EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32014L0063

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/63/ES ( 2014. gada 15. maijs ), ar kuru groza Padomes Direktīvu 2001/110/EK, kas attiecas uz medu

OV L 164, 3.6.2014., 1./5. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/63/oj

3.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/63/ES

(2014. gada 15. maijs),

ar kuru groza Padomes Direktīvu 2001/110/EK, kas attiecas uz medu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīvā Nr. 2001/110/EK (3) medus ir definēts kā dabīga, salda viela, ko ražo Apis mellifera bites (“bites”). Medus lielākoties sastāv no dažādiem cukuriem, galvenokārt fruktozes un glikozes, kā arī citām vielām, piemēram, organiskām skābēm, enzīmiem un cietām daļiņām, kas medū radušās, to vācot. Ar Direktīvu 2001/110/EK tiek ierobežota cilvēka iejaukšanās, kuras dēļ varētu tikt mainīts medus sastāvs, tādējādi nodrošinot medus dabīguma saglabāšanu. Jo īpaši Direktīva 2001/110/EK aizliedz pievienot medum jebkādas pārtikas produktu sastāvdaļas, tostarp pārtikas piedevas, un jebkādas citas vielas, kas nav medus. Minētā direktīva aizliedz arī atdalīt medum raksturīgas sastāvdaļas, tostarp putekšņus, izņemot gadījumus, kad šāda atdalīšana neizbēgama, atdalot piemaisījumus. Minētās prasības ir saskaņā ar Pārtikas kodeksa (Codex Alimentarius) standartu medum (Codex-Stan 12-1981).

(2)

Putekšņi ir viens no medus sastāva kritērijiem, kas noteikti Direktīvā 2001/110/EK. Pieejamie pierādījumi, tostarp praktiskie un zinātniskie dati, apstiprina, ka putekšņus medum pievieno bites. Putekšņi iekrīt medus bišu vāktajā nektārā. No savāktā nektāra, kurā ir putekšņi, bites stropā veido medu. Pieejamie dati liecina, ka papildus putekšņi medū var nokļūt no bišu matiņiem, stropa gaisā esošajiem putekšņiem un putekšņiem, ko bites ienesušas šūnās, kuras nejauši atvērušās, kad uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, iegūst medu. Tātad var uzskatīt, ka putekšņi nokļūst stropā bišu darbības rezultātā, un tie dabīgā veidā ir medū neatkarīgi no tā, vai uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, medu iegūst vai neiegūst. Turklāt uzņēmēju, kas iesaistīti pārtikas apritē, veikta apzināta putekšņu pievienošana medum ir aizliegta Direktīvā 2001/110/EK.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1169/2011 (4)“sastāvdaļa” definēta kā jebkura viela, ko lieto pārtikas ražošanas vai sagatavošanas procesā un ko, pat izmainītā veidā, satur arī gatavais produkts. Minētā definīcija norāda, ka viela ar nolūku tiek izmantota pārtikas produktu ražošanā vai sagatavošanā. Ņemot vērā to, ka medus ir dabīgs produkts, un jo īpaši ņemot vērā medum raksturīgo komponentu dabīgo izcelsmi, ir svarīgi paredzēt, ka putekšņi, kas ir medum raksturīgs komponents, nebūtu jāuzskata par medus “sastāvdaļām” Regulas (ES) Nr. 1169/2011 nozīmē.

(4)

Šī direktīva neskar to, kā attiecībā uz medu, kurā ir ģenētiski modificēti putekšņi, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (5), jo šāds medus ir uzskatāms par pārtikas produktu, kas ražots no ģenētiski modificētiem organismiem minētās regulas nozīmē. Lietā C-442/09 (6) Karl Heinz Bablok un citi/Freistaat Bayern Eiropas Savienības Tiesa lēma, ka Regulas (EK) Nr. 1829/2003 piemērošanas noteicošais kritērijs, kas izklāstīts minētās regulas 16. apsvērumā, ir tas, vai pārtikā ir viela, kas iegūta no ģenētiski modificētas izejvielas. Tādēļ medus, kurā ir ģenētiski modificēti putekšņi, ir jāuzskata par “pārtiku, kas (daļēji) ražota no ĢMO” Regulas (EK) Nr. 1829/2003 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Paredzot noteikumu, ka putekšņi nav medus sastāvdaļa, netiek skarts Tiesas nolēmums Lietā C-442/09, ka medum, kas satur ģenētiski modificētus putekšņus, ir jāpiemēro Regula (EK) Nr. 1829/2003, jo īpaši tās prasības par atļaujas saņemšanu pirms laišanas tirgū, uzraudzību un – attiecīgos gadījumos – marķējumu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 marķēšanas prasībām nav pienākuma norādīt ģenētiski modificētu putekšņu klātbūtni medū, ja ir ievēroti šādi noteikumi: šādu putekšņu saturs medū nepārsniedz 0,9 % un to klātbūtne medū ir nejauša vai tehniski nenovēršama. Būtu jāatgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/18/EK (7) paredzēts, ka dalībvalstis drīkst veikt atbilstīgus pasākumus, lai nepieļautu netīšu ģenētiski modificētu organismu klātbūtni medū.

(6)

Saskaņā ar Direktīvu 2001/110/EK, ja medus izcelsme ir vairāk nekā vienā dalībvalstī vai trešā valstī, obligāto norādi par izcelsmes valstīm var attiecīgi aizstāt ar vienu no šādām norādēm: “Kopienas valstīs ražotu medu maisījums”, “ārpuskopienas valstīs ražotu medu maisījums”, “Kopienas un ārpuskopienas valstīs ražotu medu maisījums”. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece. Tāpēc būtu nepieciešams precizēt attiecīgās marķēšanas prasības, vārdus “Kopienas” un “ārpuskopienas” attiecīgi aizstājot ar “ES” un “ārpus ES”.

(7)

Direktīvā 2001/110/EK Komisijai ir piešķirtas pilnvaras īstenot dažus tās noteikumus, jo īpaši pilnvaras pieņemt lēmumus, kas nepieciešami noteikumu īstenošanai saistībā ar pielāgošanu tehnikas attīstībai un saskaņošanu ar vispārējiem Savienības tiesību aktiem par pārtikas produktiem. Turklāt ar Direktīvu 2001/110/EK Komisijai ir piešķirtas pilnvaras noteikt metodes, ar kurām var verificēt medus atbilstību minētās direktīvas prasībām. Minēto pilnvaru tvērums būtu jāpārskata.

(8)

Lai nodrošinātu godīgu komercpraksi, aizsargātu patērētāju intereses un noteiktu atbilstīgas analīzes metodes, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai noteiktu kvantitatīvus kritērija “galvenokārt” parametrus attiecībā uz medus ziedu vai augu izcelsmi un putekšņu minimālo saturu filtrētā medū pēc neorganisko vai organisko piemaisījumu atdalīšanas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(9)

Kopš tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Regula (EK) Nr. 178/2002 (8), kura attiecas uz visiem pārtikas un barības ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmiem Savienības un valsts līmenī, Savienības vispārīgos noteikumus par pārtiku tieši piemēro produktiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2001/110/EK. Tāpēc Komisijai vairs nav nepieciešamas pilnvaras saskaņot minētās direktīvas noteikumus ar vispārīgajiem Savienības tiesību aktiem par pārtiku. Tādējādi noteikumi, ar kuriem piešķir šādas pilnvaras, būtu jāsvītro.

(10)

Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (9) pieņemšanas ir lietderīgi attiecīgos Direktīvas 2001/110/EK noteikumus saskaņot ar minēto direktīvu.

(11)

Lai dalībvalstis varētu pieņemt normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu ar šo direktīvu grozīto Direktīvu 2001/110/EK, būtu jānosaka 12 mēnešu transponēšanas periods. Šajā laikā turpina piemērot Direktīvas 2001/110/EK prasības bez grozījumiem, kas veikti ar šo direktīvu.

(12)

Lai ņemtu vērā to pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju intereses, kuri savus produktus laiž tirgū vai marķē saskaņā ar prasībām, kas piemērojamas pirms tādu valsts noteikumu piemērošanas, ar kuriem tiek transponēta ar šo direktīvu grozītā Direktīva 2001/110/EK, ir jānosaka atbilstīgi pārejas pasākumi. Tāpēc vajadzētu būt iespējamam, ka produktus, kas ir laisti tirgū vai marķēti pirms šo noteikumu piemērošanas, joprojām var izplatīt, līdz beidzas to krājumi.

(13)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2001/110/EK.

(14)

Tā kā grozījumi saistībā ar pilnvaru piešķiršanu Komisijai attiecas tikai uz Komisijas pilnvarām, dalībvalstīm tie nav jātransponē.

(15)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, paredzēt, ka putekšņus, kas ir medum raksturīgs dabisks komponents, nevajadzētu uzskatīt par medus sastāvdaļu, kā arī precizēt prasības par marķējumu attiecībā uz gadījumiem, kad medus izcelsme ir vairāk nekā vienā dalībvalstī vai trešā valstī, un pārskatīt Komisijai pašlaik piešķirto pilnvaru apjomu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi

Direktīvu 2001/110/EK groza šādi:

1)

direktīvas 2. panta 4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

Izcelsmes valsti vai valstis, kur iegūts medus, norāda uz etiķetes.

Neatkarīgi no pirmās daļas, ja medus izcelsme ir vairāk nekā vienā dalībvalstī vai trešā valstī, norādi par izcelsmes valstīm var aizstāt attiecīgi ar vienu no šādām norādēm:

“ES valstīs ražota medus maisījums”,

“ārpus ES valstīm ražota medus maisījums”,

“ES valstīs un ārpus ES valstīm ražota medus maisījums”.”;

2)

direktīvas 2. pantā pievieno šādu punktu:

“5.

Putekšņus, kas ir dabīgs, medum raksturīgs komponents, neuzskata par šīs direktīvas I pielikumā definēto produktu sastāvdaļu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (10) 2. panta 2. punkta f) apakšpunkta nozīmē.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).”;"

3)

direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

1.   Šīs direktīvas 9. panta otrā punkta nolūkos Komisija, ņemot vērā starptautiskos standartus un tehnisko attīstību, ar īstenošanas aktiem, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 882/2004 (11), nosaka analīzes metodes, ar ko pārbaudīt, vai medus atbilst šīs direktīvas prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 7. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Kamēr šīs metodes vēl nav pieņemtas, dalībvalstis, lai pārbaudītu atbilstību šīs direktīvas prasībām, ja vien iespējams, izmanto starptautiski atzītas, validētas analīzes metodes, piemēram, tās, kas apstiprinātas Codex Alimentarius.

2.   Lai nodrošinātu godīgu komercpraksi un aizsargātu patērētāju intereses, kā arī, lai ļautu noteikt attiecīgās analīžu metodes, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 6. pantu papildināt šo direktīvu, nosakot kvantitatīvos rādītājus saistībā ar:

a)

kritēriju “galvenokārt” attiecībā uz medus ziedu vai augu izcelsmi, kā teikts 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmajā ievilkumā; un

b)

putekšņu minimālo saturu filtrētā medū pēc I pielikuma 2. panta b) apakšpunkta viii) punktā minēto neorganisko vai organisko piemaisījumu atdalīšanas.

Minētajos deleģētajos aktos Komisija paredz atbilstīgus pārejas pasākumus attiecībā uz produktiem, kas laisti tirgū pirms minēto deleģēto aktu piemērošanas dienas.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).”;"

4)

direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 4. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 23. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 4. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.”;

5)

direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

1.   Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja (“komiteja”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (12) 58. panta 1. punktu. Komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (13) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.)."

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

6)

regulas II pielikuma trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Neskarot I pielikuma 2. punkta b) apakšpunkta viii) punktu, nedrīkst atdalīt ne putekšņus, ne citas medum raksturīgas sastāvdaļas, izņemot gadījumus, kad tas ir neizbēgami, atdalot neorganiskos vai organiskos piemaisījumus.”

2. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 1. panta 1., 2. un 6. punkta un 3. panta prasības. Tās nekavējoties paziņo Komisijai minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis 1. punktā minētos noteikumus piemēro no 2015. gada 24. jūnija.

3. pants

Pārejas pasākumi

Produktus, kas laisti tirgū vai marķēti pirms 2015. gada 24. jūnija saskaņā ar Direktīvu 2001/110/EK, var turpināt izplatīt, līdz beidzas to krājumi.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 15. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 11, 15.1.2013., 88. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 8. maija lēmums.

(3)  Padomes Direktīva 2001/110/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz medu (OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.).

(6)  Krājums 2011, I-7419. lpp.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


Augša