Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32009L0021

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/21/EK ( 2009. gada 23. aprīlis) par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 131, 28.5.2009., 132./135. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 07 Sējums 014 Lpp. 140 - 143

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/21/oj

28.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/132


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/21/EK

(2009. gada 23. aprīlis)

par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Vienmēr būtu jāgarantē drošība Kopienas kuģniecībai un iedzīvotājiem, kas izmanto tās pakalpojumus, kā arī jāaizsargā apkārtējā vide.

(2)

Ar vairākām pieņemtām konvencijām, kas ir deponētas Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (turpmāk – “SJO”), starptautiskai kuģniecībai ir izstrādāta plaša sistēma, kā stiprināt kuģošanas drošību un aizsargāt apkārtējo vidi pret kuģu radīto piesārņojumu.

(3)

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un konvencijām, kuru depozitārs ir SJO (turpmāk – “SJO konvencijas”), valstis, kuras ir minēto instrumentu puses, ir atbildīgas par tiesību aktu izstrādāšanu un par visiem citiem pasākumiem, kas var būt vajadzīgi, lai konvencijas īstenotu pilnībā, panākot to, ka drošības un jūras vides aizsardzības ziņā kuģi ir gatavi darbam, kam tie ir paredzēti, un ka to apkalpēs ir kompetenti jūrnieki.

(4)

Pienācīgi jāņem vērā Jūrniecības darba konvencija, kuru 2006. gadā pieņēma Starptautiskā Darba organizācija un kurā ir aptverti arī ar karoga valsti saistīti pienākumi.

(5)

Dalībvalstis 2008. gada 9. oktobrī pieņēma deklarāciju, kurā tās vienprātīgi atzina, ka ir svarīgi piemērot SJO konvencijas par karoga valsts pienākumiem, lai uzlabotu kuģošanas drošību un veicinātu kuģu radītā piesārņojuma novēršanu.

(6)

To procedūru īstenošanai, ko SJO ieteikusi ar Kuģošanas drošības komitejas 2004. gada 20. decembra 1140. cirkulāru/Jūras vides aizsardzības komitejas (MEPC) 424. cirkulāru par kuģu nodošanu starp valstīm, būtu jāstiprina SJO konvenciju un Kopienas kuģošanas drošības tiesību aktu noteikumi, kas saistīti ar karoga maiņu, un kuģošanas drošības interesēs jāuzlabo karoga valstu savstarpējo attiecību pārskatāmība.

(7)

Tādas datubāzes izveidei, kurā ir būtiska informācija par kuģiem, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, un kuģiem, kas ir svītroti no kādas dalībvalsts reģistra, būtu jāuzlabo kvalitatīvas flotes darbības pārskatāmība un jāveicina karoga valsts pienākumu izpildes labāka pārraudzība, kā arī jānodrošina administrācijām vienlīdzīgi darbības apstākļi.

(8)

Lai dalībvalstīm palīdzētu arī turpmāk uzlabot to, kā tās darbojas kā karoga valstis, dalībvalstu administrācijās būtu jāveic regulāras revīzijas.

(9)

Administratīvo procedūru kvalitātes sertifikācijai saskaņā ar Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) standartiem vai līdzvērtīgiem standartiem būtu jānodrošina administrācijām vēl vienlīdzīgāki apstākļi.

(10)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – proti, ieviest un īstenot piemērotus pasākumus jūras transporta politikas jomā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka to mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Temats

1.   Šīs direktīvas mērķis ir:

a)

nodrošināt, lai dalībvalstis efektīvi un konsekventi pildītu savus karoga valsts pienākumus; un

b)

uzlabot drošību un novērst piesārņojumu no kuģiem, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu.

2.   Šī direktīva neskar Kopienas kuģošanas tiesību aktus, kas ir uzskaitīti 2. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) (5), un Padomes Direktīvu 1999/63/EK (1999. gada 21. jūnijs) attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF) (6).

2. pants

Darbības joma

Šo direktīvu piemēro tās valsts administrācijai, ar kuras karogu kuģis kuģo.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)

“kuģis” ir kuģis vai jūras transportlīdzeklis, kurš kuģo ar tādas dalībvalsts karogu, uz ko attiecas SJO konvencijas, un kuram ir vajadzīga apliecība;

b)

“administrācija” ir tās dalībvalsts kompetentās iestādes, ar kuras karogu kuģis kuģo;

c)

“atzīta organizācija” ir organizācija, kas ir atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (pārstrādāta versija) (7);

d)

“apliecības” ir obligātas apliecības, ko izdod saistībā ar atbilstīgām SJO konvencijām;

e)

“SJO revīzija” ir revīzija, ko veic saskaņā ar SJO Asamblejas 2005. gada 1. decembra Rezolūciju A.974(24).

4. pants

Nosacījumi, lai kuģim atļautu darboties, kad piešķirtas tiesības kuģot ar kādas dalībvalsts karogu

1.   Pirms kuģim, kam ir piešķirtas tiesības kuģot ar dalībvalsts karogu, dod atļauju darboties, attiecīgā dalībvalsts veic pasākumus, ko uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu, ka attiecīgais kuģis atbilst spēkā esošajiem starptautiskajiem noteikumiem. Tā jo īpaši, izmantojot visus piemērotos līdzekļus, pārbauda datus par kuģa drošību. Vajadzības gadījumā tā sazinās ar iepriekšējās karoga valsts administrāciju, lai noteiktu, vai ir palikuši nenovērsti kādi trūkumi vai neatrisināti ar drošību saistīti jautājumi, ko minētā administrācija ir apzinājusi.

2.   Kad cita karoga valsts lūdz informāciju par kuģi, kas iepriekš kuģojis ar kādas dalībvalsts karogu, attiecīgā dalībvalsts tūlīt dara zināmus lūguma iesniedzējai karoga valstij nenovērstos trūkumus un visu citu ar drošību saistīto informāciju.

5. pants

Tādu kuģu aizturēšana, kuri kuģo ar kādas dalībvalsts karogu

Ja administrāciju informē, ka kuģis, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu, ir aizturēts ostas valstī, tā pārrauga attiecīgus korekcijas pasākumus, lai kuģis atbilstu attiecīgiem noteikumiem un SJO konvencijām.

6. pants

Papildu pasākumi

Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo direktīvu ir un paliek brīvi pieejama vismaz šāda informācija par kuģiem, kas kuģo ar to karogu:

a)

dati par kuģi (nosaukums, SJO numurs utt.);

b)

apskašu datumi, arī papildu apskašu datumi, ja tādas veiktas, un revīziju datumi;

c)

dati, kas ļauj identificēt kuģa sertifikācijā un klasifikācijā iesaistītās atzītās organizācijas;

d)

dati, kas ļauj identificēt kompetento iestādi, kas ir inspicējusi kuģi saskaņā ar ostas valsts kontroles noteikumiem, norādot inspekciju datumus;

e)

ostas valsts kontroles inspekciju rezultāti (trūkumi ir/nav atklāti, kuģis ir/nav aizturēts);

f)

informācija par nelaimes gadījumiem jūrā;

g)

to kuģu identifikācijas dati, kuri iepriekšējos 12 mēnešos ir beiguši kuģot ar attiecīgās dalībvalsts karogu.

7. pants

Karoga valsts veiktas revīzijas

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai SJO revīzijas to administrācijās tiktu veiktas vismaz reizi septiņos gados, ja SJO sniedz apstiprinošu atbildi uz attiecīgās dalībvalsts laikus iesniegtu lūgumu, un revīziju rezultātus publicē saskaņā ar saviem attiecīgajiem tiesību aktiem par konfidencialitāti.

Šis pants zaudē spēku vēlākais 2017. gada 17. jūnijā vai agrākā dienā, ko Komisija nosaka saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru, ja ir stājusies spēkā obligātā SJO dalībvalstu revīzijas sistēma.

8. pants

Kvalitātes vadības sistēma un iekšējie izvērtējumi

1.   Līdz 2012. gada 17. jūnijam katra dalībvalsts izstrādā, īsteno un uztur kvalitātes vadības sistēmu savas administrācijas vajadzībām saistībā ar karoga valsts pienākumu operatīvo daļu. Kvalitātes vadības sistēmu sertificē saskaņā ar spēkā esošiem starptautiskiem kvalitātes standartiem.

2.   Dalībvalstis, kas ir iekļautas melnajā sarakstā vai kas divus gadus pēc kārtas ir iekļautas pelēkajā sarakstā, ko publicē jaunākā gada ziņojumā par to, kā ir īstenots Parīzes Saprašanās memorands par ostas valsts kontroli (turpmāk – “Parīzes MOU”), pēc izvērtējuma pabeigšanas vēlākais četrus mēnešus pēc Parīzes MOU ziņojuma publicēšanas iesniedz Komisijai ziņojumu par to, kā tās darbojas kā karoga valstis.

Ziņojumā norāda un analizē galvenos prasību neievērošanas iemeslus, kuru dēļ kuģis ir aizturēts, un trūkumus, kuru dēļ ir piešķirts melns vai pelēks statuss.

9. pants

Ziņojumi

Komisija reizi piecos gados – un pirmoreiz līdz 2012. gada 17. jūnijam – iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskata ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.

Pārskata ziņojumā izvērtē, cik labi dalībvalstis darbojas kā karoga valstis.

10. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2099/2002 3. pantu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

11. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2011. gada 17. jūnijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2009. gada 23. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

P. NEČAS


(1)  OV C 318, 23.12.2006., 195. lpp.

(2)  OV C 229, 22.9.2006., 38. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. marta Atzinums (OV C 27 E, 31.1.2008., 140. lpp.), Padomes 2008. gada 9. decembra Kopējā nostāja (OV C 330 E, 30.12.2008., 13. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2009. gada 11. marta Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(5)  OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 167, 2.7.1999., 33. lpp.

(7)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 11. lappusi.


Augša