EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 32014L0091

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/91/ES ( 2014. gada 23. jūlijs ), ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politikas nostādnēm un sankcijām Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 257, 28.8.2014., 186./213. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/91/oj

28.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/186


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/91/ES

(2014. gada 23. jūlijs),

ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitārija funkcijām, atlīdzības politikas nostādnēm un sankcijām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (3) būtu jāgroza, lai ņemtu vērā tirgus norises un tirgus dalībnieku un uzraudzības iestāžu līdz šim gūto pieredzi, jo īpaši, lai novērstu neatbilstības starp valstu noteikumiem attiecībā uz depozitāriju pienākumiem un atbildību, atlīdzības politiku un sankcijām.

(2)

Lai novērstu nepilnīgi izstrādātu atlīdzības sistēmu iespējamo kaitīgo ietekmi uz pareizu riska pārvaldību un indivīdu riska lēmumu kontroli, būtu jāuzliek par skaidru pienākumu pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) pārvaldības sabiedrībām attiecībā uz to darbinieku kategorijām, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē to PVKIU riska profilu, kurus tās pārvalda, izveidot un uzturēt tādas atlīdzības politikas nostādnes un prakses, kas ir saskaņā ar pareizu un efektīvu riska pārvaldību. Minēto darbinieku kategorijās būtu jāiekļauj visi fonda vai apakšfonda līmeņa darbinieki un citi personāla locekļi, kas ir lēmumu pieņēmēji, fonda pārvaldnieki un personas, kuras pieņem reālus lēmumus par ieguldījumiem, personas, kas ir pilnvarotas ietekmēt šādus darbiniekus vai citus personāla locekļus, tostarp ieguldījumu padomdevēji un analītiķi, augstākā vadība un visi darbinieki, kuri to kopējās atlīdzības dēļ ir tajā pašā atlīdzības grupā kā augstākā vadība un lēmumu pieņēmēji. Minētie noteikumi būtu jāpiemēro arī ieguldījumu sabiedrībām, kuras nav iecēlušas pārvaldības sabiedrību, kas pilnvarota atbilstīgi Direktīvai 2009/65/EK. Minētās atlīdzības politikas nostādnes un prakses būtu jāpiemēro samērīgā veidā jebkurai trešai personai, kas pieņem ieguldījumu lēmumus, kuri ietekmē PVKIU riska profilu to funkciju dēļ, kas deleģētas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 13. pantu.

(3)

Ar noteikumu, ka PVKIU pārvaldības sabiedrības un ieguldījumu sabiedrības piemēro visus principus, ar ko nosaka atlīdzības politikas nostādnes, tām būtu jāspēj piemērot minētās politikas nostādnes dažādi, ņemot vērā savu lielumu, to PVKIU lielumu, kuras tās pārvalda, savu iekšējo organizāciju un darbību raksturu, mērogu un sarežģītību.

(4)

Lai gan dažas darbības ir jāveic vadības struktūrai, būtu jānodrošina, ka tad, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai ir dažādas struktūras ar konkrētām piešķirtām funkcijām, prasības attiecībā uz vadības struktūru vai vadības struktūru, kas veic uzraudzības funkcijas, būtu jāpiemēro arī – vai to vietā – minētajām struktūrām, piemēram, kopsapulcei.

(5)

Piemērojot pareizas atlīdzības politikas principus un praksi, kas noteikti šajā direktīvā, dalībvalstīm būtu jāņem vērā principi, kas izklāstīti Komisijas Ieteikumā 2009/384/EK (4), Finanšu stabilitātes padomes darbs un G20 saistības par riska samazināšanu finanšu pakalpojumu nozarē.

(6)

Garantētai mainīgai atlīdzībai vajadzētu būt izņēmumam, jo tā neatbilst pareizai riska pārvaldībai vai principam “samaksa par rezultātiem”, un tā būtu jāierobežo, attiecinot tikai uz darbības pirmo gadu.

(7)

Pareizu atlīdzības politikas nostādņu principi būtu jāpiemēro arī maksājumiem, ko no PVKIU veic pārvaldības sabiedrībām vai ieguldījumu sabiedrībām.

(8)

Komisija tiek aicināta analizēt, kādas ir privāto ieguldījumu produktu kopējās izmaksas un izdevumi dalībvalstīs un vai turpmāka šo izmaksu un izdevumu saskaņošana ir nepieciešama, kā arī iesniegt savus secinājumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

(9)

Lai veicinātu atlīdzības politikas nostādņu un prakšu novērtējuma uzraudzības konverģenci, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (5), būtu jānodrošina, ka aktīvu pārvaldības nozarē pastāv pamatnostādnes pareizas atlīdzības politikas nostādnēm un praksēm. Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (6), būtu jāpalīdz EVTI šādu pamatnostādņu izstrādē. Lai novērstu atlīdzības noteikumu apiešanu, ar šīm pamatnostādnēm būtu jāsniedz arī sīkāki norādījumi par personām, uz kurām attiecas atlīdzības politikas nostādnes un prakse, un par atlīdzības principu pielāgošanu pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības lielumam, to PVKIU lielumam, kurus tās pārvalda, to iekšējai organizācijai un darbību raksturam, mērogam un sarežģītībai. EVTI izstrādātās pamatnostādnes atlīdzības politikas nostādnēm un praksēm attiecīgā gadījumā būtu, cik vien iespējams, jāsaskaņo ar pamatnostādnēm attiecībā uz fondiem, ko regulē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES (7).

(10)

Atlīdzības noteikumiem nebūtu jāskar tas, ka pilnībā tiek ievērotas Līgumā par Eiropas Savienību (LES), Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā garantētās pamattiesības, valsts līgumtiesību un darba tiesību vispārējie principi, piemērojamie tiesību akti par akcionāru tiesībām un līdzdalību un attiecīgo sabiedrību administratīvo un uzraudzības struktūru vispārējiem pienākumiem, kā arī – attiecīgā gadījumā – sociālo partneru tiesības slēgt un īstenot koplīgumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

(11)

Lai dažādās dalībvalstīs nodrošinātu attiecīgajām regulatīvajām prasībām vajadzīgo saskaņošanas līmeni, būtu jāpieņem papildu noteikumi, ar kuriem nosaka depozitāriju uzdevumus un pienākumus, norādot juridiskas personas, ko var iecelt par depozitārijiem, un precizējot depozitāriju atbildību gadījumā, ja tiek zaudēti turēšanā nodoti PVKIU aktīvi, vai gadījumā, ja depozitāriji nepienācīgi izpilda pārraudzības pienākumu. Šādas nepienācīgas pienākumu izpildes rezultātā var zaudēt aktīvus, bet aktīvi var arī zaudēt vērtību, piemēram, ja depozitārijs nerīkojas tādu ieguldījumu gadījumā, kas neatbilst fonda nolikumam.

(12)

Jāprecizē, ka PVKIU būtu jāieceļ viens depozitārijs, kas vispārīgi pārraudzītu PVKIU aktīvus. Ar prasību, lai būtu viens depozitārijs, būtu jānodrošina, ka depozitārijam ir pārskats par visiem PVKIU aktīviem un ka gan fondu pārvaldniekiem, gan ieguldītājiem ir vienots atskaites punkts gadījumā, ja rodas problēmas saistībā ar aktīvu glabāšanu vai pārraudzības funkciju pildīšanu. Aktīvu glabāšana ietver to pieņemšanu turēšanā vai – gadījumā, ja aktīvi ir tādi, ko nevar pieņemt turēšanā, – īpašumtiesību uz minētajiem aktīviem verifikāciju, kā arī minēto aktīvu uzskaiti.

(13)

Pildot savus uzdevumus, depozitārijam būtu jārīkojas godīgi, taisnīgi, profesionāli, neatkarīgi un PVKIU un PVKIU ieguldītāju interesēs.

(14)

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju depozitāriju pienākumu izpildei visās dalībvalstīs neatkarīgi no PVKIU juridiskās formas, ir jāievieš vienots pārraudzības pienākumu saraksts, kurš būtu saistošs depozitārijiem attiecībā uz PVKIU, kas izveidoti korporatīvā formā (ieguldījumu sabiedrība), un PVKIU, kas izveidoti līguma formā.

(15)

Depozitārijam būtu jāatbild par PVKIU naudas plūsmu pienācīgu uzraudzību un – jo īpaši – par to, lai nodrošinātu, ka ieguldītāju nauda un nauda, kas pieder PVKIU, ir pareizi iegrāmatota kontos, kas atvērti PVKIU vārdā, tās pārvaldības sabiedrības vārdā, kura darbojas PVKIU uzdevumā, vai tāda depozitārija vārdā, kas darbojas PVKIU uzdevumā, vienībā, kura minēta Komisijas Direktīvas 2006/73/EK (8) 18. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā. Tādēļ būtu jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par naudas plūsmu uzraudzību, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu ieguldītāju aizsardzības līmeni. Nodrošinot, ka ieguldītāju nauda ir iegrāmatota naudas kontos, depozitārijam būtu jāņem vērā principi, kas noteikti Direktīvas 2006/73/EK 16. pantā.

(16)

Lai novērstu krāpnieciskus naudas pārskaitījumus, bez depozitārija ziņas nedrīkstētu atvērt naudas kontus, kas saistīti ar PVKIU darījumiem.

(17)

Jebkurš turēšanā pieņemts PVKIU aktīvs būtu jānošķir no depozitārija paša aktīviem, un tiem vienmēr vajadzētu būt identificētiem kā minētajam PVKIU piederošiem. Šādai prasībai būtu jādod papildu aizsardzības līmenis ieguldītājiem gadījumā, ja depozitārijs nepilda saistības.

(18)

Papildus esošajam PVKIU piederošo aktīvu glabāšanas pienākumam aktīvi, kurus var pieņemt turēšanā, būtu jānošķir no tiem, kurus nevar pieņemt turēšanā un uz kuriem tā vietā attiecas prasība par uzskaiti un īpašumtiesību pārbaudi. To aktīvu grupa, ko var pieņemt turēšanā, būtu skaidri jānošķir, jo pienākums atdot zaudētos aktīvus būtu jāattiecina tikai uz minēto konkrēto aktīvu kategoriju.

(19)

Depozitārijam vai trešai personai, kurai ir deleģēta turēšanas funkcija, nebūtu savā vārdā atkal jāizmanto tālāk depozitārija turēšanā pieņemtie aktīvi. Aktīvu atkalizmantošanai PVKIU vārdā būtu jāpiemēro konkrēti nosacījumi.

(20)

Ir jāparedz nosacījumi depozitārija glabāšanas pienākumu deleģēšanai trešai personai. Deleģēšanai un tālākdeleģēšanai vajadzētu būt objektīvi pamatotai, un uz to būtu jāattiecina stingras prasības saistībā ar tās trešās personas piemērotību, kurai uzticēta deleģētā funkcija, un saistībā ar piemērotām prasmēm, rūpību un centību, kāda depozitārijam būtu jāīsteno, izvēloties, ieceļot un pārraugot minēto trešo personu. Lai sasniegtu vienādus tirgus apstākļus un vienlīdz augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni, šādi nosacījumi būtu jāsaskaņo ar tiem nosacījumiem, ko piemēro saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES. Būtu jāpieņem noteikumi, lai nodrošinātu, ka trešām personām, kurām ir deleģētas glabāšanas funkcijas, ir vajadzīgie līdzekļi, lai veiktu savus pienākumus, un ka tās nodala PVKIU aktīvus.

(21)

Ja centrālais vērtspapīru depozitārijs (CVD), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 (9) 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, vai trešās valsts CVD sniedz vērtspapīru norēķinu sistēmas uzturēšanas pakalpojumus, kā arī vismaz vai nu sākotnējo vērtspapīru reģistrēšanu grāmatojuma sistēmā, veicot sākotnējo kreditēšanu, vai arī vērtspapīru kontu nodrošināšanu un uzturēšanu augstākajā līmenī, kā norādīts minētās regulas pielikuma A iedaļā, minēto pakalpojumu sniegšana, ko minētais CVD veic attiecībā uz tādiem PVKIU vērtspapīriem, kas ir sākotnēji reģistrēti grāmatojuma sistēmā, minētajam CVD veicot sākotnējo kreditēšanu, nebūtu jāuzskata par turēšanas funkciju deleģēšanu. Tomēr PVKIU vērtspapīru turēšanas uzticēšana jebkuram CVD vai jebkuram trešās valsts CVD būtu jāuzskata par turēšanas funkciju deleģēšanu.

(22)

Trešai personai, kurai ir deleģēta aktīvu glabāšana, būtu jāvar uzturēt kopēju kontu kā kopēju nošķirtu kontu vairākiem PVKIU.

(23)

Ja turēšana ir deleģēta trešai personai, ir arī jānodrošina, ka uz trešo personu attiecas īpašas prasības par efektīvu prudenciālo regulējumu un uzraudzību. Turklāt, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumenti ir tās trešās personas rīcībā, kurai ir deleģēta turēšana, būtu periodiski jāveic ārējās revīzijas.

(24)

Lai nodrošinātu nemainīgi augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni, būtu jāpieņem noteikumi par rīcību un par interešu konfliktu pārvaldību, kuri būtu jāpiemēro visās situācijās, tostarp attiecībā uz glabāšanas pienākumu deleģēšanu. Minētajiem noteikumiem jo īpaši būtu jānodrošina skaidra uzdevumu un funkciju nošķiršana starp depozitāriju, PVKIU un pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību.

(25)

Lai nodrošinātu augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni un garantētu pienācīgu prudenciālā regulējuma un pastāvīgas kontroles līmeni, ir jāizveido pilnīgs to vienību saraksts, kuras ir tiesīgas darboties kā depozitāriji. Minētajām vienībām vajadzētu būt tikai valstu centrālajām bankām, kredītiestādēm un citām juridiskajām personām, kas saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem ir pilnvarotas veikt depozitārija darbības saskaņā ar šo direktīvu, kurām piemēro prudenciālās uzraudzības un kapitāla pietiekamības prasības, kas ir ne mazākas par prasībām, kuras aprēķinātas atkarībā no izvēlētās pieejas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (10) 315. vai 317. pantu, kuru pašu kapitāls nav mazāks par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (11) 28. panta 2. punktā minēto sākotnējā kapitāla apmēru un kuru reģistrētais birojs vai filiāle ir PVKIU piederības dalībvalstī.

(26)

Ir jāprecizē un jānoskaidro PVKIU depozitārija atbildība gadījumā, ja tiek zaudēts turēšanā pieņemts finanšu instruments. Ja turēšanā pieņemts finanšu instruments ir zaudēts, depozitārijam vajadzētu būt atbildīgam par to, lai atdotu identiska tipa finanšu instrumentu vai attiecīgo summu PVKIU. Aktīvu zaudēšanas gadījumā nebūtu jāparedz atbrīvošana no atbildības, izņemot gadījumus, kad depozitārijs var pierādīt, ka zaudējumi radušies “tādu ārēju apstākļu dēļ, kurus tas nevarēja ietekmēt un kuru sekas būtu bijušas neizbēgamas, neskatoties uz visiem saprātīgiem centieniem panākt pretējo”. Šajā saistībā depozitārijam nevajadzētu būt iespējai atsaukties uz iekšējām situācijām – piemēram, kāda darbinieka veiktu krāpniecisku darbību –, lai atbrīvotu sevi no atbildības.

(27)

Ja depozitārijs deleģē turēšanas uzdevumus un trešās personas turēšanā pieņemtie finanšu instrumenti tiek zaudēti, depozitārijam par to vajadzētu būt atbildīgam. Turēšanā pieņemta instrumenta zaudējuma gadījumā depozitārijam būtu jāatdod identiska tipa finanšu instruments vai attiecīgā summa, pat ja zaudējums ir radies trešās personas, kurai deleģēta turēšana, dēļ. Depozitārijs būtu jāatbrīvo no minētās atbildības tikai tad, ja tas spēj pierādīt, ka zaudējumu ir izraisījis ārējs notikums, ko tas nevarēja ietekmēt un kura sekas bija neizbēgamas, neskatoties uz visiem saprātīgiem centieniem panākt pretējo. Šajā ziņā depozitārijam nevajadzētu būt iespējai atsaukties uz iekšējām situācijām – piemēram, kāda darbinieka veiktu krāpniecisku darbību –, lai atbrīvotu sevi no atbildības. Atbrīvošanai no atbildības – vai nu reglamentējoši, vai līgumiski – nevajadzētu būt iespējamai, ja aktīvus ir zaudējis depozitārijs vai trešā persona, kurai ir deleģēta turēšana.

(28)

Katram PVKIU ieguldītājam vajadzētu būt iespējai celt prasības, kas tieši vai netieši attiecas uz tā depozitārija atbildību, izmantojot pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību. Pārsūdzībai nevajadzētu būt atkarīgai no PVKIU juridiskās formas (korporatīva vai līgumiska) vai no depozitārija, pārvaldības sabiedrības un sertifikātu turētāju juridiskajām attiecībām. Sertifikātu turētāju tiesībām celt prasības, pieprasot depozitārija atbildību, nebūtu jārada dubulta pārsūdzība vai nevienlīdzīga attieksme pret sertifikātu turētājiem.

(29)

Neskarot šo direktīvu, depozitārijam nebūtu jāliedz izveidot mehānismus, lai segtu zaudējumus PVKIU vai PVKIU sertifikātu turētājiem. Jo īpaši šādiem mehānismiem nebūtu jāparedz depozitārija atbrīvošana no atbildības, jānoved pie depozitārija atbildības nodošanas vai jebkādām izmaiņām attiecībā uz tā atbildību, un tiem nebūtu jāietekmē ieguldītāju tiesības, tostarp pārsūdzības tiesības.

(30)

Komisija 2010. gada 12. jūlijā ierosināja grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/9/EK (12), lai sniegtu augstu aizsardzības līmeni PVKIU ieguldītājiem gadījumos, kad depozitārijs nevar izpildīt savus pienākumus. Minētais priekšlikums ir papildināts, precizējot depozitārija un tās trešās personas pienākumus un atbildības jomu, kam ar šo direktīvu deleģētas glabāšanas funkcijas.

(31)

Komisija tiek aicināta analizēt, kurās situācijās PVKIU depozitārija vai trešās personas, kurai ir deleģētas glabāšanas funkcijas, pienākumu neizpilde PVKIU sertifikātu turētājiem varētu radīt zaudējumus, kas nav atgūstami saskaņā ar šo direktīvu, papildus analizēt, kāda veida pasākumi būtu pietiekami, lai nodrošinātu augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni, lai kāda arī būtu starpniecības saikne starp ieguldītāju un tiem pārvedamiem vērtspapīriem, ko skar pienākumu neizpilde, un iesniegt savus novērojumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

(32)

Jānodrošina, ka depozitārijiem tiek piemērotas tās pašas prasības neatkarīgi no PVKIU juridiskās formas. Prasību konsekvencei būtu jāpalielina juridiskā noteiktība, jāuzlabo ieguldītāju aizsardzība un jāsekmē vienotu tirgus nosacījumu izveidošana. Komisija nav saņēmusi nevienu paziņojumu, ka kāda ieguldījumu sabiedrība būtu izmantojusi atkāpi no vispārējā pienākuma uzticēt aktīvus depozitārijam. Tāpēc Direktīvā 2009/65/EK noteiktās prasības attiecībā uz ieguldījumu sabiedrības depozitāriju būtu jāuzskata par liekām.

(33)

Lai gan šajā direktīvā ir noteiktas minimālās pilnvaras, kādām kompetentajām iestādēm vajadzētu būt, minētās pilnvaras ir jāīsteno atbilstīgi pilnīgai valsts tiesību sistēmai, kas garantē pamattiesību, tostarp tiesību uz privātumu, ievērošanu. Lai īstenotu minētās pilnvaras, kas var būtiski pārkāpt tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību, dalībvalstīm būtu jāievieš pienācīgi un efektīvi aizsargpasākumi pret jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp attiecīgā gadījumā attiecībā uz atbilstīgu iepriekšējas atļaujas saņemšanu no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes. Dalībvalstīm būtu jāļauj kompetentajām iestādēm īstenot šādas iejaukšanās pilnvaras tiktāl, cik tas būtu nepieciešams pienācīgai nopietnu gadījumu izmeklēšanai, ja nepastāv līdzvērtīgi risinājumi tāda paša rezultāta sasniegšanai.

(34)

Esoši telefonsarunu ieraksti un datu plūsmas ieraksti no PVKIU, pārvaldības sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām, depozitārijiem vai jebkurām citām vienībām, ko regulē šī direktīva, kā arī esoši telefonsarunu ieraksti un datu plūsmas ieraksti no telesakaru operatoriem ir būtisks un dažreiz vienīgais pierādījums, uz kura pamata atklāt un pierādīt, ka pastāv valsts tiesību aktu, ar ko transponē šo direktīvu, pārkāpums, kā arī pārbaudīt PVKIU, pārvaldības sabiedrību, ieguldījumu sabiedrību, depozitāriju vai jebkuru citu vienību, ko regulē šī direktīva, atbilstību ieguldītāju aizsardzības prasībām un citām šajā direktīvā noteiktajām prasībām un atbilstīgi tai pieņemtajiem īstenošanas pasākumiem. Tāpēc kompetentajām iestādēm būtu jāvar pieprasīt esošus telefonsarunu ierakstus, elektroniskās saziņas ierakstus un datu plūsmas ierakstus, kas ir to PVKIU, pārvaldības sabiedrību, ieguldījumu sabiedrību, depozitāriju vai jebkuru citu vienību rīcībā, kuru darbību regulē šī direktīva.

Piekļuve telefonsarunu ierakstiem un datiem ir nepieciešama, lai atklātu šīs direktīvas vai tās īstenošanas noteikumu prasību pārkāpumus un piemērotu sankcijas par tiem. Lai Savienībā ieviestu vienlīdzīgus konkurences noteikumus attiecībā uz piekļuvi telefonsarunu ierakstiem un esošiem datu plūsmas ierakstiem, ko glabā telesakaru operators, vai esošiem telefonsarunu ierakstiem un datu plūsmas ierakstiem, ko glabā PVKIU, pārvaldības sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības, depozitāriji vai jebkuras citas vienības, ko regulē šī direktīva, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valstu tiesību aktiem būtu jāspēj pieprasīt esošus telefonsarunu ierakstus un esošu datu plūsmas ierakstus, ko glabā telesakaru operators, ciktāl to pieļauj valsts tiesību akti, kā arī esošus telefonsarunu ierakstus un datu plūsmas ierakstus, ko glabā PVKIU, pārvaldības sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības, depozitāriji vai jebkuras citas vienības, ko regulē šī direktīva, tajos gadījumos, kad pastāv pamatotas aizdomas, ka šādi ieraksti, kas saistīti ar inspekcijas vai izmeklēšanas tematu, var būt nozīmīgi, lai pierādītu šajā direktīvā vai tās īstenošanas noteikumos noteikto prasību pārkāpumus. Piekļuvei tādiem telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir telesakaru operatora rīcībā, nebūtu jāietver balss saziņas pa telefonu saturs.

(35)

Finanšu nozarē stabils prudenciāls un darījumu veikšanas regulējums būtu jābalsta uz spēcīgiem uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju režīmiem. Tādēļ kompetentajām iestādēm vajadzētu būt piešķirtām pietiekamām rīcības pilnvarām, un tām būtu jāspēj pamatoties uz vienlīdzīgiem, spēcīgiem un preventīviem sankciju režīmiem par šīs direktīvas pārkāpumiem. Komisija 2010. gada 8. decembra paziņojumā par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē pārskatīja pašreizējās sankciju noteikšanas pilnvaras un to praktisko piemērošanu, lai veicinātu sankciju konverģenci starp dažādām uzraudzības darbībām. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām piemērot naudas sodus, kas ir pietiekami augsti, lai būtu tik efektīvi, atturoši un samērīgi, ka samazinātu cerētos ieguvumus no rīcības, kas pārkāpj šajā direktīvā noteiktās prasības.

(36)

Lai gan nekas neliedz dalībvalstīm paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem un kriminālsodiem par vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, nebūtu jāprasa dalībvalstīm paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem par tādiem šīs direktīvas pārkāpumiem, ja uz tiem attiecas valsts krimināltiesības. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstīm nevajadzētu būt pienākumam par vienu un to pašu pārkāpumu piemērot gan administratīvus sodus, gan kriminālsodus, taču tās varētu to darīt, ja to valsts tiesību akti to pieļauj. Tomēr kriminālsodu, nevis administratīvu sodu saglabāšanai par šīs direktīvas pārkāpumiem nebūtu jāmazina vai citādi jāietekmē kompetento iestāžu spēja sadarboties ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs, piekļūt informācijai vai laikus apmainīties ar informāciju ar minētajām kompetentajām iestādēm šīs direktīvas piemērošanas nolūkos, tostarp pēc ikviena attiecīga pārkāpuma nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanai. Dalībvalstīm būtu jāspēj nolemt neparedzēt noteikumus par administratīviem sodiem par pārkāpumiem, kuriem piemēro valsts krimināltiesības. Iespēja dalībvalstīm paredzēt kriminālsodus, nevis administratīvos sodus vai papildus administratīviem sodiem nebūtu jāizmanto, lai apietu šajā direktīvā noteikto sankciju režīmu.

(37)

Lai nodrošinātu sankciju konsekventu piemērošanu dalībvalstīs, nosakot administratīvo sodu vai pasākumu veidu un administratīvo naudas sodu līmeni, būtu jāprasa, lai dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus.

(38)

Lai stiprinātu sankciju preventīvo ietekmi uz plašu sabiedrību un informētu to par pārkāpumiem, kas var kaitēt ieguldītāja aizsardzībai, tās būtu jāpublicē, izņemot dažos skaidri noteiktos gadījumos. Lai nodrošinātu atbilstību proporcionalitātes principam, sankcijas būtu jāpublicē anonīmi, ja publikācija varētu izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.

(39)

Lai EVTI varētu vēl vairāk nostiprināt uzraudzības rezultātu konsekvenci saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, par visām publiskotām sankcijām būtu vienlaikus jāpaziņo EVTI, kam būtu jāpublicē arī gada ziņojums par visām piemērotajām sankcijām.

(40)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām un būtu jāizveido efektīvi mehānismi, kas mudinātu ziņot par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem. Informācijai par iespējamiem un faktiskiem pārkāpumiem būtu arī jādod pienesums EVTI pienākumu efektīvai veikšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010. Līdz ar to EVTI būtu jāizveido arī saziņas kanāli ziņošanai par minētajiem iespējamiem un faktiskiem pārkāpumiem. EVTI paziņotā informācija par iespējamiem un faktiskiem pārkāpumiem būtu jāizmanto tikai EVTI pienākumu veikšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

(41)

Šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā tas noteikts LESD.

(42)

Lai nodrošinātu to, ka šīs direktīvas mērķi tiek sasniegti, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu ziņas, kas iekļaujamas standarta nolīgumā starp depozitāriju un pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību, nosacījumus par depozitārija funkciju veikšanu, tostarp finanšu instrumentu veidu, kam vajadzētu būt ietvertiem depozitārija turēšanas pienākumu jomā, nosacījumus, saskaņā ar kuriem depozitārijs var īstenot savus turēšanas pienākumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas reģistrēti centrālajā depozitārijā, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem depozitārijam būtu jāglabā finanšu instrumenti, kas emitēti personalizētā formā un ko reģistrējis emitents vai reģistrators, depozitāriju uzticamības pārbaužu pienākumus, nošķiršanas pienākumu, nosacījumus, atbilstīgi kuriem, un apstākļus, kādos turēšanā pieņemti finanšu instrumenti būtu jāuzskata par zaudētiem, un to, kas ir saprotams ar ārējiem apstākļiem, ko nevarēja ietekmēt, kuru sekas būtu bijušas neizbēgamas, neskatoties uz visiem saprātīgiem centieniem panākt pretējo. Minētajos deleģētajos aktos paredzētajam ieguldītāju aizsardzības līmenim vajadzētu būt vismaz tikpat augstam kā tam, kāds noteikts deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(43)

Kā daļu no Direktīvas 2009/65/EK darbības vispārējas pārskatīšanas Komisija, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (13), pārskatīs darījumu partnera riska darījumu limitus, kas piemērojami atvasināto instrumentu darījumiem, ņemot vērā vajadzību izveidot piemērotas kategorizācijas šādiem limitiem tā, lai atvasinātos instrumentus ar līdzīgām riska iezīmēm uztvertu vienādi.

(44)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (14) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(45)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot ieguldītāju uzticēšanos PVKIU, uzlabojot prasības, kas attiecas uz depozitāriju pienākumiem un atbildību, pārvaldības sabiedrību un ieguldījumu sabiedrību atlīdzības politiku, un ieviešot kopējus standartus attiecībā uz sankcijām par šīs direktīvas būtiskākajiem pārkāpumiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(46)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (15), un tas ir sniedzis atzinumu 2012. gada 23. novembrī (16).

(47)

Tāpēc Direktīva 2009/65/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2009/65/EK groza šādi:

1)

direktīvas 2. panta 1. punktā pievieno šādus apakšpunktus:

“s)

“vadības struktūra” ir struktūra, kurai ir tiesības pieņemt galīgos lēmumus pārvaldības sabiedrībā, ieguldījumu sabiedrībā vai depozitārijā un kura veic uzraudzības un vadības funkcijas vai arī tikai vadības funkcijas, ja šīs divas funkcijas ir nodalītas. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem pārvaldības sabiedrībai, ieguldījumu sabiedrībai vai depozitārijam ir dažādas struktūras ar konkrētām funkcijām, šajā direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz vadības struktūru vai vadības struktūru, kura veic uzraudzības funkcijas, piemēro arī – vai tā vietā piemēro – tiem pārvaldības sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības vai depozitārija citu struktūru locekļiem, kuriem piemērojamie valsts tiesību akti piešķir attiecīgo atbildību;

t)

“finanšu instruments” ir finanšu instruments, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (17) I pielikuma C iedaļā.

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).”;"

2)

iekļauj šādus pantus:

“14.a pants

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības izveidotu un piemērotu tādas atlīdzības politikas nostādnes un prakses, kas atbilst un veicina pareizu un efektīvu riska pārvaldību un kas neveicina tāda riska uzņemšanos, kuri ir pretrunā ar to pārvaldīto PVKIU riska profiliem, noteikumiem vai dibināšanas dokumentiem, un kas netraucē pārvaldības sabiedrībai ievērot pienākumu rīkoties PVKIU interešu labā.

2.   Atlīdzības politikas nostādnes un prakses ietver algu un diskrecionāro pensiju pabalstu nemainīgo un mainīgo daļu.

3.   Atlīdzības politikas nostādnes un prakses piemēro to kategoriju darbiniekiem, tostarp augstākai vadībai, par riska lēmumiem atbildīgajām personām, kontroles funkciju veicējiem un visiem darbiniekiem, kuri saņem kopējo atlīdzību, kas ietilpst to augstākā līmeņa vadības un par riska lēmumiem atbildīgo personu atlīdzības grupā, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē to pārvaldības sabiedrību vai PVKIU riska profilus, kurus tās pārvalda.

4.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EVTI izdod kompetentajām iestādēm vai finanšu tirgu dalībniekiem adresētas pamatnostādnes attiecībā uz personām, kas minētas šā panta 3. punktā, un attiecībā uz 14.b pantā minēto principu piemērošanu. Minētajās pamatnostādnēs ņem vērā principus pareizas atlīdzības politikas nostādnēm, kas noteikti Komisijas Ieteikumā 2009/384/EK (18), kā arī pārvaldības sabiedrības un to pārvaldīto PVKIU apmēru, to iekšējo organizatorisko struktūru un darbību raksturu, jomu un sarežģītību. Izstrādājot minētās pamatnostādnes, EVTI cieši sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (19), lai nodrošinātu atbilstību prasībām, kas izstrādātas citām finanšu pakalpojumu nozarēm, jo īpaši kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

14.b pants

1.   Izstrādājot un piemērojot 14.a pantā minētās atlīdzības politikas nostādnes, pārvaldības sabiedrības ievēro šādus principus tādā veidā un tādā apmērā, kas atbilst to apmēram, iekšējai organizatoriskajai struktūrai un darbību raksturam, jomai un sarežģītībai:

a)

atlīdzības politika atbilst pareizai un efektīvai riska pārvaldībai un sekmē to, turklāt tā nemudina uzņemties risku, kas neatbilst pārvaldības sabiedrību pārvaldīto PVKIU riska profiliem, nolikumiem vai dibināšanas dokumentiem;

b)

atlīdzības politika atbilst pārvaldības sabiedrības un tās pārvaldīto PVKIU un ieguldītāju šādos PVKIU darījumdarbības stratēģijai, mērķiem, vērtībām un interesēm un ietver pasākumus, lai nepieļautu interešu konfliktus;

c)

atlīdzības politiku pieņem pārvaldības sabiedrības vadības struktūra, pildot uzraudzības funkcijas, un šī struktūra pieņem un vismaz reizi gadā pārskata vispārējos atlīdzības politikas vispārējos principus un atbild par to īstenošanu un pārrauga to; šajā apakšpunktā minētos uzdevumus veic tikai tādi vadības struktūras locekļi, kuri neveic nekādas izpildfunkcijas attiecīgajā pārvaldības sabiedrībā un kuriem ir speciālās zināšanas riska pārvaldības un atlīdzības jautājumos;

d)

vismaz reizi gadā tiek veikta atlīdzības politikas īstenošanas centralizēta un neatkarīga iekšējā pārbaude, lai noskaidrotu, vai tiek nodrošināta atbilstība atlīdzības politikai un procedūrām, ko, pildot uzraudzības funkcijas, pieņēmusi vadības struktūra;

e)

personāls, kas veic kontroles funkcijas, saņem atlīdzību atbilstīgi to mērķu sasniegšanai, kuri ir noteikti saistībā ar viņu funkcijām, neatkarīgi no darbības rezultātiem darījumdarbības jomās, kuras viņi kontrolē;

f)

augstāko amatpersonu, kas veic ar riska pārvaldību un atbilstības kontroli saistītas funkcijas, atlīdzību tieši pārrauga atlīdzības komiteja, ja šāda komiteja pastāv;

g)

ja atlīdzība ir saistīta ar darbības rezultātiem, tad atlīdzības kopējais apmērs ir balstīts uz kombināciju, ko veido attiecīgās personas un uzņēmuma struktūrvienības vai attiecīgā PVKIU darbības rezultātu un risku novērtējums, kā arī pārvaldības sabiedrības kopējo darbības rezultātu novērtējums, individuālo rezultātu novērtējumā ņemot vērā gan finanšu, gan nefinanšu kritērijus;

h)

rezultātu izvērtējumu veic, izmantojot daudzgadu shēmu, kas piemērota pārvaldības sabiedrības pārvaldītā PVKIU ieguldītājiem ieteiktajam turējuma periodam, lai nodrošinātu, ka izvērtējuma procesa pamatā ir PVKIU ilgtermiņa darbības rezultāti un tā ieguldījumu riski un ka faktiskā to atlīdzības daļu samaksa, kas atkarīgas no darbības rezultātiem, tiek sadalīta šajā pašā laikposmā;

i)

garantētu mainīgo atlīdzību piešķir izņēmuma kārtā, tikai saistībā ar jaunu darbinieku pieņemšanu darbā un tikai pirmajā darbības gadā;

j)

kopējās atlīdzības summas nemainīgā un mainīgā daļa ir pienācīgi sabalansētas; nemainīgā daļa veido pietiekami lielu proporciju no kopējās atlīdzības, lai varētu piemērot pilnībā elastīgu politiku attiecībā uz mainīgo atlīdzības daļu, tostarp arī iespēju nemaksāt mainīgo atlīdzības daļu;

k)

maksājumi, kas saistīti ar līguma pirmstermiņa izbeigšanu, atspoguļo darbības rezultātus ilgākā laikposmā un tiek veidoti tā, lai neatalgotu neveiksmes;

l)

rezultātu, ko izmanto, lai aprēķinātu atlīdzības mainīgās daļas vai mainīgo daļu pūlus, novērtējumā ietver visaptverošu korekcijas mehānismu, lai integrētu visus pašreizējos un turpmākos riska veidus;

m)

atkarībā no PVKIU juridiskās struktūras un tā fondu nolikumu noteikumiem vai dibināšanas dokumentiem atlīdzības mainīgās daļas būtisku daļu, un katrā ziņā vismaz 50 % no jebkuras mainīgās atlīdzības komponenta, veido attiecīgā PVKIU sertifikāti, līdzvērtīgas īpašumtiesību intereses vai ar fonda daļām saistīti instrumenti vai līdzvērtīgi nenaudas instrumenti ar tikpat efektīviem stimuliem kā jebkuram no šajā apakšpunktā minētajiem instrumentiem, izņemot gadījumus, kad pārvaldība veido mazāk nekā 50 % no pārvaldības sabiedrības pārvaldītā kopējā portfeļa, – šādā gadījumā 50 % minimumu nepiemēro.

Uz šajā apakšpunktā minētajiem instrumentiem attiecas piemērota aizturēšanas politika, kuras mērķis ir stimulus saskaņot ar pārvaldības sabiedrības un tās pārvaldītā PVKIU interesēm un šādu PVKIU ieguldītāju interesēm. Dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var noteikt ierobežojumus šo instrumentu veidiem un struktūrai vai attiecīgā gadījumā dažus instrumentus aizliegt. Šo apakšpunktu piemēro gan tai mainīgajai atlīdzības daļai, kas ir atlikta saskaņā ar n) apakšpunktu, gan tai mainīgajai atlīdzības daļai, kas nav atlikta;

n)

atlīdzības mainīgās daļas būtiskas daļas, un katrā ziņā vismaz 40 %, izmaksāšanu atliek tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, ņemot vērā attiecīgā PVKIU ieguldītājiem ieteikto turēšanas periodu, un to pienācīgi pielāgo konkrētā PVKIU risku būtībai.

Šajā apakšpunktā minētais laikposms ir vismaz trīs gadi; atlīdzību, kas izmaksājama saskaņā ar atliktā maksājuma noteikumiem, piešķir ne ātrāk kā tad, ja to piešķirtu proporcionāli; ja atlīdzības mainīgā daļa ir īpaši liela summa, atliek vismaz 60 % no summas;

o)

mainīgo atlīdzību, tostarp atlikto maksājuma daļu, izmaksā vai piešķir tikai tad, ja tas ir iespējams, ņemot vērā pārvaldības sabiedrības finanšu stāvokli kopumā, un ja šāds maksājums ir pamatots ar uzņēmuma struktūrvienības, PVKIU un attiecīgās personas darbības rezultātiem.

Ja attiecīgās pārvaldības sabiedrības vai PVKIU finanšu darbības rezultāti pasliktinās vai ir negatīvi, parasti ievērojami samazina arī kopējo mainīgo atlīdzību, ņemot vērā gan pašreizējo kompensāciju, gan iepriekš nopelnītu summu izmaksu samazinājumu, tostarp piemērojot malus mehānismu vai atgūšanas (clawback) mehānismu;

p)

pensiju politika atbilst pārvaldības sabiedrības un tās pārvaldītā PVKIU darījumdarbības stratēģijai, mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm.

Ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar pārvaldības sabiedrību pirms pensionēšanās, pārvaldības sabiedrība tur diskrecionāro pensijas pabalstu piecus gadus m) apakšpunktā minēto instrumentu veidā. Ja darbinieks sasniedz pensionēšanās vecumu, diskrecionāros pensijas pabalstus darbiniekam izmaksā m) apakšpunktā noteikto instrumentu veidā, piemērojot piecu gadu aizturējuma laikposmu;

q)

darbiniekiem ir jāapņemas neizmantot personīgā riska ierobežošanas stratēģijas vai ar atlīdzību un atbildību saistītu apdrošināšanu, lai izvairītos no atlīdzības nosacījumos paredzētās riska korekcijas ietekmes;

r)

mainīgo atlīdzību neizmaksā, izmantojot instrumentus vai metodes, kas veicina izvairīšanos no šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu EVTI var pieprasīt kompetentajām iestādēm informāciju par šīs direktīvas 14.a pantā minētajām atlīdzības politikas nostādnēm un praksēm.

EVTI ciešā sadarbībā ar EBI savās pamatnostādnēs par atlīdzības politikas nostādņu noteikumiem iekļauj informāciju par to, kā dažādi nozaru atlīdzības principi, piemēram, tie, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (20) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (21), ir jāpiemēro gadījumos, kuros darbinieki vai citu kategoriju personāls sniedz pakalpojumus, par kuriem samaksa tiek veikta, ievērojot dažādus nozaru atlīdzības principus.

3.   Principus, kas izklāstīti 1. punktā, piemēro jebkura veida pabalstiem, ko maksā pārvaldības sabiedrības, jebkurām summām, ko tieši maksā pats PVKIU, tostarp maksām par gūtajiem rezultātiem, un jebkuriem PVKIU sertifikātu vai daļu pārvedumiem, kas veikti šo personāla kategoriju labā, tostarp augstākajai vadībai, par riska lēmumiem atbildīgajām personām, kontroles funkciju veicējiem un visiem darbiniekiem, kas saņem kopējo atlīdzību, kas ietilpst augstākā līmeņa vadības un par riska lēmumiem atbildīgo personu atlīdzības grupā, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu sabiedrības vai to pārvaldīto PVKIU riska profilu.

4.   Pārvaldības sabiedrības, kas ir nozīmīgas, ņemot vērā to lielumu un to pārvaldīto PVKIU lielumu, to iekšējo organizatorisko struktūru un darbības raksturu, jomu un sarežģītību, izveido atlīdzības komiteju. Atlīdzības komiteju izveido tā, lai tā varētu kompetenti un neatkarīgi izvērtēt atlīdzības politiku un praksi un riska pārvaldībai radītos stimulus.

Atlīdzības komiteja, kas attiecīgā gadījumā izveidota saskaņā ar 14.a panta 4. punktā minētajām EVTI pamatnostādnēm, ir atbildīga par tādu lēmumu sagatavošanu, kas saistīti ar atlīdzību, tostarp par lēmumiem, kuri ietekmē attiecīgās pārvaldības sabiedrības vai PVKIU risku un riska pārvaldību un kurus pieņem vadības struktūra, īstenojot uzraudzības funkcijas. Atlīdzības komitejas priekšsēdētājs ir vadības struktūras loceklis, kuram attiecīgajā pārvaldības sabiedrībā nav nekādu izpildfunkciju. Atlīdzības komitejas locekļi ir vadības struktūras locekļi, kuriem attiecīgajā pārvaldības sabiedrībā nav nekādu izpildfunkciju.

Ja valsts tiesību aktos ir paredzēta darba ņēmēju pārstāvība vadības struktūrā, atlīdzības komitejā ir viens vai vairāki darba ņēmēju pārstāvji. Gatavojot savus lēmumus, atlīdzības komiteja ņem vērā ieguldītāju un citu ieinteresēto personu ilgtermiņa intereses un sabiedrības intereses.

(18)  Komisijas Ieteikums 2009/384/EK (2009. gada 30. aprīlis) par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 120, 15.5.2009., 22. lpp.)."

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.)."

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.)."

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).”;"

3)

direktīvas 20. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

rakstisku līgumu ar depozitāriju, kurš minēts 22. panta 2. punktā;”;

4)

direktīvas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pants

1.   Ieguldījumu sabiedrība un pārvaldības sabiedrība par katru tās pārvaldīto kopīgo fondu nodrošina, ka ir iecelts viens depozitārijs saskaņā ar šo nodaļu.

2.   Depozitārija iecelšanu apliecina ar rakstisku līgumu.

Minētajā līgumā inter alia reglamentē arī tādas informācijas plūsmu, ko uzskata par nepieciešamu, lai depozitārijs varētu veikt funkcijas tā PVKIU interesēs, kuram tas iecelts par depozitāriju, kā noteikts šajā direktīvā un citos attiecīgos normatīvos un administratīvos aktos.

3.   Depozitārijs:

a)

nodrošina, ka PVKIU sertifikātu pārdošana, emisija, atpirkšana, dzēšana un anulēšana notiek saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un fonda nolikumu vai dibināšanas dokumentiem;

b)

nodrošina, ka PVKIU sertifikātu vērtība tiek aprēķināta saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un fonda nolikumu vai dibināšanas dokumentiem;

c)

izpilda pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības norādījumus, ja vien tie nav pretrunā piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai fonda nolikumam vai dibināšanas dokumentiem;

d)

nodrošina, ka darījumos ar PVKIU aktīviem atlīdzība PVKIU tiek izmaksāta parastajā termiņā;

e)

nodrošina, ka PVKIU ieņēmumus izmanto saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un fonda nolikumu vai dibināšanas dokumentiem.

4.   Depozitārijs nodrošina, ka PVKIU naudas plūsmas tiek pienācīgi pārvaldītas, un jo īpaši nodrošina, ka visi maksājumi, ko veic ieguldītāji vai kas veikti to uzdevumā, ir saņemti pēc PVKIU apliecību iegādes un ka visa PVKIU nauda ir iegrāmatota naudas kontos, kuri:

a)

atvērti PVKIU vai pārvaldības sabiedrības, kas rīkojas PVKIU uzdevumā, vai depozitārija vārdā, kas rīkojas PVKIU uzdevumā;

b)

atvērti vienībā, kas minēta Komisijas Direktīvas 2006/73/EK (22) 18. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā; un

c)

tiek uzturēti saskaņā ar Direktīvas 2006/73/EK 16. pantā izklāstītajiem principiem.

Ja naudas līdzekļu kontus atver tā depozitārija vārdā, kas rīkojas PVKIU uzdevumā, šādos kontos neiegrāmato ne pirmās daļas b) apakšpunktā minētās vienības naudas līdzekļus, ne depozitārija paša līdzekļus.

5.   PVKIU aktīvus uztic depozitārijam glabāšanā šādi:

a)

attiecībā uz finanšu instrumentiem, ko var pieņemt turēšanā, depozitārijs:

i)

pieņem turēšanā visus finanšu instrumentus, kurus var reģistrēt finanšu instrumentu kontā, kas atvērts depozitārija reģistros, kā arī visus finanšu instrumentus, kurus fiziski var nodot depozitārijam;

ii)

nodrošina, lai visi finanšu instrumenti, kurus var iegrāmatot depozitārija reģistros atvērtajā finanšu instrumentu kontā, depozitārija reģistros tiktu iegrāmatoti tādos atsevišķos kontos saskaņā ar Direktīvas 2006/73/EK 16. pantā izklāstītajiem principiem, kuri atvērti PVKIU vārdā vai tās pārvaldības sabiedrības vārdā, kas rīkojas PVKIU uzdevumā, lai tos vienmēr varētu nepārprotami atpazīt kā PVKIU piederošus kontus saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem;

b)

attiecībā uz citiem aktīviem depozitārijs:

i)

pārbauda PVKIU vai pārvaldības sabiedrības, kas rīkojas PVKIU uzdevumā, īpašumtiesības uz šādiem aktīviem, novērtējot, vai PVKIU vai pārvaldības sabiedrībai, kas rīkojas PVKIU uzdevumā, pieder īpašumtiesības, pamatojoties uz informāciju vai dokumentiem, ko iesniedz PVKIU vai pārvaldības sabiedrība, un, ja tādi pieejami, pamatojoties uz ārējiem pierādījumiem;

ii)

uzskaita tos aktīvus, par kuriem tas ir pārliecinājies, ka PVKIU vai pārvaldības sabiedrībai, kas rīkojas PVKIU uzdevumā, pieder īpašumtiesības, un uztur un atjaunina šo uzskaiti.

6.   Depozitārijs regulāri iesniedz pārvaldības sabiedrībai vai ieguldījumu sabiedrībai visaptverošu sarakstu ar visiem PVKIU aktīviem.

7.   Depozitārijs vai jebkura trešā persona, kurai deleģēta turēšanas funkcija, savā vārdā nevar atkalizmantot depozitārija turēšanā pieņemtus aktīvus. Atkalizmantošana ietver jebkādu darījumu ar turēšanā pieņemtiem aktīviem, tostarp, bet neaprobežojoties ar, to pārvešanu, ieķīlāšanu, pārdošanu un aizdošanu.

Depozitārija turēšanā pieņemtos aktīvus var atkalizmantot tikai, ja:

a)

aktīvi tiek atkalizmantoti PVKIU vārdā;

b)

depozitārijs ievēro pārvaldības sabiedrības norādījumus PVKIU uzdevumā;

c)

atkalizmantošana nāk par labu PVKIU un ir sertifikātu turētāju interesēs; un

d)

uz darījumu attiecas kvalitatīvs un likvīds nodrošinājums, ko saskaņā ar īpašumtiesību nodošanas kārtību ir saņēmis PVKIU.

Nodrošinājuma tirgus vērtība vienmēr ir vismaz atkalizmantoto aktīvu tirgus vērtība plus uzcenojums.

8.   Dalībvalstis nodrošina to, ka depozitārija un/vai jebkuras trešās personas, kura atrodas Savienībā un kurai deleģēta PVKIU aktīvu turēšana, maksātnespējas gadījumā turēšanā pieņemtie PVKIU aktīvi nav pieejami sadalei starp šāda depozitārija un/vai šādas trešās personas kreditoriem vai nav pārdodami par labu tiem.

(22)  Komisijas Direktīva 2006/73/EK (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.).”;"

5)

iekļauj šādu pantu:

“22.a pants

1.   Depozitārijs nedeleģē trešām personām funkcijas, kas minētas 22. panta 3. un 4. punktā.

2.   Depozitārijs var deleģēt trešām personām funkcijas, kas minētas 22. panta 5. punktā, tikai tad, ja:

a)

uzdevumi netiek deleģēti, lai izvairītos no šajā direktīvā noteiktajām prasībām;

b)

depozitārijs var pierādīt, ka deleģēšanai ir pamatots iemesls;

c)

depozitārijs maksimāli prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi ir izraudzījies un iecēlis trešo personu, kurai tas iecerējis deleģēt daļu no saviem uzdevumiem, un tas turpina maksimāli prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi periodiski pārbaudīt un regulāri uzraudzīt ikvienu trešo personu, kurai tas deleģējis daļu no saviem uzdevumiem, kā arī trešās personas īstenotos pasākumus saistībā ar tai deleģēto uzdevumu izpildi.

3.   Šīs direktīvas 22. panta 5. punktā minētās funkcijas depozitārijs var deleģēt trešai personai tikai tad, ja minētajai trešai personai deleģēto uzdevumu izpildes laikā vienmēr:

a)

ir struktūras un zināšanas, kas ir piemērotas un samērīgas ar tādu PVKIU vai pārvaldības sabiedrības, kas rīkojas PVKIU uzdevumā, aktīvu raksturu un sarežģītību, kam tie ir uzticēti;

b)

attiecībā uz šīs direktīvas 22. panta 5. punkta a) apakšpunktā minēto turēšanas uzdevumu izpildi piemēro:

i)

efektīvu prudenciālo regulējumu, tostarp minimālā kapitāla prasības un uzraudzību attiecīgajā jurisdikcijā;

ii)

periodiskas ārējās revīzijas, lai nodrošinātu, ka tās rīcībā ir finanšu instrumenti;

c)

depozitārija klientu aktīvi ir nošķirti no saviem pašas aktīviem un no depozitārija aktīviem tā, lai tos jebkurā brīdī varētu skaidri identificēt kā konkrēta depozitārija klientiem piederošus aktīvus;

d)

ir veikti visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka trešās personas maksātnespējas gadījumā PVKIU aktīvi, ko trešā persona pieņēmusi turēšanā, nav pieejami sadalei trešās personas kreditoru labā vai pārdošanai; un

e)

ir izpildīti vispārējie pienākumi un aizliegumi, kas noteikti 22. panta 2., 5. un 7. punktā un 25. pantā.

Neatkarīgi no pirmās daļas b) apakšpunkta i) punkta, ja trešās valsts tiesību aktos paredzēts, ka konkrētus finanšu instrumentus pieņem turēšanā vietējā vienība, un ja nav vietējo vienību, kas atbilst minētajā punktā noteiktajām deleģēšanas prasībām, depozitārijs var deleģēt savas funkcijas šādai vietējai vienībai vienīgi tiktāl, ciktāl tas paredzēts minētās trešās valsts tiesību aktos, un tikai tik ilgi, kamēr nav vietējo vienību, kas atbilst deleģēšanas prasībām, un tikai, ja:

a)

attiecīgā PVKIU ieguldītāji pirms ieguldījuma veikšanas ir pienācīgi informēti par to, ka šāda deleģēšana ir nepieciešama trešās valsts tiesību aktos noteikto juridisko ierobežojumu dēļ, par apstākļiem, kas pamato deleģēšanu, un par riskiem, kas saistīti ar šādu deleģēšanu;

b)

ieguldījumu sabiedrība vai pārvaldības sabiedrība PVKIU uzdevumā ir devusi norādījumus depozitārijam deleģēt šādu finanšu instrumentu turēšanu šādai vietējai vienībai.

Trešā persona savukārt var šīs funkcijas deleģēt tālāk tikai tad, ja ir ievērotas tās pašas prasības. Tādā gadījumā attiecīgajām personām 24. punkta 2. punktu piemēro mutatis mutandis.

4.   Šā panta nolūkos pakalpojumu sniegšanu, kā noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (23), izmantojot vērtspapīru norēķinu sistēmas, kas izraudzītas minētās direktīvas nolūkos vai līdzīgu pakalpojumu sniegšanai, izmantojot trešo valstu vērtspapīru norēķinu sistēmas, neuzskata par turēšanas funkciju deleģēšanu.

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).”;"

6)

direktīvas 23. pantu groza šādi:

a)

panta 2. līdz 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Depozitārijs ir:

a)

valsts centrālā banka;

b)

kredītiestāde, kurai atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES; vai

c)

cita juridiska persona, kuru kompetentā iestāde saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir pilnvarojusi veikt depozitārija darbības saskaņā ar šo direktīvu un kurai piemēro kapitāla pietiekamības prasības, kas ir ne mazākas par prasībām, kuras aprēķinātas atkarībā no izvēlētās pieejas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (24) 315. vai 317. pantu, un kuras pašas kapitāls ir ne mazāks par Direktīvas 2013/36/ES 28. panta 2. punktā minēto sākotnējā kapitāla apmēru.

Juridiskajai personai, kas minēta pirmās daļas c) apakšpunktā, piemēro prudenciālo regulējumu un pastāvīgu uzraudzību, un tā atbilst šādām minimālajām prasībām:

a)

tai ir infrastruktūra, kas nepieciešama, lai turētu finanšu instrumentus, kurus var reģistrēt finanšu instrumentu kontā, kas atvērts depozitārija reģistros;

b)

tā nosaka piemērotu politiku un procedūras, kas ir pietiekamas, lai nodrošinātu to, ka vienība, tostarp tās vadītāji un darbinieki, pilda savus pienākumus, kas paredzēti šajā direktīvā;

c)

tai ir atbilstīgas administratīvās un grāmatvedības procedūras, iekšējās kontroles mehānisms, efektīvas riska novērtēšanas procedūras un efektīvi informācijas apstrādes sistēmu kontroles un drošības pasākumi;

d)

tā pastāvīgi piemēro efektīvus organizatoriskus un administratīvus pasākumus, lai veiktu visas pamatotās darbības, kas paredzētas, lai novērstu interešu konfliktus;

e)

tā nodrošina visu savu pakalpojumu, darbību un darījumu uzskaiti, kas ir pietiekama, lai ļautu kompetentajai iestādei veikt savus uzraudzības pienākumus un izpildes darbības, kas paredzētas šajā direktīvā;

f)

tā veic pamatotas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu tās depozitārija funkciju nepārtrauktību un regularitāti, izmantojot atbilstošas un samērīgas sistēmas, resursus un procedūras, tostarp, lai veiktu depozitārija darbības;

g)

visiem tās vadības struktūras un augstākas vadības locekļiem vienmēr ir pietiekami laba reputācija, pietiekama kompetence, prasmes un pieredze;

h)

tās vadības struktūrai ir atbilstīgas kolektīvās zināšanas, iemaņas un pieredze, lai varētu izprast iestādes darbības, tostarp galvenos riskus;

i)

ikviens tās vadības struktūras un augstākas vadības loceklis darbojas godīgi un godprātīgi.

3.   Dalībvalstis nosaka, no kurām no 2. punkta pirmajā daļā minētajām iestāžu kategorijām var izraudzīties depozitāriju.

4.   Ieguldījumu sabiedrības vai pārvaldības sabiedrības, kas rīkojas to PVKIU uzdevumā, ko tās pārvalda, un kas pirms 2016. gada 18. marta iecēlušas par depozitāriju iestādi, kura neatbilst 2. punktā noteiktajām prasībām, ieceļ prasībām atbilstošu depozitāriju pirms 2018. gada 18. marta.

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).”;"

b)

panta 5. un 6. punktu svītro;

7)

direktīvas 24. pantu aizstāj ar šādu:

“24. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka depozitārijs ir atbildīgs PVKIU un PVKIU sertifikātu turētājiem par zaudējumu, ko radījis depozitārijs vai trešā persona, kurai deleģēta turēšanā pieņemto finanšu instrumentu turēšana saskaņā ar 22. panta 5. punkta a) apakšpunktu.

Turēšanā pieņemtā finanšu instrumenta zaudējuma gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka depozitārijs bez liekas kavēšanās atdod identiska tipa finanšu instrumentu vai attiecīgo summu PVKIU vai pārvaldības sabiedrībai, kas rīkojas PVKIU uzdevumā. Depozitārijs nav atbildīgs, ja tas var pierādīt, ka zaudējumi radušies ārēju apstākļu dēļ, kurus nav bijis iespējams kontrolēt un kuru sekas būtu bijušas neizbēgamas, neskatoties uz visiem saprātīgajiem centieniem panākt pretējo.

Dalībvalstis nodrošina, ka depozitārijs ir arī atbildīgs PVKIU un PVKIU ieguldītājiem par visiem citiem zaudējumiem, kas tiem radušies depozitārija nolaidības vai tīšas no šīs direktīvas izrietošo saistību pienācīgas neizpildes dēļ.

2.   Depozitārija atbildību, kas minēta 1. punktā, neietekmē nekāda deleģēšana, kā minēts 22.a pantā.

3.   Depozitārija atbildību, kas minēta 1. punktā, nevar izslēgt vai ierobežot ar nolīgumu.

4.   Neviens nolīgums, kas ir pretrunā 3. punktam, nav spēkā.

5.   PVKIU sertifikātu turētāji var ierosināt jautājumu par depozitārija atbildību tieši vai netieši, izmantojot pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību, ar noteikumu, ka tas nerada dubultu pārsūdzību vai nevienlīdzīgu attieksmi pret sertifikātu turētājiem.”;

8)

direktīvas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

1.   Neviena sabiedrība nevar vienlaikus darboties gan kā pārvaldības sabiedrība, gan kā depozitārijs. Neviena sabiedrība nevar vienlaikus darboties gan kā ieguldījumu sabiedrība, gan kā depozitārijs.

2.   Veicot to attiecīgās funkcijas, pārvaldības sabiedrība un depozitārijs rīkojas godīgi, taisnīgi, profesionāli, neatkarīgi un vienīgi PVKIU un PVKIU ieguldītāju interesēs. Veicot to attiecīgās funkcijas, pārvaldības sabiedrība un depozitārijs rīkojas godīgi, taisnīgi, profesionāli, neatkarīgi un vienīgi PVKIU ieguldītāju interesēs.

Attiecībā uz PVKIU vai pārvaldības sabiedrību, kas rīkojas PVKIU uzdevumā, depozitārijs neveic darbības, kas varētu radīt interešu konfliktu starp PVKIU, PVKIU ieguldītājiem, pārvaldības sabiedrību un pašu depozitāriju, izņemot gadījumus, kad depozitārijs ir funkcionāli un hierarhiski nošķīris depozitārija funkcijas no citiem saviem uzdevumiem, kas potenciāli varētu būt konfliktējoši, un iespējamie interešu konflikti tiek pareizi konstatēti, pārvaldīti un uzraudzīti, un par tiem tiek informēti PVKIU ieguldītāji.”;

9)

direktīvas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

1.   Tiesību akti vai kopējā fonda nolikums paredz pārvaldības sabiedrības un depozitārija maiņas nosacījumus un noteikumus, kas ļauj nodrošināt sertifikātu turētāju aizsardzību šādas maiņas gadījumā.

2.   Tiesību aktos vai ieguldījumu sabiedrības dibināšanas dokumentos paredz pārvaldības sabiedrības vai depozitārija maiņas nosacījumus un noteikumus, kas ļauj nodrošināt sertifikātu turētāju aizsardzību šādas maiņas gadījumā.”;

10)

iekļauj šādus pantus:

“26.a pants

Pēc kompetento iestāžu pieprasījuma depozitārijs nodrošina piekļuvi visai informācijai, kuru tas saņēmis, pildot savas pienākumus, un kura tā kompetentajām iestādēm vai PVKIU vai pārvaldības sabiedrības kompetentajām iestādēm varētu būt nepieciešama.

Ja PVKIU vai pārvaldības sabiedrības kompetentās iestādes atšķiras no depozitārija kompetentajām iestādēm, depozitārija kompetentās iestādes nekavējoties dalās ar saņemto informāciju ar PVKIU un pārvaldības sabiedrības kompetentajām iestādēm.

26.b pants

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 112.a pantu, precizējot:

a)

ziņas, kas iekļaujamas 22. panta 2. punktā minētajā rakstiskajā līgumā;

b)

nosacījumus depozitārija funkciju veikšanai saskaņā ar 22. panta 3., 4. un 5. punktu, tostarp:

i)

finanšu instrumenta veidus, kas jāietver depozitārija turēšanas pienākumu darbības jomā saskaņā ar 22. panta 5. punkta a) apakšpunktu;

ii)

nosacījumus, atbilstīgi kuriem depozitārijs var pildīt centrālajā depozitārijā reģistrēto finanšu instrumentu turēšanas pienākumus;

iii)

nosacījumus, atbilstīgi kuriem depozitārijs saskaņā ar 22. panta 5. punkta b) apakšpunktu glabā nominālā formā emitētus finanšu instrumentus, kurus reģistrējis emitents vai reģistrētājs;

c)

depozitārija uzticamības pārbaužu veikšanas pienākumu atbilstīgi 22.a panta 2. punkta c) apakšpunktam;

d)

nošķiršanas pienākumu atbilstīgi 22.a panta 3. punkta c) apakšpunktam;

e)

pasākumus, kas jāveic trešām personām atbilstīgi 22.a panta 3. punkta d) apakšpunktam;

f)

nosacījumus, saskaņā ar kuriem, un apstākļus, kuros turēšanā pieņemtos finanšu instrumentus uzskata par zaudētiem 24. panta nolūkā;

g)

kas jāsaprot ar ārējiem apstākļiem, kurus nav bijis iespējams kontrolēt un kuru sekas būtu bijušas neizbēgamas, neskatoties uz visiem saprātīgajiem centieniem panākt pretējo, kā noteikts 24. panta 1. punktā;

h)

nosacījumus 25. panta 2. punktā minētās neatkarīguma prasības izpildei.”;

11)

direktīvas 30. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ieguldījumu sabiedrībām, kuras nav izraudzījušās pārvaldības sabiedrību, kas pilnvarota saskaņā ar šo direktīvu, mutatis mutandis piemēro 13. līdz 14.b pantu.”;

12)

direktīvas V nodaļas 3. iedaļu svītro;

13)

direktīvas 69. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Prospektā iekļauj vai nu:

a)

informāciju par atjauninātu atlīdzības politiku, tostarp, bet ne tikai, aprakstu par to, kā tiek aprēķināta atlīdzība un pabalsti, un to personu identitāti, kuras atbildīgas par atlīdzības un pabalstu piešķiršanu, tostarp atlīdzības komitejas sastāvu, ja šāda komiteja pastāv; vai

b)

kopsavilkumu par atlīdzības politiku un paziņojumu par to, ka informācija par atjauninātu atlīdzības politiku, tostarp, bet ne tikai, aprakstu par to, kā tiek aprēķināta atlīdzība un pabalsti, un to personu identitāti, kuras atbildīgas par atlīdzības un pabalstu piešķiršanu, tostarp atlīdzības komitejas sastāvu, ja šāda komiteja pastāv, ir pieejama, izmantojot tīmekļa vietni – tostarp atsauci uz šo tīmekļa vietni –, un ka kopija papīra formātā būs pieejama pēc pieprasījuma bez maksas.”;

b)

panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Gada pārskatā iekļauj arī:

a)

kopējās atlīdzības summu par finanšu gadu, kas sadalīta nemainīgā un mainīgā atlīdzībā, kuru pārvaldības sabiedrība un ieguldījumu sabiedrība izmaksā saviem darbiniekiem, kā arī saņēmēju skaitu un attiecīgā gadījumā – jebkuru summu, ko PVKIU pats izmaksājis tieši, tostarp maksas par rezultātiem;

b)

atlīdzības kopsummu, iedalot to pēc darbinieku vai citu personāla locekļu kategorijām, kā minēts 14.a panta 3. punktā;

c)

aprakstu par to, kā tiek aprēķināta atlīdzība un pabalsti;

d)

14.b panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās pārskatīšanas rezultātu, tostarp izdarītos pārkāpumus;

e)

būtiskas izmaiņas pieņemtajā atlīdzības politikā.”;

14)

direktīvas 78. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

PVKIU un PVKIU kompetentās iestādes identifikācijas datus;”;

b)

panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

“Pamatinformācijā ieguldītajiem ietver arī paziņojumu par to, ka informācija par atjauninātu atlīdzības politiku, tostarp, bet ne tikai, aprakstu par to, kā tiek aprēķināta atlīdzība un pabalsti, un to personu identitāti, kuras atbildīgas par atlīdzības un pabalstu piešķiršanu, tostarp atlīdzības komitejas sastāvu, ja šāda komiteja pastāv, ir pieejama, izmantojot tīmekļa vietni – tostarp atsauci uz minēto tīmekļa vietni –, un ka kopija papīra formātā būs pieejama pēc pieprasījuma bez maksas.”;

15)

direktīvas 98. panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

pieprasīt:

i)

ciktāl to atļauj valsts tiesību akti, esošos telesakaru operatora rīcībā esošos datu plūsmas ierakstus, ja ir pamatotas aizdomas par pārkāpumu un ja šādi ieraksti var būt noderīgi, izmeklējot šīs direktīvas pārkāpumus;

ii)

esošos telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstus vai citus datu plūsmas ierakstus, kas ir to PVKIU, pārvaldības sabiedrību, ieguldījumu sabiedrību, depozitāriju vai citu vienību rīcībā, kuru darbību reglamentē šī direktīva;”;

16)

direktīvas 99. pantu aizstāj ar šādu:

“99. pants

1.   Neskarot 98. pantā minētās kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras un dalībvalstu tiesības paredzēt un noteikt kriminālsodus, dalībvalstis izstrādā noteikumus par administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, kas piemērojami uzņēmumiem un personām par to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu.

Ja dalībvalstis nolemj neizstrādāt noteikumus attiecībā uz administratīviem sodiem par pārkāpumiem, kuriem piemēro valsts krimināltiesības, tās informē Komisiju par attiecīgajām krimināltiesību normām.

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

Līdz 2016. gada 18. martam dalībvalstis dara Komisijai un EVTI zināmus tos normatīvos un administratīvos aktus, ar kuriem transponē šo pantu, tostarp visas attiecīgās krimināltiesību normas. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI par visiem tajos veiktiem turpmākiem grozījumiem.

2.   Ja dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu ir izvēlējušās paredzēt kriminālsodus par minētajā punktā norādītajiem pārkāpumiem, tās nodrošina, ka visi attiecīgie pasākumi tiek ieviesti tā, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras sadarbībai ar to jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm, lai saņemtu konkrētu informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai procedūrām, kuras sāktas attiecībā uz šīs direktīvas iespējamajiem pārkāpumiem, un lai izpildītu savus pienākumu šīs direktīvas nolūkos sadarboties savā starpā un ar EVTI, šo informāciju nodotu citām kompetentajām iestādēm un EVTI.

Kompetentās iestādes var sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm arī ar naudas sodu piedziņas nodrošināšanu saistītajos jautājumos.

3.   Kā daļu no šīs direktīvas darbības vispārējas pārskatīšanas Komisija ne vēlāk kā 2017. gada 18. septembrī pārskata administratīvo sodu un kriminālsodu piemērošanu un jo īpaši nepieciešamību saskaņot administratīvos sodus, kas noteikti par šajā direktīvā noteikto prasību neievērošanu.

4.   Kompetentā iestāde var atteikties atbildēt uz informācijas pieprasījumu vai lūgumu sadarboties ar izmeklēšanu tikai šādos ārkārtas apstākļos, proti, ja:

a)

attiecīgās informācijas sniegšana var nelabvēlīgi ietekmēt tās dalībvalsts drošību, kurai pieprasījums adresēts, jo īpaši cīņu pret terorismu un citiem smagiem noziegumiem;

b)

pieprasījuma ievērošana var nelabvēlīgi ietekmēt tās pašas veikto izmeklēšanu, izpildes pasākumus vai – attiecīgā gadījumā – kriminālizmeklēšanu;

c)

pirms pieprasījuma saņemšanas dalībvalsts iestādes jau ir sākušas tiesvedību saistībā ar tām pašām darbībām un pret tām pašām personām; vai

d)

pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī jau ir pasludināts galīgais spriedums attiecībā uz šādām personām un saistībā ar tām pašām darbībām.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad pienākumi attiecas uz PVKIU, pārvaldības sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām vai depozitārijiem, to valsts noteikumu pārkāpuma gadījumā, ar kuriem transponē šo direktīvu, var piemērot administratīvus sodus vai citus administratīvus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem vadības struktūras locekļiem un citām fiziskām personām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par pārkāpumu.

6.   Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina, ka visos 1. punktā minētajos gadījumos administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi, kurus var piemērot, ietver vismaz:

a)

publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

b)

rīkojumu, ar ko personai pieprasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

c)

PVKIU vai pārvaldības sabiedrības gadījumā – PVKIU vai pārvaldības sabiedrības atļaujas apturēšanu vai atsaukšanu;

d)

pagaidu vai par atkārtotiem nopietniem pārkāpumiem pastāvīgu aizliegumu pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai pie atbildības sauktai fiziskai personai veikt savas vadības funkcijas minētajās vai citās šādās sabiedrībās;

e)

juridiskas personas gadījumā – maksimālos administratīvos naudas sodus vismaz EUR 5 000 000 apmērā vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, atbilstošu summu valsts valūtā 2014. gada 17. septembrī vai 10 % no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunāko pieejamo pārskatu, ko apstiprinājusi vadības struktūra; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (25), – attiecīgais gada kopējais apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai attiecīgais ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem grāmatvedības jomā saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūra;

f)

fiziskas personas gadījumā – maksimālos administratīvos naudas sodus vismaz EUR 5 000 000 apmērā vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, atbilstošu summu valsts valūtā 2014. gada 17. septembrī;

g)

kā alternatīvu e) un f) apakšpunktam – maksimālos administratīvos naudas sodus vismaz ekonomiskā ieguvuma, kas izriet no pārkāpuma, ja to var noteikt, dubulta apjoma apmērā, pat ja tas pārsniedz e) un f) apakšpunktā minēto maksimālo apmēru.

7.   Dalībvalstis var pilnvarot kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem ieviest sankciju veidus papildus tiem, kas minēti 6. punktā, vai noteikt naudas sodus, kuru apmērs pārsniedz 6. punkta e), f) un g) apakšpunktā minētos apmērus.

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).”;"

17)

iekļauj šādus pantus:

“99.a pants

Dalībvalstis nodrošina, lai to normatīvie vai administratīvie akti, ar kuriem transponē šo direktīvu, paredzētu sankcijas jo īpaši šādos gadījumos:

a)

PVKIU veic darbību, neiegūstot atļauju, tādējādi pārkāpjot 5. pantu;

b)

pārvaldības sabiedrības darījumdarbība tiek veikta bez iepriekšējas atļaujas iegūšanas, tādējādi pārkāpjot 6. pantu;

c)

ieguldījumu sabiedrības darījumdarbība tiek veikta bez iepriekšējas atļaujas iegūšanas, tādējādi pārkāpjot 27. pantu;

d)

būtiska līdzdalība pārvaldības sabiedrībā ir iegūta, tieši vai netieši, vai šāda būtiska līdzdalība pārvaldības sabiedrībā ir palielinājusies tā, ka tai piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniedz vai pārsniedz 20 %, 30 % vai 50 %, vai arī tā, ka pārvaldības sabiedrība kļūst par meitasuzņēmumu (“plānotā līdzdalības iegūšana”), rakstiski nepaziņojot tās pārvaldības sabiedrības kompetentajām iestādēm, kurā ieguvējs vēlas iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību, tādējādi pārkāpjot 11. panta 1. punktu;

e)

būtiska līdzdalība pārvaldības sabiedrībā tiek likvidēta, tieši vai netieši, vai samazināta tā, ka tās īpašumā esošo balsstiesību vai kapitāla daļa samazinātos līdz 20 %, 30 % vai 50 %, vai arī tā, ka pārvaldības sabiedrība pārstātu būt par meitasuzņēmumu, rakstiski nepaziņojot kompetentajām iestādēm, tādējādi pārkāpjot 11. panta 1. punktu;

f)

pārvaldības sabiedrība ir saņēmusi atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus, tādējādi pārkāpjot 7. panta 5. punkta b) apakšpunktu;

g)

ieguldījumu sabiedrība ir saņēmusi atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus, tādējādi pārkāpjot 29. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

h)

pārvaldības sabiedrība, līdzko uzzina par iegūšanu vai atsavināšanu, kas izraisa līdzdalības palielināšanos vai samazināšanos, pārkāpjot kādu no Direktīvas 2014/65/ES 11. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, neinformē kompetentās iestādes par šīs līdzdalības iegūšanu vai atsavināšanu, tādējādi pārkāpjot šīs direktīvas 11. panta 1. punktu;

i)

pārvaldības sabiedrība vismaz reizi gadā neinformē kompetento iestādi par to akcionāru un dalībnieku vārdiem un uzvārdiem, kuriem ir būtiska līdzdalība, un šādas līdzdalības lielumu, tādējādi pārkāpjot 11. panta 1. punktu;

j)

pārvaldības sabiedrība neveic procedūras un pasākumus, kas noteikti saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

k)

pārvaldības sabiedrība neizpilda struktūras un organizatoriskas prasības, kas noteiktas saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

l)

ieguldījumu sabiedrība neveic procedūras un pasākumus, kas noteikti saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē 31. pantu;

m)

pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība neizpilda prasības, kas saistītas ar tās funkciju deleģēšanu trešām personām un kas noteiktas saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē 13. un 30. pantu;

n)

pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība neievēro rīcības noteikumus, kas noteikti saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē 14. un 30. pantu;

o)

depozitārijs neizpilda savus uzdevumus, kas noteikti saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē 22. panta 3. līdz 7. punktu;

p)

ieguldījumu sabiedrība vai – attiecībā uz katru tās pārvaldīto kopīgo fondu – pārvaldības sabiedrība atkārtoti nepilda pienākumus attiecībā uz PVKIU ieguldījumu politiku, ko paredz valsts noteikumi, ar kuriem transponē VII nodaļu;

q)

pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība neizmanto riska pārvaldības procesu vai ārpusbiržas atvasināto instrumentu vērtības precīza un neatkarīga novērtējuma procesu, ko paredz valsts noteikumi, ar ko transponē 51. panta 1. punktu;

r)

ieguldījumu sabiedrība vai – attiecībā uz katru tās pārvaldīto kopīgo fondu – pārvaldības sabiedrība atkārtoti nepilda pienākumus attiecībā uz ieguldītājiem sniedzamo informāciju, ko paredz valsts noteikumi, ar kuriem transponē 68. līdz 82. pantu;

s)

pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība, kas tirgo tās pārvaldītā PVKIU sertifikātus dalībvalstī, kas nav PVKIU piederības dalībvalsts, nepilda paziņošanas prasības, kas noteiktas 93. panta 1. punktā.

99.b pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicētu jebkuru nepārsūdzamu lēmumu, ar kuru piemēro administratīvu sodu vai pasākumu par to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, pēc tam, kad persona, kurai sods vai pasākums piemērots, ir informēta par minēto lēmumu. Publikācijā ietver vismaz informāciju par pārkāpuma veidu un raksturu un atbildīgo personu identitāti. Minētais pienākums neattiecas uz lēmumiem, ar ko nosaka pasākumus, kuriem piemīt izmeklēšanas raksturs.

Tomēr, ja kompetentās iestādes uzskata, ka juridisko personu identitātes vai fizisko personu datu publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, ko veic saistībā ar šādas datu publicēšanas samērīgumu, vai ja šāda publicēšana nopietni apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai patlaban notiekošu izmeklēšanu, dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes:

a)

aizkavē soda vai pasākuma publicēšanu, līdz nepublicēšanas iemesli beidz pastāvēt; vai

b)

publicē lēmumu piemērot sodu vai pasākumu anonīmi un tādā veidā, kas atbilst valsts tiesību aktiem, ja šāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību; vai

c)

nepublicē lēmumu, ar kuru piemēro sodu vai pasākumu, ja a) un b) apakšpunktā noteiktie risinājumi tiek uzskatīti par nepietiekamiem, lai nodrošinātu:

i)

to, ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte;

ii)

šādu lēmumu publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kurus uzskata par mazāk nozīmīgiem.

Gadījumā, kad tiek pieņemts lēmums publicēt sodu vai pasākumu anonīmi, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz saprātīgu laikposmu, ja ir paredzams, ka šajā laikposmā anonīmas publikācijas iemesli beigs pastāvēt.

2.   Kompetentās iestādes informē EVTI par visiem administratīviem sodiem, kas piemēroti, bet par kuriem informācija nav publicēta atbilstīgi 1. punkta otrās daļas c) apakšpunktam, tostarp arī informācija par jebkādu ar konkrētu sodu saistītu pārsūdzību un šādas pārsūdzības iznākumu. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un galīgo spriedumu par ikvienu piemēroto kriminālsodu un iesniedz to EVTI. EVTI uztur centrālu datubāzi par sodiem, kuri tai darīti zināmi vienīgi nolūkā veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Minētā datubāze ir pieejama tikai kompetentajām iestādēm, un to atjaunina, pamatojoties uz kompetento iestāžu sniegto informāciju.

3.   Ja lēmumu par soda vai pasākuma piemērošanu var pārsūdzēt attiecīgajā tiesu vai citā iestādē, kompetentās iestādes arī nekavējoties savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē iepriekšēju lēmumu par soda vai pasākuma piemērošanu.

4.   Kompetentās iestādes nodrošina, lai jebkura publikācija, kas veikta saskaņā ar šo pantu, būtu pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Personas datus, kas iekļauti publikācijā, kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē saglabā tikai tik ilgu laikposmu, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

99.c pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu vai pasākumu veidu un administratīvo naudas sodu līmeni, kompetentās iestādes nodrošina, lai tie būtu iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:

a)

pārkāpuma nopietnību un ilgumu;

b)

par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;

c)

par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo situāciju, uz ko norāda, piemēram, juridiskās personas gadījumā – tās kopējais apgrozījums vai fiziskās personas gadījumā – tās gada ienākumi;

d)

par pārkāpumu atbildīgās personas ieguvumu vai novērsto zaudējumu, kā arī citām personām nodarītā kaitējuma un – attiecīgā gadījumā – kaitējuma tirgus darbībai vai ekonomikai kopumā, ja tos var noteikt, apmēru;

e)

cik lielā mērā par pārkāpumu atbildīgā persona sadarbojas ar kompetento iestādi;

f)

par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekš pieļautos pārkāpumus;

g)

pasākumus, ko pēc pārkāpuma veikusi par pārkāpumu atbildīgā persona, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.

2.   Īstenojot savas pilnvaras piemērot sodus saskaņā ar 99. pantu, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka to uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kā arī administratīvie sodi dod rezultātus saskaņā ar šīs direktīvas mērķiem. Tās arī koordinē savas darbības, lai izvairītos no iespējamas dublēšanās un pārklāšanās, piemērojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kā arī administratīvus sodus un pasākumus pārrobežu gadījumos saskaņā ar 101. pantu.

99.d pants

1.   Dalībvalstis izveido efektīvus un uzticamus mehānismus, lai veicinātu ziņošanu kompetentajām iestādēm par tādu valsts noteikumu iespējamiem vai faktiskajiem pārkāpumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, tostarp drošus saziņas kanālus ziņošanai par šādiem pārkāpumiem.

2.   Mehānismos, kas minēti 1. punktā, ietilpst vismaz:

a)

konkrētas procedūras ziņojumu par pārkāpumiem saņemšanai un turpmākai rīcībai;

b)

to ieguldījumu sabiedrību, pārvaldības sabiedrību un depozitāriju darbinieku pienācīga aizsardzība, kuri ziņo par minētajās vienībās izdarītiem pārkāpumiem vismaz saistībā ar atriebību, diskrimināciju un cita veida netaisnīgu attieksmi;

c)

personas, kura ziņo par pārkāpumiem, un fiziskas personas, par kuru ir aizdomas, ka tā ir atbildīga par pārkāpumu, personas datu aizsardzība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (26);

d)

skaidri noteikumi, ar kuriem nodrošina, ka tās personas konfidencialitāte, kura ziņo par pārkāpumiem, tiek garantēta visos gadījumos, ja vien valsts tiesību akti neparedz izpaušanu saistībā ar turpmāku izmeklēšanu vai vēlāku tiesvedību.

3.   EVTI nodrošina vienu vai vairākus drošus saziņas kanālus ziņošanai par valsts noteikumu, ar kuriem transponē šo direktīvu, pārkāpumiem. EVTI nodrošina, lai minētie saziņas kanāli atbilstu 2. punkta a) līdz d) apakšpunktam.

4.   Dalībvalstis nodrošina, lai 1. un 3. punktā minētā ieguldījumu sabiedrību, pārvaldības sabiedrību un depozitāriju darbinieku ziņošana netiktu uzskatīta par tādu ierobežojumu pārkāpumu, kas ar līgumu vai ar jebkādu normatīvu vai administratīvu aktu paredzēti attiecībā uz informācijas izpaušanu, un neuzliek personai, kas ziņo, nekādu atbildību saistībā ar šādu ziņošanu.

5.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrībām, pārvaldības sabiedrībām un depozitārijiem būtu izstrādātas atbilstīgas procedūras, kas ļautu to darbiniekiem, izmantojot speciālu, neatkarīgu un autonomu ziņošanas kanālu iestādes iekšienē, ziņot par pārkāpumiem.

99.e pants

1.   Kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EVTI apkopotu informāciju par visiem sodiem un pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 99. pantu. EVTI minēto informāciju publicē gada ziņojumā.

2.   Ja kompetentā iestāde ir publicējusi informāciju par administratīvajiem sodiem vai pasākumiem, tā vienlaikus par minētajiem administratīvajiem sodiem vai pasākumiem ziņo arī EVTI. Ja publicēts sods vai pasākums attiecas uz pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību, EVTI pievieno atsauci uz publicēto sodu vai pasākumu pārvaldības sabiedrību sarakstā, ko publicē saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

3.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu informācijas nosūtīšanas procedūras un veidlapas, kas minētas šajā pantā.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 18. septembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).”;"

18)

iekļauj šādu pantu:

“104.a pants

1.   Dalībvalstis saskaņā ar šo direktīvu izmantoto personas datu apstrādei dalībvalstīs piemēro Direktīvu 95/46/EK.

2.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (27) attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic EVTI saskaņā ar šo direktīvu.

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).”;"

19)

direktīvas 12. panta 3. punktā, 14. panta 2. punktā, 43. panta 5. punktā, 51. panta 4. punktā, 60. panta 6. punktā, 61. panta 3. punktā, 62. panta 4. punktā, 64. panta 4. punktā, 75. panta 4. punktā, 78. panta 7. punktā, 81. panta 2. punktā, 95. panta 1. punktā un 111. pantā vārdus: “saskaņā ar 112. panta 2., 3. un 4. punktu, un atbilstīgi 112.a un 112.b panta nosacījumiem” aizstāj ar vārdiem: “saskaņā ar 112.a pantu”;

20)

direktīvas 50.a pantā vārdus: “saskaņā ar 112.a pantu, un ievērojot 112.b un 112.c panta nosacījumus” aizstāj ar vārdiem: “saskaņā ar 112.a pantu”;

21)

direktīvas 52. panta 4. punkta trešajā daļā atsauci uz “112. panta 1. punktā” aizstāj ar atsauci uz “112. pantā”;

22)

direktīvas 112. pantu aizstāj ar šādu:

“112. pants

Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK (28).

(28)  Komisijas Lēmums 2001/528/EK (2001. gada 6. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).”;"

23)

direktīvas 112.a pantu aizstāj ar šādu:

“112.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 12., 14., 43., 60., 61., 62., 64., 75., 78., 81., 95. un 111. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2011. gada 4. janvāra.

Pilnvaras pieņemt 26.b pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2014. gada 17. septembra.

Pilnvaras pieņemt 50.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2011. gada 21. jūlija.

Pilnvaras pieņemt 51. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2013. gada 20. jūnija.

Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais sešus mēnešus pirms četru gadu laikposmu beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarināšanu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12., 14., 26.b, 43., 50.a, 51., 60., 61., 62., 64., 75., 78., 81., 95. un 111. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 12., 14., 26.b, 43., 50.a, 51., 60., 61., 62., 64., 75., 78., 81., 95. un 111. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.”;

24)

direktīvas 112.b pantu svītro;

25)

I pielikuma A saraksta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Ziņas par depozitāriju:

2.1.

PVKIU depozitārija identitāte un apraksts par tā pienākumiem un interešu konfliktiem, kas var rasties.

2.2.

Depozitārija deleģēto glabāšanas funkciju apraksts, saraksts ar personām, kurām deleģētas un tālāk deleģētas funkcijas, un jebkādi interešu konflikti, kas var rasties no šādas deleģēšanas.

2.3.

Paziņojums par to, ka atjaunināta informācija attiecībā uz 2.1. un 2.2. punktu tiks darīta pieejama ieguldītājiem pēc pieprasījuma.”

2. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais 2016. gada 18. martā pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstu.

Dalībvalstis šā punkta pirmajā daļā minētos normatīvos un administratīvos aktus piemēro no 2016. gada 18. marta. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 23. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

S. GOZI


(1)  OV C 96, 4.4.2013., 18. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 23. jūlija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(4)  Komisijas Ieteikums 2009/384/EK (2009. gada 30. aprīlis) par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 120, 15.5.2009., 22. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Direktīva 2006/73/EK (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(14)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(16)  OV C 100, 6.4.2013., 12. lpp.


Augša