EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32004L0095

Komisijas Direktīva 2004/95/EK (2004. gada 24. septembris), ar kuru groza Padomes Direktīvu 90/642/EEK attiecībā uz tajā noteikto bifentrīna un famoksadona atlieku maksimāli pieļaujamo daudzumu(Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 301, 28.9.2004., 42./50. lpp. (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OV L 183M , 5.7.2006., 210./218. lpp. (MT)
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 03 Sējums 060 Lpp. 28 - 36
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 03 Sējums 060 Lpp. 28 - 36

No longer in force [lv], Datums, līdz kuram ir spēkā: 31/08/2008; Iesaist. atcelta ar 32005R0396

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2004/95/oj

28.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 301/42


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2004/95/EK

(2004. gada 24. septembris),

ar kuru groza Padomes Direktīvu 90/642/EEK attiecībā uz tajā noteikto bifentrīna un famoksadona atlieku maksimāli pieļaujamo daudzumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvu 90/642/EEK par pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamā daudzuma noteikšanu konkrētos augu izcelsmes produktos un uz tiem, ieskaitot augļus un dārzeņus (1) un jo īpaši tās 7. pantu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (2) jo īpaši tās 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK normas, kas regulē augu aizsardzības līdzekļu atļaušanu speciālās kultūrās, ir dalībvalstu atbildības sfērā. Šīm normām jābalstās uz cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību un nekaitīgu ietekmi uz vidi. Šo normu izvērtējumā jāņem vērā tādi elementi kā lietotāju un patērētāju pakļaušana pesticīdu ietekmei, ietekme uz sauszemes, ūdens un gaisa vidi, kā arī ietekme uz cilvēkiem un dzīvniekiem, kas lieto uzturā apstrādātās labības atlikumus.

(2)

Maksimālie atlikumu līmeņi (MAL) atspoguļo minimālo pesticīdu daudzumu, kas vajadzīgs, lai efektīvi aizsargātu augus, un ko piemēro tādā veidā, lai atlieku daudzums būtu gan mazākais iespējamais, gan pieņemams no toksikoloģiskā viedokļa, jo īpaši attiecībā uz vides aizsardzību un devu, ko patērētāji uzņem ar uzturu.

(3)

Maksimālie atlieku līmeņi attiecībā uz pesticīdiem regulāri jāpārskata, un šos līmeņus var mainīt, lai ņemtu vērā jaunāko informāciju un datus.

(4)

Par MAL nosaka zemāko analītiski nosakāmo līmeni, ja atļautā augu aizsardzības līdzekļu izmantošana nerada nosakāmus pesticīdu atlieku līmeņus pārtikas produktā vai uz tā vai ja attiecīgos līdzekļus nav atļauts izmantot, vai ja par izmantošanu, ko atļāvušas dalībvalstis, nav iesniegti vajadzīgie dati, vai ja nav iesniegti vajadzīgie dati par izmantošanu trešās valstīs, kā dēļ rodas atliekas tādos pārtikas produktos vai uz tiem, kas var iekļūt apritē Kopienas tirgū.

(5)

Komisija saņēmusi informāciju par noteiktu pesticīdu jauniem vai mainītiem lietošanas veidiem, kas ietverti Direktīvā 90/642/EEK. Tas attiecas uz bifentrīnu, kuram MAL ir noteikti ar Komisijas Direktīvu 2002/79/EK (3), un famoksadomu, kuram MAL ir noteikti ar Komisijas Direktīvu 2003/60/EK (4).

(6)

Pesticīdu ietekme, kam patērētājs, lietojot pārtikas produktus, kas var saturēt šo pesticīdu atlikumus, ir pakļauts mūža garumā, tika izvērtēta saskaņā ar Kopienas procedūrām un praksi, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas publicētās pamatnostādnes (5). Tika aprēķināts, ka minētie MAL nodrošinās, ka netiek pārsniegtas pieļaujamās dienas devas.

(7)

Saskaņā ar Kopienas procedūrām un praksi, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas publicētās pamatnostādnes, ir apstiprināta un novērtēta akūtā un dzīves laikā iegūtā ietekme, patērētājus pakļaujot pārtikas produktiem, kuros iespējams ir minēto pesticīdu atliekas. Tika ņemti vērā Augu zinātniskās komitejas atzinumi, jo īpaši skaidrojumi un ieteikumi attiecībā uz metodoloģiju, kas jāievēro, lai aizsargātu ar pesticīdiem apstrādātu lauksaimniecības produktu patērētājus. Famoksadona uzņemšanas novērtējums parāda, ka, uzstādot minētos MAL, netiks pārsniegta akūtā atsauces deva. Bifentrīna gadījumā pieejamās informācijas novērtējums parāda, ka nav nepieciešama pieļaujamo diennakts devu (PDD) akūtā atsauces deva, un tādēļ nav nepieciešams īstermiņa novērtējums.

(8)

Šiem pesticīdiem ir jānosaka jauni maksimālo atlikumu līmeņi.

(9)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 90/642/EEK.

(10)

Šādu pagaidu MAL noteikšana Kopienas līmenī nekavē dalībvalstis noteikt savus pagaidu maksimālos atlieku līmeņus attiecībā uz famoksadonu saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu un VI pielikumu. Uzskata, ka četru gadu laikposms ir pietiekams, lai atļautu attiecīgās aktīvās vielas turpmāku izmantošanu. Pēc tam pagaidu MAL jākļūst galīgam.

(11)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Maksimālos bifentrīna un famoksadona pesticīdu atlikumu līmeņus Direktīvas 90/642/EEK II pielikumā aizvieto ar šīs Direktīvas pielikumā ietvertajiem.

2. pants

1.   Vēlākais, līdz 2005. gada 25. martam dalībvalstis pieņem un publicē likumus, normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Tās nekavējoties paziņo Komisijai šo noteikumu tekstu un korelācijas tabulu par šo noteikumu atbilstību direktīvai.

Šos nosacījumus tās piemēro no 2005. gada 26. marta.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī Direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2004. gada 24. septembrī.

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

David BYRNE


(1)  OV L 350, 14.12.1990., 71. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2004/61/EK (OV L 127, 29.4.2004., 81. lpp.).

(2)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/71/EK (OV L 127, 29.4.2004., 104. lpp.).

(3)  OV L 291, 28.10.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 155, 24.6.2003., 15. lpp.

(5)  Pamatnostādnes par to, kā noteikt pesticīdu atlieku uzņemšanu ar uzturu (pārskatītas), ko sagatavojusi GEMS/Pārtikas programma sadarbībā ar Pesticīdu atlieku kodeksa komiteju un publicējusi Pasaules Veselības organizācija 1997. gadā (WHO/FSF/FOS/97.7).


PIELIKUMS

“Produktu grupas un atsevišķu produktu piemēri, kam piemēro maksimālos atlieku līmeņus (MAL)

Pesticīdu atliekas un maksimālais atlieku līmenis (mg/kg)

Bifentrīns

Famoksadons

1.   

Svaigi, žāvēti vai termiski neapstrādāti augļi, kas iekonservēti sasaldējot, bez cukura piedevām; rieksti

i)

CITRUSAUGĻI

0,1

0,02 (1)  (2)

Greipfrūti

 

 

Citroni

 

 

Laimi

 

 

Mandarīni (ieskaitot klementīnus un pārējos hibrīdus)

 

 

Apelsīni

 

 

Pampelmūzes

 

 

Citi

 

 

ii)

KOKU RIEKSTI (lobīti un nelobīti)

0,05 (1)

0,02 (1)  (2)

Mandeles

 

 

Brazīlijas rieksti

 

 

Indijas rieksti

 

 

Ēdamie kastaņi

 

 

Kokosrieksti

 

 

Lazdu rieksti

 

 

Makadāmijas (Austrālijas) rieksti

 

 

Pekanrieksti

 

 

Priežu rieksti

 

 

Pistācijas

 

 

Valrieksti

 

 

Citi

 

 

iii)

SĒKLEŅI

0,3

0,02 (1)  (2)

Āboli

 

 

Bumbieri

 

 

Cidonijas

 

 

Citi

 

 

iv)

KAULEŅI

0,2

0,02 (1)  (2)

Aprikozes

 

 

Ķirši

 

 

Persiki (ieskaitot nektarīnus un līdzīgus hibrīdus)

 

 

Plūmes

 

 

Citi augli

 

 

v)

OGAS UN SĪKIE AUGĻI

 

 

a)

Vīnogas

0,2

2 (2)

Galda vīnogas

 

 

Vīna vīnogas

 

 

b)

Zemenes (izņemot meža zemenes)

0,5

0,02 (1)  (2)

c)

Stublāju augļi (izņemot savvaļas)

 

0,02 (1)  (2)

Zilenes

0,3

 

Kazenes

 

 

Avenes un kazenes hibrīdi (kazeņavenes)

 

 

Avenes

0,3

 

Citas

0,05 (1)

 

d)

Citi sīkie augļi un ogas (izņemot savvaļas)

0,05 (1)

0,02 (1)  (2)

Mellenes

 

 

Dzērvenes

 

 

Jāņogas (sarkanās un baltās, kā arī upenes)

 

 

Ērkšķogas

 

 

Citas

 

 

e)

Savvaļas ogas un savvaļas augļi

0,05 (1)

0,02 (1)  (2)

vi)

DAŽĀDI

 

0,02 (1)  (2)

Avokado

 

 

Banāni

0,1

 

Dateles

 

 

Vīģes

 

 

Kivi

 

 

Kumkvati

 

 

Ličī

 

 

Mango

 

 

Olīvas

 

 

Pasifloru augļi

 

 

Ananāsi

 

 

Granātāboli

 

 

Citi

0,05 (1)

 

2.   

Svaigi vai termiski neapstrādāti, saldēti vai kaltēti dārzeņi

i)

SAKŅU UN BUMBUĻU DĀRZEŅI

0,05 (1)

0,02 (1)  (2)

Galda bietes

 

 

Burkāni

 

 

Sakņu selerijas

 

 

Mārrutki

 

 

Zemes bumbieri (topinambūri)

 

 

Pastinaki

 

 

Pētersīļu saknes

 

 

Redīsi

 

 

Puravlapu plostbārži

 

 

Batātes

 

 

Kāļi

 

 

Rāceņi

 

 

Jamsi

 

 

Citi

 

 

ii)

SĪPOLU DĀRZEŅI

0,05 (1)

0,02 (1)  (2)

Ķiploki

 

 

Sīpoli

 

 

Šalotes sīpoli

 

 

Loki

 

 

Citi

 

 

iii)

AUGĻU DĀRZEŅI

 

 

a)

Nakteņaugi

0,2

 

Tomāti

 

1 (2)

Pipari

 

 

Baklažāni

 

0,2 (2)

Citi

 

0,02 (1)  (2)

b)

Ķirbjaugi ar ēdamu mizu

0,1

0,2 (2)

Gurķi

 

 

Pipargurķīši

 

 

Tumšzaļie kabači

 

 

Citi

 

 

c)

Ķirbjaugi ar neēdamu mizu

0,05 (1)

 

Melones

 

0,3 (2)

Ķirbji

 

 

Arbūzi

 

 

Citi

 

0,02 (1)  (2)

d)

Saldā kukurūza

0,05 (1)

0,02 (1)  (2)

iv)

KĀPOSTU DĀRZEŅI

 

0,02 (1)  (2)

a)

Ziedoši kāpostu dārzeņi

0,2

 

Sparģeļkāposti (tostarp brokoļi)

 

 

Ziedkāposti

 

 

Citi

 

 

b)

Kāpostu galviņdārzeņi

1

 

Briseles kāposti

 

 

Galviņkāposti

 

 

Citi

 

 

c)

Kāpostu lapu dārzeņi

0,05 (1)

 

Ķīnas kāposti

 

 

Lapu kāposti

 

 

Citi

 

 

d)

Kolrābji

0,05 (1)

 

v)

LAPU DĀRZEŅI UN SVAIGI GARŠAUGI

 

0,02 (1)  (2)

a)

Lapu salāti un līdzīgi

2

 

Kressalāti

 

 

Salātu baldriņi

 

 

Dārza salāti

 

 

Platlapu cigoriņi

 

 

Citi

 

 

b)

Spināti un līdzīgi

0,05 (1)

 

Spināti

 

 

Lapu bietes

 

 

Citi

 

 

c)

Ūdenskreses

0,05 (1)

 

d)

Lapu cigoriņi

0,05 (1)

 

e)

Garšaugi

0,05 (1)

 

Kārveles

 

 

Maurloki

 

 

Pētersīļi

 

 

Lapu selerijas

 

 

Citi

 

 

vi)

PĀKŠAUGU DĀRZEŅI (svaigi)

 

0,02 (1)  (2)

Pupiņas (ar pākstīm)

0,5

 

Pupiņas (bez pākstīm)

 

 

Zirņi (ar pākstīm)

0,1

 

Zirņi (bez pākstīm)

 

 

Citi

0,05 (1)

 

vii)

KĀTU DĀRZEŅI (svaigi)

0,05 (1)

0,02 (1)  (2)

Sparģeļi

 

 

Lapu artišoki

 

 

Selerijas

 

 

Fenheļi

 

 

Artišoki

 

 

Puravi

 

 

Rabarberi

 

 

Citi

 

 

viii)

SĒNES

0,05 (1)

0,02 (1)  (2)

a)

Kultivētās sēnes

 

 

b)

Savvaļas sēnes

 

 

3.

Pākšaugi

0,05 (1)

0,02 (1)  (2)

Pupas

 

 

Lēcas

 

 

Zirņi

 

 

Citi

 

 

4.

Eļļas sēklas

0,1 (1)

0,05 (1)  (2)

Linsēklas

 

 

Zemesrieksti

 

 

Magoņu sēklas

 

 

Sezama sēklas

 

 

Saulespuķu sēklas

 

 

Rapšu sēklas

 

 

Sojas pupas

 

 

Sinepju sēklas

 

 

Kokvilnas sēklas

 

 

Citi

 

 

5.

Kartupeļi

0,05 (1)

0,02 (1)  (2)

Agrie kartupeļi

 

 

Galda kartupeļi

 

 

6.

Tēja (lapas un kāti, žāvēti, fermentēti vai citādi sagatavoti, no Camellia sinensis lapām)

5

0,05 (1)  (2)

7.

Apiņi (žāvēti), tai skaitā arī apiņu rogas un nekoncentrēts pulveris

10

0,05 (1)  (2)


(1)  Norāda zemāko analītiski nosakāmo līmeni.

(2)  p Norāda saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu uz laiku noteiktu maksimālo atlieku līmeni.”


Augša