EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz EUR-Lex sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 31996L0050

Padomes Direktīva 96/50/EK (1996. gada 23. jūlijs) par to nosacījumu saskaņošanu, ar kuriem dažādās valstīs piešķir kuģu vadīšanas apliecību kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem Kopienā

OV L 235, 17.9.1996., 31./38. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 06 Sējums 002 Lpp. 297 - 304
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 06 Sējums 002 Lpp. 297 - 304
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 06 Sējums 002 Lpp. 297 - 304
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 06 Sējums 002 Lpp. 297 - 304
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 06 Sējums 002 Lpp. 297 - 304
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 06 Sējums 002 Lpp. 297 - 304
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 06 Sējums 002 Lpp. 297 - 304
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 06 Sējums 002 Lpp. 297 - 304
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 06 Sējums 002 Lpp. 297 - 304
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 06 Sējums 002 Lpp. 208 - 215
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 06 Sējums 002 Lpp. 208 - 215
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 06 Sējums 007 Lpp. 23 - 30

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 17/01/2022; Atcelts ar 32017L2397

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1996/50/oj

31996L0050



Oficiālais Vēstnesis L 235 , 17/09/1996 Lpp. 0031 - 0038


Padomes Direktīva 96/50/EK

(1996. gada 23. jūlijs)

par to nosacījumu saskaņošanu, ar kuriem dažādās valstīs piešķir kuģu vadīšanas apliecību kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem Kopienā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 75. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 189.c pantā norādīto procedūru [3],

tā kā būtu jāievieš vienoti iekšējo ūdensceļu transportlīdzekļu vadīšanas noteikumi pa Kopienas iekšējiem ūdensceļiem, tā kā pirmais šā uzdevuma īstenošanas posms ir beidzies, pieņemot Padomes Direktīvu 91/672/EEK (1991. gada 16. decembris) par savstarpēju atzīšanu attiecībā uz valstu izdotām kuģu vadīšanas apliecībām kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem [4];

tā kā dažādu valstu tiesību aktos ir paredzēti atšķirīgi nosacījumiem, saskaņā ar kuriem piešķir kuģu vadīšanas apliecību kuģošanai pa iekšējiem ūdensceļiem, un tā kā šajā kuģniecības nozarē pakāpeniski jāievieš stingrākas drošības prasības, šādu apliecību izdošanai ir jāpieņem Kopienas noteikumi, lai novērstu jebkādus konkurences traucējumus;

tā kā nepieciešamās vienveidības un caurskatāmības garantēšanai Kopienā būtu jānosaka vienots valsts izdoto kuģu vadīšanas apliecību paraugs, un šīs apliecības dalībvalstīm būtu savstarpēji jāatzīst, nepieprasot to apmaiņu, un, saskaņā ar subsidiaritātes principu, par to izdošanu būtu jābūt atbildīgām dalībvalstīm pašām;

tā kā valstu kuģojamos ūdensceļos, kas nav savienoti ar citu dalībvalstu kuģojamajiem ūdensceļiem, nav starptautiskas konkurences, un tāpēc uz šiem ūdensceļiem nebūtu obligāti jāattiecina vienotie kuģu vadīšanas apliecību piešķiršanas nosacījumi, kas noteikti šajā direktīvā;

tā kā šo kopējo noteikumu galvenajam mērķim ir jābūt navigācijas drošības un cilvēku aizsardzības paaugstināšanai; tā kā tāpēc acīmredzami ir būtiski, lai šajos noteikumos būtu prasību minimums, kas pieteikuma iesniedzējam jāizpilda, lai saņemtu kuģu vadīšanas apliecību kuģošanai pa iekšējiem ūdensceļiem;

tā kā šajās prasībās jābūt vismaz noteikumiem par vecumu, kādā drīkst vadīt kuģi, par pieteikuma iesniedzēja fiziskās un garīgās veselības stāvokli, profesionālo pieredzi un zināšanām konkrētos priekšmetos, kas attiecas uz kuģu vadību; tā kā kuģa un tā apkalpes drošības labad dalībvalstis var noteikt papildu prasības, jo īpaši jautājumos, kas attiecas uz zināšanām par konkrētiem vietējiem apstākļiem; tā kā papildu profesionālās zināšanas vajadzīgas kuģošanai, izmantojot radiolokācijas iekārtas, kā arī tādu kuģu vadīšanai, ar ko pārvadā pasažierus;

tā kā jāparedz procedūra šīs direktīvas pielikumu pielāgošanai; tā kā tāpēc attiecīgi komitejai, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 91/672/EEK 7. pantu, būtu jāpalīdz Komisijai pielāgot pielikumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Dalībvalstis, kas izdod kuģu vadīšanas apliecību kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem, turpmāk tekstā "sertifikāts", to izdod pēc Kopienas parauga, kas aprakstīts I pielikumā un atbilst šīs direktīvas prasībām.

2. Dalībvalstis veic visus sertifikātu viltošanas novēršanai vajadzīgos pasākumus.

3. Saskaņā ar šo direktīvu sertifikātus izdod dalībvalstu kompetentās iestādes. Ņem vērā ūdensceļu īpatnības un sertifikātus, kas minēti Direktīvas 91/672/EEK 1. pantā, proti:

- kuģu vadīšanas apliecību, kas derīga kuģošanai pa visiem dalībvalstu ūdensceļiem, izņemot ūdensceļus, uz kuriem attiecas regula par atļauju izdošanu kuģošanai Reinā (A grupa),

- kuģu vadīšanas apliecību, kas derīga kuģošanai pa visiem dalībvalstu ūdensceļiem, izņemot jūras ūdensceļus, uz kuriem attiecas regula par atļauju izdošanu kuģošanai Reinā (B grupa).

4. A grupas vai B grupas sertifikāti, ko dalībvalstis izdevušas saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, ir derīgi kuģošanai pa visiem Kopienas A grupas vai B grupas ūdensceļiem.

5. Ievērojot 8. panta 2. punktu, licences kuģošanai pa Reinu, kas izdotas saskaņā ar pārstrādāto Konvenciju kuģošanai pa Reinu, ir derīgas visiem Kopienas ūdensceļiem.

6. Valstu izdotās kuģu vadīšanas apliecības, kas savstarpēji atzītas saskaņā ar Direktīvu 91/672/EEK un minētas šīs direktīvas I pielikumā, ja tās izdotas ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, ir derīgas, tās neapmainot.

2. pants

Šajā direktīvā:

a) "kompetenta iestāde" ir dalībvalsts izraudzīta iestāde, kas izsniedz sertifikātus pēc tam, kad ir pārbaudījušas pieteikumu iesniedzēju atbilstību noteiktajām prasībām;

b) "kuģa vadītājs" ir persona, kam ir vajadzīgās spējas un kvalifikācija, lai vadītu kuģi pa dalībvalsts ūdensceļiem, un kas uz tā ir atbildīga par navigāciju;

c) "klāja komandas loceklis" ir persona, kas regulāri piedalās navigācijā pa iekšējiem ūdensceļiem, ieskaitot stūrēšanu.

3. pants

1. Šī direktīva attiecas uz visiem iekšējo ūdensceļu kuģu vadītājiem: pašgājēju baržu, velkoņu, stūmēju, baržu kapteiņiem, tādu stumtu eskadru un ar bortiem sakabinātu veidojumu kapteiņiem, kas paredzēti kravu vai pasažieru pārvadāšanai, izņemot:

- tādu kuģu vadītājiem, kas paredzēti kravu pārvadāšanai un kuru garums nepārsniedz 20 metrus,

- tādu kuģu vadītājiem, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai un uz kuriem, atskaitot komandu, nav vairāk par 12 cilvēkiem.

2. Dalībvalstis, apspriežoties ar Komisiju, var šo direktīvu nepiemērot kuģu vadītājiem, kas strādā tikai uz tādiem valstu ūdensceļiem, kuri nav savienoti ar kuģojamiem ūdensceļiem citās dalībvalstīs, un viņiem izdot kuģu vadīšanas apliecības ar nosacījumiem, kas atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem. Šādas valstu izdotas apliecības tādā gadījumā ir derīgas tikai kuģošanai pa minētajiem ūdensceļiem.

4. pants

1. Lai saņemtu sertifikātu, pieteikuma iesniedzējam jāatbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas no 5. līdz 8. pantam. Sertifikātā norāda, vai kuģa vadītājam ir A grupas vai B grupas licence.

2. Sertifikātus, kas izdoti, ievērojot šā panta pirmajā daļā minēto prasību minimumu, savstarpēji atzīst.

5. pants

Lai saņemtu sertifikātu, pieteikuma iesniedzējam jābūt vismaz 21 gadu vecam. Taču dalībvalstis var izsniegt sertifikātus arī personām, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, vai par 18 gadiem vecākām personām. Citas dalībvalsts izdotu A grupas vai B grupas sertifikātu var atzīt atkarībā no tā, vai ir ievērota prasība par tādu pašu minimālo vecumu, kāds vajadzīgs, lai dalībvalstī saņemtu tās pašas grupas sertifikātu.

6. pants

1. Pieteikuma iesniedzējs savu fiziskās un psihiskās veselības stāvokli apliecina, izejot medicīnisko pārbaudi, ko veic kompetentās iestādes atzīts ārsts. Pārbaudē jo īpaši novērtē pieteikuma iesniedzēja redzes un dzirdes asumu, krāsu redzes spēju, augšējo un apakšējo ekstremitāšu kustīgumu, neiropsihisko, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas stāvokli.

2. Pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas sertifikāta īpašniekam trīs mēnešu laikā un turpmāk vienreiz gadā jāiziet 1. punktā minētā pārbaude; kompetentā iestāde sertifikātā apliecina, ka kuģa vadītājs ir šo prasību izpildījis.

7. pants

1. Pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz apliecinājums par vismaz četrus gadus ilgu klāja apkalpes locekļa profesionālo pieredzi uz iekšējo ūdensceļu transportā izmantojamiem kuģiem.

2. Lai profesionālo pieredzi ņemtu vērā, tai jābūt apstiprinātai dalībvalsts kompetentajā iestādē ar ierakstu personas darba uzskaites dokumentā. Profesionālo pieredzi var apgūt uz jebkura dalībvalsts ūdensceļa. Ja profesionālā pieredze iegūta uz ūdensceļiem, kuru daļa ir ārpus Kopienas teritorijas, piemēram, uz Donavas, Elbas un Oderas, ņems vērā profesionālo pieredzi, kas iegūta visos attiecīgo ūdensceļu posmos.

3. Minimālo 1. punktā minētās profesionālās pieredzes ilgumu var samazināt ne vairāk kā par trim gadiem:

a) gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējam ir kompetentās iestādes izdots diploms par speciālām mācībām navigācijā pa iekšējiem ūdensceļiem, kurās ietilpst kuģošanas prakse; samazinājums nedrīkst būt lielāks par speciālo mācību ilgumu; vai

b) gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs var apliecināt klāja apkalpes locekļa profesionālo pieredzi, kas iegūta uz jūras kuģiem; lai saņemtu maksimālo nepieciešamās profesionālās pieredzes samazinājumu par trim gadiem, pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz apliecinājums par vismaz četrus gadus ilgu profesionālā darba pieredzi uz jūras kuģiem.

4. Minimālo 1. punktā noteikto profesionālās pieredzes ilgumu var samazināt ne vairāk kā par trim gadiem gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs ir nokārtojis praktisku pārbaudījumu kuģu vadīšanā, un tad sertifikātu izsniedz par tiesībām vadīt tikai tādus kuģus, kuru navigācijas īpašības ir līdzīgas kuģim, uz kura nokārtots praktiskais pārbaudījums.

8. pants

1. Pieteikuma iesniedzējam jānokārto profesionālo zināšanu pārbaudījums; šajā pārbaudījumā jāiekļauj vismaz tie vispārīgie priekšmeti, kas uzskaitīti II pielikuma A nodaļā.

2. Apspriežoties ar Komisiju, dalībvalstis kuģu vadītājiem var noteikt papildu prasības par vietējo apstākļu zināšanām navigācijai pa dažiem ūdensceļiem, izņemot par tiem jūras ūdensceļiem, kas minēti II pielikumā Direktīvai 91/672/EEK.

Ievērojot to pašu atrunu, pasažieru kuģu vadītājiem dažās ierobežotās teritorijās dalībvalstis var izvirzīt prasības attiecībā uz profesionālajām zināšanām par īpašiem noteikumiem, kas saistīti ar pasažieru drošību, jo īpaši rīcību negadījumu, ugunsgrēka vai kuģa katastrofas apstākļos.

9. pants

1. Lai saņemtu licenci kuģošanai, izmantojot radiolokācijas iekārtas, kuģa vadītājam jāsaņem īpašs atestāts, ko izsniedz kompetentā iestāde un ar ko apliecina, ka viņš ir nokārtojis profesionālo zināšanu pārbaudījumu II pielikuma C nodaļā minētajos priekšmetos.

Dalībvalstis atzīst kvalifikāciju, kas piešķirta saskaņā ar regulu par kuģošanas tiesību piešķiršanu pa Reinu, kuģu vadīšanai izmantojot radiolokācijas iekārtas.

2. Pieteikuma iesniedzējam, kas atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām, ir tiesības kuģošanai izmantot radiolokācijas iekārtas, ko kompetentā iestāde apliecina ar atzīmi sertifikātā.

10. pants

Lai varētu vadīt kuģi, ar ko pārvadā pasažierus pa dalībvalstu ūdensceļiem, kuģa vadītājam vai kādam citam komandas loceklim jābūt īpašam kompetentās iestādes izdotam sertifikātam par profesionālo zināšanu pārbaudījuma nokārtošanu priekšmetos, kas minēti II pielikuma C nodaļā.

11. pants

Komisija saskaņā ar 12. pantā noteikto procedūru var veikt nepieciešamos pasākumus, lai pielāgotu I pielikumā norādītās kuģu vadīšanas apliecības formu un ņemtu vērā profesionālo zināšanu attīstīšanu, kas nepieciešamas apliecības izdošanai un noteiktas II pielikumā.

12. pants

1. Komisijai 11. pantu palīdz piemērot komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 91/672/EEK7. pantu.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejā veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par projektu termiņā, ko atkarībā no jautājuma steidzamības var noteikt priekšsēdētājs. Attiecībā uz lēmumiem, kas Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma, atzinumu sniedz ar Līguma 148. panta 2. punktā noteikto vairākumu. Dalībvalstu pārstāvju balsis Komitejā vērtē tā, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. a) Komisija paredz pasākumus, ko piemēro tūlīt.

b) Tomēr, ja šie pasākumi nesaskan ar Komitejas atzinumu, Komisija par tiem tūlīt paziņo Padomei. Tādā gadījumā Komisija var atlikt to pasākumu piemērošanu, par kuriem tā ir pieņēmusi lēmumu, uz laiku, kas nav ilgāks par vienu mēnesi pēc šādas paziņošanas dienas. Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, mēneša laikā var pieņemt atšķirīgu lēmumu.

13. pants

1. Ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi,lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos savu tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. Vajadzības gadījumos dalībvalstis cita citai sniedz palīdzību šīs direktīvas ieviešanai.

14. pants

Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1996. gada 23. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I. Yates

[1] OV C 280, 6.10.1994., 5. lpp.

[2] Atzinums sniegts 1995. gada 25. janvārī (OV C 102, 24.4.1995., 5. lpp.).

[3] Eiropas Parlamenta 1995. gada 2. marta atzinums (OV C 68, 19.6.1995., 41. lpp.), Padomes 1995. gada 8. decembra kopējā nostāja (OV C 356, 30.12.1995., 66. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1996. gada 9. maija lēmums (OV C 152, 1.4.1996., 46. lpp.).

[4] OV L 373, 31.12.1991., 29. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

KUĢU VADĪŠANAS APLIECĪBAS PARAUGS IEKŠZEMES NAVIGĀCIJAI

(85 mm × 54 mm — uz gaišzilas krāsas fona)

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

PROFESIONĀLĀS ZINĀŠANAS, KAS VAJADZĪGAS KUĢU VADĪŠANAS APLIECĪBAS IEGŪŠANAI KUĢOŠANAI PA IEKŠĒJIEM ŪDENSCEĻIEM

A NODAĻA Vispārējie mācību priekšmeti, kas attiecas uz kravu un pasažieru pārvadājumiem

1. DAĻA: A GRUPAS SERTIFIKĀTS

1. Navigācija

a) precīzas iekšējo un jūras ūdensceļu satiksmes noteikumu zināšanas, jo īpaši EIŪK — Eiropas iekšējo ūdensceļu kodeksa (European code for inland waterways) un Starptautisko noteikumu par kuģu sadursmju nepieļaušanu jūrā (International Regulations for Preventing Collisions at Sea) zināšanas, ieskaitot jūras ceļazīmes (ūdensceļu apzīmēšanu un boju izlikšanu);

b) zināšanas par svarīgākajām galveno iekšējo ūdensceļu un jūras ceļu ģeogrāfiskajām, hidroloģiskajām, meteoroloģiskajām un morfoloģiskajām īpatnībām;

c) Kuģu vadīšana pēc orientieriem uz zemes:

kursa noteikšana, koordināšu tīkls un kuģa atrašanās vieta, navigācijas iespiedmateriāli un publikācijas, darbs ar jūras karti, navigācijas apzīmējumi un boju izlikšanas sistēmas, kompasa un teodolīta bāzu pārbaude.

2. Kuģa manevrēšana un vadīšana

a) kuģa vadīšana, ņemot vērā vēja, straumes, aksiālās slodzes un iegrimes ietekmi, novērtējot peldspēju un stabilitāti;

b) stūres un dzenskrūves nozīme un darbība;

c) noenkurošanās un piestāšana dažādos apstākļos;

d) manevri slūžās un ostās, manevrēšana, tuvojoties un pabraucot garām citiem kuģiem.

3. Kuģu konstrukcija un stabilitāte

a) kuģu konstrukciju galvenie principi, jo īpaši saistībā ar cilvēku, apkalpes un kuģa drošību;

b) pamatzināšanas par Padomes Direktīvu 82/714/EEK (1982. g ada 4. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem [1];

c) pamatzināšanas par kuģu konstrukcijas galvenajām daļām;

d) teorētiskās zināšanas par peldspējas un stabilitātes nosacījumiem, to praktisko nozīmi un izmantošanu, īpaši derīgumu navigācijai;

c) papildu prasības jūras ceļos un jo īpaši jūras ceļos izmantojamās papildu iekārtas.

4. Dzinēji

a) dzinēju pienācīgas darbības nodrošināšanai vajadzīgās pamatzināšanas par to konstrukciju un darbību;

b) galvenā un palīgdzinēja izmantošana un pārbaude, rīcība dzimēja darbības traucējumu gadījumā.

5. Iekraušana un izkraušana

a) iegrimes rādītāju izmantošana;

b) kravnesības noteikšana, izmantojot tonnāžas mērsertifikātu;

c) iekraušana un izkraušana, kravas nokraušana (nokraušanas plāns).

6. Rīcība īpašos apstākļos

a) negadījumu novēršanas principi;

b) kuģu bojājumu, sadursmju gadījumos vai uzskrienot uz sēkļa veicamie pasākumi, ieskaitot sūču aizdarināšanu;

c) glābšanas iekārtu un ierīču lietošana;

d) pirmā palīdzība, notiekot negadījumiem;

e) ugunsgrēku novēršana un ugunsdzēšanas iekārtu izmantošana;

f) ūdensceļu piesārņošanas novēršana;

g) īpaši cilvēku, kuģu un kravas glābšanas pasākumi jūras kuģu ceļos, izdzīvošana katastrofas gadījumā.

2. DAĻA: B GRUPAS SERTIFIKĀTS

1. Navigācija

a) precīzas iekšējo ūdensceļu satiksmes noteikumu zināšanas, jo īpaši EIŪK — Eiropas iekšējo ūdensceļu kodeksa (European code for inland waterways) un Starptautisko noteikumu par kuģu sadursmju nepieļaušanu jūrā (International Regulations for Preventing Collisions at Sea) zināšanas, ieskaitot navigācijas signalizāciju (ūdensceļu apzīmēšanu un boju izlikšanu);

b) zināšanas par svarīgākajām galveno iekšējo ūdensceļu ģeogrāfiskajām, hidroloģiskajām, meteoroloģiskajām un morfoloģiskajām īpatnībām;

c) kursa noteikšana, navigācijas iespiedmateriāli un publikācijas, boju izlikšanas sistēmas.

2. Kuģa manevrēšana un apkalpe

a) kuģa vadīšana, ņemot vērā vēja, straumes, aksiālās slodzes un iegrimes ietekmi, novērtējot peldspēju un stabilitāti;

b) stūres un dzenskrūves nozīme un darbība;

c) noenkurošanās un piestāšana dažādos apstākļos;

d) manevrēšana slūžās un ostās; manevrēšana, tuvojoties un pabraucot garām citiem kuģiem.

3. Kuģu konstrukcija un stabilitāte

a) kuģu konstrukciju galvenie principi, jo īpaši saistībā ar cilvēku, apkalpes un kuģa drošību;

b) pamatzināšanas par Padomes Direktīvu 82/714/EEK (1982. gada 4. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem [2];

c) pamatzināšanas par kuģu konstrukcijas galvenajām daļām;

d) teorētiskās zināšanas par peldspējas un stabilitātes nosacījumiem, to praktisko nozīmi un izmantošanu.

4. Dzinēji

a) dzinēju pienācīgas darbības nodrošināšanai vajadzīgās pamatzināšanas par to konstrukciju un darbību;

b) galvenā un palīgdzinēja izmantošana un pārbaude, rīcība dzinēja darbības traucējumu gadījumā.

5. Iekraušana un izkraušana

a) iegrimes rādītāju izmantošana;

b) kravnesības noteikšana, izmantojot tonnāžas mērsertifikātu;

c) iekraušana un izkraušana, kuģa piekraušana (piekraušanas plāns).

6. Rīcība īpašos apstākļos

a) negadījumu novēršanas principi;

b) pasākumi, kas jāveic kuģu bojājumu, sadursmju gadījumā, vai uzskrienot uz sēkļa, ieskaitot sūču aizdarināšanu;

c) glābšanas iekārtu un ierīču lietošana;

d) pirmā palīdzība, notiekot negadījumiem;

e) ugunsgrēku novēršana un ugunsdzēšanas iekārtu izmantošana;

f) ūdensceļu piesārņošanas novēršana.

B NODAĻA Obligātie papildu priekšmeti, navigācijai izmantojot radiolokācijas iekārtas

a) radiolokācijas darbības teorija: vispārīgas zināšanas par radioviļņu izplatīšanos un radiolokācijas darbības principiem;

b) prasme lietot radiolokācijas iekārtas, radara displeja interpretācija, iekārtas dotās informācijas analīze, radiolokācijas iekārtu dotās informācijas ierobežojumi;

c) apgrieziena rādītāja lietošana;

d) EIŪK — Eiropas iekšējo ūdensceļu kodeksa (European code for inland waterways) noteikumi par radiolokācijas iekārtu izmantošanu navigācijā.

C NODAĻA Obligātās papildu zināšanas pasažieru pārvadājumos

1. Tehnisko noteikumu pamatzināšanas par: pasažieru kuģu stabilitāti to bojājumu gadījumā, sadalījums ūdensnecaurlaidīgos nodalījumos, maksimālās iegrimes līmenis.

2. Pirmā palīdzība, notiekot negadījumiem.

3. Ugunsgrēku novēršana un ugunsdzēšanas iekārtas.

4. Cilvēku glābšanas paņēmieni un iekārtas.

5. Pasažieru vispārējā aizsardzība, jo īpaši evakuācijas, bojājuma vai sadursmes gadījumā, uzskrienot uz sēkļa, ugunsgrēka vai eksplozijas gadījumā, kā arī citās situācijās, kad var izcelties panika.

6. Drošības instrukciju zināšanas (avārijas izejas, kāpnes, avārijas stūre).

[1] OV L 301, 28.10.1982., 1. lpp.

[2] OV L 301, 28.10.1982., 1. lpp.

--------------------------------------------------

Augša