Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 31999L0032

Padomes Direktīva 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK

OV L 121, 11.5.1999., 13./18. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 13 Sējums 024 Lpp. 17 - 22
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 13 Sējums 024 Lpp. 17 - 22
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 13 Sējums 024 Lpp. 17 - 22
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 13 Sējums 024 Lpp. 17 - 22
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 13 Sējums 024 Lpp. 17 - 22
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 13 Sējums 024 Lpp. 17 - 22
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 13 Sējums 024 Lpp. 17 - 22
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 13 Sējums 024 Lpp. 17 - 22
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 13 Sējums 024 Lpp. 17 - 22
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 13 Sējums 026 Lpp. 216 - 221
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 13 Sējums 026 Lpp. 216 - 221
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 13 Sējums 064 Lpp. 62 - 67

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 09/06/2016; Atcelts ar 32016L0802

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1999/32/oj

31999L0032



Oficiālais Vēstnesis L 121 , 11/05/1999 Lpp. 0013 - 0018


Padomes Direktīva 1999/32/EK

(1999. gada 26. aprīlis),

ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 130.s panta 1. apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 189.c pantā izklāstīto procedūru [3],

(1) tā kā Kopienas vides politikas mērķi un principi, kas noteikti vides rīcības programmās un jo īpaši Piektajā Vides rīcības programmā [4], pamatojoties uz Līguma 130.r pantā noteiktajiem principiem, ir īpaši vērsti uz cilvēku iedarbīgu aizsardzību pret zināmajiem sēra dioksīda emisiju radītajiem riskiem un vides aizsardzību, novēršot sēra nogulsnēšanos daudzumos, kas pārsniedz kritiskās slodzes un robežlīmeņus;

(2) tā kā Līguma 129. pantā noteikts, ka veselības aizsardzības prasības kā atsevišķa sastāvdaļa jāiekļauj citās Kopienas politikas jomās; tā kā Līguma 3.o pantā ir noteikts, ka Kopienas veicamajiem pasākumiem būtu jāveicina arī veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšana;

(3) tā kā sēra dioksīda emisija ievērojami saasina Kopienas problēmas, kas saistītas ar paskābināšanos; tā kā sēra dioksīds arī tieši ietekmē cilvēku veselības stāvokli un vides stāvokli;

(4) tā kā paskābināšanās un sēra dioksīda radītais atmosfēras piesārņojums bojā jutīgas ekosistēmas, samazina bioloģisko daudzveidību un ainavisko vērtību, kā arī nelabvēlīgi ietekmē augkopību un mežu augšanu; tā kā pilsētās skābie lieti var radīt ievērojamus ēku bojājumus un apdraudēt arhitektūras mantojumu; tā kā sēra dioksīda radītais piesārņojums var ļoti nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību un it īpaši to cilvēku veselības stāvokli, kuri sirgst ar elpošanas orgānu slimībām;

(5) tā kā paskābināšanās ir pārrobežu problēma, kas jārisina gan Kopienas, gan arī valstu un vietējā līmenī;

(6) tā kā sēra dioksīda emisija veicina cieto daļiņu veidošanos atmosfērā;

(7) tā kā Kopiena un atsevišķas dalībvalstis ir parakstījušas ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojuma pakāpenisku samazināšanu; tā kā otrajā ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Protokolā par pārrobežu piesārņojumu ar sēra dioksīdu paredzēts, ka to parakstījušajām pusēm būtu jāsamazina sēra dioksīda emisijas tikpat vai par 30 % vairāk, nekā noteikts pirmajā Protokolā, un tā kā otrais ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Protokols pamatojas uz priekšnoteikumu, ka kritiskās slodzes un robežlīmeņi joprojām būs pārāk augsti dažās jutīgās teritorijās; tā kā Piektās vides rīcības programmas mērķu sasniegšanai būs jāveic papildu pasākumi sēra dioksīda emisijas samazināšanai; tā kā tāpēc Līgumslēdzējām pusēm būtu vēl vairāk jāsamazina sēra dioksīda emisija;

(8) tā kā sēru, kas nelielā daudzumā ir naftā un akmeņoglēs, jau gadu desmitiem uzskata par galveno "skābo lietu" cēloni un vienu no galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem daudzās pilsētu teritorijās un rūpniecības rajonos;

(9) tā kā Komisija nesen publicējusi ziņojumu par ekonomiski pamatotu paskābināšanās novēršanas stratēģiju Kopienā; tā kā precīzi noteikts, ka sēra dioksīda emisijas samazināšana, kas rodas, dedzinot noteiktus šķidrā kurināmā veidus, ir šīs ekonomiski pamatotās stratēģijas būtiska sastāvdaļa; tā kā Kopiena uzskata par nepieciešamiem pasākumus attiecībā uz visiem citiem kurināmā veidiem;

(10) tā kā pētījumos noskaidrots, ka labums, ko dod sēra emisijas samazināšanās, samazinot sēra saturu degvielā, būs daudzkārt lielāks par ražošanas izmaksām, kas noteiktas ar šo direktīvu, un tā kā ir izstrādātas un labi apgūtas tehnoloģijas šķidrā kurināmā sēra satura samazināšanai;

(11) tā kā saskaņā ar Līguma 3.b pantā minētajiem subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, katra dalībvalsts atsevišķi nevar sasniegt mērķi būtiski samazināt sēra dioksīda emisiju, kas rodas, dedzinot noteiktu veidu šķidro kurināmo; tā kā nesaskaņota rīcība negarantē izvirzītā mērķa sasniegšanu un var nedot vēlamos rezultātus, toties radīs vērā ņemamu nenoteiktību un nedrošību attiecīgo kurināmā veidu tirgū; tā kā, ņemot vērā nepieciešamību visā Kopienā samazināt sēra dioksīda emisiju, daudz efektīvāka ir rīcība Kopienas līmenī; tā kā šajā direktīvā noteiktas minimālās prasības vēlamā mērķa sasniegšanai;

(12) tā kā Kopienas 1993. gada 23. marta Direktīvā par sēra satura samazināšanu noteiktiem degvielu veidiem [5] Komisijai uzdots iesniegt Padomei priekšlikumu par pieļaujamā sēra satura pazemināšanu gāzeļļai, un noteikt jaunus sēra satura normatīvus aviācijas degvielai; tā kā, pamatojoties uz izmaksu pētījumiem, vajadzētu attiecīgi noteikt sēra satura ierobežojumus arī citiem šķidrā kurināmā veidiem, it īpaši degvieleļļām, tai skaitā smagajām degvieleļļām, katlu kurināmajām degvielām, flotes gāzeļļām un gāzeļļām;

(13) tā kā saskaņā ar Līguma 130.t pantu, šai direktīvai nevajadzētu nevienai dalībvalstij liegt saglabāt vai noteikt stingrākus aizsargpasākumus; tā kā šādiem pasākumiem jāatbilst Līgumam un par tiem vajadzētu paziņot Komisijai;

(14) tā kā saskaņā ar Padomes 1983. gada 28. marta direktīvu 83/189/EEK par informācijas sniegšanas procedūru jautājumos, kas saistīti ar tehniskajiem standartiem un noteikumiem [6], dalībvalstīm pirms jaunu, stingrāku aizsargpasākumu noteikšanas par to projektu vajadzētu informēt Komisiju;

(15) tā kā dalībvalstīm un reģioniem, kur vides apstākļi tam ir piemēroti, var pieļaut izņēmumus, nosakot sēra satura normatīvus smagajām degvieleļļām;

(16) tā kā attiecībā uz sēra satura normatīviem smagajām degvieleļļām jānosaka arī izņēmumi, ja to sadedzina iekārtās, kas atbilst Padomes 1988. gada 24. novembra Direktīvā 88/609/EEK [7] noteiktajiem emisijas normatīviem piesārņotājvielu emisijai gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām; tā kā, ņemot vērā gaidāmo Direktīvas 88/609/EEK pārskatīšanu, tajā var būt jāizdara grozījumi, un vajadzības gadījumā jāgroza arī daži šīs direktīvas noteikumi;

(17) tā kā šīs direktīvas 3. panta 3. punkta i) apakšpunkta c) iedaļa neattiecas uz sadedzināšanas iekārtām naftas pārstrādes rūpnīcās, vidējam sēra dioksīda emisijas līmenim virs šādām iekārtām nevajadzētu pārsniegt Direktīvā 88/609/EEK vai tās iespējamajos grozījumos noteiktos normatīvus; tā kā, piemērojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā, ka, pārejot uz citiem, 2. pantā neminētiem kurināmā veidiem, paskābinošo piesārņotājvielu emisija nedrīkstētu palielināties;

(18) tā kā gāzeļļām pieļaujamais sēra satura normatīvs — 0,2 % jau ir noteikts Direktīvā 93/12/EEK; tā kā tā līdz 2008. gada 1. janvārim tas būtu jāsamazina līdz 0,1 %;

(19) tā kā saskaņā ar 1994. gada Iestāšanās aktu Austrijai un Somijai, sākot ar iestāšanās datumu, uz četriem gadiem piešķirts izņēmuma statuss attiecībā uz Direktīvas 93/12/EEK noteikumu ievērošanu par sēra satura normatīviem gāzeļļās;

(20) tā kā jūras kuģiem izmantojamās gāzeļļas sēra satura ierobežojumi līdz 0,2 % (no 2000. gada) un līdz 0,1 % (no 2008. gada) var radīt tehniska un ekonomiska rakstura problēmas Grieķijai visā tās teritorijā, Spānijai — attiecībā uz Kanāriju salām, Francijai — attiecībā uz tās aizjūras departamentiem, bet Portugālei — attiecībā uz Madeiras un Azoru salām; tā kā izņēmuma noteikšanai attiecībā uz Grieķiju, Kanāriju salām, Francijas aizjūras departamentiem, kā arī Madeiras un Azoru salām nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt jūras kuģiem izmantojamās gāzeļļas tirgu gadījumā, ja kuģiem izmantojamās gāzeļļas eksportam uz Grieķiju, Kanāriju salām, Francijai piederošajām aizjūras teritorijām, kā arī Madeiras un Azoru salu arhipelāgiem tiktu piemēroti importētājas dalībvalsts noteikumi; tā kā Grieķijai, Kanāriju salām, Francijas aizjūras departamentiem, kā arī Madeiras un Azoru salām tāpēc vajadzētu piešķirt izņēmuma režīmu attiecībā uz sēra satura normatīviem pēc svara jūras kuģiem izmantojamajai gāzeļļai;

(21) tā kā sēra emisija no jūras kuģiem, kas rodas, sadedzinot katlu kurināmo degvielu ar augstu sēra saturu, palielina piesārņojumu ar sēra dioksīdu un rada paskābināšanās problēmas; tā kā Kopiena aizstāvēs pret SOx emisiju jutīgu teritoriju iedarbīgāku aizsardzību un katlu kurināmās degvielas pieļaujamā sēra satura samazināšanu (salīdzinot ar pašlaik noteiktajiem 4,5 %) pašreizējās un nākamajās sarunās par MARPOL Konvenciju Starptautiskajā jūras organizācijā (IMO); tā kā būtu jāturpina Kopienas iniciatīvas Ziemeļjūras un Lamanša jūras šauruma pasludināšanai par teritoriju, kurā noteikti īpaši SOx emisijas ierobežojumi;

(22) tā kā jāveic pamatīgāki pētījumi par paskābināšanās ietekmi uz ekosistēmām un cilvēkiem; tā kā Kopiena šādus pētījumus atbalsta ar Piekto pētniecības pamatprogrammu [8];

(23) tā kā gadījumos, kad tiek traucētas jēlnaftas, naftas produktu vai citu ogļūdeņražu piegādes, Kopiena var atļaut dalībvalsts teritorijā noteikt augstākus normatīvus;

(24) tā kā dalībvalstīm vajadzētu noteikt piemērotus līdzekļus pilnīgas šīs direktīvas noteikumu ievērošanas pārraudzībai; tā kā Komisijai vajadzētu saņemt pārskatus par sēra saturu šķidrajā kurināmajā;

(25) tā kā skaidrības labad būs jāizdara Direktīvas 93/12/EEK grozījumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Mērķis un darbības joma

1. Šīs direktīvas mērķis ir samazināt sēra dioksīda emisiju, kas rodas, sadedzinot noteiktu veidu šķidro kurināmo, un tādējādi samazināt šo emisiju kaitīgo ietekmi uz cilvēkiem un vidi.

2. Konkrēta no naftas produktiem iegūta šķidrā kurināmā sadedzināšanas radītā sēra dioksīda emisiju samazinājumu panāk, šim kurināmajam nosakot sēra satura ierobežojumus kā to lietošanas nosacījumu dalībvalstu teritorijā.

Ar šo direktīvu noteiktie konkrēta no naftas produktiem iegūta šķidrā kurināmā sēra satura normatīvi neattiecas uz:

a) - no naftas produktiem iegūtu šķidro kurināmo, ko izmanto jūras kuģiem, izņemot kurināmo, kas ietverts 2. panta 3. punkta definīcijā,

- flotes gāzeļļu, ko izmanto kuģiem, kuri šķērso robežas starp trešajām valstīm un dalībvalstīm;

b) kurināmo, ko pirms sadedzināšanas paredzēts apstrādāt;

c) kurināmo, kas jāpārstrādā naftas pārstrādes rūpnīcās.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

1) smagā degvieleļļa nozīmē:

- visu veidu no naftas produktiem iegūtu šķidro kurināmo, uz ko attiecas KN kodi no 27100071 līdz 27100078, vai

- visu veidu no naftas produktiem iegūtu šķidro kurināmo, izņemot gāzeļļu, kas definēta 2. un 3. punktā, kurš pēc destilācijas rādītājiem ietilpst degvieleļļu grupā, ko izmanto kā kurināmo un kas pie 250 °C ar ASTM D86 metodi pārtvaicējas mazāk nekā 65 % (tilpuma procenti), ietverot zudumus. Ja destilācijas rādītājus nevar noteikt ar ASTM D86 metodi, naftas produktu tāpat pieskaita degvieleļļām;

2) gāzeļļa nozīmē:

- visu veidu no naftas produktiem iegūtu šķidro kurināmo, uz ko attiecas KN kodi 27100067 un 27100068, vai

- visu veidu no naftas produktiem iegūtu šķidro kurināmo, kas pēc destilācijas rādītājiem ietilpst vidējo destilātu grupā, ko izmanto kā kurināmo un kas pie 350 °C ar ASTM D86 metodi pārtvaicējas vismaz par 85 % (tilpuma procenti), ietverot zudumus.

Šajā definīcijā neietilpst dīzeļdegviela, kas minēta minētā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvas 98/70/EK par benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātes normatīviem un par Padomes Direktīvas 93/12/EEK grozījumiem [9] 2. panta 2. punktā. Šajā definīcijā neietilpst arī degvielas, ko lieto pašgājējām iekārtām, kuras neizmanto autotransportā, kā arī lauksaimniecības traktoriem;

3) flotes gāzeļļa nozīmē šķidro kurināmo, kas paredzēts izmantošanai jūras kuģiem, ja to viskozitāte vai blīvums atbilst ISO 8217 (1996) I tabulā flotes destilātiem norādītajai viskozitātei vai blīvumam;

4) ASTM metode nozīmē Amerikas Testēšanas un materiālu biedrības (American Society for Testing and Materials) 1976. gada izdevuma naftas produktu un smērvielu kvalitātes noteikšanas standartus un tehniskos noteikumus;

5) sadedzināšanas iekārta ir jebkura tehniska iekārta, kurā tiek oksidēts kurināmais, lai izmantotu tā oksidēšanās procesā iegūto siltumenerģiju;

6) kritiskā slodze nozīmē kvantitatīvi nosakāmu viena vai vairāku piesārņotājvielu daudzumu, kas, saskaņā ar pašreizējo zināšanu līmeni, neatstāj būtiski nelabvēlīgu ietekmi uz vides jutīgākajiem elementiem.

3. pants

Smago degvieleļļu sēra satura maksimums

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai garantētu, ka no 2003. gada 1. janvāra to teritorijā neizmanto smagās degvieleļļas, kuru sēra saturs pārsniedz 1 % (masas procenti).

2. Ar noteikumu, ka tiek ievēroti gaisa kvalitātes standarti attiecībā uz sēra dioksīdu, kas noteikti Direktīvā 80/779/EEK [10] vai citos Kopienas tiesību aktos, ar kuriem tie atcelti vai aizvietoti, ka tiek ievēroti citi būtiski Kopienas noteikumi, un ka emisija neveicina kritiskās slodzes pārsniegšanu nevienā dalībvalstī, dalībvalsts var atļaut izmantot smagās degvieleļļas ar sēra saturu no 1,00 % līdz 3,00 % (masas procenti) visā tās teritorijā vai teritorijas daļā. Šādu atļauju piešķir tikai tad, ja emisija no attiecīgās dalībvalsts neveicina kritiskās slodzes pārsniegšanu citās dalībvalstīs.

3. i) Ar noteikumu, ka emisiju pienācīgi kontrolē kompetentas iestādes, 1. un 2. punkta noteikumi neattiecas uz smagajām degvieleļļām, ko izmanto:

a) sadedzināšanas iekārtās, uz kurām attiecas Direktīva 88/609/EEK un kuras saskaņā ar tās 2. panta 9. punkta noteikumiem uzskatāmas par jaunām iekārtām, un kurās tiek pilnīgi ievēroti sēra dioksīda emisijas normatīvi, kas šādām iekārtām noteikti minētās direktīvas 4. pantā un IV pielikumā;

b) citās iekārtās, uz kurām neattiecas a) apakšpunkta noteikumi, ja sēra dioksīda emisija no tām ir 1700 mg/Nm3 vai mazāka, un skābekļa saturs, rēķinot uz sausām dūmgāzēm, ir 3 % (tilpuma procenti);

c) sadedzināšanai naftas pārstrādes rūpnīcās, ja sēra dioksīda mēneša vidējā emisija no visām rūpnīcas iekārtām (izņemot sadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas a) apakšpunkta noteikumi) neatkarīgi no izmantojamā kurināmā vai kurināmā maisījuma veida, nepārsniedz dalībvalsts noteikto robežvērtību, kas nav lielāka par 1700 mg/Nm3

ii) Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai garantētu, ka neviena sadedzināšanas iekārta, kurā sadedzina smago degvieleļļu, kurā sēra saturs pārsniedz panta 1. punktā norādīto, netiek izmantota, nesaņemot kompetentu iestāžu izdotas atļaujas, kurās noteiktas emisijas robežvērtības.

4. Šā panta 3. punkta noteikumus izskata no jauna un vajadzības gadījumā groza, ņemot vērā Direktīvas 88/609/EEK iespējamos grozījumus.

5. Ja dalībvalsts vēlas izmantot 2. punktā minētās iespējas, tā vismaz 12 mēnešus iepriekš par to informē Komisiju un sabiedrību. Komisijai iesniedz informāciju, kas ir pietiekama 2. punktā minēto kritēriju ievērošanas pārbaudei. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

Sešos mēnešos pēc informācijas saņemšanas no dalībvalsts Komisija pārbauda paredzētos pasākumus un saskaņā ar 9. pantā noteikto procedūru pieņem lēmumu, ko paziņo dalībvalstīm. Šo lēmumu saskaņā ar 9. pantā noteikto procedūru pārskata ik pēc astoņiem gadiem, pamatojoties uz informāciju, kuru Komisijai iesniedz attiecīgā dalībvalsts.

4. pants

Gāzeļļu sēra satura maksimums

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai garantētu, ka to teritorijā netiek izmantotas gāzeļļas, kā arī flotes gāzeļļas, sākot ar:

- 2000. gada jūliju, ja to sēra saturs pārsniedz 0,20 % (masas procenti),

- 2008. gada 1. janvāri, ja to sēra saturs pārsniedz 0,10 % (masas procenti).

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Spānija Kanāriju salās, Francija Aizjūras departamentos, Grieķija visā savā teritorijā vai tās daļā, Portugāle Madeiras un Azoru salās var atļaut izmantot flotes gāzeļļas, kuru sēra saturs pārsniedz 1. daļā noteiktos normatīvus.

3. Ar noteikumu, ka tiek ievēroti gaisa kvalitātes standarti attiecībā uz sēra dioksīdu, kas noteikti Direktīvā 80/779/EEK vai citos Kopienas tiesību aktos, ar kuriem tie atcelti vai aizvietoti, ka tiek ievēroti citi atbilstīgi Kopienas noteikumi, un ka emisija neveicina kritiskās slodzes pārsniegšanu nevienā dalībvalstī, dalībvalsts var atļaut izmantot gāzeļļu ar sēra saturu no 0,10 līdz 0,20 % (masas procenti) visā tās teritorijā vai teritorijas daļā. Šādu atļauju piešķir tikai tad, ja emisija no attiecīgās dalībvalsts neveicina kritiskās slodzes pārsniegšanu citās dalībvalstīs, un ne ilgāk kā līdz 2013. gadam.

4. Ja dalībvalsts vēlas izmantot 3. punktā minētās iespējas, tā vismaz 12 mēnešus iepriekš par to informē Komisiju un sabiedrību. Komisijai iesniedz informāciju, kas ir pietiekama 3. punktā minēto kritēriju ievērošanas pārbaudei. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

Sešos mēnešos pēc informācijas saņemšanas no dalībvalsts Komisija pārbauda paredzētos pasākumus un saskaņā ar 9. pantā noteikto procedūru pieņem lēmumu, ko paziņo dalībvalstīm.

5. pants

Kurināmā apgādes pārmaiņas

Ja negaidītu jēlnaftas, naftas produktu vai citu ogļūdeņražu apgādes pārmaiņu dēļ kādai dalībvalstij rodas grūtības ievērot 3. un 4. pantā noteiktos sēra satura normatīvus, attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju. Komisija var atļaut uz laiku līdz sešiem mēnešiem šīs dalībvalsts teritorijā paaugstināt normatīvus, un par savu lēmumu tā informē Padomi un dalībvalstis. Dalībvalstis viena mēneša laikā ar lēmumu var vērsties Padomē. Padome divu mēnešu laikā ar balsu kvalificētu vairākumu var pieņemt citādu lēmumu.

6. pants

Paraugu ņemšana un analīzes

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos kontroles pasākumus, lai pārbaudītu, vai izmantoto degvielu sēra saturs atbilst 3. un 4. pantā noteiktajam maksimumam. Šim nolūkam paraugus sāk ņemt sešu mēnešu laikā pēc attiecīgā sēra satura maksimuma stāšanās spēkā. Paraugus ņem pietiekami bieži, kontrolējamās degvielas paraugiem jābūt reprezentatīviem.

2. Noteiktas šādas sēra satura noteikšanas atsauces metodes:

a) ISO 8754 (1992) un PrEN ISO 14596 smago degvieleļļu un flotes gāzeļļas analīzēm;

b) EN 24260 (1987), ISO 8754 (1992) un PrEN ISO 14596 gāzeļļas analīzēm.

Arbitrāžas metode ir PrEN ISO 14596. Gāzeļļu sēra satura analīžu rezultātu statistisko interpretāciju veic saskaņā ar ISO 4259 (1992) standartu.

7. pants

Pārskati un izskatīšana no jauna

1. Pamatojoties uz 6. pantā noteikto paraugu ņemšanu un to analīžu rezultātiem, dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai īsu pārskatu par sēra saturu šķidrajā degvielā, uz ko attiecas šī direktīva un kas iepriekšējā kalendāra gada laikā izmantota to teritorijā. Šajā pārskatā iekļauj īsas ziņas par gadījumiem, kad saskaņā ar 3. panta 3. punktu piešķirts izņēmuma statuss.

2. Pamatojoties inter alia uz gada pārskatiem, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu, konstatētajām gaisa kvalitātes pārmaiņām, kā arī paskābināšanās tendencēm, Komisija līdz 2006. gada 31. decembrim iesniedz pārskatu Eiropas Parlamentam un Padomei. Kopā ar šādu pārskatu Komisija var iesniegt arī priekšlikumus par šīs direktīvas grozījumiem, jo īpaši attiecībā uz katram degvielas veidam noteiktajiem sēra satura robežlielumiem, un 3. panta 2. un 3. punktā, kā arī 4. panta 2. un 3. punktā paredzētajiem izņēmumiem.

3. Komisija izskata pasākumus, kas varētu tikt veikti paskābināšanās samazināšanai, ko rada citu, 2. pantā 3. daļā neminētu flotes degvielu sadedzināšana, un vajadzības gadījumā līdz 2000. gada beigām sagatavo attiecīgus priekšlikumus.

8. pants

Direktīvas 93/12/EEK grozījumi

1. Direktīvā 93/12/EEK izdara šādus grozījumus:

a) svītro 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu;

b) svītro 2. panta 2. punkta pirmo daļu un 3. punktu;

c) svītro 3. un 4. pantu.

2. Šā panta 1. punkts stājas spēkā no 2000. gada 1. jūlija.

9. pants

Konsultatīvā komiteja

Komisijai palīdz konsultatīva komiteja, kura izveidota no dalībvalstu pārstāvjiem un kuras priekšsēdētājs ir pārstāvis no Komisijas.

Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai priekšlikumus par veicamo pasākumu projektu. Komiteja par priekšlikumiem sniedz atzinumu termiņā, ko priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības, vajadzības gadījumā balsojot.

Atzinumu protokolē; turklāt visām dalībvalstīm ir tiesības pieprasīt protokolēt to viedokli.

Komisija pēc iespējas pilnīgi ņem vērā komitejas atzinumu. Tā informē komiteju par veidu, kādā tās atzinums ņemts vērā.

10. pants

Transponēšana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2000. gada 1. jūlijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par tiem tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis paredz šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos savu tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

11. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankcijas, ko piemēro par to attiecīgās valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Noteiktajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

12. pants

Spēkā stāšanās

Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1999. gada 26. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Fischer

[1] OV C 190, 21.6.1997., 9. lpp., un OV C 259, 18.8.1998., 5. lpp.

[2] OV C 355, 21.11.1997., 1. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1998. gada 13. maija Atzinums (OV C 167, 1.6.1998., 111. lpp.), Padomes 1998. gada 6. oktobra Kopējā nostāja (OV C 364, 25.11.1998., 20. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1999. gada 9. februāra Lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[4] OV C 138, 17.5.1993., 5. lpp.

[5] OV L 74, 27.3.1993., 81. lpp.

[6] OV L 109, 26.4.1983., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 96/139/EK (OV L 32, 10.2.1996., 31. lpp.).

[7] OV L 336, 7.12.1988., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/66/EK (OV L 337, 24.12.1994., 83. lpp.).

[8] OV L 26, 1.2.1999., 1. lpp.

[9] OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.

[10] OV L 229, 30.8.1980., 30. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.).

--------------------------------------------------

Augša