Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32010L0047

Komisijas Direktīva 2010/47/ES ( 2010. gada 5. jūlijs ), ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/30/EK par Kopienā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem

OV L 173, 8.7.2010., 33./46. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 07 Sējums 008 Lpp. 282 - 295

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 19/05/2018; Atcelts ar 32014L0047

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2010/47/oj

8.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/33


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/47/ES

(2010. gada 5. jūlijs),

ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/30/EK par Kopienā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 6. jūnija Direktīvu 2000/30/EK par Kopienā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem (1) un jo īpaši tās 8. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ceļu satiksmes drošības, vides aizsardzības un taisnīgas konkurences interesēs ir svarīgi nodrošināt, lai izmantotos komerciālos transportlīdzekļus uzturētu atbilstošā kārtībā un pārbaudītu, nodrošinot to drošu darbību Eiropas Savienībā.

(2)

Direktīvā 2000/30/EK paredzētie standarti un metodes jāpielāgo saskaņā ar tehnikas attīstību, uzlabojot tehniskās pārbaudes uz ceļiem Eiropas Savienībā.

(3)

Lai samazinātu izmaksas un autovadītāju un pārvadātāju aizkavēšanu, pārbaudes nedrīkst pārsniegt samērīgu ilgumu.

(4)

Lai nodrošinātu atbilstību starp pārbaudes rezultātiem, katra pārbaudītā transportlīdzekļa defektiem un īpatnībām, jāizdod sīkāk izstrādāts standartizēts ziņojums par pārbaudi, kā noteikts 5. panta 1. punktā.

(5)

Tehniskās prasības atšķiras dažādās transportlīdzekļu kategorijās, ko nosaka tiesību akti par tipa apstiprinājumu (2). Ziņojums par pārbaudi attiecīgi jāgroza, lai atspoguļotu šīs transportlīdzekļu kategorijas.

(6)

Lai transportlīdzekļu identifikāciju padarītu uzticamāku, līdztekus transportlīdzekļa reģistrācijas numuram ziņojumā par pārbaudi jāietver arī transportlīdzekļa identifikācijas numurs (TIN).

(7)

Lai vienkāršotu inspektoru atklāto trūkumu reģistrēšanu, ziņojuma par pārbaudi otrā pusē jāietver pilns pārbaudāmo pozīciju saraksts.

(8)

Lai vēl vairāk uzlabotu tehniskās pārbaudes uz ceļiem, ņemot vērā tehnikas attīstību, pārbaudes metodes jāievieš katrai II pielikumā minētajai pozīcijai.

(9)

Papildus pozīcijām, kas saistītas ar drošumu, drošību un vides aizsardzību, pārbaudei jāietver arī transportlīdzekļa identifikācija, lai nodrošinātu pareizu pārbaužu un standartu pielietojumu, nodrošinot pārbaudes rezultātu reģistrēšanu un citu tiesisko prasību izpildi.

(10)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm pielāgošanas tehnikas attīstībai komiteja, kura izveidota atbilstīgi Direktīvas 2009/40/EK 7. pantam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2000/30/EK I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2012. gada 1. janvārim. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 5. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 203, 10.8.2000., 1. lpp.

(2)  II pielikums Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvai 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Direktīvas 2000/30/EK I un II pielikumu groza šādi.

1.

Direktīvas I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

I PIELIKUMS

(priekšpuse)

VEIDLAPAS PARAUGS ZIŅOJUMAM PAR TEHNISKO PĀRBAUDI UZ CEĻIEM AR KONTROLSARAKSTU

1.

Pārbaudes vieta …

2.

Datums …

3.

Laiks …

4.

Transportlīdzekļa valsts piederības zīme un reģistrācijas numurs …

5.

Transportlīdzekļa identifikācijas/TIN numurs …

    N2(a) (3,5 līdz 12 t)

    N3(a) (vairāk nekā 12 t)

    O3(a) (3,5 līdz 10 t)

    O4(a) (vairāk nekā 10 t)

    M2(a) (> 9 sēdekļi (b) līdz 5 t)

    M3(a) (> 9 sēdekļi (b) vairāk nekā 5 t)

    cita transportlīdzekļa kategorija (1. panta 3. punkts)

6.

Transportlīdzekļa kategorija

a)

b)

c)

d)

e)

f)

g)

7.

Transporta uzņēmums

a)

nosaukums un adrese …

b)

Kopienas licences numurs (c) (Regula (EK) Nr. 1072/2009) …

8.

Valstspiederība (autovadītājs) …

9.

Autovadītāja vārds, uzvārds …

10.

Kontrolsaraksts …

 

Pārbaudīts(d)

nav pārbaudīts

konstatēti defekti(e)

0)

identifikācija(f)

1)

bremžu iekārta

2)

stūres mehānisms(f)

3)

redzamība(f)

4)

apgaismes iekārtas un elektrosistēma(f)

5)

asis, riteņi, riepas, balstiekārta(f)

6)

šasija un uz šasijas stiprinātas detaļas(f)

7)

cits aprīkojums, tostarp tahogrāfs(f) un ātruma ierobežošanas ierīce

8)

traucējumi, tostarp emisijas un degvielas un/vai eļļas noplūde

11.

Pārbaudes rezultāts:

Aizliegums izmantot transportlīdzekli, kam ir nopietni defekti 

12.

Dažādi/piezīmes: …

13.

Iestāde/ierēdnis vai inspektors, kas veicis pārbaudi

Paraksts:

Pārbaudošā iestāde/ierēdnis vai inspektors

Autovadītājs

Piezīmes:

(a)

Transportlīdzekļa kategorija saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK II pielikumu (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

(b)

Sēdvietu skaits, ieskaitot autovadītāja sēdekli (reģistrācijas apliecības S.1. punkts).

(c)

Ja pieejams.

(d)

“Pārbaudīts” nozīmē, ka pārbaudīta vismaz viena vai vairākas šīs grupas pārbaudāmās pozīcijas, kas uzskaitītas II pielikumā Direktīvai 2009/40/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2010/48/ES.

(e)

Otrā pusē norādītie defekti.

(f)

Pārbaudes metodes un defektu novērtēšanas pamatnostādnes saskaņā ar II pielikumu Direktīvai 2009/40/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2010/48/ES.

(otra puse)

0.   TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJA

0.1.

Reģistrācijas numura zīmes

0.2.

Transportlīdzekļa identifikācijas/šasijas/sērijas numurs

1.   BREMŽU IEKĀRTA

1.1.

Mehāniskais stāvoklis un darbība

1.1.1.

Darba bremzes pedāļa ass

1.1.2.

Pedāļa stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiens

1.1.3.

Vakuumsūknis vai kompresors un cilindri

1.1.4.

Zema spiediena brīdinājuma mēraparāts vai indikators

1.1.5.

Ar roku darbināms bremžu vadības vārsts

1.1.6.

Stāvbremzes aktivators, vadības svira, stāvbremzes sprūdrats

1.1.7.

Bremžu vārsti (kājas vārsti, izplūdes vārsti, regulatori)

1.1.8.

Sakabes ierīces piekabes bremzēm (elektriskās un pneimatiskās)

1.1.9.

Cilindra spiedtvertne

1.1.10.

Bremžu pastiprinātāji, galvenais cilindrs (hidrauliskās sistēmas)

1.1.11.

Stingie bremžu cauruļvadi

1.1.12.

Lokanās bremžu šļūtenes

1.1.13.

Bremžu uzlikas

1.1.14.

Bremžu trumuļi, bremžu diski

1.1.15.

Bremžu troses, vilcējstieņi, sviru savienojumi

1.1.16.

Bremžu pievads (ieskaitot bremžu energoakumulatorus vai hidrauliskos cilindrus)

1.1.17.

Bremžu spēku regulators

1.1.18.

Atsperes regulēšanas mehānismi un indikatori

1.1.19.

Bremzēšanas palēninātājs (ja tāds ir vai tādam jābūt)

1.1.20.

Automātiska piekabes bremžu darbība

1.1.21.

Visa bremžu sistēma

1.1.22.

Pārbaudes iekārtas pieslēgizvadi

1.2.

Darba bremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.2.1.

Darbības rādītāji

1.2.2.

Efektivitāte

1.3.

Papildu (avārijas) bremžu darbības rādītāji un efektivitāte

1.3.1.

Darbības rādītāji

1.3.2.

Efektivitāte

1.4.

Stāvbremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.4.1.

Darbības rādītāji

1.4.2.

Efektivitāte

1.5.

Bremzēšanas palēninātāja darbības rādītāji

1.6.

Bremžu pretbloķēšanas sistēma

2.   STŪRES MEHĀNISMS

2.1.

Mehāniskais stāvoklis

2.1.1.

Stūres mehānisma stāvoklis

2.1.2.

Stūres mehānisma korpusa stiprinājums

2.1.3.

Stūres mehānisma savienojumu stāvoklis

2.1.4.

Stūres mehānisma savienojumu darbība

2.1.5.

Stūres pastiprinātājs

2.2.

Stūres rats un statnis

2.2.1.

Stūres rata stāvoklis

2.2.2.

Stūres statnis

2.3.

Stūres brīvgājiens

2.4.

Stūres rata regulējums

2.5.

Piekabes stūrējamās ass pagrieziena vieta

3.   REDZAMĪBA

3.1.

Redzamības lauks

3.2.

Stikla stāvoklis

3.3.

Atpakaļskata spoguļi

3.4.

Vējstikla tīrītāji

3.5.

Vējstikla apskalotāji

3.6.

Pretaizsvīšanas ierīce

4.   LAMPAS, ATSTAROTĀJI, ELEKTROIEKĀRTAS

4.1.

Priekšējie lukturi

4.1.1.

Stāvoklis un darbība

4.1.2.

Centrējums

4.1.3.

Pārslēgšana

4.1.4.

Atbilstība prasībām

4.1.5.

Izlīdzināšanas ierīces

4.1.6.

Priekšējo lukturu tīrīšanas ierīce

4.2.

Priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi, sānu gabarītgaismas un kontūrgaismu lukturi

4.2.1.

Stāvoklis un darbība

4.2.2.

Pārslēgšana

4.2.3.

Atbilstība prasībām

4.3.

Bremžu signāllukturi

4.3.1.

Stāvoklis un darbība

4.3.2.

Pārslēgšana

4.3.3.

Atbilstība prasībām

4.4.

Virzienrādītāji un avārijas brīdinājuma lukturi

4.4.1.

Stāvoklis un darbība

4.4.2.

Pārslēgšana

4.4.3.

Atbilstība prasībām

4.4.4.

Mirgošanas frekvence

4.5.

Priekšējie un pakaļējie miglas lukturi

4.5.1.

Stāvoklis un darbība

4.5.2.

Centrējums

4.5.3.

Pārslēgšana

4.5.4.

Atbilstība prasībām

4.6.

Atpakaļgaitas lukturi

4.6.1.

Stāvoklis un darbība

4.6.2.

Pārslēgšana

4.6.3.

Atbilstība prasībām

4.7.

Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturi

4.7.1.

Stāvoklis un darbība

4.7.2.

Atbilstība prasībām

4.8.

Pakaļējie atstarotāji, pamanāmības zīmes un pakaļējās transportlīdzekļu pazīšanas zīmes

4.8.1.

Stāvoklis

4.8.2.

Atbilstība prasībām

4.9.

Apgaismes iekārtām obligātie signalizatori

4.9.1.

Stāvoklis un darbība

4.9.2.

Atbilstība prasībām

4.10.

Elektriskie savienojumi starp velkošo transportlīdzekli un piekabi vai puspiekabi

4.11.

Elektriskie vadi

4.12.

Izvēles lukturi un atstarotāji

4.13.

Akumulators

5.   ASIS, RITEŅI, RIEPAS UN BALSTIEKĀRTA

5.1.

Asis

5.1.1.

Asis

5.1.2.

Pusass šarnīri

5.1.3.

Riteņu gultņi

5.2.

Riteņi un riepas

5.2.1.

Atbalsta riteņa rumba

5.2.2.

Riteņi

5.2.3.

Riepas”

5.3.

Balstiekārtas sistēma

5.3.1.

Atsperes un stabilizators

5.3.2.

Amortizatori

5.3.3.

Griezes momenta pārvadi, piekares plaukti, piekares šķērssviras un piekares pleci

5.3.4.

Piekares šarnīri

5.3.5.

Pneimatiskā balstiekārta

6.   ŠASIJA UN UZ ŠASIJAS STIPRINĀTAS DETAĻAS

6.1.

Šasija vai rāmis un stiprinājumi

6.1.1.

Vispārīgais stāvoklis

6.1.2.

Izplūdes caurules un klusinātāji

6.1.3.

Degvielas tvertne un caurules (ieskaitot apkures degvielas tvertnes un caurules)

6.1.4.

Buferi, sānu drošības konstrukcija un pakaļējā apakšā pabraukšanas aizsardzība

6.1.5.

Rezerves riteņa balsts

6.1.6.

Sakabes mehānismi un vilkšanas aprīkojums

6.1.7.

Pārnesumkārba

6.1.8.

Dzinēja stiprinājumi

6.1.9.

Dzinēja darbības rādītāji

6.2.

Kabīne un virsbūve

6.2.1.

Stāvoklis

6.2.2.

Stiprinājums

6.2.3.

Durvis un rokturslēgi

6.2.4.

Grīda

6.2.5.

Vadītāja sēdeklis

6.2.6.

Citi sēdekļi

6.2.7.

Braukšanas vadības ierīces

6.2.8.

Kabīnes kāpšļi

6.2.9.

Cita iekšējā un ārējā apdare un aprīkojums

6.2.10.

Dubļusargi (spārni), pretšļakatu ierīces

7.   CITS APRĪKOJUMS

7.1.

Drošības jostas/sprādzes

7.1.1.

Stiprinājuma drošība

7.1.2.

Stāvoklis

7.1.3.

Drošības jostas slodzes ierobežotājs

7.1.4.

Drošības jostu nospriegotāji

7.1.5.

Drošības spilvens

7.1.6.

Gaisa spilvenu drošības sistēmas (SRS)

7.2.

Ugunsdzēšamais aparāts

7.3.

Slēdži un pretaizdzīšanas ierīce

7.4.

Brīdinājuma trijstūris

7.5.

Pirmās palīdzības piederumi

7.6.

Riteņa atbalstķīļi

7.7.

Skaņas signālierīce

7.8.

Spidometrs

7.9.

Tahogrāfs

7.10.

Ātruma ierobežošanas ierīce

7.11.

Odometrs

7.12.

Elektroniskā stabilitātes kontrole (ESC)

8.   TROKSNIS

8.1.

Trokšņa slāpēšanas sistēma

8.2.

Izplūdes gāzu emisija

8.2.1.

Benzīna dzinēju emisija

8.2.1.1.

Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums

8.2.1.2.

Gāzu emisija

8.2.2.

Dīzeļdzinēja emisija

8.2.2.1.

Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums

8.2.2.2.

Dūmu blīvums

8.3.

Elektromagnētisko traucējumu novēršanas iekārta

8.4.

Citas ar vidi saistītas pozīcijas

8.4.1.

Redzami dūmi

8.4.2.

Šķidrumu noplūdes

2.

Direktīvas II pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“II PIELIKUMS

SATURS

1.

IEVADS

2.

PĀRBAUDES PRASĪBAS

1.

Bremžu iekārta

8.

Traucējumi

1.   IEVADS

Pielikumā atspoguļoti bremžu sistēmu un gāzveida izmešu testēšanas un/vai pārbaudes noteikumi tehnisko pārbaužu laikā uz ceļiem. Tehnisko pārbaužu laikā uz ceļiem aprīkojuma izmantošana nav obligāta. Tomēr aprīkojuma izmantošana uzlabo pārbaužu kvalitāti, un ir ieteicams iespēju robežās izmantot aprīkojumu.

Pozīcijas, ko var pārbaudīt, vienīgi izmantojot aprīkojumu, apzīmētas ar (A).

Ja norādīts, ka pārbaude ir vizuāla, tas nozīmē, ka inspektoram attiecīgais objekts ne tikai jāapskata, bet, ja iespējams, arī jāpārbauda ar rokām, jānovērtē skaņa vai jāizmanto citi piemēroti pārbaudes veidi, nelietojot aprīkojumu.

2.   PĀRBAUDES PRASĪBAS

Tehniskā pārbaude uz ceļiem var attiekties uz turpmāk uzskaitītām pozīcijām un metodēm. Defekti ir iespējamo bojājumu piemēri.

Pozīcija

Metode

Defekts

1.   BREMŽU IEKĀRTA

1.1.   

Mehāniskais stāvoklis un darbība

1.1.1.

Darba bremzes pedāļa ass

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu jāpārbauda ar izslēgtu dzinēju.

a)

Ass pārāk stingra.

b)

Pārmērīgs nolietojums vai brīvgājiens.

1.1.2.

Pedāļa stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiens

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu jāpārbauda ar izslēgtu dzinēju.

a)

Pārlieku liels gājiens vai nepietiekama gājiena rezerve.

b)

Nepietiekami brīva bremžu pedāļa atgriešanās sākumstāvoklī.

c)

Nav bremzes pedāļa neslīdīga pārklājuma, vai arī tas ir vaļīgs vai nodilis gluds.

1.1.3.

Vakuumsūknis vai kompresors un cilindri

Vizuāla detaļu pārbaude pie normāla darba spiediena. Pārbaudiet laiku, kas nepieciešams, lai vakuuma vai gaisa spiediens sasniegtu drošu darba vērtību, un signālierīces, daudzkontūru aizsargvārsta un spiediena pazemināšanas vārsta darbību.

a)

Spiediens/vakuums nav pietiekams vismaz diviem bremžu iedarbināšanas gadījumiem pēc signālierīces ieslēgšanās (vai mērinstrumenta rādījums ir nedrošs).

b)

Laiks, kas nepieciešams, lai gaisa spiediens/vakuums sasniegtu drošu darba vērtību, neatbilst prasībām (7).

c)

Daudzkontūru aizsargvārsts vai spiediena pazemināšanas vārsts nedarbojas.

d)

Gaisa noplūde rada būtisku spiediena krišanos vai dzirdamas gaisa noplūdes.

e)

Ārējie bojājumi, iespējams, ietekmē bremžu sistēmas darbību.

1.1.4.

Zema spiediena brīdinājuma mēraparāts vai indikators

Darbības pārbaude.

Indikatora vai mēraparāta nepareiza darbība vai bojājums.

1.1.5.

Ar roku darbināms bremžu vadības vārsts

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Ieplaisājusi, bojāta vai pārmērīgi nolietojusies vadības ierīce.

b)

Vadības ierīces nepietiekams stiprinājums uz vārsta vai nepietiekams vārsta stiprinājums.

c)

Vaļīgi savienojumi vai noplūde sistēmā.

d)

Neapmierinoša darbība.

1.1.6.

Stāvbremzes aktivators, vadības svira, stāvbremzes sprūdrats

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Sprūdrats nenotur pietiekami.

b)

Pārmērīgs nodilums pie sviras viras vai sprūdrata mehānismā.

c)

Sviras pārmērīgs kustīgums, kas liecina par nepareizu regulējumu.

d)

Aktivators pazudis, bojāts vai nedarbojas.

e)

Nepareiza darbība, brīdinājuma indikators norāda uz nepareizu darbību.

1.1.7.

Bremžu vārsti (kājas vārsti, izplūdes vārsti, regulatori)

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Bojāts vārsts vai pārmērīga gaisa noplūde.

b)

Pārmērīga eļļas noplūde kompresorā.

c)

Nepietiekams vārsta stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

d)

Hidrauliskā šķidruma noplūde

1.1.8.

Sakabes ierīces piekabes bremzēm (elektriskās un pneimatiskās)

Atvienojiet un no jauna pievienojiet visas bremžu sistēmas sakabes ierīces starp velkošo transportlīdzekli un piekabi.

a)

Bojāts krāns vai pašizolējošais vārsts.

b)

Nepietiekams krāna vai vārsta stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

c)

Pārmērīgas noplūdes.

d)

Nepareizi savienots vai nav savienots nepieciešamajās vietās.

e)

Nepareiza darbība.

1.1.9.

Cilindra spiedtvertne

Vizuāla pārbaude.

a)

Bojājums, korozija vai noplūde cilindra spiedtvertnē.

b)

Nedarbojas drenāžas ierīce.

c)

Nepietiekams cilindra spiedtvertnes stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

1.1.10.

Bremžu pastiprinātāji, galvenais cilindrs (hidrauliskās sistēmas)

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Pastiprinātāja bojājums vai nepietiekama darbība.

b)

Bojājums vai noplūde galvenajā cilindrā.

c)

Nepietiekami nostiprināts galvenais cilindrs.

d)

Nepietiekams bremžu šķidruma daudzums.

e)

Nav galvenā cilindra rezervuāra vāciņa.

f)

Bremžu šķidruma signāllampiņa spīd vai bojāta.

g)

Bremžu šķidruma līmeņa signālierīces nepareiza darbība.

1.1.11.

Stingie bremžu cauruļvadi

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Ievērojams bojājuma vai lūzuma risks.

b)

Noplūde no cauruļvadiem vai savienojumiem.

c)

Cauruļvadu bojājums vai pārmērīga korozija.

d)

Nepareizs cauruļvadu novietojums.

1.1.12.

Lokanās bremžu šļūtenes

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Ievērojams bojājuma vai lūzuma risks.

b)

Šļūteņu bojājums, noberzums, savērpšanās vai nepietiekams garums.

c)

Noplūde no šļūtenēm vai savienojumiem.

d)

Šļūteņu deformēšanās spiediena ietekmē.

e)

Šļūteņu porainums.

1.1.13.

Bremžu uzlikas

Vizuāla pārbaude.

a)

Pārmērīgs uzliku nolietojums.

b)

Uzliku piesārņojums (eļļa, smērvielas u. tml.).

c)

Uzliku nav.

1.1.14.

Bremžu trumuļi, bremžu diski

Vizuāla pārbaude.

a)

Trumuļu vai disku pārmērīgs nolietojums, korozija vai robojums, vai plaisas, nestabilitāte vai lūzumi.

b)

Trumuļu vai disku piesārņojums (eļļa, smērvielas u. tml.).

c)

Trumuļa vai diska nav.

d)

Nepietiekami nostiprināta aizmugurējā plāksne.

1.1.15.

Bremžu troses, vilcējstieņi, sviru savienojumi

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Trošu bojājumi vai samezglojumi.

b)

Pārmērīgs detaļu nodilums vai korozija.

c)

Nestabils trošu vai vilcējstieņu savienojums.

d)

Troses vadīklas bojājums.

e)

Bremžu sistēmas brīvas kustības ierobežojums.

f)

Nenormāla sviru, vilcējstieņu, savienojumu kustība, kas liecina par nepareizu regulējumu vai pārmērīgu nodilumu.

1.1.16.

Bremžu pievads (ieskaitot bremžu energoakumulatorus vai hidrauliskos cilindrus)

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Pievada plaisas vai bojājumi.

b)

Noplūde pievadā.

c)

Nepietiekams vai nepareizs pievada stiprinājums.

d)

Pārmērīga pievada korozija.

e)

Nepietiekams vai pārmērīgs funkcionējošā virzuļa vai membrānas mehānisma gājiens.

f)

Nav putekļu vāciņa, vai tas ir pārmērīgi bojāts.

1.1.17.

Bremžu spēku regulators

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)

Savienojuma bojājums.

b)

Nepareizs savienojuma regulējums.

c)

Regulators ieķīlējies vai nedarbojas.

d)

Regulatora nav.

e)

Nav datu plāksnītes.

f)

Plāksnīte nav salasāma vai neatbilst prasībām (7).

1.1.18.

Atsperes regulēšanas mehānismi un indikatori

Vizuāla pārbaude.

a)

Regulēšanas mehānisma bojājums, ieķīlēšanās vai nenormāls kustīgums, pārmērīgs nolietojums vai nepareizs regulējums.

b)

Regulēšanas mehānisma bojājums.

c)

Nepareizi uzstādīts vai nomainīts.

1.1.19.

Bremzēšanas palēninātājs (ja tāds ir vai tādam jābūt)

Vizuāla pārbaude.

a)

Nepareizi savienojumi vai stiprinājumi.

b)

Sistēmai ir redzami bojājumi, vai tās nav.

1.1.20.

Automātiska piekabes bremžu darbība

Atvienojiet bremžu sakabes ierīci starp velkošo transportlīdzekli un piekabi.

Piekabes bremzes pēc sakabes ierīces atvienošanas nedarbojas automātiski.

1.1.21.

Visa bremžu sistēma

Vizuāla pārbaude.

a)

Citu sistēmas ierīču (piem., antifrīza sūkņa, kaltētāja u. tml.) ārējs bojājums vai pārmērīga korozija, kas negatīvi ietekmē bremžu sistēmu.

b)

Pārmērīga gaisa vai antifrīza noplūde.

c)

Nepietiekams jebkuras detaļas stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

d)

Neatbilstošs detaļas remonts vai pārveidojums.

1.1.22.

Pārbaudes iekārtas pieslēgizvadi (ja tādi ir vai tādiem jābūt)

Vizuāla pārbaude.

a)

Nav.

b)

Bojājums, iekārta nelietojama vai konstatēta noplūde.

1.2.   

Darba bremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.2.1.

Darbības rādītāji

(A)

Tests ar statisko bremžu testa iekārtu, pakāpeniski palielinot līdz maksimālajam spēkam.

a)

Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.

b)

Bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas ass.

c)

Bremzēšanas spēks nemainās pakāpeniski (rāviens).

d)

Kāda riteņa bremžu darbības nenormāla aizkavēšanās.

e)

Bremzēšanas spēka pārmērīgas svārstības katra pilna riteņa apgrieziena laikā.

1.2.2.

Efektivitāte

(A)

Tests ar statisko bremžu testa iekārtu ar papildu svaru.

a)

Neuzrāda vismaz šādas minimālas vērtības:

b)

M1, M2 un M3 kategorija – 50 % (1)

c)

N1 kategorija – 45 %

d)

N2 un N3 kategorija – 43 % (2)

e)

O2, O3 un O4 kategorija – 40 % (3)

1.3.   

Papildu (avārijas) bremžu darbības rādītāji un efektivitāte (ja to nodrošina atsevišķa sistēma)

1.3.1.

Darbības rādītāji

(A)

Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmantojiet metodi, kas norādīta 1.2.1. punktā.

a)

Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.

b)

Bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas norādītās ass.

c)

Bremzēšanas spēks nemainās pakāpeniski (rāviens).

1.3.2.

Efektivitāte

(A)

Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmantojiet metodi, kas norādīta 1.2.2. punktā.

Bremzēšanas spēks ir mazāks par 50 % (4) no darba bremzes efektivitātes rādītājiem, kas noteikti 1.2.2. punktā atkarībā no pilnas masas, vai puspiekabēm, ņemot vērā summu, ko veido uz vienas ass atļautās slodzes.

1.4.   

Stāvbremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.4.1.

Darbības rādītāji

(A)

Pārbaudīt bremzi uz statiskās bremžu testa iekārtas.

Bremze nedarbojas uz viena vai vairākiem riteņiem.

1.4.2.

Efektivitāte

(A)

Tests ar statisko bremžu testa iekārtu ar papildu svaru.

Visiem transportlīdzekļiem bremzēšanas koeficients nav vismaz 16 % attiecībā pret transportlīdzekļa pilnu masu vai mehāniskajiem transportlīdzekļiem – vismaz 12 % attiecībā pret transportlīdzekļa sastāva pilnu masu, izvēloties lielāko no minētajām vērtībām.

1.5.

Bremzēšanas palēninātāja darbības rādītāji

Vizuāla pārbaude, un, ja iespējams, pārbaudiet, vai sistēma darbojas.

a)

Efektivitāte nemainās pakāpeniski (nav piemērojams dzinēja bremžu sistēmām).

b)

Sistēma nedarbojas.

1.6.

Bremžu pretbloķēšanas sistēma

Signālierīces vizuāla pārbaude.

a)

Signālierīces nepareiza darbība.

b)

Signālierīce norāda uz nepareizu darbību.

8.   TRAUCĒJUMI

8.2.   

Izplūdes gāzu emisija

8.2.1.   

Benzīna dzinēju emisija

8.2.1.1.

Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

a)

Nav vai acīmredzami bojāta ražotāja uzstādītā emisijas kontroles iekārta.

b)

Noplūdes, kas var būtiski ietekmēt emisijas mērījumus.

8.2.1.2.

Gāzu emisija

(A)

Mērījums ar izplūdes gāzu analizatoru saskaņā ar prasībām (7). Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar piemērotām iebūvētām diagnostikas (OBD) sistēmām, var pārbaudīt izplūdes sistēmas darbības pareizību, attiecīgi nolasot ierīces rādījumu un pārbaudot OBD sistēmas darbības pareizību, emisijas mērījumu vietā, kad dzinējs strādā tukšgaitā, saskaņā ar ražotāja apstākļu nosacījumiem un citām prasībām (7) un ievērojot atbilstošu pielaidi.

Alternatīva iespēja ir mērījumus veikt ar attālās uzrādes līdzekļiem un apstiprināt, izmantojot standarta testēšanas metodes.

a)

Gāzu emisija pārsniedz ražotāja norādītos līmeņus,

b)

vai, ja šī informācija nav pieejama, ir pārsniegta CO emisija:

1)

transportlīdzekļiem bez emisiju vadības sistēmas

4,5 % vai

3,5 %

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās (7).

2)

transportlīdzekļiem ar emisiju vadības sistēmu

tukšgaitā: 0,5 %

pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem: 0,3 %

vai

tukšgaitā: 0,3 % (5)

pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem: 0,2 %

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās (7).

c)

Lambda ārpus diapazona 1 ± 0,03 vai neatbilst ražotāja norādījumiem.

d)

OBD rādījumi norāda uz būtisku nepareizu darbību.

e)

Attālās uzrādes mērījumos redzama nesaderība.

8.2.2.   

Dīzeļdzinēja emisija

8.2.2.1.

Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

a)

Nav vai acīmredzami bojāta ražotāja uzstādītā emisijas kontroles iekārta.

b)

Noplūdes, kas var būtiski ietekmēt emisijas mērījumus.

8.2.2.2.

Dūmu blīvums

(A)

a)

Izplūdes gāzu dūmu daudzums brīvā paātrinājuma laikā (bez slodzes no brīvgaitas stāvokļa līdz atslēgšanās ātrumam) jāmēra, kad pārnesumkārbas svira atrodas neitrālā pozīcijā un kad ir ieslēgts sajūgs.

b)

Transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana

1.

Transportlīdzekļus var testēt bez iepriekšējas sagatavošanas, taču drošības apsvērumu dēļ jāpārbauda, vai dzinējs ir silts un vai tā mehāniskais stāvoklis ir apmierinošs.

2.

Priekšnoteikumi:

i)

dzinējs ir pilnīgi silts, piemēram, ja tā eļļas temperatūra, kas eļļas līmeņa dziļummēra atverē ir izmērīta ar zondi, ir vismaz 80 °C, vai arī ierastā darba temperatūrā, ja tā ir zemāka, vai ja dzinēja bloka temperatūra, kas noteikta pēc infrasarkanā starojuma līmeņa, ir vismaz līdzvērtīga. Ja transportlīdzekļa konfigurācijas dēļ šis mērījums nav iespējams, dzinēja normālu darba temperatūru var panākt ar citiem līdzekļiem, piemēram, darbinot dzinēja dzesējošo ventilatoru;

ii)

izplūdes sistēmu iztīra, izmantojot vismaz trīs brīvā paātrinājuma ciklus vai kādu līdzvērtīgu metodi.

c)

Pārbaudes metode

1.

Pirms katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanas dzinējam un jebkuram uzstādītajam turbokompresoram jādarbojas brīvgaitā. Tas nozīmē, ka lieljaudas dīzeļdzinējiem pēc gāzes pedāļa atlaišanas jānogaida vismaz 10 sekundes.

2.

Katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanai gāzes pedālis pilnībā jānospiež ātri un vienmērīgi (ne ilgāk kā vienu sekundi), bet bez spēka, lai no augstspiediena sūkņa panāktu maksimālo padevi.

3.

Katra brīvā paātrinājuma cikla laikā dzinējs pirms gāzes pedāļa atlaišanas sasniedz atslēgšanās ātrumu vai – transportlīdzekļiem ar automātisko pārnesumkārbu – ražotāja norādīto ātrumu, vai arī, ja šie dati nav pieejami, tad divas trešdaļas no atslēgšanās ātruma. To var pārbaudīt, piemēram, kontrolējot dzinēja apgriezienu skaitu vai paredzot pietiekamu laiku starp pirmo gāzes pedāļa nospiešanu un atlaišanu, kam M2, M3, N2 vai N3 transportlīdzekļu gadījumā jābūt vismaz divām sekundēm.

4.

Transportlīdzekļus noraida tikai tad, ja vismaz pēdējo triju brīvā paātrinājuma ciklu vidējais aritmētiskais pārsniedz robežvērtību. To var aprēķināt, neievērojot mērījumus, kuri būtiski atšķiras no izmērītā vidējā vai arī no citu statistisko aprēķinu rezultāta, kurā ņem vērā mērījumu izkliedi. Dalībvalstis var ierobežot testa ciklu skaitu.

5.

Nevajadzīgas testēšanas novēršanai dalībvalstis var noraidīt tādus transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā paātrinājuma cikliem vai pēc attīrīšanas cikliem būtiski pārsniedz robežvērtības. Lai līdzīgi novērstu nevajadzīgu testēšanu, dalībvalstis apstiprina transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā cikla paātrinājumiem vai pēc tīrīšanas cikliem ir daudz zemāki nekā robežvērtības.

Alternatīva iespēja ir mērījumus veikt ar attālās uzrādes līdzekļiem un apstiprināt, izmantojot standarta testēšanas metodes.

a)

Transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti vai nodoti ekspluatācijai pēc datuma, kas norādīts prasībās (7),

dūmu daudzums pārsniedz transportlīdzekļa ražotāja plāksnītē norādīto līmeni.

b)

Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības (7) neļauj izmantot atsauces vērtības

dzinējiem bez turbopūtes: 2,5 m-1,

dzinējiem ar turbopūti: 3,0 m-1

vai transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās (7), pirmo reizi reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pēc prasībās (7) norādītā datuma,

1,5 m-1  (6).

c)

Attālās uzrādes mērījumos redzama nesaderība.


(1)  48 % transportlīdzekļiem, kuriem nav ABS vai kuru tips apstiprināts pirms 1991. gada 1. oktobra.

(2)  45 % transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pēc 1988. gada vai pēc datuma, kurš noteikts noteikumos (), atkarībā no tā, kas ir vēlāk.

(3)  43 % puspiekabēm un piekabēm ar regulējama augstuma piekabes iekārtu, kas reģistrētas pēc 1988. gada vai pēc datuma, kurš noteikts noteikumos (), atkarībā no tā, kas ir vēlāk.

(4)  2,2 m/s2 N1, N2 un N3 transportlīdzekļiem.

(5)  Tipa apstiprinājums atbilstoši ierobežojumiem, kuri minēti A vai B rindiņā, I pielikuma 5.3.1.4. punktā, Direktīvā 70/220/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/69/EK vai vēlāk, vai transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts vai nodots ekspluatācijā pēc 2002. gada 1. jūlija.

(6)  Tipa apstiprinājums atbilstoši ierobežojumiem, kuri minēti B rindiņā, I pielikuma 5.3.1.4. punktā, Direktīvā 70/220/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/69/EK vai vēlāk; B1, B2 vai C rindiņā, I pielikuma 6.2.1. punktā, Direktīvā 88/77/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 1999/96/EK vai vēlāk, vai transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts vai nodots ekspluatācijā pēc 2008. gada 1. jūlija.

(7)  “Prasības” izklāstītas tipa apstiprinājuma prasībās datumā, kad veikta pirmā reģistrācija vai pirmā nodošana ekspluatācijā, kā arī modernizēšanas saistībās vai reģistrācijas valsts tiesību aktos.”


Augša