Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32006L0044

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/44/EK ( 2006. gada 6. septembris ) par saldūdeņu kvalitāti, ko nepieciešams aizsargāt vai uzlabot nolūkā atbalstīt zivju dzīvi (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 264, 25.9.2006., 20./31. lpp. (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 15 Sējums 017 Lpp. 133 - 144
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 15 Sējums 017 Lpp. 133 - 144
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 15 Sējums 032 Lpp. 97 - 108

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 21/12/2013; Iesaist. atcelta ar 32000L0060 : Šis tiesību akts ticis izmainīts. Jaunākā konsolidētā versija: 22/12/2013

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2006/44/oj

25.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 264/20


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/44/EK

(2006. gada 6. septembris)

par saldūdeņu kvalitāti, ko nepieciešams aizsargāt vai uzlabot nolūkā atbalstīt zivju dzīvi

(Kodificēta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 78/659/EEK (1978. gada 18. jūlijs) par saldūdeņu kvalitāti, ko nepieciešams aizsargāt vai uzlabot nolūkā atbalstīt zivju dzīvi (3), ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un lietderības dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)

Vides aizsardzībai un uzlabošanai nepieciešami konkrēti pasākumi, lai aizsargātu ūdeņus no piesārņojuma, to skaitā saldūdeņus, kurus var apdzīvot zivis.

(3)

No ekoloģijas un tautsaimniecības viedokļa ir nepieciešams pasargāt zivis no dažādiem kaitīgiem faktoriem, kas rodas kā sekas tam, ka ūdenī noplūst piesārņotājvielas, īpaši no atsevišķu sugu zivju skaita samazināšanās un dažos gadījumos pat vairāku šo sugu izzušanas.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (5), mērķis ir sasniegt tādu ūdens kvalitāti, kas nerada negatīvas sekas videi.

(5)

Atšķirības starp tiem noteikumiem, kas jau stājušies spēkā vai ir sagatavošanas stadijā dažādajās dalībvalstīs attiecībā uz tādiem ūdeņiem, kurus var apdzīvot saldūdens zivis, var izveidot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un tādējādi tiešā veidā ietekmēt kopējā tirgus darbību.

(6)

Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, dalībvalstis norāda ūdeņus, attiecībā uz kuriem tā ir piemērojama, un nosaka tādus robežlielumus, kas atbilst noteiktiem parametriem. Tiks veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka šādi norādītie ūdeņi piecu gadu laikā pēc šīs norādīšanas atbilstu šiem lielumiem.

(7)

Jāparedz, ka noteiktos apstākļos saldūdeņi, kurus var apdzīvot zivis, uzskatāmi par tādiem, kas atbilst attiecīgajām parametru vērtībām, pat ja zināms procentuālais daudzums no ņemtajiem paraugiem neatbilst noteiktajiem robežlielumiem.

(8)

Lai nodrošinātu to, ka tiek pārbaudīta to saldūdeņu kvalitāte, kurus var apdzīvot zivis, jāņem minimālais pieļaujamais paraugu skaits un jāveic mērījumi attiecībā uz pielikumā noteiktajiem parametriem. Šāda paraugu ņemšana varētu tikt samazināta vai pārtraukta pamatojoties uz to, ka ūdens kvalitāte uzlabojas.

(9)

Dalībvalstis nevar ietekmēt konkrētus dabas apstākļus un tādēļ ir jāparedz iespēja atsevišķos gadījumos atkāpties no šīs direktīvas.

(10)

Zinātnes un tehnikas attīstība var radīt nepieciešamību strauji piemērot kādas no I pielikumā noteiktajām prasībām. Lai atvieglotu šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ieviešanu, būtu jānosaka procedūra, ar kuru tiktu izveidota cieša sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6).

(11)

Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem Direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts III pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1.   Šī direktīva attiecas uz saldūdeņu kvalitāti un ir piemērojama attiecībā uz tiem ūdeņiem, ko dalībvalstis norādījušas kā tādus, ko nepieciešams aizsargāt vai uzlabot nolūkā atbalstīt zivju dzīvi.

2.   Šī direktīva neattiecas uz ūdeni dabīgos vai mākslīgi izveidotos zivju dīķos, ko izmanto intensīvajai zivju audzēšanai.

3.   Šīs direktīvas uzdevums ir aizsargāt vai uzlabot to saldūdens ūdensteču vai ūdenstilpju kvalitāti, kuras var tikt apdzīvotas, vai – ja tiktu samazināts vai likvidēts piesārņojums – kas varētu kļūt apdzīvojamas zivīm, kuras pieder pie:

a)

vietējām sugām, kurās izpaužas dabas daudzveidība, vai;

b)

pie tādām sugām, kuru klātbūtni dalībvalstu kompetentas iestādes atzinušas par vēlamu no ūdenssaimniecības viedokļa.

4.   Šajā direktīvā:

a)

ūdeņi, kurus var apdzīvot lašu ģints sugas, nozīmē ūdeņus, kurus var apdzīvot vai kuri kļūst apdzīvojami tādu sugu zivīm, kā laši (Salmo salar), taimiņi (Salmo trutta), alatas (Thymallus thymallus) un sīgas (Coregonus);

b)

ūdeņi, kurus var apdzīvot karpu dzimtas sugas, nozīmē ūdeņus, kurus var apdzīvot vai kuri kļūst apdzīvojami zivīm, kas pieder pie karpu dzimtas (Cyprinidae) vai pie citām sugām, tādām kā līdakas (Esox lucius), asari (Perca fluviatilis) un zuši (Anguilla anguilla).

2. pants

Fiziskie un ķīmiskie parametri, kas piemērojami dalībvalstu norādītajiem ūdeņiem, uzskaitīti I pielikumā.

Šo parametru piemērošanai ūdeņus iedala ūdeņos, kurus var apdzīvot lašu ģints sugas un ūdeņos, kurus var apdzīvot karpu dzimtas sugas.

3. pants

1.   Attiecībā uz norādītajiem ūdeņiem dalībvalstis nosaka I pielikumā uzskaitīto parametru vērtības, ciktāl šīs vērtības uzskaitītas G slejā vai I slejā. Tie atbilst norādēm, kas ietvertas katrā no šīm slejām.

2.   Dalībvalstis nenosaka parametru vērtības, kas ir mazāk stingras nekā I pielikuma I slejā uzskaitītās, un cenšas ievērot G slejas vērtības, ņemot vērā 8. pantā izklāstīto principu.

4. pants

1.   Dalībvalstis norāda ūdeņus, kurus var apdzīvot lašu ģints sugas, un ūdeņu, kurus var apdzīvot karpu dzimtas sugas un var turpmāk veikt papildu norādīšanu.

2.   Dalībvalstis var pārskatīt norādes uz konkrētiem ūdeņiem sakarā ar tādiem faktoriem, kas netika paredzēti norādīšanas laikā, ņemot vērā 8. pantā izklāstīto principu.

5. pants

Dalībvalstis izveido programmas, lai samazinātu piesārņojumu un nodrošinātu, ka norādītie ūdeņi piecus gadus pēc to norādīšanas saskaņā ar 4. pantu atbilst gan tām parametru vērtībām, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 3. pantu, gan I pielikuma G un I sleju norādēm.

6. pants

1.   Īstenojot 5. pantu, norādītos ūdeņus uzskatīt par tādiem, kas atbilst šīs direktīvas prasībām, ja šādu ūdeņu paraugi, kas ņemti ar I pielikumā noteikto minimālo obligāto biežumu vienā un tajā pašā paraugu ņemšanas vietā un 12 mēnešu laikposmā, uzrāda, ka tie atbilst gan parametru vērtībām, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 3. pantu, gan I pielikuma G un I sleju norādēm, šādos gadījumos:

a)

95 % paraugu attiecībā uz parametriem: pH, BOD5, nitrīti, nejonizēts amonjaks, kopējais amonija daudzums, kopējais hlora atlikuma daudzums, kopējais cinka daudzums un izšķīdināts varš. Ja paraugu ņemšanas biežums ir retāks nekā viens paraugs mēnesī, tad gan iepriekšminētās parametru vērtības, gan norādes ievēro attiecībā uz visiem paraugiem;

b)

I pielikumā uzskaitītā procentuālā izteiksme attiecībā uz parametriem: temperatūra un izšķīdināts skābeklis;

c)

vidējā koncentrācija, kas noteikta parametram: suspendētas cietās daļiņas.

2.   Gadījumus, kad parametru vērtības, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 3. pantu, vai I pielikuma G un I sleju norādes ievēro, neņem vērā 1. punktā paredzēto procentuālo izteiksmju aprēķinos, ja tie ir plūdu vai citu dabas katastrofu sekas.

7. pants

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes veic paraugu ņemšanas darbības, un to minimālais biežums ir noteikts I pielikumā.

2.   Ja kompetentā iestāde fiksē to, ka norādīto ūdeņu kvalitāte ir ievērojami augstāka nekā tā, kas izriet no 3. pantā noteikto parametru vērtību, kā arī I pielikuma G un I sleju norāžu piemērošanas, paraugu ņemšanas biežumu var samazināt. Ja nepastāv piesārņojums un nav riska, ka ūdeņu kvalitāte varētu pasliktināties, attiecīgā kompetentā iestāde var nolemt, ka paraugu ņemšana nav nepieciešama.

3.   Ja ņemtie paraugi rāda, ka netiek ievērotas parametru vērtības, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar 3. pantu, vai kāda no I pielikuma G vai I slejas norādēm, dalībvalsts noskaidro, vai tam ir gadījuma raksturs, vai tas ir kādas dabas parādības vai piesārņojuma rezultāts, un veic attiecīgus pasākumus.

4.   Katras dalībvalsts kompetentā iestāde, balstoties konkrēti uz vietējiem vides apstākļiem, fiksē precīzu paraugu ņemšanas vietu, attālumu no šīs vietas līdz tuvākajai vietai, kur tikušas iepludinātas piesārņotājvielas, un dziļumu, kādā tikuši ņemti paraugi.

5.   Noteiktas standarta metodes attiecīgo analīžu parametru noteikšanai izklāstītas I pielikumā. Laboratorijas, kas izmanto cita veida metodes, nodrošina, lai iegūtie rezultāti būtu līdzvērtīgi vai salīdzināmi ar tiem, kas noteikti I pielikumā.

8. pants

Tādu pasākumu īstenošana, kas pieņemti, ievērojot šo direktīvu, nekādā gadījumā nedrīkst ne tiešā veidā, ne arī netieši palielināt saldūdeņu piesārņojumu.

9. pants

Dalībvalstis vienmēr var noteikt norādītajiem ūdeņiem stingrākas parametru vērtības, nekā tās, kas izklāstītas šajā direktīvā. Tās var izklāstīt arī noteikumus attiecībā uz citiem parametriem nekā tie, ko paredz šī direktīva.

10. pants

Ja saldūdeņus šķērso robežas starp dalībvalstīm vai tie veido robežas starp tām, un kāda no šīm valstīm nolemj norādīt šos saldūdeņus, šīs valstis savstarpēji apspriežas, lai noteiktu šādu ūdeņu platību, kurai varētu piemērot šo direktīvu, kā arī rezultātus, kas jāgūst no kopējās kvalitātes mērķiem, un šos rezultātus pēc oficiālām apspriedēm nosaka katra attiecīgā valsts. Komisija var piedalīties šajās pārrunās.

11. pants

Dalībvalstis var atkāpties no šīs direktīvas:

a)

attiecībā uz noteiktiem parametriem, kas I pielikumā apzīmēti ar (0), ārkārtēju meteoroloģisko apstākļu vai īpašu ģeogrāfisko nosacījumu dēļ;

b)

ja notiek norādīto ūdeņu bagātināšanās dabīgā veidā ar noteiktām vielām un tādējādi netiek ievērotas I pielikumā noteiktās parametru vērtības.

Ar bagātināšanos dabīgā veidā apzīmē tādu procesu, kurā kādi ūdeņi bez cilvēku iejaukšanās saņem no augsnes noteiktas tajā esošas vielas.

12. pants

Lai pielāgotos zinātnes un tehnikas attīstībai, jāveic šādi grozījumi – “G” parametru vērtības un analīžu metodes, kas ietvertas I pielikumā, jāpieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto procedūru.

13. pants

1.   Komisijai palīdz Tehniskā un zinātniskā progresa ieviešanas komiteja, turpmāk – “komiteja”.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

14. pants

Šīs direktīvas piemērošanas nolūkos dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju attiecībā uz:

a)

ūdeņiem, kas norādīti saskaņā ar 4. panta 1. punktu, kopsavilkuma veidā;

b)

atsevišķu ūdeņu norādīšanas pārskatīšanu saskaņā ar 4. panta 2. punktu;

c)

noteikumiem, kas pieņemti, lai noteiktu jaunus parametrus saskaņā ar 9. pantu;

d)

atkāpju piemērošanu attiecībā uz I pielikuma I slejā uzskaitītajām parametru vērtībām.

Vispārinātākā veidā dalībvalstis sniedz Komisijai, pēc tās pamatota pieprasījuma, visas ziņas, kas nepieciešamas šīs direktīvas piemērošanai.

15. pants

Reizi trijos gados pēc pirmā ziņojuma, kas attiecas uz laikposmu no 1993. gada līdz 1995. gadam ieskaitot, dalībvalstis Komisijai nosūta nozares ziņojumu ar informāciju par šīs direktīvas īstenošanu, šis ziņojums attiecas arī uz citām piemērotām Kopienas direktīvām. Šo ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz anketu vai formu, ko izstrādā Komisija saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/692/EEK (1991. gada 23. decembris), ar ko standartizē un racionalizē ziņojumus par to, kā īsteno dažas direktīvas, kas attiecas uz vidi (7) 6. pantā paredzēto procedūru. Minēto anketu vai formu dalībvalstīm nosūta sešus mēnešus pirms ziņojumā aptvertā laikposma sākuma. Ziņojumu Komisijai nosūta deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies ziņojumā aptvertais trīs gadu laikposms.

Kopienas ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu Komisija nodod atklātībai deviņu mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas.

16. pants

Dalībvalstis dara zināmu Komisijai tos savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru reglamentē šī direktīva.

17. pants

Direktīvu 78/659/EEK atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts III pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar IV pielikumā doto korelācijas tabulu.

18. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

19. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2006. gada 6. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs

P. LEHTOMÄKI


(1)  OV C 117, 30.4.2004., 11. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 21. aprīļa Atzinums (OV C 104 E, 30.4.2004., 545. lpp.) un Padomes 2006. gada 25. aprīļa Lēmums.

(3)  OV L 222, 14.8.1978., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(4)  Skat. III pielikuma A daļu.

(5)  OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(7)  OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

PARAMETRU UZSKAITĪJUMS

Parametrs

Ūdeņi, kurus var apdzīvot lašu ģints sugas

Ūdeņi, kurus var apdzīvot karpu dzimtas sugas

Analīzes vai pārbaudes metodes

Mazākais pieļaujamais paraugu ņemšanas un mērījumu izdarīšanas biežums

Novērojumi

G

I

G

I

1.

Temperatūra (°C)

1.

Temperatūra, kas izmērīta straumes ziņā lejpus siltuma izvadīšanas punktam (pie sajaukšanās zonas robežas), nedrīkst pārsniegt neietekmēto temperatūru par vairāk nekā:

Termometrs

Ik nedēļas, gan straumes ziņā augšpus, gan lejpus siltuma izvadīšanas punktam.

Izvairās no pārāk pēkšņām temperatūras izmaiņām.

 

1,5 °C

 

3 °C

 

Dalībvalstis konkrētos apstākļos var izlemt par ģeogrāfiskā ziņā ierobežotu atkāpšanos, ja kompetentās iestādes var pierādīt to, ka nerodas kaitīgas sekas zivju populācijas līdzsvarotai attīstībai.

 

2.

Siltuma izvadīšana nedrīkst izraisīt to, ka temperatūra straumes ziņā lejpus siltuma izvadīšanas punktam (pie sajaukšanās zonas robežas) pārsniegtu šādas vērtības:

 

 

 

21,5 (0)

 

28 (0)

10 (0)

10 (0)

Temperatūras ierobežojums līdz 10 °C attiecas vienīgi uz to sugu nārsta periodiem, kam reprodukcijai nepieciešams, lai ūdens būtu auksts, un vienīgi uz tādiem ūdeņiem, kuros var būt šādas sugas.

Tomēr temperatūras ierobežojumi var tikt pārsniegti par 2 % no laika.

2.

Izšķīdināts skābeklis

(mg/l O2)

50 % ≥ 9

100 % ≥ 7

50 % ≥ 9

50 % ≥ 8

100 % ≥ 5

50 % ≥ 7

Vinklera metode vai specifiski elektrodi (elektroķīmijas metode).

Ik mēnesi, mazākais obligātais skaits viens paraugs, kas pārstāv parauga ņemšanas dienas zema skābekļa satura nosacījumus.

Tomēr, ja pastāv aizdomas par lielākām svārstībām dienas gaitā, tiek ņemts mazākais obligātais skaits – divi paraugi vienā dienā.

 

Ja skābekļa koncentrācija nokrītas zem 6 mg/l, tad dalībvalstis īsteno 7. panta 3. punkta noteikumus. Kompetentajai iestādei ir jāpierāda, ka šī situācija neizraisīs kaitīgas sekas attiecībā uz zivju populācijas līdzsvarotu attīstību

Ja skābekļa koncentrācija nokrītas zem 4 mg/l, tad dalībvalstis īsteno 7. panta 3. punkta noteikumus. Kompetentajai iestādei ir jāpierāda, ka šī situācija neizraisīs kaitīgas sekas attiecībā uz zivju populācijas līdzsvarotu attīstību

3.

pH

 

no 6 līdz 9 (0) (1)

 

no 6 līdz 9 (0) (1)

Elektrometriskā kalibrēšana, izmantojot divus šķīdumus, ar noteiktu pH vērtību, ieteicams, lai tā ir vienam šķīdumam augstāka, otram zemāka par izmērāmo pH un abiem šķīdumiem – tuvu tam.

Ik mēnesi

 

4.

Suspendētas cietās daļiņas

(mg/l)

≤ 25 (0)

 

≤ 25 (0)

 

Filtrēšana caur 0,45 μm filtrēšanas membrānu vai ar centrifūgas palīdzību (mazākais obligātais laiks piecas minūtes, vidējais paātrinājums no 2 800 līdz 3 200 g), žāvējot pie 105 °C un nosverot.

 

Uzrādītās vērtības ir koncentrācijas vidējie rādītāji, un tie neattiecas uz suspendētajām cietajām daļiņām ar kaitīgām ķīmiskām īpašībām.

Sevišķi augstu suspendēto cieto daļiņu koncentrāciju var būt izraisījuši plūdi.

5.

BOD5

(mg/l O2)

≤ 3

 

≤ 6

 

O2 noteikšana ar Vinklera metodes palīdzību pirms piecas dienas ilgas inkubācijas pilnīgā tumsā pie 20 ± 1 °C (nekavējot nitrifikāciju) un pēc tās.

 

 

6.

Kopējais fosfors

(mg/l P)

 

 

 

 

Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija

 

Attiecībā uz ezeriem, kuru vidējais dziļums ir starp 18 un 300 m, pielietojama šāda formula:

Formula

kur:

L

=

noslodze, izteikta kā mg P uz kvadrātmetru ezera virsmas viena gada laikā,

Formula

=

ezera vidējais dziļums metros,

Tw

=

teorētiskais ezera ūdens atjaunošanās laiks gados.

Attiecībā uz citiem gadījumiem, lai samazinātu eitrofikāciju, par indikatīvām var uzskatīt robežvērtības 0,2 mg/l ūdeņiem, kurus var apdzīvot lašu ģints sugas, un 0,4 mg/l ūdeņiem, kurus var apdzīvot karpu dzimtas sugas, izteikti PO4.

7.

Nitrīti

(mg/l NO2)

≤ 0,01

 

≤ 0,03

 

Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija

 

 

8.

Fenola savienojumi

(mg/l C6H5OH)

 

 (2)

 

 (2)

Pēc garšas metodes

 

Pārbaudi pēc garšas metodes veic tikai tad, ja pastāv aizdomas par fenola savienojumu klātbūtni.

9.

Naftas ogļūdeņraži

 

 (3)

 

 (3)

Vizuāli

Pēc garšas metodes

Ik mēnesi

Regulāri reizi mēnesī veic vizuālu pārbaudi, pārbaudot pēc garšas metodes vienīgi tad, ja pastāv aizdomas par ogļūdeņražu klātbūtni.

10.

Nejonizēts amonjaks

(mg/l NH3)

≤ 0,005

≤ 0,025

≤ 0,005

≤ 0,025

Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija, lietojot zilā indofenola vai Neslera metodi, saistot to ar pH un temperatūras noteikšanu.

Ik mēnesi

Parametru vērtības attiecībā uz nejonizētu amonjaku var tikt pārsniegtas dienas gaitā nelielu kulmināciju veidā.

Lai samazinātu toksiskuma risku, ko izraisa nejonizēts amonjaks, skābekļa patēriņa risku, ko izraisa nitrifikācija, un eitrofikācijas risku, kopējā amonija koncentrācijai nevajadzētu pārsniegt šādus rādītājus:

11.

Kopā amonijs

(mg/l NH4)

≤ 0,04

≤ 1 (4)

≤ 0,2

≤ 1 (4)

12.

Kopējais atlikuma hlors

(mg/l HOCl)

 

≤ 0,005

 

≤ 0,005

DPD metode (dietil–p–fenilēndiamēns)

Ik mēnesi

I vērtības atbilst pH = 6.

Augstāku kopējā hlora koncentrāciju var akceptēt, ja ir augstāks pH.

13.

Kopējais cinks

(mg/l Zn)

 

≤ 0,3

 

≤ 1,0

Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija

Ik mēnesi

I parametru vērtības atbilst ūdens cietībai 100 mg/l CaCO3.

Ūdens cietībai starp 10 un 500 mg/l atbilstošas robežvērtības atrodamas II pielikumā.

14.

Izšķīdināts varš

(mg/l Cu)

≤ 0,04

 

≤ 0,04

 

Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija

 

G parametru vērtības atbilst ūdens cietībai 100 mg/l CaCO3.

Ūdens cietībai starp 10 un 300 mg/l atbilstošas robežvērtības atrodamas II pielikumā.

Vispārējas piezīmes:

Nepieciešams vērst uzmanību uz to, ka šajā pielikumā uzskaitītās parametru vērtības pieņem, ka pārējie parametri ir labvēlīgi – neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav tikuši minēti šajā pielikumā. Jo sevišķi tas netieši norāda uz to, ka citu kaitīgo vielu koncentrācijas pakāpe ir ļoti zema.

Divu vai vairāku kaitīgu vielu sajaukumā var izpausties ievērojama kopīga iedarbība (savstarpēji papildinoša, sinerģiska vai antagonistiska iedarbības).

G

=

ieteikts

I

=

obligāts

(0)

=

iespējamas atkāpes saskaņā ar 11. pantu.


(1)  Mākslīgas pH variācijas attiecībā uz neskartām parametru vērtībām nepārsniedz ±0,5 pH vienības, iekļaujoties robežās starp 6,0 un 9,0, ar nosacījumu, ka šīs variācijas nepastiprina citu ūdenī atrodošos vielu kaitīgumu.

(2)  Fenola savienojumu klātbūtne nevar būt tādā koncentrācijā, lai negatīvi ietekmētu zivju aromātu.

(3)  Naftas produkti nevar atrasties ūdenī tādos daudzumos, lai tie:

veidotu uz ūdens virsmas saredzamu plēvi vai veidotu kārtu ūdensteču un ezeru gultnēs,

piešķirtu zivīm jūtamu “ogļūdeņraža” garšu,

radītu zivīs kaitīgas sekas.

(4)  Konkrētos ģeogrāfiskos vai klimatiskos apstākļos, un jo īpaši gadījumos ar zemu ūdens temperatūru un samazinātu nitrifikāciju, vai tādos gadījumos, kad kompetentā iestāde var pierādīt to, ka nerodas kaitīgas sekas zivju populācijas līdzsvarotai attīstībai, dalībvalstis var noteikt tādas parametru vērtības, kas pārsniedz 1 mg/l.


II PIELIKUMS

DATI ATTIECĪBĀ UZ KOPĒJO CINKA DAUDZUMU UN IZŠĶĪDINĀTO VARU

Kopējais cinka daudzums

(skatīt I pielikuma 13. pozīciju, aili “Novērojumi”)

Cinka kopējā koncentrācija (mg/l Zn) dažādai ūdens cietībai starp 10 un 500 mg/l CaCO3:

 

Ūdens cietība (mg/l CaCO3)

10

50

100

500

Ūdeņi, kurus var apdzīvot lašu ģints sugas (mg/l Zn)

0,03

0,2

0,3

0,5

Ūdeņi, kurus var apdzīvot karpu dzimtas sugas (ml/l Zn)

0,3

0,7

1,0

2,0

Izšķīdināts varš

(skatīt I pielikuma 14. pozīciju, aili “Novērojumi”)

Izšķīdinātā vara koncentrācija (mg/l Cu) dažādām ūdens cietības vērtībām starp 10 un 300 mg/l CaCO3:

 

Ūdens cietība (mg/l CaCO3)

10

50

100

300

mg/l Cu

0,005 (1)

0,022

0,04

0,112


(1)  Zivju klātbūtne ūdeņos ar lielāku vara koncentrāciju var norādīt uz to, ka pārsvaru guvuši izšķīdināti kompleksi, kas sastāv no organiskajām vielām un vara.


III PIELIKUMS

A daļa

Atceltā direktīva ar grozījumiem

(minēta 17. pantā)

Padomes Direktīva 78/659/EEK (OV L 222, 14.8.1978., 1. lpp.) (1)

 

Padomes Direktīva 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.).

Tikai I pielikuma c) punkts

Padomes Regula (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

Tikai III pielikuma 26. punkts

B daļa

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēti 17. pantā)

Direktīva

Termiņš transponēšanai

78/659/EEK

1980. gada 20. jūlijs

91/692/EEK

1993. gada 1. janvāris


(1)  Direktīva 78/659/EEK ir arī grozīta ar šādiem neatceltiem aktiem:

1979. gada Pievienošanās akts,

1985. gada Pievienošanās akts,

1994. gada Pievienošanās akts.


IV PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULA

Direktīva 78/659/EEK

Šī direktīva

1. panta 1. un 2. punkts

1. panta 1. un 2. punkts

1. panta 3. punkta ievadvārdi

1. panta 3. punkta ievadvārdi

1. panta 3. punkta pirmais ievilkums

1. panta 3. punkta a) apakšpunkts

1. panta 3. punkta otrais ievilkums

1. panta 3. punkta b) apakšpunkts

1. panta 4. punkta ievadvārdi

1. panta 4. punkta ievadvārdi

1. panta 4. punkta pirmais ievilkums

1. panta 4. punkta a) apakšpunkts

1. panta 4. punkta otrais ievilkums

1. panta 4. punkta b) apakšpunkts

2. panta 1. punkts

2. pants, pirmā daļa

2. panta 2. punkts

2. panta otrā daļa

3. pants

3. pants

4. panta 1. un 2. punkts

4. panta 1. punkts

4. panta 3. punkts

4. panta 2. punkts

5. pants

5. pants

6. panta 1. punkta ievadvārdi

6. panta 1. punkta ievadvārdi

6. panta 1. punkta pirmais ievilkums

6. panta 1. punkta a) apakšpunkts

6. panta 1. punkta otrais ievilkums

6. panta 1. punkta b) apakšpunkts

6. panta 1. punkta trešais ievilkums

6. panta 1. punkta c) apakšpunkts

6. panta 2. punkts

6. panta 2. punkts

7. pants

7. pants

8. pants

8. pants

9. pants

9. pants

10. pants

10. pants

11. pants

11. pants

12. pants

12. pants

13. panta 1. punkts un 14. pants

13. pants

15. panta pirmās daļas ievadvārdi

14. panta pirmās daļas ievadvārdi

15. panta pirmās daļas pirmais ievilkums

14. panta pirmās daļas a) punkts

15. panta pirmās daļas otrais ievilkums

14. panta pirmās daļas b) punkts

15. panta pirmās daļas trešais ievilkums

14. panta pirmās daļas c) punkts

15. panta pirmās daļas ceturtais ievilkums

14. panta pirmās daļas d) punkts

15. panta otrā daļa

14. panta otrā daļa

16. pants

15. pants

17. panta 1. punkts

17. panta 2. punkts

16. pants

17. pants

18. pants

18. pants

19. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

II pielikums

III pielikums

IV pielikums


Augša