Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 31996L0096

Padomes Direktīva 96/96/EK (1996. gada 20. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm

OV L 46, 17.2.1997., 1./19. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 514 - 532
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 514 - 532
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 514 - 532
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 514 - 532
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 514 - 532
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 514 - 532
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 514 - 532
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 514 - 532
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 07 Sējums 002 Lpp. 514 - 532
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 07 Sējums 004 Lpp. 113 - 131
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 07 Sējums 004 Lpp. 113 - 131

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 25/06/2009; Atcelts ar 32009L0040

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1996/96/oj

31996L0096



Oficiālais Vēstnesis L 046 , 17/02/1997 Lpp. 0001 - 0019


Padomes Direktīva 96/96/EK

(1996. gada 20. decembris)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 75. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 189.c pantā paredzēto procedūru [3],

(1) tā kā Padomes 1976. gada 29. decembra Direktīva 77/143/EEK par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm [4] ir vairākas reizes būtiski grozīta; tā kā pašlaik tā atkal jāgroza, tad skaidrības labad direktīva būtu jākonsolidē vienā dokumentā;

(2) tā kā atbilstīgi kopējai transporta politikai dažām ceļu satiksmes nozarēm Kopienā būtu jādarbojas ar vislabvēlīgākajiem nosacījumiem, ciktāl tas attiecas uz drošību un konkurences nosacījumiem, kādus pārvadātājiem piemēro dalībvalstīs;

(3) tā kā ceļu satiksmes pieaugums un tā izraisītais apdraudējumu un traucējumu pieaugums visās dalībvalstīs rada līdzīgas iedabas un nopietnības problēmas, kas saistītas ar drošību uz ceļiem;

(4) tā kā pašreiz dažādās dalībvalstīs piemēro atšķirīgus apskates standartus un metodes, un tāpēc drošības un vides aizsardzības rādītāji, ko nosaka transportlīdzekļu pārbaudēs dažādās dalībvalstīs, nav līdzvērtīgi; tā kā turklāt šī situācija var traucēt nosacījumus, kas regulē konkurenci starp dažādo dalībvalstu transporta uzņēmumiem;

(5) tā kā tāpēc, cik vien iespējams, jāsaskaņo apskašu biežums un obligāti pārbaudāmo rādītāju saraksts;

(6) tā kā apskatēm transportlīdzekļa aprites ciklā vajadzētu būt samērā vienkāršām, ātrām un lētām;

(7) tā kā tāpēc II pielikumā iekļauto rādītāju pārbaudēs piemērojamo Kopienas standartu un metožu minimums būtu jānosaka atsevišķās direktīvās;

(8) tā kā pārejas nolūkā rādītājiem, uz ko neattiecas atsevišķas direktīvas, turpina piemērot dalībvalstu standartus;

(9) tā kā atsevišķajās direktīvās noteiktie standarti un metodes ātri jāpielāgo tehnikas attīstībai un, lai atvieglotu šajā nolūkā veicamo pasākumu īstenošanu, jāievieš procedūra dalībvalstu ciešai sadarbībai ar Komisiju komitejā, kas izveidota, lai tehniskās apskates pielāgotu tehnikas attīstībai;

(10) tā kā, ņemot vērā iekārtu un metožu dažādību Kopienā, būtu priekšlaicīgi noteikt gaisa spiediena, iedarbināšanas laiku u.c. vērtības bremžu sistēmām;

(11) tā kā ir nodomāts turpmāk grozīt šo direktīvu, lai iekļautu tajā saskaņotu un uzlabotu apskates metodoloģiju;

(12) tā kā līdz saskaņotu apskates procedūru un prakses ieviešanai dalībvalstis atbilstīgi tajās piemērotajai apskates procedūrai var pašas lemt par attiecīgo transportlīdzekļu atbilstību bremzēšanas prasībām;

(13) tā kā katrai dalībvalstij tās jurisdikcijā esošajā teritorijā jānodrošina tehnisko apskašu metodiski pareiza izpilde augstā līmenī;

(14) tā kā Komisijai būtu jāpārliecinās par šīs direktīvas praktisko piemērošanu un secinājumi regulāri jādara zināmi Eiropas Parlamentam un Padomei;

(15) tā kā visi, kas saistīti ar transportlīdzekļu apskatēm, ir atzinuši, ka apskates metode un īpaši tas, vai apskata noslogotu, daļēji noslogotu vai nenoslogotu transportlīdzekli, var ietekmēt apskates izpildītāju paļāvību uz bremžu sistēmas tehniskās apskates rādītājiem;

(16) tā kā minēto paļāvību varētu atjaunot, nosakot bremžu spēka references vērtības katram transportlīdzekļa modelim, ņemot vērā dažādus noslogojuma nosacījumus; tā kā šī direktīva dod iespēju izdarīt apskati šādā režīmā, kas ir alternatīvs apskatei, piemērojot rādītāju minimālās vērtības katrai transportlīdzekļu kategorijai;

(17) tā kā šī direktīva attiecas galvenokārt uz to transportlīdzekļu bremžu sistēmām, kuriem detaļas tipa apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar Direktīvu 71/320/EEK [5], lai gan ir atzīts, ka dažu tipu transportlīdzekļiem šāds apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar dalībvalstu standartiem, kas var atšķirties no šīs direktīvas prasībām;

(18) tā kā dalībvalstis bremžu apskati var attiecināt arī uz transportlīdzekļiem vai pārbaudāmajiem rādītājiem, uz kuriem šī direktīva neattiecas;

(19) tā kā dalībvalstis var noteikt stingrāku vai biežāku bremžu apskati;

(20) tā kā šīs direktīvas mērķis ir uzturēt zemu izplūdes emisijas līmeni visā transportlīdzekļa izmantošanas laikā, regulāri pārbaudot izplūdes emisiju un nodrošinot, ka līdz attiecīgai tehniskai pilnveidošanai izņem no ekspluatācijas transportlīdzekļus, kas ir lieli piesārņotāji;

(21) tā kā nepareizs regulējums un nepietiekama apkope ir kaitīga ne tikai motoram, bet arī videi, jo palielinās piesārņojums un degvielas patēriņš; tā kā ir svarīgi attīstīt videi nekaitīgu transportu;

(22) tā kā kompresijas aizdedzes motoru (dīzeļmotoru) izplūdes dūmu blīvuma mērījumu uzskata par pietiekamu transportlīdzekļa tehniskās apkopes stāvokļa rādītāju, ciktāl tas attiecas uz emisiju;

(23) tā kā no piespiedu aizdedzes (benzīna) motoru izplūdes caurules izplūstošā oglekļa oksīda mērījumu, kas izdarīts, motoram darbojoties tukšgaitā, uzskata par pietiekamu transportlīdzekļa tehniskās apkopes stāvokļa rādītāju, ciktāl tas attiecas uz emisiju;

(24) tā kā ir ļoti iespējams, ka to transportlīdzekļu skaits, kuri neregulāras apkopes dēļ neiztur izplūdes emisijas pārbaudes, var būt liels;

(25) tā kā transportlīdzekļiem ar benzīna motoriem, attiecībā uz kuriem tipa apstiprinājuma standartos ir norādīts, ka tie jāaprīko ar tādām augsta līmeņa izplūdes kontroles sistēmām kā trīskomponentu katalītiskie neitralizatori, kurus vada ar lambda zondi, regulāro izplūdes pārbaužu standartiem jābūt stingrākiem nekā tiem, ko piemēro parastiem transportlīdzekļiem;

(26) tā kā dalībvalstis vajadzības gadījumā šo direktīvu var neattiecināt uz dažiem transportlīdzekļiem, kas uzskatāmi par vēsturiskiem; tā kā tās var arī ieviest pašas savus standartus šādu transportlīdzekļu apskatei; tā kā tādas tiesības tomēr nedrīkst būt par cēloni tam, ka dalībvalstis minētajiem transportlīdzekļiem piemēro stingrākus standartus nekā tos, kuri tiem ir sākotnēji paredzēti;

(27) tā kā jābūt iespējai šo direktīvu laiku pa laikam pielāgot, lai ņemtu vērā transportlīdzekļu konstruēšanas attīstību, kas atvieglo apskati ekspluatācijā, un tādu apskates metožu attīstību, kuras precīzāk atspoguļo faktiskos apstākļus, kādos transportlīdzekli ekspluatē;

(28) tā kā Padomes Direktīvā 92/6/EEK [6] noteikta prasība, ka dažu kategoriju autotransporta līdzekļos jāuzstāda un jālieto ātruma ierobežošanas ierīces;

(29) tā kā, ātruma ierobežošanas ierīču tehnoloģijai attīstoties un rodoties iespējai tās vieglāk kontrolēt, dažām šo ierīču daļām tomēr, ja iespējams, tehniskajā apskatē jau var izdarīt vairākas pārbaudes;

(30) tā kā pašlaik ātruma ierobežošanas ierīču darbības pareizību dalībvalstis nosaka ar tādiem līdzekļiem, kādus tās uzskata par šim nolūkam atbilstīgiem; tā kā ar laiku ir paredzēts saskaņot apskates metodes un standartus;

(31) tā kā Komisijai būtu jānovērtē ātruma ierobežošanas ierīču darbības pareizības pārbaudes ekspluatācijā un jāiesniedz ziņojums Padomei; tā kā minētā ziņojuma secinājumi būs pamats jebkuriem turpmākajiem priekšlikumiem par grozījumiem noteikumos, kas piemērojami ātruma ierobežošanas ierīcēm;

(32) tā kā tehniskās prasības, kas attiecas uz taksometriem un ātrās medicīniskās palīdzības automašīnām, ir līdzīgas tām, kuras attiecas uz privātajām automašīnām; tā kā līdz ar to pārbaudāmie rādītāji var būt līdzīgi, lai gan apskašu biežums atšķiras;

(33) tā kā, ņemot vērā gaidāmo šīs direktīvas ietekmi uz attiecīgo nozari un ievērojot subsidiaritātes principu, šajā direktīvā paredzētie Kopienas pasākumi ir vajadzīgi, lai panāktu tehnisko apskašu noteikumu saskaņošanu, novērstu autopārvadātāju konkurences izkropļojumus un garantētu transportlīdzekļu pareizu pārbaudi un apkopi; tā kā šos mērķus dalībvalstis nevarētu pilnībā sasniegt, rīkojoties atsevišķi;

(34) tā kā ar šo direktīvu nav paredzētas pārmaiņas dalībvalstu pienākumos, kas attiecas uz atcelto direktīvu transponēšanas un īstenošanas termiņiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

1. Katrā dalībvalstī tajā reģistrētajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm un puspiekabēm periodiski veic tehniskās apskates saskaņā ar šo direktīvu un īpaši tās I un II pielikumu.

2. Tehnisko apskašu biežums ir noteikts un pārbaudāmo transportlīdzekļu kategoriju un pārbaudāmo rādītāju saraksts ir iekļauts I un II pielikumā.

2. pants

Tehniskās apskates, kas paredzētas šajā direktīvā, veic valsts vai publiskā struktūra, kurai valsts uzticējusi šo uzdevumu, vai struktūras vai uzņēmumi, kas izraudzīti šim nolūkam un kas ir tiešā valsts uzraudzībā, tostarp attiecīgi pilnvarotas privātas struktūras. Īpaši, ja uzņēmumos, kas ir transportlīdzekļu apskates centri, arī remontē mehāniskos transportlīdzekļus, dalībvalstis veic visus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu transportlīdzekļu apskates objektivitāti un augstu kvalitāti.

3. pants

1. Dalībvalstis veic pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai varētu pierādīt, ka transportlīdzeklis ir veiksmīgi izgājis tehnisko apskati, kas atbilst vismaz šīs direktīvas noteikumiem.

Par šiem pasākumiem informē pārējās dalībvalstis un Komisiju.

2. Pierādījumus, kas citā dalībvalstī izdoti, lai pierādītu, ka attiecīgajā dalībvalstī reģistrētam mehāniskajam transportlīdzeklim un tā piekabei vai puspiekabei ir veiksmīgi nokārtota tehniskā apskate, kas atbilst vismaz šīs direktīvas noteikumiem, visas dalībvalstis atzīst tā, it kā tās pašas būtu izdevušas šos pierādījumus.

3. Dalībvalstis, cik iespējams, piemēro piemērotas procedūras, lai konstatētu, vai to teritorijā reģistrēto transportlīdzekļu bremžu darbības rādītāji atbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

II NODAĻA

Izņēmumi un atkāpes

4. pants

1. Dalībvalstīm ir tiesības šo direktīvu neattiecināt uz transportlīdzekļiem, kas pieder bruņotajiem spēkiem, likumības un kārtības sargāšanas spēkiem un ugunsdzēsības dienestam.

2. Pēc apspriedēm ar Komisiju dalībvalstis var neattiecināt šo direktīvu vai attiecināt īpašus noteikumus uz dažiem transportlīdzekļiem, ko darbina vai ekspluatē ārkārtas apstākļos, un uz transportlīdzekļiem, kurus nekad vai gandrīz nekad neekspluatē uz publiskām automaģistrālēm, tostarp uz transportlīdzekļiem ar vēsturisku vērtību, kas izgatavoti līdz 1960. gada 1. janvārim, vai kas uz laiku izņemti no apgrozības.

3. Pēc apspriedēm ar Komisiju dalībvalstis var noteikt pašas savus apskates standartus transportlīdzekļiem, ko uzskata par vēsturiskiem.

5. pants

Neatkarīgi no I un II pielikuma noteikumiem dalībvalstis var:

- paredzēt pirmās obligātās tehniskās apskates dienu pirms šajā direktīvā noteiktā termiņa un, ja vajadzīgs, nodot transportlīdzekli apskatei pirms reģistrācijas,

- saīsināt intervālu starp divām secīgām obligātajām tehniskajām apskatēm,

- noteikt, ka papildu aprīkojuma apskate ir obligāta,

- noteikt lielāku pārbaudāmo rādītāju skaitu,

- attiecināt prasību veikt periodiskas apskates arī uz citu kategoriju transportlīdzekļiem,

- noteikt īpašas papildu pārbaudes,

- uz to teritorijā reģistrētiem transportlīdzekļiem attiecināt augstākas bremzēšanas efektivitātes minimālos standartus nekā II pielikumā noteiktie un iekļaut pārbaudi transportlīdzekļiem ar lielāku noslogojumu, ja tādas prasības nepārsniedz tās prasības, kas paredzētas transportlīdzekļa sākotnējā tipa apstiprinājumā.

6. pants

1. Atkāpjoties no I un II pielikuma noteikumiem, līdz 1993. gada 1. janvārim dalībvalstis var:

- atlikt pirmās obligātās tehniskās apskates dienu,

- pagarināt intervālu starp divām secīgām obligātajām tehniskajām apskatēm,

- samazināt pārbaudāmo rādītāju skaitu,

- grozīt transportlīdzekļu kategorijas, uz kurām attiecas obligātās tehniskās apskates,

ar noteikumu, ka visiem I pielikuma 5. iedaļā minētajiem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem jāizdara tehniskās apskates saskaņā ar šo direktīvu līdz minētajai dienai.

Tomēr tajās dalībvalstīs, kur līdz 1988. gada 28. jūlijam minētās kategorijas transportlīdzekļiem nav piemērota regulāru tehnisko apskašu sistēma, kas ir salīdzināma ar šajā direktīvā paredzēto, 1. punktu piemēro līdz 1995. gada 1. janvārim.

2. Privātajām automašīnām, kas minētas I pielikuma 6. iedaļā, 1. punktu piemēro līdz 1994. gada 1. janvārim.

Tomēr tajās dalībvalstīs, kur līdz 1991. gada 31. decembrim minētās kategorijas transportlīdzekļiem nav piemērota regulāru tehnisko apskašu sistēma, kas ir salīdzināma ar šajā direktīvā paredzēto, 1. punktu piemēro līdz 1998. gada 1. janvārim.

III NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

7. pants

1. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma pieņem atsevišķās direktīvas, kas vajadzīgas, lai noteiktu II pielikumā iekļautajiem pārbaudāmajiem rādītājiem piemērojamos minimālos standartus un pārbaudes metodes.

2. Jebkurus grozījumus, kas vajadzīgi, lai atsevišķajās direktīvās noteiktos standartus un metodes pielāgotu tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar 8. pantā izklāstīto procedūru.

8. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kura izveidota, lai direktīvu par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm pielāgotu tehnikas attīstībai, še turpmāk "komiteja", un kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji, un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2. Komiteja pieņem savu reglamentu.

3. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu termiņā, kuru priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz, pieņemot lēmumu ar balsu vairākumu, kas Līguma 148. panta 2. punktā paredzēts lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā vērtē, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

4. a) Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie saskan ar komitejas atzinumu.

b) Ja paredzētie pasākumi nesaskan ar komitejas atzinumu vai ja atzinums nav sniegts, Komisija nekavējoties iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja trīs mēnešos pēc priekšlikuma iesniegšanas Padomei tā nav pieņēmusi lēmumu, priekšlikumā paredzētos pasākumus pieņem Komisija.

9. pants

1. Komisija ne vēlāk kā 1998. gada 31. decembrī iesniedz Padomei ziņojumu par privāto automašīnu tehnisko apskašu ieviešanu un pievieno visus priekšlikumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, īpaši, ja tie attiecas uz apskašu biežumu un saturu.

2. Ne vēlāk kā trīs gadus pēc ātruma ierobežošanas ierīču regulāro apskašu ieviešanas Komisija pārliecinās, vai, pamatojoties uz iegūto pieredzi, noteiktās apskates ir pietiekamas, lai atklātu ātruma ierobežošanas ierīču bojājumus un to, vai ar tām izdarītas manipulācijas, un vai noteikumi jāgroza.

10. pants

Ar šo pantu no 11. pantā norādītās dienas atceļ III pielikuma A daļā minētās direktīvas, neskarot dalībvalstu saistības attiecībā uz transponēšanas un īstenošanas termiņiem, kas noteikti III pielikuma B daļā.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās jālasa saskaņā ar IV pielikumā iekļautajām atbilstības tabulām.

11. pants

1. Dalībvalstīs ne vēlāk kā 1998. gada 9. martā stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis, pieņemot minētos noteikumus, tiem pievieno atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālām publikācijām. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā pievienot šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, kuru reglamentē šī direktīva.

3. Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai ieviestu šajā direktīvā noteikto apskašu sistēmu. Pieņemtajiem pasākumiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem.

12. pants

Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1996. gada 20. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

S. Barrett

[1] OV C 193, 4.7.1996., 5. un 31. lpp.

[2] OV C 39, 12.2.1996., 24. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1996. gada 29. februāra atzinums (OV C 78, 18.3.1996., 27. lpp.), Padomes 1996. gada 18. jūnija kopējā nostāja (OV C 248, 26.8.1996., 49. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1996. gada 24. oktobra lēmums (OV C 347, 18.11.1996.).

[4] OV L 47, 18.2.1977., 47. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 94/23/EK (OV L 147, 14.6.1994., 6. lpp.).

[5] Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīva 71/320/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām (OV L 202, 6.9.1971., 37. lpp.) Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/422/EEK (OV L 233, 22.8.1991., 21. lpp.).

[6] Padomes 1992. gada 10. februāra Direktīva 92/6/EEK par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā (OV L 57, 2.3.1992., 27. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

TRANSPORTLĪDZEKĻU KATEGORIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS TEHNISKĀS APSKATES, UN APSKAŠU BIEŽUMS

Transportlīdzekļu kategorijas | Apskašu biežums |

1.Mehāniskie transportlīdzekļi, kurus izmanto pasažieru pārvadāšanai un kuros ir vairāk par astoņām sēdvietām, neskaitot vadītāja sēdvietu. | Vienu gadu pēc dienas, kad transportlīdzeklis ir pirmo reizi izmantots, un turpmāk katru gadu. |

2.Mehāniskie transportlīdzekļi, kurus izmanto kravu pārvadāšanai un kuru maksimālā atļautā masa pārsniedz 3500 kg. | Vienu gadu pēc dienas, kad transportlīdzeklis ir pirmo reizi izmantots, un turpmāk katru gadu. |

3.Piekabes un puspiekabes, kuru maksimālā atļautā masa pārsniedz 3500 kg. | Vienu gadu pēc dienas, kad transportlīdzeklis ir pirmo reizi izmantots, un turpmāk katru gadu. |

4.Taksometri, ātrās medicīniskās palīdzības automašīnas. | Vienu gadu pēc dienas, kad transportlīdzeklis ir pirmo reizi izmantots, un turpmāk katru gadu. |

5.Mehāniskie transportlīdzekļi, kuriem ir vismaz četri riteņi un kurus parasti izmanto kravu autopārvadājumiem, un kuru maksimālā atļautā masa nepārsniedz 3500 kg, izņemot lauksaimniecības traktorus un mašīnas. | Četrus gadus pēc dienas, kurā transportlīdzeklis ir pirmo reizi izmantots, un turpmāk reizi divos gados. |

6.Mehāniskie transportlīdzekļi, kuriem ir vismaz četri riteņi un kurus izmanto pasažieru pārvadāšanai, un kuros nav vairāk par astoņām sēdvietām, neskaitot vadītāja sēdvietu. | Četrus gadus pēc dienas, kurā transportlīdzeklis ir pirmo reizi reģistrēts, un turpmāk reizi divos gados. |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

OBLIGĀTI PĀRBAUDĀMIE RĀDĪTĀJI

Apskatē jāpārbauda vismaz turpmāk uzskaitītie rādītāji, ja tie ietilpst attiecīgajā dalībvalstī apskatāmā transportlīdzekļa obligātajā aprīkojumā.

Šajā pielikumā iekļautās pārbaudes var izdarīt vizuāli, neizjaucot transportlīdzekļa daļas.

Ja atklājas, ka transportlīdzeklim ir bojājums kādā no turpmāk uzskaitītajām vienībām, dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāpieņem procedūra, saskaņā ar ko izvirza nosacījumus, ar kādiem transportlīdzekli drīkst ekspluatēt līdz citai tehniskajai apskatei.

1., 2., 3., 4., 5. UN 6. KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI |

1.Bremžu sistēmasTransportlīdzekļu bremžu sistēmu tehniskajā apskatē jāiekļauj turpmāk minētās vienības. Bremžu sistēmu apskatēs iegūtajiem rezultātiem, cik iespējams, jāatbilst Direktīvas 71/320/EEKtehniskajām prasībām. |

Pārbaudāmie rādītāji | Bojājuma cēloņi |

1.1.Mehāniskais stāvoklis un darbība | |

1.1.1.Kājas bremzes pedāļa vira | pārāk stingranolietojies gultnispārmērīgs nolietojums/brīvgājiens |

1.1.2.Pedāļa stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiens | pārlieku liels gājiens vai nepietiekama gājiena rezervenepietiekami brīva bremžu pedāļa atgriešanās sākumstāvoklīnav bremzes pedāļa neslīdīgā pārklājuma vai arī tas ir vaļīgs vai nodilis gluds |

1.1.3.Vakuumsūknis vai kompresors un cilindri | bremžu efektīvai darbībai vajadzīgā gaisa spiediena/vakuuma radīšanai vajadzīgs pārāk ilgs laiksgaisa spiediens/vakuums nav pietiekams vismaz diviem bremžu iedarbināšanas gadījumiem pēc signālierīces ieslēgšanās (vai kad mēraparāta rādījums ir nedrošs)ir dzirdama gaisa noplūde vai gaisa noplūde rada jūtamu spiediena pazemināšanos |

1.1.4.Zema spiediena brīdinājuma indikators vai mēraparāts | zema gaisa spiediena brīdinājuma indikatora vai mēraparāta nepareiza darbība vai bojājums |

1.1.5.Rokas bremzes kontroles vārsts | ieplaisājusi vai bojāta kontroles ierīce, pārmērīgs nolietojumskontroles vārsta disfunkcijakontroles ierīces nepietiekams stiprinājums pie plūsmdaļas vai nepietiekams vārsta mezgla stiprinājumsvaļīgi savienojumi vai noplūde sistēmāneapmierinoša darbība |

1.1.6.Stāvbremze, sviras kontrole, stāvbremzes sprūdrats | stāvbremzes sprūdrats nenotur pietiekamipārmērīgs nodilums pie sviras viras vai sprūdrata mehānismasviras pārmērīgs kustīgums, kas liecina par nepareizu regulējumu |

1.1.7.Bremžu vārsti (kājas vārsti, izplūdes vārsti, regulatori u.c.) | bojājums, gaisa noplūdepārmērīga eļļas noplūde no kompresoravaļīgs/nepietiekams stiprinājumshidraulisko bremžu šķidruma noplūde |

1.1.8.Savienojumi piekabes bremzēm | bojājums izolācijas krānos vai pašblīvējošā vārstāvaļīgs/nepietiekams stiprinājumspārmērīga noplūde |

1.1.9.Cilindra spiedtvertne | bojājums, korozija, noplūdenedarbojas drenāžas ierīcevaļīgs/nepietiekams stiprinājums |

1.1.10.Bremžu servomezgli, galvenais cilindrs (hidrauliskās sistēmas) | servomezgla bojājums vai nepietiekama darbībabojājums vai noplūde galvenajā cilindrānepietiekami nostiprināts galvenais cilindrsnepietiekams bremžu šķidruma daudzumsnav galvenā cilindra rezervuāra vāciņabremžu šķidruma signāllampiņa spīd vai ir bojātabremžu šķidruma līmeņa signālierīces nepareiza darbība |

1.1.11.Stingās bremžu caurulītes | trūkuma vai lūzuma risksnoplūde no caurulītēm vai savienojumiembojājums vai pārmērīga korozijanepareizs novietojums |

1.1.12.Lokanās bremžu šļūtenes | trūkuma vai lūzuma risksbojājums, noberzums, nepietiekams garums, savērpšanāsnoplūde no šļūtenēm vai savienojumiemšļūteņu deformēšanās spiediena ietekmēporainums |

1.1.13.Bremžu uzlikas | pārmērīgs nolietojumspiesārņojums (eļļa, taukvielas utml.) |

1.1.14.Bremžu trumuļi, bremžu diski | pārmērīgs nolietojums, pārmērīgs robojums, plaisas, nestabilitāte vai lūzumipiesārņojums (eļļa, taukvielas utml.)nepietiekami nostiprināta aizmugurējā plāksne |

1.1.15.Bremžu troses, vilcējstieņi, sviru savienojumi | trošu bojājumi, samezglojumipārmērīgs nolietojums vai korozijanestabils trošu vai vilcējstieņu savienojumstroses vadīklas bojājumsjebkāds bremžu sistēmas brīvas kustības ierobežojumsjebkāda nenormāla sviru, vilcējstieņu, savienojumu kustība, kas liecina par nepareizu regulējumu vai pārmērīgu nolietojumu |

1.1.16.Bremžu piedziņa (ieskaitot bremžu energoakumulatorus vai hidrauliskos riteņu cilindrus) | plaisas vai bojājuminoplūdevaļīgs vai nepietiekams stiprinājumspārmērīga korozijapārmērīgs funkcionējošā virzuļa vai membrānas mehānisma gājiensnav putekļu aizsarga vāciņa vai tas ir pārmērīgi bojāts |

1.1.17.Bremžu spēku regulators | savienojuma bojājumsnepareizs regulējumsieķīlēšanāsnav bremžu spēku regulatora |

1.1.18.Automātiskie atsperes regulēšanas mehānismi | ieķīlēšanās vai nenormāls kustīgums, pārmērīgs nolietojums vai nepareizs regulējumsbojājums |

1.1.19.Palēninātāja sistēma (ja tāda ir vai tādai jābūt) | nestabili savienotāji vai stiprinājumibojājums |

1.2.Darba bremzes darbība un efektivitāte | |

1.2.1.Darbība (pakāpeniski palielinot līdz maksimālajai piepūlei) | nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiembremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas ass; pārbaudot bremzes uz ceļa, transportlīdzeklis pārmērīgi novirzās no taisnas līnijasbremzēšanas spēks nemainās pakāpeniski (rāviens)kāda riteņa bremžu darbības nenormāla aizkavēšanāsbremzēšanas spēka pārmērīgas svārstības, ko rada deformēti diski vai ovāli trumuļi |

1.2.2.Efektivitāte | bremzēšanas koeficients attiecībā pret pilnu masu vai puspiekabēm, ja iespējams, uz vienas ass atļauto slodžu summa ir mazāka par šeit norādīto:bremzēšanas efektivitātes minimums1. kategorija — 50 %2. kategorija — 43 %3. kategorija — 40 %4. kategorija — 50 %5. kategorija — 45 %6. kategorija — 50 %vaibremzēšanas spēks ir mazāks par references vērtībām, ja transportlīdzekļa izgatavotājs ir norādījis attiecīgās vērtības uz vienas ass |

1.3.Sekundārie (avārijas) bremzēšanas rādītāji un efektivitāte (ja to nodrošina atsevišķa sistēma) | |

1.3.1.Darbības rādītāji | bremze nedarbojas vienā pusēkāda riteņa bremzēšanas spēks ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas assefektivitātes maiņa nav pakāpeniska (rāviens)piekabēm nedarbojas automātiskā bremžu sistēma |

1.3.2.Efektivitāte | visu kategoriju transportlīdzekļiem bremzēšanas koeficients ir mazāks par 50 %no darba bremzes darbības efektivitātes rādītājiem, kas noteikti 1.2.2. punktā atkarībā no pilnas masas, vai puspiekabēm, ņemot vērā summu, ko veido uz vienas ass atļautās slodzes |

1.4.Stāvbremzes darbības rādītāji un efektivitāte | |

1.4.1.Darbības rādītāji | bremze nedarbojas vienā pusē |

1.4.2.Efektivitāte | visu kategoriju transportlīdzekļiem bremzēšanas koeficients ir mazāks par 16 % attiecībā pret transportlīdzekļa pilnu masu vai mehāniskajiem transportlīdzekļiem — mazāks par 12 % attiecībā pret transportlīdzekļu sastāva pilnu masu, izvēloties lielāko no minētajām vērtībām |

1.5.Palēninātājs vai motora bremžu sistēmas darbības rādītāji | efektivitāte nemainās pakāpeniski (palēninātājs)bojājums |

1.6.Bremžu pretbloķēšana | pretbloķēšanas signālierīces disfunkcijabojājums |

1., 2. UN 3. KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI | 4., 5. UN 6. KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI |

2.Stūres mehānisms un stūres rats | 2.Stūres mehānisms |

2.1.Mehāniskais stāvoklis2.2.Stūres rats2.3.Stūres brīvgājiens2.4.Stūres rata gultņi | 2.1.Mehāniskais stāvoklis2.2.Stūres brīvgājiens2.3.Stūres mehānisma sistēmas stiprinājums |

3.Redzamība | 3.Redzamība |

3.1.Redzes lauks3.2.Stikla stāvoklis3.3.Atpakaļskata spoguļi3.4.Vējstikla tīrītāji3.5.Stikla apskalotāji | 3.1.Redzes lauks3.2.Stikla stāvoklis3.3.Atpakaļskata spoguļi3.4.Vējstikla tīrītāji3.5.Stikla apskalotāji |

4.Lampas, atstarotāji un elektroiekārta | 4.Apgaismes iekārtas |

4.1.Tālās un tuvās gaismas priekšējie lukturi4.1.1.Stāvoklis un darbība4.1.2.Centrējums4.1.3.Slēdži4.1.4.Redzamības efektivitāte | 4.1.Tālās un tuvās gaismas priekšējie lukturi4.1.1.Stāvoklis un darbība4.1.2.Centrējums4.1.3.Slēdži |

4.2.Sānu gabarītgaismas lukturi un kontūrgaismu lukturi4.2.1.Stāvoklis un darbība4.2.2.Krāsa un redzamības efektivitāte | 4.2.Šādu vienību stāvoklis un darbība, lēcu stāvoklis, krāsu un redzamības efektivitāte:4.2.1.Sānu un pakaļējie gabarītgaismas lukturi4.2.2.Bremžu signāllukturi4.2.3.Virzienrādītāji4.2.4.Atpakaļgaitas lukturi4.2.5.Miglas lukturi4.2.6.Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturi4.2.7.Pakaļējie atstarotāji4.2.8.Avārijas brīdinājuma lukturi |

4.3.Bremžu signāllukturi4.3.1.Stāvoklis un darbība4.3.2.Krāsu un redzamības efektivitāte | |

4.4.Virzienrādītāji4.4.1.Stāvoklis un darbība4.4.2.Krāsa un redzamības efektivitāte4.4.3.Slēdži4.4.4.Mirgošanas frekvence | |

4.5.Priekšējie un pakaļējie miglas lukturi4.5.1.Novietojums4.5.2.Stāvoklis un darbība4.5.3.Krāsa un redzamības efektivitāte | |

4.6.Atpakaļgaitas lukturi4.6.1.Stāvoklis un darbība4.6.2.Krāsa un redzamības efektivitāte | |

4.7.Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturi | |

4.8.Pakaļējie atstarotājistāvoklis un krāsa | |

4.9.Signalizatori | |

4.10.Elektriskie savienojumi starp velkošo transportlīdzekli un piekabi vai puspiekabi | |

4.11.Elektriskie vadi | |

5.Asis, riteņi, riepas, balstiekārta | 5.Asis, riteņi, riepas, balstiekārta |

5.1.Asis | 5.1.Asis |

5.2.Riteņi un riepas | 5.2.Riteņi un riepas |

5.3.Balstiekārta | 5.3.Balstiekārta |

6.Šasija un uz šasijas stiprinātas detaļas | 6.Šasija un uz šasijas stiprinātas detaļas |

6.1.Šasija vai rāmis un stiprinājumi6.1.1.Vispārīgais stāvoklis6.1.2.Izplūdes caurules un klusinātāji6.1.3.Degvielas tvertne vai caurules6.1.4.Pakaļējās aizsargierīces ģeometriskās īpašības un stāvoklis kravas automašīnām6.1.5.Rezerves riteņa balsts6.1.6.Jūgmehānisms velkošajiem transportlīdzekļiem, piekabēm un puspiekabēm | 6.1.Šasija vai rāmis un stiprinājumi6.1.1.Vispārīgais stāvoklis6.1.2.Izplūdes caurules un klusinātāji6.1.3.Degvielas tvertne vai caurules6.1.4.Rezerves riteņa balsts6.1.5.Jūgmehānisma drošība (ja tāds ir) |

6.2.Kabīne un virsbūve6.2.1.Vispārīgais stāvoklis6.2.2.Stiprinājums6.2.3.Durvis un slēdži6.2.4.Grīda6.2.5.Vadītāja sēdeklis6.2.6.Kāpšļi | 6.2.Virsbūve6.2.1.Konstrukcijas stāvoklis6.2.2.Durvis un slēdži |

7.Cits aprīkojums | 7.Cits aprīkojums |

7.1.Drošības jostas | 7.1.Vadītāja sēdekļa stiprinājums |

7.2.Ugunsdzēšamais aparāts | 7.2.Akumulatora stiprinājums |

7.3.Slēdži un pretaizdzīšanas ierīce | 7.3.Skaņas signālierīce |

7.4.Brīdinājuma trijstūris | 7.4.Brīdinājuma trijstūris |

7.5.Pirmās palīdzības piederumi7.5.1.Stiprinājuma drošība7.5.3.Darbība | 7.5.Drošības jostas7.5.2.Jostu stāvoklis |

7.6.Riteņa atbalstķīlis (atbalstķīļi) | |

7.7.Skaņas signālierīce | |

7.8.Spidometrs | |

7.9.Tahogrāfs (vai ir un vai plombas nav bojātas)pārbauda tahogrāfa plates derīgumu, ja to prasa Regula (EEK) Nr. 3821/85šaubu gadījumā pārbauda, vai riepu nominālā aploce vai lielums atbilst datiem tahogrāfa platēja iespējams, pārbauda, vai tahogrāfa plombas un, ja vajadzīgs, citi līdzekļi, kas paredzēti tahogrāfa aizsardzībai pret negodīgām manipulācijām, nav bojāti | |

7.10.Ātruma ierobežošanas ierīceja iespējams, pārbauda, vai ātruma ierobežotājs ir uzstādīts saskaņā ar Direktīvas 92/6/EEKprasībāmpārbauda ātruma ierobežotāja plates derīgumuja iespējams, pārbauda, vai nav bojātas ātruma ierobežotāja plombas un, attiecīgi, citi līdzekļi, kas paredzēti ātruma ierobežotāja aizsardzībai pret negodīgām manipulācijām | |

8.Traucējumi | 8.Traucējumi |

8.1.Troksnis | 8.1.Troksnis |

1., 2., 3., 4., 5. UN 6. KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI |

8.2.Izplūdes gāzu emisija8.2.1.Mehāniskie transportlīdzekļi ar piespiedu aizdedzes (benzīna) motoriema)Ja izplūdes gāzu emisiju nekontrolē ar tādu augsta līmeņa kontroles sistēmu kā trīskomponentu katalītisko neitralizatoru, ko vada ar lambda zondi:1.Izplūdes sistēmu pārbauda vizuāli, lai pārliecinātos, ka tajā nav noplūdes.2.Ja vajadzīgs, vizuāli pārbauda izmešu kontroles sistēmu, lai pārliecinātos, ka vajadzīgais aprīkojums ir uzstādīts.Kad pēc motora kondicionēšanas ir pagājis attiecīgs laiks (ņemot vērā transportlīdzekļa izgatavotāja ieteikumus), motoram darbojoties tukšgaitā (bez slodzes) izmēra oglekļa oksīda (CO) saturu izplūdes gāzēs.Maksimāli pieļaujamo CO saturu izplūdes gāzēs ir noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs. Ja šī informācija nav pieejama vai dalībvalstu kompetentās iestādes nolemj to neizmantot par atsauces vērtību, CO saturs nedrīkst pārsniegt:CO 4,5 % (tilpumprocenti) transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmo reizi nodoti ekspluatācijā no dienas, kad dalībvalstīs sāka prasīt transportlīdzekļu atbilstību Direktīvai 70/220/EEK, līdz 1986 gada 1. oktobrim,CO 3,5 % (tilpumprocenti) transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmo reizi nodoti ekspluatācijā pēc 1986 gada 1. oktobra.b)Ja izplūdes emisiju kontrolē ar tādu augsta līmeņa kontroles sistēmu kā trīskomponentu katalītiskais neitralizators, ko vada ar lambda zondi:1.Vizuāli pārbauda izplūdes sistēmu, lai pārliecinātos, ka tajā nav noplūdes un ka visas daļas ir nokomplektētas.2.Vizuāli pārbauda emisijas kontroles sistēmu, lai pārliecinātos, ka vajadzīgais aprīkojums ir uzstādīts.3.Transportlīdzekļa emisijas kontroles sistēmas efektivitāti nosaka, izmērot lambda vērtību un CO saturu izplūdes gāzēs saskaņā ar 4. iedaļu vai procedūrām, ko ieteikuši izgatavotāji un kas apstiprinātas, piešķirot tipa apstiprinājumu. Katrai pārbaudei motoru kondicionē saskaņā ar transportlīdzekļa izgatavotāja ieteikumiem.4.Izplūdes gāzu emisijas robežvērtības:mērījumi, motoram darbojoties tukšgaitā:maksimāli pieļaujamo CO saturu izplūdes gāzēs ir noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs; ja šī informācija nav pieejama, maksimālais CO saturs nedrīkst pārsniegt 0,5 % (tilpumprocenti);motoram darbojoties ar lieliem (vismaz 2000 min-1) tukšgaitas apgriezieniem:maksimāli pieļaujamais CO saturs ir 0,3 % (tilpumprocenti).Lambda: 1 ± 0,03 saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem.8.2.2.Mehāniskie transportlīdzekļi ar kompresijas aizdedzes motoriem (dīzeļmotoriem)Izmēra izplūdes gāzu blīvumu brīva paātrinājuma laikā (no tukšgaitas bez slodzes līdz motora izslēgšanās brīdim). Koncentrācija nedrīkst pārsniegt līmeni, kāds norādīts uz plāksnes, ievērojot Direktīvu 72/306/EEK. Ja minētā informācija nav pieejama vai dalībvalstu kompetentās iestādes nolemj to neizmantot par references vērtību, absorbcijas koeficienta robežvērtības ir šādas.Maksimāli pieļaujamais absorbcijas koeficients:dabiskas vilkmes dīzeļmotoriem 2,5 m-1,dīzeļmotoriem ar turbokompresoru 3,0 m-1,vai līdzīgas vērtības, ja lieto iekārtas, kas atšķiras no EK tipa apstiprināšanai lietotām.Šīs prasības neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmo reizi nodoti ekspluatācijā līdz 1980. gada 1. janvārim.8.2.3.Testa iekārtasTransportlīdzekļu izplūdes gāzu emisiju pārbauda ar iekārtām, kas paredzētas, lai precīzi konstatētu, vai izplūdes gāzu emisija atbilst tām robežvērtībām, kuras noteicis vai norādījis izgatavotājs.8.2.4.Ja EK tipa apstiprināšanā konstatē, ka kāda tipa transportlīdzekļi neatbilst šajā direktīvā noteiktajām robežvērtībām, dalībvalstis attiecīgā tipa transportlīdzekļiem var noteikt augstākas robežvērtības, pamatojoties uz izgatavotāja iesniegto pierādījumu. Dalībvalstīm par to tūlīt jāinformē Komisija, un tai savukārt jāinformē pārējās dalībvalstis. |

1., 2. UN 3. KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI | 4., 5. UN 6. KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI |

8.3.Radio traucējumu novēršana | |

9.Papildu pārbaudes sabiedriskajiem transportlīdzekļiem | |

9.1.Avārijas izeja (izejas), arī āmuri logu izsišanai, zīmes, kas norāda avārijas izeju (izejas) | |

9.2.Apsildes sistēma | |

9.3.Ventilācijas sistēma | |

9.4.Sēdekļu izvietojums | |

9.5.Iekšējais apgaismojums | |

10.Transportlīdzekļa identifikācija | 10.Transportlīdzekļa identifikācija |

10.1.Numura zīme | 10.1.Numura zīme |

10.2.Šasijas numurs | 10.2.Šasijas numurs |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltās direktīvas

(minētas 10. pantā)

Padomes 1976. gada 29. decembra Direktīva 77/143/EEK par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm, un direktīvas, ar kurām grozīta minētā direktīva:

- Padomes Direktīva 88/449/EEK,

- Padomes Direktīva 91/225/EEK,

- Padomes Direktīva 91/328/EEK,

- Padomes Direktīva 92/54/EEK,

- Padomes Direktīva 92/55/EEK,

- Komisijas Direktīva 94/23/EK.

B DAĻA

Direktīva | Pēdējie izpildes termiņi |

transponēšanai | īstenošanai |

77/143/EEK (OV L 47, 18.2.1977., 47. lpp.) | 1977. gada 31. decembris | 1977. gada 31. decembris |

88/449/EEK (OV L 222, 12.8.1988., 10. lpp.) | 1990. gada 28. jūlijs | 1990. gada 28. jūlijs |

91/225/EEK (OV L 103, 23.4.1991., 3. lpp.) | 1992. gada 1. janvāris | 1992. gada 1. janvāris |

91/328/EEK (OV L 178, 6.7.1991., 29. lpp.) | 1993. gada 1. jūlijs | 1993. gada 1. jūlijs |

92/54/EEK (OV L 225, 10.8.1992., 63. lpp.) | 1993. gada 22. jūnijs | 1993. gada 22. jūnijs |

92/55/EEK (OV L 225, 10.8.1992., 68. lpp.) | 1993. gada 22. jūnijs | |

transportlīdzekļiem, kas minēti II pielikuma 8.2.1. iedaļas a) punktā | | 1994. gada 1. janvāris |

transportlīdzekļiem, kas minēti II pielikuma 8.2.2. iedaļā | | 1996. gada 1. janvāris |

transportlīdzekļiem, kas minēti II pielikuma 8.2.1. iedaļas b) punktā | | 1997. gada 1. janvāris |

94/23/EK (OV L 147, 14.6.1994., 6. lpp.) | 1997. gada 1. janvāris | 1997. gada 1. janvāris |

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA Nr. 1

(rezolutīvā daļa)

Šī direktīva | 77/143/EEK | 88/449/EEK | 91/225/EEK | 91/328/EEK | 92/54/EEK | 92/55/EEK | 94/23/EK |

1. panta 1. punkts | 1. pants | | | | | | |

1. panta 2. punkts | 2. panta 1. punkts | | | | | | |

2. pants | 4. pants | | | | | | |

3. panta 1. punkta 1. daļa | 5. panta 1. punkts | | | | | | |

3. panta 1. punkta 2. daļa | 5. panta 2. punkts | | | | | | |

3. panta 2. punkts | 5. panta 3. punkts | | | | | | |

3. panta 3. punkts | | | | | | | 2. pants |

4. panta 1. punkts | 2. panta 2. punkts | | | | | | |

4. panta 2. punkts | 2. panta 3. punkts | | | | | | |

4. panta 3. punkts | | | | | | | 4. pants |

5. pants (1. līdz 6. ievilkums) | 3. pants | | | | | | |

5. panta 7. ievilkums | | | | | | | 3. pants |

6. panta 1. punkts | 7. panta 1. punkts | 1. panta 1. punkts | | | | | |

6. panta 2. punkts | | | | 1. panta 1. punkts | | | |

7. panta 1. un 2. punkts | | | 1. pants | | | | |

8. panta 1 līdz 4. punkts | | | 1. pants | | | | |

9. panta 1. punkts | | | | 3. pants | | | |

9. panta 2. punkts | | | | | | | |

10. pants | | | | | | | |

11. panta 1. punkts | 6. pants | 2. panta 1. punkts | 2. panta 1. punkts | 2. panta 1. punkts | 2. panta 1. punkts | 2. panta 1. līdz 3. punkts | 5. panta 1. punkts |

11. panta 2. punkts | | 2. panta 2. punkts | 2. panta 2. punkts | 2. panta 2. punkts | 2. panta 2. punkts | | 5. panta 2. punkts |

11. panta 3. punkts | | | | | | | |

12. pants | | | | | | 2. panta 4. punkts | |

13. pants | | | | | | | |

ATBILSTĪBAS TABULA Nr. 2

(transportlīdzekļu kategorijas, uz kurām attiecas tehniskās apskates)

Šī direktīva | 77/143/EEK | 88/449/EEK | 91/225/EEK | 91/328/EEK | 92/54/EEK | 92/55/EEK | 94/23/EK |

I pielikums | I pielikums | | | | | | |

1. kategorija | 1. kategorija | | | | | | |

2. kategorija | 2. kategorija | | | | | | |

3. kategorija | 3. kategorija | | | | | | |

4. kategorija | 4. kategorija | | | | | | |

5. kategorija | | 1. panta 2. punkts | | | | | |

6. kategorija | | | | 1. panta 2. punkts | | | |

ATBILSTĪBAS TABULA Nr. 3

(pārbaudāmās/apskatāmās vienības)

Šī direktīva | 77/143/EEK | 88/449/EEK | 91/225/EEK | 91/328/EEK | 92/54/EEK | 92/55/EEK | 94/23/EK |

II pielikums | II pielikums | | | | | | |

1. ievada piezīme | 1. ievada piezīme | | | | | | |

2. ievada piezīme | | | | | 1. panta 1. punkts | | |

3. ievada piezīme | | | | | 1. panta 1. punkts | | |

1. punkts | | | | | 1. panta 1. punkts | | |

1.2. punkts | | | | | | | |

1.2.1. punkts | | | | | | | 1. pants |

1.2.2. punkts | | | | | | | |

1.3. punkts | | | | | 1.panta 1. punkts | | |

1.3.1. punkts | | | | | | | |

1.3.2. punkts | | | | | | | 1. pants |

1.4. punkts | | | | | 1. panta 1. punkts | | |

1.4.1. punkts | | | | | | | |

1.4.2. punkts | | | | | | | 1. pants |

1.5. punkts | | | | | 1. panta 1. punkts | | |

1.6. punkts | | | | | | | |

2. punkts | | 1. panta 3. punkts | | | | | |

7.8. punkts | | | | | | | |

7.9. punkts (Virsraksts) (1. - 3. ievilkums) | 1. panta 3. punkts | | | | | | |

7.10. punkts (1. - 3. ievilkums) | | | | | | | |

8. punkts | | 1. panta 3. punkts | | | | | |

8.1. punkts | | | | | | | |

8.2. punkts | | | | | | | |

8.2.4. punkts | | | | | | 1. panta 1. punkts | |

8.3. punkts | | 1. panta 3. punkts | | | | | |

10.2. punkts | | | | | | | |

--------------------------------------------------

Augša