Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32010L0060

Komisijas Direktīva 2010/60/ES ( 2010. gada 30. augusts ), ar ko paredz atsevišķas atkāpes tādu lopbarības augu sēklu maisījumu tirdzniecībai, ko paredzēts izmantot dabas vides saglabāšanai Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 228, 31.8.2010., 10./14. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 03 Sējums 059 Lpp. 135 - 139

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2010/60/oj

31.8.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/10


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/60/ES

(2010. gada 30. augusts),

ar ko paredz atsevišķas atkāpes tādu lopbarības augu sēklu maisījumu tirdzniecībai, ko paredzēts izmantot dabas vides saglabāšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvu 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (1) un jo īpaši tās 13. panta 1. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Kā liecina dažādi notikumi starptautiskā un ES mērogā, pēdējos gados ir palielinājusies bioloģiskās daudzveidības un augu ģenētisko resursu saglabāšanas jautājumu aktualitāte. Piemēri ir Padomes 1993. gada 25. oktobra Lēmums 93/626/EEK, kas attiecas uz Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noslēgšanu (2), Padomes 2004. gada 24. februāra Lēmums 2004/869/EK par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēgts Starptautiskais Līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (3), Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 870/2004, ar ko izveido Kopienas programmu ģenētisko resursu saglabāšanai, raksturošanai, vākšanai un izmantošanai lauksaimniecībā un atceļ Regulu (EK) Nr. 1467/94 (4), un Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (5). Lai minētos jautājumus ņemtu vērā, atbilstīgi ES tiesību aktiem, proti, Direktīvai 66/401/EEK, jāparedz konkrēti nosacījumi, kuri reglamentē lopbarības augu sēklu maisījumu tirdzniecību.

(2)

Lai atļautu tirgot lopbarības augu sēklu maisījumus, ko saistībā ar ģenētisko resursu saglabāšanu paredzēts izmantot dabiskās vides saglabāšanai (turpmāk “maisījumi vides saglabāšanai”), ja minēto maisījumu sastāvdaļas arī neatbilst kādai no Direktīvā 66/401/EEK paredzētajām vispārīgajām prasībām par tirdzniecību, jāparedz zināmas atkāpes.

(3)

Lai nodrošinātu, ka maisījumi, ko tirgo kā maisījumus vides saglabāšanai, atbilst minēto atkāpju prasībām, jāparedz, ka tādu maisījumu tirdzniecībai vajadzīga atļauja. Atļauja jāpiešķir uz pieteikuma pamata.

(4)

Saistībā ar maisījumiem vides saglabāšanai, kuri satur šķirnes uzturēšanai Komisijas 2008. gada 20. jūnija Direktīvas 2008/62/EK nozīmē, ar ko paredz atsevišķas atkāpes saistībā ar to lauksaimniecības savvaļas sugu un šķirņu atzīšanu, kuras ir dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiska erozija, un minēto savvaļas sugu un šķirņu sēklu un sēklas kartupeļu tirdzniecību (6), šī direktīva tomēr jāpiemēro, neskarot Direktīvu 2008/62/EK.

(5)

Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ko saskaņā ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (7) noteikušas dalībvalstis, atrodas saglabāšanas vērti dabiski un daļēji dabiski biotopi. Tādas teritorijas jāuzskata par maisījumu vides saglabāšanai ieguves teritorijām. Dalībvalstīm arī jābūt iespējai noteikt citas teritorijas, kuras veicina augu ģenētisko resursu saglabāšanu, ja tās atbilst salīdzināmiem noteikumiem.

(6)

Jānodrošina, ka atļaujā un uz etiķetes maisījuma vides saglabāšanai sastāvdaļas norāda kā sugas un attiecīgā gadījumā apakšsugas. Jānorāda arī konkrētā dīdzība tām Direktīvā 66/401/EEK minēto maisījumu sastāvdaļām, kas neatbilst minētās direktīvas II pielikumā izklāstītajām dīdzības prasībām. Attiecībā uz minētajām prasībām, kas skar tieši novāktus maisījumus vides saglabāšanai, jāņem vērā novākšanas metode.

(7)

Jāparedz atkāpes attiecībā uz to, kā dalībvalstis pārbauda maisījumu vides saglabāšanai, pirms to drīkst tirgot. Minēto maisījumu pārbaudes metodei jābūt tādai, lai atsevišķos gadījumos ņemtu vērā arī atšķirības starp novākšanas metodēm, kuras izmanto ieaudzētu augu sēklu maisījumu un tieši novāktu maisījumu vides saglabāšanai novākšanā.

(8)

Lai nodrošinātu, ka maisījumus vides saglabāšanai tirgo ģenētisko resursu saglabāšanai, jāparedz ierobežojumi jo īpaši attiecībā uz izcelsmes reģionu un ieguves teritoriju.

(9)

Lai tirgotu maisījumus vides saglabāšanai, jānosaka maksimālais daudzums. Lai pārliecinātos, ka tāds maksimālais daudzums tiek ievērots, dalībvalstīm jāpieprasa, lai ražotāji paziņotu to maisījumu vides saglabāšanai daudzumus, par kuriem viņi plāno lūgt atļauju, un dalībvalstīm nepieciešamības gadījumā minētie daudzumi jāiedala ražotājiem.

(10)

Jānodrošina maisījumu vides saglabāšanai izsekojamība, nosakot atbilstošas plombēšanas un marķēšanas prasības.

(11)

Lai nodrošinātu, ka šajā direktīvā paredzētos noteikumus piemēro pareizi, jāveic oficiāla uzraudzība.

(12)

Pēc atbilstoša perioda Komisijai jānovērtē, vai šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir iedarbīgi.

(13)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un reproduktīvā materiāla komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)

“ieguves teritorija” ir:

i)

teritorija, ko dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 4. panta 4. punktu noteikusi par īpaši aizsargājamas dabas teritoriju; vai

ii)

teritorija, kas veicina augu ģenētisko resursu saglabāšanu, ko dalībvalsts saskaņā ar valsts procedūru izveidojusi uz tādu kritēriju pamata, kuri salīdzināmi ar kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 92/43/EEK 4. panta 4. punktā saistībā ar minētās direktīvas 1. panta k) un l) punktu, un ko pārvalda, aizsargā un uzrauga līdzvērtīgi minētās direktīvas 6. un 11. pantā noteiktajam veidam;

b)

“savākšanas vieta” ir daļa no ieguves teritorijas, kur sēklas savāktas;

c)

“tieši novākts maisījums” ir tīrīts vai netīrīts sēklu maisījums, ko tirgo kā savākšanas vietā savāktu;

d)

“ieaudzētu augu sēklu maisījums” ir sēklu maisījums, kas ražots saskaņā ar šādu procesu:

i)

savākšanas vietā savāc atsevišķu sugu sēklas;

ii)

punkta i) apakšpunktā minētās sēklas ārpus savākšanas vietas pavairo kā atsevišķas sugas;

iii)

minēto sugu sēklas tad samaisa, lai iegūtu maisījumu, kas sastāv no minētajām ģintīm, sugām un attiecīgā gadījumā apakšsugām, kuras ir tipiskas savākšanas vietas biotopa veidam.

2. pants

Maisījumi vides saglabāšanai

1.   Atkāpjoties no Direktīvas 66/401/EEK 3. panta 1. un 2. punkta, dalībvalstis var atļaut tirgot dažādu ģinšu, sugu un attiecīgā gadījumā apakšsugu sēklu maisījumus, ko paredzēts izmantot, lai saglabātu dabisko vidi ģenētisko resursu saglabāšanas sakarā, kā noteikts minētās direktīvas 22.a panta 1. punkta b) apakšpunktā.

Tādos maisījumos drīkst būt Direktīvā 66/401/EEK minēto lopbarības augu sēklas un papildus tādu augu sēklas, kas nav lopbarības augi minētās direktīvas nozīmē.

Tādus maisījumus turpmāk tekstā sauc par “maisījumiem vides saglabāšanai”.

2.   Ja maisījumā vides saglabāšanai ir iekļauta šķirne uzturēšanai, tad piemēro Direktīvu 2008/62/EK.

3.   Ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi, piemēro Direktīvu 66/401/EEK.

3. pants

Izcelsmes reģions

Kad dalībvalsts maisījumu vides saglabāšanai atļauj tirgot, tad tā nosaka reģionu, ar kuru parasti maisījums tiek saistīts, turpmāk “izcelsmes reģions”. Tā ņem vērā informāciju, ko sniedz augu ģenētisko resursu iestādes vai organizācijas, kuras šim mērķim dalībvalstis ir atzinušas. Ja izcelsmes reģions atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī, tad vienojoties to identificē visas attiecīgās dalībvalstis.

4. pants

Atļauja

1.   Dalībvalstis var atļaut tirgot maisījumus vides saglabāšanai to izcelsmes reģionā ar nosacījumu, ka minētie maisījumi atbilst 5. panta prasībām, ja tie ir tieši novākti maisījumi vides saglabāšanai, vai, ja tie ir ieaudzētu augu sēklu maisījumi vides saglabāšanai, 6. panta prasībām.

2.   Atļaujā norāda šādu informāciju:

a)

ražotāja vārds un adrese;

b)

novākšanas metode: tieši novākti vai no ieaudzētiem augiem iegūti;

c)

sastāvdaļu, proti, sugu un attiecīgā gadījumā apakšsugu, procenti no masas;

d)

ja tie ir ieaudzētu augu sēklu maisījumi vides saglabāšanai, tad konkrēta dīdzība tām Direktīvā 66/401/EEK minēto maisījumu sastāvdaļām, kas neatbilst minētās direktīvas II pielikumā izklāstītajām dīdzības prasībām;

e)

maisījuma daudzums, par kuru izsniedz atļauju;

f)

izcelsmes reģions;

g)

ierobežojums tirdzniecībai izcelsmes reģionā;

h)

ieguves teritorija;

i)

savākšanas vieta un, ja tas ir ieaudzētu augu sēklu maisījums vides saglabāšanai, pavairošanas vieta;

j)

savākšanas vietas biotopa veids; un

k)

savākšanas gads.

3.   Saistībā ar 2. punkta c) apakšpunktu par tieši novāktiem maisījumiem vides saglabāšanai pietiek norādīt minētās sastāvdaļas kā sugas vai attiecīgā gadījumā apakšsugas, kuras ir tipiskas savākšanas vietas biotopa veidam un kuras kā maisījuma sastāvdaļas ir svarīgas, lai saglabātu dabisko vidi ģenētisko resursu saglabāšanas sakarā.

5. pants

Atļaujas prasības tieši novāktiem maisījumiem vides saglabāšanai

1.   Tieši novākts maisījums vides saglabāšanai ir novākts tā ieguves teritorijā savākšanas vietā, kas nav bijusi apsēta 40 gadus pirms dienas, kad 7. panta 1. punktā minētais ražotājs iesniedz pieteikumu. Ieguves teritorija atrodas izcelsmes reģionā.

2.   To tieši novākto maisījumu vides saglabāšanai sastāvdaļu procentuālais sastāvs, kas kā sugas un attiecīgā gadījumā apakšsugas, kuras ir tipiskas savākšanas vietas biotopa veidam un kuras kā maisījuma sastāvdaļas ir svarīgas, lai saglabātu dabas vidi ģenētisko resursu saglabāšanas sakarā, ir atbilstošs tam, lai no jauna radītu savākšanas vietas biotopa veidu.

3.   Šā panta 2. punktā minēto sastāvdaļu dīdzība ir pietiekama, lai no jauna radītu savākšanas vietas biotopa veidu.

4.   Šā panta 2. punktam neatbilstošo sugu un attiecīgā gadījumā apakšsugu maksimālais saturs nepārsniedz 1 % no masas. Tieši novāktie maisījumi vides saglabāšanai nesatur Avena fatua, Avena sterilis un Cuscuta spp. Maksimālais Rumex spp., kas nav Rumex acetosella un Rumex maritimus, saturs nepārsniedz 0,05 % no masas.

6. pants

Atļaujas prasības ieaudzētu augu sēklu maisījumiem vides saglabāšanai

1.   Saistībā ar ieaudzētu augu sēklu maisījumiem vides saglabāšanai sēklas, no kurām iegūts konkrētais maisījums vides saglabāšanai, ir savāktas to ieguves teritorijā savākšanas vietā, kas nav bijusi apsēta 40 gadus pirms dienas, kad ražotājs iesniedz pieteikumu, kas minēts 7. panta 1. punktā. Ieguves teritorija atrodas izcelsmes reģionā.

2.   Ieaudzētu augu sēklu maisījuma vides saglabāšanai sēklas ir no sugām un attiecīgā gadījumā apakšsugām, kuras ir tipiskas savākšanas vietas biotopa veidam un kuras kā maisījuma sastāvdaļas ir svarīgas, lai saglabātu dabisko vidi ģenētisko resursu saglabāšanas sakarā.

3.   Ieaudzētu augu sēklu maisījuma vides saglabāšanai sastāvdaļas, kas ir lopbarības augu sēklas Direktīvas 66/401/EEK nozīmē, pirms sajaukšanas atbilst tām prasībām attiecībā uz komercsēklām, kuras izklāstītas Direktīvas 66/401/EEK II pielikuma III iedaļā, attiecībā uz analītisko tīrību, kā izklāstīts minētā pielikuma I iedaļas 2. punkta A. tabulas 4.–11. slejā, attiecībā uz citu augu sugu maksimālo saturu paraugā, kura svars precizēts direktīvas III pielikuma 4. slejā (kopā katrā slejā), kā izklāstīts direktīvas II pielikuma I iedaļas 2. punkta A tabulas 12., 13. un 14. slejā, un saistībā ar nosacījumiem attiecībā uz lupīnu sēklām, kā izklāstīts minētā pielikuma I iedaļas 2. punkta A. tabulas 15. slejā.

4.   Pavairošana atļauta piecu paaudžu laikā.

7. pants

Procedūras prasības

1.   Atļauju piešķir uz ražotāja pieteikuma pamata.

Pieteikumam pievieno informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību 4. un 5. pantam, ja tie ir tieši novākti maisījumi vides saglabāšanai, vai 4. un 6. pantam, ja tie ir ieaudzētu augu maisījumi vides saglabāšanai.

2.   Dalībvalsts, kurā atrodas savākšanas vieta, veic vizuālo pārbaudi saistībā ar tieši novāktiem maisījumiem vides saglabāšanai.

Lai nodrošinātu, ka maisījums atbilst vismaz atļaujas prasībām, kas izklāstītas 5. panta 2. un 4. punktā, minētās vizuālās pārbaudes veic savākšanas vietā augšanas laikā atbilstošā laika intervālā.

Dalībvalsts, kas vizuālās pārbaudes veica, dokumentē to rezultātus.

3.   Kad dalībvalsts pārbauda pieteikumu saistībā ar ieaudzētu augu sēklu maisījumiem vides saglabāšanai, tā veic testus, vai arī testus veic oficiālā dalībvalsts uzraudzībā, lai pārbaudītu, vai maisījums vides saglabāšanai atbilst vismaz atļaujas prasībām, kas izklāstītas 6. panta 2. un 3. punktā.

Tādus testus veic saskaņā ar starptautiski praktizētajām metodēm vai, ja tādu metožu nav, ar jebkuru atbilstošu metodi.

Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai minētajiem testiem paraugi tiktu ņemti no viendabīgām partijām. Tā nodrošina, ka tiek piemēroti Direktīvas 66/401/EEK 7. panta 2. punktā paredzētie noteikumi par partiju masu un paraugu masu.

8. pants

Kvantitatīvs ierobežojums

Katra dalībvalsts nodrošina, lai kopējais katru gadu tirgotais sēklu maisījumu vides saglabāšanai daudzums nepārsniegtu 5 % no Direktīvā 66/401/EEK minēto visu lopbarības augu sēklu maisījumu kopējās masas un tiktu tirgots attiecīgajā gadā konkrētajā dalībvalstī.

9. pants

Kvantitatīvu ierobežojumu piemērošana

1.   Saistībā ar tieši novāktiem maisījumiem vides saglabāšanai dalībvalstis nodrošina, lai ražotāji pirms katras audzēšanas sezonas sākuma paziņotu maisījumu vides saglabāšanai sēklu daudzumu, par kuru tie plāno lūgt atļauju, paredzētās(-o) savākšanas vietas(-u) lielumu un atrašanās vietu.

Saistībā ar ieaudzētu augu sēklu maisījumiem vides saglabāšanai dalībvalstis nodrošina, lai ražotāji pirms katras audzēšanas sezonas sākuma paziņotu maisījumu vides saglabāšanai sēklu daudzumu, par kuru tie plāno lūgt atļauju, paredzētās(-o) savākšanas vietas(-u) lielumu un atrašanās vietu un paredzētās(-o) pavairošanas vietas(-u) lielumu un atrašanās vietu.

2.   Ja, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem paziņojumiem, ir iespējams, ka 8. pantā noteiktie daudzumi tiks pārsniegti, dalībvalstis iedala katram konkrētajam ražotājam daudzumu, ko atļauts tirgot attiecīgajā audzēšanas sezonā.

10. pants

Iepakojumu un konteineru plombēšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka maisījumus vides saglabāšanai tirgo tikai slēgtos un plombētos iepakojumos un tvertnēs.

2.   Lai nodrošinātu plombēšanu, plombēšanas ierīce paredz vismaz etiķeti vai plombas uzlikšanu.

3.   Šā panta 1. punktā minētos iepakojumus un tvertnes plombē tā, lai tos nevarētu atvērt, nesabojājot plombēšanas ierīci vai neatstājot redzamas iejaukšanās pēdas uz ražotāja etiķetes, iepakojuma vai tvertnes.

11. pants

Marķēšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai uz maisījumu vides saglabāšanai iepakojumiem un tvertnēm būtu ražotāja etiķete vai uzdrukāts, vai uzspiesta norāde, kurā ietverta vismaz šāda informācija:

a)

teksts “ES noteikumi un standarti”;

b)

par etiķetes piestiprināšanu atbildīgās personas vārds un adrese vai pazīšanas zīme;

c)

ražas novākšanas metode: tieši novākta vai ieaudzēta;

d)

plombēšanas gads, kas norādīts šādi: “plombēts..” (gads);

e)

izcelsmes reģions;

f)

ieguves teritorija;

g)

savākšanas vieta;

h)

savākšanas vietas biotopa veids;

i)

teksts “lopbarības augu sēklu maisījums vides saglabāšanai, ko paredzēts izmantot teritorijā, kurā ir tāds pats biotopa veids kā savākšanas vietā, neņemot vērā biotiskos apstākļus”;

j)

sēklu partijas atsauces numurs, ko piešķīrusi par etiķetes piestiprināšanu atbildīgā persona;

k)

sastāvdaļu kā sugu vai attiecīgā gadījumā apakšsugu masas procents;

l)

deklarētais tīrsvars vai bruto svars;

m)

ja ir izmantotas pesticīdu granulas, granulētas vielas vai citas cietās piedevas, norāda šo piedevu īpašības, kā arī aptuveno attiecību starp tīro sēklu čemuru svaru un kopējo svaru; kā arī,

n)

ja tie ir ieaudzētu augu sēklu maisījumi vides saglabāšanai, tad konkrētā to maisījumu sastāvdaļu dīdzība, kuras minētas Direktīvā 66/401/EEK un neatbilst minētās direktīvas II pielikumā izklāstītajām dīdzības prasībām.

2.   Saistībā ar 1. punkta k) apakšpunktu pietiek norādīt tieši novākto maisījumu vides saglabāšanai sastāvdaļas, kā paredzēts 4. panta 3. punktā.

3.   Saistībā ar 1. punkta n) apakšpunktu pietiek norādīt šīs konkrētās dīdzības vidējo rādītāju, ja pieprasīto konkrēto dīdzības rādītāju skaits ir lielāks par pieci.

12. pants

Pārraudzība

Dalībvalstis šīs direktīvas ievērošanu nodrošina, veicot oficiālu pārraudzību.

13. pants

Ziņošana

Dalībvalstis nodrošina, lai ražotāji, kas darbojas to teritorijā, par katru audzēšanas sezonu paziņotu tirgoto maisījumu vides saglabāšanai daudzumu.

Dalībvalstis pēc pieprasījuma Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par to teritorijā tirgoto maisījumu vides saglabāšanai daudzumu.

14. pants

Atzītu augu ģenētisko resursu organizāciju paziņošana

Dalībvalstis pēc pieprasījuma paziņo Komisijai augu ģenētisko resursu iestāžu vai organizāciju nosaukumus, ko šim mērķim atzinušas dalībvalstis.

15. pants

Novērtēšana

Komisija novērtē šīs direktīvas īstenošanu līdz 2014. gada 31. decembrim.

16. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2011. gada 30. novembrim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto aktu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 30. augustā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV 125, 11.7.1966., 2298./66. lpp.

(2)  OV L 309, 13.12.1993., 1. lpp.

(3)  OV L 378, 23.12.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 162, 30.4.2004., 18. lpp.

(5)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(6)  OV L 162, 21.6.2008., 13. lpp.

(7)  OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.


Augša