Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32010L0065

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/65/ES ( 2010. gada 20. oktobris ) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 283, 29.10.2010., 1./10. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 07 Sējums 012 Lpp. 218 - 227

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2010/65/oj

29.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2010/65/ES

(2010. gada 20. oktobris)

par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/6/EK (2002. gada 18. februāris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri pienāk Kopienas dalībvalstu ostās un/vai atiet no tām (4), ir izvirzīta prasība dalībvalstīm satiksmes atvieglināšanas nolūkā pieņemt konkrētas standartizētas veidlapas (“FAL veidlapas”), kā tās definētas Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) Konvencijā par starptautiskās jūras satiksmes atvieglināšanu (FAL konvencija), kura pieņemta 1965. gada 9. aprīlī, ar attiecīgajiem grozījumiem.

(2)

Lai atvieglinātu jūras pārvadājumus un kuģošanas sabiedrībām samazinātu administratīvo slogu, ir jāvienkāršo un pēc iespējas plašāk jāsaskaņo ziņošanas formalitātes, ko nosaka Savienības tiesību akti un dalībvalstis. Tomēr šai direktīvai nevajadzētu skart sniedzamās informācijas veidu un saturu, un ar to nedrīkstētu paredzēt nekādas papildu ziņošanas prasības kuģiem, kuriem šāds pienākums līdz šim vēl nav noteikts saskaņā ar dalībvalstīs piemērojamiem tiesību aktiem. Tai būtu jāattiecas tikai un vienīgi uz to, kā var vienkāršot un saskaņot minētās informācijas procedūras un kā var efektīvāk iegūt informāciju.

(3)

FAL veidlapas pilnībā atspoguļo informāciju, kuras sniegšanu, kuģiem ienākot ostās un/vai izejot no tām, pieprasa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/59/EK (2000. gada 27. novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. marts) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (pārstrādāta) (8), un attiecīgā gadījumā Starptautisko jūras bīstamo kravu kodeksu, kuru pieņēma 1965. gadā, ar attiecīgajiem grozījumiem, kas pieņemti un stājušies spēkā. Tādēļ, ja šāda informācija atbilst prasībām, kas noteiktas iepriekš minētajos tiesību aktos, FAL veidlapas būtu jāpieņem kā piemērots veids tās sniegšanai.

(4)

Tā kā jūras transports darbojas pasaules mērogā, Savienības tiesību aktos jāņem vērā SJO prasības, ja ir jāveic vienkāršošana.

(5)

Dalībvalstīm būtu jāpadziļina sadarbība starp tādām kompetentām iestādēm kā muitas, robežsardzes, sabiedrības veselības un transporta iestādes, lai turpinātu Savienībā vienkāršot un saskaņot ziņošanas formalitātes un pēc iespējas efektīvāk izmantotu elektroniskās datu pārraides un informācijas apmaiņas sistēmas, pēc iespējas vienlaicīgi novēršot šķēršļus jūras transportam un izveidojot Eiropas jūras transporta telpu bez robežām.

(6)

Vajadzētu būt pieejamai detalizētai statistikai par jūras transportu, lai novērtētu tādu politikas pasākumu efektivitāti un nepieciešamību pēc tiem, kuru mērķis ir atvieglot jūras transportu Savienībā, ņemot vērā vajadzību izvairīties no jaunu nevajadzīgu prasību ieviešanas attiecībā uz statistikas apkopošanu dalībvalstīm, un lai pilnībā izmantotu Eurostat. Šīs direktīvas piemērošanai būtu svarīgi apkopot nepieciešamos datus par kuģu satiksmi/pārvietošanos Savienībā un/vai kuģiem, kas ieiet trešās valsts ostās vai brīvzonā.

(7)

Kuģošanas sabiedrībām būtu vieglāk gūt labumu no “atļautas regulāras kuģu satiksmes” statusa saistībā ar mērķiem, kas izvirzīti Komisijas 2009. gada 21. janvāra paziņojumā “Paziņojums un rīcības plāns ar mērķi izveidot Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem”.

(8)

Pēc iespējas nekavējoties un ne vēlāk kā 2015. gada 1. jūnijā, kārtojot visas ziņošanas formalitātes, plaši būtu jāizmanto elektroniskie datu pārraides līdzekļi, kad vien iespējams, izmantojot FAL konvencijas izstrādātos starptautiskos standartus. Lai racionalizētu un paātrinātu, iespējams, ļoti liela apjoma informācijas pārraidi, ziņošanas formalitātēm, ja vien iespējams, būtu jāizmanto elektroniski formāti. Savienībā informācijas sniegšana FAL veidlapās papīra formātā būtu izmantojama tikai ārkārtas gadījumā un ierobežotu laiku. Dalībvalstis ir aicinātas izmantot administratīvos līdzekļus, tostarp ekonomiskos stimulus, lai veicinātu elektronisko formātu izmantošanu. Iepriekš minēto iemeslu dēļ informācijas apmaiņai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jānotiek elektroniski. Lai veicinātu šādu pāreju, jāpalielina elektronisko sistēmu tehniskā savietojamība, turklāt tas pēc iespējas jādara vienlaicīgi, lai nodrošinātu Eiropas jūras transporta telpas bez robežām netraucētu darbību.

(9)

Pildot ziņošanas formalitātes, tirdzniecībā un satiksmē iesaistītajām pusēm būtu jāspēj iesniegt informāciju un dokumentus, izmantojot vienu elektronisku kontaktpunktu. Atsevišķi datu elementi būtu jāiesniedz tikai vienu reizi.

(10)

Valsts un Savienības līmenī ieviestajām SafeSeaNet sistēmām vajadzētu vienkāršot informācijas saņemšanu, apmaiņu un izplatīšanu starp tām dalībvalstu informācijas sistēmām, kas attiecas uz jūrniecību. Lai atvieglinātu jūras satiksmi un samazinātu tai uzliktos administratīvos slogus, SafeSeaNet sistēmai vajadzētu būt savstarpēji savietojamai ar citām Savienības sistēmām ziņošanas prasību izpildei. SafeSeaNet sistēma būtu jāizmanto papildu informācijas apmaiņai, lai atvieglinātu jūras satiksmi. SafeSeaNet sistēmā nebūtu jāievieš ziņošanas formalitātes, kas attiecas uz tādu informāciju, kura nepieciešama tikai un vienīgi valstu vajadzībām.

(11)

Pieņemot jaunus Savienības pasākumus, būtu jānodrošina, ka dalībvalstis var saglabāt datu elektronisku pārraidi un tām nav pienākuma izmantot papīra formātus.

(12)

Elektroniskas datu pārraides priekšrocības pilnībā var izmantot tikai tad, ja ir netraucēta un efektīva saziņa starp SafeSeaNet, e-muitu un elektroniskajām sistēmām datu ievadīšanai vai to saņemšanai. Tāpēc, lai ierobežotu administratīvos šķēršļus, pirmām kārtām būtu jāizmanto piemērojamie standarti.

(13)

FAL veidlapas regulāri atjaunina. Tāpēc šai direktīvai vajadzētu attiekties uz pašlaik spēkā esošo veidlapu versiju. Jebkāda informācija, kas ir prasīta dalībvalstu tiesību aktos, kura pārsniedz FAL konvencijas prasības, būtu jānosūta formātā, ko izstrādā, pamatojoties uz FAL konvencijas standartiem.

(14)

Šai direktīvai nevajadzētu skart Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (9), Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (10), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (11), vai to dalībvalstu tiesību aktus robežkontroles jomā, kuras nepiemēro Šengenas robežkontroles tiesību aktus, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 450/2008 (2008. gada 23. aprīlis), ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais muitas kodekss) (12).

(15)

Lai informācijas elektronisku pārraidi padarītu par standarta praksi un atvieglotu jūras satiksmi, dalībvalstīm būtu saskaņā ar atbilstīgu grafiku jāpaplašina elektronisko datu pārraides līdzekļu izmantošana un sadarbībā ar Komisiju būtu jāapspriež iespēja saskaņot elektronisko datu pārraides līdzekļu izmantošanu. Šim nolūkam būtu jāņem vērā SafeSeaNet sistēmas augsta līmeņa vadības grupas darbs attiecībā uz SafeSeaNet ceļvedi, kad to pieņems, un konkrētās finansējuma vajadzības un Savienības finanšu līdzekļu attiecīga piešķiršana elektroniskas datu pārraides attīstībai.

(16)

No FAL veidlapās minētās informācijas nosūtīšanas būtu jāatbrīvo kuģi, kuri kuģo maršrutā starp Savienības muitas teritorijā esošām ostām, ja šie kuģi neienāk no kādas ostas ārpus minētās teritorijas vai no kādas brīvzonas, kurai piemēro I tipa kontroles kārtību muitas tiesību aktu nozīmē, neienāk šādā ostā vai neiet uz šādu ostu, neskarot piemērojamos Savienības tiesību aktus un informāciju, ko dalībvalstis var pieprasīt, lai aizsargātu iekšējo kārtību un drošību un piemērotu tiesību aktus muitas, fiskālajā, imigrācijas, vides vai sanitāro prasību jomā.

(17)

Atbrīvojumu no administratīvo formalitāšu kārtošanas vajadzētu atļaut arī atkarībā no kuģa kravas, ne tikai atkarībā no tā galamērķa un/vai atiešanas ostas. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka papildu formalitātes kuģiem, kas ienākuši trešās valsts ostā vai brīvzonā, ir samazinātas. Komisijai būtu jāizskata šis jautājums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ziņojumu par šīs direktīvas darbību.

(18)

Būtu jāievieš jauna pagaidu veidlapa, lai saskaņotu aizsardzības informāciju, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 725/2004 tiek pieprasīta pirms kuģa ienākšanas ostā.

(19)

Valstu prasības par valodu bieži vien ir piekrastes kuģniecības tīkla izveides kavēklis. Dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai atvieglotu rakstisko un mutisko saziņu starp dalībvalstu jūras transporta apkalpēm atbilstīgi starptautiskajai praksei, lai rastu kopīgu saziņas veidu.

(20)

Komisijai vajadzētu būt tiesīgai atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šīs direktīvas pielikumu. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

(21)

Dažādie Savienības tiesību akti, kuros ienākšanai ostā noteiktas iepriekšēja paziņojuma formalitātes, piemēram, Direktīva 2009/16/EK, var paredzēt atšķirīgus termiņus šo iepriekšēja paziņojuma formalitāšu pabeigšanai. Saistībā ar ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību, kurā vajadzības gadījumā iekļauj tiesību akta priekšlikumu, Komisijai būtu jāizskata iespēja šos termiņus saīsināt un saskaņot, izmantojot priekšrocības, ko sniedz elektroniskās datu apstrādes pastāvīgā attīstība.

(22)

Saistībā ar ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību Komisijai būtu jāapsver, cik lielā mērā šīs direktīvas nolūku, proti, administratīvo formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz kuģiem, kuri ienāk ES ostās un/vai iziet no tām, būtu jāattiecina arī uz šo ostu iekšzemes teritorijām, jo īpaši uz upju transportu, lai panāktu ātrāku un raitāku jūras transporta plūsmu uz iekšzemi un ilgtspējīgi atrisinātu jūras ostu un ap tām esošo teritoriju pārmērīgās noslodzes problēmu.

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – proti, saskaņotā veidā visā Savienībā atvieglot jūras satiksmi, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(24)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, ja direktīvas transponēšana ir bezjēdzīga ģeogrāfisku iemeslu dēļ, šī transponēšana nav obligāta. Tāpēc šajā direktīvā paredzētās prasības neattiecas uz dalībvalstīm, kam nav ostu, kurās var ienākt kuģi, uz ko attiecas šī direktīva.

(25)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir ieguldījums Lisabonas stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanā.

(26)

Piekļuvei SafeSeaNet un citām elektroniskajām sistēmām vajadzētu būt regulētai, lai aizsargātu komerciālu un konfidenciālu informāciju un netiktu skarti komerciālu datu aizsardzības jomā piemērojamie tiesību akti, bet attiecībā uz personas datiem – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (14). Dalībvalstīm un Savienības iestādēm un struktūrām vajadzētu pievērst īpašu uzmanību nepieciešamībai aizsargāt komerciālu un konfidenciālu informāciju ar pienācīgām piekļuves kontroles sistēmām.

(27)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (15) dalībvalstīm ir ieteikts gan pašu, gan arī Savienības vajadzībām sastādīt tabulas, kurās pēc iespējas labāk parādītu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, kā arī darīt tās zināmas atklātībai.

(28)

Skaidrības labad Direktīva 2002/6/EK būtu jāaizstāj ar šo direktīvu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šīs direktīvas mērķis ir vienkāršot un saskaņot administratīvās procedūras, kuras piemēro jūras satiksmē, nosakot, ka atbilstīgi standarta praksei informācija ir jānosūta elektroniski un racionalizējot ziņošanas formalitātes.

2.   Šī direktīva attiecas uz jūras satiksmei piemērojamām ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk ostās, kas atrodas dalībvalstīs, vai iziet no tām.

3.   Šī direktīva neattiecas uz kuģiem, kas no ziņošanas formalitātēm ir atbrīvoti.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)

“ziņošanas formalitātes” ir informācija, kā norādīts pielikumā, kas, kuģim ienākot dalībvalsts ostā vai izejot no tās, jāsniedz administratīvos un procedūras nolūkos saskaņā ar dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem;

b)

FAL konvencija” ir SJO Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu, kas pieņemta 1965. gada 9. aprīlī, ar attiecīgajiem grozījumiem;

c)

FAL veidlapas” ir standartizētas veidlapas, kas paredzētas FAL konvencijā;

d)

“kuģis” ir jebkura veida jūras kuģis vai jūras transportlīdzeklis;

e)

“SafeSeaNet” ir Savienības jūrlietu informācijas apmaiņas sistēma, kā noteikts Direktīvā 2002/59/EK;

f)

“elektroniska datu pārraide” ir ciparu formātā kodētas informācijas pārraides process, izmantojot pārskatāmu strukturētu formātu, kuru var tieši izmantot glabāšanai un apstrādei datoros.

3. pants

Ziņošanas formalitāšu saskaņošana un koordinācija

1.   Katra dalībvalsts veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka ziņošanas formalitātes šajā dalībvalstī tiek pieprasītas saskaņotā un koordinētā veidā.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā mehānismus, kas vajadzīgi, lai saskaņotu un koordinētu ziņošanas formalitātes visā Savienībā.

4. pants

Paziņošana pirms ienākšanas ostās

Ievērojot īpašus noteikumus par informācijas nosūtīšanu, kas paredzēti piemērojamos Savienības tiesību aktos vai saskaņā ar starptautiskiem juridiskajiem instrumentiem, kurus piemēro jūras satiksmei un kuri ir saistoši dalībvalstīm, tostarp noteikumiem par personu un preču kontroli, dalībvalstis nodrošina, ka pirms ienākšanas kādas dalībvalsts teritorijā esošā ostā kuģa kapteinis vai jebkura cita persona, kuru pienācīgi pilnvarojis kuģa operators, sniedz šīs dalībvalsts norādītajai kompetentajai iestādei informāciju, kas pieprasīta atbilstīgi ziņošanas formalitātēm:

a)

vismaz 24 stundas iepriekš; vai

b)

ne vēlāk kā brīdī, kad kuģis iziet no iepriekšējās ostas, ja reisa laiks ir mazāks par 24 stundām; vai

c)

tiklīdz šī informācija ir pieejama, ja ierašanās osta nav zināma vai mainās reisa laikā.

5. pants

Elektroniska datu nosūtīšana

1.   Dalībvalstis cik drīz vien iespējams un ne vēlāk kā 2015.gada 1. jūnijā apstiprina, ka ir iespējams kārtot ziņošanas formalitātes elektroniskā formātā un ir iespējama to pārraide, izmantojot vienu kontaktpunktu.

Šis viens kontaktpunkts, kas savienos SafeSeaNet, e-muitu un citas elektroniskas sistēmas, ir vieta, ar kuras starpniecību saskaņā ar šo direktīvu visu informāciju sniedz vienu reizi un dara to pieejamu dažādām kompetentām iestādēm un dalībvalstīm.

2.   Neskarot atbilstīgo formātu, kas noteikts FAL konvencijā, 1. punktā minētais formāts atbilst 6. pantam.

3.   Ja Savienības tiesību aktos ir noteiktas ziņošanas formalitātes un tādā mērā, kā nepieciešams saskaņā ar 1. punktu izveidotā vienotā kontaktpunkta efektīvai funkcionēšanai, 1. punktā minētajiem elektroniskajiem līdzekļiem, ir jābūt sadarbspējīgiem, pieejamiem un savietojamiem ar SafeSeaNet sistēmu, kas izveidota atbilstīgi Direktīvai 2002/59/EK, un vajadzības gadījumā arī ar datorsistēmām, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 70/2008/EK (2008. gada 15. janvāris) par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi (16).

4.   Neskarot īpašus noteikumus par muitu un robežkontroli, kas noteikti Regulā (EEK) Nr. 2913/92 un Regulā (EK) Nr. 562/2006, dalībvalstis apspriežas ar uzņēmējiem un informē Komisiju par paveikto atbilstīgi Lēmumā Nr. 70/2008/EK paredzētajai kārtībai.

6. pants

Datu apmaiņa

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, kas saņemta saskaņā ar ziņošanas formalitātēm, kuras paredzētas Savienības tiesību aktā, tiek ievadīta valstu SafeSeaNet sistēmās, un šādas informācijas attiecīgās daļas dara pieejamas citām dalībvalstīm, izmantojot SafeSeaNet sistēmu. Ja vien dalībvalsts nav noteikusi citādi, minētais neattiecas uz informāciju, ko saņem saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2913/92, Regulu (EEK) Nr. 2454/93, Regulu (EK) Nr. 450/2008 un Regulu (EK) Nr. 562/2006.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 1. punktu saņemtā informācija pēc pieprasījuma ir pieejama attiecīgajām valsts iestādēm.

3.   Ziņojumu digitālo pamatformātu, kas saskaņā ar 1. punktu izmantojams valstu SafeSeaNet sistēmās, nosaka saskaņā ar Direktīvas 2002/59/EK 22.a pantu.

4.   Dalībvalstis var nodrošināt atbilstīgu piekļuvi 1. punktā minētajai informācijai, vai nu izmantojot valsts viena kontaktpunkta sistēmu ar elektroniskas datu apmaiņas sistēmas palīdzību, vai izmantojot valstu SafeSeaNet sistēmas.

7. pants

Informācija FAL veidlapās

Dalībvalstis pieņem FAL veidlapas ziņošanas formalitāšu izpildei. Informāciju, kas jāiesniedz saskaņā ar Savienības tiesību aktu, dalībvalstis var pieņemt papīra formātā tikai līdz 2015. gada 1. jūnijam.

8. pants

Konfidencialitāte

1.   Dalībvalstis saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tās komerciālās un cita veida konfidenciālās informācijas konfidencialitāti, kuras apmaiņa veikta saskaņā ar šo direktīvu.

2.   Dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš saskaņā ar šo direktīvu apkopoto komerciālo datu aizsardzībai. Attiecībā uz personas datiem dalībvalstis nodrošina atbilstību Direktīvai 95/46/EK. Savienības iestādes un struktūras nodrošina, ka tiek ievērota Regula (EK) Nr. 45/2001.

9. pants

Atbrīvojumi

Dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot piemērojamos Savienības tiesību aktus, no pienākuma nosūtīt FAL veidlapās minēto informāciju ir atbrīvoti kuģi, kas ietilpst Direktīvas 2002/59/EK darbības jomā un kuģo maršrutā starp Savienības muitas teritorijā esošām ostām, bet kas nenāk no kādas ostas ārpus minētās teritorijas vai no kādas brīvzonas, kurai piemēro I tipa kontroles kārtību saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā, kas šādā ostā neienāk vai nedodas uz to, kā arī neskarot dalībvalstu iespēju pieprasīt šīs direktīvas pielikuma B daļas 1. līdz 6. punktā minētajās FAL veidlapās iekļauto informāciju, kas vajadzīga, lai aizsargātu iekšējo kārtību un drošību un piemērotu tiesību aktus muitas, fiskālajā, imigrācijas, vides vai sanitāro prasību jomā.

10. pants

Grozījumu procedūra

1.   Komisija atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam var pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz šīs direktīvas pielikumu, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā jebkādas atbilstīgas izmaiņas FAL veidlapās, kuras ieviesusi SJO. Šie grozījumi nepaplašina šīs direktīvas darbības jomu.

2.   Šajā pantā minētajiem deleģētajiem aktiem piemēro 11., 12. un13. pantā noteiktās procedūras.

11. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt 10. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas uz piecu gadu laikposmu, sākot no 2010. gada 18. novembra. Komisija sniedz ziņojumu par deleģētajām pilnvarām, vēlākais, sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 12. pantu.

2.   Līdzko Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot 12. un 13. pantā paredzētos nosacījumus.

12. pants

Deleģējuma atsaukšana

1.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2.   Iestāde, kas ir sākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par pilnvaru deleģēšanas atsaukšanu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par to savlaicīgi informē otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras var tikt atsauktas, un minot iespējamos atsaukšanas iemeslus.

3.   Lēmums par atsaukšanu izbeidz šajā lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā tūlīt vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esamību. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Iebildumi pret deleģētiem aktiem

1.   Eiropas Parlaments vai Padome var iebilst pret deleģētu aktu divu mēnešu laikā no paziņošanas dienas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

2.   Ja, beidzoties sākotnējam divu mēnešu laikposmam vai attiecīgā gadījumā – pagarinātajam laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret deleģēto aktu nav izteikusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms sākotnējā divu mēnešu laikposma vai attiecīgā gadījumā – pirms pagarinātā laikposma beigām, ja Eiropas Parlaments un Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

3.   Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģētu aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu, izklāsta iebildumu pamatojumu.

14. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis līdz 2012. gada 19. maijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.

Minētos noteikumus tās piemēro no 2012. gada 19. maija.

Dalībvalstīm pieņemot minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

15. pants

Ziņojums

Līdz 2013. gada 19. novembrim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par šīs direktīvas darbību, tostarp par:

a)

iespēju ar šo direktīvu ieviesto vienkāršošanu attiecināt arī uz iekšējo ūdensceļu transportu;

b)

to, kā Upju informācijas dienesti ievēro šajā direktīvā minētās elektroniskās datu pārraidīšanas procedūras;

c)

virzību, kas atbilstīgi 3. pantam panākta, saskaņojot un koordinējot ziņošanas formalitātes;

d)

iespējām izvairīties no formalitātēm vai vienkāršot tās kuģiem, kas ienāk trešās valsts ostā vai brīvzonā;

e)

pieejamiem datiem par kuģu satiksmi/pārvietošanos Savienībā un/vai ienākšanu trešo valstu ostās vai brīvzonā.

Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu.

16. pants

Direktīvas 2002/6/EK atcelšana

Direktīvu 2002/6/EK atceļ no 2012. gada 19. maija. Norādes uz atcelto direktīvu saprot kā norādes uz šo direktīvu.

17. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2010. gada 20. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

O. CHASTEL


(1)  OV C 128, 18.5.2010., 131. lpp.

(2)  OV C 211, 4.9.2009., 65. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2010. gada 6. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2010. gada 12. oktobra lēmums.

(4)  OV L 67, 9.3.2002., 31. lpp.

(5)  OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp.

(6)  OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.

(7)  OV L 129, 29.4.2004., 6. lpp.

(8)  OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.

(9)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(10)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(11)  OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(12)  OV L 145, 4.6.2008., 1. lpp.

(13)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(14)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(15)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(16)  OV L 23, 26.1.2008., 21. lpp.


PIELIKUMS

ŠAJĀ DIREKTĪVĀ MINĒTO ZIŅOŠANAS FORMALITĀŠU SARAKSTS

A.   Ziņošanas formalitātes, kas izriet no Savienības tiesību aktiem

Šī ziņošanas formalitāšu kategorija ietver informāciju, kas sniedzama saskaņā ar šādiem noteikumiem.

1.

Paziņošana kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un iziet no tām

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu, 4. pants (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

2.

Personu robežpārbaudes

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), 7. pants (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.).

3.

Paziņošana par bīstamām vai piesārņojošām kravām, ko pārvadā ar kuģi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu, 13. pants.

4.

Paziņojums par atkritumiem un atliekām

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/59/EK (2000. gada 27. novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai, 6. pants (OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp.).

5.

Aizsardzības informācijas sniegšana

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 725/2004 (2004. gada 31. marts) par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu 6. pants (OV L 129, 29.4.2004., 6. lpp.).

Kamēr starptautiskā mērogā vēl nav pieņemta saskaņota veidlapa, Regulas (EK) Nr. 725/2004 6. pantā pieprasītās ziņas nosūta, izmantojot šā pielikuma papildinājumā norādīto veidlapu. Veidlapu var nosūtīt elektroniski.

6.

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija

Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 36.a pants (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2008 (2008. gada 23. aprīlis), ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais muitas kodekss), 87. pants (OV L 145, 4.6.2008., 1. lpp.).

B.   FAL veidlapas un formalitātes, kas izriet no starptautiskajiem juridiskajiem instrumentiem

Šī ziņošanas formalitāšu kategorija ietver informāciju, kas sniedzama saskaņā ar FAL konvenciju un citiem atbilstīgiem starptautiskiem juridiskiem instrumentiem.

1.

FAL 1. veidlapa – Vispārīgā deklarācija

2.

FAL 2. veidlapa – Kravas deklarācija

3.

FAL 3. veidlapa – Kuģa krājumu deklarācija

4.

FAL 4. veidlapa – Apkalpes mantu deklarācija

5.

FAL 5. veidlapa – Apkalpes saraksts

6.

FAL 6. veidlapa – Pasažieru saraksts

7.

FAL 7. veidlapa – Bīstamās kravas

8.

Jūras sanitārā deklarācija

C.   Visi atbilstīgie valsts tiesību akti

Dalībvalstis šajā kategorijā var iekļaut informāciju, ko sniedz saskaņā ar to valsts tiesību aktiem. Šāda informācija jānosūta ar elektroniskiem līdzekļiem.

Papildinājums

AIZSARDZĪBAS INFORMĀCIJAS VEIDLAPA VISIEM KUĢIEM, KAS AIZPILDĀMA PIRMS IENĀKŠANAS ES DALĪBVALSTS OSTĀ

(1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) 9. noteikuma XI-2. nodaļa un Regulas (EK) Nr. 725/2004 6. panta 3. punkts)

Ziņas par kuģi un kontaktinformācija

IMO numurs

 

Kuģa vārds

 

Pieraksta osta

 

Karoga valsts

 

Kuģa tips

 

Izsaukuma signāls

 

Bruto tilpība

 

Inmarsat izsaukuma numuri (ja pieejami)

 

Kuģošanas kompānijas nosaukums un identifikācijas numurs

 

CSO vārds, uzvārds un informācija saziņai 24 stundas diennaktī

 

Osta, kurā paredzēts ienākt

 

Ostas iekārta, kurā paredzēts ienākt (ja zināms)

 

Informācija par ostu un ostas iekārtu

Paredzamais kuģa ienākšanas ostā datums un laiks (ETA)

 

Ienākšanas galvenais nolūks

 

SOLAS 9.2.1 noteikuma XI-2. nodaļā prasītā informācija

Vai kuģim ir derīgs Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts (ISSC)?

ISSC

NĒ – kāpēc nav?

Izdevējs (administrācijas vai RSO nosaukums)

Derīguma termiņš (dd/mm/gggg)

Vai uz kuģa ir apstiprināts SSP?

Aizsardzības līmenis, kādā kuģis pašlaik darbojas

1. aizsardzbas līmenis

2. aizsardzības līmenis

3. aizsardzības līmenis

Kuģa atrašanās vieta laikā, kad sagatavots šis ziņojums

 

Norādiet hronoloģiskā secībā (sākot ar nesenāko) desmit pēdējās ostas iekārtas, kurās kuģis iegājis:

Nr.

No (dd/mm/gggg)

Līdz (dd/mm/gggg)

Osta

Valsts

UN/LOCODE

(ja pieejams)

Ostas iekārta

Aizsardzības līmenis

1

 

 

 

 

 

 

AL =

2

 

 

 

 

 

 

AL =

3

 

 

 

 

 

 

AL =

4

 

 

 

 

 

 

AL =

5

 

 

 

 

 

 

AL =

6

 

 

 

 

 

 

AL =

7

 

 

 

 

 

 

AL =

8

 

 

 

 

 

 

AL =

9

 

 

 

 

 

 

AL =

10

 

 

 

 

 

 

AL =

Vai kuģis ir veicis kādus īpašus vai papildu aizsardzības pasākumus ārpus tiem, kas paredzēti apstiprinātajā SSP?

Ja atbilde ir JĀ, zemāk norādiet īpašos vai papildu aizsardzības pasākumus, ko kuģis veicis.

Nr.

(sk. iepriekš)

Īpaši vai papildu aizsardzības pasākumi, ko kuģis veicis

1

 

2

 

3

 

4

 

5

 

6

 

7

 

8

 

9

 

10

 

Norādiet hronoloģiskā secībā (sākot ar nesenāko) no kuģa uz kuģi veiktas darbības, kas notikušas iepriekš norādītajās desmit pēdējās ostas iekārtās, kurās kuģis iegājis. Vajadzības gadījumā pievienojiet rindas turpmāk norādītajai tabulai vai turpiniet uz atsevišķas lapas; norādiet no kuģa uz kuģi veikto darbību kopskaitu:

Vai, veicot katru no minētajām darbībām no kuģa uz kuģi, tika ievērotas apstiprinātajā SSP norādītās kuģa aizsardzības procedūras?

Ja atbilde ir NĒ, turpmāk norādītās tabulas pēdējā ailē sniedziet informāciju par tā vietā īstenotajiem aizsardzības pasākumiem.

Nr.

No (dd/mm/gggg)

Līdz (dd/mm/gggg)

Atrašanās vieta vai garums un platums

No kuģa uz kuģi veikta darbība

Tā vietā īstenotie aizsardzības pasākumi

1

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

4

 

 

 

 

 

5

 

 

 

 

 

6

 

 

 

 

 

7

 

 

 

 

 

8

 

 

 

 

 

9

 

 

 

 

 

10

 

 

 

 

 

Vispārējs apraksts par kravu, kas atrodas uz kuģa

 

Vai kuģis kā kravu pārvadā bīstamas vielas, kas ietilpst IMDG kodeksa 1., 2.1., 2.3., 3., 4.1., 5.1., 6.1., 6.2., 7. vai 8. klasē?

Ja atbilde ir JĀ, apstipriniet, ka ir pievienots bīstamo kravu manifests (vai attiecīgs izraksts)

Apstipriniet, ka ir pievienots kuģa apkalpes saraksta eksemplārs

Apstipriniet, ka ir pievienots kuģa pasažieru saraksta eksemplārs

Cita ar aizsardzību saistīta informācija

Vai ir kāds ar aizsardzību saistīts jautājums, par ko vēlaties ziņot?

Sniedziet informāciju:

Kuģa aģents plānotajā ienākšanas ostā

Nosaukums/vārds, uzvārds:

Kontaktinformācija (tālrunis):

Informācijas sniedzējas personas identifikācija

Nosaukums vai ieņemamais amats (lieko svītrot):

Kapteinis/SSO/CSO/kuģa aģents (sk. iepriekš):

Vārds, uzvārds:

Paraksts:

Ziņojuma sagatavošanas datums/laiks/vieta

 


Augša