EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 31998L0018

Padomes Direktīva 98/18/EK (1998. gada 17. marts) par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem

OV L 144, 15.5.1998., 1./115. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 07 Sējums 004 Lpp. 40 - 55
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 07 Sējums 004 Lpp. 40 - 55
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 07 Sējums 004 Lpp. 40 - 55
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 07 Sējums 004 Lpp. 40 - 55
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 07 Sējums 004 Lpp. 40 - 55
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 07 Sējums 004 Lpp. 40 - 55
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 07 Sējums 004 Lpp. 40 - 55
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 07 Sējums 004 Lpp. 40 - 55
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 07 Sējums 004 Lpp. 40 - 55
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 07 Sējums 006 Lpp. 37 - 51
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 07 Sējums 006 Lpp. 37 - 51

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 14/07/2009; Atcelts ar 32009L0045

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1998/18/oj

31998L0018



Oficiālais Vēstnesis L 144 , 15/05/1998 Lpp. 0001 - 0115


Padomes Direktīva 98/18/EK

(1998. gada 17. marts)

par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 84. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

lemjot saskaņā ar līguma [3] 189.c pantā izklāstīto procedūru,

(1) tā kā ir jāparedz turpmāki pasākumi kopējā transporta politikā, lai palielinātu jūras transporta drošību;

(2) tā kā Kopiena ir nopietni norūpējusies par kuģniecības pēdējiem nelaimes gadījumiem, kuros bija iesaistīti pasažieru kuģi un masveidā gāja bojā cilvēki; tā kā personām, kas visā Kopienas teritorijā izmanto pasažieru kuģus un ātrgaitas pasažieru kuģus, ir tiesības sagaidīt un paļauties uz attiecīgu drošības līmeni;

(3) tā kā šī direktīva neattiecas uz darba iekārtām un strādnieku personisko drošības aprīkojumu, jo Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvas 89/391/EEK noteikumus par to, kā ieviest pasākumus strādnieku drošības un veselības uzlabošanai darba apstākļos [4], un attiecīgu atsevišķu direktīvu attiecīgus noteikumus piemēro, lietojot šādu aprīkojumu uz pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus;

(4) tā kā ar Regulu (EEK) Nr. 4055/86 [5] jau ir liberalizēta jūras pasažieru transporta pakalpojumu sniegšana dalībvalstu starpā; tā kā brīvības principu sniegt pakalpojumus jūras transportam dalībvalstīs (piekrastes kuģniecībā), ko paredz Regula (EEK) Nr. 3577/92 [6], visā Kopienas teritorijā pabeigs piemērot dažos nākamajos gados;

(5) tā kā, lai sasniegtu augstu drošības līmeni un novērstu tirdzniecības ierobežojumus, ir jānosaka saskaņoti drošības standarti pasažieru kuģiem, kas nodarbojas ar vietējiem pārvadājumiem, attiecīgā līmenī; tā kā Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) izstrādā standartus kuģiem, kas veic starptautiskus reisus; tā kā šī direktīva ievieš procedūras, kas vajadzīgas, lai pieprasītu SJO darbību, lai nodrošinātu starptautisko reisu standartu atbilstību šīs direktīvas standartiem;

(6) tā kā, kā Komisija savā paziņojumā "Kopēja politika par drošību uz jūras" ir ierosinājusi, Padome savā 1993. gada 8. jūnija Rezolūcijā par kopēju politiku par drošību uz jūras [7] un Eiropas Parlaments inter alia savā 1994. gada 27. oktobra Rezolūcijā par drošību uz jūras [8] pieprasīja, lai Komisija, cik ātri vien iespējams, iesniedz formālus priekšlikumus attiecībā uz pasažieru kuģu, kas veic vietējos reisus, drošības noteikumiem;

(7) tā kā, jo īpaši paturot prātā jūras pasažieru transporta iekšējā tirgus apjomu, Kopienas līmeņa rīcība ir vienīgais iespējamais veids, lai noteiktu kopēju drošības līmeni kuģiem visā Kopienā;

(8) tā kā, paturot prātā proporcionalitātes principu, Padomes direktīva ir attiecīgs juridisks dokuments, jo tā paredz sistēmu drošības standartu vienotai un obligātai piemērošanai dalībvalstīs, atstājot katrai dalībvalstij tiesības lemt par ieviešanas līdzekļiem, kas ir vispiemērotākie tās iekšējai sistēmai;

(9) tā kā drošības uzlabošanas interesēs un, lai izvairītos no konkurences traucējumiem, būtu jāpiemēro kopējas drošības prasības pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus Kopienā, neatkarīgi no karoga, ar kuru tie kuģo; tā kā tomēr ir jāizslēdz dažas kuģu klases, attiecībā uz kurām šīs direktīvas noteikumi ir tehniski nepiemēroti vai nav ekonomiski dzīvotspējīgi;

(10) tā kā pasažieru kuģi būtu jāiedala dažādās klasēs atkarībā no to jūras rajonu lieluma un apstākļiem, kuros tie darbojas; tā kā ātrgaitas pasažieru kuģi būtu jāiedala klasēs saskaņā ar SJO izveidotā Kodeksa par ātrgaitas kuģiem noteikumiem;

(11) tā kā par galveno atsauces pamatu drošības standartiem būtu jāuzskata 1974. gada Konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras ar grozījumiem, kas ietver starptautiski saskaņotus standartus pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, kā arī attiecīgās SJO rezolūcijas un citus pasākumus, kuri papildina un interpretē šo konvenciju;

(12) tā kā gan jaunu, gan esošo pasažieru kuģu dažādas klases prasa atšķirīgu pieeju, lai noteiktu drošības prasības, kas garantē vienādu drošības līmeni, paturot prātā šo dažādo grupu īpašās vajadzības un ierobežojumus; tā kā drošības prasībās jāparedz atšķirības, kas jāievēro starp jauniem un esošiem kuģiem, jo jauniem kuģiem paredzēto noteikumu piemērošana esošiem kuģiem nozīmētu tādas plašas strukturālas izmaiņas, kas padarītu tos ekonomiski dzīvotnespējīgus;

(13) tā kā finansiālas un tehniskas sekas, ko rada esošo kuģu modernizēšana atbilstoši šajā direktīvā paredzētajiem standartiem, attaisno dažus pārejas posmus; tā kā, ievērojot Grieķijas salu ļoti lielo skaitu un vajadzību pastāvīgi uzturēt starp tām biežus jūras sakarus, un nopietnās sekas, ko attiecībā uz šādām transporta operācijām un ar tām saistīto nodarbinātību radītu galveno modernizācijas prasību esošiem kuģiem, kas 2000. gada 1. oktobrī ir vecāki par 27 gadiem, tūlītēja piemērošana, ir jāparedz izņēmumi no šīm prasībām attiecībā uz tādiem kuģiem, kas veic reisus vienīgi starp Grieķijas ostām un kas izbeigs darbību visos reisos Kopienā ne vēlāk kā dienā, kad tie sasniegs 35 gadu vecumu;

(14) tā kā, paturot prātā ievērojamās atšķirības ātrgaitas pasažieru kuģu koncepcijā, uzbūvē un izmantošanā salīdzinājumā ar parastajiem pasažieru kuģiem, būtu jāprasa ātrgaitas pasažieru kuģiem ievērot īpašus noteikumus;

(15) tā kā kuģniecības aprīkojums, kas atbilst Padomes 1996. gada 20. decembra Direktīvas 96/98/EK noteikumiem par kuģu aprīkojumu [9], ja tas uzstādīts uz pasažieru kuģa, nebūtu jāpakļauj papildu pārbaudēm, jo šāds aprīkojums jau ir pakļauts minētās direktīvas standartiem un procedūrām;

(16) tā kā, lai nodrošinātu pilnīgu šīs direktīvas piemērošanu, dalībvalstīm būtu jānosaka sodu sistēma par attiecīgās valsts to noteikumu pārkāpšanu, kas pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un dalībvalstis var pārbaudīt atbilstību šīs direktīvas noteikumiem, kas pamatojas uz Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīvā 95/21/EK paredzētajiem noteikumiem par starptautisko standartu ieviešanu kuģu drošībai, piesārņojuma novēršanai un dzīves un darba apstākļiem uz kuģa (ostu valsts kontrole) attiecībā uz kuģošanu, izmantojot Kopienas ostas, un dalībvalstu kompetencē esošajos ūdeņos [10];

(17) tā kā, ievērojot komitejas procedūrā noteikto kontroli, dalībvalstis var noteikt papildu drošības prasības, ja vietējie apstākļi tās attaisno, atļaut izmantot vienādus standartus, paredzēt atbrīvojumus no šīs direktīvas noteikumiem saskaņā ar dažiem ekspluatācijas nosacījumiem vai paredzēt drošības pasākumus īpaši bīstamos apstākļos;

(18) tā kā komitejai, kurā ir dalībvalstu pārstāvji, ir jāpalīdz Komisijai, lai efektīvi piemērotu šo direktīvu; tā kā komiteja, kas izveidota, ievērojot Padomes 1993. gada 13. septembra Direktīvas 93/75/EK par obligātām prasībām kuģiem, kas dodas uz Kopienas ostu vai atstāj to un pārvadā bīstamas vai piesārņojumu veicinošas preces [11], 12. pantu, var uzņemties šo funkciju;

(19) tā kā šīs direktīvas dažus noteikumus, kā arī I pielikumu ar komitejas starpniecību var pielāgot, lai ņemtu vērā norises starptautiskā līmenī un jo īpaši starptautisku konvenciju labojumus;

(20) tā kā, lai kontrolētu šīs direktīvas efektīvu ieviešanu un stāšanos spēkā, jāveic apskates uz jauniem un esošiem pasažieru kuģiem; tā kā karoga valsts Administrācijai vai tās vārdā ir jāapliecina atbilstība šai direktīvai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Mērķis

Šīs direktīvas mērķis ir ieviest dzīvības un īpašuma drošības vienādu līmeni uz jauniem un esošiem pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kad abu kategoriju kuģi veic vietējos reisus, un noteikt starptautiska līmeņa sarunu procedūru, lai saskaņotu noteikumus attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas veic starptautiskus reisus.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā un tās pielikumos,

a) "starptautiskas konvencijas" ir 1974. gada Starptautiskā Konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (1974. gada SOLAS konvencija) un 1966. gada Starptautiskā Konvencija par kravas zīmi kopā ar protokoliem un to grozījumiem, kas ir spēkā šīs direktīvas pieņemšanas dienā;

b) "Kodekss par nebojātu kuģu noturību" ir "Kodekss par nebojātu kuģu noturību visiem kuģu tipiem, uz ko attiecas SJO dokumenti", kas ietverts SJO Asamblejas 1993. gada 4. novembra Rezolūcijā A.749 (18), ar grozījumiem šīs direktīvas pieņemšanas dienā;

c) "Kodekss par ātrgaitas kuģiem" ir "Starptautiskais Kodekss par ātrgaitas kuģu drošību", kas ietverts SJO Kuģošanas drošības komitejas 1994. gada 20. maija Rezolūcijā MSC 36 (63), ar grozījumiem šīs direktīvas pieņemšanas dienā;

d) "GMDSS" ir Vispasaules Jūras avāriju un drošības sistēma, kas ietverta 1974. gada SOLAS konvencijas IV nodaļā, ar grozījumiem šīs direktīvas pieņemšanas dienā;

e) "pasažieru kuģis" ir kuģis, kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus;

f) "ātrgaitas pasažieru kuģis" ir ātrgaitas kuģis, kā definēts 1974. gada SOLAS konvencijas X nodaļas 1. noteikumā ar grozījumiem šīs direktīvas pieņemšanas dienā, kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus;

pasažieru kuģus, kas veic vietējos reisus B, C vai D klases jūras rajonos, neuzskata par ātrgaitas pasažieru kuģiem, ja:

- to ūdensizspaids, kas atbilst konstruktīvajai ūdenslīnijai, ir mazāks nekā 500 m3, un

- to maksimālais ātrums, kā noteikts Kodeksa par ātrgaitas kuģiem 1.4.30. punktā, ir mazāks nekā 20 mezgli;

g) "jauns kuģis" ir kuģis, kuram ir ielikts ķīlis vai kurš ir līdzīgā būvniecības posmā 14. panta 1. punktā noteiktajā dienā vai pēc tās. Līdzīgs būvniecības posms ir posms, kurā:

i) sākas ar konkrētu kuģi saistīti būvniecības darbi; un

ii) ir uzsākta šā kuģa montāža, kurā izmantotas vismaz 50 tonnas vai 1 % no visu korpusa konstrukciju aprēķinātās masas, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka;

h) "esošais kuģis" ir kuģis, kas nav jauns kuģis;

i) "pasažieris" ir ikviena persona, kas nav:

i) kapteinis un apkalpes locekļi vai citas personas, kas nodarbinātas vai jebkādā veidā aizņemtas uz kuģa tā darbībā; un

ii) bērns, kas nav sasniedzis viena gada vecumu;

j) "kuģa garums", ja vien skaidri nav noteikts citādi, ir 96 % no kuģa pilna garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi, kas ir 85 % no teorētiskā borta augstuma, kurš mērīts no ķīļa augšmalas, vai kuģa garums no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij uz šīs ūdenslīnijas, ja šis garums ir lielāks. Kuģiem, kas projektēti ar galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras mēra garumu, jābūt paralēlai konstruktīvajai ūdenslīnijai;

k) "priekšgala augstums" ir 1966. gada Starptautiskās Konvencijas par kravas zīmi 39. noteikumā definētais priekšgala augstums kā vertikāls attālums priekšējā perpendikulā starp ūdenslīniju, kas atbilst noteiktajiem vasaras brīvsāniem un projektētajai galsverei, un atklātā klāja virsmu pie kuģa sāna;

l) "kuģis ar pilnu klāju" ir kuģis, kam ir nepārtraukts klājs, kurš pakļauts laika apstākļu un jūras iedarbībai, kura atklātajā daļā ir pastāvīgas visu atveru aizverošās ierīces un zem kura visas atveres kuģa bortos ir aprīkotas ar pastāvīgām ūdensnecaurlaidīgām aizverošām ierīcēm.

Nepārtrauktais klājs var būt ūdensnecaurlaidīgs klājs vai līdzvērtīga konstrukcija, kas ietver ūdenscaurlaidīgu klāju, kuru pilnībā sedz necaurlaidīga jūras ietekmē konstrukcija, kuras izturība ir pietiekama, lai saglabātu ūdensnecaurlaidību, un kura ir aprīkota ar necaurlaidīgām jūras ietekmē aizverošām ierīcēm;

m) "starptautisks reiss" ir jūras reiss no kādas dalībvalsts ostas uz ostu, kas atrodas ārpus šīs dalībvalsts, vai pretēji;

n) "vietējais reiss" ir reiss jūras rajonos no kādas dalībvalsts ostas uz to pašu vai citu ostu šajā dalībvalstī;

o) "jūras rajons" ir rajons, kas noteikts, ievērojot 4. panta 2. punkta prasību.

Tomēr, piemērojot noteikumus par radiosakariem, jūras rajonu definīcijas ir tādas, kādas fiksētas 1974. gada SOLAS konvencijas IV nodaļas 2. noteikumā;

p) "ostas teritorija" ir teritorija, kas nav dalībvalstu noteiktais jūras rajons un kas plešas līdz pastāvīgo ostas darbu veikšanas tālākajai vietai, veidojot ostas sistēmas neatņemamu daļu, vai līdz dabas ģeogrāfisko pazīmju, kas aizsargā upes grīvu, noteiktajām robežām, vai līdzīga aizsargāta teritorija;

q) "patvēruma vieta" ir ikviena dabiski vai mākslīgi aizsargāta teritorija, ko kuģis var izmantot kā patvērumu apstākļos, kad tā drošība var būt apdraudēta;

r) "karoga valsts Administrācija" ir tās valsts kompetentās iestādes, ar kuras karogu kuģim ir atļauts kuģot;

s) "uzņemšanas valsts" ir dalībvalsts, uz kuras ostu(ostām) vai no kuras ostas (ostām) kuģis, kas kuģo ar citas valsts karogu, veic vietējos reisus;

t) "atzīta organizācija" ir organizācija, kas atzīta saskaņā ar 4.pantu Padomes 1994. gada 22. novembra Direktīvā 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā [12];

u) "jūdze" ir 1852 metri;

v) "zīmīgais viļņu augstums" ir noteiktā laika posmā novērota viļņu lielākā augstuma vienas trešdaļas vidējais augstums.

3. pants

Darbības joma

1. Šī direktīva attiecas uz:

a) jauniem pasažieru kuģiem;

b) esošiem pasažieru kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks;

c) ātrgaitas pasažieru kuģiem,

neatkarīgi no to karoga, kad tie veic vietējos reisus.

Ikviena dalībvalsts kā uzņemšanas valsts nodrošina to, ka pasažieru kuģi un ātrgaitas pasažieru kuģi, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kura nav dalībvalsts, pilnībā atbilst šīs direktīvas prasībām, pirms tie var sākt veikt vietējos reisus šajā dalībvalstī.

2. Šī direktīva neattiecas uz:

a) pasažieru kuģiem, kas ir:

- karakuģi vai karaspēka transportkuģi,

- kuģi, kuru kustību nenodrošina mehāniski līdzekļi,

- kuģi, kuri nav būvēti no tērauda vai līdzīga materiāla un uz kuriem neattiecas standarti ātrgaitas kuģiem (Rezolūcija MSC 36 (63)) vai kuģiem ar dinamisko cēlējspēku (Rezolūcija A.373 (X)),

- primitīvas konstrukcijas koka kuģi,

- oriģināli pirms 1965. gada būvēti vēsturiski pasažieru kuģi un to atsevišķas kopijas, kuras būvētas galvenokārt no oriģināliem materiāliem,

- jahtas izpriecu braucieniem, ja vien uz tām nestrādā vai nestrādās apkalpe un tās nepārvadā vairāk nekā 12 pasažierus komerciālos nolūkos,

- kuģi, kuri darbojas vienīgi ostu teritorijās;

b) ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas ir:

- kara kuģi un karaspēka transportēšanas līdzekļi,

- kuģi izpriecu braucieniem, ja vien uz tiem nestrādā vai nestrādās apkalpe un tie nepārvadā vairāk nekā 12 pasažierus komerciālos nolūkos, un

- kuģi, kuri darbojas vienīgi ostu teritorijās.

4. pants

Pasažieru kuģu klases

1. Pasažieru kuģus saskaņā ar jūras rajonu, kurā tie darbojas, iedala šādās klasēs:

"A klase" | ir pasažieru kuģis, kas veic citus vietējos reisus nekā B, C un D klases reisi. |

"B klase" | ir pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus, kuru laikā tas nevienā brīdī neatrodas tālāk kā 20 jūdzes no krasta līnijas, kur kuģa avārijā cietušas personas var nokļūt krastā un kur ir vidējs paisuma-bēguma (plūdmaiņas) augstums. |

"C klase" | ir pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus jūras rajonos, kur varbūtība, ka viļņi var pārsniegt zīmīgo viļņu augstumu 2,5 m, ir mazāka nekā 10 % vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai īpaši ierobežotā gada laikā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo vienīgi šādā laika posmā (piem., kuģošana vasarā), un kas šo reisu laikā nevienā brīdī neatrodas tālāk kā 15 jūdzes no patvēruma vietas un ne tālāk kā 5 jūdzes no krasta līnijas, kur kuģa avārijā cietušas personas var nokļūt krastā un kur ir vidējs paisuma-bēguma augstums. |

"D klase" | ir pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus jūras rajonos, kur varbūtība, ka viļņi var pārsniegt zīmīgo viļņu augstumu 1,5 m, ir mazāka nekā 10 % vienā gadā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo visu gadu, vai īpaši ierobežotā gada laikā attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo vienīgi šādā laika posmā (piem., kuģošana vasarā), un kas šo reisu laikā nevienā brīdī neatrodas tālāk kā 6 jūdzes no patvēruma vietas, ne arī tālāk kā 3 jūdzes no krasta līnijas, kur kuģa avārijā cietušas personas var nokļūt krastā un kur ir vidējs paisuma-bēguma augstums. |

2. Jūras rajonu sarakstu izveido un precizē, pamatojoties uz paziņojumiem, ko sniedz dalībvalstis, saskaņā ar 9. pantā noteikto procedūru. Dalībvalstis ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms 14. panta 1. punktā minētās īstenošanas dienas dara zināmus to jurisdikcijā esošos jūras rajonus, norobežojot zonas visa gada kuģošanai un vajadzības gadījumā ierobežotai periodiskai kuģošanai, izmantojot 1. punktā minētos kuģu klases kritērijus. Sarakstu publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

3. Attiecībā uz ātrgaitas pasažieru kuģiem piemēro Kodeksa par ātrgaitas kuģiem 1. nodaļas 1.4.10. un 1.4.11. punktā noteiktās kategorijas.

5. pants

Piemērošana

1. Gan jauni, gan esošie pasažieru kuģi un ātrgaitas pasažieru kuģi, kas veic vietējos reisus, atbilst attiecīgiem drošības noteikumiem, ko paredz šī direktīva.

2. Dalībvalstis tādu iemeslu dēļ, ko rada šī direktīva, vietējo reisu veikšanas laikā neaptur tādu pasažieru kuģu vai ātrgaitas pasažieru kuģu darbību, kuri atbilst šīs direktīvas prasībām, ieskaitot visas papildu prasības, ko uzliek dalībvalsts saskaņā ar 7. panta 1. punkta noteikumiem.

Ikviena dalībvalsts, rīkojoties uzņemšanas valsts statusā, atzīst ātrgaitas kuģu drošības sertifikātu un darbības atļaujas dokumentu, ko cita dalībvalsts izsniegusi ātrgaitas pasažieru kuģim, kas veic vietējos reisus, vai 11. pantā minēto pasažieru kuģu drošības sertifikātu, ko cita dalībvalsts izsniegusi pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus.

3. Uzņemšanas valsts var pārbaudīt pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi, kas veic vietējos reisus, un revidēt tā dokumentāciju saskaņā ar Direktīvas 95/21/EK noteikumiem.

4. Visu kuģu aprīkojumu, kas uzskaitīts Direktīvas 96/98/EK A(1) pielikumā un atbilst tās noteikumiem, uzskata par atbilstīgu šīs direktīvas noteikumiem gan tad, ja I pielikumā ir prasība, ka aprīkojums jāapstiprina un jāpakļauj pārbaudēm karoga valsts administrācijai par apmierinājumu, gan tad, ja šādas prasības nav.

6. pants

Drošības prasības

1. Attiecībā uz jauniem un esošiem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem:

a) korpusa, galveno un palīgmehānismu, elektrisko un automātisko iekārtu konstrukcija un uzturēšana atbilst klasifikācijas standartiem, kas minēti atzītas organizācijas noteikumos vai līdzvērtīgos noteikumos, ko administrācija izmanto saskaņā ar Direktīvas 94/57/EK 14. panta 2. punktu.

b) piemēro 1974. gada SOLAS konvencijas IV nodaļas, ieskaitot 1988. gada GMDSS grozījumus, V un VI nodaļas noteikumus ar grozījumiem šīs direktīvas pieņemšanas dienā;

c) piemēro 1974. gada SOLAS konvencijas V nodaļas 12. noteikuma prasības par kuģa navigācijas aprīkojumu ar grozījumiem šīs direktīvas pieņemšanas dienā. Kuģa navigācijas aprīkojumu, kas uzskaitīts Direktīvas 96/98/EK A(1) pielikumā un atbilst tās noteikumiem, uzskata par atbilstīgu SOLAS V nodaļas 12. noteikuma r) apakšpunkta prasībām par tipa apstiprinājumu.

2. Attiecībā uz jauniem pasažieru kuģiem

a) galvenās prasības:

i) jauni A klases pasažieru kuģi pilnībā atbilst 1974. gada SOLAS konvencijas prasībām ar grozījumiem šīs direktīvas pieņemšanas dienā un attiecīgām īpašām prasībām, kas minētas šajā direktīvā un tās I pielikumā. Attiecībā uz tiem noteikumiem, kuru interpretāciju SOLAS konvencija atstāj administrācijas ziņā, karoga valsts administrācija piemēro I pielikumā iekļautās interpretācijas;

ii) jauni B, C un D klases pasažieru kuģi atbilst attiecīgām īpašām prasībām, kas minētas šajā direktīvā un tās I pielikumā;

b) prasības kravas zīmei:

i) visi jauni pasažieru kuģi, kuru garums ir 24 metri vai lielāks, atbilst 1966. gada Starptautiskajai Konvencijai par kravas zīmi;

ii) kritērijus, kuru drošības līmenis ir līdzvērtīgs 1966. gada Starptautiskās Konvencijas par kravas zīmi kritērijiem, piemēro attiecībā uz jaunu pasažieru kuģu, kuru garums ir mazāks nekā 24 metri, garumu un klasi;

iii) neatkarīgi no i) un ii) daļām jaunus D klases pasažieru kuģus atbrīvo no obligātās kuģa priekšgala augstuma prasības, kas noteikta 1966. gada Starptautiskajā Konvencijā par kravas zīmi;

iv) jauniem A, B, C un D klases pasažieru kuģiem ir pilns klājs.

3. Attiecībā uz esošiem pasažieru kuģiem:

a) esošie A klases pasažieru kuģi atbilst 1974. gada SOLAS konvencijā minētajiem esošo pasažieru kuģu noteikumiem ar grozījumiem šīs direktīvas pieņemšanas dienā un šīs direktīvas un I pielikuma attiecīgām īpašām prasībām. Attiecībā uz tiem noteikumiem, kuru interpretāciju SOLAS konvencija atstāj administrācijas ziņā, karoga valsts administrācija piemēro I pielikumā iekļautās interpretācijas;

b) esošie B klases pasažieru kuģi atbilst šīs direktīvas un tās I pielikuma attiecīgām īpašām prasībām;

c) esošie C un D klases pasažieru kuģi atbilst šīs direktīvas un tās I pielikuma III nodaļas attiecīgām īpašām prasībām un attiecībā uz jautājumiem, uz ko šādas prasības neattiecas, karoga valsts administrācijas noteikumiem. Šādi noteikumi paredz drošības līmeni, kas ir līdzvērtīgs I pielikuma II-1 un II-2 nodaļās minētajam drošības līmenim, ņemot vērā vietējās darbības īpašos apstākļus, kas attiecas uz jūras rajoniem, kuros var darboties šādu klašu kuģi.

Pirms esošie C un D klases pasažieru kuģi var uzsākt veikt regulārus vietējos reisus uzņemšanas valstī, karoga valsts administrācija panāk vienošanos ar uzņemšanas valsti par šādiem noteikumiem;

d) ja dalībvalsts uzskata, ka noteikumi, ko paredz uzņemšanas valsts administrācija, ievērojot c) daļu, ir nepamatoti, tā nekavējoties dara to zināmu Komisijai. Komisija uzsāk lietas izskatīšanas procesu, lai pieņemtu lēmumu saskaņā ar 9. pantā noteikto procedūru;

e) būtiski remontdarbi, pārveidojumi un modifikācijas, un ar tiem saistītā aprīkojuma uzstādīšana ir saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajām prasībām jauniem kuģiem. Esošo kuģu pārveidojumus, kas domāti vienīgi, lai sasniegtu augstāku ilgizturības standartu, neuzskata par būtiskiem pārveidojumiem;

f) noteikumus, kas minēti a) daļā, ja vien 1974. gada SOLAS konvencijā nav minēti agrāki datumi, un b) un c) daļas noteikumus, ja vien I pielikumā nav minēti agrāki datumi, nepiemēro attiecībā uz kuģi, kura ķīlis ir ielikts vai kas bijis līdzīgā būvniecības posmā:

i) pirms 1940. gada 1. janvāra: līdz 2006. gada 1. jūlijam;

ii) 1940. gada 1. janvārī vai pēc tam, bet pirms 1962. gada 31. decembra: līdz 2007. gada 1. jūlijam;

iii) 1963. gada 1. janvārī vai pēc tam, bet pirms 1974. gada 31. decembra: līdz 2008. gada 1. jūlijam;

iv) 1975. gada 1. janvārī vai pēc tam, bet pirms 1984. gada 31. decembra: līdz 2009. gada 1. jūlijam;

v) 1985. gada 1. janvārī vai pēc tam, bet pirms 14. panta 1. punktā minētās dienas: līdz 2010. gada 1. jūlijam;

g) izņēmuma kārtā, esošos A un B klases pasažieru kuģus, kas darbojās pirms 1996. gada 1. janvāra un veica vienīgi vietējos reisus starp Grieķijas ostām, var atbrīvot no atbilstības 1974. gada SOLAS konvencijas II-1/B/8.1. un II-1/B/8.2. noteikuma vai šīs direktīvas I pielikuma tādu pašu noteikumu prasībām un šīs direktīvas I pielikuma II-2/B/16. noteikuma prasībām, ja tie atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

i) to vecums 2000. gada 1. oktobrī, skaitot no dienas, kad ir ielikts to ķīlis vai kad tie bijuši līdzīgā būvniecības posmā, kā minēts 2. panta g) apakšpunktā, būs vairāk nekā 27 gadi,

ii) tie turpinās veikt vienīgi vietējos reisus starp Grieķijas ostām, un

iii) tie pārstās veikt vietējos reisus ne vēlāk kā dienā, kad tie sasniegs 35 gadu vecumu.

Turklāt A un B klases pasažieru kuģiem, kas kuģo ar Grieķijas karogu un kas pārcelti uz vietējiem reisiem starp Grieķijas ostām pirms dienas, kad stājas spēkā šī direktīva, arī var piešķirt atbrīvojumu ar nosacījumu, ka laikā, kad tos pārceļ, tie pilnībā atbilst starptautiski piemērojamiem standartiem un i), ii) un iii) daļā minētajiem nosacījumiem.

Lai varētu piemērot šo izņēmuma statusu, Grieķija ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas nosūta Komisijai pilnu sarakstu ar visiem esošiem A un B klases pasažieru kuģiem, kas atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem, sniedzot detalizētu informāciju par katra kuģa nosaukumu, pazīšanas signālu, reģistrācijas ostu, pasažieru pieļaujamo skaitu, SJO numuru (ja tāds ir), klasi un ķīļa ielikšanas dienu vai dienu, kad kuģis bija līdzīgā būvniecības posmā. Šo sarakstu publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Izņēmuma statusu, kas piešķirts šādiem kuģiem, skaidri norāda to pasažieru kuģa drošības sertifikātā.

4. Attiecībā uz ātrgaitas pasažieru kuģiem:

a) ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti vai kuros veikti būtiski remontdarbi, pārveidojumi vai modifikācijas 1996. gada 1. janvārī vai pēc tam, atbilst 1974. gada SOLAS konvencijas X nodaļas 3. noteikuma prasībām, ja vien:

- to ķīlis nav ielikts vai tie nav bijuši līdzīgā būvniecības posmā ne vēlāk kā dienā, kad stājās spēkā šī direktīva, un

- to piegādi un nodošanu ekspluatācijā nav paredzēts uzsākt ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad stājas spēkā šī direktīva, un

- tie pilnībā atbilst Kodeksa par drošību uz kuģiem ar dinamisko cēlējspēku (DSC kodeksa) prasībām, kas ietvertas SJO Asamblejas 1977. gada 14. novembra Rezolūcijā A.373(X), kura grozīta ar Kuģošanas drošības komitejas 1994. gada 19. maija Rezolūciju MSC 37 (63);

b) ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti pirms 1996. gada 1. janvāra un atbilst Kodeksa par ātrgaitas kuģiem prasībām, turpina darbību, kas apstiprināta saskaņā ar šo kodeksu.

Ātrgaitas pasažieru kuģi, kas būvēti pirms 1996. gada 1. janvāra un neatbilst Kodeksa par ātrgaitas kuģiem prasībām, nevar veikt vietējos reisus, ja vien tie jau nenodarbojās ar vietējo reisu veikšanu dalībvalstī dienā, kad stājās spēkā šī direktīva, jo tādā gadījumā tiem var atļaut turpināt vietējo darbību šajā dalībvalstī. Šādi kuģi atbilst DSC kodeksa prasībām ar grozījumiem;

c) ātrgaitas pasažieru kuģu un to aprīkojuma konstrukcija un uzturēšana atbilst atzītas organizācijas noteikumiem par ātrgaitas kuģu klasifikāciju vai līdzvērtīgiem noteikumiem, ko administrācija izmanto saskaņā ar Direktīvas 94/57/EK 14. panta 2. punktu.

7. pants

Papildu drošības prasības, ekvivalenti, atvieglojumi un drošības pasākumi

1. Papildu drošības prasības:

Ja dalībvalsts vai dalībvalstu grupa uzskata, ka dažos gadījumos īpašu vietēju apstākļu dēļ būtu jāuzlabo piemērojamās drošības prasības, un ja pierāda vajadzību pēc šādiem uzlabojumiem, dalībvalstis saskaņā ar 4. punktā paredzēto procedūru var paredzēt pasākumus, lai uzlabotu drošības prasības.

2. Ekvivalenti:

Dalībvalsts var, ievērojot 4. punktā paredzēto procedūru, paredzēt pasākumus, kas pieļauj ekvivalentus I pielikumā ietvertajiem noteikumiem, ar nosacījumu, ka šādi ekvivalenti ir vismaz tikpat efektīvi kā šādi noteikumi.

3. Atvieglojumi:

Ar nosacījumu, ka drošības līmeni nepazemina, un, ievērojot 4. punktā paredzēto procedūru, dalībvalsts var paredzēt pasākumus, lai atbrīvotu kuģus no šīs direktīvas dažām īpašām prasībām, kas izvirzītas vietējiem reisiem, kurus paredzēts veikt šajā dalībvalstī, ieskaitot tās arhipelāgu jūras rajonus, kas ir pasargāti no atklātās jūras iedarbības, dažos darba apstākļos, piemēram, ja ir mazāks zīmīgais viļņu augstums, reisus veic gada noteiktā laikā, reisus veic tikai diennakts gaišajā laikā vai piemērotos klimatiskos vai laika apstākļos, ir ierobežots ceļojuma ilgums vai glābšanas dienesti atrodas tuvumā.

4. Dalībvalsts, kas izmanto 1., 2. vai 3. punkta noteikumus, rīkojas šādi:

a) dalībvalsts paziņo Komisijai par pasākumiem, ko tā plāno veikt, ieskaitot konkrētus datus tiktāl, cik vajadzīgs, lai apliecinātu, ka drošības līmeni uztur atbilstošā kvalitātē;

b) ja sešu mēnešu laikā no paziņojuma sniegšanas dienas saskaņā ar 9. pantā paredzēto procedūru nolemj, ka ierosinātie pasākumi nav pamatoti, minētajai dalībvalstij prasa grozīt vai neparedzēt ierosinātos pasākumus;

c) paredzētos pasākumus precizē konkrētas valsts attiecīgos tiesību aktos un dara zināmus Komisijai, kas par to konkrētiem datiem informē citas dalībvalstis;

d) šādus pasākumus piemēro visiem tās pašas klases pasažieru kuģiem, ja tie darbojas tādos pašos noteiktos apstākļos, nediskriminējot atkarībā no to karoga, valsts piederības vai operatora uzņēmējdarbības vietas;

e) pasākumus, kas minēti 3. punktā, piemēro tikai tik ilgi, kamēr kuģis darbojas noteiktajos apstākļos.

5. Drošības pasākumi:

Ja dalībvalsts uzskata, ka pasažieru kuģis, kas veic vietējos reisus šajā valstī, neatkarīgi no fakta, ka tas atbilst šīs direktīvas prasībām, var nopietni apdraudēt dzīvības, īpašuma vai vides drošību, šāda kuģa darbību var apturēt vai paredzēt papildu drošības pasākumus līdz laikam, kad draudi ir novērsti.

Iepriekšminētajos apstākļos piemēro šādu procedūru:

a) dalībvalsts bez kavēšanās informē Komisiju un citas dalībvalstis par tās lēmumu, sniedzot pamatotus tā iemeslus;

b) Komisija apsver, vai darbības apturēšana vai papildu pasākumi ir pamatoti nopietnu draudu drošībai un videi dēļ;

c) saskaņā ar 9. pantā paredzēto procedūru pieņem lēmumu, vai dalībvalsts lēmums apturēt šāda kuģa darbību vai paredzēt papildu drošības pasākumus ir pamatots nopietnu iemeslu, kad apdraudēta dzīvības vai īpašuma drošība vai vide, dēļ, un, ja darbības apturēšana vai pasākumi nav pamatoti, attiecīgajai dalībvalstij prasa atsaukt šo darbības apturēšanu vai minētos pasākumus.

8. pants

Pielāgojumi

Saskaņā ar 9. pantā paredzēto procedūru,

a) lai ņemtu vērā norises starptautiskā līmenī, jo īpaši Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā, var pielāgot

i) definīcijas, kas minētas 2. panta a), b), c), d) un t) apakšpunktā, un

ii) noteikumus attiecībā uz 10. pantā minēto apsekojumu procedūrām un nostādnēm;

b) var grozīt I pielikumu, lai šajā direktīvā piemērotu starptautisku konvenciju turpmākus grozījumus.

9. pants

Komiteja

Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 93/75/EK 12. panta 1. punktu. Komiteja darbojas saskaņā ar minētā panta 2. un 3. punktā paredzēto procedūru.

10. pants

Apsekojumi

1. Visus jaunus pasažieru kuģus karoga valsts Administrācija pakļauj šādiem apsekojumiem:

a) apsekojums, pirms kuģis uzsāk darbību;

b) periodisks apsekojums reizi 12 mēnešos;

c) papildu apsekojumi noteiktos apstākļos.

2. Visus esošos pasažieru kuģus karoga valsts Administrācija pakļauj šādiem apsekojumiem:

a) sākotnējais apsekojums, pirms kuģis uzsāk veikt vietējos reisus uzņemšanas valstī, vai 12 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas īstenošanas dienas, kā noteikts 14. panta 1. punktā, attiecībā uz esošiem kuģiem, kas veic vietējos reisus dalībvalstī, ar kuras karogu tiem ir atļauts kuģot;

b) periodisks apsekojums reizi 12 mēnešos;

c) papildu apsekojumi noteiktos apstākļos.

3. Visus ātrgaitas pasažieru kuģus, kam saskaņā ar 6. panta 4. punkta noteikumiem jāatbilst HSC kodeksam, karoga valsts administrācija pakļauj apsekojumiem, ko paredz Kodekss par ātrgaitas kuģiem.

Ātrgaitas pasažieru kuģus, kam saskaņā ar 6. panta 4. punkta noteikumiem jāatbilst DSC kodeksam ar grozījumiem, karoga valsts administrācija pakļauj apsekojumiem, ko paredz DSC kodekss.

4. Jāievēro attiecīgas apsekojumu veikšanas procedūras un pamatnostādnes pasažieru kuģu drošības sertifikāta sakarā, kas minētas SJO Asamblejas 1993. gada 4. novembra Rezolūcijā A.746 (18) par apsekojumu pamatnostādnēm, ko paredz apsekošanas un sertifikācijas saskaņotā sistēma, kādas tās ir šīs direktīvas pieņemšanas dienā, vai procedūras, kas izstrādātas tā paša mērķa sasniegšanai.

5. Apsekojumi, kas minēti 1., 2. un 3. punktā, veic karoga valsts administrācijas, atzītas organizācijas vai dalībvalsts, kuru karoga valsts pilnvarojusi veikt apsekojumus, ekskluzīvie inspektori (apsekojumu veicēji), lai pārliecinātos, ka šīs direktīvas visas piemērojamās prasības ir izpildītas.

11. pants

Sertifikāti

1. Visiem jauniem un esošiem pasažieru kuģiem saskaņā ar šo direktīvu ir pasažieru kuģu drošības sertifikāts. Sertifikāta forma ir tāda, kā paredzēts II pielikumā. Šo sertifikātu izdod karoga valsts administrācija pēc tam, kad ir veikta sākotnējais apsekojums, kā paredzēts 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā.

2. Pasažieru kuģa drošības sertifikātu izdod uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Karoga valsts administrācija var pagarināt sertifikāta derīguma termiņu uz papildu termiņu līdz vienam mēnesim no dienas, kad beidzas sertifikātā norādītais derīguma termiņš. Ja ir piešķirts pagarinājums, sertifikāta jaunais derīguma termiņš sākas no dienas, kas sertifikātā norādīta kā derīguma termiņa beigu diena pirms pagarinājuma piešķiršanas.

Atjaunotu pasažieru kuģa drošības sertifikātu izdod pēc tam, kad veikts periodisks apsekojums, kā paredzēts 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā.

3. Ātrgaitas pasažieru kuģim, kas atbilst Kodeksa par ātrgaitas kuģiem prasībām, karoga valsts administrācija saskaņā ar Kodeksā par ātrgaitas kuģiem paredzētajiem noteikumiem izdod ātrgaitas kuģa drošības sertifikātu un ātrgaitas kuģa darbības atļaujas dokumentu.

Ātrgaitas pasažieru kuģim, kas atbilst DSC kodeksa prasībām ar grozījumiem, karoga valsts administrācija saskaņā ar DSC kodeksa noteikumiem izdod DSC konstrukcijas un aprīkojuma sertifikātu un DSC darbības atļaujas dokumentu.

Pirms karoga valsts administrācija izdod darbības atļaujas dokumentu ātrgaitas pasažieru kuģim, kas veic vietējos reisus uzņemšanas valstī, tā vienojas ar uzņemšanas valsti par darbības nosacījumiem, kas saistīti ar kuģa darbību šajā valstī. Šādus nosacījumus karoga valsts administrācija norāda darbības atļaujas dokumentā.

4. Atvieglojumus, kas kuģiem piešķirti saskaņā ar 7. panta 3. punkta noteikumiem, atzīmē kuģa sertifikātā.

12. pants

SOLAS konvencijas noteikumi

Attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas veic starptautiskus reisus:

1. stājoties spēkā šai direktīvai, Kopiena iesniedz lūgumu SJO

a) veicināt pašreizējo SJO darbu 1974. gada SOLAS konvencijas II-1, II-2 un III nodaļas, kas ietver administrācijas ziņā atstātos jautājumus, noteikumu pārstrādāšanā, šo noteikumu saskaņotas interpretācijas izveidošanā un atbilstīgu to grozījumu pieņemšanā;

b) paredzēt pasākumus, lai obligāti piemērotu Kuģošanas drošības komitejas MSC Cirkulāra Nr. 606 par uzņemšanas valsts saskaņu ar SOLAS konvencijas atvieglojumiem noteikumu pamatprincipus.

2. lūgumu, kas minēts 1. punktā, iesniedz Kopienas un Komisijas prezidentvalsts, pamatojoties uz šīs direktīvas I pielikumā paredzētajiem saskaņotajiem noteikumiem. Visas dalībvalstis rīkojas savu iespēju robežās, lai nodrošinātu to, ka SJO var ātri sākt izstrādāt minētos noteikumus un pasākumus.

13. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankciju sistēmu, ko piemēro attiecīgās valsts noteikumu, kas pieņemti, ievērojot šo direktīvu, pārkāpšanas gadījumā, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šīs sankcijas piemēro. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

14. pants

Īstenošana

1. Dalībvalstīs līdz 1998. gada 1. jūlijam stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu.

2. Paredzot šos pasākumus, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai pievieno šādu atsauci to oficiālai publikācijai. Šādas atsauces norādīšanas veidus nosaka dalībvalstis.

3. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. Komisija par tiem informē pārējās dalībvalstis.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

16. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1998. gada 17. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Strang

[1] OV C 238, 16.8.1996., 1. lpp.

[2] OV C 212, 22.7.1996., 21. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1996. gada 5. septembra atzinums (OV C 277, 23.9.1996., 19. lpp.), Padomes 1997. gada 17. jūnija kopējā nostāja (OV C 293, 26.9.1997., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1997. gada 6. novembra lēmums (OV C 358, 24.11.1997., 27. lpp.).

[4] OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

[5] OV L 378, 31.12.1986., 1. lpp.

[6] OV L 364, 12.12.1992., 7. lpp.

[7] OV C 271, 7.10.1993., 1. lpp.

[8] OV C 323, 21.11.1994., 176. lpp.

[9] OV L 46, 17.2.1997., 25. lpp.

[10] OV L 157, 7.7.1995., 1. lpp.

[11] OV L 247, 5.10.1993., 19. lpp.

[12] OV L 319, 12.12.1994., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Komisijas Direktīvu 97/58/EK (OV L 274, 7.10.1997., 8. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

DROŠĪBAS PRASĪBAS JAUNIEM UN ESOŠIEM PASAŽIERU KUĢIEM, KAS VEIC VIETĒJOS REISUS

sk. Komisijas Direktīvu 2002/25/EK, OV L 98, 15.04.2002., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS II

PASAŽIERU KUĢA DROŠĪBAS SERTIFIKĀTA FORMA

PASAŽIERU KUĢA DROŠĪBAS SERTIFIKĀTS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

Augša