(1)

Saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, Komisija ir pieņēmusi Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (“stratēģija “No lauka līdz galdam””), kurā tā izziņojusi pasākumus, kas vērsti uz veselīgāku un ilgtspējīgāku Savienības pārtikas sistēmu. Ar minētajiem pasākumiem Komisija cenšas cita starpā veicināt lielu cukura daudzumu saturošu pārtikas produktu sastāva pārveidošanu, lai atvieglotu pāreju uz veselīgu un ilgtspējīgu uzturu. Turklāt, lai palielinātu patērētāju iespējas pārtiku izvēlēties uz informācijas pamata, veselīgi un ilgtspējīgi, Komisija ir izziņojusi iespējamību uz dažiem produktiem attiecināt obligātu norādi par izcelsmi vai provenienci, turklāt visā pilnībā ņemot vērā ietekmi uz iekšējo tirgu.

(2)

Padomes Direktīvā 2001/110/EK (3) ir noteiktas definīcijas, nosaukumi, kopīgi noteikumi par sastāvu, un kvalitātes un etiķetēšanas prasības, kas attiecas uz medu.

(3)

Ņemot vērā ciešo saikni starp medus kvalitāti un tā izcelsmi un vajadzību nemaldināt patērētājus produkta kvalitātes sakarā, Direktīvā 2001/110/EK ir paredzēti noteikumi par izcelsmes norādīšanu uz etiķetes nolūkā norādīt, kur medus ir ievākts. Konkrētāk, minētās direktīvas 2. panta 4. punktā prasīts, ka uz etiķetes norāda izcelsmes valsti vai valstis, kur medus iegūts, un paredzēts, ka gadījumā, ja medus izcelsme ir vairākās dalībvalstīs vai trešās valstīs, obligāto norādi uz izcelsmes valstīm var attiecīgi aizstāt ar vienu no šādām norādēm: “ES valstīs ražota medus maisījums”, “ārpus ES valstīm ražota medus maisījums”, “ES valstīs un ārpus ES valstīm ražota medus maisījums”. Dažādie noteikumi, ko dalībvalstis pieņēmušas uz minētā pamata, varētu būt maldinājuši patērētājus un traucējuši iekšējā tirgus darbību.

(4)

Ņemot vērā patērētāju īpašo interesi par medus ģeogrāfisko izcelsmi, ņemot vērā stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķi palīdzēt patērētājiem izdarīt informācijā balstītu izvēli, tostarp attiecībā uz pārtikas izcelsmi, un ar marķēšanas noteikumu saskaņošanu tiecoties visā Savienībā saglabāt iekšējā tirgus efektīvu darbību, ir lietderīgi noteikumus par medus izcelsmes marķēšanu pārskatīt. Šajā direktīvā kā standarta noteikums būtu jāparedz, ka uz etiķetes jānorāda izcelsmes valsts vai valstis dilstošā secībā, kā arī katras izcelsmes procentuālā daļa maisījumu gadījumā ar 5 % pielaidi katrai atsevišķai maisījuma daļai, ko aprēķina, pamatojoties uz tirgus dalībnieka izsekojamības dokumentāciju.

(5)

Tomēr, lai nodrošinātu zināmu elastības līmeni, dalībvalstīm būtu jāspēj paredzēt, ka tādu medus maisījumu gadījumā, kuriem ir vairāk par četrām dažādām izcelsmes valstīm, ir ļauts procentuālo daļu norādīt tikai četrām lielākajām daļām, ja tās kopā veido vairāk nekā 50 % no kopējā daudzuma. Jebkuras citas izcelsmes valstis jānorāda dilstošā secībā, kā gadījumā, ja piemēro standarta noteikumu. Šāda elastība netraucē saskaņā ar standarta noteikumu marķēta medus brīvu apriti, jo standarta noteikums nodrošina pilnīgāku informāciju, kas jāsniedz patērētājiem. No saiknes starp standarta noteikumu un šo elastīgumu izriet, ka vairāk par četru izcelsmes valstu gadījumā, kad piektās vai turpmāko izcelsmes valstu daļas ir identiskas ceturtajai, nav iespējams norādīt tikai četras lielākās daļas, un tāpēc būtu jāpiemēro standarta noteikums.

(6)

Ņemot vērā tikai vienu medus porciju saturošu iepakojumu nelielo izmēru, kas ir 30 g vai mazāks, un no tā izrietošās tehniskās grūtības, medus maisījumu gadījumā ir lietderīgi paredzēt, ka izcelsmes valstu pilna nosaukuma vietā var izmantot standartizētu un starptautiski zināmu kodu, proti, starptautisko standartu ISO 3166, kurā definēti starptautiski atzīti burtu kodi, kas izmantojami atsaucēs uz valstīm. Jo īpaši divburtu koda alfa-2 izmantošana, ko Starptautiskā Standartizācijas organizācija iesaka kā universālu kodu, ir piemērota, lai risinātu tehniskās grūtības, kas izriet no neliela izmēra iepakojuma.

(7)

Komisijas koordinētajā medus autentiskuma kontroles plānā (2015.–2017. gadam) un Komisijas koordinētajā rīcībā “No stropiem” (2021.–2022. gadam) uzsvērts, ka par lielu Savienības tirgū laistā medus īpatsvaru pastāv aizdomas, ka tas ir viltots. Jānodrošina, ka ir pieejamas saskaņotas analīzes metodes, lai atklātu Savienībā ražota un tirgota medus viltošanu. Tāpēc būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šādu vienotu metožu izstrādi, papildus Direktīvas 2001/110/EK 4. panta 1. punktā minētajām pastāvošajām īstenošanas pilnvarām. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (4). Ir lietderīgi noteikt konkrētu termiņu minēto pilnvaru īstenošanai.

(8)

Dažu veidu termiskā apstrāde var izraisīt medus sastāvdaļu, jo īpaši enzīmu, noārdīšanos. Putekšņi, kas ir būtiska medus sastāvdaļa un sniedz saikni uz tā botānisko izcelsmi, var dot norādes par medus ģeogrāfisko izcelsmi. Lai nodrošinātu godīgu komercpraksi un aizsargātu patērētāju intereses, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz kritērijiem medus ziedu, augu vai ģeogrāfiskās izcelsmes noteikšanai un lai nodrošinātu, ka tirgū laistais medus atbilst Direktīvai 2001/110/EK, jo īpaši, lai izvairītos no enzīmu dezaktivēšanās un lai nodrošinātu, ka putekšņi netiek atdalīti lielā apmērā.

(9)

Lai aizsargātu patērētāju intereses, pēc iespējas ierobežotu krāpšanu saistībā ar viltotiem produktiem, kuri neatbilst nosaukumam “medus”, ļautu validēt par medus izcelsmi un kvalitāti sniegto informāciju un nodrošinātu maksimālu pārredzamību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, attiecībā uz to, lai ieviestu izsekojamības prasības, kas nodrošina būtiskas informācijas par medus izcelsmi, tostarp izcelsmes valsti, pieejamību un piekļuvi šādai būtiskai informācijai Savienības piegādes ķēdē, sākot no ievācējražotāja vai importētāja līdz patērētājiem. Ir vajadzīgas saskaņotas izsekojamības prasības attiecībā uz medu, kas ražots un importēts Savienībā, lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu izsekot visu piegādes ķēdi vismaz līdz pirmajam posmam Savienības robežās. Minētajiem noteikumiem nevajadzētu palielināt administratīvo slogu ražotājiem, bet tiem būtu jāatvieglo patērētāju un uzraudzības iestāžu iespējas izsekot līdzi visai medus gatavošanas gaitai – no ievākšanas līdz iepildīšanai traukā Savienībā. Tāpēc ar jaunajām medus izsekojamības prasībām būtu jānodrošina precīza informācija par medus izcelsmi un tā autentiskumu tā piegādes ķēdē. Lai izveidotu izsekojamības sistēmu un formulētu vispiemērotākās prasības, cita starpā attiecībā uz pieejamo digitālo risinājumu vai metožu analīzi, tostarp – attiecīgā gadījumā – unikālu identifikācijas kodu vai līdzīgus paņēmienus, Komisijai būtu jāveic priekšizpēte.

(10)

Pieņemot minētos deleģētos aktus, ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (5). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(11)

Lai atbalstītu Komisiju ar labāko pieejamo tehnisko lietpratību, būtu jāizveido platforma. Minētajai platformai cita starpā būtu jāsniedz ieteikumi tādai Savienības izsekojamības sistēmai, kas nodrošina, ka ir pieejama un piekļūstama būtiska informācija par medus izcelsmi, tostarp – attiecīgā gadījumā – izcelsmes valsti, ražošanas gadu un unikālu ražotāja identifikatoru Savienības piegādes ķēdē no ievācējražotāja vai importētāja līdz patērētājam. Tai būtu arī jāatbalsta Savienības references laboratorijas medum izveide nākotnē, lai uzlabotu kontroli un atklātu medus viltošanu ar saskaņotām metodēm, un sistemātiski testētu medu, izmantojot jaunākās testēšanas metodes medus autentiskuma un kvalitātes pierādīšanai.

(12)

Lai aizsargātu patērētāju intereses un veicinātu tālāk minēto produktu brīvu apriti, Padomes Direktīvā 2001/112/EK (6) ir noteiktas būtiskās prasības, kas jāizpilda attiecībā uz pārtikai paredzētu augļu sulu un dažu līdzīgu produktu ražošanu, sastāvu un marķēšanu.

(13)

Lai atspoguļotu jaunus noteikumus par atļautajām sastāvdaļām, piemēram, noteikumus par to, ka pievienot cukurus augļu sulās vairs nav atļauts, Direktīva 2001/112/EK 2012. gadā tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/12/ES (7). Sakarā ar šīm izmaiņām prasībās par augļu sulu sastāvu augļu sulu ražošanas nozare tikai vienu gadu varēja izmantot norādi, ka augļu sulām nav pievienoti cukuri, lai tādā veidā informētu patērētājus un tie varētu augļu sulas uzreiz un skaidri atšķirt no dažiem citiem līdzīgiem produktiem tādā aspektā kā produktiem pievienotie cukuri. Minētais īsais laikposms izrādījās nepietiekams, lai informētu patērētājus, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem par atļautajām sastāvdaļām pievienot augļu sulām cukurus vairs nav atļauts. Saskaņā ar Direktīvas 2001/112/EK I pielikuma II daļas 2. punkta piekto ievilkumu augļu nektāriem, kam nav pievienoti cukuri vai saldinātāji, var būt uzturvērtības norāde “bez pievienota cukura” vai jebkāda cita patērētājiem domāta norāde ar līdzīgu nozīmi kopā ar norādi “satur dabīgu cukuru”. Tā rezultātā dažiem patērētājiem un veselības aprūpes speciālistiem joprojām nav skaidrs, ka atšķirībā no augļu nektāriem augļu sulām cukuri nevar būt pievienoti. Tas varētu būt maldinājis patērētājus, jo pētījumi liecina, ka, ja ir jāizvēlas no vairākiem produktiem ar identisku vai ļoti līdzīgu uzturvielu sastāvu, priekšroka tiek dota produktiem, kuriem uzturvērtības norāde ir.

(14)

Tāpēc, jo īpaši ņemot vērā to, ka patērētāji arvien vairāk apzinās veselības problēmas, kas saistītas ar cukura patēriņu, ir lietderīgi pārskatīt noteikumus par to, kā izmantojami apgalvojumi par cukuriem augļu sulās, lai patērētāji varētu izdarīt informācijā balstītu izvēli. Tādēļ ir lietderīgi izstrādāt īpašu noteikumu par norādes, ka augļu sulas satur tikai dabīgu cukuru, brīvprātīgu izmantošanu. Šāda norāde ir paredzēta, lai vērstu uzmanību uz īpašībām, kas izriet no Direktīvā 2001/112/EK noteiktās augļu sulu definīcijas un no tajā noteiktajām augļu sulas atļautajām sastāvdaļām. Šādas norādes ieviešana sniedz patērētājiem patiesu un precīzu informāciju saskaņā ar mērķiem, proti, informēt viņus par produktu uzturvērtības īpašībām un panākt to, lai būtu vieglāk nošķirt augļu sulas, no vienas puses, no augļu nektāriem, no otras puses, un lai patērētāji varētu izdarīt informācijā balstītu izvēli.

(15)

Tehnikas attīstības rezultātā ir vai tiek izstrādāti jauni pārstrādes paņēmieni, kas ļauj no augļu sulām un no koncentrāta iegūtām augļu sulām atdalīt dabīgos cukurus, lai tādā veidā apmierinātu patērētāju augošo pieprasījumu pēc produktiem ar zemāku cukura saturu. Šādus produktus var tirgot Savienībā, ciktāl tie atbilst visiem relevantajiem tiesību aktiem. Tomēr minētos produktus iegūst, izmantojot citu apstrādi, nevis to, kas uzskaitīta Direktīvas 2001/112/EK I pielikuma II daļas 3. punktā, un to kopējais cukura saturs, ir zemāks nekā no augļiem ekstrahētas sulas cukura saturs. Tātad tos nevar apzīmēt ar produkta nosaukumu “augļu sula”, “koncentrēta augļu sula” vai “no koncentrāta iegūta augļu sula”.

(16)

Šādi produkti Savienības tirgū kļūst arvien pieejamāki. Lai atvieglotu minēto produktu laišanu iekšējā tirgū un lai būtu iespējama produktu sastāva pārveidošana un inovācija, kā arī neskarot piemērojamos Savienības tiesību aktus, būtu jāizveido jauna produktu kategorija, kurā ietilpst augļu sulas, kuru dabīgā cukura saturs ir samazināts, vienlaikus saglabājot visas pārējās būtiskās fizikālās, ķīmiskās, organoleptiskās un uzturvērtības īpašības, kas caurmērā raksturīgas tā augļa sulai, no kura produkts iegūts. Vajadzētu būt iespējamam, ka minētie produkti tiek apzīmēti ar produkta nosaukumu “augļu sula ar samazinātu cukura saturu”, “no koncentrāta iegūta augļu sula ar samazinātu cukura saturu” vai “koncentrēta augļu sula ar samazinātu cukura saturu”. Lai nodrošinātu saskanību ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1924/2006 (8), cukura saturs būtu jāsamazina vismaz par 30 % salīdzinājumā ar caurmēra augļu sulu, no koncentrāta iegūtu augļu sulu un koncentrētu augļu sulu, no kuras produkts attiecīgi iegūts. Tāpēc ir lietderīgi minētās jaunās produktu kategorijas iekļaut Direktīvas 2001/112/EK I pielikuma I daļā, kā arī paredzēt noteikumus par minēto produktu atļautajām sastāvdaļām un par atļautajiem procesiem un vielām minētā pielikuma II daļā. Tāpat kā citu veidu augļu sulu gadījumā, saldinātāju izmantošana vai tādu sastāvdaļu pievienošana, kurām ir saldinošas īpašības, minētajās jaunajās produktu kategorijās nebūtu jāatļauj.

(17)

Saskaņā ar Direktīvas 2001/112/EK I pielikumu ir atļauts, ka augļu nektāri satur pievienotus cukurus, medu vai abus. Lai atbalstītu augļu ražošanu un tirdzniecību, vienlaikus ņemot vērā vajadzību stimulēt produktu sastāva pārveidošanu ar mērķi samazināt augļu nektāros esošo cukuru daudzumu, būtu jāsamazina cukuru vai medus īpatsvars, ko drīkst pievienot augļu nektāriem ar dabīgi zemu skābumu un patīkamu garšu.

(18)

Pēc šīs direktīvas transponēšanas tiem ražotājiem, kas ražo jauno kategoriju augļu sulas, proti, augļu sulu ar samazinātu cukura saturu, koncentrētu augļu sulu ar samazinātu cukura saturu un no koncentrāta iegūtu augļu sulu ar samazinātu cukura saturu, atļautie procesi būs jāizmanto tā, lai galaprodukts atbilstu Direktīvā 2001/112/EK noteiktajām īpašībām. Tomēr, lai šajā sakarā sasniegtu ar šo direktīvu grozītās Direktīvas 2001/112/EK mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai paredzētu noteikumus par attiecīgo produktu ar samazinātu cukura saturu fizikālajām, ķīmiskajām, organoleptiskajām un uzturvērtības īpašībām, kā arī atļauto procesu izmantošanu cukuru daudzuma samazināšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(19)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz analīzes metodēm nolūkā nodrošināt atbilstību Savienībā tirgotu konkrētu veidu augļu sulu sastāva īpašībām. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(20)

Ņemot vērā zaļā kursa un stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķi palīdzēt patērētājiem izdarīt informācijā balstītu izvēli un ņemot vērā patērētāju lielo interesi par marķējumu, kurā norādīta pārtikas izcelsme, Komisijai vēlākais 36 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā sniedz novērtējumu par dažādajiem iespējamajiem praktiskajiem variantiem tam, kā marķējumā norādīt izcelsmes valsti vai valstis, kur novākts augļu sulas un augļu biezeņa ražošanā izmantotais augļu veids vai veidi, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

(21)

Direktīvas 2001/112/EK I pielikuma II daļas 3. punktā ir noteikta atļautā augļu sulu un dažu līdzīgu produktu apstrāde un vielas. Saulespuķu sēklu proteīni arvien vairāk tiek izmantoti tiešai lietošanai pārtikā, un ir pierādījies, ka tie ir iedarbīgs augļu sulu dzidrināšanas līdzeklis. Lai ņemtu vērā šo progresu, atļauto apstrādes procesu un vielu sarakstā būtu jāpievieno saulespuķu sēklu proteīni.

(22)

Savienībā arvien vairāk tirgo un patērē no kokosriekstiem ekstrahētu sulu. Saskaņā ar Direktīvas 2001/112/EK 3. panta 2. punktu minētā produkta juridiskais nosaukums ir “kokosriekstu sula”. Tomēr starptautiskajā standartā, kas atspoguļots Pārtikas kodeksa Vispārējā standartā attiecībā uz augļu sulām un nektāriem (CXS 247-2005), norādīts, ka nosaukums “kokosriekstu ūdens” ir sinonīms “kokosriekstu sulai”, ko tiešā veidā ekstrahē no kokosriekstiem, neizspiežot kokosriekstu mīkstumu. Tāpēc ir lietderīgi minētās direktīvas III pielikumā kā īpašu apzīmējumu pievienot nosaukumu “kokosriekstu ūdens”. Lai nodrošinātu, ka īpašais apzīmējums visiem patērētājiem Savienībā ir viegli saprotams, ir lietderīgi paredzēt iespēju apzīmējumu “kokosriekstu ūdens” lietot Savienības oficiālajās valodās. Turklāt, tā kā kokosriekstu sulu no koncentrāta var iegūt, koncentrētu kokosriekstu sulu rekonstituējot ar dzeramo ūdeni, ir lietderīgi minētās direktīvas V pielikumā noteikt minētajam produktam piemērojamo minimālo Briksa grādu vērtību.

(23)

Padomes Direktīvā 2001/113/EK (9) ir noteiktas pamatprasības attiecībā uz pārtikai paredzētu augļu džemu, želeju, marmelāžu un saldināta kastaņu biezeņa ražošanu, sastāvu un marķēšanu.

(24)

Direktīvas 2001/113/EK 2. panta 4. punktā paredzēts uz etiķetes obligāti norādīt cukura saturu, ja vien uz etiķetes nav informācijas par uzturvērtību attiecībā uz cukuriem. Minētā prasība sniedzās tālāk nekā Padomes Direktīvas 90/496/EEK (10) noteikumi, kas paredzēja, ka uzturvērtības informācijas iekļaušana uz fasētiem pārtikas produktiem bija brīvprātīga, ja vien nebija dota uzturvērtības norāde, un – ja uzturvērtības norāde attiecībā uz cukuriem bija dota – tajā bija jāiekļauj cukuru daudzums. Direktīva 90/496/EEK ir atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 (11). Saskaņā ar minēto regulu uzturvērtības informācijas sniegšana uz iepakojuma tagad ir obligāta. Tāpēc īpašs noteikums par cukuru norādīšanu uz etiķetes Direktīvā 2001/113/EK vairs nav vajadzīgs un ir lietderīgi to svītrot.

(25)

Ņemot vērā zaļā kursa un stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķi palīdzēt patērētājiem izdarīt informācijā balstītu izvēli un ņemot vērā patērētāju lielo interesi par marķējumu, kurā norādīta pārtikas izcelsme, Komisijai ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā sniedz novērtējumu par dažādajiem iespējamajiem praktiskajiem variantiem tam, kā marķējumā norādīt izcelsmes valsti vai valstis, kur novākts augļu džemu, želeju, citrusaugļu marmelāžu un saldināta kastaņu biezeņa ražošanā izmantotais augļu veids vai veidi, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

(26)

Direktīvas 2001/113/EK I pielikuma I daļā ir noteikts minimālais augļu daudzums, kas jāizmanto džema, želejas, augstākā labuma džema vai augstākā labuma želejas ražošanā. Apzīmējumus “augstākā labuma džems” un “augstākā labuma želeja” paredzēts izmantot tikai attiecībā uz produktiem, kas ražoti no lielāka augļu daudzuma nekā, attiecīgi, “džems” un “želeja”. Minētā pielikuma II daļā ir noteikts minēto produktu minimālais šķīstošās sausnas saturs, t. i., cukuri neatkarīgi no tā, vai tie ir dabīgi vai pievienoti, un, lai ņemtu vērā valstīs pastāvošās augļu džemu, želeju un marmelāžu, un saldināta kastaņu biezeņa ražošanas tradīcijas, tajā dalībvalstīm atļauts apstiprināt zemāku minimālo šķīstošās sausnas saturu.

(27)

Ja džemu un želeju ražošanā izmantoto augļu daudzums tiek palielināts, vajadzīgais cukura daudzums, kāds jāpievieno, lai šajos produktos sasniegtu minimālo šķīstošās sausnas saturu, ir mazāks. Lai rosinātu ražot džemus un želejas ar lielāku augļu saturu un tādējādi atbalstītu augļu tirgu, vienlaikus ņemot vērā vajadzību samazināt brīvo cukuru daudzumu, Direktīvas 2001/113/EK I pielikumā noteiktais minimālais augļu daudzums, kas jāizmanto džemu un želeju ražošanā, būtu jāpalielina. Tāpat, lai palīdzētu patērētājiem uz informācijas pamata izvēlēties veselīgu pārtiku, ir lietderīgi atļaut minētā pielikuma I daļā definētos rezervētos nosaukumus izmantot attiecībā uz produktiem, kuru šķīstošās sausnas saturs ir zemāks par 60 %, bet kuri atbilst Regulas (EK) Nr. 1924/2006 pielikumā noteiktajiem nosacījumiem, kas piemērojami uzturvērtības norādei “samazināts cukura saturs”.

(28)

Direktīvas 2001/113/EK I pielikumā apzīmējums “marmelāde” ir attiecināts tikai uz konkrētu citrusaugļu maisījumu. Tomēr, lai gan minētajā pielikumā noteiktie juridiskie nosaukumi ir tikuši tirdzniecībā izmantoti, lai apzīmētu tajā pašā pielikumā minētos produktus, vairākās Savienības oficiālajās valodās patērētāji parasti izmanto savstarpēji aizstājamus terminus “marmelāde” un “džems”, lai apzīmētu džemus, kuri ražoti no citiem augļiem, nevis citrusaugļiem. Lai attiecīgā gadījumā ņemtu vērā minētos patērētāju parasti izmantotos terminus, kad šāda izmantošana notiek, un vienlaikus ņemot vērā to, ka saskaņotais nosaukums joprojām ir “džems”, dalībvalstīm būtu jāspēj savā teritorijā atļaut apzīmējuma “marmelāde” izmantošanu produktam ar nosaukumu “džems”, ja džemi ir ražoti no citiem augļiem, nevis citrusaugļiem. Tādējādi, lai patērētāji neapjuktu un abas produktu kategorijas varētu nošķirt, apzīmējums “citrusaugļu marmelāde” – kur vārdu “citrusaugļu” varētu aizstāt ar izmantotā(-o) citrusaugļa(-u) nosaukumu(-iem) – visā Savienībā būtu jāizmanto attiecībā uz produktu, kas līdz šim definēts kā “marmelāde”. Tāpēc ir lietderīgi Direktīvu 2001/113/EK pārskatīt attiecībā uz produkta nosaukumu “marmelāde” un “citrusaugļu marmelāde”.

(29)

Tomēr dalībvalstī, kura neizmanto iespēju saukt “džemu” par “marmelādi”, jo minētajā dalībvalstī patērētāji minētos terminus neizmanto kā sinonīmus, vajadzētu būt iespējamam tādas citrusaugļu marmelādes gadījumā, kura ražota no trim vai vairāku veidu augļiem, atļaut minētās dalībvalsts teritorijā turpināt lietot norādi “augļu maisījuma marmelāde” vai “[x] augļu marmelāde”, kur x ir izmantoto augļu veidu skaits.

(30)

Direktīvas 2001/113/EK II pielikumā ir uzskaitītas papildu sastāvdaļas, ko var izmantot minētās direktīvas aptverto produktu ražošanā. Citrusaugļu sulu var izmantot par skābinātāju džemā, augstākā labuma džemā, želejā un augstākā labuma želejā, ko iegūst no cita veida augļiem. Salīdzinājumā ar sulu, kas nav iegūta no koncentrāta, augļu sula koncentrētā veidā pārvadājumos aizņem mazāku tilpumu un mazāk sver, ir stabilāka, to var saglabāt ilgāku laiku un, lai džema vai želejas galaproduktu gatavošanas procesā no tās iztvaicētu ūdeni, ir jāpatērē mazāk enerģijas. Tāpēc tās izmantošana džemu, augstākā labuma džemu, želejas un augstākā labuma želejas ražošanā ir ilgtspējīgāka nekā svaigas augļu sulas izmantošana. Tāpēc ir lietderīgi minētajā pielikumā precizēt, ka ja dažādās džema, augstākā labuma džema, želejas un augstākā labuma želejas kategorijās ir atļauts izmantot konkrētas sulas, tad tās var izmantot koncentrētā veidā.

(31)

Pārtikas piedevu izmantošanu pašlaik reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (12), kurā ietverti īpaši noteikumi par džemu un augstākā labuma džemu. Tādēļ ir lietderīgi svītrot Direktīvas 2001/113/EK III pielikuma B daļas 1. punkta ceturto ievilkumu un attiecīgi grozīt tās II pielikumu.

(32)

Padomes Direktīvā 2001/114/EK (13) ir noteiktas definīcijas un kopīgi noteikumi, kas reglamentē dažu veidu konservēta piena sastāvu, ražošanas specifikācijas un marķēšanu.

(33)

Direktīvas 2001/114/EK I pielikuma 3. punktā ir norādīta apstrāde, kas atļauta, lai daļēji vai pilnīgi dehidrētu konservētu pienu. Lai reaģētu uz patērētāju mainīgajām vajadzībām, būtu jāatļauj apstrāde, kas jāveic, lai samazinātu laktozes līmeni piena produktos. Turklāt minētās direktīvas II pielikumā iekļautais īpašais apzīmējums – angļu valodas termins “evaporated milk” – būtu jāsaskaņo ar starptautiskajiem standartiem, kas noteikti Pārtikas kodeksa Standartā attiecībā uz iebiezinātu pienu (CXS 281-1971).

(34)

Direktīvās 2001/110/EK, 2001/112/EK, 2001/113/EK un 2001/114/EK ir dotas atsauces uz atceltiem tiesību aktiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/13/EK (14) ir atcelta un aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1169/2011. Padomes Direktīva 89/107/EEK (15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 95/2/EK (16) ir atceltas un aizstātas ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008. Padomes Direktīva 98/83/EK (17) ir atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/2184 (18). Tāpēc minētās atsauces būtu jāaizstāj ar atsaucēm uz attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 1169/2011, Regulas (EK) Nr. 1333/2008 un Direktīvas (ES) 2020/2184 noteikumiem.

(35)

Tāpēc Direktīvas 2001/110/EK, 2001/112/EK, 2001/113/EK un 2001/114/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(36)

Lai dalībvalstis varētu pieņemt normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, būtu jānosaka 18 mēnešus ilgs transponēšanas periods. Lai tirgus dalībniekiem dotu pietiekami daudz laika pielāgoties jaunajām prasībām, minētie valsts noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu, būtu jāpiemēro tikai 24 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(37)

Lai ņemtu vērā to tirgus dalībnieku intereses, kuri savus produktus laiž tirgū vai marķē saskaņā ar prasībām, kas piemērojamas pirms šo direktīvu transponējošo valsts noteikumu piemērošanas, ir jānosaka atbilstoši pārejas pasākumi. Tāpēc šai direktīvai būtu jāatļauj minētos produktus tirgot noteiktu laiku pēc transponēšanas perioda.

(38)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, grozīt Savienības noteikumus par medus, augļu sulu, augļu džemu, želeju un marmelāžu, un dažu veidu daļēji vai pilnīgi dehidrēta konservēta piena sastāvu un marķēšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šīs direktīvas mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

1)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 3. un 4. pantu aizstāj ar šādiem:

3)

iekļauj šādus pantus:

4)

direktīvas I pielikumu groza šādi:

1)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu:

3)

direktīvas 7. pantu groza šādi:

4)

direktīvas 7.a pantu groza šādi:

5)

iekļauj šādus pantus:

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

6)

direktīvas I un III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu;

7)

direktīvas IV pielikuma I iedaļā divdesmit ceturto rindu “Cidonijas” aizstāj ar šādu: “Cidonijas (Cydonia oblonga L.) 50”;

8)

direktīvas V pielikumā starp rindām “Upenes” un “Vīnogas” iekļauj šādu rindu:

1)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu:

3)

iekļauj šādu pantu:

4)

direktīvas I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu;

5)

direktīvas II pielikumu groza šādi:

6)

direktīvas III pielikuma B daļas 1. punkta ceturto ievilkumu svītro.

1)

direktīvas 3. panta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Šīs direktīvas I pielikumā definētajiem produktiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 (*6) , ievērojot šādus nosacījumus:

(*6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).”;"

2)

direktīvas I pielikumu groza šādi:

3)

direktīvas II pielikuma a) punktu aizstāj ar šādu: