Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32008L0008

Padomes Direktīva 2008/8/EK ( 2008. gada 12. februāris ), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EEK attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu

OV L 44, 20.2.2008., 11./22. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 09 Sējums 001 Lpp. 263 - 274

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2008/8/oj

20.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 44/11


PADOMES DIREKTĪVA 2008/8/EK

(2008. gada 12. februāris),

ar ko groza Direktīvu 2006/112/EEK attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 93. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Iekšējā tirgus izveide, globalizācija, ierobežojumu atcelšana un tehnoloģiju attīstība ir radījusi lielas pakalpojumu tirdzniecības apjoma un struktūras pārmaiņas. Arvien vairāk pakalpojumu var sniegt no attāluma. Lai ņemtu vērā šo attīstību, laika gaitā pakāpeniski veica vairākus pielāgojumus un par daudziem pakalpojumiem tagad uzliek nodokli, pamatojoties uz galamērķa principu.

(2)

Lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, jāgroza Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (3) attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu saskaņā ar Komisijas izstrādāto kopējās PVN sistēmas darbības modernizēšanas un vienkāršošanas stratēģiju.

(3)

Principā par visiem sniegtajiem pakalpojumiem būtu jāuzliek nodoklis vietā, kur patiešām notiek patēriņš. Ja vispārējo noteikumu par pakalpojumu sniegšanas vietu grozītu šādi, gan administratīvu, gan politikas iemeslu dēļ tomēr būtu vajadzīgi noteikti izņēmumi no šā vispārējā noteikuma.

(4)

Sniedzot pakalpojumus nodokļa maksātājiem, vispārējam noteikumam par pakalpojumu sniegšanas vietu būtu jābalstās uz vietu, kur pakalpojuma saņēmējs veic uzņēmējdarbību, nevis uz vietu, kur uzņēmējdarbību veic pakalpojuma sniedzējs. Lai paredzētu pakalpojumu sniegšanas vietas noteikumus un mazinātu slogu uzņēmumiem, nodokļa maksātāji, kuri veic arī darbības, par kurām neuzliek nodokli, būtu jāuzskata par nodokļa maksātājiem saistībā ar visiem pakalpojumiem, ko tām sniedz. Tāpat par nodokļa maksātājām būtu uzskatāmas juridiskās personas, kas nav nodokļa maksātājas, bet ir identificētas PVN nolūkā. Saskaņā ar parastiem noteikumiem šiem noteikumiem nebūtu jāattiecas uz pakalpojumiem, ko nodokļa maksātājs saņem izmantošanai savām vai savu darbinieku vajadzībām.

(5)

Ja pakalpojumus sniedz personām, kas nav nodokļa maksātājas, vispārējam noteikumam arī turpmāk būtu jābūt tādam, ka pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur pakalpojuma sniedzējs veic uzņēmējdarbību.

(6)

Noteiktos apstākļos vispārējie noteikumi par pakalpojumu sniegšanas vietu nav piemērojami ne attiecībā uz nodokļa maksātājiem, ne uz personām, kas nav nodokļa maksātājas, un tā vietā būtu jāpiemēro īpaši izņēmumi. Šiem izņēmumiem lielā mērā būtu jābalstās uz spēkā esošajiem kritērijiem un jāatbilst principam par nodokļa uzlikšanu patēriņa vietā, tomēr neuzliekot nesamērīgu administratīvo slogu konkrētiem uzņēmumiem.

(7)

Ja nodokļa maksātājam pakalpojumu sniedz persona, kas neveic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, konkrētos gadījumos obligāti būtu jāpiemēro mehānisms, saskaņā ar kuru nodokļa maksātājs pats aprēķina un nokārto maksājamo nodokļa summu, proti, nodokļa maksātājam pašam būtu jāaprēķina attiecīgais PVN par saņemto pakalpojumu.

(8)

Lai vienkāršotu saistības uzņēmumiem, kas veic darbības dalībvalstīs, kurās tie neveic uzņēmējdarbību, būtu jāizveido shēma, kas nodrošina vienu elektronisku kontaktpunktu identificēšanai PVN nolūkā un PVN deklarēšanai. Kamēr šādu režīmu izveidos, būtu jāizmanto sistēma, ko ieviesa, lai veicinātu tādu nodokļa maksātāju finansiālo saistību ievērošanu, kuri neveic uzņēmējdarbību Kopienā.

(9)

Lai veicinātu pareizu šīs direktīvas piemērošanu, katram nodokļa maksātājam, kas ir identificēts PVN nolūkā, būtu jāiesniedz kopsavilkuma paziņojums par PVN nolūkā identificētiem nodokļa maksātājiem un personām, kas nav nodokļa maksātāji, kuriem tas ir sniedzis tādus pakalpojumus, par ko uzliek nodokli un kas atbilst mehānismam, saskaņā ar kuru nodokļa maksātājs pats aprēķina un nokārto maksājamo nodokļa summu.

(10)

Dažām no izmaiņām, kas veiktas attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu, varētu būt ievērojama ietekme uz dalībvalstu budžetu. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju, šīs izmaiņas būtu jāievieš laika gaitā.

(11)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (4) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(12)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/112/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

No 2009. gada 1. janvāra Direktīvu 2006/112/EK ar šo groza šādi.

1)

Direktīvas 56. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Šā panta 1. punkta j) un k) apakšpunktu un 2. punktu piemēro līdz 2009. gada 31. decembrim.”

2)

Direktīvas 57. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Šā panta 1. punktu piemēro līdz 2009. gada 31. decembrim.”

3)

Direktīvas 59. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Dalībvalstis līdz 2009. gada 31. decembrim 58. panta b) punktu piemēro 56. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētajiem radio un televīzijas apraides pakalpojumiem, ko personām, kuras nav nodokļa maksātājas un kuras veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī vai kurām tajā ir pastāvīga adrese vai parastā dzīvesvieta, sniedz nodokļa maksātājs, kura saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai pastāvīgā iestāde, no kuras sniedz pakalpojumus, ir ārpus Kopienas vai – ja šādas vietas vai pastāvīgas iestādes nav – kura pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta ir ārpus Kopienas.”

4)

Direktīvas 357. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“357. pants

Šo nodaļu piemēro līdz 2014. gada 31. decembrim.”

2. pants

No 2010. gada 1. janvāra Direktīvu 2006/112/EK groza šādi.

1)

Direktīvas V sadaļas 3. nodaļu aizstāj ar šādu:

“3.   NODAĻA

Pakalpojumu sniegšanas vieta

1.   iedaļa

Definīcijas

43. pants

Piemērojot noteikumus par pakalpojumu sniegšanas vietu:

1)

nodokļa maksātāju, kas veic arī darbības vai darījumus, kurus neuzskata par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, par ko var uzlikt nodokli, saskaņā ar 2. panta 1. punktu uzskata par nodokļa maksātāju attiecībā uz visiem tam sniegtajiem pakalpojumiem;

2)

juridisku personu, kas nav nodokļa maksātāja, bet kas ir identificēta PVN nolūkā, uzskata par nodokļa maksātāju.

2.   iedaļa

Vispārīgi noteikumi

44. pants

Pakalpojumu sniegšanas vieta nodokļa maksātājam, kas darbojas kā tāds, ir vieta, kura ir nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta. Tomēr, ja pakalpojumus sniedz nodokļa maksātāja pastāvīgās iestādes vietā, kas nav viņa saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur atrodas šī pastāvīgā iestāde. Ja šādas saimnieciskās darbības pastāvīgās vietas vai pastāvīgas iestādes vietas nav, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur nodokļa maksātājam, kas saņem šos pakalpojumus, ir pastāvīgā adrese vai parastā uzturēšanās vieta.

45. pants

Pakalpojumu sniegšanas vieta personai, kas nav nodokļa maksātāja, ir vieta, kur ir pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta. Tomēr, ja pakalpojumus sniedz no pakalpojumu sniedzēja pastāvīgās iestādes vietā, kas nav viņa saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur atrodas šī pastāvīgā iestāde. Ja šādas saimnieciskās darbības pastāvīgās vietas vai pastāvīgās iestādes vietas nav, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur pakalpojumu sniedzējam ir pastāvīgā adrese vai parastā uzturēšanās vieta.

3.   iedaļa

Īpaši noteikumi

1.   apakšiedaļa

Starpnieku pakalpojumu sniegšana

46. pants

Tādu pakalpojumu sniegšanas vieta, kurus personai, kas nav nodokļa maksātāja, sniedz starpnieks citu personu vārdā, ir vieta, kur saskaņā ar šo direktīvu notiek galvenais darījums.

2.   apakšiedaļa

Ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu sniegšana

47. pants

Pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, tostarp ekspertu un nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumiem, izmitināšana viesnīcu nozarē vai līdzīgas funkcijas nozarēs, piemēram, tūristu nometnēs vai zemesgabalos, kas izveidoti par nometnes vietām, kā arī tiesību piešķiršana nekustamā īpašuma izmantošanai un būvdarbu sagatavošanas un koordinācijas pakalpojumiem, piemēram, arhitektu un būvdarbu uzraudzības uzņēmumu pakalpojumiem, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur atrodas nekustamais īpašums.

3.   apakšiedaļa

Transportēšanas pakalpojumi

48. pants

Pasažieru pārvadājuma pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur faktiski notiek transportēšana, proporcionāli veiktiem attālumiem.

49. pants

Preču transportēšanas, kas nav preču transportēšana Kopienas iekšienē un ko sniedz personām, kuras nav nodokļa maksātājas, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur faktiski notiek transportēšana, proporcionāli veiktajiem attālumiem.

50. pants

Pakalpojumiem, kas ir preču transportēšana Kopienas iekšienē un ko sniedz personām, kuras nav nodokļa maksātājas, pakalpojumu sniegšanas vieta ir transportēšanas sākumpunkts.

51. pants

“Preču transportēšana Kopienas iekšienē” ir preču transportēšana, ja sākumpunkts un galamērķis atrodas divu dažādu dalībvalstu teritorijās.

“Sākumpunkts” ir vieta, kur faktiski sākas preču transportēšana, neņemot vērā attālumus, kas veikti, lai sasniegtu vietu, kur preces atrodas, savukārt “galamērķis” ir vieta, kur faktiski beidzas preču transportēšana.

52. pants

Dalībvalstīm attiecībā uz personām, kas nav nodokļa maksātājas, nav jāuzliek PVN tai preču transportēšanas daļai Kopienas iekšienē, kura notiek ūdeņos, kas nav Kopienas teritorijas daļa.

4.   apakšiedaļa

Kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides pakalpojumu un līdzīgu pakalpojumu sniegšana, palīgpakalpojumu sniegšana saistībā ar transportēšanu, kustamā īpašuma novērtēšana un darbs ar kustamo materiālo īpašumu

53. pants

Tādu pakalpojumu sniegšanas vieta un tādu papildpakalpojumu sniegšanas vieta, kas saistīti ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīgiem pasākumiem, piemēram, gadatirgiem un izstādēm, tostarp šādu pasākumu rīkotāju sniegto pakalpojumu sniegšanas vieta, ir vieta, kur faktiski notiek šie pasākumi.

54. pants

Šādu pakalpojumu sniegšanas vieta personām, kas nav nodokļa maksātājas, ir vieta, kur faktiski notiek šo pakalpojumu sniegšana:

a)

palīgdarbības transportēšanas jomā, piemēram, iekraušana, izkraušana, kravu apstrāde un līdzīgas darbības;

b)

kustama materiālā īpašuma novērtēšana un darbs ar to.

5.   apakšiedaļa

Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšana

55. pants

Tādu restorānu un ēdināšanas pakalpojumu, kas nav pakalpojumi, kurus faktiski sniedz uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos pasažieru pārvadāšanas posmā, kas notiek Kopienā, sniegšanas vieta ir vieta, kur faktiski notiek šo pakalpojumu sniegšana.

6.   apakšiedaļa

Transportlīdzekļu noma

56. pants

1.   Pakalpojuma sniegšanas vieta īstermiņa transportlīdzekļa nomas gadījumā ir vieta, kur transportlīdzekli reāli nodod pakalpojuma saņēmēja rīcībā.

2.   Šā panta 1. punkta nozīmē “īstermiņa” ir nepārtraukts transportlīdzekļa valdījums vai izmantošana ne ilgāk kā trīsdesmit dienu garumā un, ja tas attiecas uz kuģiem, ne ilgāk kā deviņdesmit dienu garumā.

7.   apakšiedaļa

Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšana patēriņam uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos

57. pants

1.   Restorānu un ēdināšanas pakalpojumiem, kurus fiziski sniedz uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos pasažieru pārvadāšanas posmā, kas notiek Kopienā, pakalpojumu sniegšanas vieta ir pasažieru pārvadājuma sākumpunkts.

2.   Šā panta 1. punkta nozīmē “pasažieru pārvadājuma posms, kas notiek Kopienā” ir pārvadājuma posms, kas notiek bez apstāšanās ārpus Kopienas, starp pasažieru pārvadājuma sākumpunktu un galamērķi.

“Pasažieru pārvadājuma sākumpunkts” ir pirmā paredzētā iekāpšanas vieta Kopienā, attiecīgos gadījumos pēc apstāšanās ārpus Kopienas.

“Pasažieru pārvadājuma galamērķis” ir pēdējā paredzētā izkāpšanas vieta Kopienā pasažieriem, kuri iekāpuši kuģī, gaisakuģī vai vilcienā Kopienā, attiecīgos gadījumos pirms apstāšanās ārpus Kopienas.

Ja brauciens ir turp un atpakaļ, atpakaļceļu uzskata par atsevišķu pārvadājumu.

8.   apakšiedaļa

Elektronisku pakalpojumu sniegšana personām, kas nav nodokļa maksātājas

58. pants

Ja personām, kuras nav nodokļa maksātājas un kuras veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī vai kurām kādā dalībvalstī ir pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta, elektroniski sniegtos pakalpojumus, jo īpaši II pielikumā minētos pakalpojumus, sniedz nodokļa maksātājs, kura saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai pastāvīgā iestāde, no kuras sniedz pakalpojumus, ir ārpus Kopienas vai – ja šādas vietas vai pastāvīgas iestādes nav – kura pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta ir ārpus Kopienas, tad šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur persona, kas nav nodokļa maksātāja, veic uzņēmējdarbību vai kur ir tās pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta.

Ja pakalpojuma sniedzējs un pakalpojuma saņēmējs sazinās pa elektronisko pastu, tas vien nenozīmē, ka sniegtais pakalpojums ir elektroniski sniegts pakalpojums.

9.   apakšiedaļa

Pakalpojumu sniegšana personām, kas nav nodokļa maksātājas, ārpus Kopienas

59. pants

Attiecībā uz turpmāk norādītajiem pakalpojumiem, kurus sniedz personai, kas nav nodokļa maksātāja un kas veic uzņēmējdarbību vai kam ir pastāvīga adrese vai parastā dzīvesvieta ārpus Kopienas, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur ir šīs personas saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta:

a)

autortiesību, patentu, licenču, preču zīmju un līdzīgu tiesību nodošana un tiesību pāreja;

b)

reklāmas pakalpojumi;

c)

konsultantu, inženieru, konsultantu biroju, juristu, grāmatvežu pakalpojumi un citi līdzīgi pakalpojumi, kā arī datu apstrāde un informācijas sniegšana;

d)

pienākumi pilnībā vai daļēji nenodarboties ar kādu uzņēmējdarbības veidu vai neīstenot tiesības, kas minētas šajā pantā;

e)

banku, finanšu un apdrošināšanas darījumi, tostarp pārapdrošināšana, izņemot seifu nomu/īri;

f)

personāla nodrošinājums;

g)

kustama materiālā īpašuma iznomāšana, izņemot visu veidu transportlīdzekļus;

h)

piekļuves nodrošināšana dabasgāzes un elektroenerģijas sadales sistēmām, kā arī dabasgāzes un elektroenerģijas pārvades nodrošināšana caur tām un citu ar to tieši saistītu pakalpojumu nodrošināšana;

i)

telekomunikāciju pakalpojumi;

j)

radio un televīzijas apraides pakalpojumi;

k)

elektroniski sniegti pakalpojumi, jo īpaši II pielikumā minētie pakalpojumi.

Ja pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs sazinās pa elektronisko pastu, tas vien nenozīmē, ka sniegtais pakalpojums ir elektronisks pakalpojums.

10.   apakšiedaļa

Nodokļa dubultas uzlikšanas un nodokļa neuzlikšanas novēršana

59.a pants

Lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, nodokļa neuzlikšanu un konkurences traucējumus, attiecībā uz pakalpojumiem, kuru pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka 44., 45., 56. un 59. pants, dalībvalstis var uzskatīt, ka:

a)

visu šādu pakalpojumu sniegšanas vieta, ja tā atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, atrodas ārpus Kopienas, ja šo pakalpojumu faktiskā lietošana vai izmantošana notiek ārpus Kopienas;

b)

visu šādu pakalpojumu sniegšanas vieta, ja tā atrodas ārpus Kopienas, atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ja šo pakalpojumu faktiskā lietošana vai izmantošana notiek attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

Tomēr šo noteikumu nepiemēro elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, ja tos sniedz personām, kuras nav nodokļa maksātājas un kuras neveic uzņēmējdarbību Kopienā.

59.b pants

Dalībvalstis 59.a panta b) apakšpunktu piemēro 59. panta pirmās daļas j) apakšpunktā minētajiem telekomunikāciju pakalpojumiem un radio un televīzijas apraides pakalpojumiem, ko personām, kuras nav nodokļa maksātājas un kuras veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī vai kurām tajā ir pastāvīga adrese vai parastā dzīvesvieta, sniedz nodokļa maksātājs, kura saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai pastāvīgā iestāde, no kuras sniedz pakalpojumus, ir ārpus Kopienas vai – ja šādas vietas vai pastāvīgas iestādes nav – kura pastāvīga adrese vai parastā dzīvesvieta ir ārpus Kopienas.”

2)

Direktīvas 98. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Samazinātas likmes nepiemēro elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem.”

3)

Direktīvas 170. panta ievadteikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Nodokļa maksātājiem, kuri Direktīvas 86/560/EEK (5) 1. panta, Direktīvas 2008/9/EK (6) 2. panta 1. punkta un 3. panta un šīs direktīvas 171. panta nozīmē neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā viņi iegādājas preces un saņem pakalpojumus vai veic preču importu, kam uzlikts PVN, ir tiesības uz nodokļa atmaksāšanu tiktāl, ciktāl preces vai pakalpojumus izmanto šādiem darījumiem:

4)

Direktīvas 171. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Nodokļa maksātājiem, kuri neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā tie iegādājas preces un saņem pakalpojumus vai veic preču importu, kam uzlikts PVN, bet kuri veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, PVN atmaksā saskaņā ar Direktīvā 2008/9/EK paredzēto sīki izstrādāto īstenošanas kārtību.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Direktīvu 86/560/EEK nepiemēro:

a)

atmaksāšanai, ja PVN summa saskaņā ar atmaksas dalībvalsts noteikumiem PVN rēķinā ir iekļauta nepareizi;

b)

PVN rēķinā iekļautajām PVN summām par tādu preču piegādi, kas saskaņā ar 138. pantu vai 146. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir atbrīvotas vai var tikt atbrīvotas no nodokļa.”

5)

Iekļauj šādu 171.a pantu:

“171.a pants

Tā vietā, lai attiecībā uz preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu nodokļa maksātājam, par ko tam saskaņā ar 194. līdz 197. pantu vai 199. pantu ir jāmaksā nodoklis, piešķirtu PVN atmaksāšanu saskaņā ar Direktīvu 86/560/EEK vai 2008/9/EK, dalībvalstis saskaņā ar 168. panta procedūru var atļaut šā nodokļa atskaitīšanu. Esošos ierobežojumus saskaņā ar Direktīvas 86/560/EEK 2. panta 2. punktu un 4. panta 2. punktu var saglabāt.

Šim nolūkam dalībvalstis uz šo nodokļa maksātāju, kam jāmaksā nodoklis, var arī neattiecināt atmaksāšanas procedūru saskaņā ar Direktīvu 86/560/EEK vai Direktīvu 2008/9/EK.”

6)

Direktīvas XI sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļā pievieno šādu 192.a pantu:

“192.a pants

Lai piemērotu šo iedaļu, nodokļa maksātāju, kam ir pastāvīga iestāde tās dalībvalsts teritorijā, kurā nodoklis ir jāmaksā, uzskata par nodokļa maksātāju, kas neveic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

viņš šajā dalībvalstī veic preču piegādi vai sniedz pakalpojumus, par ko uzliek nodokli;

b)

preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja filiāle šajā dalībvalstī nepiedalās minētajā preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā.”

7)

Direktīvas 196. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“196. pants

PVN maksā ikviens nodokļa maksātājs vai juridiska persona, kura nav nodokļa maksātāja, bet kura ir identificēta PVN nolūkā, kam sniedz 44. pantā minētos pakalpojumus, ja pakalpojumus sniedz nodokļa maksātājs, kurš neveic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī.”

8)

Direktīvas 214. pantu papildina ar šādiem punktiem:

“d)

ikviens nodokļa maksātājs, kas to attiecīgajā teritorijā saņem pakalpojumus, par ko tam saskaņā ar 196. pantu jāmaksā PVN;

e)

ikviens nodokļa maksātājs, kas to attiecīgajā teritorijā veic uzņēmējdarbību un sniedz pakalpojumus citas dalībvalsts teritorijā, par ko vienīgi pakalpojumu saņēmējam saskaņā ar 196. pantu jāmaksā PVN.”

9)

Direktīvas 262. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“262. pants

Ikviens PVN nolūkā identificēts nodokļa maksātājs iesniedz kopsavilkuma paziņojumu ar šādu informāciju:

a)

PVN nolūkā identificēti pircēji, kuriem tas piegādājis preces atbilstīgi 138. panta 1. punktā un 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem;

b)

PVN nolūkā identificētas personas, kurām tas piegādājis preces, kuras šim nodokļa maksātājam piegādātas, veicot preču iegādi Kopienas iekšienē, kā minēts 42. pantā;

c)

PVN nolūkā identificēti nodokļa maksātāji un juridiskas personas, kas nav nodokļa maksātājas, kuriem tas ir sniedzis pakalpojumus, izņemot tos pakalpojumus, kas ir atbrīvoti no PVN dalībvalstī, kur darījumam uzliek nodokli, un par ko pakalpojumu saņēmējam jāmaksā nodoklis saskaņā ar 196. pantu.”

10)

Direktīvas 264. panta 1. punktu groza šādi:

a)

punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“a)

nodokļa maksātāja PVN identifikācijas numurs, kas tam ir dalībvalstī, kurā iesniedz kopsavilkuma paziņojumu, un ar kuru tas veicis preču piegādes atbilstīgi 138. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem vai tādu pakalpojumu sniegšanu, kuriem uzliek nodokli, atbilstīgi 44. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

b)

preču pircēja vai pakalpojumu saņēmēja PVN identifikācijas numurs, kas tam ir dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā iesniedz kopsavilkuma paziņojumu, un ar kuru viņš saņēmis preces vai pakalpojumus;”;

b)

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d)

par katru preču pircēju vai pakalpojumu saņēmēju – nodokļa maksātāja veikto preču piegāžu kopējā vērtība un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība;”.

11)

Direktīvas 358. pantu groza šādi:

a)

2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2)

“elektroniski pakalpojumi” un “elektroniski sniegti pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas minēti 59. panta pirmās daļas k) punktā;”;

b)

4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4)

“patēriņa dalībvalsts” ir tā dalībvalsts, attiecībā uz kuru uzskata, ka tajā notiek elektronisko pakalpojumu sniegšana saskaņā ar 58. pantu;”.

12)

II pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

“58. PANTĀ UN 59. PANTA PIRMĀS DAĻAS K) PUNKTĀ MINĒTO ELEKTRONISKI SNIEGTO PAKALPOJUMU INDIKATĪVS SARAKSTS”.

3. pants

No 2011. gada 1. janvāra Direktīvas 2006/112/EK 53. un 54. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“53. pants

To pakalpojumu sniegšanas vieta un to papildpakalpojumu sniegšanas vieta, kas saistīti ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīgiem pasākumiem, piemēram, gadatirgiem un izstādēm, un ko sniedz nodokļa maksātājam, ir vieta, kur faktiski notiek šie pasākumi.

54. pants

1.   To pakalpojumu sniegšanas vieta un to papildpakalpojumu sniegšanas vieta, kas saistīti ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīgiem pasākumiem, piemēram, gadatirgu un izstāžu rīkošana, tostarp šādu pasākumu rīkotāju sniegto pakalpojumu vieta, un ko sniedz personai, kura nav nodokļa maksātāja, ir vieta, kur faktiski notiek šie pasākumi.

2.   Šādu pakalpojumu sniegšanas vieta personām, kas nav nodokļa maksātājas, ir vieta, kur faktiski notiek šo pakalpojumu sniegšana:

a)

palīgdarbības transportēšanas jomā, piemēram, iekraušana, izkraušana, kravu apstrāde un līdzīgas darbības;

b)

kustama materiālā īpašuma novērtēšana un darbs ar to.”

4. pants

No 2013. gada 1. janvāra Direktīvas 2006/112/EK 56. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Transportlīdzekļa iznomāšanas vieta, kas nav īstermiņa iznomāšana, personai, kura nav nodokļa maksātāja, ir vieta, kur ir pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta.

Tomēr, ja izpriecu ceļojumu kuģi iznomā uz laiku, kas nav īstermiņa iznomāšana, personai, kura nav nodokļa maksātāja, un šo kuģi ir reāli nodevis pakalpojuma saņēmēja rīcībā pakalpojuma sniedzējs, kurš šo pakalpojumu sniedz no savas uzņēmējdarbības vietas vai pastāvīgās iestādes, kas atrodas šajā vietā, iznomāšanas vieta ir šī minētā vieta.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā “īstermiņa” ir nepārtraukts transportlīdzekļa valdījums vai izmantošana ne ilgāk kā trīsdesmit dienu garumā un, ja tas attiecas uz kuģiem, ne ilgāk kā deviņdesmit dienu garumā.”

5. pants

No 2015. gada 1. janvāra Direktīvu 2006/112/EK groza šādi:

1)

Direktīvas V sadaļas 3. nodaļas 3. iedaļas 8. apakšiedaļu aizstāj ar šādu:

“8.   apakšiedaļa

Telekomunikāciju un apraides pakalpojumu, kā arī elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšana personām, kas nav nodokļa maksātājas

58. pants

Šādu personām, kas nav nodokļa maksātājas, sniegtu pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur ir šīs personas saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, pastāvīga adrese vai parastā dzīvesvieta:

a)

telekomunikāciju pakalpojumi;

b)

radio un televīzijas apraides pakalpojumi;

c)

elektroniski sniegti pakalpojumi, jo īpaši II pielikumā minētie pakalpojumi.

Ja pakalpojuma sniedzējs un pakalpojuma saņēmējs sazinās pa elektronisko pastu, tas vien nenozīmē, ka sniegtais pakalpojums ir elektroniski sniegts pakalpojums.”

2)

Direktīvas 59. panta pirmās daļas i), j) un k) apakšpunktu un otro daļu svītro.

3)

Direktīvas 59.a pantu aizstāj ar šādu pantu:

“59.a pants

Lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, nodokļa neuzlikšanu un konkurences izkropļojumu, dalībvalstis attiecībā uz pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka 44., 45., 56., 58. un 59. pantā, var:

a)

uzskatīt šādu pakalpojumu sniegšanas vietu, kas atrodas to teritorijā, par pakalpojumu sniegšanas vietu ārpus Kopienas, ja pakalpojumus faktiski lieto un izmanto ārpus Kopienas;

b)

uzskatīt šādu pakalpojumu sniegšanas vietu, kas atrodas ārpus Kopienas, par pakalpojumu sniegšanas vietu to teritorijā, ja pakalpojumus faktiski lieto un izmanto to teritorijā.”

4)

Direktīvas 59.b pantu svītro.

5)

Direktīvas 204. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Tomēr dalībvalstis nevar šā punkta otrajā daļā paredzēto izvēles iespēju piemērot nodokļa maksātājam, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, kā definēts 358.a panta 1. punktā, un kas ir izvēlējies piemērot īpašo režīmu telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides vai elektroniski sniegtiem pakalpojumiem.”

6)

Direktīvas XII sadaļas 6. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

 

“Īpaši režīmi nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgā dalībvalstī un kas sniedz telekomunikāciju, apraides vai elektroniskus pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas”.

7)

Direktīvas 357. pantu svītro.

8)

Direktīvas 358. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“358. pants

Neskarot citus noteikumus Kopienas tiesību aktos, šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

1)

“telekomunikāciju pakalpojumi” un “radio un televīzijas apraides pakalpojumi” ir 58. panta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētie pakalpojumi;

2)

“elektroniski pakalpojumi” un “elektroniski sniegti pakalpojumi” ir 58. panta pirmās daļas c) apakšpunktā minētie pakalpojumi;

3)

“patēriņa dalībvalsts” ir tā dalībvalsts, attiecībā uz kuru uzskata, ka tajā notiek telekomunikāciju, apraides vai elektronisko pakalpojumu sniegšana atbilstīgi 58. pantam;

4)

“PVN deklarācija” ir ziņojums, kurā iekļauta informācija, kas nepieciešama, lai noteiktu katrā dalībvalstī maksājamā PVN summu.”

9)

Direktīvas XII sadaļas 6. nodaļas 2. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

 

“Īpašs režīms telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides vai elektroniskiem pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā”.

10)

Direktīvas XII sadaļas 6. nodaļas 2. iedaļā pievieno šādu pantu:

“358.a pants

Neskarot citus Kopienas noteikumus, šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

1)

“nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā” ir nodokļa maksātājs, kuram Kopienā nav saimnieciskās darbības pastāvīgas vietas un pastāvīgas iestādes un kuram nav cita pienākuma būt identificētam PVN nolūkā;

2)

“identifikācijas dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurai nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, izvēlas paziņot, kad tas saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem Kopienas teritorijā sāk darboties kā nodokļa maksātājs.”

11)

Direktīvas 359. līdz 365. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“359. pants

Dalībvalstis atļauj izmantot šo īpašo režīmu jebkuram nodokļa maksātājam, kurš neveic uzņēmējdarbību Kopienā un kurš sniedz telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides vai elektroniskus pakalpojumus personai, kas nav nodokļa maksātāja un kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai kam tajā ir pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta. Šo režīmu piemēro visiem šādiem Kopienā sniegtajiem pakalpojumiem.

360. pants

Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, paziņo identifikācijas dalībvalstij, kad tas sāk savu darbību kā nodokļa maksātājs, kā arī to, kad tas šo darbību izbeidz vai maina tā, ka tas vairs neatbilst attiecīgajiem nosacījumiem, lai varētu izmantot šo īpašo režīmu. Šo informāciju viņš paziņo elektroniski.

361. pants

1.   Informācijā, kuru nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, paziņo identifikācijas dalībvalstij, sākot savu darbību kā nodokļa maksātājs, ir šādi identifikācijas dati:

a)

vārds vai nosaukums;

b)

pasta adrese;

c)

elektroniskās adreses, ietverot tīmekļa vietnes;

d)

attiecīgās valsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs, ja tāds ir;

e)

apliecinājums, ka persona nav Kopienā identificēta PVN nolūkā.

2.   Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, identifikācijas dalībvalstij paziņo par jebkādām izmaiņām sniegtajā informācijā.

362. pants

Identifikācijas dalībvalsts nodokļa maksātājam, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, piešķir individuālu PVN identifikācijas numuru un paziņo to viņam elektroniski. Pamatojoties uz identifikācijas nolūkā sniegtajiem datiem, patēriņa dalībvalstis var izmantot savas identifikācijas sistēmas.

363. pants

Turpmāk norādītajos gadījumos identifikācijas dalībvalsts svītro nodokļa maksātāju no identifikācijas reģistra:

a)

ja viņš paziņo šai dalībvalstij, ka vairs nesniedz telekomunikāciju, apraides vai elektroniskus pakalpojumus;

b)

ja kādas citas pazīmes liek uzskatīt, ka viņa darbība, par kuru uzliek nodokli, ir beigusies;

c)

ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami šā īpašā režīma izmantošanai;

d)

ja viņš pastāvīgi neievēro noteikumus attiecībā uz šo īpašo režīmu.

364. pants

Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, elektroniski iesniedz identifikācijas dalībvalstij pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju par katru kalendārā gada ceturksni neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav sniedzis telekomunikāciju, apraides vai elektroniskus pakalpojumus. Deklarāciju iesniedz 20 dienās pēc tā taksācijas perioda beigām, uz kuru attiecas deklarācija.

365. pants

PVN deklarācijā norāda identifikācijas numuru un – attiecībā uz katru patēriņa dalībvalsti, kur maksājams PVN, – taksācijas periodā sniegto telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides un elektronisko pakalpojumu kopējo vērtību bez PVN, kā arī kopējo attiecīgā PVN summu atbilstoši katrai PVN likmei. Deklarācijā norāda arī piemērojamās PVN likmes un maksājamā PVN kopējo summu.”

12)

Direktīvas 366. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   PVN deklarāciju sagatavo euro valūtā.

Dalībvalstis, kuras nav pieņēmušas euro, var noteikt, ka PVN deklarāciju sagatavo šo valstu valūtā. Ja piegādes veiktas citās valūtās, nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, aizpildot PVN deklarāciju, izmanto valūtas maiņas kursu, kas bija spēkā taksācijas perioda pēdējā dienā.”

13)

Direktīvas 367. un 368. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“367. pants

Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, maksā PVN, norādot uz attiecīgo PVN deklarāciju, PVN deklarācijas iesniegšanas laikā vai vēlākais – beidzoties termiņam, kura laikā deklarācija jāiesniedz.

Maksājumu veic identifikācijas dalībvalsts noteiktā bankas kontā, kurš denominēts euro. Dalībvalstis, kas nav pieņēmušas euro, var prasīt, lai maksājumu veic bankas kontā, kas denominēts attiecīgās valsts valūtā.

368. pants

Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā un kurš izmanto šo īpašo režīmu, nevar atskaitīt PVN saskaņā ar 168. pantu. Neskarot Direktīvas 86/560/EEK 1. panta 1. punktu, šādam nodokļa maksātājam atmaksāšanu veic saskaņā ar minēto direktīvu. Direktīvas 86/560/EEK 2. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. panta 2. punktu nepiemēro atmaksāšanai, kas saistīta ar telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides vai elektroniskiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šis īpašais režīms.”

14)

Direktīvas 369. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, veic uzskaiti par darījumiem, uz kuriem attiecas šis īpašais režīms. Šī uzskaite ir pietiekami detalizēta, lai patēriņa dalībvalsts nodokļu administrācija varētu pārbaudīt, vai PVN deklarācija ir pareiza.”

15)

Direktīvas XII sadaļas 6. nodaļai pievieno šādu 3. iedaļu:

“3.   iedaļa

Īpašs režīms telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides vai elektroniskiem pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, bet to neveic patēriņa dalībvalstī

369.a pants

Neskarot citus noteikumus Kopienas tiesību aktos, šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

1)

“nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību patēriņa dalībvalstī” ir nodokļa maksātājs, kuram Kopienā ir saimnieciskās darbības pastāvīga vieta vai pastāvīga iestāde, bet kuram patēriņa dalībvalsts teritorijā nav saimnieciskās darbības pastāvīgas vietas un pastāvīgas iestādes;

2)

“identifikācijas dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā nodokļa maksātājs veic uzņēmējdarbību, vai, ja tas veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas, tad dalībvalsts, kurā tam ir pastāvīga iestāde.

Ja nodokļa maksātājs neveic uzņēmējdarbību Kopienā, bet viņam tur ir vairākas iestādes, tad identifikācijas dalībvalsts ir dalībvalsts, kurā atrodas pastāvīga iestāde un kuru nodokļa maksātājs ir norādījis kā dalībvalsti, kurā viņš izmanto īpašo režīmu. Šis lēmums nodokļa maksātājam uzliek saistības attiecīgajā kalendārajā gadā un uz diviem nākamajiem gadiem.

369.b pants

Dalībvalstis atļauj izmantot šo īpašo režīmu jebkuram nodokļa maksātājam, kurš neveic uzņēmējdarbību patēriņa dalībvalstī un kurš sniedz telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides vai elektroniskus pakalpojumus personai, kas nav nodokļa maksātāja un kas veic uzņēmējdarbību tajā dalībvalstī vai kam tajā ir pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta. Šo režīmu piemēro visiem šiem Kopienā sniegtajiem pakalpojumiem.

369.c pants

Nodokļa maksātājam, kas neveic uzņēmējdarbību patēriņa dalībvalstī, jāpaziņo identifikācijas dalībvalstij, kad tas sāk vai beidz savu darbību kā nodokļa maksātājs, kā arī par attiecīgām izmaiņām, kuru rezultātā darbība vairs neatbilst attiecīgajiem nosacījumiem, lai varētu izmantot šo īpašo režīmu. Šo informāciju viņš paziņo elektroniski.

369.d pants

Nodokļa maksātājs, kas izmanto šo īpašo režīmu, attiecībā uz darījumiem, kuriem, pamatojoties uz šo režīmu, uzliek nodokli, PVN nolūkā ir identificēts tikai identifikācijas dalībvalstī. Šim nolūkam dalībvalsts izmanto individuālo PVN identifikācijas numuru, kas jau ir piešķirts nodokļa maksātājam saistībā ar tā pienākumiem atbilstīgi iekšējai sistēmai.

Pamatojoties uz identifikācijai izmantoto informāciju, patēriņa dalībvalstis var uzturēt pašas savas identifikācijas sistēmas.

369.e pants

Identifikācijas dalībvalsts izslēdz nodokļa maksātāju, kas neveic uzņēmējdarbību patēriņa dalībvalstī, no īpašā režīma visos šādos gadījumos:

a)

ja viņš paziņo, ka vairs nesniedz telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides vai elektroniskus pakalpojumus;

b)

ja kādas citas pazīmes liek uzskatīt, ka viņa darbība, par kuru uzliek nodokli un uz kuru attiecas šis īpašais režīms, ir beigusies;

c)

ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami šā īpašā režīma izmantošanai;

d)

ja viņš pastāvīgi neievēro noteikumus attiecībā uz šo īpašo režīmu.

369.f pants

Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību patēriņa dalībvalstī, elektroniski iesniedz identifikācijas dalībvalstij PVN deklarāciju par katru kalendārā gada ceturksni neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav sniedzis telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides vai elektroniskus pakalpojumus. Deklarāciju iesniedz 20 dienu laikā pēc tā taksācijas perioda beigām, uz kuru attiecas deklarācija.

369.g pants

PVN deklarācijā norāda identifikācijas numuru, kas minēts 369.d pantā, un – attiecībā uz katru patēriņa dalībvalsti, kur maksājams PVN, – taksācijas periodā sniegto telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides vai elektronisku pakalpojumu kopējo vērtību bez PVN, kā arī kopējo attiecīgā PVN summu atbilstoši PVN likmēm. Deklarācijā norāda arī piemērojamās PVN likmes un maksājamā PVN kopējo summu.

Ja nodokļa maksātājam ir viena vai vairākas pastāvīgas iestādes dalībvalstī, kas nav identifikācijas dalībvalsts, no kuras sniedz pakalpojumus, PVN deklarācijā – papildus pirmajā daļā minētajai informācijai – iekļauj informāciju par sniegto telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides vai elektronisku pakalpojumu kopējo vērtību, uz ko attiecas šis īpašais režīms; šo informāciju līdz ar individuālo PVN identifikācijas numuru vai nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru norāda attiecībā uz katru dalībvalsti, kurā nodokļa maksātājam ir pastāvīga iestāde, un sadala pa patēriņa dalībvalstīm.

369.h pants

1.   PVN deklarāciju sagatavo euro valūtā.

Dalībvalstis, kuras nav pieņēmušas euro, var noteikt, ka PVN deklarāciju sagatavo šo valstu valūtā. Ja pakalpojumu sniegšana veikta citās valūtās, nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību patēriņa dalībvalstī, aizpildot PVN deklarāciju, izmanto valūtas maiņas kursu, kas bija spēkā taksācijas perioda pēdējā dienā.

2.   Konvertāciju veic, piemērojot valūtas maiņas kursus, kurus Eiropas Centrālā banka publicējusi attiecīgajai dienai vai, ja attiecīgajai dienai nav šādas publikācijas, tad nākamajai publikācijas dienai.

369.i pants

Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību patēriņa dalībvalstī, maksā PVN, norādot uz attiecīgo PVN deklarāciju, PVN deklarācijas iesniegšanas laikā vai vēlākais – beidzoties termiņam, kura laikā deklarācija jāiesniedz.

Maksājumu veic identifikācijas dalībvalsts noteiktā bankas kontā, kurš denominēts euro. Dalībvalstis, kas nav pieņēmušas euro, var prasīt, lai maksājumu veic bankas kontā, kas denominēts attiecīgās valsts valūtā.

369.j pants

Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību patēriņa dalībvalstī un kas izmanto šo īpašo režīmu, attiecībā uz viņa darbību, kurai uzliek nodokli un uz kuru attiecas šis režīms, nevar atskaitīt PVN saskaņā ar 168. pantu. Neskarot Direktīvas 2008/9/EK 2. panta 1. punktu un 3. pantu, šādam nodokļa maksātājam piemēro nodokļa atmaksāšanu saskaņā ar minēto direktīvu.

Ja nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību patēriņa dalībvalstī un kas izmanto šo īpašo režīmu, patēriņa dalībvalstī veic arī darbības, uz kurām neattiecas īpašais režīms un saistībā ar kurām viņam ir jābūt identificētam PVN nolūkā, tad šim nodokļa maksātājam PVN deklarācijā, kas jāiesniedz saskaņā ar 250. pantu, ir jāatskaita PVN attiecībā uz darbībām, kurām uzliek nodokli un uz kurām attiecas šis režīms.

369.k pants

1.   Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību patēriņa dalībvalstī, veic darījumu uzskaiti, uz kuriem attiecas šis īpašais režīms. Šai uzskaitei jābūt pietiekami detalizētai, lai patēriņa dalībvalsts nodokļu administrācija varētu pārbaudīt, vai PVN deklarācija ir pareiza.

2.   Šā panta 1. punktā minēto uzskaiti pēc pieprasījuma elektroniski dara pieejamu patēriņa dalībvalstij un identifikācijas dalībvalstij.

Uzskaiti glabā desmit gadus pēc tā gada 31. decembra, kad darījums veikts.”

16)

Direktīvas II pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu:

“58. PANTA PIRMĀS DAĻAS C) PUNKTĀ MINĒTO ELEKTRONISKI SNIEGTO PAKALPOJUMU INDIKATĪVS SARAKSTS”.

6. pants

Komisija līdz 2014. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu par to, vai ir iespējams efektīvi piemērot 5. pantā paredzēto noteikumu par telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides, kā arī elektronisko pakalpojumu sniegšanu personām, kas nav nodokļa maksātājas, un par to, vai šis noteikums vēl aizvien atbilst tā laika vispārējai politikai par pakalpojumu sniegšanas vietu.

7. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai attiecīgi paredzētos datumos nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas 1. līdz 5. pantam.

Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju. Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis Komisijai dara zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

8. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 12. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. BAJUK


(1)  OV C 104 E, 30.4.2004., 143. lpp. un 2006. gada 16. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 117, 30.4.2004., 15. lpp. un OV C 195, 18.8.2006., 54. lpp.

(3)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/75/EK (OV L 346, 29.12.2007., 13. lpp.).

(4)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(5)  Padomes Trīspadsmitā direktīva 86/560/EEK (1986. gada 17. novembris) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšana nodokļiem pakļautām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā (OV L 326, 21.11.1986., 40. lpp.).

(6)  Padomes Direktīva 2008/9/EK (2008. gada 12. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (OV L 44, 20.2.2008., 23. lpp.).”


Augša