EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32015L1787

Komisijas Direktīva (ES) 2015/1787 (2015. gada 6. oktobris), ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti

OV L 260, 7.10.2015., 6./17. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2015/1787/oj

7.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/6


KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2015/1787

(2015. gada 6. oktobris),

ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvu 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (1) un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 98/83/EK II un III pielikums nosaka visa dzeramā ūdens monitoringa programmu prasību minimumu un dažādu parametru analīzes metodes specifikācijas.

(2)

Minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktās specifikācijas būtu jāatjaunina, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību un panākot saskaņotību ar Savienības tiesību aktiem.

(3)

Direktīvas 98/83/EK II pielikums paredz zināmu elastību attiecībā uz revīzijas monitoringu un pārbaudes monitoringu, paredzot iespēju noteiktos apstākļos paraugus ņemt retāk. Ņemot vērā zinātnes attīstību, jāprecizē pienācīgi bieža parametru monitoringa īpašie nosacījumi un monitoringa paņēmienu diapazons.

(4)

Kopš 2004. gada Pasaules veselības organizācija ir izstrādājusi ūdens drošuma plāna pieeju, kuras pamatā ir riska novērtēšanas un riska pārvaldības principi, kas izklāstīti Dzeramā ūdens kvalitātes nostādnēs  (2). Minētās nostādnes, kā arī standarts EN 15975-2 par dzeramā ūdens piegādes drošību, ir starptautiski atzīti principi, kas ir dzeramā ūdens ieguves, sadales, monitoringa un parametru analīzes pamatā. Tāpēc Direktīvas 98/83/EK II pielikums būtu jāpielāgo jaunākajiem šo principu atjauninājumiem.

(5)

Lai kontrolētu cilvēka veselības iespējamos apdraudējumus, monitoringa programmām būtu jānodrošina, ka pasākumi tiek īstenoti visā ūdens piegādes ķēdē, un jāņem vērā informācija par ūdenstilpēm, ko izmanto dzeramā ūdens ieguvei. Monitoringa programmām noteiktajiem vispārējiem pienākumiem būtu jāaptver viss cikls no ūdens ieguves līdz piegādei. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (3) 6. pantu dalībvalstīm jānodrošina aizsargāto apgabalu reģistra(-u) izveide. Saskaņā ar minētās direktīvas 7. panta 1. punktu šādi aizsargātie apgabali ietver visas ūdenstilpes, ko izmanto dzeramā ūdens iegūšanai vai ko paredzēts šādā veidā izmantot. Minētās direktīvas 7. panta 1. punkta otrajā daļā un 8. pantā paredzētā monitoringa rezultāti būtu jāizmanto tam, lai noteiktu potenciālo risku attiecībā uz dzeramo ūdeni pirms tā apstrādes Direktīvas 98/83/EK izpildei un pēc tās.

(6)

Pieredze rāda, ka daudzu (jo īpaši fizikālķīmisko) parametru gadījumā faktiskās koncentrācijas reti pārsniegtu robežvērtības. Šo parametru monitorēšana un ziņošana, kas nav lietderīga praksē, ir saistīta ar vērā ņemamām izmaksām, it sevišķi tad, ja parametru ir daudz. Šādā situācijā elastīgu monitoringa biežumu ieviešana rada iespējas ietaupīt līdzekļus, neapdraudot ne sabiedrības veselību, ne citus ieguvumus. Turklāt, ja monitorings ir elastīgs, mazāk tiek vākti dati, kas par dzeramā ūdens kvalitāti sniedz nelielu informāciju vai vispār to nesniedz.

(7)

Tādēļ būtu jāatļauj dalībvalstīm atkāpties no to izveidotajām monitoringa programmām, ja vien ir veikta uzticama risku novērtēšana, kuras pamatā var būt PVO Dzeramā ūdens kvalitātes nostādnes un kurā būtu jāņem vērā monitorings, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu.

(8)

Direktīvas 98/83/EK II pielikuma tabula B2, kas attiecas uz ūdeni, kurš iepildīts tarā pārdošanai, ir novecojusi, jo uz minētajiem produktiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (4). Uz minētajiem produktiem attiecas arī riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) princips, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (5), un oficiālo kontroļu principi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (6). Sakarā ar minēto regulu pieņemšanu Direktīvas 98/83/EK II pielikums uz ūdeni, kurš iepildīts tarā pārdošanai, de facto vairs neattiecas.

(9)

Ar Padomes Direktīvu 2013/51/Euratom (7) tika ieviesti īpaši noteikumi par radioaktīvo vielu konstatēšanas monitoringu. Tāpēc radioaktīvo vielu konstatēšanas monitoringa programmas būtu jāveido tikai saskaņā ar minēto direktīvu.

(10)

Laboratorijām, kas izmanto Direktīvas 98/83/EK III pielikumā noteiktos parametru analīzes tehniskos noteikumus, būtu jāstrādā saskaņā ar starptautiski apstiprinātām procedūrām vai veiktspējas standartiem, kuru pamatā ir kritēriji, un jāizmanto analīzes metodes, kas iespēju robežās ir validētas.

(11)

Komisijas Direktīva 2009/90/EK (8) paredz analīzes metožu validēšanai izmantot standartu EN ISO/IEC 17025 vai citus līdzvērtīgus starptautiski atzītus standartus. EN ISO/IEC 17025 ir arī viens no standartiem, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 izmanto dalībvalstu kompetento iestāžu nozīmēto laboratoriju akreditēšanai. Tāpēc ir jānosaka, ka analīzes metožu validēšanai Direktīvas 98/83/EK kontekstā izmantojams minētais standarts vai citi līdzvērtīgi starptautiski atzīti standarti. Lai Direktīvas 98/83/EK III pielikumu pieskaņotu Direktīvai 2009/90/EK, par jauniem veiktspējas raksturlielumiem būtu jānosaka kvantitatīvās noteikšanas robeža un mērījumu nenoteiktība. Tomēr dalībvalstīm ierobežotu laiku vajadzētu būt iespējai arī turpmāk par veiktspējas raksturlielumiem saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK III pielikumu atļaut izmantot patiesumu, precizitāti un noteikšanas robežu, tādējādi sniedzot laboratorijām pietiekamu laiku pielāgoties šim tehniskajam jauninājumam.

(12)

Mikrobioloģisko parametru analīzei ir noteikti vairāki ISO standarti. EN ISO 9308-1 un EN ISO 9308-2 (E. coli un kolibaktēriju skaitīšanai) un EN ISO 14189 (Clostridium perfringens analīzei) nodrošina visas analīzes veikšanai vajadzīgās specifikācijas. Šie jaunie standarti un tehniskie jauninājumi būtu jāatspoguļo Direktīvas 98/83/EK III pielikumā.

(13)

Lai novērtētu alternatīvu metožu līdzvērtību metodei, kas noteikta Direktīvas 98/83/EK III pielikumā, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot standartu EN ISO 17994, kas jau ir noteikts par mikrobioloģisko metožu līdzvērtības standartu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/7/EK (9) kontekstā un ar Komisijas Lēmumu 2009/64/EK (10). Alternatīvi, lai noteiktu metožu līdzvērtību pēc EN ISO 17994 neaptvertiem principiem (izņemot kultivēšanu), būtu jāatļauj dalībvalstīm izmantot standartu EN ISO 16140 vai citus līdzīgus starptautiski atzītus protokolus, kā minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 (11) 5. panta 5. punktā.

(14)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 98/83/EK II un III pielikums.

(15)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK 12. panta 1. punktu izveidotā Dzeramā ūdens komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 98/83/EK groza šādi:

1)

tās II pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas I pielikuma tekstu;

2)

tās III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2017. gada 27. oktobrim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 6. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.

(2)  http://www.who.int/water_sanitation_health/publications/2011/dwq_guidelines/en/index.html.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(7)  Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīva 2013/51/Euratom, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī (OV L 296, 7.11.2013., 12. lpp.).

(8)  Komisijas 2009. gada 31. jūlija Direktīva 2009/90/EK, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam (OV L 201, 1.8.2009., 36. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Direktīva 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību (OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.).

(10)  Komisijas 2009. gada 21. janvāra Lēmums 2009/64/EK par standarta ISO 17994:2004(E) izmantošanu mikrobioloģisko analīžu metožu līdzvērtības noteikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/7/EK (OV L 23, 27.1.2009., 32. lpp.).

(11)  Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

MONITORINGS

A DAĻA

Vispārīgie mērķi un dzeramā ūdens monitoringa programmas

1.

Dzeramā ūdens monitoringa programmām:

a)

jāverificē, ka rezultatīvi darbojas visi pasākumi, kas ieviesti, lai kontrolētu riskus cilvēka veselībai, kuri rodas visā ūdens piegādes ķēdē no ūdensguves baseina līdz ieguvei, attīrīšanai, glabāšanai un piegādei, un ka ūdens atbilstības vietā ir pilnvērtīgs un tīrs;

b)

jāsniedz informācija par dzeramā ūdens kvalitāti, lai pierādītu, ka tiek izpildītas 4. un 5. pantā norādītās saistības un I pielikumā noteiktās parametru vērtības;

c)

jāapzina vispiemērotākie līdzekļi, kā mazināt risku cilvēka veselībai.

2.

Saskaņā ar 7. panta 2. punktu kompetentās iestādes atbilstoši šā pielikuma B daļā norādītajiem parametriem un biežumiem izveido monitoringa programmas, kurās var ietilpt

a)

atsevišķu ūdens paraugu ievākšana un analizēšana vai

b)

pastāvīgā monitoringa procesā dokumentēti mērījumi.

Turklāt monitoringa programmās var ietilpt

a)

aprīkojuma funkcionalitātes un tehniskās apkopes statusa dokumentējumu inspicēšanu un/vai

b)

ūdensguves baseina, ūdens ieguves, attīrīšanas, glabāšanas un piegādes infrastruktūras inspicēšanu.

3.

Monitoringa programmas var balstīt uz C daļā aprakstīto riska novērtēšanu.

4.

Dalībvalstis nodrošina, ka monitoringa programmas pastāvīgi pārskata un vismaz reizi piecos gados atjaunina vai no jauna apstiprina.

B DAĻA

Parametri un biežumi

1.   Vispārīgās pamatnostādnes

Monitoringa programmā jāņem vērā 5. pantā minētie parametri, arī tie, kam ir svarīga nozīme tās ietekmes analīzē, kādu uz 6. panta 1. punktā norādītās atbilstības vietas ūdens kvalitāti atstāj vietējās sadales sistēmas. Izvēloties attiecīgus monitoringa parametrus, attiecībā uz katru ūdens piegādes sistēmu jāņem vērā vietējie apstākļi.

Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punktā nosauktie parametri tiek monitorēti, ievērojot attiecīgos 3. punktā norādītos paraugu ņemšanas biežumus.

2.   Parametru saraksts

A grupas parametri

Šādus parametrus (A grupa) monitorē saskaņā ar 3. punkta 1. tabulā norādītajiem monitorēšanas biežumiem:

a)

Escherichia coli (E. coli), kolibaktērijas, koloniju skaits 22 °C, krāsa, duļķainība, garša, aromāts, pH, elektrovadītspēja;

b)

citi parametri, kas kā būtiski norādīti monitoringa programmā saskaņā ar 5. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā apzināti C daļā noteiktajā riska novērtēšanā.

Specifiskos apstākļos A grupas parametriem pievieno šādus parametrus:

a)

amonijs un nitrīts, ja izmanto hloramināciju;

b)

alumīnijs un dzelzs, ja tos izmanto par ūdens attīrīšanas ķimikālijām.

B grupas parametri

Lai noteiktu atbilstību visām šajā direktīvā minētajām parametru vērtībām, visus citus parametrus, ko neanalizē kā A grupas parametrus un ko nosaka saskaņā ar 5. pantu, monitorē vismaz tik bieži, kā norādīts 3. punkta 1. tabulā.

3.   Paraugu ņemšanas biežumi

1. tabula

Atbilstības monitoringam nepieciešamo paraugu ņemšanas un analizēšanas biežuma minimums

Ūdens apjoms, kuru katru dienu piegādā vai iegūst piegādes zonā

(Sk. 1. un 2. piezīmi)

m3

A grupas parametrs

paraugu skaits gadā

(Sk. 3. piezīmi)

B grupas parametrs

paraugu skaits gadā

 

≤ 100

> 0

(Sk. 4. piezīmi)

> 0

(Sk. 4. piezīmi)

> 100

≤ 1 000

4

1

> 1 000

≤ 10 000

4

+ 3

uz katriem 1 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma

1

+ 1

uz katriem 4 500 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma

> 10 000

≤ 100 000

3

+ 1

uz katriem 10 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma

> 100 000

 

12

+ 1

uz katriem 25 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma

1. piezīme.

Piegādes zona ir ģeogrāfiski definēts apgabals, kurā no vienas vai vairākām ūdensgūtvēm iegūst dzeramo ūdeni un ūdens kvalitāti var uzskatīt par aptuveni vienādu.

2. piezīme.

Apjomus rēķina kā kalendāra gada vidējos apjomus. Biežuma minimuma noteikšanai var arī izmantot nevis ūdens apjomu, bet gan iedzīvotāju skaitu piegādes zonā, pieņemot, ka ūdens patēriņš ir 200 l dienā uz vienu iedzīvotāju.

3. piezīme.

Norādīto biežumu rēķina šādi:, piem., 4 300 m3 dienā = 16 paraugi (četri par pirmajiem 1 000 m3 dienā + 12 par papildu 3 300 m3 dienā).

4. piezīme.

Dalībvalstis, kas izlēmušas uz atsevišķiem piegādes objektiem, kas atbilst šīs direktīvas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktam, attiecināt izņēmumu, šos biežumus attiecina tikai uz piegādes zonām, no kurām piegādā 10 līdz 100 m3 dienā.

C DAĻA

Riska novērtēšana

1.

Dalībvalstis var paredzēt iespēju atkāpties no B daļā noteiktajiem parametriem un paraugu ņemšanas biežumiem, ja vien saskaņā ar šo daļu tiek izdarīta riska novērtēšana.

2.

1. punktā minētās riska novērtēšanas pamatā ir vispārīgie riska novērtēšanas principi, kas noteikti kopsakarā ar tādiem starptautiskajiem standartiem, kā standarts EN 15975-2 par “dzeramā ūdens piegādes drošību, vadlīnijām riska un krīžu pārvaldībai”.

3.

Riska novērtēšanā ņem vērā rezultātus, kas gūti monitoringa programmās, kuras izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (1) 7. panta 1. punkta otro daļu un 8. pantu attiecībā uz ūdenstilpēm, kas identificētas saskaņā ar 7. panta 1. punktu un dienā vidēji piegādā vairāk nekā 100 m3 saskaņā ar minētās direktīvas V pielikumu.

4.

Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, B daļas 2. punktā sniegto parametru sarakstu paplašina un/vai B daļas 3. punktā minētos paraugu ņemšanas biežumus palielina, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

a)

ar šajā pielikumā noteikto parametru sarakstu vai biežumiem nepietiek, lai izpildītu saistības, kas izriet no 7. panta 1. punkta;

b)

7. panta 6. punkta nolūkos ir vajadzīgs papildu monitorings;

c)

ir nepieciešams sniegt vajadzīgo nodrošinājumu, kas norādīts A daļas 1. punkta a) apakšpunktā.

5.

Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, B daļas 2. punktā sniegto parametru sarakstu var sašaurināt un B daļas 3. punktā norādītos paraugu ņemšanas biežumus samazināt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

paraugu ņemšanas biežumu līdz tādam, kas ir zem B daļas 3. punktā noteiktā biežuma, nekādā gadījumā nedrīkst samazināt attiecībā uz E. coli;

b)

attiecībā uz visiem citiem parametriem:

i)

paraugu ņemšanas vietu un biežumu, ņemot vērā 6. pantu, nosaka kopsakarā ar parametra izcelsmi, kā arī tā koncentrācijas mainību un ilglaika tendenci;

ii)

lai samazinātu kāda parametra paraugu ņemšanas minimālo biežumu, kas norādīts B daļas 3. punktā, visiem rezultātiem, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos paraugu ņemšanas punktos, jābūt mazākiem par 60 % no parametra vērtības;

iii)

lai kādu parametru izņemtu no monitorējamo parametru saraksta, kas dots B daļas 2. punktā, visiem rezultātiem, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos punktos, jābūt mazākiem par 30 % no parametra vērtības.

iv)

kāda konkrēta B daļas 2. punktā norādīta parametra izņemšanu no monitorējamo parametru saraksta pamato ar rezultātu, kas gūts riska novērtēšanā, kuras pamatā ir dzeramā ūdens ūdensgūtvju monitoringa rezultāti un kura apstiprina, ka cilvēku veselība ir aizsargāta no jebkādas nelabvēlīgas ietekmes, ko izraisa dzeramā ūdens kontaminācija, kā noteikts 1. pantā;

v)

paraugu ņemšanas biežumu samazināt vai kādu parametru no monitorējamo parametru saraksta izņemt, kā minēts ii) un iii) punktā, var tikai tad, ja riska novērtējums apstiprina, ka ir mazvarbūtīgi, ka kāds saprātīgi paredzams faktors pasliktinās dzeramā ūdens kvalitāti.

6.

Dalībvalstis nodrošina, ka

a)

riska novērtējumus apstiprina to attiecīgās kompetentās iestādes un

b)

ir pieejama informācija, kas apliecina riska novērtējuma izdarīšanu, un tā rezultātu kopsavilkums.

D DAĻA

Paraugu ņemšanas metodes un paraugu ņemšanas punkti

1.

Paraugu ņemšanas punktus nosaka tā, lai tie atbilstu 6. panta 1. punktā definētajām atbilstības vietām. Ja iespējams pierādīt, ka attiecīgo parametru mērītā vērtība nepasliktināsies, sadales tīklos dalībvalsts paraugus attiecībā uz noteiktiem parametriem drīkst ņemt vai nu piegādes zonā, vai attīrīšanas iekārtās. Cik iespējams, nodrošina, lai paraugu skaits būtu vienmērīgi sadalīts laikā un teritoriāli.

2.

Paraugu ņemšana atbilstības vietā atbilst šādām prasībām:

a)

atbilstības paraugus attiecībā uz noteiktiem ķīmiskiem parametriem (konkrētāk, varu, svinu un niķeli) ņem no patērētāja krāna bez iepriekšējas notecināšanas. Nejaušā darbadienas laikā ņem paraugu, kura tilpums ir viens litrs. Dalībvalstis var arī izmantot noteikta fiksēta netecēšanas laika metodes, kas labāk atbilst to situācijai, ja vien neatbilstību skaits piegādes zonas līmenī tādēļ neiznāks mazāks kā ar nejauša darbadienas laika metodēm;

b)

mikrobioloģisko parametru atbilstības paraugus atbilstības vietā ņem un apstrādā saskaņā ar EN ISO 19458, paraugu ņemšanas nolūks B.

3.

Paraugu ņemšanā sadales tīklā, izņemot paraugu ņemšanu no patērētāja krāna, ievēro ISO 5667-5. Attiecībā uz mikrobioloģiskiem parametriem paraugus sadales tīklā ņem un ar tiem rīkojas saskaņā ar EN ISO 19458, paraugu ņemšanas nolūks A.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).”


II PIELIKUMS

Direktīvas 98/83/EK III pielikumu groza šādi:

1)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka analīzes metodes, ko izmanto, monitorējot un pierādot atbilstību šai direktīvai, validē un dokumentē saskaņā ar EN ISO/IEC 17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski pieņemtiem standartiem. Dalībvalstis nodrošina, ka laboratorijas vai laboratoriju nolīgtas personas piemēro kvalitātes pārvaldības sistēmas metodiku saskaņā ar EN ISO/IEC-17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski atzītiem standartiem.

Ja nav analītiskas metodes, kas atbilstu B daļā norādītajiem minimālās veiktspējas kritērijiem, dalībvalstis nodrošina, ka monitorēšana tiek veikta, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus, kas nav saistīti ar pārmērīgām izmaksām.”;

2)

pielikuma 1. punktu groza šādi:

a)

1. punkta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“A DAĻA

Mikrobioloģiskie parametri, attiecībā uz kuriem ir norādītas analīzes metodes”;

b)

trešo līdz devīto daļu, arī 1. piezīmi, aizstāj ar šādām:

“Metodes attiecībā uz mikrobioloģiskajiem parametriem ir:

a)

Escherichia coli (E. coli) un kolibaktērija (EN ISO 9308-1 vai EN ISO 9308-2);

b)

Enterococci (EN ISO 7899-2);

c)

Pseudomonas aeruginosa (EN ISO 16266);

d)

kultivējamu mikroorganismu skaitīšana – koloniju skaits 22 °C (EN ISO 6222);

e)

kultivējamu mikroorganismu skaitīšana – koloniju skaits 36 °C (EN ISO 6222);

f)

Clostridium perfringens, arī sporas (EN ISO 14189)”;

3)

pielikuma 2. punktu groza šādi:

a)

2. punkta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“B DAĻA

Ķīmiskie parametri un indikatoru parametri, attiecībā uz kuriem ir norādīti veiktspējas kritēriji”;

b)

2.1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ķīmiskie parametri un indikatoru parametri

Attiecībā uz 1. tabulā noteiktajiem parametriem norādītie veiktspējas kritēriji ir tādi, ka ar lietoto analīzes metodi vismaz jāspēj izmērīt koncentrācijas, kas līdzvērtīgas parametra vērtībai ar kvantitatīvās noteikšanas robežu, kura definēta Komisijas Direktīvas 2009/90/EK (1) 2. panta 2. punktā un ir 30 % no attiecīgās parametra vērtības vai zemāka, un ar mērījumu nenoteiktību, kas norādīta 1. tabulā. Rezultātu izsaka ar vismaz tikpat daudziem zīmīgajiem cipariem, cik ir I pielikuma B un C daļā aplūkotajai parametra vērtībai.

Līdz 2019. gada 31. decembrim dalībvalstis var atļaut 2. tabulā norādīto “patiesumu”, “precizitāti” un “noteikšanas robežu” izmantot par attiecīgi pirmajā daļā un 1. tabulā norādīto veiktspējas kritēriju “kvantitatīvās noteikšanas robeža” un “mērījumu nenoteiktība” alternatīvu.

1. tabulā noteikto mērījumu nenoteiktību neizmanto par papildu pielaidi I pielikumā norādītajām parametru vērtībām.

1. tabula

Veiktspējas kritērija “mērījumu nenoteiktība” minimumi

Parametri

Mērījumu nenoteiktība

(Sk. 1. piezīmi)

% no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH)

Piezīmes

Alumīnijs

25

 

Amonijs

40

 

Antimons

40

 

Arsēns

30

 

Benz(a)pirēns

50

Sk. 5. piezīmi

Benzols

40

 

Bors

25

 

Bromāti

40

 

Kadmijs

25

 

Hlorīdi

15

 

Hroms

30

 

Elektrovadītspēja

20

 

Varš

25

 

Cianīdi

30

Sk. 6. piezīmi

1,2-dihloretāns

40

 

Fluorīdi

20

 

Ūdeņraža jonu koncentrācija pH (izteikta pH vienībās)

0,2

Sk. 7. piezīmi

Dzelzs

30

 

Svins

25

 

Mangāns

30

 

Dzīvsudrabs

30

 

Niķelis

25

 

Nitrāti

15

 

Nitrīti

20

 

Oksidējamība

50

Sk. 8. piezīmi

Pesticīdi

30

Sk. 9. piezīmi

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

50

Sk. 10. piezīmi

Selēns

40

 

Nātrijs

15

 

Sulfāti

15

 

Tetrahloretēns

30

Sk. 11. piezīmi

Trihloretēns

40

Sk. 11. piezīmi

Trihalometāni – kopā

40

Sk. 10. piezīmi

Kopējais organiskais ogleklis (TOC)

30

Sk. 12. piezīmi

Duļķainība

30

Sk. 13. piezīmi

Akrilamīds, epihlorhidrīns un vinilhlorīds – pārbauda pēc izstrādājuma specifikācijas.


2. tabula

Veiktspējas kritēriju “patiesums”, “precizitāte” un “noteikšanas robeža” minimumi – izmantojami līdz 2019. gada 31. decembrim

Parametri

Patiesums

(Sk. 2. piezīmi)

% no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH)

Precizitāte

(Sk. 3. piezīmi)

% no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH)

Noteikšanas robeža

(Sk. 4. piezīmi)

% no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH)

Piezīmes

Alumīnijs

10

10

10

 

Amonijs

10

10

10

 

Antimons

25

25

25

 

Arsēns

10

10

10

 

Benz(a)pirēns

25

25

25

 

Benzols

25

25

25

 

Bors

10

10

10

 

Bromāti

25

25

25

 

Kadmijs

10

10

10

 

Hlorīdi

10

10

10

 

Hroms

10

10

10

 

Elektrovadītspēja

10

10

10

 

Varš

10

10

10

 

Cianīdi

10

10

10

Sk. 6. piezīmi

1,2-dihloretāns

25

25

10

 

Fluorīdi

10

10

10

 

Ūdeņraža jonu koncentrācija pH (izteikta pH vienībās)

0,2

0,2

 

Sk. 7. piezīmi

Dzelzs

10

10

10

 

Svins

10

10

10

 

Mangāns

10

10

10

 

Dzīvsudrabs

20

10

20

 

Niķelis

10

10

10

 

Nitrāti

10

10

10

 

Nitrīti

10

10

10

 

Oksidējamība

25

25

10

Sk. 8. piezīmi

Pesticīdi

25

25

25

Sk. 9. piezīmi

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

25

25

25

Sk. 10. piezīmi

Selēns

10

10

10

 

Nātrijs

10

10

10

 

Sulfāts

10

10

10

 

Tetrahloretēns

25

25

10

Sk. 11. piezīmi

Trihloretēns

25

25

10

Sk. 11. piezīmi

Trihalometāni – kopā

25

25

10

Sk. 10. piezīmi

Duļķainība

25

25

25

 

Akrilamīds, epihlorhidrīns un vinilhlorīds – pārbauda pēc izstrādājuma specifikācijas.

(1)  Komisijas 2009. gada 31. jūlija Direktīva 2009/90/EK, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam (OV L 201, 1.8.2009., 36. lpp.).”;"

c)

2.2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Piezīmes 1. un 2. tabulai

1. piezīme

Mērījumu nenoteiktība ir nenegatīvs parametrs, kas raksturo, cik izkliedētas ir lieluma vērtības, kuras uz izmantotās informācijas pamata piedēvē mērlielumam. Veiktspējas kritērijs “mērījumu nenoteiktība” (k = 2) ir tabulā norādītais vai par to augstāks procents no parametra vērtības. Mērījumu nenoteiktību novērtē parametra vērtības līmenī, ja vien nav norādīts citādi.

2. piezīme

Patiesums ir sistemātiskās kļūdas mērs, proti, daudzo atkārtoto mērījumu vidējās vērtības un patiesās vērtības starpība. Tālāka specifikācija ir kā standartā ISO 5725.

3. piezīme

Precizitāte ir nejaušās kļūdas mērs un parasti tiek izteikta kā standartnovirze (grupā vai grupu vidū) rezultātu izkliedē ap vidējo vērtību. Pieņemamā precizitāte ir lielums, kas divas reizes pārsniedz relatīvo standartnovirzi. Šis termins ir tālāk specificēts standartā ISO 5725.

4. piezīme

Noteikšanas robeža vai nu

trīskārt pārsniedz standartnovirzi dabīga parauga grupā, kur ir parametrs zemā koncentrācijā, vai

pieckārt pārsniedz tukša parauga standartnovirzi (grupā).

5. piezīme

Ja mērījumu nenoteiktības vērtību nav iespējams apmierināt, ieteicams izvēlēties labāko pieejamo metodi (līdz 60 %).

6. piezīme

Ar šo metodi nosaka kopējo cianīdu visos tā veidos.

7. piezīme

Patiesuma, precizitātes un mērījumu nenoteiktības vērtības izteic pH vienībās.

8. piezīme

Etalonmetode: EN ISO 8467.

9. piezīme

Atsevišķu pesticīdu veiktspējas kritēriji norādīti indikatīvi. Attiecībā uz dažiem pesticīdiem iespējams panākt pat tikai 30 % augstu mērījumu nenoteiktības vērtību, attiecībā uz vairākiem pesticīdiem var atļaut augstākas vērtības – līdz 80 %.

10. piezīme

Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām, kam I pielikuma B daļā norādīts skaitlis 25 % no parametra vērtības.

11. piezīme

Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām, kam I pielikuma B daļā norādīts skaitlis 50 % no parametra vērtības.

12. piezīme

Mērījumu nenoteiktību ieteicams aplēst līmenī 3 mg uz 1 l kopējā organiskā oglekļa (TOC). Izmanto CEN 1484 “Norādījumi TOC un izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) noteikšanai”.

13. piezīme

Mērījumu nenoteiktību ieteicams saskaņā ar EN ISO 7027 noteikt līmenī 1,0 NTU (nefelometriskās duļķainības vienības).”

4)

pielikuma 3. punktu svītro.



Augša