Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32014L0090

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES ( 2014. gada 23. jūlijs ) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 257, 28.8.2014., 146./185. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Jaunākā konsolidētā versija: 17/09/2014

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/90/oj

28.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/146


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/90/ES

(2014. gada 23. jūlijs)

par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Kuģošana notiek pasaules mērogā, tāpēc Savienībai ir jāpiemēro un jāatbalsta starptautiskais regulējums kuģošanas drošības jomā. Starptautiskajās kuģošanas drošības konvencijās ir prasīts, lai karoga valstis nodrošinātu to, ka uz kuģiem esošais aprīkojums atbilst konkrētām drošības prasībām attiecībā uz projektēšanu, būvniecību un veiktspēju, un izdotu attiecīgos sertifikātus. Šajā nolūkā Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) un starptautiskās un Eiropas standartizācijas iestādes ir izstrādājušas detalizētus veiktspējas un testēšanas standartus, ko piemēro konkrētiem kuģu aprīkojuma tipiem.

(2)

Starptautiskajos instrumentos karoga valsts administrācijām ir atvēlēta ievērojama rīcības brīvība. Saskaņošanas trūkuma dēļ produkti, kurus valsts kompetentās iestādes ir sertificējušas kā minētajām konvencijām un standartiem atbilstīgus, nodrošina atšķirīgu drošības pakāpi; tādējādi tiek ietekmēta iekšējā tirgus netraucēta darbība, jo dalībvalstīm ir grūti pieņemt, ka to karoga kuģi bez turpmākas verificēšanas tiek aprīkoti ar citas dalībvalsts sertificētu aprīkojumu.

(3)

Saskaņošana Savienības līmenī atrisina šīs problēmas. Tāpēc Padomes Direktīvā 96/98/EK (3) tika noteikti vienoti noteikumi, lai ar skaidri noteiktu prasību kopumu un ar vienādām sertifikācijas procedūrām novērstu atšķirības starptautisko standartu īstenošanā.

(4)

Ir dažādi citi Savienības tiesību instrumenti, kuros noteiktas prasības un nosacījumi, lai inter alia nodrošinātu preču brīvu apriti iekšējā tirgū vai sasniegtu ar vidi saistītus mērķus, attiecībā uz konkrētiem produktiem, kuri pēc būtības ir līdzīgi aprīkojumam, ko izmanto uz kuģiem, bet kuri neatbilst starptautiskajiem standartiem – kas var ievērojami atšķirties no Savienības iekšējiem tiesību aktiem un nemitīgi attīstās. Tāpēc dalībvalstis nevar sertificēt minētos produktus saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām kuģošanas drošības konvencijām. Tāpēc uz aprīkojumu, kas paredzēts ES kuģu aprīkošanai saskaņā ar starptautiskiem drošības standartiem, būtu jāattiecas tikai šai direktīvai, kura jebkurā gadījumā būtu jāuzskata par lex specialis; turklāt būtu jāizveido īpašs marķējums, lai norādītu, ka aprīkojums, uz kura ir uzlikta attiecīgā zīme, atbilst prasībām, kas noteiktas attiecīgajās starptautiskajās konvencijās un instrumentos, kuri stājušies spēkā.

(5)

Ar starptautiskajiem instrumentiem tiek noteikti detalizēti veiktspējas un testēšanas standarti, ko piemēro kuģu aprīkojumam, kā arī dažkārt tiek atļauti pasākumi, kas novirzās no noteiktajām prasībām, bet kuri konkrētos apstākļos ir piemēroti, lai izpildītu minēto prasību mērķus. Ar 1974. gada Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) tiek atļauti alternatīvi projekti un pasākumi, ko varētu piemērot atsevišķas dalībvalstis, par darbībām atbildību uzņemoties pašas.

(6)

Direktīvas 96/98/EK īstenošanā gūtā pieredze ir apliecinājusi, ka ir nepieciešams veikt papildu pasākumus, lai stiprinātu minētās direktīvas īstenošanas un izpildes mehānismus un vienkāršotu regulatīvo vidi, vienlaikus garantējot SJO prasību saskaņotu piemērošanu un īstenošanu visā Savienībā.

(7)

Tāpēc būtu jānosaka prasības, ar kurām panākama kuģu aprīkojuma atbilstība drošības standartiem, kas noteikti piemērojamajos starptautiskajos instrumentos, tostarp attiecīgi testēšanas standarti, lai nodrošinātu to, ka minētajām prasībām atbilstīgu aprīkojumu var netraucēti izplatīt iekšējā tirgū un ar to var aprīkot jebkuras dalībvalsts karoga kuģus.

(8)

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci kuģu aprīkojuma izstrādes jomā, būtu jāpieliek visas pūles nolūkā sekmēt atklātu standartu izmantošanu ar mērķi padarīt tos pieejamus vai nu par brīvu, vai par nominālu maksu un atļaut visiem tos kopēt, izplatīt un izmantot bez maksas vai par nominālu maksu.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (4) ir noteikti kopēji principi un atsauces noteikumi, kas piemērojami visos nozaru tiesību aktos, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu minēto tiesību aktu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Ar minēto lēmumu ir izveidota vispārēja horizontāla sistēma turpmākiem tiesību aktiem, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus, un tas ir spēkā esošo tiesību aktu atsauces dokuments. Minētā vispārējā sistēma sniedz piemērotus risinājumus problēmām, kas konstatētas Direktīvas 96/98/EK īstenošanā. Tāpēc šajā direktīvā jāiestrādā Lēmuma Nr. 768/2008/EK definīcijas un atsauces noteikumi, veicot pielāgojumus, kas vajadzīgi kuģu aprīkojuma nozares specifikas dēļ.

(10)

Lai tirgus uzraudzības iestādēm papildus nodrošinātu specifiskus līdzekļus, kas tām atvieglo veikt uzdevumus, ar laiku stūres rata zīmi varētu papildināt vai aizstāt elektronisks marķējums.

(11)

Uzņēmēju pienākumi būtu jānosaka tādā veidā, kas ir samērīgs un nav diskriminējošs attiecībā pret tiem uzņēmējiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, ņemot vērā to, ka ievērojama daļa kuģu aprīkojuma, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, iespējams, nekad netiks importēta un izplatīta dalībvalstu teritorijā.

(12)

Ņemot vērā to, ka kuģus aprīko kuģu būves vai remonta laikā un tas notiek jebkur pasaulē, tirgus uzraudzība ir īpaši sarežģīta un robežkontroles to nevar faktiski atbalstīt. Tādēļ būtu nepieciešams skaidri precizēt, kurus pienākumus Savienībā veic dalībvalstis, kurus – uzņēmēji. Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka viņu karoga kuģi tiek aprīkoti vienīgi ar atbilstīgu aprīkojumu un ka šis pienākums tiek pildīts, karoga valsts administrācijai izdodot, apstiprinot vai atjaunojot šādu kuģu sertifikātus saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kā arī dalībvalstīm ievērojot valsts tirgus uzraudzības kārtību, kas ir spēkā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 (5) III nodaļā izklāstīto tirgus uzraudzības regulējumu. Dalībvalstis šo pienākumu veikšanā vajadzētu atbalstīt ar informācijas sistēmām, kuras Komisija dara pieejamas, lai varētu veikt novērtēšanu, paziņošanu un uzraudzību attiecībā uz struktūrām, kuras ir pilnvarotas veikt atbilstības novērtēšanas uzdevumus, apmainīties ar informāciju par apstiprināto kuģu aprīkojumu, anulētajiem vai noraidītajiem pieteikumiem un aprīkojuma neatbilstību.

(13)

Pirmkārt, tam, ka ražotājs vai attiecīgos gadījumos importētājs uz kuģu aprīkojuma uzliek stūres rata zīmi, vajadzētu būt garantijai, ka saskaņā ar šajā direktīvā tiem noteiktajiem pienākumiem šis aprīkojums ir atbilstīgs un to var laist tirgū ES kuģu aprīkošanas nolūkā. Tāpēc ir nepieciešami zināmi noteikumi, lai stūres rata zīme pēc tās uzlikšanas nozīmētu drošu izmantošanu un piemērojamību arī turpmāk un lai valsts tirgus uzraudzības iestādes varētu efektīvi pildīt savu uzdevumu. Ražotājam vai attiecīgos gadījumos importētājam vai izplatītājam vajadzētu būt pienākumam kompetentajām iestādēm sniegt pilnīgu un patiesu informāciju par aprīkojumu, uz kura tas liek stūres rata zīmi, lai nodrošinātu, ka kuģu aprīkojums joprojām ir drošs. Ražotāja pienākumam vajadzētu būt sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm, tostarp saistībā ar standartiem, kurus tas ir ievērojis aprīkojuma ražošanā un sertificēšanā, un turklāt tam būtu jānodrošina rūpīga attieksme attiecībā uz kuģu aprīkojumu, ko tas laiž tirgū. Šādā sakarā ražotājam, kas atrodas ārpus Savienības, vajadzētu iecelt pilnvarotu pārstāvi, lai nodrošinātu sadarbību ar kompetentajām valsts iestādēm.

(14)

Atbilstību starptautiskiem testēšanas standartiem vislabāk varētu pierādīt, izmantojot atbilstības novērtēšanas procedūras, piemēram, tādas kā noteiktas Lēmumā Nr. 768/2008/EK. Tomēr ražotājiem būtu jādara pieejamas tikai tās atbilstības novērtēšanas procedūras, kas atbilst starptautisko instrumentu prasībām.

(15)

Lai, pārbaudot aizdomas par neatbilstību, nodrošinātu taisnīgu un efektīvu procedūru, dalībvalstis būtu jāmudina veikt visus pasākumus, kas nodrošina apdraudējumu visaptverošu un objektīvu novērtēšanu; ja, pēc Komisijas domām, šis nosacījums ir izpildīts, tai nebūtu minētais novērtējums jāatkārto, kad tā pārskata ierobežojošos pasākumus, ko dalībvalstis pieņēmušas attiecībā uz neatbilstīgo aprīkojumu.

(16)

Veicot izmeklēšanas pienākumus saistībā ar paziņotajām struktūrām, Komisijai, cik vien iespējams, vajadzētu dalībvalstis pastāvīgi informēt un vajadzētu sadarboties ar tām, pienācīgi ņemot vērā tās neatkarību.

(17)

Ja kādas dalībvalsts uzraudzības iestādes uzskata, ka kuģu aprīkojums, uz kuru attiecas šī direktīva, var radīt apdraudējumu kuģošanas drošībai, veselībai vai videi, tām būtu jāveic attiecīgā aprīkojuma novērtēšana vai testēšana. Ja apdraudējums tiek konstatēts, dalībvalstij būtu jāaicina attiecīgais uzņēmējs veikt vajadzīgos koriģējošos pasākumus vai pat attiecīgo aprīkojumu izņemt no tirgus vai atsaukt.

(18)

Ārkārtas apstākļos būtu jāatļauj izmantot kuģu aprīkojumu, uz kura nav stūres rata zīmes, īpaši tad, ja kuģim, atrodoties ostā vai ostas iekārtā ārpus Savienības, nav iespējams iegūt aprīkojumu, uz kura ir stūres rata zīme, vai ja aprīkojums, uz kura ir stūres rata zīme, nav pieejams tirgū.

(19)

Ir arī jānodrošina, lai šīs direktīvas mērķus netraucētu sasniegt tas, ka trūkst starptautisku standartu vai ka esošajos standartos, tostarp testēšanas standartos, attiecībā uz konkrētām kuģu aprīkojuma vienībām, uz kurām attiecas šīs direktīvas darbības joma, ir nopietni trūkumi vai kļūdas. Ir arī jāapzina tās konkrētās kuģu aprīkojuma vienības, kuru elektroniska marķēšana varētu dot labumu. Turklāt tad, kad kļūst pieejami jauni standarti, ir nepieciešams atjaunināt nebūtisku šīs direktīvas elementu, proti, atsauces uz standartiem, kas minēti III pielikumā. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai zināmos apstākļos un pagaidu kārtībā pieņemtu saskaņotas tehniskās specifikācijas un testēšanas standartus un lai grozītu minētās atsauces. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(20)

Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, iekšējā tirgū starptautiskie instrumenti būtu jāīsteno vienādi. Tāpēc ir nepieciešams attiecībā uz katru kuģu aprīkojuma vienību, kam saskaņā ar starptautiskajām konvencijām ir vajadzīgs karoga valsts apstiprinājums, skaidri un laikus apzināt projektēšanas, būvniecības un veiktspējas prasības, kā arī saistītos testēšanas standartus, kas minētajam aprīkojumam noteikti starptautiskajos instrumentos, un pieņemt kopējus kritērijus un procedūras, tostarp termiņus, saskaņā ar kuriem paziņotās struktūras, dalībvalstu iestādes un uzņēmēji, tostarp visi uzņēmēji, kas ir atbildīgi par ES kuģu aprīkošanu, īsteno minētās prasības un standartus. Vienlaikus ir jānodrošina, lai šīs direktīvas mērķu sasniegšanu netraucētu nepilnības piemērojamajās tehniskajās specifikācijās un testēšanas standartos vai gadījumi, kad SJO nav sagatavojusi attiecīgus standartus kuģu aprīkojumam, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(21)

Starptautiski instrumenti, izņemot testēšanas standartus, būtu automātiski jāpiemēro šo instrumentu aktuālajā redakcijā. Lai mazinātu risku, ka jaunu testēšanas standartu iekļaušana Savienības tiesību aktos Savienības flotei un uzņēmējiem rada nesamērīgas grūtības, no skaidrības un juridiskās noteiktības viedokļa šādiem jauniem testēšanas standartiem vajadzētu nevis stāties spēkā automātiski, bet gan drīzāk Komisijai tie būtu skaidri jānorāda.

(22)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6).

(23)

Lai veicinātu saskaņotu, ātru un vienkāršu šīs direktīvas īstenošanu, saskaņā ar šo direktīvu pieņemtiem īstenošanas aktiem vajadzētu būt Komisijas regulām.

(24)

Šajā direktīvā minētā komiteja atbilstīgi iedibinātajai praksei var dot noderīgu ieguldījumu, izskatot jautājumus, kas ir saistīti ar šīs direktīvas piemērošanu un kurus izvirza vai nu šīs komitejas priekšsēdētājs, vai arī kādas dalībvalsts pārstāvis saskaņā ar komitejas reglamentu.

(25)

Tad, kad saistībā ar šo direktīvu, piemēram, Komisijas ekspertu grupā, tiek izskatīti jautājumi, kas neskar tās īstenošanu vai tās neievērošanu, Eiropas Parlamentam saskaņā ar pašreizējo praksi būtu jāsaņem pilnībā visa informācija un dokumentācija un attiecīgā gadījumā uzaicinājums piedalīties sanāksmēs.

(26)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (7) Eiropas Jūras drošības aģentūra palīdz Komisijai faktiski īstenot attiecīgos saistošos Savienības tiesību aktus un pildīt uzdevumus, kas tajos uzticēti Komisijai.

(27)

Kompetentajām iestādēm un visiem uzņēmējiem būtu jāpieliek visas iespējamās pūles, lai, ievērojot starptautisko praksi, veicinātu rakstisku saziņu ar mērķi rast kopējus saziņas līdzekļus.

(28)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, pastiprināt drošību jūrā un novērst jūras piesārņošanu, vienādi piemērojot attiecīgos starptautiskos instrumentus, kuri attiecas uz aprīkojumu, kas paredzēts kuģu aprīkošanai, un nodrošināt šāda aprīkojuma brīvu apriti Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka darbības mēroga dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(29)

Pasākumi, kas jāpieņem, ievieš būtiskas izmaiņas Direktīvas 96/98/EK noteikumos, un tādēļ minētā direktīva skaidrības labad būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo direktīvu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1.   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis

Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot drošību jūrā un novērst jūras piesārņošanu, vienādi piemērojot attiecīgos starptautiskos instrumentus, kuri attiecas uz kuģu aprīkojumu, kas paredzēts ES kuģu aprīkošanai, un nodrošināt šāda aprīkojuma brīvu apriti Savienībā.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“kuģu aprīkojums” ir aprīkojums, kas saskaņā ar 3. pantu ietilpst šīs direktīvas darbības jomā;

2)

“ES kuģis” ir kuģis, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu un uz kuru attiecas starptautiskās konvencijas;

3)

“starptautiskās konvencijas” ir turpmāk uzskaitītās konvencijas un to obligāti piemērojamie protokoli un kodeksi, kuri pieņemti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) aizgādībā, kuri ir stājušies spēkā un kuros noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz karoga valsts apstiprinājumu aprīkojumam, kas paredzēts kuģu aprīkošanai:

1972. gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (Colreg),

1973. gada Starptautiskā konvencija par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu (Marpol),

1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (Solas);

4)

“testēšanas standarti” ir kuģu aprīkojuma testēšanas standarti, kurus noteikusi:

Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO),

Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO),

Starptautiskā Elektrotehnikas komisija (IEC),

Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN),

Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (Cenelec),

Starptautiskā Telesakaru savienība (ITU),

Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI),

Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu un 27. panta 6. punktu,

regulatīvās iestādes, kas atzītas savstarpējās atzīšanas nolīgumos, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse;

5)

“starptautiskie instrumenti” ir starptautiskās konvencijas un SJO rezolūcijas un cirkulāri, ar kuriem to aktuālajā redakcijā tiek īstenotas šīs konvencijas, un testēšanas standarti;

6)

“stūres rata zīme” ir simbols, kas minēts 9. pantā un attēlots I pielikumā, vai attiecīgā gadījumā elektronisks marķējums, kurš minēts 11. pantā;

7)

“paziņotā struktūra” ir organizācija, ko dalībvalsts kompetentā administrācija norīkojusi saskaņā ar 17. pantu;

8)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē komerciālas darbības gaitā par samaksu vai par brīvu piegādāt kuģu aprīkojumu Savienības tirgū;

9)

“laist tirgū” nozīmē kuģu aprīkojumu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

10)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kuģu aprīkojumu vai liek projektēt vai ražot kuģu aprīkojumu, un tirgo šo aprīkojumu ar savu nosaukumu vai preču zīmi;

11)

“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi ražotāja rakstisku pilnvaru rīkoties tā vārdā, veicot konkrētus uzdevumus;

12)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kuģu aprīkojumu no kādas trešās valsts;

13)

“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara kuģu aprīkojumu pieejamu tirgū;

14)

“uzņēmēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

15)

“akreditācija” ir akreditācija, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

16)

“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

17)

“atbilstības novērtēšana” ir process, kuru veic paziņotās struktūras saskaņā ar 15. pantu un kurā pierāda, vai kuģu aprīkojums atbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām;

18)

“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspicēšanu;

19)

“atsaukšana” ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ kuģu aprīkojumu, ar ko jau ir aprīkoti ES kuģi vai kas ir iegādāts ar mērķi aprīkot ES kuģus;

20)

“izņemšana” ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir novērst piegādes ķēdē esoša kuģu aprīkojuma pieejamību tirgū;

21)

“ES atbilstības deklarācija” ir apliecinājums, ko ražotājs izdevis saskaņā ar 16. pantu;

22)

“produkts” ir kuģu aprīkojuma vienība.

3. pants

Darbības joma

1.   Šo direktīvu piemēro aprīkojumam, kas izmantots vai ko paredzēts izmantot ES kuģa aprīkošanai un kam saskaņā ar starptautiskajiem instrumentiem ir vajadzīgs karoga valsts administrācijas apstiprinājums, neatkarīgi no tā, vai kuģis atrodas Savienībā brīdī, kad to aprīko ar minēto aprīkojumu.

2.   Neatkarīgi no tā, ka 1. punktā minētais aprīkojums var ietilpt ne tikai šīs direktīvas, bet arī citu Savienības tiesību instrumentu darbības jomā, 1. pantā izklāstītajā nolūkā minētais aprīkojums ir tikai šīs direktīvas priekšmets.

4. pants

Kuģu aprīkojumam piemērojamās prasības

1.   Kuģu aprīkojums, ar ko ES kuģis ir aprīkots 39. panta 1. punkta otrajā daļā minētajā datumā vai pēc tā, atbilst projektēšanas, būvniecības un veiktspējas prasībām, kas noteiktas starptautiskajos instrumentos, kuri ir piemērojami laikā, kad kuģi aprīko ar minēto aprīkojumu.

2.   Kuģu aprīkojuma atbilstību 1. punktā minētajām prasībām pierāda tikai saskaņā ar testēšanas standartiem un izmantojot atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minētas 15. pantā.

3.   Starptautiskos instrumentus piemēro, neskarot atbilstības pārbaudes procedūru, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2099/2002 (8) 5. pantā.

4.   Prasības un standartus, kas minēti 1. un 2. punktā, īsteno vienādi saskaņā ar 35. panta 2. punktu.

5. pants

Piemērošana

1.   Kad dalībvalstis izdod, apstiprina vai atjauno sertifikātus sava karoga kuģiem, kā tas noteikts starptautiskajās konvencijās, tās nodrošina, lai šo kuģu aprīkojums atbilstu šīs direktīvas prasībām.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kuģu aprīkojums, ar ko ir aprīkoti to karoga kuģi, atbilst to starptautisko instrumentu prasībām, kuri piemērojami aprīkojumam, ar ko jau ir aprīkoti kuģi. Komisijai piešķir īstenošanas pilnvaras saskaņā ar 35. panta 3. punktu, lai nodrošinātu minēto pasākumu vienādu piemērošanu.

6. pants

Iekšējā tirgus darbība

Ja kuģu aprīkojums atbilst šīs direktīvas prasībām, dalībvalstis neaizliedz laist tirgū vai aprīkot ES kuģi ar šādu aprīkojumu, un neatsakās sava karoga kuģiem izdot ar šādu aprīkojumu saistītus sertifikātus vai atjaunot minētos sertifikātus,

7. pants

Dalībvalsts karoga piešķiršana kuģim

1.   Ja kādam trešās valsts kuģim ir paredzēts piešķirt kādas dalībvalsts karogu, saņēmēja dalībvalsts pārreģistrēšanas laikā inspicē minēto kuģi, lai pārbaudītu, ka šā kuģa aprīkojuma faktiskais stāvoklis atbilst tā drošības sertifikātiem un vai nu tas atbilst šai direktīvai un uz tā ir stūres rata zīme, vai arī atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts administrācijas prasībām tas ir līdzvērtīgs kuģu aprīkojumam, kas ir sertificēts saskaņā ar šo direktīvu, sākot ar 2016. gada 18. septembri.

2.   Ja nevar noteikt datumu, kurā kuģa aprīkojums uzstādīts uz kuģa, dalībvalstis var noteikt atbilstīgas līdzvērtīguma prasības, ņemot vērā attiecīgos starptautiskos instrumentus.

3.   Ja uz aprīkojuma nav stūres rata zīmes vai administrācija neuzskata to par līdzvērtīgu, šādu aprīkojumu nomaina.

4.   Kuģu aprīkojumam, ko saskaņā ar šo pantu uzskata par līdzvērtīgu, dalībvalsts izdod sertifikātu, kuru vienmēr pārvadā kopā ar aprīkojumu. Ar minēto sertifikātu tiek dota karoga valsts atļauja paturēt šo aprīkojumu uz kuģa un tiek uzlikti ierobežojumi vai paredzēti noteikumi, kas saistīti ar šā aprīkojuma izmantošanu.

8. pants

Kuģu aprīkojuma standarti

1.   Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (9), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (10), Savienība sekmē to, lai SJO un standartizācijas struktūras izstrādātu attiecīgus starptautiskus standartus, tostarp detalizētas tehniskās specifikācijas un testēšanas standartus, kas attiecas uz kuģu aprīkojumu, kura izmantošana vai uzstādīšana uz kuģiem tiek uzskatīta par nepieciešamu, lai uzlabotu kuģošanas drošību un novērstu jūras piesārņojumu. Komisija regulāri uzrauga šādu izstrādi.

2.   Ja nav izstrādāts starptautisks standarts konkrētai kuģu aprīkojuma vienībai, ārkārtas apstākļos, ja tas pienācīgi pamatots ar attiecīgu analīzi, un lai novērstu nopietnus un nepieņemamus draudus kuģošanas drošībai, veselībai vai videi un ņemot vērā visu pašreizējo darbu SJO līmenī, Komisija ir pilnvarota ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 37. pantu pieņemt saskaņotas tehniskās specifikācijas un testēšanas standartus, kas attiecas uz konkrēto kuģu aprīkojuma vienību.

Ir īpaši svarīgi, lai šādu deleģēto aktu izstrādes laikā Komisija apspriestos ar ekspertiem, tostarp dalībvalstu ekspertiem.

Minētās tehniskās specifikācijas un testēšanas standarti ir spēkā uz laiku, līdz SJO būs pieņēmusi standartu konkrētajai kuģu aprīkojuma vienībai.

3.   Ārkārtas apstākļos, ja tas pienācīgi pamatots ar attiecīgu analīzi, un ja tas ir nepieciešams, lai novērstu konstatētus nepieņemamus draudus kuģošanas drošībai, veselībai vai videi tādu nopietnu trūkumu vai kļūdas dēļ, kas ir spēkā esošā standartā, kuru konkrētai kuģu aprīkojuma vienībai ir norādījusi Komisija atbilstīgi 35. panta 2. vai 3. punktam, un ņemot vērā visu pašreizējo darbu SJO līmenī, Komisija ir pilnvarota ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 37. pantu pieņemt saskaņotas tehniskās specifikācijas un testēšanas standartus, kas attiecas uz konkrēto kuģu aprīkojuma vienību, ciktāl tas ir nepieciešams, tikai lai novērstu minētos nopietnos trūkumus vai kļūdu.

Ir īpaši svarīgi, lai šādu deleģēto aktu izstrādes laikā Komisija apspriestos ar ekspertiem, tostarp dalībvalstu ekspertiem.

Minētās tehniskās specifikācijas un testēšanas standarti ir spēkā uz laiku, līdz SJO būs pārskatījusi standartu, kas piemērojams attiecīgajai konkrētajai kuģu aprīkojuma vienībai.

4.   Atbilstīgi 2. un 3. punktam pieņemtās tehniskās specifikācijas un standartus Komisija dara pieejamus bez maksas.

2.   NODAĻA

STŪRES RATA ZĪME

9. pants

Stūres rata zīme

1.   Kuģu aprīkojumam, kura atbilstība šajā direktīvā noteiktajām prasībām ir pierādīta saskaņā ar attiecīgajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, uzliek stūres rata zīmi.

2.   Citiem produktiem stūres rata zīmi neuzliek.

3.   Izmantojamās stūres rata zīmes izskats ir noteikts I pielikumā.

4.   Uz stūres rata zīmes izmantošanu attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. panta 1. un 3. līdz 6. punktā, un šādā gadījumā atsauce uz CE marķējumu tiek uzskatīta par atsauci uz stūres rata zīmi.

10. pants

Stūres rata zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1.   Stūres rata zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek produktam vai tā datu plāksnei, un attiecīgā gadījumā tā tiek iegulta produkta programmatūrā. Ja produkta īpašību dēļ tas nav iespējams vai pamatots, to uzliek iepakojumam un pavaddokumentiem.

2.   Stūres rata zīmi uzliek ražošanas posma beigās.

3.   Kopā ar stūres rata zīmi norāda paziņotās struktūras identifikācijas numuru, ja šī struktūra ir iesaistīta ražošanas kontroles posmā, un gadu, kurā zīme ir uzlikta.

4.   Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra vai pēc tās norādījumiem to uzliek ražotājs vai ražotāja pilnvarots pārstāvis.

11. pants

Elektroniskais marķējums

1.   Lai atvieglotu tirgus uzraudzību un novērstu 3. punktā minēto kuģu aprīkojuma konkrētu vienību viltošanu, ražotāji var izmantot atbilstīgu un uzticamu elektronisko marķējumu, kas aizstāj vai papildina stūres rata zīmi. Šādā gadījumā mutatis mutandis piemēro attiecīgi 9. un 10. pantu.

2.   Komisija par elektroniskā marķējuma izmantošanu, lai papildinātu vai aizstātu stūres rata zīmi, veic izmaksu un ieguvumu analīzi.

3.   Komisija saskaņā ar 37. pantu var pieņemt deleģētos aktus, lai apzinātu tās konkrētās kuģu aprīkojuma vienības, kuru elektroniska marķēšana var dot labumu. Ir īpaši svarīgi, ka šādu deleģēto aktu izstrādes laikā Komisija apspriežas ar ekspertiem, tostarp dalībvalstu ekspertiem.

4.   Komisijai piešķir īstenošanas pilnvaras, lai Komisijas regulu veidā un saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru noteiktu piemērotus tehniskos kritērijus attiecībā uz elektroniskā marķējuma projektēšanu, veiktspēju, uzlikšanu un izmantošanu.

5.   Aprīkojumam, kas apzināts saskaņā ar 3. punktu, trīs gadu laikā pēc attiecīgo 4. punktā minēto tehnisko kritēriju pieņemšanas stūres rata zīmi var papildināt ar atbilstīgu un uzticamu elektronisko marķējumu.

6.   Aprīkojumam, kas apzināts saskaņā ar 3. punktu, piecu gadu laikā pēc attiecīgo 4. punktā minēto tehnisko kritēriju pieņemšanas stūres rata zīmi var aizstāt ar atbilstīgu un uzticamu elektronisko marķējumu.

3.   NODAĻA

UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI

12. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Uzliekot stūres rata zīmi, ražotāji uzņemas atbildību par garantiju, ka kuģu aprīkojums, kam ir uzlikta šī zīme, ir projektēts un ražots saskaņā ar tehniskajām specifikācijām un standartiem, ko īsteno saskaņā ar 35. panta 2. punktu, un uzņemas šā panta 2. līdz 9. punktā noteiktos pienākumus.

2.   Ražotāji izstrādā vajadzīgo tehnisko dokumentāciju un gādā par to, ka tiek veiktas piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

3.   Ja kuģu aprīkojuma atbilstība piemērojamajām prasībām ir pierādīta atbilstības novērtēšanas procedūrā, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju saskaņā ar 16. pantu un uzliek stūres rata zīmi saskaņā ar 9. un 10. pantu.

4.   Tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju, kas minēta 16. pantā, ražotāji glabā vismaz 10 gadus pēc stūres rata zīmes uzlikšanas un nekādā ziņā ne īsāku laiku kā konkrētā kuģu aprīkojuma paredzamais darbmūžs.

5.   Ražotāji nodrošina to, ka ir izveidotas procedūras, lai sērijveida ražošanā saglabātu atbilstību. Ņem vērā kuģu aprīkojuma projekta vai parametru izmaiņas un izmaiņas 4. pantā minēto starptautisko instrumentu prasībās, uz kuru pamata ir deklarēta kuģu aprīkojuma atbilstība. Kad tas ir nepieciešams saskaņā ar II pielikumu, ražotāji gādā par to, lai tiktu veikts jauns atbilstības novērtējums.

6.   Ražotāji nodrošina, ka uz to produktiem ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits identifikācijas elements vai, ja produkta izmērs vai īpašības to neļauj, ka vajadzīgā informācija ir sniegta uz iepakojuma vai produktam pievienotā dokumentā, vai vajadzības gadījumā abās vietās.

7.   Ražotāji uz produkta vai, ja tas nav iespējams, uz tā iepakojuma, vai produktam pievienotā dokumentā, vai vajadzības gadījumā abās vietās norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kurā ar tiem var sazināties. Norādītajai adresei ir jābūt vienam kontaktpunktam, ko var izmantot saziņai ar ražotāju.

8.   Ražotāji nodrošina to, ka produktam ir pievienotas instrukcijas un visa informācija, kas vajadzīga produkta drošai uzstādīšanai uz kuģa un drošai izmantošanai, tostarp informācija par izmantošanas ierobežojumiem, ja tādi ir, ko lietotāji var viegli saprast, un visa cita dokumentācija, kas prasīta starptautiskajos instrumentos vai testēšanas standartos.

9.   Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka produkts, uz kura tie ir uzlikuši stūres rata zīmi, neatbilst piemērojamām projektēšanas, būvniecības un veiktspējas prasībām un testēšanas standartiem, ko īsteno saskaņā ar 35. panta 2. un 3. punktu, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu produkta atbilstību vai attiecīgā gadījumā to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja produkts rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē dalībvalstu kompetentās iestādes, norādot sīkas ziņas jo īpaši par neatbilstību un jebkādiem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

10.   Pēc kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma ražotāji minētajai iestādei viegli saprotamā vai pieņemamā valodā tūlīt sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu produkta atbilstību, ļauj minētajai iestādei piekļūt to telpām tirgus uzraudzības nolūkos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 19. pantu un saskaņā ar šīs direktīvas 25. panta 4. punktu iesniedz paraugus vai dara tos pieejamus. Ražotāji pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu apdraudējumus, ko var radīt produkti, kurus tie laiduši tirgū.

13. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.   Ražotājs, kas neatrodas vismaz vienas dalībvalsts teritorijā, ar rakstisku pilnvaru ieceļ pilnvarotu pārstāvi Savienībā un minētajā pilnvarā norāda pilnvarotā pārstāvja vārdu un adresi, kurā ar to var sazināties.

2.   Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 12. panta 1. punktā noteikto pienākumu izpildīšana un tehniskās dokumentācijas sagatavošana.

3.   Pilnvarots pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Pilnvara ļauj pilnvarotajam pārstāvim veikt vismaz šādus pienākumus:

a)

glabāt valsts uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju vismaz 10 gadus pēc stūres rata zīmes uzlikšanas un nekādā ziņā ne īsāku laiku kā konkrētā kuģu aprīkojuma paredzamais darbmūžs;

b)

pēc kompetentas iestādes pamatota pieprasījuma sniegt šai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu produkta atbilstību;

c)

pēc kompetento iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām jebkādos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu apdraudējumus, ko var radīt produkti, uz kuriem attiecas tā pilnvaras.

14. pants

Citi uzņēmēji

1.   Importētāji uz produkta vai, ja tas nav iespējams, uz iepakojuma vai produktam pievienotā dokumentā, vai vajadzības gadījumā abās vietās norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kurā ar tiem var sazināties.

2.   Pēc kompetentas iestādes pamatota pieprasījuma importētāji un izplatītāji minētajai iestādei viegli saprotamā vai pieņemamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu produkta atbilstību. Tie pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas tiek veikti, lai novērstu apdraudējumus, ko var radīt produkti, kurus tie laiduši tirgū.

3.   Šīs direktīvas piemērošanas vajadzībām importētāju vai izplatītāju uzskata par ražotāju un tam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam, kas noteikti 12. pantā, ja tas laiž tirgū vai aprīko ES kuģi ar aprīkojumu ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai tirgū jau laistu kuģu aprīkojumu maina tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību piemērojamajām prasībām.

4.   Vismaz 10 gadus pēc stūres rata zīmes uzlikšanas un nekādā ziņā ne īsāku laiku kā attiecīgā kuģu aprīkojuma paredzamais darbmūžs uzņēmēji tirgus uzraudzības iestādēm pēc pieprasījuma sniedz informāciju par:

a)

jebkuru uzņēmēju, kas tiem ir piegādājis kādu produktu;

b)

jebkuru uzņēmēju, kam tie ir piegādājuši kādu produktu.

4.   NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA UN ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA

15. pants

Atbilstības novērtēšanas procedūras

1.   Atbilstības novērtēšanas procedūras ir izklāstītas II pielikumā.

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka ražotājs vai ražotāja pilnvarots pārstāvis ar paziņotās struktūras palīdzību ir novērtējis konkrētas kuģu aprīkojuma vienības atbilstību, izmantojot vienu no iespējām, kas piedāvātas ar īstenošanas aktiem, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, izvēloties vienu no šādām procedūrām:

a)

ja jāizmanto EK tipa pārbaude (B modulis), pirms laišanas tirgū visam kuģu aprīkojumam piemēro:

ražošanas kvalitātes nodrošināšanas procedūru (D modulis) vai

produkta kvalitātes nodrošināšanas procedūru (E modulis), vai

produkta verificēšanu (F modulis);

b)

ja kuģu aprīkojuma komplektus ražo atsevišķi vai mazos daudzumos un nevis sērijās vai vairumā, atbilstības novērtēšanas procedūra var būt EK vienības verificēšana (G modulis).

3.   Komisija, izmantojot informācijas sistēmu, ko tā šādā nolūkā dara pieejamu, uztur atjauninātu sarakstu ar apstiprināto kuģu aprīkojumu un anulētajiem vai noraidītajiem pieteikumiem un dara minēto sarakstu pieejamu ieinteresētajām personām.

16. pants

ES atbilstības deklarācija

1.   ES atbilstības deklarācija apliecina, ka ir pierādīta atbilstība saskaņā ar 4. pantu noteiktajām prasībām.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir Lēmuma Nr. 768/2008/EK III pielikumā iekļautā parauga struktūra. Tā satur elementus, kas norādīti attiecīgajos moduļos šīs direktīvas II pielikumā, un tā tiek pastāvīgi atjaunināta.

3.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotāji uzņemas atbildību un pienākumus, kas minēti 12. panta 1. punktā.

4.   Kad ES kuģi aprīko ar kuģu aprīkojumu, šim kuģim nodod ES atbilstības deklarācijas kopiju, kas aptver attiecīgo aprīkojumu, un to glabā uz kuģa tik ilgi, kamēr minētais aprīkojums tiek noņemts no kuģa. Ražotājs to iztulko karoga dalībvalsts pieprasītajā valodā vai valodās, tostarp vismaz tajā valodā, ko parasti lieto jūras transporta nozarē.

5.   ES atbilstības deklarācijas kopiju nodod paziņotajai struktūrai vai struktūrām, kas veikušas attiecīgās atbilstības novērtēšanas procedūras.

17. pants

Atbilstības novērtēšanas struktūru paziņošana

1.   Dalībvalstis, izmantojot informācijas sistēmu, ko Komisija šādā nolūkā dara pieejamu, paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm struktūras, kas ir pilnvarotas veikt atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu.

2.   Paziņotās struktūras atbilst III pielikumā izklāstītajām prasībām.

18. pants

Paziņojošās iestādes

1.   Dalībvalstis norīko paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par to procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp atbilstību 20. pantam.

2.   Paziņoto struktūru uzraudzību veic vismaz reizi divos gados. Komisija var nolemt uzraudzības pasākumos piedalīties novērotāja statusā.

3.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minētā novērtēšana un uzraudzība ir jāveic valsts akreditācijas struktūrai.

4.   Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzību struktūrai, kura nav valsts iestāde, šī struktūra ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst V pielikumā noteiktajām prasībām. Turklāt minētajai struktūrai ir izstrādāti pasākumi, lai tā spētu uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

5.   Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 4. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

6.   Paziņojošā iestāde atbilst V pielikumā noteiktajām prasībām.

19. pants

Paziņojošo iestāžu pienākums informēt

1.   Dalībvalstis informē Komisiju par savām procedūrām, kas paredzētas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu šādas struktūras, un par visām izmaiņām šajā informācijā.

2.   Komisija, izmantojot informācijas sistēmu, ko šādā nolūkā dara pieejamu, dara šo informāciju publiski pieejamu.

20. pants

Paziņoto struktūru filiāles un apakšuzņēmuma līgumu slēgšana

1.   Ja paziņotā struktūra slēdz apakšuzņēmuma līgumus par konkrētiem uzdevumiem saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto filiāli, tā nodrošina, ka apakšuzņēmuma līguma slēdzējs vai filiāle atbilst III pielikumā izklāstītajām prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmuma līguma slēdzēju vai filiāļu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.   Par darbībām var slēgt apakšuzņēmuma līgumu vai tās var veikt filiāle tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai filiāles kvalifikācijas novērtēšanu un darbu, ko šāds apakšuzņēmējs vai filiāle veikuši saskaņā ar šo direktīvu.

21. pants

Izmaiņas paziņojumos

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst III pielikumā noteiktajām prasībām vai nepilda savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību prasībām vai pildīt minētos pienākumus. Tā nekavējoties par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, izmantojot informācijas sistēmu, ko Komisija šādā nolūkā dara pieejamu.

2.   Ja paziņojums tiek ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņojošā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus vai nu apstrādā cita paziņotā struktūra, vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

22. pants

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai, pamatojoties uz tai pieejamo vai tās rīcībā nodoto informāciju, ir radušās šaubas par paziņotās struktūras kompetenci vai tās atbilstību prasībām, vai spēju joprojām izpildīt savus šajā direktīvā noteiktos pienākumus.

2.   Paziņojošā dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju, kas ir saistīta ar paziņošanas pamatojumu vai attiecīgās struktūras kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija nodrošina, ka visa sensitīvā informācija, kas saņemta tās veiktas izmeklēšanas gaitā, tiek apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.   Ja Komisija noskaidro, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst savām paziņošanas prasībām, tā par to nekavējoties informē paziņojošo dalībvalsti un pieprasa tai nekavējoties veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus, vajadzības gadījumā arī paziņojuma atsaukšanu.

23. pants

Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

1.   Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu vai nodrošina tās veikšanu saskaņā ar 15. pantā paredzētajām procedūrām.

2.   Ja paziņotā struktūra atklāj, ka ražotājs nav izpildījis 12. pantā noteiktos pienākumus, tā pieprasa, lai minētais ražotājs nekavējoties veiktu attiecīgus koriģējošus pasākumus, un neizdod atbilstības sertifikātu.

3.   Ja, uzraugot atbilstību pēc atbilstības sertifikāta izdošanas, paziņotā struktūra atklāj, ka kāds produkts vairs nav atbilstīgs, tā pieprasa, lai ražotājs nekavējoties veiktu attiecīgus koriģējošus pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai anulē sertifikātu. Ja koriģējošie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē minēto sertifikātu.

24. pants

Paziņoto struktūru pienākums sniegt informāciju

1.   Paziņotās struktūras paziņojošo iestādi informē par:

a)

atbilstības sertifikāta atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

b)

apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu un nosacījumus;

c)

informācijas pieprasījumiem, ko tās no tirgus uzraudzības iestādēm saņēmušas par atbilstības novērtēšanas darbībām;

d)

pēc pieprasījuma – par atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas paziņošanas jomā, un par jebkādām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu.

2.   Paziņotās struktūras pēc pieprasījuma sniedz Komisijai un dalībvalstīm attiecīgu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar negatīviem un pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem. Paziņotās struktūras citām paziņotajām struktūrām, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, kuras aptver tos pašus produktus, sniedz informāciju par negatīviem un – pēc pieprasījuma – pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

5.   NODAĻA

SAVIENĪBAS TIRGUS UZRAUDZĪBA, PRODUKTU KONTROLE, DROŠĪBAS NOTEIKUMI

25. pants

ES tirgus uzraudzības sistēma

1.   Attiecībā uz kuģu aprīkojumu dalībvalstis veic tirgus uzraudzību saskaņā ar ES tirgus uzraudzības sistēmu, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 765/2008 III nodaļā, ievērojot šā panta 2. un 3. punktu.

2.   Valsts tirgus uzraudzības infrastruktūrā un programmās ņem vērā kuģu aprīkojuma nozares specifiskās iezīmes, tostarp dažādās procedūras, ko veic atbilstības novērtēšanas ietvaros, un jo īpaši pienākumus, kurus starptautiskās konvencijas uzliek karoga valsts administrācijai.

3.   Tirgus uzraudzība var ietvert dokumentu pārbaudes, kā arī tā kuģu aprīkojuma pārbaudes, uz kura ir stūres rata zīme, neatkarīgi no tā, vai kuģi ir aprīkoti ar šo aprīkojumu. Tāda kuģu aprīkojuma pārbaudes, ar ko kuģi jau ir aprīkoti, veic tikai tiktāl, cik iespējams, attiecīgajam aprīkojumam saglabājot pilnīgu darbotiesspēju uz kuģa.

4.   Kad dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 765/2008, plāno veikt paraugu pārbaudes, tās var, ja tas ir saprātīgi un praktiski iespējams, pieprasīt ražotājam darīt pieejamus vajadzīgos paraugus vai uz ražotāja rēķina dot piekļuvi uz vietas šiem paraugiem.

26. pants

Procedūra darbībām ar kuģu aprīkojumu, kas rada apdraudējumu valsts līmenī

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka kuģu aprīkojums, uz kuru attiecas šī direktīva, rada apdraudējumu kuģošanas drošībai, veselībai vai videi, tās veic attiecīgā kuģu aprīkojuma novērtēšanu, aptverot visas šajā direktīvā noteiktās prasības. Attiecīgie uzņēmēji vajadzības gadījumā sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja šīs novērtēšanas gaitā tirgus uzraudzības iestādes atklāj, ka kuģu aprīkojums neatbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, tās nekavējoties lūdz attiecīgo uzņēmēju veikt visus pienācīgos koriģējošos pasākumus, lai tādā pienācīgā laikposmā, ko atbilstīgi apdraudējuma būtībai var noteikt minētās iestādes, panāktu kuģu aprīkojuma atbilstību minētajām prasībām, kuģu aprīkojumu izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Tirgus uzraudzības iestādes par to informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar konkrētās valsts teritoriju vai tikai ar konkrētās valsts karoga kuģiem, tās, izmantojot informācijas sistēmu, ko Komisija dara pieejamu tirgus uzraudzības nolūkā, informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par saskaņā ar 1. punktu veiktās novērtēšanas rezultātiem un par pasākumiem, ko tās pieprasījušas veikt uzņēmējam.

3.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti visi piemērotie koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem produktiem, kurus tas darījis pieejamus visā Savienības tirgū vai ar kuriem tas pēc vajadzības ir aprīkojis ES kuģus, vai kurus tas piegādājis ES kuģu aprīkošanai.

4.   Ja attiecīgais uzņēmējs laikposmā, ko noteikušas tirgus uzraudzības iestādes saskaņā ar 1. punkta otro daļu, neveic pienācīgus koriģējošos pasākumus vai kā citādi neizpilda šajā direktīvā paredzētos pienākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka kuģu aprīkojums tiek darīts pieejams attiecīgās valsts tirgū vai ka ar to tiek aprīkoti attiecīgās valsts karoga kuģi, lai izņemtu produktu no minētā tirgus vai atsauktu to.

Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punktā minētajā informācijā par tirgus uzraudzības iestāžu veiktajiem pasākumiem ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus, kas vajadzīgi neatbilstīgā kuģu aprīkojuma apzināšanai, datus par produkta izcelsmi, iespējamās neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu un argumentus, kurus minējis attiecīgais uzņēmējs. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šādiem iemesliem:

a)

kuģu aprīkojuma neatbilstība piemērojamajām projektēšanas, būvniecības un veiktspējas prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu;

b)

atbilstības novērtēšanas procedūrā konstatēta neatbilstība 4. pantā minētajiem testēšanas standartiem;

c)

nepilnības minētajos testēšanas standartos.

6.   Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura procedūru sākusi, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par jebkādiem pieņemtiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu jebkādu papildu informāciju, kas saistīta ar attiecīgā kuģu aprīkojuma neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt paziņotajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja četru mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemta 4. punktā minētā informācija par tirgus uzraudzības iestāžu veiktajiem pasākumiem, neviena dalībvalsts vai Komisija nav cēlusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina to, lai saistībā ar attiecīgo kuģu aprīkojumu nekavējoties tiktu veikti piemēroti ierobežojošie pasākumi, piemēram, produkta izņemšana no dalībvalstu tirgus.

27. pants

ES drošības procedūra

1.   Ja, pabeidzot 26. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, tiek celti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu vai ja Komisija kādu valsts pasākumu uzskata par tādu, kas var būt pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un novērtē attiecīgo valsts pasākumu. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, Komisija lemj par to, vai attiecīgais valsts pasākums ir pamatots vai ne.

2.   Piemērojot 1. punktu, ja Komisija uzskata, ka procedūra, kas ievērota valsts pasākumu pieņemšanā, ir piemērota visaptverošai un objektīvai apdraudējuma novērtēšanai un valsts pasākums atbilst Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pantā izklāstītajiem noteikumiem, tā var pārbaudīt tikai attiecīgā valsts pasākuma piemērotību un samērību attiecībā uz minēto apdraudējumu.

3.   Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo dalībvalstīm un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

4.   Ja attiecīgais valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu neatbilstīgā kuģu aprīkojuma izņemšanu no sava tirgus un vajadzības gadījumā – atsaukšanu. Tās attiecīgi informē Komisiju.

5.   Ja attiecīgais valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts to anulē.

6.   Ja kuģu aprīkojuma neatbilstība ir saistāma ar nepilnībām 4. pantā minētajos testēšanas standartos, Komisija šīs direktīvas mērķa īstenošanas nolūkā var apstiprināt, grozīt vai atsaukt valsts pasākumu ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisijai turklāt piešķir pilnvaras, lai tā saskaņā ar 37. pantā minēto procedūru ar deleģētiem aktiem pieņemtu saskaņotas pagaidu prasības un testēšanas standartus attiecībā uz konkrēto kuģu aprīkojuma vienību. Attiecīgi piemēro 8. panta 3. punktā izklāstītos kritērijus. Komisija dara pieejamas minētās prasības un testēšanas standartus bez maksas.

7.   Ja attiecīgais testēšanas standarts ir Eiropas standarts, Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas struktūru vai struktūras un iesniedz šo jautājumu komitejai, kas izveidota ar Direktīvas 98/34/EK 5. pantu. Minētā komiteja apspriežas ar attiecīgo Eiropas standartizācijas struktūru vai struktūrām un nekavējoties sniedz savu atzinumu.

28. pants

Atbilstīgi produkti, kas apdraud kuģošanas drošību, veselību vai vidi

1.   Ja dalībvalsts pēc novērtējuma veikšanas saskaņā ar 26. panta 1. punktu konstatē, ka kuģu aprīkojums apdraud kuģošanas drošību, veselību vai vidi, lai gan tas atbilst šai direktīvai, tā pieprasa attiecīgajam uzņēmējam tādā pienācīgā laikposmā, ko atbilstīgi apdraudējuma būtībai var noteikt minētā dalībvalsts, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais kuģu aprīkojums, kad tas tiek laists tirgū, vairs nerada minēto apdraudējumu, vai arī kuģu aprīkojumu izņemt no tirgus vai atsaukt.

2.   Uzņēmējs nodrošina, lai koriģējošie pasākumi tiktu veikti saistībā ar visiem attiecīgajiem produktiem, kurus tas darījis pieejamus tirgū visā Savienībā vai ar kuriem aprīkoti ES kuģi.

3.   Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Sniegtajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus, kas vajadzīgi attiecīgā kuģu aprīkojuma apzināšanai, datus par kuģu aprīkojuma izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā apdraudējuma būtību un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un novērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, Komisija lemj par to, vai pasākums ir pamatots vai ne, un vajadzības gadījumā ierosina atbilstīgus pasākumus. Šajā nolūkā mutatis mutandis piemēro 27. panta 2. punktu.

5.   Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo dalībvalstīm un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

29. pants

Formāla neatbilstība

1.   Neskarot 26. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk minētajiem faktiem, tā pieprasa attiecīgajam uzņēmējam novērst attiecīgo neatbilstību:

a)

stūres rata zīme ir uzlikta, pārkāpjot 9. vai 10. panta noteikumus;

b)

stūres rata zīme nav uzlikta;

c)

nav sagatavota ES atbilstības deklarācija;

d)

ES atbilstības deklarācija ir sagatavota nepareizi;

e)

tehniskā dokumentācija vai nu nav pieejama, vai tā ir nepilnīga;

f)

ES atbilstības deklarācija nav nosūtīta kuģim.

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu kuģu aprīkojumu darīt pieejamu tirgū vai lai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

30. pants

Atbrīvojumi, pamatojoties uz tehnisku inovāciju

1.   Ar tehnisku inovāciju saistītos izņēmuma gadījumos karoga valsts administrācija var atļaut aprīkot ES kuģi ar aprīkojumu, kas neatbilst atbilstības novērtēšanas procedūrām, ja izmēģinājumos vai citā veidā izpildot karoga valsts administrācijas prasības ir konstatēts, ka šāds aprīkojums atbilst šīs direktīvas mērķiem.

2.   Izmēģinājumu procedūrās nekādi nediskriminē kuģu aprīkojumu, kas ražots karoga dalībvalstī, un kuģu aprīkojumu, kas ražots citās valstīs.

3.   Kuģu aprīkojumam, uz ko attiecas šis pants, karoga dalībvalsts izdod sertifikātu, ko vienmēr pārvadā kopā ar aprīkojumu un kas satur karoga dalībvalsts atļauju aprīkot kuģi ar šo aprīkojumu un uzliek ierobežojumus vai paredz noteikumus, kas saistīti ar šā aprīkojuma izmantošanu.

4.   Ja dalībvalsts atļauj aprīkot ES kuģi ar aprīkojumu, uz ko attiecas šis pants, minētā dalībvalsts šo informāciju kopā ar ziņojumiem par visiem attiecīgajiem izmēģinājumiem, novērtējumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām tūlīt dara zināmu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

5.   Divpadsmit mēnešu laikā pēc 4. punktā minētā paziņojuma saņemšanas Komisija var pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij anulēt piešķirto atļauju noteiktā termiņā, ja tā uzskata, ka 1. punktā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti. Šim nolūkam Komisija izmanto īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.   Ja kuģi, kas ir aprīkots ar aprīkojumu, uz kuru attiecas 1. punkts, pārvieto uz citu dalībvalsti, saņēmēja karoga dalībvalsts var veikt vajadzīgos pasākumus, kas var ietvert testēšanu un praktiskus demonstrējumus, lai nodrošinātu, ka minētais aprīkojums ir vismaz tikpat efektīvs kā aprīkojums, kas atbilst atbilstības novērtēšanas procedūrām.

31. pants

Atbrīvojumi testēšanas vai novērtēšanas vajadzībām

Karoga valsts administrācija testēšanas vai novērtēšanas nolūkā var atļaut aprīkot ES kuģi ar aprīkojumu, kas neatbilst atbilstības novērtēšanas procedūrām vai uz ko neattiecas 30. pants, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

karoga dalībvalsts kuģu aprīkojumam ir izdevusi sertifikātu, ko vienmēr pārvadā kopā ar aprīkojumu un kas satur minētās dalībvalsts atļauju aprīkot ES kuģi ar šo aprīkojumu, uzliek visus vajadzīgos ierobežojumus un paredz jebkādus citus attiecīgus noteikumus, kas saistīti ar attiecīgā aprīkojuma izmantošanu;

b)

atļaujas termiņš nepārsniedz termiņu, ko karoga valsts uzskata par nepieciešamu, lai pabeigtu testēšanu, un tam vajadzētu būt pēc iespējas īsākam;

c)

kuģu aprīkojums netiek izmantots tāda aprīkojuma vietā, kas atbilst šīs direktīvas prasībām, un neaizstāj šādu aprīkojumu, kas paliek uz ES kuģa darba kārtībā un gatavs tūlītējai izmantošanai.

32. pants

Atbrīvojumi ārkārtas apstākļos

1.   Ārkārtas apstākļos, kurus pienācīgi pamatojusi karoga valsts administrācija, ja kuģu aprīkojums ir jānomaina ostā, kura atrodas ārpus Savienības un kurā praktiski nav iespējams pieņemamā laikā, termiņā un par pieņemamām izmaksām aprīkot kuģi ar aprīkojumu, uz kura ir stūres rata zīme, kuģi var aprīkot ar citu kuģu aprīkojumu, ievērojot 2. līdz 4. punktu.

2.   Kuģu aprīkojumam, ar ko aprīko kuģi, ir pievienota dokumentācija, ko izdevusi SJO dalībvalsts, kas ir attiecīgo konvenciju līgumslēdzēja puse, un kas apliecina atbilstību attiecīgajām SJO prasībām.

3.   Karoga valsts administrāciju tūlīt informē par šāda cita kuģu aprīkojuma veidu un parametriem.

4.   Karoga valsts administrācija pēc iespējas drīzāk nodrošina to, ka 1. punktā minētais kuģu aprīkojums un tā testēšanas dokumentācija atbilst attiecīgajām starptautisko instrumentu un šīs direktīvas prasībām.

5.   Ja ir pierādīts, ka konkrēts kuģu aprīkojums, uz kura ir stūres rata zīme, nav pieejams tirgū, karoga dalībvalsts var atļaut aprīkot kuģi ar citu kuģu aprīkojumu, ievērojot 6. līdz 8. punktu.

6.   Atļautais kuģu aprīkojums, cik vien lielā mērā iespējams, atbilst 4. pantā minētajām prasībām un testēšanas standartiem.

7.   Kuģu aprīkojumam, ar ko aprīko kuģi, pievieno pagaidu apstiprinājuma sertifikāts, kuru izdevusi karoga dalībvalsts vai cita dalībvalsts un kurā norādīts:

a)

aprīkojums ar stūres rata zīmi, kuru paredzēts aizstāt ar aprīkojumu, kam izdots sertifikāts;

b)

konkrētie apstākļi, kādos ir izdots apstiprinājuma sertifikāts, un jo īpaši tas, ka tirgū nav pieejams aprīkojums, uz kura ir stūres rata zīme;

c)

precīzi noteiktas projektēšanas, būvniecības un veiktspējas prasības, kuru izpildi dalībvalsts ir apstiprinājusi, aprīkojumam izdodot sertifikātu;

d)

attiecīgajās apstiprinājuma procedūrās piemērotie testēšanas standarti, ja tādi bijuši.

8.   Dalībvalsts, kas izdod pagaidu apstiprinājuma sertifikātu, tūlīt informē Komisiju. Ja Komisija uzskata, ka 6. un 7. punkta nosacījumi nav izpildīti, tā ar īstenošanas aktiem var minētajai dalībvalstij pieprasīt atsaukt minēto sertifikātu vai veikt citus piemērotus pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

33. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija gādā par to, lai tiktu organizēta pieredzes apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku, jo īpaši attiecībā uz tirgus uzraudzību.

34. pants

Paziņoto struktūru koordinācija

1.   Komisija nodrošina to, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp paziņotajām struktūrām un lai tā tiktu pienācīgi īstenota paziņoto struktūru nozares grupas veidā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai to paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību piedalītos nozares grupas darbā.

35. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Dalībvalstis, izmantojot informācijas sistēmu, ko Komisija šajā nolūkā dara pieejamu, paziņo Komisijai par šīs direktīvas īstenošanu atbildīgo iestāžu nosaukumu un kontaktinformāciju. Komisija sagatavo, periodiski atjaunina un publisko minēto iestāžu sarakstus.

2.   Attiecībā uz katru kuģu aprīkojuma vienību, kurai saskaņā ar starptautiskajām konvencijām ir vajadzīgs karoga valsts administrācijas apstiprinājums, Komisija ar īstenošanas aktiem norāda attiecīgās projektēšanas, būvniecības un veiktspējas prasības un testēšanas standartus, kas paredzēti starptautiskajos instrumentos. Pieņemot minētos aktus, Komisija saskaņā ar starptautiskajiem instrumentiem un ņemot vērā kuģu būvēšanas termiņus skaidri norāda datumus, no kuriem minētās prasības un testēšanas standarti ir jāpiemēro, tostarp datumus laišanai tirgū un kuģu aprīkošanai. Komisija var arī precizēt kopējus kritērijus un sīki izstrādātas procedūras to piemērošanai.

3.   Lai nodrošinātu to, ka aprīkojums, ar ko ir aprīkoti ES kuģi, atbilst starptautisko instrumentu prasībām, Komisija ar īstenošanas aktiem norāda attiecīgās projektēšanas, būvniecības un veiktspējas prasības, kas pēdējā laikā paredzētas starptautiskajos instrumentos un attiecas uz aprīkojumu, ar ko kuģi jau ir aprīkoti.

4.   Komisija izveido un uztur datubāzi, kurā ir vismaz šāda informācija:

a)

to atbilstības sertifikātu saraksts, kas izdoti, ievērojot šo direktīvu, un to svarīgākā informācija, ko sniedz paziņotās struktūras;

b)

to atbilstības deklarāciju saraksts, kas izdotas, ievērojot šo direktīvu, un to svarīgākā informācija, ko sniedz ražotāji;

c)

atjaunināts saraksts, kurā uzskaitīti piemērojamie starptautiskie instrumenti un prasības un testēšanas standarti, ko piemēro atbilstīgi 4. panta 4. punktam;

d)

šā panta 2. punktā minēto kritēriju un procedūru saraksts un pilns teksts;

e)

vajadzības gadījumā – prasības un nosacījumi, kas attiecas uz 11. pantā minēto elektronisko marķējumu;

f)

jebkāda cita noderīga informācija, kuras mērķis ir atvieglot dalībvalstīm, paziņotajām struktūrām un uzņēmējiem šīs direktīvas pareizu īstenošanu.

Minēto datubāzi dara pieejamu dalībvalstīm. To dara pieejamu arī sabiedrībai tikai informācijas nolūkā.

5.   Šajā pantā minētos īstenošanas aktus pieņem kā Komisijas regulas saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

36. pants

Grozījumi

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu, lai atjauninātu atsauces uz III pielikumā minētajiem standartiem, kad kļūst pieejami jauni standarti.

37. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8., 11., 27. un 36. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 17. septembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8., 11., 27. un 36. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 8., 11., 27. un 36. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

38. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2099/2002. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

39. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2016. gada 18. septembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis Komisijai tūlīt dara zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2016. gada 18. septembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis Komisijai dara zināmu savu tiesību aktu galveno noteikumu tekstu, kurus tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

40. pants

Atcelšana

1.   Direktīvu 96/98/EK atceļ no 2016. gada 18. septembra.

2.   Prasības un testēšanas standartus, kas kuģu aprīkojumam piemērojami 2016. gada 18. septembrī atbilstīgi valsts tiesību aktu noteikumiem, kurus dalībvalstis pieņēmušas, lai panāktu atbilstību Direktīvai 96/98/EK, turpina piemērot līdz dienai, kad stājas spēkā 35. panta 2. punktā minētie īstenošanas akti.

3.   Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

41. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

42. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 23. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

S. GOZI


(1)  OV C 161, 6.6.2013., 93. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 23. jūlija lēmums.

(3)  Padomes Direktīva 96/98/EK (1996. gada 20. decembris) par kuģu aprīkojumu (OV L 46, 17.2.1997., 25. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) (OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).


I PIELIKUMS

STŪRES RATA ZĪME

Atbilstības zīmes izskatam jābūt šādam:

Image

Ja stūres rata zīmi samazina vai palielina, ir jāsaglabā šā graduētā attēla proporcijas.

Stūres rata zīmes dažādajiem komponentiem ir jābūt vienāda augstuma, un tas nedrīkst būt mazāks par 5 mm.

Minēto minimālo augstumu var neievērot maza izmēra ierīcēm.


II PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS

I.   B MODULIS. EK TIPA PĀRBAUDE

1.

EK tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kuras gaitā paziņotā struktūra pārbauda kuģu aprīkojuma tehnisko projektu un verificē un apliecina, ka kuģu aprīkojuma tehniskais projekts atbilst attiecīgajām prasībām.

2.

EK tipa pārbaudi var veikt kādā no turpmāk aprakstītajiem veidiem:

pārbauda pabeigta produkta paraugu, kas raksturo paredzamo produkciju (produkcijas tips),

novērtē kuģu aprīkojuma tehniskā projekta atbilstību, pārbaudot tehnisko dokumentāciju un 3. punktā norādītos pierādījumus, kā arī pārbaudot produkta vienas būtiski svarīgas daļas vai vairāku būtiski svarīgu daļu paraugus, kas raksturo paredzamo produkciju (produkcijas tipa un projekta tipa kombinācija).

3.

Ražotājs EK tipa pārbaudes pieteikumu iesniedz vienai paziņotajai struktūrai pēc paša izvēles.

Pieteikumā tiek ietverts:

ražotāja nosaukums un adrese un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī šā pārstāvja nosaukums un adrese,

rakstisks paziņojums par to, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai,

tehniskā dokumentācija. Tehniskā dokumentācija ļauj novērtēt kuģu aprīkojuma atbilstību piemērojamajām starptautisko instrumentu prasībām, kā minēts 4. pantā, un ietver atbilstīgu apdraudējuma vai apdraudējumu analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, aptver kuģu aprīkojuma projektēšanu, ražošanu un ekspluatāciju. Tehniskajā dokumentācijā, ja vien tas iespējams, tiek iekļauti vismaz šādi elementi:

a)

kuģu aprīkojuma vispārīgs apraksts;

b)

projekta skices un ražošanas rasējumi, un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. c. shēmas;

c)

apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, un kuģu aprīkojuma darbības izpratnei;

d)

to prasību un testēšanas standartu saraksts, kas piemērojami konkrētajam kuģu aprīkojumam saskaņā ar šo direktīvu, un to risinājumu apraksts, ko izmanto, lai izpildītu minētās prasības;

e)

veikto projektēšanas aprēķinu, pārbaužu u. c. rezultāti; un

f)

testēšanas pārskati,

paraugi, kas raksturo paredzamo produkciju. Paziņotā struktūra var pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi, lai izpildītu testēšanas programmu,

pierādījumi, kas apstiprina tehniskā projekta risinājuma atbilstību. Šajos pierādījumos norāda jebkādus izmantotos dokumentus. Pierādījumos vajadzības gadījumā iekļauj tādu testu rezultātus, kurus ir veikusi ražotāja atbilstīgā laboratorija vai cita testēšanas laboratorija ražotāja vārdā un uz tā atbildību.

4.

Paziņotā struktūra

attiecībā uz kuģu aprīkojumu:

4.1.

pārbauda tehnisko dokumentāciju un pierādījumus, lai novērtētu kuģu aprīkojuma tehniskā projekta atbilstību;

attiecībā uz paraugu vai paraugiem:

4.2.

pārliecinās, ka paraugs(-i) ir ražots(-i) atbilstīgi tehniskajai dokumentācijai, un noskaidro detaļas, kuras ir projektētas saskaņā ar piemērojamajiem atbilstīgo prasību un testēšanas standartu noteikumiem, kā arī detaļas, kuras projektētas, neievērojot minēto standartu attiecīgos noteikumus;

4.3.

veic atbilstīgas pārbaudes un testēšanu vai nodrošina, lai tās tiktu veiktas, saskaņā ar šo direktīvu;

4.4.

vienojas ar ražotāju par vietu, kur tiks veiktas pārbaudes un testēšana.

5.

Paziņotā struktūra izstrādā novērtējuma ziņojumu, kurā reģistrē pasākumus, kas veikti saskaņā ar 4. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret paziņojošajām iestādēm, paziņotā struktūra pilnīgi vai daļēji izpauž minētā ziņojuma saturu tikai ar ražotāja piekrišanu.

6.

Ja tips atbilst konkrēto starptautisko instrumentu prasībām, ko piemēro konkrētajam kuģu aprīkojumam, paziņotā struktūra ražotājam izdod EK tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, derīguma nosacījumus (ja tādi ir) un datus, kas vajadzīgi apstiprinātā tipa identifikācijai. Sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.

Sertifikātā un tā pielikumos ir visa attiecīgā informācija, kas ļauj novērtēt izgatavoto produktu atbilstību pārbaudītajam tipam un kas ļauj veikt pārbaudi lietošanas laikā.

Ja tips neatbilst piemērojamajām starptautisko instrumentu prasībām, paziņotā struktūra neizdod EK tipa pārbaudes sertifikātu un informē pieteikuma iesniedzēju par šo lēmumu, sniedzot sīku sertifikāta neizdošanas pamatojumu.

7.

Ja apstiprinātais tips vairs neatbilst piemērojamajām prasībām, paziņotā struktūra nosaka, vai ir nepieciešama papildu testēšana vai jauna atbilstības novērtēšanas procedūra.

Ražotājs informē paziņoto struktūru, kura glabā tehnisko dokumentāciju, kas saistīta ar EK tipa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā tipa izmaiņām, kas var ietekmēt kuģu aprīkojuma atbilstību attiecīgajos starptautiskajos instrumentos noteiktajām prasībām vai sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādām izmaiņām ir nepieciešams papildu apstiprinājums, ko pievieno kā papildinājumu sākotnējam EK tipa pārbaudes sertifikātam.

8.

Katra paziņotā struktūra informē savas paziņojošās iestādes par izdotajiem un anulētajiem EK tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma paziņojošajām iestādēm iesniedz to sertifikātu un/vai to papildinājumu sarakstu, kas ir noraidīti, apturēti vai kuru darbība ir kā citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem EK tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus šī struktūra ir noraidījusi, anulējusi, apturējusi vai kuru darbību tā ir citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras pēc pieprasījuma var saņemt EK tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Komisija un dalībvalstis pēc pieprasījuma var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopijas. Paziņotā struktūra glabā EK tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, kā arī tehniskās lietas, tostarp ražotāja iesniegtās dokumentācijas, kopiju līdz sertifikāta derīguma termiņa beigām.

9.

Ražotājs vismaz 10 gadus pēc stūres rata zīmes uzlikšanas uz pēdējā izgatavotā produkta un nekādā ziņā ne īsāku laiku kā konkrētā kuģa aprīkojuma paredzamais darbmūžs glabā valsts iestādēm pieejamu EK tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju kopā ar tehnisko dokumentāciju.

10.

Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var iesniegt 3. punktā minēto pieteikumu un pildīt pienākumus, kas izklāstīti 7. un 9. punktā, ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

II.   D MODULIS. ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU RAŽOŠANAS PROCESĀ

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz kvalitātes nodrošināšanu ražošanas procesā, ir tā atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 5. punktā norādītos pienākumus un nodrošina un, uzņemoties pilnu atbildību, deklarē, ka attiecīgais kuģu aprīkojums atbilst EK tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un atbilst to starptautisko instrumentu prasībām, kas uz to attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecībā uz ražošanu, gala produktu inspicēšanu un attiecīgo produktu testēšanu, kā noteikts 3. punktā, un tas ir pakļauts uzraudzībai, kā noteikts 4. punktā.

3.   Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1.

Ražotājs paša izvēlētai paziņotajai struktūrai iesniedz attiecīgā kuģu aprīkojuma kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtēšanas pieteikumu.

Pieteikumā tiek ietverts:

ražotāja nosaukums un adrese un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī šā pārstāvja nosaukums un adrese,

rakstisks paziņojums par to, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai,

visa attiecīgā informācija par paredzēto kuģu aprīkojuma kategoriju,

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija,

apstiprinātā tipa tehniskā dokumentācija un EK tipa pārbaudes sertifikāta kopija.

3.2.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma garantē, ka produkti atbilst tipam, kā aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, un ka tie atbilst tiem piemērojamajām starptautisko instrumentu prasībām.

Visi ražotāja ievērotie principi, prasības un noteikumi tiek sistemātiski un kārtīgi dokumentēti rakstisku darbības plānu, procedūru un norādījumu veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija dod iespēju vienoti interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un datus.

Tajā jo īpaši ietver atbilstīgu aprakstu par:

kvalitātes nodrošināšanas mērķiem un vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām sakarā ar produktu kvalitātes nodrošināšanu,

attiecīgajiem ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas līdzekļiem, procedūrām un sistemātiskiem pasākumiem, kas tiks izmantoti,

pārbaudēm un testēšanu, ko veiks pirms ražošanas, pēc ražošanas un tās gaitā, un to biežumu,

datiem par kvalitāti, tādiem kā inspekcijas ziņojumi un testēšanas dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. c.,

vajadzīgās produkta kvalitātes sasniegšanas un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbības uzraudzības līdzekļiem.

3.3.

Paziņotā struktūra izvērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām.

Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam revīzijas grupas loceklim ir pieredze attiecīgā kuģu aprīkojuma un tehnoloģijas vērtēšanā un zināšanas par piemērojamajām starptautisko instrumentu prasībām. Revīzijā ietilpst ražotāja telpu izvērtējuma apmeklējums. Revīzijas grupa izskata 3.1. punkta piektajā ievilkumā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārbaudītu ražotāja spēju noteikt atbilstīgās starptautisko instrumentu prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes, lai nodrošinātu produkta atbilstību minētajām prasībām.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj revīzijas secinājumus un pamatotu novērtējuma lēmumu.

3.4.

Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un uzturēt to tā, lai sistēma saglabātu savu atbilstīgumu un efektivitāti.

3.5.

Ražotājs paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, informē par jebkādām paredzētām izmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

Paziņotā struktūra novērtē ierosinātās izmaiņas un nolemj, vai mainītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām būs atbilstīga 3.2. punktā minētajām prasībām, vai arī ir vajadzīga pārvērtēšana.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un pamatotu novērtējuma lēmumu.

4.   Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

4.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2.

Ražotājs paziņotās struktūras pārstāvjiem pārbaudes nolūkos ļauj apmeklēt ražošanas, inspicēšanas, testēšanas un noliktavu telpas un sniedz visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši:

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju,

datus par kvalitāti, tādus kā inspekcijas ziņojumi un testēšanas dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. c.

4.3.

Paziņotā struktūra periodiski veic revīzijas, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

4.4.

Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji var ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem un aizsardzības vai drošības nolūkos uz šādiem apmeklējumiem attiecas daži ierobežojumi. Paziņotā struktūra šādu apmeklējumu laikā vajadzības gadījumā var veikt produktu testēšanu vai nodrošināt produktu testēšanas veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra ražotājam iesniedz ziņojumu par apmeklējumu un, ja ir veikta testēšana, testēšanas pārskatu.

5.   Atbilstības marķējums un atbilstības deklarācija

5.1.

Katram atsevišķam produktam, kas atbilst EK tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un attiecīgajām starptautisko instrumentu prasībām, ražotājs uzliek 9. pantā minēto stūres rata zīmi un 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību.

5.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo atbilstības deklarāciju katram produkta modelim un vēl vismaz 10 gadus pēc stūres rata zīmes uzlikšanas uz pēdējā izgatavotā produkta un nekādā ziņā ne īsāku laiku kā konkrētā kuģu aprīkojuma paredzamais darbmūžs glabā to pieejamu valsts iestādēm. Atbilstības deklarācijā norāda kuģu aprīkojuma modeli, kam šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu visām attiecīgajām iestādēm.

6.   Ražotājs vismaz 10 gadus pēc stūres rata zīmes uzlikšanas uz pēdējā izgatavotā produkta un nekādā ziņā ne īsāku laiku kā konkrētā kuģu aprīkojuma paredzamais darbmūžs glabā kompetentajām iestādēm pieejamu:

3.1. punktā minēto dokumentāciju,

informāciju par 3.5. punktā minētajām izmaiņām, kas ir apstiprinātas,

paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.

7.   Katra paziņotā struktūra informē savas paziņojošās iestādes par visiem izdotajiem vai anulētajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma paziņojošajām iestādēm iesniedz to kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, apturēti vai kuru darbība ir kā citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir noraidījusi, apturējusi, anulējusi vai kuru darbību tā ir kā citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kā noteikts 3.1., 3.5., 5. un 6. punktā, tā uzdevumā un pārziņā var pildīt tā pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

III.   E MODULIS. ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ PRODUKTA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta kvalitātes nodrošināšanu, ir tā atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 5. punktā norādītos pienākumus un nodrošina un, uzņemoties pilnu atbildību, deklarē, ka attiecīgais kuģu aprīkojums atbilst EK tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un atbilst to starptautisko instrumentu prasībām, kas uz to attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecībā uz gala produktu inspicēšanu un testēšanu, kā noteikts 3. punktā, un tas ir pakļauts uzraudzībai, kā noteikts 4. punktā.

3.   Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1.

Ražotājs paša izvēlētai paziņotajai struktūrai iesniedz attiecīgā kuģu aprīkojuma kvalitātes nodrošināšanas sistēmas novērtēšanas pieteikumu.

Pieteikumā tiek ietverts:

ražotāja nosaukums un adrese un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī šā pārstāvja nosaukums un adrese,

rakstisks paziņojums par to, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai,

visa attiecīgā informācija par paredzēto kuģu aprīkojuma kategoriju,

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija un

apstiprinātā tipa tehniskā dokumentācija un EK tipa pārbaudes sertifikāta kopija.

3.2.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma garantē produktu atbilstību tipam, kā aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, un tiem piemērojamajām starptautisko instrumentu prasībām.

Visi ražotāja ievērotie principi, prasības un noteikumi tiek sistemātiski un kārtīgi dokumentēti rakstisku darbības plānu, procedūru un norādījumu veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija dod iespēju vienoti interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un datus.

Tajā jo īpaši ietver atbilstīgu aprakstu par:

kvalitātes nodrošināšanas mērķiem un vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām sakarā ar produktu kvalitātes nodrošināšanu,

pārbaudēm un testēšanu, ko veiks pēc ražošanas,

datiem par kvalitāti, tādiem kā inspekcijas ziņojumi un testēšanas dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. c.,

uzraudzības līdzekļiem, kas ļauj kontrolēt kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbību.

3.3.

Paziņotā struktūra izvērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām.

Līdztekus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam revīzijas grupas loceklim ir pieredze attiecīgā kuģu aprīkojuma un tehnoloģijas vērtēšanā un zināšanas par piemērojamajām starptautisko instrumentu prasībām. Revīzijā ietilpst ražotāja telpu izvērtējuma apmeklējums. Revīzijas grupa izskata 3.1. punkta piektajā ievilkumā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārbaudītu ražotāja spēju noteikt atbilstīgās starptautisko instrumentu prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes, lai nodrošinātu produkta atbilstību minētajām prasībām.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj revīzijas secinājumus un pamatotu novērtējuma lēmumu.

3.4.

Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un uzturēt to tā, lai sistēma saglabātu savu atbilstīgumu un efektivitāti.

3.5.

Ražotājs informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par jebkādām paredzētām izmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

Paziņotā struktūra novērtē ierosinātās izmaiņas un nolemj, vai mainītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām būs atbilstīga 3.2. punktā minētajām prasībām vai arī ir vajadzīga pārvērtēšana.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un pamatotu novērtējuma lēmumu.

4.   Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

4.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2.

Ražotājs paziņotās struktūras pārstāvjiem pārbaudes nolūkos ļauj apmeklēt ražošanas, inspicēšanas, testēšanas un noliktavu telpas un sniedz visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši:

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju,

datus par kvalitāti, tādus kā inspekcijas ziņojumi un testēšanas dati, kalibrēšanas dati, ziņojumi par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. c.

4.3.

Paziņotā struktūra periodiski veic revīzijas, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

4.4.

Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji var ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem un aizsardzības vai drošības nolūkos uz šādiem apmeklējumiem attiecas daži ierobežojumi. Paziņotā struktūra šādu apmeklējumu laikā vajadzības gadījumā var veikt produktu testēšanu vai nodrošināt produktu testēšanas veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra iesniedz ražotājam ziņojumu par apmeklējumu un, ja ir veikta testēšana, arī testēšanas pārskatu.

5.   Atbilstības marķējums un atbilstības deklarācija

5.1.

Katram atsevišķam produktam, kas atbilst EK tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un attiecīgajām starptautisko instrumentu prasībām, ražotājs uzliek 9. pantā minēto stūres rata zīmi un 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību.

5.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo atbilstības deklarāciju katram produkta modelim un vēl vismaz 10 gadus pēc stūres rata zīmes uzlikšanas uz pēdējā izgatavotā produkta un nekādā ziņā ne īsāku laiku kā konkrētā kuģu aprīkojuma paredzamais darbmūžs glabā to pieejamu valsts iestādēm. Atbilstības deklarācijā norāda kuģu aprīkojuma modeli, kam šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu visām attiecīgajām iestādēm.

6.   Ražotājs vismaz 10 gadus pēc stūres rata zīmes uzlikšanas uz pēdējā izgatavotā produkta un nekādā ziņā ne īsāku laiku kā konkrētā kuģu aprīkojuma paredzamais darbmūžs glabā kompetentajām iestādēm pieejamu:

3.1. punktā minēto dokumentāciju,

informāciju par 3.5. punktā minētajām izmaiņām, kas ir apstiprinātas,

paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.

7.   Katra paziņotā struktūra informē savas paziņojošās iestādes par visiem izdotajiem vai anulētajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma iesniedz paziņojošajām iestādēm to kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, apturēti vai kuru darbība ir kā citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus šī struktūra ir noraidījusi, apturējusi vai anulējusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kā noteikts 3.1., 3.5., 5. un 6. punktā, viņa uzdevumā un pārziņā var pildīt viņa pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

IV.   F MODULIS. ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ PRODUKTA VERIFICĒŠANU

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2., 5.1. un 6. punktā norādītos pienākumus un nodrošina un, uzņemoties pilnu atbildību, deklarē, ka attiecīgie produkti, uz kuriem attiecas 3. punkta noteikumi, atbilst EK tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un to starptautisko instrumentu prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Ražošana

Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ražošanas process un tā uzraudzība nodrošinātu saražoto produktu atbilstību apstiprinātajam tipam, kas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, un to starptautisko instrumentu prasībām, kas uz tiem attiecas.

3.   Verifikācija

Ražotāja izraudzīta paziņotā struktūra veic atbilstīgas pārbaudes un testēšanu, lai pārbaudītu produktu atbilstību EK tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un attiecīgajām starptautisko instrumentu prasībām.

Pārbaudes un testēšanu, lai pārbaudītu produktu atbilstību attiecīgajām prasībām, pēc ražotāja izvēles veic, vai nu pārbaudot un testējot katru produktu, kā tas ir norādīts 4. punktā, vai pārbaudot un testējot produktus ar statistikas metodēm, kā norādīts 5. punktā.

4.   Atbilstības verificēšana, pārbaudot un testējot katru produktu

4.1.

Katru produktu atsevišķi pārbauda un testē saskaņā ar šo direktīvu, lai verificētu atbilstību apstiprinātajam tipam, kas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, un attiecīgajām starptautisko instrumentu prasībām.

4.2.

Paziņotā struktūra izdod atbilstības sertifikātu saistībā ar veiktajām pārbaudēm un testēšanu un uzliek savu identifikācijas numuru katram apstiprinātajam produktam vai nodrošina tā uzlikšanu, uzņemoties par to atbildību.

Ražotājs vēl vismaz 10 gadus pēc stūres rata zīmes uzlikšanas uz pēdējā izgatavotā produkta un nekādā ziņā ne īsāku laiku kā konkrētā kuģu aprīkojuma paredzamais darbmūžs atbilstības sertifikātus glabā pieejamus valsts iestādēm inspekcijas vajadzībām.

5.   Atbilstības statistiskā verificēšana

5.1.

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas procesā un tā uzraudzībā nodrošinātu katras saražotās partijas vienveidīgumu, un savus produktus iesniedz verificēšanai vienveidīgu partiju veidā.

5.2.

No katras partijas pēc nejaušības principa izvēlas vienu paraugu. Visus paraugā ietvertos produktus katru atsevišķi pārbauda un testē saskaņā ar šo direktīvu, lai nodrošinātu to atbilstību piemērojamajām starptautisko instrumentu prasībām un noteiktu, vai produktu partija tiek pieņemta vai izbrāķēta.

5.3.

Ja produktu partija tiek pieņemta, visus šīs partijas produktus uzskata par pieņemtiem, izņemot tos izlases parauga produktus, kas izbrāķēti testēšanas laikā.

Paziņotā struktūra izdod atbilstības sertifikātu saistībā ar veiktajām pārbaudēm un testēšanu un uzliek savu identifikācijas numuru katram apstiprinātajam produktam vai nodrošina tā uzlikšanu, uzņemoties par to atbildību.

Ražotājs vēl vismaz 10 gadus pēc stūres rata zīmes uzlikšanas uz pēdējā izgatavotā produkta un nekādā ziņā ne īsāku laiku kā konkrētā kuģu aprīkojuma paredzamais darbmūžs atbilstības sertifikātus glabā pieejamus valsts iestādēm.

5.4.

Ja produktu partija tiek izbrāķēta, paziņotā struktūra vai kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nepieļautu attiecīgās partijas laišanu tirgū. Ja partiju izbrāķēšana notiek bieži, paziņotā struktūra var apturēt statistisko verificēšanu un veikt attiecīgus pasākumus.

6.   Atbilstības marķējums un atbilstības deklarācija

6.1.

Katram atsevišķam produktam, kas atbilst EK tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un attiecīgajām starptautisko instrumentu prasībām, ražotājs uzliek 9. pantā noteikto stūres rata zīmi un 3. punktā minētās paziņotās struktūras identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību.

6.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo atbilstības deklarāciju katram produkta modelim un vēl vismaz 10 gadus pēc stūres rata zīmes uzlikšanas uz pēdējā izgatavotā produkta un nekādā ziņā ne īsāku laiku kā konkrētā kuģu aprīkojuma paredzamais darbmūžs glabā to pieejamu valsts iestādēm. Atbilstības deklarācijā norāda kuģu aprīkojuma modeli, kam šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopiju dara pieejamu visām attiecīgajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

7.   Ja paziņotā struktūra tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, ražotājs paziņotās struktūras identifikācijas numuru produktiem var uzlikt ražošanas gaitā.

8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus tā uzdevumā un pārziņā var pildīt tā pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā. Pilnvarotais pārstāvis var nepildīt ražotāja pienākumus, kas paredzēti 2. un 5.1. punktā.

V.   G MODULIS. ATBILSTĪBA, PAMATOJOTIES UZ VIENĪBAS VERIFICĒŠANU

1.   Atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 5. punktā norādītos pienākumus un nodrošina un, uzņemoties pilnu atbildību, deklarē, ka attiecīgie produkti, kuriem piemēro 4. punkta noteikumus, atbilst to starptautisko instrumentu prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.   Tehniskā dokumentācija

Ražotājs izstrādā tehnisko dokumentāciju un dara to pieejamu 4. punktā minētajai paziņotajai struktūrai. Šī dokumentācija ļauj novērtēt produkta atbilstību attiecīgajām prasībām un ietver pienācīgu apdraudējuma vai apdraudējumu analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, aptver produkta projektēšanu, ražošanu un ekspluatāciju. Tehniskajā dokumentācijā, ja vien tas iespējams, tiek iekļauti vismaz šādi elementi:

produkta vispārīgs apraksts,

projekta skices un ražošanas rasējumi, un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. c. shēmas,

apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, un produkta darbības izpratnei,

to prasību un testēšanas standartu saraksts, kas piemērojami konkrētajam kuģu aprīkojumam saskaņā ar šo direktīvu, un to risinājumu apraksts, ko izmanto, lai izpildītu minētās prasības,

veikto projektēšanas aprēķinu, pārbaužu utt. rezultāti un

testēšanas pārskati.

Tehnisko dokumentāciju ražotājs vēl vismaz 10 gadus pēc stūres rata zīmes uzlikšanas uz pēdējā izgatavotā produkta un nekādā ziņā ne īsāku laiku kā konkrētā kuģu aprīkojuma paredzamais darbmūžs glabā pieejamu valsts iestādēm.

3.   Ražošana

Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ražošanas process un tā uzraudzība nodrošinātu saražotā produkta atbilstību piemērojamajām starptautisko instrumentu prasībām.

4.   Verifikācija

Ražotāja izraudzīta paziņotā struktūra veic atbilstīgās pārbaudes un testēšanu saskaņā ar šo direktīvu, lai pārbaudītu produkta atbilstību piemērojamajām starptautisko instrumentu prasībām.

Paziņotā struktūra izdod atbilstības sertifikātu saistībā ar veiktajām pārbaudēm un testēšanu un uzliek savu identifikācijas numuru apstiprinātajam produktam vai nodrošina tā uzlikšanu, uzņemoties par to atbildību.

Ražotājs vēl vismaz 10 gadus pēc stūres rata zīmes uzlikšanas uz pēdējā izgatavotā produkta un nekādā ziņā ne īsāku laiku kā konkrētā kuģu aprīkojuma paredzamais darbmūžs atbilstības sertifikātus glabā pieejamus valsts iestādēm.

5.   Atbilstības marķējums un atbilstības deklarācija

5.1.

Katram atsevišķam produktam, kas atbilst attiecīgajām starptautisko instrumentu prasībām, ražotājs uzliek 9. pantā minēto stūres rata zīmi un 4. punktā minētās paziņotās struktūras identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību.

5.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo atbilstības deklarāciju katram produkta modelim un vēl vismaz 10 gadus pēc stūres rata zīmes uzlikšanas uz pēdējā izgatavotā produkta un nekādā ziņā ne īsāku laiku kā konkrētā kuģu aprīkojuma paredzamais darbmūžs glabā to pieejamu valsts iestādēm. Atbilstības deklarācijā norāda produkta modeli, kam šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu visām attiecīgajām iestādēm.

6.   Pilnvarotais pārstāvis

Iepriekš 2. un 5. punktā noteiktos ražotāja pienākumus tā uzdevumā un pārziņā var pildīt tā pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.


III PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS JĀIZPILDA ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRĀM, LAI KĻŪTU PAR PAZIŅOTAJĀM STRUKTŪRĀM

1.

Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst šā pielikuma 2. līdz 11. punkta prasībām.

2.

Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.

Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai kuģu aprīkojuma, kuru tā novērtē.

4.

Struktūru, kas pieder pie uzņēmumu apvienības vai profesionālas federācijas, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamā kuģu aprīkojuma projektēšanā, ražošanā, piegādē, montāžā, lietošanā vai apkopē, var uzskatīt par atbilstības novērtēšanas struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesība.

5.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un personāls, kas ir atbildīgs par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav ne vērtējamā kuģu aprīkojuma projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī to pilnvarotie pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētos produktus, kas ir vajadzīgi atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādus produktus personiskiem mērķiem.

6.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un personāls, kas ir atbildīgs par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav tieši saistīti ar šā kuģu aprīkojuma projektēšanu, ražošanu vai būvniecību, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkopi, kā arī nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Tie neiesaistās nekādās darbībās, kas var būt pretrunā tās lēmuma neatkarībai vai integritātei attiecībā uz tām novērtēšanas darbībām, par kurām tā ir paziņota. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

7.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai to filiāļu vai apakšuzņēmuma līgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

8.

Atbilstības novērtēšanas struktūras un to personāls veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

9.

Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai piešķirti saskaņā ar šo direktīvu un saistībā ar kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra, vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

10.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un par visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un kuģu aprīkojuma veidiem, kategorijām vai apakškategorijām, ar ko saistībā tā ir paziņota, ir nepieciešamie:

a)

personāls ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

b)

to procedūru apraksti, saskaņā ar kurām veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot šo procedūru pārredzamību un iespēju tās reproducēt. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, kurus tā veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no citām darbībām;

c)

procedūras to darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās kuģu aprīkojuma tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

11.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

12.

Personālam, kas atbildīgs par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu, ir:

a)

pamatīga tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visas atbilstības novērtēšanas darbības, saistībā ar kurām atbilstības novērtēšanas struktūra ir paziņota;

b)

pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstīgas pilnvaras veikt minēto novērtēšanu;

c)

atbilstīgas zināšanas un sapratne par piemērojamām prasībām un testēšanas standartiem, un attiecīgajiem noteikumiem Savienības tiesību aktos par harmonizāciju un minēto tiesību aktu īstenošanas regulās;

d)

spēja sagatavot sertifikātus, datus un ziņojumus, kuros pierādīts, ka novērtēšana ir veikta.

13.

Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākā līmeņa vadības un personāla, kas veic novērtēšanu, objektivitāte.

14.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā līmeņa vadība un personāls, kas veic novērtēšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

15.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nokārto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

16.

Atbilstības novērtēšanas struktūras personāls glabā dienesta noslēpumu attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot pienākumus saskaņā ar šo direktīvu vai, ievērojot jebkuru noteikumu valstu tiesību aktos, ar kuriem to īsteno, izņemot attiecībā uz to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības tiek aizsargātas.

17.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai personāls, kas veic novērtēšanu, būtu informēts par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar šo direktīvu izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

18.

Atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst standartam EN ISO/IEC 17065:2012.

19.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka testēšanas laboratorijas, kuras tiek izmantotas atbilstības novērtēšanas nolūkā, atbilst standartam EN ISO/IEC 17025:2005.


IV PIELIKUMS

PAZIŅOŠANAS PROCEDŪRA

1.   Paziņošanas pieteikums

1.1.

Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību.

1.2.

Minētajam pieteikumam pievieno aprakstu, kurā raksturo atbilstības novērtēšanas darbības, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus un kuģu aprīkojumu, saistībā ar kuru struktūra deklarē savu kompetenci, kā arī akreditācijas sertifikātu (ja tāds ir), ko izdevusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst III pielikumā noteiktajām prasībām.

1.3.

Ja attiecīgā atbilstības novērtēšanas struktūrai nevar iesniegt akreditācijas sertifikātu, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai verificētu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību III pielikuma prasībām.

2.   Paziņošanas procedūra

2.1.

Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kas atbilst III pielikumā noteiktajām prasībām.

2.2.

Tās Komisiju un pārējās dalībvalstis informē, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

2.3.

Paziņojumā iekļauj pilnīgu informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, par atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem un par attiecīgo kuģu aprīkojumu, un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

2.4.

Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 1. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde Komisijai un pārējām dalībvalstīm iesniedz dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst III pielikuma prasībām.

2.5.

Attiecīgā struktūra var veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav cēlušas iebildumus divu nedēļu laikā pēc paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divu mēnešu laikā pēc paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

2.6.

Šajā direktīvā tikai 2.5. punktā minēto struktūru uzskata par paziņoto struktūru.

2.7.

Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

3.   Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

3.1.

Katrai paziņotajai struktūrai Komisija piešķir identifikācijas numuru.

3.2.

Tai tiek piešķirts tikai viens šāds numurs, arī tad ja paziņotā struktūra ir atzīta par paziņotu saskaņā ar vairākiem Savienības leģislatīvajiem aktiem.

3.3.

Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kuras paziņotas atbilstīgi šai direktīvai, tostarp identifikācijas numurus, kuri tām piešķirti, un darbības, kuru veikšanai tās paziņotas.

3.4.

Komisija nodrošina minētā saraksta atjaunināšanu.


V PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS JĀIZPILDA PAZIŅOJOŠAJĀM IESTĀDĒM

1.

Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekādu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2.

Paziņojošā iestāde ir veidota un darbojas tā, lai nodrošinātu savu darbību objektivitāti un taisnīgumu.

3.

Paziņojošā iestāde ir veidota tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.

Paziņojošā iestāde komerciālā vai konkurences nolūkā nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, kā arī nesniedz nekādus konsultāciju pakalpojumus.

5.

Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.

Paziņojošajai iestādei ir pietiekams skaits kompetenta personāla savu pienākumu pienācīgai izpildei.


Augša