Piekrītu Nepiekrītu

EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 31994L0025

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/25/EK (1994. gada 16. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem

OV L 164, 30.6.1994., 15./38. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT)
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 13 Sējums 026 Lpp. 98 - 121
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 13 Sējums 026 Lpp. 98 - 121
Īpašais izdevums čehu valodā: Nodaļa 13 Sējums 013 Lpp. 196 - 219
Īpašais izdevums igauņu valodā: Nodaļa 13 Sējums 013 Lpp. 196 - 219
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 13 Sējums 013 Lpp. 196 - 219
Īpašais izdevums lietuviešu valodā: Nodaļa 13 Sējums 013 Lpp. 196 - 219
Īpašais izdevums ungāru valodā Nodaļa 13 Sējums 013 Lpp. 196 - 219
Īpašais izdevums maltiešu valodā: Nodaļa 13 Sējums 013 Lpp. 196 - 219
Īpašais izdevums poļu valodā: Nodaļa 13 Sējums 013 Lpp. 196 - 219
Īpašais izdevums slovāku valodā: Nodaļa 13 Sējums 013 Lpp. 196 - 219
Īpašais izdevums slovēņu valodā: Nodaļa 13 Sējums 013 Lpp. 196 - 219
Īpašais izdevums bulgāru valodā: Nodaļa 13 Sējums 014 Lpp. 79 - 107
Īpašais izdevums rumāņu valodā: Nodaļa 13 Sējums 014 Lpp. 79 - 107
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 13 Sējums 062 Lpp. 36 - 59

Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 17/01/2016; Atcelts ar 32013L0053

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1994/25/oj

31994L0025



Oficiālais Vēstnesis L 164 , 30/06/1994 Lpp. 0015 - 0038
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 13 Sējums 26 Lpp. 0098
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 13 Sējums 26 Lpp. 0098


Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/25/EK

(1994. gada 16. jūnijs)

par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 189.b pantā noteikto procedūru [3],

tā kā iekšējais tirgus veido tādu teritoriju bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu brīva pārvietošanās;

tā kā dažādās dalībvalstīs spēkā esošie normatīvie un administratīvie akti attiecībā uz izpriecu kuģu drošības parametriem darbības jomas un satura ziņā ir atšķirīgi; tā kā šādas atšķirības var radīt šķēršļus tirdzniecībai un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū;

tā kā valsts tiesību aktu saskaņošana ir vienīgais līdzeklis šādu brīvas tirdzniecības šķēršļu novēršanai; tā kā atsevišķas dalībvalstis šādu mērķi nevar veiksmīgi sasniegt; tā kā šī direktīva tikai nosaka prasības, kas ir būtiskas izpriecu kuģu kustības brīvībai;

tā kā šo direktīvu jāattiecina tikai uz izpriecu kuģiem, kuru minimālais garums ir 2,5 m un maksimālais garums ir 24 m atbilstīgi ISO standartiem;

tā kā, novēršot tehniskos šķēršļus izpriecu kuģu un to detaļu jomā tiktāl, ciktāl tos nevar novērst ar līdzvērtības savstarpēju atzīšanu visu dalībvalstu starpā, jāievēro jaunā pieeja, kas izklāstīta Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijā [4], kura liek definēt drošības pamatprasības un citus aspektus, kas ir svarīgi vispārējai labklājībai; tā kā 100.a panta 3. punkts nosaka, ka Komisija savos priekšlikumos, kas attiecas uz veselības aizsardzību, drošību, vides aizsardzību un patērētāju tiesību aizsardzību, par galveno uzskata augstu aizsardzības līmeni; tā kā pamatprasības veido kritērijus, kuriem izpriecu kuģiem, daļēji pabeigtiem kuģiem un to detaļām gan atsevišķi, gan saliktā veidā, jāatbilst;

tā kā tādēļ ar šo direktīvu nosaka tikai pamatprasības; tā kā, lai atvieglotu uzdevumu pierādīt atbilstību pamatprasībām, ir vajadzīgi saskaņoti Eiropas standarti attiecībā uz izpriecu kuģiem un to detaļām, kas minētas II pielikumā; tā kā saskaņotus Eiropas standartus izstrādā privātas iestādes, un tiem jāpaliek juridiski nesaistošiem; tā kā šim nolūkam Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (Cenelec) ir atzīta par iestādi, kas ir kompetenta pieņemt saskaņotus standartus, ievērojot 1984. gada 13. novembrī parakstītās vispārīgās pamatnostādnes sadarbībai starp Komisiju un šīm divām iestādēm; tā kā šajā direktīvā saskaņots standarts ir tehniska specifikācija (Eiropas standarts vai saskaņošanas dokuments), kuru Komisijas uzdevumā atbilstoši Padomes Direktīvai 83/189/EEK (1983. gada 28. marts), ar ko nosaka procedūru informācijas sniegšanai tehnisko standartu un noteikumu jomā [5], un atbilstoši iepriekš minētajām vispārīgajām pamatnostādnēm ir pieņēmusi viena no šīm iestādēm vai abas šīs iestādes;

tā kā, ņemot vērā to risku raksturu, kas saistīti ar izpriecu kuģu un to detaļu izmantošanu, jāizveido procedūras, kuras piemēro, lai novērtētu atbilstību minētās direktīvas pamatprasībām; tā kā šīs procedūras jāizstrādā, ņemot vērā tā riska pakāpi, kas var rasties saistībā ar izpriecu kuģiem un to detaļām; tā kā tādēļ katra atbilstības kategorija jāpapildina ar atbilstošu procedūru vai vairākām līdzvērtīgām izvēles procedūrām; tā kā pieņemtās procedūras atbilst Padomes Lēmumam 93/465/EEK (1993. gada 22. jūlijs) par atbilstības novērtējuma procedūru dažādu posmu moduļiem un noteikumiem par to, kā piestiprināt un izmantot CE atbilstības zīmi, ko paredzēts izmantot tehniskas saskaņošanas direktīvās [6];

tā kā Padome ir paredzējusi, ka CE zīmi piestiprina vai nu ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis Kopienā; tā kā tāda zīme nozīmē, ka izpriecu kuģis un tā detaļas atbilst visām pamatprasībām un novērtējuma procedūrām, kuras paredz Kopienas tiesības, kas attiecas uz izstrādājumu;

tā kā ir lietderīgi, ka dalībvalstis, kā paredzēts Līguma 100.a panta 5. punktā, var veikt pagaidu pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu laist tirgū un izmantot izpriecu kuģus vai to detaļas, ja tās īpaši apdraud cilvēku un attiecīgos gadījumos mājdzīvnieku vai īpašuma drošību, ar noteikumu, ka uz šiem pasākumiem attiecas Kopienas kontroles procedūra;

tā kā jebkura saskaņā ar šo direktīvu pieņemtā lēmuma adresāts jāinformē par lēmuma pieņemšanas motīviem un viņam pieejamiem pārsūdzības līdzekļiem;

tā kā jāparedz pārejas pasākumi, kas ļauj izpriecu kuģus un to detaļas ražot saskaņā ar valsts noteikumiem, kuri ir spēkā šīs direktīvas pieņemšanas dienā, lai tos realizētu un nodotu ekspluatācijā;

tā kā šajā direktīvā nav noteikumu, kas ir vērsti uz to, lai ierobežotu izpriecu kuģu izmantošanu pēc tam, kad tie ir nodoti ekspluatācijā;

tā kā izpriecu kuģu būve var ietekmēt vidi, jo no kuģa var izplūst piesārņojošas vielas; tā kā tādēļ šajā direktīvā jāiekļauj noteikumi par vides aizsardzību tiktāl, ciktāl minētie noteikumi attiecas uz izpriecu kuģu būvi no to tiešas ietekmes uz vidi viedokļa;

tā kā šīs direktīvas noteikumi nedrīkst ietekmēt dalībvalstu tiesības saskaņā ar Līgumu noteikt tādas prasības, kādas tās uzskata par vajadzīgām attiecībā uz navigāciju konkrētos ūdeņos, lai aizsargātu vidi, ūdensceļu struktūru un nodrošinātu drošību uz ūdensceļiem, ar noteikumu, ka izpriecu kuģus izmaina tā, kā tas nav noteikts šajā direktīvā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

1. pants

1. Šo direktīvu piemēro II pielikumā minētajiem izpriecu kuģiem, daļēji pabeigtiem kuģiem un detaļām gan atsevišķi, gan saliktā veidā.

2. "Izpriecu kuģis" ir jebkura veida tāds kuģis, neatkarīgi no darbināšanas veidiem, kura korpusa garums ir no 2,5 līdz 24 m, mērot saskaņā ar attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem, un kurš paredzēts sportam un izklaidei. Tas, ka vienu un to pašu kuģi var izmantot gan fraktēšanai, gan izpriecu kuģošanas apmācībā, nenozīmē, ka šī direktīva uz to neattiecas, kad to laiž tirgū lietošanai izklaides nolūkiem.

3. Šīs direktīvas darbības jomā neiekļauj:

a) kuģus, kas ir paredzēti tikai sacīkstēm, tostarp sacīkšu airu laivas un treniņu airu laivas, kuras ražotājs ir šādi marķējis;

b) kanoe un kajakus, gondolas un ūdens velosipēdus;

c) vējdēļus;

d) vējdēļus ar mehānisko piedziņu, skuterus un citus līdzīgus pašgājējus kuģus;

e) tādus oriģinālus kuģus ar vēsturisku vērtību un šādu kuģu individuālas kopijas, kas ir projektēti līdz 1950. gadam un uzbūvēti galvenokārt no sākotnējiem materiāliem un ko ražotājs ir šādi marķējis;

f) eksperimentālus kuģus, ja tos pēc tam nelaiž Kopienas tirgū;

g) kuģus, kas ir uzbūvēti pašu lietošanai, ja tos nākamos piecus gadus nelaiž Kopienas tirgū;

h) kuģus, kas ir īpaši paredzēti kuģošanai ar apkalpi un pasažieru pārvadāšanai komerciālos nolūkos, neierobežojot 2. punktu, jo īpaši tos kuģus, kuri ir noteikti Direktīvā 82/716/EEK (1982. gada 4. oktobris), ar ko paredz tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem [7], neatkarīgi no pasažieru skaita;

i) zemūdens kuģus;

j) kuģus uz gaisa spilveniem;

k) kuģus ar zemūdens spārniem.

2. pants

Laišana tirgū un nodošana ekspluatācijā

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. panta 1. punktā minētos izstrādājumus var laist tirgū un nodot ekspluatācijā, lai tos izmantotu paredzētajam mērķim, tikai tad, ja, tos pareizi uzbūvējot un apkopjot, tie neapdraud cilvēku drošību un veselību, īpašumu vai vidi.

2. Šīs direktīvas noteikumi nekavē dalībvalstis saskaņā ar Līgumu pieņemt noteikumus attiecībā uz navigāciju konkrētos ūdeņos, lai aizsargātu vidi, ūdensceļu struktūru un nodrošinātu drošību uz ūdensceļiem, ar noteikumu, ka izpriecu kuģi nav jāizmaina atbilstoši šai direktīvai.

3. pants

Pamatprasības

Direktīvas 1. panta 1. punktā minētie izstrādājumi atbilst drošības, veselības, vides aizsardzības un patērētāju tiesību aizsardzības pamatprasībām, kas izklāstītas I pielikumā.

4. pants

Direktīvas 1. panta 1. punktā minēto izstrādājumu brīva aprite

1. Dalībvalstis savā teritorijā neaizliedz, neierobežo vai nekavē to 1. panta 1. punktā minēto izstrādājumu laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, uz kuriem ir IV pielikumā minētā CE zīme, kas norāda uz to atbilstību visiem šīs direktīvas noteikumiem, tostarp II nodaļā izklāstītajām atbilstības procedūrām.

2. Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē daļēji pabeigtu kuģu laišanu tirgū, ja kuģu būvētājs vai viņa Kopienā reģistrētais pilnvarotais pārstāvis vai par laišanu tirgū atbildīgā persona saskaņā ar IIIA pielikumu apliecina, ka citiem paredzēts tos pabeigt.

3. Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē to II pielikumā minēto detaļu laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, uz kurām ir IV pielikumā minētā CE zīme, kas norāda uz to atbilstību attiecīgajām pamatprasībām, ja šīs detaļas ir paredzēts iebūvēt izpriecu kuģī saskaņā ar IIIB pielikumā minēto deklarāciju, kuru aizpilda ražotājs, viņa Kopienā reģistrētais pilnvarotais pārstāvis vai, ja veic importu no trešās valsts, jebkura persona, kas šīs detaļas laiž Kopienas tirgū.

4. Tirdzniecības izstādēs, gadatirgos, skatēs utt. dalībvalstis nerada nekādus šķēršļus to 1. panta 1. punktā minēto izstrādājumu prezentācijai, kas neatbilst šai direktīvai, ja redzama zīme skaidri norāda, ka šādus izstrādājumus nevar laist tirgū vai pieņemt ekspluatācijā līdz nav panākta to atbilstība šai direktīvai.

5. Ja uz 1. panta 1. punktā minētajiem izstrādājumiem attiecas vēl citas direktīvas, kas saistītas ar citiem aspektiem un kas arī paredz piestiprināt CE zīmi, tajā norāda, ka šādi izstrādājumi atbilst arī šo citu direktīvu noteikumiem. Tomēr, ja viena vai vairākas no šīm direktīvām pārejas periodā ražotājam ļauj izvēlēties, kurus noteikumus piemērot, tad CE zīmē norāda, ka izstrādājums atbilst tikai ražotāja piemēroto direktīvu noteikumiem. Šajā gadījumā tās ziņas par šīm direktīvām, kas ir publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, jānorāda šajās direktīvās noteiktajos dokumentos, paziņojumos vai instrukcijās, kuras pievieno šādiem izstrādājumiem.

5. pants

Dalībvalstis uzskata, ka 3. pantā minētajām pamatprasībām atbilst 1. panta 1. punktā minētie izstrādājumi, kuri atbilst attiecīgajiem valsts standartiem, kas ir pieņemti atbilstoši saskaņotajiem standartiem, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. Dalībvalstis publicē atsauces uz šiem saviem standartiem.

6. pants

1. Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka 5. pantā minētie saskaņotie standarti neatbilst 3. pantā minētajām pamatprasībām pilnībā, Komisija vai attiecīgā dalībvalsts, izklāstot iemeslus, par to paziņo komitejai, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 83/189/EEK. Komiteja sniedz steidzamu atzinumu.

Ņemot vērā komitejas atzinumu, Komisija paziņo dalībvalstīm, ja attiecīgie standarti jāsvītro no 5. pantā minētajām publikācijām.

2. Komisija var pieņemt jebkādus attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šo direktīvu, ievērojot 3. punktu, faktiski piemēro vienādi.

3. Komisijai palīdz pastāvīgā komiteja, kurā ir dalībvalstu iecelti pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis.

Pastāvīgā komiteja izstrādā savu reglamentu.

Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja, vajadzības gadījumā balsojot, sniedz atzinumu par projektu termiņā, ko priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības.

Atzinumu protokolē; turklāt katrai dalībvalstij ir tiesības prasīt, lai tās nostāju ieprotokolē.

Komisija īpaši ņem vērā komitejas sniegto atzinumu. Komisija informē komiteju par to, kā tās atzinums ir ņemts vērā.

4. Turklāt pastāvīgā komiteja var pārbaudīt jebkuru jautājumu par šīs direktīvas piemērošanu, ko priekšsēdētājs izvirzījis vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc kādas dalībvalsts lūguma.

7. pants

Drošības klauzula

1. Ja dalībvalsts apliecina, ka II pielikumā minētie izpriecu kuģi vai detaļas, uz kurām ir IV pielikumā minētā CE zīme, tās pareizi uzbūvējot, uzstādot, apkopjot un izmantojot paredzētajam mērķim, var apdraudēt cilvēku drošību un veselību, īpašumu vai vidi, tā veic atbilstošus pagaidu pasākumus, lai tos izņemtu no tirgus vai lai aizliegtu vai ierobežotu to laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā.

Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju par visiem šādiem pasākumiem, norādot sava lēmuma iemeslus, jo īpaši, ja neatbilstību rada:

a) nespēja izpildīt 3. pantā minētās pamatprasības;

b) nepareiza 5. pantā minēto standartu piemērošana, ja tiek apgalvots, ka šādi standarti ir piemēroti;

c) 5. pantā minēto standartu nepilnības.

2. Komisija apspriežas ar attiecīgajām pusēm cik vien iespējams drīz. Ja pēc apspriešanās Komisija atzīst, ka:

- šie pasākumi ir pamatoti, tā tūlīt dara to zināmu dalībvalstij, kas veikusi šos pasākumus, un pārējām dalībvalstīm; ja 1. punktā minētais lēmums saistīts ar standartu nepilnībām, tad Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām pusēm divu mēnešu laikā nodod jautājumu izskatīšanai 6. panta 1. punktā minētajai komitejai, ja dalībvalsts, kas ir pieņēmusi lēmumu, nevēlas to atcelt, un uzsāk 6. panta 1. punktā minēto procedūru,

- minētie pasākumi ir pamatoti, tā tūlīt dara to zināmu dalībvalstij, kas šos pasākumus veikusi, un ražotājam vai viņa Kopienā reģistrētajam pilnvarotajam pārstāvim.

3. Ja uz II pielikumā minētās neatbilstošās detaļas vai kuģa ir CE zīme, dalībvalsts, kurai ir vara pār to, kas šo zīmi ir piestiprinājis, veic attiecīgus pasākumus; dalībvalsts par to informē Komisiju un citas dalībvalstis.

4. Komisija nodrošina, lai dalībvalstis tiktu pastāvīgi informētas par šīs procedūras norisi un rezultātiem.

II NODAĻA

Atbilstības novērtējums

8. pants

Pirms 1. panta 1. punktā minēto izstrādājumu ražošanas un laišanas tirgū, ražotājs vai viņa Kopienā reģistrētais pilnvarotais pārstāvis kuģu A, B, C un D uzbūves kategorijām, kas minētas I pielikuma 1. iedaļā, piemēro šādas procedūras.

1. A un B kategorijai:

- kuģiem, kuru korpusa garums nepārsniedz 12 m: iekšējo ražošanas kontroli ar testiem (Aa modulis), kas minēta VI pielikumā,

- kuģiem, kuru korpusa garums ir no 12 m līdz 24 m: EK modeļa pārbaudi (B modulis), kas minēta VII pielikumā, kopā ar C moduli (modeļa atbilstība), kurš minēts VIII pielikumā, vai jebkuru no šādiem moduļiem: B + D, B + F, G vai H.

2. C kategorijai:

a) kuģiem, kuru korpusa garums ir no 2,5 m līdz 12 m:

- ja tie atbilst saskaņotajiem standartiem, kas attiecas uz I pielikuma 3.2. un 3.3. iedaļu: iekšējo ražošanas kontroli (A modulis), kas minēta V pielikumā,

- ja tie neatbilst saskaņotajiem standartiem, kas attiecas uz I pielikuma 3.2. un 3.3. iedaļu: iekšējo ražošanas kontroli ar testiem (Aa modulis), kas minēta VI pielikumā;

b) kuģiem, kuru korpusa garums ir no 12 m līdz 24 m: EK modeļa pārbaudi (B modulis), kas minēta VII pielikumā, kam seko C modulis (modeļa atbilstība), kurš minēts VIII pielikumā, vai jebkuru no šādiem moduļiem: B + D, B + F, G vai H.

3. D kategorijai

Kuģiem, kuru korpusa garums ir no 2,5 m līdz 24 m: iekšējo ražošanas kontroli (A modulis), kas minēta V pielikumā.

4. Direktīvas II pielikumā minētajām detaļām: kādu no šādiem moduļiem: B + C, B + D, B + F, G vai H.

9. pants

Pilnvarotās iestādes

1. Dalībvalstis ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par iestādēm, kuras tās ir izraudzījušās, lai veiktu uzdevumus attiecībā uz 8. pantā minētajām atbilstības novērtējuma procedūrām, kā arī par īpašiem uzdevumiem, kuru veikšanai šīs iestādes izraudzītas, un par identifikācijas numuriem, ko Komisija tām ir iepriekš piešķīrusi.

Komisija Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicē pilnvaroto iestāžu sarakstu, norādot tām piešķirtos identifikācijas numurus, kā arī uzdevumus, kuru izpildei tās ir izraudzītas. Tā nodrošina šā saraksta atjaunināšanu.

2. Šādā paziņojumā iekļaujamo iestāžu vērtēšanā dalībvalstis piemēro XIV pielikumā noteiktos kritērijus. Iestādes, kas atbilst attiecīgos saskaņotajos standartos noteiktajiem novērtējuma kritērijiem, uzskata par atbilstīgām minētajiem kritērijiem.

3. Dalībvalsts atsauc šādas iestādes apstiprinājumu, ja tā konstatē, ka iestāde vairs neatbilst XIV pielikumā minētajiem kritērijiem. Tā tūlīt informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par veiktajiem pasākumiem.

III NODAĻA

CE zīme

10. pants

1. Uz izpriecu kuģiem un detaļām, kas minētas II pielikumā un ko uzskata par atbilstīgām 3. pantā minētajām pamatprasībām, tos laižot tirgū, jābūt CE atbilstības zīmei.

2. CE atbilstības zīmei, kā norādīts IV pielikumā, uz izpriecu kuģa, kā arī uz II pielikumā minētajām detaļām un/vai to iepakojuma jābūt redzamā, salasāmā un neizdzēšamā formā, kā I pielikuma 2.2. punktā.

CE zīmei jābūt kopā ar tās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, kas ir atbildīga par VI, IX, X, XI un XII pielikumā izklāstīto procedūru īstenošanu.

3. Aizliegts uz kuģa piestiprināt marķējumus vai uzrakstus, kas varētu maldināt trešās personas attiecībā uz CE zīmes nozīmi vai formu. Visus citus marķējumus izpriecu kuģim vai detaļām, kas minētas II pielikumā, un/vai to iepakojumam var piestiprināt tad, ja līdz ar to nesamazinās CE zīmes redzamība un salasāmība.

4. Neierobežojot 7. panta noteikumus:

a) ja dalībvalsts konstatē, ka CE zīme ir piestiprināta nepareizi, tad ražotājam vai viņa Kopienā reģistrētajam pilnvarotajam pārstāvim pārkāpums jāizbeidz saskaņā ar dalībvalsts paredzētajiem nosacījumiem;

b) ja neatbilstību nenovērš, dalībvalstij jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai ierobežotu vai aizliegtu attiecīgā izstrādājuma laišanu tirgū vai nodrošinātu tā izņemšanu no tirgus saskaņā ar 7. pantā noteikto procedūru.

IV NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

11. pants

Jebkuru lēmumu, kas pieņemts, ievērojot šo direktīvu, un kas izraisa 1. panta 1. punktā minēto izstrādājumu realizācijas un nodošanas ekspluatācijā ierobežojumu, sīki jāpamato. Attiecīgo pusi cik vien iespējams drīz informē par lēmumu un par [lēmuma] apstrīdēšanas līdzekļiem, kas ir pieejami saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem likumiem, kā arī par termiņiem, kuros pārsūdzība jāiesniedz.

12. pants

Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir pieejami dati par visiem attiecīgajiem lēmumiem par šīs direktīvas pārvaldību.

13. pants

1. Dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai, vēlākais, līdz 1995. gada 16. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to tās tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis piemēro šos noteikumus no 1996. gada 16. jūnija.

Direktīvas 6. panta 3. punktā minētā pastāvīgā komiteja var sākt pildīt savus uzdevumus no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. Sākot no tās dienas dalībvalstis var veikt 9. pantā minētos pasākumus.

Kad dalībvalstis pieņem noteikumus, kas minēti šā punkta pirmajā daļā, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis pieņem procedūru, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru reglamentē šī direktīva.

3. Dalībvalstis pieļauj tādu 1. panta 1. punktā minēto izstrādājumu laišanu tirgū un nodošanu ekspluatācijā, kas atbilst noteikumiem, kuri tās teritorijā ir spēkā šīs direktīvas pieņemšanas dienā, četrus gadus no minētās dienas.

14. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1994. gada 16. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

E. Klepsch

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Y. Papantoniou

[1] OV C 123, 15.5.1992., 7. lpp.

[2] OV C 313, 30.11.1992., 38. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1992. gada 16. novembra atzinums (OV C 337, 21.12.1992., 17. lpp.); Padomes 1993. gada 16. decembra kopējā nostāja (OV C 137, 19.5.1994., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums (OV C 91, 28.3.1994.).

[4] OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

[5] OV L 109, 26.4.1983., 8. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 88/182/EEK (OV L 81, 26.3.1988., 75. lpp.).

[6] OV L 220, 30.8.1993., 23. lpp.

[7] OV L 301, 28.10.1982., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

DROŠĪBAS PAMATPRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IZPRIECU KUĢU PROJEKTĒŠANU UN BŪVI

1. KUĢU UZBŪVES KATEGORIJAS

Uzbūves kategorija | Vēja stiprums (pēc Boforta skalas) | Zīmīgais viļņu augstums (H 1/3, metros) |

A — "Okeāna" | pārsniedz 8 | pārsniedz 4 |

B — "Atklātās jūras" | līdz 8, ieskaitot | līdz 4, ieskaitot |

C — "Piekrastes" | līdz 6, ieskaitot | līdz 2, ieskaitot |

D — "Piekrastes ūdeņu" | līdz 4, ieskaitot | līdz 0,5, ieskaitot |

Definīcijas:

OKEĀNA : paredzēta garākiem braucieniem, kad vēja stiprums var pārsniegt 8 balles (pēc Boforta skalas) un zīmīgais viļņu augstums ir 4 m un vairāk, un kuģiem, kas galvenokārt ir ekonomiski neatkarīgi.

ATKLĀTAS JŪRAS : paredzēta braucieniem atklātā jūrā, kad vēja stiprums var būt līdz 8 ballēm, ieskaitot, un zīmīgais viļņu augstums var būt līdz 4 m, ieskaitot.

PIEKRASTES : paredzēta braucieniem piekrastes ūdeņos, līčos, estuāros, ezeros un upēs, kad vēja stiprums var būt līdz 6 ballēm, ieskaitot, un zīmīgais viļņu augstums var būt līdz 2 m, ieskaitot.

PIEKRASTES ŪDEŅU : paredzēta braucieniem mazos ezeros, upēs un kanālos, kad vēja stiprums var būt līdz 4 ballēm, ieskaitot, un zīmīgais viļņu augstums var būt līdz 0,5 m, ieskaitot.

Katras kategorijas kuģus jāprojektē un jābūvē tā, lai būtu ievēroti šie parametri attiecībā uz stabilitāti, peldspēju un citām attiecīgām pamatprasībām, kas uzskaitītas I pielikumā, un lai tiem būtu labi vadāmības parametri.

2. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

Izpriecu kuģi un detaļas, kas minētas II pielikumā, atbilst pamatprasībām tiktāl, ciktāl šīs prasības uz tiem attiecas.

2.1. Korpusa identifikācija

Katram kuģim jābūt marķētam ar korpusa identifikācijas numuru, kurā iekļauta šāda informācija:

- ražotāja kods,

- ražotājvalsts,

- atsevišķas sērijas numurs,

- ražošanas gads,

- modeļa gads.

Attiecīgajos saskaņotajos standartos ir sīka informācija par šīm prasībām.

2.2. Ražotāja plāksnīte

Uz katra kuģa pastāvīgi jābūt piestiprinātai plāksnītei, kura uzstādīta atsevišķi no kuģa korpusa identifikācijas numura un uz kuras ir šāda informācija:

- ražotāja nosaukums,

- CE zīme (sk. IV pielikumu),

- kuģa uzbūves kategorija atbilstīgi 1. iedaļai,

- ražotāja maksimāli ieteiktā slodze atbilstīgi 3.6. iedaļai,

- ražotāja ieteiktais cilvēku skaits, kādu ar kuģi ir paredzēts braucienā pārvadāt.

2.3. Aizsardzība pret pārkrišanu pār bortu un līdzekļi nogādāšanai atpakaļ uz klāja

Atkarībā no uzbūves kategorijas, kuģim jābūt projektētam tā, lai samazinātu risku pārkrist pār bortu un lai atvieglotu nogādāšanu atpakaļ uz klāja.

2.4. Redzamība no galvenā kuģa vadības posteņa

Motorlaivu galvenajam vadības postenim parastos lietošanas apstākļos (ātrums un slodze) jānodrošina tā lietotājam laba vispārēja redzamība.

2.5. Īpašnieka rokasgrāmata

Uz katra kuģa jābūt īpašnieka rokasgrāmatai Kopienas oficiālajā valodā vai valodās, ko var noteikt dalībvalsts, kurā to realizē saskaņā ar Līgumu. Šajā rokasgrāmatā īpaša uzmanība jāpievērš ugunsgrēka un plūdu riskam, un tajā jābūt informācijai, kas uzskaitīta 2.2., 3.6., un 4. iedaļā, kā arī kuģa pašmasai kilogramos.

3. VIENGABALAINĪBAS UN STRUKTURĀLĀS PRASĪBAS

3.1. Struktūra

Materiālu izvēlei un salikumam, un to uzbūvei ir jānodrošina, ka kuģis ir pietiekami izturīgs visos aspektos. Īpaša uzmanība jāpievērš uzbūves kategorijai saskaņā ar 1. iedaļu un ražotāja maksimāli ieteiktajai slodzei saskaņā ar 3.6. iedaļu.

3.2. Stabilitāte un brīvsāni

Kuģim jābūt pietiekami stabilam un ar brīvsāniem, ņemot vērā tā uzbūves kategoriju saskaņā ar 1. iedaļu un ražotāja maksimāli ieteikto slodzi saskaņā ar 3.6. iedaļu.

3.3. Peldspēja

Kuģim jābūt uzbūvētam tā, lai nodrošinātu, ka tam ir tādi peldspējas parametri, kas atbilst tā uzbūves kategorijai saskaņā ar 1.1. iedaļu un ražotāja maksimāli ieteiktajai slodzei saskaņā ar 3.6. iedaļu. Visiem apdzīvojamiem daudzkorpusu kuģiem jābūt tā projektētiem, lai tiem būtu pietiekama peldspēja, lai noturētos virs ūdens apgrieztā stāvoklī.

Kuģiem, kuri ir īsāki par sešiem metriem un kurus var viegli pārpludināt, ja tos izmanto savā uzbūves kategorijā, jābūt nodrošinātiem ar atbilstošiem peldamības līdzekļiem pārpludinātā stāvoklī.

3.4. Atvērumi korpusā, starpklājos un virsbūves klajā

Atvērumi korpusā, starpklājos un virsbūves klajā, kad tie ir aizvērti, nedrīkst mazināt kuģa strukturālo viengabalainību vai tā izturību jūras apstākļos.

Logiem, borta iluminatoriem, durvīm un klāja lūkām jāspēj izturēt tāds ūdens spiediens, kāds tas ir iespējams to konkrētajā stāvoklī, kā arī koncentrētās slodzes, kas rodas no to cilvēku svara, kuri pārvietojas pa klāju.

Cauri korpusam izvadītie savienotājelementi, kas ir projektēti tā, lai ļautu ūdenim ieplūst vai izplūst no korpusa zem ūdenslīnijas atbilstoši ražotāja maksimāli ieteiktajai slodzei saskaņā ar 3.6. iedaļu, jāuzstāda ar noslēdzošiem līdzekļiem, kuri ir viegli pieejami.

3.5. Applūšana

Visiem kuģiem jābūt projektētiem tā, lai mazinātu nogrimšanas risku.

Vajadzības gadījumā īpaša uzmanība jāpievērš:

- kubrikiem un šahtām, kurām jābūt tādām, kas izžūst pašas, vai kurās jābūt līdzekļiem, lai neļautu ūdenim ieplūst kuģa iekšpusē,

- ventilācijas savienotājelementiem,

- ūdens aizvadīšanai ar pumpjiem vai citiem līdzekļiem.

3.6. Ražotāja maksimāli ieteiktā slodze

Ražotāja maksimāli ieteikto slodzi (degviela, ūdens, pārtikas krājumi, dažādas ierīces un cilvēki (kilogramos)), kādai kuģis ir projektēts, kā tas norādīts uz ražotāja plāksnītes, nosaka saskaņā ar uzbūves kategoriju (1. iedaļa), stabilitāti un brīvsāniem (3.2. iedaļa), un peldspēju (3.3. iedaļa).

3.7. Kravas telpa glābšanas plostu izvietošanai

Uz visiem A un B kategorijas kuģiem un C un D kategorijas kuģiem, kas ir garāki par sešiem metriem, jābūt vienai vai vairākām kravas telpām tāda (-u) glābšanas plosta (-u) uzglabāšanai, kuri ir pietiekami lieli tādam cilvēku skaitam, kāda pārvadāšanai kuģis ir projektēts saskaņā ar ražotāja ieteikumiem. Šai (šīm) kravas telpai (telpām) vienmēr jābūt viegli pieejamai (-ām).

3.8. Evakuācija

Uz visiem apdzīvojamiem daudzkorpusu kuģiem, kas ir garāki par 12 metriem, jābūt pieejamiem efektīviem evakuācijas līdzekļiem kuģa apgāšanās gadījumā.

Uz visiem apdzīvojamiem kuģiem jābūt pieejamiem efektīviem evakuācijas līdzekļiem ugunsgrēka gadījumā.

3.9. Noenkurošanās, pietauvošanās un vilkšana tauvā

Visiem kuģiem, ņemot vērā to uzbūves kategoriju un to parametrus, jābūt aprīkotiem ar vienu vai vairākiem stingriem punktiem vai citiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību ir iespējams droši veikt noenkurošanos, pietauvošanos un kravu vilkšanu tauvā.

4. VADĀMĪBAS PARAMETRI

Ražotājam jādrošina tas, ka kuģa vadāmības parametri ir atbilstoši visspēcīgākajam dzinējam, kādam kuģis ir projektēts un būvēts. Visiem izpriecu kuģa dzinējiem maksimāli noteikto dzinēja jaudu norāda īpašnieka rokasgrāmatā saskaņā ar saskaņoto standartu.

5. UZSTĀDĪŠANAS PRASĪBAS

5.1. Dzinēji un mašīntelpas

5.1.1. Iekšējais dzinējs

Visi uzstādītie iekšējie dzinēji atrodas slēgtā telpā, kas ir atdalīta no dzīvojamām telpām, un tos uzstāda tā, lai samazinātu ugunsgrēka izcelšanās vai izplatīšanās risku, kā arī toksisko izgarojumu, karstuma, trokšņa vai vibrāciju apdraudējumu dzīvojamās telpās.

Dzinēja daļas un palīgierīces, kurām vajadzīga bieža pārbaude un/vai apkope, ir viegli pieejamas.

Izolācijas materiāli mašīntelpās nedrīkst būt viegli uzliesmojoši.

5.1.2. Ventilācija

Motora nodalījumam jābūt vēdināmam. Jānovērš ūdens bīstamā ieplūšana motora nodalījumā pa visām ieplūdes atverēm.

5.1.3. Ārējās detaļas

Ja dzinējs nav aizsargāts ar pārsegu vai atsevišķu korpusu, tad ārējās kustīgās vai karstās dzinēja daļas, kas var cilvēkiem radīt miesas bojājumus, rūpīgi jāaizklāj.

5.1.4. Piekarināmo motoru iedarbināšana

Uz visiem kuģiem ar piekarināmiem motoriem jābūt ierīcei, lai novērstu motora iedarbināšanu sazobes stāvoklī, izņemot:

a) ja motors ražo mazāk nekā 500 ņūtonus (N) statiskās vilces;

b) ja motoram ir droseļvārstu ierobežojoša ierīce, lai motora iedarbināšanas laikā vilci ierobežotu līdz 500 N.

5.2. Degvielas sistēma

5.2.1. Vispārīgas piezīmes

Uzpildes, uzglabāšanas, ventilācijas un degvielas pievades sistēmām un iekārtām jābūt projektētām un uzstādītām tā, lai mazinātu ugunsgrēka un sprādziena risku.

5.2.2. Degvielas tvertnes

Degvielas tvertnēm, līnijām un šļūtenēm jābūt nodrošinātām un atdalītām vai aizsargātām no visiem liela karstuma avotiem. Materiāliem, no kuriem tvertnes ir izgatavotas, un tvertņu izgatavošanas metodei jābūt atbilstošai to ietilpībai un degvielas veidam. Visām tvertņu telpām jābūt vēdināmām.

Šķidrais kurināmais ar uzliesmošanas temperatūru līdz 55 °C, jāuzglabā tvertnēs, kas nav daļa no korpusa un kas ir:

a) izolētas no motora nodalījuma un no visiem citiem aizdedzes avotiem;

b) atdalītas no dzīvojamām telpām.

Šķidro kurināmo ar uzliesmošanas temperatūru 55 °C un vairāk var uzglabāt tvertnēs, kas ir korpusa neatdalāma daļa.

5.3. Elektrosistēma

Elektrosistēmām jābūt projektētām un uzstādītām tā, lai nodrošinātu kuģa pienācīgu darbību parastos izmantošanas apstākļos, un tām jābūt tādām, lai mazinātu ugunsgrēka un elektriskā šoka risku.

Uzmanība jāpievērš pārslodzes noteikumam un visu shēmu aizsardzībai pret īsslēgumu, izņemot dzinēja iedarbināšanas shēmas, kas darbojas uz akumulatoriem.

Jānodrošina ventilācija, lai novērstu to gāzu uzkrāšanos, kas var izdalīties no akumulatoriem. Akumulatori rūpīgi jānodrošina un jāaizsargā pret ūdens ieplūšanu.

5.4. Vadības iekārta

5.4.1. Vispārīgas piezīmes

Vadības iekārtām jābūt projektētām, būvētām un uzstādītām tā, lai paredzamos darbības apstākļos varētu veikt vadības slodžu transmisiju.

5.4.2. Darbība ārkārtējā situācijā

Burulaivām un motorlaivām ar vienu iekšējo dzinēju un stūres tālvadības iekārtu, jābūt aprīkotām ar kuģa vadīšanas līdzekļiem ārkārtas situācijā ar mazāku ātrumu.

5.5. Gāzes sistēma

Gāzes sistēmām vietējai lietošanai jābūt ar degvielas gāzveida fāzes aizvadīšanu, un tām jābūt projektētām un uzstādītām tā, lai izvairītos no noplūdēm un sprādziena riska, un jābūt iespējai noplūdes pārbaudīt. Materiāliem un detaļām jābūt piemērotām konkrētajai izmantotajai gāzei, lai izturētu spiedienus un iedarbības, kas var rasties jūras vidē.

Katrai ierīcei jābūt aprīkotai ar dežūrliesmas degli, kas der visiem degļiem. Katrai ar gāzi darbināmai ierīcei jābūt aprīkotai ar atsevišķu sadales sistēmas nodalījumu, un katru ierīci jākontrolē atsevišķam vārstam. Jānodrošina atbilstoša ventilācija, lai novērstu noplūžu un sadedzes izstrādājumu apdraudējumu.

Visiem kuģiem ar pastāvīgi uzstādītu gāzes sistēmu jābūt aprīkotiem ar slēgtu telpu, kurā atrodas visi gāzes baloni. Šai slēgtajai telpai jābūt atdalītai no dzīvojamām telpām, pieejamai tikai no ārpuses un vēdināmai uz āru tā, lai jebkādu gāzes noplūdi novadītu pāri bortam. Visas pastāvīgi uzstādītās gāzes sistēmas pēc uzstādīšanas jāpārbauda.

5.6. Ugunsdrošība

5.6.1. Vispārīgas piezīmes

Ugunsgrēka izcelšanās un izplatīšanās risks jāņem vērā, uzstādot noteikta veida iekārtas un projektējot kuģi. Īpaša uzmanība jāpievērš vietai ap ierīcēm ar atklātu liesmu, karstām vietām vai dzinējiem un palīgmašīnām, eļļas un degvielas pārplūšanai, neaizsargātām eļļas un degvielas caurulēm, kā arī tam, lai virs mašīnu karstajām vietām nebūtu elektrības pievadu.

5.6.2. Ugunsdzēšanas aprīkojums

Kuģim jābūt aprīkotam ar ugunsdzēšanas aprīkojumu, kas atbilst ugunsgrēka apdraudējumam. Benzīna dzinēja slēgtajām telpām jābūt aizsargātām ar ugunsdzēšanas sistēmu, lai ugunsgrēka gadījumā nevajadzētu telpu atvērt. Ja uzstādīti portatīvie ugunsdzēšamie aparāti, tiem jābūt viegli pieejamiem, un vienam aparātam jābūt novietotam tā, lai to varētu viegli aizsniegt no galvenā kuģa vadības posteņa.

5.7. Navigācijas ugunis

Ja navigācijas ugunis ir uzstādītas, tām attiecīgi jāatbilst 1972. gada Konvencijas par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem vai CEVNI noteikumiem.

5.8. Izplūdes novēršana

Kuģiem jābūt būvētiem tā, lai novērstu nejaušu piesārņojošu vielu (eļļa, degviela utt.) izplūdi no kuģa.

Uz kuģiem, kuros ir tualetes, jābūt vai nu:

a) uzkrāšanas tvertnēm, vai

b) iespējai uzkrāšanas tvertnes uzstādīt uz laiku tajās izmantošanās vietās, kur urīna un fekāliju izplūde ir ierobežota.

Turklāt cauri kuģa korpusam izvadītai atejas notekcaurulei jābūt uzstādītai ar vārstiem, kurus var cieši noslēgt.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

DETAĻAS

1. Ugunsdrošas iekārta iekšējiem un pakaļgalā novietotiem dzinējiem.

2. Aizsargierīce pret motora iedarbināšanu sajūgtā stāvoklī piekarināmajiem motoriem.

3. Stūres rati, stūres mehānismi un kabeļa savienojumi.

4. Degvielas tvertnes un elastīgi degvielas cauruļvadi.

5. Saliekamās klāja lūkas un borta iluminatori.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

BŪVĒTĀJA VAI VIŅA KOPIENĀ REĢISTRĒTĀ PILNVAROTĀ PĀRSTĀVJA VAI PAR LAIŠANU TIRGŪ ATBILDĪGĀS PERSONAS DEKLARĀCIJA

(Direktīvas 4. panta 2. un 3. punkts)

a) Būvētāja vai viņa Kopienā reģistrētā pilnvarotā pārstāvja, kas minēts 4. panta 2. punktā (daļēji pabeigts kuģis), deklarācijā ir šāda informācija:

- būvētāja vārds vai nosaukums un adrese,

- būvētāja Kopienā reģistrētā pilnvarotā pārstāvja vai attiecīgā gadījumā par laišanu tirgū atbildīgās personas vārds vai nosaukums un adrese,

- daļēji pabeigtā kuģa apraksts,

- paziņojums, ka daļēji pabeigto kuģi ir paredzējuši pabeigt citi un ka tas atbilst visām pamatprasībām, kuras uz to attiecas šajā būves posmā.

b) Būvētāja, viņa Kopienā reģistrētā pilnvarotā pārstāvja vai par laišanu tirgū atbildīgās personas, kas minēta 4. panta 3. punktā (detaļas), deklarācijā ir šāda informācija:

- būvētāja vārds vai nosaukums un adrese,

- būvētāja Kopienā reģistrētā pilnvarotā pārstāvja vai attiecīgā gadījumā par laišanu tirgū atbildīgās personas vārds vai nosaukums un adrese,

- detaļas apraksts,

- paziņojums, ka detaļa atbilst attiecīgajām pamatprasībām.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

CE ZĪME

CE atbilstības zīmei jābūt izveidotai no sākumburtiem "CE", kuriem ir šāda forma:

+++++ TIFF +++++

Ja zīmi samazina vai palielina, tad jāsaglabā iepriekš redzamā zīmējuma izmēru attiecības.

CE zīmes komponentiem jābūt aptuveni vienāda augstuma, kas nedrīkst būt mazāks par 5 mm.

Aiz CE zīmes jābūt norādītam pilnvarotās iestādes identifikācijas numuram, ja tā piedalās ražošanas kontrolē, kā arī tā gada pēdējiem diviem cipariem, kurā CE zīme ir piestiprināta.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

IEKŠĒJA RAŽOŠANAS KONTROLE

(A modulis)

1. Ražotājs vai viņa Kopienā reģistrētais pilnvarotais pārstāvis, kas veic 2. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina un apstiprina, ka attiecīgie izstrādājumi atbilst direktīvas tām prasībām, kuras uz tiem attiecas. Ražotājs vai viņa Kopienā reģistrētais pilnvarotais pārstāvis uz katra izstrādājuma piestiprina CE zīmi un rakstiski sagatavo atbilstības deklarāciju (sk. XV pielikumu).

2. Ražotājs sagatavo 3. punktā minēto tehnisko dokumentāciju, un pats ražotājs vai viņa Kopienā reģistrētais pilnvarotais pārstāvis to uzglabā vismaz 10 gadus pēc tam, kad izstrādājums ir izgatavots, lai tā būtu pieejama attiecīgajām valsts iestādēm pārbaudei.

Ja ne ražotājs, ne viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, tad pienākums glabāt tehnisko dokumentāciju, kas ir pieejama, ir personai, kura izstrādājumu laiž Kopienas tirgū.

3. Tehniskā dokumentācija dod iespēju novērtēt izstrādājumu atbilstību šīs direktīvas prasībām. Tā satur ziņas par izstrādājuma projektēšanu, ražošanu un ekspluatāciju tiktāl, ciktāl tas attiecas uz šādu novērtējumu (sk. XIII pielikumu).

4. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā atbilstības deklarācijas kopiju.

5. Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas procesā nodrošinātu izgatavoto izstrādājumu atbilstību 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un tām direktīvas prasībām, kuras uz tiem attiecas.

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

IEKŠĒJA RAŽOŠANAS KONTROLE AR TESTIEM

(Aa modulis, 1. izvēle)

Šis modulis sastāv no A moduļa, kas minēts V pielikumā, un šādām papildu prasībām.

Ražotājs pats vai viņa vārdā uz viena vai vairākiem kuģiem, kas pārstāv ražotāja produkciju, veic vienu vai vairākas šādas pārbaudes, līdzvērtīgus aprēķinus vai kontroli:

- stabilitātes pārbaudi saskaņā ar pamatprasību 3.2. punktu,

- peldspējas parametru pārbaudi saskaņā ar pamatprasību 3.3. punktu,

Noteikumi, kas attiecas uz abiem variantiem.

Par šo pārbaužu, aprēķinu vai kontroles veikšanu ir atbildīga ražotāja izraudzīta pilnvarotā iestāde. Pilnvarotā iestāde ir atbildīga par to, lai ražotājs izgatavošanas laikā piestiprinātu pilnvarotās iestādes pazīšanas numuru.

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

EK MODEĻA PĀRBAUDE

(B modulis)

1. Pilnvarotā iestāde pārbauda un apliecina, ka paraugs, kas pārstāv plānoto produkciju, atbilst tām direktīvas prasībām, kuras uz to attiecas.

2. EK modeļa pārbaudes pieteikumu ražotājs vai viņa Kopienā reģistrētais pilnvarotais pārstāvis iesniedz paša izvēlētai pilnvarotajai iestādei.

Pieteikumā iekļauj:

- ražotāja vārdu vai nosaukumu un adresi un papildus, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī viņa vārdu vai nosaukumu un adresi,

- rakstisku paziņojumu, ka tāds pieteikums nav iesniegts nevienā citā pilnvarotajā iestādē,

- tehnisko dokumentāciju, kas norādīta 3. punktā.

Pieteikuma iesniedzējs nodod pilnvarotās iestādes rīcībā tipisku plānotās produkcijas paraugu, še turpmāk "modelis" [1].

Pilnvarotā iestāde var turpmāk pieprasīt jaunus paraugus, ja tie ir vajadzīgi pārbaužu programmas veikšanai.

3. Tehniskā dokumentācija dod iespēju novērtēt izstrādājuma atbilstību šīs direktīvas prasībām. Tā satur ziņas par izstrādājuma projektēšanu, ražošanu un ekspluatāciju tiktāl, ciktāl tas attiecas uz šādu novērtējumu (sk. XIII pielikumu).

4. Pilnvarotā iestāde:

4.1. pārbauda tehnisko dokumentāciju, pārliecinās, ka modelis ir ražots atbilstīgi tehniskajai dokumentācijai, un noskaidro, kuras detaļas projektētas saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantā minēto standartu attiecīgajiem noteikumiem un kuras projektētas, nepiemērojot šo standartu attiecīgos noteikumus;

4.2. veic vai organizē attiecīgās pārbaudes un vajadzīgos testus, lai pārbaudītu, vai ražotāja izvēlētie risinājumi atbilst šīs direktīvas pamatprasībām, ja 5. pantā minētie standarti nav piemēroti;

4.3. veic vai organizē attiecīgās pārbaudes un vajadzīgos testus, lai pārbaudītu, vai attiecīgie standarti patiešām ir piemēroti, ja ražotājs ir nolēmis tos piemērot;

4.4. vienojas ar pieteikuma iesniedzēju par vietu, kur pārbaudes un vajadzīgie testi tiks veikti.

5. Ja modelis atbilst direktīvas noteikumiem, pilnvarotā iestāde pieteikuma iesniedzējam piešķir EK modeļa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā iekļauj pieteikuma ražotāja vārdu vai nosaukumu un adresi, secinājumus pēc pārbaudes, tā derīguma nosacījumus un datus, kas vajadzīgi apstiprinātā modeļa identifikācijai.

Sertifikātam pievieno attiecīgo tehniskās dokumentācijas daļu sarakstu, un vienu kopiju patur pilnvarotā iestāde.

Ja ražotājam atsaka izsniegt modeļa sertifikātu, pilnvarotā iestāde sniedz sīki pamatotus šā atteikuma iemeslus.

6. Pieteikuma iesniedzējs informē pilnvaroto iestādi, kurā glabājas tehniskā dokumentācija saistībā ar EK modeļa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā izstrādājuma izmaiņām, kam jāsaņem papildu apstiprinājums, ja šādas izmaiņas var ietekmēt izstrādājuma atbilstību pamatprasībām vai nosacījumiem, kuri paredzēti izstrādājuma izmantošanai. Šo papildu apstiprinājumu piešķir kā papildinājumu sākotnējam EK modeļa pārbaudes sertifikātam.

7. Katra pilnvarotā iestāde dara zināmu pārējām pilnvarotajām iestādēm attiecīgo informāciju par EK modeļa pārbaudes sertifikātiem un papildinājumiem, ko tā piešķīrusi vai atsaukusi.

8. Pārējās pilnvarotās iestādes var saņemt EK modeļa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Sertifikātu pielikumi ir pieejami pārējām pilnvarotajām iestādēm.

9. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis vismaz 10 gadus pēc pēdējā izstrādājuma izgatavošanas kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā EK modeļa sertifikātu un to papildinājumu kopijas.

Ja ne ražotājs, ne viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, pienākums glabāt tehnisko dokumentāciju, kas ir pieejama, ir personai, kura izstrādājumu laiž Kopienas tirgū.

[1] Modelis var attiekties uz vairākām izstrādājuma versijām, ja atšķirības starp versijām neietekmē drošības līmeni un citas prasības attiecībā uz izstrādājuma darbību.

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

ATBILSTĪBA MODELIM

(C modulis)

1. Ražotājs vai viņa Kopienā reģistrētais pilnvarotais pārstāvis nodrošina un apstiprina, ka attiecīgie izstrādājumi atbilst modelim, kas aprakstīts EK modeļa pārbaudes sertifikātā, un tās direktīvas prasībām, kura uz tiem attiecas. Ražotājs piestiprina katram izstrādājumam CE zīmi un sagatavo rakstisku atbilstības deklarāciju (sk. XV pielikumu).

2. Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu, ka ražošanas procesā nodrošina ražoto izstrādājumu atbilstību modelim, kā aprakstīts EK modeļa pārbaudes sertifikātā, un direktīvas tām prasībām, kuras uz tiem attiecas.

3. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis glabā atbilstības deklarācijas kopiju vismaz 10 gadus pēc pēdējā izstrādājuma izgatavošanas.

Ja ne ražotājs, ne viņa pilnvarotais pārstāvis nav reģistrēts Kopienā, pienākums glabāt tehnisko dokumentāciju, kas ir pieejama, ir personai, kura izstrādājumu laiž Kopienas tirgū (sk. XIII pielikumu).

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

RAŽOŠANAS KVALITĀTES NODROŠINĀJUMS

(D modulis)

1. Ražotājs, kas pilda 2. punktā minētos pienākumus, nodrošina un apstiprina, ka attiecīgie izstrādājumi atbilst modelim, kā aprakstīts EK modeļa pārbaudes sertifikātā, un direktīvas tām prasībām, kuras uz tiem attiecas. Ražotājs vai viņa Kopienā reģistrētais pilnvarotais pārstāvis uz katra izstrādājuma piestiprina CE zīmi un rakstiski sagatavo atbilstības deklarāciju (sk. XV pielikumu). CE zīmi papildina ar tās pilnvarotās iestādes pazīšanas numuru, kas ir atbildīga par 4. punktā noteikto uzraudzību.

2. Ražotājs ražošanā, galaprodukta pārbaudē un testēšanā piemēro apstiprinātu kvalitātes nodrošinājuma sistēmu atbilstīgi 3. punktam, un uz viņu attiecas uzraudzība, kas norādīta 4. punktā.

3. Kvalitātes nodrošinājuma sistēma

3.1. Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai pilnvarotajai iestādei pieteikumu novērtēt attiecīgo izstrādājumu kvalitātes nodrošinājuma sistēmu.

Pieteikumā iekļauj:

- visu attiecīgo informāciju par paredzēto izstrādājuma kategoriju,

- dokumentāciju attiecībā uz kvalitātes nodrošinājuma sistēmu,

- attiecīgā gadījumā apstiprinātā modeļa tehnisko dokumentāciju (sk. XIII pielikumu) un EK modeļa pārbaudes sertifikāta kopiju.

3.2. Kvalitātes nodrošinājuma sistēma garantē izstrādājumu atbilstību modelim, kā aprakstīts EK modeļa pārbaudes sertifikātā, un direktīvas tām prasībām, kuras uz tiem attiecas.

Visus ražotāja pieņemtos principus, prasības un noteikumus sistemātiski un noteiktā kārtībā rakstiski dokumentē politiku, procedūru un norādījumu veidā. Kvalitātes nodrošinājuma sistēmas dokumentācijai jārada vienota kvalitātes programmu, plānu, apkopojumu un dokumentācijas interpretācija.

Jo īpaši tajā atbilstīgi apraksta:

- kvalitātes mērķus un vadības organizatorisko struktūru, pienākumus un pilnvaras attiecībā uz izstrādājuma kvalitāti,

- izmantojamās ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošinājuma metodes, līdzekļus un sistemātiskas darbības,

- pārbaudes un testus, kas ir veicami pirms un pēc ražošanas, kā arī tās laikā, un to veikšanas biežumu,

- ar kvalitāti saistītu ziņu apkopojumus, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju utt.,

- paņēmienus, ar kuriem uzrauga, vai ir panākta vajadzīgā izstrādājumu kvalitāte un kvalitātes nodrošinājuma sistēmas efektīva darbība.

3.3. Pilnvarotā iestāde novērtē kvalitātes nodrošinājuma sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām. Tā pieņem, ka kvalitātes nodrošinājuma sistēmas, kuras ievieš attiecīgos saskaņotos standartus, atbilst šīm prasībām.

Vismaz viens revīzijas grupas dalībnieks ir ar pieredzi attiecīgā izstrādājuma tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūra paredz pārbaudes vizīti ražotāja telpās.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudē gūtos secinājumus un pamatotu lēmumu par novērtējumu.

3.4. Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošinājuma sistēmas, un pienācīgi un efektīvi uzturēt to spēkā.

Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis informē pilnvaroto iestādi, kas ir apstiprinājusi kvalitātes nodrošinājuma sistēmu, par visiem paredzamiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas jauninājumiem.

Pilnvarotā iestāde novērtē ierosinātos grozījumus un izlemj, vai grozītā kvalitātes nodrošinājuma sistēma joprojām atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām vai tai ir vajadzīgs atkārtots novērtējums.

Tā savus lēmumus paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudē gūtos secinājumus un pamatotu lēmumu par novērtējumu.

4. Uzraudzība, par kuru atbild pilnvarotā iestāde

4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošinājuma sistēmas.

4.2. Ražotājs ļauj pilnvarotās iestādes pārstāvjiem pārbaudes nolūkā apmeklēt ražošanas, pārbaudes un testēšanas telpas, kā arī noliktavas un sniedz tiem visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši:

- kvalitātes nodrošinājuma sistēmas dokumentāciju,

- ar kvalitāti saistīto ziņu apkopojumus, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju utt.

4.3. Pilnvarotā iestāde periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur spēkā un piemēro kvalitātes nodrošinājuma sistēmu, un dara ražotājam zināmu revīzijas ziņojumu.

4.4. Turklāt pilnvarotās iestādes pārstāvji var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šādu vizīšu laikā pilnvarotā iestāde vajadzības gadījumā var veikt vai organizēt pārbaudes, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošinājuma sistēma darbojas pareizi. Pilnvarotā iestāde sniedz ražotājam ziņojumu par vizīti, kā arī testa ziņojumu, ja tas ir veikts.

5. Ražotājs vismaz 10 gadus pēc pēdējā izstrādājuma izgatavošanas glabā valsts iestāžu vajadzībai:

- dokumentāciju, kas minēta 3.1. punkta otrās daļas otrajā ievilkumā,

- jauninājumus, kas minēti 3.4. punkta otrajā daļā,

- pilnvarotās iestādes lēmumu un ziņojumus, kas minēti 3.4. punkta pēdējā daļā un 4.3. un 4.4. punktā.

6. Katra pilnvarotā iestāde sniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm attiecīgo informāciju attiecībā uz izsniegtiem un atsauktiem kvalitātes nodrošinājuma sistēmas apstiprinājumiem.

--------------------------------------------------

X PIELIKUMS

IZSTRĀDĀJUMA VERIFIKĀCIJA

(F modulis)

1. Šajā modulī ir aplūkota procedūra, kā ražotājs vai viņa Kopienā reģistrētais pilnvarotais pārstāvis pārbauda un apliecina, ka izstrādājumi, uz kuriem attiecas 3. punkta noteikumi, atbilst EK modeļa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam modelim un ir saskaņā ar direktīvas tām prasībām, kas uz tiem attiecas.

2. Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu, ka ražošanas procesā nodrošina izstrādājumu atbilstību modelim, kā aprakstīts EK modeļa pārbaudes sertifikātā, un direktīvas tām prasībām, kuras uz tiem attiecas. Ražotājs vai viņa Kopienā reģistrētais pilnvarotais pārstāvis uz katra izstrādājuma piestiprina CE zīmi un sagatavo atbilstības deklarāciju (sk. XV pielikumu).

3. Pilnvarotā iestāde veic attiecīgās pārbaudes un testus, lai pārliecinātos, ka izstrādājumi atbilst šīs direktīvas prasībām, veicot katra izstrādājuma pārbaudi un testēšanu, kā tas noteikts 4. punktā, vai, pēc ražotāja izvēles, veicot izstrādājumu pārbaudi un testēšanu, pamatojoties uz statistiku, kā tas noteikts 5. punktā.

3.a Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis glabā atbilstības deklarācijas kopiju vismaz 10 gadus pēc pēdējā izstrādājuma izgatavošanas.

4. Katra izstrādājuma verificēšana, veicot tā pārbaudi un testēšanu

4.1. Visus izstrādājumus pārbauda atsevišķi, un attiecīgos testus, kas izklāstīti 5. pantā minētajā (-os) attiecīgajā (-os) standartā (-os), vai līdzvērtīgus testus veic, lai pārliecinātos, ka tie atbilst EK modeļa pārbaudes sertifikātā norādītajam modelim un direktīvas tām prasībām, kuras uz tiem attiecas.

4.2. Pilnvarotā iestāde piestiprina vai nodrošina, ka tās pazīšanas numurs ir piestiprināts katram apstiprinātajam izstrādājumam, un sagatavo rakstisku atbilstības sertifikātu saistībā ar veiktajiem testiem.

4.3. Ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim jābūt gatavam pēc pieprasījuma uzrādīt pilnvarotās iestādes atbilstības sertifikātus.

5. Statistiskā verifikācija

5.1. Ražotājs piedāvā savus izstrādājumus vienādās partijās un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas procesā nodrošinātu katras saražotās partijas vienveidīgumu.

5.2. Visi izstrādājumi ir pieejamiem verifikācijai vienveidīgas partijas veidā. No katras partijas paraugu ņem izlases veidā. Izstrādājumus paraugā pārbauda katru atsevišķi, un attiecīgos testos, kas izklāstīti 5. pantā minētajā (-os) attiecīgajā (-os) standartā (-os), vai līdzvērtīgus testus veic, lai pārliecinātos, ka tie atbilst direktīvas tām prasībām, kuras uz tiem attiecas, un lai noteiktu, vai partija ir apstiprināma vai noraidāma.

5.3. Statistikas procedūrā izmanto:

- piemērojamo statistisko metodi,

- izlases pārbaužu plānu ar tā lietošanas īpašībām.

5.4. Apstiprinātu partiju gadījumā pilnvarotā iestāde piestiprina vai nodrošina, ka tās pazīšanas numurs ir piestiprināts uz katra izstrādājuma, un sagatavo rakstisku atbilstības sertifikātu saistībā ar veiktajiem testiem. Visus šīs partijas izstrādājumus drīkst laist tirgū, izņemot tos izstrādājumus paraugā, kas neatbilst prasībām.

Ja partiju noraida, pilnvarotā iestāde vai kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nepieļautu attiecīgās partijas laišanu tirgū. Ja partiju noraidīšana notiek bieži, pilnvarotā iestāde var apturēt statistisko verifikāciju.

Ražotājs drīkst izmantot pilnvarotās iestādes pazīšanas numuru ražošanas procesā, par ko atbildību uzņemas šī iestāde.

5.5. Ražotājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim jābūt gatavam pēc pieprasījuma uzrādīt pilnvarotās iestādes atbilstības sertifikātus.

--------------------------------------------------

XI PIELIKUMS

VIENĪBAS VERIFIKĀCIJA

(G modulis)

1. Šajā modulī ir aplūkota procedūra, kā ražotājs nodrošina un apstiprina, ka attiecīgais izstrādājums, par kuru izsniegts 2. punktā minētais sertifikāts, atbilst direktīvas tām prasībām, kuras uz to attiecas. Ražotājs vai viņa Kopienā reģistrētais pilnvarotais pārstāvis izstrādājumam piestiprina CE zīmi un rakstiski sagatavo atbilstības deklarāciju (sk. XV pielikumu).

2. Pilnvarotā iestāde pārbauda atsevišķo izstrādājumu un veic attiecīgos testus, kā izklāstīts 5. pantā minētajā (-os) attiecīgajā (-os) standartā (-os), vai līdzvērtīgus testus, lai nodrošinātu tā atbilstību attiecīgajām direktīvas prasībām.

Pilnvarotā iestāde piestiprina vai nodrošina, ka apstiprinātajam izstrādājumam ir piestiprināts tās pazīšanas numurs, un sagatavo atbilstības sertifikātu saistībā ar veiktajiem testiem.

3. Tehniskās dokumentācijas mērķis ir dot iespēju novērtēt atbilstību direktīvas prasībām un izprast izstrādājuma projektēšanu, ražošanu un darbību (sk. XIII pielikumu).

--------------------------------------------------

XII PIELIKUMS

PILNĪGA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

(H modulis)

1. Šajā modulī ir aprakstīta procedūra, kā ražotājs, kas pilda 2. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina un apstiprina to, ka attiecīgie izstrādājumi atbilst direktīvas tām prasībām, kuras uz tiem attiecas. Ražotājs vai viņa Kopienā reģistrētais pilnvarotais pārstāvis uz katra izstrādājuma piestiprina CE zīmi un rakstiski sagatavo atbilstības deklarāciju (sk. XV pielikumu). Papildus CE zīmei ir tās pilnvarotās iestādes pazīšanas numurs, kas ir atbildīga par 4. punktā noteikto uzraudzību.

2. Ražotājs projektēšanā, ražošanā, galaprodukta pārbaudē un testēšanā piemēro apstiprināto kvalitātes nodrošinājuma sistēmu atbilstīgi 3. punktam, un to uzrauga, kā tas noteikts 4. punktā.

3. Kvalitātes nodrošinājuma sistēma

3.1. Ražotājs iesniedz pilnvarotajai iestādei pieteikumu novērtēt viņa kvalitātes nodrošinājuma sistēmu.

Pieteikumā iekļauj:

- visu attiecīgo informāciju par paredzēto izstrādājuma kategoriju,

- kvalitātes nodrošinājuma sistēmas dokumentāciju.

3.2. Kvalitātes nodrošinājuma sistēma nodrošina izstrādājumu atbilstību direktīvas tām prasībām, kuras uz tiem attiecas.

Visus ražotāja pieņemtos principus, prasības un noteikumus sistemātiski un noteiktā kārtībā rakstiski dokumentē politiku, procedūru un norādījumu veidā. Kvalitātes nodrošinājuma sistēmas dokumentācija rada vienotu kvalitātes nodrošināšanas politiku un procedūru, proti, kvalitātes programmu, plānu, apkopojumu un dokumentācijas interpretāciju.

Jo īpaši tajā atbilstīgi apraksta:

- kvalitātes nodrošinājuma mērķus un vadības organizatorisko struktūru, pienākumus un pilnvaras attiecībā uz projektēšanas un izstrādājuma kvalitāti,

- projektēšanas tehniskās specifikācijas, to skaitā standartus, ko piemēros, un, ja 5. pantā minētos standartus nepiemēros pilnībā, līdzekļus, kurus izmantos, lai nodrošinātu to direktīvas pamatprasību ievērošanu, kas attiecas uz izstrādājumiem,

- projektēšanas kontroles un verifikācijas metodes, procesus un sistemātiskos pasākumus, ko izmantos, projektējot izstrādājumus, kuri ietilpst attiecīgajā izstrādājumu kategorijā,

- attiecīgās metodes, procesus un sistemātiskos pasākumus, ko izmantos ražošanai, kā arī kvalitātes kontrolei un kvalitātes nodrošināšanai,

- pārbaudes un testus, ko veiks pirms un pēc ražošanas, kā arī tās laikā, un to veikšanas biežumu,

- ar kvalitāti saistītu ziņu apkopojumus, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju utt.,

- paņēmienus, ar kuriem uzrauga, vai ir panākta vajadzīgā projektēšanas un izstrādājumu kvalitāte un kvalitātes nodrošinājuma sistēmas efektīva darbība.

3.3. Pilnvarotā iestāde novērtē kvalitātes nodrošinājuma sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām. Tā uzskata, ka kvalitātes nodrošinājuma sistēmas, kas īsteno attiecīgo saskaņoto standartu (EN 29001), atbilst šīm prasībām.

Vismaz viens revīzijas grupas dalībnieks ir ar pieredzi attiecīgā izstrādājuma tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtējuma procedūra paredz novērtējuma vizīti ražotāja telpās.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudē gūtos secinājumus un pamatotu lēmumu par novērtējumu.

3.4. Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošinājuma sistēmas, un pienācīgi un efektīvi uzturēt to spēkā.

Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis informē pilnvaroto iestādi, kas ir apstiprinājusi kvalitātes nodrošinājuma sistēmu, par visiem paredzamiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas jauninājumiem.

Pilnvarotā iestāde novērtē ierosinātos grozījumus un izlemj, vai grozītā kvalitātes nodrošinājuma sistēma joprojām atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām vai tai ir vajadzīgs atkārtots novērtējums.

Tā savus lēmumus paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudē gūtos secinājumus un pamatotu lēmumu par novērtējumu.

4. EK uzraudzība, par kuru ir atbildīga pilnvarotā iestāde

4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošinājuma sistēmas.

4.2. Ražotājs ļauj pilnvarotās iestādes pārstāvjiem pārbaudes nolūkā apmeklēt projektēšanas, ražošanas, pārbaudes un testēšanas telpas, kā arī noliktavas un sniedz visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši:

- kvalitātes nodrošinājuma sistēmas dokumentāciju,

- ar kvalitāti saistīto ziņu apkopojumus, ko paredz kvalitātes nodrošinājuma sistēma attiecībā uz projektēšanu, piemēram, analīžu, aprēķinu, testu u.tml. rezultātus,

- ar kvalitāti saistīto ziņu apkopojumus, ko paredz kvalitātes nodrošinājuma sistēma attiecībā uz ražošanu, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju utt.

4.3. Pilnvarotā iestāde periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur spēkā un piemēro kvalitātes nodrošinājuma sistēmu, un dara ražotājam zināmu revīzijas ziņojumu.

4.4. Turklāt pilnvarotās iestādes pārstāvji var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šo vizīšu laikā pilnvarotā iestāde var veikt vai organizēt testus, lai vajadzības gadījumā pārbaudītu, ka kvalitātes nodrošinājuma sistēma pienācīgi darbojas; tā iesniedz ražotājam ziņojumu par vizīti un, ja ir veikts tests, ziņojumu par testu.

5. Ražotājs vismaz 10 gadus pēc pēdējā izstrādājuma izgatavošanas glabā valsts iestāžu vajadzībai:

- dokumentāciju, kas minēta 3.1. punkta otrās daļas otrajā ievilkumā,

- jauninājumus, kas minēti 3.4. punkta otrajā daļā,

- pilnvarotās iestādes lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.4. punkta pēdējā daļā un 4.3. un 4.4. punktā.

6. Katra pilnvarotā iestāde sniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm attiecīgo informāciju par izsniegtajiem un atsauktajiem kvalitātes nodrošinājuma sistēmas apstiprinājumiem.

--------------------------------------------------

XIII PIELIKUMS

RAŽOTĀJA SNIEGTĀ TEHNISKĀ DOKUMENTĀCIJA

Direktīvas V, VII, VIII, IX un XI pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā jāiekļauj visi attiecīgie dati vai ražotāja izmantotie līdzekļi, lai nodrošinātu, ka detaļas vai kuģis atbilst pamatprasībām, kuras uz to attiecas.

Tehniskā dokumentācija dod iespēju izprast izstrādājuma projektēšanu, ražošanu un darbību un novērtēt atbilstību šīs direktīvas prasībām.

Ciktāl tas attiecas uz novērtējumu, dokumentācijā jāiekļauj:

- modeļa vispārējs apraksts,

- projekta skices, ražošanas rasējumi un elementu, kompleksa daļu, strāvas slēgumu u.tml. shēmas,

- apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, kā arī izstrādājuma darbības izpratnei,

- pilnīgi vai daļēji piemēroto 5. pantā minēto standartu saraksti un to risinājumu apraksti, kuri pieņemti, lai izpildītu pamatprasības, ja 5. pantā minētie standarti nav piemēroti,

- veikto projektēšanas aprēķinu, pārbaužu rezultāti utt.,

- ziņojumi par testu vai aprēķini, proti, par stabilitāti saskaņā ar pamatprasību 3.2. punktu un par peldspēju saskaņā ar pamatprasību 3.3. punktu.

--------------------------------------------------

XIV PIELIKUMS

IESTĀŽU PILNVAROŠANAS OBLIGĀTIE KRITĒRIJI, KAS DALĪBVALSTĪM JĀIEVĒRO

1. Pilnvarotā iestāde, tās direktors un personāls, kas ir atbildīgs par verifikācijas pārbaudēm, nav ne pārbaudāmā kuģa vai detaļu projektētāji, ražotāji, piegādātāji vai uzstādītāji, ne minēto pušu pilnvarotie pārstāvji. Viņi nav iesaistīti minēto izstrādājumu projektēšanā, būvē, realizācijā vai apkalpošanā nedz tieši, nedz pilnvaroto pārstāvju statusā. Tas neizslēdz tehniskās informācijas apmaiņu starp ražotāju un iestādi.

2. Iestāde un tās personāls veic verifikācijas pārbaudes ar visaugstāko profesionalitāti un tehnisko kompetenci neatkarīgi no jebkāda spiediena un pamudinājumiem, galvenokārt finansiāliem, kas var ietekmēt novērtējumu vai pārbaudes rezultātus, īpaši no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas verifikācijas rezultātos.

3. Iestādes rīcībā ir vajadzīgais personāls un materiāli tehniskā bāze, kas ļauj pienācīgi veikt administratīvos un tehniskos uzdevumus saistībā ar verifikācijas veikšanu; tai ir pieejamas arī iekārtām, kas vajadzīgas īpašas verifikācijas veikšanai.

4. Par pārbaudi atbildīgajam personālam ir:

- atbilstoša tehniskā un profesionālā sagatavotība,

- pietiekama veicamo testu prasību izpratne un atbilstoša pieredze to izpildē,

- prasme sagatavot sertifikātus, protokolus un ziņojumus, kas ir vajadzīgi, lai apstiprinātu veiktos testus.

5. Pilnvarotā iestāde garantē pārbaudes objektivitāti. Atalgojums nav atkarīgs no izdarīto testu skaita vai to rezultātiem.

6. Iestāde apdrošina atbildību, ja atbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem neuzņemas valsts vai pati dalībvalsts tieši neatbild par testiem.

7. Iestādes personālam ir pienākums saskaņā ar šo direktīvu vai jebkuru valsts tiesību aktu noteikumu, kas nosaka tās piemērošanu, glabāt profesionālos noslēpumus, kuri attiecas uz informāciju, ko iegūst, izpildot iestādes uzdevumus (izņemot attiecībā uz tās valsts kompetentām iestādēm, kurā šos uzdevumus izpilda).

--------------------------------------------------

XV PIELIKUMS

RAKSTISKA ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA

1. Rakstiskā deklarācija par atbilstību direktīvas noteikumiem vienmēr jāpievieno:

- izpriecu kuģim un īpašnieka rokasgrāmatai (I pielikums, 2.5. punkts),

- detaļām, kas minētas II pielikumā.

2. Rakstiskajā atbilstības deklarācijā jāiekļauj šāda informācija [1]:

- ražotāja vai viņa Kopienā reģistrētā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese [2],

- izpriecu kuģa [3] vai detaļas [4] apraksts,

- atsauces uz attiecīgajiem izmantotajiem saskaņotajiem standartiem vai atsauces uz specifikācijām, saistībā ar kurām atbilstība ir apstiprināta,

- attiecīgā gadījumā, atsauce uz EK modeļa pārbaudes sertifikātu, ko izsniegusi pilnvarotā iestāde,

- attiecīgā gadījumā pilnvarotās iestādes nosaukums un adrese,

- ziņas par personu, kam piešķirtas pilnvaras parakstīties ražotāja vai viņa Kopienā reģistrētā pilnvarotā pārstāvja vārdā.

[1] un jāsagatavo valodā (-s), kas noteikta (-s) I pielikuma 2.5. punktā.

[2] firma un pilna adrese; pilnvarotajam pārstāvim jānorāda arī ražotāja firma un adrese.

[3] attiecīgā gadījumā izstrādājuma markas, modeļa, sērijas numura apraksts.

[4] attiecīgā gadījumā izstrādājuma markas, modeļa, sērijas numura apraksts.

--------------------------------------------------

Augša