4.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/12

(1)

Padome 2006. gada 28. novembra Ekonomikas un finanšu lietu padomes secinājumos ir vienojusies valstu centienu papildināšanas nolūkā izveidot Kopienas līmeņa stratēģiju nodokļu krāpšanas apkarošanai netiešo nodokļu jomā.

(2)

Lai varētu īstenot dažus šajā sakarā apspriestos pasākumus, ir vajadzīgi grozījumi Direktīvā 2006/112/EK (3).

(3)

Preču imports ir atbrīvots no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), ja pēc tam šīs preces piegādā vai pārved nodokļa maksātājam citā dalībvalstī. Nosacījumus, ar kādiem piešķir šādu atbrīvojumu, paredz dalībvalstis. Tomēr pieredze liecina, ka tirgotāji ļaunprātīgi izmanto atbrīvojuma piemērošanas atšķirības, lai izvairītos no PVN maksāšanas par precēm, kas importētas atbilstīgi šiem nosacījumiem.

(4)

Lai novērstu tādu ļaunprātīgu izmantošanu, ir jāprecizē minimuma nosacījumi Kopienas līmenī, ar kādiem ir piemērojams šis atbrīvojums.

(5)

Ņemot vērā to, ka minēto iemeslu dēļ šīs direktīvas mērķi – proti, novērst PVN nemaksāšanu – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(6)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (4) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(7)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/112/EK,

1)

direktīvas 22. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“22. pants

Ja kādas Ziemeļatlantijas līguma dalībvalsts bruņotie spēki savām vajadzībām vai to civilā personāla vajadzībām, kas tos pavada, lieto preces, kurus tie nav pirkuši saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem, kas reglamentē nodokļa uzlikšanu kādas dalībvalsts iekšējā tirgū, šādu izmantošanu uzskata par preču iegādi Kopienas iekšienē par atlīdzību, ja uz šo preču importu nevar attiecināt 143. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu no nodokļa.”;

2)

direktīvas 140. panta b) punktu aizstāj ar šādu punktu:

3)

direktīvas 143. pantu groza šādi: