11.4.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/35

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/22/EK

(2006. gada 15. marts)

par minimālajiem nosacījumiem

Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 71. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedusies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2), ņemot vērā Samierināšanas komitejas 2005. gada 8. decembrī apstiprināto tekstu,

tā kā:

(1)

gan Padomes Regula (EEK) Nr. 3820/85 (1985. gada 20. decembris) par dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz autotransportu (3), gan Padomes Regula (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (4), gan Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (5), ir svarīgas iekšzemes transporta pakalpojumu kopējā tirgus izveidei, satiksmes drošībai un darba apstākļiem.

(2)

Baltajā grāmatā “Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks izlemt” Komisija norādīja uz nepieciešamību pastiprināt pārbaudes un sankcijas, īpaši sociālās jomas tiesību aktos attiecībā uz darbībām autotransporta jomā, un sevišķi nepieciešamību palielināt pārbaužu skaitu, veicināt sistemātisku informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, koordinēt kontroli un veicināt kontroles darbinieku apmācību.

(3)

Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt autotransporta sociālo noteikumu pareizu piemērošanu un saskaņotu interpretāciju, nosakot minimālās prasības vienotai un efektīvai pārbaudei, ko dalībvalstis veic, lai kontrolētu attiecīgo noteikumu ievērošanu. Šīm pārbaudēm būtu jānodrošina pārkāpumu samazināšanās un profilakse. Turklāt būtu jāievieš mehānisms, kas nodrošina to, ka uzņēmumi ar augstu riska novērtējumu tiktu pārbaudīti rūpīgāk un daudz biežāk.

(4)	Riski, kas rodas no transportlīdzekļu vadītāju noguruma, būtu jārisina ar Direktīvas 2002/51/EK īstenošanu.

(5)	Šajā direktīvā paredzētajiem pasākumiem būtu ne vien jāpaaugstina satiksmes drošība, bet arī jāveicina darba apstākļu saskaņošana Kopienā un jāsekmē vienlīdzīgas iespējas.

(6)

Analogo tahogrāfu aizstāšana ar digitālajiem tahogrāfiem pakāpeniski ļaus pārbaudīt lielāku datu apjomu daudz ātrāk un daudz precīzāk, un tāpēc dalībvalstis pakāpeniski spēs veikt arvien vairāk pārbaužu. Pārbaužu kontekstā to pārbaudīto dienu procentuālais īpatsvars, kuras ir nostrādājuši transportlīdzekļu vadītāji, ko skar sociālo tiesību aktu piemērošanas joma, tāpēc būtu pakāpeniski jāpalielina līdz 4 %.

(7)	Attiecībā uz pārbaudes sistēmām mērķim ir jābūt panākt to, ka valstu sistēmas attīstās, tiecoties uz savietojamību un praktisku izmantojamību Eiropas mērogā.

(8)	Visām kontroles struktūrvienībām vajadzētu būt pieejamām pietiekamām standartierīcēm un attiecīgām juridiskām pilnvarām, lai ļautu tām efektīvi veikt savus pienākumus.

(9)	Neskarot šajā direktīvā paredzēto uzdevumu pareizu veikšanu, dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, ka pārbaudes uz ceļiem tiek veiktas efektīvi un ātri, lai pārbaudi pabeigtu pēc iespējas ātrāk un lai pēc iespējas mazāk aizkavētu transportlīdzekļa vadītāju.

(10)

Katrā dalībvalstī vajadzētu būt vienai struktūrai, kas atbild par sadarbību ar citām attiecīgām kompetentām iestādēm Kopienā. Šai struktūrai būtu arī jāvāc attiecīgi statistikas dati. Tāpat dalībvalstīm savā teritorijā būtu jāīsteno arī saskaņota nacionālā kontroles stratēģija, un tās var norīkot vienu struktūru, lai koordinētu stratēģijas īstenošanu.

(11)	Sadarbību starp dalībvalstu kontroles iestādēm būtu turpmāk jāveicina, izmantojot saskaņotas pārbaudes, kopīgas apmācību iniciatīvas, informācijas elektronisko apmaiņu, kā arī zināšanu un pieredzes apmaiņu.

(12)	Izmantojot dalībvalstu kontroles iestāžu forumu, būtu jāveicina un jāsekmē labākā prakse kontroles darbībās attiecībā uz autopārvadājumiem, jo īpaši nodrošinot saskaņotu pieeju transportlīdzekļa vadītāja ikgadējā atvaļinājuma vai slimības atvaļinājuma apstiprinājuma izsniegšanas jomā.

(13)	Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6).

(14)

ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, ieviest skaidrus kopīgus noteikumus par minimālajiem nosacījumiem, lai pārbaudītu Regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Regulas (EEK) Nr. 3821/85, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts) ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (7) pareizu un vienveidīgu īstenošanu – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka – ņemot vērā vajadzību pēc saskaņotas transnacionālas darbības – šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(15)	Tāpēc būtu jāatceļ Padomes Direktīva 88/599/EEK (8) par standarta pārbaudes procedūrām, lai īstenotu Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Regulu (EEK) Nr. 3821/85,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Temats

Ar šo direktīvu paredz minimālos nosacījumus Regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Regulas (EEK) Nr. 3821/85 īstenošanai.

2. pants

Pārbaudes sistēmas

1.   Dalībvalstis ievieš atbilstīgu un regulāru pārbaužu sistēmu, lai gan uz ceļiem, gan uzņēmumu telpās nodrošinātu pareizu un konsekventu īstenošanu, kā minēts 1. pantā, attiecībā uz visām transporta kategorijām.

Katru gadu plaši pārbauda raksturīgās grupas, kurās pārstāvēti apkalpes locekļi, transportlīdzekļu vadītāji, uzņēmumi un transportlīdzekļi visās transporta kategorijās, uz kurām attiecas Regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85.

Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā īsteno saskaņotu nacionālo kontroles stratēģiju. Tālab dalībvalstis var izraudzīties struktūru, kas koordinē darbības, kuras veic saskaņā ar 4. un 6. pantu, un šādā gadījumā par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Tiktāl, ciktāl tas vēl nav paveikts, dalībvalstis vēlākais līdz 2007. gada 1. maijam nodrošina pilnvarotiem inspektoriem attiecīgas juridiskās pilnvaras, lai viņi varētu pareizi izpildīt savus pārbaudes pienākumus, kā paredzēts šajā direktīvā.

3.   Katra dalībvalsts pārbaudes organizē tā, lai no 2006. gada 1. maija tiktu aptverts vismaz 1 % dienu, ko strādā to transportlīdzekļu vadītāji, uz kuriem attiecas Regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85. No 2008. gada 1. janvāra šis procentuālais īpatsvars tiks palielināts līdz vismaz 2 % un no 2010. gada 1. janvāra – līdz vismaz 3 %.

No 2012. gada 1. janvāra Komisija saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru šo minimālo procentu var paaugstināt līdz 4 %, ja saskaņā ar 3. pantu savāktā statistika rāda, ka vidēji vairāk nekā 90 % no visiem pārbaudītajiem transportlīdzekļiem ir aprīkoti ar digitālo tahogrāfu. Pieņemot lēmumu, Komisija ņem vērā arī esošo kontroles pasākumu efektivitāti, jo īpaši digitālā tahogrāfa datu pieejamību uzņēmumu telpās.

Vismaz 15 % no kopējā pārbaudīto darba dienu skaita ir jāpārbauda uz ceļiem un vismaz 30 % – uzņēmumu telpās. No 2008. gada 1. janvāra vismaz 30 % no kopējā pārbaudīto darba dienu skaita ir jāpārbauda uz ceļiem un vismaz 50 % – uzņēmumu telpās.

4.   Informācija, kas iesniegta Komisijai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3820/85 16. panta 2. punktu, ietver to transportlīdzekļu vadītāju skaitu, kas pārbaudīti uz ceļiem, uzņēmumu telpās veikto pārbaužu skaitu, pārbaudīto darba dienu skaitu, kā arī konstatēto pārkāpumu skaitu un veidu, norādot, vai tika pārvadāti pasažieri vai kravas.

3. pants

Statistika

Dalībvalstis nodrošina, ka apkopotā statistika par pārbaudēm, kas organizētas saskaņā ar 2. panta 1. un 3. punktu, tiek iedalīta šādās kategorijās:

a)	uz ceļiem veiktajām pārbaudēm: i) ceļa veids, proti, automaģistrāle, valsts nozīmes ceļš vai otrās šķiras ceļš, un valsts, kurā pārbaudītais transportlīdzeklis ir reģistrēts, lai izvairītos no diskriminācijas; ii) tahogrāfa tips: analogais vai digitālais;

b)	uzņēmumu telpās veiktajām pārbaudēm: i) pārvadājumu veids, proti, vai darbība ir starptautiska, vai iekšzemes, pasažieru vai kravas, pašpārvadājumi vai komercpārvadājumi; ii) uzņēmuma autoparka lielums; iii) tahogrāfa tips: analogais vai digitālais.

Šos statistikas datus iesniedz Komisijai divas reizes gadā un publicē ziņojumā.

Kompetentās iestādes dalībvalstīs glabā datus, kas savākti iepriekšējā gadā.

Par transportlīdzekļu vadītājiem atbildīgie uzņēmumi vienu gadu glabā tādus dokumentus, protokolus un citus attiecīgus datus par pārbaudēm, kurus tiem kontroles iestādes nodevušas attiecībā uz šo uzņēmumu pārbaudēm, kuras veiktas to telpās un/vai kurās uz ceļa pārbaudīti šo uzņēmumu transportlīdzekļu vadītāji.

Jebkādus turpmākus skaidrojumus, kas vajadzīgi attiecībā uz a) un b) punktā noteiktajām kategorijām, sniedz Komisija saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. pants

Pārbaudes uz ceļiem

1.   Pārbaudes uz ceļiem rīko dažādās vietās, jebkurā laikā, un tās aptver pietiekami plašu ceļu tīkla daļu tā, lai no pārbaudēm būtu grūti izvairīties.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)	uz esošiem un plānotiem ceļiem vai netālu no tiem ir nodrošināti kontrolpunkti pietiekamā apjomā un ka, vajadzības gadījumā, benzīna uzpildes stacijas un citas drošas vietas uz automaģistrālēm var darboties kā kontrolpunkti;

b)	pārbaudes veic, ievērojot izlases rotācijas sistēmu un attiecīgu ģeogrāfisku līdzsvaru.

3.   Aspekti, kas jāpārbauda pārbaudēs uz ceļiem, ir noteikti I pielikuma A daļā. Ja nepieciešams, pārbaudes var tikt veiktas, lai pārbaudītu kādu specifisku aspektu.

4.   Neskarot 9. panta 2. punktu, pārbaudes uz ceļiem veic bez diskriminācijas. Jo īpaši kontroles darbiniekiem nevajadzētu veikt pārbaudes, vadoties pēc:

a)	transportlīdzekļa reģistrācijas valsts;

b)	transportlīdzekļa vadītāja dzīvesvietas valsts;

c)	valsts, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību;

d)	brauciena sākuma un galapunkta;

e)	tahogrāfa tipa: analogais vai digitālais.

5.   Kontroles darbiniekiem nodrošina:

a)	galveno pārbaudāmo aspektu sarakstu, kā noteikts I pielikuma A daļā;

b)	nepieciešamais aprīkojums kontroles veikšanai, kā noteikts II pielikumā.

6.   Ja, uz ceļa pārbaudot transportlīdzekļa vadītāju, kas vada kādā citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekli, rodas aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem, kurus pārbaudes laikā nav iespējams apstiprināt vajadzīgo datu trūkuma dēļ, tad attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes viena otrai palīdz nolūkā noskaidrot situāciju.

5. pants

Saskaņotās pārbaudes

Dalībvalstis vismaz sešas reizes gadā veic saskaņotas pārbaudes uz ceļa, lai pārbaudītu transportlīdzekļu vadītājus un transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85. Minētās pārbaudes vienlaikus veic divu vai vairāku dalībvalstu kontroles iestādes katra savas valsts teritorijā.

6. pants

Pārbaudes uzņēmumu telpās

1.   Pārbaudes uzņēmumu telpās plāno, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz dažādiem transporta un uzņēmumu veidiem. Tāpat pārbaudes veic arī tādu uzņēmumu telpās, kuru transportlīdzekļus pārbaudot uz ceļiem atklāts, ka nopietni pārkāpta Regulas (EEK) Nr. 3820/85 vai Nr. 3821/85.

2.   Veicot pārbaudes uzņēmumu telpās, ietver I pielikuma A un B daļā uzskaitītos aspektus.

3.   Kontroles darbiniekiem nodrošina:

a)	galveno pārbaudāmo aspektu sarakstu, kā noteikts I pielikuma A un B daļā;

b)	nepieciešamais aprīkojums kontroles veikšanai, kā noteikts II pielikumā.

4.   Dalībvalsts kontroles darbinieki pārbaudes gaitā ņem vērā jebkuru informāciju par attiecīgā uzņēmuma darbībām citā dalībvalstī, ko sniedz citas dalībvalsts sadarbības struktūra, kā minēts 7. panta 1. punktā.

5.   Piemērojot 1. un 4. punktu, pārbaudes, ko veic kompetento iestāžu telpās, pamatojoties uz attiecīgiem dokumentiem, kurus pēc kompetento iestāžu lūguma iesnieguši uzņēmumi, pielīdzina uzņēmumu telpās veiktām pārbaudēm.

7. pants

Sadarbība Kopienā

1.   Dalībvalstis norīko iestādi, kurai ir šādi pienākumi:

a)	nodrošināt koordināciju ar līdzvērtīgām iestādēm pārējās attiecīgajās dalībvalstīs saistībā ar darbībām, kas veiktas saskaņā ar 5. pantu;

b)	reizi divos gados nosūtīt Komisijai statistikas atskaites, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 3820/85 16. panta 2. punktā;

c)	būt galvenajai atbildīgajai par palīdzības sniegšanu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 4. panta 6. punktu.

Iestāde tiek pārstāvēta Komitejā, kas minēta 12. panta 1. punktā.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par šādas iestādes norīkošanu, un Komisija attiecīgi informē pārējās dalībvalstis.

3.   Ir aktīvi jāveicina datu, pieredzes un zināšanu apmaiņa starp dalībvalstīm, pirmkārt, bet ne tikai, Komitejā, kas minēta 12. panta 1. punktā, un jebkurā tādā struktūrā, ko Komisija var noteikt saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru.

8. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Ar informāciju, ko divpusēji dara pieejamu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3820/85 17. panta 3. punktu un Regulas (EEK) Nr. 3821/85 19. panta 3. punktu, apmainās norīkotās struktūras, par kurām Komisijai paziņots saskaņā ar 7. panta 2. punktu:

a)	vismaz reizi sešos mēnešos pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā;

b)	pēc kādas dalībvalsts īpaša lūguma atsevišķos gadījumos.

2.   Dalībvalstis cenšas izveidot sistēmu elektroniskai informācijas apmaiņai. Saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija nosaka kopēju metodoloģiju informācijas efektīvai apmaiņai.

9. pants

Riska novērtējuma sistēma

1.   Dalībvalstis ievieš riska novērtējuma sistēmu uzņēmumiem, kura pamatojas uz uzņēmumu izdarīto Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 pārkāpumu nosacītu skaitu un smaguma pakāpi. Komisija atbalsta dalībvalstu dialogu, lai veicinātu šo riska novērtējuma sistēmu savstarpēju atbilstību.

2.   Uzņēmumus ar augstu riska novērtējumu pārbauda daudz detalizētāk un biežāk. Lai izveidotu sistēmu informācijas apmaiņai par labāko praksi, kritērijus un sīki izstrādātus noteikumus šādas sistēmas ieviešanai apspriež 12. pantā minētajā Komitejā.

3.   Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 pārkāpumu sākotnējais saraksts ir noteikts III pielikumā.

Nolūkā sniegt pamatnostādnes attiecībā uz Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 pārkāpumu izvērtējumu, Komisija attiecīgos gadījumos var saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru pielāgot III pielikumu, lai paredzētu pamatnostādnes attiecībā uz pārkāpumu vispārējo kopumu, sadalot pārkāpumus kategorijās pēc to smaguma.

Kategorijai attiecībā uz visnopietnākajiem pārkāpumiem būtu jāietver pārkāpumi, kad Regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 attiecīgo noteikumu neievērošana rada nopietnu nāves vai smaga miesas bojājuma risku.

10. pants

Ziņojums

Līdz 2009. gada 1. maijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā analizē sodus, kas par nopietniem pārkāpumiem paredzēti dalībvalstu tiesību aktos.

11. pants

Labākā prakse

1.   Saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija izstrādā pamatnostādnes par labāko praksi kontroles jomā.

Šīs pamatnostādnes publicē Komisijas ziņojumā, ko sagatavo reizi divos gados.

2.   Dalībvalstis vismaz reizi gadā organizē kopīgas apmācības programmas par labāko praksi un sekmē, lai vismaz reizi gadā starp dalībvalstīm notiktu sadarbības struktūru personāla apmaiņa.

3.   Komisija saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru izstrādā elektronisku un izdrukājamu formu, ko izmanto, ja transportlīdzekļa vadītājam ir bijis slimības atvaļinājums vai ikgadējais atvaļinājums, vai kad transportlīdzekļa vadītājs ir vadījis transportlīdzekli, uz kuru neattiecas Regula (EEK) Nr. 3820/85, periodā, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 3821/85 15. panta 7. punkta pirmās daļas pirmajā ievilkumā.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka kontroles darbinieki ir labi apmācīti savu pienākumu izpildei.

12. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota ar Regulas (EEK) Nr. 3821/85 18. panta 1. punktu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK  5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

13. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas pasākumus, jo īpaši lai sasniegtu kādu no šiem mērķiem:

a)	sekmēt kopīgu pieeju šīs direktīvas īstenošanā;

b)	veicināt to, ka kontroles iestādes īsteno konsekventu pieeju un saskaņoti interpretē Regulu (EEK) Nr. 3820/85;

c)	sekmēt dialogu starp transporta nozari un kontroles iestādēm.

14. pants

Sarunas ar trešām valstīm

Tiklīdz šī direktīva ir stājusies spēkā, Kopiena sāk sarunas ar attiecīgajām trešām valstīm, lai piemērotu noteikumus, kas ir līdzvērtīgi šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem.

Kamēr šīs sarunas nav pabeigtas, datus par pārbaudēm, ko veic attiecībā uz transportlīdzekļiem no trešām valstīm, dalībvalstis iekļauj informācijā, ko tās sniedz Komisijai, kā izklāstīts Regulas (EEK) Nr. 3820/85 16. panta 2. punktā.

15. pants

Pielikumu atjaunināšana

Pielikumu grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielikumus pielāgotu labākas prakses attīstībai, pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru.

16. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2007. gada 1. aprīlim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai šo aktu tekstu un atbilstības tabulu starp attiecīgajiem aktiem un šo direktīvu.

Kad dalībvalstis paredz šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmu valsts tiesību aktu galveno noteikumu tekstu, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

17. pants

Atcelšana

1.   Ar šo tiek atcelta Direktīva 88/599/EEK.

2.   Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

19. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  OV C 241, 28.9.2004., 65. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 20. aprīļa Atzinums (OV C 104 E, 30.4.2004., 385. lpp.), Padomes 2004. gada 9. decembra Kopējā nostāja (OV C 36 E, 15.3.2005., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2005. gada 13. aprīļa Nostāja (OV C 33 E, 9.2.2006., 415. lpp.). Eiropas Parlamenta 2006. gada 2. februāra Normatīvā rezolūcija un Padomes 2006. gada 2. februāra Lēmums.

(3)  OV L 370, 31.12.1985., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/59/EK (OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp.).

(4)  OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 432/2004 (OV L 71, 10.3.2004., 3. lpp.).

(5)  OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.

(6)  ΟV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(7)  OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.

(8)  OV L 325, 29.11.1988., 55. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2135/98 (OV L 274, 9.10.1998., 1. lpp.).

---

---

---

---

---