Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32002L0038

Padomes Direktīva 2002/38/EK (2002. gada 7. maijs), ar kuru groza un īslaicīgi groza Direktīvu 77/388/EEK attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem

OV L 128, 15.5.2002., 41./44. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 09 Sējums 001 Lpp. 358 - 362
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 09 Sējums 001 Lpp. 358 - 362
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 09 Sējums 001 Lpp. 358 - 362
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 09 Sējums 001 Lpp. 358 - 362
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 09 Sējums 001 Lpp. 358 - 362
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 09 Sējums 001 Lpp. 358 - 362
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 09 Sējums 001 Lpp. 358 - 362
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 09 Sējums 001 Lpp. 358 - 362
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 09 Sējums 001 Lpp. 358 - 362

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 31/12/2006; Atcelts ar 32006L0112

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2002/38/oj

32002L0038



Oficiālais Vēstnesis L 128 , 15/05/2002 Lpp. 0041 - 0044


Padomes Direktīva 2002/38/EK

(2002. gada 7. maijs),

ar kuru groza un īslaicīgi groza Direktīvu 77/388/EEK attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 93. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā:

(1) Noteikumi, kas pašlaik attiecas uz PVN par radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem atbilstīgi 9. pantam Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388 par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa kopējā sistēma: nodokļa vienotā bāze [4] - nav piemēroti, lai šādiem Kopienā sniegtiem pakalpojumiem uzliktu nodokli un novērstu konkurences traucējumus šajā jomā.

(2) Lai iekšējais tirgus darbotos pareizi, šādi traucējumi būtu jālikvidē un būtu jāievieš jauni saskaņoti noteikumi attiecībā uz šādiem darbības veidiem. Būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu jo īpaši to, ka šiem pakalpojumiem, kas ir paredzēti Kopienā reģistrētiem patērētājiem un ko tie saņem par maksu, uzliek nodokļus Kopienā un ka tiem neuzliek nodokļus, ja tos saņem ārpus Kopienas.

(3) Tādēļ radio un televīzijas apraides pakalpojumi un elektroniski sniegti pakalpojumi, ko nodrošina no trešām valstīm Kopienā reģistrētām personām vai no Kopienas trešās valstīs reģistrētām personām, būtu jāapliek ar nodokli pakalpojumu saņēmēja vietā.

(4) Lai definētu elektroniski sniegtus pakalpojumus, šādu pakalpojumu piemēri būtu jāietver direktīvas pielikumā.

(5) Būtu jāizstrādā īpašs režīms, lai operatoriem, kuri nodrošina elektroniski sniegtus pakalpojumus, bet nav reģistrēti Kopienā un kuriem nav jābūt identificētiem Kopienā nodokļu maksāšanas nolūkos, atvieglotu nodokļu saistību izpildi. Piemērojot šo režīmu, operators, kurš nodrošina elektroniskus pakalpojumus personām, kas nav nodokļu maksātājas Kopienā, var izvēlēties identificēties kādā konkrētā dalībvalstī, ja tas Kopienā nav identificēts nodokļu maksāšanas nolūkos.

(6) Nereģistrētam operatoram, kas vēlas izmantot šādu īpašo režīmu, būtu jāatbilst tajā paredzētajām prasībām, kā arī attiecīgiem spēkā esošiem noteikumiem tajā dalībvalstī, kurā pakalpojumus saņem.

(7) Identifikācijas dalībvalstij zināmos apstākļos ir jāparedz iespēja nepiemērot šo īpašo režīmu nereģistrētam operatoram.

(8) Ja nereģistrētais operators izvēlas īpašo režīmu, visus pievienotās vērtības priekšnodokļus, ko tas ir samaksājis attiecībā uz izmantotajām precēm un pakalpojumiem saistībā ar savām darbībām, ko apliek ar nodokļiem un kas atbilst īpašajam režīmam, būtu jāatmaksā tai dalībvalstij, kurā pievienotās vērtības priekšnodoklis ir samaksāts, saskaņā ar noteikumiem Padomes 1986. gada 17. novembra Trīspadsmitajā direktīvā 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas noteikumi nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti Kopienas teritorijā [5]. Neobligātie ierobežojumi, kas attiecas uz atmaksāšanu un ir paredzēti minētās direktīvas 2. panta 2. un 3. punktā, kā arī 4. panta 2. punktā, nav jāpiemēro.

(9) Ievērojot dalībvalstu izstrādātos noteikumus, tām būtu jāļauj noteiktus paziņojumus veikt elektroniski, kā arī tās var pieprasīt, ka jālieto tikai elektroniski līdzekļi.

(10) Būtu jāpieņem pastāvīgi noteikumi, kas attiecas uz elektronisku nodokļu deklarāciju ieviešanu. Visus pārējos noteikumus ir lietderīgi pieņemt uz trīsgadīgu pagaidu termiņu, ko nepieciešamības gadījumā var pagarināt, bet kas, pamatojoties uz iegūto pieredzi, ir noteikti jāpārskata trīs gadu laikā, sākot no 2003. gada 1. jūlija.

(11) Tāpēc atbilstīgi ir jāgroza Direktīva 77/388/EEK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 77/388/EEK īslaicīgi groza šādi:

1. Direktīvas 9. pantā:

a) tā 2. punkta e) apakšpunktā punktu aizstāj ar komatu un pievieno šādus ievilkumus:

"— radio un televīzijas apraides pakalpojumi,

— elektroniski sniegti pakalpojumi, inter alia, tie, kas aprakstīti L pielikumā."

b) panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

"f) vieta, kurā e) apakšpunkta pēdējā ievilkumā minētos pakalpojumus sniedz, ja tos sniedz personām, kas nav nodokļu maksātājas, bet kas ir reģistrētas kādā dalībvalstī, kam tajā ir pastāvīgā adrese vai kas parasti tajā uzturas, un ja tos sniedz nodokļu maksātāja persona, kam ir pastāvīga uzņēmējdarbības vieta jeb objekts, no kura pakalpojumu sniedz ārpus Kopienas, vai, ja šādas pastāvīgas uzņēmējdarbības vietas jeb objekta nav, kam ir pastāvīga adrese vai uzturēšanās vieta ārpus Kopienas, ir vieta, kurā personas, kas nav nodokļu maksātājas, ir reģistrētas, kurā tām ir pastāvīgā adrese vai parastā uzturēšanās vieta."

c) tā 3. punktā pirmo frāzi aizstāj ar šādu frāzi:

"3. Lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas, nodokļu neuzlikšanas vai konkurences traucējumiem, dalībvalstis attiecībā uz 2. punkta e) apakšpunktā minēto pakalpojumu sniegšanu, — izņemot pēdējā ievilkumā minētos pakalpojumus, ja tos sniedz personām, kas nav nodokļu maksātājas, — kā arī attiecībā uz transportlīdzekļu izīrēšanu, var apsvērt:"

g) tā 4. punktu groza šādi:

"4. Dalībvalstis piemēro 3. punkta b) apakšpunktu, ja 2. punkta e) apakšpunktā minētos telekomunikāciju pakalpojumus un radio un televīzijas apraides pakalpojumus personām, kas nav nodokļu maksātājas, bet kuras ir reģistrētas kādā dalībvalstī, kurām tajā ir pastāvīgā adrese vai kuras tajā parasti uzturas, sniedz nodokļu maksātāja persona, kam ir pastāvīga uzņēmējdarbības vieta vai objekts, no kura pakalpojumus sniedz ārpus Kopienas, vai, ja šādas pastāvīgas uzņēmējdarbības vietas vai objekta nav, kam pastāvīgā adrese vai parastā uzturēšanās vieta ir ārpus Kopienas."

2. Direktīvas 12. panta 3. punkta a) apakšpunktam pievieno šādu ceturto daļu:

"Trešā daļa neattiecas uz pakalpojumiem, kas minēti 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta pēdējā ievilkumā."

3. Direktīvai pievieno šādu pantu:

"26.c pants

Īpašs režīms nereģistrētām nodokļu maksātājām personām, kuras nodrošina elektroniskus pakalpojumus personām, kas nav nodokļu maksātājas

A. Definīcijas

Šajā pantā piemēro šādas definīcijas, neskarot citus Kopienas noteikumus:

a) "nereģistrēta nodokļu maksātāja persona" ir nodokļu maksātāja persona, kam Kopienas teritorijā nav ne reģistrētas pastāvīgas uzņēmējdarbības vietas, ne objekta, un kam nav arī citādi jāidentificējas nodokļu nolūkos atbilstīgi 22. pantam;

b) "elektroniski pakalpojumi" un "elektroniski sniegti pakalpojumi" ir pakalpojumi, kas minēti 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta pēdējā ievilkumā;

c) "identifikācijas dalībvalsts" ir tā dalībvalsts, kurai nereģistrēta nodokļu maksātāja persona izvēlas paziņot, kad tā Kopienas teritorijā sāk darboties kā nodokļu maksātāja persona saskaņā ar šā panta noteikumiem;

d) "patēriņa dalībvalsts" ir tā dalībvalsts, par kuru uzskata, ka tajā notiek elektronisko pakalpojumu saņemšana saskaņā ar 9. panta 2. punkta f) apakšpunktu;

e) "pievienotās vērtības nodokļa deklarācija" ir deklarācija, kurā ir ietverta informācija, kas vajadzīga, lai noteiktu nodokļa apjomu, kurš katrā dalībvalstī jāiekasē.

B. Īpašs režīms elektroniski sniegtiem pakalpojumiem

1. Dalībvalstis atļauj nereģistrētai nodokļu maksātājai personai, kura sniedz elektroniskus pakalpojumus personai, kas nav nodokļu maksātāja, bet kas ir reģistrēta kādā dalībvalstī vai kam tajā ir pastāvīgā adrese vai parastā uzturēšanās vieta, izmantot īpašu režīmu saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem. Īpašo režīmu piemēro visiem šādiem pakalpojumiem Kopienā.

2. Nereģistrētā nodokļu maksātāja persona paziņo identifikācijas dalībvalstij, kad tā sāk savu darbību kā nodokļu maksātāja persona, kā arī kad tā šo darbību izbeidz vai maina tā, ka tā vairs neatbilst īpašajam režīmam. Šo paziņojumu veic elektroniski.

Informācijā, ko nereģistrētā nodokļu maksātāja persona paziņo identifikācijas dalībvalstij, kad tā uzsāk savu ar nodokli apliekamo darbību, ietver šādas ziņas: vārdu, pasta adresi, elektroniskās adreses, ietverot tīmekļa vietnes, valsts nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, ja tāds ir, kā arī deklarāciju, ka attiecīgā persona Kopienā nav identificēta pievienotās vērtības nodokļa nolūkos. Nereģistrētā nodokļu maksātāja persona identifikācijas dalībvalstij paziņo jebkādas izmaiņas iesniegtajā informācijā.

3. Identifikācijas dalībvalsts identificē nereģistrēto nodokļu maksātāju personu, piešķirot tai atsevišķu numuru. Pamatojoties uz identifikācijai izmantoto informāciju, patēriņa dalībvalstis var uzturēt pašas savas identifikācijas sistēmas.

Identifikācijas dalībvalsts elektroniski paziņo nereģistrētajai nodokļu maksātājai personai tai piešķirto identifikācijas numuru.

4. Identifikācijas dalībvalsts svītro nereģistrēto nodokļu maksātāju personu no identifikācijas reģistra, ja:

a) tā paziņo, ka tā vairs nesniedz elektroniskus pakalpojumus; vai

b) kādas citas pazīmes liek uzskatīt, ka tās ar nodokļiem apliekamā darbība ir beigusies; vai

c) tā vairs neatbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai īpašo režīmu varētu izmantot; vai

d) tā pastāvīgi neievēro noteikumus attiecībā uz īpašo režīmu.

5. Nereģistrētā nodokļu maksātāja persona elektroniski iesniedz identifikācijas dalībvalstij pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju par katru kalendārā gada ceturksni neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav sniegusi elektroniskus pakalpojumus. Deklarācija jāiesniedz 20 dienu laikā pēc tā perioda beigām, uz kuru deklarācija attiecas.

Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā norāda identifikācijas numuru un attiecībā uz katru patēriņa dalībvalsti, kur nodoklis jāmaksā, konkrētajā periodā sniegto elektronisko pakalpojumu kopējo vērtību bez pievienotās vērtības nodokļa, kā arī kopējo attiecīgā nodokļa summu. Norāda arī piemērojamās nodokļu likmes un kopējo maksājamo nodokli.

6. Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā izmantotā naudas vienība ir eiro. Dalībvalstis, kuras nav pieņēmušas eiro, var noteikt, ka nodokļu deklarācija jāaizpilda šo valstu valūtā. Ja pakalpojumu sniegšanai ir izmantotas citas valūtas, aizpildot pievienotās vērtības nodokļu deklarāciju, izmanto to maiņas kursu, kas ir spēkā pēdējā atskaites perioda dienā. Maiņu izdara pēc valūtas kursiem, kurus tai dienai publicējusi Eiropas Centrālā banka, vai, ja attiecīgajā dienā nav šādas publikācijas, tad nākamajai publikācijas dienai.

7. Nereģistrētā nodokļu maksātāja persona pievienotās vērtības nodokli maksā, iesniedzot deklarāciju. Maksājumu veic identifikācijas dalībvalsts noteiktā bankas kontā, kura atļautā valūta ir eiro. Dalībvalstis, kuras nav pieņēmušas eiro, var noteikt, ka maksājumu veic bankas kontā, kurš ir attiecīgās valsts valūtā.

8. Neatkarīgi no Direktīvas 86/560/EEK 1. panta 1. punkta, nereģistrētajai nodokļu maksātājai personai, kura izmanto šo režīmu, nevis izdara atvilkumus atbilstīgi šīs direktīvas 17. panta 2. punktam, bet gan veic atmaksāšanu saskaņā ar Direktīvu 86/560/EEK. Direktīvas 86/560/EEK 2. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. panta 2. punktu nepiemēro atmaksāšanai, kas saistās ar elektroniskiem pakalpojumiem, kurus aptver šis īpašais režīms.

9. Nereģistrētā nodokļu maksātāja persona veic pietiekami sīku uzskaiti darījumiem, uz ko attiecas šis īpašais režīms, lai patēriņa dalībvalsts nodokļu administrācija varētu noteikt, ka 5. punktā minētā pievienotās vērtības nodokļa deklarācija ir pareiza. Šie dati pēc lūguma būtu elektroniski jādara pieejami identifikācijas dalībvalstij un patēriņa dalībvalstij. Šos datus saglabā 10 gadus no tā gada beigām, kad darījums veikts.

10. Nereģistrētām nodokļu maksātājām personām, kuras ir izvēlējušās šo īpašo režīmu, nepiemēro 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu."

2. pants

Direktīvas 22. pantā, kas ir ietverts Direktīvas 77/388/EEK 28.h pantā, izdara šādus grozījumus:

1. Panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"a) katra nodokļu maksātāja persona paziņo, kad sākas, mainās vai beidzas tās darbība kā nodokļu maksātājai. Atbilstīgi dalībvalstu izstrādātajiem noteikumiem, tās ļauj nodokļu maksātājai personai to paziņot elektroniski, kā arī var izvirzīt prasību, ka jālieto tikai elektroniskie līdzekļi.";

2. 4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"a) katra nodokļu maksātāja persona līdz dalībvalstu noteiktam termiņam iesniedz deklarāciju. Šis termiņš nevar būt ilgāks par diviem mēnešiem pēc katra taksācijas perioda beigām. Taksācijas periodu katra dalībvalsts nosaka uz vienu mēnesi, diviem mēnešiem vai gada ceturksni. Tomēr dalībvalstis var noteikt atšķirīgus periodus, ar noteikumu, ka tie nepārsniedz vienu gadu. Atbilstīgi dalībvalstu izstrādātajiem noteikumiem, dalībvalstis ļauj nodokļu maksātājai personai deklarācijas iesniegt elektroniski, kā arī var noteikt, ka tas jādara elektroniski.";

3. 6. panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"a) dalībvalstis var pieprasīt, lai nodokļu maksātāja persona iesniedz paziņojumu, ietverot visas 4. punktā noteiktās ziņas par visiem iepriekšējā gadā veiktajiem darījumiem. Šajā paziņojumā sniedz visu informāciju, kas vajadzīga jebkādām korekcijām. Atbilstīgi dalībvalstu izstrādātajiem noteikumiem, dalībvalstis ļauj nodokļu maksātājai personai to paziņot elektroniski, kā arī var noteikt, ka tas jādara elektroniski.";

4. 6. punkta b) apakšpunkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Rezumējošu paziņojumu sagatavo par katru kalendārā gada ceturksni dalībvalstu noteiktā laikā un saskaņā ar procedūrām, ko nosaka dalībvalstis, kuras veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka noteikti tiek ievēroti noteikumi attiecībā uz administratīvo sadarbību netiešo nodokļu uzlikšanas jomā. Atbilstīgi dalībvalstu izstrādātajiem noteikumiem, dalībvalstis ļauj nodokļu maksātājai personai to paziņot elektroniski, kā arī var noteikt, ka tas jādara elektroniski."

3. pants

1. Dalībvalstīs 2003. gada 1. jūlijā stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to uzreiz informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Direktīvas 1. pantu piemēro uz trīs gadiem, sākot no 2003. gada 1. jūlija.

5. pants

Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, Padome līdz 2006. gada 30. jūnijam pārskata šīs direktīvas 1. panta noteikumus un vai nu saskaņā ar Līguma 93. pantu pieņem pasākumus attiecībā uz piemērotu nediskriminējošu elektronisku sistēmu, lai aprēķinātu, deklarētu, iekasētu un sadalītu nodokļus par elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, kuriem uzliek nodokļus to saņemšanas vietā, vai arī, ja to uzskata par vajadzīgu, vienbalsīgi pēc Komisijas priekšlikuma pagarina 4. pantā minēto termiņu.

6. pants

Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2002. gada 7. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

R. De Rato Y Figaredo

[1] OV C 337 E, 28.11.2000., 65. lpp.

[2] OV C 232, 17.8.2001., 202. lpp.

[3] OV C 116, 20.4.2001., 59. lpp.

[4] OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2001/115/EK (OV L 15, 17.1.2002., 24. lpp.).

[5] OV L 326, 21.11.1986., 40. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

"

L PIELIKUMS

DIREKTĪVAS 9. PANTA 2. PUNKTA e) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO ELEKTRONISKI SNIEGTO PAKALPOJUMU PARAUGSARAKSTS

1. Tīmekļa vietņu apkalpošana, tīmekļa saimniekošana, programmu un iekārtu uzturēšana no attāluma.

2. Programmatūras pievadīšana un tās atjaunināšana.

3. Attēlu, teksta un informācijas pievadīšana un pieejas datu bāzēm nodrošināšana.

4. Mūzikas, filmu un spēļu, to skaitā laimes spēļu un azartspēļu, pievadīšana, kā arī politisku, kultūras, mākslas, sporta, zinātnes un izklaides raidījumu un notikumu pievadīšana.

5. Tālmācības pievadīšana.

Ja pakalpojuma sniedzējs un tā klients sazinās pa elektronisko pastu, tas vien nenozīmē, ka sniegtais pakalpojums ir elektronisks pakalpojums 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta pēdējā ievilkuma nozīmē.

"

--------------------------------------------------

Augša