Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32011L0089

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/89/ES ( 2011. gada 16. novembris ), ar ko attiecībā uz finanšu konglomerātā esošo finanšu sabiedrību papildu uzraudzību groza Direktīvu 98/78/EK, 2002/87/EK, 2006/48/EK un 2009/138/EK Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 326, 8.12.2011., 113./141. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 06 Sējums 007 Lpp. 212 - 240

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2011/89/oj

8.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/113


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2011/89/ES

(2011. gada 16. novembris),

ar ko attiecībā uz finanšu konglomerātā esošo finanšu sabiedrību papildu uzraudzību groza Direktīvu 98/78/EK, 2002/87/EK, 2006/48/EK un 2009/138/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (3) finanšu nozares kompetentajām iestādēm ir paredzētas papildu pilnvaras un instrumenti daudzu tādu regulētu vienību grupu uzraudzībai, kas darbojas dažādās finanšu tirgu nozarēs. Šādas grupas (finanšu konglomerāti) ir pakļautas riskiem (grupu riskiem), kas ietver: kaitīgās ietekmes riskus, kas ir saistīti ar visas grupas pakļaušanu riskiem, riska koncentrāciju, kad notiek vienāda tipa riska materializēšanās dažādās grupas daļās vienlaikus, daudzu dažādu juridisko personu pārvaldīšanas komplicētību, iespējamus interešu konfliktus, kā arī sarežģījumus saistībā ar regulatīvām prasībām atbilstoša kapitāla sadali visām finanšu konglomerātā ietilpstošām regulētām vienībām, tādējādi izvairoties no kapitāla vairākkārtējas izmantošanas. Tādēļ finanšu konglomerāti papildu uzraudzībai būtu jāpakļauj neatkarīgi, konsolidēti vai grupā, nedublējot un neietekmējot grupu, neatkarīgi no grupas juridiskās struktūras.

(2)

Ir lietderīgi paredzēt atbilstību starp Direktīvas 2002/87/EK mērķiem, no vienas puses, un Padomes Direktīvu 73/239/EEK (4) un 92/49/EEK (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/78/EK (6), 2002/83/EK (7), 2004/39/EK (8), 2005/68/EK (9), 2006/48/EK (10), 2006/49/EK (11), 2009/65/EK (12), 2009/138/EK (13) un 2011/61/ES (14) mērķiem, no otras puses, lai nodrošinātu apdrošināšanas un banku grupu atbilstošu papildu uzraudzību, tostarp ja tās ir daļa no jauktas finanšu pārvaldītājstruktūras.

(3)

Finanšu konglomerāti ir jānosaka visā Savienībā atbilstoši tam, cik lielā mērā tie ir pakļauti grupu riskiem, pamatojoties uz kopīgām pamatnostādnēm, ko sagatavo ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (15) izveidotā Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (16) izveidotā Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (EAAPI) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (17) izveidotā Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 56. pantu un ar Eiropas uzraudzības iestāžu Apvienotās komitejas (“Apvienotā komiteja”) starpniecību. Svarīgi arī, lai prasības par atbrīvojumu no papildu uzraudzības piemērošanas piemērotu, pamatojoties uz risku, kā arī saskaņā ar minētajām pamatnostādnēm. Tas ir īpaši svarīgi lielāku starptautisku finanšu konglomerātu gadījumā.

(4)

Lielu, komplicētu starptautisku finanšu konglomerātu grupu risku vispusīga un atbilstoša uzraudzība, kā arī šādu grupu kapitāla politikas uzraudzība ir iespējama tikai tad, ja kompetentās iestādes apkopo uzraudzības informāciju un plāno uzraudzības pasākumus, pārsniedzot savas valsts līmeņa pilnvaras. Tādēļ ir nepieciešams, lai kompetentās iestādes koordinētu starptautisku finanšu konglomerātu papildu uzraudzību to kompetento iestāžu starpā, ko uzskata par atbilstošākajām finanšu konglomerātu papildu uzraudzībai. Finanšu konglomerātu attiecīgo kompetento iestāžu kolēģijām būtu jārīkojas saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK papildinošo raksturu, un tām nevajadzētu dubultot vai aizstāt, bet gan papildināt minēto finanšu konglomerātu banku un apdrošināšanas apakšgrupām atbilstošu esošo kolēģiju darbības. Finanšu konglomerāta kolēģija būtu jāizveido tikai tad, ja nav izveidota ne banku, ne apdrošināšanas nozares kolēģija.

(5)

Lai nodrošinātu pienācīgu regulatīvu pārraudzību, ir nepieciešams, lai attiecīgi EBI, EAAPI, EVTI (turpmāk kopā sauktas “EUI”) un Apvienotā komiteja uzraudzītu juridisko, vadības un organizatorisko struktūru, tostarp visu banku, apdrošināšanas uzņēmumu un finanšu konglomerātu, kas veic pārrobežu darbību, regulētās vienības, neregulētos meitasuzņēmumus un būtiskās filiāles un minēto informāciju darītu pieejamu attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

(6)

Lai nodrošinātu finanšu konglomerātā esošu regulētu vienību atbilstīgu papildu uzraudzību, jo īpaši gadījumā, kad kāda no tā meitasuzņēmumiem galvenais birojs atrodas trešā valstī, šai direktīvai vajadzētu attiekties uz visiem uzņēmumiem, jo īpaši uz kredītiestādēm, kuru juridiskā adrese ir trešā valstī un kurām būtu jāsaņem licence, ja to juridiskā adrese būtu Savienībā.

(7)

Lielu, komplicētu starptautisku finanšu konglomerātu papildu uzraudzībai nepieciešama koordinēšana visā Savienībā, lai veicinātu finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus stabilitāti. Minētajam nolūkam kompetentajām iestādēm būtu jāvienojas par uzraudzības stratēģijām, ko piemēro minētajiem finanšu konglomerātiem. EUI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 56. pantu ar Apvienotās komitejas starpniecību vajadzētu izdot kopīgas pamatnostādnes par šīm kopīgajām uzraudzības stratēģijām, tādējādi nodrošinot uzraudzības instrumentu un pilnvaru visaptverošu uzraudzības sistēmu, kas ir pieejama banku, apdrošināšanas, ieguldījumu un finanšu konglomerātu direktīvās. Direktīvā 2002/87/EK paredzētajām pamatnostādnēm būtu jāatspoguļo tajā noteiktās uzraudzības papildinošais raksturs un jāpapildina konkrēto nozaru uzraudzība, kā minēts Direktīvās 73/239/EEK, 92/49/EEK, 98/78/EK, 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES.

(8)

Ir patiesa vajadzība uzraudzīt un kontrolēt iespējamos grupu riskus, kādiem pakļauti finanšu konglomerāti, līdzdarbojoties citos uzņēmumos. Gadījumos, kad Direktīvā 2002/87/EK noteiktās konkrētās uzraudzības pilnvaras nešķiet pietiekamas, uzraudzības nozares pārstāvjiem būtu jāizstrādā alternatīvas metodes, lai šos riskus risinātu un atbilstoši ņemtu vērā, vēlams, izmantojot darbu, ko veic EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību. Ja līdzdalība ir vienīgais finanšu konglomerāta noteikšanas elements, uzraudzības iestādēm būtu jāļauj novērtēt, vai grupa pakļauta grupas riskiem, un attiecīgā gadījumā atbrīvot no nepieciešamības veikt papildu uzraudzību.

(9)

Attiecībā uz atsevišķām grupu struktūrām uzraudzības iestādes pašreizējā krīzē bija atstātas bez pilnvarām, jo attiecīgajās direktīvās paredzētā kārtība lika tām izvēlēties vai nu konkrētās nozares, vai papildu uzraudzību. Būtu ne tikai jāveic Direktīvas 2002/87/EK pilnīga pārskatīšana kontekstā ar G20 darbu saistībā ar finanšu konglomerātiem, bet arī iespējami drīz būtu jānosaka nepieciešamās uzraudzības pilnvaras.

(10)

Ir lietderīgi nodrošināt, lai Direktīvas 2002/87/EK un 98/78/EK mērķi būtu saskanīgi. Tādēļ Direktīva 98/78/EK būtu jāgroza, lai noteiktu un ietvertu jauktās finanšu pārvaldītājsabiedrības. Lai nodrošinātu laicīgu konsekventu uzraudzību, Direktīva 98/78/EK būtu jāgroza, neskatoties uz Direktīvas 2009/138/EK gaidāmo piemērošanu, kas tā paša iemesla dēļ būtu jāgroza.

(11)

Neskatoties uz to, ka finanšu konglomerāta banku un apdrošināšanas apakšgrupās būtu jāveic regulāri stresa testi, saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK iecelta koordinatora uzdevums ir lemt par konkrētajam finanšu konglomerātam kopumā veicamā stresa testa piemērotību, parametriem un laiku. Attiecībā uz Savienības mēroga stresa testiem, ko EUI veic saistībā ar konkrēto nozari, Apvienotās komitejas uzdevumam vajadzētu būt nodrošināt, lai šādi stresa testi notiktu vienoti visās nozarēs. Šo iemeslu dēļ EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību vajadzētu būt iespējai Savienības mēroga stresa testiem izstrādāt papildu parametrus, kuros būtu ietverti īpašie grupu riski, kas parasti rodas finanšu konglomerātos, un arī vajadzētu būt iespējai minēto testu rezultātus publiskot, ja nozares tiesību akti to atļauj. Būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta iepriekšējos Savienības mēroga stresa testos. Piemēram, stresa testos būtu jāņem vērā finanšu konglomerātu likviditātes un maksātspējas riski.

(12)

Komisijai būtu jāturpina saskaņotas un pārliecinošas sistēmas veidošana finanšu konglomerātu uzraudzībai. Gaidāmajā Direktīvas 2002/87/EK pilnīgajā pārskatīšanā būtu jāietver neregulētas vienības, jo īpaši īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, un gadījumiem, kad uzraudzītājas iestādes nosaka finanšu konglomerātu, būtu jāizstrādā tām pieejamo atkāpju piemērošanas kārtība, pamatojoties uz risku, vienlaikus ierobežojot šādu atkāpju izmantošanu. Ņemot vērā nozaru direktīvas, pārskatīšanā būtu arī jāņem vērā sistēmiski nozīmīgi finanšu konglomerāti, kuru izmērs, savstarpējā saistība vai sarežģītība padara tos par īpaši ievainojamiem. Šādus konglomerātus vajadzētu noteikt, pēc analoģijas piemērojot Finanšu stabilitātes padomes un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas standartus, kas tiek pastāvīgi pilnveidoti. Komisijai būtu arī jāizskata iespēja ierosināt regulatīvu rīcību šajā jomā.

(13)

Ir lietderīgi nodrošināt, lai Direktīvu 2002/87/EK un 2006/48/EK mērķi būtu saskanīgi. Tādēļ Direktīva 2006/48/EK būtu jāgroza, lai definētu un ietvertu jauktās finanšu pārvaldītājsabiedrības.

(14)

Atjaunotā pilnvaru pieejamība jaukto finanšu pārvaldītājsabiedrību līmenī nozīmē to, ka šajā līmenī vienlaicīgi ir piemērojami atsevišķi Direktīvas 98/78/EK, 2002/87/EK, 2006/48/EK vai 2009/138/EK noteikumi. Minētie noteikumi var būt savstarpēji līdzvērtīgi, īpaši attiecībā uz uzraudzības pārskatīšanas procesa kvalitatīvajiem elementiem. Piemēram, vienādā mērā atbilstošas un piemērotas prasības kontrolakciju sabiedrību pārvaldībai ir iekļautas Direktīvās 98/78/EK, 2002/87/EK, 2006/48/EK un 2009/138/EK. Lai novērstu minēto noteikumu pārklāšanos un nodrošinātu augstākā līmeņa uzraudzības efektivitāti, uzraudzības iestādēm vajadzētu varēt piemērot dažus noteikumus tikai vienu reizi, vienlaikus ievērojot līdzvērtīgus noteikumus visās citās piemērojamajās direktīvās. Ja noteikumu formulējums nav identisks, tie būtu jāuzskata par līdzvērtīgiem, ja tie ir līdzīgi pēc būtības, īpaši saistībā ar uzraudzību, kas pamatojas uz risku. Izvērtējot līdzvērtību, uzraudzības iestādēm kolēģijās būtu jāpārbauda, vai attiecībā uz katru piemērojamo direktīvu ir aptverts piemērošanas apjoms un sasniegti mērķi, nepazeminot uzraudzības standartus. Vajadzētu būt iespējai līdzvērtības novērtējumus pilnveidot, ņemot vērā izmaiņas uzraudzības sistēmās un praksē. Tādēļ līdzvērtības novērtējumi būtu jāpakļauj atklātam pilnveides procesam. Minētajā procesā būtu jānodrošina iespēja rast individuālus risinājumus, lai būtu ņemtas vērā visas konkrētās grupas attiecīgās iezīmes. Lai nodrošinātu konsekvenci vienas konkrētas grupas uzraudzības sistēmā un panāktu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem finanšu konglomerātiem Savienībā, atbilstīga sadarbība uzraudzības jomā ir ārkārtīgi nozīmīga. Minētajam nolūkam EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību būtu jāizstrādā pamatnostādnes par līdzvērtības novērtējumu konverģenci un jāstrādā, lai izdotu saistošus tehniskus standartus.

(15)

Lai uzlabotu finanšu konglomerātā esošo finanšu vienību papildu uzraudzību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz Direktīvas 2002/87/EK tehniskajiem pielāgojumiem, kas attiecas uz minētajā direktīvā ietvertajām definīcijām, terminoloģijas pielāgojumiem un aprēķina metodēm. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu janodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(16)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, uzlabot finanšu konglomerātā esošo vienību papildu uzraudzību, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs direktīvas mēroga vai iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(17)

Tādēļ būtu jāgroza Direktīvas 98/78/EK, 2002/87/EK, 2006/48/EK un 2009/138/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 98/78/EK

Direktīvu 98/78/EK groza šādi:

1)

direktīvas 1. pantu groza šādi:

a)

panta j) punktu aizstāj ar šādu:

“j)

jauktas darbības apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība ir mātesuzņēmums, kurš nav apdrošināšanas uzņēmums, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmums, pārapdrošināšanas uzņēmums, trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums, apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība un vismaz viens no kura meitasuzņēmumiem ir apdrošināšanas uzņēmums vai pārapdrošināšanas uzņēmums;”;

b)

pantam pievieno šādu punktu:

“m)

“jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 15. punktā;”;

2)

direktīvas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Uz visiem tādiem apdrošināšanas uzņēmumiem un pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kuru mātesuzņēmums ir apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība, jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas vai trešās valsts pārapdrošināšanaas uzņēmums, attiecināma papildu uzraudzība atbilstoši 5. panta 2. punkta un 6., 8., un 10. panta noteikumiem.”;

3)

iekļauj šādu pantu:

“2.a pants

Piemērošanas līmenis attiecībā uz jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām

1.   Ja uz jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību attiecas līdzvērtīgi noteikumi, kas noteikti gan šajā direktīvā, gan Direktīvā 2002/87/EK, jo īpaši saistībā ar uz risku balstītu uzraudzību, kompetentā iestāde, kura ir atbildīga par papildu uzraudzības veikšanu, pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm attiecīgajai jauktajai finanšu kontrolakciju sabiedrībai var piemērot tikai Direktīvas 2002/87/EK attiecīgos noteikumus.

2.   Ja uz jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību attiecas līdzvērtīgi noteikumi, kas noteikti gan šajā direktīvā, gan Direktīvā 2006/48/EK, jo īpaši saistībā ar uz risku balstītu uzraudzību, kompetentā iestāde, kura ir atbildīga par papildu uzraudzības veikšanu, vienojoties ar konsolidētās uzraudzības iestādi banku un ieguldījumu pakalpojumu nozarē, var piemērot tikai tās direktīvas noteikumus, kas attiecas uz visnozīmīgāko nozari, kā noteikts saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 3. panta 2. punktu.

3.   Kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par papildu uzraudzības veikšanu, informē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (18) izveidoto Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (19) izveidoto Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) (EAAPI) par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu. EBI, EAAPI un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (20) izveidotā Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) ar Eiropas uzraudzības iestāžu Apvienotās komitejas (Apvienotā komiteja) starpniecību izstrādā pamatnostādnes, kuru mērķis ir uzraudzības prakses konverģence, un izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko tās iesniedz Komisijai trīs gados pēc minēto pamatnostādņu pieņemšanas.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

4)

direktīvas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Papildu uzraudzības veikšana saskaņā ar 2. pantu nekādi nenozīmē, ka kompetentajām iestādēm ir jāveic uzraudzība attiecībā uz trešās valsts apdrošināšanas uzņēmumiem, trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmumiem, apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībām, jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrībām vai jauktas darbības apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībām.”;

5)

direktīvas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kam licences piešķirtas divās vai vairāk dalībvalstīs, mātesuzņēmums ir viena un tā pati apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmums, trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums, jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jauktas darbības apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes var vienoties par to, kura no tām būs atbildīga par papildu uzraudzības veikšanu.”;

6)

direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības, jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības, trešo valstu apdrošināšanas uzņēmumi un trešo valstu pārapdrošināšanas uzņēmumi

1.   Saistībā ar 2. panta 2. punktu dalībvalstis pieprasa, lai papildu uzraudzības metode tiktu piemērota saskaņā ar II pielikumu. Aprēķinā iekļauj visus apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības, jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības, trešo valstu apdrošināšanas uzņēmuma vai trešo valstu pārapdrošināšanas uzņēmuma saistītos uzņēmumus.

2.   Ja, pamatojoties uz 1. punktā minēto aprēķinu, kompetentās iestādes secina, ka ir apdraudēta vai var būt apdraudēta tāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma maksātspēja, kurš ir meitasuzņēmums apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībai, jauktai finanšu kontrolakciju sabiedrībai, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmumam vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmumam, tās veic vajadzīgos pasākumus attiecīgā apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma līmenī.”;

7)

I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

2. pants

Grozījumi Direktīvā 2002/87/EK

Direktīvu 2002/87/EK groza šādi:

1)

direktīvas 1. un 2. pantu aizstāj ar šādiem:

“1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu paredz noteikumus par tādu regulētu vienību papildu uzraudzību, kas ir saņēmušas licenci saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu, Direktīvas 2002/83/EK (21) 4. pantu, Direktīvas 2004/39/EK (22) 5. pantu, Direktīvas 2005/68/EK (23) 3. pantu, Direktīvas 2006/48/EK (24) 6. pantu, Direktīvas 2009/65/EK (25) 5. pantu, Direktīvas 2009/138/EK (26) 14. pantu vai Direktīvas 2011/61/ES (27) 6. līdz 11. pantu un kas ir finanšu konglomerāta daļa.

Ar šo direktīvu arī groza attiecīgos nozaru noteikumus, ko piemēro ar minētajām direktīvām regulētām vienībām.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

1)

“kredītiestāde” ir kredītiestāde Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punkta nozīmē;

2)

“apdrošināšanas uzņēmums” ir apdrošināšanas uzņēmums Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1., 2. vai 3. punkta nozīmē;

3)

“ieguldījumu sabiedrība” ir ieguldījumu sabiedrība Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (28) 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētie uzņēmumi, vai uzņēmums, kura juridiskā adrese ir trešā valstī un kuram saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK būtu jāsaņem licence, ja tā juridiskā adrese būtu Savienībā;

4)

“regulēta vienība” ir kredītiestāde, apdrošināšanas uzņēmums, pārapdrošināšanas uzņēmums, ieguldījumu sabiedrība, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks;

5)

“aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība” ir pārvaldīšanas sabiedrība Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē vai uzņēmums, kura juridiskā adrese ir trešā valstī un kuram saskaņā ar minēto direktīvu būtu jāsaņem licence, ja tā juridiskā adrese būtu Savienībā;

5a)

“alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks” ir alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b), l) un ab) apakšpunkta nozīmē vai uzņēmums, kura juridiskā adrese ir trešā valstī un kuram saskaņā ar minēto direktīvu būtu jāsaņem licence, ja tā juridiskā adrese būtu Savienībā;

6)

“pārapdrošināšanas uzņēmums” ir pārapdrošināšanas uzņēmums Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4., 5. vai 6. punkta nozīmē vai īpašam nolūkam dibināta sabiedrība Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 26. punkta nozīmē;

7)

“nozaru noteikumi” ir Savienības tiesību akti attiecībā uz regulētu vienību uzraudzību, jo īpaši Direktīvas 2004/39/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/138/EK;

8)

“finanšu nozare” ir nozare, kurā ir viena vai vairākas šādas vienības:

a)

kredītiestāde, finanšu iestāde vai pakalpojumu palīguzņēmums Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1., 5. vai 21. punkta nozīmē (turpmāk kopā saukti “banku nozare”);

b)

apdrošināšanas uzņēmums, pārapdrošināšanas uzņēmums vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1., 2., 4. vai 5. punkta vai arī 212. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē (turpmāk kopā saukti “apdrošināšanas nozare”);

c)

ieguldījumu sabiedrība Direktīvas 2006/49/EK 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē (turpmāk kopā saukti “ieguldījumu pakalpojumu nozare”);

9)

“mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, kā tas definēts 1. pantā Padomes Septītajā direktīvā 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs) par konsolidētajiem pārskatiem (29), vai jebkurš uzņēmums, kuram pēc kompetento iestāžu atzinuma faktiski ir dominējoša ietekme citā uzņēmumā;

10)

“meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kā tas definēts Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā, vai jebkurš uzņēmums, kurā mātesuzņēmumam pēc kompetento iestāžu atzinuma faktiski ir dominējoša ietekme, vai arī visi šādu meitasuzņēmumu meitasuzņēmumi;

11)

“līdzdalība” ir līdzdalība Padomes Ceturtās direktīvas 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs) attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (30) 17. panta pirmā teikuma nozīmē vai tiešas vai netiešas īpašumtiesības uz vismaz 20 % balsstiesību vai kapitāla kādā uzņēmumā;

12)

“grupa” ir uzņēmumu grupa, kas sastāv no mātesuzņēmuma, tā meitasuzņēmumiem un vienībām, kurās mātesuzņēmumam vai tā meitasuzņēmumam ir līdzdalība, vai uzņēmumi, kuri ir savstarpēji saistīti ar saiknēm Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē, un ietver jebkuru tā apakšgrupu;

12a)

“kontrole” ir attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu, kā minēts Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā, vai līdzīgas attiecības starp fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;

13)

“cieša saikne” ir situācija, kad divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas saista kontrole vai līdzdalība, vai situācija, kad divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas ir kontroles attiecībās pastāvīgi saistītas ar vienu un to pašu personu;

14)

“finanšu konglomerāts” ir grupa vai apakšgrupa, ko vada regulēta vienība vai kurā vismaz viens no meitasuzņēmumiem minētajā grupā vai apakšgrupā ir regulēta vienība, un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

ja grupu vai apakšgrupu vada regulēta vienība:

i)

minētā vienība ir finanšu nozares vienības, vienības, kurai ir līdzdalība kādā finanšu nozares vienībā, vai vienības, kura ir saistīta ar finanšu nozares vienību Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē, mātesuzņēmums;

ii)

vismaz viena no grupas vai apakšgrupas vienībām darbojas apdrošināšanas nozarē un vismaz viena darbojas banku vai ieguldījumu pakalpojumu nozarē; un

iii)

gan grupas vai apakšgrupas vienību konsolidētās vai apkopotās darbības apdrošināšanas nozarē, gan vienību darbības banku un ieguldījumu pakalpojumu nozarē ir nozīmīgas šīs direktīvas 3. panta 2. vai 3. punkta nozīmē; vai

b)

ja grupu vai apakšgrupu nevada regulēta vienība:

i)

grupa vai apakšgrupa darbojas galvenokārt finanšu nozarē šīs direktīvas 3. panta 1. punkta nozīmē;

ii)

vismaz viena no grupas vai apakšgrupas vienībām darbojas apdrošināšanas nozarē un vismaz viena darbojas banku vai ieguldījumu pakalpojumu nozarē; un

iii)

gan grupas vai apakšgrupas vienību konsolidētās vai apkopotās darbības apdrošināšanas nozarē, gan banku un ieguldījumu pakalpojumu nozarē ir nozīmīgas šīs direktīvas 3. panta 2. vai 3. punkta nozīmē;

15)

“jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas nav regulēta vienība un kas kopā ar saviem meitasuzņēmumiem, no kuriem vismaz viens ir regulēta vienība ar juridisko adresi Savienībā, un citām vienībām veido finanšu konglomerātu;

16)

“kompetentās iestādes” ir dalībvalstu valsts iestādes, kuras ar normatīvajiem aktiem ir pilnvarotas uzraudzīt kredītiestādes, apdrošināšanas uzņēmumus, pārapdrošināšanas uzņēmumus, ieguldījumu sabiedrības, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumus vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus atsevišķi vai grupas līmenī;

17)

“attiecīgās kompetentās iestādes” ir:

a)

dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par finanšu konglomerātam piederīgu regulētu vienību, jo īpaši nozares galējā mātesuzņēmuma, grupas uzraudzību nozarē;

b)

koordinators, kas ir iecelts saskaņā ar 10. pantu, ja tas nav kāda no a) apakšpunktā minētajām iestādēm;

c)

attiecīgā gadījumā citas kompetentās iestādes, ja pēc a) un b) apakšpunktā minēto iestāžu atzinuma tās uzskatāmas par attiecīgām kompetentām iestādēm;

18)

“grupas iekšējie darījumi” ir visi darījumi, ar kuriem regulētas vienības finanšu konglomerātā tieši vai netieši paļaujas uz to, ka citi uzņēmumi tajā pašā grupā vai fiziska vai juridiska persona, kas ar minētās grupas uzņēmumiem ir saistīta ar ciešu saikni, izpildīs saistības, kuras var būt vai nebūt līgumsaistības, par samaksu vai bez samaksas;

19)

“riska koncentrācija” ir visi riska darījumi ar zaudējuma iespēju, kas ir pietiekami nozīmīgi, lai varētu apdraudēt finanšu konglomerātā esošo regulēto vienību maksātspēju vai finanšu stāvokli kopumā, neatkarīgi no tā, vai šādu risku izraisa darījuma partnera risks/kredītrisks, ieguldījumu risks, apdrošināšanas risks, tirgus risks, citi riski vai šo risku kombinācija vai mijiedarbība.

Līdz stājas spēkā jebkādi saskaņā ar 21.a panta 1. punkta b) apakšpunktu pieņemti regulatīvi tehniskie standarti, 17. punkta c) apakšpunktā minētajā atzinumā īpaši ņem vērā finanšu konglomerāta regulēto vienību tirgus daļu citās dalībvalstīs, jo īpaši, ja tā pārsniedz 5 %, kā jebkuru tādu regulētu vienību, nozīmību finanšu konglomerātā, kuras veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī.

2)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

a)

panta 1., 2. un 3. punktus aizstāj ar šādiem:

“1.   Uzskata, ka grupa darbojas galvenokārt finanšu nozarē 2. panta 14. punkta b) apakšpunkta i) punkta nozīmē, ja attiecība starp grupas regulēto un neregulēto finanšu nozares vienību konsolidēto bilanci un visas grupas konsolidēto bilanci pārsniedz 40 %.

2.   Uzskata, ka darbības dažādās finanšu nozarēs ir nozīmīgas 2. panta 14. punkta a) apakšpunkta iii) punkta vai 14. punkta b) apakšpunkta iii) punkta nozīmē, ja attiecībā uz katru finanšu nozari vidējā vērtība attiecībai starp atsevišķas finanšu nozares konsolidēto bilanci un grupas finanšu nozares vienību konsolidēto bilanci un attiecībai starp maksātspējas normu, kas noteikta tai pašai finanšu nozarei, un kopējo maksātspējas normu attiecībā uz grupas finanšu nozares vienībām pārsniedz 10 %.

Šīs direktīvas nolūkos maznozīmīgākā finanšu nozare finanšu konglomerātā ir nozare ar vismazāko vidējo vērtību un visnozīmīgākā finanšu nozare finanšu konglomerātā ir nozare ar visaugstāko vidējo vērtību. Aprēķinot vidējo vērtību un nosakot maznozīmīgāko un visnozīmīgāko finanšu nozari, banku nozari un ieguldījumu pakalpojumu nozari apskata kopā.

Aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības pievieno nozarei, pie kuras tās pieder grupā. Ja tās nepieder tikai pie vienas nozares grupā, tās pievieno vismazākajai finanšu nozarei.

Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus pievieno nozarei, pie kuras tie pieder grupā. Ja tie nepieder tikai pie vienas nozares grupā, tos pievieno vismazākajai finanšu nozarei.

3.   Starpnozaru darbības arī uzskata par nozīmīgām 2. panta 14. punkta a) apakšpunkta iii) punkta vai 14. punkta b) apakšpunkta iii) punkta nozīmē, ja grupā maznozīmīgākās finanšu nozares bilances kopsumma pārsniedz EUR 6 miljardus.

Ja grupa nesasniedz šā panta 2. punktā minēto slieksni, attiecīgās kompetentās iestādes var pēc kopējas vienošanās nolemt neuzskatīt grupu par finanšu konglomerātu. Tās var arī nolemt nepiemērot 7., 8., vai 9. panta noteikumus, ja tās uzskata, ka grupas iekļaušana šīs direktīvas darbības jomā vai šādu noteikumu piemērošana nav vajadzīga vai būtu nepiemērota vai maldinoša attiecībā pret papildu uzraudzības mērķiem.

Lēmumus, ko pieņem saskaņā ar šo punktu, paziņo pārējām kompetentajām iestādēm, un, izņemot gadījumus, kad ir ārkārtēji apstākļi, kompetentās iestādes tos publisko.

3.a   Ja grupa sasniedz šā panta 2. punktā minēto slieksni, bet maznozīmīgākā nozare nepārsniedz EUR 6 miljardus, attiecīgās kompetentās iestādes var pēc kopējas vienošanās nolemt neuzskatīt grupu par finanšu konglomerātu. Tās var arī nolemt nepiemērot 7., 8., vai 9. panta noteikumus, ja tās uzskata, ka grupas iekļaušana šīs direktīvas darbības jomā vai šo noteikumu piemērošana nav vajadzīga vai būtu nepiemērota vai maldinoša attiecībā pret papildu uzraudzības mērķiem.

Lēmumus, ko pieņem saskaņā ar šo punktu, paziņo pārējām kompetentajām iestādēm, un, izņemot gadījumus, kad ir ārkārtēji apstākļi, kompetentās iestādes tos publisko.”;

b)

panta 4. punktu groza šādi:

i)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

aprēķinot attiecības, neņemt vērā kādu vienību 6. panta 5. punktā minētajos gadījumos, izņemot gadījumus, kad vienība ir pārcēlusies no kādas dalībvalsts uz trešo valsti un ir pierādījumi, ka vienība mainījusi savu atrašanās vietu, lai izvairītos no noteikumiem.”;

ii)

pievieno šādu punktu:

“c)

neietvert vienu vai vairākas līdzdalības maznozīmīgākā nozarē, ja šādas līdzdalības ir izšķirošas finanšu konglomerāta noteikšanai un kopā ņemot ir nenozīmīgas attiecībā uz papildu uzraudzības mērķiem.”;

c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Piemērojot 1. un 2. punktu, attiecīgās kompetentās iestādes ārkārtas gadījumos un pēc kopējas vienošanās var aizstāt bilances konsolidēto kritēriju ar vienu vai vairākiem no turpmāk minētajiem parametriem vai pievienot vienu vai vairākus šos parametrus, ja tās uzskata, ka minētie parametri ir īpaši svarīgi papildu uzraudzības veikšanai atbilstīgi šai direktīvai: ienākumu struktūra, ārpusbilances darījumi un kopējie pārvaldītie aktīvi.”;

d)

pievieno šādus punktus:

“8.   Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (31) izveidotā Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (32) izveidotā Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (EAAPI) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (33) izveidotā Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI) (turpmāk kopā sauktas “EUI”) ar EUI Apvienotās komitejas (Apvienotā komiteja) starpniecību izdod kopīgas pamatnostādnes, kuru mērķis ir uzraudzības prakses konverģence attiecībā uz šā panta 2., 3., 3.a, 4. un 5. punkta piemērošanu.

9.   Kompetentās iestādes katru gadu no jauna izvērtē atbrīvojumus no papildu uzraudzības piemērošanas un pārskata šajā pantā noteiktos kvantitatīvos rādītājus un uz risku balstītus novērtējumus, ko piemēro finanšu grupām.

3)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Minētajam nolūkam:

kompetentās iestādes, kas ir izdevušas licences regulētām vienībām grupā, cieši sadarbojas,

ja kompetentā iestāde uzskata, ka kāda regulēta vienība, kam minētā iestāde izdevusi licenci, ietilpst tādā grupā, kura var būt finanšu konglomerāts un kas vēl nav noteikts saskaņā ar šo direktīvu, kompetentā iestāde paziņo savu viedokli pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un Apvienotajai komitejai.”;

b)

panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Koordinators arī informē kompetentās iestādes, kas ir izdevušas licences regulētajām vienībām grupā, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā jauktajai finanšu kontrolakciju sabiedrībai ir galvenais birojs, kā arī Apvienoto komiteju.”;

c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Apvienotā komiteja savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina saskaņā ar 2. panta 14. punktu noteikto finanšu konglomerātu sarakstu. Minētā informācija, izmantojot hipersaiti, ir pieejama visu EUI tīmekļa vietnēs.

Visu 1. pantā minēto regulēto vienību nosaukumus, kuras ir daļa no finanšu konglomerāta, iekļauj sarakstā, ko Apvienotā komiteja publicē un pastāvīgi atjaunina savā tīmekļa vietnē.”;

4)

direktīvas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

visas regulētās vienības, kuru mātesuzņēmums ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveno biroju Savienībā;”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Visas regulētās vienības, kuras nepakļauj papildu uzraudzībai saskaņā ar 2. punktu un kuru mātesuzņēmums ir regulēta vienība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveno biroju trešā valstī, pakļauj papildu uzraudzībai finanšu konglomerāta līmenī tādā apjomā un veidā, kā noteikts 18. pantā.”;

c)

panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Lai piemērotu šādu papildu uzraudzību, vismaz vienai no vienībām jābūt regulētai vienībai, kā minēts 1. pantā, un ir jābūt izpildītiem 2. panta 14. punkta a) apakšpunkta ii) punkta vai 14. punkta b) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 14. punkta a) apakšpunkta iii) punkta vai 14. punkta b) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem. Attiecīgās kompetentās iestādes pieņem lēmumu, ievērojot papildu uzraudzības mērķus, kā noteikts šajā direktīvā.”;

5)

direktīvas 6. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Veicot 2. punkta pirmajā daļā minētos kapitāla pietiekamības prasību aprēķinus, papildu uzraudzības piemērošanas jomā saskaņā ar I pielikumu ietver šādas vienības:

a)

kredītiestādi, finanšu iestādi vai pakalpojumu palīguzņēmumu;

b)

apdrošināšanas uzņēmumu, pārapdrošināšanas uzņēmumu vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrību;

c)

ieguldījumu sabiedrību;

d)

jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību.

4.   Aprēķinot finanšu konglomerāta papildu kapitāla pietiekamības prasības, piemērojot šīs direktīvas I pielikumā minēto 1. metodi (grāmatvedības konsolidācija), grupā esošo vienību pašu kapitālu un maksātspējas normas aprēķina, piemērojot attiecīgos nozaru noteikumus attiecībā uz konsolidācijas veidu un apjomu, kā noteikts jo īpaši Direktīvas 2006/48/EK 133. un 134. pantā un Direktīvas 2009/138/EK 221. pantā.

Piemērojot I pielikumā minēto 2. metodi (atskaitīšana un summēšana), aprēķinos ņem vērā mātesuzņēmuma vai uzņēmuma, kam ir līdzdalība citā grupas vienībā, tieši vai netieši turētā parakstītā kapitāla proporcionālo daļu.”;

6)

direktīvas 7. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Līdz Savienības tiesību aktu turpmākai koordinācijai dalībvalstis var noteikt kvantitatīvus ierobežojumus, atļaut savām kompetentajām iestādēm noteikt kvantitatīvus ierobežojumus vai pieņemt citus uzraudzības pasākumus, ar kuriem varētu sasniegt papildu uzraudzības mērķus attiecībā uz riska koncentrāciju finanšu konglomerāta līmenī.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“5.   EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izdod kopīgas pamatnostādnes, kuru mērķis ir uzraudzības prakses konverģence attiecībā uz šā panta 1. līdz 4. punktā paredzētās riska koncentrācijas papildu uzraudzības piemērošanu. Lai novērstu dublēšanos, ar pamatnostādnēm nodrošina, lai šajā pantā paredzētā uzraudzības instrumentu piemērošana tiktu saskaņota ar Direktīvas 2006/48/EK 106. līdz 118. panta un Direktīvas 2009/138/EK 244. panta piemērošanu. Tās izdod īpašas kopīgas pamatnostādnes par šā panta 1. līdz 4. punkta piemērošanu finanšu konglomerātu līdzdalībai, ja valsts uzņēmējdarbības tiesību aktu noteikumi kavē šīs direktīvas 14. panta 2. punkta piemērošanu.”;

7)

direktīvas 8. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Līdz Savienības tiesību aktu turpmākai koordinācijai dalībvalstis var noteikt kvantitatīvus ierobežojumus un kvalitatīvas prasības, atļaut savām kompetentajām iestādēm noteikt kvantitatīvus ierobežojumus vai kvalitatīvas prasības vai veikt citus uzraudzības pasākumus, ar kuriem varētu sasniegt papildu uzraudzības mērķus attiecībā uz regulētu vienību grupas iekšējiem darījumiem finanšu konglomerāta līmenī.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“5.   EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izdod kopīgas pamatnostādnes, kuru mērķis ir uzraudzības prakses konverģence attiecībā uz šā panta 1. līdz 4. punktā paredzētās grupas iekšējo darījumu papildu uzraudzības piemērošanu. Lai novērstu dublēšanos, ar pamatnostādnēm nodrošina, lai šajā pantā paredzētā uzraudzības instrumentu piemērošana tiktu saskaņota ar Direktīvas 2009/138/EK 245. panta piemērošanu. Tās izdod īpašas kopīgas pamatnostādnes par šā panta 1. līdz 4. punkta piemērošanu finanšu konglomerātu līdzdalībai, ja valsts uzņēmējdarbības tiesību aktu noteikumi kavē šīs direktīvas 14. panta 2. punkta piemērošanu.”;

8)

direktīvas 9. pantu groza šādi:

a)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Dalībvalstis nodrošina, lai visos uzņēmumos, uz ko atbilstīgi 5. pantam attiecas papildu uzraudzība, ir ieviesti piemēroti iekšējās kontroles mehānismi, kas ļautu iegūt datus un informāciju, kura varētu būt vajadzīga papildu uzraudzības nolūkiem.

Dalībvalstis pieprasa, lai regulētās vienības savai kompetentajai iestādei finanšu konglomerāta līmenī regulāri sniegtu ziņas par to juridisko, vadības un organizatorisko struktūru, tostarp par visām regulētām vienībām, neregulētiem meitasuzņēmumiem un nozīmīgām filiālēm.

Dalībvalstis pieprasa, lai regulētās vienības katru gadu finanšu konglomerāta līmenī vai nu pilnībā, vai arī sniedzot norādes uz līdzvērtīgu informāciju, publiskotu aprakstu par to juridisko, vadības un organizatorisko struktūru.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“6.   Kompetentās iestādes saskaņo šajā pantā paredzēto iekšējās kontroles mehānismu un riska vadības procesu papildu uzraudzības piemērošanu ar uzraudzības pārbaudes procesiem, kā paredzēts Direktīvas 2006/48/EK 124. pantā un Direktīvas 2009/138/EK 248. pantā. Šim nolūkam EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izdod kopīgas pamatnostādnes, kuru mērķis ir uzraudzības prakses konverģence attiecībā uz šajā pantā paredzētās iekšējās kontroles mehānismu un riska vadības procesu papildu uzraudzības piemērošanu, kā arī par atbilstību uzraudzības pārbaudes procesiem, kā paredzēts Direktīvas 2006/48/EK 124. pantā un Direktīvas 2009/138/EK 248. pantā. Tās izdod īpašas kopīgas pamatnostādnes par šā panta piemērošanu finanšu konglomerātu līdzdalībai, ja valsts tiesību aktu normas uzņēmējdarbības jomā kavē šīs direktīvas 14. panta 2. punkta piemērošanu.”;

9)

iekļauj šādu pantu:

“9.b pants

Stresa testēšana

1.   Dalībvalstis var pieprasīt, lai koordinators nodrošina pienācīgu un regulāru finanšu konglomerātu stresa testēšanu. Tās pieprasa, lai attiecīgās kompetentās iestādes pilnībā sadarbojas ar koordinatoru.

2.   Savienības mēroga stresa testu vajadzībām EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību un sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (34), var saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, Regulu (ES) Nr. 1094/2010 un Regulu (ES) Nr. 1095/2010 izstrādāt papildu parametrus, kuros būtu ietverti īpašie ar finanšu konglomerātiem saistītie riski. Koordinators stresa testu rezultātus paziņo Apvienotajai komitejai.

10)

direktīvas 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu groza šādi:

a)

apakšpunkta ii) punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“ii)

ja vismaz divām regulētām vienībām ar juridisko adresi Savienībā mātesuzņēmums ir viena un tā pati jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība un ja viena no minētajām vienībām ir saņēmusi licenci tajā dalībvalstī, kurā ir jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības galvenais birojs, koordinatora pienākumus veic tā kompetentā iestāde, kas regulētajai vienībai minētajā dalībvalstī ir izdevusi licenci.”;

b)

apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:

“iii)

ja vismaz divām regulētām vienībām ar juridisko adresi Savienībā mātesuzņēmums ir viena un tā pati jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība un neviena no minētajām vienībām nav saņēmusi licenci tajā dalībvalstī, kurā ir jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības galvenais birojs, koordinatora pienākumus veic tā kompetentā iestāde, kas ir izdevusi licenci regulētajai vienībai ar vislielāko kopējo konsolidēto bilanci visnozīmīgākajā finanšu nozarē;”;

11)

direktīvas 11. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Neskarot iespēju deleģēt konkrētas uzraudzības pilnvaras un pienākumus, kā paredzēts Savienības tiesību aktos, konkrētu uzdevumu uzticēšana koordinatoram attiecībā uz finanšu konglomerātam piederīgu regulētu vienību papildu uzraudzību neskar kompetento iestāžu uzdevumus un pienākumus, kā tie paredzēti nozaru noteikumos.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“4.   Nepieciešamo sadarbību atbilstīgi šai iedaļai un šā panta 1., 2. un 3. punktā un 12. pantā minēto uzdevumu izpildi, un, ievērojot konfidencialitātes prasības un Savienības tiesību aktus, atbilstīgu koordināciju un sadarbību ar attiecīgajām trešo valstu uzraudzības iestādēm attiecīgā gadījumā īsteno ar to kolēģiju starpniecību, kuras izveidotas atbilstīgi Direktīvas 2006/48/EK 131.a pantam vai Direktīvas 2009/138/EK 248. panta 2. punktam.

Koordinācijas pasākumus, kas minēti 1. punkta otrajā daļā, atspoguļo atsevišķos rakstiskos koordinācijas pasākumos, kuri ir ieviesti atbilstīgi Direktīvas 2006/48/EK 131. pantam vai Direktīvas 2009/138/EK 248. pantam. Koordinators, kas ir tās kolēģijas priekšsēdētājs, kura izveidota atbilstīgi Direktīvas 2006/48/EK 131.a pantam vai Direktīvas 2009/138/EK 248. panta 2. punktam, izlemj, kuras citas kompetentās iestādes piedalās sanāksmē vai citā minētās kolēģijas darbībā.”;

12)

direktīvas 12. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

grupas juridiskās, vadības un organizatoriskās struktūras noteikšana, tostarp nosakot visas finanšu konglomerātam piederošas regulētās vienības, neregulētos meitasuzņēmumus un nozīmīgas filiāles, personas, kurām ir būtiska līdzdalība galējā mātesuzņēmuma līmenī, kā arī nosakot grupā esošo regulēto vienību kompetentās iestādes;”;

13)

direktīvas 12.a pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Koordinatori Apvienotajai komitejai sniedz 9. panta 4. punktā un 12. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā paredzēto informāciju. Apvienotā komiteja kompetentajām iestādēm dara pieejamu informāciju par finanšu konglomerātu juridisko, vadības un organizatorisko struktūru.”;

14)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“12.b pants

Kopīgas pamatnostādnes

1.   EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izstrādā kopīgas pamatnostādnes par to, kā kompetentajai iestādei jāveic finanšu konglomerātu uz risku balstīti novērtējumi. Ar minētajām pamatnostādnēm jo īpaši nodrošina, lai uz risku balstīti novērtējumi ietvertu pienācīgus instrumentus nolūkā novērtēt grupas riskus, kādiem ir pakļauti finanšu konglomerāti.

2.   EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību sagatavo kopīgas pamatnostādnes, kuru mērķis ir izstrādāt uzraudzības praksi, kas ļautu veikt jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību papildu uzraudzību, lai pienācīgi papildinātu grupu uzraudzību, kas noteikta Direktīvās 98/78/EK un 2009/138/EK, vai attiecīgā gadījumā konsolidēto uzraudzību, kas noteikta Direktīvā 2006/48/EK. Minētās pamatnostādnes ļauj visus attiecīgos riskus iekļaut uzraudzībā, novēršot iespējamo pārklāšanos uzraudzības jomā.”;

15)

direktīvas 18. pantu groza šādi:

a)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Mātesuzņēmumi trešā valstī”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Kompetentās iestādes var piemērot citas metodes, kas nodrošina finanšu konglomerātā esošu regulētu vienību atbilstīgu papildu uzraudzību. Koordinators pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm šīs metodes apstiprina. Kompetentās iestādes var jo īpaši noteikt, ka jāizveido jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveno biroju Savienībā, un piemērot šo direktīvu regulētajām vienībām finanšu konglomerātā, ko vada minētā kontrolakciju sabiedrība. Kompetentās iestādes nodrošina, lai ar minētajām metodēm tiktu sasniegts šajā direktīvā noteiktais papildu uzraudzības mērķis, un par to paziņo pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un Komisijai.”;

16)

direktīvas 19. pantu aizstāj ar šādu:

“19. pants

Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm

Direktīvas 2006/48/EK 39. panta 1. un 2. punktu, Direktīvas 98/78/EK 10.a pantu un Direktīvas 2009/138/EK 264. pantu piemēro mutatis mutandis, risinot sarunas par nolīgumiem ar vienu vai vairākām trešām valstīm attiecībā uz finanšu konglomerātā esošo regulēto vienību papildu uzraudzības veikšanas līdzekļiem.”;

17)

direktīvas III nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

18)

direktīvas 20. pantu aizstāj ar šādu:

“20. pants

Komisijai piešķirtās pilnvaras

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21.c pantu attiecībā uz šīs direktīvas tehniskajiem pielāgojumiem šādās jomās:

a)

precīzāki 2. pantā noteikto definīciju formulējumi, lai šīs direktīvas piemērošanā ievērotu pārmaiņas finanšu tirgos;

b)

terminoloģijas un šīs direktīvas definīciju formulējumu pielāgošana vēlākiem Savienības aktiem par regulētām vienībām un ar tām saistītiem jautājumiem;

c)

precīzāka I pielikumā izklāstīto aprēķina metožu definīcija, lai ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos un uzraudzības metodes.

Minētajos pasākumos neiekļauj deleģēto un Komisijai piešķirto pilnvaru priekšmetu attiecībā uz 21.a pantā uzskaitītajiem punktiem.”;

19)

direktīvas 21. panta 2., 3 un 5. punktu svītro;

20)

direktīvas 21.a pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādu apakšpunktu:

“d)

direktīvas 6. panta 2. punktu, lai nodrošinātu vienotu formātu (ar norādījumiem) un noteiktu regularitāti, kā arī attiecīgā gadījumā vienus un tos pašus ziņošanas datumus.”;

b)

iekļauj šādu punktu:

“1.a   Lai nodrošinātu 2., 7. un 8. panta un II pielikuma konsekventu piemērošanu, EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precīzāk formulētu 2. pantā noteiktās definīcijas un koordinētu noteikumus, kas pieņemti atbilstīgi 7. un 8. pantam un II pielikumam.

Apvienotā komiteja līdz 2015. gada 1. janvārim minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.”;

c)

pievieno šādu punktu:

“3.   Dalībvalstis divu gadu laikā no jebkādu īstenošanas tehnisko standartu pieņemšanas saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu pieprasa, lai par šajā pantā minētajiem aprēķiniem ziņotu vienotā formātā, un nosaka to ziņošanas regularitāti un datumus.”;

21)

direktīvas III nodaļā iekļauj šādus pantus:

“21.b pants

Kopīgas pamatnostādnes

EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību izdod 3. panta 8. punktā, 7. panta 5. punktā, 8. panta 5. punktā, 9. panta 6. punktā, 11. panta 1. punkta trešajā daļā, 12.b pantā un 21. panta 4. punktā minētās kopīgas pamatnostādnes attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 56. pantā noteikto procedūru.

21.c pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt šīs direktīvas 20. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2011. gada 9. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais sešus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 20. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.”;

22)

direktīvas 30. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Līdz turpmākai nozaru noteikumu koordinācijai dalībvalstis nodrošina aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu iekļaušanu:

a)

kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsolidētās uzraudzības piemērošanas jomā vai apdrošināšanas grupā esošu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzības piemērošanas jomā;

b)

papildu uzraudzības piemērošanas jomā šīs direktīvas nozīmē, ja grupa ir finanšu konglomerāts; un

c)

noteikšanas procesā saskaņā ar 3. panta 2. punktu.”;

23)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“30.a pants

Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki

1.   Līdz turpmākai nozaru noteikumu koordinācijai dalībvalstis nodrošina alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku iekļaušanu:

a)

kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsolidētās uzraudzības piemērošanas jomā vai apdrošināšanas grupā esošu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzības piemērošanas jomā;

b)

papildu uzraudzības piemērošanas jomā šīs direktīvas nozīmē, ja grupa ir finanšu konglomerāts; un

c)

noteikšanas procesā saskaņā ar 3. panta 2. punktu.

2.   Piemērojot 1. punktu, dalībvalstis paredz vai pilnvaro savas kompetentās iestādes izlemt, atbilstīgi kādiem nozaru noteikumiem (banku nozare, apdrošināšanas nozare vai ieguldījumu pakalpojumu nozare) alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem piemēro konsolidēto vai papildu uzraudzību, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā. Šī punkta vajadzībām attiecīgos nozaru noteikumus par finanšu iestāžu iekļaušanas veidu un apjomu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem piemēro mutatis mutandis. Attiecībā 1. punkta b) apakšpunktā minēto papildu uzraudzību alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku uzskata par tās nozares daļu, kurā tas ir ietverts atbilstīgi 1. punkta a) apakšpunktam.

Ja alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks ir finanšu konglomerāta daļa, atsauces uz regulētām vienībām un uz kompetentajām iestādēm un attiecīgajām kompetentajām iestādēm šīs direktīvas nolūkos uzskata par tādām, kas ietver attiecīgi alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus un kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku uzraudzību. Šos noteikumus grupām, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā piemēro mutatis mutandis.”;

24)

direktīvas I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu.

3. pants

Grozījumi Direktīvā 2006/48/EK

Direktīvu 2006/48/EK groza šādi:

1)

direktīvas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Direktīvas 39. pants un 124. līdz 143. pants attiecas uz finanšu kontrolakciju sabiedrībām, jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām un jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībām, kuru galvenais birojs ir Savienībā.”;

2)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 14. līdz 17. punktu aizstāj ar šādiem:

“14)

“mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde dalībvalstī” ir kredītiestāde, kuras meitasuzņēmums ir kredītiestāde vai finanšu iestāde vai kurai ir līdzdalība šādā iestādē, un kura pati nav tādas citas kredītiestādes meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta tajā pašā dalībvalstī, vai tādas finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības meitasuzņēmums, kura veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī;

15)

“mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī” ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas pati nav tādas kredītiestādes meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta tajā pašā dalībvalstī, vai tādas finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības meitasuzņēmums, kura veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī;

15a)

“mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī” ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas pati nav tādas kredītiestādes meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta tajā pašā dalībvalstī, vai tādas finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības meitasuzņēmums, kura veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī;

16)

“ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde” ir mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde dalībvalstī un kas nav citas tādas kredītiestādes meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta kādā dalībvalstī, vai tādas finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības meitasuzņēmums, kura veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī;

17)

“ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī un kas nav tādas kredītiestādes meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta kādā dalībvalstī, vai tādas finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības meitasuzņēmums, kura veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī;

17a)

“ES mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī un kas nav tādas kredītiestādes meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta kādā dalībvalstī, vai tādas finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī;”;

b)

iekļauj šādu punktu:

“19a)

“jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 15. punkta nozīmē;”;

c)

panta 48. punktu aizstāj ar šādu:

“48)

“konsolidētās uzraudzības iestāde” ir kompetentā iestāde, kas atbildīga par konsolidētas uzraudzības īstenošanu attiecībā uz ES mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes, un kredītiestādēm, kuras kontrolē ES mātesuzņēmumi, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrības, vai ES mātesuzņēmumi, kas ir jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības;”;

3)

direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Par visām atļaujām paziņo EBI. Visu to kredītiestāžu nosaukumus, kurām ir piešķirta atļauja, iekļauj sarakstā, ko EBI publicē un pastāvīgi atjaunina savā tīmekļa vietnē. Kompetentā iestāde, kas atbildīga par konsolidētās uzraudzības īstenošanu, sniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm un EBI visu informāciju par banku grupu saskaņā ar 12. panta 3. punktu, 22. panta 1. punktu un 73. panta 3. punktu, jo īpaši par grupas juridisko, vadības un organizatorisko struktūru.”;

4)

direktīvas 39. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

kredītiestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, kuru mātesuzņēmumu galvenais birojs ir Savienībā, neatkarīgi no tā, vai šie mātesuzņēmumi ir kredītiestādes vai finanšu kontrolakciju sabiedrības, vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības.”;

b)

panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

dalībvalstu kompetentās iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu Savienībā esošu kredītiestāžu, finanšu kontrolakciju sabiedrību vai jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību konsolidētai uzraudzībai, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli, kuru meitasuzņēmumi ir kredītiestādes vai finanšu iestādes, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, vai kurām ir līdzdalība šādās iestādēs;”;

5)

direktīvas 69. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Dalībvalstis var īstenot šā panta 1. punktā minēto iespēju, ja mātesuzņēmums ir finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, kur kredītiestāde, ja uz to attiecas tāda pati uzraudzība kā uz kredītiestādēm un jo īpaši 71. panta 1. punktā noteiktie standarti.”;

6)

direktīvas 71. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Neskarot 68., 69. un 70. pantu, kredītiestādes, kuras kontrolē mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, vai mātesuzņēmums, kas ir jaukta kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, pilda – tādā apjomā un veidā, kā noteikts 133. pantā, – pienākumus, kas noteikti 75., 120. un 123. pantā un 5. iedaļā, pamatojoties uz minētās finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.

Ja mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, vai mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, kontrolē vairāk nekā vienu kredītiestādi, šā punkta pirmo daļu piemēro tikai kredītiestādei, uz kuru saskaņā ar 125. un 126. pantu attiecas konsolidēta uzraudzība.”;

7)

direktīvas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Kredītiestādes, kuras kontrolē ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, pilda 5. nodaļā noteiktos pienākumus, pamatojoties uz minētās finanšu kontrolakciju sabiedrības vai minētās jauktās finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.

ES mātesuzņēmumu, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrības, vai ES mātesuzņēmumu, kas ir jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības, būtiski meitasuzņēmumi sniedz XII pielikuma 1. daļas 5. punktā norādīto informāciju, pamatojoties uz individuālo un subkonsolidēto stāvokli.”;

8)

iekļauj šādu pantu:

“72.a pants

1.   Ja uz jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību attiecas līdzvērtīgi noteikumi gan šajā direktīvā, gan Direktīvā 2002/87/EK, jo īpaši saistībā ar uz risku balstītu uzraudzību, konsolidētās uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar pārējām kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par meitasuzņēmumu uzraudzību, minētajai jauktajai finanšu kontrolakciju sabiedrībai var piemērot tikai attiecīgo Direktīvas 2002/87/EK noteikumu.

2.   Ja uz jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību attiecas līdzvērtīgi noteikumi gan šajā direktīvā, gan Direktīvā 2009/138/EK, jo īpaši saistībā ar uz risku balstītu uzraudzību, konsolidētās uzraudzības iestāde, vienojoties ar grupas uzraudzības iestādi apdrošināšanas nozarē, minētajai jauktajai finanšu kontrolakciju sabiedrībai var piemērot tikai to direktīvas noteikumu, kura attiecas uz visnozīmīgāko finanšu nozari, kā tā noteikta Direktīvas 2002/87/EK 3. panta 2. punktā.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde informē EBI un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (35) izveidoto Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) (EAAPI) par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu. EBI, EAAPI un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (36) izveidotā Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI) ar Eiropas Uzraudzības Iestāžu Apvienotās komitejas (Apvienotā komiteja) starpniecību izstrādā pamatnostādnes, kuru mērķis ir uzraudzības prakses konverģence, un izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko tās trijos gados pēc pamatnostādņu pieņemšanas iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

9)

direktīvas 73. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Kompetentās iestādes pieprasa, lai kredītiestādes, kas ir meitasuzņēmumi, šīs direktīvas 75., 120. un 123. pantā un 5. iedaļā paredzētās prasības piemēro, pamatojoties uz subkonsolidēto stāvokli, ja minētajām kredītiestādēm vai to mātesuzņēmumam, ja minētais mātesuzņēmums ir finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, ir meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas ir kredītiestādes, finanšu iestādes vai aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, kā tās definētas Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 5. punktā, vai ja tiem ir līdzdalība šādā uzņēmumā.”;

10)

direktīvas 80. panta 7. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

darījumu partneris ir iestāde vai finanšu kontrolakciju sabiedrība, jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, finanšu iestāde, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai pakalpojumu palīguzņēmums, kam piemēro atbilstīgas uzraudzības prasības;”;

11)

direktīvas 84. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi vai ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, un tā meitasuzņēmumi, vai ES mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, un tā meitasuzņēmumi vienoti izmanto IRB pieeju, kompetentās iestādes var atļaut VII pielikuma 4. daļā noteiktās minimālās prasības mātesuzņēmumam un tā meitasuzņēmumiem izpildīt kopīgi.”;

b)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Ja ir paredzēts, ka IRB pieeju izmantos ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi vai ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, un tā meitasuzņēmumi, vai ES mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, un tā meitasuzņēmumi, dažādu juridisko personu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, kā paredzēts 129. līdz 132. pantā.”;

12)

direktīvas 89. panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

kredītiestādes riska darījumi ar darījumu partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, meitasuzņēmums vai tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, ja minētais darījumu partneris ir iestāde vai finanšu kontrolakciju sabiedrība, jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, finanšu iestāde, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai pakalpojumu palīguzņēmums, kuram piemēro atbilstīgas uzraudzības prasības, vai uzņēmums, kas ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē, un riska darījumi starp kredītiestādēm, kas atbilst 80. panta 8. punktā izklāstītajām prasībām;”;

13)

direktīvas 105. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Ja ir paredzēts, ka uzlaboto rādītāju pieeju izmantos ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumi, dažādu juridisku personu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, kā paredzēts 129. līdz 132. pantā. Piemērošana ietver X pielikuma 3. daļā uzskaitītos elementus.

4.   Ja ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumi vienoti izmanto uzlaboto rādītāju pieeju, kompetentās iestādes var atļaut X pielikuma 3. daļā noteiktos kvalifikācijas kritērijus mātesuzņēmumam un tā meitasuzņēmumiem izpildīt kopīgi.”;

14)

direktīvas 122.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai viens no tā meitasuzņēmumiem kā iniciators vai sponsors vērtspapīros pārvērš riska darījumus no vairākām kredītiestādēm, ieguldījumu sabiedrībām vai citām finanšu iestādēm, kuras tiek uzraudzītas konsolidētā līmenī, pirmajā punktā minēto prasību var apmierināt, pamatojoties uz attiecīgā ES mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, konsolidēto stāvokli. Šo punktu piemēro tikai tad, ja kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības vai finanšu iestādes, kas veica vērtspapīros pārvērstos riska darījumus, ir apņēmušās izpildīt 6. punktā minētās prasības un savlaicīgi sniegt iniciatoram vai sponsoram un ES mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde, ES mātesuzņēmumam, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmumam, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, informāciju, kas nepieciešama, lai atbilstu 7. punktā minētajām prasībām.”;

15)

direktīvas 125. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja kredītiestādes mātesuzņēmums ir mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, vai mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, tad konsolidēto uzraudzību veic kompetentās iestādes, kuras minētajai kredītiestādei izsniegušas atļauju saskaņā ar 6. pantu.”;

16)

direktīvas 126. pantu aizstāj ar šādu:

“126. pants

1.   Ja kredītiestādēm, kurām atļauja ir izsniegta divās vai vairākās dalībvalstīs, ir viens un tas pats mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, viens un tas pats mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, viens un tas pats ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai viens un tas pats ES mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, tad konsolidēto uzraudzību veic tās kredītiestādes kompetentās iestādes, kurai atļauja izsniegta dalībvalstī, kurā finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība veic uzņēmējdarbību.

Ja kredītiestādēm, kurām atļauja izsniegta divās vai vairākās dalībvalstīs, mātesuzņēmumi ir vairāk nekā viena finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveniem birojiem dažādās dalībvalstīs, un ja katrā no minētajām dalībvalstīm ir kredītiestāde, tad konsolidēto uzraudzību veic tās kredītiestādes kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances vērtība.

2.   Ja vairāk nekā vienai kredītiestādei, kam atļauja izsniegta Savienībā, mātesuzņēmums ir viena un tā pati finanšu kontrolakciju sabiedrība vai viena un tā pati jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība un ja nevienai no minētajām kredītiestādēm nav piešķirta atļauja dalībvalstī, kurā finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība veic uzņēmējdarbību, tad konsolidēto uzraudzību veic tā kompetentā iestāde, kas izsniegusi atļauju kredītiestādei ar lielāko bilances vērtību, kuru šīs direktīvas nolūkos uzskata par kredītiestādi, ko kontrolē ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmums, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība.

3.   Atsevišķos gadījumos kompetentās iestādes pēc savstarpējas vienošanās var atkāpties no 1. un 2. punktā minētajiem kritērijiem, ja to piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā attiecīgās kredītiestādes un to darbības relatīvo nozīmību dažādās valstīs, un norīkot citu kompetento iestādi konsolidētās uzraudzības veikšanai. Pirms kompetentās iestādes vienojas par šādu atkāpi, tās dod iespēju attiecīgi ES mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmumam, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmumam, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai kredītiestādei ar lielāko bilances vērtību izteikt savu viedokli.

4.   Kompetentās iestādes paziņo Komisijai un EBI par visām atkāpēm atbilstīgi šā panta 3. punktam.”;

17)

direktīvas 127. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis nosaka pasākumus, lai iekļautu finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidētajā uzraudzībā. Neskarot 135. panta noteikumus, finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības finanšu stāvokļa konsolidācija nekādā veidā nenozīmē, ka kompetentajām iestādēm finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības būtu jāuzrauga individuāli.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Dalībvalstis nosaka, ka to kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par konsolidētās uzraudzības veikšanu, var lūgt kredītiestādes, finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības meitasuzņēmumiem, kuri nav iekļauti konsolidētajā uzraudzībā, sniegt 137. pantā minēto informāciju. Šādā gadījumā piemēro minētajā pantā noteikto informācijas nodošanas un pārbaudes kārtību.”;

18)

direktīvas 129. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1.   Papildus šajā direktīvā paredzētajiem pienākumiem kompetentā iestāde, kura ir atbildīga par konsolidētās uzraudzības veikšanu attiecībā uz ES mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes, un kredītiestādēm, kuras kontrolē ES mātesuzņēmumi, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrības, vai ES mātesuzņēmumi, kas ir jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības, veic šādus uzdevumus:”;

b)

panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2.   Attiecībā uz 84. panta 1. punktā, 87. panta 9. punktā un 105. pantā, kā arī III pielikuma 6. daļā minēto atļauju saņemšanas pieteikumiem, kurus iesniedz attiecīgi ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumi kopīgi, kompetentās iestādes sadarbojas, pilnībā apspriežoties, lai lemtu par pieprasītās atļaujas izsniegšanu vai neizsniegšanu un lai paredzētu noteikumus un nosacījumus, ja tādi būtu, kuriem būtu jāattiecas uz šādu atļauju.”;

c)

panta 3. punktā:

i)

pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par ES mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumu uzraudzību, veic visus to kompetencē esošos pasākumus, lai panāktu kopīgu lēmumu par 123. un 124. panta piemērošanu, lai noteiktu grupas turētā pašu kapitāla konsolidētā līmeņa pietiekamību, ņemot vērā tās finanšu stāvokli un riska profilu, un pašu kapitāla līmeni, kas nepieciešams 136. panta 2. punkta piemērošanai katrai banku grupā ietilpstošajai struktūrai un konsolidēti.”;

ii)

piekto daļu aizstāj ar šādu:

“Lēmumu par 123. un 124. panta un 136. panta 2. punkta piemērošanu attiecīgās kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par ES mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumu uzraudzību, pieņem, pamatojoties uz individuālo vai subkonsolidēto stāvokli pēc tam, kad tās ir pienācīgi ņēmušas vērā konsolidētās uzraudzības iestādes pausto viedokli un atrunas. Ja četru mēnešu laikposma beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, kompetentās iestādes atliek savu lēmumu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI pieņem saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.”;

iii)

devīto daļu aizstāj ar šādu:

“Pirmajā daļā minēto kopīgo lēmumu un jebkuru lēmumu, kas saskaņā ar ceturto un piekto daļu pieņemts, ja nav kopīga lēmuma, atjaunina ik gadu vai izņēmuma gadījumos, ja kompetentā iestāde, kura ir atbildīga par ES mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumu uzraudzību, iesniedz rakstisku un pilnīgi argumentētu pieprasījumu konsolidētās uzraudzības iestādei atjaunināt lēmumu par 136. panta 2. punkta piemērošanu. Pēdējā minētajā gadījumā atjauninājums var tikt divpusēji adresēts starp konsolidētās uzraudzības iestādi un kompetento iestādi, kas ir iesniegusi pieprasījumu.”;

19)

direktīvas 131.a panta 2. punkta sesto daļu aizstāj ar šādu:

“Uzraudzītāju kolēģijās var piedalīties:

a)

kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par ES mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumu uzraudzību;

b)

kompetentās iestādes no uzņēmējas dalībvalsts, kurā 42.a pantā minētas nozīmīgas filiāles veic uzņēmējdarbību;

c)

centrālās bankas pēc vajadzības; un

d)

attiecīgā gadījumā un ievērojot konfidencialitātes prasības, kas pēc visu kompetento iestāžu atzinuma ir līdzvērtīgas 44. līdz 52. panta prasībām, – trešo valstu kompetentās iestādes.”;

20)

direktīvas 132. panta 1. punktu groza šādi:

a)

piekto daļu aizstāj ar šādu:

“Jo īpaši kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par konsolidēto uzraudzību attiecībā uz ES mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes, un kredītiestādēm, ko kontrolē ES mātesuzņēmumi, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrības, vai ES mātesuzņēmumi, kas ir jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības, sniedz visu attiecīgo informāciju citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas veic minēto mātesuzņēmumu meitasuzņēmumu uzraudzību. Nosakot attiecīgās informācijas apjomu, ņem vērā minēto meitasuzņēmumu nozīmību attiecīgo dalībvalstu finanšu sistēmā.”;

b)

sestās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

grupas juridiskās, vadības un organizatoriskās struktūras noteikšana, tostarp grupai piederošas visas regulētās vienības, neregulēti meitasuzņēmumi un nozīmīgas filiāles, kā arī mātesuzņēmumi, saskaņā ar 12. panta 3. punktu, 22. panta 1. punktu un 73. panta 3. punktu, un grupā esošo regulēto vienību kompetento iestāžu noteikšana;”;

21)

direktīvas 135. pantu aizstāj ar šādu:

“135. pants

Dalībvalstis pieprasa, lai personām, kas faktiski vada finanšu kontrolakciju sabiedrību vai jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību, būtu pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze minēto pienākumu veikšanai.”;

22)

direktīvas 139. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“3.   Dalībvalstis atļauj to kompetentajām iestādēm savstarpēji nodot 2. punktā minēto informāciju, apzinoties, ka attiecībā uz finanšu kontrolakciju sabiedrībām, jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām, finanšu iestādēm vai pakalpojumu palīguzņēmumiem informācijas vākšana vai glabāšana nekādā gadījumā nenozīmē to, ka kompetentajām iestādēm minētās iestādes vai uzņēmumi būtu jāuzrauga individuāli.”;

23)

direktīvas 140. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja kredītiestāde, finanšu kontrolakciju sabiedrība, jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība kontrolē vienu vai vairākus meitasuzņēmumus, kas ir apdrošināšanas sabiedrības vai citi uzņēmumi, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuriem ir vajadzīga atļauja, tad kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar iestādēm, kuras pilda publisko uzdevumu uzraudzīt apdrošināšanas uzņēmumus vai citus uzņēmumus, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus. Neskarot attiecīgo iestāžu kompetenci, minētās iestādes cita citai sniedz visu informāciju, kas var vienkāršot to uzdevumu izpildi un ļaut veikt uzraugāmo uzņēmumu darbības un finanšu stāvokļa kopumā uzraudzību.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par konsolidēto uzraudzību, izveido 71. panta 2. punktā minēto finanšu kontrolakciju sabiedrību vai jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību sarakstus. Minētos sarakstus paziņo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, EBI un Komisijai.”;

24)

direktīvas 141. un 142. pantu aizstāj ar šādiem:

“141. pants

Ja, piemērojot šo direktīvu, kādas dalībvalsts kompetentās iestādes īpašos gadījumos vēlas pārbaudīt informāciju par kādu kredītiestādi, finanšu kontrolakciju sabiedrību, finanšu iestādi, pakalpojumu palīguzņēmumu, jauktas darbības kontrolakciju sabiedrību, jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību, 137. pantā minētu meitasuzņēmumu vai 127. panta 3. punktā minētu meitasuzņēmumu, kas atrodas citā dalībvalstī, tad tās prasa minētās citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm veikt šādu pārbaudi. Iestādes, kas saņem šādu pieprasījumu, atbilstīgi savai kompetencei reaģē uz to, pašas veicot pārbaudi vai ļaujot to veikt iestādēm, kas izteikušas šo pieprasījumu, vai ļaujot to veikt revidentam vai ekspertam. Kompetentā iestāde, kas ir izteikusi pieprasījumu, var piedalīties pārbaudē, ja tā pārbaudi neveic pati.

142. pants

Neskarot savas krimināltiesību normas, dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz finanšu kontrolakciju sabiedrībām, jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām un jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībām vai to faktiskajiem vadītājiem, kas pārkāpj normatīvos un administratīvos aktus, kuri ir stājušies spēkā, lai transponētu 124. līdz 141. pantu un šo pantu, var piemērot sankcijas vai pasākumus, kas paredzēti konstatēto pārkāpumu vai šādu pārkāpumu cēloņu izskaušanai. Kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu minēto sankciju vai pasākumu vēlamo rezultātu, jo īpaši, ja kādas finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības, vai jauktas darbības kontrolakciju sabiedrības centrālā administrācija vai galvenā iestāde neatrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese.”;

25)

direktīvas 143. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja uz kredītiestādi, kuras mātesuzņēmums ir kredītiestāde, finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveno biroju trešā valstī, neattiecas konsolidēta uzraudzība, kas noteikta 125. un 126. pantā, kompetentās iestādes pārbauda, vai uz kredītiestādi attiecas trešās valsts kompetentas iestādes konsolidēta uzraudzība, kas ir līdzvērtīga tai uzraudzībai, kuru paredz šajā direktīvā noteiktie principi.

Pārbaudi pēc pieprasījuma, ko iesniedzis mātesuzņēmums vai kāda regulēta vienība, kurai atļauja izsniegta Eiropas Savienībā, vai pēc savas iniciatīvas veic tā kompetentā iestāde, kas būtu atbildīga par konsolidēto uzraudzību, ja būtu piemērojams 3. punkts. Šī kompetentā iestāde apspriežas ar pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm.”;

b)

panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Kompetentās iestādes var jo īpaši noteikt, ka jāizveido finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveno biroju Savienībā, un var piemērot noteikumus par konsolidētu uzraudzību attiecībā uz minētās finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidēto stāvokli.”;

26)

iekļauj šādu pantu:

“146.a pants

Dalībvalstis nosaka, ka kredītiestādes katru gadu banku grupas līmenī vai nu pilnībā, vai arī sniedzot norādes uz līdzvērtīgu informāciju, publiskotu aprakstu par to juridisko, vadības un organizatorisko struktūru.”;

27)

direktīvas X pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas III pielikumu.

4. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/138/EK

Direktīvu 2009/138/EK groza šādi:

1)

direktīvas 212. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktu aizstāj šādiem:

“f)

“apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un kura pamatdarbība ir iegūt un īstenot līdzdalību meitasuzņēmumos, ja minētie meitasuzņēmumi ir tikai vai galvenokārt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai trešo valstu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, ja vismaz viens no šādiem meitasuzņēmumiem ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība;

g)

“jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas nav apdrošināšanas sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ja vismaz viens no tās meitasuzņēmumiem ir apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība;

h)

“jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā definēts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 15. punktā.”;

2)

direktīvas 213. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Dalībvalstis nodrošina, lai uzraudzība grupas līmenī tiek piemērota šādiem:

a)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir dalības sabiedrības vismaz vienā apdrošināšanas sabiedrībā, pārapdrošināšanas sabiedrībā, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrībā vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrībā, – saskaņā ar 218. līdz 258. pantu;

b)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru mātesuzņēmums ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ar galveno biroju Savienībā, – saskaņā ar 218. līdz 258. pantu;

c)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru mātesuzņēmums ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras galvenais birojs ir trešā valstī, vai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, – saskaņā ar 260. līdz 263. pantu;

d)

apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru mātesuzņēmums ir jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, – saskaņā ar 265. pantu.

3.   Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ar galveno biroju Savienībā ir vai nu regulētas sabiedrības, vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības saistītā sabiedrība vai pati ir regulēta sabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, uz kuru attiecas papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 5. panta 2. punktu, grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgām uzraudzības iestādēm var nolemt neveikt šīs direktīvas 244. pantā minēto riska koncentrācijas uzraudzību vai šīs direktīvas 245. pantā minēto grupas iekšējo darījumu uzraudzību, vai neveikt abu veidu uzraudzību minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības vai minētās apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības līmenī.

4.   Ja uz jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību attiecas līdzvērtīgi noteikumi, kas noteikti gan šajā direktīvā, gan Direktīvā 2002/87/EK, jo īpaši saistībā ar uz risku balstītu uzraudzību, grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām uzraudzības iestādēm attiecīgajai jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai var piemērot tikai Direktīvas 2002/87/EK attiecīgos noteikumus.

5.   Ja uz jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību attiecas līdzvērtīgi noteikumi, kas noteikti gan šajā direktīvā, gan Direktīvā 2006/48/EK, jo īpaši saistībā ar uz risku balstītu uzraudzību, grupas uzraudzības iestāde, vienojoties ar konsolidētās uzraudzības iestādi banku un ieguldījumu pakalpojumu nozarē, var piemērot tikai tās direktīvas noteikumus, kas attiecas uz visnozīmīgāko finanšu nozari, kā noteikts saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 3. panta 2. punktu.

6.   Grupas uzraudzības iestāde informē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (37) izveidoto Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (38) izveidoto Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) (EAAPI) par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 4. un 5. punktu. EBI, EAAPI un ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (39) izveidotā Eiropas uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI) ar Eiropas Uzraudzības iestāžu Apvienotās komitejas (Apvienotā komiteja) starpniecību izstrādā pamatnostādnes, kuru mērķis ir uzraudzības prakses konverģence, un izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko tās iesniedz Komisijai trīs gados pēc minēto pamatnostādņu pieņemšanas.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

3)

direktīvas 214. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Grupas uzraudzības veikšana saskaņā ar 213. pantu nenozīmē, ka uzraudzības iestādēm trešās valsts apdrošināšanas sabiedrības, trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības būtu jāuzrauga individuāli, neskarot 257. pantu, ciktāl tas attiecas uz apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām.”;

4)

direktīvas 215. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Ja 213. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir meitasuzņēmums citai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai vai citai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai, vai citai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kuras galvenais birojs ir Savienībā, 218. līdz 258. pantu piemēro tikai tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības galējā mātesuzņēmuma līmenī, kuras galvenais birojs ir Savienībā.

2.   Ja galējā mātesuzņēmuma apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ar galveno biroju Savienībā, kā tā minēta 1. punktā, ir meitasuzņēmums sabiedrībai, uz kuru attiecas papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 5. panta 2. punktu, grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām attiecīgām uzraudzības iestādēm var nolemt neveikt 244. pantā minēto riska koncentrācijas uzraudzību, 245. pantā minēto grupas iekšējo darījumu uzraudzību vai neveikt abu veidu uzraudzību minētā galējā mātesuzņēmuma vai sabiedrības līmenī.”;

5)

direktīvas 216. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras galvenais birojs ir Savienībā, kā minēts 213. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, galvenais birojs nav tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas galējā mātesuzņēmuma Savienības līmenī, kā tas norādīts 215. pantā, galvenais birojs, dalībvalstis var atļaut savām uzraudzības iestādēm pēc apspriešanās ar grupas uzraudzības iestādi un minēto galējo mātesuzņēmumu Savienības līmenī lemt, vai uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības galējo mātesuzņēmumu valsts līmenī attiecināt grupas uzraudzību.”;

6)

direktīvas 219. pantu aizstāj ar šādu:

“219. pants

Aprēķinu biežums

1.   Grupas uzraudzības iestāde nodrošina, ka 218. panta 2. un 3. punktā minētos aprēķinus vismaz vienu reizi gadā veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība.

Minētā aprēķina attiecīgos datus un rezultātus grupas uzraudzības iestādei iesniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai – ja grupā galvenā nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība – apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai grupas sabiedrība, ko izraudzījusi grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām attiecīgām uzraudzības iestādēm un pašu grupu.

2.   Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība un jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība pastāvīgi uzrauga grupas maksātspējas kapitāla prasību. Ja grupas riska profils ievērojami atšķiras no pieņēmumiem, kas ir grupas maksātspējas kapitāla prasības jaunākā ziņojuma pamatā, grupas maksātspējas kapitāla prasību nekavējoties pārrēķina un paziņo grupas uzraudzības iestādei.

Ja ir pamats uzskatīt, ka grupas riska profils ir ievērojami mainījies kopš dienas, kad tika iesniegts jaunākais ziņojums par grupas maksātspējas kapitāla prasību, grupas uzraudzības iestāde var pieprasīt pārrēķināt grupas maksātspējas kapitāla prasību.”;

7)

direktīvas 226. pantu aizstāj ar šādu:

“226. pants

Pastarpinātās apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības

1.   Aprēķinot tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas maksātspēju, kurai ar apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības starpniecību ir līdzdalība apdrošināšanas saistītajā sabiedrībā, pārapdrošināšanas saistītajā sabiedrībā, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrībā vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrībā, ņem vērā šādas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības stāvokli.

Tikai minētā aprēķina vajadzībām pastarpinātu apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību vai pastarpinātu jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību uzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, uz kuru attiecas I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļā paredzētie noteikumi par maksātspējas kapitāla prasību un uz kuru attiecas I sadaļas VI nodaļas 3. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļā paredzētie nosacījumi par maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu.

2.   Ja pastarpinātai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai pastarpinātai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir subordinētais aizņēmums vai cits izmantojamais pašu kapitāls, uz kuru attiecas ierobežojumi saskaņā ar 98. pantu, to atzīst par izmantojamo pašu kapitālu līdz summai, ko aprēķina, piemērojot 98. pantā noteiktos ierobežojumus kopējam iztrūkstošajam izmantojamā pašu kapitāla apmēram grupas līmenī, salīdzinot ar maksātspējas kapitāla prasību grupas līmenī.

Jebkādu pastarpinātas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai pastarpinātas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības izmantojamo pašu kapitālu, kam būtu vajadzīgs saņemt uzraudzības iestāžu iepriekšēju apstiprinājumu saskaņā ar 90. pantu, ja to tur apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, var iekļaut grupas maksātspējas aprēķinā tikai tiktāl, ciktāl to pienācīgi ir apstiprinājusi grupas uzraudzības iestāde.”;

8)

direktīvas 231. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja tiek saņemts pieteikums atļaujai aprēķināt konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, kā arī grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz iekšējo modeli, ko iesniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība un tās saistītās sabiedrības vai kopīgi iesniedz apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības saistītās sabiedrības, attiecīgās uzraudzības iestādes sadarbojas, lai nolemtu, piešķirt vai nepiešķirt minēto atļauju, un paredzētu šādas atļaujas noteikumus un nosacījumus, ja tādi vajadzīgi.”;

9)

direktīvas 233. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Ja no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības un tās saistītajām sabiedrībām vai kopīgi no apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības saistītajām sabiedrībām tiek saņemts pieteikums atļaujai aprēķināt grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz iekšējo modeli, 231. pantu piemēro mutatis mutandis.”;

10)

direktīvas III sadaļas II nodaļas 1. iedaļas 5. apakšiedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

11)

direktīvas 235. pantu aizstāj ar šādu:

“235. pants

Apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības grupas maksātspēja

1.   Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi, grupas uzraudzības iestāde nodrošina, ka grupas maksātspēju aprēķina apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības līmenī, piemērojot 220. panta 2. punktu līdz 233. pantam.

2.   Minētā aprēķina vajadzībām mātesuzņēmumu uzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, uz kuru attiecas noteikumi, kas paredzēti I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļā attiecībā uz maksātspējas kapitāla prasību, un tam piemēro I sadaļas VI nodaļas 3. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļā paredzētos nosacījumus attiecībā uz maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu.”;

12)

direktīvas 243. pantu aizstāj ar šādu:

“243. pants

Apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi

Direktīvas 236. līdz 242. pantu piemēro apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi mutatis mutandis.”;

13)

direktīvas 244. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām regulāri un vismaz reizi gadā ziņot grupas uzraudzības iestādei par jebkuru nozīmīgu riska koncentrāciju grupas līmenī, izņemot gadījumu, kad ir piemērojams 215. panta 2. punkts.

Vajadzīgo informāciju grupas uzraudzības iestādei iesniedz grupas galvenā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai – ja galvenā sabiedrība grupā nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība – apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuru grupas uzraudzības iestāde norādījusi pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgām uzraudzības iestādēm un grupu.

Grupas uzraudzības iestāde veic šā punkta pirmajā daļā minētas riska koncentrācijas uzraudzības pārbaudi.”;

14)

direktīvas 245. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām regulāri un vismaz reizi gadā ziņot grupas uzraudzības iestādei par grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību visiem nozīmīgiem grupas iekšējiem darījumiem, tostarp tiem, kas veikti ar fiziskām personām, kurām ir ciešas attiecības ar kādu no grupas sabiedrībām, izņemot gadījumus, kad piemēro 215. panta 2. punktu.

Turklāt dalībvalstis pieprasa pēc iespējas ātrāk ziņot par ļoti nozīmīgiem grupas iekšējiem darījumiem.

Vajadzīgo informāciju grupas uzraudzības iestādei iesniedz grupas galvenā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai – ja grupas galvenā sabiedrība nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība – apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuru grupas uzraudzības iestāde norādījusi pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgām uzraudzības iestādēm un grupu.

Grupas uzraudzības iestāde veic grupas iekšējo darījumu uzraudzības pārbaudi.”;

15)

direktīvas 246. panta 4. punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:

“4.   Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībai, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai grupas līmenī veikt 45. pantā pieprasīto novērtējumu. Uz pašu riska un maksātspējas novērtējumu, ko veic grupas līmenī, attiecas grupas uzraudzības iestādes uzraudzības pārbaude saskaņā ar III nodaļu.

Ja maksātspējas aprēķinu grupas līmenī veic saskaņā ar 1. metodi, kā minēts 230. pantā, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība grupas uzraudzības iestādei pienācīgi izskaidro atšķirību starp visu saistīto grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasību summu un grupas konsolidēto maksātspējas kapitāla prasību.

Ja ir panākta vienošanās ar grupas uzraudzības iestādi, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība var veikt saskaņā ar 45. pantu pieprasītos novērtējumus grupas līmenī un grupas meitasuzņēmuma līmenī vienlaikus un sagatavot vienu dokumentu, kurā ietverti visi novērtējumi.”;

16)

direktīvas 247. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

ja grupas galvenā sabiedrība nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, šāda uzraudzības iestāde:

i)

ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātesuzņēmums ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība – uzraudzības iestāde, kura ir licencējusi minēto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību;

ii)

ja vairāk nekā vienas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ar galveno biroju Savienībā mātesuzņēmums ir viena un tā pati apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un viena no minētajām sabiedrībām ir licencēta dalībvalstī, kurā ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības galvenais birojs, – minētajā dalībvalstī licencētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības iestāde;

iii)

ja grupā ir vairāk par vienu galveno apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kuru galvenie biroji ir dažādās dalībvalstīs, un katrā no minētajām dalībvalstīm ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, – tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības iestāde, kurai ir lielākā kopējā bilance;

iv)

ja vairāk nekā vienas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ar galveno biroju Savienībā mātesuzņēmums ir viena un tā pati apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībavai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un neviena no minētajām sabiedrībām nav licencēta dalībvalstī, kurā ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības galvenais birojs, – uzraudzības iestāde, kura ir licencējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību ar lielāko kopējo bilanci; vai

v)

ja grupai nav mātesuzņēmuma, kā arī visos citos gadījumos, kas nav minēti i) līdz iv) apakšpunktā, – uzraudzības iestāde, kura ir licencējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību ar lielāko kopējo bilanci.”;

17)

direktīvas 249. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Grupas uzraudzības iestāde attiecīgajām uzraudzības iestādēm un EAAPI saskaņā ar 19. pantu, 51. panta 1. punktu un 254. panta 2. punktu sniedz informāciju par grupu, jo īpaši par grupas juridisko, vadības un organizatorisko struktūru.”;

18)

direktīvas 256. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībāmun jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām ik gadu publiskot ziņojumu par maksātspēju un finanšu stāvokli grupas līmenī. Direktīvas 51., 53., 54. un 55. pantu piemēro mutatis mutandis.

2.   Ja ir panākta vienošanās ar grupas uzraudzības iestādi, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība var sagatavot vienu ziņojumu par savu maksātspēju un finanšu stāvokli, kurā ietver:

a)

informāciju grupas līmenī, kas jāatklāj saskaņā ar šā panta 1. punktu;

b)

informāciju par jebkuru grupas meitasuzņēmumu, šādai informācijai jābūt atsevišķi identificējamai un jāatklāj saskaņā ar 51., 53., 54. un 55. pantu.

Pirms vienošanās saskaņā ar šā punkta pirmo daļu grupas uzraudzības iestāde apspriežas ar uzraudzītāju kolēģijas locekļiem un pienācīgi ņem vērā viņu uzskatus un iebildumus.”;

19)

direktīvas 257. pantu aizstāj ar šādu:

“257. pants

Apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra

Dalībvalstis pieprasa, lai visas personas, kuras faktiski vada apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, būtu atbilstīgas un piemērotas savu pienākumu veikšanai.

Šīs direktīvas 42. pantu piemēro mutatis mutandis.”;

20)

direktīvas 258. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Ja grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības neatbilst 218. līdz 246. pantā paredzētajām prasībām vai ja prasības ir izpildītas, bet maksātspēja tomēr var tikt apdraudēta, vai ja grupas iekšējie darījumi vai riska koncentrācija apdraud apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību finanšu pozīciju, pasākumus, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas ātrāk labotu situāciju, pieņem šādas iestādes:

a)   grupas uzraudzības iestāde– attiecībā uz apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām;

b)   uzraudzības iestādes– attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.

Ja pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā gadījumā grupas uzraudzības iestāde nav viena no tās dalībvalsts uzraudzības iestādēm, kurā ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības galvenais birojs, grupas uzraudzības iestāde paziņo minētajām uzraudzības iestādēm savus secinājumus, lai tās varētu veikt vajadzīgos pasākumus.

Ja pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā gadījumā grupas uzraudzības iestāde nav viena no tās dalībvalsts uzraudzības iestādēm, kurā ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības galvenais birojs, grupas uzraudzības iestāde paziņo minētajām uzraudzības iestādēm savus secinājumus, lai tās varētu veikt vajadzīgos pasākumus.

Neskarot 2. punktu, dalībvalstis nosaka pasākumus, kurus to uzraudzības iestādes var veikt attiecībā uz apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām.

Attiecīgās uzraudzības iestādes, tostarp grupas uzraudzības iestāde, attiecīgā gadījumā savus pasākumus koordinē.

2.   Neskarot savu krimināltiesību normas, dalībvalstis nosaka sankcijas vai pieņem pasākumus attiecībā uz apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kuras pārkāpj normatīvos vai administratīvos aktus, kas ir stājušies spēkā šīs sadaļas transponēšanai, vai personām, kuras faktiski vada minētās sabiedrības. Uzraudzības iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka šādas sankcijas vai pasākumi ir efektīvi, jo īpaši, ja apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības centrālā administrācija vai galvenais uzņēmums neatrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā ir tās galvenais birojs.”;

21)

direktīvas 262. pantu aizstāj ar šādu:

“262. pants

Trešā valstī reģistrēti mātesuzņēmumi – līdzvērtības neesamība

1.   Ja saskaņā ar 260. pantu veiktā pārbaudē konstatē, ka nav līdzvērtīgas uzraudzības, dalībvalstis apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām piemēro vai nu 218. līdz 258. pantu, izņemot 236. līdz 243. pantu, vai arī vienu no metodēm, kas norādītas šā panta 2. punktā mutatis mutandis.

Direktīvas 218. līdz 258. pantā norādītos vispārējos principus un metodes piemēro apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrības vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrības līmenī.

Tikai grupas maksātspējas aprēķināšanas vajadzībām mātesuzņēmumu uzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, uz kuru attiecas I sadaļas VI nodaļas, 3. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļas noteikumi par maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu un viena no šādām prasībām:

a)

maksātspējas kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar 226. panta principiem, ja tā ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

b)

maksātspējas kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar 227. panta principiem, ja tā ir trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība.

2.   Dalībvalstis ļauj savām uzraudzības iestādēm piemērot citas metodes, ar kurām nodrošina piemērotu uzraudzību grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Par minētajām metodēm pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgām uzraudzības iestādēm vienojas ar grupas uzraudzības iestādi.

Uzraudzības iestādes jo īpaši var pieprasīt tādas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības izveidi, kuras galvenais birojs ir Savienībā, vai tādas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības izveidi, kuras galvenais birojs ir Savienībā, un piemērot šo sadaļu grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru galvenā sabiedrība ir minētā apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība.

Izvēlētās metodes ļauj sasniegt grupas uzraudzības mērķus, kā tie definēti šajā sadaļā, un par tām paziņo pārējām attiecīgām uzraudzības iestādēm un Komisijai.”;

22)

direktīvas 263. panta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām:

“Ja 260. pantā minētais mātesuzņēmums ir tādas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums, kuras galvenais birojs ir trešā valstī, vai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitasuzņēmums, dalībvalstis piemēro 260. pantā minēto pārbaudi tikai galējā mātesuzņēmuma līmenī, kas ir trešās valsts apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, trešās valsts jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība.

Tomēr 260. pantā minētās līdzvērtīgās uzraudzības neesamības gadījumā uzraudzības iestādes var veikt jaunu pārbaudi zemākā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātesuzņēmuma līmenī, kas var būt gan trešās valsts apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, gan trešās valsts jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrības, gan trešās valsts apdrošināšanas sabiedrības, kā arī trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrības līmenis.”;

5. pants

Pārskatīšana

Komisija pilnībā pārskata Direktīvu 2002/87/EK, tostarp saskaņā ar to pieņemtos deleģētos un īstenošanas aktus. Pēc minētās pārskatīšanas Komisija līdz 2012. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei nosūta ziņojumu, kurā jo īpaši izskata minētās direktīvas darbības jomu, tostarp to, vai darbības jomu vajadzētu paplašināt, pārskatot 3. pantu, un minētās direktīvas piemērošanu neregulētām vienībām, jo īpaši īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām. Ziņojumā arī iekļauj tādu finanšu konglomerātu noteikšanas kritērijus, kuri pieder lielākām nefinanšu grupām un kuru visas darbības banku nozarē, apdrošināšanas nozarē un ieguldījumu pakalpojumu nozarē kopā finanšu pakalpojumu iekšējā tirgū ir būtiski svarīgas.

Komisija arī izvērtē, vai EUI ar Apvienotās komitejas starpniecību būtu jāizdod pamatnostādnes par šīs būtiskās nozīmības novērtēšanu.

Tajā pašā kontekstā ziņojumā apskata sistēmiski nozīmīgus finanšu konglomerātus, kuru izmērs, savstarpējā saistība vai sarežģītība padara tos par īpaši ievainojamiem un kurus nosaka, pēc analoģijas piemērojot Finanšu stabilitātes padomes un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas standartus, kas tiek pastāvīgi pilnveidoti. Turklāt ziņojumā izskata iespēju ieviest obligātu stresa testēšanu. Vajadzības gadījumā ziņojumam seko tiesību aktu priekšlikumi.

6. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2013. gada 10. jūnijam izpildītu šīs direktīvas 1., 2. un 3. panta prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

2.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2013. gada 10. jūnijam izpildītu šīs direktīvas 4. panta prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2013. gada 22. jūlijam izpildītu šīs direktīvas 2. panta 23. punkta prasības, kā arī šīs direktīvas 2. panta 1. punkta un 2. punkta a) apakšpunkta prasības tiktāl, ciktāl minētie noteikumi groza Direktīvas 2002/87/EK 1. pantu, 2. panta 4. punktu, 5.a punktu un 16. punktu un 3. panta 2. punktu attiecībā uz alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

4.   Kad dalībvalstis pieņem šajā pantā minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka kārtību, kādā šāda atsauce tiek nodrošināta.

5.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2011. gada 16. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

W. SZCZUKA


(1)  OV C 62, 26.2.2011., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2011. gada 8. novembra lēmums.

(3)  OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.

(4)  Padomes Pirmā direktīva 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.).

(5)  Padomes Direktīva 92/49/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva (OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/78/EK (1998. gada 27. oktobris) par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas grupu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību (OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu (OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/68/EK (2005. gada 16. novembris) par pārapdrošināšanu (OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērstpapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(15)  OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(16)  OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

(17)  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

(18)  OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(19)  OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

(20)  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.”;

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu (OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/68/EK (2005. gada 16. novembris) par pārapdrošināšanu (OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(28)  OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.

(29)  OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.

(30)  OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.”;

(31)  OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(32)  OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

(33)  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.”;

(34)  OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.”;

(35)  OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

(36)  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.”;

(37)  OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(38)  OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

(39)  OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.”;


I PIELIKUMS

Direktīvas 98/78/EK I un II pielikumu groza šādi:

A)

direktīvas I pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma 2.1. iedaļā:

a)

ceturtās daļas otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

ir tādas apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības, pārapdrošināšanas uzņēmuma vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības saistītais uzņēmums, kam juridiskā adrese ir tajā pašā dalībvalstī, kur minētajam apdrošināšanas uzņēmumam vai pārapdrošināšanas uzņēmumam, un veicamajā aprēķinā ir ņemta vērā gan apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, gan saistītais apdrošināšanas uzņēmums vai saistītais pārapdrošināšanas uzņēmums.”;

b)

piekto daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis var neprasīt koriģētās maksātspējas aprēķinu arī tad, ja apdrošināšanas uzņēmums vai pārapdrošināšanas uzņēmums ir saistītais apdrošināšanas uzņēmums vai saistītais pārapdrošināšanas uzņēmums tādam citam apdrošināšanas uzņēmumam, citam pārapdrošināšanas uzņēmumam vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībai, vai jauktai finanšu kontrolakciju sabiedrībai, kam juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, un attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes ir vienojušās uzticēt papildu uzraudzības īstenošanu šīs citas dalībvalsts kompetentajai iestādei.”;

2)

pielikuma 2.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“2.2.   Pastarpinātas apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības un pastarpinātas jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības

Aprēķinot koriģēto maksātspēju apdrošināšanas uzņēmumam vai pārapdrošināšanas uzņēmumam, kam ar apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības vai jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības starpniecību ir dalība kādā saistītā apdrošināšanas uzņēmumā, saistītajā pārapdrošināšanas uzņēmumā, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmumā vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmumā, aprēķinā ņem vērā netiešās apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības vai netiešās jauktās finanšu kontrolakciju sabiedrības stāvokli. Tikai šā aprēķina vajadzībām, kurš jāveic saskaņā ar vispārīgiem principiem un metodēm, kas aprakstītas šajā pielikumā, šo apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrību vai jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību uzskata par analoģisku apdrošināšanas uzņēmumam vai pārapdrošināšanas uzņēmumam, kura maksātspējas prasība ir nulle, un attiecībā uz elementiem, kas izmantojami maksātspējas rezervei, uz to attiecas nosacījumi, kas noteikti Direktīvas 73/239/EEK 16. pantā, 2002/83/EK 27. pantā vai Direktīvas 2005/68/EK 36. pantā.”;

B)

direktīvas II pielikumu groza šādi:

1)

virsrakstu aizstāj ar šādu:

2)

pielikuma 1. punktā pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.

Kompetentās iestādes nodrošina šajā pielikumā aprakstītās metodes konsekventu piemērošanu attiecībā uz diviem vai vairāk apdrošināšanas uzņēmumiem vai pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kā minēts 2. panta 2. punktā, kas ir kādas apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības, jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmuma vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmuma dažādās dalībvalstīs dibināti meitasuzņēmumi.”;

3)

pielikuma 2. punkta otro un trešo ievilkumu un daļu aiz trešā ievilkuma aizstāj ar šādu:

“—

ja šā apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma un viena vai vairāku citu apdrošināšanas uzņēmumu vai pārapdrošināšanas uzņēmumu, kam licence piešķirta vienā dalībvalstī, mātesuzņēmums ir viena un tā pati apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība, jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmums vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums un attiecīgo apdrošināšanas uzņēmumu vai pārapdrošināšanas uzņēmumu ņem vērā aprēķinā, kā paredzēts šajā pielikumā, par vienu no šiem citiem uzņēmumiem,

ja šā apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma un viena vai vairāku citu apdrošināšanas uzņēmumu vai pārapdrošināšanas uzņēmumu, kam licence piešķirta citās dalībvalstīs, mātesuzņēmums ir viena un tā pati apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība, jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmums vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums un saskaņā ar 4. panta 2. punktu ir noslēgts līgums, kas papildu uzraudzību, uz kuru attiecas šis pielikums, uztic citas dalībvalsts uzraudzības iestādei.

Citas apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrību, jauktu finanšu kontrolakciju sabiedrību vai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu pakāpeniskas dalības gadījumā apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībā, jauktā finanšu kontrolakciju sabiedrībā vai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumā aprēķinus, kuri paredzēti šajā pielikumā, dalībvalstis var piemērot tikai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu galējam mātesuzņēmumam, kas ir kāda apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība, jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmums vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums.”;

4)

pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Kompetentās iestādes nodrošina, ka aprēķinus, kas ir analoģiski tiem, kuri aprakstīti I pielikumā, veic par apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībām, jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām, trešo valstu apdrošināšanas vai trešo valstu pārapdrošināšanas uzņēmumiem.

Šī analoģija ir I pielikumā aprakstīto vispārīgo principu un metožu piemērošana apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībai, jauktai finanšu kontrolakciju sabiedrībai, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmumam vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmumam.

Tikai šā aprēķina vajadzībām mātesuzņēmumu pielīdzina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumam, uz ko attiecas šādi nosacījumi:

nulles maksātspējas prasība, ja tas ir apdrošināšanas grupas kontrolakciju sabiedrība vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība,

maksātspējas prasība, ko nosaka saskaņā ar I pielikuma 2.3. iedaļas principiem, ja tas ir trešās valsts apdrošināšanas uzņēmums vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums,

tādi paši nosacījumi, kādi noteikti Direktīvas 73/239/EEK 16. panta 1. punktā vai Direktīvas 79/267/EEK 18. pantā attiecībā uz elementiem, kas izmantojami maksātspējas rezervei.”


II PIELIKUMS

Direktīvas 2002/87/EK I pielikumā sadaļā “II. Tehniskās aprēķināšanas metodes” 3. un 4. metodi aizstāj ar šādu:

“3. metode: “Apvienotā metode”

Kompetentās iestādes drīkst pieļaut 1. un 2. metodes apvienojumu.”


III PIELIKUMS

Direktīvas 2006/48/EK X pielikuma 3. daļas 3. iedaļas 30. punktu aizstāj ar šādu:

“30.

Ja ir paredzēts, ka uzlaboto rādītāju pieeju izmantos ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi vai ES mātesuzņēmuma, kurš ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumi, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumi, iesniegumā jāiekļauj apraksts par metodoloģiju, kuru izmanto darbības riska kapitāla sadalījumam starp dažādajām grupas struktūrām.”


Augša