EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 31996L0005

Komisijas Direktīva 96/5/EK, (1996. gada 16. februāris) par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem

OV L 49, 28.2.1996., 17./28. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 13 Sējums 015 Lpp. 442 - 453
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 13 Sējums 015 Lpp. 442 - 453
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 13 Sējums 015 Lpp. 442 - 453
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 13 Sējums 015 Lpp. 442 - 453
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 13 Sējums 015 Lpp. 442 - 453
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 13 Sējums 015 Lpp. 442 - 453
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 13 Sējums 015 Lpp. 442 - 453
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 13 Sējums 015 Lpp. 442 - 453
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 13 Sējums 015 Lpp. 442 - 453

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 25/12/2006; Atcelts ar 32006L0125 . Jaunākā konsolidētā versija: 06/03/2003

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1996/5/oj

31996L0005



Oficiālais Vēstnesis L 049 , 28/02/1996 Lpp. 0017 - 0028


Komisijas Direktīva 96/5/EK,

(1996. gada 16. februāris)

par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 3. maija Direktīvu 89/398/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktiem īpašām uztura vajadzībām [1] un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā šīs direktīvas paredzētie Kopienas pasākumi nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu jau Direktīvā 89/398/EEK paredzētos mērķus;

tā kā apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem izmanto kā daļu no dažādotās diētas, un tā neveido vienīgo avotu barībai no krūts atšķirtiem zīdaiņiem un maziem bērniem;

tā kā Kopienā pastāvošo sociālo un kultūras apstākļu dēļ pastāv liela attiecīgo produktu daudzveidība, kas atspoguļo ļoti dažādo diētu no krūts atšķirtiem zīdaiņiem un maziem bērniem;

tā kā attiecīgo produktu pamatsastāvam jābūt piemērotam tām uztura prasībām zīdaiņiem un maziem bērniem ar labu veselību, kas noteiktas atbilstīgi vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem, ievērojot iepriekšminētos faktorus;

tā kā būtu jāizstrādā sastāva barības vielu pamatprasības šo divu plašo kategoriju produktiem, proti, apstrādātu graudaugu pārtikai un pārtikai maziem bērniem;

tā kā, kaut gan šo produktu būtības dēļ būtu jāizvirza daudzas obligātās prasības un citādi ierobežojumi attiecībā uz vitamīnu, minerālvielu un citu uzturvielu daudzumu, šādas uzturvielas ražotāji var pievienot brīvprātīgi ar noteikumu, ka viņi izmanto vienīgi šīs direktīvas IV pielikumā uzskaitītās vielas;

tā kā, izmantojot produktus, kuriem brīvprātīgi pievienotas šādas uzturvielas pašlaik Kopienā novērotos daudzumos, zīdaiņi un mazi bērni neuzņem šīs uzturvielas pārmērīgi; tā kā tiks pievērsta uzmanību jebkurai šā stāvokļa attīstībai nākotnē, un vajadzības gadījumā tiks veikti atbilstīgi pasākumi;

tā kā Padomes direktīvā būs izklāstīti noteikumi attiecībā uz piedevu lietošanu apstrādātu graudaugu pārtikas un bērnu pārtikas ražošanā;

tā kā jaunu pārtikas sastāvdaļu lietošanai tiks paredzēts atsevišķs pasākums horizontālā līmenī;

tā kā šī direktīva atspoguļo pašreizējās zināšanas par šiem produktiem; tā kā par jebkuriem grozījumiem, kas atļauj jauninājumus, balstoties uz zinātnes un tehnikas attīstību, pieņems lēmumu kārtībā, kas noteikta Direktīvas 89/398/EEK 13. pantā;

tā kā, ņemot vērā personas, kam produkti ir paredzēti, nekavējoties būtu jāizstrādā vajadzīgie mikrobioloģiskie kritēriji un maksimālie piesārņojumu līmeņi;

tā kā saskaņā ar Direktīvas 89/398/EEK 7. pantu produkti, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir pakļauti vispārīgiem noteikumiem, kas paredzēti Padomes 1978. gada 18. decembra Direktīvā 79/112/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz tiešajam patērētājam pārdodamo pārtikas produktu marķēšanu, noformējumu un reklamēšanu [2], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 93/102/EK [3];

tā kā šajā direktīvā ir pieņemti un vajadzības gadījumā izvērsti papildinājumi un izņēmumi šiem vispārīgajiem noteikumiem;

tā kā šajā direktīvā ietverto produktu iedaba un galamērķis jo īpaši pieprasa, lai etiķetē norādītu barības enerģētisko vērtību un galvenās sastāva uzturvielas; tā kā lietošanas metode jāprecizē saskaņā ar Direktīvas 79/112/EEK 3. panta 1. punkta 8. apakšpunktu un 10. pantu, lai novērstu nepareizu pielietojumu, kas var izrādīties bīstami zīdaiņu veselībai;

tā kā gadījumos, kad prasības, kas nav īpaši aizliegtas, var attiecināt uz šiem produktiem atbilstīgi normām, kuras piemērojamas visiem pārtikas produktiem, šādām prasībām, atkarībā no apstākļiem, būtu jāņem vērā šajā direktīvā norādītie sastāva kritēriji;

tā kā Pārtikas pētniecības komiteja ir konsultējusi par noteikumiem, kas var ietekmēt cilvēku veselību saskaņā ar Direktīvas 89/398/EEK 4. pantu;

tā kā pasākumi, kas paredzēti šajā direktīvā, ir saskaņā ar Pārtikas produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Šī direktīva ir "īpašā direktīva" Direktīvas 89/398/EEK 4. panta nozīmē.

2. Šī direktīva attiecas uz pārtikas produktiem ar īpašu uzturvērtību, kas Kopienā apmierina konkrētas uztura prasības zīdaiņiem un maziem bērniem ar labu veselību un paredzēti no krūts atšķirtiem zīdaiņiem un maziem bērniem kā to diētas papildinātājs un/vai to pakāpeniskai pieradināšanai pie parastiem pārtikas produktiem. Tie ietver:

a) "apstrādātu graudaugu pārtiku", kura iedalās šādās četrās kategorijās:

i) parastu graudaugu barība, kas ir pagatavota vai ko var pagatavot ar pienu vai citiem piemērotiem barības vielu šķidrumiem;

ii) graudaugu barība, kam pievienota pārtika ar augstu olbaltumvielu saturu, kura ir pagatavota vai kuru var pagatavot ar ūdeni vai citiem šķidrumiem, kas nesatur olbaltumvielas;

iii) makaronu ēdieni, ko izmanto pēc vārīšanas ūdenī vai citos piemērotos šķidrumos;

iv) sausiņi un cepumi, ko izmanto vai nu tieši, vai pēc saberšanas, pievienojot ūdeni, pienu vai citus piemērotus šķidrumus;

b) "pārtiku maziem bērniem", kas ir citāda nekā apstrādātu graudaugu pārtika.

3. Šī direktīva neattiecas uz piena produktiem, kas paredzēti maziem bērniem.

4. Šajā direktīvā:

- "zīdaiņi" ir bērni līdz 12 mēnešu vecumam,

- "mazi bērni" ir bērni vecumā no viena līdz trim gadiem.

2. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka 1. pantā minētos produktus Kopienā tirgo tikai tad, ja tie atbilst šajā direktīvā izklāstītajām normām.

3. pants

Apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku ražo no sastāvdaļām, kuru piemērotību produktiem ar īpašu uzturvērtību zīdaiņiem un maziem bērniem apstiprina vispāratzīti zinātniski dati.

4. pants

1. Apstrādātu graudaugu pārtika atbilst I pielikumā norādītajiem sastāva kritērijiem.

2. Bērnu pārtikai, kas aprakstīta II pielikumā, jāatbilst tur norādītajiem sastāva kritērijiem.

5. pants

Ražojot apstrādātu graudaugu pārtiku un pārtiku maziem bērniem, var pievienot tikai IV pielikumā uzskaitītās barības vielas. 12 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ja vajadzīgs, jāparedz maksimālie līmeņi papildus jau noteiktajiem.

Šīm vielām tīrības kritērijus izstrādās vēlāk.

6. pants

Apstrādātu graudaugu pārtika un pārtika maziem bērniem nesatur nevienu savienojumu tādā daudzumā, kas var apdraudēt zīdaiņu un mazu bērnu veselību. Vajadzīgos maksimālos līmeņus nosaka nekavējoties.

Vajadzības gadījumā nosaka arī mikrobioloģiskos kritērijus.

7. pants

1. Attiecīgo produktu marķējums papildus tam, kas paredzēts Direktīvas 79/112/EEK 3. pantā, obligāti satur šādas sīkākas ziņas:

a) norādījumi attiecībā uz vecumu, no kāda produktu var lietot, ņemot vērā tā sastāvu, struktūru un citas īpašības. Jebkura produkta lietošanai noteiktais vecums nevar būt mazāks par četriem mēnešiem. Produktiem, kas ieteikti izmantošanai no četru mēnešu vecuma, var būt norāde, ka produktu ieteicams lietot no šī vecuma, ja tikai par mātes un bērna stāvokli atbildīgie neatkarīgie ārstniecības, uzturzinātnes vai farmācijas speciālisti vai citi darbinieki neiesaka ko citu;

b) informācija attiecībā uz lipekļa klātbūtni vai iztrūkumu, ja norādītais vecums, no kura produktu var lietot, ir mazāks par sešiem mēnešiem;

c) pieejamais enerģijas lielums, izteikts kJ un kcal, un olbaltumvielu, ogļhidrātu un lipīdu saturs, izteikts skaitliskā veidā uz 100 g vai 100 ml pārdotā produkta, un, vajadzības gadījumā, uz patēriņam ieteikto produkta daudzumu;

d) katras minerālvielas un katra vitamīna vidējais daudzums, kas attiecīgi noteikts kā īpašs līmenis I un II pielikumā, izteikts skaitliskā veidā uz 100 g vai 100 ml pārdotā produkta, un, vajadzības gadījumā, uz patēriņam ieteikto produkta daudzumu;

e) ja vajadzīgs, pamācības atbilstīgai pagatavošanai un norādījumi par šo pamācību ievērošanas nozīmi.

2. Marķējums var saturēt:

a) IV pielikumā norādīto barības vielu vidējo daudzumu, ja šāda prasība nav ietverta 1. punkta d) apakšpunkta noteikumos, izteiktu skaitliskā veidā uz 100 g vai 100 ml pārdotā produkta, un, vajadzības gadījumā, uz patēriņam ieteikto produkta daudzumu;

b) papildus skaitliskajai informācijai, informāciju par V pielikumā parādītajām minerālvielām un vitamīniem, izteiktu procentos no salīdzināmās vērtības uz 100 g vai 100 ml pārdotā produkta, un, vajadzības gadījumā, uz patēriņam ieteiktā produkta daudzuma ar noteikumu, ka klātesošie daudzumi ir vismaz 15 % no salīdzināmās vērtības.

8. pants

Dalībvalstīs vēlākais līdz 1997. gada 30. septembrim stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Šie normatīvie un administratīvie akti piemērojami tādā veidā, lai:

- atļautu tirgot produktus, kas atbilst šai direktīvai, līdz 1997. gada 1. oktobrim,

- aizliegtu tirgot produktus, kas neatbilst šai direktīvai, no 1999. gada 31. marta.

Kad dalībvalstis paredz šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā veikt šādas atsauces.

9. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

10. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1996. gada 16. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Martin Bangemann

[1] OV L 186, 30.6.1989., 27. lpp.

[2] OV L 33, 8.2.1979., 1. lpp.

[3] OV L 291, 25.11.1993., 14. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

PAMATSASTĀVS APSTRĀDĀTU GRAUDAUGU PĀRTIKAI ZĪDAIŅIEM UN MAZIEM BĒRNIEM

Uzturvielu satura prasības attiecas uz produktiem, kurus tirgo gatavus izmantošanai vai sagatavojamus pēc ražotāja pamācības.

1. Graudaugu saturs

Apstrādātu graudaugu pārtiku pagatavo galvenokārt no viena vai vairākiem samaltiem graudaugiem un/vai cietes sakņaugu produktiem.

Graudaugu un/vai cietes sakņaugu daudzumam beigu maisījumā sausā veidā jābūt vismaz 25 % no pamatmasas.

2. Olbaltumvielas

2.1. Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) un iv) daļā, olbaltumvielas saturs nedrīkst pārsniegt 1,3 g/100 kJ (5,5 g/100 kcal).

2.2. Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, pievienotās olbaltumvielas nedrīkst būt mazāk par 0,48 g/100 kJ (2 g/100 kcal).

2.3. Cepumiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) daļā un pagatavoti, pievienojot pārtikas produktus ar augstu olbaltumvielu saturu, un pasniegti kā tādi, pievienotās olbaltumvielas nedrīkst būt mazāk par 0,36 g/100 kJ (1,5 g/100 kcal).

2.4. Pievienotās olbaltumvielas ķīmiskajam indeksam ir jābūt vismaz 80 % no šāda indeksa salīdzināmajai olbaltumvielai (kazeīnam, kā norādīts III pielikumā) vai olbaltumvielas enerģijas attiecībai (OEA) olbaltumvielai maisījumā ir jābūt vismaz 70 % no šādas attiecības salīdzināmajai olbaltumvielai. Visos gadījumos aminoskābju pievienošana ir atļauta vienīgi olbaltumvielu maisījuma uzturvērtības uzlabošanai un tikai attiecībās, kādas vajadzīgas šim nolūkam.

3. Ogļhidrāti

3.1. Ja produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un iv) daļā, pievieno saharozi, fruktozi, glikozi, glikozes sīrupus vai medu:

- no šiem avotiem pievienoto ogļhidrātu daudzums nedrīkst pārsniegt 1,8 g/100 kJ (7,5 g/100 kcal),

- pievienotās fruktozes daudzums nedrīkst pārsniegt 0,9 g/100 kJ (3,75 g/100 kcal).

3.2. Ja produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, pievieno saharozi, fruktozi, glikozes sīrupus vai medu:

- no šiem avotiem pievienoto ogļhidrātu daudzums nedrīkst pārsniegt 1,2 g/100 kJ (5 g/100 kcal),

- pievienotās fruktozes daudzums nedrīkst pārsniegt 0,6 g/100 kJ (2,5 g/100 kcal).

4. Lipīdi

4.1. Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un iv) daļā, lipīdu saturs nedrīkst pārsniegt 0,8 g/100 kJ (3,3 g/100 kcal).

4.2. Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, lipīdu saturs nedrīkst pārsniegt 1,1 g/100 kJ (4,5 g/100 kcal). Ja lipīdu saturs pārsniedz 0,8 g/100 kJ (3,3 g/100 kcal):

a) laurskābes daudzums nedrīkst pārsniegt 15 % no kopīgā lipīdu satura;

b) miristīnskābes daudzums nedrīkst pārsniegt 15 % no kopīgā lipīdu satura;

c) linoleīnskābes daudzums (glicerīdu - linoleātu veidā) nedrīkst būt mazāks par 70 mg/100 kJ (300 mg/100 kcal) un nedrīkst pārsniegt 285 mg/100 kJ (1200 mg/100 kcal).

5. Minerālvielas

5.1. Nātrijs

- nātrija sāļus apstrādātu graudaugu pārtikas produktiem var pievienot tikai tehnoloģiskiem nolūkiem,

- nātrija saturs apstrādātu graudaugu pārtikas produktos nedrīkst pārsniegt 25 mg/100 kJ (100 mg/100 kcal).

5.2. Kalcijs

5.2.1. Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, kalcija daudzums nedrīkst būt mazāks par 20 mg/100 kJ (80 mg/100 kcal).

5.2.2. Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) daļā, pagatavoti, pievienojot pienu (piena cepumi), un pasniegti kā tādi, kalcija daudzums nedrīkst būt mazāks par 12 mg/100 kJ (50 mg/100 kcal).

6. Vitamīni

6.1. Apstrādātu graudaugu pārtikas produktos tiamīna daudzums nedrīkst būt mazāks par 25 μg/100 kJ (100 μg/100 kcal).

6.2. Produktos, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā:

| 100 kJ | 100 kcal |

Minimums | Maksimums | Minimums | Maksimums |

A vitamīns (μg-RE) | 14 | 43 | 60 | 180 |

D vitamīns (μg) | 0,25 | 0,75 | 1 | 3 |

Šos ierobežojumus piemēro arī tad, ja A vitamīnu un D vitamīnu pievieno citiem apstrādātu graudaugu pārtikas produktiem.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

PAMATSASTĀVS BĒRNU PĀRTIKAI ZĪDAIŅIEM UN MAZIEM BĒRNIEM

Uzturvielu satura prasības attiecas uz produktiem, kurus tirgo gatavus izmantošanai vai sagatavojamus pēc ražotāja pamācības.

1. Olbaltumvielas

1.1. Ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti ir vienīgās sastāvdaļas, kas minētas produkta nosaukumā, tad:

- nosauktie gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti kopā veido ne mazāk kā 40 % no kopējās produkta masas,

- katra nosauktā gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai cits tradicionālais olbaltumvielu avots veido ne mazāk kā 25 % no nosaukto olbaltumvielu avotu kopējās masas,

- kopējais olbaltumvielu daudzums no nosaukto olbaltumvielu avotiem nav mazāks par 1,7 g/100 kJ (7 g/100 kcal).

1.2. Ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti atsevišķi vai kopā produkta nosaukumā ir minēti kā pirmie, produktu uzrādot vai neuzrādot kā ēdienu, tad:

- nosauktie mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti kopā veido ne mazāk kā 10 % no kopējās produkta masas,

- katrs nosauktā gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai cits tradicionālais olbaltumvielu avots veido ne mazāk kā 25 % no nosaukto olbaltumvielu avotu kopējās masas,

- olbaltumvielu daudzums no nosaukto olbaltumvielu avotiem nav mazāks par 1 g/100 kJ (4 g/100 kcal).

1.3. Ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti atsevišķi vai kopā produkta nosaukumā ir minēti, bet ne kā pirmie, produktu uzrādot vai neuzrādot kā ēdienu, tad:

- nosauktie gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti kopā veido ne mazāk kā 8 % no kopējās produkta masas,

- katra nosauktā gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai cits tradicionālais olbaltumvielu avots veido ne mazāk kā 25 % no nosaukto olbaltumvielu avotu kopējās masas,

- olbaltumvielu daudzums no nosaukto olbaltumvielu avotiem nav mazāks par 0,5 g/100 kJ (2,2 g/100 kcal),

- kopējais olbaltumvielu daudzums no visiem nosaukto olbaltumvielu avotiem nav mazāks par 0,7 g/100 kJ (3 g/100 kcal).

1.4. Ja produkts etiķetē apzīmēts kā ēdiens, bet produkta nosaukumā nav minēta gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti, tad:

- kopējais olbaltumvielu daudzums no visiem nosaukto olbaltumvielu avotiem nav mazāks par 0,7 g/100 kJ (3 g/100 kcal).

1.5. Aminoskābes atļauj pievienot vienīgi klātesošās olbaltumvielas uzturvērtības uzlabošanai un tikai tādās attiecībās, kādas vajadzīgas šim nolūkam.

2. Ogļhidrāti

Klātesošo ogļhidrātu kopējie daudzumi augļu un dārzeņu sulās un nektāros, tikai no augļiem sastāvošos ēdienos, desertos vai pudiņos nepārsniedz:

- 10 g/100 ml – dārzeņu sulās un no tām pagatavotos dzērienos,

- 15 g/100 ml – augļu sulās un nektāros un no tiem pagatavotos dzērienos,

- 20 g/100 ml– tikai no augļiem sastāvošos ēdienos,

- 25 g/100 ml – desertos vai pudiņos,

- 5 g/100 ml – citos dzērienos bez piena.

3. Tauki

3.1.Šā pielikuma 1.1. punktā minētajos produktos:

Ja gaļa vai siers ir vienīgās sastāvdaļas vai ir minēti produkta nosaukumā kā pirmie, tad:

- kopējais tauku daudzums produktā no visiem avotiem nedrīkst pārsniegt 1,4 g/100 kJ (6 g/100 kcal).

3.2. Visos citos produktos:

- kopējais tauku daudzums produktā no visiem avotiem nedrīkst pārsniegt 1,1 g/100 kJ (4,5 g/100 kcal).

4. Nātrijs

4.1. Nātrija saturam gala produktā nevajadzētu būt vai nu lielākam par 48 mg/100 kJ (200 mg/100 kcal), vai lielākam par 200 mg 100 gramos. Tomēr, ja siers ir vienīgā produkta nosaukumā minētā sastāvdaļa, nātrija saturam gala produktā nevajadzētu būt lielākam par 70 mg/100 kJ (300 mg/100 kcal).

4.2. Nātrija sāļus nedrīkst pievienot nedz augļu produktiem, nedz desertiem un pudiņiem, izņemot tehnoloģiskos nolūkos.

5. Vitamīni

C vitamīns

Augļu sulās, nektāros vai dārzeņu sulās C vitamīna saturam gala produktā nevajadzētu būt vai nu mazākam par 6 mg/100 kJ (25 mg/100 kcal), vai mazākam par 25 mg 100 gramos.

A vitamīns

Dārzeņu sulās A vitamīna saturam gala produktā nevajadzētu būt mazākam par 25 μg RE/100 kJ (100 μg RE/100 kcal) [1].

A vitamīnu citai bērnu pārtikai nepievieno.

D vitamīns

D vitamīnu bērnu pārtikai nepievieno.

[1] (RE - Visu trans-retinolu ekvivalents)

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

AMINOSKĀBJU SASTĀVS KAZEĪNĀ

| (g/100 g olbaltumvielu) |

Arginīns | 3,7 |

Cistīns | 0,3 |

Histidīns | 2,9 |

Izoleicīns | 5,4 |

Leicīns | 9,5 |

Lizīns | 8,1 |

Metionīns | 2,8 |

Fenilalanīns | 5,2 |

Treonīns | 4,7 |

Triptofāns | 1,6 |

Tirozīns | 5,8 |

Valīns | 6,7 |

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

BARĪBAS VIELAS

1. Vitamīni

A vitamīns

Retinols

Retinilacetāts

Retinilpalmitāts

Beta-karotīns

D vitamīns

D2 vitamīns (ergokalciferols)

D3 vitamīns (holekalciferols)

B1vitamīns

Talmīna hlorīds

Talmīna mononitrāts

B2vitamīns

Riboflavīns

Nātrija riboflavīn-5’-fosfāts, nātrijs

Niacīns

Nikotīnamīds

Nikotīnskābe

B6vitamīns

Piridoksīnhlorīds

Piridoksīn-5-fosfāts

Piridoksīndipalmitāts

Pantotēnskābe

Kalcija D-pantotenāts

Nātrija D-pantotenāts

Dekspantenols

Folāts

Folijskābe

B12 vitamīns

Ciānkobalamīns

Hidroksikobalamīns

Biotīns

D-biotīns

C vitamīns

L-askorbīnskābe

Nātrija L-askorbāts

Kalcija L-askorbāts

6-palmitil-L-askorbīnskābe (askorbilpalmitāts)

Kālija askorbāts

K vitamīns

Filohinons (Fitomenadions)

E vitamīns

D-alfa-tokoferols

DL-alfa-tokoferols

D-alfa-tokoferola acetāts

DL-alfa-tokoferola acetāts

2. Aminoskābes

L-arginīns | un to hlorīdi |

L-cistīns |

L-histidīns |

L-izoleicīns |

L-leicīns |

L- lizīns |

L-cisteīns |

L-metionīns | |

L-fenilalanīns | |

L-treonīns | |

L-triptofāns | |

L-tirozīns | |

L-valīns | |

3. Citi

Holīns

Holīna hlorīds

Holīna citrāts

Holīna bitartrāts

Inozīts

L-karnitīns

L-karnitīna hlorīds

4. Minerālsāļi un mikroelementi

Kalcijs

Kalcija karbonāts

Kalcija hlorīds

Kalcija citrāti (Citronskābes kalcija sāļi)

Kalcija glukonāts

Kalcija glicerofosfāts

Kalcija laktāts

Kalcija oksīds

Kalcija hidroksīds

Kalcija fosfāti (Fosforskābes kalcija sāļi)

Magnijs

Magnija karbonāts

Magnija hlorīds

Magnija citrāti (Citronskābes magnija sāļi)

Magnija glukonāts

Magnija oksīds

Magnija hidroksīds

Magnija fosfāti (Fosforskābes magnija sāļi)

Magnija sulfāts

Magnija laktāts

Magnija glicerofosfāts

Kālijs

Kālija hlorīds

Kālija citrāti (Citronskābes kālija sāļi)

Kālija glukonāts

Kālija laktāts

Kālija glicerofosfāts

Dzelzs

Divvērtīgās dzelzs citrāts

Trīsvērtīgās dzelzs amonija citrāts

Divvērtīgās dzelzs glukonāts

Divvērtīgās dzelzs laktāts

Divvērtīgās dzelzs sulfāts

Divvērtīgās dzelzs fumarāts

Trīsvērtīgās dzelzs difosfāts (Trīsvērtīgās dzelzs pirofosfāts)

Elementārā dzelzs (karbonil- + elektrolīze + reducēta ar ūdeņradi)

Trīsvērtīgās dzelzs saharāts

Nātrija trīsvērtīgās dzelzs difosfāts

Divvērtīgās dzelzs karbonāts

Varš

Vara-lizīna komplekss

Vara karbonāts

Vara citrāts

Vara glukonāts

Vara sulfāts

Cinks

Cinka acetāts

Cinka acetāts

Cinka citrāts

Cinka laktāts

Cinka sulfāts

Cinka oksīds

Cinka glukonāts

Mangāns

Mangāna karbonāts

Mangāna hlorīds

Mangāna citrāts

Mangāna glukonāts

Mangāna sulfāts

Mangāna glicerofosfāts

Jods

Nātrija jodīds

Kālija jodīds

Kālija jodāts

Nātrija jodāts

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

SALĪDZINĀMĀS VĒRTĪBAS UZTURVIELU MARĶĒŠANAI PĀRTIKAS PRODUKTIEM ZĪDAIŅIEM UN MAZIEM BĒRNIEM

Barības viela | Salīdzināmā vērtība marķējumā |

A vitamīns (μg) | 400 |

D vitamīns (μg) | 10 |

C vitamīns (mg) | 25 |

Tiamīns (mg) | 0,5 |

Riboflavīns (mg) | 0,8 |

Niacīna ekvivalenti (mg) | 9 |

B6vitamīns (mg) | 0,7 |

Folāts (μg) | 100 |

B12vitamīns (μg) | 0,7 |

Kalcijs (mg) | 400 |

Dzelzs (mg) | 6 |

Cinks (mg) | 4 |

Jods (μg) | 70 |

Selēns (μg) | 10 |

Varš (mg) | 0,4 |

--------------------------------------------------

Augša