Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32004L0101

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/101/EK (2004. gada 27. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā Kioto Protokola projekta mehānismusDokuments attiecas uz EEZ

OV L 338, 13.11.2004., 18./23. lpp. (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 15 Sējums 012 Lpp. 61 - 66
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 15 Sējums 012 Lpp. 61 - 66
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 15 Sējums 016 Lpp. 80 - 85

Spēkā

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2004/101/oj

13.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/18


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2004/101/EK

(2004. gada 27. oktobris),

ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā Kioto Protokola projekta mehānismus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedusies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ar Direktīvu 2003/87/EK (3) izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos rentablā un ekonomiski izdevīgā veidā, vienlaikus atzīstot, ka ilgtermiņā pasaules mēroga siltumnīcefekta gāzu emisija būs jāsamazina aptuveni par 70 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Direktīvas mērķis ir veicināt to saistību izpildi, ko Kopiena un dalībvalstis ir uzņēmušās attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas daudzumu samazināšanu atbilstīgi Kioto Protokolam, ko apstiprināja ar Padomes 2002. gada 25. aprīļa Lēmumu 2002/358/EK par ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto Protokola apstiprināšanu Eiropas Kopienas vārdā un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi (4).

(2)

Direktīvā 2003/87/EK ir noteikts, ka projekta mehānismu kredītu atzīšana, kas izmantojami saistību izpildei no 2005. gada, palielinās siltumnīcefekta gāzu emisijas globālas samazināšanas sasniegšanas rentabilitāti, un šo atzīšanu paredz ar noteikumiem, ar ko saista Kioto projektu mehānismus, tostarp Kopīgo īstenošanu (KĪ) un Tīras attīstības mehānismus (TAM), ar Kopienas siltumnīcefekta gāzu emisijas tirdzniecības sistēmu (“Kopienas sistēma”).

(3)

Kioto projekta mehānismu sasaiste ar Kopienas sistēmu, vienlaicīgi saglabājot savas vides integritāti, dod iespēju izmantot emisijas kredītus, kas radušies no Kioto Protokola 6. un 12. pantā noteiktajām projekta aktivitātēm, lai izpildītu dalībvalstu saistības saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3. punktu. Tādējādi Kopienas sistēmā palielināsies lētu noteikumu ievērošanas iespēju dažādība, kas varētu samazināt Kioto Protokola ievērošanas kopējās izmaksas, vienlaicīgi uzlabojot Kopienas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirgus likviditāti. Veicinot KĪ kredītu pieprasījumu, Kopienas uzņēmumi investēs videi draudzīgu tehnoloģiju un zinātības attīstībā un ieviešanā. Tiks veicināts arī pieprasījums pēc TAM kredītiem, un tādējādi jaunattīstības valstīm, kurās norisinās TAM projekti, tiks sniegts atbalsts to ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai.

(4)

Papildus tam, ka Kioto projekta mehānismu izmanto Kopiena un tās dalībvalstis, kā arī uzņēmumi un privātpersonas ārpus Kopienas sistēmas, šie mehānismi ir jāsasaista ar Kopienas sistēmu tādējādi, lai nodrošinātu saskaņu ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un Kioto Protokolu, un turpmākiem lēmumiem, ko pieņems saskaņā ar to, kā arī lai nodrošinātu saskaņu ar Direktīvā 2003/87/EK noteiktajiem Kopienas sistēmas mērķiem un uzbūvi.

(5)

Dalībvalstis var atļaut operatoriem saskaņā ar Kopienas sistēmu izmantot sertificētus emisijas samazinājumus (turpmāk – SES) no 2005. gada un emisijas samazināšanas vienības (turpmāk – ESV) no 2008. gada. Operatoriem SES un ESV izmantošana no 2008. gada var būt atļauta līdz noteiktai katrai iekārtai piešķirtās emisijas kvotas procentuālai daļai, ko katra dalībvalsts nosaka savā emisijas kvotu valsts sadales plānā. Izmantošana notiks, piešķirot un nododot viena veida kvotu apmaiņā pret vienu SES vai ESV. Kvota, kas piešķirta apmaiņā pret SES vai ESV, atbildīs attiecīgajam SES vai ESV.

(6)

Komisijas Regula par standartizētu un drošu reģistru sistēmu, kas jāpieņem saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. panta 3. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmuma Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju un par un Kioto Protokola (5) īstenošanu Kopienā 6. panta 1. punktu, paredzēs attiecīgus reģistru sistēmas procesus un procedūras saistībā ar SES izmantošanu laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam un tam sekojošiem laikposmiem, kā arī ESV izmantošanu laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam un tam sekojošiem laikposmiem.

(7)

Katra dalībvalsts lemj par projekta aktivitāšu SES un ESV izmantošanas robežām, pienācīgi ņemot vērā Kioto Protokola un Marakešas Līguma attiecīgos noteikumus, lai pildītu tajos noteiktās prasības, kas paredz to, ka mehānismu izmantošana papildina valsts pasākumus šajā jomā. Tādējādi šādi valsts pasākumi būs nozīmīga kopējo centienu daļa.

(8)

Saskaņā ar UNFCCCun Kioto Protokolu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem, dalībvalstīm ir jāatturas no SES un ESV izmantošanas, kas radušās no kodoliekārtām, lai pildītu savas saistības saskaņā ar Kioto Protokola 3. panta 1. punktu un Lēmumu 2002/358/EK.

(9)

Lēmumā 15/CP.7 un Lēmumā 19/CP.7, kas pieņemti saskaņā ar UNFCCCun Kioto Protokolu, ir uzsvērts, ka vides integritāte jāpanāk, inter alia, ar pamatotiem praktis kiem pasākumiem, mehānismu reglamentējošiem notei kumiem un pamatnostādnēm, ar pamatotiem un stingriem principiem un noteikumiem, kas reglamentē zemes lietošanu, zemes lietošanas maiņu un mežsaimniecisko darbību, kā arī ņemot vērā jautājumus, kas saistīti ar nepastāvību, papildināmību, noplūdi, neskaidrībām un sociālekonomiskiem un vides ietekmes faktoriem, tostarp ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un dabiskajām ekosistēmām saistībā ar projekta aktivitātēm apmežošanas un meža atjaunošanas jomā. Komisijai savā 2006. gada Direktīvas 2003/87/EK pārskata ziņojumā ir jāapsver tehniskie noteikumi saistībā ar kredītu pagaidu raksturu un ierobežojumu 1 % apmērā zemes lietošanas, zemes lietošanas maiņas un mežsaimnieciskās darbības tiesību piešķiršanai, kā tas noteikts Lēmumā 17/CP.7, kā arī jāapsver tie noteikumi, kas saistīti ar rezultātiem, kas gūti, novērtējot iespējamo risku saistībā ar ģenētiski modificētu organismu un potenciāli invazīvo svešzemju sugu izmantošanu, lai ļautu operatoriem izmantot SES un ESV, kas saistīti ar apmežošanas un mežu atjaunošanas projekta aktivitātēm saskaņā ar Kopienas 2008. gada sistēmu atbilstīgi lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar UNFCCC vai Kioto Protokolu.

(10)

Lai izvairītos no dubultas uzskaites, SES un ESV nevajadzētu piešķirt par projekta aktivitātēm Kopienā, kas arī rada emisijas samazinājumu vai ierobežojumu no iekārtām, kas minētas Direktīvā 2003/87/EK, ja vien SES vai ESV izcelsmes dalībvalsts reģistrā nav anulēts vienlīdzīgs kvotu skaits.

(11)

Saskaņā ar attiecīgiem Pievienošanās līgumiem, gatavojot projekta aktivitāšu bāzes scenāriju valstīm, kas pievienojas Savienībai, būtu jāņem vērā acquis communautaire.

(12)

Dalībvalsts, kas atļauj privātām vai valsts institūcijām piedalīties projekta aktivitātēs, uzņemas atbildību par savām saistībām, kas noteiktas UNFCCCun Kioto Protokolā, un tai būtu jānodrošina, ka šāda dalība saskan ar attiecīgajām pamatnostādnēm, praktiskajiem pasākumiem un procedūrām, kas pieņemtas saskaņā ar UNFCCC vai Kioto Protokolu.

(13)

Saskaņā ar UNFCCC, Kioto Protokolu un turpmākiem lēmumiem, kas pieņemti to īstenošanai, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāatbalsta rīcībspējas palielināšanas pasākumi jaunattīstības valstīs un valstīs, kas ir iekļāvušās pārejas procesā uz tirgus ekonomiku, lai palīdzētu tām pilnībā izmantot KĪ un TAM atbilstīgi to ilgtspējīgās attīstības stratēģijām. Komisijai būtu jāiesniedz pārskata ziņojums par centieniem šajā virzienā.

(14)

Kritērijus un pamatnostādnes, kas ir jāņem vērā, apsverot, vai hidroelektroenerģijas ražošanas projektiem ir negatīva ietekme uz vidi vai negatīvas sociālas sekas, ir noteikusi Pasaules dambju apsaimniekošanas komisija savā 2000. gada novembra ziņojumā “Dambji un attīstība. Jauns satvars lēmumu pieņemšanai”, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Pasaules Banka.

(15)

Tā kā dalība KĪ un TAM projekta aktivitātēs ir brīvprātīga, ir jāpalielina uzņēmumu atbildība par vidi un atbildību pret sabiedrību saskaņā ar Pasaules galotņu tikšanās par ilgtspējīgu attīstību Īstenošanas plāna 17. punktu. Šajā sakarā uzņēmumi ir jāiedrošina uzlabot to KĪ un TAM aktivitāšu iedarbību uz vidi un sabiedrību, kurās tie piedalās.

(16)

Informācija par projektu darbību, kuros dalībvalsts piedalās vai atļauj piedalīties privātām vai valsts institūcijām, ir jādara pieejama sabiedrībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai 1 (6).

(17)

Komisija savos ziņojumos par emisijas tirdzniecību un projekta aktivitāšu emisijas kredītu izmantošanu var pieminēt ietekmi uz elektroenerģijas tirgu.

(18)

Pēc Kioto Protokola stāšanās spēkā Komisijai ir jāpārliecinās, vai būtu iespējams noslēgt nolīgumus ar valstīm, kuras minētas Kioto Protokola B pielikumā, kurām vēl ir jāratificē minētais protokols, lai nodrošinātu kvotu savstarpēju atzīšanu starp Kopienas sistēmu un obligātajām siltumnīcefektu gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām, kas ierobežo absolūto emisiju šajās valstīs.

(19)

Tā kā ierosinātās rīcības mērķi – saiknes izveidi starp Kioto projekta mehānismiem un Kopienas sistēmu – dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt, darbojoties individuāli, un šīs rīcības apjoma un efektu dēļ to var labāk sasniegt visas Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā ietverto proporcionalitātes principu šī direktīva neparedz neko tādu, kas nebūtu nepieciešams šā mērķa sasniegšanai.

(20)

Tādēļ attiecīgi ir jāgroza Direktīva 2003/87/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2003/87/EK grozījumi

Ar šo Direktīvu 2003/87/EK groza šādi:

1.

Direktīvas 3. pantu papildina ar šādiem punktiem:

“k)

“I pielikuma Puse” ir Puse, kas minēta ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pielikumā un kas ir ratificējusi Kioto Protokolu saskaņā ar Kioto Protokola 1. panta 7. punktu;

l)

“projekta aktivitāte” ir projekta aktivitāte, ko ir apstiprinājusi viena vai vairākas I pielikuma Puses saskaņā ar Kioto Protokola 6. vai 12. pantu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar UNFCCC vai Kioto Protokolu;

m)

“emisiju samazināšanas vienība” (ESV) ir vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto Protokola 6. pantu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar UNFCCC vai Kioto Protokolu;

n)

“sertificēta emisiju samazināšana” (SES) ir vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto Protokola 12. pantu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar UNFCCC vai Kioto Protokolu.”

2.

Pēc 11. panta iekļauj šādus pantus:

“11.a pants

Projekta aktivitāšu SES un ESV izmantošana Kopienas sistēmā

1.   Ievērojot 3. punktu, dalībvalstis katrā 11. panta 2. punktā minētajā laikposmā var atļaut operatoriem Kopienas sistēmā izmantot projekta aktivitāšu SES un ESV līdz procentuālai daļai no katrai iekārtai piešķirtā kvotu daudzuma, kuru dalībvalsts noteikusi savā emisijas kvotu valsts sadales plānā šim laikposmam. Šajā nolūkā dalībvalsts piešķir un tūlīt nodod vienu kvotu apmaiņā pret vienu SES vai ESV, kas attiecīgajam operatoram piešķirta valsts reģistrā.

2.   Ievērojot 3. punktu, laikposmā, kas minēts 11. panta 1. punktā, dalībvalstis var atļaut operatoriem izmantot Kopienas sistēmā projekta aktivitāšu SES. Šim nolūkam dalībvalsts piešķir un tūlīt nodod vienu kvotu apmaiņā pret vienu SES. Dalībvalstis anulē SES, ko operators izmantojis laikposmā, kurš minēts 11. panta 1. punktā.

3.   Visus SES un ESV, ko piešķir un ko var izmantot saskaņā ar UNFCCC un Kioto Protokolu un turpmākiem lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar tiem, var izmantot Kopienas sistēmā:

a)

izņemot gadījumu, kad, atzīstot, ka saskaņā ar UNFCCCun Kioto Protokolu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem, dalībvalstīm, lai pildītu saistības saskaņā ar Kioto Protokola 3. panta 1. punktu un Lēmumu 2002/358/EK, ir jāatturas no SES un ESV izmantošanas, kas radušās no kodoliekārtām, un ka operatoriem ir jāatturas no tādu SES un ESV izmantošanas, kas radušies no šādām iekārtām, laikposmā, kas minēts 11. panta 1. punktā, un 11. panta 2. punktā minētajā piecu gadu laikposmā;

un

b)

izņemot darbībās, kas saistītas ar zemes lietošanu, zemes lietošanas maiņu un mežsaimniecību.

11.b pants

Projekta aktivitātes

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka bāzes scenāriju projekta aktivitātēm, ko nosaka turpmākos lēmumos, kuri pieņemti saskaņā ar UNFCCC vai Kioto Protokolu, un ko īsteno valstīs, kas ir parakstījušas Pievienošanās līgumu ar Savienību, ir pilnīgi saderīgas ar acquis communautaire, tostarp ar šajā Pievienošanās līgumā paredzētajām pagaidu atkāpēm.

2.   Izņemot 3. un 4. punktā paredzēto gadījumu, projekta norises valsts nodrošina, ka netiek piešķirtas ESV vai SES siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanai vai samazināšanai no iekārtām, kurām piemērojama šī direktīva.

3.   Līdz 2012. gada 31. decembrim saistībā ar KĪ un TAM projekta aktivitātēm, kas tieši samazina vai ierobežo emisijas no iekārtas, kurai piemērojama šī direktīva, ESV un SES var piešķirt tikai tad, ja šīs iekārtas operators anulē vienlīdzīgu kvotu skaitu.

4.   Līdz 2012. gada 31. decembrim saistībā ar KĪ un TAM projekta aktivitātēm, kas netieši samazina vai ierobežo emisijas līmeni no iekārtas, kurai piemērojama šī direktīva, ESV un SES var piešķirt tikai tad, ja anulē vienlīdzīgu kvotu skaitu SES vai ESV izcelsmes dalībvalsts reģistrā.

5.   Dalībvalsts, kas atļauj privātām vai valsts institūcijām piedalīties projektu darbībā, uzņemas atbildību par savām saistībām, kas noteiktas UNFCCCun Kioto Protokolā, un nodrošina to, ka šāda dalība saskan ar attiecīgajām pamatnostādnēm, praktiskiem pasākumiem un procedūrām, kas pieņemtas saskaņā ar UNFCCC vai Kioto Protokolu.

6.   Gadījumā, ja projekta aktivitātes saistās ar hidroelektroenerģijas ražošanu ar ražošanas jaudu, kas ir lielāka par 20 MW, dalībvalsts, apstiprinot šādas projekta aktivitātes, projekta aktivitāšu veikšanas laikā nodrošina attiecīgu starptautisko kritēriju un pamatnostādņu ievērošanu, tostarp to kritēriju un pamatnostādņu ievērošanu, kas iekļautas Pasaules dambju apsaimniekošanas komisijas 2000. gada novembra ziņojumā “Dambji un attīstība. Jauns satvars lēmumu pieņemšanai”.

7.   Noteikumus 3. un 4. punkta īstenošanai, īpaši attiecībā uz dubultas uzskaites novēršanu, kā arī jebkurus 5. punkta īstenošanai vajadzīgos noteikumus, ja projekta norises valsts atbilst visām tiesību piešķiršanas prasībām dalībai KĪ projekta aktivitātēs, pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktu.”

3.

Direktīvas 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“17. pants

Piekļuve informācijai

Lēmumus attiecībā uz kvotu sadali, informāciju par projekta aktivitātēm, kurās piedalās dalībvalsts vai kurās tā atļauj piedalīties privātām vai valsts institūcijām, kā arī ziņojumus par emisiju, ko pieprasa sakarā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju un kas glabājas kompetentajā iestādē, dara pieejamu sabiedrībai saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.”

4.

Direktīvas 18. pantu papildina ar šādu daļu:

“Jo īpaši dalībvalstis nodrošina koordināciju starp to izraudzīto kontaktpersonu Kioto Protokola 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta projekta aktivitāšu apstiprināšanai un to izraudzīto valsts iestādi Kioto Protokola 12. panta īstenošanai, ko attiecīgi izraugās saskaņā ar turpmākiem lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar UNFCCC vai Kioto Protokolu.”

5.

Direktīvas 19. panta 3. punktu papildina ar šādu teikumu:

“Minētā regula arī ietver noteikumus par SES un ESV izmantošanu un identifikāciju Kopienas sistēmā un šādas izmantošanas līmeņa monitoringu.”

6.

Direktīvas 21. pantu groza šādi:

a)

direktīvas 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Šajā ziņojumā īpašu uzmanību pievērš pasākumiem kvotu piešķiršanai, ESV un SES izmantošanai Kopienu sistēmā, reģistru darbībai, monitoringa un ziņošanas pamatnostādņu piemērošanai, pārbaudei un jautājumiem, kas saistīti ar šīs direktīvas ievērošanu, un uz kvotām attiecināmam fiskālajam režīmam, ja tāds ir.”

b)

3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Komisija organizē informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm par kvotu piešķiršanas jautājumiem, ESV un SES izmantošanu Kopienas sistēmā, reģistru darbību, monitoringu, pārbaudi un šīs direktīvas ievērošanu.”

7.

Pēc direktīvas 21. panta iekļauj šādu pantu:

“21.a pants

Atbalsts rīcībspējas palielināšanas pasākumiem

Saskaņā ar UNFCCC, Kioto Protokolu un jebkuriem turpmākiem lēmumiem, kas pieņemti to īstenošanai, Komisijai un dalībvalstīm ir jāatbalsta rīcībspējas palielināšanas pasākumi jaunattīstības valstīs un valstīs, kas ir iekļāvušās pārejas procesā uz tirgus ekonomiku, lai palīdzētu tām pilnībā izmantot KĪ un TAM atbilstīgi to ilgtspējīgās attīstības stratēģijām un veicināt uzņēmumu iesaisti KĪ un TAM projektu attīstībā un īstenošanā.”

8.

Direktīvas 30. pantu groza šādi:

a)

2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d)

projekta mehānismu kredītu izmantošanu, tostarp vajadzību saskaņot SES un ESV pieļauto izmantošanu Kopienas sistēmā;”

b)

2. punktu papildina ar šādiem apakšpunktiem:

“l)

projekta mehānismu ietekmi uz projekta norises valstīm, īpaši uz to attīstības mērķiem, to, vai ir apstiprinātas KĪ un TAM hidroelektroenerģijas ražošanas projektu aktivitātes ar saražotās jaudas daudzumu, kas pārsniedz 500 MW un kam ir negatīva ietekme uz vidi vai negatīvas sociālas sekas, un šādas hidroelektriskās jaudas ražošanas projekta aktivitāšu rezultātā iegūto SES un ESV turpmāko izmantošanu Kopienas sistēmā;

m)

atbalstu rīcībspējas palielināšanas pasākumiem jaunattīstības valstīs un valstīs, kas ir iekļāvušās pārejas procesā uz tirgus ekonomiku;

n)

praktiskos pasākumus un procedūras dalībvalsts iekšzemes projekta aktivitāšu apstiprināšanai un kvotu piešķiršanai par emisijas samazinājumiem vai ierobežojumiem, kas radušies no šādām aktivitātēm no 2008. gada;

o)

tehniskos noteikumus saistībā ar kredītu pagaidu raksturu un ierobežojumu 1 % apmērā zemes lietošanas, zemes lietošanas maiņas un mežsaimnieciskās darbības tiesību piešķiršanai, kā tas noteikts Lēmumā 17/CP.7, kā arī noteikumus, kas saistīti ar rezultātiem, kuri gūti, novērtējot iespējamo risku saistībā ar ģenētiski modificētu organismu un potenciāli invazīvo svešzemju sugu izmantošanu, lai ļautu operatoriem izmantot SES un ESV, kas saistīti ar apmežošanas un mežu atjaunošanas projekta aktivitātēm saskaņā ar Kopienas 2008. gada sistēmu, saskaņā ar lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar UNFCCC vai Kioto Protokolu.”

c)

3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Pirms katra laikposma, kas minēts 11. panta 2. punktā, katra dalībvalsts publicē savā emisijas kvotu valsts sadales plānā ESV un SES paredzēto izmantošanu un katrai iekārtai piešķirto procentuālo daļu, kuras apjomā operatoriem ir ļauts izmantot ESV un SES saskaņā ar Kopienas sistēmu konkrētajam laikposmam. Kopējais izmantoto ESV un SES daudzums saskan ar dalībvalsts papildsaistībām, ko tā uzņēmusies saskaņā ar Kioto Protokolu un UNFCCC, un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem.

Saskaņā ar 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmumā Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju (7) dalībvalstis ik pēc diviem gadiem ziņo Komisijai par to, kādā apmērā iekšzemes pasākumi faktiski veido būtisku daļu no valsts līmenī veiktiem centieniem, kā arī to, kādā apmērā kopīgas īstenošanas mehānismu izmantošana faktiski papildina valsts pasākumus un kāda ir to savstarpējā attiecība, saskaņā ar Kioto Protokolu un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar to. Komisija par to sniedz ziņojumu saskaņā ar minētā lēmuma 5. pantu. Ņemot vērā šo ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu normatīvam aktam vai cita rakstura pasākumam ar mērķi papildināt dalībvalstu piemērotos noteikumus, lai nodrošinātu, ka mehānismu izmantošana ir papildus valsts pasākumiem Kopienas kontekstā.”

9.

Direktīvas III pielikumā iekļauj šādu punktu:

“12.

Plānā nosaka maksimālo SES un ESV daudzumu, ko operatori var izmantot Kopienas sistēmā, kā procentuālo daļu no katrai iekārtai piešķirtā kvotu daudzuma. Minētā procentuālā daļa saskan ar dalībvalsts papildināmības saistībām, ko tā uzņēmusies saskaņā ar Kioto Protokolu un lēmumiem, kas pieņemti atbilstīgi UNFCCC vai Kioto Protokolam.”

2. pants

Īstenošana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais 2005. gada 13. novembrī. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstīs nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai valsts tiesību akta attiecīgā noteikuma tekstu, ko tās pieņem šīs direktīvas piemērošanas jomā. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2004. gada 27. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. NICOLAI


(1)  OV C 80, 30.3.2004., 61. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 20. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2004. gada 13. septembra Lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(4)  OV L 130, 15.5.2002., 1. lpp.

(5)  OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp.

(6)  OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

(7)  OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp.


Augša