Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.
Dokuments 32006L0086
Commission Directive 2006/86/EC of 24 October 2006 implementing Directive 2004/23/EC of the European Parliament and of the Council as regards traceability requirements, notification of serious adverse reactions and events and certain technical requirements for the coding, processing, preservation, storage and distribution of human tissues and cells (Text with EEA relevance)
Komisijas Direktīva 2006/86/EK ( 2006. gada 24. oktobris ), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par izsekojamības prasībām, nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu un noteiktām tehniskām prasībām cilvēku audu un šūnu kodēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Direktīva 2006/86/EK ( 2006. gada 24. oktobris ), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par izsekojamības prasībām, nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu un noteiktām tehniskām prasībām cilvēku audu un šūnu kodēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai (Dokuments attiecas uz EEZ)
OV L 294, 25.10.2006., 32./50. lpp.
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(BG, RO, HR)
OV L 314M, 1.12.2007., 272./290. lpp.
(MT)
Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 29/04/2015
25.10.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 294/32 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/86/EK
(2006. gada 24. oktobris),
ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/23/EK par izsekojamības prasībām, nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanu un noteiktām tehniskām prasībām cilvēku audu un šūnu kodēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/23/EK par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai (1), un jo īpaši tās 8. pantu, 11. panta 4. punktu un 28. panta a), c), g) un h) punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Direktīvu 2004/23/EK nosaka kvalitātes un drošības standartus audiem un šūnām, ko paredzēts izmantot cilvēkiem, kā arī no cilvēka audiem un šūnām rūpnieciski izgatavotu izmantošanai cilvēkiem paredzētu produktu ziedošanai, iegādei, testēšanai, apstrādei, saglabāšanai, uzglabāšanai un izplatīšanai, lai tiktu nodrošināta cilvēku veselības aizsardzība augstā līmenī. |
(2) |
Lai novērstu slimību pārnēsāšanu ar cilvēka audiem un šūnām, ko paredzēts izmantot cilvēkiem, kā arī nodrošinātu vienlīdzīgu kvalitātes un drošības līmeni, Direktīva 2004/23/EK aicina noteikt īpašas tehniskās prasības katram posmam cilvēka audu un šūnu izmantošanas procesā, tostarp standartus un specifikācijas attiecībā uz audu centru kvalitātes sistēmu. |
(3) |
Lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību augstā līmenī, saskaņā ar Direktīvu 2004/23/EK dalībvalstīs ir jānosaka audu centru un sagatavošanas procesu audu centros akreditēšanas, iecelšanas, pilnvarošanas vai licencēšanas sistēma. Šai sistēmai ir jānosaka tehniskās prasības. |
(4) |
Audu centru akreditēšanas, iecelšanas, pilnvarošanas vai licencēšanas prasībām jāattiecas uz organizāciju un vadību, personālu, aprīkojumu un materiāliem, telpām/ēkām, dokumentāciju un uzskaiti, un kvalitātes pārskatiem. Akreditētiem, ieceltiem, pilnvarotiem vai licencētiem audu centriem jāatbilst papildu prasībām attiecībā uz to veiktajām īpašām darbībām. |
(5) |
Gaisa kvalitātes standarts audu un šūnu apstrādes laikā ir nozīmīgs faktors, kas var ietekmēt audu vai šūnu inficēšanas risku. Principā tiek pieprasīta gaisa kvalitāte ar daļiņu skaitu un mikrobioloģisku koloniju skaitu, kas atbilst A šķirai saskaņā ar Komisijas Direktīvu 2003/94/EK (2) un 1. pielikumu Eiropas Vadlīnijām labai ražošanas praksei. Tomēr dažās situācijās gaisa kvalitāte ar daļiņu skaitu un mikrobioloģisku koloniju skaitu, kas atbilst A šķiras standartam, nav norādīta. Šādā gadījumā jāuzrāda un jāreģistrē, ka izvēlētā vide atbilst kvalitātei un drošībai, kas ir nepieciešama attiecīgajam audu un šūnu veidam, procesam un to izmantošanai cilvēkiem. |
(6) |
Šīs direktīvas piemērošanas jomai jāaptver cilvēku audu un šūnu kvalitāte un drošība kodēšanas, apstrādes, konservācijas, uzglabāšanas un izplatīšanas laikā uz veselības aprūpes iestādi, kur tie tiks izmantoti cilvēka ķermenī. Tomēr nav jāattiecina uz šo audu un šūnu izmantošanu cilvēkiem (piem., implantēšanas ķirurģijā, perfūzijā, apaugļošanā vai embriju transplantācijā). Šīs direktīvas noteikumi par nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu izsekojamību un ziņošanu tiek arī piemēroti cilvēku audu un šūnu ziedošanai, ieguvei un testēšanai, ko regulē Komisijas Direktīva 2006/17/EK (3). |
(7) |
To audu un šūnu lietošana, kuras paredzēts izmantot cilvēkiem, saņēmējiem rada slimību pārnešanas risku un citas iespējamas negatīvas sekas. Lai uzraudzītu un samazinātu šīs sekas, ir jānorāda īpašas prasības izsekojamībai un jānosaka Kopienas procedūra nopietnu blakņu un nevēlamu notikumu paziņošanai. |
(8) |
Kompetentā iestāde nekavējoties jāinformē par iespējamām nopietnām nevēlamām blaknēm, kas radās donorā vai saņēmējā, un nevēlamiem notikumiem no audu un šūnu ziedošanas līdz izplatīšanai, kas var ietekmēt audu un šūnu kvalitāti un ko var attiecināt uz cilvēku audu un šūnu ieguvi (tai skaitā donoru novērtēšanu un atlasi), testēšanu, apstrādi, konservāciju, uzglabāšanu un izplatīšanu. |
(9) |
Nopietnas nevēlamas blaknes var noteikt ieguves laikā vai pēc tam no dzīviem donoriem vai izmantošanas cilvēkiem laikā vai pēc tās. Par šīm blaknēm ir jāziņo saistītiem audu centriem, lai veiktu turpmāku izmeklēšanu un ziņotu par tām kompetentajai iestādei. Tas nekavē iegādes organizāciju vai organizāciju, kas ir atbildīga par izmantošanu cilvēkiem, tieši ziņot kompetentajai iestādei par blaknēm vai nevēlamiem notikumiem, ja organizācija to vēlas. Šajā direktīvā jānosaka informācija, kas obligāti jāiekļauj ziņojumā kompetentajai iestādei, tajā pašā laikā dalībvalstis var saglabāt vai ieviest savā teritorijā stingrākus aizsargpasākumus, kas atbilst Līguma prasībām. |
(10) |
Lai maksimāli samazinātu informācijas nodošanas izmaksas, novērstu pārklāšanos un palielinātu administratīvo efektivitāti, ir jāizmanto modernas tehnoloģijas un e-pārvalde, lai veiktu uzdevumus, kas saistīti ar paredzētās informācijas nodošanu un apstrādi. Šīm tehnoloģijām jābalstās uz standarta apmaiņas formātu, izmantojot sistēmu, kas ir atbilstoša atsauces datu pārvaldībai. |
(11) |
Lai sekmētu izsekojamību un informāciju par audu un šūnu nozīmīgākajiem raksturlielumiem un īpašībām, atsevišķā Eiropas kodeksā ir jānosaka iekļaujamie pamata dati. |
(12) |
Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. |
(13) |
Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2004/23/EK 29. pantu. |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Darbības joma
1. Šo direktīvu piemēro turpmāk minētā kodēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai:
a) |
cilvēku audi un šūnas, ko paredzēts izmantot cilvēkiem, un |
b) |
no cilvēka audiem un šūnām rūpnieciski izgatavoti produkti, ko paredzēts izmantot cilvēkiem, ja uz šiem produktiem neattiecas citas direktīvas. |
2. Šīs direktīvas 5. līdz 9. panta noteikumi par izsekojamību un nopietnu nevēlamu blakņu un notikumu ziņošanu arī tiek piemēroti cilvēku audu un šūnu ziedošanai, ieguvei un testēšanai.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“reproduktīvās šūnas” ir visi audi un šūnas, kas paredzētas izmantošanai medicīniskās apaugļošanas nolūkos; |
b) |
“partnera ziedojums” ir reproduktīvo šūnu ziedojums starp vīrieti un sievieti, kuri apgalvo, ka viņiem ir intīmas fiziskās attiecības; |
c) |
“kvalitātes nodrošināšanas sistēma” ir organizatoriska struktūra, noteikti pienākumi, procedūras, procesi, kā arī resursi kvalitātes vadības īstenošanai un ietver visus pasākumus, kas tieši vai netieši veicina kvalitāti; |
d) |
“kvalitātes vadība” ir koordinētas darbības, lai pārvaldītu un kontrolētu organizāciju attiecībā uz kvalitāti; |
e) |
“darbības standartprocedūras” (DSP) ir rakstiski norādījumi, kuros aprakstīti konkrēta procesa posmi, ieskaitot izmantojamos materiālus un metodes, kā arī paredzamo galaproduktu; |
f) |
“validācija” (vai “kvalificēšana” iekārtu vai vides gadījumā) ir dokumentētu pierādījumu sniegšana, kas apstiprina, ka konkrētais process, iekārta vai vide konsekventi radīs produktu, kas atbilst iepriekšnoteiktajām specifikācijām un kvalitātes prasībām; procesu validē, lai novērtētu sistēmas darbības efektivitāti, kas balstīta uz paredzēto izmantošanu; |
g) |
“izsekojamība” ir spēja noteikt un identificēt audus/šūnas jebkurā posmā, sākot ar ieguvi, kā arī pārstrādi, testēšanu un uzglabāšanu, līdz pat izplatīšanai saņēmējam vai iznīcināšanai, kas nozīmē arī spēju identificēt donoru un audu centru vai arī ražošanas uzņēmumu, kas saņem, pārstrādā vai uzglabā audus/šūnas, un spēju identificēt saņēmēju(-us) medicīnas iestādē/iestādēs, kuras audus/šūnas nodod saņēmējam; izsekojamība ietver arī spēju noteikt un identificēt visu būtisko informāciju, kas saistīta ar produktiem un materiāliem, kuri nonāk saskarē ar šiem audiem vai šūnām; |
h) |
“kritisks” ir tāds, kas, iespējams, ietekmē audu un šūnu kvalitāti un/vai drošību vai kam ir saskare ar šūnām un audiem; |
i) |
“ieguves organizācija” ir veselības aprūpes iestāde, slimnīcas nodaļa vai cita institūcija, kas nodarbojas ar cilvēka audu un šūnu ieguvi un kas nav akreditēta, iecelta, pilnvarota vai licencēta kā audu centrs; |
j) |
“organizācijas, kas ir atbildīgas par audu un šūnu izmantošanu cilvēkiem” ir veselības aprūpes iestāde vai slimnīcas nodaļa, vai cita institūcija, kas izmanto cilvēku audus un šūnas cilvēkiem. |
3. pants
Audu centru akreditēšanas, iecelšanas, pilnvarošanas vai licencēšanas prasības
Audu centram ir jāatbilst I pielikumā noteiktajām prasībām.
4. pants
Audu un šūnu sagatavošanas procesu akreditēšanas, iecelšanas, pilnvarošanas, licencēšanas prasības
Sagatavošanas procesiem audu centros ir jāatbilst II pielikumā noteiktajām prasībām.
5. pants
Nopietnu nevēlamu blakņu paziņošana
1. Dalībvalstis nodrošina, ka:
a) |
ieguves organizācijām ir izstrādātas procedūras, lai saglabātu iegūto audu un šūnu ierakstus, un audu centriem nekavējoties ziņotu par jebkādu nopietnu nevēlamu blakni, kas ir konstatēta dzīvam donoram, kas var ietekmēt audu un šūnu kvalitāti un drošību; |
b) |
organizācijām, kas ir atbildīgas par audu un šūnu izmantošanu cilvēkiem, ir izstrādātas procedūras, lai saglabātu izmantoto audu un šūnu ierakstus, un audu centriem nekavējoties paziņotu par jebkādu nopietnu nevēlamu blakni, kas tika novērota klīniskas izmantošanas laikā vai pēc tās un kas var tikt saistīta ar audu un šūnu drošību un kvalitāti; |
c) |
audu centri, kas izplata audus un šūnas izmantošanai cilvēkiem, sniedz informāciju organizācijām, kas ir atbildīgas par audu un šūnu izmantošanu cilvēkiem, par to, kā organizācijai ir jāziņo par nopietnām nevēlamām blaknēm saskaņā ar b) apakšpunktu. |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka audu centriem:
a) |
ir izstrādātas procedūras, kā kompetentajai iestādei bez kavēšanās darīt zināmu visu attiecīgo pieejamo informāciju par iespējamām nopietnām nevēlamām blaknēm saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu; |
b) |
ir izstrādātas procedūras, kā kompetentajai iestādei nekavējoties darīt zināmu izmeklēšanas slēdzienu, lai analizētu cēloni un izrietošās sekas. |
3. Dalībvalstis nodrošina, ka:
a) |
Direktīvas 2004/23/EK 17. pantā minētā atbildīgā persona sniedz kompetentajai iestādei informāciju, kura ir iekļauta paziņojumā, kas ir norādīts III pielikuma A daļā; |
b) |
audu centri ziņo kompetentajai iestādei par veiktajām darbībām saistībā ar pārējiem audiem un šūnām, kas ir tikuši izplatīti izmantošanai cilvēkiem; |
c) |
audu centri dara zināmu kompetentajai iestādei izmeklēšanas slēdzienu, sniedzot vismaz to informāciju, kas ir minēta III pielikuma B daļā. |
6. pants
Paziņošana par nopietniem nevēlamiem notikumiem
1. Dalībvalstis nodrošina, ka:
a) |
ieguves organizācijām un audu centriem ir izstrādātas procedūras, lai saglabātu ierakstus un bez kavēšanās darītu zināmu audu centriem par jebkādiem nopietniem nevēlamiem notikumiem ieguves laikā un kas var ietekmēt cilvēku audu un šūnu kvalitāti un/vai drošību; |
b) |
organizācijām, kas ir atbildīgas par audu un šūnu izmantošanu cilvēkiem, ir izstrādātas procedūras, lai nekavējoties paziņotu audu centriem par jebkādiem nopietniem nevēlamiem notikumiem, kas var ietekmēt audu un šūnu kvalitāti un drošību; |
c) |
audu centri iesniedz organizācijai, kas ir atbildīga par audu un šūnu izmantošanu cilvēkiem, informāciju par to, kā organizācijai būtu tiem jāziņo par nopietniem nevēlamiem notikumiem, kas var ietekmēt audu un šūnu kvalitāti un drošību. |
2. Medicīniskās apaugļošanas gadījumā jebkāda veida gametas vai embrija kļūdaina noteikšana vai sajaukšana ir uzskatāma par nopietnu nevēlamu notikumu. Visas personas vai ieguves organizācijas, vai organizācijas, kas ir atbildīgas par izmantošanu cilvēkiem un kas veic medicīnisko apaugļošanu, ziņo par šādiem notikumiem piegādes audu centriem, lai varētu veikt izmeklēšanu un paziņot kompetentajai iestādei.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka audu centriem:
a) |
ir izstrādātas procedūras, kā kompetentajai iestādei bez kavēšanās darīt zināmu visu attiecīgo pieejamo informāciju par iespējamiem nopietniem nevēlamiem notikumiem saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu; |
b) |
ir izstrādātas procedūras, kā kompetentajai iestādei bez kavēšanās darīt zināmu izmeklēšanas slēdzienu, lai analizētu cēloni un izrietošās sekas. |
4. Dalībvalstis nodrošina, ka:
a) |
Direktīvas 2004/23/EK 17. pantā minētā atbildīgā persona sniedz kompetentajai iestādei informāciju, kura ir iekļauta paziņojumā, kas ir norādīts IV pielikuma A daļā; |
b) |
audu centri izvērtē nopietnus nevēlamus notikumus, lai noteiktu novēršamus cēloņus pašā procesā; |
c) |
audu centri dara zināmu kompetentajai iestādei izmeklēšanas slēdzienu, sniedzot vismaz to informāciju, kas ir minēta IV pielikuma B daļā. |
7. pants
Gada pārskati
1. Dalībvalstis līdz katra nākamā gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai gada pārskatu par nopietnu nevēlamu blakņu un notikumu paziņojumiem, kurus saņēmusi kompetentā iestāde. Komisija iesniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm saņemto ziņojumu kopsavilkumu. Kompetentā iestāde dara pieejamu šo ziņojumu audu centriem.
2. Datu nosūtīšanai jāatbilst datu apmaiņas formāta noteikumiem saskaņā ar V pielikuma A un B daļu un jānodrošina visa nepieciešamā informācija, lai noteiktu sūtītāju un saglabātu tā atsauces datus.
8. pants
Informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm un Komisiju
Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes sniedz viena otrai un Komisijai atbilstošu informāciju attiecībā uz nopietnām nevēlamām blaknēm un notikumiem, lai nodrošinātu, ka ir veiktas atbilstošas darbības.
9. pants
Izsekojamība
1. Audu centros ir efektīva un precīza sistēma, lai nekļūdīgi identificētu un marķētu saņemtās un izplatītās šūnas/audus.
2. Audu centri un organizācijas, kas ir atbildīgas par izmantošanu cilvēkiem, saglabā VI pielikumā minētos datus vismaz 30 gadus atbilstošos un lasāmos glabāšanas informācijas nesējos.
10. pants
Eiropas kodēšanas sistēma
1. Vienotu Eiropas identifikācijas kodu piešķir visam audu centrā ziedotajam materiālam, lai nodrošinātu atbilstošu donora identifikāciju un visu ziedoto materiālu izsekojamību un sniegtu informāciju par šūnu un audu nozīmīgākajiem raksturlielumiem un īpašībām. Kodā iekļauj vismaz VII pielikumā minēto informāciju.
2. Direktīvas 1. punktu nepiemēro reproduktīvām šūnām, ko ziedo partneris.
11. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstis pieņem normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2007. gada 1. septembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.
Dalībvalstis līdz 2008. gada 1. septembrim pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 10. panta prasības.
Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai valsts tiesību aktu galveno noteikumu tekstu, kurus tās ir pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
12. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
13. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2006. gada 24. oktobrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Markos KYPRIANOU
(1) OV L 102, 7.4.2004., 48. lpp.
(2) http://pharmacos.eudra.org/F2/eudralex/vol-4/home.htm un OV L 262, 14.10.2003., 22. lpp.
(3) OV L 38, 9.2.2006., 40. lpp.
I PIELIKUMS
Audu centru akreditēšanas, iecelšanas, pilnvarošanas vai licencēšanas prasības, kas ir minētas 3. pantā
A. ORGANIZĀCIJA UN VADĪBA
1. |
Nozīmētajai atbildīgajai personai ir jābūt tādai kvalifikācijai un atbildības jomām, kā paredzēts Direktīvas 2004/23/EK 17. pantā. |
2. |
Audu centram ir jābūt organizācijas struktūrai un darbības procedūrām, kas atbilst darbībām, kurām ir paredzēta akreditācija/iecelšana/pilnvarošana/licencēšana; organizācijas struktūrā jābūt skaidri definētai atbildības un atskaitīšanās hierarhijai. |
3. |
Lai konsultētu un pārraudzītu audu centra medicīniskās darbības, piemēram, donora izvēli, izmantoto audu un šūnu klīnisko rezultātu pārskatu, vai atbilstoši sazinātos ar klīniskiem lietotājiem, visos centros ir jābūt praktizējošam ārstam. |
4. |
Saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem standartiem ir jābūt dokumentētai kvalitātes pārvaldības sistēmai, ko piemēro darbībām, kurām ir paredzēta akreditācija/iecelšana/pilnvarošana/licencēšana. |
5. |
Jānodrošina, ka, izmantojot bioloģisko materiālu un strādājot ar to, piemītošie riski ir identificēti un samazināti, atbilst atbilstošai kvalitātes un drošības uzturēšanai audu un šūnu paredzētajam mērķim. Riski ietver tādus riskus, kas jo īpaši attiecas uz procedūrām, vidi, personāla veselības statusu, kas ir raksturīgs audu centriem. |
6. |
Nolīgumiem starp audu centriem un trešajām pusēm ir jāatbilst Direktīvas 2004/23/EK 24. pantam. Trešo pušu nolīgumos ir jābūt minētiem attiecību un atbildības jomu nosacījumiem, kā arī protokoliem, kas jāievēro, lai atbilstu nepieciešamajām darbības specifikācijām. |
7. |
Jābūt izstrādātai dokumentētai sistēmai, ko uzrauga atbildīgā persona, lai apstiprinātu, ka audi un/vai šūnas atbilst atbilstošām drošības un kvalitātes specifikācijām to izlaidei un izplatīšanai. |
8. |
Ja darbības tiek pārtrauktas, saskaņā ar Direktīvas 2004/23/EK 21. panta 5. punktu noslēgtie nolīgumi un pieņemtās procedūras ietver izsekojamības datus un materiālu saistībā ar audu un šūnu kvalitāti un drošību. |
9. |
Lai nodrošinātu visu audu vai šūnu vienību identifikāciju visos darbību posmos, kas paredzētas akreditācijai/iecelšanai/pilnvarošanai/licencēšanai, ir jābūt izstrādātai dokumentētai sistēmai. |
B. PERSONĀLS
1. |
Audu centros ir jābūt pietiekamam skaitam darbinieku, kuriem jābūt kvalificētiem savu uzdevumu veikšanai. Personāla kompetence jānovērtē atbilstošos laikposmos, kas ir minēti kvalitātes nodrošināšanas sistēmā. |
2. |
Visam personālam ir jābūt nepārprotamiem, dokumentētiem un atjaunotiem darba aprakstiem. Tā uzdevumiem, atbildības jomām un pienākumiem ir jābūt skaidri dokumentētiem un saprotamiem. |
3. |
Personālam jānodrošina sākotnējas/pamata mācības, nepieciešamības gadījumā, ja procedūras mainās vai zinātniskās atziņas attīstās, jaunas mācības un atbilstošas saistītas profesionālās izaugsmes iespējas. Apmācību programmai ir jānodrošina un jādokumentē, ka ikviena persona:
|
C. APRĪKOJUMS UN MATERIĀLI
1. |
Visam aprīkojumam un materiāliem ir jābūt veidotiem un uzturētiem, lai atbilstu to paredzētam mērķim, un jāsamazina jebkāda veida kaitējums saņēmējiem un/vai personālam. |
2. |
Viss kritiskais aprīkojums un tehniskās ierīces ir jāidentificē un jāvalidē, regulāri jāpārbauda un jāveic profilaktiskā apkope saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Ja aprīkojums vai materiāli ietekmē svarīgus apstrādes vai uzglabāšanas rādītājus (piem., temperatūru, spiedienu, daļiņu skaitu, mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeņus), tie ir jāidentificē, un tie atbilstoši jāuzrauga, izmantojot signalizāciju, trauksmi un korektīvas darbības, lai nepieciešamības gadījumā noteiktu traucējumus un defektus un nodrošinātu, ka svarīgākie rādītāji vienmēr tiek uzturēti atbilstošās robežās. Viss aprīkojums ar kritisku mērīšanas funkciju ir jākalibrē pēc izsekojama standarta, ja tāds ir pieejams. |
3. |
Uzstādot jaunu un remontētu aprīkojumu, pirms izmantošanas tas jātestē un jāvalidē. Testa rezultāti ir jādokumentē. |
4. |
Visa kritiskā aprīkojuma apkope, apkalpošana, tīrīšana, dezinfekcija un sanitārija ir jāveic regulāri un atbilstoši jāreģistrē. |
5. |
Ir jābūt pieejamām visu kritiskā aprīkojuma daļu izmantošanas procedūrām, kurās ir minētas veicamās darbības traucējumu vai kļūmes gadījumā. |
6. |
To darbību procedūrām, kas paredzētas akreditācijai/iecelšanai/pilnvarošanai/licencēšanai, jāprecizē specifikācijas visiem kritiskiem materiāliem un reaģentiem. Jo īpaši ir jānosaka piedevu (piem., šķīdumu) un iesaiņošanas materiālu specifikācijas. Kritiskiem reaģentiem un materiāliem ir jāatbilst dokumentētām prasībām un specifikācijām un vajadzības gadījumā Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīvas 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (2), prasībām. |
D. TELPAS/ĒKAS
1. |
Saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem standartiem audu centram ir jābūt piemērotām telpām, lai veiktu darbības, kurām ir paredzēta akreditācija/iecelšana/pilnvarošana/licencēšana. |
2. |
Ja šīs darbības ietver audu un šūnu apstrādi, tās pakļaujot vides iedarbībai, darbības jāveic vidē ar noteiktu gaisa kvalitāti un tīrību, lai samazinātu piesārņošanas risku, tostarp ziedojumu savstarpēju inficēšanās iespēju. Šo pasākumu efektivitāte ir jāvalidē un jāuzrauga. |
3. |
Ja vien 4. punktā nav norādīts citādi un ja audi vai šūnas apstrādes laikā tiek pakļautas videi bez secīga mikrobioloģiskās inaktivācijas procesa, gaisa kvalitāte ar daļiņu skaitu un mikrobioloģisko koloniju skaitu, kas atbilst A šķirai saskaņā ar 1. pielikumu Eiropas Vadlīnijām labai ražošanas praksei un Direktīvu 2003/94/EK, tiek pieprasīta ar fona vidi, kas ir atbilstoša attiecīgo audu/šūnu apstrādei, bet vismaz līdzvērtīga GMP D šķirai daļiņu un mikrobioloģiska skaita ziņā. |
4. |
Mazāk stingri nosacījumi attiecībā uz vidi, nekā minēts 3. punktā, var būt pieņemami, ja:
|
5. |
Direktīvas 4. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā vide ir jānorāda. Jānorāda un jādokumentē, ka izvēlētā vide atbilst nepieciešamajai kvalitātei un drošībai, vismaz ņemot vērā paredzēto mērķi, piemērošanas veidu un saņēmēja imunitāti. Visās audu centru nodaļās personālam jānodrošina atbilstošs apģērbs un aprīkojums, kā arī rakstiskas higiēnas un apģērbu instrukcijas. |
6. |
Veicot darbības, kurām ir paredzēta akreditācija/iecelšana/pilnvarošana/licencēšana, iekļauj audu un šūnu uzglabāšanu, jānosaka uzglabāšanas nosacījumi, kas ir nepieciešami, lai uzturētu nepieciešamās audu un šūnu īpašības, tai skaitā atbilstošus rādītājus, piemēram, temperatūru, mitrumu vai gaisa kvalitāti. |
7. |
Kritiskie rādītāji (piem., temperatūra, mitrums, gaisa kvalitāte) ir jākontrolē, jāuzrauga un jāreģistrē, lai pierādītu atbilsmi noteiktajiem uzglabāšanas nosacījumiem. |
8. |
Uzglabāšanas telpām ir jābūt veidotām tā, lai tās skaidri atdala un atšķir audus un šūnas pirms izlaides/karantīnā no tiem, kas ir izlaisti, un no tiem, kas ir izbrāķēti, lai tie nesajauktos un savstarpēji neinficētos. Fiziski atdalītas zonas vai uzglabāšanas ierīces, vai ierīces nošķirtu nodalījumu ir jāizvieto gan karantīnā, gan izlaistās glabātavās noteiktu audu un šūnu glabāšanai, kas ir savākti atbilstoši īpašiem kritērijiem. |
9. |
Audu centriem ir jābūt rakstveida politikai un procedūrām attiecībā uz kontrolētu piekļuvi, tīrīšanu un apkopi, atkritumu iznīcināšanu un papildu pakalpojumiem ārkārtas situācijā. |
E. DOKUMENTĀCIJA UN IERAKSTI
1. |
Ir jābūt izstrādātai sistēmai, kurā ir skaidri noteikta efektīva dokumentācija, pareizi ieraksti un reģistri, un apstiprinātas darbības standartprocedūras (DSP) darbībām, kurām ir paredzēta akreditācija/iecelšana/pilnvarošana/licencēšana. Dokumenti ir regulāri jāpārskata, un tiem ir jāatbilst šajā direktīvā noteiktajiem standartiem. Sistēmai ir jānodrošina, ka veiktais darbs tiek standartizēts un ka visi posmi ir pārredzami; t. i., kodēšana, donora atbilstība, ieguve, apstrāde, konservācija, uzglabāšana, transports, izplatīšana vai iznīcināšana, iekļaujot aspektus saistībā ar kvalitātes kontroli un kvalitātes nodrošināšanu. |
2. |
Visām kritiskajām darbībām jāidentificē un jādokumentē materiāli, aprīkojums un iesaistītais personāls. |
3. |
Audu centros pilnvarotam personālam ir jāpārskata, jādatē, jāapstiprina, jādokumentē un precīzi jāīsteno visas dokumentu izmaiņas. |
4. |
Lai nodrošinātu dokumentu pārskatu un izmaiņu vēsturi, kā arī to, ka tiek izmantotas tikai pašreizējās dokumentu versijas, ir jāizveido dokumentu kontroles procedūra. |
5. |
Ierakstiem ir jābūt ticamiem, kas atspoguļo patiesus rezultātus. |
6. |
Ierakstiem ir jābūt salasāmiem un neizdzēšamiem, un tie var būt rokrakstā vai pārnesti citā validētā sistēmā, piemēram, datorā vai uz mikrofilmas. |
7. |
Neskarot 9. panta 2. punktu, visi ieraksti, tai skaitā neapstrādāti dati, kas ir kritiski audu un šūnu drošībai un kvalitātei, ir jāglabā, lai nodrošinātu piekļuvi šiem datiem vismaz 10 gadus pēc termiņa beigām, klīniskai izmantošanai vai iznīcināšanai. |
8. |
Ierakstiem ir jāatbilst konfidencialitātes prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2004/23/EK 14. pantam. Reģistriem un datiem drīkst piekļūt tikai tās personas, kuras ir pilnvarojusi atbildīgā persona, un kompetentā iestāde, lai veiktu pārbaudes un kontroles pasākumus. |
F. KVALITĀTES PĀRBAUDE
1. |
Darbībām, kurām ir paredzēta akreditācija/iecelšana/pilnvarošana/licencēšana, ir jāizstrādā revīzijas sistēma. Lai pārbaudītu atbilsmi apstiprinātiem protokoliem un normatīvajām prasībām, revīzija jāveic neatkarīgām apmācītām un kompetentām personām vismaz katrus divus gadus. Rezultātus un korektīvas darbības ir jādokumentē. |
2. |
Noviržu gadījumā no pieprasītajiem kvalitātes un drošības standartiem ir jāveic dokumentētas izmeklēšanas, kas iekļauj lēmumu par iespējamām korektīvām un preventīvām darbībām. Par neatbilstošiem audiem un šūnām ir jālemj saskaņā ar rakstiskām procedūrām, kuras pārrauga atbildīgā persona, un šīs neatbilstības jāreģistrē. Visi skartie audi un šūnas ir jāidentificē, un par tiem ir jāatskaitās. |
3. |
Korektīvas darbības ir jādokumentē, jāuzsāk un jāpabeidz savlaicīgi un efektīvi. Pēc preventīvu un korektīvu darbību īstenošanas ir jānovērtē to efektivitāte. |
4. |
Audu centram ir jābūt izstrādātiem procesiem, ar kuriem pārbauda kvalitātes pārvaldības sistēmas veiktspēju, lai nodrošinātu pastāvīgu un sistemātisku uzlabošanos. |
(1) OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(2) OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
II PIELIKUMS
Audu un šūnu sagatavošanas procesu audu centros pilnvarošanas prasības saskaņā ar 4. pantu
Kompetentā iestāde apstiprina visas audu un šūnu sagatavošanas procesus pēc donora atlases kritēriju un ieguves procedūru, visu procesa posmu protokolu, kvalitātes vadības kritēriju un galīgo šūnu un audu kvantitatīvo un kvalitatīvo kritēriju novērtējuma. Šim novērtējumam ir jāatbilst vismaz šajā pielikumā noteiktajām prasībām.
A. SAŅEMŠANA AUDU CENTRĀ
Pēc iegūto audu un šūnu saņemšanas audu centrā audiem un šūnām ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvā 2006/17/EK.
B. APSTRĀDE
Ja darbības, kurām ir paredzēta akreditācija/iecelšana/pilnvarošana/licencēšana, iekļauj audu un šūnu apstrādi, audu centra procedūrām ir jāatbilst šādiem kritērijiem:
1. |
Kritiskās apstrādes procedūras ir jāvalidē, un tās nedrīkst sniegt saņēmējam klīniski neefektīvus vai kaitīgus audus vai šūnas. Šī validācija var būt pamatota uz paša centra veiktajiem pētījumiem vai uz publicētu pētījumu datiem, vai centra piegādātu audu klīnisku rezultātu iepriekšēja novērtējuma vispāratzītām apstrādes procedūrām. |
2. |
Tam ir jāpierāda, ka audu centra vidē personāls var konsekventi un efektīvi veikt validētu procesu. |
3. |
Procedūras ir jādokumentē DSP, kam ir jāatbilst validētai metodei un šajā direktīvā noteiktajiem standartiem saskaņā ar I pielikuma E daļas 1. līdz 4. punktu. |
4. |
Jānodrošina, ka visi procesi tiek veikti saskaņā ar apstiprinātu DSP. |
5. |
Ja mikrobioloģisks inaktivācijas process tiek piemērots audiem vai šūnām, tas ir jānorāda, jādokumentē un jāvalidē. |
6. |
Pirms nozīmīgu izmaiņu veikšanas apstrādes procesā, pārveidotais process ir jāvalidē un jādokumentē. |
7. |
Apstrādes procedūras ir regulāri kritiski jānovērtē, lai nodrošinātu, ka tās joprojām sasniedz paredzētos rezultātus. |
8. |
Audu un šūnu izmešanas procedūrām ir jānovērš citu ziedojumu un produktu, apstrādes vides vai personāla inficēšanās. Šīm procedūrām ir jāatbilst valsts tiesību aktiem. |
C. PRODUKTU UZGLABĀŠANA UN IZLAIDE
Ja darbības, kurām ir paredzēta akreditācija/iecelšana/pilnvarošana/licencēšana, iekļauj audu un šūnu uzglabāšanu un izlaidi, apstiprinātām audu centra procedūrām ir jāatbilst šādiem kritērijiem:
1. |
Maksimālajam uzglabāšanas laikam ir jābūt norādītam visiem uzglabāšanas nosacījumu veidiem. Izvēlētajam periodam ir jāatspoguļo arī iespējamā nepieciešamo audu un šūnu īpašību deģenerācija. |
2. |
Ir jābūt audu un/vai šūnu uzskaites sistēmai, lai nodrošinātu, ka tos nevar izlaist, līdz visas prasības, kas ir noteiktas šajā direktīvā, ir ievērotas. Ir jābūt standarta darba procedūrai, kas precizē izplatāmo audu un šūnu izlaides nosacījumus, saistības un procedūras. |
3. |
Audu un šūnu identifikācijas sistēmai visos audu centra pārstrādes posmos skaidri jānodala izlaistie no neizlaistajiem (ievietotajiem karantīnā) un izbrāķētajiem produktiem. |
4. |
Ierakstos ir jānorāda, ka pirms audu un šūnu izlaides ir ievērotas visas atbilstošās specifikācijas, jo īpaši visas pašreizējās deklarācijas veidlapas, atbilstoši medicīniski ieraksti, apstrādes ieraksti un testu rezultāti ir pārbaudīti saskaņā ar šim uzdevumam pilnvarotas personas un atbildīgas personas rakstisku procedūru, ņemot vērā Direktīvas 2004/23/EK 17. pantu. Ja rezultātu izlaidei no laboratorijas ir izmantots dators, revīzijā jānorāda atbildīgais par šo izlaidi. |
5. |
Lai noteiktu visu uzglabāto audu un šūnu izmantojumu pēc visu jaunu donora atlases vai testēšanas kritēriju ieviešanas vai jebkāda ievērojami modificēta apstrādes posma ieviešanas, kas sekmē kvalitāti un drošību, saskaņā ar Direktīvas 2004/23/EK 17. pantu ir jāveic atbildīgās personas apstiprināts dokumentēts riska novērtējums. |
D. IZPLATĪŠANA UN ATSAUKŠANA
Ja darbības, kurām ir paredzēta akreditācija/iecelšana/pilnvarošana/licencēšana, iekļauj audu un šūnu izplatīšanu, pilnvarotā audu centra procedūrām ir jāatbilst šādiem kritērijiem:
1. |
Jānosaka kritiski transportēšanas nosacījumi, piemēram, temperatūra un laika ierobežojumi, lai saglabātu nepieciešamās audu un šūnu īpašības. |
2. |
Tvertnei/iepakojumam ir jābūt drošam un jānodrošina, ka audi un šūnas tiek glabāti īpašos apstākļos. Visas tilpnes un iepakojumi ir jāvalidē atbilstoši mērķim. |
3. |
Ja audus un šūnas izplata piesaistīta trešā puse, lai nodrošinātu, ka ir uzturēti nepieciešamie apstākļi, ir jānoslēdz dokumentēts nolīgums. |
4. |
Audu centrā ir jābūt pilnvarotam personālam, lai novērtētu atsaukšanas nepieciešamību un uzsāktu un koordinētu nepieciešamās darbības. |
5. |
Ir jāizstrādā efektīva atsaukšanas procedūra, iekļaujot pienākumu un darbību aprakstu. Tas ietver paziņojumu kompetentajai iestādei. |
6. |
Darbības ir jāveic iepriekšnoteiktos laikposmos un jāiekļauj visu saistītu audu un šūnu izsekošana un nepieciešamības gadījumā arī izcelsmes atklāšana. Izmeklēšanas mērķis ir identificēt donoru, kas varēja būt par iemeslu saņēmējam izraisītajā reakcijā un atgūt pieejamos audus un šūnas no šā donora, kā arī informēt preču saņēmējus un no tā paša donora iegādāto audu un šūnu saņēmējus, ja tie varētu tikt pakļauti riskam. |
7. |
Ir jāizveido audu un šūnu pieprasījumu apstrādes procedūras. Šūnu un audu sadales noteikumi konkrētiem pacientiem vai veselības aprūpes iestādēm ir jādokumentē un pēc pieprasījuma jādara pieejami šīm pusēm. |
8. |
Ir jāizstrādā atdoto produktu apstrādes dokumentēta sistēma, iekļaujot kritērijus to pieņemšanai krājumos, ja tādi ir. |
E. IZPLATĪŠANAS GALĪGĀ MARĶĒŠANA
1. |
Primārajai audu/šūnu tilpnei ir jāuzrāda:
Ja d) un e) punktā minēto informāciju nav iespējams norādīt uz iepakojuma galvenās tvertnes etiķetes, tā jānorāda uz atsevišķas lapas, ko pievieno galvenajai tvertnei. Šo informācijas lapu iepako kopā ar galveno tilpni tā, lai tās būtu kopā. |
2. |
Turpmāk minētā informācija ir jānorāda vai nu uz etiķetes, vai pavaddokumentos:
|
F. TRANSPORTĒŠANAS TVERTNES ĀRĒJĀ MARĶĒŠANA
Transportējot galvenā tvertne ir jāievieto transportēšanas tvertnē, uz kuras jānorāda vismaz šāda informācija:
a) |
izcelsmes audu centra identifikācija tostarp adrese un tālruņa numurs; |
b) |
organizācijas, kas ir atbildīga par galamērķa izmantošanu cilvēkiem, identifikācija; |
c) |
norāde, ka iepakojums satur cilvēku audus/šūnas, un “APIETIES UZMANĪGI!”; |
d) |
ja dzīvas šūnas ir nepieciešamas transplantāta funkcionēšanai, piemēram, cilmes šūnas, gametas un embriji, jāpievieno šāds uzraksts: “NEAPSTAROT!”; |
e) |
ieteicamie transportēšanas apstākļi (piem., glabāt vēsumā, vertikāli utt.); |
f) |
drošības norādes/dzesēšanas metode (ja ir nepieciešama). |
III PIELIKUMS
PAZIŅOŠANA PAR NOPIETNĀM NEVĒLAMĀM BLAKNĒM
IV PIELIKUMS
PAZIŅOJUMS PAR NEVĒLAMIEM NOTIKUMIEM
V PIELIKUMS
GADA PAZIŅOJUMA FORMĀTS
VI PIELIKUMS
Informācija par obligātajiem donoru/saņēmēju glabājamajiem datiem saskaņā ar 9. pantu
A. AUDU CENTRI
Donora identifikācija
Ziedojuma identifikācija, kurā vismaz iekļauj šādu informāciju:
— |
ieguves organizācijas vai audu centra identifikācija |
— |
unikālais ziedojuma ID numurs |
— |
ieguves diena |
— |
ieguves vieta |
— |
ziedojuma veids (piem., viens vai daudzu audu, autologs vai allogēns, dzīvs vai miris) |
Produkta identifikācija, kurā vismaz iekļauj šādu informāciju:
— |
audu centra identifikācija |
— |
audu un šūnas/produkta veids (pamata nomenklatūra) |
— |
fonda numurs (ja tāds ir) |
— |
sadalījuma numurs (ja tāds ir) |
— |
derīguma termiņš |
— |
audu/šūnu statuss (piem., karantīnā, izmantojami utt.) |
— |
produktu apraksts un izcelsme, piemērotie apstrādes posmi, materiāli un piedevas, kas nonāk saskarē ar audiem un šūnām un ietekmē to kvalitāti un/vai drošību |
— |
iekārtas, kas izdod pēdējo marķējumu, identifikācija |
Izmantošanas cilvēkiem identifikācija, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:
— |
izplatīšanas/iznīcināšanas datums |
— |
klīniska vai gala lietotāja/iekārtas identifikācija |
B. ORGANIZĀCIJA, KAS IR ATBILDĪGA PAR IZMANTOŠANU CILVĒKIEM
a) |
Piegādātāja audu centra identifikācija |
b) |
Klīniska vai gala lietotāja/iekārtas identifikācija |
c) |
Audu un šūnu veids |
d) |
Produkta identifikācija |
e) |
Saņēmēja identifikācija |
f) |
Izmantošanas datums |
VII PIELIKUMS
Eiropas kodēšanas sistēmā ietvertā informācija
a) |
Ziedojuma identifikācija:
|
b) |
Produkta identifikācija:
|