Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 31997L0011

Padomes Direktīva 97/11/EK (1997. gada 3. marts), ar kuru groza Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu

OV L 73, 14.3.1997., 5./15. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 15 Sējums 003 Lpp. 151 - 161
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 15 Sējums 003 Lpp. 151 - 161
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 15 Sējums 003 Lpp. 151 - 161
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 15 Sējums 003 Lpp. 151 - 161
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 15 Sējums 003 Lpp. 151 - 161
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 15 Sējums 003 Lpp. 151 - 161
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 15 Sējums 003 Lpp. 151 - 161
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 15 Sējums 003 Lpp. 151 - 161
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 15 Sējums 003 Lpp. 151 - 161
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 15 Sējums 003 Lpp. 254 - 264
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 15 Sējums 003 Lpp. 254 - 264

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 16/02/2012; Atcelts ar 32011L0092

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1997/11/oj

31997L0011



Oficiālais Vēstnesis L 073 , 14/03/1997 Lpp. 0005 - 0015


Padomes Direktīva 97/11/EK

(1997. gada 3. marts),

ar kuru groza Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 130.s panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma 189.c pantā noteikto procedūru [4],

(1) tā kā Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu [5] ir vērsta uz to, lai nodrošinātu kompetentās iestādes ar attiecīgu informāciju, lai dotu tām iespēju pieņemt lēmumu par atsevišķu projektu, pilnībā apzinoties projekta iespējamo būtisko ekoloģisko ietekmi; tā kā novērtēšanas kārtība ir vides politikas pamata instruments, kā tas ir noteikts Līguma 130.r pantā, kā arī Piektās politikas un rīcības programmas attiecībā uz vidi un noturīgu attīstību pamata instruments;

(2) tā kā saskaņā ar Līguma 130.r panta 2. punktu Kopienas vides politika balstās uz piesardzības principu un uz principu, ka būtu jāveic profilakse, ka ekoloģiskais kaitējums pirmām kārtām jānovērš tā izcelsmes vietā un ka piesārņotājam būtu jāmaksā;

(3) tā kā ekoloģiskā kaitējuma novērtēšanas galvenie principi būtu jāsaskaņo un tā kā dalībvalstis var noteikt stingrākus noteikumus, lai aizsargātu vidi;

(4) tā kā ekoloģiskās ietekmes novērtēšanā gūtā pieredze, kā tas ir ierakstīts ziņojumā par Direktīvas 85/337/EEK īstenošanu, kuru Komisija pieņēmusi 1993. gada 2. aprīlī, liecina, ka jāievieš noteikumi, kas ir paredzēti, lai precizētu, papildinātu un uzlabotu novērtēšanas kārtības noteikumus nolūkā nodrošināt, ka direktīvu piemēro arvien saskaņotākā un efektīvā veidā;

(5) tā kā uz projektiem, kuri jānovērtē, vajadzētu attiecināt attīstības saskaņošanas prasību; tā kā novērtējums būtu jāveic, pirms šāda saskaņošana ir notikusi;

(6) tā kā būtu lietderīgi papildināt to projektu sarakstu, kuriem ir būtiska ekoloģiskā ietekme un kuri, ņemot to vērā, jāpakļauj sistemātiskam novērtējumam;

(7) tā kā citu tipu projektiem var vienmēr nebūt nozīmīga ekoloģiska ietekme; tā kā šie projekti būtu jānovērtē, ja dalībvalstis uzskata, ka tiem var būt nozīmīga ekoloģiskā ietekme;

(8) tā kā dalībvalstis var noteikt limitus vai kritērijus, lai noteiktu, kuri šāda veida projekti būtu jānovērtē, pamatojoties uz to ekoloģiskās ietekmes nozīmīgumu; tā kā nevajadzētu būt prasībai dalībvalstīm katrā gadījumā pārbaudīt projektus, kas nesasniedz šos limitus vai kas neatbilst šiem kritērijiem;

(9) tā kā, nosakot šādus limitus vai kritērijus vai pārbaudot projektus katrā gadījumā, lai noteiktu, kuri projekti būtu jānovērtē, pamatojoties uz to nozīmīgo ekoloģisko ietekmi, dalībvalstīm vajadzētu ņemt vērā attiecīgos atlasītos kritērijus, kas paredzēti šajā direktīvā; tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm ir visērtāk piemērot šos kritērijus specifiskos gadījumos;

(10) tā kā izvietojuma kritērija pastāvēšana, kas attiecās uz īpaši aizsargājamām zonām, kuras noteikušas dalībvalstis saskaņā ar Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību [6] un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību [7], nebūt obligāti nenozīmē, ka projekti šajās zonās automātiski būtu jāpārbauda saskaņā ar šo direktīvu;

(11) tā kā ir lietderīgi ieviest kārtību, lai dotu iespēju attīstītājam saņemt atzinumu no kompetentajām iestādēm par tās informācijas saturu un apjomu, kas jāsagatavo un jāiesniedz novērtējumam; tā kā dalībvalstis saskaņā ar šo kārtību var pieprasīt, lai attīstītājs nodrošinātu, inter alia, alternatīvas projektiem, par kuriem tas gatavojas iesniegt pieteikumu;

(12) tā kā ir vēlams nostiprināt noteikumus par ekoloģiskās ietekmes novērtējumu pārrobežu kontekstā, lai ņemtu vērā attīstību starptautiskā mērogā;

(13) tā kā Kopiena 1991. gada 25. februārī parakstīja Konvenciju par ekoloģiskās ietekmes novērtējumu pārrobežu kontekstā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ar šo Direktīvu 85/337/EEK groza šādi:

1. Direktīvas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Dalībvalstis nosaka visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu ka, pirms tiek dota piekrišana, uz tiem projektiem, kuriem var būt nozīmīga ekoloģiskā ietekme, inter alia, to rakstura, izmēra vai atrašanās vietas dēļ, attiektos prasība par attīstības saskaņošanu un novērtējumu attiecībā uz to ietekmi. Šie projekti ir noteikti 4. pantā."

2. Direktīvas 2. pantā iekļauj šādu punktu:

"2.a Dalībvalstis var paredzēt vienotu kārtību, lai īstenotu šīs direktīvas prasības un Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvas 96/61/EK par integrētu piesārņojuma aizkavēšanu un novēršanu [8]

3. Direktīvas 2. panta 3. punkta pirmais apakšpunkts ir šāds:

"3. Neskarot 7. pantu, dalībvalstis var izņēmuma gadījumos nepakļaut konkrētu projektu pilnībā vai daļēji noteikumiem, kas paredzēti šajā direktīvā."

4. 2. panta 3. punkta c) apakšpunktā vārdus "vajadzības gadījumā" aizstāj ar vārdiem "attiecīgos gadījumos".

5. Direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu:

"3. pants

Ekoloģiskās ietekmes novērtējums pienācīgā veidā, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu un saskaņā ar 4. līdz 11. pantu, nosaka, raksturo un novērtē projekta tiešo un netiešo ietekmi uz šādiem faktoriem:

- dzīvām būtnēm, faunu un floru,

- augsni, ūdeni, gaisu, klimatu un ainavu,

- materiālām vērtībām un kultūras mantojumu,

- mijiedarbību starp faktoriem, kas minēti pirmajā, otrajā un trešajā ievilkumā."

6. Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu:

"4. pants

1. Saskaņā ar 2. panta 3. punktu I pielikumā uzskaitītos projektus pakļauj novērtējumam saskaņā ar 5. līdz 10. pantu.

2. Saskaņā ar 2. panta 3. punktu dalībvalstis:

a) ar katra gadījuma pārbaudēm

vai

b) pēc dalībvalsts noteiktajiem limitiem vai kritērijiem

attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem projektiem nosaka, vai projekts jānovērtē saskaņā ar 5. līdz 10. pantu.

Dalībvalstis var nolemt piemērot gan a), gan b) apakšpunktā minēto kārtību.

3. Kad katra gadījuma pārbaude ir paveikta vai ir noteikti limiti vai kritēriji, kas paredzēti 2. punktā, ņem vērā attiecīgos atlasītos kritērijus, kas paredzēti III pielikumā.

4. Dalībvalstis nodrošina, lai tas, ko kompetentās iestādes nosaka saskaņā ar 2. punktu, tiktu paziņots sabiedrībai."

7. Direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:

"5. pants

1. Gadījumā, kad pastāv projekti, kas saskaņā ar 4. pantu jāpakļauj ekoloģiskās ietekmes novērtējumam saskaņā ar 5. līdz 10. pantu, dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attīstītājs attiecīgā formā sniedz IV pielikumā paredzēto informāciju tiktāl, cik:

a) dalībvalstis uzskata, ka informācija ir saistīta ar doto saskaņošanas procedūras stadiju un ar tām konkrēta projekta vai projekta tipa un vides īpašajām pazīmēm, kas var tikt ietekmētas;

b) dalībvalstis uzskata, ka attīstītājam var pieprasīt apkopot šo informāciju, inter alia ņemot vērā pašreizējās novērtējuma zināšanas un metodes.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja to pieprasa attīstītājs pirms attīstības saskaņojuma pieprasījuma iesniegšanas, kompetentā iestāde sniedz atzinumu par informāciju, kas attīstītājam jāsniedz saskaņā ar 1. punktu. Kompetentā iestāde apspriežas ar attīstītāju un iestādēm, kas iepriekš minētas 6. panta 1. punktā, pirms tā sniedz savu atzinumu. Fakts, ka iestāde ir sniegusi atzinumu saskaņā ar šo punktu, neliedz tai pēc tam pieprasīt attīstītājam sniegt turpmāku informāciju.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai kompetentās iestādes sniedz šādu atzinumu, neatkarīgi no tā, vai attīstītājs to pieprasa.

3. Informācija, kas attīstītājam jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, ietver vismaz:

- projekta aprakstu, kas satur informāciju par projekta norises vietu, tā dizainu un apjomu,

- to pasākumu aprakstu, kas paredzēti, lai izvairītos no nozīmīgas nevēlamas ietekmes, samazinātu to un, ja iespējams, radītu tai pretlīdzekli,

- datus, kas ir vajadzīgi, lai noteiktu un novērtētu galveno ekoloģisko ietekmi, kāda var būt projektam,

- īsu galveno alternatīvu aprakstu, kuru ir izpētījis attīstītājs, un šīs izvēles galvenā iemesla norādījumu, ņemot vērā ekoloģisko ietekmi,

- iepriekšējos ievilkumos minētās informācijas netehnisku kopsavilkumu.

4. Dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina, lai jebkura iestāde, kuras rīcībā ir attiecīga informācija, kurai ir tiešs sakars ar 3. pantu, dara šo informāciju zināmu attīstītājam."

8. Direktīvas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tām iestādēm, kuras var būt saistītas ar projektu to īpašās ekoloģiskās atbildības dēļ, tiek dota iespēja izteikt savu viedokli par attīstītāja sniegto informāciju un par attīstības saskaņošanas pieprasījumu. Šajā nolūkā dalībvalstis nosaka iestādes, ar kurām apspriesties vai nu vispārīgos jautājumos, vai par katru gadījumu atsevišķi. Informāciju, kas iegūta saskaņā ar 5. pantu, nosūta šīm iestādēm. Apspriešanās kārtību sīki izstrādā dalībvalstis."

Direktīvas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Dalībvalstis nodrošina, ka jebkuru attīstības saskaņošanas pieprasījumu un jebkuru informāciju, kas iegūta saskaņā ar 5. pantu, dara zināmu sabiedrībai saprātīgā termiņā, lai attiecīgai sabiedrības daļai dotu iespēju izteikt viedokli, pirms tiek veikta attīstības saskaņošana."

9. Direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

"7. pants

1. Ja dalībvalsts apzinās, ka projektam var būt būtiska ekoloģiska ietekme citā dalībvalstī vai ja dalībvalsts, kuru var būtiski ietekmēt, to pieprasa, tā dalībvalsts, kuras teritorijā paredzēts veikt projektu, nosūta ietekmētajai dalībvalstij pēc iespējas ātrākā laikā un ne vēlāk kā brīdī, kad tā dara to zināmu saviem pilsoņiem, inter alia:

a) projekta aprakstu kopā ar jebkādu pieejamo informāciju par tā iespējamo pārrobežu ietekmi;

b) informāciju par iespējamā lēmuma raksturu,

un dod otrai dalībvalstij saprātīgu laiku, kurā norādīt, vai tā vēlas piedalīties ekoloģiskās ietekmes novērtēšanas procedūrā, un tā var iekļaut informāciju, kas minēta 2. punktā.

2. Ja dalībvalsts, kas saņem informāciju saskaņā ar 1. punktu, norāda, ka tā grasās piedalīties ekoloģiskās ietekmes novērtēšanas procedūrā, tā dalībvalsts, kuras teritorijā ir paredzēts veikt projektu un ja tā vēl to nav izdarījusi, nosūta ietekmētajai dalībvalstij informāciju, ko tā ieguvusi saskaņā ar 5. pantu, un attiecīgu informāciju attiecībā uz minēto procedūru, ietverot attīstības saskaņošanas pieprasījumu.

3. Attiecīgās dalībvalstis, katra tik lielā mērā, cik ir ieinteresēta, arī nodrošina:

a) lai 1. un 2. punktā minētā informācija būtu pieejama saprātīgā termiņā attiecīgajām iestādēm, kas minētas 6. panta 1. punktā, un attiecīgajai sabiedrības daļai tās dalībvalsts teritorijā, kas var tikt būtiski ietekmēta; un

b) lai šīm iestādēm un attiecīgajai sabiedrības daļai būtu dota iespēja, pirms veic projekta attīstības saskaņošanu, izteikt savu viedokli saprātīgā laikposmā par informāciju, kas sniegta kompetentajai iestādei tajā dalībvalstī, kuras teritorijā paredzēts veikt projektu.

4. Attiecīgās dalībvalstis apspriežas par, inter alia, iespējamo projekta pārrobežu ietekmi un par paredzētajiem pasākumiem, lai samazinātu vai novērstu šādu ietekmi, un vienojas par saprātīgu apspriedes ilguma termiņu.

5. Šā panta noteikumu īstenošanas sīki izstrādātu kārtību var noteikt attiecīgās dalībvalstis."

10. Direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

"8. pants

Attīstības saskaņošanas procedūrā jāņem vērā informācija, kas iegūta saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu."

11. Direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

"9. pants

1. Kad ir pieņemts lēmums dot vai atteikt attīstības piekrišanu, kompetentā iestāde vai iestādes informē par to sabiedrību saskaņā ar attiecīgo kārtību un dara zināmu sabiedrībai šādu informāciju:

- lēmuma saturs un jebkādi nosacījumi, kas tam pievienoti,

- galvenie iemesli un apsvērumi, uz kuriem pamatots lēmums,

- to galveno pasākumu apraksts, kas paredzēts, lai izvairītos no būtiskas kaitīgas ietekmes, samazinātu to un, ja iespējams, radītu tai pretlīdzekli.

2. Kompetentā iestāde vai iestādes informē jebkuru dalībvalsti, ar kuru veikta apspriede saskaņā ar 7. pantu, nosūtot tai informāciju, kas minēta 1. punktā."

12. Direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

"10. pants

Šīs direktīvas noteikumi neskar kompetento iestāžu pienākumu ievērot ierobežojumus, kādus uzliek valsts normatīvie un administratīvie akti un ieviestā tiesiskā prakse attiecībā uz rūpniecisko un komercnoslēpumu, ietverot intelektuālo īpašumu, un valsts interešu aizsardzību.

Gadījumos, kad ir piemērojams 7. pants, uz informācijas nosūtīšanu uz citu dalībvalsti un tās saņemšanu citā dalībvalstī attiecas ierobežojumi, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā projekts ierosināts."

13. Direktīvas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Jo īpaši dalībvalstis informē Komisiju par jebkādiem kritērijiem un/vai limitiem, kas pieņemti, lai atlasītu attiecīgos projektus, saskaņā ar 4. panta 2. punktu."

14. Direktīvas 13. pantu svītro.

15. I, II un III pielikumu aizstāj ar I, II, III un IV pielikumu, kādi tie ir pielikumā.

2. pants

Piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Direktīvas 85/337/EEK, kas grozīta ar šo direktīvu, piemērošanu un iedarbīgumu. Ziņojumu pamato uz informācijas apmaiņu, kas paredzēta 11. panta 1. un 2. punktā.

Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz Padomei papildu priekšlikumus, lai nodrošinātu turpmāku koordinēšanu šīs direktīvas piemērošanā.

3. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 1999. gada 14. martam izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos jābūt atsaucei uz šo direktīvu vai arī šāda atsauce jāpievieno to oficiālām publikācijām. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces. Dalībvalstis nosaka šādas atsauces pievienošanas kārtību.

2. Ja attīstības saskaņošanas pieprasījums ir iesniegts kompetentai iestādei pirms 1. punktā noteiktā termiņa beigām, turpina piemērot Direktīvas 85/337/EEK noteikumus, kas pastāvēja pirms šo grozījumu izdarīšanas.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1997. gada 3. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. De Boer

[1] OV C 130, 12.5.1994., 8. lpp., unOV C 81, 19.3.1996., 14. lpp.

[2] OV C 393, 31.12.1994., 1. lpp.

[3] OV C 210, 14.8.1995., 78. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 1995. gada 11. oktobra Atzinums (OV C 287, 30.10.1995., 101. lpp), Padomes 1996. gada 25. jūnija Kopējā nostāja (OV C 248, 26.8.1996., 75. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1996. gada 13. novembra Lēmums (OV C 362, 2.12.1996., 103. lpp.).

[5] OV L 175, 7.5.1985., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Iestāšanās aktu.

[6] OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[7] OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

[8] OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.".

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

"

I PIELIKUMS

PROJEKTI, UZ KURIEM ATTIECĀS 4. PANTA 1. PUNKTS

1. Naftas pārstrādes rūpnīcas (izņemot uzņēmumus, kas no naftas ražo vienīgi smērvielas) un iekārtas 500 un vairāk tonnu ogļu vai bitumena slānekļa gazifikācijai vai šķidrināšanai dienā.

2. - Termoelektrostacijas un citas iekšdedzes iekārtas ar 300 megavatu vai lielāku siltuma jaudu un

- atomelektrostacijas un citi kodolreaktori, ietverot šādu atomelektrostaciju vai kodolreaktoru izjaukšanu vai to ekspluatācijas pārtraukšanu [1] (izņemot pētījumu iekārtas šķelšanās un bagātināšanās materiālu ražošanai un konversijai, kuru maksimālā jauda nepārsniedz 1 kilovatu nepārtraukta siltuma daudzuma).

3. a) Iekārtas kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti pārstrādei;

b) iekārtas, kas konstruētas:

- kodoldegvielas ražošanai vai bagātināšanai,

- kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti vai augstas pakāpes radioaktīvu atkritumu apstrādei,

- kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti galējai noglabāšanai,

- vienīgi radioaktīvo atkritumu galējai noglabāšanai,

- vienīgi kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti vai radioaktīvo atkritumu glabāšanai (plānota ilgāk par 10 dienām) no to ražošanas vietas atšķirīgā vietā.

4. - Rūpnīca čuguna un tērauda sākotnējai kausēšanai.

- Iekārtas neapstrādātu krāsaino metālu ražošanai no rūdas, koncentrātiem vai sekundārām izejvielām metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesos.

5. Iekārtas azbesta ieguvei un azbesta un azbestu saturošu vielu apstrādei un pārstrādei: azbesta cementa ražojumiem, ar ražošanas apjomu gadā, kas pārsniedz 20000 tonnu pabeigtu ražojumu, berzes materiāliem, ar ražošanas apjomu gadā, kas pārsniedz 50 tonnu pabeigtu ražojumu, un citiem azbesta izmantošanas veidiem, ar izlietojumu, kas pārsniedz 200 tonnu gadā.

6. Ķīmiskās rūpnīcas, t. i., iekārtas vielu ražošanai rūpnīcu mērogā, izmantojot ķīmiskās konversijas procesus, kuros vairākas vienības tiek pretstatītas un funkcionāli pielāgotas viena otrai un kuras ir paredzētas:

i) pamata organisko ķīmisko vielu ražošanai;

ii) pamata neorganisko ķīmisko vielu ražošanai;

iii) fosforu, slāpekli vai kāliju saturoša mēslojuma (vienkārša mēslojuma vai maisījuma) ražošanai;

iv) veselīgu augu valsts pamata produktu un biocīdu ražošanai;

v) pamata farmaceitisko preču ražošanai, izmantojot ķīmisku vai bioloģisku procesu;

vi) sprāgstvielu ražošanai.

7. a) Sliežu garo distanču dzelzceļa transportam un lidostu [2] ar pamata skrejceļu, kura garums ir 2100 m vai vairāk, būve;

b) autostrāžu un ātrgaitas šoseju [3] būve;

c) jauna četru joslu ceļa būve vai esošo divu vai mazāk joslu ceļu joslu pārdalīšana un/vai ceļu paplašināšana tā, lai nodrošinātu četras vai vairāk joslas, ja šāds jauns ceļš vai pārgrupēta un/vai paplašināta ceļa daļa ir 10 km vai vairāk nepārtrauktā garumā.

8. a) Iekšzemes ūdeņi un ostas iekšzemes ūdensceļu transportam, kas var uzņemt kuģus, kuru masa pārsniedz 1350 tonnu;

b) tirdzniecības ostas, iekraušanas un izkraušanas kuģu piestātnes, kas savienotas ar zemi un apkārtējām ostām (izņemot prāmju piestātnes) un kas var uzņemt kuģus, kuru masa pārsniedz 1350 tonnu.

9. Atkritumu noglabāšanas iekārtas bīstamo atkritumu (t. i., atkritumu, uz kuriem attiecās Direktīva 91/689/EEK [4] sadedzināšanai, ķīmiskai apstrādei, kā noteikts Direktīvas 75/442/EEK [5] II. A pielikumā zem nosaukuma D9, vai to aprakšanai.

10. Atkritumu noglabāšanas iekārtas nebīstamo atkritumu sadedzināšanai vai ķīmiskai apstrādei, kā noteikts Direktīvas 75/442/EEK II. A pielikumā zem nosaukuma D9, kuru ražošanas jauda pārsniedz 100 tonnu dienā.

11. Gruntsūdeņu novadīšana vai mākslīgā gruntsūdeņu pievadīšana, ja novadītā vai pievadītā ūdens daudzums gadā ir līdzvērtīgs vai pārsniedz 10 miljonus kubikmetru.

12. a) Iekārtas ūdens pārvietošanai starp upju baseiniem, ja šīs pārvietošanas mērķis ir novērst iespējamo ūdens iztrūkumu un ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 100 miljonus kubikmetru/gadā;

b) visos pārējos gadījumos — iekārtas ūdens resursu pārvietošanai starp upju baseiniem, ja vairākos gados vidējā novadīšanas baseina plūsma pārsniedz 2000 miljonus kubikmetru/gadā un ja pārvietotā ūdens daudzums pārsniedz 5 % no šīs plūsmas.

Abos gadījumos dzeramā ūdens pievadīšana pa caurulēm ir izslēgta.

13. Notekūdeņu apstrādes rūpnīcas, kuru ražošanas jauda pārsniedz 150000 iedzīvotāju, kas ir līdzvērtīga Direktīvas 91/271/EEK [6] 2. panta 6. punktā paredzētajai jaudai.

14. Naftas un dabasgāzes ieguve komerciāliem mērķiem, ja iegūtais daudzums pārsniedz 500 tonnas/dienā attiecībā uz naftu un 500000 m3/dienā attiecībā uz gāzi.

15. Dambji un citas iekārtas, kas konstruētas ūdens uzkrāšanai vai pastāvīgai glabāšanai, ja jaunā vai papildu ūdens daudzums, kas uzkrāts vai saglabāts, pārsniedz 10 miljonus kubikmetru.

16. Cauruļvadi gāzes, naftas vai ķīmisko vielu transportēšanai, kuru diametrs ir lielāks par 800 mm un garums ir lielāks par 40 km.

17. Iekārtas intensīvai putnu un cūku audzēšanai ar vairāk nekā:

a) 85000 vietām broileriem, 60000 vietām dējējvistām;

b) 3000 vietām nobarojamām cūkām (virs 30 kg) vai

c) 900 vietām sivēnmātēm.

18. Rūpnieciskās ražotnes:

a) celulozes ražošanai no koka vai citiem šķiedru materiāliem;

b) papīra un kartona ražošanai ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 200 tonnu dienā.

19. Karjeri vai atklātas izrakteņu ieguves vietas, ja to laukuma platība pārsniedz 25 hektārus, vai kūdras ieguves vietas, ja to laukuma platība pārsniedz 150 hektāru.

20. Elektroenerģijas gaisvadu līniju instalēšana, kurām ir 220 kV vai lielāka voltāža un vairāk nekā 15 km liels garums.

21. Iekārtas naftas, naftas ķīmijas produktu vai ķīmijas produktu glabāšanai ar 200000 tonnu vai lielāku ražošanas jaudu.

II PIELIKUMS

PROJEKTI, UZ KURIEM ATTIECĀS 4. PANTA 2. PUNKTS

1. Zemkopība, mežkopība un akvakultūra:

a) projekti lauku zemes īpašumu pārstrukturēšanai;

b) projekti neapstrādātās zemes vai daļēji neskarto platību izmantošanai zemkopībā;

c) ūdens apsaimniekošanas projekti zemkopībā, ietverot apūdeņošanas un zemes drenēšanas projektus;

d) sākotnējā apmežošana un atmežošana, lai pārietu uz citu zemes izmantošanas veidu;

e) intensīvās mājlopu iekārtas (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);

f) intensīvā zivju audzēšana;

g) jūras teritoriju apguve.

2. Ieguves rūpniecība:

a) akmeņlauztuves, derīgo izrakteņu ieguve atklātos karjeros un kūdras ieguve (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);

b) pazemes raktuves;

c) minerālu ieguve, veicot jūras vai upju ekskavēšanu;

d) dziļurbumi, jo īpaši:

- ģeotermiskais urbums,

- urbums radioaktīvo atkritumu glabāšanai,

- urbums ūdens apgādei,

izņemot urbumus augsnes stabilitātes pārbaudei;

e) virszemes rūpnieciskās iekārtas ogļu, naftas, dabas gāzes un rūdu, kā arī bitumena slānekļa ieguvei.

3. Enerģijas rūpniecība:

a) rūpnieciskās iekārtas elektrības, tvaiku un karstā ūdens ražošanai (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

b) rūpnieciskās iekārtas elektrības, tvaiku un karstā ūdens pārvietošanai; elektroenerģijas pārraidīšana pa virszemes vadiem (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);

c) dabas gāzes virszemes glabāšana;

d) deggāzu pazemes glabāšana;

e) fosilā kurināmā virszemes glabāšana;

f) brikešu rūpnieciskā ražošana no oglēm un lignīta;

g) iekārtas radioaktīvo atkritumu pārstrādei un glabāšanai (ja tās nav iekļautas I pielikumā);

h) iekārtas hidroelektroenerģijas ražošanai;

i) iekārtas vēja izmantošanai, lai ražotu enerģiju (vēja saimniecības).

4. Metālu ražošana un apstrāde:

a) iekārtas dzelzs lietņu vai tērauda ražošanai (pirmā vai otrā sakausējuma), ietverot nepārtrauktu liešanu;

b) iekārtas melno metālu apstrādei:

i) karstās velmētavas;

ii) smēdes ar āmuriem;

iii) kausētu metāla aizsargapvalku uzlikšana;

c) melno metālu lietuves;

d) iekārtas melno metālu kausēšanai, ietverot to leģēšanu, izņemot dārgmetālus, ietverot reģenerētos produktus (bagātināšana, liešana lietnē utt.);

e) iekārtas metālu un plastikāta materiālu virsmas apstrādei, izmantojot elektrolītisku vai ķīmisku procesu;

f) transportlīdzekļu ražošana un komplektēšana un transportlīdzekļu dzinēju ražošana;

g) kuģu būvētavas;

h) iekārtas lidmašīnu būvēšanai un remontēšanai;

i) dzelzceļa iekārtu ražošana;

j) sprāgstvielu štancēšana;

k) iekārtas metāla rūdu kausēšanai un aglomerācijai.

5. Minerālu rūpniecība:

a) koksa krāsnis (sausā ogļu pārtvaice);

b) cementa ražošanas iekārtas;

c) iekārtas azbesta ražošanai un azbesta izstrādājumu izgatavošanai (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

d) iekārtas stikla, to skaitā arī stikla šķiedras, ražošanai;

e) iekārtas minerālo vielu kausēšanai, to skaitā minerālo šķiedru ražošanai;

f) keramikas produktu izgatavošana, tos apdedzinot, jo īpaši jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas trauku vai porcelāna izgatavošana.

6. Ķīmijas rūpniecība (projekti, kas nav ietverti I pielikumā):

a) starpproduktu apstrāde un ķīmisko vielu ražošana;

b) pesticīdu un farmaceitisko preču, krāsu un laku, elastomēru un peroksīdu ražošana;

c) glabāšanas telpas naftai, petroķīmiskiem un ķīmiskiem ražojumiem.

7. Pārtikas rūpniecība:

a) dārzeņu un dzīvnieku eļļu un tauku ražošana;

b) dzīvnieku un dārzeņu izcelsmes produktu iesaiņošana un konservēšana;

c) piena produktu ražošana;

d) brūvēšana un iesala gatavošana;

e) konditorejas un sīrupa ražošana;

f) iekārtas dzīvnieku kaušanai;

g) rūpnieciskās cietes ražošanas iekārtas;

h) zivju miltu un zivju eļļas fabrikas;

i) cukura fabrikas.

8. Tekstila, ādas, meža un papīra rūpniecība:

a) rūpnieciskās ražotnes papīra un kartona ražošanai (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

b) rūpnīcas šķiedru vai tekstila pirmapstrādei (tādas darbības kā mazgāšana, balināšana, merserizēšana) vai to krāsošana;

c) rūpnīcas ādu un mizu miecēšanai;

d) celulozes apstrādes un ražošanas iekārtas.

9. Gumijas rūpniecība:

elastomēru saturošu produktu ražošana un apstrāde.

10. Infrastruktūras projekti:

a) rūpniecisko kompleksu celtniecības projekti;

b) pilsētu celtniecības projekti, ietverot tirdzniecības centru un autostāvvietu celtniecību;

c) dzelzceļu būve un preču pārkraušanas vietu un pārsēšanās terminālu celtniecība (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

d) lidlauku būve (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

e) ceļu, ostu būve, to skaitā zvejniecības ostu būve (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

f) to iekšzemes ūdensceļu būve, kas nav iekļauti I pielikumā; kanalizācijas un atūdeņošanas darbi;

g) dambji un citas iekārtas, kas konstruētas, lai noturētu ūdeni vai uzglabātu to ilgstošu laika periodu (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

h) tramvaju sliedes, virszemes un pazemes dzelzceļi, gaisa tilti vai līdzīgas konkrēta tipa brauktuves, kas tiek izmantotas vienīgi vai galvenokārt pasažieru transportēšanai;

i) naftas un gāzes cauruļvadu uzstādīšana (projekti, kas nav iekļauti I pielikumā);

j) gargabalūdensvadu ierīkošana;

k) darbs krastā, lai novērstu eroziju, un piejūras darbi, ar kuriem var pārveidot krastu, uzbūvējot, piemēram, dambjus, molus, aizsprostus, un citi jūras aizsardzības darbi, izņemot šo būvju uzturēšanu un pārbūvēšanu;

l) gruntsūdeņu novadīšana vai mākslīgā gruntsūdeņu pievadīšana, kas nav iekļauta I pielikumā;

m) iekārtas ūdens resursu pārvietošanai starp upju baseiniem, kas nav iekļautas I pielikumā.

11. Citi projekti:

a) pastāvīgie sacensību un testa treki motorizētiem transporta līdzekļiem;

b) iekārtas atkritumu noglabāšanai (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);

c) notekūdeņu apstrādes rūpnīcas (projekti, kas nav ietverti I pielikumā);

d) dūņu nogulsnēšanas vietas;

e) melno metālu metāllūžņu, to skaitā metāllūžņos nododamo transporta līdzekļu, glabāšana;

f) dzinēju, turbīnu un reaktoru pārbaudes stendi;

g) mākslīgo minerālu šķiedru ražošanas iekārtas;

h) iekārtas sprāgstvielu reģenerēšanai vai iznīcināšanai;

i) uzpircēju noliktavas.

12. Tūrisms un atpūta:

a) slēpotāju pacēlāji, lifti un bugeļi un ar tiem saistīti uzlabojumi;

b) marīnas;

c) brīvdienu ciematiņi un viesnīcu kompleksi ārpus pilsētas robežām un saistīti pasākumi;

d) pastāvīgās kempinga vietas un autofurgonu stāvvietas;

e) tematiskie parki.

13. - Jebkādas izmaiņas vai papildinājumi projektos, kas uzskaitīti I vai II pielikumā, kas jau ir apstiprināti, paveikti vai ir veikšanas procesā un kam var būt būtiska nelabvēlīga ekoloģiska ietekme;

- tajos projektos I pielikumā, kas veikti vienīgi vai galvenokārt, lai attīstītu un pārbaudītu jaunas metodes vai produktus, un kas nav izmantoti vairāk kā divus gadus.

III PIELIKUMS

4. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTIE ATLASES KRITĒRIJI

1. Projektu īpašības

Projektu īpašības jāapsver, jo īpaši ņemot vērā:

- projekta apjomu,

- saistību ar citiem projektiem,

- dabas resursu izlietošanu,

- atkritumu izraisīšanu;

- piesārņojumu un dabas bojājumus,

- katastrofu riska pakāpi, jo īpaši ņemot vērā izmantojamās vielas vai tehnoloģijas.

2. Projektu atrašanās vieta

Jāņem vērā to ģeogrāfisko apgabalu vides jutīgums, kurus projekti var ietekmēt, jo īpaši ņemot vērā:

- pastāvošo zemes izmantošanu,

- dabas resursu relatīvo bagātību, kvalitāti un reģenerēties spēju šajā apgabalā,

- dabiskās vides absorbcijas spēju, pievēršot īpašu uzmanību šādām zonām:

a) mitrzemes;

b) piekrastes zonas;

c) kalnu un mežu zonas;

d) dabas rezervāti un parki;

e) teritorijas, kas ir klasificētas vai aizsargātas saskaņā ar dalībvalstu likumiem; īpaši aizsargātās teritorijas, kuras dalībvalstis nozīmējušas saskaņā ar Direktīvu 79/409/EEK un Direktīvu 92/43/EEK;

f) teritorijas, kurās Kopienas tiesību aktos noteiktie vides kvalitātes standarti jau ir paplašināti;

g) blīvi apdzīvotas teritorijas;

h) ainavas, kas ir nozīmīgas no vēstures, kultūras un arheoloģijas viedokļa.

3. Iespējamās ietekmes pazīmes

Projektu iespējamā nozīmīgā ietekme jāņem vērā saistībā ar kritērijiem, kas iepriekš paredzēti 1. un 2. punktā, un jo īpaši ņemot vērā:

- ietekmes pakāpi (ietekmētās populācijas ģeogrāfiskais apgabals un izmērs),

- ietekmes pārrobežu raksturu,

- ietekmes svarīgumu un sarežģītību,

- ietekmes iespējamību,

- ietekmes ilgumu, biežumu un atgriezeniskumu.

IV PIELIKUMS

5. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA

1. Projekta apraksts, kurā jo īpaši ietverts:

- visa projekta fizisko pazīmju raksturojums un zemes izmantošanas prasības tā konstruēšanas un darbības fāžu laikā,

- ražošanas procesu galveno pazīmju raksturojums, piemēram, izlietoto materiālu iedaba un daudzums,

- to paredzamo atkritumu un izplūdes aprēķins pēc tipa un daudzuma (ūdens, gaisa un augsnes piesārņojums, troksnis, vibrācija, gaisma, karstums, radiācija utt.), ko izraisījusi ierosinātā projekta darbošanās.

2. Īss galveno alternatīvu apraksts, kuras izpētījis attīstītājs, un šīs izvēles galvenā iemesla norādījums, ņemot vērā ekoloģisko ietekmi.

3. To vides aspektu apraksts, kurus ierosinātais projekts var būtiski ietekmēt, jo īpaši populāciju, faunu, augsni, ūdeni, gaisu, klimatiskos faktorus, materiālos īpašumus, ietverot arhitektūras un arheoloģisko mantojumu, ainavu un iepriekš minēto faktoru savstarpējo mijiedarbību.

4. Ierosinātā projekta iespējamās ekoloģiskās ietekmes apraksts [1], ko izraisa:

- projekta pastāvēšana,

- dabas resursu izlietošana,

- piesārņotāju noplūde, traucējumu radīšana un atkritumu iznīcināšana,

un attīstītāja sniegtais apraksts par izmantotajām aprēķināšanas metodēm, lai novērtētu ekoloģisko ietekmi.

5. Paredzēto pasākumu apraksts, lai novērstu, samazinātu un, ja tas ir iespējams, kompensētu jebkādu būtisku nelabvēlīgu ekoloģisko ietekmi.

6. Netehnisks kopsavilkums par informāciju, kas sniegta zem iepriekš minētajiem virsrakstiem.

7. Norāde uz jebkādām grūtībām (tehniskie trūkumi vai prasmes trūkums), ar kādām sastapies attīstītājs, iegūstot pieprasīto informāciju.

"

[1] * Atomelektrostacijas un citi kodolreaktori vairs nav uzskatāmi par šādām iekārtām, ja visa kodoldegviela un citi radioaktīvie elementi tiek pastāvīgi aizvesti no iekārtas atrašanās vietas.

[2] Šajā direktīvā "lidosta" nozīmē lidostas, kas atbilst definīcijai 1944. gada Čikāgas Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas dibināšanas konvencijā (14. pielikums).

[3] Šajā direktīvā "ātrgaitas šoseja" nozīmē šoseju, kas atbilst definīcijai 1975. gada 15. novembra Eiropas Līgumā par galvenajām starptautiskajām maģistrālēm.

[4] OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/3/EK (OV L 5, 7.1.1994., 15. lpp.).

[5] OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 94/31/EK (OV L 168, 2.7.1994., 28. lpp.).

[6] OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[1] Šajā aprakstā būtu jāietver projekta tiešā ietekme un jebkāda tā netiešā, sekundārā, kopīgā, īstermiņa, vidēji ilga termiņa un ilgtermiņa, pastāvīga un pagaidu, pozitīva un negatīva ietekmi.

--------------------------------------------------

Augša