ūdeņraža uzglabāšanas operatora neatkarību, pamatnostādnes, kurās detalizēti izklāstīta pārvades sistēmas operatora vai ūdeņraža pārvades tīkla operatora sertifikācijas procedūra, pamatnostādnes par to, cik lielā mērā regulatīvajām iestādēm ir pienākums sadarboties savā starpā un ar ACER, pamatnostādnes, ar kurām detalizēti nosaka procedūru attiecībā uz regulatīvās iestādes pieņemta lēmuma atbilstību tīkla kodeksiem un pamatnostādnēm, kas pieņemtas, ievērojot šo direktīvu un Regulu (ES) 2024/1789, un pamatnostādnes, kas nosaka lietvedības metodes un kārtību, kā arī tādu datu veidu un saturu, ko sniedz piegādes uzņēmumi un kas saistīti ar darījumiem saistībā ar dabasgāzes un ūdeņraža piegādes līgumiem un dabasgāzes un ūdeņraža atvasinātajiem instrumentiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (36). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(163)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt sadarbspējas prasības un nediskriminējošas un pārredzamas procedūras, kā piekļūt datiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(164)

Lai nodrošinātu šīs direktīvas netraucētu un efektīvu īstenošanu, Komisija atbalsta dalībvalstis, izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (37) un kas sniedz īpaši pielāgotas tehniskās zināšanas par to, kā izstrādāt un īstenot reformas, tai skaitā tādas, kuras sekmē dabasgāzes un ūdeņraža iekšējos tirgus, kuros pastāv konkurence, rada iespējas atjaunīgās gāzes un mazoglekļa gāzes integrācijai un palielina sadarbību un koordināciju starp pārvades un sadales sistēmu operatoriem. Tehniskais atbalsts ir saistīts ar, piemēram, administratīvās spējas stiprināšanu, leģislatīvo satvaru saskaņošanu un apmaiņu ar attiecīgu paraugpraksi.

(165)

Tāpēc būtu jāatceļ Direktīva 2009/73/EK un pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kuri ir grozījumi pēc būtības salīdzinājumā ar Direktīvu 2009/73/EK. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav grozīti, izriet no minētās direktīvas.

(166)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem šīs direktīvas III pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanas dienu,