Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 31999L0010

Komisijas Direktīva 1999/10/EK (1999. gada 8. marts), ar ko paredz atkāpes no Padomes Direktīvas 79/112/EEK 7. panta noteikumiem attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanuDokuments attiecas uz EEZ.

OV L 69, 16.3.1999., 22./23. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 15 Sējums 004 Lpp. 113 - 114

Cits(-i) īpašais(-ie) izdevums(-i) (CS, ET, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 12/12/2014; Atcelts ar 32011R1169

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1999/10/oj

31999L0010



Oficiālais Vēstnesis L 069 , 16/03/1999 Lpp. 0022 - 0023


Komisijas Direktīva 1999/10/EK

(1999. gada 8. marts),

ar ko paredz atkāpes no Padomes Direktīvas 79/112/EEK 7. panta noteikumiem attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 79/112/EEK (1978. gada 18. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz galapatērētājam pārdodamu pārtikas produktu marķēšanu, noformējumu un reklāmu [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/4/EK [2], un jo īpaši tās 7. panta 3. punkta d) apakšpunktu un 4. punktu,

tā kā Direktīvas 79/112/EEK 7. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēts, ka pārtikas produkta marķējumā jānorāda sastāvdaļas daudzums, ja attiecīgā sastāvdaļa ir norādīta pārtikas produkta nosaukumā, ar kādu to pārdod, vai tās nosaukums marķējumā ir izcelts;

tā kā, no otras puses, Komisijas Direktīvā 94/54/EK [3], kas grozīta ar Padomes Direktīvu 96/21/EK [4], ir prasība par norādēm — "ar saldinātāju (saldinātājiem)" vai "ar cukuru (cukuriem) un saldinātāju (saldinātājiem)" — to produktu marķējumā, kuros ir šīs sastāvdaļas; tā kā šīs ziņas jāpievieno produkta nosaukumam, ar kādu to pārdod;

tā kā, norādot Direktīvā 94/54/EK pieprasītās attiecīgās ziņas, obligāti jānorāda šīs sastāvdaļas vai šo sastāvdaļu daudzums saskaņā ar Direktīvas 79/112/EEK 7. panta 2. punkta a) un/vai b) apakšpunktu;

tā kā tomēr ir maz ticams, ka patērētāju izvēli, pērkot attiecīgos produktus, var ietekmēt norāde par saldinātāju daudzumu;

tā kā, no otras puses, iekļaujot ziņas, kas attiecas uz vitamīnu un minerālvielu piedevām, obligāti jābūt uzturvielu marķējumam saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/496/EEK [5];

tā kā šādas ziņas uzskata par produkta tā nosaukuma sastāvdaļu, ar kādu to pārdod, vai par sastāvdaļas izcēlumu Direktīvas 79/112/EEK 7. panta 2. punkta a) un/vai b) apakšpunkta nozīmē, tādējādi liekot obligāti norādīt vitamīnu un minerālvielu daudzumu;

tā kā šāda veida dublēta informācija nav noderīga patērētājiem un pat var tos maldināt, ja saskaņā ar Direktīvas 79/112/EEK 7. panta 4. punktu daudzums norādīts procentos, bet uzturvielu marķējumā daudzums norādīts miligramos;

tā kā šādos apstākļos jānosaka turpmāki izņēmumi noteikumam par sastāvdaļu daudzuma norādīšanu;

tā kā Direktīvas 79/112/EEK 7. panta 4. punktā ir noteikts, ka norādītajam daudzumam, kas izteikts procentos, jāatbilst sastāvdaļas vai sastāvdaļu daudzumam tās/to lietošanas brīdī; tā kā minētajā punktā tomēr ir paredzētas atkāpes no šī principa;

tā kā turklāt atsevišķu pārtikas produktu sastāvs vērā ņemami izmainās termiskā vai cita veida apstrādē, kas izraisa to sastāvdaļu atūdeņošanos;

tā kā attiecībā uz šiem produktiem ir vajadzīga atkāpe no Direktīvas 79/112/EEK 7. panta 4. punktā noteiktās sastāvdaļu daudzuma aprēķināšanas metodes, lai precīzāk norādītu pārtikas produkta faktisko sastāvu un tādējādi izvairītos no patērētāju maldināšanas;

tā kā Direktīvas 79/112/EEK 6. panta 5. punkta a) apakšpunktā šis pats princips ir attiecināts uz sastāvdaļu secību šo sastāvdaļu uzskaitījumā;

tā kā 6. pantā tomēr ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz atsevišķiem pārtikas produktiem vai sastāvdaļām; tā kā konsekvences labad šie paši izņēmumi būtu jāparedz attiecībā uz daudzuma aprēķināšanas metodi;

tā kā saskaņā ar Līguma 3.b pantā noteikto subsidiaritātes un proporcionalitātes principu dalībvalstis nevar apmierinoši īstenot ierosinātās rīcības mērķus nodrošināt sastāvdaļu daudzuma norādīšanas principa īstenošanu, jo pamatnoteikumi ir iekļauti Kopienas tiesību aktos; tā kā šī direktīva aprobežojas ar minēto mērķu sasniegšanai vajadzīgo minimumu un nepārsniedz šim nolūkam vajadzīgo;

tā kā šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Direktīvas 79/112/EEK 7. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu nepiemēro gadījumos, kad formulējums "ar saldinātāju(saldinātājiem)" vai "ar cukuru(cukuriem) un saldinātāju (saldinātājiem)" ir pievienots pārtikas produkta nosaukumam, ar kādu to pārdod, kā paredzēts saskaņā ar Direktīvu 94/54/EK.

2. Direktīvas 79/112/EEK 7. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu nepiemēro ziņām par vitamīnu un minerālu piedevām, ja šīs vielas jānorāda uzturvielu marķējumā.

2. pants

1. Atkāpjoties no Direktīvas 79/112/EEK 7. panta 4. punktā noteiktā principa, šī panta 2. un 3. punkta noteikumi attiecas uz sastāvdaļu daudzumu norādēm.

2. Pārtikas produktiem, kas pēc termiskās vai cita veida apstrādes zaudējuši mitrumu, daudzums atbilst izmantotās sastāvdaļas vai izmantoto sastāvdaļu daudzumam gatavā produktā. Daudzumu izsaka procentos.

Ja sastāvdaļas daudzums vai visu marķējumā norādīto sastāvdaļu kopējais daudzums pārsniedz 100 %, tad procentuālo sastāvu tomēr aizstāj ar sastāvdaļas (sastāvdaļu) svaru, kāds izlietots 100 g gatava produkta pagatavošanai.

3. Gaistošu sastāvdaļu svaru norāda, pamatojoties uz to svara samēru gatavajā produktā.

To sastāvdaļu daudzumu, kas izmantotas koncentrētā vai atūdeņotā veidā un ražošanas procesā izšķīdinātas, var norādīt, pamatojoties uz to svara samēru, kāds fiksēts līdz to koncentrēšanai vai atūdeņošanai.

Koncentrētiem vai atūdeņotiem pārtikas produktiem, ko paredzēts atjaunot sākotnējā formā, pievienojot ūdeni, sastāvdaļu daudzumu var norādīt, pamatojoties uz to svara samēru atjaunotajā produktā.

3. pants

Dalībvalstis attiecīgā gadījumā pieņem vajadzīgos normatīvos un administratīvos aktus vēlākais līdz 1999. gada 31. augustam, lai:

- ne vēlāk kā līdz 1999. gada 1. septembrim atļautu tirdzniecību ar produktiem, kas atbilst šīs direktīvas prasībām,

- ne vēlāk kā līdz 2000. gada 14. februārim aizliegtu tirdzniecību ar produktiem, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām. Produktus, kas laisti tirgū vai marķēti pirms minētā datuma un kas neatbilst šīs direktīvas prasībām, tomēr var tirgot, līdz to krājumi izbeidzas.

Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1999. gada 8. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Martin Bangemann

[1] OV L 33, 8.2.1979., 1. lpp.

[2] OV L 43, 14.2.1997., 21. lpp.

[3] OV L 300, 23.11.1994., 14. lpp.

[4] OV L 88, 5.4.1996., 5. lpp.

[5] OV L 276, 6.10.1990., 40. lpp.

--------------------------------------------------

Augša